Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Sudānu un Starptautisko Krimināltiesu(1).

  Jean Lambert, autore. − Priekšsēdētājas kundze, mēs vēlreiz atgriežamies pie jautājuma par Sudānu un to, kas būtu darāms, lai aicinātu tās valdību atbildēt par šīs valsts cilvēku ciešanām un galu galā par ietekmi uz kaimiņvalstīm.

Šīs pēcpusdienas rezolūcija jo īpaši attiecas uz Starptautisko Krimināltiesu un to, ka vairāk nekā pirms gada šī tiesa izsniedza divus apcietināšanas orderus — Ahmad Haroun, toreizējā iekšlietu ministra un pašreizējā humānās palīdzības ministra, kas, manuprāt, daudziem no mums šķiet šokējoši, apcietināšanai un arī viena no bijušajiem Janjaweed milicijas vadītājiem Ali Muhammad Ali Abd-Al-Rahman apcietināšanai.

Sudānas valdība vispār nav sadarbojusies, lai nodotu šos cilvēkus Starptautiskajai Krimināltiesai, lai gan šī valdība labi apzinās, ka dalība Apvienoto Nāciju Organizācijā tai uzliek šādas saistības. Mēs esam liecinieki pastāvīgai nesodāmības kultūrai, kurā, šķiet, neviens nekad netiek saukts pie atbildības par visšausmīgākajiem noziegumiem.

Mēs uzskatām, ka visām valdībām jāpauž stingra nostāja šajā jautājumā, un rezolūcijā teikts, ka mums jāaicina Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome jūnijā pieņemt mērķtiecīgas ES represijas pret konkrētu Sudānas amatpersonu grupu, kas ir atbildīgas par šo nesadarbošanos, arī skaidras finansiālas sankcijas — ir radies iespaids, ka, ja nepalīdzēja cilvēku kliedzieni, varbūt palīdzēs naudas plūsmas apturēšana.

Mana grupa uztic Parlamentam šo rezolūciju. Mēs ceram uz noteiktu rīcību un uz šo vīru un citu cilvēku nodošanu tiesai.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētājas kundze, arī pirms gada mums bija steidzamas debates par Sudānu. Kopš tā laika situācija ir tikai pasliktinājusies. Tā vienošanās starp musulmaņu ziemeļu daļu un nemusulmaņu dienvidu daļu, kas tika panākta pēc ilgstoša iekšzemes kara, ir apdraudēta. Pagaidu sadarbība pagaidu valdībā un referenduma sagatavošana par dienvidu daļas neatkarību 2011. gadā ir apdraudēta, jo šo reģionu robežas nav skaidri nospraustas. Jautājums par to, kas kontrolēs ar naftu bagāto valsts vidusdaļu, pašlaik turpina izraisīt vardarbību.

Turklāt miera noregulējums neattiecas uz rietumu Dārfūru, jo arābu nomadi un karavīri ir aizdzinuši lielāko daļu melnādaino iedzīvotāju uz kaimiņvalsti Čadu. Tas nav konflikts starp islāma sekotājiem un kristiešiem, bet starp nomadiem un pastāvīgo lauksaimnieku kopienu par to, lai kontrolētu neauglīgo zemi, kas dod ļoti mazu ražu. Iedzīvotāju pieauguma un pārtuksnešošanās dēļ cilvēki zaudē savus tradicionālos iztikas avotus un vēršas viens pret otru. Valdība ir arī atbildīga par to sākotnējo iedzīvotāju izdzīšanu, kuri nebija arābi. Pašlaik teritorijā no Dārfūras līdz pašai galvaspilsētai Hartūmai notiek kaujas.

