Balsojuma mutiski skaidrojumi

- Ziņojums: Sergio Berlato (A6-0164/2008)

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Tabakas ražošana un patēriņš ir saistīta ar daudzām pretrunām. Mums ir jāzina tas, ka ES augošā tabaka patiesībā neietekmē mūsu iedzīvotāju tabakas patēriņa līmeni. Ja mēs aizliegsim vai pārtrauksim tabakas ražošanu Eiropā, tā rezultāts nebūs izsmēķēto cigarešu skaita samazināšanās. Tiks lietota ievestā tabaka. Es pilnībā atbalstu informatīvās programmas izveidi, lai publiskotu smēķēšanas radītos apdraudējumus, un par to ir jāmaksā cigarešu ražotājiem un tabakas audzētājiem.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Es atbalstu informācijas kampaņas par tabakas kaitīgo iedarbību un Eiropas Parlamenta rezolūciju par ilgtermiņa plānu, lai finansētu šīs kampaņas ar EUR 80 miljoniem, kurus atskaita no subsīdijām Eiropas tabakas audzētājiem. Tas nozīmēs, ka ES budžets netiks apgrūtināts. Kaut gan jēltabakas ražošanas līmenis Eiropā ir nenozīmīgs, tikai 4 % no pasaules produkcijas, mēs esam pasaules vadošie jēltabakas importētāji, un lielāko daļu mūsu pieprasījuma sedz piegādes no valstīm, kurās tabaka tiek audzēta vietējos apstākļos, ar noteikumiem, kas tiek regulēti mazāk nekā tie, kurus piemēro Eiropas tabakai. Taču es iebilstu pret tabakas subsidēšanu Eiropā, un ne tikai vispārēja principa pēc – šai jomai piešķirtos sabiedrības līdzekļus varētu labāk izmantot kaut kur citur.

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs, PASOK grupa Eiropas Parlamentā, balsojām par Berlato kunga ziņojumu.. Mēs uzskatām, ka sabiedrība joprojām ir jāinformē par jautājumiem, kas saistīti ar tabaku un tabakas izstrādājumiem.

Politikai jābūt līdzīgai ar pašfinansētajiem fondiem, lai informētu sabiedrību par veselības jautājumiem, kas skar citus produktus, piemēram, gaļu un taukus.

Turklāt tādos reģionos kā Grieķija, kur tabakas ražošana ir krasi samazinājusies, mēs nesaprotam, kāpēc nevarētu turpināt subsidēšanu tādā pašā veidā līdz 2013. gadam.

- Ziņojums: Bairbre de Brśn (A6-0133/2008)

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms man jāatvainojas Parlamentam; es kā ēnu referents nevarēju šeit būt vakar vakarā, jo mans lidmašīnas reiss nokavēja. Tādēļ es atvainojos par to.

Priekšsēdētāja kungs! Ir daudz rakstīts par Ziemeļīrijas miera procesu, un šis ir vēl viens nenormatīvs ziņojums. Jautājums ir, vai tas izdarīja kaut ko labu? Jā, izdarīja. Tas nozīmēja, ka daudzas mazas Ziemeļīrijas grupas, īpaši sieviešu grupa, varēja sākt kustību un varēja gūt iespējas savās jomās.

Vai tas bija taisnīgs sadalē? Atbilde skan – nē, nebija. Sākumā PEACE I neapšaubāmi nebija taisnīgs; PEACE II bija labāks, un es noteikti ceru, ka PEACE III būs vēl viens uzlabojums. Unionistu komunisti nesaņem savu taisnīgo daļu. Ir vairāk jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka pašreizējās pārrobežu organizācijas ievēro līdzsvaru reģionā. To esībai nav jēgas, ja tās to nedara. Spilgts piemērs šeit ir ICBAN, pārrobežu organizācija, kura, manuprāt, vairs nedrīkst saņemt nekādu finansējumu, kamēr tā nelabo nostāju.

Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izrādīt cieņu daudziem cilvēkiem kopš PEACE programmas sākuma, kuri brīvprātīgi ziedoja laiku, lai darbotos vispārēja labuma vārdā, un es ticu, ka Ziemeļīrija virzīsies uz priekšu un zels. Cilvēki nav pelnījuši kaut ko mazāku, un es brīdinu no draudīgajiem spēkiem, kuri joprojām apņem šo reģionu.

- Ziņojums: Anne Van Lancker (A6-0172/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu galvenokārt divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tāpēc, ka šajā ziņojumā izvirzīta ļoti noteikta prasība dalībvalstīm beidzot īstenot Lisabonas stratēģiju un tādējādi arī nodarbinātības politikas pasākumus; un, otrkārt, tāpēc, ka tajā ir prasība dalībvalstīs beidzot izveidot labas un lētas bērnu aprūpes iestādes. Tas ir ļoti svarīgs priekšnoteikums ģimenes un darba dzīves savienošanai. Īpaši tas ir vientuļo māšu interesēs, jo tādējādi tiek radītas nodarbinātības iespējas un var apkarot nabadzību. Tādēļ tās ir ļoti pozitīvas stratēģijas, kuras vajadzīgas atbilstīgo nodarbinātības pasākumu īstenošanai dzīvē.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nodarbinātība ir virzības rādītājs. Taču ir grūti nepamanīt dažus trūkumus sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā. Eiropas Savienībā, kuru uzskata par labklājības zonu, joprojām gandrīz 80 miljoni cilvēku, tas ir, 16 % ES iedzīvotāju, dzīvo nabadzībā, vai arī viņiem draud nabadzība. Daudzas darbavietas ir nekvalitatīvas, un nav nekādu iespēju jauniem cilvēkiem iestāties darbā vai pagarināt pieredzējušu darbinieku darba dzīvi, vai nodarbināt invalīdus. Mums jāatceras, ka tas notiek attīstībā visvairāk atpalikušajos reģionos, kuriem jācīnās ar vislielākajām grūtībām. Augsts bezdarba līmenis, maza vecu cilvēku un invalīdu iesaiste darbā, liela to cilvēku daļa, kuri ir bez darba vairāk nekā 12 mēnešus, sievietēm darba tirgū klājas grūtāk nekā vīriešiem – tās ir tikai dažas grūtības, ar kurām sastopas šie reģioni.

Polijā šāda situācija veidojas ,,Austrumu sienas” reģionos. Situācija Čehijas Republikā ir pelnījusi uzslavu – tur viena no nākamās prezidentūras prioritātēm ir attiecībā uz nodarbināto pārvietošanos noteikto šķēršļu likvidēšana.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Van Lancker kundzes ziņojumu tiešām var lasīt kā labu ieceru un vēlmju katalogu. Uzlabota un labāk apmaksāta piekļuve darba tirgum sievietēm, invalīdiem un imigrantiem – tas vienmēr tiek pateikts vienā elpas vilcienā, kaut gan attiecas uz trim ļoti atšķirīgām grupām. Pensijas vecuma palielināšana par pieciem gadiem Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam, nevainojamas bērnu aprūpes iestādes, gandrīz neviens skolas beidzējs bez darba, darbs cilvēkiem, kuri bijuši bez darba četrus gadus, un tā tālāk.

Tas ir labi un skaisti, bet pašlaik nav Ziemassvētki. Šis ir Parlaments nevis Ziemassvētku svinības. Van Lancker kundzei to vajadzētu zināt labāk. Mēs abi dzīvojam valstī, kurā diemžēl 10 miljoni abās valsts daļās dzīvojošu cilvēku vienkārši vaimanā par galēji atšķirīgu pieeju nodarbinātības jautājumam divās valsts daļās. Mēs vairs neprasām vienādību Eiropas līmeņi; tieši pretēji, mēs pieprasām, lai dalībvalstīm un reģioniem būtu iespēja gan ātri, gan efektīvi īstenot vietējo līmenī vajadzīgus īpašus pasākumus. Paldies!

- Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0181/2008)

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Šis ir sākotnējais ziņojums par Parlamenta ienākumu un izdevumu aplēsēm, un patiesībā tas ir šīs iestādes bezrūpības pārpilns, kaut gan šajā sākotnējā ziņojumā vajadzētu būt tieši pretējai noskaņai.

Ikviens zina, ka šī iestāde šķiežas ar naudu. Divas darbavietas maksā milzīgu naudu, patiesībā nepiedāvājot īstu virsvērtību. Katrs gads vienmēr nes šīs iestādes darba izdevumu ārkārtīgu palielinājumu, šoreiz maskētu, it kā tas būtu tikpat vajadzīgs kā Lisabonas līguma sekas, kas, cik man zināms, vēl nav pat pieņemts.

Tad šeit, protams, ir jaunais Deputātu nolikums, eirofanātiķu gara auglis, kura nolūks ir vēl noteiktāk pārgriezt saikni starp Parlamenta deputātiem un viņu pārstāvētajiem cilvēkiem, kas, protams, maksās ļoti daudz, vai ne? Tas viss ir šo iemeslu dēļ, un, vēl vairāk nekā tas, ka es ar pārliecību balsoju pret šo ziņojumu.

- Ziņojums: Margie Sudre (A6-0158/2008)

  Madeleine Jouye de Grandmaison, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ar mūsu grupas atbalstu es iesniedzu daudzus grozījumus Sudre kundzes ziņojumam kā kompromisa daļu. Šie grozījumi ir daļēji izpildīti. Es gribētu pateikties komitejai.

Minētie grozījumi attiecās uz attālāko reģionu palielināto vērtību kosmosa, atjaunīgo enerģiju, enerģijas pašpietiekamības ziņā, sabiedrisko dienestu nozīmi šo reģionu attīstībai, attālāko reģionu integrācijas trūkuma atzīšanu Eiropas Pētniecības telpā, NET-BIOME programmas priekšrocību atzīšanu un attālāko reģionu spēju dot ievērojamu ieguldījumu izveidotajās starptautiskajās prioritātēs.

No vienas puses, esmu vīlusies, ka šajā ziņojumā nav iekļauta nodaļa par vispārēju sociālo un kultūras attīstību un ka netika saglabāta attālāko reģionu vietēju valodu atzīšana, verdzības un koloniālisma pētījumu finansējums un Gajānas iedzimto tiesību aizsardzība.

Vilšanos sagādāja arī tas, ka ziņojumā nav izteikta ievērojama apņēmība nostiprināt pētniecības jaudu, lai tā atbilstu potenciālam.

Esmu vīlusies, ka atbalstu nesaņēma mans priekšlikums par pasta un telekomunikāciju cenu regulēšanu starp valsts teritorijām un attālākajiem reģioniem.

Manā novērtējumā iekļauts arī tas, ka esmu vīlusies par noraidījumu manam priekšlikumam par TKO ietekmes pētījumu cukura un banānu nozarē.

Tomēr es balsoju par šo ziņojumu, kurā, bez šaubām, ir iekļauta attālākajiem reģioniem vērtīga informācija un rezultāti.

- Ziņojums: Lasse Lehtinen (A6-0155/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Es gribētu turpināt mūsu vakardienas politiski uzlādētās debates. Es neatbalstīju sociāldemokrātu priekšlikumu par kolektīvo kompensāciju, jo atbildīga rīcība, manuprāt, ir sagaidīt ietekmes pētījumu rezultātus, lai novērtētu kolektīvās kompensācijas efektivitāti attiecībā uz patērētāju radītajiem izdevumiem. Tādēļ šodien es vēlos protestēt pret neatbilstīgajiem komentāriem, ko vakardienas debatēs izteica deputāte Gebhardt kundze, kura rada balsotājiem priekšstatu, ka patērētāju intereses aizstāv tikai sociāldemokrāti – pretēji demokrātiem, kuri aizstāv ražotāju intereses. Šādai manipulatīvai politiskai retorikai un demagoģijai nav nekāda sakara ar īstenību, un es pret to iebilstu.

- Ziņojums: Elizabeth Lynne (A6-0159/2008)

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Es ar lielu pārliecību balsoju pret E. Lynne ziņojumu, jo, manuprāt, tas iet daudz tālāk nekā šī Parlamenta iepriekš pieņemtie neskaitāmie ziņojumi un pats par sevi ir ļoti apšaubāms.

Parlaments atkal plaši attver durvis visaptverošai Eiropas nediskriminācijas politikai, kas neatstāj bez ievērības gandrīz nevienu sociālo sfēru. Es esmu to teicis šajā iestādē, un es teikšu vēlreiz: „Cīņa pret diskrimināciju, ja tā ir vajadzīga, ir cīņa, kas atrodas tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē, un Eiropai nav jāuzņemas policista vai pat policijas loma attiecībā uz to.”

Tiešām, katrs, kurš uzmanīgi lasīs E. Lynne ziņojumu, nonāks pie secinājuma, ka tas ir ne tik daudz saistīts ar cīņu pret diskrimināciju, cik ar vēl lielāku vārda brīvības apspiešanu un it īpaši ar politkorektuma pārvēršanu par juridisku jautājumu. Es tam nevaru piekrist un tādēļ ar pārliecību balsoju pret šo ziņojumu.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi esam vienisprātis, ka pret diskrimināciju ir jāvēršas ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Tādēļ arī mēs paudām ticību četrām direktīvām. Piektā direktīva ir sagatavošanā. Arī tai ir atbalsts.

Taču es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā izvēlēta aplama stratēģija, jo tajā nav aizstāvēta spēkā esošo likumu īstenošana, bet tā vietā ir nekavējoties pieprasīta vēl viena jauna direktīva, kas saistīta ar jaunām pilnvarām, jaunu birokrātiju un jaunām pārbaudes procedūrām. Tas nozīmē, ka risinājumu vietā ir piedāvāti šķēršļi. Kopā ņemot, tā rezultāts nav diskriminācijas likvidēšana.

Visa mana delegācija iet pa citu ceļu. Mana delegācija vēlas, lai dalībvalstīm tiktu izteikts lūgums nekavējoties īstenot visu to, kas jau pastāv pašreizējos tiesību aktos, un nevis, kā ieteikts ziņojumā, spert otro soli pirms pirmā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Kopienas pamatuzdevums ir cilvēktiesību ievērošana. Skumji, ka Eiropas Savienība to nespēj izdarīt vislabākajā veidā. Situācija šajā jomā nemainīsies pēc tikai divas stundas ilgām debatēm. Arī Eiropas Komisijas un citu pilnvaroto aģentūru īstenotie pasākumi nedod daudz cerību uz uzlabošanos. Eiropa un pārējā pasaule joprojām cīnās ar rases, seksuālo kultūras un nacionālo diskrimināciju. Ar katru gadu pieaug cilvēku, arī bērnu, pārdošana par naudu, izpriecām, orgāniem. Palielinās vardarbības aktu skaits, un upuri arvien biežāk izvēlas klusēt, jo viņi netic valsts palīdzībai.

Man radās iespaids, ka mēs Eiropas Parlamentā galvenokārt darbojamies uzņēmēju, korporāciju un reģionu labā un pārāk maz to parasto cilvēku labā, kuru vissvarīgākie apsvērumi ir viņu dzīves līmenis un tiesību vienlīdzība. Mūsu pasākumiem nav cerēto rezultātu; tie tikai mierina sirdsapziņu, ļaujot mums just, ka kaut ko darām. Ir pēdējais laiks kaut ko krasi mainīt.

Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

- Ziņojums: Willi Piecyk (A6-0163/2008)

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! GUE/NGL grupā valda liela iecietība pret minoritāšu stāvokli. Ir gadījumi, kad šīs minoritātes vēlas parādīt Parlamenta plenārsēdei, ka viņu viedoklis atšķiras no grupas lielā vairākuma viedokļa.

Nesen tā notika balsošanā par manu ziņojumu par attiecībām starp Maķedoniju un Eiropas Savienību. Mēs piešķīrām mūsu grupai noteikto uzstāšanās laiku vienam no mūsu grieķu deputātiem, kurš paziņoja, ka Eiropas Savienība nevar atļauties nevienu jaunu dalībnieci, jo būtu labāk likvidēt pašu Savienību. Iespējams, šī piezīme bija iemesls pārpratumam, ka mūsu grupa neseko maniem ierosinājumiem paātrināt sarunas ar šo kandidātvalsti. Taču šī nostāja bija tikai Grieķijas Komunistiskās partijas un nevis visas mūsu grupas viedoklis; grupa atbalstīja manus priekšlikumus tāpat kā Parlamenta lielais vairākums.

Pēdējās debatēs šorīt atkal bija šāda situācija. Divi mūsu grupas runātāji par W. Piecyk ziņojumu par integrēto jūrniecības politiku bija deputāts A. Pafilis no Grieķijas un deputāts P. Guerreiro no Portugāles. Viņu pārstāvētajām partijām bija ļoti svarīgi saņemt iespēju runāt par šo jautājumu. Viņu valsts debatēs šīs abas partijas izmanto W. Piecyk ziņojumu kā simbolu visam, kas ir slikts jūrnieku un ostas strādnieku darba apstākļos, un visam, ko var saistīt ar NATO nodomiem par jūras izmantošanu militāriem nolūkiem.

