Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Sylvia-Yvonne Kaufmann (A6-0292/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Trokšņa dēļ nevarēju sniegt savu paskaidrojumu, tādēļ vēlos to darīt tagad. Es nobalsoju par Sylvia-Yvonne Kaufmann ziņojumu, jo ir nepieciešams likt skaidri saprast, ka Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls ir vajadzīgs, jo tas kopā ar tiesiskās palīdzības sistēmu jau ir efektīvi darbojies pēdējos 10 gadus. Vienīgais jautājums ir par to, kā nošķirt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu no Eurojust. Katrai iestādei ir savs pastāvēšanas iemesls. Taču par mērķi ir izvirzīta abu šo iestāžu veiksmīga sadarbība vai darbība, kuras rezultātā tās papildinās viena otru un tādējādi garantēs dalībvalstu drošību.

- Ziņojums: Armando França (A6-0285/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz aizmugurisku spriedumu atzīšanu Eiropas Savienībai nav nekāda labuma no tā, ja mums ir lieliska policijas sadarbība, bet tajā pašā laikā kriminālvajāšana nav tik augstā līmenī, cik gribētos.

Līdz ar to es uzskatu, ka mūsu lēmums šo nepilnību ir novērsis. Kriminālprokuratūras spriedumu abpusēja atzīšana nozīmēs to, ka spriedumi krimināllietās, tostarp arī aizmuguriski spriedumi, var stāties spēkā arī citās valstīs. Tas ir ārkārtīgi svarīgs solis, ja vēlamies, lai tiesu iestādes palīdzētu policijai tās darbā.

- Ziņojums: Mihael Brejc (A6-0208/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mihael Brejc ziņojuma mērķis ir parādīt, kā beidzot nodrošināt, ka Vīzu informācijas sistēma tiek izmantota un pārbaudīta ikreiz, kad Šengenas zonā ieceļo iedzīvotāji no valstīm, kas ir ārpus ES. Mēs zinām, ka Eiropas Savienībā pastāvīgi dzīvo daudz nelegālo rezidentu, kuru vīzām ir beidzies termiņš vai arī tās kļuvušas nederīgas. Izmantojot gan Šengenas sistēmu, gan Vīzu informācijas sistēmu, mēs radām apstākļus, kuros ir iespējams šo problēmu izskaust un nodrošināt, ka visiem ceļotājiem uz ES vai no tās ir likumīgas tiesības to darīt.

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Man, tāpat kā lielākajai daļai cilvēku, es pieņemu, protams, nav iebildumu pret uzlabojumu veikšanu Šengenas zonas valstu Vīzu informācijas sistēmā, taču šajā ziņojumā teiktais ir pārāk smieklīgs. Vīzu sistēmai patiesībā būtu vajadzējis kļūt elastīgākai, lai atrisinātu problēmu ar gaidīšanu uz robežām! Ikviens, kas kādreiz ir ceļojis, zina, ka vienkārši reizēm ir jāgaida rindā. Interesanti, pēc kādiem kritērijiem lai robežsargi atpazīst tuvojošos draudus? Kas gan var paredzēt teroristu vai citu draudu tuvošanos?

Es varu pieņemt mūsu atpalicību no laika šajā ziņā. Mūsu robežkontroles eiropeizācija tika veikta neapdomīgi, bez sagatavošanās un ideoloģisko ekstrēmistu izdarītā spiediena ietekmē, kuriem mūsu pilsoņu drošība šķiet mazāk svarīga nekā cēlais Eiropas Padomju Savienības ideāls.

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es pieceļos – kā tas jau kļuvis ierasts šādos gadījumos – lai aizrādītu, ka Eiropas politikas saskaņošanai tieslietu un iekšlietu jomās ir visvājākais juridiskais pamats. Daudz no tā, ko mēs dzirdējām Yvonne Kaufmann, Armando França, Mihael Brejc, Renate Weber un Jean Lambert ziņojumos (un par kuriem arī nupat nobalsojām), dod spēku politikas aspektiem, iniciatīvām un – Eurojust gadījumā – pat veselai iestādei, kurai nav atbilstoša juridiskā mandāta. Ir taisnība, ka šādu mandātu nodrošinātu Eiropas Konstitūcija vai Lisabonas līgums, taču, kā laiku pa laikam nākas atgādināt šim Parlamentam, Konstitūcija tika noraidīta trīs reizes: pret to nobalsoja 55 % franču, 62 % nīderlandiešu un 54 % Īrijas elektorāta.

Tiesības uz monopolu sodu piespriešanā, iespējams, ir galvenais valsts statusu apzīmējošais atribūts. Mēs varam definēt valsti kā teritoriju ar vienotiem likumiem, kurus izdod viena varas iestāde. Ja Eiropas Savienība vēlas iegūt šo svarīgāko valsts statusa atribūtu, tai vajadzētu pieklājības pēc vispirms lūgt atļauju visai tās tautai referendumos. Pactio Olisipiensis censenda est!

- Ziņojums: Renate Weber (A6-0293/2008)

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums stiprina Eurojust. Tā ir vēl viena instrumentu pakete, kuras galīgais mērķis ir intensificēt policijas sadarbību un padarīt to efektīvu. Ir kļuvis acīmredzams, ka ļoti daudzas iestādes konkrētā valstī iesaistās tiesiskā sadarbībā. Līdz ar to mūsu priekšlikums izveidot koordinējošu sistēmu katrā dalībvalstī, kā arī starp dalībvalstīm iegūst ļoti labu pamatu, jo tas vienkārši garantē efektīvu sadarbību, it īpaši terorisma un citu veidu organizētās noziedzības apkarošanā.

Viens īpaši iepriecinošs fakts, ko es vēlētos izcelt, ir tas, ka valstīs ārpus ES tiks izveidoti tiesnešu koordinatoru institūti, līdzīgi kā tas jau ir izdarīts policijas struktūrās, tādējādi uzlabojot sadarbību ar šīm valstīm. Īsumā, šī sistēma mums palīdzēs izveidot vēl vienu cordon sanitaire, lai aizsargātu Eiropas Savienību.

- Ziņojumi: Jean Lambert (A6-0287/2008), Sharon Bowles (A6-0312/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sākt ar to, ka man ir liels prieks jūs redzēt šeit, Briselē, vadām visu šo plenārsēdi. Viens mazs solis Edward McMillan-Scott kungam, bet, iespējams, milzīgs solis Eiropas Parlamentam. Kas zina? Bet nelolojiet cerības!

Es uzstājos sakarā ar Jean Lambert ziņojumu – un arī ar Sharon Bowles ziņojumu, ja vēlaties, lai es izteiktu savu viedokli. Jean Lambert ziņojumu man ir grūti atbalstīt. Tajā ir atsauces uz ideju par nelegālo imigrantu sadalīšanu starp lielāko daļu ES valstu, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepraktiski. No Apvienotās Karalistes viedokļa, svarīgāks ir tas, ka unikālā vai ne tik unikālā kārtā (jo tādā pašā situācijā vēl ir arī Kipra) mēs esam sala. Tādējādi, es uzskatu, ka Apvienotajai Karalistei ir svarīgi saglabāt kontroli pār tās robežām, un tās jākontrolē Apvienotās Karalistes, nevis Eiropas Savienības iestādēm, jo ES robežas ir lielas un saraustītas. Līdz ar to es uzskatu, ka Jean Lambert ziņojums ir nepieņemams.

Sharon Bowles ziņojums ir nepieņemams no tāda viedokļa, ka, lai gan tajā pausti labi nodomi, tas patiesībā vaino valstis ar zemiem nodokļiem par to, ka tās piespiež daudzus no mums paturēt nodokļus augstā līmenī. Bet iemesls, kāpēc mums jāpatur augsti nodokļi – Apvienotajā Karalistē noteikti – ir tas, ka mums ir leiboristiska valdība, kas tiecas palielināt nodokļu ieņēmumus un uzlikt šo slogu uz britu tautas un britu nodokļu maksātāju pleciem.

Augstie nodokļi ir valsts problēma, un tādai tai arī jāpaliek, un par to atbildība jāuzņemas dalībvalstu valdībām, nevis Eiropas Savienībai.

- Ziņojums: Jean Lambert (A6-0287/2008)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Referentei Jean Lambert ir taisnība, sakot, ka Dublinas mērķi patvērumu iegādē netika sasniegti – patiesībā gluži pretēji. Tā ir taisnība. Tāpat ir jāpiekrīt apgalvojumam, ka sistēma neizbēgami uzliek pārmērīgi lielu slogu uz dalībvalstīm, kas atrodas uz Eiropas Savienības robežām. Tāpēc ir labi, ka tiek mudināts sniegt šīm valstīm atbalstu.

No otras puses, man šķiet, ziņojumā trūkst daudzu svarīgu punktu, un es pilnīgi nepiekrītu lielākajai daļai referentes pieņēmumu un nolūku. Gluži pretēji. Viens piemērs: Komisijas novērtējumā jau bija teikts, ka desmitiem tūkstošu patvēruma meklētāju Dublinas sistēmas dēļ slēpjas, un tomēr referente neatbalsta viņu aizturēšanu. Tas ir ļoti nopietni. Cieša dalībvalstu sadarbība patvēruma jautājumā varētu atmaksāties, taču, lai tā notiktu, ir nepieciešams aizmirst par veselu kaudzi politiski korektu ideju, ar kurām šis ziņojums ir pārpildīts.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ir neiespējams vienā minūtē apkopot visas problēmas, kas saistītas ar Jean Lambert ziņojumā teikto, tādēļ es ierobežošu sevi un pievērsīšos tikai pāris punktiem. Attiecībā uz bērnu aizsardzību ziņojumā minēts, ka vecuma noteikšanas problēmu gadījumā ir jāatstāj iespēja šaubām. Doma izklausās laba, taču faktiski tas ir tiešs pamudinājums uz vēl lielākām krāpniecībām ar identifikācijas dokumentiem.

Ziņojumā ir arī teikts, ka ģimenes locekļa definējums rada pārāk lielus ierobežojumus, kas atkal izraisa bažas par vēl lielākām problēmām. Piemēram, Āfrikā vairāk vai mazāk, bet visi cilvēki ir cits citam radinieki, un, ja mēs vērtējam no šāda viedokļa, tad varam tūlīt vērt visas robežas vaļā.

Ziņojumā ir arī pausti iebildumi pret dalībvalstu policijas un tiesībaizsardzības iestāžu pieeju Eurodac datubāzei, jo, citēju, „tas patvēruma meklētājiem radītu arī risku tikt nosodītiem”. Šī doma ir smieklīga, it īpaši tādēļ, ka Eurodac var saturēt svarīgu informāciju nelegālās imigrācijas, starptautiskās noziedzības un terorisma apkarošanai.

- Zinojums: Sharon Bowles (A6-0312/2008)

  Christoph Konrad (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sharon Bowles ziņojumā minēta arī problēma saistībā ar PVN nodokļu nemaksāšanu – un taisnīgi, jo tas ik gadu rada 20 miljardus eiro lielus zaudējumus. Es atbalstu priekšlikumus, kas izteikti šajā sakarā. Tomēr ir svarīgi saprast, ka mums ir jāmaina sistēma, jāveic strukturāla reforma šajā jomā. Līdz šim šajā sakarā no Komisijas esam dzirdējuši tikai nodomus veidot starpvaldību sadarbību, iesaistīties problēmas izvērtēšanā, izpētē, utt.

Ņemot vērā krāpniecības mērogus, ir īstais brīdis Komisijai atmest pasīvo nostāju šajā jautājumā un atbalstīt uz reformām orientētās dalībvalstis, kuras vēlas ieviest apgrieztās nodokļu iekasēšanas procedūru. Tas ir arī aicinājums Magda Kósáné Kovács vēlreiz pārdomāt savu nostāju šajā jautājumā. Es ceru, ka līdz Parlamenta pilnvaru termiņa beigām mēs saņemsim pienācīgu piedāvājumu un ka Austrijas un Vācijas valdību piedāvājumi tiks apstiprināti.

  Ivo Strejček (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Sharon Bowles ziņojumu.

Šajā ziņojumā ir trīs lietas, kuras es vēlētos uzsvērt. Pirmkārt, ziņojums aicina uz labāku nodokļu un fiskālo koordinēšanu. Pieņemu, ka tas varētu kaitēt nodokļu konkurencei, jo nodokļu konkurence ir būtiska un produktīva. Otrkārt, krāpšanos ar nodokļu maksāšanu vajadzētu izskaust nevis ar konkurences samazināšanu, bet gan ar nodokļu atbrīvojumu striktu samazināšanu. Treškārt, šo krāpšanos vajadzētu apkarot, izlīdzinot PVN nodokļu likmes, kas strauji samazinās nodokļu atbrīvojumu un likumu nepilnību izmantošanas gadījumu skaitu.

Sharon Bowles ziņojumā piedāvāti dažādi līdzekļi. Tādēļ es balsoju pret.

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā jau sacīju vakar, esmu pret jebkādu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un es lūdzu Komisiju un Padomi efektīvi rīkoties, lai izlabotu negatīvās sekas, ko rada izvairīšanās no PVN – zaudējumi tiek lēsti EUR 20 miljardu vērtībā gadā vai gandrīz viena piektdaļa ES budžeta.

