Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2530(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0277/2008

Debates :

PV 04/06/2008 - 20
CRE 04/06/2008 - 20

Balsojumi :

PV 05/06/2008 - 6.16
CRE 05/06/2008 - 6.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0256

Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 5. jūnijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Stāvokļa pasliktināšanās Gruzijā (RC-B6-0278/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atzīmēt, ka, ja aicinām uz Gruziju nosūtīt EDAP robežsardzes misiju, tad mums tuvākajā nākotnē arī būtu jāapsver ES policijas misijas nosūtīšana uz šo valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylwester Chruszcz (NI).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es nevaru atbalstīt šodienas rezolūciju par Gruziju, jo uzskatu to par pārāk neobjektīvu. Stāvoklis Kaukāzā ir daudz sarežģītāks, nekā šīs rezolūcijas teksts to atspoguļo. Es vēlos Parlamentam atgādināt, ka Gruzijas pašreizējās robežas noteica Staļins. Staļina, kurš pats bija dzimis Gruzijā, politikas rezultātā, ko viņš izvērsa 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, Gruzijas robežas ir tādas, kādas tās ir. Turklāt Gruzijas 20. gadsimta deviņdesmitajos gados izvērstā politika lielā mērā pamudināja Suhumi iestādes pārtraukt attiecības ar Gruziju. Kā arī nespēju saprast, kādēļ vieni un tie paši deputāti, kas tikai nesen tik dedzīgi aizstāvēja Serbijas–Kosovas neatkarību, tagad liedz divām vēsturiskām nācijām Kaukāzā tiesības uz pašnoteikšanos. Tomēr es atbalstu starptautiskos centienus veicināt dialogu un miera procesu Kaukāzā.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme (RC-B6-0277/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbalstīt sākotnējo grozījumu, ko iesniedzis mans kolēģis James Elles, ierosinot jaunu punktu, kurā sacīts, ka ES atzīst ievērojamo ieguldījumu ES aizsardzībā pret ballistiskajām raķetēm ar lielu darbības rādiusu, ko nodrošinās plānotā ASV pretraķešu aizsardzības iekārtu izvietošana Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcija par ES un ASV augsta līmeņa sanāksmi, protams, ietver lielu skaitu dažādu tematu. Daļa šīs rezolūcijas nostāju ir man pilnīgi nepieņemama, savukārt citas ir ārkārtīgi vērtīgas. Tādēļ man nebija izvēles un nācās atturēties no balsojuma.

Tomēr es vēlos piebilst, ka šajā rezolūcijā būtu bijis pirmām kārtam jāiekļauj skaidrs punkts, norādot ASV, ka tām nebūtu jāiejaucas Eiropas Savienības potenciālās paplašināšanās jautājumā. Tas, kā ASV regulāri iejaucas, aizstāvot nepieņemamo Turcijas jautājumu, manuprāt, ir nepieņemama iejaukšanās Eiropas lietās. ASV ir jāsaprot, ka pastāv liela atšķirība starp NATO interesēm, no vienas puses, un Eiropas Savienības un Eiropas cilvēku interesēm, no otras puses. Turcija nevar pievienoties Eiropas Savienībai, jo tā nav Eiropas valsts. Attiecībā uz šo jautājumu mēs neprasām vairāk kā vien to, lai ASV izrāda cieņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Borghezio (UEN).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es izmantoju šī ziņojuma tematu par ieslodzīto kompensēšanu Gvantanamo kā iespēju, lai atgādinātu, ka jārisina vēl arī citi civilo un karagūstekņu jautājumi – tas saistīts ar dalībvalsti, patiesi, ar vienu no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.

Vakar Itālijas Augstākā apelācijas tiesa izsprieda par labu Itālijas civilajiem un militārajiem ieslodzītajiem, kas bija pieprasījuši kompensāciju par Otrā pasaules kara laikā cietuma nometnēs veikto darbu. Šī ir neatrisināta morāla problēma, kurai vairākkārt esmu mēģinājis pievērst šī Parlamenta priekšsēdētāja uzmanību. Esmu arī par to runājis ar kancleri Angela Merkel šajā Parlamentā, un viņa apliecināja, ka personiski piekrīt vajadzībai risināt šo jautājumu.

Tagad, kad Vācijas Federatīvās Republikas mēģinājumi kavēties ar tiesas spriedumu beidzot ir novērsti, jāsāk domāt - vairāk nekā sešdesmit gadus pēc kara - vai Vācija tagad izlems piešķirt kompensācijas Itālijas militārajiem ieslodzītajiem.

 
  
  

– Ziņojums – Donato Tommaso Veraldi (A6-0182/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Neil Parish (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Veraldi kungam par viņa ziņojumu attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem. Manuprāt, mēs tagad dzīvojam pasaulē, kur pārtikas ražošana atkal kļūst ārkārtīgi svarīga, un mums jālūkojas nākotnē. Viens no veidiem, kā lūkoties lauksaimniecības nākotnē, ir to darīt no jauno lauksaimnieku skatu punkta.

Ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu mūsu rīcībā tagad ir „veselības pārbaude”, lai aplūkotu konkrēti tās lietas, kuras palīdzēs jauniem lauksaimniekiem, un tā ir birokrātijas samazināšana un kvotu atcelšana, lai jaunie lauksaimnieki var sākt ražot pienu, kas ir viens no darbības veidiem, kurš vienmēr pastāvējis lauksaimniecībā.

Mums arī jālūkojas mazliet tālāk riska kapitāla shēmu virzienā, jo viena no problēmām, ar kuru saskaras jaunie lauksaimnieki, ir tā, ka viņiem ir ļoti mazs kredīta nodrošinājums, kad viņi vēlas sākt uzņēmējdarbību. Ļoti bieži bankas viņiem nedos nepieciešamos naudas līdzekļus, lai sāktu uzņēmējdarbību, tādēļ, manuprāt, mums jāaplūko arī šis jautājums. Es uzskatu, ka jauni lauksaimnieki var iesaistīties pārtikas ražošanā, viņi var iesaistīties nišu tirgos, un viņi var ražot tādus pārtikas produktu veidus reģionos, kādus mēs vēlamies, un viņi patiesi var iesaistīties tirgū. Es atzinīgi vērtēju ziņojumu un priecājos atbalstīt jaunos lauksaimniekus.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu, jo, ja jaunajiem lauksaimniekiem nav pieņemamas nākotnes, nebūs nākotnes Eiropas lauksaimniecībai. Daudzu iemeslu dēļ, kas saistīti ar pārtikas nekaitīgumu, kvalitatīvu produktu piegādi, vidi, kā arī mūsu skaisto kalnu ainavu un vīna dārzu saglabāšanu, mums jāīsteno pozitīva rīcība, lai mudinātu jaunus cilvēkus darboties lauksaimniecības nozarē un pārņemt ģimeņu uzņēmumus.

Tomēr pirmām kārtām vēlos paust gandarījumu par to, ka, pamatojoties uz manu iniciatīvu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, Eiropas Parlaments nupat ir pievienojis grozījumu, lai pievērstu īpašu uzmanību informācijas nodrošināšanas nozīmīgumam par to partneru statusu, kuri palīdz lauksaimniekiem. Šajā sakarā es vēlos norādīt, ka 1997. gadā - pirms vairāk nekā 10 gadiem - šis Parlaments ar ievērojamu vairākumu pieņēma manu ziņojumu par laulāto statusu, kas palīdz lauksaimniecības nozarē. Mūsu rezolūcijā mēs uzsvērām, ka jo īpaši dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visiem laulātiem partneriem lauksaimniecības nozarē ir tiesības uz apdrošināšanu pensiju izmaksām. Komisija to nepildīja. Manā valstī ir šāda sistēma – obligātā apdrošināšana. Šim piemēram būtu jāseko, un mums nepieciešama pamatdirektīva, lai to sasniegtu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, vēlos norādīt, ka atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, taču ne tādēļ, ka nepiekristu uzskatam, ka jaunajiem lauksaimniekiem nepieciešams atbalsts. Es noteikti uzskatu, ka viņiem patiešām vajadzīgs atbalsts, jo jauni lauksaimnieki neapšaubāmi saskaras ar lielākām problēmā nekā citi lauksaimnieki.

Iemesls, kādēļ atturējos, ir saistīts ar balsojumu par 4. punktu, kas atsaucas uz jauno lauksaimnieku stāvokli tā saucamajās jaunajās dalībvalstīs. Manuprāt, tagad, kad gandrīz jau pagājis viens pilnvaru termiņš, ir noteikti laiks atmest atsauces uz tā saucamajām jaunajām dalībvalstīm, jo tās tagad ir nostabilizējušās.

 
  
  

– Ziņojums – Jacek Saryusz-Wolski (A6-0189/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopš Otrā pasaules kara beigām esam smagi strādājuši, lai panāktu šo miera un stabilitātes periodu, kuru tagad izdzīvojam. Tomēr mūs šodien apdraud terorisms, reģionālie konflikti un starptautiskā noziedzība. Eiropas Savienībai mūsdienu pasaulē būtu jāsekmē miers, demokrātija un brīvība pasaulē. ES arī būtu jānodrošina stabilitāte, kā arī jāapkaro humanitārās katastrofas un masveidīga cilvēktiesību pārkāpšana. Tas ir mērķis, ko lolo Eiropas kopējā ārpolitika un drošības politika. Mēs kopā esam atbildīgi par drošības garantēšanu pasaules līmenī.

Drošība šodien nozīmē ko vairāk par starptautisku konfliktu risināšanu un robežaizsardzību. Ir nepieciešama plašāka drošības interpretācija. Mums jākoncentrē uzmanība uz tādiem drošības veidiem, kurus neietver Eiropas kopējā ārpolitika un drošības politika, proti, pārtikas nekaitīgums un drošība enerģētikas jomā.

Būtu jāpatur prātā, ka vēlamo mērķi var sasniegt tikai sadarbojoties un apmainoties ar paraugpraksi. Saskaņota rīcība ir būtiska gan dalībvalstu līmenī, gan starp dažādām Eiropas iestādēm. Jāsadarbojas arī ar NATO, kā arī ar citām reģionālām un pasaules organizācijām.

 
  
  

– Ziņojums – Reimer Böge (A6-0205/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Margaritis Schinas (PPE-DE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, es palūdzu vārdu, jo nupat ar ievērojamu vairākumu esam nobalsojuši par to, lai piešķirtu Grieķijai 90 miljonus eiro no ES Solidaritātes fonda saistībā ar pagājušajā vasarā notikušajiem postošajiem meža ugunsgrēkiem.

Eiropas sabiedrība bija šokēta par pagājušās vasaras postažu. Eiropas Parlamenta šodienas lēmums ir patiesas solidaritātes žests ar reģionu un pilsoņiem, kurus smagi skāra pagājušā augusta nelaime.

Ļaujiet man pateikties visiem maniem kolēģiem deputātiem no Budžeta komitejas, kā arī jums, dāmas un kungi, par visinteresantāko un ātrāko darbu, ko esam paveikuši, un par ļoti veiksmīgo uzklausīšanu, kuru noorganizējām. Ļaujiet izteikties par vienu pēdējo punktu, priekšsēdētaja kungs. Mēs, iespējams, esam vienīgais parlaments pasaulē, kas spēj apslāpēt labas ziņas. Šodien esam pieņēmuši svarīgu lēmumu par naudas piešķiršanu Grieķijas pilsoņiem. Tehnisku, nevis politisku iemeslu dēļ mēs diemžēl nespējām lēmumu pieņemt debatēs. Par to paužu nožēlu, taču lēmuma efektivitāte ir svarīgāka par visu.

 
  
  

– Ziņojums – Donato Tommaso Veraldi (A6-0182/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu priekšā ir smags uzdevums, kā mudināt jaunus cilvēkus palikt lauku teritorijās. Trūkst arī cilvēku, kas vēlētos strādāt lauksaimniecībā un pārņemt saimniecības no saviem vecākiem. Jauni lauksaimnieki, kuri sāk uzņēmējdarbību, saskaras ar daudziem sarežģījumiem. Proti, piemērotas zemes trūkums, augstas cenas, sākumkapitāla trūkums ieguldījumu veikšanai, dārgi aizdevumi un striktas lauksaimniecības vides prasības.

Gandrīz viena trešdaļa Polijas lauksaimnieku ir jauni cilvēki jaunāki par 40 gadiem. Kā grupa viņi ir atvērti izmaiņām, tehnoloģiju progresam un inovācijām. Jauni lauksaimnieki ir tikpat kā uzņēmēji. Viņi ir entuziastiski un nebaidās no jauniem izaicinājumiem. Viņi ir izšķirošs faktors nākotnei, jo Eiropas un pasaules nodrošinātība ar pārtiku ir atkarīga no viņiem. Viņiem nepieciešama palīdzība, lai viņi kļūtu labāk kvalificēti, izejot amata apmācību un saņemot padomu. Turklāt būtu jāpieliek pūles, lai uzlabotu uzņēmuma vadīšanas finansiālos apstākļus lauku teritorijā, kā arī samazinātu atšķirības tehniskās un sociālās infrastruktūras attīstības tempā starp lauku teritorijām un pilsētām. Un, kas ir vissvarīgāk, jānodrošina stabili apstākļi attīstībai.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Ziņojums – Neil Parish (A6-0170/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pēc Regulas (EK) Nr. 1405/2006, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām, stāšanās spēkā tika izveidotas divas atbalsta līnijas (piegādes atbalsts un vietējās ražošanas atbalsts).

Tomēr konkrēti tehniski aspekti ir jālabo, lai pilnībā piemērotu šo regulu un šīs divas atbalsta līnijas, tādēļ es atbalstu Komisijas priekšlikumu un N. Parish ziņojumu.

 
  
  

– Ziņojums – Kyösti Virrankoski (A6-0204/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Mēs atzīmējam, ka 3. provizoriskais budžeta grozījumu projekts (PBGP) ietver tādus pozitīvus pasākumus kā kopējās summas 849 miljoni eiro apmērā apstiprināšana, ko Microsoft ir parādā par savas tirgus pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu; balsojums par finanšu līdzekļiem no ES Solidaritātes fonda Grieķijai un Slovēnijai; finansējuma nodrošināšana pilnā apmērā potēm pret infekciozo katarālo drudzi, lai apkarotu šo slimību; īstenošanas izmaksu segšana 50 % apmērā katrai dalībvalstij un ietaupījumu nodrošināšana no algām un pensijām iestādes personālam.

Tomēr mēs arī atzīmējam, ka PBGP ietver nevēlamus pasākumus, piemēram, algas paaugstinājumu Dzimumu līdztiesības institūta direktoram, kā arī izmaiņas Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas izveidošanas plānā.

Mēs atzinīgi vērtējam iepriekšējo divu pasākumu kritiku Virrankoski kunga ziņojumā un, lai gan esam pret lēmumu pieņemt negrozītu 3. PBGP, pieņemam, ka par šiem izklāstītajiem pozitīvajiem pasākumiem jābalso šajā sesijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par manu Somijas kolēģu Kyösti Virrankoski un Ville Itälä kopējo ziņojumu par Eiropas Savienības trešo provizorisko budžeta grozījumu projektu 2008. gadam.

Tas galvenokārt saistīts ar no Microsoft lietas iegūto ieņēmumu plānošanu (sodanauda un procenti, kas kopā ir EUR 849 200 000); ietaupījumu plānošana, kas gūti saistībā ar mazākiem nekā bija lēsts algas un pensiju paaugstinājumiem ierēdņiem 2007. gadā; finansējuma palielināšana ārkārtas fondam veterināro pasākumu veikšanai infekciozā katarālā drudža apkarošanai (EUR 130 miljoni saistību apropriācijās un EUR 63 950 000 maksājumu apropriācijās); budžeta pozīciju izveide, lai nodrošinātu subsīdijas četriem kopuzņēmumiem – novatorisku zāļu jomā uzsāktā iniciatīva (IMI), „Clean Sky”, ARTEMIS (iegultās datorsistēmas) un ENIAC (Eiropas Tehnoloģiju platforma par nanoelektroniku), kas kopā veido EUR 257,2 miljonus saistību apropriācijās un EUR 194,6 miljonus maksājumu apropriācijās no Septītās pētniecības pamatprogrammas; un ES Solidaritātes fonda līdzekļu mobilizācija EUR 98 miljoni apmērā (meža ugunsgrēki Grieķijā un plūdi Slovēnijā).

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis provizoriskais budžeta grozījumu projekts cita starpā ietver ES Solidaritātes fonda mobilizāciju, lai palīdzētu Grieķijai un Slovēnijai. Mērķis ir palīdzēt kompensēt zaudējumus, ko radīja meža ugunsgrēki un plūdi, kuri nopietni skāra šo divu valstu iedzīvotājus 2007. gadā.

Projekta mērķis ir arī finansējuma palielināšana no ārkārtas fonda veterināro pasākumu veikšanai infekciozā katarālā drudža krīzes dēļ, kas ir skārusi vairākas dalībvalstis, tostarp Portugāli. Tādējādi, lai finansētu 100 % no izmaksām par vakcīnas piegādi un 50 % no izmaksām par vakcinēšanu deviņās dalībvalstīs, Kopienas budžetā ir plānots iekļaut EUR 130 miljoni saistību un EUR 63,95 miljoni maksājumu apropriācijās.

Tomēr mēs gribētu uzsvērt, ka ir ietverts arī vairāk nekā EUR 257 miljoni saistību un EUR 194 miljoni maksājumu apropriācijas, lai izveidotu jaunas valsts un privātā sektora partnerības saistībā ar Septīto pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu pamatprogrammu. Šajās partnerībās ietilpst novatorisku zāļu jomā uzsāktā iniciatīva (IMI), „Clean Sky”, Eiropas Tehnoloģiju platforma par nanoelektroniku un ARTEMIS (iegultās datorsistēmas). Vismaz šīm iniciatīvām nepieciešama valsts attīstības stratēģija un valsts ieguldījums, kas nav atkarīgi no privātā kapitāla interesēm.

 
  
  

– Ziņojums – Kyösti Virrankoski (A6-0203/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par mana Somijas kolēģa Kyösti Virrankoski ziņojumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta ceturto provizorisko budžeta grozījumu projektu 2008. gadam. Tas saistīts tikai un vienīgi ar 2007. gada pārpalikuma, t.i. EUR 1 528 833 290, iekļaušanu 2008. gada budžetā.

2007. gadā atšķirība starp saņemtajiem ieņēmumiem (EUR 117,4 miljardi) un veiktajiem maksājumiem (EUR 112,9 miljardi) nodrošina EUR 4,5 miljardi pārpalikumu, no kura jāatņem maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz 2008. gadu, t.i., EUR 3,1 miljards. Šim EUR 1,4 miljardu pārpalikumam jāpievieno atceltās apropriācijas EUR 0,2 miljardi apmērā, kas pārnestas no 2006. gada uz 2007. gadu, un no pārpalikuma jāatņem naudas maiņas negatīvais saldo EUR 0,1 miljarda apmērā, nodrošinot 2007. gadam pārpalikumu EUR 1,5 miljardu apmērā. Šis pārpalikums galvenokārt radies nepilnīga līdzekļu izlietojuma dēļ izdevumos, kas ir mazliet mazāki par EUR 1,6 miljardiem.

Man žēl, ka tā automātiskas piešķiršanas dalībvalstīm vietā nebija nekādu politisko debašu par šī pārpalikuma piešķiršanu, piemēram, ieguldījumu finansēšanai Eiropas transporta tīklos. Es joprojām atceros grūtības, ar kurām saskārāmies, kad mēģinājām atrast apmēram EUR 3,5 miljardus lieliskā Galileo projekta finansējumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī budžeta grozījumu projekta mērķis ir ietvert 2007. gada budžeta pārpalikumu Kopienas 2008. gada budžetā. Šis pārpalikums ir lielāks par EUR 1,528 miljardiem un, cita starpā, radies galvenokārt kavējumu dēļ saistībā ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmu apstiprināšanu, lai līdzekļus varētu piešķirt dažādām dalībvalstīm.

Projektā arī iekļautas 2007. gadā neizmantotās summas saistībā ar ārpolitiku un drošības politiku, piemēram, „policijas misija” uz Afganistānu un tā sauktā civilā misija un Kosovu. Attiecībā uz stāvokli Kosovā mēs vēlamies uzsvērt ASV–NATO–ES veikto nelegālo un nelikumīgo militāro/„civilo” operāciju, citiem vārdiem sakot, iejaukšanos, destabilizāciju, agresiju, okupāciju un vienpusēju Serbijas Kosovas provinces neatkarības pasludināšanu, pilnībā neņemot vērā starptautiskos tiesību aktus, kā arī vēlamies uzsvērt pašreizējo „strupceļu sarunās par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā (UNMIK) pienākumu nodošanu Eiropas Savienības Tiesiskuma misijai Kosovā (EULEX)” Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Visbeidzot es vēlos norādīt, ka „pārpalikums” no 2007. gada samazinās dalībvalstu ieguldījumu Kopienas budžetā, jo īpaši šādi: par EUR 300 miljoniem mazāk no Vācijas, par EUR 258 miljoniem mazāk no Apvienotās Karalistes un par EUR 233 miljoniem mazāk no Francijas. Tā zināma kā „uzvara jebkādā ceļā”...