Mūsu grupas vairākums, arī Vācijas un Nīderlandes delegācijas, uzskata, ka W. Piecyk ziņojumam nav nekāda sakara ar šiem jautājumiem. Mēs divas reizes atbalstījām Ostu direktīvas sakāvi, bet mēs neesam pret jūrniecības politiku kopumā. Mēs atbalstām Piecyk kunga priekšlikumus, kas vērsti uz tādiem derīgiem elementiem kā vide, piekrastes reģionu aizsardzība, izglītība un darba kvalitāte.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu vairāku iemeslu dēļ: Pirmkārt, viena no galvenajām problēmām, ar ko jācīnās Eiropai, ir klimata pārmaiņas. Tam ir arī tieša saistība ar jūras apgabaliem, īpaši ar piekrastes reģioniem, kurus apdraud ūdens līmeņa celšanās. Otrkārt, jūras vidi pašlaik nopietni apdraud jūras resursu ievērojama izmantošana, īpaši pārmērīga zveja un arī klimata pārmaiņas. Saistība starp okeāniem un klimatu tiek uzskatīta par ES klimata politikas galveno daļu. Treškārt, gandrīz 80 % jūras vides piesārņojuma rada sauszeme. Ļoti nozīmīgi ir arī tādi vides apdraudējumi kā kuģu vraki jūras dzelmē un militāro lādiņu un ķīmisko ieroču paliekas. Ceturtkārt, intensīva zveja ir sašūpojusi ekosistēmas līdzsvaru un kaitē arī bioloģiskajai daudzveidībai. Piektkārt, okeāniem un jūrām ir svarīga nozīme Eiropas stratēģijā attiecībā uz enerģijas drošību. No vienas puses, tie ir naftas, gāzes un arī atjaunīgās enerģijas avoti No otras puses, tie ir enerģijas pārvadājumu ceļš, tādējādi palielinot energodrošību. Tādēļ mums ir jāveido ilgtspējīga politika jūrām un okeāniem.

ENRakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Jan Andersson (A6-0132/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par zviedru kolēģa Jan Andersson ziņojumu saskaņā ar vienkāršotu procedūru, kas apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar kuru atceļ Padomes Lēmumu 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs aicināja Komisiju un dalībvalstis sadarboties, izstrādājot darba aprakstus īpašām profesijām, un pēc tam saskaņot dalībvalstīs atzītās profesionālās izglītības un arodmācības kvalifikācijas ar pieņemtajiem darba aprakstiem.

Tā kā šo lēmumu bija grūti piemērot, tā anulēšana bija delikāts jautājums. Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) jānovērš atceļamā lēmuma trūkumi, pievēršot uzmanību kvalifikāciju pārredzamības uzlabošanai un ieviešot decentralizētu pieeju sadarbībai, kas atspoguļo kvalifikāciju pieaugošo sarežģītību Eiropā. Diemžēl šī neizdevusies afēra pierāda nepieciešamību noskaidrot un vienkāršot Kopienas tiesību aktus tā, lai iedzīvotāji tos var saprast un lietot ikdienas dzīvē.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Bezdarba pieaugums Eiropas Savienībā ir tieši saistīts ar arodapmācību un kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu. Es atbalstīju Andersson kunga ziņojumu, jo man šķiet, ka ES dalībvalstīm ir jāizveido kopīgs profesionālo kvalifikāciju pārbaudes modelis neatkarīgi no valsts, kurā šīs kvalifikācijas ir iegūtas. Tas mudinās darba ņēmējus pastāvīgi uzlabot prasmi un studentus mācīties, iegūt jaunu pieredzi un svešvalodu uzlabot zināšanas dažādās Eiropas daļās.

Kā Malopoļskas, Polijas trešā lielākā reģiona studentu skaita ziņā, pārstāvis es gribētu pievērst uzmanību arī diplomu atzīšanas īpašajai nozīmei jauniešiem. Visas akadēmiskā apmaiņas un iespēja salīdzināt kvalifikācijas ir ārkārtīgi svarīgas jauniešiem, kuri vēlas iegūt pieredzi ārzemēs.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Viens no četriem Eiropas Savienības kopīgā tirgus pamatprincipiem ir cilvēku brīva pārvietošanās. Brīva pārvietošanās Es pilsoņiem dod iespēju strādāt citās dalībvalstīs.

Taču atšķirīgas izglītības sistēmas un noteikumi par profesionālo kvalifikāciju nereti apgrūtina darbā pieņemšanu profesijās, kurās cilvēkiem ir kvalifikācija. Tādēļ ir tik svarīga iespēja salīdzināt profesionālās kvalifikācijas dažādās dalībvalstīs. Eiropas Komisija un arī referents uzskata, ka Lēmums Nr. 85/368/EEK, kurš nosaka šo jautājumu, nedod nepietiekamas iespējas salīdzināt profesionālo kvalifikāciju par labu strādniekiem, kuri meklē darbu citā dalībvalstī.

Tas ir pamatā lēmumam aizstāt minēto lēmumu ar efektīvāku instrumentu, Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru, kas palielina pārredzamību, atbalsta kvalifikāciju pārnesi un atvieglo mācību rezultātu vērtēšanu.

Priecājos, ka šo pasākumu plaši atbalsta dažādas jomas: sociālie partneri, rūpniecības un nozaru organizācijas, izglītības iestādes un NVO. Tas nodrošina veikto pārmaiņu plašu atzīšanu.

Tādēļ es atbalstu lēmuma atcelšanu, un man šķiet, ka EKI kā kvalifikāciju salīdzināšanas līdzeklis dos iespēju cilvēkiem vienkāršāk pārvietoties un īstenot mērķus, kurus nesasniedza Lēmums Nr. 85/368/EEK, tādējādi nodrošinot lielāku darba ņēmēju mobilitāti Eiropas darba tirgū.

  Katalin Lévai (PSE) , rakstiski. − (HU) Es balsoju par Andersson kunga ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir svarīgi sagraut visus iespējamos šķēršļus profesionālo un aroda kvalifikāciju saskaņošanā. Ir svarīgi atcelt Lēmumu Nr. 85/368/EEK, jo šā lēmuma īstenošana nedeva iespēju salīdzināt mūsu profesionālās un aroda kvalifikācijas.

Tagad šo lēmumu aizstāj ar citu, jaunāku un efektīvāku Eiropas līmeņa instrumentu – Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI). EKI kā mūžizglītības veicināšanas līdzeklis aptver visu līmeņu kvalifikācijas, sākot no obligātās izglītības vai pieaugušo izglītības līdz augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai vai arodapmācībai. Tādēļ dalībvalstīm ir svarīgi piešķirt iespējami lielu nozīmi izglītībai, jo tā ir nodarbinātības pamats. Izglītībai kopā ar vispārējo apmācību un kultūras zināšanu ieguvi ir ārkārtīgi svarīga nozīme iecietīgas Eiropas sabiedrības izveidē. Mācoties efektīvi izmantot enerģiju un aizsargāt vidi, nākamā paaudze mācās arī pieņemt un cienīt atšķirīgo.

Izglītība ir atslēga arī daudzām citām lietām – tā dod iespēju minoritātēm, piemēram, romiem, saglabāt viņu kultūru un nodrošināt integrāciju. Mūsdienās minoritāšu kopienās ir arvien vairāk labi izglītotu jauniešu, kuri spēj aizstāvēt savas intereses, sastopoties ar vietējām varas iestādēm un valdībām.

Lai tas kļūtu par normu, mums ir jāattīsta valodu mācīšana, jāpievērš lielāka uzmanība minoritāšu kultūrām skolās, un pašām minoritātēm ir jākļūst aktīvākām mācīšanas procesā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Praksē mums ne vienmēr izdodas pārvarēt visas grūtības, kas saistītas ar arodapmācības kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu, un, no vienas puses, saglabāt darba kvalitāti, no otras puses, neradīt nevajadzīgus šķēršļus. Attiecībā uz to ir satraucoši, ka Pakalpojumu direktīva piešķīra ārzemju pakalpojumu sniedzējiem zināmu brīvību darīt, ko viņi grib, nedodot efektīvas kontroles un nenoskaidrotu sankciju iespējas, kamēr vietējiem pakalpojumu sniedzējiem joprojām ir stingri jāpilda likumi un normas.

Pēc dažiem gadiem mūsu vietējie uzņēmumi prasīs pārvērtēt ārzemju uzņēmumiem piemērotos noteikumus, lai nenogrimtu, sastopoties ar nežēlīgu konkurenci. Tādēļ vēl joprojām tiek atbalstīta dempinga konkurence algu, darba apstākļu un sociālās drošības ziņā. Arī ES nav jāatbalsta šīs virzība ar ,,zilās kartes” palīdzību. Mums ir pietiekami apmācītu strādnieku, ja vien mēs esam gatavi maksāt viņiem pienācīgas algas.

- Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A6-0152/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par poļu kolēģes deputātes Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu, ar kuru pirmajā lasījumā koplēmuma procedūrā apstiprina priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko kodificē Padomes 1993. gada Direktīvu 93/7/EEK par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvesto mākslas, vēstures un arheoloģisko vērtību atdošanu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/100/EK (OV L, 1997. gada 1. marts) un Direktīvu 2001/38/EK (OV L, 2001. gada 10. jūlijs).

Esmu vīlies par to, ka kodifikācijas process ir tā ieildzis; jāatceras, ka 1987. gada 1. aprīlī Komisija nolēma dod rīkojumu saviem dienestiem turpināt visu tiesību aktu kodifikāciju vēlākais pēc to 10. modifikācijas, uzsverot, ka tas ir nenozīmīgs jautājums un ka tās dienestiem ir jācenšas kodificēt tekstus, par kuriem tie ir atbildīgi pat vēl īsākā laikā. Eiropadomes priekšsēdētājs apstiprināja šīs pavēles 1992. gada decembrī Edinburgā.

Nobeigumā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 1994. gada 20. decembrī iestāžu nolīgumā vienojās, ka var izmantot paātrinātu procedūru.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par L. J. Geringer ziņojumu, jo piekrītu, ka no dalībvalsts nelikumīgi izvestās kultūras vērtības ir jāatdod likumīgajam īpašniekam.

Šajā ziņojumā ir atbalstīta doma par Eiropas direktīvas izdošanu attiecībā uz administratīvās sadarbības izveidošanu starp dalībvalstīm nelikumīgi izvesto kultūras vērtību jomā. Šajā direktīvā būs paredzēts katrā dalībvalstī izveidot centrālu varas iestādi, kas nodarbosies tikai ar šo jautājumu un sadarbosies ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs un Interpolu.

Tajā pašā laikā šāda direktīva varētu vienkāršot pašlaik Eiropas Savienībā pastāvošo administratīvo procedūru, un es personīgi gaidu šā tiesību akta projekta īstenošanu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu tiesību aktu kodifikāciju attiecībā uz kultūras vērtībām, kas nelikumīgi izvestas no dalībvalsts. Pašreizējie tiesību akti ir daudzreiz mainīti, un ir svarīgi, lai mums būtu skaidra tiesiskā sistēma, ar kuru saskaņā dalībvalstis var nodrošināt nozagta kultūras īpašuma atgūšanu.

Esmu pārliecināts, ka kultūras vērtības ir jāatdod dalībvalstu vietējām kopienām, ja šādai ierosmei ir nepārprotams vietējais atbalsts. Attiecībā uz to es pilnīgi atbalstu, piemēram, Ljūisa šaha figūru atdošanu Skotijas ziemeļu salām un tāpat Svētā Niniana salas dārgumu atdošanu Šetlendes salām.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! ES balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras vērtību atdošanu.

Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis varētu kopā strādāt, atrisinot valdību strīdus un atzīstot kultūras vērtību aizsardzības nozīmi Eiropas līmenī. Kultūras vērtības un mākslas darbi ir dalībvalstu iedzīvotāju mantojums, un viņiem ir tiesības tos apmeklēt un apbrīnot.

Patiesībā ir gadu desmitiem ilgstoši skandāli un strīdi par nozagtiem mākslas darbiem. Es atzīstu par absolūti nepieciešamu Kopienas iejaukšanos šo situāciju atrisināšanai.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Kaut gan es balsoju par šo ziņojumu, man jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvesto kultūras vērtību atdošanu 13. pantā noteikts, ka šī direktīva stājas spēkā 1993. gada 1. janvārī.

Atļaujiet atgādināt, ka pēc Igaunijas Republikas nelikumīgās pievienošanas Padomju Savienībai 1940. gadā no Igaunijas uz dažādām Padomju Savienības vietām tika izvesti neskaitāmi artefakti, kas nav atdoti; viens no šiem priekšmetiem ir prezidenta amata ķēde. Es ceru, ka Komisija nav to aizmirsusi un drīz izveidos priekšlikumu direktīvai, kas attieksies uz priekšmetiem, kuri nelikumīgi izvesti pirms 1993. gada.

- Ziņojums: Pia Elda Locatelli (A6-0145/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par itāļu kolēģes Locatelli kundzes ziņojumu, kas uzrakstīts saskaņā ar apspriežu procedūru, par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā. Izvirzīt Eiropu kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju priekšgalā pasaules mērogā – tā ir spoža politika.

Kurināmā elementi ir klusi, efektīvi enerģijas pārveidotāji, kas ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu veidošanos. Tie nodrošina lielisku elastību, jo var patērēt ūdeņradi un citas degvielas, piemēram, dabasgāzi, etanolu un metanolu.

Ir ļoti svarīgi izveidot Kopienas instrumentu attiecībā uz Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu (KTI), lai radītu partnerību starp valsts un privāto sektoru pētniecības jomā saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā (FP7). KTI, kas galvenokārt ir Eiropas Tehnoloģiju platformu (ETP) darba rezultāts, atspoguļo ES ciešo apņemšanos koordinēt pētniecību, lai nostiprinātu Eiropas Pētniecības telpu un sasniegtu Eiropas konkurētspējas mērķus. Es atbalstu domu par lielāka atbalsta sniegšanu MVU.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Esmu vienisprātis ar referenti par to, ka mums ir jāpiemēro īpašā programma ,,Sadarbība”, ar ko kurināmā elementi un ūdeņradis ir atzīti par vienu no sešām KTI īpaši svarīgām jomām.

Šis priekšlikums, ar ko izveido kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā, ir Eiropas Ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģijas platformas darba rezultāts, un tā mērķis ir īstenot Vides tehnoloģiju rīcības plānu.

Kurināmā elementi ir ļoti klusi, ārkārtīgi efektīvi enerģijas pārveidotāji, kas spēj nodrošināt ievērojamu siltumnīcefekta gāzes uzkrāšanās un piesārņojuma samazinājumu, jo tos var darbināt ar ūdeņradi un citām degvielām, piemēram, dabasgāzi, etanolu un metanolu. Sākot izmantot ūdeņradi kā enerģijas nesēju, ir iespējams uzlabot energoapgādes drošību un stabilizēt enerģijas cenas, jo to var ražot no jebkura primārā enerģijas avota, un tādējādi iespējams dažādot transporta degvielu bilanci, kas patlaban ir atkarīga no naftas.

Kaut gan kurināmā elementu un ūdeņraža pētniecībai ir piešķirts ievērojams ES publiskais finansējums, šīs tehnoloģijas diez vai nonāks tirgū tik ātri, kā mēs ceram.

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. − (ES) Balsojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā neļāva man piedalīties šajās debatēs, tādēļ es gribētu pamatotu savu balsojumu par šo ziņojumu.

Parlaments atzinīgi novērtēja KTI –

tai ir ievērojams sakars ar ES prioritātēm – enerģētiku un cīņu pret klimata pārmaiņām.

Četru iepriekšējo KTI apstrādē apkopotā pieredze ir bijusi ļoti noderīga šīs regulas izveidei, jo Komisija jau zināja par mūsu bažām attiecībā uz šiem jaunajiem instrumentiem – finansējuma, dalības noteikumu, pārredzamības, sākšanas, turpinājuma nosacījumu utt. ziņā.

Referente ir paveikusi labu darbu. Ierosinātie grozījumi: izvirzīt ES šo tehnoloģiju priekšgalā; nodrošināt prioritāru atbalstu ilgtermiņa pētniecībai, atbalstot lietošanas un izplatīšanas noteikumus, kas pielāgoti līdzdalībai FP7; nostiprināt Zinātnes komiteju, uzticot tai noteikt zinātniskās prioritātes un pasargājot noteikumus no prasības, lai konsorcija koordinatoru izvirzītu kāda industriāla grupa – tie ir uzdevumi, kas nostiprina Komisijas priekšlikumu.

