Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir kopīgās debates par

- Jean Lambert ziņojumu (A6-0251/2008) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (COM(2006)0016 – C6-0037/2006 – 2006/0006(COD));

- Emine Bozkurt ziņojumu (A6-0229/2008) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un nosaka XI pielikuma saturu (COM(2006)0007 – C6-0029/2006 – 2006/0008(COD)) un

- Jean Lambert ziņojumu (A6-0209/2008) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai par Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. […] noteikumu attiecināšanu arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (COM(2007)0439 – C6-0289/2007 – 2007/0152(CNS)).

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, visi četri apspriežamie tiesību akti aplūko jautājumus, kam ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības valstu pilsoņu ikdienas dzīvi. To cilvēku tiesību aizsardzība, kas pārvietojas Eiropā, sociālās nodrošināšanas sistēmā nav atdalāma no tiesībām uz pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā.

Komisijas priekšlikumiem ir viens kopējs mērķis, un tas ir — modernizēt un vienkāršot dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.

Mērķis ir noteikt sadarbības sistēmu starp iestādēm un procesus, kas vienkāršotu un paātrinātu sociālo pabalstu aprēķināšanu un izmaksu to saņēmējiem. Šie pabalsti ir ģimenes pabalsti, pensijas, bezdarbnieka pabalsti un tā tālāk, citiem vārdiem sakot, virkne sociālo pabalstu, kas ir ļoti svarīgi Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvē.

Es vēlētos pateikties deputātiem un referentiem par pēdējos mēnešos padarīto darbu šo svarīgo tekstu jomā.

Īstenošanas regula nosaka, kā Regulai (EK) Nr. 883/2004, ko mēs saucam par pamatregulu, vajadzētu darboties. Tā attiecas uz visām personām, kas izmanto valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu: pilsoņiem, dalībvalstu sociālās nodrošināšanas iestādēm, veselības aprūpes iestādēm un darba devējiem.

Tās mērķis ir pēc iespējas skaidrāk noteikt procedūru, uz kuru pamatojoties tās apdrošinātās personas, kas nemitinās savā valstī, saņemtu sociālo pabalstu. Kur man jāvēršas, lai saņemtu ģimenes pabalstu? Kādi pasākumi jāveic manam darba devējam, ja viņš uz kādu laiku vēlas norīkot mani darbā uz citu dalībvalsti? Mans darba mūžs tuvojas beigām, un, tā kā es esmu strādājis vairākās dalībvalstīs, kā lai es uzzinu to, kā mana pensija tiks aprēķināta un kas man jādara, lai to saņemtu?

Iepriekš minētajā regulā noteiktās procedūras ir paredzētas, lai palīdzētu pabalstu saņēmējiem gūt nepieciešamās atbildes, sadarbojoties sociālā nodrošinājuma iestādēm.

Mēģinot panākt šīs sadarbības iedarbīgumu un apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc iespējas ātrāk, mēs sapratām, cik svarīga ir datu elektroniska apstrāde un apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm.

Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskas apmaiņas (EESSI) tīkls nodrošinās, ka datu apmaiņa būs ātra un droša, kā arī saīsinās to laiku, kas sociālās nodrošināšanas iestādēm ir nepieciešams atbildes sniegšanai un situācijas izskatīšanai pārrobežu nodarbinātības gadījumā.

Ja īstenošanas regulu drīz pieņems, tad iedzīvotāji varēs baudīt sasniegto progresu — vienkāršotu un modernizētu koordinēšanu —, kā arī izmantot jaunās tiesības, kuras nevarēja ieviest līdz šim, lai gan tās ir noteiktas pamatregulā. Eiropas valstu iedzīvotāji patiešām varēs manīt jaunās koordinēšanas koncepcijas priekšrocības vienīgi pēc īstenošanas regulas pieņemšanas un regulas, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumus, pieņemšanas.

Divi turpmākie rezolūcijas projekti attiecas uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un tās pielikumiem. To mērķis ir grozīt pamatregulu, ņemot vērā dalībvalstu, īpaši to dalībvalstu, kas pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada 29. aprīļa, ieviestās izmaiņas tiesību aktos pēc tam, kad pieņēma pamatregulu.

Šīs rezolūcijas arī groza Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumus, kas nebija pilnīgi brīdī, kad tika pieņemta pamatregula.

Neskatoties uz šo tekstu tehnisko raksturu, to mērķis saglabājas tāds pats — nodrošināt to sistēmu un procedūru pārskatāmību, kas attiecas uz personām, kuras pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā. Piemēram, XI pielikumā ir īpašs nosacījums, kas ņem vērā dalībvalstu tiesību aktu specifiku. Tādēļ pielikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu pārskatāmību un tiesisko skaidrību attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktiem, kas arī ir diezgan plaši.

Valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana, kurā jūs ieguldāt savu darbu kā tiesību aktus pieņemoša iestāde, nodrošinās, ka divi pamatprincipi (vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija) tiek pilnībā piemēroti to Eiropas valstu pilsoņu interesēs, kas izmanto tiesības uz brīvu pārvietošanos.

Īstenošanas regula arī paredz Regulas Nr. 883/2004 noteikumu attiecināšanu arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka trešo valstu valstspiederīgie, kas tiesiski uzturas Eiropas Savienībā un kas atrodas pārrobežu situācijā, var izmantot sociālās nodrošināšanas sistēmas modernizēto un vienkāršoto koordinēšanu.

Patiesībā ir būtiski, ka vienots un kopējs koordinēšanas likums tiek piemērots administratīvajos jautājumos, kā arī lai panāktu vienkāršošanu.

Vienošanās panākšana attiecībā uz šīm regulām nozīmēs lielu progresu visiem tiem, kas izmanto šīs regulas, un nodrošinās labākus pakalpojumus cilvēkiem, kuri pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā.

Tas pierādīs, ka regulas par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu ir gatavas 21. gadsimta jaunajiem uzdevumiem attiecībā uz pārvietošanos. Es vēlētos piebilst, ka šis darbs ir tapis dalībvalstu lieliskās sadarbības rezultātā un ka griba rast risinājumus iedzīvotāju labā ir palīdzējusi pārvarēt atšķirības starp dažādām sistēmām un šīs jomas sarežģītību.

Dāmas un kungi, es vēlos teikt, ka Komisija pilnībā atbalsta 2. un 161. grozījumu, kas paredz izmantot elektronisko datu apstrādes sistēmu, kura ir jo īpaši svarīga attiecībā uz elektroniskā datu reģistra darbību un pārrobežu lietu elektronisko apstrādi. Komisija arī noteikti atbalsta 90. grozījumu, kas aplūko slimības pabalstu un ilglaicīgas aprūpes pabalstu piešķiršanu. Šie divi grozījumi piešķir sistēmu izmantojošiem pilsoņiem svarīgas tiesības.

  Jean Lambert, referents. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos runāt par saviem diviem ziņojumiem lieliskajā laikā, kas man ir atvēlēts šajā Parlamentā.

Vispirms es vēlos sākt ar pateicību kolēģiem, Padomei un Komisijai par līdzšinējo labo sadarbību sarežģītā jautājuma risināšanā — tā tas ir vienmēr, kad tu mēģini izklāstīt rakstiski to, ko dari praksē, lai vismaz tiem, kas šo sistēmu izmanto, un tiem, kam tas nepieciešams, šī sistēma taptu skaidra.

Kā jau komisārs teica, Pamatregula (EK) Nr. 883/2003 aplūko koordinēšanu, nevis — un es vēlos to uzsvērt — sociālās nodrošināšanas sistēmu saskaņošanu starp dalībvalstīm attiecībā uz tiem pilsoņiem, kas dzīvo vai strādā citā dalībvalstī, vai pat vienkārši ceļo uz to. Tā nevar stāties spēkā, kamēr par šo īstenošanas regulu nav panākta vienošanās starp Parlamentu un Padomi koplēmuma procedūrā, kam nepieciešama Padomes vienprātība, kuru panākt nav mazāk sarežģīti.