Es runāju par RTvat izstrādāto modeli, ar ko šis uzņēmums iepazīstināja šo Parlamentu un kas samazinātu izvairīšanos no PVN par apmēram EUR 275 miljoniem dienā, kā arī samazinātu administratīvo slogu, jo īpaši MVU. Es domāju, ka Komisijai vienmēr būtu jāanalizē šādi priekšlikumi, jo šādi modeļi patiešām pastāv. Protams, ir jābūt politiskajai gribai, lai tos pieņemtu.

Tomēr es nespēju balsot par šo ziņojumu, jo netika pieņemti manas grupas grozījumi – arī grozījums, kurā tika sacīts, ka veselīga nodokļu konkurence palīdzēs saglabāt un palielināt dalībvalstu ieņēmumus no nodokļiem, un grozījums, kas neatbalsta Nodokļu ietaupījumu direktīvas darbības jomas paplašināšanu. Taču mēs noteikti neatbalstām šīs direktīvas darbības jomas paplašināšanu, lai ietvertu visas juridiskās personas un visus finansiālu ieņēmumu avotus.

Šajā saistībā es uzskatu, ka mēs nedrīkstam aizmirst, ka „pārāk daudz nodokļu nogalina nodokļus” un ka dalībvalstīm, kas atbalsta šādus pasākumus, jābūt ļoti piesardzīgām, jo Makao, Singapūras un Honkongas cilvēki jau tagad berzē rokas par to, ka esam ieplānojuši doties šajā virzienā. Tādēļ es nebalsoju atbalstoši par ziņojumu, jo es vēlos, lai tas būtu nepārprotami un precīzi noteikts.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos izteikties par Bowles ziņojumu, kas bija par saskaņotu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. To izlasot, varētu likties, ka būtu grūti neatbalstīt ziņojumu vai jebkuras tā daļas.

Realitātē, lai gan pilnībā atbalstu saskaņotu pieeju cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas – un mums šajā jomā ir nepieciešama nopietna izpēte un saskaņošana –, jebkāds ierosinājums par nodokļu likmju tuvināšanu un/vai par nodokļu konkurences mazināšanu 27 ES dalībvalstīs kā daļu no cīņas pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ir absolūti nepieņemams.

Neesmu pārliecināta, vai Eiropa un arī Komisija apzinās zaudējumus, kas tiek nodarīti dalībvalstīs, nemitīgi atsaucoties uz centralizāciju, kontroli vai dalībvalstu kompetences mazināšanu jebkādā veidā nodokļu jomā. Tas bija svarīgs jautājums, – lai gan saskaņā ar Lisabonas līgumu tā nebija problēma –, 12. jūnija referenduma debatēs. Darītu ko darīdami mēs nespējām atrunāt tos, kas baidās no Eiropas, jo Eiropas iestāžu vēlme centrāli pārņemt nodokļus savā ziņā dažādās pakāpēs, – ka Lisabonas līgums visādā ziņā atbalsta šo koncepciju. Lūdzu, esiet ļoti piesardzīgi, iejaucoties šajā jomā.

- Ziņojums: Sylvia-Yvonne Kaufmann (A6-0292/2008)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es nebalsoju pret Kaufmann ziņojumu, lai gan nemaz neesmu pārliecināts, ka mūsu tiesu sistēmu eiropeizēšana vai Eiropas prokurora biroja izveide ir pareizais veids, kā uzlabot policijas un tieslietu sistēmas darbu vai pat pārrobežu noziegumu sodīšanu. Gluži pretēji.

Tomēr es mudinu plašu un ciešāku sadarbību starp visiem suverēnajiem Eiropas drošības dienestiem un šajā saistībā es varu lielā mērā atbalstīti vairākus ieteikumus, uzlabojumus Kaufmann ziņojumā, uzlabojumus Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā. Taču tas viss nedrīkst novest pie pārmērīgi apmaksātas un iedomīgas Eiropas tiesu sistēmas, kas ir izolēta no reālās pasaules, ko esam pieredzējuši pēdējos dažos mēnešos, iejaucoties tādā pakāpē, kas lielā mērā pārsniedz nepieciešamo sadarbību starp suverēnām dalībvalstīm. Šī otrā iemesla dēļ es atturējos no galīgā balsojuma par Kaufmann ziņojumu.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

- Ziņojums: Katerina Batzeli (A6-0274/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par leģislatīvo rezolūciju, kas pamatota uz Grieķijas deputātes Katerina Batzeli ziņojumu, pirmajā lasījumā saskaņā ar koplēmuma procedūru apstiprinot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes grozošā Lēmumam Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido jaunatnes rīcības programmu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Es atzinīgi vērtēju un atbalstu grozījumus, kas ir aizstājuši konsultējošo komitoloģijas procedūru ar pienākumu Komisijai informēt Eiropas Parlamentu un dalībvalstis bez kavēšanās par jebkādiem pasākumiem, kurus veic saistībā ar lēmuma īstenošanu bez komitejas palīdzības, lai atlases lēmumus varētu īstenot ātrāk un efektīvāk.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju atbalstoši par Batzeli kundzes ziņojumu un patiesi atzinīgi vērtēju attiecīgā finansējuma ievērojamo palielinājumu. Programma „Jaunatne darbībā” pēdējos gados ir bijusi svarīgs instruments, ar ko iesaistīt mūsu ES augošo paaudzi lielā Eiropas projektā. Un tādēļ šī programma ir svarīga saikne, ar ko tuvināt jauno paaudzi Eiropai un ļaut jauniešiem piedalīties vairākās patiesi interesantās politiskās un kultūras iniciatīvās. Eiropas Komisija rīkojas pareizi, īstenojot šādu pieeju kā jauns šī Parlamenta pārstāvis, un, zinot Figel kunga apņemšanos un mērķus, es noteikti varu būt optimistisks par jaunās 2007.–2013. gada programmas sekmēm.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. − (BG) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi, programma „Jaunatne darbībā” ir instruments, kas mums palīdz iesaistīti mūsu bērnus konstruktīvās darbībās, ar kuru palīdzību viņi var attīstīt vadības iemaņas, kā arī solidaritātes un iecietības izjūtu. Vienlaikus tas ir labākais veids, kā mēs jauniem cilvēkiem varam parādīt, ka mums rūp viņu problēmu risināšana, un kā mēs varam viņus saistīt ar kopīgas Eiropas māju koncepciju. Tādēļ Eiropas jaunatnei paredzētā finansējuma efektīvai vadībai ir galvenā nozīme ES nākotnē.

Iniciatīvas mudināšana, administratīvā sloga mazināšana un lielākas pārredzamības panākšana ir dažas no Parlamenta galvenajām prioritātēm. Batzeli kundze piedāvā risinājumus, kuri samazina laiku, kādā līdzekļi var nokļūt pie uzvarējušajiem projektiem, kas ir pozitīvs rādītājs jauniem cilvēkiem. Vienlaikus grozījumi saglabā Eiropas Parlamenta kontroles kompetenci attiecībā uz Kopienas līdzekļu izdevumiem. Tādēļ es balsoju atbalstoši par ziņojumu attiecībā uz grozījumiem programmā „Jaunatne darbībā” .

Es sveicu referenti par lielisko darbu!

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Biju ļoti priecīga balsot atbalstoši par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka programma „Jaunatne darbībā” ir lieliska iniciatīva. Šādas shēmas būs ļoti svarīgas, lai Eiropā sekmētu jaunieši iesaistīšanos.

Šāda iesaistīšanās ir ļoti nepieciešama. Visu laiku mani vēlētāji man saka, ka Eiropas Savienība viņu labā neko nedara. Nefinansējot pilsoniskās sabiedrības projektus, tiem, kas tic Eiropas projekta nozīmei, būs grūti pretoties kritikai par demokrātijas trūkumu un iestādēm, kas nereaģē uz vajadzībām.

Un šī negatīvā attieksme ir jo īpaši spēcīga starp jauniešiem. Kad apmeklēju skolas savā vēlēšanu apgabalā, mani pārsteidz jaunieši cinisms par ES nozīmi. Tādēļ šāds ziņojums ir savlaicīga reakcija uz spiedošu un pieaugošu problēmu.

Taču šāds ziņojums ir saskāries ar opozīciju no panikas cēlāju puses, kas apgalvo, ka tas nostiprinās Komisijas nozīmi. Skaidrs ir tas, ka visai sniegtajai informācijai būs jābūt objektīvai, lai tā būtu efektīva. Tomēr vēlos prasīt deputātiem apsvērt, kā pilsoniskās sabiedrības un jauna pilsoņa nozīmes nostiprināšana varētu nodrošināt Komisijai lielākas pilnvaras.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Kultūra nozīmē galvenos ilgtermiņa jautājumus, kas skar tautas un iedzīvotājus. Tādēļ jūnija sarakstā tiek uzskatīts, ka kultūras politika būtu jāīsteno politiķiem, kas ir tuvi saviem pilsoņiem, un tādēļ galvenokārt valsts līmenī. Mēs uzskatām, ka kultūras ir saņēmušas pārāk devīgas apropriācijas ES budžetā, piešķirot tās lietai, kam būtu jābūt galvenokārt dalībvalstu ziņā. Mēs kopumā atbalstām lielāka finansējuma piešķiršanu kultūrai, bet esam pret vairāk līdzekļu piešķiršanu no ES iestāžu budžetiem, jo iestādes ir ļoti tālu no pilsoņiem.

Balsojumā par šodienas četriem ziņojumiem, ko sagatavojusi Batzeli kundze, mums vienošanās bija jāpanāk tikai attiecībā uz tehniskākiem grozījumiem par programmu īstenošanas struktūru. Tomēr mēs izlēmām balsot pret šiem ziņojumiem, lai skaidri parādītu, ka mēs esam pret šādiem lieliem ieguldījumiem kultūrā ES līmenī.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Katerina Batzeli ziņojumu par programmu „Jaunatne darbībā”. Programmas nodrošinātie piešķīrumi ir galvenais elements, lai ļautu jauniem eiropiešiem pilnība izmantot ES piedāvātās iespējas. Ziņojuma mērķis ir samazināt birokrātiju un vienkāršot lēmumu pieņemšanu attiecība uz piešķīrumu saņēmēju atlasi. Tādēļ es atbalstu šos ieteikumus.

- Ziņojums: Katerina Batzeli (A6-0273/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par leģislatīvo rezolūciju, kas pamatota uz Grieķijas deputātes Katerina Batzeli ziņojumu, pirmajā lasījumā saskaņā ar koplēmuma procedūru apstiprinot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes grozošajam Lēmumam Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu „Kultūra” (2007.–2013. gadam). Es atzinīgi vērtēju un atbalstu grozījumus, kas ir aizvietojuši konsultējošo komitoloģijas procedūru ar pienākumu Komisijai nekavējoties informēt Eiropas Parlamentu un dalībvalstis par jebkādiem pasākumiem, kuri veikti saistībā ar lēmuma īstenošanu bez komitejas palīdzības, lai atlases lēmumu varētu īstenot ātrāk un efektīvāk.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju atbalstoši par šo ziņojumi, jo tā mērķis ir samazināt lēmumu pieņemšanas laiku attiecībā uz Eiropas finansējuma piešķiršanu, izmantojot programmu „Kultūra” 2007.–2013. gadam.

Iepriekšējo gadu pieredze ir parādījusi, ka finansējuma piešķiršanas procedūra, izmantojot šo mehānismu, ir samērā lēna un ka Eiropas kultūras operatori šī iemesla dēļ var saskarties ar finansiālām problēmām.

Ņemot vērā, ka kultūras iestādes un mākslinieki, kam nepieciešami šie līdzekļi, parasti nav finansiāli pārāk labi situēti, es atzinīgi vērtēju jebkādu rīcību, kas paredzēta, lai atvieglotu piekļuvi Eiropas finansējumam.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Katerina Batzeli ziņojums par programmu „Kultūra” 2007.–2013. gadam integrē procesu, ar kuru pieņem lēmumu par finansiālo atbalstu, kas paredzēts programmā. Ja šis process būs efektīvāks, ieguvējas būs tādas programmas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas. Tādēļ es balsoju atbalstoši par šo ziņojumu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, Katerina Batzeli ziņojumi, par kuriem šodien balsojām, un kas attiecas uz programmu „Jaunatne darbībā” (2007.–2013. gadam), programmu „Kultūra” (2007.–2013. gadam), programmu „Eiropa pilsoņiem” (2007.–2013. gadam) un rīcības programmu mūžizglītības jomā, parāda, ka procedūras, kuras veic, lai pieņemtu daudzgadu programmas kultūras, jaunatnes izglītības un aktīvas pilsonības jomā, nepārprotami padara šo programmu sagatavošanu un īstenošanu sarežģītāku. Jautājums ir, vai to rada Eiropas Komisijas birokrātiskais darbības veids vai izpratnes trūkums par svarīgo tematu – aktīva pilsonība?