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju atbalstoši par ziņojuma attiecībā uz Eiropas Savienības provizoriskā budžeta grozījumu projekta Nr. 4/2008 pieņemšanu 2008. finanšu gadam (9904/2008 – C6-0207/2008 – 2008/2094(BUD)). Virrankoski kunga ziņojums ir pilnīgs un pareizs.

Es piekrītu referenta nostājai, ka katra gada bilance būtu jāpārnes uz nākamā finanšu gada budžetu kā ieņēmumi vai izdevumi. Mūsu gadījumā tas būtu 2008. gada budžets. Tas būtu jādara, iesniedzot Komisijai grozītu budžetu.

 
  
  

– Ziņojums – Hubert Pirker (A6-0174/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie atturējās no balsošanas par šo ziņojumu, jo tas ir daļa no Eiropas mērķa izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma jomu, - tā vietā mēs dodam priekšroku starpvaldību pieejai.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas Savienības stratēģija attiecībā uz organizētās noziedzības novēršanu un kontroli norāda uz vajadzību izveidot visaptverošu ES politiku, kas vērsta pret korupciju un kurā visiem attiecīgajiem dalībniekiem ir aktīvi jāpiedalās.

Tādēļ efektīva korupcijas novēršana un apkarošana Eiropā ir atkarīga no efektīvas un auglīgas sadarbības starp iesaistītajām dalībvalstu iestādēm un dienestiem, nosakot iespējas, apmainoties ar labākajām praksēm un izstrādājot augstus profesionālos standartus.

Šīs iemesla dēļ es atbalstu domu par oficiālu pretkorupcijas tīkla izveidi ar kontaktpunktiem dalībvalstīs, kuru darbības ir aktīvi jāsaista (attiecīgajās kompetentajās iestādēs) ar citām organizācijām un aģentūrām, kam ir pamatnozīme šajā cīņā, kā tas ir Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), Europol un Eurojust gadījumā.

Es arī atbalstu referenta Hubert Pirker ierosinātos grozījumus, jo īpaši grozījumu par vajadzību pēc pārredzamības un informācijas saistībā ar šī tīkla darbībām un ieteikumiem, kam jānoslēdzas ar gada pārskata iesniegšanu Komisijai un Eiropas Parlamentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. − (RO) Es atzinīgi vērtēju Padomes lēmumu attiecībā uz kontaktpunktu tīklu pret korupciju, kura mērķis ir sadarbības uzlabošana starp iestādēm, kas cīnās pret korupciju ES.

Eiropas sadarbība ir izšķirošais elements cīņā pret korupciju, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, kur nevalstiskas organizācijas un Eiropas eksperti uzsver nepārtrauktu dažu būtisku trūkumu esību, arī tiesu sistēmu darbībās.

Pēdējā Eiropas Padomes Valstu grupas pret korupciju (GRECO) novērtējuma ziņojumā attiecībā uz Rumāniju 2007. gadam izklāstīts, ka mūsu valsts ir īstenojusi tikai 40 % no pretkorupcijas pasākumiem, ko ieteikušas Eiropas iestādes.

Es aicinu Rumānijas labējo valdību publiski atzīt tās korupcijas apkarošanas programmu izgāšanos.

Es uzskatu, ka cīņai pret korupciju jābūt galvenajam Eiropas Savienības mērķim, lai nodrošinātu saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Eiropas Komisijai (izmantojot OLAF), Europol un Eurojust jābūt šī tīkla sastāvdaļām.

Diemžēl dažās jaunajās ES dalībvalstīs, arī Rumānijā, cīņa pret korupciju tiek vairāk izmantota kā vēlēšanu solījums un politisks ierocis, kas vērsts pret opozīcijas politiskajām partijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) „Kontaktpunktu tīkla” izveide saistībā ar sadarbību starp dažādām dalībvalstīm, lai dalītos pieredzē un apmainītos ar labām praksēm, varētu būt vēl viens līdzeklis cīņā pret korupciju katrā valstī.

Saskaņā ar EK līgumu Kopiena un dalībvalstis ir atbildīgas par pasākumu pieņemšanu, lai apkarotu krāpšanu un aizsargātu Kopienas finanšu intereses. Kopienas līmenī, piemēram, nepieciešams nodrošināt vairāk autonomijas un resursus Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Tomēr mums nepatīk tas, ka šo pasākumu uzskata par tādu kā embriju un to izmantos, lai sekmētu vai iekļautu kā daļu no vispārīgāka mērķa izveidot tā saukto „brīvības, drošības un tiesiskuma telpu” saskaņā ar 2005. gada Hāgas programmu, jo īpaši ieviešot Kopienas sistēmā tieslietas un iekšlietas.

Šo „kopieniskošanas” procesu sekmē un nodrošina līgums, kuru tagad saucam par Lisabonas līgumu, atņemot dalībvalstīm suverenitāti (to parlamentiem un citām valsts iestādēm) - tos pienākumus, kas veido šo suverenitāti.

Tādēļ mēs atkārtojam mūsu iebildumus attiecībā uz Eiropas Prokuratūras izveidi, kas ir nākotnes „Eiropas Prokuratūras biroja” izveides procesa posms, kas pamatots uz Europol, Eurojust un OLAF.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Korupcija ir plaši izplatīta problēma, kas skar visas mūsu sabiedrības nozares neatkarīgi no tā, vai tā ir ekonomika, arodbiedrības vai administrācija. Pēc korupcijas gadījumiem Siemens, kas sasniedza miljardu apmērus, avīzes tagad ir pārpludinātas ar rakstiem par skandālu Polijas futbola līgā. Pat ES atkārtoti nokļūst avīžu virsrakstos, un tas noteikti nenotiek pozitīvā gaisotnē, bet saistībā ar apgalvojumiem par korupciju, nepareizu pārvaldību, nepareizu līdzekļu izlietojumu utt.

Tādēļ atzinīgi tiek vērtēta Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO), kas izveidota, lai apkopotu Eiropas Padomes locekļu pretkorupcijas centienus. Mums jācer, ka tiks gūtas pareizās mācības. Ne tikai Bulgārijai jāuzlabo stāvoklis attiecībā uz korupcijas apkarošanu; arī ES jāsakārto savas iestādes. Mēs joprojām pārāk pavirši pārvaldām ES līdzekļus, vāji kontrolējam, izmantojam garas procedūras un patiesībā mūsu rīcībā nav neviena instrumenta, ar ko atgūt ES finansējumu, kas izmaksāts nepareizi.

 
  
  

– Ziņojums – Marie-Hélčne Aubert (A6-0193/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par manas Francijas kolēģes Marie-Hélène Aubert ziņojumu, kurā, izmantojot apspriežu procedūru, ierosināts grozīt priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Ir kļuvis ārkārtīgi svarīgi risināt šo jautājumu, jo nelegāla zveja ir nopietna problēma visā pasaulē.

Es pilnībā atbalstu šo iniciatīvu, kuru, kā norāda referente, Eiropas Parlaments ierosināja 2007. gada februārī. Es atzinīgi vērtēju precizējumu, ka piekļuve dalībvalstu ostām, ostas pakalpojumu sniegšana, kā arī izkraušanas, preču pārkraušanas un apstrādes darbību uz klāja veikšana šādās ostās jāaizliedz trešo valstu zvejas kuģiem, izņemot, protams, nelaimes gadījumā vai force majeure.

Ja vien tas nav pārāk sarežģīti, es atbalstu zvejas sertifikātus, lai nodrošinātu zvejas produktu izsekojamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja pašlaik ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras jūras resursu pārvaldība. Tā apdraud resursu un jūras bioloģiskās daudzveidības ilgtspēju, kā arī atstāj būtiskas ekonomiskas sekas uz zvejniekiem, kas darbojas saskaņā ar likumu.

Kā lielākā zivju produktu patērētāja un importētāja Eiropas Kopiena ir jo īpaši atbildīga par cīņu pret nelegālu zveju, pieņemot risinājumus, kas novērš šādas prakses turpināšanos, un izdarot spiedienu, kurš jāpiemēro starptautiskajai kopienai, lai tā pieņemtu līdzīgus pasākumus.

Eiropas Parlamenta ziņojumā ietverti 65 ierosināti grozījumi, kas papildina Komisijas priekšlikumu un ir pretrunā valstu interesēm.

Būtu jāatzīmē, ka priekšlikumā ir noteikta sistēma, kas piemērojama NNN zvejas darbībām vai saistītām darbībām, kuras veic Kopienas teritorijā vai ūdeņos, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, un par kurām notika pilnīgas debates un kuras pilnībā atbalstīja Portugāles prezidentūras laikā.

Es atbalstu šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Zivju krājumu ilgtspēja ir pamatnosacījums, lai nodrošinātu zvejas darbību pastāvēšanu ilgtermiņā un sociāli ekonomisko dzīvotspēju zivsaimniecības nozarē.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja apdraud šo ilgtspēju un rosina šaubas par nozares, kā arī no tās atkarīgo zvejnieku kopienu dzīvotspēju.

Tādēļ ir vitāli svarīgi lemt par pasākumiem, kas nostiprinātu cīņu pret nelikumīgām darbībām, jo īpaši nostiprinot kontroles mehānismus katrā dalībvalstī.

Šis priekšlikums, kas papildina kopējās zivsaimniecības politikas jau noteiktos pasākumus, ievieš dažādus noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot darbības, ko veic kuģi ar dalībvalstu vai trešo valstu karogiem.

Ierosinātie pasākumi ietver plašāku dalībvalstu veiktu kontroli to ostās, prasības saņemt sertifikātu, ko izsniedz valsts, kuras karogs atrodas kuģa mastā, norādot, ka zveja ir likumīga, kā arī pasākumi ietver NNN zvejā iesaistīto kuģu saraksta izveidi.

Tomēr mēs vēlamies atkārtot, ka jebkāda turpmāka šo priekšlikumu saskaņošana, līdz ar nākotnē pārskatītiem Kopienas tiesību aktiem par kontroli, jāatstāj dalībvalstu kompetencē, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm. Tāpat mēs vēlamies atkārtot, ka visi jautājumi, kas saistīti ar soda naudām, arī ir katras dalībvalsts kompetencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es vērtēju atzinīgi savas kolēģes Marie-Hélčne Aubert ziņojumu par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. NNN zvejas problēmas risināšana ir visu zvejas kopienu interesēs, un ES šajā jautājumā ir liela nozīme. Tomēr zivju resursu pārvaldībai būtu jābūt zvejā iesaistīto valstu kompetencē, un ES ir jāstrādā, lai nošķirtu KZP.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju atbalstoši par Marie-Hélčne Aubert ziņojuma pieņemšanu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju (COM(2007)0602 – C6-0454/2007 – 2007/0223(CNS)).

Šis ir labs ziņojums, kas sniedz precīzu ainu par nelikumīgas zvejas problēmu, kura rada reālus draudus jūras resursu izdzīvošanai. Tādēļ šķiet būtiski izveidot Kopienas sistēmu, lai apkarotu iepriekš minēto praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Marie-Hélčne Aubert ziņojums par Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, ir ziņojums, ko visumā atbalstu. Es piekrītu vairākiem referentes priekšlikumiem. Panākt, ka dalībvalstis nodrošina zivju legālas zvejas sertifikātus saviem kuģiem, piemēram, šķiet godīgi. Nepieciešama rīcība Eiropas līmenī, lai apkarotu nereglamentētas zvejas prakses, un mans balsojums atspoguļo šo viedokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Claude Martinez (NI), rakstiski. (FR) Zvejnieki Francijā, Spānijā un Itālijā stāsta mums par savu pamatoto pretestību, savām tiesībām pelnīt iztiku un savu sašutumu. Mazie lauksaimnieki saka to pašu.

Jau gadu degvielas cena ekonomiski nospiež mūsu zvejniekus. Tas ir pat smagāk par birokrātisko spiedienu, ar ko viņi saskaras kvotu, sodu, uzraudzības un pārbaužu dēļ, kuras atklāto jūru brīvību padara par sašķidrinātu Padomju Savienību.

Ņemot vērā traģēdiju, kura skar šo profesiju, ko mēs ierosinām šiem cilvēkiem, šiem reģioniem, šiem ciematiem un šīm vietējām ekonomikām? Neko! Izņemot vārgu un pārejošu palīdzību, kaut ko līdzīgu sāpju remdinošam līdzeklim.

Vēl sliktāk, dienā, kad Vidusjūras reģiona zvejnieki ieradušies Briselē, lai pieprasītu savas tiesības dzīvot, mēs šeit runājam par papildu kriminālsodiem, lai apkarotu nelegālu zveju.

Zvejniekiem pat liedz atbalstu saistībā ar PVN un akcīzes nodokli.

Risinājums ir Eiropas parādu kompensēšanas fonds zvejniekiem, lai nodrošinātu, ka viņiem nav jāsaskaras ar nevienlīdzību saistībā ar kopējo slogu, ko rada importa politika un izplatīšanas gigantu dominēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja ir pieaugoša problēma, kura prasa labāku sadarbību starp ES un starptautisko kopienu, lai to efektīvi risinātu.

Lielā mērā šis Komisijas priekšlikums atspoguļo Zivsaimniecības komitejas ieteikumus, jo īpaši Aubert kundzes pirmo ziņojumu par NNN zveju. Es pilnībā atbalstu priekšlikuma galvenos punktus, kuri ietver NNN zvejas zivju importa aizliegumu un ostu kontroles īstenošanu, kas savukārt liegtu piekļuvi trešās valsts kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie nodarbojas ar nelegālu zveju.

Vēl nesen ES koncentrēja uzmanību tikai uz pašas zvejnieku darbību reglamentēšanu, mēģinot nodrošināt, ka viņi nepārkāpj ES tiesību aktus, savukārt NNN zvejas darbības tika ignorētas. Ir iepriecinoši redzēt, ka tagad Parlaments un Komisija pieliek patiesas pūles, lai risinātu šo problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju atbalstoši par ziņojumu, ko iesniegusi mūsu kolēģe Marie-Hélène Aubert, par Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Nelikumīga zveja ir viens no lielākajiem draudiem zivju krājumu un jūras bioloģiskās dažādības ilgtspējai.

Komisijas priekšlikums ir nozīmīgs, lai ļautu Eiropas Savienībai pienācīgi spēlēt galveno lomu nozarē, kas pašlaik ir tik sarežģīta un savstarpēji saistīta kā nekad. Šajā nolūkā, manuprāt, ir vēlams, lai priekšlikums attiecas ne tikai uz trešo valstu zvejas kuģiem, bet arī uz Kopienas flotes kuģiem, lai pieņemtu nediskriminējošus pasākumus un ieviestu kopēju politiku Eiropas Savienībā.

Sertifikātu sistēmas nozīme ir neapstrīdama, lai nodrošinātu izsekojamību un ieviestu marķējumu kā garantiju zivs produktam, paralēli ieviešot arī saskaņotas, atrunātas sankcijas un pārbaužu sistēmu, lai līdz minimumam samazinātu nelikumīgas zvejas darbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. Es vēlos atbalstīt Marie-Hélčne Aubert ziņojumu un nosodīt nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. (PL) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja, kas zināma kā NNN zveja, rada nopietnu problēmu. Šajos centienos aktīvi un efektīvi risināt problēmu Eiropas Savienībai būtu jāgūst labums no to valstu pieredzes, kurām, lai gan tās nav ES dalībvalstis, ir daudz striktāki noteikumi, lai apkarotu nelegālu zveju. Šādas valstis ir Norvēģija, Islande un Kanāda. Pirmkārt un galvenokārt mums jākoncentrē uzmanība uz pārkāpumiem ES, kas saistīti ar zivsaimniecību. Līdz šim tie ir bijuši galvenā problēma. Nākamais solis būtu atbalsts jaunattīstības valstīm, kuras vēlas pieņemt programmu NNN zvejas apkarošanai. Diemžēl šo jaunattīstības valstu rīcībā nav nepieciešamie finanšu līdzekļi.

 
  
  

– Ziņojums – Duarte Freitas (A6-0183/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par mana Portugāles kolēģa Duarte Freitas ziņojumu, kas saskaņā ar apspriežu procedūru ierosina grozījumus priekšlikumā Padomes regulai par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību pret grunts zvejas rīku negatīvo ietekmi tāljūras zvejā. Šis regulas projekts īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada ieteikumus un attiecas uz ES kuģiem, kuri kuģo tāljūrās teritorijās, ko nereglamentē reģionālās zivsaimniecības organizācijas un kuriem tādejādi nepieciešams piemērot karoga valsts tiesisko regulējumu. Starp nekā nedarīšanu un visa aizliegšanu es atbalstu trešo alternatīvas priekšlikumu, ko ierosinājusi Eiropas Savienība – tas paredz striktu regulējumu grunts zvejai, nosakot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas reģionālās zivsaimniecības organizācijas (RZO) un kas nosaka disciplīnu, kura karoga valstīm jāpiemēro saviem kuģiem, kad tie kuģo tāljūras teritorijās, ko nereglamentē RZO.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Dažas jūras ekosistēmas (piemēram, rifi, jūras pacēlumi, hidrotermālie avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas) ir ļoti jutīgas pret noteiktu zvejas rīku izmantošanu.

Šī priekšlikuma mērķis ir aizsargāt šīs ekosistēmas tāljūrās, jo īpaši teritorijās, ko nereglamentē reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija.

Lai gan pamatā piekrītam iesniegtajam priekšlikumam un pieņemtajam ziņojumam, mēs tomēr vēlamies atkārtot, ka būtu jāpaskaidro atsevišķi priekšlikuma aspekti. Piemēram, attiecībā uz definīciju „jutīga jūras ekosistēma” ziņojumā uzsvērta vajadzība sagaidīt ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) definīciju saskaņā ar „pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju”, paturot prātā, ka trūkst padziļināta zinātniskā informācija par šīm ekosistēmām. Turklāt mēs arī vēlamies uzsvērt vajadzību nošķirt dažādu rīku izmantošanas sekas, veicot zinātniskus jūras pētījumus, lai noteiktu to potenciālo ietekmi uz krājumiem un jūras gultni.

Visbeidzot mēs arī uzskatām, ka ir vietā atkārtot, ka inspekciju vai novērošanas misiju uz zvejas kuģiem jautājums ir katras dalībvalsts kompetencē, jo īpaši tādēļ, ka ir paziņoti jauni kopējās zivsaimniecības politikas federālie līmeņi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Freitas kunga ziņojums ir saistīts ar jutīgām jūras ekosistēmām tāljūrās. Tāljūras neietilpst nevienas valsts vai zivsaimniecības organizācijas kompetencē, un zvejas darbības tajās lielā mērā netiek regulētas. Ir pamatoti, ka ES rīkojas šajā jomā, ņemot vērā zivsaimniecības starptautisko raksturu.

Tas atšķir tāljūras no piekrastes ūdeņiem, kur vispiemērotākās zvejas kontroles struktūras ir pašas valstis un nevis ES iestādes.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) ES jūrniecības politika ir viena no galvenajām iniciatīvām, kuru saistībā ar pašreizējo Komisiju pieminēs ar labu vārdu. Šis priekšlikums Padomes regulai par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību pret grunts zvejas rīku negatīvo ietekmi tāljūras zvejā ir vajadzīgs ES stratēģijas papildinājums.

Kad 2002. gada Johannesburgas Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību izvirzīja mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības pazušanu, par termiņu noteica 2010. gadu. Tagad diemžēl mums jāsaka, ka mērķis netiks sasniegts pēc diviem gadiem. Lai gan vides mērķi ir bijuši pasaules politiskās darba kārtības augšgalā jau vairāk nekā 20 gadu, daudzi faktori joprojām apdraud jūras bioloģisko daudzveidību. Zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka, neskatoties uz grunts zvejas lielo ražīgumu, slikti organizētās zvejas prakses var novest pie konkrētu sugu iznīcības ātrāk nekā 10 gadu laikā.

