Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par situāciju Ķīnā pēc zemestrīces un pirms Olimpiskajām spēlēm.

  Jean-Pierre Jouyet, priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, cienījamā komisāre, dāmas un kungi! Ķīna ir stratēģiska Eiropas Savienības partnervalsts. Mūsu politiskās un tirdzniecības attiecības ir īpaši stipras, un es vēlos norādīt, ka Eiropas Savienība ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris.

Ķīnas iesaistīšanās starptautiskā līmenī, piemēram, galveno reģionālo un globālo jautājumu risināšanā, Eiropas Savienībai ir ļoti būtiska. Eiropas Savienībai ir arī mērķis veicināt attīstību un reformas Ķīnā ne tikai šīs pašas valsts labuma dēļ, bet arī, ņemot vērā tās izmērus, visas planētas labuma dēļ, un tieši šajā sakarā mēs ar lielām bažām esam sekojuši zemestrīces sekām, kura skāra Sičuānas provinci maijā, un izvērtējuši katastrofas mērogus — vairāk nekā 70 000 cilvēku ir gājuši bojā un 18 000 cilvēku ir pazuduši bez vēsts, diemžēl kopējais cietušo skaits, iespējams, pārsniedz 80 000. Turklāt vairāk nekā 5 miljoni cilvēku ir zaudējuši mājas. Vairākas nedēļas zemestrīce un tās radītie cilvēku un materiālie zaudējumi lika Ķīnai mobilizēt visu savas valsts aparātu, un starptautiskā kopiena ir paudusi atzinību par Ķīnas centieniem reaģēt uz šo katastrofu ātri un efektīvi.

Eiropas Savienība reaģēja ātri, sniedzot humāno palīdzību; 13. maijā tika nekavējoties aktivizēts Kopienas Civilās aizsardzības mehānisms, lai koordinētu natūrā veikto dalībvalstu ieguldījumu; kopumā ar Sarkanā Krusta palīdzību ir novirzīts Eiropas Savienības un arī dalībvalstu atbalsts 25 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2,2 miljonus ieguldīja Komisija.

Plašāk runājot, mēs jūtam, ka Ķīnai palīdzības nodrošināšanas operācijās ir bijusi efektīva loma un ka ar starptautiskās kopienas palīdzību tā īsteno nozīmīgus centienus mazināt katastrofas sekas. Ķīnas iestādes ir bijušas ļoti atvērtas ārvalstu palīdzībai un notikumu atspoguļošanai plašsaziņas līdzekļos, tāpēc mēs vēlamies paust tām cieņu par ievērojamo palīdzību un paveiktajiem atjaunošanas darbiem.

No otras puses, kā jums ir zināms, mēs esam cieši un ar nelielām bažām sekojuši notikumiem, kas norisinājās Tibetā, un mēs turpinām cieši uzraudzīt turpmākos notikumus šajā reģionā. Paziņojumā, ko Slovēnijas prezidentūra 17. martā teica Eiropas Savienības vārdā, ES pauda dziļas bažas par saņemtajiem ziņojumiem attiecībā uz nemieriem Tibetā un pauda visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm. Tā aicināja uz atturību abās pusēs un mudināja Ķīnas iestādes atturēties no spēka izmantošanas, kā arī aicināja demonstrētājus atturēties no vardarbības.

Ziņojumos Ķīnas iestādēm mēs esam lūguši veidot dialogu ar Dalailamu, lai pārrunātu svarīgākos jautājumus, piemēram, Tibetas kultūras, reliģijas un tradīciju saglabāšanu. Mēs arī esam mudinājuši padarīt informāciju pārredzamu un ļaut plašsaziņas līdzekļiem, diplomātiem, tūristiem un ANO aģentūrām brīvi iekļūt Tibetā. Tibeta tika atkal atvērta tūristiem jūnija vidū.

Mēs arī atzinīgi vērtējām Ķīnas iestāžu neformālo tikšanos ar Dalailamas sūtņiem 4. maijā. Mēs uzskatām, ka šis ir solis pareizajā virzienā, un mēs esam pauduši cerību, ka tas ļaus nonākt līdz nākamajai konstruktīvā dialoga kārtai ar Dalailamu. Ķīnas iestādes un Dalailamas sūtņi vēlreiz tikās 1., 2. un 3. jūlijā Pekinā. Protams, ir pāragri komentēt šo neseno sarunu kārtu, taču mēs ceram, ka abas puses turpinās dialogu konstruktīvā veidā.

Ķīnas iestādes ir apstiprinājušas, ka centrālā valdība Pekinā un Dalailamas pārstāvis ir piekritis turpināt saziņu un konsultācijas, tās arī pauda cerību, ka Tibetā tuvākajā laikā varētu ielaist žurnālistus un citus cilvēkus, kad šajā provincē būs atjaunota sabiedriskā kārtība.

Attiecībā uz Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju katra dalībvalsts izlems, cik lielā sastāvā tā vēlas būt pārstāvēta. Ļaujiet man norādīt šajā sakarā, ka Ķīna ir vairākos gadījumos pateikusi, ka tā laipni uzņemtu visus Eiropas Savienības līderus.

Pēc apspriešanās ar visiem kolēģiem Eiropadomē Francijas prezidents ir paziņojis par savu nodomu apmeklēt atklāšanas ceremoniju, pārstāvot sevi divos amatos — kā Francijas Republikas prezidents un Padomes priekšsēdētājs.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ar to noslēdzas informācija, kuru vēlējos šodien sniegt jūsu uzmanībai.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināta, ka ES un Ķīnas stratēģiskās attiecības ir būtiskas Eiropas Savienībai, un es uzskatu, ka tās ir būtiskas arī Ķīnai, kā arī pārējai pasaulei.

Atskatoties nesenā pagātnē, šis pavasaris bija pārbaudījums ES un Ķīnas attiecībām. Nemieri Tibetā izraisīja plašus protestus Eiropā un izjauca olimpiskās lāpas stafeti vairākās Eiropas galvaspilsētās. Savukārt pēdējie notikumi izraisīja nacionālistisku jūtu uzplūdumu Ķīnā un antieiropeiskas jūtas, kas izpaudās boikotēšanas kampaņās pret Eiropas interesēm Ķīnā. Tā rezultātā radās bažas par pieaugošo atšķirību starp Ķīnas un Eiropas sabiedriskajiem viedokļiem un to, kā viena otru uztver.

Šie notikumi, par laimi, norisinājās īsu laiku. Divi notikumi bija noderīgi, lai mainītu radušos tendenci. Viens bija Komisijas vizīte Pekinā 24.-26. aprīlī, kurā piedalījos es un prezidents José Manuel Barroso. Otrs bija briesmīgās zemestrīces sekas, kas maijā ietekmēja Sičuānas provinci.

Es par katru no tiem gribētu parunāt atsevišķi. Pirmkārt, mūsu vizīte aprīļa beigās bija koncentrēta uz ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, taču tās laikā radās izdevība paust ES bažas par situāciju Tibetā tieši ķīniešu vadībai. Jūs atcerēsieties, ka tad, kad es runāju šajā Parlamentā 26. martā, es aicināju atsākt sarunas starp Dalailamas pārstāvjiem un Ķīnas valdību. Šo sarunu laikā aprīlī prezidents Hu Jintao mums paziņoja, ka Ķīna drīz atsāks sarunas ar Dalailamas pārstāvjiem. Tā bija Eiropas Savienības galvenā prasība.

Mūsu vizītes Pekinā iznākums pierādīja, ka Komisijas konsekventā pieeja, konstruktīvi iesaistoties sarunās ar Ķīnu, ir devusi redzamus rezultātus un tādējādi bijusi pareiza.

Otrs notikums, kas iezīmēja pagrieziena punktu Ķīnas attiecībās ar pārējo pasauli, bija, kā jau teica Padomes priekšsēdētājs, zemestrīce Sičuānā. Zemestrīces radītās humanitārās katastrofas mērogs un cilvēku ciešanas bija milzīgas — 70 000 cilvēku tika pasludināti par bojā gājušiem un līdz 10 000 cilvēku zaudēja mājas.