Pat tad, kad mūsdienu Sudāna tika dēvēta par angļu-ēģiptiešu Sudānu, jautājums par to, vai šai milzīgajai teritorijai ar ļoti atšķirīgām iedzīvotāju kopienām vajadzētu kļūt par neatkarīgu valsti, bija strīdīgs. Vienota valsts galvenokārt būtu arābu iedzīvotāju apdzīvotajā valsts ziemeļu, austrumu un centrālajā daļā. Melnādainajiem musulmaņu iedzīvotājiem rietumos un melnādainajiem kristiešiem un animistiem dienvidos būtu grūti iegūt līdzvērtīgu stāvokli. Tolaik daudz mazāk attīstītie reģioni atradās tālu no jūras, un tiem gandrīz netika pievērsta starptautiska uzmanība. Galu galā neviens tos neievēroja, un pašlaik mēs aplūkojam koloniālās tuvredzības sekas.

Valsts ir atbildīga par daudziem noziegumiem, bet vienlaikus tā lielā mērā ir arī vienas karojošās puses instruments. Tāpēc tai ir grūti sadarboties, izmantojot represīvus pasākumus. Mēs acīmredzami cenšamies paredzēt šo iespēju rezolūcijā, bet pašreizējā situācija nevieš optimismu.

  Filip Kaczmarek, autors. − (PL) Tas, ka Sudānas valdība ir iecēlusi Haroun kungu (bijušo iekšlietu ministru, kas laikā no 2003. līdz 2005. gadam bija atbildīgs par Dārfūru) par humānās palīdzības ministru, patiešām ir šokējoši. Tas ir drūms joks, ka atbildība par Dārfūras iedzīvotāju dzīvību un drošību ir uzticēta viņam, tam pašam cilvēkam, kas iepriekš viņus vajāja, un ka viņš atbild arī par lēmumiem attiecībā uz lielāko humānās palīdzības operāciju, ko vada UNAMID starptautiskā miera misija. Neaizmirsīsim, ka šīs misijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība pret noziegumiem, t.i., tieši tāda veida darbībām, kurās bija iesaistīts Haroun kungs.

Visām šīm organizācijām — Starptautiskajai kopienai, Eiropas Savienībai, Āfrikas Savienībai, ANO, Arābu līgai — vajadzētu izdarīt maksimālu spiedienu uz Sudānas valdību, lai šie cilvēki beidzot stātos Starptautiskās Krimināltiesas priekšā.

  Leopold Józef Rutowicz, autors. − (PL) Priekšsēdētājas kundze, Sudānu, milzīgo valsti 2,5 miljonu kvadrātkilometru platībā ar aptuveni 42 miljoniem iedzīvotāju, ir izpostījuši divi pilsoņkari, kuri prasīja miljoniem upuru un kuru sekas bija vēl daudzu miljonu iedzīvotāju darbnespēja, degradācija un viņu īpašumu iznīcināšana. Brāļu un māsu slepkavošanas konflikta pamatā bija etniskās atšķirības — 52 % iedzīvotāju ir afrikāņi, 39 % ir arābi — un reliģiskās atšķirības — 70 % ir sunnīti, 30 % ir animisti.

Šo karu laikā tie, kuru rokās bija bruņojums un vara, pret iedzīvotājiem veica visas iespējamās zvērības, piemēram, slepkavības, spīdzināšanu, izvarošanas, laupīšanas un padzīšanu no mājām — noziegumus, par kuriem Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ierosina lietu un soda. Diemžēl SKT nav līdzekļu, lai panāktu vainīgo nodošanu tiesai. Rezolūcija pauž Eiropas nostāju attiecībā uz pašreizējo situāciju, un es to atbalstu. Tomēr es uzskatu, ka šajos apstākļos būtu vērts apsvērt radikālākas pieejas izmantošanu, piemēram, ANO īpašo spēku izmantošanu, lai nodotu apsūdzētos tiesai un apcietinātu tos, kas atzīti par vainīgiem, un izsūtītu viņus uz mūžu, bez tiesībām atgriezties, uz kādu tālu salu ar kādu skanīgu nosaukumu, piemēram, Ļaundaru sala. Pēc manām domām, tas palīdzētu.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, ANO ir aprēķinājusi, ka konflikts Sudānā ir izraisījis apmēram 300 000 nāves gadījumu un apmēram 2,5 miljoni cilvēku ir kļuvuši par bēgļiem.

