Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0196/2008), ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavojis Liam Aylward, par aitkopības un kazkopības nozares nākotni Eiropā (2007/2192(INI)).

  Liam Aylward, referents. − (GA) Priekšsēdētāja kungs! Aitkopības un kazkopības nozare ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikai un videi. Aitkopība un kazkopība ir vēl svarīgāka attālajos apgabalos un kalnu reģionos, kur no tās nereti ir atkarīgas izredzes ekonomikā un lauksaimniecībā. Šai nozarei nav nelabvēlīgas ietekmes uz vidi, un tā aizsargā lauku ainavu.

Taču pašlaik šī nozare izjūt Eiropas Savienības spiedienu. Kopš 2000. gada aitkopības ražība ir pazeminājusies par 12.5 %. Lauksaimnieki pamet šo nodarbi, jo darbs ir smags un atalgojums – pārāk zems. Aitas gaļas patēriņš samazinās, jo dažiem šķiet, ka tā ir pārāk dārga un sarežģīti pagatavojama. Īpaši tas attiecas uz jauniem cilvēkiem. Tirgū palielinās arī konkurence no citām valstīm.

Ja tagad nekas netiks darīts, tad līdz 2015. gadam aitas gaļas ražošana samazināsies par 10 %. Šī nozare ir jāaplūko saistībā ar KLP „veselības pārbaudi”, un ir vajadzīga steidzama rīcība.

, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Kopš 2007. gada jūnija, kad man uzdeva sagatavot šo ziņojumu, es esmu uzsācis plašas sarunas ar ieinteresētajām pusēm – lauksaimnieku organizācijām, aitkopības ražojumu apstrādes nozari un patērētāju organizācijām. Ernst and Young apkopoja ļoti rūpīgu pētījumu par aitkopības un kazkopības nozari, par ko es vēlētos viņiem pateikties. Es apspriedos ar lauksaimniecības komisāri Fischer Boel kundzi un daudziem Eiropas ministriem, kuri sniedza ļoti lielu atbalstu šā ziņojuma sagatavošanā. Es vienmēr cenšos saglabāt reālu attieksmi priekšlikumos, kurus izvirzu.

Es gribētu ļoti īsi norādīt uz galvenajiem ieteikumiem šajā ziņojumā.

Pirmkārt, jaunas aitkopības saglabāšanas vides sistēmas īstenošana, kas dotu iespēju ar valsts un Eiropas Savienības līdzekļu līdzfinansējumu maksāt lauksaimniekiem par katru aitu, ņemot vērā aitkopības saglabāšanas labvēlīgo ietekmi uz vidi.

Otrkārt, papildu samaksā par tradicionālajām kalnu šķirnēm, lai saglabātu aitkopību trauslos reģionos.

Treškārt, ES noteikumi par aitkopības ražojumu marķējumu ar vienotu ES logo, lai patērētāji varētu atšķirt ES izstrādājumus no trešo valstu ražojumiem; to nodrošinātu daudzi kritēriji, piemēram, saimniecību apstiprināšanas sistēmas un izcelsmes valsts norāde, tādējādi garantējot patērētājiem pilnīgu informāciju par produkta izcelsmes vietu.

Ceturtkārt, pārskatīt no 2009. gada 31. decembra paredzēto obligāto elektronisko aitu identifikācijas sistēmu. Tā kā to ir grūti īstenot, tā ir dārga, un tās priekšrocības nav pierādītas, mēs ierosinām ļaut katrai dalībvalstij pašai izlemt, vai ieviest brīvprātīgu elektronisko iezīmēšanu, ja tās to vēlas.

Piektkārt, palielināt Eiropas Komisijas pašreizējo gada budžetu pārtikas atbalstam, kura apjoms 2008. gadā ir EUR 45 miljoni; nodalīt finansējumu ES aitas gaļai; grozīt un vienkāršot šā budžeta pārvaldības praktiskos noteikumus, lai varētu piešķirt aitas gaļai vērā ņemamu piekļuvi šim budžetam.

Sestkārt, Eiropas Komisijai nākt klajā ar priekšlikumiem par cenu pārredzamību šajā nozarē, sniedzot informāciju patērētājiem un ražotājiem.

Septītkārt, Eiropas Komisijai pārskatīt pašreizējos importa kvotu pārvaldības režīmus, lai nodrošinātu ES ražotajai aitas gaļai aizsardzību pret negodīgu konkurenci, un lai Eiropas Savienība varētu iegūt sensitīva produkta statusu aitas gaļas izstrādājumiem.

Astotkārt, atbalstīt Eiropas Komisijas veikto pētniecības un attīstības darbu mazo atgremotāju nozarē, pievēršoties gan tehniskajiem jauninājumiem lauku saimniecības, gan jauniem izstrādājumiem.

Devītkārt, nākamajos astoņos mēnešos paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes pārskata vienkāršošanas pasākumu daļā Eiropas Komisijai ir jāatļauj 14 dienas iepriekš paziņot mājlopu audzētājiem, ka saimniecībā tiks veiktas savstarpējās atbilstības pārbaude.

Un nobeigumā, jāizveido ES īstenošanas darba grupa, kurā jāiekļauj Eiropas Komisijas, prezidentūras un Padomes pārstāvji. Šī ES īstenošanas darba grupa pārraudzīs vajadzīgās praktiskās reformas, lai Eiropas aitkopības nozare kļūtu dzīvotspējīga, konkurētspējīga un ienesīga.

Es gribētu lūgt kolēģus atbalstīt šo ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka tā īstenošana būs liela palīdzība Eiropas Savienības aitkopības un kazkopības nozares glābšanā.

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es aizstāju komisāri M. Fischer Boel, kura, bez šaubām, pazīst šo nozari labāk nekā es.

Neraugoties uz to, kā priekšsēdētāja vietniekam M. Mauro zināms, es esmu dzimis tādā Itālijas reģionā, kura vēsture, kura raison d’être ir aitkopības un kazkopības lauksaimniecība. Patiesībā arī mans uzvārds ir radies no kādreiz aitkopju valkāto kurpju nosaukuma. Tādēļ iespēja paust Komisijas viedokli par šo tematu sagādā man īpašu prieku.