KTI ir labi instrumenti mūsu pētniecības un attīstības spējas uzlabošanai, ja tos īsteno atbilstīgi to izveides mērķiem. Mūsu pienākums ir to nodrošināt.

- Ziņojums: Sergio Berlato (A6-0164/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es atzinīgi vērtēju S. Berlato ziņojumu par iespēju pagarināt Kopienas Tabakas fonda finansējumu līdz 2012. gadam.

ES jūt nepieciešamību aizsargāt šo svarīgo nozari, jo subsīdiju pilnīga pārtraukšana būtu ārkārtīgs kaitējums ražošanai, nelabvēlīgi ietekmējot attiecīgos reģionus.

Dažos apgabalos tabaka var veidot 35 % no lauksaimniecības eksporta, un iespējama ražošanas samazināšana būtu nopietns ekonomisks un sociāls kaitējums, it īpaši tad, ja vietējai ekonomikai jau ir grūtības.

Svarīgi uzsvērt, ka Kopienas Tabakas fondam piešķirtais finansējums tiks izmantots, lai finansētu visas ierosmes, izglītošanu un informācijas kampaņas par smēķēšanas radīto kaitējumu.

Tāpēc es ceru, ka mani kolēģi atbalstīs priekšlikumu palielināt pretsmēķēšanas informācijas fondu, tādējādi aizsargājot patērētāju intereses.

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. – (FR) Kopienas Tabakas fonds, ko finansē, pārvietojot zināmu summu no tabakas dotācijām 2006. un 2007. gadam, atbalsta iniciatīvas sabiedrības zināšanu palielināšanai par smēķēšanas kaitīgo iedarbību.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ir ierosinājusi pagarināt finansējumu līdz finanšu plāna beigām un palielināt procentu likmi līdz 6 %. Tabakas patēriņš Eiropā nav mainījies, un Eiropas ražošanas pakāpenisko samazināšanu kompensē tabakas imports.

KLP veselības pārbaudē paralēli ir jārisina jautājums par KLP saglabāšanu tabakas nozarē un tādējādi par 2004. gada reformas, kuras piemērošana bija paredzēta 2010. gadā, atlikšanu, jo atdalīšana izraisa gandrīz pilnīgu ražošanas pārtraukšanu tad, kad nav ilgtspējīgas alternatīvas no ekonomikas un darbavietu viedokļa, kas ļoti nopietni ietekmē attiecīgos lauku apgabalus, bet nekādi neietekmē sabiedrības veselību.

Es nedomāju, ka cīņa pret smēķēšanu un pārejas perioda pagarināšana, ļaujot Eiropas ražotājiem atrast alternatīvas tabakas audzēšanai un samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz mūsu reģioniem, viena otru izslēdz.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kopienas Tabakas fonda finansējums ir paredzēts tikai informācijas ierosmju atbalstam par kaitējumu, ko var radīt tabakas izstrādājumi. Eiropas Komisijas priekšlikumā ir paredzēts pārvietot summu, kas līdzinās 5 % no 2008. un 2009. gadam paredzētajām tabakas dotācijām. Parlaments no savas puses ierosina pārvietot 6 % no 2009. – 2012. gadam piešķirtā atbalsta, pieņemot, ka turpinās atbalsts ražotājiem.

Kā mēs zinām, Eiropas Komisija diemžēl ir virzījusies un ražošanas atbalsta pārtraukšanu, kas ir bijis nozīmīgs faktors tabakas ražošanas samazināšanai Portugālē, kaut gan tabaku joprojām ieved no citām valstīm. Komisija joprojām saista fondu ar atbalsta sistēmu tabakas audzētājiem, pamatojot to tā, ka tas ir vienīgais paredzētais finansējuma avots. Saskaņā ar loģiku un pamatojoties uz viedokli, ka informācijas kampaņas joprojām būs vērtīgas, grozījumi šķiet atbilstīgi.

Atbilstīgs šķiet arī atbalsts nesenajai prasībai, ko Komisijai izteica gandrīz visas tabaku ražojošās dalībvalstis – lai Komisija izvirza regulas priekšlikumu par pašreizējās tabakas ražošanas atbalsta sistēmas pagarināšanu līdz 2013. gadam, izskatot to kā daļu pašlaik notiekošajās diskusijās par KLP „veselības pārbaudi”.

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, jo kā cilvēks, kurš jau sākumā iebilda pret subsīdijām tabakas ražošanai, es uzskatu, ka būtu postoši pagarināt tabakas subsīdiju pakāpeniskas pārtraukšanu no 2009. līdz 2012. gadam.

Es atbalstīju Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā norādīts, ka nav pamata joprojām saistīt tabakas subsīdijas ar tabakas ražošanu. Es uzskatu par pilnīgi nepieņemamu Parlamenta ziņojumu, kas cenšas atjaunot debates par subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu līdz 2009. gadam.

Neredzu loģisku iemeslu turpināt atbalstu tabakas ražošanai, it īpaši ņemot vērā tabakas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un veselības aprūpes izdevumiem.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret S. Berlato ziņojumu par Kopienas tabakas fondu. Eiropas Savienība saskaņā ar daudzām dalībvalstīm mēģināja samazināt tabakas lietošanu, izmantojot tādus līdzekļus kā tabakas reklāmas aizliegums. Tādēļ no ES puses tā ir pretīga liekulība – joprojām atbalstīt Eiropas tabakas audzētājus.

  Kartika Tamara Liotard, Erik Meijer, Esko Seppänen, Søren Bo Søndergaard and Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Tabakas fondu izteikts ierosinājums pagarināt lauksaimniecības subsīdijas tabakai. Mēs balsojam pret, protestējot pret visu tabakas subsīdiju sistēmu. Ir smieklīgi, ka ES finansiāli atbalsta tabakas audzēšanu, lai daļu no šīs naudas liekulīgi izlietotu pretsmēķēšanas kampaņu atbalstam. Visas subsīdijas tabakai ir nekavējoties jāpārtrauc. Pretsmēķēšanas kampaņas ir derīgas, bet tās var viegli finansēt citos veidos.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Sergio Berlato ziņojums par Kopienas Tabakas fondu tiecas atjaunot debates par tabakas subsīdiju pagarināšanu līdz 2012. gadam. Ne no sabiedrības veselības, ne no ekonomikas viedokļa nav nekāda attaisnojuma tabakas subsīdiju piešķiršanai lauksaimniekiem, tādēļ to pagarināšana vienkārši nav vajadzīga.

Tiešām, ņemot vērā ES nostāju attiecībā pret tabaku, es uzskatu ziņojumā iekļautos priekšlikumus ne tikai par liekulīgiem, bet arī par amorāliem. Tādēļ es nevarēju balsot par šo ziņojumu.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju par S. Berlato ziņojumu tāpat, kā to darīja Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Tas nodrošina Kopienas subsīdijas tabakas audzētajiem turpmākajam laikposmam un sniedz tiem aizsardzību pret nelabvēlīgu diskrimināciju attiecībā pret citu lauksaimniecības produktu audzētājiem, kuru subsidēšana jāturpina. Ir ārkārtīgi svarīgi izmantot visas iespējas, ko dod pašreizējie līdzekļi. Mums ir jānovērš tabakas audzēšanas likvidēšana un jāpārtrauc lauku iedzīvotāju masveida izceļošana šīs lauksaimniecības kultūras pārejas periodā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. − (PL) Kaut gan balsojums par S. Berlato ziņojumu bija labvēlīgs, tas neatrisina smēķēšanas un tabakas ražošanas problēmu.

Jūs varētu teikt, ka mēs uz vairākiem gadiem esam atlikuši lēmuma pieņemšanu šajos svarīgajos jautājumos. Šī problēma pastāvīgi atgriezīsies un būs problēma tik ilgi, kamēr cilvēki turpinās smēķēt tabaku. Tā būs jāatrisina, bet ne uz to lauksaimnieku rēķina, kuri piesaistījušies tabakas ražošanai un uzņēmušies attiecīgus ieguldījumu izdevumus.

Tabakas audzēšana nodrošina iztiku desmitiem tūkstošu ģimenēm, kurām nereti nav cita ienākumu gūšanas veida, kā, piemēram, tas ir Polijas reģionos ar nabadzīgu augsni.

Tādēļ mums šodien ir vajadzīgi stratēģiski lēmumi, kas pieņemti ar vajadzīgo apdomu un nevis zem to lobētāju spiediena, kuri pārstāv starptautiskā sistēmā strādājošus starpniekus un tirgotājus.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu apsveikt Berlato kungu un izteikt atbalstu viņa ziņojumam.

Šis ziņojums ir ārkārtīgi līdzsvarots, un tas ir rets un pozitīvs piemērs ES lauksaimniecības un veselības politikas integrācijai. Ierosinot palielināt atskaitījuma procentus no tabakas audzētājiem izmaksātajām subsīdijām un piešķirot vairāk nekā EUR 81 miljonu papildu finansējumu pretsmēķēšanas kampaņām, ziņojums spēj apmierināt abas nometnes attiecībā uz ļoti delikātām jomām.

No otras puses, šis ziņojums pagarina daļēji saistīto atbalstu ražotājiem, neradot papildu izdevumus ES budžetam un diskrimināciju starp šiem ražotājiem un citām lauksaimniecības nozarēm, apstiprinot nostāju, kuru Parlaments pauda 2004. gada martā Strasbūrā.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Jūs zināsit, ka šis Parlaments daudzus gadus ir bijis ļoti daiļrunīgs, cenšoties uzsvērt tabakas smēķēšanas radītos apdraudējumus veselībai.

Tomēr visu šo laiku Eiropas Savienība ir devusi miljoniem eiro, atbalstot lauksaimniekus, kuri audzē šo pašu izstrādājumu.

Šādas politikas īstenošana ir galēja liekulība.

Lauksaimniecības komitejas ziņojums cenšas atjaunot debates par tabakas subsīdiju pagarināšanu līdz 2012. gadam. Taču Komisijas priekšlikumā, uz kuru atbildot, jādomā, tika rakstīts šis ziņojums, ir runa par finansējuma pagarināšanu Kopienas Tabakas fondam, kas, kā mēs zinām, tiek izmantots, lai brīdinātu par tabakas smēķēšanas briesmām.

Tas, ko šeit mēģināja darīt Lauksaimniecības komiteja, bija roku veiklība, kas radītu lepnumu par augstākā līmeņa maģiju, bet laimīgā kārtā tā tika saskatīta un, jācer, parādīta patiesajā gaismā; proti, tas ir mēģinājums pagarināt subsīdijas tabakas audzētājiem. Parlamentam tam ir jāpretojas morālu, ekonomisku un veselības apsvērumu dēļ.

Komisijas nostāja ir skaidrs. Nav attaisnojuma ar ražošanu saistītām tabakas subsīdijām. Tagad ir pēdējais laiks Parlamentam ieņemt tādu pašu nostāju, noraidot Lauksaimniecības komitejas viedokli šajā jautājumā. Tādēļ es balsošu pret.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Tabakas atkarības dēļ katru gadu mirst vairāk nekā pusmiljons ES iedzīvotāju. Kopienas Tabakas fondā nedrīkst no nākt ne penijs no ES nodokļu maksātāju naudas. Kopienas Tabakas fonda pastāvēšana ir jāpārtrauc.

−Ziņojums: Bairbre de Brśn (A6-0133/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par britu kolēģes de Brśn kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par PEACE programmas (ES īpašā programma Ziemeļīrijas miera un samierināšanas procesam), kurā uzsvērts, ka vietējās iespējas bija Ziemeļīrijas miera procesa svarīga daļa un ka pilsoniskā sabiedrība ir devusi lielu ieguldījumu šajā procesā, lai uzlabotu vietējās politikas izveidi un īstenošanu.

Es atbalstu domu, ka nedrīkst pārtraukt sadarbību starp PEACE un IFI (Īrijas starptautiskais fonds) finansēto programmu dalībniekiem, kad šīs programmas beigsies.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par B. de Brśn ziņojumu par PEACE programmu, kurā pareizi uzsvērta vietējo iespēju nozīme miera veidošanas procesā. PEACE programmas ir devušas vērtīgu ieguldījumu Īrijas miera procesā, un ir jāapsveic centieni turpmāk pamatoties uz tām.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es priecājos par atbalstu PEACE programmai un ceru, ka tā turpināsies, lai palīdzētu kopienām masu līmenī.

- Ziņojums: Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (A6-0130/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģa deputāta Graefe zu Baringdorf kunga ziņojumu, kurā ierosināts mainīt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gaļas un mājlopu statistiku, taču tā, lai saskaņā ar koplēmuma procedūru. Statistika attiecībā uz mājlopiem (divreiz gadā cūkām un liellopiem un vienreiz gadā aitām un kazām), ikmēneša statistika par kaušanu (cūku, liellopu, aitu, kazu un mājputnu galvu un kautķermeņu svars) un gaļas ražošanas prognozes (cūkgaļa, liellopu gaļa, aitu un kazu gaļa) ir ārkārtīgi svarīgas, lai ES tirgus pārvadei piemērotu spēkā esošos tiesību aktus, kuri kļuvuši ļoti sarežģīti un ar kuriem nekavējoties kaut kas jādara. Mājputnu gaļas iekļaušana papildus statistikai par cūkgaļu, liellopu gaļu, aitu un kasu gaļu šķiet ļoti sapratīga.

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Eiropas institūciju galvenais mērķis ir procedūru vienkāršošana, jo šīs institūcijas zina, ka pārmērīga reglamentēšana apgrūtina gan viņu paši darbību, gan ekonomikas dalībnieku efektivitāti un konkurētspēju. Rumānijas lauksaimnieki un lauksaimniecības darbinieki pieprasa samazināt birokrātijas slogu, lai varētu pilnīgi izmantot priekšrocības, ko devusi pievienošanās Eiropas Savienībai.

Statistikas atskaites ir jāņem vērā gan Eurostat, gan īpaši valsts iestādēm un uzņēmumiem. Attiecībā uz gaļu statistikas dati parāda ainu, kas dod iespēju savlaicīgi rīkoties, lai regulētu tirgu, izveidojot intervences mehānismus.

Statistikas ziņojumiem ir jābūt vienotiem, pareiziem un savlaicīgi pieejamiem, lai novērstu lielas svārstības Kopienas tirgū, kas skar gan ražotājus, gan patērētājus, gan vienādā mērā abas grupas.

Ziņojuma uzdevums ir tieši šāds, un es to apsveicu! Tajā pašā laikā valsts varas iestādēm ir precīzi (un, kur nepieciešams, arī stingri) jāīsteno arī tādi pasākumi, kuru rezultāts ir nopietnība no respondentu puses.

Pret šo jautājumu uzmanīgi jāattiecas gan statistikas datu savācējiem un apkopotājiem, gan ekonomikas dalībniekiem, kuri tos sūta. Regula palielinās ne tikai precizitāti, bet arī šo datu viendabīgumu, visā Eiropas Savienībā piemērojot kopējas normas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Graefe zu Baringdorf kunga ziņojumu par priekšlikumu regulai attiecībā uz gaļas un liellopu statistiku. Regulas mērķis ir vienkāršot pašreizējos tiesību aktus šajā jomā. Es balsoju par atbalstu ziņojumā dotajiem ieteikumiem.

−Ziņojums: Anne Van Lancker (A6-0172/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par beļģu kolēģes Van Lancker kundzes ziņojumu, kas rakstīts saistībā ar apspriešanas procedūru par Padomes lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

Es apsveicu manas kolēģes un draudzenes, mūsu politiskās grupas referentes Morin kundzes lielisko darbu it īpaši attiecībā uz elastdrošību. Riskējot nedaudz novirzīties no temata, jo šā Padomes lēmuma mērķis galvenokārt ir tikai dot ieteikumus dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 128. pantu, esmu vīlies, ka, kaut gan Padomes pienākums bija piemērot šā Līguma 138. pantu, Komisija neizvirza priekšplānā sociālos partnerus un apstiprina, ka ir pienācis laiks ar šo sociālo partneru atbalstu izveidot Eiropas nodarbinātības tiesību aktus, pamatojoties uz EK līguma 139. pantu.

Mums nevar būt vērienīgas nodarbinātības politikas, ja mēs neizveidojam Eiropas darba tiesību aktus ar šo sicālo partneru atbalstu.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lisabonas stratēģija it īpaši pēc vidusposma pārskata ir ES vissvarīgākās stratēģiskās saistības, un beidzot tai ir konkrēti rezultāti izaugsmes un nodarbinātības ziņā.