Pēdējos gados ir sagatavoti daudzi ziņojumi par iepriekš neminētiem barbarisma aktiem šajā reģionā. Nevainīgo civiliedzīvotāju ciešanas ir bijušas ļoti lielas. Tiem, kas uzskatāmi par atbildīgiem par kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci izraisīšanu vai izdarīšanu, jāstājas likuma priekšā un, ja tos atzīst par vainīgiem, jāsaņem attiecīgs sods.

Tas vajadzīgs ne tikai īsta taisnīguma vārdā, bet arī lai nodrošinātu to, ka šādi cilvēki vairs neatkārto izdarītos noziegumus un ka citiem iespējamiem noziedzniekiem tiek sniegts atbilstošs piemērs, kas atturētu viņus no līdzīgu noziegumu izdarīšanas.

Starptautiskā Krimināltiesa tika izveidota, lai nodrošinātu to, ka tie, kas izdarījuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, nepaliktu nesodīti. Sudāna ir parakstījusi Romas Statūtus, ar kuriem tika izveidota Starptautiskā Krimināltiesa, bet vēl nav tos ratificējusi.

Tas nav attaisnojums, lai pilnībā nesadarbotos ar šo tiesu saskaņā ar ANO Drošības padomes 1593. rezolūciju. Starptautiskā Krimināltiesa izsniedza divus apcietināšanas orderus — Sudānas bijušā iekšlietu ministra Ahmad Haroun kunga un milicijas vadītāja Ali Mohammed Ali Abd-al-Rahman apcietināšanai. Apcietināšanas orderi attiecas uz 51 apsūdzības punktu saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Jau vairāk nekā gadu Sudānas amatpersonas atsakās nodot šos cilvēkus Starptautiskajai Krimināltiesai, tādējādi kavējot tās darbu.

Tas ir absolūti un pilnīgi nepieņemami. Šāda rīcība nozīmē, ka Sudānas valdība ir līdzvainīga šajos iespējamajos noziegumos. Mēs aicinām Sudānu vēlreiz apsvērt — un darīt to ātri — draudīgo situāciju, kādā tā ir sevi nostādījusi, aizsargājot šos iespējamos masu slepkavas no starptautisko tiesību aktu varas. Mēs ceram, ka viņi atjēgsies un nekavējoties izpildīs Starptautiskās Krimināltiesas pieprasījumu.

  Tadeusz Zwiefka, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Gadījums, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts neievēro šīs organizācijas Drošības padomes aicinājumu sniegt palīdzību Starptautiskajai Krimināltiesai, ir diezgan skandalozs. Ko var darīt starptautiskā kopiena, ja Sudānas ārlietu ministrs atsakās sniegt šādu palīdzību un arī paziņo, ka tiesai nav tiesību tiesāt Sudānas pilsoņus un ka Sudānas valdība nepieļaus Sudānas pilsoņu tiesāšanu un soda piespriešanu ārpus valsts tiesu iestādēm?

Mēs esam diezgan sarežģītā situācijā, jo Sudāna zināmā mērā nav atkarīga no Eiropas Savienības vai Savienoto Valstu, vai citu Rietumu demokrātisko valstu palīdzības, bet tās attīstības pamatā ir Ķīnas palīdzība. Ķīna ir valsts, kas diemžēl pat savā teritorijā neievēro cilvēktiesības. Vienīgā mūsu iespējamā reakcija ir prasīt Sudānas vadītāju aktīvu iesaldēšanu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Kopš 2003. gada konflikts Sudānā ir prasījis 300 000 upuru. Divarpus miljoni cilvēku ir pametuši savas mājas, lai bēgtu no vardarbības. Neskatoties uz daļēju valsts stabilizāciju, starp valdības spēkiem un nemierniekiem notiek pastāvīgas sadursmes, kas apgrūtina ANO miera uzturēšanas spēku izmantošanu un humānās palīdzības sniegšanu. Sudānas konflikta ilgtspējīga atrisināšana nebūs iespējama bez ANO iesaistīšanās un ANO karavīru skaita palielināšanas šajā reģionā. Bērnu vervēšana armijā un vardarbības akti pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm, ir nepārprotami starptautisko standartu un cilvēktiesību pārkāpumi.