Īstenošanas regula nosaka administratīvo struktūru tam, kā šai sistēmai vajadzētu darboties. Tā nosaka noteikumus, kā katrai dalībvalstij, katrai kompetentajai iestādei būs jārisina dažādie sociālās nodrošināšanas jautājumi attiecībā uz pārrobežu gadījumiem. Jaunajā pamatregulā un īstenošanas regulā svarīga loma ir elektronisko datu apmaiņai, lai nodrošinātu lielāku datu apmaiņas ātrumu un precizitāti.

Cerams, ka tas atrisinās šo situāciju — vai vismaz mazinās risinājumam nepieciešamo laiku —, kad uz ierēdņu galdiem krājas tūkstošiem dokumentu, receptes, ko „vienmēr skaidrā” rokrakstā izrakstījuši neskaitāmi ārsti, un citi pieprasījumi saistībā ar veselības aprūpi citā valstī. Mēģinot to vienkāršot un izskaidrot, cerams, mēs varam mazināt pašreizējo viltojumu skaitu sistēmā. Piemēram, cilvēki izmanto pašreizējo bezdarbību un manipulē ar atmaksas sistēmu aprūpei citā valstī. Tāpat tā arī varētu nodrošināt, ka vairāk veselības aprūpes sniedzēju un privātpersonu iesniegtu pieprasījumus, jo viņi justu, ka pastāv cerība uz apmaksu, nevis atvēlēšanu to mantiniekiem.

Pamatregulas 78. un 79. pantā ir noteikta Komisijas loma attiecībā uz elektronisko datu apmaiņas attīstību, arī iespējamo finansējumu, tā ka es esmu nedaudz pārsteigts un sarūgtināts par ierosinājumu svītrot 2. un 161. grozījumu, kas attiecas uz šī būtiskā attīstības virziena piemērošanu. Kad mēs apspriedām datu apmaiņas jautājumu, tad komiteja saprata, ka Parlamentam vajadzētu ļoti skaidri noteikt drošības pasākumus un nepieciešamību pēc atbilstošu datu apkopošanas. Tādēļ mēs savos priekšlikumos palielinājām prasības datu aizsardzībai.

Pamatregula arī aplūko materiālo pabalstu veselības aprūpes jomā pieejamību tiem cilvēkiem, kas uzturas citā dalībvalstī, piemēram, atvaļinājumā, vai kam nepieciešama ārstēšana medicīniskas nepieciešamības dēļ, nevis vienkārši pēc brīvas izvēles. Nesen publicētajai direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir saistība ar šo pamatregulu. Parlamentam būs jānodrošina, ka nav pretrunu starp šiem diviem tiesību aktiem.

Komiteja arī gaida priekšlikumus vienlīdzības direktīvu paplašināšanai un ir ierosinājusi divus pasākumus, kas it sevišķi attiecas uz invalīdiem, — vienu pārrobežu pasākumu, kurš nodrošina, ka dalībvalstis ņem vērā noteiktu grupu invalīdu vajadzības saziņā ar viņiem, un otru — nodrošinot samaksu personai, kas pavada invalīdu, kuram nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība citā valstī. Mēs apzināmies, ka šo jautājumu ir nepieciešams apspriest ar Padomi.

Īstenošanas regulā arī ir noteikti vairāki termiņi. Es zinu, ka attiecībā uz tiem ir atšķirīgi viedokļi, kurus mēs uzklausīsim šodien, apspriežot grozījumus. Komiteja arī atbalsta atkārtoti izskatīto grafiku attiecībā uz naudas pabalstu par ilgtermiņa aprūpi aprēķināšanu un izmaksu un papildu skaidrojumu par pierobežu darba ņēmējiem, kas kļūst par bezdarbniekiem. Es ceru, ka Parlaments varēs atbalstīt šos komitejas grozījumus.

Attiecībā uz otru ziņojumu par trešo valstu valstspiederīgo tiesībām, ceļojot Eiropas Savienības teritorijā, jau ir regula, kas attiecas uz likumīgi deklarētajiem iedzīvotājiem pārrobežu situācijā un sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu attiecībā uz viņiem. Tagad tā ir jāatjauno — ja mēs atjaunojam pamatregulu, mums ir jāatjauno arī ar to saistītā regula.

Jaunais priekšlikums ir gandrīz tāds pats kā esošais. Tas atkal paskaidro apjomu un nostiprina tiesības, kādas cilvēkiem jau ir. Tajā nav noteiktas jaunas tiesības, un tas kļūs vēl svarīgāks, kad Eiropas Savienība attīstīs tās kopējo imigrācijas politiku. Priekšlikums par tā saucamo zilo karti arī gūs labumu no regulas atjaunošanas. Es atkārtoti izsaku cerību, ka Parlaments var atbalstīt komitejas grozījumus šajā jomā. Mēs vēlamies skaidru principa izklāstu, un tādēļ es tāpat kā komiteja iesaku neatbalstīt grozījumus par papildu pielikumiem.

(Aplausi)

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

  Emine Bozkurt, referente. − (NL) Dāmas un kungi, šodien mēs balsosim par priekšlikumu koordinēt Eiropas sociālās nodrošināšanas sistēmu skaidrāk un elastīgāk, un tādēļ mēs balsosim par skaidrāku pielikumu.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir strādājuši pie priekšlikuma vienkāršošanas, lai Eiropas valstu iedzīvotāji varētu labāk saprast sarežģītos noteikumus, ko piemēro sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanai.

Man ir jāsāk ar pateicību „ēnu” referentiem, ar kuriem man bija prieks sadarboties, izstrādājot šo dokumentu pēdējos mēnešus un gadus. Protams, Jean Lambert, kas bija „ēnu” referente manam ziņojumam Zaļo vārdā, tāpat kā es biju „ēnu” referente viņas ziņojumam, Ria Oomen-Ruijen no EPP-ED grupas, Bilyana Raeva no ALDE grupas, Dimitrios Papadimoulis no GUE/NGL grupas un Ewa Tomaszewska no UEN grupas, kā arī visiem citiem deputātiem, kas ieguldīja lielu darbu šajās debatēs.

Es arī vēlos uzsvērt, ka sarunas ar Komisiju un Padomi noritēja ļoti veiksmīgi. Tādēļ es esmu īpaši pateicīga Hélène Michard un Rob Cornelissen no Eiropas Komisijas. Sadarbībā ar Padomi iesaistījās vairākas prezidentūras. Ņemot vērā, ka līdz nonākšanai pie balsojuma par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu bija nepieciešami vairāki gadi, mums bija tas prieks sadarboties ar Somiju, Vāciju, Portugāli, Slovēniju un Franciju.

Dāmas un kungi, tas patiešām bija ilgs process ar veiksmīgu iznākumu. Tagad mēs esam panākuši labu kompromisu, kuru var atbalstīt visas dalībvalstis, visas Eiropas valstu iestādes, arī Eiropas Parlaments. Mūsu galvenais princips, izvērtējot grozījumus, bija pārliecība par to, ka izmaiņas koordinēšanas līdzšinējā sistēmā nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt pilsoņu tiesību mazināšanos.