Attiecībā uz to Van Lancker kundze, atzīstot, ka stratēģijas priekšrocība ir darba vietu radīšanas veicināšana, vienlaikus pauž viedokli, ka ir jāuzlabo kvalitāte un drošība. Jānorāda, ka, neraugoties uz bezdarbnieku skaita pastāvīgo samazināšanos, palielinās to darba ņēmēju skaits, kuru darba līgumi ar attiecībām izpausmēm un sekām ir noslēgti uz noteiktu laiku. Šie skaitļi atklāj nepieciešamību pārvaldīt atsevišķas dalībvalstis, lai nodrošinātu arvien līdzsvarotāku, elastdrošāku pieeju nodarbinātības jautājumu risinājumam – tas nozīmē ne tikai jaunas darbavietas, bet arī vispārēji labākus apstākļus darba ņēmējiem.

Tomēr kā uzsver referente, Lisabonas programmā ir jāpievērš lielāka uzmanība kopīgiem sociāliem mērķiem – tagad mūsu stratēģijā visbiežāk dzirdamajam vārdam ir jābūt „iekļaušana” un ne tikai „izaugsme” un „nodarbinātība”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pašreizējais stāvoklis liecina, ka desmit gadus pēc dalībvalstu pirmajām pamatnostādnēm attiecībā uz nodarbinātības politiku ir arvien mazāk nodarbinātības ar tiesībām, kas pats par sevi ir rādītājs, ka šī stratēģija nav vērsta uz tiesiskas nodarbinātības veicināšanu. No otras puses, šo pamatnostādņu pastāvīgā maiņa, ko papildina Eiropas Savienības arvien neoliberālākās pamatnostādnes ekonomikā, ir veicinājusi darbavietu nedrošības palielināšanos.

Kaut gan referente iekļauj dažus pagaidu līdzekļus attiecībā uz nabadzību vai sociālo iekļaušanu, patiesībā nav pieminēta nepieciešamība atkāpties no pašreizējām makroekonomiskajām un nodarbinātības pamatnostādnēm, un tādēļ šādu priekšlikumu rezultāts nav nekas vairāk kā dūmu aizsegs, kas nerisina grūtību galvenos cēloņus.

Dažos citos priekšlikumos ir pat mēģinājums veicināt elastdrošību vai drīzāk darba tirgus deregulāciju, aizstāvot elastīgus un drošus līguma noteikumus, ko nodrošina mūsdienīgi darba likumi, kolektīvie darba līgumi un darba organizācija, ar norādi, ka dalībvalstīm ir jāīsteno savi rīcības plāni, pamatojoties uz Padomes pieņemtajiem kopīgajiem elastdrošības principiem.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par A. Van Lancker ziņojumu par dalībvalstu nodarbinātības politiku. Ziņojumā pareizi norādīta nepieciešamība dalībvalstīm īstenot pamatnostādnes tā, lai apkarotu diskrimināciju, ko rada dažādi iemesli – gan dzimums, gan rase vai etniskā izcelsmes, reliģija vai ticība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.

Ziņojumā izteikts arī aicinājums dalībvalstīm atzīt nacionālās tradīcijas, īstenojot nodarbinātības politiku. Es uzskatu, ka Eiropas dažādo tradīciju atzīšanai ir jābūt visu ES politikas nozaru pamatā.

  Stanisław Jałowiecki (PPE-DE), rakststki. − (PL) Es atturējos balsot par Van Lancker kundzes ziņojumu par nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Diemžēl ziņojums nav spējis izvairīties no pretrunām. No vienas puses, tajā ir daudz tādu frāžu kā ,,uz zināšanām pamatota sabiedrība”, ,,konkurētspēja” un ,,tehnoloģiski izaicinājumi”, bet no otras puses ir runa par nepieciešamību nodrošināt ,,nodarbinātības drošību”, ,,stabilu nodarbinātību” un tamlīdzīgi. Pirmās frāzes uzsver nodomus, otrās patieso stāvokli. Nav iespējams panākt progresu, nesagraujot nodarbinātības struktūru. Nekad vēsturē tā nav noticis.

Tātad tā vietā, lai runātu par nodarbinātības drošību, ko saprot kā pašreizējo darbavietu un darba veida saglabāšanu, mums ir jārunā par kaut ko citu, proti, par piekļuves nodrošināšanu darbam; par piekļuvi pašlaik, šajā brīdī esošam darbam. Par to mums jārūpējas kopīgi.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Nodarbinātības stāvoklis Eiropas Savienībā nav sevišķi labs. 2007. gada vidējais bezdarba līmenis 7.3 %, neņemot vērā palīgdarbus, ir augstāks nekā citos lielākajos ekonomiskajos blokos. Ziemeļamerikā tas ir mazāks par 5 %.

Ne tuvu neuzlabojot situāciju, mums piedāvātās pamatnostādnes to vēl pasliktinās. Lisabonas stratēģija, ko referente uzlūko labvēlīgā gaismā, atver tautsaimniecības negodīgai konkurencei it īpaši no komunistiskās Ķīnas puses, kas īsteno īstu sociālo dempingu. Turklāt pieprasot samazināt „atšķirības nodarbinātībā starp trešo valstu valstspiederīgajiem un ES iedzīvotājiem”, ziņojums nepārprotami veido daļu no imigrācijas veicinātāju politikas, ko jau desmitiem gadu piekopj mūsu valstis, un kura, dodot vairāk nekā 1.5 miljonus imigrantu no valstīm ārpus Eiropas, pakāpeniski pārvērš mūs par trešās pasaules tautu.

Nacionālo priekšrocību atjaunošana, kas ir patiesi pozitīva diskriminācija, imigrācijas daļas samazināšana un tādējādi nodokļu sloga samazināšana mūsu uzņēmumiem un darba ņēmējiem, un Kopienas priekšrocību principa īstenošana Eiropas tirgus aizsardzībai – tie ir principiāli pasākumi, kurus vajadzētu pieņemt, lai attīstītu nodarbinātību Eiropā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es apsveicu referentes virzību uz sociālās dimensijas nostiprināšanu Lisabonas stratēģijā. Aicinājums īstenot līdzsvarotu ,,elastdrošības” pieeju un ieviest noteikumu par aktīvu iekļaušanu, manuprāt, nostiprinās nodarbinātības politiku visā Eiropā. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. − (PL) Ziņojumā par dalībvalstu nodarbinātības politiku ir daudz pretrunu.

Referente raksta, ka atjaunotā Lisabonas stratēģijas rezultāts ir arī IKP paaugstināšanās Eiropas Savienībā iepriekšējos gados un bezdarba samazināšanās un ka nodarbinātības pamatnostādnes vajag nevis pilnībā pārskatīt, bet gan tikai grozīt vairākos atsevišķo punktos.

Referente norāda arī to, ka iepriekšējos gados gandrīz 6 miljoni jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir priekšlaicīgi pametuši skolu un pārtraukuši izglītību un ka jaunatnes bezdarbs ir 40 % no kopējā bezdarba ES, un ka migrantu vidū šis procents ir divreiz lielāks. Turklāt 78 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā, un šis skaitlis divreiz pārsniedz Polijas iedzīvotāju skaitu.

Turklāt viņa aplūko darbavietu skaita palielināšanos uz to kvalitātes pazemināšanas un daļēji un uz noteiktu laiku nodarbinātu cilvēku rēķina, kuri nereti strādā saskaņā ar piespiedu kārtā pieņemtiem līguma noteikumiem.

Realitāte runā pati par sevi, bet mēs ne vienmēr gribam klausīties. Realitāte ir tāda, ka sabiedrība nevis integrējas, bet dalās. Nabadzība nevis samazinās, bet ik gadus izplatās arvien vairāk. Diskriminācija darba tirgū attiecībā pret sievietēm, veciem cilvēkiem un migrantiem nemazinās, un stereotipi domāšanās un rīcībā nezūd.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Lielos vilcienos ziņojuma saturs ir pozitīvs, bet ir liekulība runāt par sociālo atbildību, vietējo ekonomiku un kvalitāti, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai apgādes noteikumi neļauj šīs lietas ņemt vērā. Es to neatbalstīšu. Ziņojums rada nepareizu priekšstatu paar realitāti, un tādēļ es atturos no balsošanas.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es atbalstu šo ziņojumu un Van Lancker kundzes viedokli, ka Lisabonas programmā ir labāk jāatspoguļo kopīgie sociālie mērķi. Es atbalstu arī pašreizējās Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai pārveidi par stratēģiju, kas pamatota uz izaugsmi, darbavietām un integrāciju. Man šķiet, ka ir ļoti svarīgi veicināt kopīgus sociālus standartus ES mērogā. Ir jārada kvalitatīvas darbavietas, vienlaikus nostiprinot Eiropas sociālā modeļa vērtības.

Manuprāt, viens no ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas galvenajiem uzdevumiem ir izveidot integrētu sabiedrību, kurā mērķi un operacionāli centieni kļūst par prioritāti, lai ierobežotu to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, un ievērojami palielinātu sieviešu, vecu cilvēku un migrantu nozīmi darba tirgū, kā arī veicinātu jaunatnes nodarbinātību.

−Ziņojums: Janusz Lewandowski (A6-0181/2008)

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Šajā ziņojumā ir noteiktas dažas svarīgas pamatnostādnes 2009. gada budžeta veidošanas procesā, un kopumā mēs noteikti pievienojamies referenta apņēmībai joprojām ievērot Parlamenta izdevumiem brīvprātīgi noteikto 20 % robežu.

2009. gads nesīs daudz pārmaiņu Parlamenta darbā, un mēs uzskatām, ka šās disciplīnas saglabāšanai vajadzēs stingrāk pārbaudīt visus izdevumu priekšlikumus, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem izmaksu lietderību. Mēs īpaši neatvainojamies Parlamentam par atgādinājumu, ka pats lielākais ietaupījums, ko tas varētu izdarīt, būtu pārtraukt Parlamenta darbu divās vietās. Mēs noteikti atbalstām arī referenta priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu azbesta noņemšanai no Parlamenta ēkām Strasbūrā.

Britu konservatīvie ar prieku gaida referenta turpmākās pārdomas šajā jomā, un tāpēc mēs atturējāmies no galīgās balsošanas par šo ziņojumu.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par poļu kolēģa Lewandowski kunga ziņojumu par Parlamenta ieņēmumu un izdevumu aplēsēm 2009. finanšu gadam. Šim budžetam ir jārisina lielas problēmas, piemēram, Lisabonas līguma stāšanā spēkā, ja dalībvalstis to ratificēs, un to, ka 2009. gads ir Parlamenta vēlēšanu un jaunā Deputātu nolikuma spēkā stāšanās gads.

Kaut gan es acīmredzot piekrītu tam, ka mums ir jābūt piesardzīgiem attiecībā uz budžeta izdevumu stāvokli, man šķiet, ka mums ir jābūt nelokāmiem attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar daudzvalodību (mutiskā un rakstiskā tulkošana), kas ir Eiropas Savienības politisko panākumu nosacījums. Mums ir jāuzlabo arī telpas, kurās EP deputāti uzņem apmeklētājus, jo šie apmeklējumi ir ļoti vēlami un palīdz iedzīvotājiem uzzināt vairāk par Eiropas Savienību.

Nobeigumā, manuprāt, mums ir jāpalielina EP deputātu un Eiropas Parlamenta komiteju personāla skaits, lai nodrošinātu to neatkarību un augstu darba līmeni, piemēram, strādājot ar citām Eiropas institūcijām, lobiju grupām vai valstu parlamentiem.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. − (PL) 2009. gads nesīs Eiropas Parlamentam daudz izaicinājumu, kas galvenokārt saistīti ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, Parlamenta vēlēšanās, jauno Deputātu nolikumu un pilnvaru maiņu. 2009. gada vispārējam budžeta līmenim nāksies risināt šīs problēmas, neraugoties uz to, ka tas ir zemāks par Parlamenta tradicionālo brīvprātīgo 20 % ierobežojumu no administrācijas izdevumiem.

Pieminēšanas vērts ir šāgada izmēģinājuma procedūras piemērošana, kas saistīta ar Prezidija un Budžeta komitejas ciešāku sadarbību visos jautājumos, ievērojami ietekmējot budžetu. Jaunās pieejas mērķis ir nodrošināt pieejamo līdzekļu visracionālāko izlietošanu un noteikt iespējamos ietaupījumus.

Man jāapliecina apmierinātība ar uzmanīgajām izdevumu aplēsēm attiecībā uz jauno Deputātu nolikumu, it īpaši tādēļ, ka pastāv iespēja vēlāk veikt precīzāku summas noregulējumu. Patīkami redzēt arī ierosināto 65 jauno pozīciju iekļaušanu aplēsēs 2009. gadam, lai nostiprinātu Parlamenta likumdevēja darbību un pakalpojumus Deputātiem, vienlaikus atstājot rezervē 15 % no šīm apropriācijām. Iepriecina arī paziņojums, ka turpināsies 2008. gada budžetā noteiktās prioritātes attiecībā uz tulkošanu un bibliotēkas analītiskajiem pakalpojumiem. Lai veiksmīgi pabeigtu šāgada budžeta procedūru, nekavējoties vajadzēs noturēt debates un pieņemt konkrētus lēmumus attiecībā uz Parlamenta politiku nekustamo īpašumu jomā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Budžeta process tagad ir sācies ar Komisijas iesniegto ierosinājumu par Kopienas budžetu 2009. gadam.

Iepriekšējos budžeta procesos Eiropas Parlamenta budžets bija aptuveni 20 % no daudzgadu finanšu plāna 5. izdevumu kategorijā (administratīvie izdevumi) noteiktās summas. Referents ierosina saglabāt līdzīgu līmeni arī 2009. gada budžetā.

Šāds lēmums nedrīkst bloķēt vai kavēt to finanšu līdzekļu pieejamību, kas vajadzīgi atbilstīgai reakcijai uz jau minētajām vajadzībām, lai palielinātu personāla skaitu un uzlabotu rakstisko un mutisko tulkojumu pakalpojumus, ievērojot kvalitāti uz tiesības izmantot Eiropas Parlamentā un tā atbalstītajos pasākumos visas oficiālās valodas.

Turklāt šīs grūtības atkārtojas, jo nepieciešamība uzlabot tādus pakalpojumus kā mutiskā un rakstiskā tulkošana tiem bieži minēta, taču vajadzīgos finanšu līdzekļus nepiešķir; bieži tiek piemēroti noteiktumi, kas ir īpaši izveidoti, lai atturētu no dažādu valodu lietošanas. Paskatieties kaut vai uz ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju.

No otras puses, ziņojumā nav pieminēta darba ņēmēju tiesību nodrošināšana īpaši attiecībā uz EP arvien pieaugošo ārpakalpojumu izmantošanu iepriekšējos gados.

  Cătălin-Ioan Nechifor (PSE). − (RO) Eiropas Parlamentam ir jāuzzina par solidaritātes principa nozīmi, kas nosaka, ka atpalikušie vai mazāk attīstītie reģioni ir jāatbalsta arī ar finanšu līdzekļiem no Eiropas Savienības budžeta. Diemžēl aptuveni gadu kopš pievienošanās Rumānija joprojām atrodas iekšzemes kopprodukta uz vienu reģiona iedzīvotāju topa lejasgalā. Seši no astoņiem reģioniem ierindojas starp piecpadsmit ES vismazāk attīstītajiem reģioniem, un Ziemeļaustrumu attīstības reģions, no kurienes es nāku, joprojām ir visnabadzīgākais reģions divdesmit septiņās dalībvalstīs.

Rumānijas ekonomiskās izaugsmes temps pašlaik ir nepietiekams, lai strauji samazinātu plaisu, kas mūs atdala, un visur redzamās atšķirības, un ārkārtīgi zemā struktūrfondu apguve, bez šaubām, ir viens no iemesliem, kas tuvina mūs gandrīz pirmajai vietai Eiropas Savienības nabadzības sarakstā. Tādēļ galvenā administratīvā akta politizācija liek Rumānijai kļūt par īstu ieguldītāju ES budžetā, kas pērn samaksāji aptuveni EUR 1.1 miljardu.

Vienīgais vēl atlikušais mierinājums, ka EUR 16 miljoni tiks atmaksāti mūsu valstij tādēļ, ka 2007. gads bija pirmais gads, kad tika reģistrēts budžeta pārpalikums.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kapitālisma pārstāvji Eiropas Parlamentā dedzīgi papildina nodarbinātības pamatnostādnes, kuras ES izstrādāja sadarbībā ar kreiso centristu un labējo centristu valdībām. Viņi atbalsta darbaļaužu šķiras visbarbariskāko ekspluatāciju, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķi – plutokrātu peļņas neierobežotu pieaugumu.