Es gribētu sākt ar pateicību Aylward kungam par ierosmi veidot šo ziņojumu. Kā nesen, izvirzot priekšlikumus par KLP veselības pārbaudi, teica Fischer Boel kundze, lauksaimnieki ir lauku aizgādņi: viņi aizsargā mūsu kopīgo dabas mantojumu, un daudzos lauku apvidos viņi joprojām ir ekonomikas dzīvā sirds.

Es gribētu papildināt, ka, manuprāt, tas ir īpaši patiesi teikts attiecībā uz aitkopjiem. To sakot, es domāju, ka mēs visi esam vienisprātis, ka aitkopības un kazkopības nozare pelna īpašu uzmanību. Neraugoties uz to, ir svarīgi atšķirt divas ļoti dažādas apstākļu kopas šajā nozarē: no vienas puses, ekstensīva lauksaimniecība, kas ir daudz labvēlīgāka videi, bet mazāk ienesīga cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas, un, no otras puses, intensīvās lauksaimniecības sistēmas, kas ir daudz konkurētspējīgākas, bet ar mazāku ilgtspēju attiecībā pret vidi.

Svarīgi atgādināt, ka nesenās KLP reformas mērķis bija paaugstināt Eiropas Savienības lauksaimniecības efektivitāti un konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspēju. Tagad veselības pārbaude apstiprinās šā divkāršā mērķa derīgumu. Protams, mēs nevaram saglabāt mākslīgus ierobežojumus, kas neļauj lauksaimniekiem izpildīt augošo pieprasījumu, tomēr tajā pašā laikā mums ir jāturpina uz vides aizsardzību vērsta politika.

Tādēļ Komisija ir ierosinājusi iekļaut veselības pārbaudē spēcīgāku un precīzāk vērstu atbalstu vides ziņā jutīgai ražošanai. Viens no šādiem priekšlikumiem ir saglabāt saistīto atbalstu aitām un kazām. Turklāt mēs iesakām elastīgāk piemērot pašreizējo 69. pantu, lai aitkopības nozare no tā varētu gūt īpašu labumu.

Nobeigumā, mēs ierosinām nostiprināt lauku attīstības politiku, lai aizsargātu vidi un lauku ainavu, radītu darbavietas un nodrošinātu izaugsmi un inovāciju lauku apgabalos, pievēršot īpašu uzmanību nomaļajiem un mazapdzīvotajiem reģioniem un reģioniem, kuri ir sevišķi atkarīgi no lauksaimniecības.

Nobeigumā, dāmas un kungi, es esmu pārliecināts, ka jaunie priekšlikumi dod daudz iespēju aitkopības un kazkopības nozarei. Tiklīdz Parlamentā un Padomē noslēgsies sarunas un tiks izdarīti secinājumi, pienāks nozares darbinieku kārta izmantot šīs iespējas, cik vien labi var.

  James Nicholson, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man sākumā apsveikt jauno komisāru ar stāšanos amatā! Es ar prieku gaidu sadarbību ar viņu turpmākajos gados un vēlu viņam veiksmi ļoti atbildīga komisāra amatā. Es zinu, ka šovakar viņš ir iesaistīts savā konkrētajā jomā un aizstāj Mariann Fischer Boel, bet man – un es atzīstu viņa teikto – nav šaubu, ka viņa priekšzināšanas šajā nozarē ir ļoti labas.

Viņš nāk no šī Parlamenta tāpat kā daudzi politiķi. Man ir liels prieks redzēt komisāru, kurš patiesi bija deputāts, kurš zina, ko domā un jūt deputāti. Tātad, komisāra kungs, es ceru, ka jūs neuztversit personīgi dažas lietas, ko es šovakar varētu pateikt, bet atstāstīsit tās Mariann Fischer Boel un pateiksit viņai, ko es patiesībā domāju.

Parlamentam iesniegtais ziņojums par aitkopības un kazkopības nozari ir savlaicīgs, un tajā ir vispusīgi aplūkotas īpašās grūtības, ar kurām pašlaik sastopas šī nozare.

Aitkopības un kazkopības nozare daudzus gadus ir bijusi neienesīga. Šo nozari ir nospiedušas zemas cenas, lēts imports un zema vilnas cena. Aitkopības produktu ražošana galvenokārt notiek kalnainos un nelabvēlīgākos reģionos, kuros nav lauksaimniecības alternatīvas. Kad jauni cilvēki raugās nākotnē, viņi redz, ka nespēj izdzīvot no ienākumiem, ko pašreiz dod šī nozare. Tādēļ viņi pagriež muguru aitkopības un kazkopības lauksaimniecībai.

Vidusposma pārskats neuzlaboja šīs nozares finansiālo dzīvotspēju. Šai nozarei ir jāsaņem īpaša uzmanība saskaņā ar pašreizējo veselības pārbaudi, un mums ir jānoskaidro, kā mēs varam vislabāk uzlabot tās dzīvotspēju.

Man jāsaka, ka Komisijas priekšlikums par ierosinātās elektroniskās iezīmēšanas īstenošanu sagraus šo nozari. Ja kādreiz tiešām ir bijis kāds nepārdomāts priekšlikums, tad tas ir šis. Šī nozare vienkārši nevar atļauties par to maksāt. Vairumā gadījumu šī zīme patiesībā maksās vairāk nekā pats dzīvnieks.

Komisija var kliedēt bailes, pieņemot mūsu grozījumu par priekšlikuma atlikšanu līdz 2012. gadam. Tas dotu laiku pārbaudīt, vai ir uzlabojusies ar iezīmēšanu saistītā tehnika, un vai izmaksas ir samazinājušās. Tad un tikai tad mēs tiešām varam uzlabot izsekojamību, ko pieprasa Komisija.

Tagad atļaujiet man pievērsties priekšlikumam par darba grupu, ko, šķiet, vienmēr izvirza kā risinājumu jebkurai problēmai, vai tā būtu dalībvalstī, vai Eiropā. Lauksaimniecības nozare ir piebārstīta ar darba grupu ziņojumiem, kuri parādījušies slavas spožumā tikai tādēļ, lai nokļūtu vēstures mēslainē, nekad nesasniedzot nospraustos mērķus.