Jo īpaši satraucoša ir valdības nespēja sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu, kā arī kara noziedznieku atstāšana pie varas, kuri — un tas varētu izklausīties pēc drūma joka —pašlaik ir arī atbildīgi par humānās palīdzības sadali un sakariem ar miera uzturētājiem. Sudāna ir jāaicina nekavējoties sākt sadarbību ar tiesu, lai izmeklētu kara noziegumus, jo tas ir obligāts priekšnoteikums tam, lai izveidotu demokrātiju un tiesiskumu. Ir jānosoda visi mēģinājumi izjaukt miera līgumu un trešo valstu sniegtā militārā palīdzība abām konfliktā iesaistītajām pusēm.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Sudāna kopš 2003. gada ir bijusi kaujas lauks reliģisko un etnisko atšķirību dēļ. Konflikts Dārfūrā beidzās ar vairāk nekā divarpus miljonu cilvēku masveida bēgšanu. Šā konflikta civilie upuri tika nogalināti, sisti un izvaroti. Valstī ir plaši izplatīts bads un netiek ievērotas higiēnas pamatprasības. Bērniem, kas kļuvuši par bāreņiem, pazaudēti, nav iespējas iegūt izglītību vai pienācīgu nākotni. Humānās palīdzības misijām tiek noteikti arvien jauni ierobežojumi. Sudānas konflikts ir beidzies ar civilizācijas sabrukumu Dārfūrā un Čadā.

Sudānas valdība ir atteikusies sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu, tā izsmej SKT, kas izsniedza apcietināšanas orderus kara noziedznieku apcietināšanai, un nespēj vai vienkārši negrib atrisināt situāciju. Pēc uzbrukuma Omdurman pilsētai 10. un 11. maijā dzīvību zaudēja vēl 200 cilvēku.

Mēs aicinām Sudānas amatpersonas nekavējoties sākt sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu. Mēs uzskatām, ka Eiropas Padomei jāsper izšķiroši soļi, lai bloķētu piekļuvi Eiropas Savienības bankām tiem, kas ir zināmi kā Dārfūras konflikta finansētāji, un iesaldētu viņu aktīvus.

  Jana Hybášková (PPE-DE). - (CS) Tā kā esmu piedalījusies Eiropas Parlamenta faktu vākšanas misijā Dārfūrā un Čadā 2004. gadā, es esmu atbildīga politiska ceļotāja. Es biju klāt, kad divpadsmit gadus vecs zēns izvaroja savu māti; kad viņai jautāja, kāds esot zēna vārds, viņa atbildēja: ,,Es nezinu; bērnam nav vārda.” Tāpēc mēs aicinām Sudānu ratificēt Romas Statūtus, nekavējoties sadarboties saskaņā ar 1593. rezolūciju un izdot Ali Kushayb un Ahmad Harun. Tomēr visvairāk mēs lūdzam eiropiešus sarunās ar Arābu valstu līgu un jo īpaši Ķīnu prasīt, lai Arābu valstu līga un Ķīna attiecībās ar Sudānu ievēro stingru politiku. Tie ir partneri, kas var mums palīdzēt. Mēs aicinām Padomi un Komisiju regulāri mūs informēt par šīm sarunām.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Kolēģi, Sudāna ir valsts, kas īstenojusi savas tiesības būt atšķirīgai. Valsts, kurā liela mēroga vardarbība, terors un izvarošana ir ikdienišķi nesodāmi gadījumi. Valsts, kuras pamatvērtības nav cilvēktiesības. Situācija ir kritiska: vairāk nekā piecus gadus kopš Dārfūras konflikta sākuma vairāk nekā 200 000 cilvēku ir zaudējuši dzīvību. Cilvēki, kas ir izdarījuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, dzīvo brīvībā; daži no viņiem Sudānā ieņem cienījamus amatus.

Tiesu sistēma Sudānā nespēj un nevēlas risināt situāciju Dārfūrā. Ir vajadzīga reforma; sistēmas pamatā jābūt starptautiski pieņemtām cilvēktiesību normām. Jāpārtrauc nesodāmība. Ir ļoti vajadzīgs, lai Sudānas valdība sadarbotos ar Starptautisko Krimināltiesu. Sudānas valdībai jāratificē Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūti un jānodod kara noziedznieki tiesai. Situācija nav jāmaina tagad, tā ir jāmaina tieši tagad.

  Marcin Libicki (UEN). - (PL) Šodien kā daudzos šādos gadījumos, kad mēs esam apsprieduši slepkavības un cilvēktiesību pārkāpumus pasaulē, mēs runājam par to, kurš ir vainīgs attiecīgajā vietā. Tomēr man šķiet, ka situācija ir jāanalizē sīkāk, jo šo konfliktu pamatā vienmēr ir ieroču un naftas tirdzniecība. Šo ieroču un naftas tirdzniecību neorganizē vienīgi attiecīgajās vietās mītošie cilvēki, pret kuriem mēs bieži izturamies kā pret sliktākiem, bet to organizē tie cilvēki no valstu grupām, kuru atbildības sajūta ir vairāk attīstīta, un viņiem vajadzētu attīstīt lielāku atbildību pret citiem. Tieši šādu cilvēku interešu dēļ tiek izdarīti noziegumi, kurus mēs parasti apspriežam ceturtdienas pēcpusdienās, tieši tāpat kā šodien mēs apspriežam Sudānu.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, mēs atkārtoti ceturtdienas pēcpusdienās debatējam par Sudānu, jo zvērības pret cilvēkiem turpinās: slepkavības, izvarošana, nolaupīšana, bērnu nolaupīšana un īpašuma atsavināšana. Sudānas vīriešiem, sievietēm un bērniem, kā arī cilvēkiem, kas strādā humānās palīdzības jomā, vājā drošība ir pastāvīga problēma.

Nepakļaušanās SKT jurisdikcijai ir izraisījusi to, ka noziedzniekiem ir atļauts brīvi staigāt, jo īpaši tādiem augsti stāvošiem cilvēkiem kā bijušajam iekšlietu ministram un bijušajam Janjaweed militārajam vadonim. Mums, cik vien tas ir iespējams, jāmudina Sudāna ratificēt Romas Statūtus.

Es vēlreiz stingri aicinu ES un pārējo starptautisko kopienu uzņemties morālu un sociālu atbildību, sperot izšķirošus soļus (arī kritizējot Ķīnu par tās lomu Sudānā un ieroču tirdzniecību, kas uztur šo situāciju), lai aizsargātu Sudānas iedzīvotājus un bēgļus kaimiņvalstī Čadā un izbeigtu šo konfliktu.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, 2004. gadā Eiropas Savienība aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju izveidot Izmeklēšanas komiteju saistībā ar zvērībām un noziegumiem, kas tika izdarīti Dārfūrā. Pamatojoties uz šīs komitejas ieteikumiem, Eiropas Savienība lūdza ANO Drošības padomi nodot situāciju Dārfūrā izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā, ko padome izdarīja, 2005. gadā pieņemot 1593. rezolūciju.

Dažu pēdējo mēnešu laikā Eiropas Savienība atkārtoti aicinājusi Sudānas valdību uz bezierunu sadarbību ar SKT.

2008. gada 31. martā, gadadienā, kad Drošības padome nodeva situāciju Dārfūrā izskatīšanai SKT, ES prezidentūra ES vārdā pieņēma deklarāciju, kas pauda ES sašutumu par Sudānas valdības nesadarbošanos ar tiesu. Eiropas Savienība arī pauda vēlmi atbalstīt jaunu atbilstošu pasākumu pieņemšanu pret tiem cilvēkiem, kas ir atbildīgi par Sudānas nesadarbošanos ar SKT, ja Sudānas valdība joprojām nepakļautos ANO rezolūcijai.

2008. gada 6.maijā es piedalījos donorvalstu un Sudānas valdības sanāksmē — Sudānas konsorcijā —, kas notika Oslo. Šajā sanāksmē, uzrunājot sanāksmes dalībniekus, es atgādināju saviem Sudānas sarunu biedriem, ka mūsu attīstības atbalsts ir paredzēts Sudānas attīstībai, lai tajā notiktu patiesas demokrātiskas pārmaiņas, kā noteikts Vispārējā miera nolīgumā (VMN). Es uzsvēru, ka VMN pamatā esošie principi tāpat jāattiecina uz Dārfūru un ka steidzami ir jāatjauno miers, jāizvērš Apvienoto Nāciju Organizācijas misija un jāatvieglo pieeja humānajai palīdzībai. Nesenais vardarbības izvirdums Abyei, reģionā, kurā ir daudzas sarežģītas problēmas un kurš ir viens no lielākajiem šķēršļiem Vispārējā miera nolīguma ieviešanai Sudānā, uzsver to, cik svarīgi ir pilnībā ieviest VMN. Es tikko publicēju paziņojumu presei, kurā abas puses tiek aicinātas ievērot visus VMN noteikumus, arī tūlītēju pamiera noteikšanu un citu bruņotu grupu izvešanu no Abyei pilsētas.

Sudānas valdībai ir jāapzinās, ka visa starptautiskā kopiena atbalstīs VMN izklāstīto redzējumu par mierīgu, stabilu un demokrātisku Sudānu, kas ievēro likumu un cilvēktiesības. Šī ziņa nav domāta vienīgi Sudānas valdībai — tā jāsaprot arī dažādām bruņotām dumpinieku kustībām, kuru politiskais pamatojums, lai kāds tas būtu, neattaisno noziegumu izdarīšanu. Tiesa ir izsniegusi vairākus apcietināšanas orderus, arī orderi Janjaweed milicijas vadoņa Ali Kushayb apcietināšanai.

ANO Drošības padomes sanāksme, kas notiks 5. jūnijā, klātesot SKT prokuroram Luis Moreno-Ocampo, var būt svarīga iespēja starptautiskajai kopienai parādīt vienotu nostāju un nosūtīt spēcīgu signālu tiesas darba atbalstam. Ārlietu padome, kuras sanāksme paredzēta jūnija beigās, visticamāk, izskatīs šo jautājumu.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. – Es vēlos pievienoties nosodošajai attieksmei pret Sudānu par to, ka tā pastāvīgi nesadarbojas ar Starptautisko Krimināltiesu (SKT) un tai nenodod Ahmad Harun un Ali Kushayb.

Līdz šim konflikts Sudānā ir prasījis 300 000 upuru, un iekšzemē divarpus miljoni cilvēku ir kļuvuši par pārvietotām personām. Tomēr mēs turpinām sniegt palīdzību ar Ahmad Harun Humānās palīdzības ministrijas starpniecību. Es lūdzu Komisiju un dalībvalstis pārtraukt piegādes, kuras tiek veiktas ar šīs ministrijas starpniecību, piespiest Sudānas valdību atcelt Ahmad Harun no amata un nekavējoties apcietināt un nodot SKT.

Ir viegli pārmest Ķīnai tās nespēju attiecīgi rīkoties saistībā ar Dārfūru, bet šajā gadījumā ES ir rīkojusies tikpat neuzņēmīgi kā citi.