Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par Barselonas procesu – Vidusjūras reģiona valstu savienību.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es domāju, ka šodien man jārunā franciski, un to arī darīšu.

Es vēlētos sākt ar pateicību Eiropas Parlamentam par to, ka šīs sēdes darba kārtībā ir iekļauts jautājums par mūsu attiecībām ar Vidusjūras reģiona partneriem. Tas ir rosinājis debates par tematu, kas ir ļoti svarīgs Eiropai, un es vēlos jo īpaši uzteikt Eiropas Parlamenta lomu pēdējos gados, jo tā interese par Vidusjūras reģionu nekad nav mazinājusies. Barselonas process ir mums ļāvis risināt vairākas stratēģiski nozīmīgas reģionālas problēmas, kā arī, protams, vairākus politiskus jautājumus. Es uzskatu, ka esam daudz sasnieguši, lai gan vēl jārisina daudz kopīgu problēmu, tai skaitā drošības un vides aizsardzības jautājumi,, ilgtspējīgas energoapgādes nodrošināšana, organizētās noziedzības apkarošana, migrantu plūsmu kontrolēšana un starpkultūru dialogs. Papildus šai sadarbībai ar Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīm es vēlos, lai mēs nostiprinātu savstarpējo sapratni un izpratni par mūsu interesēm, kā arī savstarpēju cieņu un uzticēšanos.

Martā Eiropadome atkārtoti aicināja Komisiju pārskatīt „Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība” procedūras, un 20. maijā Komisija pieņēma paziņojumu, uzsverot Vidusjūras reģiona centrālo lomu, tā vēsturisko un pašreizējo nozīmi, kā arī mūsu kopīgās nākotnes lielos izaicinājumus. Tomēr man jānorāda, ka joprojām, protams, pastāv divpusējā Eiropas kaimiņattiecību politika, savukārt Barselonas process ir reģionāla politika. Mums arī jāņem vērā, ka pašreizējie rīcības plāni efektīvi īsteno lēmumus, ko pieņēmušas dažādas nozaru ministru sanāksmes. Kad domājam par Vidusjūras reģionu, mēs domājam par trīs monoteisku reliģiju šūpuli, par vietu, kur saplūst civilizācija un kultūra, migrācija un tirdzniecība. Mēs domājam par Vidusjūras reģiona vēsturi, kas nav nošķirama no Eiropas vēstures. Vidusjūras baseins patiešām ir tilts starp ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem, un, atrodoties vietā, kur saplūst trīs kontinenti, tas ir kas vairāk par vienkāršu Eiropas Savienības robežu. Stabilitāte šajā reģionā ir ārkārtīgi nozīmīga mūsu drošībai un labklājībai, nemaz nerunājot par mūsu Vidusjūras reģiona kaimiņvalstu un draugu drošību un labklājību. Tikai ar mērķtiecīgu un reālu politisku rīcību, apvienojumā ar ciešu un neatslābstošu apņēmību, kā arī ar konstruktīvu dialogu mēs varam kopīgi risināt šīs problēmas.

Komisija ir vienmēr atbalstījusi stiprākas, atvērtākas un konstruktīvākas attiecības ar mūsu Vidusjūras reģiona partneriem, un mēs ierosinām konkrētus priekšlikumus, lai to sasniegtu.

Dāmas un kungi, ļaujiet man jums šodien izklāstīt galvenos novērojumus un priekšlikumus, kas ietverti paziņojumā, kuru šodien iesniedzu Komisijai. Barselonas process ir diemžēl cietis no ilgstošiem Vidusjūras dienvidu reģiona konfliktiem un reizēm no sadarbības trūkuma starp dažādiem partneriem. Tomēr notiek arī pozitīvas izmaiņas, un es pati to redzēju, nesen vairākkārt apmeklējot šo reģionu. Ir pienācis laiks likt lietā atgūto politisko gribu, lai atdzīvinātu mūsu sadarbību un nodrošinātu, ka tā ir līdzsvarotāka un lielākā saskaņā ar mūsu līdzcilvēkiem. Mūsuprāt, ir trīs galvenie mērķi.

Pirmais mērķis ir paaugstināt Eiropas Savienības politisko attiecību līmeni ar Vidusjūras reģiona partneriem; otrais ir sekmēt vairāk kopīpašuma partnerības mūsu daudzpusējās attiecībās; un trešais ir konkretizēt un padarīt redzamākas šīs attiecības, izmantojot papildu reģionālos un apakšreģionālos projektus, kas ir nozīmīgi reģiona cilvēkiem. Šie pasākumi nodrošinātu lielu pievienoto vērtību. Protams, nozīme būs privātiem līdzekļiem: līdz šim bija iesaistīts tikai Kopienas sektors, tagad sava loma būs arī privātajam sektoram.rs Mums, protams, ir jāredz, vai tas patiešām strādā, bet jebkurā gadījumā tāds ir plāns. Tādēļ ir būtiski paaugstināt mūsu attiecību līmeni. Komisija ierosina organizēt valstu vai valdību vadītāju sammitus katru otro gadu. Būtu grūti saprast, kādēļ mēs organizējam regulārus sammitus ar mūsu lielākajiem partneriem visā pasaulē, neorganizējot sarunu forumu starp ES valstu vadītājiem un mūsu Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīm un draugiem. Turklāt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārā asambleja ir atkārtoti apstiprinājusi sevi kā Barselonas procesa parlamentāro dimensiju. Tā plāno debates, nodrošina atvērtu dialogu un viedokļu brīvu apmaiņu. Tā stimulē partnerattiecības, pieņemot rezolūcijas un ieteikumus, un būs ES likumīgā parlamentārā pārstāve Vidusjūras reģionā. Komisija pilnībā atbalsta parlamentārās asamblejas nozīmes nostiprināšanu attiecībās ar Vidusjūras reģiona partneriem. Būtiski ir arī palielināt partnerību kopīpašumos. Pēdējo gadu laikā tika panākta būtiska un vienota izpratne par to, ka Barselonas procesa darba kārtību ietekmē tas, ka ES prezidentūra vienlaikus ir arī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību prezidentūra.

Trīs priekšlikumi ir saņēmuši vispārēju partneru atbalstu: līdzprezidentūras izveide ar vienu līdzpriekšsēdētāju no dienvidu valsts un vienu no ziemeļu valsts; Apvienotās pastāvīgās komitejas izveide ar biroju Briselē, kas ir atbildīga par pārvaldību; un sekretariāta izveide, kas būs atbildīgs par projektu sekmēšanu. Robert Schuman sacīja, ka mums jāizveido konkrēti projekti, „kuri vispirms izveido de facto solidaritāti”. Mūsu kopīgi veikto projektu kvalitāte būs tā, kas nodrošinās šīs iniciatīvas izdošanos. Tas ir tas, kas ļauj pilsoņiem just to saikņu spēku, kuras apvieno abus Vidusjūras krastus. Projektiem jānodrošina reģionālo struktūru un nevalstisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmumu dalība. Eiropai jādarbojas kā privāta kapitāla vadības svirai, kā starpniecei. Komisija provizoriski ierosina veicināt piekrastes autoceļu būvniecību, Magrebas autoceļa savienošanu, saules enerģijas izmantošanu un Vidusjūras attīrīšanu no piesārņojuma. Protams, šis uzskatījums nav galīgs, un sekos citi projekti.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, es vēlos uzsvērt kādu, manuprāt, ļoti būtisku jautājumu. Šī atjaunotā sadarbība ar mūsu dienvidu partneriem nekādā ziņā nedrīkst vājināt mūsu ciešās saites un politisko sadarbību ar mūsu austrumu kaimiņiem. Gluži pretēji, papildus mūsu centieniem nostiprināt individuālu saikni ar mūsu austrumu draugiem, Komisija ir uzsākusi reģionālo sadarbību, balstoties uz „Melnās jūras sinerģijas” iniciatīvu. Mēs drīz publicēsim gada pārskatu, lai atzīmētu pirmo šīs iniciatīvas gadadienu. Tad arī mēs varēsim apspriest neseno Polijas un Zviedrijas iniciatīvu. Pateicoties šiem centieniem gan austrumos, gan dienvidos, mēs varēsim sasniegt savu mērķi – uzlabot mūsu attiecības, izmantojot elastīgus sadarbības instrumentus, kas vērsti uz mūsu partneru prioritātēm.

Dāmas un kungi, Parīzes sammits ir reāla iespēja ieviest mūsu attiecībās ar Vidusjūras reģiona partneriem jaunu dimensiju. Lai gan mēs nevaram ignorēt pagātnē gūto pieredzi, mēs nedrīkstam kļūt par tās ķīlniekiem. Iniciatīva „Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība” aizsāks jaunu ēru mūsu attiecībās ar dienvidu kaimiņiem, jaunu partnerību, kura balstīsies uz Barselonas procesa veiksmīgākajiem elementiem, lai kopā virzītos uz priekšu un sasniegtu kopīgos miera, demokrātijas un labklājības mērķus.

Atvainojiet, priekšsēdētājas kundze, ja esmu runājusi pārāk ilgi, bet es uzskatu, ka šis ir ārkārtīgi būtisks temats – man un mums visiem.

  Vito Bonsignore, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, mana grupa ar lielu interesi gaidīja komisāres Ferrero-Waldner šodienas paziņojumu. Es vēlreiz vēlos viņai pateikties un sacīt, ka 20. maijā pieņemtais Komisijas paziņojums bija ļoti interesanta lasāmviela.

Mēs atzinīgi vērtējam prezidentu Sarkozy par to, ka viņš sāka šo procesu, ka rosināja Eiropadomes interesi un sekmēja Vidusjūras reģiona politikas atjaunošanu, ko mana grupa atbalsta un cer, ka tā būs taustāma un strauja.

Mēs zinām, cik grūti ir censties sasniegt Barselonas procesa drosmīgos mērķus. No vienas puses, vēl pastāv neatrisināts Tuvo Austrumu konflikts un saspīlējums Rietumsahārā. Pastāv arī plaisa, kas reizēm mūs šķir no mūsu partnervalstu demokrātijas, ekonomikas un sociālajiem modeļiem, kavējot to mērķu sasniegšanu, kurus esam sev izvirzījuši. Tās ir nopietnas problēmas un apgrūtina šo lietu, taču tas nevar kļūt par ieganstu, lai attaisnotu vilcināšanos vai nostājas maiņu. Mēs uzskatām, ka prezidenta Sarkozy politiskā iniciatīva un Eiropas Komisijas nodrošinātais atbalsts ir vērsti pareizajā virzienā, proti, piešķir mūsu politiskajiem centieniem saturu un realitāti.