Viens ļoti svarīgs piemērs tam ir III pielikuma svītrošana, jo III pielikums ļauj dalībvalstīm ierobežot to pilsoņu tiesības. Šis ziņojums pauž mūsu centienus Eiropas vārdā dot tās pilsoņiem vairāk tiesību tik daudz jomās, cik vien iespējams. Labā ziņa par Eiropas sadarbību ir tāda, ka tā ļauj Eiropas valstīm kopīgi rūpēties par to pilsoņiem. Sociālais taisnīgums ir galvenais jautājums, un to nevar apturēt robežas. Pilsoņiem ir jābūt drošiem, ka viņu sociālās tiesības tiks aizsargātas pat ārpus savas valsts robežām.

Vienotais tirgus ļauj cilvēkiem brīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā. Un mēs vēlamies to veicināt. Tad cilvēki varētu būt pārliecināti, ka viņu tiesības uz sociālo nodrošināšanu ceļo kopā ar viņiem, ka viņu pensijas nav apdraudētas, lai kur viņi dzīvotu vai strādātu, un ka atbilstoša aprūpe ir garantēta visās Eiropas Savienības valstīs ne tikai viņiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem. Tādai vajadzētu būt Eiropas valstu sadarbībai.

  Zuzana Roithová, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. − (CS) Dāmas un kungi, būdama atzinuma projekta sagatavotāja par šo ziņojumu, es paužu nožēlu, ka atbildīgā komiteja nav pieņēmusi manus galvenos priekšlikums. Tā atkārtoti ir palaidusi garām iespēju noteikt skaidrus norādījumus sociālā nodrošinājuma noteikumiem, kas būtu piemērojami visiem ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas jebkuras dalībvalsts teritorijā, attiecībā uz samaksu par neobligāto veselības aprūpi saskaņā ar Tiesas spriedumiem. Tā rezultātā mums joprojām ir skaidri jānosaka, ka atmaksai par plānotu veselības aprūpi ārvalstīs vajadzētu atbilst vismaz līdzīgas aprūpes izmaksām valstī, kurā pacients ir apdrošināts. Iedzīvotājam, kas plāno izmantot aprūpi slimnīcā, ir jālūdz iepriekšēja atļauja, taču viņam ir tiesības iesniegt apelāciju, ja viņa iesniegums tiek noraidīts. Iepriekšējs paziņojums par slimnieku ambulatoru ārstēšanu nav obligāts. Tagad pilsoņiem būs jāgaida, kamēr pieņems jauno direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi, lai gan izmaksu atlīdzināšana ir daļa no šī regulas. Turklāt direktīva nenodrošinās subsidiaritātes principa ievērošanu veselības aprūpes jomā, taču politikas pieņemšana, iespējams, var kavēties gadiem. Es paužu nožēlu, ka Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja pārvērtēja šī tiesību akta nozīmīgumu. Tomēr ziņojums ir ļoti labs un es to atbalstīšu.

  Gabriele Stauner, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos ko teikt par J. Lambert ziņojumu par regulas īstenošanu, kas attiecas uz sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu.

Kā jau referente teica, regulas mērķis ir koordinēšana, nevis saskaņošana, kam mums ES nav nekāda tiesiska pamatojuma. Tomēr daži Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pieņemtie grozījumi pārsniedz koordinēšanu un veido pamatu jaunai kompetencei un pakalpojumiem. Pēc mūsu domām, piemēram, nav nepieciešams noteikt Komisijas tiesības dibināt tās neitrālo centrālo datu bāzi un neatkarīgi operēt ar to, lai nodrošinātu atbilstošus maksājumus pilsoņiem. Tas ir dalībvalstu uzdevums, ko tās līdz šim ir veikušas, un turklāt tagad tām ir jānozīmē sadarbības iestāde šim mērķim. Arī tiem pilsoņiem, kam nepieciešams padoms, daudz ērtāk un tuvāk ir doties uz dalībvalsts iestādi, nevis apmeklēt attālo un anonīmo Komisijas datu bāzi. Tādēļ es vēlos ierosināt komisāram tieši šo jautājumu.

Tāpat mēs neuzskatām, ka katram apdrošinātam invalīdam ir tiesības saņemt pabalstu par pavadošās personas ceļojumu un uzturēšanos. Pavadošās personas ceļojumu izdevumu segšanai ir jābūt noteiktai stingros noteikumos par invalīdiem, ko jebkurā gadījumā parasti nosaka dalībvalstu tiesību akti.

Mēs arī uzskatām, ka bezdarbniekiem, kas nav izpildījuši savas saistības nodarbinātības valstī, proti, nav veikuši atbilstošus pasākumus, lai atrastu tur darbu, nevajadzētu ļaut pieprasīt pabalstus valstī, kurā viņi uzturas, it kā viņi vienmēr būtu ievērojuši likumus. Tas nav pareizi.

Pārējie trīs manas grupas grozījumi attiecas uz termiņu, kam vajadzētu būt sešus mēnešus ilgam. Tam nevajadzētu svārstīties no 12 līdz 18 mēnešiem.

  Jan Cremers, PSE grupas vārdā. – (NL) PSE grupas vārdā es pateicos referentēm, Komisijas ierēdņiem un Slovēnijas prezidentūrai.

Šim jautājumam ir ilga vēsture. Galu galā agrākā Regula (EEK) Nr. 1408/71 ir viens no pirmajiem tiesību aktiem par brīvu darbaspēka pārvietošanos Eiropā. Ierosinātais vienkāršojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu ātrākus pakalpojumus Eiropas valstu pilsoņiem, kad tie pieprasa tiesību ievērošanu, un vienlaicīgi labāk pārbaudītu šādu prasību tiesiskumu. Šajā gadījumā ļoti svarīgi faktori ir sadarbība starp maksājumu aģentūrām un uzlabota datu apmaiņa. Noteikumiem arī jānodrošina, ka pierobežu darba ņēmēju un citu personu tiesības netiek pārkāptas.

Otrajā lasījumā mūsu grupa uzsver trīs jautājumus, ko nepieciešams aplūkot tuvāk. Pirmkārt, joprojām ir divi dažādi likumi par to, vai persona ir darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona bez nodarbinātajiem. Sociālās nodrošināšanas kontekstā izmantojamā definīcija ir tā, kas piemērojama izcelsmes valstī, kamēr nodarbinātības kontekstā definīcija, ko piemēro norīkotiem darbiniekiem ir tā, ko piemēro nodarbinātības valstī. Kamēr mēs nepieņemsim skaidru definīciju Eiropā par to, kas ir pašnodarbināta persona, šis jautājums atkal un atkal izraisīs diskusijas Parlamentā.

Otrs jautājums ir par informācijas sniegšanu personām, kam ir tiesības uz šādu informāciju. Grozītajā Komisijas tekstā nosacījumi par to, kad un par kādiem jautājumiem personām ir tiesības saņemt informāciju, ir izmētāti vairākos dažādos pantos. Skaidrs kopsavilkums par tiesībām saņemt informāciju, kas tiktu noteikts vienā no šī tiesību akta galvenajiem punktiem, vairāk izskaidrotu šos nosacījumus personām, kuras vēlas izmantot savas tiesības.

Trešais jautājums, kas izraisa bažas, ir atbilstības pārbaude. Mēs zinām no iepriekšējās regulas, ka deklarēšanās dalībvalstī un sadarbība un koordinēšana starp kompetentajām iestādēm dažreiz bija ļoti neveiksmīga. Būtu ļoti labi, ja Parlamentu turpmāk informētu par to, kā tiek ievēroti attiecīgie tiesību akti.

  Ona Juknevičienė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Es apsveicu referenti J. Lambert un pateicos viņai par sadarbību šī dokumenta sagatavošanā!

Regula nosaka kārtību un risina praktiskas ikdienišķas cilvēku problēmas. Tās mērķis nav vienādot sociālās nodrošināšanas sistēmas. Tā ir piemērošanas metode, kas pieļauj atšķirīgas sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībvalstīs. Tomēr tā palīdz cilvēkiem uzzināt savas tiesības.