ES un valdības politikas centrā ir bēdīgi slavenā „elastdrošība”, kas izskaidro darba attiecību pilnīgu sagraušanu. ES izmanto bezdarbu kā līdzekli strādnieku iebiedēšanai. Tā likvidē kolektīvos nolīgumus un pilna laika pastāvīgu nodarbinātību. Tos aizstāj individuāli darba līgumi un galvenokārt daļēja laika darbavietas, kam nav lielas vērtības nodarbinātības, algu, sociālā nodrošinājuma un pensiju tiesību jomā. ES vēlas dot izšķirošo sitienu valsts sociālās aizsardzības sistēmām, apdrošināšanai un pensijām visās dalībvalstīs. ES sagatavotajos viduslaiku nodarbinātības apstākļos ,,paraugstrādnieks”, kā to apraksta ES nodarbinātības pamatnostādnes, ir ,,nodarbināma” persona, kura strādā visu iespējamo veidu daļēja laika darba apstākļos. Viņam vai viņai nav tiesību uz apmācību un esošās kvalifikācijas paaugstināšanu atbilstīgi kapitālistu laika prasībām. Viņš vai viņa pastāvīgi atrodas darba meklējumos, strādā līdz lielam vecumam vai pat līdz nāvei un dod iespēju plutokrātiem izšķērdēt neiedomājamas bagātības.

−Ziņojums: Jens Holm (A6-0134/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par zviedru kolēģa, deputāta Holm kunga pašiniciatīvas ziņojumu par izejvielu un preču tirdzniecību. Es piekrītu domai, ka ir jānodrošina ES izejvielu piegāde un piekļuve izejvielām pasaules tirgos, tajā pašā laikā norādot, ka Eiropas Savienībai pašlaik nav saskaņotas stratēģijas, kas dotu iespēju tās ekonomikai stāties pretī izaicinājumiem tās konkurētspējai, ko rada palielinātā konkurence piekļuvē izejvielām.

Esmu vīlies, ka ziņojumā nav apspriesti jautājumi saistībā ar pasaulē notiekošajām manipulācijām ar valūtu, kas, samazinoties maiņas kursam, kropļo godīgu konkurenci. No visām izejvielām tieši nafta pelna īpašu uzmanību, un es atkārtoju savu priekšlikumu izveidot Eiropas instrumentu jēlnaftas cenas ikgadējai regulēšanai, kuru ir vērts vismaz apsvērt – nevis lai cīnītos pret tirgus spēkiem, kas mums ir jāpieņem, bet gan lai regulētu to parādīšanās pēkšņumu iekšējā tirgū un mazinātu jēlnaftas cenu paaugstinājuma ietekmi uz attiecīgo nozaru (zivsaimniecība, pārvadājumi utt.) izmaksu/cenas ķēdi.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Holm kunga ziņojums, šķiet, skaidri nosaka, ar kādām grūtībām tagad nākas sastapties pasaulei nepieredzētā izejvielu cenas kāpuma rezultātā. Eiropas valstīm, kurām pašām nav dabas resursu, tas nozīmē sarežģījumus ar konkurētspēju un tādējādi ar darbavietām, apgādes drošību, lielāku atkarību un tā tālāk, un tas apdraud nabadzīgo valstu attīstību un izraisa nemierus pārtikas trūkuma dēļ un tamlīdzīgi.

Kaut gan ir minēti daži cēloņi, īpaši dažu jaunattīstības valstu, piemēram, Ķīnas, plēsonīgā rīcība un lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecības liberalizācija, citi cēloņi, piemēram, spekulācija, no Briseles nākusī Maltusa zemkopības politika, pasaules brīvās tirdzniecības princips pats par sevi utt., ir apslēpti vai gandrīz apslēpti.

Attiecībā uz risinājumiem ir skaidrs, ka Parlaments patiesi tic brīva, konkurējoša tirgus regulatīvajiem spēkiem. Tomēr šis tirgus tagad atklāj ierobežojumus, un nežēlīgus ierobežojumus. Enerģija, pārtika un izejvielas ikdienišķi produkti – no tiem ir atkarīga cilvēku izdzīvošana. Ir pienācis laiks, lai starptautiskajās tirdzniecības attiecībās Eiropa no Briseles aizstāvētu pirmkārt un galvenokārt savas un savu dalībvalstu intereses nevis mēģinātu par katru cenu, cilvēcīgu vai sociālu, izveidot globalizācijas piekritēju utopiju.

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir aplūkoti tādi izejvielu un preču tirdzniecības aspekti, kas pārsniedz ierastos. Jaunajā starptautiskajā situācijā daudzus ražošanas faktorus un komponentus, arī enerģiju, var uzskatīt par izejvielu. Šo produktu cenu pieaugums ir bīstams Eiropas rūpniecībai, kas importē tos no ārzemēm. Tirgus atbild uz pieprasījuma pieaugumu no ražotāju puses, kuri sastopas ar dabas un vides nosacījumiem, un reaģē uz finanšu spekulācijām. Satrauc tas, ka šī starptautiskā situācija ir izraisījusi tādu cenu līmeni, kas spēj iznīcināt Eiropas ekonomisko izaugsmi. Tiklīdz izveidosies šāda tendence, cīņa par resursiem izraisīs spiedienu un nepietiekamību, kas, iespējams, apdraudēs daudzas vadītāju paaudzes un noteikti ietekmēs mūsdienu pasaules pārvaldību.

Ar šī ziņojuma palīdzību Eiropas Parlaments aicina Komisiju izvirzīt PTO jautājumus par piekļuvi izejvielu tirgiem. Mērķis ir panākt savstarpīgumu, un viens no piemērotajiem ceļiem ir PTO starpniecība. Sarunas par šiem produktiem nekad nedrīkst notikt zemāk par reģionālo līmeni, lai veicinātu integrāciju, attīstību un ilgtspēju. Lai novērstu lielas spekulācijas un konfliktu, mums ir jānodrošina, lai mūsu tirdzniecības partneri, kam pieder šie resursi, saņem par savām precēm taisnīgu cenu

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nepiekrītam ziņojumā iekļautajam redzējumam attiecībā uz izejvielu tirdzniecību.

Mēs nepiekrītam kritikai, kas apraksta trešo valstu īstenoto politiku un pasākumus šādi: ,,rada šķēršļus brīvai un taisnīgai piekļuvei izejvielām (…), kā rezultātā tiek ierobežota ES nozaru (!) piekļuve izejvielām un precēm”. Katrai valstij ir neatņemamas suverēnas tiesības izlemt, kā lietot savas izejvielas vai kā pārdot preces. Katras valsts iedzīvotāji ir tie, kuri lemj par resursu un radīto vērtību izmantošanu.

Ziņojumā nav minēts, ka īstā problēma slēpjas ES neoliberālajā modelī. Neokoloniālās ambīcijās iegrimusi, tā cenšas atgriezt daudzas valstis pie Eiropas Savienības valstīm paredzētu izejvielu ražotāju stāvokļa, izmantojot tehnoloģiju, ietekmi un tirgus mehānismu – arī finanšu spekulāciju – kontroli, lai veicinātu ekonomisko atkarību un ekspluatāciju no starptautisko kompāniju puses.

Ir vajadzīgs skaidrs valdošā ekonomiskā un sociālā modeļa lūzums, ir jāpārtrauc dominējošā/pakļautā attiecības, jāaizstāv valsts suverenitāte, jāattīsta katras valsts ekonomiskais potenciāls, tās ārējo attiecību papildināmība un suverenitāte un tāda ražošana, kas vērsta uz cilvēku vajadzību apmierināšanu un planētas saglabāšanu.

  Jens Holm (GUE/NGL), rakstiski. − Ziņojumā par izejvielu un preču tirdzniecību ir skarti daudzi svarīgi jautājumi, raugoties no attīstības perspektīvas viedokļa. Ziņojumā ir uzsvērta spekulāciju problemātiskā nozīme cenu inflācijā un tirgus svārstību palielināšanā, ko ir nepieciešams regulēt.

Tajā izteikts aicinājums sniegt lielāku atbalstu diversifikācijai jaunattīstības valstīs un uzsvērta politiskās telpas nozīme šajās valstīs, lai tajās būtu iespējama ne tikai lauksaimniecības attīstība. Ziņojumā ir kritizēta arī gaļas patēriņa palielināšanās un meklēti ceļi tā samazināšanai. Taču ziņojumā ir pausti arī tādi viedokļi, kurus mēs uzskatām par ļoti apšaubāmiem. Pirmkārt tas attiecas uz vairākkārt uzsvērto starptautisko konkurētspēju un aicinājumu nodrošināt Eiropas rūpniecībai lētu piekļuvi izejvielām.

Mēs neatbalstām šo viedokli un varam tikai secināt, ka atkal ir skaidri formulēta ES neoliberālā nostāja. Kopumā šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā salīdzinājumā ar Parlamenta kādreizējo nostāju tirdzniecības politikā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Jens Holm ziņojumu par izejvielu un preču tirdzniecību. Brīva un taisnīga piekļuve izejvielām ir svarīga ES ekonomikai. Neraugoties uz to, ir jāņem vērā arī izejvielu un preču cenu svārstību sekas jaunattīstības valstīs. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – Dažas ziņas, kaut gan pašas par sevi labas, nevar neradīt mūsos bažas par sekām. Savā ziņā tas attiecas uz izejvielu cenu pieaugumu.

Labā ziņas ir tāda, ka arvien lielāka pasaules iedzīvotāju daļa sasniedz iepriekš nepiedzīvotu patēriņa līmeni, kā to liecina dažādi rādītāji. Taču problēma slēpjas sekās, galvenokārt tūlītējās sekās, kādas varētu būt šādam patēriņa – un tādēļ arī pieprasījuma – pieaugumam. Ekonomikas likumi attiecas pat uz izkropļotiem tirgiem, un pieprasījuma palielināšanās rezultāts ir vai nu piedāvājuma pieaugums kā šajā gadījumā, vai arī cenu kāpums. Tieši tas ir noticis.

Eiropas Savienībai ir jāatbalsta vispārēja tirgu atvēršana, lai arvien vairāk ražotāju varētu izmantot pieprasījuma palielināšanās dotās priekšrocības, un tam ir jāveicina tirdzniecības pieaugums. Tajā pašā laikā mūsu pienākums ir tieši atbalstīt tās valstis, kuras uzreiz skar šie jaunie apstākļi, tās valstis, kuras nespēj pārvarēt ikdienas patēriņa preču cenu pieaugumu. Tirgus izkropļojumiem reti ir labvēlīgas sekas, īpaši ilgtermiņā, bet nekas nevar mūs atturēt, drīzāk otrādi, no finansējuma piešķiršanas tie, kuriem pieder mazāk.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Ar izejvielu un preču tirdzniecību kaut kas noteikti nav kārtībā. Pašlaik ir daudz spekulāciju ar izejvielu cenām. Piemēram, minerāli ir ļoti dārgi. Neraugoties uz dabas resursiem, valstis, kurām ir lieli minerālu krājumi, joprojām ir nabadzīgas vai kļūst vēl nabadzīgākas.

Jaunattīstības valstīs nav drošas apgādes ar pārtiku par spīti tam, ka tās pašas ražo daudz pārtikas. Problēma ir tāda, ka pārtika tiek plaši eksportēta par pārmērīgi zemām cenām. Turklāt klimata pārmaiņas liek mums rīkoties citādi šajā enerģiju aprijošajā tirgū – minerālu ieguve ir jāsamazina, un ir jādod priekšroka vietējai pārtikas ražošanai un patēriņam nevis lauksaimniecības izstrādājumu starptautiskai tirdzniecībai. Īsumā, tādai izejvielu un preču tirdzniecībai, kādu to regulē pašlaik, ir ārkārtīgi graujoša ietekme, un tai ir vajadzīga daudzpusīga pieeja.

Ziņojums par izejvielu un preču tirdzniecību sākotnēji bija taisnīga sūdzība par ES 2006. gada nogalē ierosināto pārmērīgi liberālo tirdzniecības politiku. Taču pa šo laiku tas ir tā pieklusināts, ka es to vairs nevaru atbalstīt. Piemēram, tajā nav gandrīz nekādu nozīmīgu politisku priekšlikumu. Vēl ļaunāk ir tas, ka brīva piekļuve izejvielām un precēm ziņojumā tiek atzīta par ES tiesībām, un divpusēja tirdzniecības politika tajā tiek izcelta kā ideāls instruments.

- Ziņojums: Margie Sudre (A6-0158/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par franču kolēģes un draudzenes, deputātes Sudre kundzes pašiniciatīvas ziņojumu, kuru viņa uzrakstīja kā atbildi uz Komisijas stratēģiju attiecībā uz attālākajiem reģioniem (AR). Es atbalstu domu, ka īstenoto pasākumu arvien matemātiskāko pamatojumu ievērošana nedrīkst būt iegansts Eiropas Savienības AR atbalsta politikas apšaubīšanai, nedz arī atturēt tajā iesaistītos, uzstādot viņiem pārāk grūti izpildāmus tādus noteikumus.

Kopienas iesaistei ir jābūt katalizatoram attiecībā uz uzņēmējdarbības garu, kas pārvērtīs AR par izcilības centriem, kurus virza nozares, kas pilnībā izmanto šo reģionu priekšrocības un īpašās zināšanas, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā, atjaunīgajos enerģijas avotos, enerģijas pašpietiekamībā, bioloģiskajā daudzveidībā, studentu mobilitātē, klimata pārmaiņu pētniecībā un krīžu pārvaldībā. Nobeigumā, es atbalstu to, ka turpmākajā kopīgajā imigrācijas politikā ir jāpievērš īpaša uzmanība AR nostājai, jo tie ir ES ārējās robežas. Es sajūsminos par Sudre kundzes veikto darbu, kura nerimstoši un ļoti prasmīgi, ar noteiktību un izpratni runā par labu attālākajiem reģioniem.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma rezolūcijas projektā ir iekļauti ieteikumi attiecībā uz attālāko reģionu stratēģijas novērtējumu un nākotnes izredzēm, un tie ir:

– sasniegtās kohēzijas novērtējumam izmantot ne tikai tādus rādītājus kā IKP;

– kohēzijas politika ir labāk jāsaskaņo ar citām Kopienas politikas nozarēm attiecībā uz pierobežas reģioniem, lai veicinātu sinerģiju un efektīvāk pielāgotu Eiropas pašreizējo un nākotnes politiku attālāko reģionu patiesajam stāvoklim;

– tādi politikas pasākumi šo reģionu atbalstam, kas nav pārejoši un ir pielāgoti to dažādajām vajadzībām, un dod risinājumus pastāvīgajiem ierobežojumiem, kuriem šie reģioni ir pakļauti;

– Kopienas atbalsts AR lauksaimniecībai un atbalsta pasākumi attiecīgajām zivsaimniecības nozarēm;

– diferencēta pieeja transporta nozarei, īpaši attiecībā uz civilās aviācijas iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā;

– nepieciešamība apspriest AR turpmāko stratēģiju, lai iekļautu tajā Lisabonas stratēģijas īstenošanu;

– nākotnes imigrācijas politikā ir jāpievērš īpaša uzmanība AR nostājai;

– AR izvirzīšana ES jūrniecības politikas centrā;

– nodrošināt turpmāko Kopienas finansējumu AR stratēģijai un kompensācijai par trūkumiem, kas saistīti ar to attālo stāvokli.

Šis ziņojuma ir pelnījis manu un manas grupas atbalstu. Es aicināju pieņemt šo ziņojumu un balsot par to.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nožēlojam, ka Parlamenta vairākums noraidīja mūsu grozījumus, ar kuriem mēs mēģinājām ieviest rezolūcijas projektā par ES nākotnes politiku attiecībā uz attālākajiem reģioniem (AR) – ko šodien pieņēma plenārsēdē – vērtīgus un nozīmīgus priekšlikumus AR interesēs, kurus pieņēma Zivsaimniecības komiteja.

Daži ļaudis iebilst, ka tā ir rezolūcija par reģionālo politiku nevis zivsaimniecību. Tie ir maldi. Rezolūcijas projekts ir EP ieguldījums Kopienas nākotnes politikā attiecībā uz AR, un tieši mums šeit Parlamentā ir jāizskaidro pieņemtie priekšlikumi, it īpaši tie, kurus pieņem EP Zivsaimniecības komitejā, kā tas notika ar EP rezolūciju par jūrniecības politiku. Tādēļ mēs mēģinājām tos iesniegt vēlreiz, kā arī tāpēc, lai rīkotos saskaņā ar viedokli, kāds ir mums ir Portugālē.

No otras puses, mēs nožēlojam, ka tika noraidīts mūsu priekšlikums, kurā bija skaidri pateikts, ka Kopienas atbalsta pasākumiem attiecībā uz AR ir jābūt pastāvīgiem. Referente apgalvo, ka tas ir tāpēc, ka šie pasākumi, iespējams, turpmāk nebūs vajadzīgi. Principā tas ir (neīsts) arguments, lai slēptu apstākli, ka ierobežojumi, ar kuriem sastopas AR, ir mūžīgi un par tiem vajadzēs runāt katrā budžetā un katrā Kopienas sistēmā.