Šajā nolūkā Komisija ir izvirzījusi četrus projektus - šorīt tos minēja komisāre, kuri papildinās jau iepriekš plānotās aktivitātes – jūras maģistrāļu attīstība, Vidusjūras piesārņojuma novēršana, vides pārvaldība, sadarbība civilās aizsardzības jomā, lai cīnītos pret dabas katastrofām, un, visbeidzot, saules enerģijas programma Vidusjūras reģionam. Ikviens no šiem projektiem ir svarīgs, un par tiem būtu jārunā nevis tagad, bet tad, kad Komisija būs sniegusi vairāk informācijas.

Šie projekti, ja tos īstenos, būs ārkārtīgi nozīmīgs dzinējspēks, gan piešķirot Barselonas procesam jaunu elpu, gan papildinot aizsāktos, bet vēl nepabeigtos pasākumus. Es vēlos atgādināt par brīvās tirdzniecības zonu, kura tiek plānota uz 2010. gadu.. Mēs vēlētos uzzināt par to vairāk, komisāres kundze, kā arī par to, kas pašreiz notiek saistībā ar asociācijas nolīgumos noteiktajiem mērķiem un citiem aizsāktajiem projektiem.

Noslēgumā, runājot par konkrētiem projektiem, kas jāpabeidz saprātīgā termiņā, es vēlētos arī atgādināt, ka, tāpat kā jūru infrastruktūra un ziemeļu–dienvidu savienojums, jauns stimuls nepieciešams arī dienvidu–dienvidu autoceļu koridoram, kas savieno Vidusjūras dienvidu krasta valstis; turklāt šai sistēmai jābūt savienotai ar Eiropu. Visbeidzot, nepieciešama aizdevumu shēma, kas Tuvajos Austrumos nodrošinātu palīdzību tādos jautājumos, kā ūdensapgāde un infrastruktūra.

Nobeigumā vēlos vērst Padomes un Komisijas uzmanību uz diviem jautājumiem. Pirmais attiecas uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas administrēšanu un darbību. Eiropas Savienība arī paudusi stingru apņemšanos attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, un mēs sagaidām, ka tai sekos politiska rīcība. Vai Padome var mums pateikt, kādas ir šādas rīcības reālās un praktiskās izredzes?

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nepiekrītu komisārei Ferrero-Waldner, ka šorīt būtu jārunā franciski.

(FR) Līdzās manai dzimtajai valodai, franču valoda ir mana mīļākā valoda, komisāres kundze, taču es domāju, ka šorīt jo īpaši nebūtu jārunā franciski, jo prezidenta Sarkozy kļūda jau sākotnēji bija tā, ka viņš centās radīt iespaidu, ka Vidusjūras reģiona savienība ir tīri franču plāns. Tomēr kopš tā laika viņš kļuvis saprātīgāks, un tādēļ viņš jāapsveic, Bonsigniore kungs.

(DE) Martin Schulz, PSE grupas vārdā. Vai drīkstu arī jums atgādināt, ka tad, kad Sarkozy kungs pašā sakumā ieradās Parlamentā, lai Priekšsēdētāju konferencei pirmo reizi izklāstītu plānu par Vidusjūras reģiona savienību, es viņam jautāju: „Vai jūs varat man pateikt, kāda būs Vācijas Federatīvās Republikas loma Vidusjūras reģiona savienībā?”, un viņš atbildēja: „Novērotāja statuss”. Šobrīd mēs jau esam pavirzījušies tālāk un šos jautājumus noskaidrojuši. Tādēļ jūsu aprakstītā pieeja ir pareiza, komisāres kundze.

Esmu stingri pārliecināts, ka pastāv trīs galvenās problēmas, kas mums jāatrisina saistībā ar Vidusjūras reģiona savienību. Pirmkārt, manuprāt, sociālā stabilitāte ir miera priekšnosacījums, taču nekur citur ziemeļos vai dienvidos sociālā stabilitāte nav tik ļoti apdraudēta kā Vidusjūras reģionā. Nekur citur nepastāv tik tiešas pretrunas starp milzu bagātību, no vienas puses, un milzu nabadzību – no otras; lielāka vai pamanāmāka, taču patiešām jūtama – nekā Vidusjūras reģionā; un nekur citur nepastāv lielāka konfrontācija un tai sekojošais saspīlējums attiecībā pret mums, eiropiešiem, kā Vidusjūras reģionā.

Šādā situācijā Vidusjūras reģiona savienība ir projekts, kas varētu veicināt mieru un stabilitāti, balstoties uz abu reģionu ekonomisko integrāciju, tādēļ tas ir ārkārtīgi labs plāns, kuru Sociālistu grupa pilnībā atbalsta.

Otra lieta, kas padara šo konceptu vēl pievilcīgāku, ir tas, ka šīs sadarbības pamatā ir daudzpusīgums - ne tikai saistībā ar Vidusjūras reģiona savienību, bet arī kā reģionālās sadarbības projekts, kurš nevar kalpot par paraugu visiem, bet var aizsākt kopējas iniciatīvas, kuras varētu sekmēt lielāku stabilitāti arī globālā līmenī.

Trešais punkts, kas ir ļoti svarīgs Sociālistu grupai, - mums ir izdevies izvairīties no procesu dublēšanas. Barselonas process, kuram, starp citu, 2013. gada finanšu plānā ir piešķirti apmēram 15,5 miljardi eiro, galu galā tika aizsākts to iemeslu dēļ, kurus nupat aprakstīju un kuri bija Vidusjūras reģiona savienības politiskais pamats. Ar Vidusjūras reģiona savienību Barselonas process ir sasniedzis nākamo līmeni. Tas ir kļuvis stiprāks un intensīvāks, neveidojot nekādas jaunas iestādes ārpus esošajām ES iestādēm. Šādā situācijā Komisijas un arī Parlamenta nozīme, kā arī, starp citu, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas loma ir īpaša. Šī loma jau ir tikusi noteikta iepriekš, un tai nav nepieciešamas un tā nepieprasa kādas jaunas iestādes vai vēl vairāk birokrātijas.

No politiskā, iestāžu un ekonomiskā viedokļa, kā arī no izvirzīto praktisko mērķu viedokļa mēs ar Vidusjūras reģiona savienību esam uz pareizā ceļa. Manuprāt, tas dod iemeslu 14. jūlija svinībām arī Parīzē.

  Graham Watson , ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ar šo priekšlikumu Vidusjūras reģiona savienības izveidošanai prezidents Sarkozy parādīja to, ko daudzi zināja, bet neatzina, proti, ka Barselonas procesa attīstība, kas bija lejupvērsta un ko virzīja Eiropas intereses, bija pilnībā apstājusies, novedot pie tā, ka mūsu dienvidu partneri no tā atsacījās un pie arvien pieaugošas labklājības plaisas abās Vidusjūras pusēs.

Ja Eiropa nopietni domā par pēdējās desmitgades neveiksmju labošanu, kā arī attīstības un drošības nodrošināšanu tās dienvidu krastos, mums jāiemācās arī dot, ne tikai ņemt. Uz Barselonas procesa drupām mums tagad jāveido patiesa partnerība, kura ir balstīta uz uzticēšanos, savstarpēju ieinteresētību un jo īpaši uz savstarpēju cieņu.

Vidusjūras reģions nedrīkst kļūt par kultūru šķirtni, bet gan par to satikšanās vietu. Kopīgas investīcijas infrastruktūrā piemēram, ostās, jūras savienojumos vai energotīklos, tuvinās mūsu tautas daudz efektīvāk nekā svinīgas deklarācijas, kuras bija raksturīgas Barselonas procesam.

Mums jāiegulda arī cilvēkos. Eiropiešu un ziemeļāfrikāņu kopā savešanā jāiegulda tāda pati enerģija, kas pēc pēdējā lielā kara saveda kopā Francijas un Vācijas iedzīvotājus, lai izvairītos no nākamā kara.

Vissliktākā iespējamā kļūda, ko Francijas prezidentūra varētu pieļaut, ir iesaistīt Eiropas Savienību un tās pilsoņus grandiozā projektā, nenodrošinot finansējumu šādai sadarbībai uz daudziem turpmākajiem gadiem. Un, kā sacīja Schulz kungs, nav nepieciešams veidot birokrātisku struktūru līdzās jau esošajām delegācijām un Ārējās rīcības dienestam; ir jāorientējas uz vērtībām.

Neraugoties uz situācijas pasliktināšanos jo īpaši Ēģiptē un Izraēlā un uz apgalvojumu, ka minētās vērtības ir ES ārpolitikas pamats, mistiskā kārtā Komisijas priekšlikumos ir grūti atrast atsauces uz cilvēktiesībām. Ceru, ka tas būs jautājums, ko Komisija izskatīs.

Taču, atmetot šos iebildumus, liberāļi un demokrāti ir priecīgi izteikt atbalstu Vidusjūras reģiona savienībai, papildinot to ar vienu būtisku brīdinājumu, proti, pragmatiska sadarbība ekonomikas jautājumos nedrīkst aizstāt Tuvo Austrumu miera procesa veicināšanu, izmantojot kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā to paredz Lisabonas līgums.

Tā kā komisāre atzīst saikni starp ekonomikas attīstību un mieru, kas gan būtu labāks miera un labas gribas pierādījums mūsu arābu kaimiņvalstīm par lauksaimniecības tarifu atcelšanu? Mūsu skaļi izslavētie brīvās tirdzniecības nolīgumi nav spējuši paaugstināt dzīves līmeni, jo tie neietver lauksaimniecību un pakalpojumus, kas veido divas trešdaļas no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas IKP. Ja neņemam šo valstu ražojumus, mēs galu galā paņemsim viņu cilvēkus. KLP reforma, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus precēm no Vidusjūras dienvidu reģiona, ievērojami mazinātu iemeslus, kas nosaka rekordlielu migrāciju uz Eiropu.