Kultūra un izglītība nevar pakļauties birokrātijai. Tādēļ Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja ir atkārtoti aicinājusi ieviest „ātru, efektīvu un pārredzamu procedūru, kas tomēr nodrošinās pārbaudes un informētības tiesības attiecībā uz lēmumu pieņemšanu”. Bez ātriem lēmumiem iecerēto ietekmi nejutīs. Tas pilnībā pamato atbalstošu balsojumu par ziņojumiem, jo īpaši tādēļ, ka kultūra visplašākajā nozīmē ir tautu bagātība un to attīstības un izturības garants.

- Ziņojums: Katerina Batzeli (A6-0275/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par leģislatīvo rezolūciju, kas pamatota uz Grieķijas deputātes Katerina Batzeli ziņojumu, pirmajā lasījumā saskaņā ar koplēmuma procedūru apstiprinot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes grozošajam Lēmumam Nr. 1904/2006/EK, ar ko izveido programmu „Eiropa pilsoņiem” (2007.–2013. gadam), lai sekmētu aktīvu pilsonību. Es atzinīgi vērtēju un atbalstu grozījumus, kas ir aizvietojuši konsultējošo komitoloģijas procedūru ar pienākumu Komisijai nekavējoties informēt Eiropas Parlamentu un dalībvalstis par jebkādiem pasākumiem, kuri veikti saistībā ar lēmuma īstenošanu bez komitejas palīdzības, lai atlases lēmumu varētu īstenot ātrāk un efektīvāk.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs, jo ar iepriekšējiem ziņojumiem esmu pārliecināts arī par šo un balsoju atbalstoši par manas kolēģes Batzeli kundzes padarīto darbu.

Programma „Eiropa pilsoņiem” ir bijis svarīgs solis saistībā ar sarežģīto uzdevumu tuvināt Eiropu tās pilsoņiem. Pārāk bieži pagātnē Eiropu uzskatīja par attālu, birokrātisku iestādi, kas ir izolēta no savu pilsoņu ikdienas realitātes.

Šodien, tā kā izņēmuma kārtā plenārsēde notiek Briselē, mums ir iespēja nosūtīt vēstījumu, ko atzinīgi vērtēs Eiropas pilsoņi. Sāksim ar vienu EP mītnes vietu Briselē. Mūsu pilsoņus aizvien vairāk mulsina šis ikmēneša „pārbrauciens”, kas saistīts ar lielām organizatoriskām pūlēm un finanšu slogiem. Sāksim šo jautājumu apspriest bez jebkādiem tabu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu samazināt birokrātiju programmas „Eiropa pilsoņiem” lēmumu pieņemšanas procesā. Efektīvāka piešķīrumu saņēmēju atlase sadraudzības pilsētām un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai uzlabos ES spēju mudināt savus pilsoņus iesaistīties ES pasākumos. Paturot sacīto prātā, es balsoju atbalstoši par Katerina Batzeli ziņojumu attiecībā uz programmu „Eiropas pilsoņiem” 2007.-2013. gadam, lai sekmētu aktīvu pilsonību.

- Ziņojums: Katerina Batzeli (A6-0276/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par leģislatīvo rezolūciju, kas pamatota uz Grieķijas deputātes Katerina Batzeli ziņojumu, pirmajā lasījumā saskaņā ar koplēmuma procedūru apstiprinot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes grozošajam Lēmumam Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā. Es atzinīgi vērtēju un atbalstu grozījumus, kas ir aizvietojuši konsultējošo komitoloģijas procedūru ar pienākumu Komisijai nekavējoties informēt Eiropas Parlamentu un dalībvalstis par jebkādiem pasākumiem, kuri veikti saistībā ar lēmuma īstenošanu bez komitejas palīdzības, lai atlases lēmumu varētu īstenot ātrāk un efektīvāk.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Mūžizglītības programma palīdz finansēt tādas izglītības shēmas kā Erasmus. Izmantojot šādas shēmas, cilvēki Eiropā ne tikai apgūst Eiropas kultūru bagātību, bet arī izglītošanas iespēju pārticību, ko piedāvā ES. Tādēļ es balsoju atbalstoši par Katerina Batzeli ziņojumu attiecībā uz rīcības programmu mūžizglītības jomā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ir pretrunīgi mudināt mūsu cilvēkus, no vienas puses, ierosināt mācīties un, no otras puses, izvirzīt „zilās kartes” plānus, jo netipiska bezdarba palielināšanās un smagāks konkurences spiediens jau ir nodrošinājis, ka laba pamatapmācība un tālākapmācība vairs nevar pasargāt no bezdarba.

Ir liels skaits augsti kvalificēti cilvēki, ko uzņēmumi nepieņem darbā tikai tādēļ, ka vēlas nodarbināt vislētākos doktora vai maģistra grāda ieguvējus McJobs vai nevēlas vairs piedāvāt neko citu kā vien netipiskus darba līgumus.

Ir ļoti nepieciešams sākt apmācību, lai mazinātu prasmīga darbaspēka deficītu, ko izmanto, lai pamatotu pašreizējo praksi. Ja tas izrādīsies neiespējam, priekšroka būtu jādod sezonas migrantu modelim. Tas novērsīs atkārtotus masu imigrācijas viļņus.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju atbalstoši par Katerina Batzeli ziņojumu vairāku iemeslu dēļ.

Ir labi zināms, ka izglītība un apmācība ir būtiskas ES prioritātes, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus. Mūžizglītības programmas mērķis būtu jābūt elastīgai, autonomai sabiedrībai, kura ir pamatota uz zināšanām, ar kvantitatīvu un kvalitatīvu ekonomikas un kultūras attīstību, kas ir saskaņā ar un atbilst spēcīgai(-ākai) sociālai kohēzijai. Tādēļ mūžizglītībā būtu jāiesaista visi sociālie faktori.

Protams, tāpat kā jebkurai citai šāda apmēra programmai, tai jābūt skaidrai, saskaņotai, regulāri uzraudzītai un novērtētai pēc katra īstenošanas posma, lai būtu iespējami (atkārtoti) pielāgojumi, jo īpaši attiecībā uz darbību īstenošanas prioritātēm.

Tomēr mūžizglītības programmām ir arī jāpievērš uzmanība pieaugušajiem. Tā kā lielākoties uzsvars uz izglītību tiek likts pirmajā dzīves daļā un tā kā pēc tam cilvēka zināšanas ir ierobežotas, katrs pilsonis būtu jāmudina un jāmotivē piedalīties jebkāda veida mūžizglītībā, kas nodrošinātu nodarbinātības potenciālu darba tirgū neatkarīgi no vecuma.

Tas ir vēl svarīgāk, ja runājam par statistiku attiecībā uz novecojošo darbaspēku un aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos.

  Mihaela Popa (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Šodien visa Eiropa saskaras ar vairākām būtiskām un dramatiskām izmaiņām visu vecumu pilsoņiem.

Ir atzīta izglītības un apmācības nozīmi Lisabonas stratēģijā attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību un Eiropadome ir vairākkārt uzsvērusi izglītības un apmācības nozīmi ES ilgtermiņa konkurētspējā.

Šodien mēs vairs nevaram prognozēt, ka cilvēki visu dzīvi paliks vienā un tajā pašā uzņēmējdarbības nozarē vai darbavietā. Viņu profesionālā attīstība ir neprognozējama un viņiem būs nepieciešamas dažādas prasmes, lai pielāgotos.

Lai viņus sagatavotu dzīvei un sabiedrībai, skolām būtu viņi jāvirza uz mūžizglītību – visaptverošu ES programmu, kas uzskata, ka cilvēki var mācīties jebkurā vecumā, tādējādi saglabājot dzīvesprieku un paliekot aktīvi sabiedrības locekļi.

Tādēļ es pārliecināti balsoju atbalstoši par šo ziņojumu, jo mums nepieciešams izstrādāt programmas, kas paredzētas šādiem nolūkiem, un šeit es jo īpaši runāju par jaunākajām ES dalībvalstīm.

- Ziņojums: Jacek Saryusz-Wolski (A6-0306/2008)

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Partnerattiecību un sadarbības nolīgums (PSN) starp Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā pirms ES paplašināšanās, pievienojoties Bulgārijas Republikai un Rumānijas Republikai. Bija jāsagatavo PSN protokols, lai šim nolīgumam varētu pievienoties jaunās dalībvalstis (Rumānija un Bulgārija).

Es uzskatu, ka Parlamentam būtu jāierosina vairāk šāda veida iniciatīvu, ņemot vērā arī citus partnerattiecības nolīgumus, kas parakstīti ar citām šī reģiona valstīm. Saistībā ar situāciju reģionā šogad ir nepieciešams noslēgt ES un Azerbaidžānas partnerattiecību nolīgumu, lai nodrošinātu Eiropai iespēju turpināt enerģētikas projektus.

Azerbaidžānai ir jāsaņem īpaša uzmanība no ES, arī sākot no realitātes saistībā ar šīs valsts ārkārtīgi līdzsvaroto politiku un iespēju veicināt ES enerģētikas projektu īstenošanu.

- Ziņojums: Helmuth Markov (A6-0281/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pēc referenduma Melnkalnē 2006. gada 21. maijā, kurā vairākums (55,4 %) balsoja atbalstoši par neatkarīgu Melnkalni, Melnkalnes parlaments 2006. gada 5. jūnijā pasludināja Melnkalni par pilnībā neatkarīgu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Serbija Melnkalnes neatkarību atzina 2006. gada 5. jūnijā, un Serbijas parlaments pieņēma lēmumu, nosakot Serbiju kā pēcteci Serbijas un Melnkalnes valstu savienībai, kas bija jaunais Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas nosaukums saskaņā ar 2003. gada 4. februāra Konstitucionālo hartu. Šādā kontekstā es balsoju atbalstoši par EP leģislatīvo rezolūciju, saskaņā ar koplēmuma procedūru apstiprinot priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido atsevišķas Melnkalnes saistības un samazina Serbijas saistību proporcionalitāti attiecībā uz ilgtermiņa aizdevumiem, ko piešķīrusi Kopiena Serbijas un Melnkalnes valstu savienībai (bijusī Dienvidslāvijas Federatīvā Republika).

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu atbalstoši par Helmut Markov ziņojumu. Es uzskatu, ka, lai nodrošinātu stabilitāti un drošību Eiropā, ir būtiski, ka mēs darām visu, lai palīdzētu gan Serbijai, gan Melnkalnei atgūties no ekonomikas un sociālajiem satricinājumiem, kas risinājās pēc Dienvidslāvijas sabrukuma un sekojošajiem iznīcinošajiem kariem.

Es ceru, ka jo īpaši prioritāte tiks piešķirta infrastruktūrai un transportam. Ja vēlamies būt reālistiski mūsu centienos attiecībā uz abām valstīm, tad šis nolīgums ir būtisks un ir noteikti jāatbalsta. Es ceru, ka kaut kad nākotnē Serbija un Melnkalne varēs pievienoties ES.

Šis nolīgums ir pirmais solis šajā virzienā.

- Ziņojums: Neil Parish (A6-0311/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana lieliskā kolēģa Neil Parish no Lielbritānijas ziņojumu, es balsoju atbalstoši par leģislatīvo rezolūciju, saskaņā ar koplēmuma procedūru apstiprinot priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2007. gada jūnija Regulu par organiskajiem produktiem un šo produktu marķēšanu. Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulai par organiskajiem produktiem un šo produktu marķēšanu ir kā obligātai prasībai jāstājas spēkā, sākot no 2009. gada 1. janvāra. Šī priekšlikuma mērķis ir atlikt obligātās prasības par ES logotipa izmantošanu piemērošanu, kamēr vēl nav pabeigta jaunā logotipa izstrāde, lai palīdzētu izvairīties no patērētāju mulsināšanas, nomainot ES logotipus īsā laikposma un radot papildu finansiālo slogu operatoriem, kuriem būtu jāmaina iepakojums un uzlīmes ļoti īsā laikposmā. Tādēļ tiek ierosināts atlikt ES logotipa obligātu izmantošanu līdz 2010. gada 30. jūnijam.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu par organiskajiem produktiem un šo produktu marķēšanu. Es neesmu pilnībā pārliecināta, ka vienmēr ir labāk absolūti maksimizēt organisko produktu ražošanu un patēriņu. Es uzskatu, ka zinātne ir uzlabojusi pārtikas produktivitāti un pārtikas nekaitīgumu dažās svarīgās jomās. Mans patēriņš atspoguļo šo manu viedokli. Tomēr tiem, kam ir fundamentālāks viedoklis, ir tiesības būt drošiem, ka „organisks” patiesi ir organisks, nevis tikai marķējums, ko izmanto, lai no lētticīgiem un neinformētiem patērētājiem iekasētu dārgāko cenu.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Pieprasījums pēc organiski ražotas pārtikas un citām precēm ir augsts un pieaug, un, lai nodrošinātu šo pieprasījumu, patērētājiem, protams, jāspēj atpazīt šie produkti tirgū. Tādēļ marķēšana ir nepieciešama, lai tirgus šajā joma funkcionētu.