Pirms gada prezidents N. Sarkozy teica runu šajā Parlamentā, kurā viņš paziņoja, ka Francijas iedzīvotāji uzskata, ka Eiropas Savienība nerūpējas par viņiem un nesniedz nekādu sociālo nodrošinājumu. Arī Īrijas iedzīvotāji droši vien nezina, ko viņi var sagaidīt no ES.

Šodien Francijai un mums, patiešām mums visiem, ir iespēja pierādīt cilvēkiem, ka viņu problēmas tiek risinātas Eiropas Savienības līmenī.

Diemžēl, kā es zinu, ne visi Padomē ir gatavi pieņemt Komisijas ierosinātos termiņus dalībvalstīm to dažādību saskaņošanai. Referente mums iesaka nesteigties.

Mana grupa atbalsta priekšlikumus un grozījumus, kas nosaka, ka dalībvalstīm ir jāatrisina maksājumu un atbilstības jautājumi sešos mēnešos, nevis jāvelk to pusotra gada garumā. Cilvēkiem nebūtu jācieš iestāžu bezdarbības un novēlotas lēmumu pieņemšanas dēļ.

Šī regula varētu būt vislabākais piemērs ES centieniem iegūt tās pilsoņu uzticību.

Tādēļ es aicinu savus kolēģus balsot par šiem grozījumiem. Tie nosaka praktisku un plašu palīdzību katram ES pilsonim. Mūs ievēlēja, lai mēs pārstāvētu cilvēkus, nevis valdību vai iestādes.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, katrai Eiropas Savienības valstij ir sava sociālās nodrošināšanas sistēma, kas atšķiras no citu valstu sistēmām atkarībā no gadu garumā iesakņojušām tradīcijām un valsts finanšu iespējām. Šīs sistēmas nav pakļautas saskaņošanai. Tiesības uz brīvu pārvietošanos, lai kļūtu par nodarbināto citās valstīs, ir radījušas nepieciešamību pēc sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas. Pašreizējās regulas šajā jomā ir jāvienkāršo.

Elektronisko datu pārraides sistēmas ieviešana Polijas pensiju sistēmā ir lielā mērā mazinājusi kļūdu skaitu apdrošināšanas datu pārraidē starp iestādēm.

Ir nepieciešams aizsargāt pilsoņus pret viņu tiesību uz apdrošināšanu mazināšanos. Nodarbinātajiem vajadzētu zināt, kuru sistēmu izmantos, aprēķinot viņu pabalstus. Viņiem ir tiesības zināt, kā aprēķinās viņu iemaksas un kādi tā rezultātā būs pabalsti. Tādēļ iespēju robežās ir jāvienkāršo regulas un procedūras, kas attiecas uz sistēmu koordinēšanu un kas būtībā ir ļoti sarežģītas, kā arī tās nevajadzētu pielietot ar atpakaļejošu spēku, tādējādi nodarot kaitējumu apdrošinātajām personām.

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties referentēm, J. Lambert un E. Bozkurt, par sīki izstrādāto un smago darbu, kā arī par viņu lielisko sadarbību ar visiem „ēnu” referentiem un centieniem izmantot mūsu priekšlikumus un ieguldījumu.

Šie ir ļoti sarežģīti ziņojumi, kas satur daudz komplicētu tehnisku aprakstu, taču tie ir arī ļoti noderīgi Eiropas valstu iedzīvotājiem.

Pilsoņi ir izmantojuši ikvienu iespēju, arī neseno referendumu Īrijā, lai protestētu pret lielo sociālā budžeta deficītu, kas vērojams saistībā ar Padomes un Komisijas īstenoto politiku. Viņi vēlas tādu Eiropas Savienību, kas aizsargā viņu tiesības, un šeit nu mēs esam nonākuši, apspriežot Regulu Nr. 883/2004, kas Padomes un Komisijas, nevis Parlamentam dēļ ir atlikta gadiem, gaidot, kad pieņems piemērošanas noteikumus pielikumiem.

Tas ir iemesls birokrātismam, informācijas trūkumam, apjukumam, nodarbināto personu sociālās nodrošināšanas un pamattiesību neievērošanai un à la carte Eiropai, kādu to vēlas neoliberāļi un lielās korporācijas — ar vienotu valūtu, bet bez nodarbināto personu sociālo tiesību un sociālās nodrošināšanas koordinēšanas vai saskaņošanas. Pa vidu šim tiesību trūkumam Komisija iesniedz priekšlikumu „Bolkestein direktīvai pa sētas durvīm” veselības aprūpes jomā.

Šie ziņojumi ir citādi. Mums nevajag Bolkestein direktīvu par veselības aprūpi, mums ir nepieciešama uzlabota Regula Nr. 883/2004, ar kuru, pēc ziņojumos paustā, var risināt visus radušos jautājumus, aizsargājot nodarbināto personu un viņu ģimenes locekļu tiesības un atbalstot arī nepieciešamo mobilitāti.

Tādēļ, komisār, lūdzu, apstādiniet Bolkestein eksperimentus veselības aprūpes jomā un kopā ar Padomi atbilstoši turpiniet iesāktās procedūras, lai izstrādātu Regulas Nr. 883/2004 atlikušās sadaļas un pielikumus, lai tā varētu stāties spēkā pēc iespējas drīzāk.

Es mudinu jūs nebalsot ne par vienu grozījumu, kas vājina J. Lambert un E. Bozkurt ziņojumu saturu.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, A6-0251/2008 4. grozījumā pieminēta „bezdarbnieku mobilitāte”. Vai tas nozīmē, ka bezdarbnieki pārvietosies pa ES, meklējot darbu, uz nodokļu maksātāju rēķina? Dalībvalsts ir atbildīga par sociālās nodrošināšanas maksājumiem kādam, kas tajā strādāja, bet pēc tam pārcēlās uz citu dalībvalsti un tad kļuva par bezdarbnieku.

148. grozījumā ir noteikts, ka nodokļu maksātājam ir jāmaksā par ceļojumu, kas saistīts ar veselības izmeklējumiem citā dalībvalstī, bez šaubām, izmantojot komplekso ES formulu atmaksas sistēmai starp dalībvalstīm. Dalībvalstis var pieņemt lēmumus par invaliditāti, kas ir saistoši citās dalībvalstīs, lai gan to sarežģī invaliditātes pakāpe, taču dalībvalstīm var būt likumi, lai nodrošinātu pabalstu nepārklāšanos.

Tiesību akti attieksies uz visiem ES pilsoņiem, kas pārvietojas ES teritorijā jebkāda iemesla dēļ. Tie attieksies arī uz tiesiski deklarētajiem trešo valstu valstspiederīgiem, kas ir strādājuši vairāk nekā vienā dalībvalstī, kā arī, drīzumā, uz bezvalstniekiem un bēgļiem. Vairākas reizes šajos ziņojumos pieprasa vienkāršot regulas un modernizēt pašreizējos tiesību aktus sociālās nodrošināšanas iestādēm, darba ņēmējiem un pilsoņiem, vienlaicīgi tie ir ļoti plaši. Acīmredzot nebūs norādījumu par Kopienas budžetu. Ir teikts, ka finanšu un administratīvo slogu mazinās noteikumi koordinēšanai, ko var īstenot vienīgi Kopienas līmenī, un ka tā nav saskaņošana. Kā gan ir iespējams saņemt atlīdzību, panākt ES līmenī noteiktu formulu, likumu par visa veida pārvietošanos un likumu par koordinēšanu, ja nenotiek saskaņošana? Galu galā šajos ziņojumos ir vairāki pretrunīgi apgalvojumi. Ja tos pieņems, tad būs nepieciešamas lielas administratīvas pūles, kas maksā naudu, kura, kā apgalvots ziņojumā, nav nepieciešama.