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Francija ir ļoti noraizējusies par Eiropas Savienības politiku attiecībā uz attālākajiem reģioniem.

Ir ļoti svarīgi ņemt vērā šo reģionu īpatnības daudz vairāk un daudz labāk nekā tagad to dara Briseles politiķi, it īpaši:

- tirdzniecības politikā, jo attālāko reģionu ražojumi konkurē ar kaimiņvalstu ražojumiem, kuras izmanto savā labā ārkārtīgi labvēlīgos ES nosacījumus;

- imigrācijas politikā, jo šie reģioni ir īpaši neaizsargāti pret imigrāciju, un nelegālo imigrantu pieplūdums rada tādus ekonomiskus un sociālus sarežģījumus, kādus vietējiem spēkiem nekādi nav iespējams pārvarēt;

- ar noteikumiem par valsts atbalstu un īpaši saglabājot nodokļu atvieglojumus, kurus izmanto šie reģioni un kurus periodiski apšauba Eiropas likumu vārdā.

Esmu īpaši nobažījies par tiesisko neskaidrību attiecībā uz Sentbartolomeju – šī mazā Francijas sala ir teritoriāla pārvalde kopš 2007. gada, un, mainot statusu, tā gribēja saglabāt nodokļu atvieglojumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi tās ekonomiskajai izdzīvošanai. Tomēr šķiet, ka ES uzskata, ka tā ir viens no attālajiem reģioniem, citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienības teritorija, uz kuru attiecas Kopienas tiesību akti. Nebūtu pieļaujams, lai šī neskaidrība apdraud vēlmi pēc autonomijas, kuru izteica 95 % iedzīvotāju.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. − (RO) Septiņu visattālāko reģionu galvenā problēma ir tā, ka, lai gan tajos dzīvo 1 % Eiropas Savienības iedzīvotāju, tajos valda delikāta ekonomiskā un sociālā situācija, ko saasina atrašanās uz salas tālu prom no kontinenta, sarežģītā virsma, reljefs un klimats, kā arī ekonomiskā atkarība no ierobežota izstrādājumu skaita.

Ņemot vērā Komisijas norādītās un referentes atbalstītās prioritātes, piemēram, konkurētspējas uzlabošanu, piekļuves grūtību samazināšanu un visattālāko reģionu iekļaušanu reģionālajā ģeogrāfiskajā vidē, mēs varam veicināt šo reģionu sociāli ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, padarot to attīstību viendabīgāku ar citiem Eiropas Savienības reģioniem un labāk izmantojot to resursus papildus Kopienas pieprasījumam.

Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ es balsoju par šo ziņojumu, un es gribētu papildināt to ar nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību ostām, jo 6 no 7 visattālākajiem reģioniem ir salas. Ostu infrastruktūras modernizācija var veicināt tūrisma nozares, ražošanas sektora un vietējā tirgus virzību un attīstību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Atbalsts Eiropas Savienības visattālākajiem reģioniem atbilst ES uzskatiem par solidaritāti, lai mazinātu trūkumus, ko sarežģītā piekļuve šiem reģioniem. Konkrētāk runājot, mums, bez šaubām, ir jānodrošina, lai šie reģioni nezaudē savu lauksaimniecības pašapgādes spēju, kas attiecas arī uz Eiropas Savienību kopumā.

Attiecībā uz to mums kopīgiem spēkiem ir jācenšas saglabāt mazās ģimenes saimniecības – arī, piemēram, Austrijas kalnu lauksaimnieku fermas un ikvienu individuālu, mazu vai vidēju un dabisku lauku saimniecību, lai tās varētu turpināt ekoloģiski derīgo darbu un mēs nezaudētu pārtikas neatkarību no gigantiskiem lauksaimniecības uzņēmumiem vai nekļūtu atkarīgi no lieliem lauksaimniecības koncerniem. Tādēļ es balsoju par M. Sudre ziņojumu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) AR piemīt raksturīgas īpašības, kas jāņem vērā Eiropas izaugsmes un attīstības pasākumos. Tomēr vēl joprojām ir daudz jādara šo reģionu turpmākai attīstībai un mūsu pašu labā, lai vairāk izmantotu šos apgabalus, kas robežojas ar citiem globāliem ekonomikas blokiem.

Ekonomisko un sociālo situāciju šajos reģionos palīdzēja uzlabot pārrobežu un papildu pasākumi AR atbalstam, un vēl joprojām ir svarīgi strādāt, lai uzlabotu to pieejamību, pastirpinātu konkurētspēju un uzlabotu reģionālo integrācju. Neraugoties uz to, tur joprojām pastāv grūtības, kas netiek ņemtas vērā, piemēram, tradicionālās lauksaimniecības saglabāšana, palielināts atbalsts galveno nozaru attīstībai vai dažādu nodokļu režīmu saglabāšana. Tādējādi AR īpašo vērtību iespējami labāka izmantošana ir stratēģija, kas nodrošinās attālāko reģionu attīstības ilgtspēju piesaistes un sadarbības ziņā.

Jaunu prioritāšu noteikšana klimta pārmaiņu, demogrāfisko pārmaiņu un migrācijas pārvaldības, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas jomā ir labs pasākums, kam jāpievieno nepieciešamā AR ekonomiku diversifikācija, iespējami plašāk izmantojot šo reģionu raksturīgās īpatnības un izmantojot spēkā esošos likumus, un lietojot vispiemērotākos instrumentus AR reģionu īpašo grūtību risināšanā.

- Ziņojums: Lasse Lehtinen (A6-0155/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par somu kolēģa, deputāta Lehtinen kunga pašiniciatīvas ziņojumu, atbildot uz Komisijas paziņojumu par Kopienas patērētāju politikas stratēģiju 2007. – 2013. gadam.

Es, bez šaubām, piekrītu tam, ka 493 miljoniem Eiropas patērētāju ir jāatrodas trīs galveno Eiropas Savienības izaicinājumu – izaugsmes, nodarbinātības un nepieciešamības veidot ciešākas saiknes ar iedzīvotājiem – degpunktā, un tam, ka patērētāji ir ekonomikas dzinējspēks, jo viņu patēriņš veido 58 % no Eiropas Savienības IKP.

Neraugoties uz to, es joprojām esmu pārliecināts, ka, lai gan mums ir izdevies gūt panākumus iekšējā tirgū ar konkurences palīdzību, citiem vārdiem sakot, pievēršot īpašu uzmanību patērētājiem, tad tagad, reaģējot uz pašreizējiem starptautiskajiem izaicinājumiem, manuprāt, mūsu uzmanības centrā ir jānonāk ražotājiem. Turklāt tā kā nav nopietna tiesiska pētījuma, man ir ievērojami iebildumi pret steigu, ar kādu ziņojumā ir risināts jautājums par patērētāju kolektīvo vēršanos pret ražotājiem, lūdzot Komisiju izvirzīt visaptverošu Eiropas mēroga risinājumu, kas nodrošina patērētājiem piekļuvi kolektīvajām apelācijas sistēmām pārrobežu strīdu risināšanai.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Lai sniegtu patērētājiem labāku aizsardzību, Lehtinen kunga ziņojumā ir ierosināts uzlabot pašreizējos tiesību aktus attiecīgajās jomās, tos vienkāršojot un nogludinot visas reģionālās atšķirības. ES pienākums ir izstrādāt patiesi starptautisku ekonomisko politiku, kas vērsta uz patērētāju tiesību un patērētāju veselības aizsardzību.

Minētā priekšlikuma – kuru es atbalstu – mērķis ir izveidot saskaņotu tiesisko sistēmu, lai garantētu vienotu, integrētu izstrādājumu drošības sistēmu un radītu patērētājos patiesu uzticību Eiropas tirgus precēm, tādējādi veicinot vispārējo patēriņa pieaugumu.

Taču lai nonāktu pie efektīvas patērētāju aizsardzības politikas, ES ir jāiegulda liela enerģija tirgus pārraudzības uzlabošanā, ja vajadzīgs, paplašinot starptautisko sadarbību, un izglītības un informācijas kampaņās pašiem patērētājiem – kamēr patērētāji nebūs pārliecināti, ka preces ir pilnīgi drošas, Eiropas tirgus nevar īstenot visu savu potenciālu.

Tas dotu iespēju Eiropai kļūt par patiesi konkurētspējīgu tirgu un apmierināt un aizsargāt patērētājus, un mudinātu viņus kļūt drosmīgākiem – patiesībā kļūt par īstiem tirgus dalībniekiem.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Es atbalstīju Lehtinen kunga ziņojumu, jo Eiropas patērētāju aisardzības regulējumu pārredzamība ir izdevīga patērētājiem un arī ražotājiem, kuri konkurē savā starpā. Ekonomiskās pārmaiņas jaunajās dalībvalstīs ir izraisījušas jaunu rīcības principu ieviešanu tirgus dalībniekiem. Patērētājiem piedāvāto preču klāsts arvien palielinās gan produktu, gan pakalpojumu ziņā. Tomēr man šķiet, ka patērētāju stāvoklis īpaši jaunajās dalībvalstīs, kurās mēs visi atceramies brīvā tirgus sākumu, joprojām ir relatīvi vājš attiecībā pret lielajiem koncerniem. Tam ir vajadzīga lielāka pārredzamība un attiecīgās tiesiskās sistēmas atjaunināšana, nodrošinot patērētāju tiesību atbilstīgu aizsardzību.

Es priecājos pieņemt arī to ziņojuma daļu, kurā referents runā par atbalstu ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Manā reģionā Malopoļskā šādi uzņēmumi ir 95 % no uzņēmumu kopskaita, un daudzi no tiem nestrādā sevišķi ilgi (30 % pastāv ne vairāk kā 5 gadus).

  Colm Burke un Malcolm Harbour (PPE-DE), rakstiski. − EPP-DE grupa noteikti atbalsta visaptverošu rīcības programmu patērētāju informēšanai un viņu iespēju nostiprināšanai Eiropas vienotajā tirgū. Mēs gribam, lai patērētāji iespējami labāk izmanto pieejamo izvēli, daudzveidību un inovāciju augošajā tirgū, kurā ir gandrīz 500 miljoni patērētāju, pasaules lielākajā mazumtirdzniecības tirgū.

Mēs gribam, lai patērētāji var izmantot tiesības uz ātru un efektīvu kompensāciju, ka viņi nonāk grūtībās. Mēs atbalstām vienkāršu un efektīvu piekļuvi taisnīgumam, īpaši ar ārpustiesas līdzekļiem, kuras kā pēdējā iespēja atbalsta tiesiski līdzekļi.

Šodien mēs atturējāmies no balsošanas, jo PSE ir pagriezusi pretējā virzienā ļoti labu ziņojumu, iekļaujot tajā aicinājumu izveidot galīgi nepārbaudītu un, iespējams, ļoti dārgu tiesisku noteikumu par Eiropas mēroga kolektīvo tiesību īstenošanu. Komisija jau plaši konsultējas jautājumā par patērētāju tiesību īstenošanu. Vēl ir daudz par agru izdarīt secinājumus par varbūtēji vajadzīgajām pārmaiņām. Daudz iespējams izdarīt, uzlabojot pašreizējās kompensāciju sistēmas un palielinot sadarbību starp dalībvalstīm.

PSE kaitē patērētāju tiesībām, mēģinot novērst uzmanību no nepieciešamības pēc noteiktākas rīcības visos līmeņos, lai īstenotu patērētāju tiesības, vienlaikus… (Balsojuma skaidrojums ir saīsināts saskaņā ar Reglamenta 163. pantu.)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Patiesai patērētāju aizsardzības politikai ir jāpakļaujas dažādiem principiem.

Pirmkārt, ir jābūt taisnīgai ienākumu sadales un pārdales politikai, pamatojoties un pienācīgām algām, atbilstīgiem ražotāju ienākumiem, īpaši attiecībā uz maziem un ļoti maziem lauksaimniekiem, ražotājiem un tirgotājiem, lai atbalstītu tirgus tuvu pārtikas ražošanas vietām un veicinātu pārtikas apgādes drošību un suverenitāti.

Otrkārt, ir jābūt efektīvai politikai spekulatīvas tirdzniecības un finanšu apkarošanai, un patērētājiem ir jāsniedz informācija un jānodrošina pārredzamība.

Taču ziņojumā šiem jautājumiem ir pievērsta neliela uzmanība; tieši otrādi, tajā ir atbalstītas nostādnes, kas vairāk nodarbojas ar ekonomikas un finanšu grupu interešu aizsardzību un pakalpojumu liberalizāciju nevis ar patērētājiem kopumā, kaut gan atsevišķās ziņojuma daļās ir iekļauti pozitīvi priekšlikumi, izņemot to, ka šī ir pilnīgi neoliberāla sistēma, kurā patērētāji ir procesa vājākais posms.

Piemēram, ziņojumā ir uzsvērts, ka pakalpojumu tirgus lielāka liberalizācija ir īpaši vajadzīga konkurences veicināšanai, tādējādi piedāvājot patērētājiem zemākas cenas, kas, kā mēs labi zinām, ir pretrunīgi un kalpo tikai uzņēmumu interesēm. Tādēļ mēs nevarējām balsot par šo ziņojumu.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Patērētāji ir kopējā tirgus centrs, un tādēļ viņiem ir jābūt galvenajiem ieguvējiem. Tomēr, manuprāt, ir jāsaglabā līdzsvars starp tiesību aktiem, kas spēcīgi aizsargā patērētājus, un uzņēmējdarbības funkcionēšanas nosacījumiem.

Neviens nenovērtē par zemu patērētāju tiesības uzstādīt prasības. Tomēr man šķiet, ka mums galvenokārt ir jādod patērētājiem iespēja ātri un efektīvi īstenot viņu tiesības. Manuprāt, izskatot patērētāju sūdzības, īpaši spēcīgi ir jāuzsver ārpustiesas līdzekļi. Es gribētu norādīt, ka saskaņā ar Business Europe datiem gandrīz 90 % ar patērētāju tiesībām saistīto strīdu tiek atrisināti, nevēršoties tiesā. Arī izmaksas nav mazsvarīgs elements šajā procesā, jo tās ir daudz zemākas, ja nav iesaistītas tiesas.

Man šķiet, ka grozījums, par kuru balsoja Parlaments un kurā izteikts aicinājums izveidot kolektīvās kompensācijas Eiropas sistēmu, nenodrošina efektīvāku patērētāju aizsardzību. Šis jautājums ir jāizskata Eiropas Komisijai, un mums ir jāpagaida ar lēmuma pieņemšanu līdz rezultātu publicēšanai. Var gadīties, ka šo jautājumu pietiekami regulē dalībvalstu tiesību akti. Turklāt es baidos, ka šī sistēma radīs apstākļus tādiem pasākumiem, kur patiesie ieguvēji būs nevis patērētāji, bet gan juristu pasaule, kura gūst peļņu no veikto procesu skaita pieauguma.

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. − (SV) Man šķiet, ka ir labi, ka ES uzņemas atbildību par patērētājiem, un tādēļ es balsoju par šo ziņojumu. No otras puses, es iebilstu pret ierosmi saskaņot patērētāju aizsardzību ES un aicinājumu vairāk valstīm ieviest eiro.

  Jens Holm, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Ziņojumā ir ierosinājums nodibināt ES patērētāju ombudu. Mēs apšaubām šo ideju vairāku iemeslu dēļ. Šis amats varētu radīt ievērojamus izdevumus, kas draud ar kaitējumu patērētāju organizāciju finansējumam.

Turklāt, izveidojot vēl viena Eiropas mēroga amatu, tas var būt pārāk attālināts no iedzīvotājiem. To sakot, mēs joprojām atbalstām ziņojumu, jo tas nostiprina patērētāju piekļuvi kolektīvajai kompensācijai, kas ir ārkārtīgi svarīgi patērētāju uzticībai, veicot pārrobežu pirkumus.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret L. Lehtinen ziņojumu par patērētāju politikas stratēģiju, jo ziņojumā bija daudz kā tāda, kam es nevaru piekrist; es pašos pamatos noraidu aicinājumu palielināt pakalpojumu liberalizāciju. Tas tiesa, ka daži pakalpojumi var būt ieguvēji liberalizētā ekonomiskā vidē un ka pakalpojumu pārvietošanās brīvība ir viena no četrām ES pamatbrīvībām.