Tomēr mēs esam iepriekš balsojuši pret ES marķējumu organiskiem produktiem, jo esam pārliecināti, ka tirgus spēki, ko vada informēti Eiropas patērētāji, spēj paši veikt šo uzdevumu. Ja organisko produktu marķēšanās ir nepieciešams politisks regulējums, tas jāveic valsts līmenī.

Tomēr balsojumā par šo ziņojumu mēs saskārāmies tikai ar jautājumu par ES logotipa obligātās izmantošanas prasības atlikšanu attiecībā uz organiskiem produktiem. Mēs par šo priekšlikumu balsojām atbalstoši.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par Parish ziņojumu, kas pieņem Komisijas priekšlikumu novilcināt ES organisko produktu marķējuma obligāto ieviešanu. Tomēr jāatzīmē, ka šāda marķējuma labprātīga izmantošana nav aizliegta un ka būtu jāmudina jebkādi šādi pasākumi, no kuriem ieguvēji ir patērētāji.

- Ziņojums: Philippe Morillon (A6-0315/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām atbalstoši par ziņojumu, jo Parlamenta ierosinātie grozījumi paredzētu EP piekrišanas saņemšanu, lai noslēgtu nolīgumus. Mēs atbalstām visaptverošu ES zivsaimniecības nolīgumu pārskatīšanu un uzskatām to par pozitīvu pirmo soli, kas nodrošina mums lielākas noteikšanas iespējas.

Mēs ļoti nopietni uztveram zinātniskos ziņojumus, kas parāda, ka jūru krājumi tiek izsmelti. Tādēļ mēs neuzskatām, ka ES zivsaimniecības nolīgumus par nabadzības apkarošanas un attīstības motivēšanas instrumentu, kas ir piemērots ilgtermiņa izmantošanai. Mēs vēlamies mainīt ES zivsaimniecības politiku tā, lai tā sekmētu zivju krājumu atjaunošanos. Ieviešot izmaiņas ES tirdzniecības un atbalsta politikā, kā arī dažādos partnerattiecību veidos mēs arī mēģinām atbalstīt ilgtspējīgu attīstību valstīs, kurās zivsaimniecības nolīgumi ar ES pašlaik ir viens no lielākajiem ienākumu avotiem.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju Morillon ziņojumu, kas attiecas uz Dienvidindijas okeāna zivsaimniecības nolīgumu. Es uzskatu, ka valstīm, kas atrodas pie jūras un nodarbojas ar zvejniecību, pašām būtu jākontrolē sava zivsaimniecība, vienlaikus sadarbojoties starptautiski ar zivsaimniecības nolīgumiem.

ES ir ieinteresēta Dienvidindijas okeāna krasta līnijā, un tādēļ tai ir jāpilda saistības saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju. Tomēr es ļoti vēlo sagaidīt dienu, kas Francija un citas ES valstis pašas tieši kontrolēs savas zivsaimniecības intereses.

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) EP nupat ir apstiprinājis Dienvidindijas okeāna zivsaimniecības nolīgumu, ko 2006. gadā parakstīja Eiropas Kopiena. Tā kā La Réunion dēļ Kopienai ir zivsaimniecības intereses šajā reģionā, tai bija jāsadarbojas ar citām reģiona resursu pārvaldībā un saglabāšanā iesaistītajām pusēm saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumiem.

Šis jaunais reģionālais zivsaimniecības nolīgums izveido īpašu sistēmu ar pastāvīgo Zinātnisko komiteju, kas ir šīs sistēmas stūrakmens un kuras galvenais uzdevums ir veikt zivju resursu un zvejniecības ietekmes un jūras vidi zinātnisku novērtējumu, ņemot vērā reģiona vides raksturpazīmes. Nolīgumā arī mudina sadarbību zinātnisko pētījumu jomā.

Pamatojoties uz šiem zinātniskajiem ieteikumiem, pušu rīcībā būs stingrs pamats, uz kuru izstrādā saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas ir vispiemērotākie, lai risinātu reģiona problēmas. Nolīgums ir reāls solis virzienā uz zivsaimniecības resursu stāvokļa uzlabošanu un uz ilgtspējīgu attīstību.

- Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0328/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par EP rezolūciju, kas pamatota uz mana kolēģa deputāta Kyösti Virrankoski ziņojumu par budžeta grozījumu projektu Nr. 5/2008 (BGP 5/2008), kurā ietverts tradicionālo pašu resursu (TPR, t.i., muitas nodevas, lauksaimniecības nodokļi un cukura nodokļi) prognozes pārskats, PVN un nacionālā kopienākuma bāzes likmes, kā arī AK rabata budžeta izstrāde un finansēšana, kas maina sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz to pašu resursu ieguldījumu ES budžetā.

- Ziņojums: Sylvia-Yvonne Kaufmann (A6-0292/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par leģislatīvo rezolūciju, kas pamatota uz Vācijas deputātes Sylvia-Yvonne Kaufmann ziņojumu, saskaņā ar apspriežu procedūru apstiprinot vairāku dalībvalstu iniciatīvu nostiprināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu. Rezolūcija pirmām kārtām aicina gan Padomi, gan Komisiju piešķirt prioritāti jebkādiem priekšlikumiem nākotnē grozīt iniciatīvas tekstu, izmantojot steidzamības procedūru, saskaņā ar Lisabonas līgumu, kad tas stāsies spēkā. Es atbalstu „datu aizsardzības” nostiprināšanu un to, ka Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti Eurojust dalībvalstīm nodrošinās konkrētu informāciju. Jo īpaši atzinīgi es vērtēju atsauci uz gaidāmo pamatlēmumu par to personas datu aizsardzību, ko apstrādā saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību jautājumos attiecībā uz noziedzību.

  Koenraad Dillen, Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Beidzot Brisele pa logu vēlas atgriezt to, ko franči, nīderlandieši un īri 2005. un 2008. gada referendumos izmeta pa durvīm – vienota Eiropas Prokurora biroja izveidi.

Kārdinājums proeiropas burvju mācekļiem izrādījās pārāk liels. Lai vai ko tas prasītu, ir jāpārmāc un jāignorē jebkādi iebildumi, noraidījumi vai pamatota pretestība no Eiropas tautu puses, lai ar spēku kopieniskotu visus tiesu, drošības un imigrācijas jautājumus.

Eiropa smagi kļūdās. Nepieciešamā sadarbība starp dalībvalstīm tiesu, policijas un pat noziedzības jautājumos nedrīkst rasties, šos jautājumus pakļaujot pārvalstiskai tiesu kartībai, kas izveidot, neskatoties uz visām atšķirībām, kuras pastāv starp dalībvalstu tiesu sistēmām un tradīcijām.

Mēs noraidām šo pārvalstisko tiesu kārtību, kas būtu pretrunā tiem principiem, ko augsti vērtējam.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju atbalstoši par Kaufmann kundzes ziņojumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu. Es piekrītu tā saturam un mērķim stiprināt pašreizējās struktūras un vienot to rīcību. Ievērojamo izmaiņu pēdējos gados dēļ saistībā ar tiesu sadarbību noziedzības jautājumos ir kļuvis nepieciešams ieviest un nostiprināt struktūras, kas var nodrošināt palīdzību un koordināciju Eiropas līmenī.

Neskatoties uz to, ka savstarpējas atzīšanas princips sāk tikt izmantots praksē, joprojām ir daudzi praktiski sarežģījumi un pieaugošs skaits sarežģītu pārrobežu lietu, kurās ir vajadzīga palīdzība un atbalsts no kompetentajām valsts iestādēm.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Esmu absolūti pret reliģijas, seksuālās orientācijas, politiskās pārliecības utt. iekļaušanu kā vajadzīgu informāciju, kas nosūtāma no vienas iestādes uz otru, bet šajā ziņojumā ir tas tiek minēts tikai saistībā ar papildu garantijām, lai padarītu striktākus spēkā esošos tiesību aktus. Tādēļ es balsoju atbalstoši.

- Ziņojums: Armando França (A6-0285/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par leģislatīvo rezolūciju, kas pamatota uz Portugāles deputāta Armando França ziņojumu, kurš atbalsta vairāku dalībvalstu iniciatīvu (Slovēnijas Republika, Francijas Republika, Čehijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Slovākijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika) grozīt vairākus pamatlēmumus (2002/584/JHA par Eiropas apcietināšanas orderi, 2005/214/JHA par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, 2006/783/JHA par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem un 2008/.../JHA par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem attiecībā uz kriminālnoziegumiem), lai paredzētu noteikumu in absentia paziņoto lēmumu īstenošanai. Es atbalstu priekšlikumu par vairākām procedūras garantijām, lai stiprinātu in absentia tiesāto personu tiesības, un centienus samazināt dažādas pieejas atkarībā no šādu lēmumu „neatzīšanas pamata”.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju atbalstoši par França kunga ziņojumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem krimināllietās, jo uzskatu, ka ir svarīgi izveidot vienotus noteikumus attiecībā uz in absentia paziņoto lēmumu savstarpējas atzīšanu.

Es sveicu referentu par ziņojumā ierosinātajiem priekšlikumiem, ko es uzskatu par ārkārtīgi būtiskiem, lai saskaņotu procedūru garantijas visās dalībvalstīs un nostiprinātu pamattiesību aizsardzību, piemēram, tiesības uz aizstāvību un tiesu.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīšu šo ziņojumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem krimināllietās. Es uzskatu, ka noziegumos apsūdzētās personas nedrīkst slēpties, pateicoties Eiropas Savienības tiesu sistēmas nepilnībām. Jebkurš, kurš atzīts par vainīgu vienā dalībvalstī, ir jāuzskata par vainīgu visā ES. Ja mēs apšaubām jebkuras ES dalībvalsts tiesas neatkarību un integritāti, šai valstij nav tiesību uz dalībvalsts statusu. Pretējā gadījumā, tāpat kā nenošķiram noziedzniekus Mančestrā no noziedzniekiem Londonā, mēs nedrīkstam to darīt ar noziedzniekiem no Madrides vai Lisabonas.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Es balsoju pret França ziņojumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem krimināllietās, jo ziņojuma mērķis ir saskaņot krimināltiesvedību Eiropas līmenī.

Es uzskatu, ka krimināltiesvedība ir dalībvalstu kompetencē, nevis ES. Tādēļ tā nav jāsaskaņo.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Es balsoju pret França ziņojumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem krimināllietās, jo ziņojuma mērķis ir saskaņot krimināltiesvedību Eiropas līmenī. Es uzskatu, ka krimināltiesvedība ir dalībvalstu kompetencē, nevis ES. Es, protams, atbalstu apsūdzēto tiesības uz pienācīgu pārstāvību, bet nav nepieciešama saskaņošana.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. –? (RO) Savstarpēja atzīšana ir Eiropas līmeņa tiesiskās sadarbības stūrakmens, un jebkāds īstenošanas instrumentu precizējums ir vērtējams atzinīgi.

Šodien apstiprinātais lēmums ir piemērots. Tomēr es vēlos vērst uzmanību uz citu problēmu, proti, veidu, kādā dažas dalībvalstis īsteno tādu svarīgus instrumentus kā Eiropas apcietināšanas orderi.

2007. gada janvārī Rumānijas iestādes izdeva Eiropas apcietināšanas orderi Čehijas pilsonim František Příplata, kam bija piespriests astoņu gadu cietumsods par nopietna nozieguma izdarīšanu 2000. gada Rumānijas arodbiedrības vadītāja slepkavības lietā. Taču Čehija, kuras teritorijā atrodas slepkava, piemēro izdošanas procedūru attiecībā tikai uz tiem noziegumiem, kas izdarīti pēc 2004. gada 1. novembra.

Tādējādi astoņus gadus pēc nozieguma izdarīšanas notiesātā persona joprojām nav tikusi izdota un sprieduma izpilde tā arī nav sākusies.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm, kas šādi izprot tiesiskās sadarbības īstenošanu, būtu nopietni jāapsver iespēja paturēt šādas tiesības.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju atbalstoši par Armando França ziņojumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem un Pamatlēmumu 2008/.../JHA par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem attiecībā uz kriminālnoziegumiem, piemērojot sodus vai pasākumus, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, par to īstenošanu ES.

Ir aizvien vairāk lietu, kurās bīstami noziedznieki izmanto pārvietošanās brīvību un robežu likvidēšanu ES, lai izvairītos no sprieduma.

Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, jo tas nodrošina vienotu regulējumu attiecībā uz in absentia paziņotiem lēmumiem. Tas ir ļoti nepieciešams regulējums, lai izvairītos no iespējamas tiesu sistēmas bloķēšanas no to puses, kuri, bēgot no taisnīgas tiesas, dodas uz citu ES dalībvalsti.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) EP grozījumi galveno vērību vērš uz lielāku personu aizsardzību un tādējādi mēģina uzlabo spēkā esošos tiesisko regulējumu. Tādēļ balsoju atbalstoši.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es pilnībā atbalstu iniciatīvu grozīt tiesību aktu noteikumus, kas reglamentē savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem.