Visbeidzot, ģimene cieš no identitātes krīzes. Dzimšanas un adopcijas pabalsti acīmredzot nav ģimenes pabalsti. Tātad — kad ģimene nav ģimene un kas tad ir adoptēts bērns?

Es arī vēlos izvairīties no identitātes krīzes. „Pierobežu darba ņēmējs” ir persona, kas strādā vienā dalībvalstī, bet dzīvo citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka vienu reizi nedēļā tā atgriežas mājās. Labi, šī ir Francija, un es došos mājās rīt. Vai es esmu pierobežu darba ņēmējs, pat ja es dzīvoju Anglijas vidienē?

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, darbaspēka mobilitātei ir jābūt galvenajai ES un Lisabonas stratēģijas īpašībai, tomēr kā Eiropas Parlamenta deputāts, tāpat kā citi Eiropas Parlamenta deputāti, es regulāri saņemu sūdzības par veselības aprūpes nenodrošināšanu, nepietiekamu segumu sociālajā jomā, un — kas ir viskaitinošāk — pretrunīgus padomus no dažādām valsts iestādēm.

Nav nekas neparasts, ka vienas dalībvalsts nodarbinātā persona strādā citā dalībvalstī kāda uzņēmuma labā, kas atrodas trešajā dalībvalstī. Tieši par to daudziem rodas jautājumi, kas izraisa bažas par to, kur un kā viņi var saņemt pabalstus. Mūsu vidū šī problēma skar Parlamenta deputātu palīgus, un, neraugoties uz Deputātu palīgu apvienības cīņu, šī problēma joprojām nav atrisināta. Man jāsaka — tas ir apkaunojoši, ka mēs pat nevaram ieviest kārtību šajā jautājumā paši savā Parlamentā, tomēr nosakām tiesību aktus citiem.

Manas galvenās bažas ir par lietderīgi nodarbinātajām personām, nevis par pabalstu tūristiem. Es vēlos redzēt, kādi trūkumi šajā tiesību aktā palīdz saņemt pabalstu tūristiem.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). - (NL) Es pateicos visiem referentiem par lielisko darbu, jo šis nebija viegls uzdevums. Priekšsēdētājas kundze, mums ir nepieciešami labi tiesību akti par nodarbināto personu brīvu pārvietošanos Eiropā, tiesību akti, kas nodrošinātu, ka tie nodarbinātie, kuri izmanto šo brīvību, neiekrīt starp diviem krēsliem. Par to tagad parūpēsies jaunā koordinēšanas regula. Šāda regula bija nepieciešama, jo vecā regula vairs nebija atbilstoša un koordinēšanas procesu varēja vienkāršot.

Es vēlos zināt, vai rezultāts ir apmierinošs. Vai viss tagad tiešām ir vienkāršots? Es par to šaubos. Mēs koordinējam sociālo nodrošināšanu, taču mēs nekoordinējam nodokļus pabalstiem, kad pabalstus arvien biežāk izsniedz kā nodokļu kredītus. Es uzskatu, ka mums vajadzētu pie tā piestrādāt.

Vēl viens jautājums ir par to, ka koordinēšana vienmēr notiek pēc pasākuma. Vietējiem tiesību aktu izstrādātājiem vajadzētu vairāk apzināties sistēmas pārmaiņu ietekmi uz ļaudīm, kas ir mobili, citiem vārdiem sakot, ļaudīm, kas strādā vienā valstī, bet dzīvo citā valstī.

Es arī vēlētos pievērst uzmanību grozījumam pielikumā. Šāds grozījums ir ļoti labvēlīgs Nīderlandes pensionāriem, kas turpina maksāt sociālā nodrošinājuma iemaksas Nīderlandē, bet dzīvo ārzemēs un tādēļ nav varējuši pieprasīt pabalstu Nīderlandē, pat ja viņi ir veikuši iemaksas šīs valsts sistēmā. Tādēļ Nīderlandes pilsoņi, kas dzīvo Beļģijā vai Vācijā, vai pat vēl tālāk, Francijā, la belle France, vai Spānijā, tagad būs tiesīgi saņemt veselības aprūpi. Par to es saku paldies arī veselības ministram, kas atbalstīja šo grozījumu.

  Jan Andersson (PSE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es vēlos pateikties referentiem. Jean Lambert ir strādājusi pie šiem jautājumiem tik ilgi, cik vien es atceros, un ir ļoti pieredzējusi. Emine Bozkurt pievienojās nedaudz vēlāk, taču viņas abas ir padarījušas lielisku darbu un jo īpaši veiksmīgi sadarbojušās ar „ēnu” referentiem no dažādām partijām.

Iesākumā — daži galvenie jautājumi, jo tos ir nepieciešams atkārtot. Tie nav par saskaņošanu. Mēs zinām, ka sociālās nodrošināšanas sistēmas Eiropas Savienībā atšķiras. Jautājums ir par pilsoņiem un viņu tiesībām izmantot iekšējo tirgu, lai meklētu darbu un uzturētos citās valstīs iekšējā tirgus robežās. Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana ir ļoti svarīga. Tiesībām uz pensiju ir svarīgi būt koordinētām. Svarīgi, lai bezdarbnieki varētu izmantot iekšējo tirgu. Svarīgi, lai pacienti varētu saņemt medicīnisko aprūpi citā valstī. Iekšējam tirgum šie jautājumi ir būtiski. Bez koordinēšanas iekšējais tirgus nedarbotos apmierinoši.

Mums ir bijusi koordinēšana arī iepriekš. Tai bija trūkumi. Tagad ir ierosināti uzlabojumi, no vienas puses attiecinot noteikumus uz vairāk cilvēkiem, nevis vienīgi ekonomiski aktīviem cilvēkiem, un no otras puses attiecinot noteikumus uz vairāk jomām, piemēram, pirmstermiņa aiziešanu pensijā, ko mēs uzskatām par pozitīvu attīstību.

Es vēlos pievērst uzmanību dažiem jautājumiem, ko risināja mūsu referentes. Jean Lambert runāja par elektronisko datu apmaiņu, un es to atbalstu, jo tā nodrošina vairākus uzlabojumus. Tomēr ir svarīgi apsvērt personas aizsardzību, apmainoties ar informāciju šādā veidā. Tādēļ mēs ievērojam Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumus.

Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgiem ir svarīgi apsvērt šo jautājumu vismaz tāpēc, ka drīz tiks ieviesta zilā karte. Vēl svarīgāk ir panākt vienlīdzīgu attieksmi. Attiecībā uz Emine Bozkurt ziņojumu es vienīgi teikšu, ka jaunajā regulā jānosaka nevis mazāk tiesību, bet gan vairāk. Tas ir svarīgi. Es vēlreiz saku paldies referentēm un ceru, ka mēs varēsim pieņemt galīgo lēmumu pavisam drīz.

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es pateicos referentei un komitejai, kas ir veikušas lielisku darbu, vienkāršojot un atjaunojot šos sarežģītos noteikumus. Temats, par ko mēs šodien runājam, tieši interesē mūsu pilsoņus. Kas ir svarīgi pilsoņiem, kas galu galā ir šo noteikumu subjekts? Pirmkārt, fakts, ka viņu tiesības ir aizsargātas un, ņemot vērā, ka šodien mums ir darbaspēka brīva aprite, ka noteikums par sociālo aizsardzību darbojas it visur. Otrkārt, dokumentam ir jābūt viņiem saprotamam. Treškārt, pabalstu sistēma ir jāievieš saprātīgā termiņā.