Kā reiz sacīja nepārspējamais doktors Johnson: „Dzīve nevar pastāvēt...kā tikai ar abpusēju piekāpšanos”. Un, Vidusjūras reģiona savienības veiksmes vārdā, Eiropai jāsper pirmais solis.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Komisija ir izvirzījusi labu priekšlikumu. Tas ir pārveidojis samērā neveiklu politisku iniciatīvu par Vidusjūras reģiona savienību godkārīgā politiskā mērķī atjaunot un nostiprināt Barselonas procesu. Tas ir lielisks projekts, un tā kontekstā Komisija precīzi pilda savu lomu.

Mēs atbalstām šos priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz nākotnē plānoto un Lisabonas līgumā paredzēto iestāžu iekļaušanu un uz mērķi izveidot saskaņotāku un labāk integrētu Eiropas Savienības ārpolitiku. Tādējādi tiek pielikts punkts pamatotajām bažām par ad hoc politisko manevrēšanu, ko nosaka sammitā vai ą la carte, vai arī atsevišķos gadījumos panāktās vienošanās; bažas, ko lielā mērā veicināja prezidenta Sarkozy nepārdomātās iniciatīvas, lai veicinātu, piemēram, atomenerģijas izplatību reģionā.

Viduvējie rezultāti demokrātijas un cilvēktiesību jomā 2005. gadā tika vienprātīgi atzīti kā galvenais šķērslis Barselonas mērķu sasniegšanai. Tieši tāpēc Eiropas Parlaments uzstāj, ka visi mehānismi, kas paredzēti demokrātijas un likuma varas nostiprināšanai, kā arī procesa parlamentārajai dimensijai un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai, ir attiecīgi jānodrošina ar šo jauno un ambiciozo Eiropas un Vidusjūras reģiona projektu.

Par konfliktu Tuvajos Austrumos ir iesniegts grozījums. Dāmas un kungi, es domāju, ka Eiropas Parlamentam būtu vēlams to pieņemt. Ir pareizi nodrošināt, ka jaunas iniciatīvas reģionā nav atkarīgas no konflikta atrisinājuma, bet mēs arī sevi muļķotu, ja ignorētu konflikta negatīvo ietekmi uz konkrētām iespējām izstrādāt Vidusjūras reģiona projektus, kuri ir nozīmīgi pilsoņiem.

Turklāt ad hoc delegācija, kas nesen apmeklēja Palestīnu, dokumentēja nopietnus humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī nepārprotamus Oslo un Anapolisas konferenču apņemšanos pārkāpumus. Būtu veltīgi sacīt, ka šīs situācijas turpināšanās ievērojami mazina uzticēšanos starp reģiona partneriem un pilsoniskajām sabiedrībām; uzticēšanās ir ļoti būtiska veiksmīgai Eiropas un Vidusjūras reģiona mērķu sasniegšanai.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienībai dienvidos ir daudzi tā sauktie vecie kaimiņi un austrumos – daudzi tā sauktie jaunie kaimiņi. Attiecībā uz dienvidu kaimiņiem pastāv ārējās sadarbības instruments, ko pašlaik nostiprina. Šī nostiprināšana būtu jāturpina, taču tas nenovedīs pie tā, ka kāda no attiecīgajām valstīm pievienosies ES. To austrumu kaimiņvalstu gadījumā, kas ir iesaistītas kaimiņattiecību politikā, dalība ES pilnīgi noteikti ir iespējama. Dalība nav efektīvas sadarbības mērķis, taču veiksmīga kaimiņattiecību politika noteikti vedīs tās virzienā.

Barselonas procesam nepieciešams jauns politisks pamudinājums, jo visiem piemērota kaimiņattiecību politika („viens izmērs der visiem”) neder ne austrumiem, ne rietumiem. Tādēļ ir tikai normāli, ka Eiropas darba kārtībā gandrīz vienlaikus parādījās divi paralēli projekti – viens attiecās uz Vidusjūras reģiona savienību un otrs – uz austrumu partnerību.

Kā Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas un Gruzijas kaimiņš es ļoti ceru, ka starp dienvidu un austrumu kaimiņattiecību politikām neizveidosies postoša konkurence. Patiesībā tām būtu vienai otru jāpapildina. Ja vēlamies, piemēram, veiksmīgi risināt sarunas par budžetu, mums jāstāv plecu pie pleca. Nepieciešama savstarpēja politiskā solidaritāte, kad tiek izstrādāti kaimiņattiecību politikas austrumu un dienvidu aspekti. Steidzami nepieciešami arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi iestāžu, politiskā, tehniskās palīdzības un ekonomiskā līmenī saistībā ar mūsu politiku attiecībā uz dienvidiem un austrumiem.

Tādēļ šodien noteikti atbalstu kaimiņattiecību politiskās sistēmas nostiprināšanu un atjaunošanu attiecībā uz Vidusjūras reģiona valstīm. Mēs atbalstām projektus, kas saistīti ar kreditēšanu, saziņu un enerģētiku. Mēs arī atbalstām iestāžu reformas, kas ietekmē dienvidus. Mēs ticam, ka nākotnē līdzīgu atbalstu piedāvās politikas nostiprināšanai attiecībā uz austrumiem.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, problēmas, ko rada Eiropas attiecības ar Vidusjūras dienvidu krasta cilvēkiem, ir daudz lielākas par tām, kuras rada vienkāršas kaimiņattiecības.

Tā, iespējams, ir mierīga nākotne, kas iestrēgusi šī reģiona nevienmērīgajā līdzsvara sadalījumā. Šīs situācijas iemesli ir ļoti skaidri. Pirmais ir ekonomikas nelīdzsvarotība. Trīspadsmit gadus pēc Barselonas procesa sākšanas solītā vienotā labklājība ne tikai nav piepildījusies - plaisas ir kļuvušas vēl lielākas. Patiesībā apsēstība ar brīvo tirdzniecību ir kļuvusi prioritāra attiecībā pret attīstības mērķi. Lai rīt panāktu izdošanos tur, kur vakar bijām neveiksmīgi, nepieciešama virziena maiņa. Tomēr es to neredzu.

Otrā problēma ir pazemojoša attieksme pret migrantiem. Šo valstu populācija ir ļoti jauna. Cilvēki vēlas dzīvot, taču neredz nākotni. Lai gan viņi ir ļoti pieķērušies savai zemei, kultūrai, savas civilizācijas vēsturei un tās iespaidīgajiem sasniegumiem – visu cieņu Berlusconi kungam – daudzi no viņiem lūkojas uz Eiropu un redz savus emigrējušos brāļus un māsas ciešot no mums visiem labi zināmiem apvainojumiem – no aizspriedumainības līdz diskriminācijai, no aizturēšanas centriem līdz izraidīšanai.

Arī te plaisa ir ārkārtīgi palielinājusies. Runām par starpkultūru dialogu un cilvēku satuvināšanu, nepārtraucot šo praksi, nav pilnīgi nekādas ticamības.

Visbeidzot Eiropa izrāda kūtrumu, kad runa ir par Palestīnas problēmu. Ir nenoliedzami, ka ES un tās dalībvalstis ir Palestīnas lielākie donori; tā ir taisnība, un tas ir labi. Tomēr jebkurš novērotājs apstiprinās, kā to izdarījusi EP delegācija, kura nupat atgriezusies no Tuvajiem Austrumiem, ka bez ciešas Eiropas apņemšanās politiskā līmenī šī palīdzība neatrisinās nevienu no patiesajām problēmām.

Citiem vārdiem sakot, tas, ko šajā saistībā Vidusjūras dienvidu reģionā sagaida no Eiropas, ir, lai Eiropa beidzot pārkāpj pāri tam, ko Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra bijušais pārstāvis de Soto kungs samērā pareizi nosauca par pašcenzūru attiecībā uz Izraēlu un nepārtrauktajiem starptautisko tiesību un pašu apņemšanos pārkāpumiem.

Izraēlai jāsaprot, - un ES pienākums ir to atbalstīt, ka tās attiecību normalizēšanai ar reģionu kopumā ir cena un ka šī cena ir ne vairāk un ne mazāk par to, kas noteikts Arābu līgas miera iniciatīvā, Četrinieka plānā vai Anapolisas deklarācijā, proti, okupācijas un no tā izrietošā barbarisma pārtraukšana, kā arī Palestīnas valsts atzīšana tās 1967. gada robežās.

Eiropas attieksme pret šo lietu, iespējams, ir izšķirošais kritērijs tam, vai atkārtotais mēģinājums uzsākt Eiropas un Vidusjūras partnerību gūs panākumus vai cietīs neveiksmi.

Tādēļ ir vēlams, lai Eiropas Savienības un Izraēlas Asociācijas padomes tikšanās laikā 16. jūnijā, kad tiks izskatīts Izraēlas pieprasījums paaugstināt tās partnerattiecību statusu ar ES, šis jautājums tiktu ļoti nopietni apsvērts,.

  Graham Booth, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, mani šodien lūdza runāt par Euromed. Šis ir neprātīgs mēģinājums izveidot visa Vidusjūras reģiona bloku, apvienojot Eiropu ar Ziemeļāfriku. Šīs shēmas radītājiem tas bija lielisks plāns – Eiropa nodotu Ziemeļāfrikai pārticību un tehnoloģijas, savukārt Ziemeļāfrika nogādātu uz Eiropu lētu darbaspēku, naftu un gāzi.

Patiesībā tas ir iznīcinošs plāns. Mēs jau esam pieredzējuši, kas notiek, kad cilvēkiem no nabadzīgām valstīm piešķir pārvietošanās brīvību uz bagātākām valstīm. Vai varat iedomāties, cik tas būs vēl smagāk, ja arī Ziemeļāfrikai piešķirs šīs tiesības? Starptautiskā terorisma pieauguma apstākļos, vai ir gudri piešķirt pārvietošanās brīvību valstīm, kurās, kā zināms, uzturējusies Alkaida? Pēc briesmīgajiem teroristu uzbrukumiem Madridē un Londonā varētu domāt, ka Eiropa ir guvusi mācību. Acīmredzot nē!