Tas izraisīja lielu starptautisku līdzjūtību un atbalsta sniegšanas vilni. Vēl svarīgāk bija tas, ka Ķīnas valdība uz zemestrīci reaģēja ātri un koordinēti, izvietojot vairāk nekā 130 000 karavīru glābšanas darbos un ļaujot presei brīvu piekļuvi skartajām teritorijām. Šī reakcija radīja pozitīvāku viedokli par mūsdienu Ķīnu.

Padomes priekšsēdētāja vietas izpildītājs jau minēja, ko mēs — Eiropas Savienība — esam ziedojuši, un tāpēc man par to nekas nav jāsaka. Ļaujiet man uzreiz pievērsties situācijai, kāda tā ir šodien.

No Ķīnas un es domāju arī no mūsu viedokļa, trim notikumiem no šī brīža līdz gada beigām būs izšķirīga ietekme uz ES un Ķīnas attiecībām: Pekinas Olimpiskajām spēlēm, Āzijas un Eiropas augstākā līmeņa sanāksmei (ASEM), kas notiks Pekinā 24.-25. oktobrī, un ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmei, kam jānotiek 1. decembrī Francijā. Šajā laikā Ķīnas valdība īpaši jutīgi uztvers ziņas no ārvalstīm. Tagad vairāk nekā jebkad mums ir jāizvairās no jebkādiem pārpratumiem un jāturpina mūsu konstruktīvās iesaistīšanās politika.

Situācija Tibetā turpinās pievērst uzmanību šo mēnešu laikā. Šodien mēs varam teikt, ka esam atgriezušies situācijā, kāda bija pirms 14. marta, jo sarunas starp Ķīnas valdību un Dalailamas pārstāvjiem atsākās maija sākumā, un pagājušajā nedēļā notika jauna sarunu kārta, taču es piekrītu, ka mēs vēl nav neesam izdarījuši pilnīgu vērtējumu. Mēs turpināsim mudināt abas puses turpināt sarunas auglīgā un uz rezultātiem orientētā veidā.

Pagājušajā mēnesī 24. jūnijā Ķīna parādīja pozitīvu žestu, no jauna ļaujot ārvalstu tūristiem iekļūt Tibetā. Lai gan kontrolētas diplomātu un ārvalstu žurnālistu vizītes ir notikušas kopš marta, mēs turpinām mudināt Ķīnu ļaut ārvalstu žurnālistiem pilnīgu piekļuvi Tibetai.

Attiecībā uz Olimpiskajām spēlēm mēs visi ceram, ka Ķīnai tiks dota iespēja un pasaule sanāks ciešāk kopā. Šajā ziņā mēs vēlam Ķīnai veiksmi.

Āzijas-Eiropas sanāksme (ASEM) oktobrī, kurā es piedalīšos, būs laba izdevība izcelt mūsu attiecības ar Ķīnu un tādējādi izvirzīt globālus jautājumus.

Nobeigumā jāsaka — es ceru, ka tieši mūsu nākamajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē mēs varēsim panākt reālu progresu daudzos abpusēji nozīmīgos jautājumos, piemēram, par klimata pārmaiņām, par notiekošajām sarunām, lai noslēgtu ES un Ķīnas partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, par cilvēktiesībām un ekonomiskajiem un tirdzniecības jautājumiem. Sākot no šī brīža līdz 1. decembrim, mūsu mērķi ir šādi. Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES un Ķīnas stratēģiskās partnerattiecības turpinātu attīstīties stabili, ņemot arī vērā pastāvošās bažas.

  Georg Jarzembowski, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Mana grupa vēlas vispirms pieminēt rezolūciju par dabas katastrofu Ķīnā un par situāciju Tibetā, ko Eiropas Parlaments ar lielu balsu vairākumu pieņēma šā gada 22. maijā.

PPE-DE grupa izsaka atzinību par Ķīnas valdības stingro apņemšanos atjaunot teritorijas, kuras skārusi zemestrīce. Tomēr tajā pašā laikā mēs gaidām, ka Ķīnas valdība nodrošinās to, ka jaunuzceltās mājas un citas ēkas spēs izturēt zemes satricinājumus, jo mums jāatceras skumjais fakts, ka daudzu skolu sabrukšanu izraisīja konstrukciju defekti un daudzi skolnieki zaudēja dzīvību. Mēs gaidām, ka šo lietu izmeklēs un atbildīgos sauks pie atbildības.

PPE-DE grupa ar skumjām bažām norāda, ka Ķīnas valdība vēl nav izmantojusi Olimpisko spēļu organizācijas piedāvāto izdevību uzlabot cilvēktiesību situāciju Ķīnā. Lauku apvidos Ķīnas pilsoņu iebiedēšana un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ierobežošana, šķiet, kļūst vēl izplatītāka, tuvojoties Olimpiskajām spēlēm.

Šā iemesla dēļ mēs aicinām Ķīnas valdību noteikt universālas pilsoņu tiesības, it īpaši preses brīvību, Olimpisko spēļu laikā un turpināt nodrošināt šo tiesību ievērošanu arī pēc tam.

(Aplausi)

Visbeidzot PPE-DE grupa aicina Ķīnas valdību parādīt labo gribu pašreizējās sarunās ar Dalailamu un novest tās līdz pozitīvam nobeigumam, kam jāietver Tibetas kultūras autonomijas nodrošināšana. Mēs uzskatītu par nepieņemamu, ja Ķīnas valdība šīs sarunas izmantotu, lai pārdzīvotu šo Olimpisko spēļu periodu un pēc tam visu sagrautu.

Mēs gaidām iznākumu, kas Tibetā uzlabos kultūras autonomiju un cilvēktiesības.

(Aplausi)

  Libor Rouček, PSE grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi! Vispirms es vēlos paust apbrīnu par to, kā Ķīnas iestādes ir risinājušas postošās zemestrīces sekas, kura skāra Sičuānas provinci un radīja postu gandrīz 10 miljoniem cilvēku. Es izsaku atzinību par to, ka Ķīna nekavējoties atvēra robežas ārvalstu palīdzībai, un es varu apsolīt PSE grupas vārdā, ka mēs turpināsim darīt visu iespējamo, lai Eiropas palīdzība tiktu nodrošināta ātri un efektīvi. Attiecībā uz Tibetu es izsaku atzinību par atkārtotu kontaktu dibināšanu un divām sarunu kārtām, kas notikušas starp Ķīnas iestādēm un Dalailamas sūtņiem. Es domāju, ka tas ir labs sākums, ņemot vērā, kādi bija marta notikumi, un es arī uzskatu, ka šī saziņa un sarunas turpināsies, līdz tiks panākts abām pusēm pieņemams risinājums. Ķīna nesen no jauna atvēra Tibetu ārvalstu tūristiem, un saskaņā ar The New York Times vairāk nekā 1000 tibetiešu, kas aizturēti pēc marta demonstrācijām, ir jau atbrīvoti. Tomēr es vēl joprojām vēlos aicināt Ķīnas iestādes sniegt to cilvēku ģimenēm, kas vēl joprojām atrodas apcietinājumā, vismaz informāciju par viņu atrašanās vietu. Attiecībā uz Olimpiskajām spēlēm es vēlu gan Ķīnai, gan Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai labas un veiksmīgas spēles, jo es esmu pārliecināts, ka tad, ja šīs spēles būs veiksmīgi organizētas, tās var palīdzēt uzlabot cilvēktiesību situāciju Ķīnā.

  Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šeit neviens neapšauba jebkādu attiecību ar Ķīnas valdību nozīmi un vēl mazāk apšauba solidaritātes saistībā ar zemestrīci nozīmi. Priekšsēdētāja izteikums tomēr rada problēmu. Šajā izteikumā itin nekas nav minēts par lomu, kāda šai Eiropas Savienībai var būt un kādai tai jābūt pilsoņu un politisko tiesību veicināšanā ikvienam, kas dzīvo uz Ķīnas zemes, Tibetā un ne tikai Tibetā.

(Aplausi)

Es vēlos par šo tematu vēl kaut ko piebilst, jo atzinības paušana par to, ka ārvalstu tūristiem atkal ir atļauts iebraukt valstī, ne vārda nesakot par visu notikušo, par notiesāšanas gadījumiem, publiskajiem tiesas procesiem, Lhasas militarizāciju, kad tai cauri gāja olimpiskā lāpa, vēl joprojām liegtajām brīvībām, vēl joprojām īstenoto spīdzināšanu, ir diezgan vienpusējs problēmas risināšanas veids. Atzinības paušana par problēmas vienas daļas atrisinājumu var būt problēmas vienkāršošana, idealizēšana un nozīmes mazināšana — jo ir cilvēki, kas domā par nopietnām lietām, par labām attiecībām ar Ķīnu, un vēl ir cilvēki, proti, mēs, kas domā par vienkāršotām un nepastāvīgām lietām.

Tāds ir jūsu paziņojuma iznākums — jūs jau nepieminējāt arī uiguru tautu tikai tāpēc, ka viņiem nav tāda starptautiska līdera kā Dalailama, kas iestātos pret vardarbību, un es uzskatu, ka tas, runājot par Ķīnu, ir nopietni. Tādā gadījumā šī Eiropa ir tāda Eiropa, kas tajā brīdī, kad tas viss notiek, saka: „Tas ir katras valsts galvas ziņā izlemt, vai doties turp, un mēs, francūži, pa to laiku esam apspriedušies ar saviem partneriem un dosimies turp kā Eiropas Savienības prezidentūra.” Kas tā par prezidentūru? Kas tā par Eiropas Savienību? Tā ir tautu Eiropa, un Ķīna pamatoti uzskatīs, ka tautu Eiropai trūkst spējas izveidot politiku, kas spētu piespiest ievērot ķīniešu un citu pilsoņu cilvēktiesības.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Ir ļoti grūti lūgt runātājam beigt runu, it īpaši vislabākajā domu plūduma brīdī, taču centieties nepārsniegt savu runas laiku.

  Hanna Foltyn-Kubicka, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz vēlos pievērst jūsu uzmanību neapšaubāmi katastrofālajai politiskajai situācijai Tibetā. Tuvojoties Olimpiskajām spēlēm, Ķīnas Tautas Republikas iestādes pastiprina savu politiku šajā provincē. Armijas sūtīšana uz Tibetas klosteriem, aizbildinoties ar ieroču un teroristu meklēšanu, ir kļuvusi par regulāru praksi. Šo darbību rezultāts ir mākslas darbu piesavināšana, kuri glabājas šajās vietās, un to papildina reliģisku priekšmetu iznīcināšana. Informācija no neatkarīgām iestādēm un cilvēktiesību organizācijām stāsta par šādu pēdējo notikumu, kas notika Tsendrok klosterī Amdo Maima provincē. Olimpiskās spēles sāksies pēc mazāk nekā mēneša. Katra aizejošā diena rāda, ka mūsu ticība tam, ka Ķīnas iekšpolitikā sakarā ar Olimpiskajām spēlēm būs izmaiņas, ir bijusi nepamatota. Tomēr es ceru, ka Eiropas interese par šo lietu nenodzisīs kopā ar olimpisko liesmu Pekinā.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, godājamais Padomes priekšsēdētāj! Apsveicu ar liekulības, melu un viltības ieviešanu Olimpiskajās spēlēs. Kas par daudz, tas par daudz! Jūs uzvedaties tā, kā valdības uzvedās gadiem ilgi, skatoties acīs Padomju komunistiskajam totalitārismam. Tas vienmēr ir viens un tas pats vecais stāsts un vienmēr tas pats vecais pasaku kamols, ko jūs mums tinat.

Jūs runājat par sarunu pašreizējo stāvokli. Ja pajautāsiet tibetiešiem, kā sarunas norisinājās, viņi jums pateikts, ka sarunu gaitā viņus pastāvīgi pazemoja un viņi nepārtraukti saskārās ar šantāžu — šajā ziņā pret Dalailamu un viņa pārstāvjiem izturējās tāpat kā Brežņevs izturējās pret Dubčeku — tādā nozīmē, ka, „ja jūs pakustēsieties, mēs jūs visus nošausim”. Tieši to viņam sarunu laikā pateica, un tagad priekšsēdētājs, Francijas Republikas prezidents, teiks: „Malači, Ķīna! Jūs mums rādāt priekšā, ko darīt, kad kāds izkustas.” Tāda ir ķīniešu pārspīlētā reakcija, tāpat kā Nicolas Sarkozy pārspīlētā reakcija, pieminot „piepilsētas tīrīšanu ar augstspiediena šļūteni”.

Tā ir taisnība, bet jūs sakāt, ka Eiropa ir vērtību Eiropa. Uz kāda pamata, kad un kā? Nu, tagad, kad visi ir klāt — un tā šajā Parlamentā ir „melnā trešdiena” — es apsveicu Sociālistu grupas priekšsēdētāju un PPE grupas priekšsēdētāju, viņi visi ir šeit. Ko tieši teikt? Ko teikt šeit šodien? Ikviens man stāsta, ka „viss uzlabosies, pateicoties Olimpiskajām spēlēm”.

2001. gadā mēs teicām, ka tad, ja ļausim organizēt Olimpiskā spēles Ķīnā, viss uzlabosies. Kopš 2001. gada nekas nav noticis, un sliktais kļūst vēl sliktāks. Tātad ko jūs mums stāstāt? Ka četrās nedēļās viss uzlabosies? Kāpēc gan lai kaut kas uzlabotos? Ķīnieši ņem virsroku. Ķīnas Komunistiskā partija ņem virsroku. Jo stiprāka tā kļūst, jo vairāk jūs nolaižaties uz ceļiem, un jo vairāk jūs nolaižaties uz ceļiem, jo lielāks ir tās triumfs.

Kāpēc jums šķiet, ka tam jāmainās? Viņi Olimpiskajā spēlēs kontrolēs visu. Viņi kontrolēs radiostacijas, viņi kontrolēs televīzijas tīklus, taču viņi nekontrolēs Nicolas Sarkozy, tas tiesa. Viņi pat uzaicinās viņu uz vakariņām ar irbulīšiem. Tas būs patiesi skaisti. Viņi viņam pieglaimosies, un visi uzvedīsies aizkustinoši, pieglaudīgi, mīļi. Tad Nicolas Sarkozy teiks: „Tātad atomelektrostacijas un 36 ātrgaitas vilcieni”, un es nezinu, kas vēl. Tas ir pretīgi. Tas ir nicināmi, un es uzskatu — ja Eiropas nepamodīsies, ja mēs turpināsim rādīt šo tēlu par Eiropas tirgotājiem, kas nespēj aizstāvēt viselementārākās tiesības Eiropā vai citur pasaulē, tad būvēt Eiropu nav mūsu pūliņu vērts, un tieši to mums vajadzētu sacīt Padomes priekšsēdētājam.

(Skaļi aplausi)

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Vienmēr ir grūtāk ieraudzīt baļķi paša acī nekā skabargu cita acī. Pirmkārt, vēlos paust līdzjūtību šīs milzīgās katastrofas upuriem, kā arī savu apbrīnu, tāpat kā mans kolēģis deputāts Libor Rouček, par to, kā Ķīnas valdība reaģēja, lai palīdzētu upuriem. Es vēlos arī pateikties Komisijai, kas neparasti ātri sniedza finansiālu atbalstu, un pateikt, ka esmu pārliecināts, ka šim atbalstam nebūs robežu. Es domāju, ka runāšu mūsu lielākās daļas vārdā, ja teikšu, ka mēs vēlamies, lai Olimpiskās spēles norisinātos droši un saskaņā ar godīgas sāncensības garu, bet ne tikai stadionos. Protams, mēs cienām Ķīnas vēstures un kultūras tradicionālos aspektus. Tomēr šie divi notikumi dod mums vairāk iespēju veidot vēl intensīvāku dialogu un sasniegt redzamus rezultātus sarunā ar mūsu partneriem no Ķīnas Tautas Republikas attiecībā gan uz ekoloģiju, gan uz cilvēktiesībām.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Trešdienas pēcpusdienā 18. jūnijā man bija sarunāta tikšanās ar trim cienījamiem miermīlīgiem Ķīnas pilsoņiem viesnīcā Pekinā. Gandrīz stundu pirms mūsu paredzētās tikšanās es uzzināju, ka divus no viņiem aizvedis drošības dienests un trešo oficiāli brīdināja ar mani nerunāt. Divus aizturētos atlaida pēc aptuveni 31 stundas. Oficiālais skaidrojums bija tāds, ka viņi netika atlaisti, jo nemaz netika arestēti, bet gan tikai „intervēti”.

Lai arī kā būtu, Ķīnas iestādes skaidri vēlējās novērst jebkādu personisku kontaktu starp Eiropas Parlamenta deputātu un šiem trim Ķīnas iedzīvotājiem. Taču es pilnībā saprotu viņu riebīgo izturēšanos. Pekina noteikti nevarēja gaidīt, ka trīs vadošie pārstāvji no protestantu baznīcas, kas kļūst aizvien populārāka, sludinās labu propagandu par Olimpiskajām spēlēm. Šā grandiozā pasākuma priekšvakarā draudzes locekļi no protestantu baznīcām, kas nav oficiāli reģistrētas, tiek pakļauti aizvien smagākām reliģiskām vajāšanām.

Ķīnas progresīvie līderi labprātāk patur šo represiju sirdi plosošās detaļas stingri apslēptas. Dabiski. Galu galā kāds gan tur gods piespriest vienkāršam Pekinas baznīcas mācītājam sodu piespiedu darbos? Trīs gadus viņam bija jāpavada desmit līdz divpadsmit stundas dienā, taisot futbola bumbas nākamajām Olimpiskajām spēlēm. Taču pietiek runāt par piespiedu darbiem Ķīnā!

Un ko mums darīt ar Ķīnas ierēdņiem, kuri lika arestēt baznīcas draudzes locekļus par to, ka viņi brīvprātīgi un dziļi altruistiski pasteidzās sniegt praktisku palīdzību Sičuānas provincē notikušās briesmīgās zemestrīces upuriem? Tas patiesi bija ārpus visiem rāmjiem. Priekšsēdētāja kungs, labu laiku pirms Olimpisko spēļu sākšanās Ķīnā es vēlos apgalvot, ka Pekina ir nodzēsusi olimpisko liesmu ar pamattiesību neiedomājamo neievērošanu!

  Edward McMillan-Scott (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt savu runu, paužot līdzjūtību to cilvēku radiniekiem, kas zaudēja dzīvību, un tiem, kas zemestrīcē cietuši.

Taču, ja drīkstu, es īpašu vēlos izteikt piezīmes Jean-Pierre Jouyet par viņa šodienas paziņojumu attiecībā uz to, ka prezidents Nicolas Sarkozy, kurš šeit ieradīsies rīt, piedalīsies Olimpisko spēļu ceremonijā.

Es vēlos atgādināt par ievadrakstu „L’Europe a capitulé” („Eiropa ir kapitulējusi”) šodienas vietējā laikrakstā Les Dernières Nouvelles d’Alsace. Uz Olimpiskajām spēlēm dodas prezidents Nicolas Sarkozy, savukārt 16. jūnijā ar Francijas iestāžu atļauju tika pārtrauktas pārraides, ko veido grupa, kura pārraida Ķīnā ar Eutelsat starpniecību. Tas ir noticis arī agrāk. Šajā gadījumā es lūdzu Francijas valdību ļaut NDTV pārraidi atsākt.

Šodien es iesniedzu Apvienoto Nāciju Organizācijas referentiem spīdzināšanas un reliģiskās brīvības jautājumos lietu saistībā ar dažiem cilvēkiem, ar kuriem man bija saskarsme, kad biju Pekinā pirms diviem gadiem. Vēl joprojām kādā cietumā Ķīnas ziemeļu austrumos tiek spīdzināts Cao Dong. Niu Jinping tika atkārtoti arestēts 2008. gada 20. aprīlī un tagad tiek spīdzināts. Viņa sieva Zhang Lianying ir spīdzināta vairākas reizes un bijusi ieslodzījumā četras reizes. Es savā mājas lapā publicēju lietu ar 50 dažādiem spīdzināšanas gadījumiem, ko viņa piedzīvojusi. Zinu, ka šā gada sākumā ļoti slikti izturējās pret Gao Zhisheng – kristiešu advokātu cilvēktiesību jautājumos. Viņš joprojām atrodas mājas arestā. Hu Jia tika arestēts pēc liecības sniegšanas Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejai.

Šis ir patvaļīgs, brutāls un paranoisks režīms. Mēs nedrīkstam iesaistīt politiku sportā, un mums jātur Nicolas Sarkozy tālāk no Pekinas.

(Aplausi)

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā daudziem cilvēkiem šeit pirms septiņiem gadiem, kad olimpisko spēļu rīkošanas tiesības tika piešķirtas Ķīnai, man bija nopietni iebildumi. Bet šīs tiesības tika piešķirtas tikai pēc tam, kad iestādes bija sniegušas vairākus apliecinājumus, ka tiks ievērotas minoritāšu tiesības, ka tiks pārtraukta spīdzināšana un pārkāpumi un ka tiks risināti jautājumi saistībā ar sīki dokumentētajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tagad ātri pievēršamies šodienai, un mēs zinām, ka mūsu bažas ir tikpat lielas kā vienmēr, ja ne vēl lielākas. Citi ir runājuši par pārkāpumiem. Cappato kungs daiļrunīgi izteicās par Tibetu, un uzstājās arī D. Cohn-Bendit kungs un citi. Mēs zinām par dabisko tiesību pārkāpumiem. Ķīna katru gadu soda ar nāvi vairāk cilvēku nekā visas pārējās pasaules valstis kopā. Es domāju, ka tas būs kauns Eiropai nākamajā mēnesī, ja prezidents N. Sarkozy un vairāki ES valdību vadītāji un prezidenti, kā arī prinči stāvēs tur un sarokosies ar Ķīnas vadītājiem, tādējādi dāvājot tiem uzticību, kad viņi to nav pelnījuši, un dodot viņiem zaļo gaismu turpināt tādā pašā garā kā iepriekš. Olimpisko spēļu pamatā ir jābūt olimpiskajam ideālam, un tas, kas pašreiz notiek Ķīnā, ir tam pretrunā.

  Dirk Sterckx (ALDE). - (NL) Kā Delegācijas attiecībām ar Ķīnu priekšsēdētājs es piekrītu komisārei, kad viņa saka, ka mums ir stratēģiskie sakari ar Ķīnu un ka tie ir svarīgi abām pusēm. Mūsu mērķis, protams, ir nodibināt ekonomiskos sakarus, bet tas ietver vairāk nekā tikai to. Es domāju, ka mums jāturpina to uzsvērt.

Ir divas citas lietas, kuras es uzskatu par svarīgām: indivīdu cilvēktiesības un vārda brīvība. Šie ir jautājumi, kurus mēs atkārtoti izvirzām katru reizi, kad mēs kontaktējamies ar delegāciju vai delegācijas locekļiem, ar mūsu Ķīnas kolēģiem. Mēs nepiekrītam, bet mēs apspriežam tos un mēģinām apmainīties ar idejām un argumentiem. Tas ir grūti, dažkārt tas ir smags darbs, bet tieši to Parlamentam jāturpina nemitīgi veikt.

Vai mēs esam panākuši progresu? Pārāk nelielu un, iespējams, pārāk lēnu, bet es domāju, ka mēs esam panākuši progresu. Es mudinātu Eiropas Parlamentu neaizmirst, ka mums jāuztur kontakti ar ķīniešiem un jāturpina izvirzīt šos jautājumus, lai cik grūti, lai cik nogurdinoši tas nebūtu un lai kādu vilšanos tas dažkārt neradītu. Bet es domāju, ka tas ir vienīgais turpmākais virziens. Tāpēc ka ķīniešu liktenis tiks izlemts nevis šeit, šajā sēžu zālē, bet Ķīnā, un to izlems paši ķīnieši. Viņi ir tie, kas mums jāpārliecina, nevis mēs paši.

  Thomas Mann (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pasaulē plaši pausta līdzjūtība 12. maija postošās zemestrīces upuriem Ķīnā. Šai valstij ir piešķirta vērā ņemama starptautiskā palīdzība, kas diemžēl tiek izmantota atšķirīgiem mērķiem, — vienlaikus tiek veikti pret separātistiem vērsti pasākumi un katastrofas seku novēršanas pasākumi. Tas ir pilnīgi nebūtiski, vai cilvēki ir piederīgi vairākumam vai minoritātei, viņiem noteikti ir jāsaņem palīdzība. Vairs nedrīkst būt nekādu aicinājumu ievērot atšķirības, tas ir nerealizējams nodoms. Ķīnai būtu ieteicams nodrošināt piekļuvi tās teritorijai pēc ilgās gaidīšanas. Tas ietvertu brīvu piekļuvi visām Ķīnas daļām ārzemju novērotājiem un žurnālistiem. NTDTV, vienīgajai televīzijas stacijai Ķīnā, kura nav pakļauta cenzūrai, bez kavēšanās ir jāatļauj atsākt pārraides.

Daudzi valstu vai valdību vadītāji vēl nav rīkojušies saskaņā ar to ieteikumu, kuru ir sniedzis mūsu Eiropas Parlaments, ka viņiem jāatturas no olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas apmeklēšanas. Mēs atbalstām to nostāju, kuru ir pieņēmusi Angela Merkel Vācijā, Lielbritānijas premjerministrs Gordon Brown un mūsu priekšsēdētājs Hans-Gert Pöttering, kā arī citas svarīgākās sabiedrībā pazīstamas personas, kas ir nolēmušas nepiedalīties 8. augusta atklāšanas ceremonijā. Francijas prezidents Nicolas Sarkozy ir teicis, ka viņa nostāja būs atkarīga no to sarunu iznākuma, kuras notiek starp ķīniešiem un Dalailamas pārstāvjiem. Šīs sarunas ir bijušas neauglīgas un tādas arī paliks, no tā izriet, ka viņam būs jāpaliek Parīzē.

(Aplausi)

Pirms šīm spēlēm ļaujiet man jums atgādināt par tibetiešu nožēlojamo stāvokli. Pēc 14. marta protestiem bija vairāk nekā 200 mirušo, bet 5000 tibetiešu ir ieslodzīti cietumā, turklāt lielākā daļa — bez tiesas. Tūkstošiem ir guvuši ievainojumus fiziskas vardarbības rezultātā, kas tika lietota „patriotiskās pāraudzināšanas” procesā. Tas, priekšsēdētāja kungs, ir domāts kā atgādinājums tiem, kuri vēl aizvien ir nodomājuši doties uz Pekinu.

(Aplausi no Verts/ALE grupas.)

  Alexandra Dobolyi (PSE). - (HU) Paldies, ka devāt man vārdu, priekšsēdētāja kungs! Olimpisko spēļu organizēšana ir izaicinājums no jebkura viedokļa, bet tā ir arī īpaša iespēja Ķīnas pilsoņiem parādīt pasaulei, ka viņi ir izpratuši vispārējās vērtības un olimpisko spēļu garu. „Viena pasaule — viens sapnis”: Pekinas Olimpisko spēļu sauklis pilnībā uzsver un patiesi atspoguļo šo spēļu pamatprincipus. Es ticu., ka olimpiskās spēles mums nodrošinās lielisku iespēju padziļināt un paplašināt mūsu sadarbību un dialogu ar Ķīnu daudzās jomās.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst par zemestrīci maijā un par postījumiem, pēc kuriem bija daudzi desmiti tūkstoši mirušo un miljoniem cilvēku palika bez pajumtes. Mums jāapliecina šai valstij savs atbalsts grūtajā brīdī, bet mums vienmēr ir jāatceras par demokrātisko reformu lielo nozīmi un jāpauž konstruktīva kritika daudzās jomās.

Es esmu viena no tiem, kuri uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina uz rezultātiem orientēts dialogs par cilvēktiesībām ar Ķīnu, bet mums ir jāpieņem tas, ka rezultāti tiks sasniegti tikai soli pa solim. Un, jā, rezultāti tiek sasniegti: tikai pirms pāris dienām tika atjaunots tiešais gaisa satiksmes savienojums starp Ķīnu un Taivānu pēc daudzu gadu desmitu pārtraukuma. Ir atkal sākušās pārrunas ar Dalailamu. Arī šeit mēs esam ieinteresēti uz rezultātiem orientētā, pragmatiskā dialogā, ar kuru ņem vērā Tibetas un Ķīnas vērtības un norāda turpmāko virzienu. Liels paldies!

  Cornelis Visser (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Olimpiskās spēles tiks atklātas Pekinā 2008. gada 8. mēneša 8. dienā. Astoņi ir laimīgs skaitlis ķīniešu kultūrā, un to saista ar labu veiksmi un labklājību. Es ceru, ka šis datums var izrādīties laimīgs Ķīnas iedzīvotājiem. Ekonomiskajā ziņā Ķīnai veicas patiešām ļoti labi. Kā mēdza teikt Deng Xiaoping: „Vienalga, kādā krāsā ir kaķis, ka tik tas ķer peles.” Viņš valsti padarīju pieejamu ārzemju kapitālistu finanšu ieguldījumam. Pamazām Ķīnas ekonomika tiek liberalizēta. Ķīna tagad ir stabils partneris ekonomiskajai attīstībai. Tā priecājas, piemēram, par to, ka tās valūta būs piesaistīta ne tikai dolāram, bet arī eiro un citām valūtām. Ķīnai ir konstruktīva loma pasaules ekonomikā.

Kas attiecas uz cilvēktiesībām, situācija diemžēl nav laba, noteikti ne tādā gadījumā, kad ir runa par Ķīnas iedzīvotāju cilvēktiesībām. Es to uzskatu par neapmierinošu, ka tādā svinīgā notikumā kā olimpiskās spēles ir noteikti ierobežojumi par satelīta raidītāju, kurš pārraida no Rietumiem ķīniešu valodā. Es ceru, ka Ķīnas iestādes izmantos to iespēju, ko sniedz šīs spēles, lai parādītu saviem cilvēkiem, ka noteikumi attiecas ne tikai uz sporta arēnu, bet vispirms uz pienākumu, kurš ir saistošs ierēdņiem, ievērot cilvēktiesības un vārda brīvību.

  Bogdan Golik (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! 2008. gada 12. maija zemestrīcē gāja bojā 69 000 cilvēku, vairāk nekā 18 000 ir pazuduši bez vēsts, un ievainoto skaits pārsniedz 37 000. Šis notikums ir satricinājis ne tikai Ķīnas iedzīvotājus, bet visu pasauli. Es, iespējams, esmu vienīgais cilvēks Parlamentā šodien, kurš tobrīd bija tur klāt. Es biju Pekinā un Šanhajā, un es redzēju šo cilvēku, ķīniešu, solidaritāti, kuri jutās piederīgi upuriem un iesaistīti šai traģēdijā.

Izmantojot šo iespēju, es vēlētos paust apbrīnu tūkstošiem glābēju un brīvprātīgo no visas pasaules, no Taivānas, Japānas, Austrālijas un galvenokārt no Ķīnas, kuru solidaritāte un iesaiste šajos traģiskajos apstākļos ir pelnījušas īpašu uzslavu. Ir arī jāizsaka atzinība par tiem pasākumiem, kurus veica Eiropas Savienība. Ķīnas valdība ar vietējo iestāžu atbalstu piešķīra EUR 10 miljardus, lai palīdzētu katastrofas upuriem. Kopējais atbalsts no ārzemēm, ko saņēmusi Pekina, bija EUR 5 miljardi. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem ir saņemta no ķīniešu diasporas, kas atrodas dažādās pasaules daļās.

Es uzskatu, ka īpašas humānās palīdzības pasākumi un dialogs ir lietderīgāki nekā saukļi un aicinājumi boikotēt un izteikt protestu.

  Nirj Deva (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šim Parlamentam ir jāveicina laba valsts pārvaldība, ko tas diemžēl pašlaik nedara.

Desmit miljoni bezpajumtnieku ir milzīga katastrofa — visbriesmīgākā pasaulē. Mēs redzējām par cilvēkiem norūpējušos, uz cilvēkiem orientētu Ķīnas valdību un vadību darbojamies teritorijā, kas ir viena no apdzīvotākajām, tajā mīt arī vairāk nekā viens miljons tibetiešu. Atšķirībā no Birmas, kur valsts vadītājiem tas nerūpēja un nerūp, Ķīnas valdība uzskatāmi rūpējas par saviem iedzīvotājiem. Tas bija skaidrs ikvienam, kurš redzēja katastrofas seku novēršanas centienus.

Citas valstis, varas, organizācijas vai cilvēki pārējā pasaulē nevar lemt par cilvēktiesībām Ķīnā. Par to var lemt tikai paši 1,3 miljardi Ķīnas iedzīvotāji. Mēs labi zinām, ka šie iedzīvotāji spēj skaidri izteikt savu viedokli, parādīt un paust savas dusmas un ka viņi tās izrāda, kad kaut kas nav kārtībā.

Cilvēktiesību situācija Ķīnā uzlabojas un var tik uzlabota turpmāk. Parlaments un mani kolēģi, kas par to klaigā, neko nemainīs. Mēs kā parasti maldinām sevi par to, cik svarīgi mēs esam. Tie būs Ķīnas iedzīvotāji, kuri, izkļuvuši no nabadzības, prasīs lielākas demokrātiskās tiesības paust savu viedokli. Četrsimt miljoni cilvēku ir izkļuvuši no nabadzības — ievērojams sasniegums. Bet Ķīnas iedzīvotāji baidās. Uzgriezdami viņiem muguru, kā mēs to darījām olimpiskās lāpas aizdegšanas laikā, mēs tikai saniknosim Ķīnas iedzīvotājus, nevis viņu valdību. Šī atšķirība ir svarīga, un tā ir jāsaprot.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Kolēģi! Olimpiskā kustība laika gaitā ir centusies radīt labāku pasauli. Ievērojamais notikums, kas drīzumā sāksies Pekinā, ir palīdzējis pievērst uzmanību Tibetai un cilvēktiesībām. Dialogam starp Pekinu un Dalailamu ir noteikti jāturpinās. Sniedzot Ķīnai iespēju sarīkot pasaules mēroga sporta notikumu, Starptautiskā Olimpiskā komiteja noteica ļoti skaidru nosacījumu, ka līdz 2008. gadam Ķīnai ir jāievēro cilvēktiesības. Mēs zinām, ka tas nav noticis.

Olimpiskās spēles nekad nav bijušas saistītas tikai ar sportu. Olimpiskās hartas principi lielā mērā atkārto ES principus, es šeit atsaucos uz pilsoņu pamattiesībām un cilvēktiesībām, kur nav nekāda kompromisa. Ar hartu nosaka, ka rīkotājvalstij ir jāaizstāv cilvēka cieņa un tā nedrīkst apspiest pilsoņus nacionālās vai reliģiskās piederības dēļ. Tā ka es piekrītu viedoklim, ka prezidenta Sarkozy vieta ir Parīzē pie sava televizora, nevis olimpiskajā stadionā Pekinā.

  David Hammerstein (Verts/ALE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pieredze saistībā ar olimpiskajām spēlēm, kuras notiek Ķīnā, ir mums iemācījusi: ja jūs sistemātiski gatavojaties pārkāpt cilvēktiesības, jums ir jābūt lielai, ekonomiski spēcīgai valstij, nevis Zimbabvei vai Kubai. Ne arī, protams, Birmai. Jums ir jābūt valstij, kurā reģistrēti simtiem Rietumu uzņēmumu, valstij, kur miljoniem cilvēku strādā apstākļos, kas līdzinās verdzībai. Jums ir jābūt valstij ar grandiozu un agresīvu rīcības veidu, un tad Eiropa klanīsies jūsu priekšā.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es izsaku līdzjūtību zemestrīces upuru tuviniekiem, un es vēlos paust patiesu nožēlu par notikušo. Tomēr ir citi jautājumi, kas mums jāapspriež, un es to īpaši saku Padomei, jo es atceros prezidenta Sarkozy izteiktās piezīmes pirms pāris mēnešiem to incidentu laikā, kuri notika Tibetā.

Tas, ko mēs nupat dzirdējām, ir priekšlikums pārvērst sportu par sliktu politiku un politiku par smieklīgu sportu, un tas ir nepieņemami. Ir nepieņemami, ka prezidents Sarkozy pārstāvēs Eiropas Savienību Pekinā, bet neapmeklēs politieslodzītos šajā valstī. Tas būtu apkaunojoši mūsu vadītājiem — doties uz Pekinu, bet nebilst ne vārda par konkrētās situācijas skarbo realitāti. Tas būtu apkaunojoši, un šie vadītāji tad vairs ar cieņu nevarētu uzstāties Eiropas Savienības iestādēs. Tas ir būtiski, ka mēs atgriežamies pie šī jautājuma septembrī.

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Tikai mēnesi pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm Ķīna vēl joprojām saskaras ar zemestrīces traģisko ietekmi. Diemžēl bija vajadzīga zemestrīce ar tūkstošiem cietušo un bezpajumtnieku, lai Ķīnas Tautas Republikas valdība saprastu, ka solidaritāte no to nāciju puses, kuras piedāvāja palīdzēt, ir būtiska.

Tas tomēr piespieda Ķīnu atvērt savas robežas, tādējādi ļaujot visiem plašsaziņas līdzekļiem un humānās palīdzības aģentūrām sasniegt teritorijas, kur pirms tam bija grūti nokļūt pat kā apmeklētājam.

Notikumi pēc zemestrīcēm Ķīnā noveda pie režīma mīkstināšanas, kā rezultātā tagad visa pasaule ir ieinteresēta cilvēku mierīgā līdzāspastāvēšanā. Ar olimpisko karogu un antīkās Olimpijas svēto liesmu uzturēs ideālu kārtību tajās lietās, kuras mūs šķir, bet arī, pats galvenais, lietās, kuras mūs vieno.

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kad prezidents Sarkozy uzstājās pēc nemieriem Tibetā, es jutu lielu apbrīnu pret Franciju kā cilvēktiesību uzraudzītāju. Kopš tā laika situācija ir kļuvusi daudz sliktāka, aizturēto skaits sasniedz rekordlielu līmeni.

Situācija Tibetā nekad nav bijusi tik saspringta. Plašsaziņas līdzekļu cenzūra nekad nav bijusi tik stingra kā pašlaik. Un, manuprāt, prezidenta reakcija ir pļauka sejā tiem, kas aicina ievērot cilvēktiesības. Mēs kavējam visu to Ķīnas cilvēku cerību piepildīšanos, kuri paļaujas uz mūsu izdarīto spiedienu, lai palīdzētu viņiem centienos ieviest demokrātiju Ķīnā.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Starptautiskā Olimpiskā komiteja pamatoja 2008. gada olimpisko spēļu rīkošanas tiesību piešķiršanu Ķīnai, apgalvojot, ka tas palīdzēs valsti padarīt atvērtu uzlabojumiem cilvēktiesību situācijā.

Tomēr Ķīnas iestādes nav ņēmušas vērā starptautiskos aicinājumus pārtraukt to turpmākos pasākumus saistībā ar 2008. gada 14. maija nemieriem Tibetā. Protesta dalībnieki joprojām tiek izsekoti, aizturēti un patvaļīgi apcietināti, un viņu ģimenēm netiek sniegta nekāda informācija par viņu atrašanās vietu, lai gan Ķīnas tiesību aktos informācijas sniegšana ir paredzēta.

Es aicinu Ķīnu ievērot tās publiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies attiecībā uz cilvēktiesībām, minoritāšu tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu. Tā bija vienošanās ar SOK, kad tā iepriekš piekrita atļaut Ķīnai sarīkot šīs spēles.

Tā ir vēsturiska un unikāla iespēja Ķīnai parādīt pasaulei savu gatavību uzlabot cilvēktiesību situāciju, tomēr, manuprāt, mēs neredzam pietiekamu progresu šajā saistībā.

  Ana Maria Gomes (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu to, ka olimpiskās spēles notiks Pekinā, bet es mudinu Eiropas Savienības valdības un iestādes prasīt Ķīnai ievērot tās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām, proti, saistības, kuras tā ir uzņēmusies, lai sarīkotu olimpiskās spēles Pekinā.

Tāpēc ir nepieciešams, ka tie Eiropas Savienības pārstāvji, kuri apmeklēs — vai neapmeklēs — šīs olimpiskās spēles, izmanto šo iespēju, lai vērstu uzmanību uz cilvēktiesību situāciju Ķīnā. Tas ir ļoti nopietni. Daudzi cilvēki ir ieslodzīti cietumos, arī Hu Jia, kuru ieslodzīja pēc runāšanas ar mums šeit, Eiropas Parlamentā, videokonferencē. Mēs nevaram pieļaut, ka šos cilvēkus turpinās turēt ieslodzījumā bez jebkāda pamatojuma no Ķīnas iestāžu puses.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Daudzas valstis un to vadītāji, arī valstu vadītāji Eiropā, ļoti vēlas uzturēt labus sakarus ar Ķīnu, lai iegūtu izdevīgu līgumu vai ekonomikas nolīgumus, pievēršot maz uzmanības demokrātijas trūkumam un nespējai ievērot cilvēktiesības Ķīnā. Pasaules viedoklim, pasaules valstu vadītājiem un starptautiskajām iestādēm ir kopīgi jādarbojas un ir jāizdara dažāda veida spiediens, lai aizsargātu tādas vērtības kā brīvību, cilvēktiesības un demokrātiju. Ja mēs esam sašķelti, tad mēs nevarēsim kopīgi rīkoties un mums būs maza ietekme. Olimpiskās spēles ir laba iespēja veikt šādus pasākumus. Starptautiskajai sabiedrībai ir jārīkojas, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kuri cietuši traģiskās zemestrīces dēļ.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, tā nebija Eiropas Savienība, kura izlēma 2001. gadā, ka olimpiskajām spēlēm ir jānotiek Pekinā, tā bija Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Otrkārt, kā jūs jau minējāt, olimpiskie ideāli pastāv, bet tie nav saistīti ar politiku, tie ir saistīti ar sportu, un to atkārtoti uzsver Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Treškārt, es nezinu, vai vislabākais veids, lai cīnītos par cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā un izveidotu visaptverošu dialogu, ir atvieglot kāda sirdsapziņu, sakot: „Es nebraukšu, bet es tomēr skatīšos atklāšanas ceremoniju pa televizoru”, kā nupat teica kāds deputāts. Es nedomāju, ka problēmas pamatā patiešām ir šis jautājums. Turklāt es norādu, ka vairāki deputāti no dažādām politiskajām grupām un ar dažādām pārliecībām arī ir pauduši savus uzskatus jūsu Parlamentā par dialogu, kas mums ir jārisina ar Ķīnas iestādēm.

Lai kādas ir pašreizējās grūtības, mums jāturpina pēc iespējas lietderīgāk izmantot ES attiecības ar Ķīnu. Vienīgi spēcīga Savienība nodrošinās abām pusēm iespēju veikt atklātas diskusijas — kuras mēs visi esam atbalstījuši — par jebkuru jautājumu, pat par tiem, kuri šķiet vissarežģītākie. Eiropas Savienība negaidīja līdz notikumiem Tibetā, lai sāktu šādu dialogu. Mēs vēlamies ar Ķīnu uzsākt dialogu par arvien lielāku jautājumu skaitu, kas skar divpusējas un globālas intereses, kuras nav tikai komerciālas, — tas ir milzīgs sagrozījums teikt ko citu. Šo aspektu minēja arī Ferrero-Waldner kundze. Mums ir vajadzīgs visaptverošs dialogs ar Ķīnu, jo šai valstij ir svarīga loma starptautiskajā sabiedrībā un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos — arī olimpiskās spēles ir līdzeklis šā mērķa sasniegšanai —, lai nodrošinātu to, ka Ķīna ir efektīvi integrēta starptautiskajā sabiedrībā.

Turklāt es vēlos norādīt, ka mums būs jāuztur stratēģisks dialogs ar Ķīnu, īpaši gaidāmajā sammitā, kas notiks Francijas prezidentūras laikā. Tā nebija Francijas prezidentūra, kura izvēlējās šī sammita norises datumu. Šis sammits notiks 2008. gada otrajā pusē. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka sagatavošanās tiek veikta vislabākajos iespējamos apstākļos, un šim sammitam jānodrošina iespēja izveidot partnerību starp Ķīnu un Eiropas Savienību, lai risinātu jaunus jautājumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz pasākumiem pret klimata pārmaiņām un uz vides un sociālajiem standartiem, kā daudzi no jums ir minējuši.

Ķīnas apņemšanos īstenot svarīgu lomu starptautiskajā arēnā jāpapildina ar jauniem pienākumiem cilvēktiesību jomā, sociālajā sfērā un attiecībā uz vides aizsardzību. Mums ir zināms par to, un mēs esam gatavi strādāt, lai sasniegtu šo mērķi, un Eiropas Savienība, bez šaubām, ir vispiemērotākais partneris, lai palīdzētu Ķīnai virzīties pa šo ceļu.

Šajā saistībā pēc konsultācijām ar saviem kolēģiem un partneriem un pēc viņu piekrišanas saņemšanas prezidents Sarkozy kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts prezidents ir uzņēmies pienākumu iesaistīties visaptverošā Eiropas Savienības un Ķīnas dialogā. Ja Ķīna vēlas īstenot lielāku lomu pasaules mērogā, tai ir jāuzņemas no tā izrietošie pienākumi. Ir veikti daudzi salīdzinājumi, piemēram, tie, kurus veicis Cohn-Bendit kungs. Es pamanīju salīdzinājumu ar PSRS Brezhnev laikā. Vai mēs tiešām vēlamies konfliktu starp diviem antagonistiskiem blokiem? Vai šajā dialogā, kas tika arī veidots ar šo dižo valsti, netika panākts zināms progress? Mums bija galvenā loma šī progresa panākšanā, un arī tas, ka mūsu vērtības ir dominējušas kā vienmēr, ir panākts ar dialoga un demokrātiskas attīstības starpniecību. Mums ir jārisina stimulējošs dialogs ar Ķīnu, kur neviens temats nav tabu, un mums tā ir jāmudina uzņemties saistības visās jomās — politiskajā, cilvēktiesību un sociālajā.

Patiesi, daži deputāti ir pieminējuši nāves sodu. Arī šis jautājums mums ir jārisina ar Ķīnu, bet tas ir jārisina arī ar visām citām valstīm, un es ceru, ka daži konservatīvie deputāti, kuri tikko runāja par šo tematu, darīs tā. Es vēlos atgādināt jums, ka ir citas valstis, kurās ir spēkā nāves sods un kurām ir attiecības ar Eiropas Savienību, tomēr mums ir jārisina visaptverošs dialogs. Mums ir arī jāturpina rīkoties ar piesardzību, un es pilnībā piekrītu tam, ko teica Komisija attiecībā uz Padomi, ka mēs nedrīkstam saasināt nacionālistisko noskaņojumu Ķīnā laikā, kad tā rīko ļoti nozīmīgu notikumu visai valstij, valstij, kura mēģina panākt integrāciju starptautiskajā arēnā.

Tieši šādā noskaņojumā, uzņemoties visus tos pienākumus, kuri ir saistīti ar viņa lomu, un rīkojoties saskaņā ar Eiropas Savienības vērtībām, prezidents Sarkozy savā jaunajā lomā apmeklēs Pekinu, lai paustu šo vēstījumu, kā arī lai parādītu to, ka mēs ticam šīs dižās valsts pozitīvai attīstībai saistībā ar tās integrāciju starptautiskajā arēnā. Mēs jau esam redzējuši reālas progresa pazīmes Birmā un konfliktu risināšanā ar Irānu un Ziemeļkoreju; tās visas ir jomas, kur mums arī ir nepieciešama Ķīnas palīdzība. Tas noteikti ietver daudz ko vairāk nekā tikai komerciālas intereses.

Visbeidzot, es teiktu Cappato kungam, ka visās mūsu attiecībās, vai nu tas ir ES attiecībā uz minoritātēm, vai attiecībās starp Savienību un dažiem tās partneriem, mums ir jābūt tām pašām prasībām un jābūt uzmanīgiem, pirms mēs visai pasaulei mācām morāli.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es runāšu ļoti īsi, jo daudz kas jau ir pateikts.

Es tikai gribētu atkārtot to, ka attiecības ar Ķīnu ir ļoti daudzveidīgas. Tas nozīmē, ka mums ir milzīga darbības joma šajās stratēģiskajās attiecībās. Papildus videi, tirdzniecībai un kultūrai — neatkarīgi no dažādajām nozaru sarunām un dialogiem, kas mums ir, — mēs arī esam pievērsušies bažām attiecībā uz cilvēktiesībām, kuras šodien šeit tika paustas ļoti nopietni. Mēs tās uztveram nopietni neatkarīgi no tā, vai tās attiecas uz cilvēktiesību aizstāvjiem vai petīciju iesniedzējiem, kuri atrodas cietumā, vai arī uz nāvessoda piemērošanu. Tā ir taisnība, ka ļoti daudzi cilvēki tiek sodīti ar nāves sodu. Mēs vienmēr ļoti skaidri esam minējuši gan to, gan arī iespējamos spīdzināšanas un ļaunprātīgas apiešanās gadījumus.

Mēs risinām šo cilvēktiesību dialogu. Tā ir taisnība, ka dažkārt tas nav pietiekams, bet mums nav cita instrumenta. Mums ir jāturpina uzturēt dialogu ar Ķīnu. Vācijā mums ir paruna: Steter Tropfen höhlt den Stein (ar laiku arī ūdens piliens akmeni izgrauž). Tieši to mēs mēģinām darīt.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs . − Lai noslēgtu šīs debates, ir iesniegti pieci rezolūcijas priekšlikumi saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 9.00 izņēmuma kārtā saistībā ar iepazīstināšanu ar Francijas prezidentūras programmu.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Tuvojas olimpiskās spēles Pekinā, bet saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju cilvēktiesību situācija Ķīnā nav uzlabojusies. Drīzāk tieši pretēji — Ķīnas režīms turpina apcietināt arvien vairāk cilvēku, lai novērstu iespējamās demonstrācijas olimpisko spēļu laikā.

Preses brīvība ir ārkārtīgi svarīga, jo neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir tie, kuri nodrošina informāciju, kas nav pakļauta cenzūrai, par cilvēktiesību situāciju Ķīnā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai varētu pārraidīt arī neatkarīgas TV stacijas, piemēram, NTDTV. Šī TV stacija pārraida 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā ar satelītu palīdzību Āzijā, Eiropā, Austrālijā un Ziemeļamerikā. Francijas uzņēmums Eutelsat, kas nodrošina NTDTV pārraides, 2008. gada 16. jūnijā pēkšņi pārtrauca pārraidīt NTDTV signālu Āzijā, acīmredzot Ķīnas Komunistiskās partijas spiediena dēļ.

Komisāre Ferrero-Waldner, es vēršos pie jums cerībā, ka jūs Komisijas vārdā izmantosiet visus iespējamos līdzekļus, lai atjaunotu NTDTV pārraides Āzijā. Es arī aicinu Francijas prezidentūru Padomes vārdā novērst vārda brīvības ierobežojumus Ķīnā.

Es aicinu Ķīnas iestādes parādīt pasaulei, ka saistībā ar to, ka tiesības rīkot olimpiskās spēles tika piešķirtas Pekinai, ir uzlabojusies cilvēktiesību situācija Ķīnā. Es ceru, ka Tibeta patiešām tiks atvērta tūristiem, žurnālistiem un visiem plašsaziņas līdzekļiem un tas ļaus sniegt informāciju, kas nav pakļauta cenzūrai, par situāciju šajā teritorijā.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE), rakstiski. – (HU) Paplašināšanās ir viens no veiksmīgākajiem ES politikas virzieniem un tajā pašā laikā, iespējams, viens no visefektīvākajiem ārpolitikas instrumentiem, kādi vien zināmi. Jebkura paplašināšanās līdz šim ir stiprinājusi Savienību un ir nostabilizējusi un kopumā panākusi to valstu pielāgošanos, kuras ir pievienojušās. Šie četri gadi, kas ir pagājuši kopš 2004. gada paplašināšanās, ir pielikuši punktu visām nepamatotajām bailēm un maldinošajai informācijai, kuras to ievadīja: paplašināšanās ir milzīgs panākums, un gan vecās, gan jaunās dalībvalstis ir daudz ieguvušas no tās. Diemžēl daži politiķi apzināti vai muļķības dēļ noliedz sekmīgo paplašināšanos un maldina cilvēkus vecajās dalībvalstīs. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi tas, ka mēs iepazīstinām sabiedrību ar priekšrocībām un ieguvumiem no paplašināšanās.

Tas, ka Īrija noraidīja Lisabonas līgumu, patiešām ir galvenais šķērslis, lai Savienība turpmāk paplašinātos. Es tomēr ticu, ka ES ātri atradīs risinājumu, lai glābtu Lisabonas līgumu. Tomēr Horvātijas pievienošanās nedrīkst būt atkarīga no tā: Horvātijas pievienošanās ir juridiski iespējama pat bez Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tāpēc Horvātija varētu kļūt par dalībvalsti 2009. gada beigās vai 2010. gada sākumā atkarībā no pievienošanās sarunu progresa.

Saistība starp paplašināšanās stratēģiju un Eiropas kaimiņattiecību politiku ir sarežģīts jautājums. Es būtībā piekrītu, ka mūsu Eiropas kaimiņus, kam vēl nav izredžu uz dalību, ir jāiedala no vienas kategorijas otrā saskaņā ar to izmērāmo mērķu izpildi. Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka Savienībai jāspēj aizsargāt savu ģeopolitisko pārvietošanās brīvības telpu un attiecībā uz integrēšanās spēju tai pašai ir jāizlemj dažos īpašos gadījumos, kādas perspektīvas piedāvāt partneriem.