Tomēr es uzskatu, ka publiskie pakalpojumi jāsniedz par labu kopienām un atsevišķiem cilvēkiem, kuriem tie domāti, un nevis privātai peļņai. Pakalpojumiem tādās jomās kā veselība, izglītība un dzīvībai svarīgi transporta savienojumi ir jāpaliek sabiedrības īpašumā, tiem jābūt publiski kontrolējamiem un jāatrodas dalībvalstu kompetencē.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Lasse Lehtinen ziņojumā par ES patērētāju politikas stratēģiju 2007. – 2013. gadam ir atkārtoti uzsvērta nepieciešamība atbalstīt ES patērētājus un uzlabot viņu labklājību visā Eiropas Savienībā. Mans balsojums atspoguļo vajadzību pēc patērētāju aizsardzības uzlabošanas visā ES.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) ES patērētāju politikas stratēģija 2007. – 2013. gadam atspoguļo patērētāju aizsardzības attīstības pareizos virzienus, tomēr ir jānorāda, ka ar ad hoc pasākumiem ir daudz par maz. Mums ir jāizveido trupmāko īpašo un konsekvento pasākumu plāns, kas ļaus patērētāju aizsardzībai kļūt par ES regulējumu elementu. Mums ir jānodrošina, lai patērētāju aizsardzība kļūst nevis par Eiropas politikas atsevišķu daļu, bet gan tiek ierakstīta katrā Eiropas politikas nozarē, kas veido iekšējo tirgu.

Ja nebūs atbilstīgu aizsardzības sistēmu, netiks īstenots Eiropas nozīmīgais projekts par vienota tirgus izveidi. Mums ir jāatceras, ka ES patērētāju aizsardzībai ir ārējā dimensija – par to atgādina vismaz nesenās problēmas ar ievestajām Ķīnas rotaļlietām. Mūsu mērķim ir jābūt pilnīgas patērētāju uzticības panākšanai visiem izstrādājumiem, ko pārdod iekšējā tirgū.

Turklāt īstā iekšējā tirgū ir jābūt iespējai iesniegt kolektīvas sūdzības. To veidojot, mums ir jāmācās no ASV kolektīvo tiesas prāvu sistēmas ar visiem tās trūkumiem.

  Marianne Thyssen (PPE-DE), raktiski. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Principā es atbalstu Lehtinen kunga ziņojumu. Kā apstiprina Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, tajā ir iekļauti visi svarīgākie jautājumi, ar kuriem mums jānodarbojas, atbildot uz Komisijas paziņojumu: horizontālas pieejas piemērošana, uzmanības pievēršana līgumu tiesībām, patērētāju organizāciju nozīmes atzīšana, līdzsvara nepieciešamība, MVU specifika, tiesiski nesaistošu instrumentu nozīme un uzlabotas zināšanas, kā arī nepieciešamība pievērst lielāku uzmanību pakalpojumu nozarei. Mēs uzskatām paar svarīgu arī ziņojuma daļu par piekļuvi kompensācijai. Tā ir tiesiskuma un kārtības saglabāšanas dimensija. Tomēr žēl, ka plenārsēdē tika pieņemts 40. sadaļas grozījums, kas atbalsta grupu pasākumus pirms ir pieejama analīze, pamatojoties uz ziņojumā pieprasīto pārbaudi. Grupu pasākumi ievērojami ielaužas procesuālo tiesību jomā. Tādēļ nav pieļaujams jūgt ratus zirgam priekšā. Tādēļ mēs atturējāmies no balsošanas.

− Ziņojums: Elizabeth Lynne (A6-0159/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par britu kolēģes, deputātes Lynne kundzes ziņojumu par ES sasniegto progresu iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas nodrošināšanā kopš 2000. gada direktīvu transponēšanas.

Es piekrītu ziņojumā noteikto principu pamatnostādnēm, īpaši attiecībā uz nediskriminēšanu tādās jomās kā izglītība, mūžizglītība, nodarbinātība, sociālā aizsardzība, dzīvesvieta un veselības aprūpe, diskriminēto grupu attēli plašsaziņas līdzekļos un reklāmā, invalīdu fiziska piekļuve informācijai, telekomunikācijām, elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, transporta un publisko telpu dažādi veidi, sociālie pabalsti un piekļuve tiem, kā arī sabiedrībai pieejamās preces un pakalpojumi.

Neraugoties uz to, es neesmu pārliecināts par jaunas direktīvas nepieciešamību, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantu Politiskās debates ir jāturpina. Turpinājums sekos…

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE), rakstiski. − EP konservatīvie deputāti izjūt riebumu pret visu viedu diskrimināciju: mēs iesniedzām paši savus grozījumus, lai tas būtu pilnīgi skaidrs. Kaut gan daži pašreizējās diskriminācijas aspekti joprojām var būt problēma, ieteikums izveidot vēl kādu ES tiesību aktu kā sava veida risinājumu ir tālu no mērķa.

AK jau ir pilns tiesību aktu kopums attiecībā uz diskrimināciju, bet šie tiesību akti joprojām izrādās grūti īstenojami praksē. Ir vajadzīga pašreizējo tiesību aktu labāka īstenošana un labāka īstenošanas problēmu izpratne, pirms mēs dodamies lejup pa vēl lielāka skaita ES direktīvu ceļu.

Šis ziņojums, pašiniciatīvas ziņojums, kas prasa vēl vienu „visaptverošu un plašu” ES nediskriminācijas direktīvu, labākajā gadījumā ir politiska pozēšana un sliktākajā gadījumā beztermiņa aicinājums Komisijai ražot arvien vairāk un vairāk „universāla izmēra” ES tiesību aktu ļoti delikātā jomā.

Kā pagājušajā nedēļā kodolīgi paziņoja kāds AK Tirdzniecības palātas dalībnieks: „Lielāko daļu diskrimināciju nevar atrisināt ar papildu likumiem. Daudz labāk būtu veltīt laiku kultūras un ticību daudzveidības pasākumiem, lai mainītu uztveri.” Mēs piekrītam.

  Brian Crowley (UEN) , rakstiski. − Šis ziņojums tiecas pārsniegt pilnvaras, kuras dalībvalstis ir piešķīrušas ES nediskriminācijas jomā. Līgumos ir skaidri noteiktas jomas, kurās ES ir tiesības ierosināt tiesību aktus, un jomas, kurās dalībvalstis var rīkoties pašas.

Šis ziņojums, kas ir pašiniciatīvas ziņojums, t.i., šeit nav Komisijas likumdošanas priekšlikuma, pārsniedz pašreizējos Līgumos atļauto un pārsniedz to arī tad, ja tiks ratificēts Lisabonas līgums. Patiesībā visi nediskriminācijas pasākumi, kas ir ES kompetencē, ir mūsu dalībvalstu valdību lieta, un katrai valdībai ir veto tiesības. Tas NAV paredzēts Eiropas Parlamentam.

Saskaņā ar esošajiem Līgumiem visām dalībvalstīm ir jāpiekrīt tiesību aktiem nediskriminācijas jomā. Īrijai ir tiešām ļoti spēcīgs Valsts nediskriminēšanas tiesību aktu kopums, Vienlīdzīga statusa likums, un tam ir lieliski rezultāti.

Invalīdu tiesību uzlabošana, īpaši pievēršoties ierobežojumiem preču un pakalpojumu jomā, ir slavējama. Taču šis ziņojums ir pārsniedzis Eiropas Savienības pilnvaras, un tādēļ Fianna Fįil delegācija to noraidīja.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Lynne kundzes ziņojumu par ES sasniegto progresu iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas nodrošināšanā, jo mums ir jāaicina Eiropas Komisija stingri uzraudzīt, kā tiek transponētas Direktīvas 2000/43/EK un 2000/78/EK par vienādas attieksmes principu pret personām un kā tiek īstenoti valsts tiesību akti, kas pamatoti uz šīm direktīvām.

Es gribētu uzsvērt, ka sievietes ir īpaši neaizsargātas pret diskrimināciju darbavietā galvenokārt attiecībā uz maternitātes lēmumiem.

Tiesības uz aizsardzību pret jebkāda veida diskrimināciju ir Eiropas Savienības fundamentāls princips, taču vēl trūkst efektīvu tiesisko instrumentu un īstenošanas, tādēļ šim principam draud visas tā nozīmes zaudēšana.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti, proti, prasība, lai Komisija un dalībvalstis pārtrauc visu diskrimināciju uz darba līgumu pamata, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem, veselības un drošības aizsardzību, noteikumus par darba un atpūtas laiku, biedrošanās un pārstāvniecības brīvību, aizsardzību pret nepamatotu atlaišanu, kolektīvos darba līgumus un kolektīvu rīcību.

Ziņojumā ir uzsvērta arī piekļuves nozīme apmācībai, kā arī iegūto tiesību nepārtraukta aizsardzība, apmaksājot izglītības un apmācības laiku, uzlabotas aprūpes iespējas, tādu nozīmīgu sociālo tiesību saglabāšana kā tiesības uz pensiju, tiesības uz apmācību un tiesības uz bezdarba pabalstu laikā, kad mainās personas profesionālā situācija, starp darba līgumiem un starp atkarīgu un neatkarīgu nodarbinātību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa mēģināja grozīt ziņojumu vairākos aspektos, it īpaši attiecībā uz prasības saturu par nediskriminācijas direktīvu; tas neizdevās, jo balsojums vērsās pret to.

Mēs no savas puses noraidām PPE-DE priekšlikumus un atbalstījām referenti, kaut gan mēs nepiekrītam dažiem ziņojuma punktiem.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) E. Lynne ziņojums par diskriminācijas apkarošanu dalībvalstīs, it īpaši nodarbinātības jomā, pilnīgi atbilst Parlamenta pieņemtajiem tekstiem šajā jautājumā. Aiz vispārējiem terminiem un dažām norādēm uz sievietēm vai invalīdiem nav grūti saskatīt īsto, kvēlo jūsu uzmanības objektu – imigrantu masas.

Lai apietu šo jautājumu, ar nodomu viss ir sajaukts vienā katlā: diskriminācija pret sievietēm, jauniešiem, veciem cilvēkiem, etniskas izcelsmes cilvēkiem utt., bet arī pret nacionālo izcelsmi. Ja ir kāds diskriminācijas veids, ko var morāli, tiesiski un politiski attaisnot, tad tas ir nacionālās un Eiropas priekšrocības nodarbinātības un sociālo ieguvumu jomā. Korelatīvi jūsu priekšlikumi ,,pozitīvai darbībai”, jo jūs neuzdrošināties lietot īstos vārdus, ir labi un tie tiešām atceļ diskrimināciju, kuras pirmie upuri būs un jau ir paši eiropieši paši savās valstīs. Taču jūs uzskatāt, ka šāda veida diskriminācija ir normāla.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas dalībniece es pilnībā atbalstu Lynne kundzes ziņojumu. Man nav šaubu, ka spēkā esošie starptautiskie tiesību akti un mūsu pašu ES nolēmumi ir vēlams un labs risinājums no oficiālā viedokļa. Tādēļ man žēl, ka to stāšanās spēkā pastāvīgi atduras pret daudziem šķēršļiem pat mūsu Eiropā, kura šķiet demokrātiskāka un mazāk diskriminējoša.

Pārsteidzoši, ka mums vajadzēja aicināt ES dalībvalstis pilnīgi ievērot Direktīvas 2000/78/EK noteikumus un īstenot pastāvīgu un sistemātisku attīstības pārraudzību visu veidu diskriminācijas likvidēšanā politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē.

Tas ir īpaši svarīgi manas valsts Polijas iedzīvotājiem, kuri, izmantojot vienotā tirgus un personu pārvietošanās brīvības priekšrocības, strādā daudzās ES valstīs. Man ļoti žēl, bet ir jāsaka, ka ir arvien vairāk pierādījumu par manu novadnieku diskrimināciju tikai viņu tautības dēļ. Šāda satraucoša informācija arvien biežāk atklājas Vācijā, Lielbritānijā un Īrijā. Būtu paradoksāli, ja Eiropas Parlaments tik spēcīgi un efektīvi iesaistītos diskriminācijas parādību apkarošanā pasaulē, bet nespētu tikt galā ar cilvēktiesību ievērošanu mājās – tas ir, ES dalībvalstīs. Visi ES iedzīvotāji noteikti ir pelnījuši vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Pirmkārt es vēlos uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi debatēt un rīkoties diskriminācijas novēršanas un iespēju vienlīdzības jomā.

Taču kā norāda pati referente, dažas dalībvalstis vēl nav pilnībā īstenojušas Direktīvas par vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (2000/43/EK) un par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju (2000/78/EK). Noteikumu īstenošanas problēmu dēļ galvenais, šķiet, ir pievērsties precīzai transponēšanai un šo direktīvu noteikumu efektīvai izpildei.

Stāvoklis neuzlabosies, ar lielāku skaitu tiesību aktu aptverot vairāk cilvēku kategoriju. Vissvarīgākais ir galvenokārt dalībvalstu līmenī īstenot izglītības un informācijas kampaņas un pasākumus zināšanu plašināšanai, un tā būs pareizā reakcija uz minētajām problēmām. Ar diskrimināciju un iespēju vienlīdzību saistītās grūtības nav vienādas visās dalībvalstīs.

Arī tādēļ es esmu pret arvien jaunu tiesību aktu veidošanu, jo tie neliks pazust problēmām iespēju vienlīdzības un diskriminācijas jomā.

Tomēr es uzskatu, ka atsevišķi ir jāaplūko diskriminācija attiecībā pret invalīdiem, kuru īpašais stāvoklis rada nepieciešamību nekavējoties sagatavot plašu priekšlikumu īstenošanai dalībvalstu līmenī. Es ceru, ka Eiropas Komisija tuvākajā laikā uzņemsies šo iniciatīvu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Elizabeth Lynne ziņojumu ar nosaukumu ,,ES sasniegtais progress iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas nodrošināšanā”. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam atbalstīt diskriminācijas hierarhiju ES.

Kolēģi no Konservatīvo partijas acīmredzot domā citādi, un es gribētu izaicināt viņus rast izskaidrojumu nostājai, kuru es uzskatu par pilnīgi neattaisnojamu. Mums ir vajadzīga horizontāla direktīva saskaņā ar 13. pantu, un es balsoju par Lynne kundzes ziņojumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − PPE-DE grupas dalībnieki no Fine Gael partijas Mairead McGuinness, Avril Doyle, Gay Mitchell un Colm Burke atturējās no balsošanas par E. Lynne ziņojumu par ES sasniegto progresu iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas nodrošināšanā.

Ziņojumā ir norādītas un kritizētas dalībvalstis par „novirzēm Direktīvas 2000/78/EK transponēšanā un īstenošanā” un izteikts aicinājums stingrāk pārraudzīt transponēšanas un īstenošanas procesu dalībvalstīs un nostiprināt ES tiesību aktus šajā jomā.

Mēs atbalstām aicinājumu par ES direktīvu pilnīgu transponēšanu un īstenošanu, tomēr norādām, ka joprojām nav pabeigtas pārkāpuma procedūras pret dažām dalībvalstīm.

Mēs noteikti atbalstām pasākumus diskriminācijas izbeigšanai, arī papildu pasākumus, taču šajā posmā mēs nevaram atbalstīt prasību pēc papildu ES direktīvām šajā jomā. Ir svarīgi pilnīgi īstenot pašreizējās ES direktīvas, un Komisijai joprojām ir jānodrošina atbilstība dalībvalstu līmenī pirms varētu sākt domāt par jauniem ES pasākumiem.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, un uzskatu, ka tas ir svarīgs gan sasniegtajam progresam, gan īpaši turpmākajiem pasākumiem, kas vajadzīgi iespēju vienlīdzības panākšanai un cīņai pret diskrimināciju. Šī ziņojuma noteikumi ir viena no visprogresīvākajām tiesību aktu daļām, kas dod reālu ieguldījumu ļoti daudzu Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanā.

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, 51 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts nepieliek pietiekamas pūles diskriminācijas apkarošanai un vienādu iespēju nodrošināšanai.

77 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas vadošajos amatos, un 72 % uzskata, ka iedzīvotāji, kas ir vecāki par 50 gadiem, nav pietiekami pārstāvēti darbavietā.

