Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0804(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0293/2008

Debates :

PV 01/09/2008 - 17
CRE 01/09/2008 - 17

Balsojumi :

PV 02/09/2008 - 5.16
CRE 02/09/2008 - 5.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0384

Debates
Pirmdiena, 2008. gada 1. septembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls – Eurojust stiprināšana un Lēmuma 2002/187/TI grozīšana – Savstarpējas atzīšanas principa piemērošana attiecībā uz spriedumiem krimināllietās (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- A6-0292/2008, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavoja S. Y. Kaufmann, par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (05620/2008 - C6-0074/2008 - 2008/0802(CNS));

- A6-0293/2008, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavoja R. Weber, par Eurojust stiprināšanu un ar ko groza Lēmumu 2002/187/JHA (05613/2008 - C6-0076/2008 - 2008/0804(CNS));

- A6-0285/2008, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavoja A. França, par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās (05598/2008 - C6-0075/2008 - 2008/0803(CNS)).

 
  
MPphoto
 

  Rachida Dati, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man ir liels gods jūs šodien uzrunāt un pastāstīt par manu dziļo pieķeršanos Eiropas Savienības vērtībām. Šo vērtību pamatā neapšaubāmi ir tiesiskums. Jūs vēlējāties sākt savu sēdi ar kopējām debatēm par tiesiskuma jautājumiem. Tas parāda, cik svarīgi Parlamentam ir jautājumi par Eiropas tiesu iestāžu sadarbību un pamattiesību aizsardzību. Es esmu tikpat ieinteresēta šajos jautājumos, un paldies par šo iespēju.

Kā jūsu priekšsēdētājs atgādināja, darba kārtībā ir trīs dokumenti: lēmums par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, lēmums par Eurojust un pamatlēmums par tādu lēmumu īstenošanu, kas pieņemti prombūtnē. Šie trīs dokumenti uzlabos tiesu iestāžu sadarbību Eiropas Savienībā un ietekmēs veidu, kādā dalībvalstis strādā. Šīs trīs iniciatīvas arī dedzīgi gaida tie, kas strādā tieslietu jomā mūsu valstīs. Tieslietu un Iekšlietu Padomes (TIP) 25. jūlija darbs ir ļāvis panākt politisku vienošanos par lēmumu projektiem par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un Eurojust stiprināšanu. Slovēnijas prezidentūras un Francijas prezidentūras kopējie centieni ir ļāvuši to nodrošināt mazāk nekā gada laikā. Šie divi lēmumu projekti nodrošinās lielāku aizsardzību Eiropas iedzīvotājiem un stiprinās tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Tā ir Eiropas Savienības pazīme, ka tā var rīkoties un sasniegt rezultātus, vienlaicīgi ņemot vērā brīvības un pamattiesības.

Attiecībā uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu lēmuma projekts, kam ir jāaizstāj 1998. gada vienotā rīcība, precizē Eurojust un Tīkla pienākumus. Tajā ir ņemta vērā dalībvalstu vēlme uzturēt abas struktūras un uzlabot to papildināmību. Drošu komunikācijas kritēriju izveide starp Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu nodrošinās efektīvu tiesu iestāžu sadarbību un lielāku savstarpējo uzticību. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls ir labi zināms un atzīts instruments, un tas ir pierādījis savu lietderīgumu, veicinot sakarus starp tiem, kas ir iesaistīti uz vietas. Sylvia Kaufmann ziņojumā ir uzsvērts tīkla lietderīgums un panākumi. Tajā ir uzsvērtas tīkla iespējas pielāgoties, kas īpaši atbilst miertiesnešu vajadzībām. Šajā ziņojumā ir papildus uzsvērta vajadzība saglabāt šo elastīgumu un decentralizēto struktūru.

S. Y. Kaufmann, jūs esat ņēmusi vērā un atbalstījusi galvenos sākotnējā ierosinājuma elementus, par ko es jums pateicos. Tāpat jūs esat paudusi zināmas bažas. Jūs esat pamatoti teikusi, ka drošas telekomunikācijas ir jāizveido, strikti ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Mēs pilnībā piekrītam. Es jums varu apliecināt, ka Padome pievērsīs lielu uzmanību Parlamenta pieņemtajiem ierosinājumiem. Šis Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības novērtējums ir cieši saistīts ar Eurojust stiprināšanu. Tie nevar pastāvēt viens bez otra. Pēc sešu gadu Eurojust darbības pieredze rāda, ka mums ir jāuzlabo šīs tiesu iestāžu sadarbības vienības darbība. Eurojust nav pietiekami labi informēts, jo īpaši terorisma jautājumos. Valstu dalībnieku pilnvaras nav saskaņotas, un Eurojust darbības iespējas nav pietiekami attīstītas.

Dokuments, par kuru 25. jūlijā tika panākta vispārēja politiska vienošanās, ir būtisks posms Eiropas tiesiskuma telpas izveidē. Jūs visi zināt, ka cīņa pret visa veida nopietniem noziegumiem ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Piemēram, 2004. gadā Eurojust tika iesniegtas četrpadsmit lietas par cilvēku tirdzniecību; 2007. gadā tika iesniegta septiņdesmit viena lieta. Tas parāda, ka mums ir vajadzīgi efektīvi instrumenti cīņai pret nelikumīgu tirdzniecību vēl nebijušos apmēros, kas padara par upuriem tūkstošiem mūsu iedzīvotāju.

Eurojust arī jākļūst par Eiropas tiesiskās sadarbības vadošo iestādi. Pateicoties šim tekstam, kam TIP ir piekritusi, Eurojust būs operatīvāka un spēs ātrāk reaģēt. Tādēļ tas mums ir liels panākums.

Es īpaši vēlos uzslavēt Renate Weber darbu un pateikties viņai par atbalstu. Es labi apzinos viņas ieguldījumu un viņas vēlmi, lai šis ierosinājums dotu rezultātus.

Stiprinot Eurojust, tiks veicinātas valstu dalībnieku privilēģijas. Tiks izveidota ārkārtas gadījumu koordinācijas struktūrvienība un uzlabota informācijas nodošana, lai labāk reaģētu uz izaicinājumiem, ko rada jauna veida noziegumi. Daži būtu gribējuši vēl ambiciozāku pieeju. Tā kā iestāžu sistēma to neatļauj, mums ir jāizmanto visas iespējas, lai stiprinātu Eurojust, pamatojoties uz pieņemtajiem tiesību aktiem un darot to nekavējoties.

Ir ņemtas vērā arī dažas mūsu bažas. Ziņojumu iesniegšana Parlamentam par Eurojust darbību šajā sakarā tiks rūpīgi izskatīta.

Attiecībā uz savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu, kas ir arī viens no galvenajiem aspektiem tiesiskuma, brīvības un drošības telpas izveidē, pamatlēmums par tādu lēmumu īstenošanu, kuri pieņemti prombūtnē, ļaus stiprināt tādus esošos instrumentus kā Eiropas apcietināšanas orderis. Ir būtiski, lai lēmumu, ko dalībvalsts pieņēmusi personas prombūtnē, varētu īstenot visā Eiropas Savienībā. Pamatlēmums arī tiks papildināts ar valsts procesuālo tiesību pastiprināšanu. Tas paredz atļaut īstenot spriedumus, kas pieņemti prombūtnē, ievērojot aizstāvības tiesības. Tomēr šīs pamatlēmuma mērķis nav grozīt valstu noteikumus, bet gan uzlabot tādu lēmumu īstenošanu, kas pieņemti prombūtnē.

Jūsu ziņojumā, A. França, ir uzsvērta vajadzība saskaņot pašreizējos instrumentus un garantēt tiesības tikt uzklausītam tiesvedības laikā. Ir jāievēro tiesību sistēmu dažādība, piemēram, attiecībā uz to, kā persona tiek izsaukta. Arī Padome tajā ir ieinteresēta, tādēļ ierosinājuma projekts atsāk kopējās debates par pamata garantiju stiprināšanu Eiropas Savienībā. Es zinu, ka Parlaments ir dziļi iesaistīts šīs jautājuma risināšanā. Padome pārbaudīs jūsu ierosinājumus, kas pārsvarā atbilst tekstam, par kuru tika panākta politiska vienošanās Padomē. Īpaši tas attiecas uz ierosinājumiem par advokāta pārstāvību un tiesībām uz lietas otrreizēju izskatīšanu. Šie grozījumi neapšaubāmi uzlabo sākotnējo ierosinājumu.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Padome rūpīgi izpētīs ierosinājumus, kas tiks pieņemti šonedēļ, un es jums vēlreiz apliecinu prezidentūras vēlmi strādāt ar Parlamentu. Mums ir jāvirzās uz priekšu ciešā sadarbībā, un es nekad neaizmirsīšu, ka jūs esat Eiropas iedzīvotāju pārstāvji. Ar šo trīs dokumentu palīdzību tiks sasniegti rezultāti attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un arī kopējo Eiropas mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Kā jūs tikko teicāt, R. Dati, mēs atrodamies Eiropas tiesiskuma telpas izveidei izšķirošā brīdī; mēs to vēlamies ar visu sirdi, un Eiropas Parlaments to ievērojami veicina.