Jāīsteno visi iespējamie centieni, lai padarītu tiesisko sadarbību starp dalībvalstīm pēc iespējas efektīvāku. Vienlaikus mums ir jāmēģina nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas visas pilsoņu tiesības, arī pamattiesības uz krimināltiesvedību.

Manuprāt, ierosinātie grozījumi ievērojami nesekmēs sadarbību starp tiesām, bet galvenokārt palīdzēs īstenot pilsoņu tiesības attiecībā uz tieslietu administrāciju ES, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un atkārtotu tiesu.

- Ziņojums: Ioannis Gklavakis (A6-0286/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Šajā patstāvīgajā ziņojumā ir uzsvērta zivsaimniecība un akvakultūra saistībā ar integrēto piekrastes zonas pārvaldību Eiropā.

Ekoloģiski ilgtspējīga ūdens un zivju resursu pārvaldība, protams, ir svarīga, lai aizsargātu visi, kurā dzīvojam. Diemžēl ziņojumā neņem vērā problēmas, kas pastāv ES zivsaimniecības nozarē. Tādēļ mēs esam izlēmuši atturēties. Zvejas flotu pārmērīga kapacitāte ES noved pie pārāk lieliem lomiem. Tas apdraud jūras ekosistēmu un ēdamo zivju krājumus.

Mēs velētos redzēt lielus samazinājumus zvejas kuģu skaitā, kā arī zvejas kvotas, ko nosaka, pamatojoties uz bioloģiski drošas un zinātniskas informācijas. Protams, darba ņēmējiem, kurus skar pārstrukturēšana, ir jāpiedāvā darba tirgus apmācība un piemērots finansiāls atbalsts, lai viņi varētu iestāties darbā tajās ekonomikas nozarēs, kur darbinieki ir vajadzīgi.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par mana kolēģa Gklavakis kunga ziņojumu par zivsaimniecību un akvakultūru saistībā ar integrēto piekrastes zonas pārvaldību (IPZP) Eiropā un sveicu viņu ar kvalitatīvo ziņojumu. Balsoju atbalstoši, jo ziņojumā uzsver šo darbību ekonomisko un sociālo nozīmi piekrastes reģioniem un aicina šos reģionus saņemt palīdzību saistībā ar IPZP. Tādēļ ir būtiski, ka attālāko reģionu valstu un reģionālas iestādes sagatavo IPZP stratēģijas, lai nodrošinātu savu piekrastes reģionu līdzsvarotu attīstību.

Es arī pilnībā atbalstu referenta ierosinājumus izmantot Eiropas Zivsaimniecības fondu ilgtermiņa finansēšanas pasākumiem saistībā ar IPZP, jo šis fonds atbalsta darbības, kuras sekmē ilgtspējīgu attīstību reģionos, kas nodarbojas ar zvejniecību, izmantojot transversālu pieeju visām jūras darbībām, kuras notiek šajos reģionos.

Visbeidzot ir svarīgi uzsvērt, ka reģionālā plānošana līdz šim lielā mērā pamatota uz sauszemi un tajā nav ņemta vērā piekrastes attīstības ietekme uz konkrētām jūras darbībām. Tas ir novedis pie jūras dzīvotņu iznīcības, tādēļ ir ārkārtīgi svarīga jauna pieeja.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Gklavakis ziņojumā pareizi atzīsts zvejniecības nozīmi piekrastes kopienām, kā arī kultūras tradīciju saglabāšanas nozīmi. Pārāk bieži šo cilvēcisko zivsaimniecības nozares aspektu neievēro, kad tiek īstenota KZP. Ziņojumā pareizi atzīmē vajadzību pēc struktūrām ES, valsts un reģionālā līmenī, lai sadarbotos piekrastes pārvaldības jautājumos, un es uzskatu, k ašajā saistībā piekrastes zonām un tautām ir jāuzņemas vadošā loma, ES darbojoties kā koordinatoram.

  Sebastiano (Nello) Musumeci (UEN), rakstiski. − (IT) Zivsaimniecība un akvakultūra ir divas galvenās darbības, kas ir pamatā piekrastes zonu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai ES. Tādēļ ir nepieciešams tās pārvaldīt tā, lai nodrošinātu zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot pieaugošo pieprasījumu pēc jūras produktiem.

Šajā nolūkā ES dalībvalstīm ir jāīsteno virkne pasākumu, lai aizsargātu piekrastes zonas un sekmētu tīru jūras vidi. Ņemot vērā to, ka daudzas piekrastes darbības ir pārrobežu darbības, ir nepieciešama sadarbība starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un kaimiņos esošajām trešām valstīm.

Viens šāds pasākums attiecas uz tūristu apmešanas vietu plānošanu. Daudzo reģionos tūrisms ir svarīgs ieguldījums vietējā IKP. Tomēr es domāju, ka mums būtu jāatbalsta „ekotūrisms”, citiem vārdiem sakot – tūrisms, kas ievēro lauku un vides aizsardzības politikas virzienus.

Ir arī nepieciešama koordinācija attiecība uz rūpnieciskām darbībām. Padomājiet, cik svarīga ir efektīva kopējā politika attiecībā uz atkritumu pārvaldību, lai nodrošinātu svarīgas saimnieciskas darbības atbilstību vajadzībai un pienākumam saglabāt jūras vidi.

Piekrastē maza apjoma zvejniecība ir ļoti svarīgs ieņēmumu avots tūkstošiem ģimeņu un saglabā gadsimtiem senu tradīciju, kas, manuprāt, Eiropai būtu jāatbalsta un jāsaglabā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju atbalstoši par Gklavakis ziņojumu, kurā uzsvērta vajadzība pēc Eiropas piekrastes zonas stratēģijas ar mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību.

IPZP stratēģija faktiski var nodrošināt piemērotu regulējumu šo zonu un tur veikto darbību ilgtspējīgai izmantošanai. Es pilnībā atbalstu referenta nostāju, ka ir nepieciešama ilgtermiņa plānošana, iesaistot attiecīgās nozares.

Es apsveicu šo nostāju un vēlos uzsvērt, ka tam būtu jābūt tikai sākumam pirms pievēršam vēl lielāku uzmanību šai nozarei, kā arī es mudinu Komisiju īstenot jēgpilnu politiku šajā jomā.

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Es atturējos no šī balsojuma, jo es atbalstu ilgtspējīgu zivsaimniecību visur un atbalstu piekrastes kopienas un zvejniekus Īrijā. Kopējā zivsaimniecības politika, koncentrējot uzmanību uz abiem šiem mērķiem, ir novedusi pie pretējā – jūras vides iznīcība, zivju krājumu samazināšanās un jūras vides noplicināšana.

- Ziņojums: Mihael Brejc (A6-0208/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. (FR) – Pamatojoties uz mana lieliskā kolēģa un Slovēnijas deputāta Mihael Brejc ziņojumu, es balsoju atbalstoši par leģislatīvo rezolūciju, pirmajā lasījumā un saskaņā ar koplēmuma procedūru apstiprinot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošanu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu. Ņemot vērā Eiropas pilsoņu cerības attiecībā uz iekšējo drošību, es pilnībā atbalstu grozījumu ieviešanu Šengenas Robežu kodeksā, lai garantētu efektīvu VIS izmantošanu uz mūsu ārējām robežām. Šī regulas priekšlikuma mērķis ir noteikt kopējus noteikumus attiecībā uz VIS obligātu izmantošanu (t.i., sistemātiska meklēšana, izmantojot vīzas uzlīmes numuru, kopā ar pirkstu nospiedumu pārbaudēm) uz ārējām robežām, tādējādi turpinot izstrādāt integrētu robežu pārvaldības sistēmu ES.

  Koenraad Dillen, Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Lai gan Eiropai labpatiktu sacīt pretējo, tā nav progresējusi attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Gluži pretēji, kopš nožēlojamā Šengenas nolīguma īstenošanas first, iekšējo robežkontroļu atcelšana ir novedusi pie organizētās noziedzības masveida attīstības un pie visa veida nelikumīgiem pārvadājumiem.

ES, īsts burvja māceklis, runājot par drošību, ar metodēm, kas pārāk bieži apdraud valstu un to iedzīvotāju drošību, ir mums uzspiedusi šo nedrošības telpu, kurā trūkst brīvību un tiesiskuma.

Šengenas Robežu kodekss nepalīdzēs, jo tā pamatā esošais Šengenas nolīgums ir nepiemērots un nepieņemams.

Kopēja drošība tiks panākta tikai tad, kad katra valsts atgūs pilnīgu suverenitāti attiecībā uz savu robežu pārvaldību un savu imigrācijas politiku. Ir sasniegts absurda kalngals, ja vēl vairāk atbildības tiek nodots ES rokās, kas jau tagad ir paralizēta.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju atbalstoši par Mihael Brejc ziņojumu attiecībā uz vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošanu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu.

Kopējie noteikumi attiecībā uz Šengenas zonas ārējām robežām ir jāgroza, un VIS izmantošana ir jāpadara efektīvāka un vienotāka. Tas jādara ļoti saprātīgi un uzmanīgi, jo datu privātums un cilvēktiesības vienmēr ir vissvarīgākais aspekts un tie jāievēro.

Pirkstu nospiedumu pārbaudes uz robežām, izmantojot VIS, novedīs pie nevajadzīgi garam rindām un ilgiem kavējumiem robežu šķērsošanas punktos pat cilvēkiem, kam vīzas nav nepieciešamas.

Ziņojumā ierosina izlases veida pārbaudes, izmantojot šo informācijas sistēmu. Ierēdņi turpinās pārbaudīt, vai iebraucēji atbilst iebraukšanas prasībām ES, bet viņi varēs paši arī izlemt, vai veikt arī VIS meklēšanu. Šāda pieeja joprojām nodrošinās augstu drošības līmeni, bet neliks arī cilvēkiem gaidīt pie robežšķēršošanas punktiem ilgāk nekā tas ir obligāti nepieciešams.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vīzu informācijas sistēmas (VIS) nostiprināšana bez šaubām ir labs veids, kā vienkāršāk apkarot krāpniecību nākotnē, un — ņemot vērā, ka tiek nodrošināta datu aizsardzība — tāpēc tiek vērtēta atzinīgi. Tomēr, ja pirkstu nospiedumu vākšana un skenēšana ir nepieciešama, lai turpmāk varētu piešķirt Šengenas vīzas, tas izraisīs ievērojamus sastrēgumus attiecīgajās vēstniecībās. Šajās debatēs Vācijā tika minēts, ka dažās vēstniecībās nav ne personāla, ne iespēju veikt šādas pārmaiņas. Iespējamā datu glabāšanas ārpakalpojumu uzticēšana ārējām kompānijām, par ko arī vēl tiek runāts, tomēr rada lielas bažas un, iespējams, varētu uzsākt jaunus skandālus saistībā ar vīzām.

VIS ir pozitīvi aspekti, bet kopumā tā nav rūpīgi pārdomāta, tāpēc es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju atbalstoši par Brejc ziņojumu. Es atbalstu priekšlikumu un tā mērķus. Konkrētos laikposmos mūsu robežas ir pārpludinātas ar cilvēkiem, kas vēlas iebraukt Šengenas zonā.

Priekšlikums ievieš parastās kontroles sistēmas vienkāršošanu, bet arī aizsargā ceļotājus un novērš to, ka tiem būtu jāgaida stundām uz robežas, lai tiktu veiktas šīs kontroles darbības. Tomēr atkāpei būtu jābūt atkāpei, nevis vispārējam noteikumam, un es piekrītu, ka atkāpes laikam un biežumam jābūt pēc iespējas ierobežotākam. Kopumā šajā saistībā es atzinīgi vērtēju īpašu nosacījumu ieviešanu, kuri reglamentē atkāpes piemērošanu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es atbalstu grozošo Regulu Nr. 562/2006 attiecībā uz vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošanu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu.

Es uzskatu, ka ir nevajadzīgi un pārāk laikietilpīgi veikt pārbaudes attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir vīza, katru reizi, kad viņi šķērso robežu. Tas noved pie pārmērīgi garām rindām robežšķērsošanas punktos.

Robežkontroļu intensitātes samazināšana, manuprāt, neietekmēs drošības līmeni ES. Tādēļ es uzskatu, ka robežsarga veikto pārbaužu ierobežošana, veicot tikai izlases veida VIS pārbaudes, ir pareizais risinājums.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Šodien es balsoju atbalstoši par Brejc ziņojumu, jo, lai ārējās robežkontroles būtu efektīvākas, VIS izmantošana ir ārkārtīgi būtiska. VIS robežu policijas aģentiem būtu jāizmanto sistemātiski attiecībā uz jebkuru personu, kurai ir vīza, lai nodrošinātu robežu drošību.

Šengenas zonas paplašināšana ir likvidējusi šķēršļus ES. Trešo valstu pilsoņus joprojām pārbauda tikai tad, kad viņi iebrauc ES. 50 % nelegālo imigrantu ES iebrauc legāli, bet uzkavējas ES ilgāk, jo nav vīzu kontroles sistēmas.