Ziņojuma panākumus nodrošina divas lietas: nozīmīgs iedzīvotāju atbalsts diskriminācijas apkarošanas pasākumiem, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem, un mūsu, Eiropas sociāldemokrātu, politiskā apņēmība veidot sabiedrību, kur neviens nav atstumts un kur visiem iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas iespējas. Es apsveicu Lynne kundzi ar šo ziņojumu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Aktīvu un enerģisku nediskriminēšanas aizstāvību nedrīkst sajaukt ar relativizāciju, kad viss ir vienlīdzīgs, viss ir līdzvērtīgs, un visās izvēlēm, variantiem vai apstākļiem ir vienāda vērtība tiesiskajā kārtībā. Piemēram, lielu ģimeņu aizsardzības politikas īstenošana nekādi nav nediskriminēšanas principa pārkāpums. Tieši tāpat nevar pielīdzināt nevienam diskriminācijas veidam atteikumu izveidot tiesisku sistēmu visām iespējamām cilvēku attiecību formām. Nediskriminēšanas jomā es vispirms atbalstu, un man šķiet, ka mans pienākums ir atbalstīt, individuālās brīvības plašu koncepciju un nevis uzskatus par brīvību kolektīvā valstī, kurā par nediskriminējošu tiek atzīts tikai tas, ko atbalsta valsts. Sabiedrība var dot un tā dod priekšroku, kas izpaužas valsts politikā. Tā nevar un nedrīkst uzspiest uzvedību vai aizliegt uzvedību, kas nekaitē trešo pušu brīvībai.

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Pašlaik ir ne mazāk kā piecas direktīvas par vienlīdzīgām iespējām un diskriminācijas aizliegumu Eiropas Savienībā. Notiek divdesmit astoņas pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kuras nav tās transponējušas. To var tikai nožēlot.

Neraugoties uz to, vai mums sistemātiski jāuzspiež dzimumu līdztiesība ar spēku un represijām?

Es tā nedomāju, tieši pretēji. Pārtrauksim apsūdzēt šo diskursu par diskrimināciju, klasificējot minoritāšu grupas un iedzīvotājus kā „labus”, īpaši imigrantus, un liekot eiropiešiem justies vainīgiem, it kā viņi pastāvīgi kādu diskriminētu.

Mums ir jāpieliek punkts šīm kreiso vaimanām, kuri paši nedara neko, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri tiek diskriminēti, un kurus, tieši pretēji, viņi paši apsūdz.

Vairāk uzsvērsim katra cilvēka personīgo atbildību par visu veidu diskriminācijas pārtraukšanu un nepieciešamību īpaši imigrantiem pieņemt mūsu noteikumus, mūsu likumus un mūsu vērtības.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Eiropā joprojām pastāv gan tieša, gan netieša diskriminācija attiecībā uz dzimumu, vecumu vai invaliditāti.

Interneta portāls Pracuj.pl veica strādājošo, darba meklētāju, darba devēju, studentu un absolventu aptauju. Aptaujas dati liecina, ka visvairāk diskriminētās grupas darba tirgū ir cilvēki, kuru vecums pārsniedz 50 gadus, un invalīdi.

Visparastākā diskriminācijas izpausme darba tirgū ir darba devēji, kurus darbavietas kandidāta izvēlē vada aizspriedumi un stereotipi – gandrīz 62 % no aptaujātajiem uzskatīja to par galveno problēmu. Pēc tam ir nevienlīdzīga piekļuve darba piedāvājumiem/darba piedāvājumu trūkums (56 %), nevēlēšanās nodrošināt darbu uz nenoteiktu laiku/ar darba līgumu (44 %) un darba alga, kas ir zemāka par vidējo, konkrētā vidē vai nozarē (43 %).

Es uzskatu, ka diskriminācijas aizlieguma politikai kā vienam no ES fundamentālajiem principiem ir ļoti noteikts uzdevums darboties šajā jomā.

− Ziņojums: Willi Piecyk (A6-0163/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs nolēmām balsot par šo pašiniciatīvas ziņojumu, jo tajā ir iekļauti vairāki vērtīgi apsvērumi attiecībā uz ES jūras vides ilgtspējīgas ekoloģiskas un ekonomiskas pārvaldības sistēmas izveidi.

Mēs nolēmām atbalstīt arī ideju par Eiropas jūrniecības dienu. Ir iemesls skeptiski izturēties pret ES institūciju grandiozajām kampaņām, bet šajā gadījumā mēs nolēmām atbalstīt šo ideju, jo vides situācija jūrās ir neatliekams jautājums.

Taču mēs domājam, ka ziņojumā ir fragmenti, kurus var interpretēt kā pārāk labvēlīgus komerciālajai zvejai. ES zvejas flotes pašlaik cieš no pārmērīgām jaudām un tās ir jāsamazina zivju krājumu samazināšanās dēļ. Nav pareizi garantēt komerciālajiem zvejniekiem darbavietas zivsaimniecībā. Aktīvi profesionālās apmācības projekti ir vieni no daudzajiem pasākumiem, kurus var īstenot, lai palīdzētu no zivsaimniecības nozares atkarīgiem darba ņēmējiem un reģioniem.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par vācu kolēģa, deputāta Piecyk kunga pašiniciatīvas ziņojumu par integrēto Eiropas Savienības jūrniecības politiku, kas rakstīts, atbildot uz Komisijas paziņojumu par šo pašu tematu. Eiropas jūras apgabali (divi okeāni – Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, un četras jūras – Baltijas jūra, Ziemeļjūra, Vidusjūra un Melnā jūra) un krasta līnija (70 000 km) ir ārkārtīgi svarīgi faktori Eiropas labklājībai un uzplaukumam; tie ir tirdzniecības ceļi, klimata regulatori, pārtikas, enerģijas un resursu avoti un populāras dzīves un atpūtas vietas eiropiešiem.

Es vēlētos piebilst, ka tie ir ūdens rezervuārs, kas kļūs par retu preci. Ņemot vērā globalizāciju un straujās klimata pārmaiņas, ir nekavējoties jārīkojas, lai izveidotu integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku, pamatojoties uz apziņu, ka visi jautājumi, kas skar Eiropas okeānus un jūras, ir savstarpēji saistīti. Jūras uzraudzība, kas ir ārkārtīgi svarīga jūras telpas lietošanas drošībai, jūras telpas attīstība, kas ir ļoti svarīgs plānošanas instruments ekoloģiski dzīvotspējīgu lēmumu pieņemšanai un pilnīgs un pieejams datu un informācijas avots – tie ir ļoti interesanti ceļi, pa kuriem doties.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Eiropai – daļēji tās stratēģiskā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ – ir jārāda starptautisks piemērs jūrniecības politikā, izmantojot okeānu un jūru kā nenovērtējamu atjaunīgās enerģijas avotu ekonomisko potenciālu. Vēl viens solis virzībā uz pilnīgi ilgtspējīgu jūras resursu izmantošanu būtu arī reģionālo izcilības centru nodibināšana un pamudinājums un atbalsts universitāšu pētniecības centriem, kuri jau atrodas piekrastes reģionos; to papildinātu rīcības plāns, pamatojoties uz inovāciju, pētniecību un jūru un okeānu vides aizsardzību.

Ziņojumā izteikta doma, ka rīcības plānam ir jādod ievērojams ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, izmantojot taisnīgas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, apvienojot jūru un okeānu kā atjaunīgo enerģijas avotu pētniecību un piemērojot elektrībai un kuģu degvielai vienlīdzīgas nodokļu likmes. Tas nozīmētu, ka, iebraucot dokos, kuģiem būs pamudinājums lietot elektrību no sauszemes.

Nobeigumā, priekšlikums par Eiropas jūras uzraudzības atbildīgo aģentūru koordināciju varētu atbaidīt un novērst uzbrukumus Eiropas kuģiem un vienlaikus apkarot tādas nelikumīgas darbības kā kontrabanda, narkotiku un cilvēku tirdzniecība, tādējādi padarot starptautiskos ūdeņus neapšaubāmi drošākus.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Izmantojot iespēju diskutēt par Piecyk kunga ziņojumu par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku, es vēlētos pievērst uzmanību Ūdens pamatdirektīvas īstenošanai, kur ir paredzēti pasākumi Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā pēc Otrā pasaules kara palikušo ieroču meklēšanai un likvidēšanai. Es runāju par plāniem, kas saistīti ar NordStream cauruļvadu, kura būvniecība var iztraucēt Baltijas jūras dzelmē guļošos Otrā pasaules kara ieročus. Saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm, tur atrodas aptuveni 40 000 līdz 60 000 tonnu ķīmiskā bruņojuma, un apmēram 12 000 – 13 000 tonnu no tā ir indīgs kaujas materiāls. Mums pat nav sīkākas informācijas par šo ieroču lielas daļas atrašanās vietu, tādēļ katastrofas risks ir ārkārtīgi liels. Turklāt tad, kad cauruļvads sāks darboties, tajā var izmantot videi kaitīgas ķīmiskas vielas. Tas var izraisīt vides katastrofu ar ļoti smagām sekām. Tas ir tiešs apdraudējums Baltijas jūras krastā dzīvojošo cilvēku dzīvībai un veselībai. Ziņojumā ir minēta tādas situācijas izveide, kad ,,Eiropas okeāni un jūras būs vistīrākie pasaulē”. Tādēļ es aicinu Eiropas Savienību īstenot īpašus integrētas jūrniecības politikas pasākumus un aizliegt tādu projektu būvi, kas apdraud Eiropas iedzīvotājus.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. − (DA) Kuģniecība ir jāiekļauj CO2 emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Sociāldemokrātu delegācija strādā pie tā, lai kuģu satiksme tiktu iekļauta CO2 kvotu tirdzniecības sistēmā. Kaut gan šis pārvadājumu veids ir īpaši draudzīgs videi salīdzinājumā ar lielāko daļu no citiem preču pārvadājumu veidiem, kuģniecības CO2 emisija ir ļoti ievērojama un neapšaubāmi pārsniedz, piemēram, gaisa satiksmes emisiju, ko arī drīz paredzēts iekļaut kvotu tirdzniecības sistēmā.

Tādēļ šodien delegācija balsoja par to punktu ziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku, kurā skaidri pateikts, ka mums ir jāiekļauj kuģniecība CO2 emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Tādēļ mēs atmetām Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas grozījuma priekšlikumu attiecībā uz šo pašu jautājumu. Nav skaidrs, vai Zaļo grozījuma priekšlikums attiecas uz īpašu emisijas kvotu tirdzniecības modeli. Ja tā ir, tad tā saturs mums nebija precīzi paskaidrots. Tādēļ pašlaik mēs negribam pieņemt konkrētu modeli, kas ļaunākajā gadījumā varētu traucēt un kavēt nolīgumu par CO2 emisiju no kuģiem iekļaušanu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs pilnīgi piekrītam dažiem šajā ziņojumā paustajiem viedokļiem, piemēram, ka nekavējoties ir jāapkaro sēra un slāpekļa emisija no kuģiem un ka kopējā zivsaimniecības politika ir pārāk birokrātiska un centralizēta.

Taču lielākā daļa no izvirzītajiem priekšlikumiem ir negatīva. Mums ir grūtības saskatīt, kāds varētu būt ieguvums no tā, ka ES ievieš ,,Eiropas jūrniecības dienu”. Mēs apšaubām arī ES finansējuma vērtību jūras izpētē un plānu pārskatīt un kartēt avarējušos kuģus un nogrimušās arheoloģiskās vietas, un mēs kritiski izturamies pret domu, ka ES institūcijām vajadzētu risināt jūras telpas plānošanas jautājumu.

Šis ziņojums ir vēl viens piemērs tam, kā Eiropas Parlaments cenšas panākt ietekmi arvien vairākās politikas jomās. Subsidiaritātes principa, par ko bieži runā, bet reti piemēro, neievērošana ir vienkārši uzkrītoša. Mēs to nevaram pieņemt. Tādēļ mēs galīgajā balsojumā balsojām pret šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs uzskatām, ka jūrniecības politikai, kuras pamatā ir dalībvalstu sadarbība, kas palielina vērtību un atbalsta katras valsts noteiktas ar jūru saistītas politikas jomas un pasākumus, var būt labvēlīga ietekme.

Tomēr EP no jauna apstiprina – kaut gan ne tik pārliecinoši kā iepriekšējā ziņojumā – integrētās jūrniecības mērķus, kuriem mēs nevaram piekrist.

Ziņojums ir ne tikai pārpilns ar federālu un ģeostratēģisku skatījumu uz katras dalībvalsts ekskluzīvo ekonomisko zonu, tas atbalsta arī Kopienas iekšējo jūras pārvadājumu strauju integrāciju vienotā tirgū, tas nozīmē, tā liberalizāciju; tajā ir uzsvērtas ierosmes par Eiropas krasta apsardzes izveidi, jomu, kas ir katras dalībvalsts kompetencē; tas atbalsta kuģniecības iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – vēl lielāka tirgošanās; un paradoksālā veidā (bet varbūt arī nē) tas izsakās par labu jūrniecības politikas pienācīgai ievērošanai ES budžetā (?) pēc 2013. gada, tas ir, ziņojumā vēlreiz izteikts atbalsts centralizētai ES politiskai un ekonomiskai varai, neko nepiedāvājot pretī (pat jā to kādreiz varētu pieņemt).

Protams, EP rezolūcijas projektā ir daži priekšlikumi, kuriem mēs piekrītam – dažu no tiem mēs iesniedzām, bet tie nekompensē rezolūcijas projekta negatīvo saturu.

Tādēļ mēs balsojam pret to.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par W. Piecyk ziņojumu par ES jūrniecības politiku. Īpaši atzinīgi es vērtēju nodaļu, kurā atzīts, ka KZP ir bijusi pilnīga katastrofa un ka ES ir jāmācās no kļūdām, veidojot integrētu jūrniecības politiku.

Manā zeme Skotijā ir Eiropas jūras lietu centrs, un mēs varam iegūt no ES mēroga politikas, kas aptver tik daudzveidīgas jomas kā vide, pārvadājumi, tūrisms un nodarbinātība. Taču ir jāņem vērā Eiropas jūras reģionu daudzveidība, un nedrīkst pieņemt „universāla izmēra” lēmumus, kā tas bija Eiropas neveiksmīgajā zivsaimniecības politikā.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo tekstu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi pēc iespējas ātrāk iegūt integrētu jūrniecības politiku.

Patiesībā ES ļoti daudz iegūs, pieņemot saskaņotu stratēģiju, lai īstenotu politiku dažādās nozarēs, kas ietekmē jūrniecības jomu, piemēram, noteikta sociālā, rūpniecības vai vides politika, kā arī veicinot īstu „savstarpējā atbalsta sistēmu”.

Es atzinīgi vērtēju arī apņēmību pastiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām un piesārņojumu, izveidojot īstus inovāciju centrus, kuri kļūs par Eiropas Savienības piekrastes reģionu konkurētspējas un sociālās labklājības avotu.

Nobeigumā, es atbalstu ziņojuma priekšlikumus attiecībā uz jūrniecības politikas drošības aspektu, un īpaši domu par kopīgu noteikumu izveidi šajā jomā un kopīgām pārraudzības metodēm Kopienas jūras telpā. Tas dotu mums iespēju gan apkarot jūras pirātismu, parādību, kuras atgriešanos mēs vērojam pēdējos gados, gan aizsargāt šo reģionu dabas mantojumu un arheoloģiju, lai novērstu jebkādas katastrofas, kas postoši ietekmētu Eiropas Savienības krasta līnijas attīstību.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Willi Piecyk ziņojumā ,,Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” ir risināti sarežģījumi, ar kādiem pašlaik sastopas Eiropas jūrniecības nozare. Tā ieteikumi atvieglos Eiropas mēroga lēmumu pieņemšanu šajā jomā.

Tikai ar integrētas jūrniecības politikas palīdzību iespējams efektīvi risināt tādus vispārējus jautājumus kā globalizācija un klimata pārmaiņas, un to ietekme uz mūsu okeāniem. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pats personīgi gribētu izteikties atbalstu Piecyk kunga ziņojumam par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku.

Es piekrītu, ka integrēta jūrniecības politika ir vajadzīga ne tikai tāpēc, ka jūras un okeāni ir viens no vissvarīgākajiem ES ekonomikas un tirdzniecības resursiem, un tādējādi tas ir jāaizsargā, bet arī tāpēc, ka efektīva, ilgtspējīga un saskaņota dalībvalstu rīcība uzlabos šī resursa pārvaldību un attīstību. Viens no punktiem, kurš, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs, ir tas, ka jūras satiksme ir jāregulē un jāuzlabo saskaņā ar klimata pārmaiņu apkarošanas mērķiem un ka jūras resursiem ir jāpievērš uzmanība kā iespējamam tīras, alternatīvas enerģijas avotam.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Mūsu jūras ir kopīgs resurss. Mums ir vajadzīga saskaņota pieeja attiecībā uz jūru izmantošanu un piesārņojumu. To mēs varam paveikt tikai ar darbu ES valstīs, kuras ir ieinteresētas jūrniecības politikā. Es ceru, ka nākamgad Eiropas jūrniecības dienā varēs piedalīties lielāks skaits ES iedzīvotāju. Iespējams, tā kā nākamgad šī diena sakrīt ar Eiropas vēlēšanu laiku, visi kandidāti izmantos 20. maiju jūrniecības politikas jautājumu skaidrošanai.