Tie vienmēr ir labi domāti, bet, ja nav uzraudzības un finansiāla atbalsta, šādi ziņojumi ir lemti neveiksmei.

Baidos, ka ar šo nenotiks citādi. Ir steidzami jāattīsta šī ziņojuma ierosme. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai vajadzētu ik pa sešiem mēnešiem ziņot par stāvokli nozarē un to, kas tiek darīts nozares attīstībai un uzlabošanai.

  Bernadette Bourzai, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es gribu pateikties referentam Aylward kungam par lielisko darbu, ko viņš paveicis, apspriežoties ar speciālistiem un aitkopības un kazkopības nozari, un par ļoti vispusīgo ziņojumu, kuru viņš mums iesniedzis.

Aitkopības un kazkopības nozarei iepriekšējos desmit gadus klājās grūti veselas virknes krīžu, piemēram, epizootisku slimību, dēļ, bet vēl vairāk tādēļ, ka tika pārtraukts atbalsts, un tā rezultātā ievērojami samazinājās aitu un kazu skaits, jo audzētāji pārtrauca darbību. Šajā nozarē pašlaik ir patiesas grūtības, un tagad mums ir pienācis laiks celties un ņemt to vērā, jo šī nozare spēj ražot augstas kvalitātes gaļu un pienu, un tai ir ļoti svarīga nozīme dabas saglabāšanā un vietējās teritorijas uzlabošanā, un tas nozīmē arī ugunsgrēku un dabas katastrofu draudu novēršanu.

Es atbalstu mūsu referenta un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas izvirzīto priekšlikumu par finansiālu atbalstu ražošanai un lauksaimniecības izstrādājumu popularizēšanai. Sastopoties ar ārzemju importu, kas līdzinās jau gandrīz ceturtdaļai no Eiropas ražojumiem, es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādāt Eiropas kvalitātes zīmi, ko var lietot papildus vietējās un valsts izcelsmes marķējumam.

Turklāt es domāju, ka elektroniskās iezīmēšanas sistēmas īstenošana Eiropas iestāžu noteiktajā termiņā būs iespējama tikai tad, ja Eiropas Savienība vispirms piešķirs vajadzīgo finansējumu, jo pati nozare tās pašreizējā stāvoklī to nespētu paveikt. Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es esmu pārliecināta, ka darba grupas izveide būtu piemērots solis, tomēr, manuprāt, tajā ir jāiekļauj profesionālo organizāciju pārstāvji, lai varētu stingri pārraudzīt notikumus šajā nozarē.

Nobeigumā es gribētu atgādināt, ka mums ir jārīkojas ar zināmu steigu un noteikti līdz nākamajam gadam, ja mēs gribam glābt šo nozari, jo es baidos, ka tad vienkārši būs par vēlu piemērot 69. pantu, kas tagad ir kļuvis par 68. pantu, krīzes situācijā esošo nozaru veselības pārbaudei.

  Alyn Smith, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es šovakar gribētu pievienot savus apsveikumus referentam. Es ar prieku atbalstu šo ziņojumu kopš pirmās iepazīšanās ar to, un es joprojām atbalstu to mūsu grupas vārdā.

Aylward kungs, bez šaubām, ir plaši apspriedies ar nozari – ar cilvēkiem, kuri zina, ko runā, un tas skaidri saskatāms šajā ziņojumā, kas varētu sniegt dažus labākās prakses paraugus dažiem citiem referentiem.

Es pievērsīšos diviem jautājumiem. Priekšlikums par īstenošanas darba grupas izveidi ir neapšaubāmi galvenais. Šajā Parlamentā mēs regulāri nākam klajā ar neskaitāmām ,,vēstulēm Ziemassvētku vecītim”, un tām nav obligāti jāīstenojas dzīvē. Skotijas un Eiropas aitkopjiem tiešām vajadzīgs labāks darījums, un mums ir vajadzīgi regulāri ziņojumi par to, ko dara šī nozare un kas mums ir jādara tās uzlabošanai.

Otrais jautājums, kas nepārsteigs kolēģus, ir aitu identifikācija un elektroniskā iezīmēšana. Es būtu pateicīgs, ja arī komisārs, kuru es apsveicu jaunajā amatā, varbūt varētu ieskatīties ar svaigu aci šajā jautājumā, pat ja tas nav viņa kompetencē, un atzīt, ka šis labi domātais, bet ārkārtīgi kļūdainais priekšlikums ir tieši tas, kas šoreiz vai pat vispār nav vajadzīgs Eiropas aitkopības un kazkopības nozarei.

Tas ir kļūdains trīs iemeslu dēļ: priekšlikumi ir nepraktiski, jo tas, kas darbojas uz Briseles tāfeles, nedarbosies ziemas salā Skotijas pakalnos; tie nav pierādīti – pat šīs tehnoloģijas izveidotāji atzīst, ka viņiem vēl daudz jāstrādā; un tiem ir slikti termiņi, jo ekonomiskās sekas varētu likt pārtraukt jebkādu darbību ārkārtīgi daudziem lauksaimniekiem.

Tātad Aylward kunga ziņojums ir lielisks. Es ar prieku to atbalstu, bet mums vēl joprojām ir ļoti daudz darba.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Tā kā es šajās debatēs runāju Nāciju Eiropas grupas vārdā, es gribētu pievērst uzmanību četriem jautājumiem.

Pirmkārt, kopējās lauksaimniecības politikas 2003. gada reforma, kas bija saistīta ar tiešo maksājumu atdalīšanu no ražošanas, izraisīja ilgstošu Eiropas teritorijā audzēto aitu un kazu skaita samazināšanos.

Otrkārt, šīs nozares lejupslīdi veicināja citi faktori. Viens no tiem bija ražošanas izmaksas, kas pārsniedza vidējo, galvenokārt saistībā ar degvielas, elektrības un barības cenām. Turklāt neatbilstīgs daudzums gaļas tika ievests no trešām valstīm, kurās lauksaimniekus nesaista tik stingri noteikumi attiecībā uz lopkopību.

Treškārt, šāda veida lopkopībai ir svarīga nozīme dabiskās vides aizsardzībā, piemēram, mazauglīgas augsnes kopšanā ar dabiskiem paņēmieniem un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tā palīdz arī ainavu aizsardzībā. Turklāt aitas un kazas audzē reģionos, kuri visādā ziņā ir nepiemēroti jebkādai citai lauksaimnieciskai darbībai.