Mēs gribam, lai Eiropa ir drošāka, bet vienlaikus arī lai tā laipni sagaida tos, kuri šeit iebrauc kā tūristi vai darba jautājumos. Grozījums, par kuru šodien EP balsoja, nodrošinās ieguvumus ES pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kam nav nepieciešama vīza, jo tādējādi sastrāgumi sauszemes robežšķērsošanas punktos ievērojami tiks samazināti.

- Ziņojums: Renate Weber (A6-0293/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz Rumānijas deputātes Renate Weber ziņojumu, es balsoju atbalstoši par EP leģislatīvo rezolūciju, kas atbalsta vairāku dalībvalstu (Beļģija, Čehija, Igaunija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija un Zviedrija) iniciatīvu nostiprināt Eurojust. Es atbalstu „datu aizsardzības” elementa nostiprināšanu priekšlikumā un to, ka EP tagad saņems vairāk informācijas, lai varētu labāk uzraudzīt uzdevumus un pienākumus, ko veic Eurojust, kuru izveidoja 2002. gadā kā ES struktūru ar juridiskas personas statusu un kura mērķis ir sekmēt un uzlabot koordināciju starp kompetentajām tiesu iestādēm un dalībvalstīm. No Eurojust pieredzes ir kļuvis skaidrs, ka tā darbības efektivitāte ir jāuzlabo, nodrošinot, ka tā dalībvalstīm ir vienlīdzīgs statuss. Es arī atbalstu steidzamības elementu koordinācijai, valstu koordinācijas sistēmas, partnerattiecības ar citiem Kopienas drošības un aizsardzības instrumentiem (Europol, Frontex, OLAF), kā arī Eurojust iespēju saistībā ar otrajiem sadarbības maģistrātiem trešās valstīs.

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju Lambert kundzes ziņojuma pieņemšanu par Dublinas sistēmas novērtējumu. Ziņojumā pareizi atgādina, ka kopumā Dublinas sistēmas mērķi ir lielā mērā sasniegti, bet ka precīzu datu trūkuma dēļ nav bijis iespējams novērtēt sistēmas izmaksas. Pastāv arī bažas attiecībā gan uz sistēmas praktisko piemērošanu, gan uz tās efektivitāti.

Ziņojumā ir sāktas debates par kopējās Eiropas patvēruma politikas nākotni, ko sāka 2007. gada jūnijā, kad publicēja Zaļo grāmatu.

Ziņojumā ir norādīts, ka ir jāprecizē un jāmaina šādi sistēmas aspekti – non-refoulement pamatprincipa ievērošana; pieteikumu iesniedzējiem ir jāsaņem visa attiecīgā informācija par Dublinas sistēmu valodā, ko viņi saprot, un viņiem jābūt piekļuvei juridiskai palīdzībai visas procedūras laikā; viņiem arī jābūt tiesībām lūgt apturēt lēmumu par pārvešanu; jāsaskaņo nepilngadīgo vecuma noteikšanas kritēriji; jāizstrādā mehānismi, lai apturētu pārvešanas uz valstīm, kuras nepārprotami neievēro pieteikuma iesniedzēja tiesības.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Saistībā ar Eurojust darbspēju nostiprināšanu attiecībā uz cīņu pret dažādiem noziegumu veidiem šī priekšlikuma galvenais mērķis ir atbalstīt apmātību ar iedomātas policijas proponentu politisko pareizību.

Slikti apslēptais mērķis ir visu to komentāru uzraudzība, kas tiek pausti, kad draud sods, neatkarīgi no tā vai tie ir rakstiski vai mutiski tikšanos laikā. Vairāki šī Parlamenta runātāji jau ir aicinājuši pieņemt pamatdirektīvu, lai iespējami rasistiskas un ksenofobiskas darbības uzskatītu par kriminālnodarījumiem nolūkā nodrošināt ātru šādas direktīvas transponēšanu valstu tiesību aktos, lai izveidotu vienotu Eiropas prokuroru – ES jaunā „politiskās pareizības” Torquemada.

Diemžēl, jo vairāk lēmumu pieņemšanas pilnvaru iegūst EP, kas ir iestāde, kura sevi sauc par demokrātijas templi, jo vairāk tiek ignorētas pamattiesības, jo īpaši pētniecības brīvība, viedokļa un izpausmes brīvība. Patiesībā šī totalitārisma Eiropa ir daudz bīstamāka par „briesmoņiem”, ko tā it kā apkaro. Eiro-globālistu proponentu un imigrantionistu ideoloģijas galvenais mērķis atbrīvoties no traucējošiem oponentiem, pieņemot represīvas Eiropas kriminaltiesības.

Mēs to nepieņemam.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – Padomes priekšlikums un attiecīgais ziņojums par grozījumu Eurojust regulā piešķir šim represīvajam ES mehānismam vēl lielākas pilnvaras.

Eurojust kompetence ir paplašināta, ietverot gandrīz visus sodāmības jautājumus, un ir nostiprinātas tā iejaukšanās pilnvaras attiecībā uz valstu tiesu iestādēm. Dalībvalsts pilsoņa informācijas un personas datu (arī DNS dati) nodošana Eurojust kļūst obligāta un tiek izveidots valstu Eurojust asociāciju tīkls. Eurojust saiknes ar citiem represīviem ES (Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, Frontex) un trešo valstu mehānismiem ir ciešākas. Eurojust nostiprināšana atbalsta Europol un kopumā palielina to glabāto datņu skaitu, kuras ietver ar informāciju par ES darba ņēmējiem un ārvalstu pilsoņiem. To vēl vairāk atbalsta, atjaunojot Šengenas un VIS pārraudzības sistēmas un iestrādājot Prīmas līgumu Kopienas tiesību aktos. Aiz aizbildinājumiem ar terorismu un organizēto noziedzību ir mēģinājums apbruņot kapitālu pret intensificētu populāru reakciju, ko apdraud ES politika un dalībvalstu valdības. Represijas mehānismu straujā izaugsme valstu un ES līmenī vēl vairāk atklāj ES reakcionārās iezīmes un vairāk nekā jebkad mudina cilvēkus pretoties un gāzt šo imperiālistisko struktūru.

- Ziņojums: Jean Lambert (A6-0287/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Maltas salas ir ES dienvidu robeža. Tās atrodas Vidusjūras reģiona vidū, un tajas iebrauc neproporcionāls skaits neregulāru imigrantu. Lielākā daļa piesakās uz patvērumu.

Frontex, ko valdības pārstāvji sagaidīja atplestām rokām kā risinājumu, kurs palīdzēs ierobežot neregulāro imigrantu skaitu, ir bijis absolūti nesekmīgs pasākums.

Mēs esam pieprasījuši dalīt šo slogu, saņemot minimālu vai vispār nesaņemot atbildi. Tagad, kad ir sācies šīs iestādes darbības pēdējais gads, mēs ierosinām mehānismus sloga dalīšanai. Beidzot mēs atzīstam vajadzību palīdzēt atvieglot neproporcionālo nastu, kas varētu tikt uzkrauta noteiktām dalībvalstīm, jo īpaši dalībvalstīm ar ārējām robežām.

Tas, ka mēs atzīstam vajadzību „paredzēt mehānismus, kas nav finanšu mehānismi, lai novērstu negatīvās sekas, ko tās piemērošana rada mazajām dalībvalstīm pie Eiropas Savienības ārējām robežām”, ir ļoti atzinīgi vērtējams, jo tas attiecas uz Maltu pilnīgi visā, izņemot nosaukumu.

ES nav ievērojusi solidaritātes principu, risinot šo jautājumu. Ir laiks pārtraukt retoriku un ķerties pie lietas.

ES ir jāsaprot, ka tās mazākā dalībvalsts nevar turpināt uzņemt lielu skaitu imigrantu, kas meklē patvērumu.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par Lielbritānijas deputātes Jean Lambert ziņojumu par Dublinas sistēmu un es apsveicu manu draugu Patrick Gaubert par padarīto darbu, jo viņš bija mūsu grupas referents. Dublinas sistēmas mērķis ir noteikt dalībvalsti, kura ir atbildīga par pieteikuma uz patvērumu izskatīšanu, kas iesniegts ES dalībvalstīs, Norvēģijā vai Īslandē. Lai gan, kopumā ņemot, Dublinas sistēmas mērķi, jo īpaši skaidru un dzīvotspējīgu mehānismu izveide, ar kuriem noteikt dalībvalsti, kura ir atbildīga par pieteikuma uz patvērumu izskatīšanu, jau lielā mērā ir sasniegti, joprojām pastāv problēmas saistībā ar sistēmas efektivitāti un tās piemērošanu praksē, kā arī izmaksām, kas nav novērtētas. Tas viss parāda, ka steidzami ir vajadzīga Eiropas imigrācijas un patvēruma politika, un es atzinīgi vērtēju Padomes pašreizējā priekšsēdētāja, mana drauga Brice Hortefeux (Francijas Imigrācijas, integrācijas, nacionālās identitātes un savstarpēji atbalstītas attīstības ministrs) padarīto darbu viņa kompetences jomā, un viņš arī nupat vadīja Eiropas ministru konferenci par patvēruma tiesībā, kas notika 2008. gada 8. un 9. septembrī Parīzē.

  Jan Březina (PPE-DE), rakstiski. − (CS) Es balsoju pret ziņojumu par Dublinas sistēmas novērtējumu, jo es uzskatu, ka tas neuzlabotu sistēmu, bet gluži pretēji radītu šķēršļus tās efektīvai darbībai.

Jo īpaši es uzskatu, ka ir būtiski brīdināt pret automātiskas apelācijas tiesību pagaidu atņemšanas attiecībā uz lēmumu pārvest patvēruma meklētāju uz citu dalībvalsti. Turklāt ar balsu vairākumu pieņemtā nostāja, ka aizturēšanas centrus izmanto patvēruma meklētāju pārvešanai uz valsti, kura ir atbildīga par pieteikumu uz patvērumu izskatīšanu, noteikti nesekmēs uzlabojumus sistēmas efektivitātē, bet gluži pretēji liks to apšaubīt un padarīs to neskaidru.

Tādējādi ziņojums patiesībā mēģina atcelt vai vismaz vājināt instrumentus, ar ko dalībvalstis var nodrošināt, ka to lēmumus var piemērot saistībā ar Dublinas sistēmu un to nevajadzētu apstiprināt. Tas ir nepareizi, jo nenoteikts humānais aspekts pieteikumu uz patvērumu novērtēšanā lēmums paliek tikai uz papīra, jo nav sadarbības pieteikuma iesniedzēja puses.

Es arī nevaru atbalstīt aicinājumu ieviest Eiropas sloga sadalīšanas mehānismus, jo uzskatu, ka spēkā esošie finansiālās kompensācijas mehānismi dalībvalstīm, ko visvairāk skar patvēruma pieteikumi, ir pilnīgi pietiekami, un nav nepieciešams iejaukties dalībvalstu suverenitātē patvēruma jomā, paredzot turpmākus regulējumus.

  Koenraad Dillen, Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Ar nelielu ironiju mēs atzīmējam, ka pirmo reizi EP ziņojumā milzīgo imigrantu pieplūdumu ES dalībvalstī apraksta kā „slogu”.

Vai imigrācijai drīzāk nevajadzētu būt iespējai visām Eiropas tautām gūt labumu?

Neapšaubīsim šo – absurdais pienākums pieņemt patvēruma meklētājus un strikta non-refoulement principa ievērošana netiek apsvērta. Ziņojumā tikai uzsver Dublinas sistēmas trūkumus attiecībā uz tās dalībvalsts noteikšanu, kura ir atbildīga par pieteikumu uz patvērumu izskatīšanu. Tas ir acīmredzams, ņemot vērā pieaugošās imigrantu plūsmas uz valstīm, kuras galvenokārt atrodas ES dienvidu daļā.

Jau atkal ziņojumā piedāvā nepareizu risinājumu tehniskajām un cilvēkresursu problēmām, kas saistītas ar migrācijas plūsmām. Nav nepieciešama kopējas patvēruma sistēmas izveidošana, kura noteikti būs neefektīva ES, kas nemitīgi paplašinās ar porainām robežām. Gluži pretēji dalībvalstīm būtu jādod tiesības pašām pieņemt lēmumus par migrāciju un savu robežu pārvaldību.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Dublinas sistēma praksē ir pieradījusi sevi kā mehānismu, kas sekmē ES kopumā pret bēgļiem vērsto politiku. Dažādās netaisnības tās piemērošanā, ko apraksta šis ziņojums, apstiprina šīs reakcionārās iezīmes.

ES, kas uzņemas ievērojamu atbildības daļu par simtiem tūkstošu bēgļu aizbraukšanu no savam valstīm, atbalstot nepopulārus režīmus un sekmējot iekšējo konfliktu, karus un imperiālistiskas iejaukšanās tā vietā, lai sniegtu patvērumu upuriem un ievērotu viņu tiesības, ir pēdējos gados turpinājusi ieņemt striktāku pozīciju šajā jautājumā.