Ko mēs panāksim ar šīm regulām? Mūsu pilsoņu galvenās bažas — tiesības uz sociālo apdrošināšanu; šīs tiesības ir lielā mērā aizsargātas. Viņu otrās bažas — skaidrība; tā nav vēl pilnībā panākta. Es nevienu šeit nevainoju, jo šis temats ir ļoti sarežģīts, ļoti tehnisks un nav nekāds literārs darbs. Trešās bažas — termiņš, kādā pilsoņi sāks saņemt pabalstus; tas ir atkarīgs no mūsu šodienas balsojuma.

Sociālās nodrošināšanas pabalstus nevar salīdzināt ar biznesmeņa peļņu vai bankas dividendēm. Pieteikumu iesniedzēji ir ļaudis, kas nonākuši grūtībās un kam pabalsts parasti ir vienīgais ienākumu avots. Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt priekšlikumus par sešu mēnešu pabalstu izmaksas termiņu. Lai nodrošinātu pilsoņu tiesību ievērošanu un aizsardzību, saskaņošanas periodam starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jābūt tādam pašam, proti, sešiem mēnešiem, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka izmantos elektronisku sistēmu. 21. gadsimtā 18 mēneši pabalstu apstrādei nav piemērojami.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas izveidošana ir ļoti grūts uzdevums. Tādēļ mēs vēlamies sveikt referenti. Tomēr tagad es vēlos pievērst uzmanību jautājumam par pabalstiem imigrantu ģimenēm, kas ierodas no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas teritorijas. Protams, tiem, kas šeit uzturas likumīgi, pienākas pabalsts, un humānā palīdzība pienākas nelegālajiem imigrantiem, taču noteikums par neierobežotiem sociālajiem pabalstiem ģimenēm, kurām tas kļūst par pastāvīgu un vienīgo ienākumu avotu, ir pārpratums. Pašreiz ir daudzas ģimenes, kas saņem plašu pabalstu klāstu un kam nav nodoma strādāt, jo tās uzskata, ka viņu dzīves līmenis ir gana apmierinošs. Ekonomikai, kā arī Eiropas darba kultūrai un tradīcijām tas ir graujoši. To vēl pastiprina fakts, ka šīs ģimenes neintegrējas to valstu kultūrā un tradīcijās, kurās viņas ir apmetušās.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, no tehniskā viedokļa raugoties, J. Lambert ziņojums ir vērtējams pozitīvi, jo tas veicina progresu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jomā. Tas ļauj ES valstu pilsoņiem saskaitīt laika periodus, ko viņi ir pavadījuši vai strādājuši citā dalībvalstī saskaņā ar spēkā esošo sociālās nodrošināšanas sistēmu, lai aprēķinātu pensiju vai pabalstus, kuri tiem pienākas. Tādējādi tas veicina vieglāku un netraucētāku iedzīvotāju pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.

Tomēr man ir jāatzīmē, ka mēs nedrīkstam neievērot faktu, ka, neraugoties uz dažiem iebildumiem, kas izteikti ziņojumā, informācijas un personas datu apmaiņa būs elektroniska, un mēs tam pilnībā nepiekrītam.

Tagad es vēlos uzsvērt vēl vienu nepieciešamību, ko mēs patlaban neaplūkojam Eiropas Savienībā. Galvenais jautājums nav ieviest pasākumus pārvietošanās sekmēšanai vienīgi tāpēc, lai tie būtu ieviesti. Tā nav darba ņēmēju prioritāte. Tas, ko viņi cenšas panākt un pieprasa, ir to pamattiesību ievērošana. Emigrēšana no vienas valsts uz citu bezdarba vai sliktu darba apstākļu dēļ dzimtajā valstī nav sociāla nepieciešamība. Sociāla nepieciešamība ir nodrošināt skaidrību un drošību nodarbinātības jomā un līdz ar to visu pilsoņu ģimenes dzīvē. Emigrēšanai finansiālu vai sociālu iemeslu dēļ nevajadzētu kļūt par mērķi, tieši pretēji.

Virziens, kādu Eiropas Savienība šodien izvēlas — lielāks uzsvars uz kapitāla brīvu apriti nekā uz pašsaprotamām tiesībām uz nodarbinātību, kā to var spriest pēc daudzajām Tiesas izskatītajām lietām, nosaka, ka mēs nevaram apmierināties ar tiesībām novirzīt mūsu tiesības uz pensiju, lai šķietami demonstrētu, ka ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās.

Mums ir nepieciešams cīnīties par pilnīgu nodarbinātību ar plašu sociālo nodrošinājumu atšķirībā no pašreizējās prakses, kas, aizbildinoties ar demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, noved pie nedrošības nodarbinātības jomā un mazina kopējo sarunu svarīgumu dažādās valstīs.

  Edit Bauer (PPE-DE). – (SK) Vispirms es vēlos pateikties referentēm J. Lambert un E. Bozkurt par viņu lielisko un grūto darbu.

Referentes, mēs šajā Parlamentā, kā arī Padome un Komisija esam apvienojuši savus centienus, un tādēļ šodien mūsu priekšā beidzot ir ilgi gaidītā jaunā regula, kas ļaus īstenot Regulu (EK) Nr. 883/2004, kurai ir jāaizstāj apgrūtinošā Regula (EK) Nr. 1408/71. Šie dokumenti kopā vienkāršo pabalstu un pakalpojumu pieejamību pilsoņiem, kā to daudzi mani kolēģi un komisārs jau uzsvēra. Līdz šim šādu pabalstu un pakalpojumu pieejamība, kurus piešķir atsevišķas dalībvalstis atbilstīgi savām sociālā nodrošinājuma sistēmām, bija apgrūtinoša citu dalībvalstu pilsoņiem. Nav šaubu, ka šie dokumenti kopā palīdzēs vienkāršot pārrobežu pārvietošanos nodarbinātības mērķiem, kā rezultātā vienotais darba tirgus tiks veiksmīgāk izmantots un funkcionēs labāk.

Kā „ēnu” referente otrajam ziņojumam, ko J. Lambert sagatavoja, es vēlos uzsvērt paplašināto vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa piemērošanu, attiecinot noteikumus arī uz trešo valstu valstspiederīgiem. Es uzskatu, ka, kā jau debates parāda, mēs nevaram uzskatīt, ka šis tiesību akts atrisinās visas mūsu problēmas. Tas pat neatrisina visas mūsu pašreizējās problēmas, nemaz nerunājot par turpmākām problēmām.

Ir skaidrs, ka būs jāīsteno vairāki pasākumi un jāveic liels darbs, lai panāktu ilgtspējību un risinātu jaunās problēmas, arī turpmāku koordinēšanu.

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Jau vairākas reizes mēs esam runājuši par šīs regulas vienkārši tehnisko būtību. Patiesībā tas bija nepareizs skatījums, kas bloķēja dziļu politisko aspektu. Eiropas Savienībā mums ir vienotais tirgus, taču divdesmit septiņas dažādas sociālā nodrošinājuma sistēmas. Miljoniem iedzīvotāju strādā citā valstī, un viņiem un viņu ģimenēm vajadzētu nodrošināt likumīgo sociālo tiesību ievērošanu. Iestādēm vajadzētu risināt šo situāciju, un piegādātājiem vajadzētu atrēķināt maksu par saviem pakalpojumiem.

Tiesību akti, ar kuriem saskaņā šodien risina problēmas, tika pieņemti pirms interneta ēras sākuma, kad Eiropas Savienībā bija sešas dalībvalstis, kurās dzīvoja iedzīvotāji, kas reti migrēja. Šodien Eiropas Savienībā ir divdesmit septiņas dalībvalstis, kuru iedzīvotāji arvien biežāk migrē. Šo tiesību aktu modernizēšana, vienkāršošana un pielāgošana jaunajai realitātei ir ļoti nepieciešama. Tas ir Regulas Nr. 883/2004 mērķis, kuru joprojām nevar piemērot bez procedūru pieņemšanas.