Parunāsim arī par naftu un gāzi. Ziemeļāfrikas valstis zina, ka Eiropu šajā jautājumā var „terorizēt”. Vai patiešām ir gudri mūsu energodrošibu nodot Alžīrijas vai Lībijas pulkveža Gadaffi militāro diktatūru rokās, kas abas zina par mūsu neaizsargātību šajā jomā?

Es noteikti mudinu ES apturēt šo shēmu. Mums jau ir bijusi viena impēriska mare nostrum. Mums nevajag vēl vienu.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, Vidusjūra ir reģions, kurā notikusi visāda veida sadalīšanās: ģeogrāfiskā sadalīšanās, vēsturiskā sadalīšanās - Salaminā, Aksionā, Lepanto, demogrāfiskā un pat filozofiskā sadalīšanās starp maģisko un loģisko domāšanu, citiem vārdiem sakot, austrumnieciskums un rietumnieciskums, bet arī austrumi un rietumi, no Mozus Ēģiptes, tad Jēzus, tad Muhameds, no Omar Khayyam līdz Baudelaire, no Sīrijas plakankalnēm līdz Langedokas līdzenumiem. Vidusjūra ir trīs monoteisku reliģiju cerība, kviešu un vīna civilizācija, nevis restorāna Chez Léon skābētu kāpostu, alus un gliemežu civilizācija.

Vidusjūras reģiona savienība nav tikai jautājums par jūras attīrīšanu no piesārņojuma vai par civilo drošību. Tam būtu nepieciešams uguns tilts! Vidusjūras reģionu nepārvalda 44 augstas amatpersonas Briselē, Vidusjūras reģiona galvaspilsētā. Kādēļ nepiešķirt arī Erasmus stipendiju, lai Platons un Aristotelis var nākt mācīties Kopienas tiesības Briges koledžā?

Vidusjūras reģions pārvalda Vidusjūras reģiona sieviešu un vīriešu lietas, citiem vārdiem sakot, labklājību, piemēram, zvejnieku labklājību, kuri tajā brīdī to prasa; citiem vārdiem sakot, mieru rietumos, Marokas Sahāras provincēs un austrumos, Palestīnā.

Komisāre Ferrero-Waldner, mūsu sapņiem jābūt pietiekami lieliem mūsu acīs, lai tos nepazaudējam, mēģinot tos piepildīt, tādēļ nepastāv ierobežota Vidusjūras reģiona cilvēku savienība.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, Vidusjūras reģionam ir bijusi nozīme Eiropas ārējās attiecībās kopš Eiropas apvienošanās sākuma. Pat Romas līgumā paredzēja īpašas attiecības ar konkrētām Vidusjūras reģiona valstīm. Vidusjūras reģiona politika un starptautiskā situācija ir palīdzējušas attīstīt mūsu institucionālo struktūru, jo šis reģions vienmēr ir bijis starptautisku izaicinājumu un problēmu arēna.

Kā tas ir vispāratzīts, mēs nesasniedzām 1995. gadā Barselonā izvirzītos drosmīgos mērķus, tādēļ izvirzījām jaunus 2005. gadā. Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecības nenoliedzami ir sniegušas daudzas iespējas, lai tiktos un iepazītos gan divpusējā, gan starptautiskā līmenī un lai uzlabotu saziņu ar sabiedrību un parlamentiem.

Prezidenta Sarkozy ierosinātā Vidusjūras reģiona savienība un tās progress Eiropas Savienības un tās iestāžu aizgādībā ir parādījuši, cik steidzami mums ir jārealizē Eiropas un Vidusjūras reģiona sapnis, kurš abām pusēm ir kļuvis reālāks un sasniedzamāks. Šis sapnis ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu. Vidusjūras reģions nemitīgi ticis pieminēts mūsu jautājumos, izmaiņās un plānos; tas bijis būtisks ES varas un attiecību līdzsvara instruments. Šī priekšlikuma attīstības progress kalpo par pierādījumu mobilizācijai, inovācijai un saistībām, ko ES spēj uzņemties, saskaroties ar nozīmīgiem izaicinājumiem.

Es apsveicu un saku paldies Eiropas Komisijai, jo īpaši komisārei Ferrero-Waldner par viņas darbu un priekšlikumu, kas, mūsuprāt, ir līdzsvarots un integrēts. Viņas priekšlikums maksimāli ņem vērā mūsu saistības un likumīgās intereses; tas balstās uz jaunākajiem Francijas priekšlikumiem un bruģē turpmāko ceļu.

Eiropas Parlaments šos centienus vērtē atzinīgi un tos atbalsta ar kopēju rezolūciju. EP sniegs atbalstu interesantajam un mērķtiecīgajam projektam, kas ir sācies. Reģiona problēmas palielinās vēl vairāk un prasa steidzamu risinājumu. Pastāv ievērojamas ekonomiskās un politiskās atšķirības, nopietnas drošības problēmas un ekonomiskā nevienlīdzība. Turklāt Vidusjūras reģiona ekonomiskā un politiskā vide kļūst aizvien sarežģītāka. Jāņem vērā ASV, tāpat arī Ķīna un Krievija, tādēļ mums jākļūst piesardzīgākiem un efektīvākiem.

  Pasqualina Napoletano (PSE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, Eiropas Parlaments nekavējoties bija gatavs reaģēt uz Komisijas paziņojumu. Kā komisāre pati sacīja, tas ir tādēļ, ka mēs ļoti vēlamies redzēt Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību atdzimšanu, atjaunošanu un attīstību.

Mēs atbalstām Komisijas skatījumu, ka Eiropas Savienībai būtu jābūt galvenajam institucionālajam un politiskajam dalībniekam no Eiropas puses Vidusjūras reģiona savienības veidošanā. Tas arī varētu mudināt mūsu dienvidu partnerus ciešāk sadarboties savā starpā, kas līdz šim ir izrādījies ārkārtīgi sarežģīti.

Mēs piekrītam, ka Vidusjūras reģiona savienības uzdevumam būtu jābūt ekonomiskajai un teritoriālajai integrācijai starp Vidusjūras baseina valstīm, ko panāks ar milzīgiem infrastruktūras projektiem, un mēs arī uzskatām, ka Komisijas piedāvātie piemēri ir pieņemami.

Tomēr ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kurš par ko ir atbildīgs. Katrā ziņā jāizvairās no jebkādas Komisijas un paredzamā sekretariāta lomu pārklāšanās. Runājot par mūsu partnerattiecību atdzīvināšanu, mēs, protams, esam gatavi atbalstīt to politisko dimensiju – mēs esam ieinteresēti ne tikai starpvaldību dialogā, bet arī Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamenta izveidē un tā darbā, kā arī pilsoniskajā sabiedrībā, kur es īpaši uzsvērtu sociālo partneru būtisko lomu.

Visbeidzot, jābūt skaidram, ka Komisijas paziņojumā nosauktie projekti nebūtu jāveic, tos pretnostatot reģionālajām programmām, kuras jau tiek īstenotas kultūras, mantojuma, apmācību un audiovizuālajās jomās. Tāpēc mēs aicinām nodrošināt lielākus resursus Erasmus Mundus programmai, kā arī atkārtoti finansēt Euromed audiovizuālo programmu.

  Thierry Cornillet (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, pēc 13 gadu pārtraukuma, apsveicam tā procesa atjaunošanu, kas nosaka daudzpusējās attiecības starp Eiropas Savienību un Vidusjūras robežvalstīm.

Mūsu rezolūcija nav kļūdaina. Nebija kļūdainu iniciatīvu. Gluži pretēji, tā bija savlaicīga un apsveicama iniciatīva – jauna iniciatīva, jauns stimuls, jauns virzītājspēks. Tas pierāda, ka bija vismaz iespējams uzlabot Barselonas procesu, un mēs vērsīsim savus centienus šajā virzienā.

Mēs apsveicam „Barselonas procesu – Vidusjūras reģiona valstu savienību”. Tomēr šī ir pirmā reize, kad instrumentam piešķir prioritāti attiecībā pret mērķi. Es nešaubos, ka Vidusjūras reģiona savienība paliks kā vispārējs nosaukums, bet es nevēlos ne arvienu sabojāt attiecības. Vidusjūras reģiona savienība ir Kolumba ola, vai ne tā? Vidusjūra ir ezers. Mēs visi dzīvojam tā krastos; daži no mums ir organizēti, daži ir mazāk organizēti, piemēram, dienvidu valstis, taču mēs strādājam kopā. Mums jāsāk, kā Komisija ir precīzi uzsvērusi, ar konkrētiem projektiem attiecībā uz piesārņojumu, enerģijas ražošanu un darbavietu radīšanu jauniem cilvēkiem, kas ir būtiski Vidusjūras reģiona valstīm.

Mēs apsveicam parlamenta atkārtotu pievēršanos tādām mazāk taustāmām jomām kā cilvēktiesības un dzimumu jautājumi. Tomēr noslēgumā man jāsaka, ka noteikti nebūs vajadzības pēc trešās procesa atsākšanās.

Mums šoreiz pilnīgi noteikti jāsasniedz mērķis, jo, ja tas tā nebūs, mēs paši apdraudēsim savas intereses.

  Rebecca Harms (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, daudz kas jau pateikts par Francijas prezidenta ideju apgādāt un „apbruņot” Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstis ar atomenerģijas sniegtajām iespējām civiliem, bet arī militāriem mērķiem Vidusjūras reģiona savienības ietvaros. Ļaujiet man šeit citēt gallu Asteriku: „Viņi laikam ir traki, tie francūži!” Tomēr tagad par šādu pavērsienu esmu vēl vairāk nobažījusies, ņemot vērā, ka šos plānus ir uzņēmusies un dedzīgi atbalsta arī Eiropas Komisija.

Apmēram pirms divām nedēļām notika tikšanās starp Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektoru Dr. Mohamed El Baradei un Komisiju. Piedalījās arī Barroso kungs. Tika parakstīts nolīgums starp SAEA un Euratom, kura mērķis ir veicināt atomenerģijas izplatību. Acīmredzot pastāv vēlme apgādāt ar atomenerģiju tās pašas jaunattīstības valstis, uz kurām aci metis Sarkozy kungs, un visiem iespējamiem līdzekļiem tās atbalstīt un ievirzīt tā, lai tās spētu izvērst atomenerģiju.

Tas, manuprāt, rada daudzus jautājumus. Pirmkārt, komisāre, sākotnēji bija paredzēts, ka jūs būsiet viens no šī nolīguma parakstītājiem. Man ir attiecīgais nolīguma projekts. Kādēļ izvēlējāties tajā neiesaistīties? Vai tas nevarētu būt tādēļ, ka Līgumos nav atrodams likumīgs pamats šādam nolīgumam? Otrkārt, kāda ir Solana kunga nostāja šāda nolīguma parakstīšanā? Nevaru iedomāties, ka no drošības perspektīvas, jo īpaši ņemot vērā sarežģīto situāciju Irānā, šāds nolīgums varētu iegūt Eiropas atbalstu.

Tā kā šķiet, ka viss ir noticis slepenībā, es ļoti priecātos saņemt komisāres paskaidrojumu, jo īpaši tādēļ, ka viņa nāk no valsts, proti, Austrijas, kurai ir ārkārtīgi kritiska nostāja attiecībā pret atomenerģijas jautājumiem.

  Salvatore Tatarella (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Schulz kungs būs priecīgs dzirdēt, ka neesmu paredzējis runāt franciski. Tas tomēr neattur mani pilnībā atbalstīt prezidenta Sarkozy iniciatīvu, kas Eiropu ir ievirzījusi, pat „iebīdījusi” pozīcijā, kura ļauj tai pieprasīt sev vitālu lomu Vidusjūras reģionā.

Sarkozy kunga iniciatīvas nopelns ir tāds, ka tā nereaģē uz Barselonas procesa rezultātiem, samierinoties ar tiem. Kad vien jautājam sev, ko Vidusjūras reģions ir guvis no Barselonas procesa, mūsu mērķa, nopietna un patiesa atbilde neizbēgami ir neapmierinoša. Protams, bija karš un joprojām Tuvajos Austrumos ir konflikts. Kad Barselonā 1995. gadā izlēma sākt jauno Eiropas politiku, plāns bija pārvaldīt pēckonflikta miera procesu. Tā nenotika toreiz un nenotiek arī šodien. Eiropa joprojām kavējas, un Francijas iniciatīva nāk īstajā laikā.

Mēs atbalstām Komisijas iniciatīvu un no tās izrietošo kompromisu. Mēs to atbalstām, tomēr uzskatam, ka tā joprojām nav pietiekama attiecībā uz Eiropas lomu, kāda tā varētu un tai vajadzētu būt Vidusjūras reģionā. Daži baidījās un joprojām baidās, ka Francijas iniciatīva varētu apdraudēt Eiropas kohēziju; es neuzskatu, ka pastāv šāds risks. Šāds risks nepastāv, ja vien Eiropai prasa vairāk koncentrēt uzmanību uz politiku un mazāk uz tirgu.

  Patrick Louis (IND/DEM). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šodienas debates ir izšķirošas. Viena no mūsu kontinenta nākotnes atslēgām ir mūsu spēja novērst dziļo plaisu, kas sadala Vidusjūras baseinu divās naidīgās pusēs kā kulturāli, tā ekonomikas ziņā. Par spīti visām atšķirībām starp mare nostrum abiem krastiem, tas, kas mūs vieno, ir stiprāks par to, kas mūs šķir.

Tādēļ Nicolas Sarkozy iniciatīva ir pašos pamatos lieliska – tā Barselonas procesam iedveš otro elpu, kas atstās savu zīmi vēsturē. Tomēr man ir daži iebildumi attiecībā uz metodi.

Kad Francija uzņēmās Eiropas saistības dažādajos līgumos, sākot no Māstrihtas līdz Lisabonas līgumam, tā piekrita Kopienai nodot – un tas ir kaut kas, ko nožēloju  – vairākas tās privilēģijas, jo īpaši ārlietu jomā. Paužot visu cieņu Guénot kungam, tāda diemžēl ir pasaule, kurā šie līgumi liek mums dzīvot. Tādēļ, manuprāt, ir kaut kā neatbilstoši sākt šādu projektu, radot lielu kņadu plašsaziņas līdzekļos. Patiesībā Francijai vairs nav nekādu iespēju to kādam uzspiest. Vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, bija izmantot visus Francijai pieejamos diplomātiskos un cilvēkresursus, lai pārliecinātu tās partnerus īstenot Barselonas procesa reformu, neliekot noprast, ka tiek likvidēts tas, kas jau bija sasniegts, pat ja sasniegtais bija tālu no vēlamā.

Šīs neatbilstības rezultāts redzams šodien, jo tā noteikti nav sagadīšanās, ka šīs debates no vakardienas, kad varēja piedalīties arī Padome, pārcēla uz šodienu, kad ir pārstāvēta tikai Komisija. Tā noteikti ir vairāk nekā parasta zīme – Komisijai nenāk ne prātā atteikties no šīs lietas.

  Tokia Saïfi (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, esmu gandarīta, ka šodien „Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība” ir Eiropas darba kārtības priekšgalā.

Komisijas analīze šķiet pamatota .Balstoties uz Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības acquis, ko pieņēma 1995. gadā, tā iedveš jaunu dzīvību šajā procesā, lai novērstu esošās plaisas un trūkumus.

Esmu gandarīta, ka šeit izvirzītie mērķi balstās uz paritātes un vienlīdzības principiem, kas ir Vidusjūras reģiona savienības pašā pamatā. Reģionālie projekti, kurus īstenos, padarīs pamanāmāku arī Euromed partnerību un jo īpaši tuvinās to pilsoņiem. Patiesībā cilvēku līdzdalība būs tas, kas nodrošinās stipras partnerattiecības un plašāku reģionālo sadarbību Vidusjūras reģiona dienvidos.

Cenšoties sasniegt šo mērķi, izšķiroša būs Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas oficiālā nozīme. Beidzot šo asambleju atzīs kā parlamentārā atbalsta veidu Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībām.

Visbeidzot es vēlētos minēt projekta pārvaldību. Mūsu mērķim joprojām jābūt nostiprināt politiskās attiecības, dalīt atbildību, sekmēt vienlīdzību, kā arī palielināt Eiropas un Vidusjūras reģiona partneru tikšanās skaitu. Mēs nedrīkstam „atšķaidīt” šī projekta politisko saturu, nospiežot to ar institucionālo mehānismu, kas noteikti novestu pie bezdarbības. Mums būtu arī jānodrošina, ka projekts ir patiesi efektīvs, izveidojot ziemeļu–dienvidu līdzprezidentūru, kas nodrošinātu vienlīdzību un dalītu atbildību, un sekretariātu, kuram vajadzētu būt atbildīgam par Vidusjūras reģiona savienības pārvaldību un konkrētu projektu īstenošanas uzraudzību.

Vidusjūras reģiona savienība ir milzīgs solis uz priekšu, un, kā jūs, komisāres kundze, sacījāt, tas, es ceru, sāks jaunu ēru attiecībās ar mūsu partneriem, jo mēs dalām vienotu likteni.

  Carlos Carnero González (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, tā kā ārpus Eiropas Parlamenta sienām kūsā dzīve, iedomājos, ka dažiem no mums ir iespēja šad un tad pa nedēļas nogalēm aiziet uz kino.

Es to izdarīju svētdien un noskatījos filmu, ko silti iesaku; un man nav nekādas finansiālas ieinteresētības tās veidošanā vai izplatīšanā – filma saucas The Yacoubian Building, un tā stāsta par politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras problēmām, ar kurām saskārās liela Vidusjūras reģiona valsts – Ēģipte.

Nevienā brīdī šajā filmā, kas ir gandrīz divas ar pusi stundas gara, netiek minēta Eiropas Savienība, mūsu klātiene vai Barselonas process. Vai tas nozīmē, ka Barselonas process neeksistē, ka tas nav bijis veiksmīgs? Nē, mēs nedrīkstam jaukt lietas. Tas nav bijis pietiekami pamanāms, bet tas ietvēra elementus, kas snieguši labumu cilvēkiem un kas šodien ir kļuvuši par atskaites punktu citāda veida ārpolitikai, kura balstās uz sadarbību un vienlīdzību.

Barselonas process ir pilnīgs pretstats Eiropas un Vidusjūras dienvidu reģiona vēsturiskajām attiecībām. Tas nav neokoloniāls process, tas nav prasību process; tas ir partnerības process, apvienošanās process, un mēs nedrīkstam to aizmirst.

Šis process nav spējis izmainīt Vidusjūras reģiona nozīmīgāko attīstības dinamiku, bet kā gan varētu desmit gadu laikā sagaidīt izmaiņas dinamikā, kas pastāvējusi simtiem gadu? Tomēr šis process ir bijis veiksmīgs, piešķirot dažām no šīm dinamikām jaunu virzienu. Tādēļ mums jānostiprina process politiskā un institucionālā līmenī, izmantojot programmas un finansējumu. Tāda ir Vidusjūras reģiona savienība.

Eiropas Komisija to skaidri norāda savā paziņojumā, un Parlaments šodien atbalstīs paziņojumu un to, ko vēlas lielākā daļa Eiropas valdību – vairāk Barselonas procesa, vairāk Barselonas procesa, vairāk Barselonas procesa. Tāda ir Vidusjūras reģiona savienība – nevis vairāk struktūru, bet iespēju cilvēkiem dzīvot labāk, pateicoties sadarbībai starp vienlīdzīgiem.

Vēlos sacīt, ka tādā gadījumā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai jābūt tai likumdevējai struktūrai, kas šim procesam piešķir likumību. Tā nav sagadīšanās, ka jūs, Rothe kundze, kas esat Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas locekle, esat šodienas sēdes priekšsēdētāja.

  Baroness Nicholson of Winterbourne (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, saku paldies visiem kolēģiem, kuri uzstājās un kuri gadu gaitā ir atbalstījuši Barselonas procesu. Tā ir brīnišķīga koncepcija, kas pelnījusi izdošanos. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju priekšsēdētāja Pöttering iniciatīvu izveidot struktūru šī Parlamenta iekšienē, lai veicinātu Barselonas procesu, un prezidenta Sarkozy apņemšanos stiprināt procesu arī citos virzienos.

Šī pirmdiena, 9. jūnijs, ir Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona universitātes atklāšanas diena. Kolēģi, es vēlos, lai jūs atzīmējat šo datumu. Mēs sakām, ka mūsu veiksme atkarīga no dialoga, un Eiropas un Vidusjūras process būtu jāilustrē ar veiksmīgas universitātes paraugu. Es apsveicu Slovēnijas prezidentūru par vietas piedāvāšanu universitātē, taču es kolēģiem, kā arī Komisijai un Padomei jautāju, kādēļ universitātei nav paredzēts budžets? Mums noteikti nebūtu jāpaļaujas uz vienu prezidējošo valsti, kas šajā gadījumā ir Slovēnija, lai sekmētu universitātes nākotni. Ja vēlamies, lai universitāte darbojas veiksmīgi, mums tai jārod budžets nākamajiem gadiem.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Vidusjūras reģiona vēsture ir daudz pamatīgāka par tā ģeogrāfiju. Nav jābūt no šī reģiona, lai izprastu, kā komisāre ir pareizi norādījusi, milzīgās problēmas, ar kurām tas saskaras – migrācija, mafijas organizētā cilvēktirdzniecība, kas diemžēl nav minēta rezolūcijas priekšlikumā, narkotikas, ekonomiskā plaisa starp abām Vidusjūras pusēm un, protams, radikālie islāma fundamentālisti, kas ir viens no lielākajiem melnajiem caurumiem starptautiskajā politikā.

Tādēļ Vidusjūras reģiona situācija ir tik nozīmīga mūsu politiskā projekta stabilitātei un drošībai. Tādēļ mēs Komisijas priekšlikumu vērtējam atzinīgi. Mēs atzinīgi vērtējam tā degsmi, jo tas ir strauji īstenojis Eiropadomes mandātu; mēs atzinīgi vērtējam tā reālismu, jo jautājumi tiek skatīti perspektīvā; un mēs atzinīgi vērtējam tā veselo saprātu, jo tas uzsver jaunajā iniciatīvā iezīmēto iniciatīvu papildinošo un daudzpusējo raksturu, kas ir vērsts ļoti konkrēti uz Barselonas procesa atjaunošanu.

Es vēlos norādīt, priekšsēdētājas kundze, ka nepiekrītu kritikai, kas tika pausta šo debašu laikā. Es uzskatu, ka nepieciešamības gadījumā Eiropas Savienība un Komisija piešķir prioritāti ideāliem, nevis skaitļiem, un ir skaidrs, ka savā ārējā darbībā Eiropas Savienība vienmēr cenšas aizstāvēt principus, kuriem tā tic. Tomēr, ir arī tiesa, priekšsēdētājas kundze, ka mums nereti nākas atteikties no astoņiem baušļiem un skaistiem principiem par labu grāmatvedībai, lai nezaudētu ticamību un reālismu un no vārdiem pārietu pie darbiem politikas jomās, ko vēlamies veicināt.

Tādēļ, priekšsēdētājas kundze, ir ļoti viegli kritizēt un ierosināt iniciatīvas, taču šīs iniciatīvas ir jāvērtē saistībā ar finanšu resursiem, ko dalībvalstis sniedz Eiropas Savienībai, lai pienācīgi īstenotu politikas virzienus. Tādēļ es uzskatu, priekšsēdētājas kundze, ka saistībā ar pašreizējo finanšu plānu mums ir tas, kas mums ir, un, ja mēs neizmantojam šos resursus, mēs nespēsim īstenot mērķus, pēc kuriem kā Eiropas Savienība tiecamies.

  Kader Arif (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, toreizējās Vidusjūras reģiona savienības izveide izraisīja diskusijas un bažas gan Eiropā, gan starp mūsu Vidusjūras reģiona partneriem.

Šī iniciatīva pilnīgi noteikti nevar būt vienīgi franču vai vienīgi Eiropas iniciatīva, tāpat tā nav uz drošību vērstu Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecību izpausme.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju komisāres šā rīta vārdus un konkrētos ierosinātos priekšlikumus, kas reaģē uz dažām no mūsu bažām. Šo kopīgo projektu ir jāveido kolektīvam dialogam, kas balstās uz paritāti un līdzpārvaldību. Tomēr Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecības ir asimetriskas attiecības, kas ir gan emocionālas, gan iracionālas. Tās ir acīmredzami asimetriskas, kad runa ir par tirdzniecību – gan ziemeļu–dienvidu, gan dienvidu–dienvidu tirdzniecību. Tādēļ mums jāskatās, vai 2010. gadā vajadzētu vai nevajadzētu veidot brīvās tirdzniecības zonu. Tas ir iracionāli, jo balstās uz attiecībām, kuras saistītas ar vēsturi, kas nereti bijusi sāpīga un sarežģīta un ko šodien saasina konkrētu konservatīvisma aizstāvju vēlmes, proti, civilizāciju sadursmi, konfrontāciju starp rietumu bloku un austrumu bloku.

Tādējādi, ja jāpieņem lēmumi, vispirms būtu jāskata šīs Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecības bezkaislīgi un racionāli. Mums jābūt racionāliem attiecībā uz parlamentu nozīmi, jo īpaši uz EMPA nozīmi; mums jābūt racionāliem attiecībā uz mūsu priekšlikumiem par labu pārvaldību; mums jābūt racionāliem attiecībā uz palīdzību, kas var tikt nodrošināta dienvidu–dienvidu perspektīvai; mums jābūt racionāliem arī attiecībā uz cilvēku brīvu pārvietošanos, kā arī uz Izraēlas un Palestīnas jautājumu. Mums arī jābūt bezkaislīgiem, jo, ja mēs nevaram tādi būt, tad mēs neizveidosim šo miera zonu un nenovērsīsim šo civilizāciju sadursmi, ko daži cilvēki vēlas.

  Ioannis Kasoulides (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, Barselonas procesam un Vidusjūras reģiona savienībai doto jauno stimulu jau ir labi aprakstījuši komisāre Ferrero-Waldner un iepriekšējie runātāji. Barselonas plāni tagad ir tik savlaicīgi kā nekad agrāk. Labklājības plaisa starp Eiropas Savienību un lielāko daļu Vidusjūras reģiona valstu diemžēl ir palielinājusies. Pakāpeniska brīvā tirdzniecība ar Eiropas Savienību nav piesaistījusi vietējās un ārvalstu investīcijas, kas nepieciešamas, lai veicinātu mūsu Vidusjūras reģiona partneru dzīves līmeni.

Daudz kas tagad būs atkarīgs no jauno ierosināto projektu panākumiem, kam jābūt redzamiem un sajūtamiem vienkāršiem pilsoņiem abās Vidusjūras pusēs, kā arī jāietekmē un jāpiesaista privātā sektora interese – projekti, kas saistīti ar tādiem jautājumiem kā civilā aizsardzība, klimata pārmaiņu ietekme, sausums un ūdens trūkums, meža ugunsgrēki, Vidusjūras attīrīšana no piesārņojuma un tehnoloģiju attīstība, lai dotu iespēju maksimāli izmantot saules enerģiju abās Vidusjūras pusēs.

Kopīgi projekti visām Vidusjūras reģiona valstīm, ziemeļos un dienvidos, ir viena no panākumu atslēgām. Migrācijas, sociālās integrācijas, tieslietu un drošības jautājumi arī nodrošinātu abpusējus ieguvumus un pamanāmību. Neaizmirsīsim, ka mūsu partneri tagad ir tranzītvalstis migrācijas viļņiem no Subsahāras Āfrikas.

Atklāts paliek finansējuma jautājums, jo īpaši attiecībā uz tādiem ambicioziem projektiem kā šis. Jo jūtamāki un pamanāmāki būs projekta ieguvumi, jo gatavākas dalībvalstis būs sniegt finansējumu.

SĒDI VADA: M. A. MARTĶNEZ MARTĶNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

  Vural Öger (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, vēlos apsveikt prezidentu Sarkozy, lai gan daru to negribīgi, vismaz šajā brīdī. Ar kņadu, ko viņš radījis saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām, viņš patiesībā ir spējis piešķirt Barselonas procesam, kurš pastāvējis kopš 1995. gada, augstāku profilu un pamanāmību, ko tas ir pelnījis, un viņš ir rosinājis jaunas debates par mūsu kaimiņu reģionu dienvidos.

Skatoties uz rezultātiem, tomēr ir skaidrs, ka Sarkozy kunga sākotnējais plāns, ko sāka 2007. gada februārī, ir bijis neveiksmīgs trīs aspektos. Pirmkārt, Turcijas iestāšanās ES iespējamo alternatīvu efektīvi noraidīja Spānija un Itālija ar deklarāciju, ko pieņēma Romā 2007. gada decembrī. Otrkārt, kanclere A. Merkel nodrošināja, ka ES un Vidusjūras reģiona valstu attiecības tiks turpmāk attīstītas, izmantojot esošās ES struktūras. Visbeidzot Komisija tagad ir apturējusi Sarkozy kunga drosmīgos plānus par projekta sekretariātu un vadības struktūru. Ir acīmredzami, citiem vārdiem sakot, ka Eiropas Savienība nepieņems Sarkozy kunga „dari to viens” pieeju.

  Simon Busuttil (PPE-DE). – (MT) Mums nepieciešams šis jaunais sākums; mums nepieciešama šī jaunā enerģija Vidusjūras reģiona politikai, kas ir tik svarīga Vidusjūras reģionam un arī Eiropai. Iespējams, Barselonas procesa lielākais trūkums bija tas, ka mūsu kaimiņvalstis Vidusjūras centrālajā reģionā vienmēr izjuta, ka tas bija Eiropas process, ko tām uzspieda, un nebija pietiekamas vienlīdzības un piederības sajūtas. 13. jūlija sammitā mums jānodrošina, ka veidojam šo jauno Vidusjūras reģiona savienības projektu, pamatojoties uz patiesu piederību un patiesu vienlīdzību. Mums jāattīsta jaunais projekts uz struktūrām, kas ir nošķirtas, nevis jāuzspiež mūsu plānus citiem. Tas, protams, nozīmē, ka saistības un tiesības pastāv attiecībā uz abām pusēm, ne tikai vienu. Mēs šo priekšlikumu atbalstām ar dalītām izjūtām – skepsi un vienlaikus cerību. Es domāju, ka cerība uzvarēs skepsi.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Barselonas process pastāv tikai tāpēc, ka vairākas Centrāleiropas politikas problēmas ietekmē mūsu attiecības ar dienvidiem. Enerģētika, cīņa pret terorismu, demogrāfija un imigrācija, ekonomikas attīstība un cīņa pret noziedzību ir dažas no šīm problēmām. Tomēr mums jāatzīst, ka pats Barselonas process nav bijis veiksmīgs.