Viens no aspektiem ir nepieņemamā patvēruma meklētāju vadāšana uz priekšu un atpakaļ no vienas ES dalībvalsts uz citu. To pieļauj Dublinas regula un realitātē ieviesa ar Frontex izveidošanu, lai izdzītu bēgļus no ES; ar nesen pieņemto direktīvu par viņu aizturēšanu līdz pat 18 mēnešus; apstiprinot Eurodac paplašināšanu, ietverot citus nolūkus, piemēram, datņu glabāšana ar viņu informāciju un ar necilvēcīgu attieksmi.

Tādēļ ir skaidrs, ka mums smagi jācīnās, lai atceltu šo regulu un ES pret bēgļiem vērsto politiku kopumā. Mums jāievēro patvēruma meklētāju tiesības bēgt uz jebkuru valsti, kas viņiem liekās vispiemērotākā, un jānodrošina, ka dalībvalstis ievēro 19513. gada Ženēvas Konvenciju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka ziņojumā ir pozitīvi punkti attiecībā uz Dublinas sistēmas novērtējumu saistībā ar pieteikumiem uz patvērumu parakstošajās dalībvalstīs.

Citu aspektu starpā

- mēs piekrītam nosodījumam attiecībā uz patvēruma meklētāju pārvešanu uz dalībvalstīm, kuras nenodrošina pilnīgu un godīgu attieksmi, ģimenes locekļa ierobežoto definīciju un tam, ka piekļuves EURODAC datu bāzei paplašināšana ir saistīta ar risku, ka informācija var nonākt trešo valstu rīcībā;

- mēs arī piekrītam priekšlikumiem, kas nodrošina, ka patvēruma meklētājiem ir tiesības lūgt apturēt lēmumu par atbildības nodošanu citai dalībvalstij, kas aizsargā non-refoulement principu un principu, ka prasību nekad nedrīkst slēgt ar procedūru saistītu iemeslu dēļ, un kas aizsargā ģimeņu atkalapvienošanu un principu par to, kas ir bērna interesēs (vecuma novērtējums, neaizturēšana, ģimenes locekļa noteikšana utt.).

Tomēr mēs nepiekrītam ziņojumā paredzētajai ES līmenī spēkā esošo instrumentu klasificēšanai un pieņemšanai, kā arī ziņojumā paustajam atbalstam patvēruma politikas kopieniskošanai, kas ir federālistiska pieeja, kura, mūsuprāt, ir šķērslis, ar ko pašlaik saskaras patvēruma meklētāji ES līmenī.

Tādēļ mēs atturamies.

  Anna Hedh (PSE), rakstiski. − (SV) Es balsoju atbalstoši par Jean Lambert patstāvīgo ziņojumu (A6-0287/2008) par Dublinas sistēmu, lai gan tajā ietverti viedokļi, kam nepiekrītu. Es balsoju atbalstoši, jo es piekrītu spēcīgajai kritikai, kas pausta ziņojumā, attiecībā uz to, kā spēkā esošie ES noteikumi mazina patvēruma meklētāju tiesības, piemēram, pārvedot viņus uz dalībvalstīm, kuras nespēj nodrošināt pilnīgu un godīgu attieksmi. Tomēr esmu pret pilnīgu ES patvēruma politikas saskaņošanu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju atbalstoši par manas kolēģes Lambert kundzes ziņojumu attiecībā uz Dublinas sistēmas novērtējumu. Jo īpaši es vēlos uzsvērt ziņojuma nodaļas, kurās izcelts, ka lēmumos attiecībā uz bērniem bērna interesēm vienmēr jābūt pirmajā vietā.

Manā valstī, Skotijā, Dungavel aizturēšanas centrā pašlaik ir nožēlojama situācija, jo patvēruma meklētāju bērni tiek ieslodzīti. Šādas prakses nekad nevar aprakstīt kā rīcību bērna interesēs, un es atbalstu Skotijas valdības centienus slēgt šo iestādi, lai imigrācijas atbildība nonāktu Skotijas valdības kontrolē.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ir svarīgi precizēt dažus no noteikumiem, kas reglamentē patvēruma procedūru, arī tos noteikumus, kuri nosaka atbildīgo par dubultā iesniegtu pieteikumu ierobežošanu. Kamēr Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina patvēruma procedūrās vairāk aizsargāt bērnus, aizvien vairāk pieaugušo nepavadīti bērni ierodas pie ES ārējām robežām, mēģinot izmantot īpašo aizsardzību, ko viņiem piemēro, jo viņus nedeportē un neatgriež. Atkal un atkal viņi riskē ar savām dzīvībām, meklējot prasmīgus ceļus bēgšanai.

Ja mūsu izstrādātie noteikumi, ko esam paredzējuši kā aizsardzību, tagad mudina personas uzņemties vairāk un vairāk risku, mums jādomā par jaunām stratēģijām.

Šaja ziņojumā ir ietverti daži pamati, taču kopumā, manuprāt, tas nav pietiekami plašs, tādēļ nevaru to atablstīt.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju atbalstoši par Lambert ziņojumu par Dublinas sistēmas novērtējumu. Ziņojumā paustas bažas par sistēmas trūkumiem, aicinot Komisiju piemērot pasākumus attiecībā pret valstīm, kuras nenodrošina pilnīgu un godīgu attieksmi pret saņemtajiem pieteikumiem uz patvērumu.

Pēc nepieņemamā direktīvas projekta par non-refoulement, ko pieņēma jūnijā, EP šodien uzsver, ka patvēruma meklētājiem ir tiesības saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, un dalībvalstīm ir saistības.

Grieķija sistemātiski pārkāpj patvēruma meklētāju pamattiesības. Uzņemšanas centros ir nepieņemami apstākļi, un Grieķijā pieņem vienu no vismazākajiem skaitiem pieteikumu. Konkrētas dalībvalstis jau ir atteikušās īstenot Dublinas regulu, ja Grieķija ir atbildīgā valsts; vēl vairākas runā par tiesvedību. Mēs aicinām Komisiju ierosināt būtiskus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Grieķijas iestādes pareizi izskata pieteikumus uz patvērumu.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. − (RO) Tiesību akti un prakses saistībā ar patvērumu dalībvalstīs joprojām atšķiras, un pieteikumus uz patvērumu katrā valstī izskata atšķirīgi.

Ja visā ES nepanāks atbilstīgu un vienotu aizsardzības līmeni, Dublinas sistēmai vienmēr būs nesekmīgi rezultāti, skatoties gan no tehniskā, gan cilvēciskuma viedokļa, un patvēruma meklētājiem būs pamatots iemesls savus pieteikumus iesniegt konkrētai dalībvalstij, lai izmantotu vislabvēlīgākos lēmumus valsts līmenī.

Lielais skaits dubultā un vairāk iesniegto pieteikumu skaits un mazais pārvešanu skaits norāda uz Dublinas sistēmas trūkumiem, kā arī uz vajadzību izveidot kopīgu Eiropas patvēruma sistēmu.

Dublinas regulas īstenošana var novest pie atbildības nevienlīdzīgas sadales gadījumos, kad cilvēki lūdzu aizsardzību, kas kaitēs dažām dalībvalstīm, kuras ir jo īpaši pakļautas migrācijas plūsmām sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Saskaņā ar Komisijas novērtējumu 2005. gadā 134 dalībvalstis, kas atrodas pie ES ārējām robežām saskārās ar pieaugošām problēmām, ko sekmēja Dublinas sistēmas īstenošana, tādēļ Dublinas sistēmā paredzētais „pirmā ieceļošanas valsts” kritērijs ārējo robežu dalībvalstīm radīja sarežģītu situāciju.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Šajā patstāvīgajā ziņojumā vērs uzmanību uz iespēju uzlabot un palielināt aizsardzību patvēruma meklētājiem, bet es neatbalstu ziņojumā sacīto, ka kopēja patvēruma sistēma atrisinātu šo jautājumu.

Neskatoties uz to, es balsoju atbalstoši, jo lielākā daļa ziņojuma pozitīvi ietekmes patvēruma meklētājus, un tieši viņi ir ziņojuma temats.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Šodien EP pieņēma ziņojumu,, kas skaidri un kritiski norāda uz spēkā esošās Dublinas sistēmas trūkumiem. Nav šaubu, ka mums nepieciešama kopēja migrācijas un patvēruma politika ES līmenī, jo Eiropā aizvien vairāk izzūd robežas. Jautājums ir vienīgi par to, kā to sasniegt.

Folkpartiet piekrīt lielākajai daļai kritikas un uzskata, ka ir pareizi sūtīt spēcīgu signālu, ka jāsāk veikt izmaiņas humanitārajā virzienā. Tādēļ es balsoju atbalstoši, ievērojot konkrētu atturību.

5. grozījumā kritizē dažas valstis, ka tās sistemātiski liedz patvēruma meklētājiem viņu brīvību, ievietojot viņus aizturēšanas centros. Manuprāt, šī kritika ir jāsaglabā, jo tādēļ, ka Zviedrija ir viena no valstīm, kas īsteno tieši šādu praksi. Tomēr es nepiekrītu Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas priekšlikumam pilnībā aizliegt aizturēšanu, lai gan uzskatu, ka aizturēšanai patiesi būtu jābūt pēdējam solim. Es atturējos balsot par 6. grozījumu par aktīva pienākuma ieviešanu uzzināt informāciju par ģimenes locekļiem, kas jāveic tādām organizācijām kā Sarkanais Krusts un Sarkanais pusmēness. Šādu pienākumu var piemērot tikai aģentūrai un nevajadzētu piemērot sabiedriskai organizācijai. Tā kā ne sākotnējais teksts, ne grozījums nepiedāvāja citas iespējas, es atturējos.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − (DA) Lai gan Lambert ziņojums par Dublinas sistēmas novērtējumu (A6-0287/2008) ietver viedokļus un priekšlikumus, ko neatbalstu, es galīgajā balsojumā izlēmu par to balsot atbalstoši. Es to pirmām kārtām darīju, lai paustu savu atzinību par ziņojuma skaidro kritiku attiecībā uz to, kā spēkā esošiem ES noteikumi mazina patvēruma meklētāju tiesības, piemēram, sekmējot patvēruma meklētāju pārvešanu uz dalībvalstīm, kuras nevar nodrošināt pieteikuma pilnīgu un godīgu izskatīšanu.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Nolīgumi par Dublina II ir pamatoti uz politisku fikciju, kas 27 dalībvalstis uzticas viena otrai, kad runa ir par pieteikumu uz patvērumu izskatīšanu, un ka visas dalībvalstis pilda savus pienākumus vienādi principiāli.

Es personiski izskatīju čečenu bēgļu uzņemšanu Polijā, jo vairākus čečenu bēgļus nosūtīja atpakaļ uz Poliju no Beļģijas, pamatojoties uz Dublinas sistēmu. Tika pausti spēcīgi protesti. Tādēļ es veicu pats savu izmeklēšanu. Patiesībā fotogrāfijas ir redzamas manā interneta vietnē.

Kamēr visās 27 dalībvalstīs nav piemērots un saskaņots aizsardzības līmenis, manuprāt, Dublina II nav nekas vairāk kā politiska fikcija un tā rada milzīgu netaisnību. Es Polijā pats redzēju, ka Dublinas sistēmas noteikumu pamatprincipus neizmanto praksē. Uzņemšanas kvalitāte, bērnu uzņemšana un nespēja nodrošināt mācības, nehigiēniskie apstākļi, kādos bēgļiem ir jādzīvo, veselības aprūpes trūkums – tas viss katrā dalībvalstī ievērojami atšķiras.

Lambert ziņojumā identificē problēmas, sāk ar precīzu novērtējumu un piedāvā risinājumus vairākās jomās. Mums šis ziņojums pilnībā jāatbalsta.

- Ziņojums: Nickolay Mladenov (A6-0249/2008)

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Viena no personu brīvas pārvietošanās ES sekām ir pārrobežu automobiļu satiksmes pieaugums. Tas rada nepieciešamību paredzēt Eiropas līmeņa noteikumus mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā, lai efektīvi aizsargātu negadījumos cietušus upurus.

Apdrošināšanas uzņēmuma izveidotas prasību iesniegšanas sistēmas efektivitāte upura pastāvīgās uzturēšanās valstī ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu šo mērķi. Darbinieka, kurš reģistrē prasības, pienākums ir informēt upuri, kā turpināt īstenot prasību pret ārvalstu pilsoni, un patērētāju uzticība pieaugtu, ja informācijas pakete, kas pieejama pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas, ietvertu pilnu informāciju par noteikumiem, kuri reglamentē attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības funkcijas un prasību īstenošanu, kā arī par ieguvumiem upurim.

Vēl viens svarīgs referenta izvirzīts jautājums ir, vai juridisko izmaksu apdrošināšanai jābūt obligātai visās dalībvalstīs. Es atbalstu nostāju, ka pašreizējās brīvprātīgās sistēmas saglabāšana ir pareizais risinājums. Patērētāju uzticības pieaugumu, ko sekmētu obligāta sistēma, pārspētu pašas apdrošināšanas izmaksu pieaugums un kavējumi, ko radītu lietu noskaidrošana tiesās. Tomēr ir būtiski, ka visi pasākumi tiek piemēroti nekavējoties attiecība uz juridiskās aizsardzības apdrošināšanas pieejamību, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Mladenov ziņojumā pietiekama vērība ir vērsta uz patērētāju organizācijām saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas novērtējumu. Patērētāju organizācijām patiesi ir svarīga nozīme šajā jomā kopā ar ES iestādēm, dalībvalstīm un pašu apdrošināšanas nozari.