Mums jāatceras, ka, lai gan šādas jaunas pieejas, kas piemērotas zivsaimniecības nozarē, ir nepieciešamas, nožēlojami maz kas ir zināms par dziļjūras zivju sugām, un kopumā draudi dziļjūras ekosistēmām ir daudz lielāki. Tomēr šis regulas priekšlikums par zivsaimniecības nozari ir skaidrs un nepieciešams.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. Jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzība ir būtiska, lai nākotnes paaudzes varētu baudīt jūras vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. (FR) Ar savu balsojumu Eiropas Parlaments ievieš striktus principus, lai reglamentētu to Kopienas kuģu darbības, kuri izmanto grunts zvejas rīkus tāljūrās, kas atrodas teritorijās, ko neregulē reģionālās zivsaimniecības organizācijas.

Saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas, kas ir šā procesa iniciatore, ieteikumiem deputāti likvidē tiesiskuma vakuumu, kurš pieļāva nelabojamu mūsu jūru ekosistēmu iznīcību. Esmu gandarīta, ka EP deputāti ir atzinuši, ka dziļjūras ekosistēmas ir būtisks jūras bioloģiskās daudzveidības avots un ka zvejas pārnešana uz šīm dzīvotnēm apdraudēja mūsu mantojuma dzīvotspēju.

EP deputātu ekoloģiskā sirdsapziņa nemēģina jau tā grūto zvejnieku darbu sarežģīt vēl vairāk, ne arī palielināt birokrātisko spiedienu. No šī brīža zvejas darbībām šajās konkrētajās teritorijās būs nepieciešama atļauja, kuru izsniegs pēc novērtējuma, ko savukārt veiks dalībvalsts, lai nodrošinātu, ka zvejas darbības neradīs būtiskus bojājumus. Šeit būtisks ir arī piesardzības princips.

Jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana tiks nodrošināta tikai tad, ja to vertikāli integrēs citās Kopienas politikas jomās, jo īpaši ES nākotnes jūrniecības politikā.

 
  
  

– Ziņojums – Jean-Pierre Audy (A6-0184/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Komisijas mērķus vienkāršot, stabilizēt un padarīt skaidrākus tirdzniecības noteikumus un procedūras. Tirdzniecība ir galvenais instruments pašreizējā starptautiskajā kontekstā un noder kā līdzeklis gan starptautisko tirgu efektivitātes uzlabošanai, gan sociālās un kultūras izaugsmes nodrošināšanai attiecīgajās valstīs.

Tirdzniecības nolīgumi starp valstīm var garantēt politisko stabilitāti un nodrošināt stabilus pamatus, lai panāktu pietiekoši ilglaicīgas diplomātiskās vienošanās. Tādēļ šādi nolīgumi kļūst aizvien svarīgāki pasaulē, kurā aizvien vairāk dominē ekonomiskās attiecības, kas palīdz izvairīties no militārām sadursmēm un palīdz saglabāt mieru, tāpat kā ietekmēt kultūras apmaiņas plūsmu starp tautām.

Tādēļ tirdzniecība ir ārkārtīgi svarīgs dialoga vektors un ekonomiskās un sociālās attīstības iespēja. Padarot tirdzniecību elastīgāku, ekonomiskā sistēma tiek padarīta efektīvāka. Ņemot vērā šī jautājuma svarīgumu, es ceru, ka šis Parlaments uzņemsies savu atbildības daļu, lai sasniegtu šos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Audy kunga ziņojumā aicināts saskaņot importa un eksporta procedūras, lai nodrošinātu vienmērīgu ES tirdzniecības politikas piemērošanu un galvenokārt tās konsekventu piemērošanu visos ES iebraukšanas punktos, lai atvieglotu uzņēmumu dzīvi. Tas var likties loģiski, jo jau vairāk nekā 40 gadus esam bijuši muitas savienības biedri.

Tomēr Audy kungs vēlas procedūras saskaņot pilnībā un uzticēt tās vienotam Eiropas muitas dienestam.

Muitas iestādes ir atbildīgas par preču kustības uzraudzību, un šīs iestādes nodrošina, ka preces atbilst noteiktajiem standartiem (produkta nekaitīgums, patērētāju aizsardzība, veselība, vide, utt.). Tās arī veic fiskālu funkciju, proti, šīs iestādes piemēro muitas nodevas, protams, taču tās arī darbojas ar PVN, kas, visu cieņu, joprojām ir valsts nodoklis. Visbeidzot un, iespējams, galvenokārt šīm iestādēm ir nozīme saistībā ar drošību, un tās piedalās cīņā pret visa veida kontrabandu, jo īpaši narkotiku kontrabandu, cieši sadarbojoties ar policijas dienestiem.

Nav pārsteigums, ka referents piešķir prioritāti pirmajai funkcijai starptautiskās tirdzniecības nozīmes vārdā un pārāk zemu novērtē otro. Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atbalstu Jean-Pierre Audy ziņojumā „Tirdzniecības politikas īstenošana ar efektīvu importa un eksporta noteikumu un procedūru palīdzību” izklāstītos ieteikumus. Es uzskatu, ka tas ir labi līdzsvarots ziņojums, kas pareizi raugās nākotnē uz EK muitas tiesību aktiem pēc Lisabonas līguma un ASV „100 % skenēšanas likuma”.

Patiešām piekrītu referenta uzskatam, ka kopēja pieeja EK muitas sistēmai risinātu dalībvalstīm raksturīgās grūtības saistībā ar pienākumu īstenot muitas procedūras. Es balsoju atbalstoši par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. (RO) Es balsoju atbalstoši par ziņojumu attiecībā uz tirdzniecības politikas īstenošanu ar efektīvu importa un eksporta noteikumu un procedūru palīdzību, kas nodrošina lielāku efektivitāti muitas jomā, kā arī sadarbību starp Eiropas muitas aģentūrām.

Eiropas Savienības tirgu apsēdis krāpšanas un pirātisma fenomens. Intelektuālo īpašumtiesību pārkāpumi 2007. gadā Rumānijā radīja zaudējumus EUR 62 miljonu apmērā, kā sacīts Intelektuālā īpašuma starptautiskās alianses veiktajā analīzē. Eiropas Parlamentam pieņemot šo lēmumu un izstrādājot plānu krāpšanas un pirātisma apkarošanai Eiropas līmenī, šie zaudējumi tiks samazināti.

Ziņojumā atzinīgi vērtē dalībvalstu un Komisijas panākto konsensu attiecībā uz sarunu mandātu starptautiskam nolīgumam pret krāpšanu (Komerciālais nolīgums pret krāpšanu), jo šis nolīgums ir ārkārtīgi svarīgs ES tirdzniecības stratēģijai.

Tā kā Eiropas patērētāju aizsardzības noteikumus, galvenokārt attiecībā uz veselību un drošumu, piemēro visiem produktiem ES tirgū, Komisiju un dalībvalstis aicina pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi uzraudzītu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. (PL) Vairāk nekā 2 miljardi tonnu preču ik gadu šķērso ES gaisa un jūras ostas. Muitas dienesti strādā ar vairāk nekā 100 miljoniem muitas deklarāciju. Tādējādi tie aizsargā Eiropas Savienības pilsoņu veselību un drošumu.

Muitas dienesti arī ir iesaistīti procedūrās attiecībā uz viltotām precēm. Tas ir augošs un arvien bīstamāks fenomens, kas skar ne tikai modes luksuspreces, bet arī medikamentus, zobu pastas un ādas kopšanas produktus. Muitas dienesti aiztur viltotas mehānisko transportlīdzekļu rezerves daļas, piemēram, bremžu sistēmas. Viltotas saulesbrilles var kaitēt valkātāja redzei. Šo prakšu apkarošana un apturēšana sekmēs labāku veselības aizsardzību un uzlabotu drošību pilsoņiem.

Muitas iestādes ieviesa atbilstošas drošības pārbaudes, lai aizsargātu iekšējo tirgu. Cieši sadarbojoties ar svarīgiem tirdzniecības partneriem starptautiskā līmenī, tās aizsargā starptautiskos kravas pārvadājumus no preču kontrabandas, kas saistīta ar teroristu darbībām.

 
  
  

– Ziņojums – Reimer Böge (A6-0205/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu, ko sagatavojis manis cienītais vācu kolēģis Reimer Böge un kurā ierosināts apstiprināt Komisijas priekšlikumu pašreizējā redakcijā mobilizēt Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, lai sniegtu palīdzību aptuveni 98 miljoni eiro apmērā Slovēnijai un Grieķijai, ko 2007. gadā attiecīgi skāra plūdi un mežu ugunsgrēki, saskaņā ar paralēli pieņemto budžeta grozījumu projektu. Lai izvairītos no jebkādiem kavējumiem finanšu palīdzības sniegšanā katastrofu gadījumā, es atbalstu ziņojumā pausto ieteikumu, kurā Komisija ierosina grozīt budžetus, kas paredzēti tikai minētā fonda mobilizēšanai, kura izmantošana nedrīkst pārsniegt 1 miljardu eiro gadā saskaņā ar Iestāžu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Smagie mežu ugunsgrēki, kas 2007. gadā plosījās Grieķijā, un smagie plūdi Slovēnijā 2007. gada septembrī attaisno šo (otro) ES Solidaritātes fonda mobilizāciju 2007. gadam.

Šī fonda griesti gadā ir 1 miljards eiro, no kuriem 163 miljoni eiro jau ir izmantoti pēc Apvienotās Karalistes pieprasījuma pēc plūdiem, kas valsti skāra 2007. gadā. Tādēļ vēl pieejami apmēram 837 miljoni eiro.

Šodien pieņemtais priekšlikums nodrošina gandrīz 90 miljonu eiro piešķiršanu Grieķijai un apmēram 8 miljonu eiro piešķiršanu Slovēnijai. Tie ir krikumi salīdzinājumā ar šo divu valsti iedzīvotāju pārciestajiem zaudējumiem, kas Grieķijas gadījumā pārsniedz 2 miljardus eiro.

Tomēr jāatbild uz vismaz vienu jautājumu – kā ir iespējams tas, ka tikai tagad, gandrīz gadu pēc šo valstu pārciestajiem zaudējumiem, tiek nodrošināts ES finansējums? Acīmredzot kaut kas šeit nav kartībā...

Mēs vēlamies norādīt, ka esam iesnieguši priekšlikumus, lai paātrinātu procedūras šī fonda mobilizēšanai un nodrošinātu, ka reģionālas katastrofas saglabā tiesības uz finansējumu, kā arī, lai saistībā ar šo fondu, atzītu dabas katastrofu īpašās iezīmes Vidusjūras reģionā, piemēram, sausums un ugunsgrēki.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE) , rakstiski. – (PL) Priekšlikums mobilizēt Solidaritātes fondu jau atkal ir ietverts budžeta grozījumu projektā Nr. 3/2008. Iepriekšējā piemērošana, no kuras ieguvēja bija Apvienotā Karaliste (EUR 162 miljoni), kopā ar pašlaik apsvērto piemērošanu, lai atbalstītu Grieķiju un Slovēniju (kopā EUR 98 miljoni), pieļauj ievērojamu iespēju manevrēt 2008. gada otrajā pusē, paturot prātā, ka Solidaritātes fonda resursu gada griesti ir apmēram 1 miljards eiro. Turklāt citi oficiāli pieprasījumi, kas ietverti 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā, jau ir izpildīti. Budžeta komiteja spēja iegūt visus nepieciešamos papildu paskaidrojumus maija sanāksmē, kurā piedalījās to valstu pārstāvji, ko 2007. gadā skāra dabas katastrofas. Šīs valstis bija Grieķija, kurā plosījās meža ugunsgrēki, un Slovēnija, ko skāra plūdi.

Kā ierasts šādos gadījumos, vienīgās rūpes ir saistītas ar ES iestāžu reaģēšanas laiku. Šis jautājums ticis apspriests jau tik ilgi, ka man metas nelabi. Grieķijas un Slovēnijas pieteikumus saņēma 2007. gada oktobrī un novembrī. Eiropas Komisija iesniedza budžeta grozījumu projektu 2008. gada 14. aprīlī. Lai gan tas patiesi norāda, ka process bija ātrāks nekā iepriekš, tā temps joprojām ir neapmierinošs. Tādēļ vēl jo vairāk ir iemesls uzsvērt Eiropas Parlamenta ātro reaģēšanu un labo sadarbību starp Reģionālās attīstības komiteju un Budžeta komiteju saistībā ar atbalstu priekšlikumam par palīdzību posta skartajām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju rīcību, lai palīdzētu Grieķijai un Slovēnijai atgūties no 2007. gada meža ugunsgrēkiem. Piešķirot EUR 89,7 miljonus un EUR 8,3 miljonus attiecīgi Grieķijai un Slovēnijai, ES ir parādījusi, ka ir gatava sekmēt dalībvalstu solidaritāti. Tādēļ es balsoju atbalstoši par Reimer Böge ziņojumu par ES Solidaritātes fonda mobilizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Dabas katastrofas rada ne tikai neizmērojamas ciešanas un neskaitāmus nāves gadījumus; tās arī iznīcina svarīgo pastāvīgo infrastruktūru, piemēram, elektrības pārvades līnijas, ceļus un tiltus. Tādēļ papildus ievainoto aprūpei un apgādei ir būtiski remontēt un salabot šādus postījums pēc iespējas ātrāk. Tā kā šādi postījumi nereti ir plaši, 2002. gadā pieņēma lēmumu, ka šādos gadījumos ES būtu jāsniedz upuriem finansiāls atbalsts.

Protams, ir svarīgi nodrošināt, ka naudas līdzekļi tiek izmantoti pareizi, taču tam arī nebūtu jānoved pie vidēji 12 mēnešu kavējuma attiecībā uz šo līdzekļu sadali, kā norādījusi Revīzijas palāta.

 
  
  

- Ziņojums – Mathieu Grosch (A6-0037/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas Komisijas iesniegtā priekšlikuma vispārējais mērķis ir turpināt regulāru un neregulāru autobusu pakalpojumu, jo īpaši starp dažādām valstīm Eiropas Savienībā un starp ES un trešām valstīm, ietverot arī kabotāžas darbības, liberalizāciju visā ES no 2009. gada 1. janvāra.

Turpmāk uzskaitīti daži no daudzajiem aspektiem, kurus neatbalstām:

– punkti, kas paredz valsts kompetences ierobežošanu attiecībā uz pasažieru autotransporta pārvaldību tās teritorijā, jo īpaši, lai aizsargātu šo sabiedrisko pakalpojumu (nesajauciet to ar tā saukto vispārējas intereses pakalpojumu, ko sniedz privāti uzņēmumi, bet finansē no valsts līdzekļiem);

– jēdziena „darba laiks” svītrošana, atsaucoties tikai uz „transportlīdzekļa vadīšanas laiku” un „atpūtas periodiem”, kas sekmē vadītāju lielāku izmantošanu;

– jēdziena „divpadsmit dienu samazinājums” atkārtota ieviešana, citiem vārdiem sakot, iespējas atlikt iknedēļas atpūtu uz 12 sekojošiem 24 stundu periodiem, kas, mūsuprāt, noved pie situācijām, kuras apdraud autotransporta profesionāļu un pasažieru drošumu. Pievērsiet uzmanību situācijām, kas jau rodas, piemērojot ierobežojošākus noteikumus attiecībā uz darba laiku un atpūtas periodiem.

Tādēļ mēs balsojam pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski (PL) Es vēlos paust atbalstu Grosch kunga ziņojumam par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum (pārstrādātā versija) (COM(2007)0264).

Šī ziņojuma mērķis ir noteikt labākos iespējamos risinājumus attiecībā uz regulāriem un neregulāriem autobusu pakalpojumiem. Galvenais mērķis ir vienkāršot juridiskos noteikumus attiecībā uz autobusu pakalpojumu sniegšanu. Pašlaik piekļuvi šim tirgum reglamentē divas regulas, saskaņā ar kurām ir liberalizēti neregulāri starptautiskie autotransporta pakalpojumi.

Regulāro starptautisko autotransporta pakalpojumu gadījumā joprojām nepieciešams ieviest vienkāršojošus pasākumus attiecībā uz atļauju izsniegšanas jautājumu, lai nodrošinātu šādus pakalpojumus visās ES dalībvalstīs. Tiesiskais regulējums būtu jāracionalizē, jo īpaši, apvienojot iepriekš minētās regulas, padarot ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un ieviešot saprātīgus noteikumus. Šādi pasākumi, saskaņojot dokumentāciju un procedūras, ievērojami vienkāršotu preču starptautisko plūsmu un uzlabotu kontroli.

Esmu arī gandarīts atzīmēt ierosinātos vienkāršojošos pasākumus attiecībā uz regulāriem autotransporta pakalpojumiem robežreģionos. Jautājums par tranzīta pārbraucienu ar autobusiem arī ticis risināts. Ja notiek šādi tranzīta pārbraucieni, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes tiks informētas tikai par to, ka atļauju ir piešķīrušas tās ES dalībvalstis, kuras skar konkrētais autotransporta pakalpojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Grosch kunga ziņojums ir viens no daudzajiem dokumentiem, kas sagatavoti par autotransporta darbībām un noteikumiem Eiropā. Šīs priekšlikuma pārstrādātās redakcijas mērķis ir nostiprināt valsts iestāžu kompetenci saistībā ar atļauju izsniegšanu vai licenču anulēšanu pārvadātājiem nopietnu Kopienas tiesību aktu pārkāpumu gadījumā. Tādēļ ir precizēti nopietnu pārkāpumu gadījumi, kā arī nosacījumi, lai izstrādātu nediskriminējošas sankcijas atbilstīgi pārkāpuma nopietnībai. Lai palīdzētu veikt novērtējumu, dalībvalstīm būs piekļuve autotransporta uzņēmumu nopietnu pārkāpumu reģistram, kas piesaistīts šādu uzņēmumu valstu reģistriem.

Es uzskatu, ka šī priekšlikuma pārstrādāšana nodrošinās vienkāršāku administrēšanu un lielāku juridisko drošību attiecībā uz šo ekonomikas nozari, kā arī to, ka uzņēmumi ievēros noteikumus. Vai tas nozīmēs, ka varam beidzot cerēt ieraudzīt patiesu autobusu pakalpojumu autotransporta tirgu, kas ir atvērts un konkurētspējīgs, kā arī kas nodrošina visstriktākos nosacījumus attiecībā uz ceļu satiksmes drošību?

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju atbalstoši par mana kolēģa Mathieu Grosch iesniegto ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum.

Piekrītu priekšlikumam liberalizēt autobusu pakalpojumus dalībvalstīs, ne tikai lai vienkāršotu Eiropas tiesisko regulējumu šajā jomā, bet arī lai uzlabotu sadarbību starp ES valstīm.

Lai to paveiktu, nepieciešams standartizēt identitātes un identifikācijas dokumentus visā vienotajā Eiropā, lai atvieglotu pārbaudes, ko dalībvalstij ir tiesības veikt, kad pasažieri iesaistās kabotāžas darbībās, kā arī pārvietojas caur šo valsti tranzītā.

Šajā nolūkā es ceru, ka to dalībvalstu iestādēm, kuru teritorija tiks šķērsota, sniegs iepriekšēju informāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Ziņojuma jaunā un grozītā redakcija apskata nolīgumu starp sociālajiem partneriem attiecībā uz 12 atpūtas dienu samazinājuma atkārtotu ieviešanu attiecībā uz autobusu vadītājiem, kas vada starptautisko pasažieru autotransportu.

Es balsoju par grozījumu Nr. 31, kas paredz noteikumus, kuri piemērojami starptautiskā autotransporta pakalpojumu nozarē nodarbinātiem vadītājiem par kavējumu saistībā ar nedēļas atpūtas periodu no 12 sekojošiem 24 stundu periodiem, kas seko periodam pirms nedēļas atpūtas perioda. Šie nosacījumi ir: starptautiskajos neregulārajos autotransporta pakalpojumos jāiekļauj vismaz 24 stundas dalībvalstī vai trešā valstī, kas nav valsts, kurā pārvadājums sākās; nedēļas atpūtas periodam pēc samazinājuma piemērošanas jābūt vismaz parastam nedēļas atpūtas 45 stundu periodam; nepārtraukti piemēro kompensējošu 24 stundu atpūtas periodu pirms trešās nedēļas beigām pēc samazinājuma īstenošanas; ja transportlīdzekļa vadīšanas laiks ir bez pārtraukuma starp plkst. 22.00 un plkst. 6.00, transportlīdzeklim nodrošina divus vadītājus vai transportlīdzekļa vadīšanas laiku samazina līdz trīs stundām; sākot no 2014. gada 1. janvāra, šī samazinājuma īstenošana ir iespējama vienīgi to transportlīdzekļu gadījumā, kuri ir aprīkoti ar reģistrējošu ierīci saskaņā ar Eiropas noteikumiem.

 
  
  

- Ziņojums – Horst Schnellhardt (A6-0143/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs esam izvelējušies balsot par šo ziņojumu. Higiēnas noteikumu pakete ir rosinājusi debates vairākās dalībvalstīs, arī Zviedrijā.