Ceturtkārt, ir vajadzīga steidzama rīcība, lai aizsargātu aitkopības un kazkopības nozari Eiropas līmenī. Tas ir īpaši saistīts ar ražotāju ienākumu atbalsta sistēmas ieviešanu, lai stimulētu viņus attīstīt šāda veida ražošanu.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Ir labi zināms, ka aitkopība un kazkopība ir ārkārtīgi svarīga īpaši nelabvēlīgākajos un kalnu reģionos, jo tā palīdz noturēt cilvēkus šajā vietā, dabiski uztur mazauglīgākos apgabalus un saglabā ainavas un jutīgas ekosistēmas. Tā palīdz novērst arī meža ugunsgrēkus, piemēram, manā valstī.

Tā sakot, ražošana Eiropas Savienībā neapmierina pieprasījumu, un dzīvnieku skaits pastāvīgi samazinās. Tādēļ ir svarīgi īstenot pasākumus, kas palīdzēs uzlabot ražotāju ienākumus un palielinās gaļas, piena, siera un citu izstrādājumu ražošanu, lai iesaistītu jaunus lauksaimniekus šajā nozarē un atbalstītu mazus un vidējus ģimenes uzņēmumus.

Ir vajadzīga steidzama rīcība visos atbalsta pasākumos, galvenokārt finanšu jomā, ievērojot ražošanas augstās izmaksas, epidēmijas, kas bieži skar šos dzīvniekus, un niecīgo tehnisko atbalstu dažādās jomās, īpaši medicīniskajā un veterinārajā palīdzībā.

Mums ir jāpievērš uzmanība milzīgajai atšķirībai starp zemajām cenām, kuras ražotājiem maksā starpnieki un lielveikali, un ļoti augstajām cenām, kuras maksā patērētāji. Tas nozīmē, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpiešķir absolūta prioritāte cenu pārredzamības jautājumam šajā nozarē.

Taču mums īpaši jāveicina apvienību veidošana, jānodrošina virzība uz taisnīgām cenām par mazos apjomos ražotu gaļu, pienu un sieru un jāveido vietējie tirgi, kas tuvina ražotājus un patērētājus.

Jaunajam pārskatam ir jāmaina šis stāvoklis, īstenojot vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aitas un kazas gaļas ražošanas lejupslīdi, kas Eiropas Savienībā vērojama kopš 2003. gada, kad notika kopējās lauksaimniecības politikas reforma un tika ieviesta vienoto maksājumu sistēma, pārtraucot subsīdiju piesaisti ražošanai. Viens no šiem pasākumiem ir ārkārtas atbalsts elektroniskās identifikācijas sistēmas ieviešanai, kurai, kā jau teikts, ir jābūt tikai brīvprātīgai vismaz šajā posmā, lai pārmērīgi neapgrūtinātu ražotājus.

Man jāuzsver arī garantēta papildu maksājuma nozīme retu vietējo, tradicionālo un reģionālo aitu un kazu šķirņu audzētājiem. Šāda veida audzēšana ir jāpalielina kalnos un citos īpašos reģionos, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā un saglabātu šos dzīvniekus jutīgos reģionos.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka ir nepieciešams ar dažādu pasākumu palīdzību sniegt atbalstu tradicionālo siera šķirņu ražošanai no šo dzīvnieku piena. Mums ir jāsaglabā līdz mūsdienām izdzīvojušie nerūpnieciskie procesi, kas ir daļa no mūsu kultūras mantojuma, un mums ir jānodrošina, lai aitu ganiem un citiem aitas un kazas gaļas un piena ražotājiem būtu iespēja turpināt siera izgatavošanu un pārdošanu tieši patērētājiem vietējā tirgū.

Man jāsaka paldies referentam par šo ziņojumu.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mēs esam pievērsušies nopietnam jautājumam, proti, Eiropas aitu un kazu ganu pakāpeniskai izzušanai. Pasaulē ir miljards aitu, bet Eiropā to ir tikai 97 miljoni, citiem vārdiem sakot, mazāk nekā 10 %, un ja ir runa par aitu mātēm, tad stāvoklis ir vēl ļaunāks, jo tagad Eiropā to ir tikai 67 miljoni. Acīmredzot AK var radīt ilūziju ar 15 miljonu aitu ganāmpulku, un arī Spānija ar 16 miljoniem, bet priekšsēdētāja N. Parish Īrija ir pašpietiekama 333 % apmērā. Taču Francija ir pieredzējusi ganāmpulku samazināšanos no 13 miljoniem aptuveni pirms 25 gadiem līdz apmēram 8 miljoniem šodien, un tie turpinās samazināties līdz nožēlojamiem 5 miljoniem 2015. gadā. Viens no diviem jēra stilbiem, ko apēd Francijā, ir iepirkts ārzemēs. Vēl ļaunāk ir tas, ka izzūd slaucamas aitas.

Protams, iemesli ir labi zināmi: barības izmaksu vispārējs pieaugums, samazināts patēriņš, aitkopju grūtā dzīve, cenu kritums, atbalsta atdalīšana un, galvenais, aitas gaļas beznodokļu imports no Jaunzēlandes. Katru gadu no Jaunzēlandes ieved aptuveni 227 000 tonnu gaļas, tas ir, divreiz vairāk nekā ražo Francijā. Tagad aitas neēd vilki; tagad Jaunzēlandes aitas apēd Eiropas aitas. Pirms pusotra gadsimta Jaunzēlandē bija 1 miljona aitu ganāmpulks; tagad tas ir 40 miljoni. Tādā pašā laikposmā skaitļi Francijā ir pazeminājušies no 30 miljoniem līdz 8 miljoniem.

Tātad ko mēs varam darīt? Mums ir vajadzīgs īpašs Eiropas plāns aitkopības nozarei, gatavība maksāt EUR 15 subsīdiju par katru slaucamu aitu un ganāmpulka subsīdijas, kas atbilst 125 % no liellopu ganāmpulka subsīdijām, ir vajadzīgi aizdevumi, lai palīdzētu modernizēt mājlopu mītnes, ērti pieejamas kautuves, Eiropas riska apdrošināšanas fonds mājlopu audzētājiem, atbalsta sistēma un kādēļ ne Erasmus dotācijas, lai jaunie aitu gani var doties mācīties amatu uz Spāniju vai Itāliju. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ja mums ir aitas, mums ir civilizācija.