  Arlene McCarthy (PSE), rakstiski. − Es vēlos pateikties Mladenov kungam, kurš ir mūsu komitejas referents.

Šis ziņojums par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas aspektiem ir labs paraugs, kā Eiropa sniedz praktiskus un pragmatiskus ieguvumus ES dalībvalstu pilsoņiem.

Ar 1,2 miljoniem ceļa negadījumu Eiropā katru gadu diemžēl vairāki pilsoņi kļūst par to upuriem kā vadītāji, pasažieri vai gājēji.

Tomēr daudzi cilvēki nezina, ka pastāv ES tiesību akti, lai palīdzētu risināt apdrošināšanas prasības, svešvalodā nesazinoties ar ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību.

Šis ES tiesību akts ir pieņemts, lai pilsoņi varētu doties mājas un īstenot prasību ātri un viegli, izmantojot dzimto valodu.

4. Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīva arī nodrošina palīdzību negadījumu upuriem, katrā dalībvalstī izveidojot informācijas centrus.

Tā kā tiesību akti pašlaik nenodrošina obligātu juridisko izmaksu segumu, pilsoņiem būtu jāapsver iespēja iegādāties tiesiskas aizsardzības apdrošināšanu.

Protams, kā Parlamenta starpniecības referente, es ceru, ka puses izmantos alternatīvus strīdu izšķiršanas līdzekļus, izvairoties no izmaksām un kavējumiem, ka saistīti ar tiesas procedūru.

Tieši ar tādiem konkrētiem un praktiskiem pasākumiem, kā šis tiesību akts, mēs varam parādīt pilsoņiem Eiropas vērtību.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) No 2003. gada līdz 2005. gada apmēram 17 000 trešo valstu pilsoņi tika nosūtīti uz citu ES dalībvalsti, lai tur tiktu izskatīts viņu pieteikums uz patvērumu. No tiem 12 % bija pieteikumu no cilvēkiem, kuri jau bija iesniegusi citus pieteikumus uz patvērumu.

Pašlaik iespējas, ka patvērums tiks piešķirts, katrā ES dalībvalstī ievērojami atšķiras. To visskaidrāk parāda Irākas valstspiederīgo piemērs. Vācijā viņiem ir 75 % iespējas gūt patvērumu, savukārt Grieķijā šāda iespēja ir tikko 2 %.

ES būtu ieguvēja, ja tā likvidētu fenomenu „riņķojošie bēgļi”, dubulto migrāciju un vairāku pieteikumu vienlaicīgu iesniegšanu dažādās valstīs, ieviešot sistēmu, ar kuru saskaņā viena dalībvalsts būtu atbildīga par pieteikumu uz patvērumu izskatīšanu.

- Ziņojums: Sharon Bowles (A6-0312/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rada milzīgus finansiālus zaudējumus dalībvalstīs un samazina iespējas saglabāt un uzlabot to pakalpojumu kvalitāti, kurus mēs finansējam ar saviem nodokļiem.

Tomēr mēs atturējāmies no balsošanas galīgajā balsojumā vairāku grozījumu dēļ, kuros nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm aprakstīja kā kaut ko pozitīvu un kuros attieksme pret „nodokļu paradīzes” kaitīgās ietekmes uz dalībvalstu tautsaimniecībām bija ļoti piezemēta.

Mēs arī izvēlējāmies balsot pret 3. punkta otrā apakšpunkta tekstu, kas sniedz pārāk pozitīvu aprakstu par nodokļu tuvināšanu dalībvalstīs.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju atbalstoši par EP rezolūciju par patstāvīgo ziņojumu attiecībā uz saskaņotu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ko sagatavojusi Lielbritānijas deputāte Sharon Bowles, reaģējot uz Komisijas paziņojumu par šo tematu. Fiskālie ieņēmumi, citiem vārdiem sakot, nodokļu kopējās summa un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, 2004. gadā veidoja 39,3 % no ES IKP – EUR 4100 miljardi. Ir ļoti maz aprēķinu attiecībā uz to nodokļu summu, kas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ netiek iekasēta, taču tiek lēsts, ka tie ir apmēram 2–2,5 % no IKP. Lai gan nodokļu piemērošana ir valsts kompetencē, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas kavē sekmīgu iekšējā tirgus darbību, jo izkropļo konkurenci starp nodokļu maksātājiem. Nav šaubu, ka cīņai pret nodokļu krāpšanu ir Eiropas dimensija ekonomikas starptautiskās globalizācijas dēļ.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret šo rezolūcijas galīgo redakciju, jo vairākums EP deputātu neredz patiesos fiskālas krāpšanas cēloņus, kas ir „nodokļu paradīzes” esība, lai gan bija daži pozitīvi priekšlikumi, par kuriem mēs balsojām atbalstoši.

Lai gan EP komitejas ziņojumā ir daži pozitīvi priekšlikumi, jo īpaši skaidras atsauces uz „nodokļu paradīzēm” un to, cik lielā mērā tās veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas samazina valsts ieņēmumus un valsts spēju īstenot praksē sociālā atbalsta politikas virzienus, vairākas no šīm nostājām tika noraidītas vai to nozīme mazināta plenārsēdes balsošanas laikā.

EP politiskais vairākums nevēlas patiesi slēgt „nodokļu paradīzes”, kas paglābj lielas bagātības un milzīgus biržas ieņēmumus no vairāk vai mazāk atļautiem darījumiem. Viņi vēlas sekmēt vienu no centrālajiem kapitālisma skandalozās peļņas punktiem, pat ja tas nozīmē mazākus ieņēmumus valstīm un mazākas iespējas, ka sabiedriskās politikas virzieni, kas pieņemti darba ņēmēju un cilvēku vajadzībām, reaģēs uz šīm vajadzībām.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Bowles kundzes ziņojums ir tipisks šī Parlamenta solis – tas piedāvā risinājumus problēmām, kuru nebūtu, ja nebūtu Briseles Eiropa; turklāt tie ir risinājumi, kas šīs problēmas tikai saasinātu vai radītu jaunas.

Šajā gadījumā ierosinātie risinājumi uzlabot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir saistīti ar nodokļa piemērošanu izcelsmes valstī un ieskaites iestādes ieveidošanu, kas padarītu katras dalībvalsts nodokļu ieņēmumu atkarīgus no citu dalībvalstu darījumiem. Citi ir saistīti ar PVN piemērošanu ar likmi, kas ir spēkā importētājā dalībvalstī (pašreizējās sistēmas vietā, kas atbrīvo no nodokļa) vai atpakaļejošas piemērošanas mehānisma izmantošanu; abi šie priekšlikumi, ja tos pieņemtu, novestu pie nepārvaramu administratīvo un fiskālo slogu uzlikšanas uzņēmumiem. Turklāt visām nodokļu iestādēm būtu tieša piekļuve elektroniski glabātiem datiem par nodokļu maksātājiem citās dalībvalstīs. Nodokļu ietaupījumi un krimināltiesības šajā krāpšanas jomā tiktu standartizēti. Tiktu likvidētas vairākas samazinātās PVN likmes.

Tas nepārprotami parāda, ka patiesais mērķis ir ne tika daudz cīņa pret krāpšanu, kas ir reāla un nopietna problēma, bet drīzāk dalībvalstu fiskālas suverenitātes likvidēšana.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, protams, ir pilnībā jāatbalsta. Tādēļ mēs balsojām atbalstoši par visu rezolūcijas priekšlikumu, neskatoties uz to, ka tajā ietverti vairāki elementi, kas nav apdomāti līdz galam un ir nepamatoti. 3. punktā sacīts, ka „lai PVN sistēma, kas pamatota uz „izcelsmes principu”, būtu darbspējīga, ir nepieciešama nodokļu tuvināšana starp valstīm, lai izvairītos no nodokļu konkurences”. Mēs neatbalstīsim šādu tekstu.

PVN un dalībvalstu nodokļu sistēmu tuvināšana ir ļoti bīstams solis virzienā prom no valsts pašnoteikšanās vienā no vissvarīgākajām jomām. EP nedrīkst paust šādus radikālus apgalvojumus par tik svarīgu jautājumu.

Nodokļu konkurencei arī ir priekšrocības, jo valstis var attīstīties un izstrādāt efektīvākus nodokļu vai citus risinājumus, lai finansētu valsts izdevumus, ja tām nepiemēro slikti ES tiesību aktus.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atzīstu, ka pastāv vajadzība izvērst ciesu sadarbību starp administratīvajām iestādēm katrā dalībvalstī un Komisiju, lai to panāktu.

Tomēr es neatbalstu secinājumu paskaidrojuma rakstā, ka KKUINB ieviešana ir nepieciešama, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šajā posmā KKUINB ir tikai tehnisks priekšlikums; joprojām nav ierosināts paziņojums, tādēļ ir pāragri sacīt, ka tas palīdzēs apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju atbalstoši par ziņojumu par savstarpēji koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (2008/2033(INI)).

Sharon Bowles pareizi norāda, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas atstāj nopietnas sekas uz valstu budžetiem. Tā noved pie godīgas nodokļu iemērošanas principa pārkāpumiem un var izkropļot konkurenci.

PVN krāpšanas radītie izkropļojumi līdzsvaru. Saskaņā ar dažādos avotos sacīto PVN zaudējumi Eiropa Savienība katru gadu ir no EUR 60 līdz 100 miljardiem, kas noved pie lielākas nepieciešamības izmantot dalībvalstu pašu resursus, kas pamatoti uz IKN.

Es piekrītu Sharon Bowles iniciatīvai. PVN krāpšanas radītās problēmas ir jālikvidē. Lai nodrošinātu Kopienas pareizu funkcionēšanu, mums jānodrošina, ka resursu sistēma darbojas godīgi un pārredzami.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kad desmit gadus esam muļļājušies, joprojām nevaram vienoties par efektīvam metodēm, lai izbeigtu PVN krāpšanu, kas galu galā ir saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas no 2 līdz 2,5 % Eiropas ekonomikas ražīguma apmērā.

Atpakaļejošas piemērošanas sistēma uz papīra izskatās diezgan jauki, bet joprojām šķiet pārāk neattīstīta, tādēļ lielākā daļa aicinājumu joprojām mudina izvērst labāku sadarbību starp dalībvalstīm.

Jo īpaši krāpšanas jomā ir dažas dalībvalstis ar ļoti augstu apšaubāmības līmeni, runājot par krāpšanu, un ar paviršām kontroles sistēmām, ko galvenokārt veido nepieņemama laissez-faire attieksme pret atgūšanu. Esmu pārsteigts, ka EP ziņojums neraida zīmīgu signālu vai nepiedāvā jaunus risinājumus, tādēļ es atturējos.

  John Purvis (PPE-DE), rakstiski. − AK konservatīvistu delegācija pauž nozēlu, ka nevar atbalstīt Bowles kundzes ziņojumu. Mēs atzīstam, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nopietna problēma, un ka tā steidzami jārisina, ka arī jo īpaši ka risinājums jāros tā saucamajai „karuseļa” krāpšanai attiecībā uz PVN.

Tomēr ziņojuma netiek atbalstīta nodokļu konkurence un suverenitāte; tā nereālistiskā pieeja „nodokļu paradīzēm”; un tas, ka ziņojumā neatzīst tiešo saikni starp augstam nodokļu likmēm un augstiem izvairīšanās līmeņiem, lika mums prasīt ES ļoti nopietni padomāt pirms tā ierosina nodokļu pasākumus, kas var tikai izraisīt kapitāla bēgšanu, mazināt iekšējos ieguldījumus vai patiesam mudināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

  Eoin Ryan (UEN), rakstiski. – (GA) Es ar gandarījumu atbalstu šo ziņojumu, kurā tiek atzīts, ka ir nepieciešams izstrādāt stratēģiju, lai risinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai gan efektīvu politikas virzienu īstenošanas lielā mērā attiecas uz dalībvalstīm, sadarbība ir nepieciešama Eiropas līmenī. Uzņēmumiem, jo īpaši MVU nedrīkst piemēro neproporcionālu administratīvo slogu un, ņemot vērā Komisijas politiku, jāsamazina birokrātija.

Es atbalstīju autores grozījumu, kurā tiek uzsvērta godīgas konkurences nozīme, runājot par nodokļiem Eiropas Savienības ekonomikā. Esmu vīlies, ka tā pati autore paskaidrojuma rakstā atsaucas uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). KKUINB joprojām nav pietiekami izskatīts, lai nodrošinātu, ka šādai nodokļu sistēmai būtu pozitīva ietekme un visticamāk ir liecības par tieši pretējo. Šis apgalvojums ir pamatots uz pieņēmumu un, tā kā tas minēts tikai paskaidrojuma rakstā, mēs nevaram par to balsot. Tādēļ vēlos izmantot šo iespēju, lai paustu savu vilšanos un darītu zināmus manus iebildumus.