Tomēr lielākajā daļā gadījumu problēma nav bijusi pašā tiesību aktā, bet gan tajā, kā valstu iestādes īsteno tiesību aktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) ES upurē sabiedrības veselību, lai Eiropas monopoli varētu gūt peļņu, tiem piemērojot mazāk pārbaužu un ierobežojumu. Tipisks ES politikas piemērs ir pēdējais ar pārtikas produktiem saistītais skandāls par naftas piejaukumu saulespuķu eļļai ar no tā izrietošajām kaitīgajām sekām veselībai. Tā vietā, lai rīkotos, palielinot ierobežojumus attiecībā uz nekontrolētu starptautisku uzņēmumu darbību, ES un dalībvalstu valdības vienkārši iejaucas saulespuķu eļļas eksporta darbībās no Ukrainas. Tajā pašā laikā ES Pārtikas nekaitīguma direktīva pieļauj, ka eļļu un citu cilvēku patēriņam paredzētu šķidrumu pārvadājumi notiek konteinerkuģos, kas transportē naftas produktus un citus toksiskus šķidrumus.

Aizbildinoties ar administratīvo izmaksu samazināšanu mazajiem uzņēmumiem, Komisija ierosina ieviest vēl vienu izņēmumu saistībā ar Pārtikas nekaitīguma direktīvu, kas jau pati par sevi nav atbilstoša. Pārtikas produktu pārbaudes būs vēl vairāk apgrūtinātas, jo lieli starptautiski uzņēmumi par aizsegu izmanto monopolus, lai izvairītos no jebkādas atbildības, vienlaikus veicot darbības, kas ir bīstamas un ļoti kaitīgas sabiedrības veselībai.

Droša pārtika pienācīgos daudzumos un par zemām cenām strādniekiem, visticamāk, nebūs pieejama, ja vien netiks mainīta ES politika, kura izpatīk starptautisko pārtikas uzņēmumu interesēm un viņu peļņas palielināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju pret Schnellhardt kunga ziņojumu par pārtikas produktu higiēnu, jo es uzskatu, ka Komisijas ierosinātais Regulas (EK) Nr. 852/2004 grozījums, kura mērķis ir pārtikas nozarē strādājošo mazo un vidējo uzņēmumu atbrīvošana no Riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) sistēmas piemērošanas, pašlaik nav pamatots, ņemot vērā, ka uz šo brīdi nav liecību par konkrētām problēmām saistībā ar šīs procedūras piemērošanu. Es uzskatu, ka 2009. gads, kad ir jāpārskata šī regula, būs pareizais laiks, kad ierosināt jebkādus grozījumus, ja tie ir pamatoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlaments šodien pirmajā lasījumā pieņēma ziņojumu par pārtikas apritē iesaistītu uzņēmumu atbrīvošanu no Regulas par pārtikas produktu higiēnu piemērošanas. Šis atbrīvojums attieksies uz mikrouzņēmumiem, kuri tirgo pārtikas produktus, bet tas neattieksies uz lielveikaliem vai lielveikalu ķēdēm ar franšīzes līgumiem. Portugāles pieredze rāda, ka šis atbrīvojums ir būtisks, gan lai aizsargātu tradicionālo kulināriju un ar to saistītās paražas un tradīcijas, gan lai aizsargātu ģimenes uzņēmumus, kas pārstāv lielu daļu no šajā nozarē strādājošiem darbiniekiem un ir tie, kuri saskaras ar vislielākajām grūtībām, ņemot vērā šo mikrouzņēmumu konkurētspējas nelīdzsvarotību attiecībā pret lielajām uzņēmumu grupām.

Turklāt uz HACCP sistēmas principiem pamatotu procesu ieviešana, piemērošana un uzturēšana, kas pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai var būt svarīgi lieliem uzņēmumiem, nevar tikt vienlīdz tikt piemēroti lieliem un maziem uzņēmumiem, jo īpaši sabiedriskās ēdināšanas jomā.

Lai gan ir tiesa, ka tiesību aktiem par pārtikas produktiem ir jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis, kā arī patērētāju intereses, to nevar jaukt ar tradīciju laušanu un uzbrukumiem katras valsts un katra reģiona kulinārijas kultūrai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. ES pārtikas produktu higiēnas noteikumi ir nozīmīgi visās dalībvalstīs. Tomēr reizēm tie izrādījušies apgrūtinoši mazākiem uzņēmumiem. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumus atbrīvot mikrouzņēmumus, tādēļ balsoju atbalstoši par Schnellhardt kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Es balsoju atbalstoši par Horst Schnellhardt ziņojumu, jo tas veicinās birokrātiskā sloga samazināšanos maziem un vidējiem uzņēmumiem pārtikas nozarē, jo īpaši mikrouzņēmumiem (maiznīcām utt.), tas nodrošinās, ka uzņēmējdarbība būs pievilcīgāka, kā arī radīs jaunas darba vietas.

Ziņojumā ieviestas vairākas izmaiņas attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ražo un pārdod pārtikas produktus un kas darbojas reģionālajos un vietējos tirgos. Šie nav veterinārijas noteikumi. Apsverot pārtikas produktu higiēnas noteikumu paketi, Parlaments galvenokārt vēlējās nodrošināt visaugstāko iespējamo pārtikas nekaitīguma līmeni un vienlaikus izstrādāt praktisku un elastīgu kontroles mehānismu.

Tie mazie un vidējiem uzņēmumi, kas var pierādīt, ka nepastāv riski attiecībā uz pārtikas produktu higiēnu un ka pārtikas produktu higiēna tiek regulāri kontrolēta, ir atbrīvoti no HACCP procedūru piemērošanas. HACCP sistēma paredz risku analīzi un kritisko kontrolpunktu metodi. To izstrādāja NASA ASV 20. gadsimta sešdesmitajos gados, kad aģentūrai bija jānodrošina visu pārtikas produktu un uzturvielu 100 % nekaitīgums. 1992. gadā sistēmu iestrādāja ES tiesību aktos.

Slovākijas Pārtikas kodekss atsaucas uz HACCP kā uz „pareizu ražošanas praksi”. Dokumentācijas sagatavošana ir sarežģīta, un mikrouzņēmumu īpašnieki nevēlas veikt uzņēmējdarbību, kam piemērota nepamatota birokrātija. Tā kā Slovākijā higiēnas noteikumi ir daudz striktāki par 15 veco dalībvalstu noteikumiem, ir nepieciešams saskaņot higiēnas noteikumus visā ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atbalstu Horst Schnellhardt priekšlikumu par pārtikas produktu higiēnu.

Šajā priekšlikumā risinātas divas konkrētas problēmas. Pirmkārt, birokrātijas samazināšana attiecībā uz transporta izmaksām un nosacījumiem, un, otrkārt, tādu noteikumu pielāgošana, kuri mikrouzņēmumus atbrīvo no prasībām, kas izriet no HACCP sistēmas un kuru mērķis ir maksimāla pārtikas nekaitīguma līmeņa nodrošināšana, kā arī augsta cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības līmeņa un arī patērētāju interešu nodrošināšana.

Es piekrītu, ka HACCP procedūras būtu jāturpina piemērot – to atcelšana samazinātu šo mērķu sasniegšanas iespējamību, ņemot vērā, ka procedūras paredzētas pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu interešu aizsardzībai, pārtikas nekaitīguma standartu un atbildības līmeņu uzlabošanai, kā arī godīgas konkurences un elastības nodrošināšanai brīvā pārtikas un barības produktu apritē, kas paredzēti patēriņam Kopienā. Visbeidzot šis grozījums būtu jāpiemēro un jāapstiprina visās dalībvalstīs bez izņēmuma, nosakot skaidrus nekaitīguma prasību nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ja vēlamies darīt labu maziem un vidējiem uzņēmumiem, mums jāpieņem tiesību akti, kurus šie uzņēmumi var īstenot.

Tas attiecas arī uz pārtikas nozares higiēnas noteikumiem. Pagājušajā gadā Komisija iesniedza priekšlikumu grozīt Regulas (EK) Nr. 852/2004 noteikumus, lai tos labāk saskaņotu ar to, ko spēj sasniegt mazākie uzņēmumi.

Komisijas ierosinātie grozījumi ir ļoti lietderīgi, jo tie joprojām paredz, ka maziem uzņēmumiem jāpanāk atbilstība higiēnas standartiem, taču vienlaikus grozījumi atbrīvo tos no birokrātijas un saistībām, kas patiesi ir nereālas maziem uzņēmumiem. No vienas puses, jāpauž nožēla, ka Parlaments nav pilnībā sekojis Komisijai. No otras puses, es balsoju atbalstoši par ziņojuma galīgo redakciju, jo esam spējuši pietuvoties risinājumam.

Es joprojām vēlos paust nožēlu, ka atbildība ir nodota dalībvalstu ziņā. Tagad dalībvalstīm būs jāuzņemas atbildība un jāļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem nepiemērot striktās HACCP prasības.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. − (RO) Regula Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu attiecībā uz tarifiem un transporta nosacījumiem pieprasa pārvadātājiem nodrošināt, ka to rīcībā ir transporta dokuments, kurā, cita starpā, būtu jāietver informācija par attālumiem, maršrutiem un robežu šķērsošanas punktiem. Transporta nozarē priekšlikuma mērķis ir atsevišķu pienākumu samazināšana attiecībā uz statistikas datu sniegšanu transporta nozarē. Tomēr attiecībā uz šo grozījumu konsultācijas notika tikai ar Eiropas Parlamentu.

Es balsoju atbalstoši par grozījumu Nr. 12, ko iesniedza Eiropas Sociālistu grupa un kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtiks produktu higiēnu, ar kuru kompetentajām iestādēm ļauj atbrīvot pārtikas apritē iesaistītus uzņēmumus no viena vai vairāku piemēroto pasākumu īstenošanas, ja šie uzņēmumi var pierādīt, ka nepastāv risks, no kura ir jāizvairās, vai ka visi konstatētie riski tiek pienācīgi un regulāri kontrolēti, piemērojot vispārējas un īpašas pārtikas produktu higiēnas prasības. Tas attiecas uz maiznīcām, gaļas veikaliem, augļu un dārzeņu veikaliem, kā arī galvenokārt uz tirgus stendiem. Es paužu nožēlu, ka šis grozījums neguva balsu vairākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. (PL) Preču un pakalpojumu kvalitāte kļūst aizvien svarīgāka Eiropas sabiedrībai. Kvalitāte ir faktors konkurencē starp uzņēmumiem. Viens no veidiem, kā kvalitāti parāda, ir attiecīga sertifikāta esamība par atbilstību kvalitātes standartiem. Visizplatītākais un visatzītākais ir ISO 9000 sērijas standarts.

HACCP sistēmu oficiāli pieņēma Pasaules Veselības organizācija 1975. gadā. 1993. gadā to pieņēma Pārtikas kodeksa komisija kā piemērotu instrumentu, ar kuru reglamentēt pārtikas ražošanu. Uzskata, ka pienācīgi īstenota HACCP sistēma kopā ar ISO 9000 standartam atbilstīgu kvalitātes kontroles sistēmu ir labākais veids, lai nodrošinātu veselīgas pārtikas piegādi.

Šīs metodes un uz tās balstītās HACCP sistēmas pamatmērķis ir risku novēršana pārtikas produktu ķēdē un gala produkta nekaitīguma nodrošināšana, vienlaikus garantējot atbilstošu reakciju problēmu gadījumos.

 
  
  

- Ziņojums – Karin Scheele (A6-0067/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Direktīva 96/22/EK aizliedz izmantot tireostatiskas vielas, stilbēnu, stilbēna atvasinājumus, sāļus un esterus, kuri uzskaitīti II pielikuma A sarakstā, ievadīšanai jebkādu sugu dzīvniekiem, kas attiecas gan uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem patēriņam, gan lolojumdzīvniekiem. Tomēr noteiktos apstākļos var izmantot divus produktus no II pielikuma B saraksta. Komisijas grozījumā ierosināts:

– neiekļaut lolojumdzīvniekus šīs direktīvas darbības jomā, kas nozīmē, ka konkrētu vielu izmantošanas aizliegums vairs neattiecas uz šiem dzīvniekiem un ka tādēļ tiem var ievadīt šīs vielas;

– ka hormons estradiols 17 ß, ko pagaidām ļāva izmantot lauksaimniecības dzīvniekiem, lai ārstētu augļa macerāciju vai mumifikāciju, vai piometru, tagad tiks pilnība aizliegts. Ceturtais no oestrus lietošanas veidiem liellopiem, zirgiem, aitām un kazām bija pakāpeniski jāpārtrauc līdz 2006. gada oktobrim, un termiņš ir jau iztecējis. Šo vielu uzskata par kancerogēnu, un tagad tirgū ir alternatīvas vielas, tādēļ šī hormona izmantošana ir nevajadzīga, un to var pilnībā aizliegt.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Komisija ierosina Padomes Direktīvas 96/22/EK darbības jomā vairs neiekļaut lolojumdzīvniekus, kas ļautu tiem ievadīt vielas, kurām ir tireostatiska ietekme, un beta–agonistus.

Šī svarīgā pasākuma mērķis ir samazināt lolojumdzīvnieku ciešanas, un tas ļaus izmantot, piemēram, vielas, kurām ir tireostatiska ietekme, lai ārstētu hipertiroīdismu šiem dzīvniekiem.

Tomēr jaunākie zinātnieku pētījumi parāda, ka šo vielu izmantošana ir ekonomiski neizdevīga tādu dzīvnieku ražošanā, kas paredzēti cilvēku patēriņam, vai ka tās var aizstāt ar alternatīvām vielām.

Tādēļ tiek ierosināts pilnība aizliegt estradiola 17 ß un tā esteru izmantošanu dzīvniekiem, kas paredzēti cilvēku patēriņam, beidzot likvidējot visus pastāvošos izņēmumus. Es vēlos norādīt, ka šie hormonālie līdzekļi, kad tos izmanto augšanas veicināšanai, var būt kancerogēni cilvēkiem, un ka pastāvošie izņēmumi var tikt likvidēti, jo šos hormonus var aizstāt ar alternatīvām vielām bez jebkādām problēmām.

Šīs izmaiņas patērētājiem nodrošinās augstu gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu aizsardzības līmeni, vienlaikus pieļaujot lolojumdzīvnieku ārstēšanu un to ciešanu mazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Es atbalstu Scheele kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā (COM(2007)0292). Šis ziņojums ir mēģinājums rast optimālu risinājumu gan nodrošinot cilvēku, patērētāju veselības aizsardzību, gan nodrošinot dzīvnieku labturību. Ziņojums arī ņem vērā zinātniskos pētījumus veterinārijas nozarē. Jo īpaši atzinīgi es vērtēju hormonālā līdzekļa estradiola 17 ß izmantošanas pilnīgu aizliegumu dzīvniekiem, ko audzē gaļas ražošanai. Es uzskatu, ka šāds aizliegums ir absolūti piemērots. Prioritāte ir jāpiešķir centieniem panākt pienācīgu pārtikas nekaitīguma līmeni, jo īpaši paturot prātā, ka direktīvā minētie produkti var sekmēt vēža veidošanos cilvēka organismā.

Turklāt ierosinātās izmaiņas nodrošinās efektīvu ārstēšanu lolojumdzīvniekiem, piemēram, kas cieš no hipertiroīdisma vai citām mokošām slimībām. Tādēļ tiek nodrošināta gan lolojumdzīvnieku, gan lauksaimniecības dzīvnieku veselības aprūpe.

 
  
  

- Ziņojums – Helmuth Markov (A6-0200/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par mana Vācijas kolēģa Helmuth Markov ziņojumu, ko vienprātīgi pieņēma Starptautiskās tirdzniecības komiteja un kurā ierosināts grozīt, izmantojot apspriežu procedūru, priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza vairākas regulas.

Šis regulas priekšlikums ir saskaņā ar 2004. gada pamatnostādnēm par VPS lomu nākamajiem desmit gadiem no 2006.–2015. gadam, kas ieviesa vairākus jaunus mērķus, piemēram, kādas preferences jāizmanto valstīs, kurām tās visvairāk vajadzīgas, paplašinot VPS aptverto preču klāstu līdz precēm, par kurām interesējas jaunattīstības valstis, veidojot pārredzamāku un stabilāku izslēgšanas sistēmu un ieviešot jaunu īpašu stimulu sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību.

Es pilnībā atbalstu ziņojumā ietverto aicinājumu Eiropas Parlamentam ciešāk iesaistīties VPS politikā, kas ir ārkārtīgi nozīmīga valstīs, kurām tā nepieciešama, un kas mums katru gadu rada muitas ieņēmumu zaudējumus EUR 3,5 miljardu apmērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski.(IT) Sabiedrībā, pār kuru pašlaik dominē globalizēts tirgus, pasaulē, kurs trīs miljardi ļaužu dzīvo ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā un vairāk nekā viens miljards izdzīvo tikai ar vienu dolāru, ekonomikas attīstības stimulēšana tā saucamajā trešā pasaulē, izmantojot atbilstošus tirdzniecības politikas virzienus, ir Kopienas iestāžu saistošs pienākums.

Lai sasniegtu šo kopējo mērķi, mums jāmeklē piemēroti veidi gan kā uzlabot ekonomiskos apstākļus jaunattīstības valstīs, gan kā pakāpeniski un arvien vairāk tās integrēt pasaules tirgū.

Turklāt svarīgāk par tādiem tīri ekonomiskiem faktoriem kā tirgus daļa, prātā jāpatur citi kritēriji, tādi kā labuma guvēju attīstības līmeņi un apņemšanās nostāties uz demokrātijas ceļa. Būtu jāsekmē tie produkti, kas nereti ir svarīgi attiecīgās valsts ekonomikā.

Tomēr, sasniedzot mērķus, mums jāuzmanās, lai neierobežotu jaunattīstības valstu tautsaimniecības, liekot tām ražot ierobežotus produktu veidus, jo īpaši, ja tie ir zemas pievienotās vērtības produkti, jo tas vairāk kavētu nekā sekmētu šo valstu attīstību un ekonomisko izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Markov kunga ziņojums par muitas nodevu preferenču sistēmas piešķiršanu jaunattīstības valstīm ir ticības pierādījums globālas brīvās tirdzniecības pozitīvajai ietekmei, jo īpaši nabadzīgākajām valstīm.

Tomēr, kad ieslēdzu televizoru un skatos ziņas, šķiet, ka tas ir vienā no valstīm, kur valda bads. Šķiet, ka tieši lielāko eksporta labību privileģēšana attiecībā pret vietējo labību, kas paredzēta, lai nodrošinātu pārtikas neatkarību, ir viens no traģēdiju iemesliem. Šķiet, ka 38 gados preferenču sistēma nav daudz ietekmējusi ekonomisko un sociālo situāciju un iedzīvotājus šajās valstīs.

Šķiet, ka, ja sistēma paņem tik ilgu laiku, lai gūtu panākumus, ko sagaida tās ideoloģiskie atbalstītāji, ja tā tik daudzus cilvēkus visās valstīs atstāj neievērotus, ja tā uzsver nevienlīdzību un nabadzību, tad nav vairs laika to grozīt īstenošanas procesā; ir pienācis laiks vienkārši to atcelt.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā esam iepriekš uzsvēruši, pašreizējā vispārējā preferenču sistēma (VPS) balstās uz loģiku, kas jau pati par sevi ir pretrunīga. Citiem vārdiem sakot, attīstību sekmē, lai liberalizētu starptautisko tirgu, izmantojot tādu modeli, kas sekmē pasaules līmenī regulētu eksportu starp „centru” un „perifēriju”.

Šāda loģika kavē godīgas starptautiskas attiecības un palīdzību ekonomiski mazāk attīstītu valstu endogēno rādītāju attīstībai, bez kuriem – kopā ar ārvalstu parāda zādzību un ASV, ES un Japānas lielo starptautisko uzņēmumu interešu uzspiešanu – šīs valstis arī turpmāk saglabās perifēriju un pakļauto statusu.

Tirdzniecība ir attīstības sastāvdaļa, taču nebūt ne vissvarīgākā tās daļa.

VPS nodrošina priviliģētu piekļuvi produktiem ar dažādu izcelsmes valsti. Tā VPS piemēro īpaši nozīmīgiem Portugāles produktiem (tunzivs bundžās, tomātu koncentrāts, audumi un apģērbi).