  Neil Parish (PPE-DE). - Paldies, priekšsēdētāja kungs! Jā, Martinez kungs, es zināju, ka Jaunzēlandes aitas ir vainojamas daudzās lietās, bet nebiju iedomājies, ka tās ēd citas aitas, un īpaši Eiropas aitas!

Bet, nopietni runājot, es pateicos referentam par ļoti labu ziņojumu. Atļaujiet atkārtot Nicholson kunga vārdus, ka ir lieliski redzēt jūs šeit, komisāra kungs, un es priecājos, uzzinot, ka jūs nākat no aitkopības novada Itālijā; tādēļ es esmu pārliecināts, ka jūs spēsit noskaidrot visu šo projektu.

Aitkopība ir ārkārtīgi laba ne tikai lauksaimniecībai, bet arī videi, un šodien mēs daudz runājam par lielisku vidi lauksaimniecībai. Bet apgabalā, kuru es pārstāvu, Eksmūrā, Dārtmūrā un Bodminmūrā, plakankalnu, kalnu un pakalnu apgabalu zaļo ainavu uztur aitkopība.

Aitas gaļa ir ļoti veselīga sarkanā gaļa. Tā ir gaļa, kuras audzēšanai izmantota zāle, un ja tagad mēs dzīvojam laikmetā, kad cilvēki saka, ka viena kilograma proteīna izveidei vajag astoņus kilogramus graudu, tad neaizmirstiet, ka ar zāli audzēta gaļa ir ārkārtīgi vērtīga.

Mums ir jādodas laukā un tas jālaiž tirgū, jo tā ir veselīga gaļa, taču tā ir jāpārdod, un to es saku šī ziņojuma referentam – mārketings ir ārkārtīgi svarīgs.

Es tiešām vēlos redzēt tādu maksu par ganībām, ko maksā aitkopjiem, lai viņi turētu aitas pakalnu pusē. Es negribu piesaistīto maksājumus, jo es uzskatu, ka viss, ko tā panāks, būs aitu skaits, kas pārsniedz ainavas uzturēšanai nepieciešamo skaitu. Mums ir pareizs skaits, lai uzturētu ainavu, bet vajadzīgs arī labas kvalitātes aitu ganāmpulks, ko pēc tam var atbilstīgi pārdot.

Elektroniskā iezīmēšana – mēs tai neesam gatavi. Kad jūs brāzmainā lietū atradīsities pusceļā uz kalna virsotni un mēģināsit lasīt šos jaunos monitorus, jūs sapratīsit, ka to nevar izdarīt. Vēl nav sistēmas, kas pienācīgi pārtrauc dažādu aitu numuru vienlaicīgu pārraidi. Un neaizmirstiet, ka runa ir par miljoniem un miljoniem aitu Eiropas Savienībā. Mēs vienkārši tam neesam gatavi, un es teiktu: „Atlieciet to līdz 2012. gadam vai vēl tālāk.”

  Rosa Miguélez Ramos (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas aitkopības nozarē jau daudzus gadus valda nopietna krīze, kas to novedusi līdz sabrukuma robežai, kā jau šeit tika minēts.

Tradicionāli zemo ienesību šajā nozarē vēl pasliktina barības cenu pieaugums un šo izstrādājumu patēriņa vispārēja samazināšanās.

Aylward kungs ziņojumā precīzi attēlo šo nozari un uzsver tās lielo nozīmi iedzīvotāju atbalstam visjutīgākajos un neaizsargātākajos reģionos šo cilvēku apdzīvotās vides saglabāšanai.

Šķiet, ir skaidrs, ka nepietiks ne ar tirgu, ne ar KLP pašreizējo atbalstu, lai noturētu šo nozari virs ūdens, it īpaši tādēļ, ka pašreizējās regulatīvās ražošanas izmaksas izraisa konkurētspējas zudumu salīdzinājumā ar ievestajiem izstrādājumiem, kuriem nav jāizpilda tādas pašas prasības.

Ja mēs nerīkosimies, pastāv nopietns risks, ka šie uzņēmumi var pazust, un līdz ar tiem var pazust viena no vissvarīgākajām, ja ne vienīgā, ekonomiskajām darbībām daudzos Eiropas lauku apgabalos, un tas radīs lielas grūtības zemes apsaimniekošanā.

Mūsu grupa atbalsta referenta ziņojumu, un ja mēs iesniedzām grozījumus, tad to mērķis bija tikai ziņojuma uzlabošana. Mēs esam nobažījušies ne tikai par tradicionālajām šķirnēm, kuras, bez šaubām, ir apdraudētas, bet arī par pašu lopkopību, kurai arī draud briesmas.

Kaut gan Smith kungs, šķiet, uzskata, ka aitas dzīvo vienīgi Skotijā, dažas mīt arī Spānijā. Patiesībā mēs, kā jau teikts, esam nākamie lielākie ražotāji aiz Apvienotās Karalistes, un mēs uzskatām, ka elektroniskā identifikācijas sistēma ir vienīgais veids, kā nodrošināt ganāmpulku izsekojamību, un vienīgais veids, kā nodrošināt, lai ES marķējums būtu pilnīgi uzticams.

Mūsu grupa pieprasa Kopienas finansēšanas sistēmas, lai atvieglotu elektroniskās identifikācijas ieviešanu paredzētajā laikā. Mēs gribam, lai Komisija iekļauj šīs nozares stratēģijā arī aitu ganu, slaucēju un cirpēju profesiju atdzimšanu, jo tās izzūd.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Stāvoklis aitkopības un kazkopības nozarē liecina, ka kopējā lauksaimniecības politikā ir iestājusies krīze. Tas ir vēl viens pierādījums, ka lauksaimniecības politika nesniedz cerēto un ka tās saglabāšana pašreizējā veidā izraisīs pārtikas apgādes drošuma zudumu.