Es vēlos pateikties referentiem S. Y.Kaufmann, R. Weber un A. França par viņu izcilajiem ziņojumiem par trim iniciatīvām. Šie dokumenti parāda, ka Eiropas Parlaments atbalsta dalībvalstu sagatavotos ierosinājumus. Tāpat es priecājos, R. Dati, ka Padomes 25. jūlija sanāksme izrādījās veiksmīga, panākot politisku vienošanos par trim dokumentiem. Komisija atbalsta šīs trīs iniciatīvas, un mēs esam centušies konstruktīvi veicināt Padomes darbu.

Attiecībā uz Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu dalībvalstis, smeļoties iedvesmu no mūsu 2007. gada oktobra paziņojuma par šo jautājumu, ir skaidri parādījušas vēlmi pēc konverģences. Šajās divās dalībvalstu iniciatīvās ir iekļauti daudzi ierosinājumi: Eurojust valstu dalībnieku pilnvaru saskaņošana, speciālās mācību iestādes lomas stiprināšana konfliktējošu jurisdikciju gadījumā, valstu dalībnieku un Eurojust informācijas aprites uzlabošana, kā arī iespēja iecelt Eurojust koordinācijas miertiesnešus trešās valstīs. Ārkārtīgi lietderīgo S. Y. Kaufmann un R. Weber ziņojumu daudzie ierosinātie grozījumi jau ir ņemti vērā Padomes diskusijās. Attiecīgi R. Weber ziņojumā iekļautā Eurojust lēmuma 32. grozījuma mērķis ir uzlabot datu aizsardzības līmeni trešās valstīs, kas sadarbojas ar Eurojust. Šī sadarbība tiks novērtēta ne tikai tad, kad tiks slēgts nolīgums, bet arī pēc tā spēkā stāšanās. Komisija ierosināja pieņemt šo ideju, un lēmuma projekts tika attiecīgi grozīts. Tajā ir minēts, ka sadarbības nolīgumā ir jāiekļauj noteikumi par tā piemērošanas uzraudzību, tostarp datu aizsardzības noteikumu piemērošanas uzraudzību.

Es minēšu vēl vienu piemēru: S. Y. Kaufmann ziņojumā minētā „Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla” lēmuma 38. grozījums. Kā uzsvēra R. Dati, šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Parlamentam reizi divos gados tiek iesniegts ziņojums par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībām. Šo grozījumu atbalstīja Komisija, un tas ir iekļauts lēmuma projekta tekstā.

Kā jūs zināt, Padome ir panākusi politisku vienošanos par Eurojust un Tīkla iniciatīvām. Es ceru, ka Padome drīz oficiāli pieņems šos instrumentus, un tikpat svarīgi ir tas, ka dalībvalstis veiks vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā īstenotu lēmumus savās valsts tiesību sistēmās.

Attiecībā uz A. França ziņojumu par tādu lēmumu piemērošanu, kas pieņemti prombūtnē, es atzīmēju, ka vairums grozījumu, vismaz pēc būtības, ja ne arī pēc formulējuma, ir jau iekļauti tekstā, ko TIP pieņēma 5. un 6. jūnijā.

Tie ir tikai daži no maniem novērojumiem, priekšsēdētājas kundze. Pats par sevi saprotams es pievērsīšu lielu uzmanību visiem Parlamenta ieteikumiem. Tomēr es ļoti priecājos, ka mēs sākam šo sēdi ar darbu, kas ir ārkārtīgi pozitīvs Eiropas tiesiskuma telpas nākotnei.

 
  
MPphoto
 

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, referente. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, tagad es gribētu pilnībā izmantot man runāšanai atvēlēto laiku. Es priecājos šodien starp klātesošajiem redzēt Padomes priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

Komiteja vienbalsīgi pieņēma manu ziņojumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu. Sadarbība bija ļoti konstruktīva, un es vēlētos pateikties visiem iesaistītajiem, jo īpaši N. V. Popa, E. Gebhardt un referentei Eurojust jautājumā R. Weber.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls jeb ETST darbojas 10 gadus, un tas ir pierādījis savu lietderību praksē. Pat pēc Eurojust darbības uzsākšanas 2002. gadā ETST joprojām ir būtisks. ETST nenodarbojas ar izmeklēšanu koordinēšanu, bet gan veicina tiešus kontaktus, savstarpējo tiesiskās palīdzības pieprasījumu pienācīgu īstenošanu un informācijas sniegšanu. Tādēļ ir svarīgi atstāt ETST decentralizēto struktūru neskartu. Izmaiņas ir jāizdara tikai tur, kur tas ir vajadzīgs vai kur šādas izmaiņas dabiski izriet no pēdējos gados īstenotās prakses. Viens no piemēriem ir tādu nacionālo kontaktpunktu izveide, kas pilda koordinēšanas lomu dalībvalstīs un atbild par sakaru uzturēšanu ar ETST sekretariātu.

Galvenais jauninājums ir droša telekomunikāciju tīkla izveide. Man bija prieks dzirdēt, ka arī Padomes priekšsēdētāja ir pievērsusi uzmanību šim jautājumam. Starp dalībvalstu iestādēm notiek personu datu apmaiņa, un tie var būt jutīgi dati, piemēram, pirkstu nospiedumi saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi. Lai nodrošinātu drošu nosūtīšanu šajā gadījumā, ir vajadzīgs drošs telekomunikāciju tīkls, jo tas būtu nepieņemami, ja šādi dati tiktu nosūtīti, piemēram, pa faksu. Jau 1998. gadā, kad ETST tika izveidots, tika plānots drošs telekomunikāciju tīkls, bet acīmredzot izmaksu dēļ līdz šim nebija iespējams vienoties par kārtību.

Ziņojumā tiek ierosināts sākotnēji izveidot drošu telekomunikāciju tīklu tikai kontaktpunktam. Tomēr, ņemot vērā, ka mērķis ir nodrošināt, ka visi sakari starp kompetentajām iestādēm ir cik vien iespējams tieši, otrais posms paredz iesaistīt drošā telekomunikāciju tīklā visas attiecīgās iestādes, kas atbildīgas par tiesisko atbalstu attiecīgajās dalībvalstīs. Datu jutīguma dēļ ziņojumā ir atsauce uz attiecīgo datu aizsardzības noteikumiem, un šajā kontekstā es vēlētos vēlreiz uzsvērt to, cik svarīgi ir pieņemt spēcīgu pamatlēmumu par personas datu aizsardzību trešā pīlāra sistēmā. Tas attiektos uz datu apmaiņu starp dažādajiem dalībvalstu kontaktpunktiem. Diemžēl Padome vēl nav pieņēmusi šādu pamatlēmumu lex generalis, tāpēc datu aizsardzības pamatnoteikumi ir iekļauti tieši pašā juridiskajā dokumentā.

ETST darbība lielā mērā ir atkarīga no kontaktpunktiem. Tādēļ ir sagatavotas pamatnostādnes kontaktpunktu izvēlei, pamatojoties uz īpašu kritēriju. Personām, kas darbojas kā kontaktpunkti, noteikti ir labi jāpārvalda vismaz viena ES svešvaloda, un tām jābūt pieredzējušām starptautiskajā sadarbībā krimināllietās, kā arī tām ir jābūt strādājušām par tiesnesi, valsts prokuroru vai citu amatpersonu tieslietu sistēmā. Ir svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu šīs pamatnostādnes, un, protams, tām ir arī jānodrošina, ka kontaktpunktiem tiek piešķirti pietiekami resursi.

Lai uzlabotu sadarbību starp ETST un Eurojust, kā arī sasniegtu labāku to darbību koordināciju, Eurojust dalībniekiem ir jāspēj piedalīties ETST sanāksmēs, sūtot un saņemot uzaicinājumus. Eurojust lēmumā ir noteikts, kad dalībvalstu tiesu iestādēm jeb ESTS kontaktpunktiem ir jāinformē Eurojust par īpašiem gadījumiem. Pašreizējais lēmums papildina šo pienākumu, ka ETST un Eurojust ir abpusēji jāinformē vienai otra par visiem gadījumiem, par kuriem tās uzskata, ka otra organizācija labāk spēs tos atrisināt. Piemērojot šo elastīgo un uz vajadzībām pamatoto noteikumu, mērķis ir izvairīties no situācijas, kad valstu iestādēm ir jāsniedz pārlieku plaša informācija Eurojust, kā arī izvairīties no Eurojust „pārpludināšanas” ar informāciju, kuru iestāde vienkārši nevar apstrādāt.

Visbeidzot, runājot par ziņošanu par Tīkla administrēšanu un darbībām, tas ir jāveic pašam ETST ne tikai Padomei un Komisijai, bet arī Parlamentam. Es priecājos, ka Komisija skaidri atbalsta šo pieeju.

Ar pašreizējo lēmumu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls tiks pielāgots pēdējo gadu notikumiem un tā saistība ar Eurojust tiks precīzāk definēta. Rezultātā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls spēs labāk pildīt savas pilnvaras tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās, jo īpaši gadījumā, kad Lisabonas līgums stāsies spēkā ar sekojošo tiesiskās sadarbības krimināllietās „kopieniskošanu”.

 
  
MPphoto
 

  Renate Weber, referente. − Priekšsēdētājas kundze, iecere par Eiropas Savienību kā brīvības, drošības un taisnīguma telpu nebūs nekas vairāk par ievērojamu mērķi bez tādu jau izveidotu Eiropas aģentūru līdzdalības, kuru iespējām rīkoties un reaģēt, lai cīnītos pret organizēto pārrobežu noziedzību, ir jākļūst plašākām.

Es vēlētos pateikties „ēnu” referentiem, ar kuriem es ļoti veiksmīgi strādāju gandrīz pie visiem šī ziņojuma aspektiem, kā arī Eurojust priekšsēdētājam un viņa komandai par viņu atvērtību šī procesa laikā.

Sagatavojot šo ziņojumu, es dzirdēju, ka daudzi kolēģi pieminēja Eiropas prokuroru. Šajā sakarā es daudz vairāk atbalstu saskaņošanu un Eiropas tiesiskuma sistēmas izveidi nekā sadarbības pastiprināšanu. Tomēr vairāku iemeslu dēļ mēs pagaidām esam diezgan tālu no šī mērķa: pirmkārt, tāpēc, ka nav Eiropas tiesību aktu, kas risinātu jurisdikcijas jautājumu gadījumos, kas ir Eurojust kompetencē; otrkārt, tāpēc, ka dalībvalstis izrāda nepatiku nodot pat daļu savu izmeklēšanas pilnvaru Eiropas aģentūrai. Dokuments par iespēju, ka Eurojust valstu dalībnieki varētu būt daļa no kopējām izmeklēšanas komandām, ir labs piemērs.

Tas ir paradokss, ka Eiropas Parlamenta deputāti ir gatavi patiesi izskatīt nopietnus pārrobežu noziegumus – tostarp piešķirot lielākas pilnvaras Eurojust – ņemot vērā, ka mūsu lielākās bažas ir cilvēktiesību ievērošana, tomēr dalībvalstis sludina vienu, bet tiesību aktus pieņem par ko citu. Ir grūti paskaidrot Eiropas iedzīvotājiem, kā mēs varam izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ja dalībvalstis nepietiekami uzticas mūsu pašu Eiropas aģentūrām.

Mēs kā Parlaments saprotam un piekrītam tam, ka Eurojust ir jāstrādā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja arī ir piekritusi, ka, lai Eurojust būtu efektīva, ir būtiski, lai tās valstu dalībniekiem būtu tāda pati tiesu vara, kāda tiem ir viņu valstī. Tā arī balsoja par attiecību stiprināšanu ar Europol un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un par sakaru izveidi ar Eiropas un starptautiskajām aģentūrām, piemēram, Frontex, Interpolu un Pasaules muitas organizāciju.

Mēs kā Parlamenta deputāti pieprasām – un ziņojums atspoguļo šo pieeju – pienācīgu līdzsvaru starp Eurojust pilnvarām un tās valstu dalībnieku pilnvarām, no vienas puses, un atbildētāja tiesībām, no otras puses. Tādēļ vairāku manis iesniegto grozījumu mērķis ir palielināt tādu procesuālo tiesību aizsardzības līmeni kā tiesības uz aizstāvību, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības būt informētam un tiesības uz aizsardzību tiesā. Vienlaicīgi, lai gan mēs apzināmies stabilo datu aizsardzības sistēmu, ko izveidojusi aģentūra, vairāki grozījumi piedāvā papildu aizsardzību.

Tomēr joprojām pastāv lielas bažas par datiem, kas tiek nosūtīti trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo patiesība ir tāda, ka īstenībā mēs nezinām, kas notiks ar šiem datiem. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti mūsu pašu Eiropas standarti, es ierosinu izveidot novērtēšanas mehānismu. Es vēlētos pateikties komisāram J. Barrot par šī aspekta pieminēšanu.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais ir tas, ka es esmu noraizējusies par lomu, kādu Eiropas Parlamentam ir jāpilda attiecībās ar Eurojust. Nezinot, kas notiks ar Lisabonas līgumu, mēs padarīsim situāciju vēl nemierīgāku. Tomēr pašreizējos Kopienas tiesību aktos nekas neliedz Parlamentam aktīvi piedalīties Eurojust darbību uzraudzībā. Tas pilnībā ir politiskas gribas jautājums, un es patiešām ceru, ka Parlamentam tiks ļauts darīt savu darbu.

 
  
MPphoto
 

  Armando , referents. − (PT) Priekšsēdētājas kundze, R. Dati, komisār, dāmas un kungi, Eiropas veidošanas procesā sākotnēji bija iekļauta ekonomiskās telpas „kopieniskošana”. Tomēr soli pa solim Kopiena ir pievērsusies citām jomām, lai rastu kopējus risinājumus kopējām problēmām, un šo metodi idealizēja Jean Monnet un Kopienas dibinātāji.

Mēs vēl neesam pabeiguši šo ilgo un grūto procesu, bet mums ir jāturpina īstenot stabili un izlēmīgi pasākumi. Viena no jomām, kas mums visiem rada sarežģītas un grūtas problēmas Eiropas Savienībā, kas tagad ir paplašināta līdz 27 dalībvalstīm un kurā dzīvo gandrīz 500 miljoni cilvēku, ir tiesiskums. Tiesiskums ir viens no demokrātijas pīlāriem un viens no instrumentiem, ko var izmantot brīvības nodrošināšanai. Demokrātija un brīvība ir divas ES pamatvērtības. Rezultātā tādu izaicinājumu dēļ, ko rada pats Eiropas veidošanas process, un modernās dzīves jauno problēmu dēļ tiesiskums, manuprāt, šobrīd ir kļuvis izšķiroši svarīgs. Tam ir vajadzīga īpaša to ES iestāžu uzmanība, kas atbild par tiesību aktu izstrādi, lēmumu pieņemšanu un politisko pamatnostādņu sagatavošanu šajā jautājumā. Lēmumiem, kas pieņemti krimināllietās atbildētāja prombūtnē jeb lēmumiem, kas pieņemti prombūtnē, ir dažādi procesuālie risinājumi, kas krasi atšķiras dažādās dalībvalstīs.

Situācija ir nopietna, jo šie dažādie procesuālie risinājumi ir pastāvīgs šķērslis tam, lai vienā dalībvalstī krimināllietās pieņemtu lēmumu īstenotu citā dalībvalstī. Šī situācija kavē vai pat neļauj piemērot savstarpējās atzīšanas principu un veicina lielāku noziedzību un nedrošību ES.

Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam Slovēnijas, Francijas, Čehijas, Zviedrijas, Slovākijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas likumdošanas iniciatīvu, ko Padome ir saņēmusi un novērtējusi atzinīgi. Tās pamatmērķis ir noteikt procesuālos noteikumus par cilvēku uzaicināšanu, lietas otrreizēju izskatīšanu vai piemērotām pārsūdzībām un juridisko pārstāvību. Šie noteikumi padarīs krimināllietu izskatīšanu ātrāku un efektīvāku. Tāpat tie uzlabos savstarpējās atzīšanas principa efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kā arī savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu soda maksājumiem, konfiskācijas orderiem un spriedumiem krimināllietās, piemērojot cietumsodu un citus līdzekļus, kas paredz brīvības atņemšanu, lai tos īstenotu Eiropas Savienībā. Tāpat ir jāiekļauj atcelto spriedumu, alternatīvo sankciju un nosacīto spriedumu atzīšana un uzraudzīšana.

Ziņojuma, ar kuru es šodien iepazīstinu Parlamentu, sagatavošanā ir piedalījušies daudzi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekļi. Es vai citi kolēģi iesniedzām dažādus grozījumus, kā rezultātā tika sagatavoti vairāki kompromisa grozījumi un panākta stabila vienprātība starp PES, EPP, ALDE, Zaļo/ALE un UEN grupu locekļiem, tādēļ pret šo ziņojumu nobalsoja tikai divi deputāti.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, tādējādi šajā ziņojumā ir iekļauti Padomes pamatlēmuma priekšlikuma grozījumi, kas, mūsuprāt, to tehniski bagātina un padara politiski spēcīgāku, jo īpaši attiecībā uz atbildētāju uzaicināšanas procedūrām un viņu tiesību uz aizstāvību garantēšanu, iespēju atbildētājam tikt pārstāvētam viņa prombūtnes laikā un iespēju, ka viņu pārstāv advokāts, ko iecēlusi un apmaksā valsts, kā arī iespēju uz lietas otrreizēju izskatīšanu vai piemērotu pārsūdzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ko pieprasa atbildētājs, kurš jau ir tiesāts prombūtnē.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt un pateikties par politisko grupu sapratni un vienprātību, un es ceru, ka balsojuma rezultāti vismaz atbildīs panāktajai plašajai vienprātībai.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill, Juridiskās komitejas atzinuma referente. − Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šos ziņojumus, jo īpaši ziņojumu par lēmumu pieņemšanu prombūtnē, jo tas atvieglos un vienkāršos situāciju tiem, kam ir vajadzīga aizstāvība vai kam ir jāuzsāk tiesvedība, kad viena vai otra puse nevar piedalīties. Atšķirīgās pieejas ES ir radījušas nenoteiktību un mazinājušas savstarpējo uzticību tieslietu sistēmām.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju ministra paziņojumu, ka Padome centīsies nodrošināt, ka šis process tiek saskaņots visās dalībvalstīs, jo līdz šim dažas dalībvalstis nav darījušas visu iespējamo, lai sazinātos ar atbildētājiem. Es uzskatu, ka tieslietu sistēmai ir vienmēr jāuzņemas atbildība, lai nodrošinātu, ka atbildētāji saprot jebkura tāda sprieduma sekas, kas pieņemts viņu prombūtnē, un ka viņu pamattiesības tiek aizsargātas šajā sakarā.

Tāpat es aicinu Padomi nodrošināt, ka visām dalībvalstīm ir sistēma, kurā atbildētāji var iegūt juridisku pārstāvību neatkarīgi no valsts, kurā tie uzturas.

Visbeidzot, es apsveicu visus referentus par viņu darbu, lai vienkāršotu sarežģītos juridiskos procesus, un ierosinājumu, kas, manuprāt, piešķirs jēgu Eiropas apcietināšanas orderim.

 
  
MPphoto
 

  Nicolae Vlad Popa, PPE-DE grupas vārdā. (RO) Tādējādi pārrobežu noziedzība ir palielinājusies, un tieslietu sistēma ir jāpiemēro jaunajai situācijai.

Tādējādi es esmu pamanījis vajadzību saskaņot tiesību aktus dalībvalstu starpā un - īpaši šajā periodā - vajadzību pēc ātras un efektīvas dalībvalstu attiecīgo iestāžu informācijas.

Šis ziņojums nepārprotami ir solis uz priekšu, lai atrisinātu šo izaicinājumu, ar kuru saskaras Eiropas iedzīvotāji un iestādes. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla modernizēšanai ir atbilstīgi jāietekmē pārrobežu noziedzības parādība. Ziņojums, par kuru LIBE komitejā tika nobalsots vienprātīgi, padara Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu efektīvāku un spējīgu sniegt vajadzīgo informāciju jebkurā laikā un no jebkuras vietas dalībvalstīs.

Šīs modernizācijas ieguvēji būs Eiropas iedzīvotāji, kas pamanīs, ka valsts tieslietu iestādēm ir vajadzīgie līdzekļi ātrai reaģēšanai ar moderna un droša telekomunikāciju tīkla palīdzību.

Gan Eurojust, gan dalībvalstu tiesiskajai sistēmai ir jāspēj paļauties uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla struktūru, un neviens nedrīkst minēt kā attaisnojumu, ka trūkst vajadzīgās informācijas. Kā Eiropas Tautas partijas „ēnu” referents es pateicos referentei Silvia-Yvonne Kaufmann par viņas darbu un par veidu, kādā mēs atradām kompromisa risinājumus.

 
  
MPphoto
 

  Evelyne Gebhardt, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ministre, komisār, es priecājos, ka mums šodien ir iespēja kopā diskutēt par šādu svarīgu paketi, un es pilnībā paredzu, ka rīt mēs pieņemsim lēmumus ar ļoti lielu balsu vairākumu. Es īpaši vēlētos pateikties abām referentēm S. Y. Kaufmann un R. Weber, kurām es pildīju „ēnu” referentes pienākumus, par viņu ļoti labo sadarbību, jo tas bija priekšnoteikums, lai varētu sagatavot šādu lielisku dokumentu.

Labs darbs ir būtisks šajā jomā, un es arī ļoti priecājos, ka gadījumā, kad runa ir par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (ETST), sasniegtie rezultāti mums ļauj turpināt jau paveikto darbu. Laba sadarbība starp juristiem, miertiesnešiem un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm ir būtiska, ja mēs patiešām vēlamies sagatavot tiesību aktus un nodrošināt tiesiskumu mūsu iedzīvotājiem, un galu galā tieši to mēs vēlamies darīt.

Šajā kontekstā es esmu īpaši apmierināta, ka mēs beidzot izveidojam oficiālu sadarbību starp ETST un Eurojust un nodrošinām saiknes, kas var būt tikai produktīvas un ko mēs varam novērtēt tikai atzinīgi. Tomēr vienmēr, kad notiek apmaiņa ar lieliem datu apjomiem, datu aizsardzība, protams, kļūst arvien svarīgāka, un tas attiecas arī uz telekomunikāciju un šo datu apmaiņas drošību. Tādēļ es ļoti priecājos, ka Parlaments, Komisija un Padome acīmredzami tam piekrīt, un kārtējo reizi es to varu tikai vērtēt atzinīgi.

Es vienlīdz priecājos teikt, ka rīt par visiem ziņojumiem nobalsos lielākais vairākums, jo šis mūsu ierosinātais paplašinājums – kas, kā es ceru, nodrošinās Komisijas un Padomes apstiprinājumu – šis Eiropas Parlamenta papildinājums, par kuru mums ir jāpateicas R. Weber, proti, tas, ka tagad arī bērnu seksuāla izmantošana vai bērnu pornogrāfija tiks iekļauta kā noziegums, kas tā nebija līdz šim, tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs jautājums mūs sabiedrībai, un es to uzsveru.

Īpaši svarīgs jautājums Sociāldemokrātu grupai šajā kontekstā, bet arī kontekstā, kurā, manuprāt, ir rasts risinājums, ir nodrošināt, ka šajā jomā runa ir ne tikai par organizēto noziedzību, bet arī par nopietniem noziegumiem. Manuprāt, ir svarīgi, ka mums nav jāatklāj pierādījumi, pirmkārt, par organizētās noziedzības pastāvēšanu, bet, ka ar informācijas apmaiņas palīdzību mēs varam parādīt organizētās noziedzības iespējamu pastāvēšanu procesa gaitā. Tas nedrīkst būt pamata priekšnoteikums. Manuprāt, starp grupām ir bijušas kaut kāda veida nesaskaņas, un es vēlējos mēģināt tās atrisināt. Es ceru un esmu pārliecināta, ka mēs varam turpināt darbu pozitīvā veidā, un es to vērtēju ārkārtīgi atzinīgi.

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, kad mūsu premjerministru sanāksmē gandrīz pirms desmit gadiem Tamperē tika noteiktas ES krimināltiesību politikas galvenās pamatnostādnes, tajās tika pamatoti uzsvērts, ka Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības sagaidīt, ka ES nodrošinās, lai noziedznieki nepaliktu nesodīti. Tādēļ Eiropas liberāldemokrāti ir pastāvīgi atbalstījuši tādus pasākumus kā Eiropas apcietināšanas orderis - pretēji Apvienotās Karalistes konservatīvo partijai, kas skaļi runā par tiesību aktiem un kārtību, bet iebilst pret ES sadarbības instrumentiem.

Šie pasākumi arī izskaidro pamatojumu tam, lai stiprinātu valsts prokuroru spēju strādāt kopā Eurojust un saukt galvenos noziedzniekus pie atbildības. Tas ir likumīgi nodrošināt, ka prokurori ir pieejami nepārtraukti, un piešķirt viņiem lielākas pilnvaras, lai varētu īstenot viņu lēmumus, piemēram, izsniedzot meklēšanas un apķīlāšanas orderus viņu dalībvalstī un piekļūstot viņu valsts krimināllietu datubāzēm.

Tāpat, protams, pastāv darbības joma, lai precizētu un vienkāršotu noteikumus par to, kad tiks atzīti spriedumi, kas pieņemti prombūtnē bez apsūdzētā klātbūtnes, bet tas nedrīkst kļūt par rutīnu, nepietiekami centīgi mēģinot informēt atbildētāju. Es negribētu, ka visas dalībvalstis imitētu satraucošos Itālijas tiesas procesus, kuros lēmumi tiek pieņemti prombūtnē.

Kad pirms dažiem mēnešiem es jautāju Komisijai, tā uzsvēra, ka iniciatīva ir līdzsvarota, palielinot iedzīvotāju pamattiesības un vienlaicīgi stiprinot savstarpējās atzīšanas principu. Bet tādas struktūras kā Eiropas Krimināllietu advokātu asociācija, Eiropas Advokātu padome un Fair Trials International visas ir paudušas bailes par atbildētāju vājo aizsardzību.

Prezidentūras ministre uzsvēra un apsolīja, ka Padome uzmanīgi izskatīs Parlamenta grozījumus. Esmu pārliecināta, ka tas ir labi, bet es atbildu: nekas īpašs. Tieši ievēlēti EP deputāti tiek marginalizēti lēmumos par ES tiesību aktiem attiecībā uz pārobežu tiesiskumu. Kamēr Lisabonas līgums nebūs stājies spēkā, par šiem tiesību aktiem lielā mērā lems valstu ierēdņi, un tas pārsvarā ir iemesls, kāpēc nav izpildīta desmit gadus vecā darījuma otrā daļa, kas paredzēja uzlabot tādus tiesiskuma standartus dalībvalstīs kā labi datu aizsardzības noteikumi un stiprināt tādas atbildētāju tiesības kā juridiskais atbalsts, tulkošana un galvojums. Kamēr tehnokrātiskas ES tiesiskuma politikas vietā mums nebūs demokrātiska ES tiesiskuma politika, kas būtu patiešām līdzsvarota starp noziedznieku ķeršanu un taisnīgas tiesas garantēšanu, šobrīd ir jānosaka apspriesto pasākumu atbalsts.

 
  
MPphoto
 

  Kathalijne Maria Buitenweg, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es zinu, ka man nekad nevarētu pārmest, ka esmu konservatīva, bet es arī balsoju pret Eiropas apcietināšanas orderi. Šādas manas rīcības iemesls nav tas, ka esmu pret izdošanu, pret to, ka aizdomās turamie tiek nodoti no vienas valsts otrai. Patiesībā es to pat ļoti atbalstu. Mana problēma tobrīd bija tāda, ka es uzskatīju, ka mēs neesam ieviesuši piemērotus noteikumus par aizdomās turamo tiesībām un ka mums tas bija jādara vienlaicīgi. Atbildētāju procesuālās tiesības netika reglamentētas. Par spīti enerģijai, kas tajā ir ieguldīta, un izcilajiem ierosinājumiem, par kuriem mēs šodien diskutēsim un kurus es arī atbalstu, tas joprojām ir fakts, ka mēs vēl arvien neesam pieņēmuši ierosinājumu, kurš tiek izskatīts jau vairākus gadus un kurš ir izšķirīgs elements, lai radītu uzticību dalībvalstu starpā un tādējādi arī veicinātu izdošanu.

Es ļoti gribētu dzirdēt no ministres R. Dati, vai arī viņa uzskata, ka ierosinājums ir tik būtisks mūsu Eiropas sadarbībai, kādos punktos tas joprojām tiek izskatīts Padomē un vai pastāv iespēja šajā enerģiskajā Francijas prezidentūrā sasniegt jebkādus rezultātus šajā jautājumā par atbildētāju tiesībām. Lietas apstākļi ir tādi, ka tas patiešām ir būtiski, lai veicinātu izdošanu.

Ciktāl runa ir par spriedumiem, kas pieņemti prombūtnē, tas ir labi, ka prasības pašreizējā redakcijā tiek ieviestas attiecībā uz izdošanu. Jautājums ir šāds: vai ar to pietiek? No politiskās vienošanās Padomē varētu secināt, ka jāparedz lietas otrreizējas izskatīšanas iespēja vai ka pietiek ar pārsūdzību. Vai ministre R. Dati var man apliecināt, ka visiem ir tiesības uz lietas otrreizēju izskatīšanu? Galu galā pārsūdzība nenodrošina visas iespējas un izvēles, kādas pastāv pilnīgi jaunā tiesas procesā. Tādēļ es patiešām gribētu dzirdēt, vai cilvēkiem tiešām ir tiesības uz pilnīgi jaunu tiesas procesu un ne tikai uz pārsūdzību.

Tagad par manu pēdējo jautājumu, ko es pieminēšu īsumā: mēs daudz dzirdam par to, kas ir vajadzīgs, lai veicinātu izmeklēšanas iestāžu darbu. Mēs pārāk maz dzirdam – vai arī tas netiek organizēts – par to, kāda ir situācija attiecībā uz nepilnībām aizsardzības jomā, kuras rodas tieši Eiropas sadarbības dēļ. Es ceru, ka mēs nonāksim līdz Eiropas tiesību panelim, ombuda panelim, lai redzētu, kādas nepilnības pastāv aizsardzības jomā, un lai kopīgi atrastu to risinājumus.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es minēšu piemēru tam, pie kā noved „vienas mērauklas” integrēta Eiropas tieslietu sistēma.

19 gadus vecam vīrietim Andrew Symeou Londonā draud izdošana Grieķijai par apsūdzību slepkavībā. A. Symeou apgalvo, ka viņam nav nekāda sakara ar šo noziegumu. Pret viņu izvirzītie pierādījumi ir aizdomas, kas radušās apšaubāmas identifikācijas rezultātā, un liecības, kuras, iespējams, Grieķijas policija ieguvusi, fiziski ietekmējot viņa draugus.

Šie pierādījumi Apvienotās Karalistes tiesai ir rūpīgi jāpārbauda, pirms tā piekrīt viņa izdošanai. Tomēr saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi Apvienotās Karalistes tiesai pašlaik nav tiesību pārbaudīt prima facie pierādījumus, lai pārliecinātos, ka izdošana ir pamatota, un tai nav pilnvaru to novērst.

Eiropas apcietināšanas orderis nozīmē to, ka Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem patiesībā vairs nav tiesību aktu pamataizsardzības pret patvaļīgu apcietināšanu un aizturēšanu, kā noteikts Magna Carta. Tas nav upura vai apsūdzētā tiesiskuma interesēs, lai gan tie abi to ir pelnījuši.

 
  
MPphoto
 

  Panayiotis Demetriou (PPE-DE).(EL) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos apsveikt Slovēnijas prezidentūru un pārējās 13 valstis, kas ir apstiprinājušas šo ierosinājumu, ko mēs šodien izskatām. Tas ir būtisks ieguldījums, risinot jautājumu par tiesiskumu ES.

Tāpat es gribētu apsveikt trīs referentus S. Kaufmann, R. Weber un A. França par viņu lielisko, metodisko darbu. Viņi būtībā ir apstiprinājuši ierosinājumu ar grozījumiem, ko Padome un Komisija tūlīt pieņems. Man bija prieks to dzirdēt, un es to atzinīgi vērtēju.

Man būtu vēl lielāks prieks, ja šodien mums būtu arī ierosinājums pieņemt aizdomās turamo un atbildētāju minimālās procesuālās tiesības. Tad mūsu centieni būtu pilnīgi. Tādēļ es aicinu Komisiju un Padomi pēc iespējas ātrāk izvirzīt šo ierosinājumu.

Kā ierosinājuma par Eurojust „ēnu” referentam man jāsaka, ka es priecājos par šīs struktūras stiprināšanu. Kad tā tika dibināta, izskatījās, ka tā būs vienkārši tipiska iestāde ar dažām vērtīgām perspektīvām un minimālu lietderību. Notikumi ir pierādījuši pretējo; ir pierādīts tās lietderīgums, kā arī vajadzība turpināt tās stiprināšanu.

Nav vajadzības norādīt uz to, ko iepriekšējie runātāji un referenti ir teikuši par šīs struktūras papildināšanu; es vienkārši atzinīgi vērtēju tās pastiprināšanu.

Šie ierosinājumi neapšaubāmi ļauj sasniegt lietderīgus rezultātus, attīstot tiesiskumu, brīvību un drošību. Tomēr ir jāveic radikālāki pasākumi. Mums ir jāpārvar traucējošā nacionālistiskā pieeja jautājumiem un jāīsteno Eiropas teritorijā plašāks tiesiskums. Tad mēs varēsim teikt, ka tiesiskums patiešām ir vienāds visā ES.

Es ceru, ka tas notiks vienlaicīgi ar Lisabonas līguma apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). (RO) Pirmkārt, es vēlētos apsveikt referentus.

Pēdējos gados Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla un Eurojust darbība ir izrādījusies ārkārtīgi svarīga un lietderīga tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās.

Padomes lēmuma attiecībā uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un lēmuma par Eurojust stiprināšanu pieņemšana ir vajadzīga, lai abas struktūras kļūtu arvien precīzākas, ņemot vērā, ka cilvēku un pārrobežu noziegumu mobilitāte pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies.

Abām struktūrām ir jāsadarbojas un jāpapildina vienai otra.

Tādu kontaktpunktu izveide, kas valstīs atbild par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības koordinēšanu, kā arī Eurojust valstu koordinācijas sistēmas izveide ir svarīga pastāvīgai savstarpējas informācijas apmaiņai, kā arī tam, lai virzītu valstu iestādes pretim Tiesiskās sadarbības tīklam vai Eurojust atbilstīgi īpašajām izskatāmajām lietām.

Strukturēta un savlaicīgi sniegta informācija ir būtiska efektīvai Eurojust darbībai. Lielāka uzmanība ir jāpievērš īpaša sakaru tīkla izveidei personas datu nosūtīšanai. Piemērotas datu aizsardzības nodrošināšana abu struktūru darbībā ir ārkārtīgi svarīga.

 
  
MPphoto
 

  Mihael Brejc (PPE-DE). - (SL) A. França ziņojuma būtība sākumā šķita vairāk juridiska un tehniska nekā konkrēta. Tomēr tas atklāja, ka dalībvalstu starpā ir dažas valstis, kas neko nezina par šo juridisko iestādi. Šis ziņojums arī parādīja atšķirības starp anglosakšu un kontinentālajām sodu sistēmām. Tādēļ ir loģiski, ka daži mani kolēģi deputāti iebildīs pret ziņojumu. Protams, tas nenozīmē, ka šie jautājumi nav svarīgi.

Mēs, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa, uzskatām, ka tiesības tikt tiesātam ir politiskas pamattiesības. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad apsūdzētais neierodas uz tiesas sēdi, bet tiesa tomēr pasludina spriedumu. Spriedumi, kas pasludināti prombūtnē vienā valstī, līdz šim nav tikuši atzīti citā dalībvalstī. Šis pamatlēmums nodrošina, ka šādus spriedumus varētu realizēt arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, protams, pie īpašiem nosacījumiem; viens no šādiem nosacījumiem, mūsuprāt, ir tāds, ka apsūdzētais ir ticis uzaicināts uz tiesu pareizā veidā un ka par spīti šādam tiesas iestāžu uzaicinājumam viņš tiesā nav ieradies. Izvairīšanās no tiesiskuma ir izplatīta, un personai, kas likumīgi notiesāta vienā Eiropas Savienības valstī, nedrīkst ļaut mierīgi staigāt pa citas dalībvalsts ielām.

EPP-ED uzskata, ka referentam ir izdevies saskaņot grozījumus un sagatavot līdzsvarotu ziņojumu, par kuru es vēlos viņam pateikties.

Tāpat es vēlētos izteikt šādu piezīmi: tas ir pareizi un piemēroti, ka mēs nodrošinām apstākļus taisnīgiem tiesas procesiem, bet mums ir arī jāparūpējas par noziegumu upuriem.

 
  
MPphoto
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es runāšu tikai par A. França ziņojumu par tādu spriedumu savstarpējo atzīšanu, kas pieņemti prombūtnē. Pats šī ierosinājuma jēdziens ir svešs daudzām dalībvalstu tieslietu sistēmām, jo īpaši tām, kuru tiesību sistēmas pamatā ir kopējie tiesību akti.

Apvienotajā Karalistē mēs gadsimtiem ilgi esam veidojuši savu tiesību sistēmu, pamatojoties uz habeas corpus ideju un atbildētāja tiesībām netikt tiesātam, ja viņam nav iespēju sevi aizstāvēt. Šis princips ir noteikts labi zināmajā dokumentā, ko esmu šeit atnesis – 1215. gada Magna Carta – kas manā valstī ir garantējis šīs tiesības 800 gadus. Tādu tiesas procesu atzīšana, kas tiek rīkoti prombūtnē, ir pilnīgi pretrunā šī vēsturiskā dokumenta pamata ideāliem.

Lai spriedumu varētu izdarīt vienā dalībvalstī un pēc tam to atzīt citā dalībvalstī, tiklīdz ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, noteikti rodas jautājums, vai tiesas process ir bijis taisnīgs. Organizācija Fair Trials International savā dokumentā par šo ierosinājumu atspoguļo manas bažas un uzsver, ka „radīsies ievērojamas bažas par izdošanas procedūras jautājumu”. Kolēģi, es jūs mudinu nopietni izskatīt ierosinājumu un padomāt, kā tas ietekmēs jūsu vēlētājus un viņu tiesības uz taisnīgu tiesas procesu.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze, neviens saprātīgs cilvēks negrib atvieglot noziedznieku dzīvi, bet mums ir jānodrošina, ka tiesiskums Eiropā netiek samazināts līdz mazākajam kopsaucējam. Un ar šādām plaša mēroga tieslietu procedūrām, garantijām un procesiem visā ES runas par tieslietu vienlīdzības nodrošināšanu bieži tieši to arī nozīmē.

Apvienotajā Karalistē mūsu tiesību sistēma, kuras pamatā ir kopēji tiesību akti, visnotaļ atšķiras praksē, pēc precedenta un procesiem no sistēmas, kāda ir mūsu kontinentālajām kaimiņvalstīm. Tādēļ, kad es redzu ziņojumus, kas paredz apvienot praksi apvienošanas pēc, man rodas bažas.

Paņemsim ziņojumu par tādu spriedumu savstarpējo atzīšanu, kas izdarīti prombūtnē. Es godīgi saku, ka nepastāv vienlīdzība starp centīgajiem tieslietu piesardzības pasākumiem, kas tiek veikti, pirms kāds tiek notiesāts prombūtnē Apvienotajā Karalistē, un, manuprāt, daudz paviršāko pieeju, piemēram, Grieķijā vai Bulgārijā. Tādēļ es nepiekrītu, ka spriedums, kas šajās valstīs izdarīts prombūtnē manam Apvienotās Karalistes vēlētājam, ir automātiski jāatzīst Apvienotajā Karalistē.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Gauzès (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es vienkārši vēlos apsveikt referentus un arī Padomes prezidentūru par rezultātiem, kas sasniegti šajā debašu un dokumentu sagatavošanas posmā. Daudzi mūsu iedzīvotāji apšauba Eiropas pievienoto vērtību savā ikdienas dzīvē. Runājot par tiesiskumu, jebkurš pasākums, lai uzlabotu šo svarīgo valsts dienestu, visdrīzāk uzlabos izpratni par Eiropas lietderīgumu attiecībā uz tās iedzīvotāju drošību. Šajā sakarā ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka lēmumus var īstenot visā Eiropā, un atcelt šķēršļus to īstenošanai ES teritorijā. Tas ir ierosināto dokumentu mērķis. Ievērojot pilsoniskās brīvības, šie pasākumi stiprinās valsts tiesu piespriesto sodu efektivitāti.

 
  
MPphoto
 

  Kathalijne Maria Buitenweg (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze, es tikai gribētu atbildēt britu skeptiķiem, jo es viņiem piekrītu, ka mēs nedrīkstam veidot tiesību aktus, pamatojoties uz zemāko kopsaucēju. Tomēr situācija ir tāda, ka tad ir jādomā par to, kā veidot tiesību aktus, jo gadījumā, ja mēs arī piekrītam, ka mēs vēlamies kopēju pieeju noziedznieku ķeršanā, tad tiesību aktus nevar sagatavot ar vienprātības palīdzību. Tieši tāpēc šis jautājums šobrīd ir iestrēdzis Padomē.

Bet es arī sagaidu viņu palīdzību, ierosinot lēmumu pieņemšanas procesu ar kvalificēto balsu vairākumu (KBV), jo pretējā gadījumā mēs nekur uz priekšu netiksim. Vai nu jūs norobežojaties un nevēlaties sadarboties tiesiskuma jomā, vai mēs pārejam pie KBV, jo tas ir vienīgais veids, kādā mēs varam izstrādāt patiešām nozīmīgus un jēgpilnus tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Toubon (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, man ir jāatkārto tas, ko tikko teica K. M. Buitenweg. Jautājums, ko rada šie dokumenti, kā arī rezultāti, kas pēdējo 20 gadu laikā sasniegti šajā jomā, ir ļoti vienkārši: Eiropas Savienībā, kā minēja mans kolēģis Jean-Paul Gauzès, vai mēs vispirms ņemam vērā cilvēku intereses, jo īpaši godīgo cilvēku intereses, vai arī mēs vispirms ņemam vērā valstu un valstu mehānismu intereses? Ir skaidrs, ka Eiropas veidošana – un to var nožēlot, bet tā ir patiesība un pozitīva patiesība mūsdienu pasaulē – paredz nodrošināt, ka 27 dalībvalstu mehānismi nevar būt svarīgāki par cilvēku interesēm un īpaši drošības interesēm, kā tas ir bijis jau pārāk ilgi. Tas ir galvenais Eiropas projekta mērķis, jo pretējā gadījumā nav nekāda Eiropas projekta. Tādēļ Padome un šie trīs ierosinājumi ir jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 

  Rachida Dati, Padomes priekšsēdētāja. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, jūsu šodien teiktais apliecina to, cik nopietni jūs uztverat šos trīs dokumentus. Tas arī parāda jūsu ieguldījumu, nodrošinot, ka tiesu iestāžu sadarbībā ir sasniegti efektīvi rezultāti, jo īpaši krimināllietās, un, kā jūs norādījāt, vienlaicīgi ievērojot pamattiesības. Šī dubultā prasība ir būtiska, jo tā ir galvenais nosacījums Eiropas tiesiskās telpas izveidei, jo mums visiem ir dažādas tiesību sistēmas un pat dažādas tiesību organizācijas. Garantijas, kas tiek sniegtas Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībā tāpat kā tās, kuras tiks piedāvātas, īstenojot prombūtnē pieņemtus lēmumus, skaidri atbilst identiskai loģikai. Tādēļ es vēlos pateikties Eiropas Komisijai, jo īpaši Jacques Barrot, par atbalstu, ko tā sniedza prezidentūrai. Kā jūs norādījāt, beigās Padome gandrīz vienbalsīgi piekrita vairākiem šo ziņojumu elementiem. Kā jūs arī minējāt, mums vēl ir daudz darāmā un mums ir kopā jāstrādā pie tā.

Tāpat es vēlos pateikties Sylvia Kaufmann par viņas ziņojumu un viņas runu šodien, jo Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla novērtējums ir svarīgs solis, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Ir jāatzīmē, ka šis Tīkls ir bijis svarīgs un efektīvs. S. Kaufmann, jūs šodien kārtējo reizi esat pareizi uzsvērusi saikni starp Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu. To attīstība ir cieši saistīta; šis punkts tika vairākas reizes izcelts arī iepriekšējā Eiropadomē.

Tāpat es vēlos pateikties Renate Weber par viņas ziņojumu un viņas svarīgo ieguldījumu. Arī viņas runa Tulūzā par šo tematu bija izcila. R. Weber, man jums arī jāpateicas par jūsu atzinīgo vērtējumu. Es zinu, ka jūs esat paveikusi ievērojamu darbu ar visiem pārējiem cilvēkiem, kas iesaistīti Eurojust. Jūs arī pieminējāt Lisabonas līgumu. Es saprotu, ka jūs būtu gribējusi strādāt citā iestāžu sistēmā, bet mums tomēr ir jāvirzās uz priekšu, pamatojoties uz pieņemtajiem tiesību aktiem, jo tas ietekmē visas Eiropas iestādes.

A. França, jūsu runa uzsvēra vajadzību pieņemt vienotu sistēmu tādu lēmumu īstenošanai, kas pieņemti prombūtnē. Jūs pamatoti pievēršat uzmanību šim punktam, un tas ir viens no veidiem, kādā mūsu tiesību sistēmas var pierādīt savu efektivitāti.

E. Gebhardt, pastāv svarīga vajadzība pēc sadarbības starp visiem politiskajiem un tiesiskajiem dalībniekiem, jo tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās Eiropā uzdevums ir iemācīties strādāt kopā, lai efektīvi cīnītos pret visa veida noziedzību. Es zinu, ka jūs esat prasīga šīs sadarbības aizstāve.

Es vēlētos atbildēt tiem, kas šaubās par tiesisku Eiropu un kas baidās, ka mēs apdraudam pamattiesības. Tā ir taisnība, ka Vācijas prezidentūras laikā mēs nespējām panākt vienošanos par obligātajām procesuālajām garantijām. Reaģējot uz to, man ir jāsaka, ka pamatlēmums par prombūtnē pieņemtiem lēmumiem nodrošina tiesības uz lietas otrreizēju izskatīšanu, kas ir pamata garantija. Šī procesa rezultātus ar nepacietību gaida tiesneši, valsts prokurori un profesionālie juristi, kas sadarbojas katru dienu, kā arī upuri, kuri cieš no noziegumiem, kuri pastāvīgi pielāgojas un mainās. Mums ir jāparāda, ka mēs atbilstam šīm prasībām, un jāievieš efektīvi un lietderīgi instrumenti. Mums ir jāveido Eiropa, kas aizsargā savus iedzīvotājus šādā tiesiskuma telpā.

Prezidentūra apzinās, ka tā var paļauties uz jūsu pilnu atbalstu šiem trim dokumentiem. Es vēlos paziņot, ka prezidentūra to apzinās, un pateikties visiem, kas šodien ir izrādījuši interesi par šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos uzslavēt un pateikties R. Dati, kura vada Tieslietu un Iekšlietu Padomi Francijas prezidentūras laikā. Man jāsaka S. Kaufmann, ka viņa pamatoti iestājas par datu aizsardzību. Tāpat man viņai ir jāatgādina, ka pamatlēmuma projekts par datu aizsardzību faktiski nosaka detalizētus noteikumus, kas attieksies arī uz informācijas apmaiņu starp Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktiem, bet mums tas noteikti ir jānodrošina.

Tāpat man ir jāsaka R. Weber, ka, lai nodrošinātu šo dokumentu panākumus, uzticība starp dalībvalstīm un ES aģentūrām nepārprotami ir ļoti svarīga. R. Weber, es uzskatu, ka jūs izdarījāt dažus ļoti spēcīgus paziņojumus par šo tematu.

A. França skaidri parādīja to, cik svarīgs ir dokuments par lēmumu ātrāku piemērošanu, pie kura viņš strādāja kā referents. Viņš to izdarīja līdzsvarotā veidā, kas man ir jāuzsver, vienlaicīgi apstiprinot, ka būs arī lietas otrreizējas izskatīšanas iespēja, kā tikko pieminēja R. Dati, un ka nepārprotami tiks saglabātas tiesības uz aizstāvību. Man ir jāatbild K. M. Buitenweg un P. Demetriou par procesuālajām tiesībām. Es uzskatu, ka procesuālās tiesības ir ārkārtīgi svarīgas kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstībai. Komisija bija vīlusies, ka pagājušo gadu nebija iespējams panākt vienošanos par ierosinājumu pamatlēmumam par procesuālajām tiesībām. Es šobrīd izskatu iniciatīvas šajā jomā, ko varētu īstenot tuvākajā nākotnē. Es esmu apņēmies sasniegt rezultātus šajā jomā, iespējams, iesniedzot jaunu ierosinājumu par procesuālajām tiesībām. Jebkurā gadījumā jūs varat būt droši, ka es pievēršu pilnu uzmanību šim jautājumam.

Lai gan, manuprāt, R. Dati jau atbildēja uz šo jautājumu, man arī ir jāsaka E. Gebhardt, ka mēs runājam par nopietniem noziegumiem jaunos veidos, kas, iespējams, neatbilst pārlieku striktajai organizētas noziedzības definīcijai. Nopietniem noziegumiem arī ir jāveido viens no šīs tiesu iestāžu sadarbības aspektiem, ko mēs patiešām vēlamies.

Man vairs nav daudz ko piebilst papildus Jacques Toubon teiktajam, proti, ka mums ir jāņem vērā Eiropas atbildētāju intereses, kā arī visu mūsu un mūsu tautiešu intereses, lai nodrošinātu, ka šī tiesu iestāžu sadarbība kļūtu arvien efektīvāka, vienlaicīgi, protams, ievērojot cilvēktiesības.

Jebkurā gadījumā es arī vēlētos pateikties Parlamentam par tā ieguldītā darba kvalitāti šajās svarīgajās debatēs, kas iezīmēs ļoti pozitīvu soli Eiropas tiesiskuma telpas attīstībā.

Priekšsēdētājas kundze, R. Dati, paldies, ka mudinājāt šo Eiropadomi, kas spēja panākt vienprātību šajā jomā un šīs politiskās vienošanās.

 
  
MPphoto
 

  Renate Weber, referente. − Priekšsēdētājas kundze, kā „ēnu” referente es vēlētos teikt dažus vārdus par diviem pārējiem ziņojumiem, pateikties S.-Y. Kaufmann par mūsu kopējo darbu un A. França par viņa darbu. A. França ziņojumā bija iekļauti 57 kompromisa grozījumi, un tas kaut ko liecina par mūsu ieguldītā darba apjomu.

Attiecībā uz ziņojumu par nolēmumiem, kas pieņemti prombūtnes laikā (in absentia), iespējams, visdelikātākais aspekts ir saistīts ar to, ka dažās dalībvalstīs, pasludinot spriedumus procesā, kurā tiesājamā persona nav piedalījusies klātienē, risinājums ir atkārtota lietas izskatīšana, tādējādi pilnībā ievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (Protokols Nr. 7, 2. pants) un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, lai gan citas dalībvalstis atzīst tikai tiesības pārsūdzēt nolēmumu.

Diemžēl šajā ziņojumā ierosinātais priekšlikums neparedz 27 dalībvalstīs saskaņot pašreizējos tiesību aktus. Lai gan mums būtu jātiecas uz turpmāko ES tiesību aktu izstrādi, patlaban mēs jau esam izdarījuši visu iespējamo, vismaz nodrošinot to, ka pat apelācijas procedūrā tiesājamā persona var izmantot procesuālās garantijas, kas paredzētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. un 6. pantā.

Noslēgumā es vēlētos pateikt, ka dalībvalstu savstarpējam uzticēšanās līmenim ir jābūt ļoti augstam, lai nodrošinātu tiesas nolēmumu savstarpējās atzīšanas principa efektīvu piemērošanu, turklāt šīs uzticēšanās pamatā jābūt abpusējai cilvēktiesību un pamatprincipu ievērošanai.

 
  
MPphoto
 

  Armando França, referents. − (PT) Man jāpasakās ministres kundzei par viņas vārdiem, kā arī komisāra kungam un godājamajiem deputātiem — gan tiem, kuri piekrīt, gan tiem, kuri nepiekrīt man, jo, pateicoties tieši šiem pēdējiem, man ir iespēja šeit un tagad precizēt vienu vai divus aspektus.

Tomēr vispirms es vēlētos pateikt, lūk, ko: gan kā Parlamenta deputāts, gan kā jurists un pilsonis es jūtos īpaši gandarīts šodien, jo varu atbalstīt Padomes priekšlikumu un mūsu grozījumus. Kāpēc es ceru un lūdzu, lai izdotos pieņemt un piemērot šo pamatlēmumu? Tādēļ, ka situācija Eiropā ir nopietna un mums nekavējoties uz to ir jāreaģē. Ir daudz tādu personu, kuras jau ir notiesātas, bet brīvi pārvietojas ES teritorijā, jo tiesas nespēj izpildīt citās valstīs pieņemtos nolēmumus. Tā ir nopietna situācija, jo ir saistīta ar noziedzības izplatību un drošību Eiropā, un tādēļ ir svarīgi, lai ES iestādes reaģētu.

Šis pamatlēmums jo īpaši veicina savstarpējās atzīšanas principu, un mūsu grozījumi, Parlamenta ierosinātie grozījumi, ir jāinterpretē, ņemot vērā to savstarpējo atbilstību. Risinājumi, kas piedāvāti attiecībā uz personu uzaicināšanu ierasties, saistībā ar noteikumiem par tiesājamā pārstāvību, atkārtotu lietas izskatīšanu vai pārsūdzību, ir jāinterpretē, ņemot vērā savstarpējo atbilstību. Visi šie tehniskie risinājumi ir savstarpēji saistīti, un, mūsuprāt, vienmēr, jebkādos apstākļos, jābūt garantētām tiesājamo personu tiesībām uz aizsardzību.

Mēs ļoti labi zinām — un tas ir jāpasaka — kas mums jāliek mierā. Šādos apstākļos atrastais risinājums, manuprāt, ir arī tas, kas mums jāpieņem. Tas reizē ir gan svarīgs un nozīmīgs, gan neliels solis uz priekšu. Kā teikts senajā teicienā — jāsāk soli pa solim. Tā ir jāveido Eiropas Savienība, tā ir jāveido Eiropa.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Casini (PPE-DE), rakstiski. – (IT) Tiesību akta priekšlikums par prombūtnes laikā (in absentia) pieņemtiem nolēmumiem ir jāapstiprina, lai pārvarētu ievērojamās atšķirības saistībā ar procedūru un iesaistīto izpildes iestāžu ievērojamo rīcības brīvību 27 dalībvalstīs.

Tie ir mērķi, ko noteica Juridiskā komiteja, iesniedzot atzinumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai. Četri grozījumi, ko vienprātīgi pieņēma maijā un būtībā pārņēma atbildīgā komiteja, tika izstrādāti ar mērķi nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp pilsoņu galvenajām tiesībām un brīvībām un vajadzību savstarpēji atzīt spriedumus.

Tādēļ ir kļuvis svarīgi saskaņot mūsu krimināltiesību sistēmas, priekšlikumā iekļaujot vienotus kritērijus, ko atzinis iespējami lielāks ES valstu skaits, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību. Šie ir obligātie standarti, kuru mērķis ir apvienot garantiju nodrošinājumus, lai aizsargātu apsūdzēto, un vajadzību saglabāt efektīvu tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību. Tomēr atsevišķos gadījumos dalībvalstij piešķir laika rezervi, kas vajadzīga, lai ņemtu vērā šīs valsts tiesību sistēmas specifiskās iezīmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Eiropas Parlaments nobalsoja par priekšlikumu, kas paredz, ka ES dalībvalstu tiesu iestādes savstarpēji atzīst tiesas aizmuguriski pieņemtos spriedumus, proti, spriedumus, kas pasludināti kādā citā valstī, apsūdzētajam šajā procesā nepiedaloties.

Kopā ar Eiropas apcietināšanas orderi tas nozīmē, ka ikvienu var arestēt un notiesāt jebkurā ES dalībvalstī, kurā persona ir tiesāta un viņai uzlikts sods bez pašas klātbūtnes, lai gan šī persona nav informēta un nesaprot, ka pret viņu ir ierosināta lieta. Šī problēma ir vēl jo lielāka tādām dalībvalstīm kā Grieķija, kur tiesību sistēma, vismaz visnopietnāko noziegumu gadījumā, neatzīst iespēju, ka apsūdzētais tiek tiesāts procesā, viņam nepiedaloties klātienē. Šāds regulējums būtiski apdraud apsūdzētās personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tas grauj apsūdzētās personas tiesības uz patiesu aizsardzību; jau tagad tas ir novedis pie vardarbīgas reakcijas juridiskās struktūrās un apvienībās visā Eiropas Savienībā.

Tagad kļūst skaidrs, ka, saskaņojot dalībvalstu sodu sistēmas un piemērojot tā saukto „Kopienas pilnvaru palielināšanu” krimināltiesību jomā, ko veicina ES, tiek pārkāptas galvenās suverēnās tiesības un dalībvalstu tiesības noteikt pašām savas garantijas attiecībā uz aizsardzību īpaši svarīgās jomās, piemēram, krimināltiesvedībā.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 15. decembrisJuridisks paziņojums