Tas īpaši attiecas uz audumiem un apģērbiem, jo sektorā pastāv augsts gradāciju slieksnis. Šo un citus negatīvos faktorus ir jāmaina, jo pretējā gadījumā tie nopietni ietekmēs valstu rūpniecību, kas savukārt radīs sociālas un ekonomiskas sekas.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Stāvokļa pasliktināšanās Gruzijā (RC-B6-0278/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, Krievijas izvērstā darbība pret Gruziju ir vienkārši nepieņemama no starptautisko standartu viedokļa. Ir vairāk nekā skaidrs, ka Krievija izmanto savu ekonomisko ietekmi daudzās ES valstīs, lai redzētu, cik tālu tā var virzīt savas neoimperialistiskās ambīcijas. Tā dara visu, lai bloķētu jebkādas attiecības starp Gruziju un rietumiem. Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka ES un ANO spēkiem būtu nekavējoties jāaizstāj Krievijas tā sauktie bruņotie miera spēki Abhāzijā.

Eiropas Savienībai būtu nepārtraukti jādemonstrē pilnīgs atbalsts Gruzijai, kā tas šodien notika Parlamentā. Turklāt ES būtu sistemātiski jāstiprina sadarbība un nekavējoties jāievieš vīzu atvieglojumi Gruzijas iedzīvotājiem, jo īpaši tagad, kad notikušas absolūti demokrātiskas vēlēšanas.

Šodien pieņemtā rezolūcija ir tieši tāda atbalsta paušana suverēnajai Gruzijai. Es esmu priecīgs, ka tā bija Likuma un tiesiskuma deputātu grupas iniciatīva, lai maija sākumā Eiropas Parlamentā notiktu debates. Šīs debates noslēdzās ar šodienas rezolūciju, kas parāda Eiropas oficiālo nostāju Gruzijas jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Starp dažādajiem svarīgajiem aspektiem, ko varētu uzsvērt saistībā ar šo rezolūciju, man jānorāda uz to cilvēku dziļo liekulību, kuri pašlaik apliecina savu pilnīgu atbalstu šīs valsts suverenitātei un teritoriālajai integritātei, lai gan viņi bija tie, kuri izprovocēja un atbalstīja nelegālo un nelikumīgo ASV, NATO un ES „darbību” pret Dienvidslāviju. Šī darbība bija iejaukšanās, destabilizēšanas, agresijas un militārās okupācijas piemērs, un tās kulminācijas punkts bija vienprātīgā Serbijas provinces Kosovas neatkarības pasludināšana, pilnībā ignorējot starptautiskās tiesības.

Jau atkal redzam skaidras norādes, kuras atsakāmies saprast, - ASV, NATO un ES iejaukšanos un klātbūtnes, arī militāras klātbūtnes, uzspiešanu , šajā reģionā, kas kļūst aizvien nozīmīgāks saistībā ar tā ģeogrāfisko novietojumu.

Palūkojieties uz nesenā NATO Bukarestes sammita ieteikumiem, kur tika pausta politiska apņemšanās panākt Gruzijas pievienošanos šai ofensīvajai militārajai savienībai. Palūkojieties uz aicinājumiem uz „dziļāku Eiropas iejaukšanos” un „starptautiskās klātbūtnes veicināšanu konflikta zonā, nosūtot EDAP robežu misiju” (citiem vārdiem sakot, misiju no ES, kuras sastāvā ir 21 NATO dalībvalsts un kurā EDAP - Eiropas Drošības un aizsardzības politika - ir NATO Eiropas pīlārs). Palūkojieties uz iniciatīvu „izveidot plašus un visaptverošus brīvās tirdzniecības nolīgumus” starp ES un Gruziju.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. (PL) Es balsoju atbalstoši par rezolūcijas pieņemšanu attiecībā uz Gruziju. Gruzijas cilvēkiem nepieciešams mūsu atbalsts un solidaritāte. Solidaritāte nav vajadzīga, kad viss ir labi un kad visi ir laimīgi. Tomēr tā ir ārkārtīgi vajadzīga, kad laiki ir grūti un kad pastāv problēmas. Gruzijas cilvēki pašlaik saskaras ar grūtībām. Mums būtu ne tikai jāizrāda mūsu atbalsts Gruzijas cilvēkiem, bet arī jādara viss iespējamais, lai viņus un viņu valsti aizsargātu no konflikta ar potenciāli traģiskām sekām.

Ir liecības, ka Gruzija un Krievija nesen atradās uz bruņota konflikta robežas. Mūsu pienākums ir pārliecināt abas puses izvēlēties mierpilnus politiskos risinājumus. Esmu pārliecināts, ka pat vissarežģītākās problēmas var atrisināt ar sarunām, meklējot kompromisu un vadoties pēc labas gribas principiem. Es arī ceru, ka starptautiskā kopiena aktīvi un efektīvi atbalstīs starpniecības procesu un meklējumus pēc pastāvīga un godīga risinājuma, kas pieņems abām pusēm.

Turklāt stāvoklis Gruzijā parāda, cik būtiska ir mūsu kaimiņattiecību politika mūsu politikai kopumā. Tas jo īpaši attiecas uz kaimiņattiecību politikas austrumu dimensiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. − (ET) Gruzija neapšaubāmi pārcieš sarežģītu periodu. No vienas puses, ir nepatika no opozīcijas puses, kas darbojas atvērta dialoga valstī ar partiju varu. No otras puses, Gruzijas attiecības ar Krieviju, jo ir separātisms Gruzijas provincē Abhāzijā un stāvoklis Dienvidosetijā, kur tiek apdraudēta Gruzijas suverenitāte. Krievija ir vienpusēji palielinājusi savu militāro spēku klātbūtni uz robežas. Manuprāt, ES jāsāk veikt pasākumus, lai aizstātu Krievijas tā sauktos miera uzturētājus ar patiesiem miera uzturētājiem.

Manuprāt, tā kā ES dalībvalstu ārlietu ministrijas atbalstīja Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, ES, izmantojot savu pārstāvi, ir jāuzņemas vadošā loma konflikta risināšanā starp Krieviju un Tbilisi par Gruzijas separātistu reģioniem, ierosinot tādus uzticību veicinošus un drošības pasākumus, kas apmierina abas puses.

.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Mūsu vēstījums ir nepārprotams – mēs nosodām bīstamo konflikta saasinājumu šajā reģionā un atkārtoti paužam ES atbalstu Gruzijai.

Pēdējie notikumi Gruzijā un tieši Abhāzijā rada lielas bažas. Attiecību pasliktināšanās starp Gruziju un Krieviju varētu būt sākums negatīvai spirālei Kaukāza reģionam.

Es biju viena no delegācijas locekļiem, kura apmeklēja Gruziju, lai novērotu 2008. gada 21. maija velēšanas, un es redzēju, ka Tbilisi pieliek lielas pūles attiecībā uz savu demokratizācijas procesu. Šis ievērojamais progress, kuru novēroju, uzraugot 14 vēlēšanu iecirkņus Gori reģionā, nedrīkstētu aizmiglot grūtības, kas joprojām pastāv reģionā. Vēl daudz kas jāpaveic, un ES nāksies spēlēt savu lomu, jo īpaši novērojot vēlēšanas un nodrošinot ilgtermiņa atbalstu reformu procesam.

ES jāmācās no Balkānos gūtās pieredzes – tā nevar atrasties dīkstāvē, kad uz tās sliekšņa rodas konflikts. Apstiprinot šo rezolūciju, es aicinu abas konflikta puses atturēties no tālāku darbību veikšanas, kas varētu novest pie sasprindzinājuma saasināšanās. Ir svarīgi mūsu centienus vērst uz dialoga atjaunošanu un Krievijas pārliecināšanu izvest savus spēkus no Abhāzijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. Lielbritānijas konservatīvie noraida lielāko teksta daļu 6. un 8. punktā, kas attiecas uz EDAP misijām. Esam principā pret EDAP un neuzskatām ES par piemērotu organizāciju, kas varētu uzņemties drošības misijas attālos reģionos, kuros var izvērsties konflikts. Turklāt mēs esam vīlušies, ka NATO Bukarestes sammitā Gruzija nesaņēma uzaicinājumu pievienoties NATO dalībvalstu Rīcības plānam.

 
  
  

- Ziņojums – Jacek Saryusz-Wolski (A6-0189/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs esam izvēlējušies atturēties no balsošanas par E apsvērumu. KĀDP un kopējai drošības un aizsardzības politikai, iespējams, būs nepieciešami lielāki budžeta resursi nākotnē, taču mēs nevēlamies sasteigt gaidāmo vidusposma pārskatu par ilgtermiņa budžetu, apskatot atsevišķas daļas šajā stadijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par manis cienītā Polijas kolēģa Jacek Saryusz-Wolski patstāvīgās iniciatīvas ziņojumu attiecībā uz kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kas ir palīdzējis nostiprināt Eiropas identitāti un Eiropas Savienības nozīmi pasaulē. Es piekrītu, ka KĀDP jākļūst demokrātiskākai un caur to leģitīmākai, ļaujot Parlamentam veikt reālu kontroli pār šo politiku un runāt vienā balsī, kā arī uzsverot dažādas prioritātes: Eiropas pašreizējās nedrošības iemesli (terorisms, organizētā noziedzība), enerģētikas drošība, cīņa pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīga attīstība, kaimiņreģionu stabilitātes uzlabošanās, krīzes pārvaldība un konfliktu novēršana/atrisināšana, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, migrācijas pārvaldība, cilvēktiesību un pilsoņu brīvību veicināšana pasaulē. Pirmajai no ģeogrāfiskajām prioritātēm jābūt stabilitātes nodrošināšanai Rietumbalkānos un dialoga nostiprināšanai ar Serbiju un Kosovu.

Es atbalstu domu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par nākotnes Eiropas Ārējās rīcības dienesta (EĀRD) finansēšanu un tā budžeta kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, apsveicot Saryusz-Wolski kungu par viņa ziņojumu attiecībā uz Eiropas Savienības kopējo ārējo un drošības politiku.

Es piekrītu referentam, ka nav tik vienkārši runāt par kopēju ārpolitiku. Mums ir jāpierāda, ka Eiropas Savienība ir gatava pieņemt kopēju nostāju attiecībā uz kritiskiem jautājumiem. Attiecībā uz tādiem kritiskiem jautājumiem kā agresīva enerģētikas politika, ko piemēro Krievija, notikumi Kosovā un Tibetas gadījums, ES ir nesen parādījusi, ka KĀDP ir attāls mērķis. Kamēr vien ES pieļaus, ka tās nozīmi starptautiskā līmenī apšauba, kā tas noticis iepriekš minētajos gadījumos, un kamēr vien dalībvalstis turpinās rīkoties uz divpusēja pamata, KĀDP īstenošana turpinās būt vienīgi mērķis.

Vēl viens noteikums par kopējo politiku neko nedos, ja mēs nesāksim runāt vienā balsī par jautājumiem, kas ir ārkārtīgi būtiski Eiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsošu atbalstoši par šo ziņojumu. Es balsoju atbalstoši par Zaļo partijas ierosināto grozījumu Nr. 7, kurš apsūdz prezidentu Sarkozy par „kodoltehnoloģiju pārdošanas ofensīvu pasaulē”. Baidos, ka šī „mačo” tehnoloģija pārāk lielā mērā nosaka Francijas ārpolitikas virzienu. Klīst baumas, ka iemesls, kādēļ Francija ir vienīgā dalībvalsts, kas nav izveidojusi diplomātiskas attiecības ar Ziemeļkoreju, nav bažas par cilvēktiesībām, bet gan 2001. gadā toreizējās Dienvidkorejas valdības nedotais solījums Francijas kodolnozarei nodrošināt nesamērīgu daļu kodollīgumos saistībā ar KEDO projektu par divu vieglo ūdensbaseina tipa reaktoru celtniecību Ziemeļkorejā apmaiņā pret viņu grafīta reaktora slēgšanu Taechon, kas spēja ražot ieročos izmantojamu plutoniju. Francijas apsēstība ar kodolenerģiju rada nedrošību mums visiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. (SV) Es balsoju pret, jo nevēlos, lai ES kopējā ārpolitika un bruņotie spēki tiktu nostiprināti ar visām no tā izrietošajām sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es pilnībā atbalstu savas grupas ierosināto grozījumu Nr. 7 Saryusz-Wolski kunga ziņojumam, paužot bažas par prezidenta Sarkozy kodoltehnoloģiju pārdošanas ofensīvu pasaulē, kas varētu novest pie kodolenerģijas plašākas izplatīšanas. Skotijas iedzīvotāji ir ārkārtīgi ieinteresēti jautājumos par kodolenerģiju, ņemot vērā, ka AK kodolieroči ir izvietoti Skotijas teritorijā. Skotija neatbalsta Londonas valdības plānus izstrādāt jaunu kodolieroču paaudzi, un es pilnībā atbalstu Skotijas valdības darbu, lai nodrošinātu, ka šie ieroči neredz dienas gaismu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Saryusz-Wolski kunga ziņojums par KĀDP gada pārskatu mēģina noteikt kopīgas vērtības un principus saistībā ar Eiropas nozīmi pasaulē. Līdz ar Lisabonas līgumu ES būs efektīvākas un saskaņotākas pilnvaras attiecībā uz starptautiskajiem jautājumiem, un es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā risināts jautājums par līguma nozīmi šajā jomā. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. Lielbritānijas konservatīvie nevēlas redzēt, ka Lielbritānijas ārpolitiku ietilpina ES politikā. Mēs neatbalstām Lisabonas līgumu, jebkādu domu par ES „ārlietu ministru” vai ES amatu ANO Drošības padomē, kā arī jebkādu ES lomu aizsardzībā. Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu. Protams, mēs atzinīgi vērtējam iespējas 27 tautām runāt vienā balsī, kad tas pilnībā saskan ar Lielbritānijas ārpolitikas interesēm. Tāpat mēs atbalstām labāk saskaņotu humanitāro rīcību, kā arī spēcīgāku pieeju attiecībā uz nepieņemamiem režīmiem Zimbabvē, Birmā un citur.

 
  
  

- Ziņojums – Helmut Kuhne (A6-0186/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs atturējāmies balsot par daļām, kas attiecas uz NATO, jo nākam no valsts, kurai nav militāru sabiedroto.

Attiecībā uz grozījumu Nr. 14 mēs domājam, ka ir nepareizi sacīt, ka līgums nepieļauj militārus nolūkus. Pat tagad ES resursus izmanto militārās operācijas, bet ne kopīgam ES aizsardzības spēkam.

 
  
MPphoto
 
 

  Graham Booth (IND/DEM), rakstiski. − Mēs parasti balsojam pret ES tiesību aktiem, un patiesi mēs nobalsojām pret šo ziņojumu kopumā. Tomēr mēs jutām, ka par daļu no grozījumiem mēs varētu balsot atbalstoši. Mēs nobalsojām atbalstoši par grozījumiem Nr. 10 un 12, jo tie noraida ES militarizāciju. Mēs arī neatbalstām ES militarizāciju. Šie grozījumi neaicināja Komisiju rīkoties, tie arī neatzina Komisijas vai ES autoritāti. Tie bija vienkārši apgalvojumi, kuriem mēs piekrītam saistībā ar šo jautājumu. Tādēļ mēs varējām balsot atbalstoši par šiem diviem grozījumiem, nemainot mūsu vispārējo nostāju attiecībā gan uz šo ziņojumu kopumā, gan ES tiesību aktiem vispār.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ja jums bija jebkādas šaubas par tā sauktā Lisabonas līguma patieso nozīmi, mērķi un darbības jomu, jums vienkārši rūpīgi jāizlasa rezolūcijas par EDAP un KĀDP, ko ar balsu vairākumu pieņēmis šis Parlaments, lai šīs šaubas pazustu.

Spēki, kas sekmē „Eiropas integrāciju”, proti, lielākās finanšu un ekonomiskās grupas, sociāldemokrāti un labējie, mēģina apliecināt ES kā imperiālistisku bloku, kuru kontrolē lielvaras.

Papildus ES iejaukšanās politikas (kā redzams saistībā ar „misijām” uz Afganistānu, Čadu/Centrālāfrikas Republiku, Bosniju–Hercegovinu, Kosovu un Gvineju–Bisavu) un darbošanās spējas („ātri un sinhroni uzņemties divas EDAP militārās misijas”) apliecināšanai, šis ziņojums ir īsta pamācība militarizācijā un militārismā. Piemēram derēs tas, ka ziņojums uzsver šādus mērķus: „Eiropas drošības stratēģijas” paplašināšana; „civilo misiju” militārā dimensija; „attīstības palīdzības” un „attīstības” kā iejaukšanās instrumenta militarizācija; spēka izmantošana ar militāro transportu (A400M kara lidmašīnas un helikopteri); izdevumu palielināšana saistībā ar „aizsardzību” un militārām darbībām, arī Kopienas budžeta izmantošana; operacionālās spējas vadīt ES militārās darbības, kā arī projektu koordinēšana un bruņojuma nozare.

Šie, cita starpā, ir iemesli, kādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo nevēlos, lai ES kopējo ārpolitiku nostiprinātu. Turklāt esmu pret ES militarizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. Britu leiboristi nobalsoja atbalstoši par šo ziņojumu, kas runā par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu un EDAP misiju pastāvīgo nozīmi. Jo īpaši atzinīgi leiboristu deputāti vērtē šajā ziņojumā pausto uzsvaru uz labāku civilo EDAP misiju funkcionēšanu.

Leiboristu deputāti nobalsoja pret 39. punktu, kas apskata Eurocorps nozīmi. Lai gan AK nav iesaistīta Eurocorps, un šis spēks nekad nav ticis izmantots, leiboristu deputāti uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt, ka nav tādu pastāvīgo spēku, kas atrastos nepārtrauktā ES kontrolē, un mēs uzskatām, ka šādas struktūras nav nepieciešamas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju Kuhne kunga ziņojumu attiecībā uz gada pārskatu par Eiropas drošības stratēģijas un EDAP īstenošanu. Es piekrītu referentam, ka Lisabonas līgums nostiprina ES pilnvaras, piešķirot Augstajam pārstāvim kopējās ārējās un drošības politikas lietās svarīgāku lomu.

Starptautiskais raksturs, kas piemīt drošības jautājumiem, ar kuriem saskaras dalībvalstis, prasa plašāku Eiropas sadarbību. Tādēļ es atzinīgi vērtētu solidaritātes klauzulas ieviešanu starp dalībvalstīm attiecībā uz šādiem jautājumiem. Es balsoju atbalstoši par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski.(IT) Eiropas drošībai nepieciešamas izmaiņas. Teritoriālas agresijas risks, kas netieši paslēpts aizsardzības klasiskajā jēdzienā, ir lielā mērā aizstāts ar draudiem pie to reģionu robežām, kas robežojas ar ES. Turklāt pastāv terorisma draudi un augsts migrācijas pieauguma risks, dažādu fundamentālistu un ekstrēmistu radikālisms, kontrabandas palielināšanās un masu iznīcināšanas ieroču izplatības risks.

Eiropas Savienībai tas nav tikai jautājums par aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu, lai rīkotos neatkarīgi starptautisko krīžu gadījumos, bet arī jautājums par maksimāli aprīkotas Eiropas aizsardzības sistēmas izveidošanu. Tomēr atbalstāmajā savu ārējās rīcības spēju paplašināšanas procesā ES nedrīkst domāt tikai par militāro dimensiju: tai paralēli jāuzņemas attīstīt civilo krīžu pārvaldības mehānismi, kas ietver policijas spēku, civilo administratoru, tiesu varas, civilās aizsardzības ierēdņu utt. darbību.

Tādēļ kopējā drošības politika jānostiprina, lai ES spēlētu galveno lomu uz starptautiskās ģeopolitiskās skatuves, lomu, kas atšķirīga, bet ne attālināta no NATO. Uz šīs optimistiskās nots es šodien balsoju atbalstoši par Saryusz-Wolski kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas Savienības mērķis attiecībā uz drošību un aizsardzību ir nepārprotami mazāks nekā ES iespējas, un tas tā nav tikai ārējo prioritāšu saskaņošanas un koordinēšanas tradicionālo problēmu dēļ. Ir viens galvenais jautājums, kas jārisina. Mēs zinām, ka ārējai dimensijai un rīcībspējas izveidošanai trūkst personāla, pieejamības un sadarbības. Tomēr tām vajadzīga arī sabiedrības izpratne par šīs sadarbības nepieciešamību un lietderību. Mums šī stratēģija jāveido, balstoties uz sadarbību, jo īpaši ieguldot sadarbspējā un radot rīcībspēju uz vietas, taču tieši sabiedrības atbalsts ir tas, kas nereti pietrūkst šo mūsu politikas jomu dimensijā. Drošības un aizsardzības politikas nepieciešamības, nozīmes un efektivitātes atzīšana lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības atbalsta, ko rada ar un kas lielā mērā ir atkarīgs no mūsu pūlēm.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi atcerēties, ka Atlantijas alianse ir Eiropas drošības un aizsardzības pamatpīlārs, ko nekādā gadījumā nedrīkst un nevar neņemt vērā.

 
  
  

– Ziņojumi: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0189/2008) un Helmut Kuhne (A6-0186/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Šodienas balsošanai iesniegtajiem diviem ziņojumiem, no kuriem viens ir par kopējo ārpolitiku un otrs ir par drošības un aizsardzības politiku, ir kaut kas kopējs – tie dalībvalstu ārējo un aizsardzības politiku izņem no Briseles ierēdņu rokām.

Diplomātija būs Augstā pārstāvja, īsta ārlietu ministra, rokās. Turklāt, tā kā tā ir vienota, būs arī vienota aizsardzība, ko šoreiz vadīs ASV, izmantojot NATO un ANO, kā skaidri norādīts otrajā Eiropas Konstitūcijā – Lisabonas līgumā. Mūsu militārie resursi ir samazināti līdz minimāli nepieciešamiem, jo Francija un Apvienotā Karaliste tērē apjomīgas naudas summas no budžeta, kā arī nauda tiek tērēta saskaņā ar Stabilitātes paktu. Francijas un Lielbritānijas pastāvīgo amatpersonu vietas ANO Drošības padomē neapšaubāmi apvienos vienā amatā un nodos visu spējīgās ... Eiropas rokās. Īsāk sakot, nevienai no ES dalībvalstīm nebūs politiskie vai militārie resursi, lai nodrošinātu savu neatkarību un brīvību. Jebkurā gadījumā lielākoties tie jau ir atdoti eirokrātu rokās. Mēs esam absolūti pret šo postošo attīstību.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme (RC-B6-0277/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, jo līdz ar divpusējām partnerattiecībām un globāliem jautājumiem tā skatīs vīzu jautājumu, kas ir ārkārtīgi būtisks Polijas valsts piederīgajiem.

Polijas valsts piederīgajiem, kuri vēlas apmeklēt ASV kā tūristi, joprojām jāiet cauri sarežģītajai un dārgajai vīzas iegūšanas procedūrai.

Apmēram 25 % Polijas valstspiederīgo iesniegtie vīzu pieteikumi tiek noraidīti. Galvenais un dažreiz vienīgais noraidīšanas iemesls ir konsulārā darbinieka aizdomas, ka pieteikuma iesniedzējs varētu būt nolēmis ASV atrast nelegālu darbu. Patiesība lielākā daļa Polijas valstspiederīgo dodas uz ASV, lai apciemotu radus. Apmēram trīs ceturtdaļas no ASV dzīvojošajiem 10 miljoniem poļu nāk no Polijas Mazpolijas novada, kas izskaidro garās rindas pie Amerikas konsulāta Krakovā.

Es uzskatu, ka šāda procedūra attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalsti prasa, lai ES pieņemtu stingru nostāju dialogā ar ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Šīs debates kontekstā es vēlos ierosināt jautājumu par ASV pretraķešu aizsardzības iekārtām, īpaši, kas attiecas uz Čehijas Republiku. Divas trešdaļas Čehijas iedzīvotāju neatbalsta radara uzstādīšanu netālu no Prāgas saistībā ar šiem plāniem.

Divi Čehijas miera aktīvisti ir pieteikuši bada streiku uz trīs nedēļām, lai protestētu pret Čehijas valdības stūrgalvīgo atbalstu šiem plāniem, neskatoties uz to, ka tie drīzāk pasliktinās, nevis uzlabos Eiropas drošību. Es atzinīgi vērtēju to, ka šiem diviem aktīvistiem tagad ir pievienojušies politikā nozīmīgi cilvēki, kas katrs gavēs 24 stundas.

Es viņiem piekrītu, ka ES jānonāk pie kopējas nostājas attiecībā uz šo „zvaigžņu karu” tehnoloģiju uzstādīšanu Eiropā. Mums šajā Parlamentā nekavējoties nepieciešamas debates ar Padomi. Ceru, ka priekšsēdētājs izdarīs spiedienu, lai tās notiktu nākamajā mēnesī.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin (IND/DEM), rakstiski. (SV) Džunilistieši (Junilistan partija) no visas sirds piekrīt tām rezolūcijas daļām, kurās runa ir par amerikāņu ieslodzītajiem un viņu pārvadāšanu caur Eiropas valstīm. ASV ieslodzītie ir vai nu jāved tiesas priekšā vai jāatbrīvo saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Apstākļi Gvantanamo un citos cietumos ir absolūti nepieņemami.

Diemžēl ziņojums pievēršas pārāk daudziem jautājumiem, kas nav saistīti ar šo problēmu, jautājumiem, kas ir citu starptautisku struktūru, jo īpaši ANO, kompetencē. Mēs nedomājam, ka Eiropas Parlamentam ir jāspēlē kāda lomā saistībā ar politisko situāciju valstīs, kuras nav tiešā ES tuvumā, tādās kā Irāna, Kosova vai Irāka. Eiropas Parlamentam nevajadzētu arī mēģināt paplašināt Eiropas ārpolitiku, aicinot citas valstis attīstīt sadarbību un izstrādāt kopējās stratēģijas jautājumos par terorismu un masu iznīcināšanas līdzekļiem. Tie ir ļoti saasināti jautājumi, kurus vislabāk risināt pašām dalībvalstīm, sadarbojoties ar likumīgām starptautiskām organizācijām, kas ir kompetentas šajos jautājumos. Džunilistieši arī asi kritizē rezolūcijas daļu, kurā mēģināts piešķirt lielas ES un ASV budžetu daļas, lai sponsorētu lauksaimniecības pētniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas leiboristu deputāti ir gandarīti, ka nobalsoja atbalstoši par šo rezolūciju, tuvojoties ES un ASV augsta līmeņa sanāksmei, kas notiks 10. jūnijā. Mēs ceram, ka šī rezolūcija sekmēs šīs sanāksmes produktivitāti. Jo īpaši atzinīgi leiboristi vērtē aicinājumu ES un ASV cieši sadarboties saistībā ar plašu kopējās politikas uzdevumu loku; aicinājums ES un ASV izvirzīt starptautiskās attīstības politikas centrā Tūkstošgades attīstības mērķus arī ir jautājums, ko leiboristi pilnībā atbalsta.

Lielbritānijas leiboristu deputāti atturējās no balsošanas par grozījumu Nr. 8, jo mēs uzskatām, ka šis teksts nepiedāvā līdzsvarotu pieeju šim jautājumam. Mēs uzskatām, ka diskusijās uzmanība jāvērš arī uz Krievijas saistībām un ka diskusijās jāietver plašāki centieni saistībā ar starptautisko atbruņošanos, kā skaidri norādīts veiksmīgajā Sociālistu grupas grozījumā attiecībā uz EDAP ziņojumu, par kuru arī šodien notika balsošana.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Gaidāmās ASV prezidenta velēšanas ir iespēja attālināties no tādas ārpolitikas, kādu piemēroja prezidenta Bush administrācija. Šādām izmaiņām būtu jābūt saistītām ar Eiropu, un ES būtu jāmēģina nostiprināt ES un ASV attiecības, jo īpaši risinot globālus uzdevumus, tādus kā klimata pārmaiņas un nabadzība. Es atbalstu Wiersma kunga rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Mēs, Grieķijas Komunistiskās partijas deputāti, balsojam pret kopējo rezolūciju šādu iemeslu dēļ:

• tajā aicināts nostiprināt imperiālistisko sadarbību starp ASV un ES, atbalstot NATO, lai manipulētu un izmantotu tautas un valstis;

• tajā apstiprināta stratēģiskā nepopulārā ES un ASV alianse pret „terorismu”; tomēr, lai gan tiek pausti daudzi liekulīgi aicinājumi ņemt vērā cilvēktiesības, alianse nav nekas vairāk kā vien iegansts, lai izvērstu nerimstošu karu pret cilvēkiem;

• rezolūcijā par aizbildinājumu izmanto klimata pārmaiņu sekas uz valstīm un cilvēkiem, lai sagatavotu ceļu imperiālistu intervencēm, sadarbojoties ar ASV;

• ar politiku, kas nosaka vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, rezolūcija patiesībā atbalsta Izraēlas okupējošos spēkus un viņu veiktos noziegumus uz Palestīnas tautas rēķina; rezolūcija pieņem Irākas un Afganistānas okupācijas turpināšanos, kā arī ierosina praktiskus sadarbības pasākumus starp ASV un ES saistībā ar Eiropas un NATO protektorātu Kosovā.

Rezolūcija ir vēl viens pierādījums, kas liecina par ciešo stratēģisko vienošanos starp ES un ASV uz cilvēku rēķina. Rezolūcija dižojas ar politisko spēku, lai parādītu, ka ES ir ASV sāncense, lai gan patiesībā tā jūtas mazvērtīgāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Viens no vispārsteidzošākajiem Eiropas politikas aspektiem ir attieksme pret Eiropas un ASV attiecībām, jo īpaši salīdzinājumā ar metodēm, ko izmanto, lai parādītu mūsu attiecības ar citiem partneriem, kuri politiskā un kultūras ziņā ir atšķirīgāki.

Ir acīmredzams, ka pastāv atšķirības uzskatos, nesaskaņas, konkurence un intereses, jo īpaši likumīgas ekonomiskās intereses, kuru dēļ esam atšķirīgās pozīcijās. Tomēr ir būtiski, lai mēs varam kontrolēt sasprindzinājumu un atšķirības starp partneriem vienā projektā. Ir svarīgi to atzīt, lai mēs varam rīkoties un reaģēt uz visu, ar ko mēs saskaramies. Šajā sakarā viens no pirmajiem soļiem būtu tirdzniecības šķēršļu atcelšana, kuri ir nevajadzīgi un nepamatoti starp tādiem partneriem kā Eiropa un ASV. Tāpat, ja mēs patiesi vēlamies reaģēt uz draudošo nabadzības pieaugumu, kas globālā pieprasījuma nevajadzīgs rezultāts, ir svarīgi, ka mēs paši savā starpā un jo īpaši ar pārējo pasauli sadarbojamies, lai nodrošinātu, ka valstis, kuras cīnās par izdzīvošanu, var panākt tirgus atvērtību, kas nepieciešama, lai tās veidotu pašas savu bagātību. Bagātāka pasaule var tikt veidota, balstoties uz stabilu aliansi starp brīvām sabiedrībām, kas stimulē radošumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. Britu konservatīvie atbalsta transatlantiskās partnerattiecības; tomēr mēs nepiekrītam šo attiecību pārdēvēšanai par attiecībām starp ES un ASV, jo īpaši aizsardzības jautājumos, tādēļ neatbalstām lielāko daļu 16. punkta teksta.

 
  
  

- Jacek Saryusz-Wolski ziņojums (A6-0189/2008) un priekšlikums rezolūcijai par ES un ASV augsta līmeņa sanāksmi (RC-B6-0277/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan šī rezolūcija skaidri atklāj savas starpimperiālistiskās pretrunas, tā atkārtoti apstiprina sadarbību starp ES un ASV, kā arī mērķi pastiprināt šīs partnerattiecības, dalot „atbildību” pasaulē, jo īpaši saistībā ar gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Rezolūcija atkārtoti apstiprina ES kā NATO Eiropas pīlāru, kā norādīts „Eiropas Drošības stratēģijā”, un mudina ES un ASV „ciešāk sadarboties daudzās kopīgu politisko uzdevumu jomās, īpaši Tuvo Austrumu, Irānas, Irākas, Kosovas, Rietumbalkānu, Afganistānas un Āfrikas jautājumos”.

Gaidot NATO 60. gadskārtu, rezolūcija aicina strādāt, lai „stiprinātu ES un NATO partnerību un definētu tai jaunus principus” un norāda uz „Eiropas Drošības stratēģijas” pielāgošanu jaunajai NATO koncepcijai, kas tiek apspriesta. Saskaņā ar Lisabonas līgumu rezolūcija „gaida ES un ASV attiecību drošības aspekta atkārtotu novērtējumu, ņemot vērā NATO stratēģiskās pārskatīšanas rezultātus, atjaunināto Eiropas drošības stratēģiju un to, ka darbu sāks jauna ASV administrācija”.

Citiem vārdiem sakot, tā nosaka un apstiprina ES kā politisku, ekonomisku un militāru bloku, kas ar ASV cer dalīt kontroli pār pasauli (mēģinot atkārtoti līdzsvarot savas attiecības). Pasaule un cilvēki, par kuriem rūpējas...

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība (RC-B6-0281/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par kopējo rezolūciju, ko par Vidusjūras reģiona valstu savienību iesniedza piecas politiskās grupas. Vidusjūras reģions un Tuvie Austrumi ir stratēģiski nozīmīgi ES, un ir būtiski īstenot Vidusjūras reģiona politiku, kas balstīta uz solidaritāti, dialogu, sadarbību un tirdzniecību, lai risinātu kopējas problēmas un sasniegtu paziņoto mērķi, proti, radīt miera, stabilitātes un dalītas labklājības telpu. Es atzinīgi vērtēju Francijas Republikas prezidenta Nicolas Sarkozy iniciatīvu, kas lielā mērā noteica Vidusjūras reģiona valstu savienības rašanos, un vēlu viņam veiksmi atklāšanas sammitā, kas paredzēts 13. jūlijā Parīzē. Es atbalstu politisko priekšlikumu piešķirt šai nākotnes savienībai parlamentāru dimensiju, balstoties uz Eiropas un Vidusjūras reģiona parlamentāro asambleju. Es atzinīgi vērtēju ierosināto iniciatīvu piemērus, tādus kā arābu Magrebas autoceļa savienošana, Vidusjūras attīrīšana no piesārņojuma, civilā aizsardzība, Vidusjūras saules enerģijas plāns, lieljaudas saules siltumenerģijas ražošana Ziemeļāfrikas tuksnesī, jūras ūdens atsāļošana, lai atvieglotu piekļuvi dzeramajam ūdenim.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju kopējās rezolūcijas „Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība” pieņemšanu.

Šī rezolūcija pareizi uzsver Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu stratēģiskās intereses Eiropas Savienībā. Mūsu politikai attiecībā uz šīm valstīm jābalstās uz solidaritātes, dialoga un sadarbības principiem.

Barselonas procesa atsākšana nodrošinās, lai tas būtu pēc iespējas efektīvāks. TāpēcKomisijas iniciatīva ir solis pareizajā virzienā un pelna uzslavu, jo vērš uzmanību uz konkrētiem reģionu projektiem, kas ļaus nodrošināt efektīvu atbildi uz šī reģiona iedzīvotāju vajadzībām.

Komisijas priekšlikums arī iesaka izveidot Barselonas procesa līdzprezidentūru, apvienotu pastāvīgo komiteju un sekretariātu, kas palīdzēs uzlabot sadarbību un dialogu starp dažādajām pusēm.

Turklāt rezolūcijā sacīts, ka šīs politikas galvenajiem mērķiem jāturpina sekmēt likuma vara, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un politiskais plurālisms.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienība nav sākusi atzīt superprezidentu Sarkozy – noraidīti priekšlikumi par degvielas nodokli, brīdinājumi par budžeta kritieniem un tagad ierosinātās Vidusjūras reģiona savienības pārveidošana par Barselonas procesa atsākšanu, kas 10 gadus ir bijis neveiksmīgs.

Tās ir beigas sadarbības projektam starp valstīm, kuras robežojas ar mare nostrum, ko vada Francija. No šī brīža visa ES būs iesaistīta, un vadību uzņemsies Komisija Briselē. Tā izlēma patiesais priekšnieks šajā lietā – A. Merkel Vācija.

Šis jautājums perfekti parāda divas realitātes: Sarkozy kunga satraukums un plašsaziņas līdzekļu kņada tikai palīdz slēpt viņa bezspēcību; Francijas intereses ir Briseles ierēdņu rokās un ir atkarīgas no ES interesēm.

Mēs patiesi ceram, ka Īrija, tauta, kas tik ļoti mīl brīvību un kas laika gaitā par to ir dārgi samaksājusi, būs valsts, kura mūs aizvedīs no šīs eirokrātu konstrukcijas, kas ir aizvien nepamatotāka un tirāniskāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Ja tikai palasīsiet šodien pieņemto rezolūciju, jums tajā aprakstītie ES nodomi liksies vispatiesākie un augstsirdīgākie attiecībā uz „Vidusjūras reģiona savienību”. Tajā uzmanīgi lietotā valoda atklāj tikai dažas norādes par iejaukšanos un visuresošiem mērķiem „izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības telpu” un „brīvo tirdzniecību” kopā, protams, ar „sociāliem” un „vides” īstermiņa risinājumiem un retoriku.

Tomēr Eiropas Komisija skaidri norāda, ka „Vidusjūras reģions ir ES īpaši svarīgs apgabals gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā”. Komisija runā par „ievērojamo progresu [kas] panākts, lai līdz 2010. gadam izveidotu Eiropas un Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības telpu”, norādot uz vajadzību ES Vidusjūras reģiona partneriem turpināt „tālākas un ātrākas reformas”. Komisija ierosina vairākas prioritātes, tādas kā transports (norādot uz iespēju izveidot interešu koncesijas shēmu privātajam sektoram kopā ar valdības pasākumiem, lai nodrošinātu brīvu tirdzniecību un atceltu dažādus beztarifa šķēršļus, kas kavē tirdzniecību) un enerģētikas tirgu augoša integrācija.

ES vēlas ekonomiski, politiski un militāri kontrolēt visu Vidusjūras reģionu un mēģina dominēt pār tās tirgiem, kā arī izmantot tās milzīgos resursus.

Tas ir kapitālisms, tu muļķi!

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Jau pats rezolūcijas virsraksts pasvītro Sarkozy kunga neveiksmi. Nebūdams mierā tikai ar Francijas Republikas prezidenta lomu, viņš mēģināja kļūt par Eiropas un Vidusjūras reģiona savienības radītāju, pēc tam par šīs savienības, kura atvērta tikai Vidusjūras robežvalstīm, priekšsēdētāju..

Pat pirms sākas Francijas prezidentūra, viņa kāršu namiņš sabrūk. Vācija ir uzstājusi uz savām pozīcijām: visas ES dalībvalstis piedalīsies šajā projektā, kas paredzēts kā vienkāršs Barselonas procesa paplašinājums, ko pārvalda Briseles eirokrāti.

Šis fiasko parāda mūsu valsts nozīmīguma mazināšanos Eiropas iestādēs. Briseles Eiropa nevis nostiprina Franciju, kā apgalvo UMP un PS, bet gan padara to vājāku visās jomās: ekonomikas nozarē, sagraujot mūsu mazos lauksaimniecības uzņēmumus, sagraujot un pārvietojot mūsu rūpniecības nozares; militārajā nozarē, izformējot mūsu armiju un pieprasot tai pievienoties Eurocorps; demogrāfijas jautājumos, veicinot imigrāciju, kas apdraud mūsu nacionālo identitāti.

Tikai jauna Eiropa, tautu valstu Eiropa, kas balstīta uz tautu suverenitāti un Eiropas un kristīgās civilizācijas vērtībām, ļaus Francijai atkal kļūt par galveno spēlētāju un Vidusjūras reģionā īstenot nopietnu sadarbības politiku, kuras mērķis, inter alia, ir nodrošināt, ka imigranti atgriežas savās mītnes zemēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Nu jau kādu laiku Eiropas Savienība ir strādājusi, lai attīstītu īpašu sadarbību ar Vidusjūras Āfrikas un Āzijas piekrastes valstīm. Šī sadarbība nemitīgi izvirza jautājumu, vai ar šo sadarbību mēs atbalstām diktatūru Sīrijā vai līdzekļus, ar kādiem Izraēla novilcina vienlīdzīgas un starptautiski atzītas Palestīnas valsts izveidošanu. Francijas prezidenta Sarkozy idejai par īpašu savienību starp ES un visām Vidusjūras reģiona valstīm jo īpaši nepieciešams to ES dalībvalstu sabiedrību atbalsts, kuras robežojas ar Vidusjūru. Šādas savienības izveidošana varētu sekmēt ES ietekmju sfēru radīšanu reģionā ar nevienlīdzīgiem partneriem, ņemot par piemēru tradicionālos nolīgumus starp ASV un dažām Latīņamerikas valstīm. Šī savienība varētu leģitimizēt diktatūras Tunisijā, Lībijā un Sīrijā un mazākā mērā arī Alžīrijā un Ēģiptē. Tas atvieglotu bēgļu atpakaļnosūtīšanu uz šādām valstīm. Tas arī mums jau tagad ļautu uzlabot attiecības ar Izraēlu, nevis gaidīt, līdz tiktu atzīta kaimiņvalsts Palestīna. Un tieši minēto problēmu dēļ es tagad nebalsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas komunistiskās partijas EP deputāti ir nobalsojuši pret kopējo rezolūciju. Vidusjūras reģiona savienībai saskaņā ar pēdējo analītisko izvērtējumu analīzi nav vienlīdzīgu, savstarpēji izdevīgu attiecību ar reģiona valstīm. Tā vietā tiek atbalstīti ES imperiālistiskie plāni attiecībā uz plašāku Vidusjūras un Tuvos Austrumu reģionu. Šīs savienības mērķis ir liberalizēt tirgus, lai padarītu tos vieglāk pieejamus Eiropas monopoliem, kuru pozīcijas monopolistiskajā cīņā par tirgu kontroli tiks nostiprināta. Tiks izlaupīti reģiona enerģētiskie un bagātību vairojošie resursi. Vidusjūras reģiona savienības izveidošana tiks sasniegta ar pieaugošiem draudiem, izspiešanu, politisko un pat militāro spiedienu uz valstīm un cilvēkiem. Rezolūcija arī atklāj, ka Vidusjūras reģiona politikas galvenais mērķis ir it kā ES pieredzes demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos pārņemšana Vidusjūras reģiona valstīs. Tas ir iegansts, ko ES izmanto, lai attaisnotu imperiālistisko iejaukšanos visā pasaulē. Patiesībā tiek sekmēts ASV, NATO un ES plāns „jaunie Tuvie Austrumi”. Tādēļ nav nevienas atsauces uz Izraēlas veikto Palestīnas teritoriju okupāciju vai uz Palestīnas tautas genocīdu.

Cilvēkiem nevajadzētu lolot ilūzijas par Vidusjūras reģiona valstu savienības būtību un mērķiem; viņiem pret to ir jācīnās.

 
  
  

– Ziņojums – Donato Tommaso Veraldi (A6-0182/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībā turpina samazināties jauno lauksaimnieku skaits. Pašlaik tikai 7 % lauksaimnieku ir jaunāki par 35 gadiem. Daudzos gadījumos jauni cilvēki pamet lauksaimniecību augsto ieguldīto izmaksu dēļ, un tas nozīmē, ka viņi nespēj konkurēt tirgū.

Mums būtu jāpalīdz jaunajiem lauksaimniekiem šim nolūkam saņemt ES finansējumu. Zemie kredītprocenti ļautu jaunajiem lauksaimniekiem īstenot iecerēto, neriskējot iedzīvoties lielos parādos. Būtu arī rūpīgi jāuzrauga, lai kritēriji, kas ļauj piekļūt ES finansējumam, nebūtu tik augsti, lai izslēgtu mazos lauksaimniecības uzņēmumus, kuri orientējas uz specializētiem produktiem, nevis plaša patēriņa produkciju. Lielākā daļa lauksaimniecības uzņēmumu Polijas dienvidos, kā arī Mazpolijas un Swietokrzyskie Voivodships novados ir tieši šādi mazi lauksaimniecības uzņēmumi.

Veraldi kunga ziņojums risina visus šos jautājumus, tādēļ es par to balsoju atbalstoši.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Bourzai (PSE), rakstiski. (FR) Ņemot vērā to, cik grūti ir piesaistīt jauno Eiropas lauksaimnieku paaudzi,, Eiropas Parlaments nolēma meklēt veidu, kā atbalstīt jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu, un kam būtu jāvirza KLP „veselības pārbaude”. Kā PSE grupas „ēnu” referente es ierosināju šādus priekšlikumus:

- prioritārs uzdevums ir reaģēt uz pārtikas, enerģētikas, vides un teritoriālajiem uzdevumiem,

»- jaunajiem lauksaimniekiem jāgūst labums no atbalsta pasākumiem, jo īpaši tiem lauksaimniekiem, kas lauksaimniecības uzņēmumu neiegūst mantojuma ceļā un kas dzīvo reģionos, kur pastāvīgi ir nelabvēlīgi dabas apstākļi: nozīmīgāku atbalstu darbības uzsākšanas sākumposmā,

« nozīmīgāks darbības uzsākšanas atbalsts, subsidēti aizdevumi lauksaimniekiem un turpmāki atbalsta pasākumi pēc darbības uzsākšanas,

- šiem atbalsta pasākumiem jābūt obligātiem saskaņā ar KLP otro pīlāru, kā arī jāizvērtē, kādā veidā lauksaimniecības īpašums ir iegūts,

- jāuzlabo dzīves apstākļi lauku reģionos, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālajiem labumiem utt.,

- mums jānodrošina piekļuve profesionālajai apmācībai(aizvietošana apmācību laikā un piekļuve pētījumiem par lauksaimniecību),

- mums jāveicina lauksaimnieka profesijas popularitāte un standarti, ko respektē Eiropas lauksaimnieki.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) ES nebūtu jāmēģina iejaukties itin visā. Ne tik pārticīgas, bet aktīvākas ES princips nosaka, ka ES būtu jārisina tikai tie jautājumi, kas ir tās kompetencē saskaņā ar dibināšanas līgumu, un, ja rodas demokrātiskas problēmas, būtu jāņem vērā proporcionalitāte, efektivitāte un būtiskums.

Esmu izvēlējusies atturēties no galīgās balsošanas par šo ziņojumu attiecībā uz jauno lauksaimnieku nākotni saistībā ar notiekošo KLP reformu. Ziņojumā ietverti daudzi priekšlikumi, kas uzlabo jaunu lauksaimnieku situāciju, kā arī priekšlikumi, kuri var sekmēt pārtikas ražošanas apjomu palielināšanos. Taču vienlaikus teksts arī ietver jautājumus, kas diezgan noteikti ir valsts kompetencē, tādēļ par tiem būtu jālemj valsts līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Daudzi ziņojumā ietvertie priekšlikumi, kam esam ierosinājuši dažus grozījumus, ir vērsti pareizajā virzienā, jo īpaši tie priekšlikumi, kuri attiecas uz „pastāvīgajām grūtībām”, ar ko saskaras jaunie lauksaimnieki, piemēram, augstas darbības sākšanas izmaksas, smags parādu slogs un pārāk maz pieejamu īpašumu. Mēs esam ierosinājuši dažādus priekšlikumus, uz kuriem nākotnē vēlamies vērst Eiropas Komisijas uzmanību, jo īpaši:

- vajadzība pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai nepārtraukti atbalstītu un sniegtu padomus jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar sākotnējo biznesa projektu un palielinātu izdošanās koeficientu, vienlaikus samazinot vai novēršot gadījumus, kad lauksaimnieki atsakās no saviem uzņēmumiem vai pat bankrotē,

- zemes bankas izveide, izmantojot zemi, kas atbrīvojusies pirmstermiņa pensionēšanās rezultātā,

- nepieciešamība ieviest atbalstu kopējai dārgu iekārtu un aprīkojuma iegādei, ko katrs atsevišķais lauksaimnieks izmanto reti.

Tomēr mēs uzskatām, ka nav atbalstāmi tie pasākumi, kas tika pieņemti, lai risinātu pašreizējās problēmas, un kuru rezultātā Portugāle ir kļuvusi par ES dalībvalsti ar viszemāko jauno lauksaimnieku īpatsvaru (mazāk nekā 4 %). Ir būtiski, lai pašreiz notiekošais kopējās lauksaimniecības politikas vērtējums pienācīgi vērtētu ražošanu, ar godīgu samaksu par saražoto produkciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pēdējās desmitgadēs pieaudzis to cilvēku skaits, kuri pamet Eiropas lauku reģionus. Šo tendenci pavada sabiedrības pakāpeniska novecošanās.

Lauku iedzīvotāju novecošanās rada bažas par Eiropas lauksaimniecības nākotni. Tādēļ es uzskatu, ka Veraldi kunga ziņojums ir ļoti nozīmīgs, jo skata dažādus jautājumus, kas saistīti ar jauno lauksaimnieku, kas ir Eiropas lauku reģionu ilgtspējīgas attīstības nākotne, cerībām un iespējām.

Es uzskatu, ka jauni lauksaimnieki ir jo īpaši svarīgi dinamiskai lauksaimniecības sektora attīstībai, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus. Jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai paaudžu maiņa būtu jāuzskata par vienu no prioritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Gacek (PPE-DE), rakstiski. (PL) Mums būtu atzinīgi jānovērtē, ka šodien ar lielu balsu vairākumu Parlaments pieņēma ziņojumu par jauno lauksaimnieku nākotni saistībā ar notiekošo KLP reformu.

Paziņojumi par Eiropas Savienības palīdzības palielināšanu jauniem lauksaimniekiem ir ārkārtīgi nozīmīgi. Viens no šiem paziņojumiem ir saistīts ar vieglāku piekļuvi preferenciāliem aizdevumiem šai lauksaimnieku grupai.

Turpmāka praktiskā palīdzība ir būtiska, lai radītu reālas iespējas tiem jaunajiem lauksaimniekiem, kuri vēlas turpināt ģimeņu tradīcijas Mazpolijas Voivodship novadā un gūt saprātīgus ieņēmumus.

Ja solītajai palīdzībai būs vēlamais rezultāts, tad tāda situācija, ka Mazpolijas novada ciematus apdzīvo tikai vecāki cilvēki, kas rūpējas par saviem mazbērniem, kuru vecāki uzskatījuši, ka viņu vienīgā iespēja ir meklēt darbu ārvalstīs, var kļūt mazāk izplatīta. Tādejādi šim ziņojumam ir kā sociālā, tā ekonomiskā dimensija.

Jaunie lauksaimnieki vēlas saglabāt tradīcijas, taču viņi arī saprot, ka, ja viņi neapgūs citu pieredzi un neizmantos tehnoloģijas, viņi nespēs pārveidot savus ģimenes lauksaimniecības uzņēmumus par moderniem, konkurētspējīgiem un ienesīgiem uzņēmumiem. Atbalsts modernu metožu un lauksaimnieciskās ražošanas instrumentu attīstībai ir īpaši svarīga šodien pieņemtās rezolūcijas iezīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin (IND/DEM), rakstiski. (SV) Kā parasti mēs, džunilistieši, atzīmējam, ka šajā gadījumā par veiksmi uzskatāms tas, ka Eiropas Parlamentam nav koplēmuma tiesību attiecībā uz ES lauksaimniecības politiku, jo, ja EP tādas būtu, ES tiktu notverta protekcionisma un smagu, vairākām lauksaimniecības nozares grupām piešķirtu subsīdiju slazdā.

Šis pastāvīgais ziņojums ietver vairākus absurdus priekšlikumus, piemēram, vēl viens „Eiropas gads” šoreiz „pilsētas un lauku dialogam”. Ja katrs Eiropas Parlamenta ierosinātais Eiropas gads kļūtu par realitāti, visticamāk katrs gads no šodienas līdz gadsimta beigām būtu jau rezervēts.

35. punktā ietvertais apstiprinājums, ka lauku attīstības pasākumi būtu jāvērš tieši lauksaimnieku virzienā, nostiprina džunilistiešu iespaidu, ka vecā, pārslogotā „kopējā lauksaimniecības politika” ir vienkārši nomainījusi nosaukumu uz „lauku attīstība” ES budžetā.

Ar satraukumu jāatzīmē, ka EP tagad aicina atzīt daudzfunkcionalitāti kā svarīgu kritēriju PTO kontekstā. Mēs uzskatām, ka tas nav nekas kā priekšvēstnesis šķēršļu ieviešanai tirdzniecībā un protekcionisms attiecībā pret pārējo pasauli.

Tādēļ izvēlējos balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Veraldi kunga ziņojums par jauno lauksaimnieku nākotni norāda uz vairākām svarīgām problēmām, kas skar ES lauku reģionus. Ziņojumā arī atzīts, ka būtu jāsaglabā, jāuzlabo un jāveicina lauksaimniecības metodes, kas iesakņojušās konkrētos ģeogrāfiskos reģionos Eiropas kultūras tradīcijās. Es pilnībā atbalstu šos mērķus un uzskatu, ka tos var piemērot visās ES darbībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā paredzētie pasākumi papildina valstu programmas šajā jomā. Rumānijas lauku attīstības programma paredz pasākumu, kas piedāvā piešķīrumus no Eiropas Savienības lauku attīstības fondiem līdz pat 40 000 eiro uz cilvēku. Tomēr ir jāizpilda sarežģīti nosacījumi, tādēļ joprojām esam saņēmuši maz pieprasījumu.

Ziņojums, ko šodien pieņemam, paredz virkni nozīmīgu pasākumu gan attiecībā uz finanšu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, gan attiecībā uz būtiskiem juridiskiem aspektiem, piemēram, lauksaimniecības īpašumu mantošanas kārtības atvieglošanu vai vieglāku piekļuvi banku aizdevumiem. Svarīga ir arī profesionālā izglītība un apmācība, ko piedāvā jauniem cilvēkiem lauku reģionos. Tādējādi es uzskatu, ka nākotnē tiesību aktiem ir jāparedz nesamērīgā disproporcija starp jaunākiem iedzīvotājiem līdz 35 gadu vecumam, kas darbojas lauksaimniecības nozarē (tikai 8,5 % no kopējā Eiropas lauksaimnieku skaita) un citām vecuma kategorijām šajā nozarē.

Šie pasākumi noteikti veicinās nacionālo programmu izdošanos, jo atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir programmas prioritāte, ko sniedz, kā to paredz Rumānijas PNDR.

 
  
MPphoto
 
 

  Christa Klaß (PPE-DE), rakstiski. (DE) Kādus jautājumus jauni cilvēki sev šodien uzdod, kad pieņem ar karjeru saistītus lēmumus? Vai viņi jautā par nodarbošanās būtību, perspektīvām, ko šī nodarbošanās nodrošina nākotnē, vai par iespējām ātri nopelnīt? Atbilde uz visiem šiem jautājumiem nereti ir negatīva, ja runa ir par lauksaimniecību. Tikai 7 % lauksaimnieku ir jaunāki par 35 %, kas norāda, ka šīs profesijas pastāvēšana ir apdraudēta. Ir daudz jaunu cilvēku, kuriem patiktu būt lauksaimniekiem – smagi strādāt brīvā dabā un tuvu pie dabas, augu un dzīvnieku vidū. Tā ir svētība. Kas tad attur jaunos cilvēkus? Perspektīvas trūkums vai vispārējā nedrošība, kas saistīta ar šo profesiju? Kādreiz ģimenes lauku saimniecības mantošana nodrošināja ļoti labu un nodrošinātu dzīvi, taču šodien mantinieki nereti atrodas nelabvēlīgā situācijā lielās birokrātijas un daudzo nosacījumu dēļ. Mēs zinām, ka tikai labi apmācīti un ļoti motivēti lauksaimnieki var garantēt atbilstību Eiropas augstajiem veselīgas pārtikas un veselīgas dabīgās vides standartiem. Tomēr mums arī jāapzinās problēmas, ar kurām šodien saskaras jaunie lauksaimnieki. Mums lielākā mērā jāiesaista jaunie lauksaimnieki politiskās diskusijās un lēmumu pieņemšanā. Viņi ir Eiropas cerība! Viņi ir tie, kas saskaras ar daudzām ekonomiskām un ekoloģiskām problēmām, kā arī tie, kas nodrošina labu un līdzsvarotu sociālo vidi lauku reģionos. Tādēļ viņiem nepieciešami politikas virzieni, uz kuriem var paļauties un kas viņus atbalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, kurā uzsvērts milzīgais izaicinājums Eiropas Savienībai, kuru rada paaudžu maiņa lauksaimniecības nozarē.

Jaunie lauksaimnieki atrodas vislabākajās pozīcijās, lai reaģētu risinātu jaunākās lauksaimniecības problēmas. Guvušiem pieredzi no saviem priekšgājējiem, viņiem piemīt nepieciešamais dinamisms un entuziasms, lai īstenotu svarīgas vides, tehnoloģiju un ekonomiskās pārmaiņas, kas ļaus rītdienas Eiropas lauksaimniecībai saglabāt labākās pozīcijas pasaulē.

Tagad mums jāsaskaņo lauksaimniecības ražošanas pieauguma līmenis ar pastāvīgu produkta kvalitātes un nekaitīguma ievērošanu, kas globālā kontekstā balstās uz dabas resursu un vides saglabāšanu.

Tomēr šīs prasības nozīmē aizvien pieaugošu jauno lauksaimnieku ieguldījumu finanšu un personīgo resursu ziņā. Turklāt atbilstošu fizisko un intelektuālo instrumentu iegūšanai jāsaņem lielāks atbalsts no ES, kā noteikts ziņojumā, jo īpaši saistībā ar piekļuvi tehnoloģiju inovācijām.

KLP nevar atļauties ignorēt tos, kuri nodrošinās, ka Kopienai ir suverenitāte ilgtspējīgas pārtikas apgādes jomā, kas ciena cilvēkus un vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es balsoju atbalstoši par Veraldi kunga ziņojumu, jo pilnībā atbalstu iniciatīvas, kuru mērķis ir ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un produktīvas ES lauksaimniecības nākotnes nodrošināšanas.

Ir būtiski sekmēt un atvieglot jaunu cilvēku piekļuvi lauksaimniecības pārtikas nozarei, lai veicinātu paaudžu maiņu un nodrošinātu nozares dinamismu.

Lai jauni lauksaimnieki spētu risināt daudzās problēmas un panākt atbilstību prasībām, piemēram, kvalitatīvas pārtikas ražošana, pārtikas nekaitīgums, vides aizsardzība, kā arī bioloģiskās daudzveidības un lauku teritoriju saglabāšana, ir ārkārtīgi būtiski pārskatīt darbības uzsākšanas atbalsta summu, kas nav mainījusies vairākus gadus. Turklāt mums jānodrošina, ka šis atbalsts tiek piešķirts, balstoties uz biznesa plānu tā, lai neierobežotu jauno lauksaimnieku inovatīvo garu.

Vienlaikus mums jāapzinās, ka arī pusmūža lauksaimnieki saskaras ar tām pašām problēmām. Ir svarīgi nodrošināt, lai viņi nenokļūtu nelabvēlīgā situācijā vai lai neapdraudam viņu darba metodes.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Jaunu cilvēku mudināšana iesaistīties lauksaimniecības nozarē ir būtiska, lai nodrošinātu šīs nozares nākotni. Atbalsts būtu jāsniedz jaunatnācējiem lauksaimniecības nozarē, ieskaitot jaunos lauksaimniekus. Es atbalstu Veraldi kunga ziņojuma vispārējo virzību par jauno lauksaimnieku nākotni pašreiz notiekošās KLP reformas kontekstā, un attiecīgi nobalsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Statistika rāda, ka Eiropā samazinās lauku reģionu iedzīvotāju skaits, kā arī, ka viņi noveco. Turklāt procentuāli ļoti maz ir tādu lauksaimniecības uzņēmumu, kurus vada jauni cilvēki. Tā ir uztraucoša tendence, kas ietekmē visas dalībvalstis.

Jauni cilvēki darbu lauksaimniecības nozarē neuzskata par karjeras iespēju, nereti tādas problēmas kā lauksaimniecības uzņēmumu mantošana un ar aizdevuma saņemšanu saistītās grūtības vienkārši aizēno darbības uzsākšanas ieguvumus.

Šis padziļinātais ziņojums runā par vissvarīgākajām problēmām, kas kavē jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecībā, un ierosina praktiskus risinājumus, lai šīs problēmas pārvarētu. Galu galā, ja vēlamies nodrošināt Eiropas lauksaimniecības nozares stabilitāti un attīstību, mums jaunie cilvēki jāstimulē iesaistīties lauksaimniecībā un jāatceļ šķēršļi, ar kuriem viņi saskaras.

Ziņojumā arī atzīts, ka, tāpat kā citām modernām nozarēm, lauksaimniecībai jābūt konkurētspējīgai, efektīvai un spējīgai reaģēt uz tirgus prasībām. Ņemot vērā šo kontekstu, mums jāveic pasākumi, kas atbalsta un mudina jaunus cilvēkus, jo nākamās paaudzes lauksaimnieki ir atslēga uz dinamisku un inovatīvu Eiropas lauksaimniecības nozari.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Slovākijā, tāpat kā citās jaunajās ES dalībvalstīs, ir procentuāli liels skaits lauku reģionu. Lauku reģioni veido gandrīz 80 % no valsts kopējās teritorijas, un saskaņā ar statistiku tur dzīvo vairāk nekā 44 % iedzīvotāju.

Pašreizējā situācija pārtikas nozarē, augstās pārtikas cenas un kvalitatīvas pārtikas ražošana ir galvenais Eiropas lauku reģionu uzdevums. Ir patīkami redzēt, ka jaunie lauksaimnieki jo īpaši ir ieinteresēti ekoloģiskās lauksaimniecības sistēmā. Tas zināmā mērā nodrošina tādas lauksaimniecības pieaugošo nozīmi, kuras mērķis ir sekmēt lauku attīstību.