Mēs esam piedzīvojuši krīzi labības tirgū, kad izrādījās, ka ir nepieciešams paņemt 2 900 000 hektāru no atmatā atstātās zemes. Pēc tam bija krīze piena tirgū, ko izraisīja ierobežošanas politika un lauksaimnieku sodīšana ar naudassodiem. Piena kvotu nācās strauji paaugstināt par 2 %, kas neļauj pilnīgi izpildīt saistības nākotnē.

Tagad izrādās, ka mums ir krīze arī aitkopības un kazkopības nozarē. Nopietns stāvoklis ir arī zirgkopībā un attiecībā uz daudzām lauksaimniecības kultūrām. Īsi sakot, lauksaimniecības politika ir jāmaina, bet ne nozares spiediena dēļ. Mēs nevaram pieļaut, lai lopkopjiem un patērētājiem tiku uzkrauts papildu slogs. Ar to es domāju, piemēram, aitu elektronisko iezīmēšanu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties jums un apsveikt komisāra kungu. Ja jūs to vēl neesat dzirdējis, komisāra kungs, tad šī Parlamenta vēstījums ir ļoti skaidrs – elektroniskā iezīmēšana ir ļoti slikta doma, un tā ir jāmet pie malas. Ja šis ziņojums – un es gribētu pateikties Liam Aylward par darbu pie tā – kaut ko panāks, tad es gribētu cerēt, lai tas panāk mazliet reālisma attiecībā pret aitu elektronisko iezīmēšanu. Jūs dzirdējāt iemeslus – tā nav praktiska, tā ir pārāk dārga, un aitkopji vienkārši to nelietos.

Pašlaik īru lauksaimnieki ir niknā omā – kā jūs zināt, pie mums notika balsojums par Lisabonas līgumu, – un būtu ļoti praktiski, ja Komisija varētu pateikt: ,,Uzklausīsim viņus un metīsim to pie malas.” Neieviesiet to!

Es gribētu pateikt kaut ko par ziņojumu, kurā izklāstītas grūtības aitkopības nozarē, un tās ir izklāstītas īpaši labi. Reāls risinājums aitkopjiem ir labākas tirgus cenas, un, ja mēs tās nevaram dabūt, tad lielāka daļa no tā, ko mēs, patērētāji, maksājam par aitas gaļu. Mums ir jāmudina jaunieši sākt ēst šo gaļu, kas, kas jūs dzirdējāt, ir veselīga pārtika. Tātad mārketinga pasākumi šīs ierosmes atbalstam ir ļoti svarīgi.

Es raizējos par 69. pantu. Mēs vienkārši pārdalām subsīdijas starp lauksaimniekiem, un es neesmu pārliecināta, ka tas ļoti labi izdosies ar tiem lauksaimniekiem, no kuriem nauda tiks paņemta.

Es atbalstu domu par videi piesaistītu maksājumu, tomēr esmu mazliet nobažījusies. Mums agrāk bija tādi maksājumi, un to dēļ bija sarežģījumi ar kalniem. Tad – uzminiet, kas notika – mēs atdalījām maksājumus, cerot atrisināt šos sarežģījumus, un tagad mēs mēģinām tos atkal piesaistīt. Taču aitkopības nozarei ir vajadzīgi papildu maksājumi, lai noturētu lauksaimniekus pie darba it īpaši sarežģītajos reģionos.

Pārejam pie darba grupas. Es neesmu lielā sajūsmā par darba grupām, taču ar prieku atbalstu šo ierosmi, ja referents, kā viņš teica, ir gatavs tai uzticēties un nodrošināt tās darbu. Vai drīkstu lūgt komisāra kungu noskaidrot, cik cilvēku, ja tādi ir, Komisijā nodarbojas ar aitas gaļu? Es secinu, ka ļoti maz. Man šķiet, ka tas ir viens cilvēks, bet es gribētu zināt.

Īsi sakot, Īrijas pieredze ar aitkopības stratēģiju nav laba. Pirms pusotra gada Īrijas lauksaimniekiem ar lielu pompu tika apsolīti EUR 28 miljoni. Uzminiet, kas notika? Līdz šim ir piešķirti EUR 9 000. Es ceru, ka šis ziņojums kaut ko uzlabos.

  Giovanna Corda (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Sākumā es vēlētos apsveikt referentu Aylward kungu ar paveikto darbu pie šī ziņojuma, kura mērķis ir aplūkot aitkopības un kazkopības nozari Eiropā. Šīs nozares ir patiesi apdraudētas, jo jau daudzus gadus ražošanas apjoms tajās nepārtraukti samazinās.

Ražotāji tagad izvēlas pāreju uz cita veida izstrādājumiem, jo cenas ir dramatiski pazeminājušās un vairs nevar nodrošināt viņiem pietiekamus ienākumus. Turklāt Eiropas patērētāji, un it īpaši jaunā paaudze, ir zaudējuši interesi par šāda veida pārtiku. Mums ir jāatdzīvina šīs nozares, jo ne tikai gaļa, bet arī piens un siers ir mūsu valsts dabiskie ražojumi, un mums tie ir jāatbalsta. Šo nozaru saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga daudzu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, piena nozare tāpat kā gaļas nozare ir saistīta ar tradīcijām un prasmi, kuru mums joprojām ir jāpiedāvā patērētājiem. Otrkārt, šīs nozares nodrošina arī darbavietas šo izstrādājumu ražošanā, pārstrādē un pārdošanā iesaistītajiem cilvēkiem. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka aitu un kazu fermas bieži atrodas izolētos kalnu vai salu reģionos. Es to zinu, jo esmu dzimusi Sardīnijā, reģionā, kuru ļoti labi pazīstu un kur diversifikācijas iespējas ir ļoti ierobežotas. Turklāt aitām un kazām ir svarīga nozīme vides aizsardzībā. Tādēļ mums ir jānodrošina šo mājlopu fermu saglabāšana un tirgus atjaunošana aitkopības un kazkopības izstrādājumiem.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es uzskatu, ka mums iesniegtajā ziņojumā ir iekļauti daudzi noteikumi, kuru izpilde varētu izrādīties labvēlīga Eiropas aitkopības un kazkopības nozares nākotnei. Manuprāt, īpaši vērtīgi ir pasākumi, kas paredzēti papildu atbalsta sniegšanai aitkopībai kalnu reģionos un apgabalos, kur aitkopība ir vienīgā lauksaimniecības nozare.

Šī nozare nav īpaši ienesīga, un diezgan ilgu laiku tā piedzīvo daudzas grūtības. Ražošanas un patēriņa samazinājumam ir pievienojies importa un ražošanas izmaksu palielinājums. Turklāt pašreizējais infekciozā katarālā drudža uzliesmojums un tam sekojošie ierobežojumi attiecībā uz dzīvnieku pārvietošanu un pārdošanu ir radījuši sociāli ekonomiskus papildu sarežģījumus.

Jānorāda, ka viens no nozares grūtību cēloņiem, starp citu, ir maksājumu un ražošanas atdalīšana. Ir jāierosina atbalsta instrumenti, lai palīdzētu atjaunot aitu un kazu ganāmpulkus Eiropas Savienībā. Es nespēju iztēloties, kā būtu, ja aitas pilnīgi pazustu no kalnu ainavas – tās vienkārši ir ainavas daļa.

Ņemot vērā nozares finanšu situāciju, ir grūti pamatot aitu un kazu elektroniskās iezīmēšanas ieviešanu. Vēlreiz atkārtoju, jaunu mikroshēmu ieviešanas izmaksas būs jāsedz ES lauksaimniekiem. Es uzskatu, ka tā vietā mums ir jāpievēršas iespēju meklēšanai, lai palielinātu aitas un kazas gaļas patēriņu. Abi gaļas veidi ir ļoti veselīgi no uztura viedokļa.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Manas valsts, Kipras, lauksaimniekiem pagājušajā gadā vislielākos sarežģījumus sagādāja neskaidrie un, kā atklājās, nepareizie mutes un nagu sērgas diagnosticēšanas rezultāti, kurus sniedza kāda Apvienotās Karalistes dzīvnieku slimību noteikšanas laboratorija. Šo dzīvnieku slimību laboratoriju Komisija izmanto kā atsauces laboratoriju. Tās dotie rezultāti izraisīja tūkstošiem dzīvnieku nogalināšanu un katastrofu daudziem salas aitkopjiem.

Šī laboratorija, es piezīmēšu, ir tā pati vieta, no kuras dažus mēnešus iepriekš izplatījās vīruss, kas izraisīja uzliesmojumu AK ar postošām sekām vietējiem lauksaimniekiem.

Vai drīkstu aicināt Komisiju vēlreiz un daudz kritiskāk izskatīt tās izmantotās dzīvnieku slimību atsauces laboratorijas normas, lai nodrošinātu tās zinātniskās uzticamības atbilstību pieprasītajam visaugstākajam līmenim?

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Man diemžēl jāsaka, ka Aylward kunga ziņojums patiesībā vairāk runā par Eiropas aitkopības un kazkopības nozares glābšanu nekā par tās nākotni.

Mēs tik tikko pamanījām, ka no mūsu ainavas ir praktiski pazudušas aitas un kazas, tāpat kā ir pazuduši zirgi. Mēs vairs nedzirdam zvaniņu skaņas vai suņu rejas. Pazūd arī no vietējām izejvielām izgatavotie izstrādājumi. Es runāju par tādiem izstrādājumiem kā piens, gaļa, vilna un ādas.

Es uzskatu, ka joprojām pastāv iespēja izglābt šo dzīvnieku audzēšanu vismaz dažos reģionos. Ja mēs neīstenosim vismaz referenta ierosinātos pasākumus, zooloģiskie dārzi būs vienīgā vieta, kur mēs turpmāk redzēsim šīs radības. Ja ražošana nav izdevīga, mēs, bez šaubām, varam iepirkt piegādes no Jaunzēlandes, Austrālijas vai citām valstīm. Taču mums vajadzētu censties saglabāt pašiem savu faunu, kuras daļa ir aitas un kazas. To ir svarīgi atcerēties.

  Antonio Tajani, Komisijas loceklis. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šķiet, ka mēs visi šovakar nākam no reģioniem, kuros pastāv ganību lopkopība, un ka šeit valda dedzīga interese par aitkopības un kazkopības nozari. Tādēļ man vajadzēs – un es, protams, to darīšu – ziņot kolēģēm Fischer Boel kundzei un Androulla Vassiliou kundzei par visu, kas šovakar tika runāts Parlamentā, un par visiem deputātu pieprasījumiem.

McGuinness kundze, es pilnīgi saprotu Parlamenta nostāju attiecībā uz delikāto iezīmēšanas jautājumu. Kā jau teicu, es ziņošu atbildīgajai komisārei par dažu deputātu šovakar pausto viedokli. Es tiešām saprotu Parlamenta bažas un ceru, ka mēs kopā ar komisāri M. Fischer Boel varēsim rast labvēlīgu risinājumu.

Es uzskatu un ticu, ka, tiklīdz beigsies debates Parlamentā un Padomē, veselības pārbaude sniegs pienācīgu atbildi uz daudzām bažām attiecībā uz aitkopības un kazkopības nozares nākotni, ko paudis referents un ko pauduši daudzi deputāti šajās debatēs.

Dažu jautājumu risinājums varētu būt pieejams jau tuvākajā laikā. Mēs strādājam pie nolīguma par Dohas Attīstības programmas lauksaimniecības aspektiem, kas jāpabeidz pirms vasaras pārtraukuma. Tas ieviesīs lielāku skaidrību referenta izvirzītajā jautājumā par paaugstināta riska produktiem.

Attiecībā uz atbalstu mēs pieņemam visus konstruktīvos priekšlikumus, taču, ka jau minēju, mēs ievērojam principu par mērķtiecīgu atbalstu izstrādājumiem ar skaidri nosakāmu kvalitāti.

Ir radies vēl viens jautājums par šīs nozares nākotni – nozares, kuru ne tikai es, bet arī pārējie komisāri uzskata par ārkārtīgi svarīgu Eiropas Savienības, bet galvenokārt atsevišķu kalnu reģionu un reģionu ar īpaši sarežģītu hidroģeoloģisko sistēmu, ekonomikai.