Patiesībā Eiropas lielākā izdošanās bijusi reformu sekmēšana kandidātvalstīs. Tomēr valstis Vidusjūras dienvidu krastos nevar pievienoties Eiropas Savienībai, taču tās dažreiz ir visproblemātiskākie kaimiņi. Tādēļ jautājums ir, kā mums jāmaina mūsu stratēģija, lai atsāktu procesu un lai jaunā Vidusjūras reģiona savienība nav tikai vēl viens labs plāns.

Vai mēs ticam, ka virzība uz priekšu nozīmē atbalstu konkrētām investīcijām patiesi atvērtos tirgos? Vai mēs ticam visplašākajai iespējamajai piekļuvei Kopienas atbalsta instrumentiem? Vai mēs aizstāvam ideju par palīdzības apjomu, kas atkarīgs no veicamo reformu kvalitātes? Es tam ticu, jo Vidusjūras reģiona problēmas ir arī mūsu problēmas. Mums jāpatur prātā, ka, ja mēs nesapratīsim, kas nogāja greizi Barselonā, mēs nespēsim ieviest jaunu dinamiku attiecībās ar mūsu dienvidu partneriem.

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos lūgt komisārei Ferrero-Waldner neskatīt šo Barselonas procesu vienīgi kā ekonomikas procesu. Kad Eiropai nepieciešama enerģija, tā griežas pie Āfrikas, lai gūtu labumu no tās saules un smiltīm. Vai tas nav mazliet par maz? Vai mums nebūtu šis process jāīsteno, strādājot kultūras jomā? Mēs strādāsim ar valstīm, kuras ir ļoti dažādas, lepnas valstis, valstis, kam ir vēsture un liela kultūra. Vai mums nebūtu jācenšas uzlabot sociālo kohēziju, veicot padziļinātu kultūras darbu?

Neviens pats dokuments neatsaucas uz Anna Lindt fondu, kas nu jau vairākus gadus ir mēģinājis sekmēt sadarbību. Es arī ļoti labprāt redzētu turpmāku attīstību attiecībā uz ierosināto Eiropas un arābu universitāti.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ar Melnās jūras savienības izveidošanu saistītā problēma ir stratēģiski nozīmīga. Šis process ir vērsts uz kopēju nākotnes attīstību un attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības ietekmes palielināšanu ekonomisko sadarbību, bet arī uz labām kaimiņattiecībām.

Vidusjūras reģions ar savu bagāto kultūras un vēstures slāni, kā arī mūsdienu politisko un ekonomisko ietekmi ir jo īpaši svarīgs. Es šo procesu uzskatu par soli virzienā uz visas ES, nevis kādas atsevišķasvalsts, globālāku nozīmi.

Tai pat laikā Vidusjūras reģiona ass ES politikas virzienu attīstībā ir jāsaista ar ES stratēģisko projektu austrumu dimensiju. Melnās jūras teritorijas vienmēr bijušas saistītas ar Vidusjūras reģionu, tādēļ tām būtu jābūt salīdzināmām un jāskata no viena skatu punkta.

Tas ir vienīgais iespējamais veids, kā piešķirt Eiropas Savienības politikai un vērtībām jaunu efektivitāti un lielāku ietekmi. Tā ES politika iegūs jaunu pievienoto vērtību.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es komisārei gribētu sacīt, ka autoceļu būvniecība neatrisinās nopietnās problēmas, ar kurām saskaras Vidusjūras reģions, ja vien viņas nolūks nav pārliecināt prezidentu Sarkozy uzbūvēt sešu joslu maģistrāli, kas savieno Franciju ar Turciju!

Komisāre, es biju vīlies jūsu ievadrunā, jo jūs nerunājāt par dažām lielākajām Vidusjūras reģiona politiskajām problēmām. Es runāju, piemēram, par Izraēlas okupāciju zemē, kas pieder palestīniešiem, par Turcijas okupāciju Kiprā un par nepārtraukto kolonizāciju, ko 21. gadsimtā Marokas daļā īsteno Spānija, kam tur ir divas kolonijas, kā arī par Lielbritānijas divām kolonijām Kiprā un, kā es saprotu, vienu Spānijā.

Ja nerisināsiet šīs nopietnās problēmas, mēs nespēsim pārvērst realitātē teorētiskos plānus par Vidusjūras reģiona savienību.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropa patiesi elpo ar divām plaušām. Viena no šīm plaušām ir Vidusjūras reģiona dimensija, par kuru pašlaik notiek mūsu debates. Otra ir austrumu dimensija, kas ietver valstis, kurām ir robežas arī ar Poliju. Piemēram, varu nosaukt Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju. Austrumu dimensija ietver arī valstis Kaukāzā, piemēram, Gruziju un Armēniju.

Ir pareizi un pamatoti, ka šodien, 13 gadus pēc Barselonas, mēs tik daudz laika veltām svarīgajai Vidusjūras reģiona dimensijai mūsu Eiropas politikā. Tomēr būtu jāuzsver, ka tā ir tikai lielāka kopuma daļa. Politika attiecībā uz Vidusjūras baseina valstīm ir nepieciešama un tā ir jāatjauno, bet tas ir tikai viens no Eiropas Savienības plašākās ārpolitikas elementiem. Mūsu politikai attiecībā uz Eiropas Savienības nākošajām dalībvalstīm būtu jābūt ļoti svarīgai ES ārpolitikas daļai. Lai nebūtu pārpratumu, es neuzskatu, ka kāda no Vidusjūras reģiona valstīm, par kurām runājam šodien, pievienosies ES. Tomēr Ukraina, Gruzija un Armēnija noteikti kļūs par dalībvalstīm.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, kas attiecas uz mani, lai dejotu tango, nepieciešami divi. Es vēlos zināt, vai otrā Vidusjūras pusē ir pietiekama ieinteresētība. Kad šodien redzam deju, kas Francijas valdībai ir jānodejo, lai saaicinātu kopā Vidusjūras reģiona valstu vadītājus, lai tos atsauktu uz Parīzi 13. jūlijā, es sāku domāt, vai otra puse ir tikpat apņēmīga kā mēs.

Es vēlos sacīt, ka jūsu no jauna izskatītais projekts ir ārkārtīgi interesants. Eiropas Savienību izveidoja pēc kara, balstoties uz akmeņoglēm un tēraudu. Ja mēs mūsu partneriem ierosinām izveidot 21. gadsimta projektu, pamatojoties uz klimata pārmaiņām, atjaunojamiem energoresursiem, Vidusjūras absolūti sabojātās vides atjaunošanu, tad jā, mēs varam atbalstīt šo projektu. Tomēr kur palikusi konsekvence, komisāres kundze? Ko mēs varam sacīt par šo solo, ko dejo Sarkozy kungs, kurš pat tagad savas prezidentūras priekšvakarā mudina Alžīriju parakstīt nolīgumu par atomelektrostacijas izveidošanu? Manuprāt, tas ir tipisks piemērs pretrunām, kuras, iespējams, pastāv starp Padomi un Komisiju.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Matsakis kungam ir taisnība – es piekrītu lielai daļai viņa sacītā. Vienmēr pastāvējušas grūtības un problēmas valstīs, kuras robežojas ar mare nostrum, kā to sauca pirms 2000 gadiem.

Tomēr ir taisnība arī tas, ko sacīja Liberāļu grupas priekšsēdētājs Watson kungs, - manuprāt, mums jāiemācās dot un arī ņemt. Tādēļ es aicinātu Itālijas jauno valdību ar premjerministru Berlusconi priekšgalā uzklausīt pulkveža Gaddafi lūgumus un aicinājumus, , kuram mēs ļoti labprāt izpatikām sakarā ar bulgāru medmāsu gadījumu, ignorējot visu, kas noticis iepriekš. Viņš ir vairākkārt prasījis Itālijai izbūvēt viņa valstī autoceļu. Autoceļš dos labumu ne tikai prezidentam Gaddafi, bet arī visiem Ziemeļāfrikas iedzīvotājiem; tā mēs parādīsim savu labo gribu un būsim paveikuši kaut ko labu visam Vidusjūras reģionam.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Vidusjūras baseins un Tuvie Austrumi no Eiropas Savienības perspektīvas ir stratēģiski nozīmīgi reģioni. Ir absolūti skaidrs, ka ir jāizveido miera un ekonomiskās stabilitātes telpa, kas ir balstīta uz demokrātijas, solidaritātes un sadarbības principiem, ja vēlamies izvirzīt kopējus mērķus. Ir arī nepieciešams atdzīvināt un attīstīt Barselonas procesu, lai izveidotu stipras partnerattiecības ārpolitikas un drošības politikas jomās nolūkā apkarot terorismu.

Tomēr Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecības nevar koncentrēt uzmanību tikai uz jautājumiem par ekonomiku un tirdzniecību. Tās jāpapildina ar ciešāku reģionālo sadarbību, ciešāku sociālo integrāciju un sadarbību dabīgās vides aizsardzībai. Turklāt mums būtu jāuzsver vajadzība stiprināt politikas jomas, kuru mērķis ir sieviešu nozīmes palielināšana Vidusjūras reģiona sabiedrībās, sekmējot dzimumu vienlīdzību. Cieņa pret tradīcijām un paražām nedrīkst ierobežot sieviešu pamattiesības.

Nobeigumā es vēlētos apsveikt Komisijas priekšlikumu par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentāro asambleju. Šīs parlamentārās asamblejas nozīme un demokrātiskā likumība ir jānostiprina.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es turpināšu runāt franciski. Iespējams, ka Schulz kungs nepiekrīt, taču es uzskatu, ka prezidents Sarkozy deva impulsu Vidusjūras reģiona savienības izveidošanai. Tādēļ es domāju, ka šoreiz tomēr turpināšu runāt šajā valodā.

Pirmkārt, es redzu, dāmas un kungi, ka debates par šo jautājumu ir izsaukušas spēcīgu reakciju. Visiem ir kaut kas, ko sacīt, un tas ir ļoti svarīgi. Taisnība, ciktāl tas skar mani, ka Vidusjūras reģionā miers varētu atrasties līdzsvarā. Tāpat ir taisnība, ka starp abiem krastiem aizvien vēl ir plaisa – tā samazinās, bet joprojām pastāv. Mums jāņem vērā panāktais progress – makroekonomikas stabilitāte, zemāka inflācija, ievērojami uzlabots cilvēktiesību stāvoklis. Protams, joprojām daudz ir jāpaveic. Ļoti nepieciešamas reformas, un šīm reformām jābūt straujākām un aptverošākām. Turklāt vitāli svarīgs ir tirdzniecības un investīciju jautājums. Es nepiekrītu Wurtz kungam, ka Barselonas process ir nedzīvs. Nē, kā vienmēr esmu sacījusi, ir bijis ļoti grūti to īstenot pastāvošo politisko problēmu dēļ, un tas ir tiesa. Kad bija diskusijas par politiskām problēmām, kā mēs zinām, tās bija par Barselonas procesu. Diemžēl šīs problēmas turpinās pastāvēt, pat ja mēģināsim tās atrisināt ar konkrētiem projektiem, ko es atbalstu. Tādēļ es uzskatu, ka šis plāns ir labs plāns, un es domāju, ka esam to atjaunojuši ar pragmatisku un konkrētu pieeju, kura ir absolūti visaptveroša.

Attiecībā uz brīvo tirdzniecību un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, dāmas un kungi, man jānorāda, ka pārmērīgi garu pārejas periodu dēļ 2010. gads ir pirmais gads, kad mēs spēsim īstenot šos nolīgumus. Patiesībā mums vēl nav neviena brīvās tirdzniecības nolīguma. Attiecībā uz lauksaimniecību pašlaik notiek sarunas, taču tās ir ļoti sarežģītas arī otrajai pusei, jo ietver ne tikai došanu, bet arī saņemšanu. Šīs sarunas vienmēr būs sarežģītas. Brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Tunisiju un Izraēlu stāsies spēkā 2010. gadā. Pašlaik tiek pabeigts līdzīgs nolīgums ar Maroku, taču joprojām nepieciešams pielikt lielas pūles. Pēdējā valsts, ar kuru būs sarunas, ir Ēģipte. Tādējādi varat redzēt, ka progress ir ļoti lēns, un tas nav procesa dēļ; tas ir pašu valstu dēļ, kuras nevēlas ātrāku progresu. Ir svarīgi to norādīt. Neskatoties uz to visu, šis jaunais plāns ir labs plāns – iespēja, un es ceru, ka partneri to izmantos. Tiesa, Isler-Béguin kundze, ka partneriem ir jāgrib dejot. Tādēļ Komisija runāja ar katru no partneriem, lai nodrošinātu, ka tās priekšlikums atspoguļo viņu rūpes un viedokļus.

Attiecībā uz cilvēktiesībām, dāmas un kungi, man jānorāda, ka es pati nebūtu neko uzsākusi, ja nebūtu cilvēktiesību. Tomēr Barselonas process paliek spēkā; tāds ir plāns. Iestādes ir iesaistītas. Principā iestādes spēlē savu lomu, un tas attiecas arī uz Anna Lindt fondu. Protams, Anna Lindt fonds pastāv, un ar jauno prezidentūru un jauno direktoru šie aspekti būtu tālāk jāuzlabo. Šīs lietas nav zudušas. Kaimiņattiecību politika, ko minēju un kas ir divpusēja politika, arī, protams, paliek spēkā, jo ar saviem rīcības plāniem tā patiesi mēģina nostiprināt un sekmēt reformas. Tādēļ es nedomāju, ka tā nav iesaistīta. Tā ir reāla pievienotā vērtība projektiem, kurus esam īstenojuši un uzsvēruši.

Attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras reģiona universitātes izveidošanu Portorožā, manuprāt, pirmkārt, tā ir lieliska Slovēnijas prezidentūras doma! Es personiski piedalīšos tās atklāšanā; esmu uz to uzaicināta un pilnīgi noteikti grasos to apmeklēt.

Attiecībā uz finansējumu, pirmkārt un galvenokārt, tā kā tā bija Slovēnijas ideja, ir tikai dabiski, ka Slovēnijai arī jāsniedz savs ieguldījums, ko tā darīs 1 miljona eiro apmērā. Arī pie manis griezās ar lūgumu pēc palīdzības, tādēļ esmu mēģinājusi atrast kādu finansējumu no fondu līdzekļiem, kas principā jau ir sadalīti. Tas nebija viegli. Esmu atradusi 1 miljonu eiro, ko pievienošu šim projektam. Tomēr ir vēl citi instrumenti, un es esmu informējusi par tiem prezidentūru. Pirmkārt, ir struktūrfondi un Kohēzijas fonds, kas ir atkārtoti jāsadala Slovēnijā, un, otrkārt, ir līdzekļi pētniecībai un izglītībai. Šis finansējums ir pieejams. Turklāt jūs visi zināt par Erasmus stipendijām, kuras joprojām ir spēkā. Tas ir kaut kas jauns, ko mēs stiprināsim.

Es vēlos nedaudz izteikties par kultūru, kundze. Manuprāt, kāds minēja Robert Schuman reiz teikto, ka, ja vēlamies no jauna veidot Eiropas Savienību, mums būtu jāsāk ar kultūru. Tas ir tiesa, taču ir tik daudz nabadzības, tik daudz analfabētisma un citu problēmu, ka mums jādara arī citas lietas, un es varu atkārtot, ko sacīju saistībā ar cilvēktiesībām – visas kultūras programmas paliek spēkā, un ir diezgan daudz kultūras programmu.

Visbeidzot, es īsi izteikšos par sekretariātu, jo tas bija ļoti precīzs jautājums. Ņemot vērā paustos atšķirīgos viedokļus, mēs secinājām, kā tas norādīts mūsu paziņojumā, ka sekretariāta uzdevums būtu iesniegt priekšlikumus kopējām iniciatīvām, kurus tad pieņemtu politiskās struktūras, kā arī nodrošināt nepieciešamos turpmākos pasākumus attiecībā uz ar projektiem saistītiem lēmumiem, ko pieņēmuši valstu vadītāji vai valdība. Sekretariāts arī varētu darboties kā atsevišķa juridiska persona ar autonomu statusu. Konkrētāki nosacījumi vēl jānoskaidro.

Noslēgumā vēl daži vārdi par atomenerģijas jautājumu. Kundze, saprašanās memorands, ko mūsu priekšsēdētājs parakstīja ar SAEA Vīnē, attiecas uz drošumu un drošību. Es personiski to atbalstu un domāju, ka ikvienam tas būtu jādara, jo mēs nevaram izvēlēties, kādus enerģijas avotus izmanto valstis. Katrai valstij ir tiesības, kā jūs sacījāt, paust zināmus iebildumus attiecībā uz atomenerģiju, un jūs zināt, ka mums pašiem ir šādi iebildumi. Tomēr valstīm vismaz ir jābūt iespējai rīkoties tā, kā tās vēlas. Piemēram, drošums un drošība ir ārkārtīgi būtiski apsvērumi, un tie ir jautājumi, kurus skar minētais memorands.

Atvainojiet priekšsēdētāja kungs, bet, kā sacīju sakumā, šīs debates ir izraisījušas dedzīgas pārrunas.

  Priekšsēdētājs. − Pabeidzot šīs debates, sacīšu, ka man ir iesniegti seši rezolūcijas priekšlikumi1 saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks 11.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Ir patīkami dzirdēt Padomes un Komisijas paziņojumus attiecībā uz Barselonas procesu un priekšlikumu par Vidusjūras reģiona savienību. Vidusjūras reģiona savienības izveide aizsāksies 13. jūlijā Parīzē Francijas prezidentūras laikā.

Maltas valdība ir iesniegusi dokumentu par nostāju attiecībā uz minētajiem paziņojumiem. Es pilnībā piekrītu ierosinātajiem priekšlikumiem par Vidusjūras reģiona savienību. Tā kā ir svarīgi, lai centieni un pūles nepārklājas, ierosinājums attiecībā uz darbībām jūrā ir cildināms.

Malta ir piedāvājusi kļūt par sekretariāta mājvietu, lai uzraudzītu šādu projektu īstenošanu, un es pilnībā atbalstu šo piedāvājumu ne tikai salas unikālā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Vidusjūrā, bet arī tādēļ, ka mums ir šāda sekretariāta uzņemšanai nepieciešamā infrastruktūra, personāls un pieredze.

Nobeigumā vēlos minēt, ka tikai pirms trīsdesmit gadiem leiboristu valdība bija tā, kas piesaistīja pasaules uzmanību Vidusjūras reģiona nozīmīgumam un nepieciešamībai sadarboties starp valstīm, kuras atrodas šīs jūras ziemeļu un dienvidu krastos.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es atzinīgi vērtēju Vidusjūras reģiona savienības izveidošanu, kas palīdzēs uzlabot un nostiprināt attiecības ar mūsu Vidusjūras reģiona partneriem un veicinās savstarpēju informētību, izaugsmi, nodarbinātību un apmācību ES un 12 attiecīgajās ne Eiropas valstīs.

Miera un demokrātijas, imigrācijas kontroles, ekonomisko attiecību un izejmateriālu piegādes sekmēšana vēsturiski ir bijuši galvenie manas valsts kaimiņattiecību politikas sadarbības punkti ar Vidusjūras reģiona valstīm. Bettino Craxi šajā jomā bija pionieris.

Vidusjūras reģiona savienība palīdzēs veicināt pārrobežu projektu īstenošanu, uzlabojot jūras maģistrāles, apkarojot jūras piesārņojumu, uzlabojot civilo aizsardzību, radot labāk integrētu enerģētikas tirgu un izstrādājot jaunas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, kas ir būtiski visam reģionam.

Vidusjūras reģiona savienībai jādod savs ieguldījums demokrātijas veicināšanā un konfliktu risināšanā, kuri joprojām grauj stabilitāti Tuvajos Austrumos un Rietumsahārā, saņemot palīdzību no Euromed parlamentārās asamblejas, kas pilnībā jāiesaista.