Tagad ir 2008. gads, kas nozīmē četru gadu kavēšanos, kuri ir bijuši nelabvēlīgi gan darba ņēmējiem, kas pieprasa savu tiesību ievērošanu, gan iesaistīto uzņēmumu un iestāžu darba ražīgumam.

Sakāmvārds saka, ka „ik sīkums ir svarīgs”. Šodien mums ir jāsveic referentes Jean Lambert un Emine Bozkurt, jo, atrisinādami jautājumu par sīkumiem, mēs ceram panākt raitāku informācijas plūsmu, ievērojot datu aizsardzības noteikumus un efektīvāku koordinēšanu.

Šodien jaunā sociālā programma ierosina tikai nelielus uzlabojumus attiecībā uz būtiskiem trūkumiem. Regulas (EK) Nr. 883/2004 ieviešana ir labs jaunums. Tā nedaudz mazina sajūtu, ka pēdējos gados Eiropas sociālā programma ir cietusi no stagnācijas.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Regula (EK) Nr. 883/2004 attiecas ne tikai uz darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, bet arī uz visiem tiem, uz kuriem attiecas sociālā nodrošinājuma sistēmas. Tā attiecas arī uz šādu sistēmu koordinēšanu, un to skar arī citi svarīgi grozījumi, arī tādi, kas attiecas uz pensiju, pabalstu un citu maksājumu aprēķināšanu. Koordinēšanas efektivitāte būs atkarīga no jaunās īstenošanas regulas satura un elektroniskās datu apmaiņas efektivitātes, kā arī labas komunikācijas. Labi, ka regula attiecas arī uz trešām valstīm un ka norit darbs pie situācijas uzlabošanas.

Mums vajadzētu izteikt atzinību referentes veiktajam darbam un iesniegtajiem priekšlikumiem. No viņas neko vairāk nevar prasīt, jo Padome un Komisija vēl nav pabeigušas savu darbu un vēl nav iesniegušas pielikumu galīgo variantu. Darbs turpinās, un pabalstu saņēmēji arī turpina gaidīt, neapmierināti ar to, ka nesaņem pilnīgus pabalstus, ar birokrātiju un ilgo laiku, kas jāgaida, lai saņemtu samaksu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, šīs regulas apliecina Eiropas politikas galvenos virzienus un attiecas uz praktisku problēmu risināšanu saistībā ar sociālo nodrošinājumu Eiropas valstu pilsoņiem, kā arī tiem, kas dzīvo un strādā kādā no ES dalībvalstīm.

Kad tās stāsies spēkā un kad pieņems arī īstenošanas regulu, kuru patlaban izskata koplēmuma procedūrā, tad tās stiprinās darba ņēmēju mobilitāti un padarīs vieglāku viņu ģimenes locekļu dzīvi nodarbinātības un pensionēšanās laikā.

Kā teica referentes, kuras es vēlos apsveikt, regulu vienkāršošanas principi mainīs pašreizējo koordinēšanas sistēmu, nemazinot pilsoņu tiesības, kā tas notiktu saskaņošanas gadījumā.

Nepieciešamību pēc efektivitātes un ātriem risinājumiem apmierina birokrātisko procedūru vienkāršošana un starpvalstu administratīvo jautājumu atrisināšana. Viens no galvenajiem pasākumiem, kas dalībvalstīm jāīsteno, ir pilnvarot sadarbības iestādes un īpašas sadarbības organizācijas, lai risinātu sociālās nodrošināšanas dažādos aspektus pārrobežu attiecībās.

Viens no tiem ir ilgtermiņa aprūpe, jautājums, kura risināšana saskaņā ar Parlamenta priekšlikumu ir ļoti sarežģīta. Mēs ceram, ka tiks rasts vienkāršāks veids, kā risināt Eiropas novecošanās hronisko problēmu.

Maksājumu sistēmas, strīdu risināšana, samaksāto summu atgūšana un grūtības, ar kādām pilsoņi saskaras, lai panāktu savu tiesību ievērošanu par periodiem, ko tie ir strādājuši citā dalībvalstī, pašreiz ir lieli šķēršļi, un mēs ceram šos šķēršļus pārvarēt noteiktā termiņā, veicot koordinēšanu, kuru nosaka jaunā pamatregula un īstenošanas regula.

Valstu sociālā nodrošinājuma sistēmu īpatnības ņems vērā XI pielikuma īpašajā noteikumā par dalībvalstu tiesību aktu piemērošanu. Regula attieksies arī uz nodarbināto ārvalstu pilsoņu tiesībām.

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, mēs vienmēr saņemam piezīmes no labējiem ekstrēmistiem, kad mēs debatējam par šo jautājumu, tādas piezīmes kā „pabalstu tūristi”. Mēs nekad nedzirdam viņus runājam par „nodokļu tūristiem” vai „valsts palīdzības tūristiem”. Tie vienmēr ir nabagie un mazturīgie, kam šādi uzbrūk.

Es vēlos sveikt abas referentes par šiem ziņojumiem. Diemžēl viņu labais darbs nepiesaista dalībvalstu plašsaziņas līdzekļu uzmanību, kurus vairāk interesē negatīvi jaunumi. Šie ir kompleksi lēmumi, kuru mērķis ir dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana, kas arī ir kompleksas, jo to mērķis ir izskatīt dažādas individuālas situācijas. Regulas ir būtiskas mūsu pilsoņiem un iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kas dzīvo pierobežas rajonos un nereti strādā vienā dalībvalstī, bet dzīvo citā dalībvalstī. Ir svarīgi nodrošināt, ka cilvēki, kas šādi strādā un dzīvo, saņem pabalstu pēkšņa bezdarba, nelaimes un slimības gadījumā un galu galā arī pensiju. Viņiem ir nepieciešama drošība, ja mēs vēlamies nodrošināt brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.

Tomēr es vēlos runāt par vienu īpašu jautājumu, kuru neaplūko šīs regulas un arī dalībvalstu tiesību akti. Šis jautājums ir invalīdu tiesības uz brīvu pārvietošanos, kuriem bieži ir nepieciešams personīgais asistents, lai tie varētu brīvi pārvietoties.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Tiesību akti attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu ir cieši saistīti ar personu brīvas pārvietošanās principu, un tiem vajadzētu uzlabot Eiropas Savienības dalībvalstīs dzīvojošo pilsoņu dzīves un nodarbinātības apstākļus.

Pašreizējā regula tādā versijā, kādā to grozīja referentes, vienkāršo visas šīs procedūras un attiecina noteikumus uz visiem pilsoņiem — gan tiem, kas strādā, gan tiem, kas ir bezdarbnieki.

Eiropas valstu pilsoņiem vajadzētu gūt labumu no tiesībām uz pensiju, kuras kopējam apjomam ir jāsaskan ar darba stāžu. Tiklīdz viņi apmetas uz dzīvi citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tā pilsoņiem vajadzētu būt iespējai atrast administratīvo sistēmu, kas apkopo visu informāciju attiecībā uz iepriekšējo nodarbinātību, kā arī finansiālajām tiesībām, kuras izriet no profesionālās darbības.

Tādēļ es būtu vēlējusies, lai Komisijas priekšlikumā ir sniegti pēc iespējas precīzāki risinājumi, kā dalībvalstīm efektīvi pārraidīt informāciju attiecībā uz sociālajām tiesībām. Turklāt es uzskatu, ka pašreizējā regula ir pamatregula Eiropas darba mobilitātei.

Eirobarometra pētījums atklāj, ka vairāk nekā 50 % pilsoņu atbaida sociālā nedrošība, ko viņi sagaida pēc darbavietas maiņas, ja tā atradīsies citā dalībvalstī. Tāpēc vienīgi 2 % Eiropas valstu pilsoņu patlaban dzīvo citā dalībvalstī.