Uzņēmējdarbības garam lauksaimniecībā ir tipiskas iezīmes, un tas saistīts ar daudz lielākiem riskiem nekā uzņēmējdarbības gars citās ekonomikas nozarēs. Daudzi jauni cilvēki domā, ka lauksaimniecības uzņēmuma izveidošana ir neiespējama augsto izmaksu dēļ. Dažādu stimulu ieviešana var palīdzēt jauniem lauksaimniekiem vai nu izveidot uzņēmumu vai (vēlāk) modernizēt savus uzņēmumus.

Es balsoju atbalstoši par referenta Donato Tommaso Veraldi ziņojumu par jauno lauksaimnieku nākotni saistībā ar notiekošo KLP reformu, jo esmu pārliecināta, ka, atbalstot jaunos lauksaimniekus, mēs varam ievērojami palīdzēt uzlabot nodarbinātības līmeni Eiropas nomaļajos reģionos un novērst to, ka jauni cilvēki pamet lauku reģionus.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu atbalstoši par šo ziņojumu, taču man jāuzsver, ka grozījums Nr. 35 ir man nepieņemams, un es un Lielbritānijas leiboristu delegācija balsosim pret šo grozījumu.

Ilgtspējīga lauku attīstība ir pamatnosacījums, lai saglabātu laukus un tradicionālo dzīvesveidu, ko piekopj mūsu lauku kopienas. Patiesi, attiecībā uz regulējumu deputāti, iespējams, atceras, ka tikai Lielbritānijas leiboristu EP deputāts atbalstīja kopējos centienus mainīt mūsu prioritātes no tiešiem maksājumiem uz ilgtspējīgu lauku attīstību.

Lauksaimniekiem ir svarīgākā loma lauku ilgtspējas un attīstības nodrošināšanā, taču viņi nav vienīgie cilvēki, kas to nodrošina, tādēļ nevaru atbalstīt grozījumu Nr. 35.

Šajā Parlamentā ir izveidojies paradums pastāvīgi pieprasīt tiešos maksājumus lauksaimniekiem, un, bez šaubām, tas atkārtosies, kad apspriedīsim KLP „veselības pārbaudi” tuvākajā nākotnē. Manuprāt, tie no mums, kas patiesi uzskata, ka šajā jomā jāievieš izmaiņas, attālinoties no sistēmas, kas apbalvo neefektivitāti uz efektīvas lauksaimniecības rēķina, ir tie, kuri patiesi vēlas ilgtspējīgu lauku attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Lauku iedzīvotāju novecošanās, apstrādātas zemes pamešana un pastāvīgs jaunu cilvēku skaita sarukums lauksaimniecības nozarē ir notikumi, kas attīstījušies pēdējo 20 gadu laikā. Šo gadu laikā ES nav spējusi atrisināt problēmas, ar ko saskaras mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi un jo īpaši jaunie cilvēki. ES pasākumi ir daļa no tās pret lauksaimniecību vērstās politikas, kuras mērķis ir samazināt ražošanu un koncentrēt zemes īpašumus dažu lielsaimnieku rokās. Tas novedīs pie lauksaimnieku skaita samazināšanās un lauku teritoriju pamešanas, jo īpaši tās pametīs jauni cilvēki.

Ziņojums runā tikai par konstatējumiem. Tajā ierosinātie pasākumi ir saistīti ar šo politiku, tādēļ patiesie iemesli ir noslēpti aiz problēmām: tā ir ES konfrontējošā politika. Šī politika kopā ar pretlauksaimniecības KLP cenšas sekmēt un palielināt starptautisku monopolu peļņu un samazināt mazu un vidēju lauksaimniecības uzņēmumu ieņēmumus. Ziņojumā aktīvi atbalstīta 2003. gadā veiktā daļējā KLP pārskatīšana, ierosinātie KLP „veselības pārbaudes” pasākumi un lauksaimniecības ekonomikas iekļaušana nepopulārajā ES Lisabonas stratēģijā.

Vienīgais risinājums, kas ļaus lauksaimniekiem saglabāt savu zemi, ir ES pret lauksaimniecību vērstās un nepopulārās politikas noraidīšana. Tas nodrošinās pienācīgus ienākumus, nevis atbalstīs starptautisku monopolu mērķus un intereses.

 
  
  

– Ziņojums – Alain Hutchinson (A6-0175/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. (PL) Kā ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas locekle es vēlos apsveikt Hutchinson kungu par viņa ziņojumu, ko pilnībā atbalstu. Šīs asamblejas darbs un jo īpaši tiešie kontakti, ko tā it nodrošinājusi abu pušu deputātiem, sekmē ES klātbūtni visattālākajos Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģionos. Asambleja nekoncentrē uzmanību tikai uz stingru rīcības plānu. Tā arī var ātri reaģēt uz krīzes situācijām un notikumiem, kolīdz tie parādās. Visbeidzot, asambleja pieņem rezolūcijas un lēmumus, kas palīdz mobilizēt ES materiālo un finanšu palīdzību. Šāda palīdzība ir ļoti vajadzīga un gaidīta, jo īpaši dabas katastrofu skartos reģionos.

Es vēlos sacīt, cik gandarīta esmu par organizatorisko pusi. Tikšanās pārmaiņus Eiropā un ĀKK reģiona valstīs ļauj asamblejas locekļiem iepazīties ar situāciju uz vietas un to labāk izprast. Es arī atbalstu semināru, faktu vākšanas misiju un pētniecības misiju organizēšanu asamblejas paspārnē. Jo īpaši vēlos paust dedzīgu atbalstu idejai par sieviešu forumu kā diskusiju un labas prakses apmaiņas iespēju attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm. Es uzskatu, ka Eiropas Parlaments vēlas, lai ĀKK valstis to uztver kā iestādi, kura sekmē demokrātiju un kura nevar pievērt acis attiecībā uz netaisnīgumu, kas tik bieži skar sievietes šajos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan atzinīgi vērtējam valstu parlamentu un deputātu iesaistīšanos un dalību sarunās par ES ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) reģiona valstīm, mēs uzskatām, ka politiskā nostāja, kura ir pieņemta attiecībā uz EPN, nedrīkst tikt ierobežota ar „procesu”, neminot tā saturu.

Ja izmantotu šādu pieeju, tas būtu viltīgs mēģinājums novērst uzmanību no pamatproblēmas, kas ir tāda, ka ierosināto EPN mērķis ir izveidot neokoloniālas attiecības, noslēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumus. Ar šiem nolīgumiem ES, lielvaras un to galvenās finanšu un ekonomikas grupas piespiedīs šīs valstis atvērt to tirgus un varēs pārdot savas preces un pakalpojumus, izmantot šo valstu izejvielas un piemērot uz eksportu vērstu ražošanas modeli, tādējādi likvidējot šo valstu suverenitāti un padarot to attīstību atkarīgu no ES interesēm.

Tāds ir kapitālisma DNS...

Un, runājot par veco patiesību „ko sēsi, to pļausi”, jāsaka, ka mūsu kapitālistiskie nodomi lielāko daļu cilvēces novedīs pie cenu pieauguma, bezdarba, nabadzības, izsalkuma utt.

Tādēļ mums jāsaka „nē” EPN un neokoloniālismam.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par Hutchinson kunga ziņojumu. Darbu, ko šis Parlaments ir paveicis kopā ar ĀKK valstīm šajās desmitgadēs, mēs kā iestāde varam vērtēt pozitīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Es esmu bijusi ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekle kopš mana pirmā pilnvaru termiņa. Hutchinson kunga ziņojums par asamblejas darbu 2007. gadā, manuprāt, ir visaptverošs ziņojums gan par pēdējā gada laikā panākto progresu, gan par problēmām, ar ko esam saskārušies.

Es domāju, ka tas, ka arī pastāvīgās komitejas tagad būs atbildīgas par rezolūciju īstenošanu, noteikti ir solis pareizajā virzienā. Tas veicināja daudz dziļāku dialogu, nekā pirms tam, kad rezolūcijas īstenošana tika apspriesta oficiālā gaisotnē plenārsesijā. Turklāt asamblejai bija būtiska loma, uzraugot sarunas par Eiropas partnerattiecību nolīgumiem (EPN). Deputātu savstarpējā sadarbība sekmēja procesa pārredzamību, un bija vieglāk ņemt vērā pašas galvenās problēmas.

Manuprāt, parlamentārās asamblejas darba būtības dēļ tā kļuvusi par svarīgu dalībnieku ES attīstības sadarbībā. Parlamentārās dimensijas nostiprināšana un cieša sadarbība, sekojot turpmākajiem pasākumiem, ļaus aizvien vairāk un vairāk novirzīt ES līdzekļus konkrētām cilvēku vajadzībām, piemēram, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus saistībā ar veselību un izglītību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju Alain Hutchinson ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2007. gadā. Lielāka parlamentu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās var uzlabot un nostiprināt ĀKK un ES attiecības. Ar šādu sadarbību mēs varam uzlabot attīstības palīdzības kvalitāti un noteikt tās mērķa grupas. Tāpēc es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eoin Ryan (UEN), rakstiski. (GA) Es ļoti labprāt atbalstīju Hutchinson kunga ziņojumu pagājušajā gadā par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu. Es vēlētos runāt par dažiem šī ziņojuma aspektiem, kas uz mani atstāja iespaidu.

Ļoti labi, ka referents runā par EPN. Eiropas Savienībai cieši jāuzrauga EPN sarunas un attīstība, un asambleja ir to paveikusi. Kā referents norādījis, asamblejai bija galvenā nozīme sarunu uzraudzībā un saikņu radīšanā starp abām pusēm – ES un dienvidu valstīm.

Es arī vēlos paust atzinību referentam par atsauci uz Somāliju kā „aizmirsto krīzi”. Tomēr Somālija nav vienīgā, un mums ES un ĀKK valstīs ir jāatbalsta, jāpalīdz un jākoncentrē uzmanība uz šiem reģioniem.

Tomēr galvenokārt ziņojumā uzsvērts asamblejas paveiktais labais darbs, ko dažreiz nepietiekami novērtē.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Referents pareizi vērš uzmanību uz nepieciešamību izveidot pamatu atvērtam, demokrātiskam un saturīgam dialogam, kura mērķis ir sarunas par EPN starp ES dalībvalstīm un ĀKK valstīm.

Turpmāk būtisks aspekts būs pieaugošā valstu parlamentu un atsevišķu valstu sabiedrības līdzdalība, lai nostiprinātu ES un ĀKK sadarbību. Īpaša nozīme būtu jāpiešķir arī reģionālajai sadarbībai un integrācijai. Stingrs atbalsts būtu jāsaņem tādai rīcībai, kuras mērķis ir miera nostiprināšana, jo īpaši tajās ĀKK valstīs, kur politiskā situācija joprojām ir nestabila.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. (PL) Es balsoju atbalstoši par ziņojumu attiecībā uz ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju. Es uzskatu, ka tas ir labs ierosinājums, ka ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas komiteja turpmāk sekos rezolūciju īstenošanai, tiekoties ar Komisijas ierēdņiem, kas atbildīgi par attiecīgajām jomām. Līdz šim par turpmākajiem pasākumiem runāja tikai plenārsesijās. ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārai asamblejai vēl jāveic daudzi uzdevumi, kuru mērķis ir sekmēt ĀKK valstu ekonomisko attīstību.

 
  
  

– Ziņojums – Gianni Pittella (A6-0185/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu, kas ir vēl viens nozīmīgs ieguldījums Eiropas ekonomikas attīstībā. Tādēļ atzinīgi vērtēju Pittella kunga lielisko darbu, kurā skaidri sniegti priekšlikumi un principi, kam būtu jāreglamentē šī svarīgā nozare.

Kredītu tirgus harmonizēšana ir vēl viens solis virzienā uz ārkārtīgi svarīgu mērķi – patiesi integrēta iekšējā tirgus izveide, lai pārvarētu pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktos. Finanšu pakalpojumiem piemīt vispārēja ekonomiska nozīme, un tiem ir būtiska nozīme kā attiecībā uz ekonomikas attīstību, tā uz Šengenas mērķu pienācīgu īstenošanu.

Es domāju par pilsoņiem, kuri saskaras ar lielām grūtībām, lai saņemtu precīzu informāciju, un par augstajām komisijas maksām – sodu par atsacīšanos, ko nereti piemēro patērētājiem, ja tie vēlas pāriet no vienas kredītiestādes uz citu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai gan šodien pieņemtajā ziņojumā ir atsevišķi pozitīvi aspekti, proti, informācija patērētājiem par konkrētām banku procedūrām un šo procedūru vienkāršošana, piekļuve šiem pakalpojumiem joprojām ir saistīta ar finanšu tirgus liberalizēšanu, un tā būtība ir veicināt maksimālu peļņu, nevis aizsargāt patērētājus. Tādēļ mēs atturējāmies no balsošanas.

Nepietiek tikai nodrošināt tiesības uz bankas kontu. Mums jānodrošina, ka komisijas maksa vai kāds cits sods patērētājiem netiek piemēroti par jebkādiem pakalpojumiem, jo īpaši, ja vissmagāk skartie cilvēki būtu finansiāli vājāki, cilvēki, kuru kontos ir ierobežoti līdzekļi un kuru darījumi ir ierobežoti, kā arī vienkārši kontu turētāji.

Ir būtiski nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu, kas pastāv arī finanšu nozarē, bez kura mēs palielināsim sociālo nevienlīdzību, smagi skarot cilvēkus ar mazākiem finanšu resursiem, sociālās solidaritātes iestādes un citas sociālās organizācijas, ieskaitot mazos un mikrouzņēmumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Pittella kunga ziņojums, ko es atbalstīju, uzsver kultūras, ieradumu un valodu nozīmi patērētāju izvēlē un finanšu produktu aizsardzību. ES dažādās kultūras, ieradumi un valodas ir jāņem vērā visās ES darba jomā, un tie ir būtiski aspekti, lai Eiropas iestāžu darbs gūtu sabiedrības atbalstu.

 
  
  

– Ziņojums – Othmar Karas (A6-0187/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka par jautājumu atbildīgās komitejas un referenta Karas kunga padarītais darbs ir pavirzījis mūsu parlamentārās debates soli tālāk un palīdz noskaidrot, kādas problēmas jārisina šajā jomā. Turklāt esmu gandarīts, ka īpašs uzsvars beidzot likts uz mazajiem uzņēmumiem, ne tikai uz lielā kapitāla apriti.

Finanšu pakalpojumu nozare nav paredzēta tikai lieliem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas vai starpkontinetu līmenī; tā ir vitāli svarīga ikvienam, kurš vēlas izmantot jaunas idejas un instrumentus savā uzņēmējdarbībā ārpus pašu vietējā tirgus. Augsta līmeņa likumdošanas darbs Eiropas Savienībā neapšaubāmi radīs lielāku konkurenci un pazeminās patērētāju izmaksas, kā arī pozitīvi ietekmēs izvēles iespējas un iespēju piekļūt šādiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā šīs nozares nozīmi un ieguvumus, ko radītu labāki tiesību akti šajā jomā, esmu gandarīts, ka, pateicoties šim ziņojumam, Parlaments ir beidzot spējis ierosināt atbilstošus pasākumus, no kura tiešie ieguvēji būs patērētāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu liberalizēšana ir visjaunākais Komisijas priekšlikums pēc Lisabonas stratēģijā noteiktās liberalizācijas. Mērķis ir pavirzīties vēl vienu soli uz priekšu, lai sasniegtu pilnīgu pakalpojumu liberalizāciju Eiropas Savienībā.

Tā rezultātā un ņemot vērā arī citas iniciatīvas, tagad tiek ierosināts liberalizēt dažādus universālos finanšu pakalpojumus, jo īpaši banku produktus, apdrošināšanas un pensijas pakalpojumus. Mērķis ir atcelt jebko, ko varētu uzskatīt par šķērsli, izmantojot vecos argumentus par zemākām cenām un lielāku izvēli patērētājiem, lai gan pieredze patiesībā parāda gluži pretējo. Un lielie uzņēmumi pakāpeniski palielina savu peļņu, piemērojot patērētājiem aizvien dārgākas pakalpojumu maksas.

Lai gan esam gandarīti par mūsu grupas ierosinātā grozījuma pieņemšanu, ņemot vērā, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība ietaupījumu un vecuma pensiju produktu reklamēšanai, jo patērētāju lēmumi parasti ir viņiem ārkārtīgi svarīgi lēmumi un parasti tiek pieņemti vienreiz dzīvē, patiesībā lielākā daļa ziņojuma ir negatīva. Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā referents diezgan pareizi norāda, lai pastāvētu tirgus, jābūt piegādei un pieprasījumam. Tomēr tas tā nešķiet, kad runa ir par pārrobežu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem. Ziņojums patiesībā balstās uz pieņēmuma, ka, pieļaujot piegādi, noteikti tiks veicināts pieprasījums.

Lai gan mēs visi varētu vēlēties būt ieguvēji no lētākiem kredītiem vai ienesīgākiem ieguldījumiem, maz ticams, ka itālis rīt ies uz Dānijas vai Kipras banku, lai saņemtu aizdevumu mājas vai auto iegādei. Mēs visi zinām, kādēļ – valodas problēmas, pamatotas bažas par riskiem, neskaidrība saistībā ar nodokļu jautājumiem, utt. Referents nav ilūziju varā un uzsver, kāda nozīme patērētāja acīs ir uzticamībai, attālumam un personiskajām attiecībām.

Vēlme mākslīgi radīt šādu tirgu nespēj noslēpt vienu no galvenajiem šī manevra mērķiem – piespiest valstis saskaņot to nodokļus un noteikumus, lai sagatavotos visām ārkārtas izdevumu saistībām vai 28. juridiskā rīkojuma piemērošanai, pārvalstiskam rīkojumam, kurš paredz eiro pieņemšanu valstīs, kuras no tā atteicās, tādējādi viņām ļaujot pilnībā piedalīties šajā hipotekārajā tirgū.

Mēs nevaram atbalstīt šos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par Karas kunga ziņojumu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū. Manā valstī Skotijā atrodas vairāki pasaules klases finanšu uzņēmumi, kas var gūt ieguvumus no piekļuves tirgum ārpus iekšējā tirgus. Tomēr jāņem vērā atšķirīgās finanšu kultūras un tradīcijas ES valstīs, un es uzskatu, ka Karas kunga ziņojums ievieš pareizo līdzsvaru, atzīstot vajadzību pēc subsidiaritātes šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. (RO) Es balsoju atbalstoši par ziņojumu attiecībā uz Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū, patērētāju piekļuve pārrobežu finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecībai ir svarīgs elements vienota tirgus ieviešanā saskaņā ar nosacījumiem nodrošināt augstas pakāpes aizsardzību patērētājiem.

Ar apvienotiem spēkiem valstu un Eiropas līmenī nepieciešams izstrādāt patērētāju informētības kampaņas par pārrobežu finanšu pakalpojumiem.

Rumānijai ir jāveicina patērētāju informētība un zināšanas par FIN-NET sistēmu, kurai ir galvenā nozīme tādas informācijas koordinēšanā, kura paredzēta sabiedrībai, ņemot vērā piekļuvi apelācijas tiesību mehānismiem un alternatīviem risinājumiem galvenokārt saistībā ar pārrobežu finanšu pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Eoin Ryan (UEN), rakstiski. (GA) Es pilnībā atbalstu Karas kunga un Pittella kunga ziņojumus saistībā ar to centieniem nodrošināt, ka banku nozares darbība ir efektīvāka un pieejamāka individuāliem klientiem un maziem uzņēmumiem. Jo īpaši piekrītu pantam Karas kunga ziņojumā, kurā uzsvērta pašregulācija jaunu tiesību aktu ieviešanas vietā. Likumdošana nav vienmēr risinājums; katrs gadījums rūpīgi jāizskata un jāapsver, kā arī cieši jāuzrauga katras nozares konkurētspēja un ilgtspēja. Nereti ieguvums nozarei ir arī ieguvums patērētājam.

Tomēr es absolūtu nevaru piekrist kādam pantam Karas kunga ziņojumā, kurā viņš atsaucas uz atšķirībām tiesību aktos par nodokļiem dažādās dalībvalstīs. Tā vien šķiet, ka šajā pantā kritizēts subsidiaritātes princips, un tas nav tiesa. Katras valsts ziņā ir lēmums par tās nodokļu likmēm, un šīs likmes sekmē konkurenci vienotajā tirgū, nevis to slāpē.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 27. oktobrisJuridisks paziņojums