Tādēļ es gribu atbildēt uz ieteikumu par Komisijas un dalībvalstu pārstāvju grupas izveidi, lai pārraudzītu norises šajā nozarē. Attiecībā uz šādas grupas izveidi nav lieki jāsaka, ka Komisija vienmēr ar pateicību pieņem dalībvalstu un nozares pārstāvju komentārus un priekšlikumus, un Komisijai, manuprāt, ir jākļūst vēl atvērtākai pieprasījumiem no visas Eiropas Savienības. Tomēr Komisijā jau pastā dažādas organizācijas, kas ir atbildīgas par šo nozari.

Aitkopības un kazkopības pārvaldes komiteja izdod atzinumus par tiesību aktiem, kas attiecas uz šo nozari. Aitkopības un kazkopības nozares prognožu grupā iekļauti tirgus speciālisti, kuri tiekas divreiz gadā, lai apspriestos par tirgus tendencēm un prognozēm. Šo sanāksmju atzinumus nosūta Aitas gaļas un kazas gaļas konsultatīvajai grupai, kura arī tiekas divreiz gadā un pārstāv visu nozari no kūts līdz dakšiņai. Arī šī grupa apspriež plašu jautājumu loku, kurus tās dalībnieki var ieteikt iekļaušanai darba kārtībā.

Manuprāt, vēl vienas darba grupas izveide būtu saistīta ar papildu administratīvo slogu, un būtībā tā dublētu pašreizējās pārvaldes sistēmas funkcijas – patiesībā tā būtu pretrunā ar KLP vienkāršošanas mērķi.

Neraugoties uz to, es esmu gatavs – un man šķiet, ka varu izteikties arī komisāres M. Fischer Boel vārdā – pārbaudīt visas pašreizējā sistēmā pieejamās iespējas.

  Liam Aylward, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Tā bija nolaidība no manas puses – neapsveikt jauno komisāru, lai pateiktos viņam un novēlētu labu veiksmi. Es, protams, gribētu pateikties par ieguldījumu visiem šāvakara runātājiem, it īpaši ēnu referentiem.

Es vēlētos pateikties arī Slovēnijas prezidentūrai par iepriekšējos sešos mēnešos sniegto atbalstu, kad tā piekrita iekļaut aitkopības nozares attīstību Lauksaimniecības ministru padomes marta darba kārtībā. Tas deva visas Kopienas lauksaimniecības ministriem iespēju apspriest krīzi.

Liels paldies arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam Neil Parish, kurš bija ļoti izpalīdzīgs un pretimnākošs.

Es gribu īsi pievērsties grozījumiem un šovakar izvirzītajiem jautājumiem. Es dzirdēju Komisijas viedokli par darba grupas izveidi. Tagad es zinu, ka man ir taisnība, jo viņi iebilst pret to. Man bija ļoti grūti piekrist 2. grozījumam. Es saņēmu dažus priekšlikumus. Ja mēs varam panākt pienācīgu formulējumu, man ar to nav grūtību, taču es nemazināšu nozīmi tam, ko mēs mēģinām panākt.

Atkārtoju, mans viedoklis par elektronisko identifikāciju vienmēr ir bijis skaidrs. Es esmu pret to ne tikai ar to saistīto augsto izmaksu dēļ, bet arī tādēļ, ka priekšrocības nav pierādītas un ir grūtības ar īstenošanu. Taču es vienmēr esmu teicis, ka katrai dalībvalstij ir jādod izvēles iespēja ieviest šo sistēmu brīvprātīgi. Tādēļ es nevaru atbalstīt 4. grozījumu, bet varu atbalstīt PPE-DE grupas iesniegto 1. grozījumu par sistēmas ieviešanas atlikšanu vismaz līdz 2012. gadam.

Visus pārējos ierosinātos grozījumus es pieņemšu. Tagad es tos neizskatīšu, taču es varu pieņemt 6., 7., 8., 9., 3. un 5. grozījumu.

Domāju, ka ir vērts norādīt, ka kopš 2003. gada ir noteikts, ka katrai kopējās lauksaimniecības politikas nozarei, kura sastopas ar grūtībām vai trūkumiem, tiks piešķirta prioritāte saistībā ar KLP veselības pārbaudi. Es lūgšu lauksaimniecības komisāri nodrošināt, lai gaidāmajā pārbaudē tiktu vispusīgi risinātas aitkopības un kazkopības nozares intereses.

Nobeigumā es vēlētos novēlēt Francijas prezidentūrai labu veiksmi turpmākajos sešos mēnešos. Tie būs ļoti nozīmīgi šim ziņojumam. Esmu ticies ar Francijas lauksaimniecības ministru Barnier kungu, kurš jau ir apņēmies apspriest šo nozari Lauksaimniecības ministru sanāksmē novembrī. Esmu pārliecināts, ka Barnier kungs, kurš ir labi informēts un saprot grūtības, ar kurām saskaras aitkopības un kazkopības nozare, darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu šajā ziņojumā par aitkopības un kazkopības nozares nākotni iekļauto priekšlikumu īstenošanu saistībā ar KLP veselības pārbaudi.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 19. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski. – (PL) Aitkopība ir viena no lopkopības nozarēm, kura pēdējā laikā ir saņēmusi mazāku atbalstu nekā cūkkopība vai liellopu audzēšana.

Taču aitkopība ir īpaši svarīga valstīm, kurās ir sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi. Tā ir svarīga arī reģioniem, kuros vēsturiskās tradīcijas nosaka aitas gaļas ražošanas un patēriņa lielo nozīmi iedzīvotājiem.

Ir jārūpējas, lai šī nozare nesabruktu. Īpaši svarīgi tas ir pašlaik, kad mēs piedzīvojam pārtikas cenu strauju celšanos. Mēs vienkārši nevaram atļauties ierobežot šo ražošanu.

Es pilnīgi atbalstu referenta priekšlikumu par papildu maksājumu piešķiršanu tradicionālajām kalnu šķirnēm, lai aizsargātu aitas īpaši paaugstināta riska reģionos. Es atbalstu arī priekšlikumu par aitas gaļas marķēšanu ar īpašu Eiropas logo, lai atšķirtu to no trešo valstu izstrādājumiem. Mūsu pienākums ir palīdzēt Eiropas iedzīvotājiem atšķirt labu pārtiku no tādas, kas varētu būt neatbilstoša Eiropas normām.