Ja mēs vēlamies, lai mobilitāte ir Eiropas ekonomikas patiess dzinulis, tad mums ir jāmazina visi administratīvie šķēršļi attiecībā uz sociālo tiesību pārnesamību.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). – (PT) Komisār Špidla, dāmas un kungi, mums ir nepieciešams koordinēt sociālo nodrošinājumu Eiropas līmenī, ja reiz ir tāda iespēja apspriest šo jautājumu. Pirmkārt, es vēlos atzinīgi vērtēt referenšu Emine Bozkurt un Jean Lambert paveikto darbu. Otrkārt, es vēlos uzsvērt šādus jautājumus: lielo nepieciešamību garantēt valstu sistēmu savienojamību gan privātajā un dalītajā sektorā, gan arī valsts sektorā. Šāda savienojamība veicinās lielāku mobilitāti un sniegs nodarbinātajām personām iespējas pārvietoties visā Eiropas teritorijā.

Priekšsēdētājas kundze, šajā kontekstā ir svarīgi panākt progresu, apkopojot izmaksas dažādās dalībvalstīs, un tikpat svarīgi ir garantēt, ka sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana stiprina un nekad neierobežo pilsoņu tiesības. Turklāt ir būtiski vienkāršot tiesību aktus, lai pilsoņi varētu saprast tos principus un terminus, kādus Eiropas Savienības iestādes izmanto, un just, ka Eiropa ir vienots veselums.

Mēs zinām, ka nav viegli pārzināt sociālā nodrošinājuma sistēmas, taču ir būtiski, lai Eiropas valstu pilsoņi saprastu kritērijus, kurus mēs izmantojam. Es iešu vēl tālāk un teikšu, ka šī koordinēšana noteikti palīdzēs mums palielināt mūsu savstarpējo sapratni par dažādām sociālās nodrošināšanas sistēmām. Mums ir nepieciešams panākt uzlabotu sociālo nodrošinājumu visiem Eiropas valstu iedzīvotājiem, tādu sociālā nodrošinājuma sistēmu, kas izmanto dažādo sistēmu labāko praksi, lai uzlabotu koordinēšanu šodien un, kas zina, saskaņošanu rīt.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Iekšējais tirgus, kas ietver četras brīvības, ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem. Direktīvas par pakalpojumu un pilsoņu brīvu apriti pieņemšana sniedz priekšrocības Eiropas Savienības pilsoņiem.

No otras puses, iedzīvotāji pie mums vēršas ar problēmām, ar kādām viņi saskaras, kad nepieciešama veselības un sociālā aprūpe. Katrai dalībvalstij ir sava īpaša sociālā nodrošinājuma sistēma. Es esmu pārliecināta, ka sistēmu koordinēšana un pārskatāmība un birokrātijas mazināšana, kā arī elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas ieviešana sniegs labumu visiem ES pilsoņiem.

Es vēlos pateikties visiem deputātiem par šodienas interesantajām debatēm un referentēm par veiksmīgo darbu.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi, paldies par izvērstajām debatēm, kas, pēc manām domām, apliecina attiecīgā ziņojuma augsto kvalitāti. Tieši tagad mēs esam sasnieguši noteiktu pakāpi attiecībā uz mūsu darbu pie jaunās regulas. Patlaban tik tiešām nav atrisinātas visas problēmas, bet, kā bija vērojams debatēs, mēs esam guvuši panākumus visos aspektos. Eiropas sistēma koordinē sociālā nodrošinājuma sistēmas. Tas nenozīmē, ka tā nosaka jaunas tiesības. Šajā līmenī mēs nenosakām jaunas tiesības. Mēs uzlabojam to pilsoņu tiesību praktisku piemērošanu, kas pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā. Tie ir desmitiem miljonu cilvēku, desmitiem miljonu gadījumu. Tādēļ es vēlreiz vēlos uzsvērt, cik svarīgas ir šīs debates, ņemot vērā, ka tās ir ļoti praktiskas un ietekmē gandrīz ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju. Es vēlos arī uzsvērt, ka iesniegtajiem tehniskajiem priekšlikumiem ir arī būtiska politiska nozīme, jo pārvietošanās brīvība un tiesību pieejamība, pēc manām domām, pieder pie tiem pamatprincipiem, uz kuriem balstās Eiropas Savienība.

Dāmas un kungi, es vēlos īsumā atbildēt uz piezīmi, ko mēs dzirdējām attiecībā uz jaunajām direktīvām par pacientu pārvietošanos, kuras tiks iesniegtas. Es vēlos uzsvērt, ka jautājums nav par pakalpojumu brīvu apriti, citiem vārdiem sakot, jebkādu paralēļu vilkšana ar jebkādu iepriekšēju direktīvu nav pareiza. Es arī uzskatu, ka rūpīgas debates Parlamentā pierādīs, ka šie priekšlikumi ir panākums Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

  Jean Lambert, referente. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties visiem tiem deputātiem, kas ir piedalījušies debatēs.

Ir skaidrs, ka dažiem cilvēkiem ir sarežģīta dzīve. Patiesībā situācija var būt ļoti vienkārša, ja robeža ir kādus 10 kilometrus no viņu mājām un viņi meklē darbu vai kaut ko citu.

No dažām runām, ko mēs dzirdējām šajā Parlamentā, ir pilnīgi skaidrs, ka pašreizējo sistēmu neizprot ne dažu dalībvalstu administratīvās iestādes, ne pats Parlaments. Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšana jau notiek, tā nav jauna. Bet tā ir jāatjauno, jāpiemēro un jāvienkāršo. Ikviens no jums, kam ir Eiropas veselības apdrošināšanas polise — tā, protams, ir jums visiem—, zina, ka pat pašreizējo sistēmu var vienkāršot.

Es iesaku pieņemt 30. grozījumu, kas attiecas uz 11. panta 1. punktu, to cilvēku labā, kuri nav pārliecināti, vai viņi ir vai nav pierobežu darba ņēmēji.

Šī īstenošanas regula arī cenšas skaidri noteikt tās tiesības, kas cilvēkiem ir. Tāds ir 34. un 125. grozījuma mērķis. Tas ir skaidrojums un nedod jaunas tiesības nevienam, kas meklē darbu divās dalībvalstīs.

Es vēlreiz mudinu ļaudis atbalstīt komitejas tekstu par datu bāzi. Ja tā nav izveidota un nestrādā efektīvi, bet tās efektīvu darbību vēlas panākt arī dalībvalstu administratīvās iestādes, tad kļūst ļoti grūti ievērot jebkādus termiņus, kādus šis Parlaments nolemj šodien noteikt.

Es iesaku Parlamentam ieņemt komitejas nostāju attiecībā uz abiem ziņojumiem un ar nepacietību gaidu balsojumu pēc dažām minūtēm.

  Emine Bozkurt, referente. − (NL) Man patiesībā nav vairs ko piebilst. Es pateicos visiem, kas piedalījās debatēs — paldies par jūsu atbalstu! Es vēlos redzēt balsojuma iznākumu pavisam drīz.

  Robert Goebbels (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, pirmdienas vakarā mūs iepriecināja ministra J.-P. Jouyet vizīte un tas nozīmīgums, kādu Francijas prezidentūra piešķir šī Parlamenta darbam.

Šodien, kad mēs apspriežam sociālo nodrošinājumu, prezidentūras sols ir bezcerīgi tukšs. Es ceru, ka tas nenorāda, ka ES Francijas prezidentūra nav ieinteresēta tik svarīgā jautājumā kā sociālais nodrošinājums.

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Tagad mēs sāksim balsošanu.

SĒDI VADA: Edward McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks