Priekšsēdētājs . — Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Tūkstošgades attīstības 5. mērķi: mātes un bērna veselības uzlabošana.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, līdzīgi kā Eiropas Parlaments arī Padome piešķir lielu nozīmi visu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai visā pasaulē līdz 2015. gadam un īpaši to, kas noteikti, lai laikposmā no 1990. līdz 2015. gadam samazinātu māmiņu mirstības rādītājus par trīs ceturtdaļām.

Šajā sakarā Eiropas Savienība atgādina, ka, lai šajā jomā būtu stabili panākumi, ir jāciena un jāveicina sieviešu un meiteņu tiesības, garantējot viņām pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši saistībā ar seksuālo veselību, un aizsargājot viņas no AIDS vīrusa. Trīs ES iestādes skaidri pauda savu kopējo vēlmi uzlabot māmiņu un bērnu veselību jaunattīstības valstīs īpaši, kad 2005. gada 20. decembrī parakstīja Eiropas konsensu par attīstību, ar ko mātes un bērna veselību iekļāva ES attīstības politikas prioritāšu vidū. Tagad mums ir nepieciešamie finanšu instrumenti, lai īstenotu šo mērķi — īpaši tie, kas ir paredzēti Eiropas Savienības un Āfrikas noslēgtajā partnerībā par Tūkstošgades mērķiem. Kā jums zināms, saistībā ar veselību joprojām ir jāsaskaras ar virkni ievērojamu izaicinājumu. Tie tika norādīti ANO ikgadējā ziņojumā. Grūtniecības vai dzemdību komplikāciju dēļ, ko nevar izārstēt, ik gadu joprojām mirst 500 000 sieviešu. Ja mēs nepanāksim progresu šajās stadijās, nāvi nevarēsim novērst. Subsahāras Āfrikas valstīs iespēja, ka sieviete mirst šādos apstākļos ir 1 pret 16, salīdzinot ar 1 pret 3800 attīstītajās valstīs. Tādēļ, ņemot vērā šo izaicinājumu apjomu, ņemot vērā šo absolūti nepieņemamo situāciju, Padome pieņēma lēmumu paātrināt un izvērst savu darbību. Jūnijā tā pieņēma rīcības programmu. Programmā ir paredzēts, ka ES neatlaidīgi atbalstīs 2005. gadā noteikto mērķi panākt vispārēju pieeju reproduktīvās veselības aprūpei, kā arī 2010. gadam noteikto atskaites punktu izglābt katru gadu vēl 4 miljonus bērnu dzīvību, no tiem 2 miljonus Āfrikā, un veicināt, lai ik gadu būtu vēl 35 miljoni dzemdību, kas noritētu apmācīta veselības aprūpes personāla klātbūtnē, no tām 13 miljoni Āfrikā. Ja vēlamies līdz 2015. gadam samazināt māmiņu mirstību par trim ceturtdaļām, tas nozīmētu, ka līdz 2010. gadam vēl 21 miljoni dzemdību gadā noritētu kvalificēta veselības aprūpes personāla klātbūtnē.

ES nodrošinās atbalstu mērķim panākt, lai līdz 2010. gadam Āfrikā vēl 50 miljoniem sieviešu būtu kontracepcijas līdzekļi un lai plašākā mērogā būtu pieejama informācija par ģimenes plānošanu. Rīcības programma, ko īstenoja Padome, paredzēja arī, ka ES sniegs ieguldījumu, lai nosegtu finansiālo iztrūkumu, kas nepieciešams, lai īstenotu šos mērķus līdz 2010. gadam. Varu teikt, ka Pasaules Veselības organizācija ir novērtējusi finansiālo iztrūkumu, kas patlaban ir vairāk nekā EUR 13 miljardi.

Komisāre precizēs šo jautājumu, tomēr, ja Eiropas Komisija uzskata, ka, lai nosegtu šo iztrūkumu, ir nepieciešams līdz 2010. gadam palielināt ES atbalstu līdz EUR 8 miljardiem, no kuriem EUR 6 miljardi tiktu piešķirti Āfrikai, ir būtiski, lai gan partnervalstis, gan atbalsta sniedzēji ir ieinteresētās puses, saskaroties ar izaicinājumiem.

Tādēļ šajā sakarā prezidentūra ir pārliecināta, ka veselības aprūpes sistēmu turpmāka pilnveidošana jaunattīstības valstīs joprojām ir galvenā Tūkstošgades attīstības mērķu prioritāte. Ir plānoti atsevišķi, konkrēti pasākumi, kurus es uzskaitīšu: prezidentūra un Komisija gatavo kopīgu dokumentu saistībā ar apdraudējumu veselībai; attīstības ministri tiksies neformālā sanāksmē, kas notiks 29. un 30. septembrī, saistībā ar Padomes novembra sanāksmes un nākamo prezidentūru secinājumiem par vispārēju pieeju veselības aprūpei; visbeidzot, Padome pārbaudīs Komisijas ziņojumu par ES rīcības programmu, lai risinātu veselības nozares darbinieku būtisko trūkumu jaunattīstības valstīs — un es esmu atzīmējis, cik izšķirīgs ir šis uzdevums.

Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, jūs varat būt droši, ka Padome turpinās rīkoties un darīt visu iespējamo, lai Eiropas Savienība turpinātu īstenot uzlabojumus māmiņu un bērnu veselības aprūpē jaunattīstības valstīs, īpaši Āfrikā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, tiesības uz veselības aprūpi, iespējams, ir tās pamattiesības, kas mūsdienās saistītas ar vislielāko nevienlīdzību pasaulē. Tiem, kuri ir lielā trūkumā, kuri pakļauti lielākajiem veselības apdraudējumiem, ir vissliktākā pieeja veselības aprūpei, bieži vien tādas vispār nav. Tas rada ievērojamus izaicinājumus Eiropas Savienībai un pasaules sabiedrībai kopumā.

Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), starp tiem arī 5. mērķi par māmiņu un bērnu veselības aprūpes uzlabošanu, kas ir mūsu šīsdienas apspriedes temats.

Mēs apzināmies faktu, ka seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes izvēršanai un veselības aprūpes finansēšanai kopumā ir nepieciešama daudz sasaistītāka un vairākas nozares pārstāvoša pieeja, kurā iekļauti arī citi TAM. Veselības aprūpē nav iespējams sasniegt rezultātus bez atbilstošiem ieguldījumiem sistēmā, kas nodrošinātu labāku veselības aprūpi. Veselības aprūpes politika ir jāiekļauj plašākā sociālās un ekonomiskās attīstības plānošanā. Valstīm no ārējiem atbalsta sniedzējiem ir nepieciešama ilgtermiņa, paredzamāka palīdzība. Atbalsta sniedzējiem ir jāredz skaidra saikne starp finansēšanu un rezultātiem, un ir ļoti nepieciešams mehānisms, kas liktu visiem partneriem atskaitīties saistībā ar viņu paveikto attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem.

Jaunattīstības valstīs dzīvojošie nabadzīgie cilvēki — sievietes, vīrieši un bērni — saskaras ar savstarpēji saistītu seksuālo un reproduktīvās veselības problēmu plašu spektru. Šeit, starp citu, pieskaitāms HIV/AIDS, seksuāli transmisīvās slimības, neplānota vai nevēlama grūtniecība, komplikācijas grūtniecības vai dzemdību laikā, ģenitāliju kropļošana vai nogriešana, neauglība, seksuāla vardarbība, nedrošos apstākļos izdarīts aborts un dzemdes kakla vēzis. Kopumā šie apstākļi ir cēlonis lielām ciešanām un priekšlaicīgas nāves gadījumiem. Tos saasina nabadzība un sieviešu otršķirīgais stāvoklis sabiedrībā un pastiprina atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība, informācijas trūkums, kā arī kvalificētu speciālistu un preču nepietiekamība, kuras nepieciešamas reproduktīvās sistēmas veselībai.

Tādēļ māmiņu un bērnu veselības uzlabošana un māmiņu mirstības samazināšana ir bijuši galvenie jautājumi Eiropas Komisijas darbā veselības aprūpes un attīstības jomā. Tomēr, neskatoties uz mūsu centieniem un TAM, 5. mērķis, iespējams, ir vistālāk no īstenošanas, īpaši, kā jau tika minēts, Āfrikā. Tas ir ļoti nopietni, it īpaši tādēļ, ka vairums no māmiņu nāves gadījumiem notiek mājās, tālu no veselības aprūpes sniegšanas vietām, un bieži vien virkne gadījumu paliek nenoskaidroti. Tas nozīmē, ka faktiskie māmiņu mirstības rādītāji varētu būt pat daudz augstāki nekā pusmiljons gadā, ko mēs zinām no statistikas datiem.

No politiskā viedokļa raugoties, ir vēl viens jautājums, kas rada bažas. Proti, ir pieaugoša tendence programmās nenoteikt par prioritāti seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību politiku jutīgā jautājuma par abortiem dēļ. Šādi rīkojoties, mēs aizmirstam par sieviešu nevienlīdzīgo stāvokli mūsu partnervalstīs, kurām nav tiesību paust savu viedokli par sev vēlamo bērnu skaitu vai kuras ir spiestas stāties seksuālās attiecībās, dažkārt pat ar partneri, kas, iespējams, ir inficēts ar HIV. Neaizmirsīsim par daudzajiem izvarošanas upuriem, jaunajām meitenēm un sievietēm, kuras ne tikai gūst savainojumus un traumas, bet bieži vien atraida tuvinieki un sabiedrība.

Tādēļ mēs 10. Eiropas Attīstības fondā un Komisijas budžetā plānojam tiešu atbalstu veselības aprūpei 31 jaunattīstības valstī. Daudzās no šīm valstīm ir ļoti augsti māmiņu mirstības rādītāji un ļoti vājas veselības aprūpes sistēmas.

Šajā sakarā budžeta atbalsts, kas saistīts ar veselības aprūpi, kļūst par vēl vienu būtisku instrumentu māmiņu mirstības jautājuma risināšanā. Lai padarītu šo palīdzību paredzamāku, Komisija virknē partnervalstu ievieš jaunu finansēšana metodi, kas tiek dēvēta par „TAM līgumu noslēgšanas mehānismu”. Ar šī mehānisma palīdzību budžeta atbalsts tiks sniegts ilgtermiņā un sasaistīts ar norunātajiem rezultātiem, kas veicinās TAM sasniegšanu. Valdības varēs sniegt atbalstu veselības aprūpes sistēmu pastāvīgo izmaksu segšanai, piemēram, veselības aprūpes darbinieku algām. Tas ļoti būtiski veicinās pieeju veselības aprūpes pamatpakalpojumiem, drošas piegādes un TAM 5. mērķa īstenošanu.

Tomēr mēs zinām, ka tas, kas šobrīd ir izdarīts māmiņu un bērnu veselības aprūpes atbalstam, nav pietiekami un ka ir jāiegulda vēl vairāk pūļu, lai mainītu pašreizējo stāvokli. Šī iemesla dēļ Eiropas Savienības Padome 2008. gada 24. jūnijā pieņēma ES rīcības programmu TAM sasniegšanai, ar ko Komisija un dalībvalstis apņēmās līdz 2010. gadam palielināt savu atbalstu veselības aprūpei ar papildu EUR 8 miljardiem, kas jau tika pieminēti, un EUR 6 miljardiem — Āfrikai.

Saistībā ar ES rīcības programmas TAM sasniegšanai 5. mērķi ir norādīti divi būtiski mērķi, kas īstenojami līdz 2010. gadam: pirmkārt, vēl 21 miljons dzemdību, kurās piedalās atbilstoši kvalificēti darbinieki, un, otrkārt, vēl 50 miljoni sieviešu Āfrikā, kurām ir pieejami modernie kontracepcijas līdzekļi.

Mums, Komisijai, un arī dalībvalstīm tagad kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai tas tiktu īstenots. Mēs apņēmāmies un esam apņēmības pilni uzlabot nabadzīgajās valstīs to sieviešu stāvokli, kuras gatavojas dzemdēt, kas, manuprāt, ir pati dabiskākā lieta pasaulē. Esmu priecīga, ka kā ārējo sakaru komisāre, aizvietojot Louis Michel, šodien to varu teikt, jo kā sieviete izjūtu šajā jautājumu lielu solidaritāti.

(Aplausi)

  Filip Kaczmarek, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Tūkstošgades attīstības 5. mērķis ir ļoti būtisks mērķis, kas skar ne tikai dzīves kvalitāti, bet arī pašu dzīvību — tās aizsākumu un turpinājumu. Tūkstošgades attīstības 5. mērķa nozīme ir vēl jo lielāka tādēļ, ka tā veiksmīgai īstenošanai nav nepieciešami lieli līdzekļi naudas izteiksmē. Ir programmas un projekti, kas jau ieviesti pasaulē un kas ievērojami samazināja perinatālo mirstību, un to izmaksas nebija pārāk augstas. Neskatoties uz to, atsevišķos reģionos 5. mērķa īstenošanas dinamika ir bijusi zema vai ļoti zema. Turklāt dažos reģionos, īpaši Subsahāras Āfrikas valstīs kopš 2000. gada nav bijuši uzlabojumi. Tā ir ļoti satraucoša parādība, jo tas nozīmē, ka Tūkstošgades attīstības 5. mērķa īstenošana globālā mērogā ir ievērojami apdraudēta.

Diemžēl dažās attīstītajās valstīs joprojām ir novērojama tendence ideoloģizēt šo problēmu un koncentrēties uz diezgan pretrunīgo jautājumu, proti, reproduktīvajām tiesībām. Tas jau tika šodien pieminēts. Tomēr viens no būtiskākajiem iemesliem māmiņu mirstībai ir bīstamos apstākļos veiktie aborti. Lai kā jūs uz to raudzītos, ir loģiski secināms, ka abortu ierobežošana samazinātu māmiņu mirstību. Protams, ka vieglāk ir ierobežot abortu skaitu nekā palielināt „drošo” abortu —ja tā tos varētu nosaukt — skaitu.

Tādēļ ir grūti piekrist apgalvojumam, ka reproduktīvajai veselībai ir jābūt attīstības politikas prioritāšu vidū. Tā ir būtiska, tomēr prioritātei pavisam noteikti jāturpina būt

nabadzības apkarošanai (es piekrītu komisārei), uzlabojot sieviešu stāvokli un pildot attīstīto valstu dotos solījumus. Šī prioritāšu izvēle ir ļoti būtiska, jo vāja prioritāšu izvēle var pamudināt pasākumus, kas var būt nelabvēlīgi. Piemēram, mēs iekļaujam rezolūcijās kā standartus pieredzes apmaiņas un labas prakses piemērus, tomēr, ja mērķis nav atbilstošs, pieredzes apmaiņa un laba prakse var būt neefektīvi vai pilnīgi nevēlami.

Ir vērts arī atcerēties, ka mūsu normu un standartu piemērošana citām valstīm un sabiedrībām no morāles viedokļa ir divkosīga. No ētikas viedokļa valstīm, kas gūst priekšrocības no mūsu palīdzības, būtu pašām jāpieņem lēmumi par to, kas ir labi un pieņemami. Mums nevajadzētu, piemēram, teikt, ka aborts ir labs risinājums. Tas būtu neatbilstīgi, un tā būtu nepamatota iejaukšanās: neatbilstīgi, jo mēs vēlamies Eiropā palielināt dzimstību, tajā pat laikā veicinot tās ierobežošanu citās valstīs; nepamatota iejaukšanās, jo neviens nav pilnvarots ietekmēt citās valstīs lēmumus par ētiskiem jautājumiem.

Tādēļ es uzskatu, ka mums vajadzētu koncentrēties uz to, kas nav pretrunīgs, īpaši tādēļ, ka ir ļoti daudz lietu, kas nav pretrunīgas un par kurām mēs visi esam vienojušies: izglītība, sievietes stāvokļa stiprināšana, maternitātes aizsargāšana, laba pārtika, pieeja kvalificētai medicīniskai palīdzībai un dzemdību aprūpe. Tās ir jomas, uz kurām mēs varam kopīgi koncentrēties un tādējādi veicināt Tūkstošgades attīstības 5. mērķa īstenošanu.

  Alain Hutchinson, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētājs, komisāre — kuru vēlos apsveikt šodien dzimšanas dienā — es nelasīšu tekstu, ko šodien gribēju jums nolasīt manas grupas vārdā, jo uzskatu, ka esam īpaši svarīgas diskusijas vidū.

Pieņemot zināšanai to, ka neesam sasnieguši šo Tūkstošgades mērķi, piekto mērķi, kas ir ļoti būtisks, jo skar sievietes un viņu ciešanas grūtniecības laikā, mums ir jāatmet mūsu ārkārtīgi liekulīgā attieksme un jāpārtrauc Eiropā analizēt to, ko mēs zinām, redzam un varam liecināt par situāciju Āfrikā, attiecīgā notikuma vietā, ciematos, lauku apvidos un krūmos. Es biju diezgan aizkaitināts par to, ko pirms brīža teica mūsu kolēģis Kaczmarek kungs, un tādēļ es nenolasīšu savu runu. Mēs nevaram apgalvot, ka aborti ir brīnumains visu grūtnieču problēmu risinājums. Nekādā gadījumā. Mums ir jāvelta atbilstošie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka šīm sievietēm ir viss nepieciešamais: izglītība, atbilstoša ģimenes plānošana, kontraceptīvie līdzekļi un, ja nepieciešams, brīvprātīga grūtniecības pārtraukšana atbilstošos apstākļos — tomēr mēs neveltīsim visas pūles tikai šai jomai. Parlamentā ir ļoti grūti pateikt lietas skaidri, jo ir daži cilvēki, kas morāles vārdā un dažkārt konservatīvisma vārdā turpina mūs atturēt no atbilstošu, efektīvu pasākumu īstenošanas, kas būtu nepieciešami sievietēm konkrētajās valstīs.

  Beniamino Donnici, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs izstrādājām kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par māmiņu mirstību, ņemot vērā faktu, ka 5. mērķis „laikposmā no 1990. līdz 2015. gadam samazināt māmiņu mirstības rādītājus par trīs ceturtdaļām” ir tālu no īstenošanas, un šim nolūkam ir nepieciešama spēcīga iniciatīva, spēcīga un konkrēta starptautiskās sabiedrības iniciatīva, ko spēj izskaidrot un garantēt tikai Eiropa, kas balstās uz tiesībām un vērtībām.

Mēs atzīstam solījumus, ko deva Jouyet kungs un Ferrero kundze, tomēr mums ir ātri jāpāriet no vārdiem pie darbiem. Galu galā māmiņu mirstība līdz ar bērnu mirstību ir būtiskākais cilvēku attīstības indikators, un, kā jau mēs norādījām, tas nav pieņemami, ka mūsdienās joprojām ik gadu pusmiljons sieviešu mirst dzemdību laikā.

Kā mēs visi zinām, vairums no šīm sievietēm dzīvo Subsahāras Āfrikas valstīs, kur ik minūti mirst kāds cilvēks. Mēs jau norādījām, ka attīstītajās valstīs iespēja, ka iestājas šis risks ir viens pret 3 700. Šie skaitļi šķiet vēl dramatiskāki, ja pavērojam iepriecinošos panākumus, ko tajā pat laikposmā ir sasniegušas dažas valstis ar vidēju ienākumu līmeni Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā, Ziemeļamerikā, Latīņamerikā un Ziemeļāfrikā, kas pierāda, ka šo drausmīgo situāciju ir iespējams atrisināt.

Tādēļ mēs uzskatām, ka šī rezolūcija ir radusies tieši laikā, skaidri formulēta un visaptveroša, un nosaka stratēģijas, kas spēj risināt šo klaji kritisko vispārējo veselības aprūpes stāvokli, atzīstot faktu, ka pieeja piemērotai veselības aprūpei ir cilvēka pamattiesības.

Nobeigumā vēlos teikt, ka ceru, ka starp grupām panāktais vērtīgais kompromiss tik nopietnā jautājumā veicinās plašāku vienprātību Parlamentā un ka kopīgās rezolūcijas pieņemšana mudinās visas iestādes un valstis veikt konkrētu rīcību, kā arī atbilstošus ieguldījumus infrastruktūrā un transportā, medicīniskajās iekārtās, mācībās darbiniekiem, kuri strādā ar iekārtām, izglītībā, drošībā un sieviešu emancipācijas politikā, lai šo mūsu civilizācijai ļoti nozīmīgo mērķi varētu īstenot līdz 2015. gadam.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mirstība perinatālajā periodā joprojām ir ļoti uztraucoša parādība, un to nevar attaisnot ar medicīnisko zināšanu līmeni. Demogrāfiskā sabrukuma laikā grūtnieču veselības stāvokļa uzlabošana ir vēl nopietnāka problēma.

Ir jāatceras, ka aborts ir sievietes smaga kropļošana. Mēs nedrīkstam sievieti nostādīt dilemmas priekšā: ja piekritīsiet nogalināt savu bērnu, jums būs iespēja izdzīvot. Lai panāktu līdz 2015. gadam mirstības perinatālajā periodā samazināšanos par 75 %, salīdzinot ar 1990. gadu, ir jāpanāk sieviešu veselības stāvokļa vispārēja uzlabošana un jāpalielina naudas ieguldījumi veselības aprūpē un izglītošanā par profilakses pasākumiem.

Vissliktākais stāvoklis ir dienvidu, Subsahāras Āfrikas valstīs un arī Āzijā. Katru gadu pusmiljons sieviešu šajās valstīs par vēlmi laist pasaulē pēcnācējus maksā ar savu dzīvību. Gadījumos, kad sieviete ir inficēta ar HIV vai malāriju, papildus mātes veselības apdraudējumam pastāv arī risks, ka inficēts tiks bērns. Ir jāuzsver, ka viens no negatīvajiem faktoriem šajā sakarā ir nabadzība, un ir jāiegulda finanšu līdzekļi šīs problēmas risināšanā. Šī situācija ļoti specifiski parāda, kāda vērtība ir cilvēku savstarpējai solidaritātei. Sieviešu, kas gatavojas kļūt par mātēm, veselības atzīšana par prioritāti un starptautisku spēku mobilizēšana, lai uzlabotu grūtnieču veselības aprūpi, ir nopietns izaicinājums.

  Kathalijne Maria Buitenweg, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es jau deviņus gadus esmu Parlamenta deputāte, un šajā laikā man ir piedzimuši divi bērni. Šobrīd viņi ir divus un gandrīz astoņus gadus veci. Grūtniecības vienmēr ir saistītas ar neziņu, protams, jūs vienmēr satraucaties, vai bērns piedzims pilnībā vesels, tomēr es varu godīgi teikt, ka nevienā no savām grūtniecībām man nebija jāsatraucas par to, vai es izdzīvošu. Tas ir milzīgs prieks!

Skaitļi jau tika minēti. Eiropā ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ mirst mazāk nekā 1 no 3 800 sievietēm, taču šis rādītājs ir ievērojami augstāks dažās Āfrikas valstīs: 1 no 16. Nigērijas gadījumā tiek minēts — 1 no 7. Viens no iemesliem ir nedroši aborti. Es vēlētos, kaut tā nebūtu patiesība, tomēr tādā gadījumā būtu nepieciešamas tādas izmaiņas, kā kontraceptīvu līdzekļu nodrošināšana vai savaldība no vīriešu puses. Vēl viens no iemesliem ir medicīniskās palīdzības trūkums vai novēlota palīdzība un pārāk daudz grūtniecību, kas norit viena pēc otras un pārāk agrīnā vecumā.

Ļoti lielās atšķirības starp Eiropas valstīm un daudzām citām minētajām valstīm pierāda, ka ieguldījumi atmaksājas. Ir pats par sevi saprotams: ieguldījumi veselības aprūpē samazina māmiņu mirstību. Līdz šim šajā sakarā ir paveikts ļoti maz. 1987. gadā aptuveni pusmiljons sieviešu gadā mira grūtniecības vai dzemdību laikā, un 2008. gadā šis skaitlis nav mainījies, tas izraisa vislielāko vilšanos. Es neslēpju savu cinismu. Man šķiet, ka daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta AIDS apkarošanai, jo tas skar arī vīriešu dzīvības. Tomēr komisāres B. Ferrero-Waldner un arī Padomes priekšsēdētāja teiktais manī modināja cerības, un vēlos no sirds pateikties komisārei par viņas runu.

Pastāv skaidra saikne starp māmiņu mirstību un pašnoteikšanos. Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem jaunattīstības valstīs aptuveni 200 miljoni sieviešu labprāt dzemdētu mazāk bērnus, bet pusei no viņām nav pieejami kontraceptīvie līdzekļi un nav pieejama informācija par seksuālo veselību. Sekas ir 52 miljoni nevēlamu grūtniecību gadā, un tas ir fakts, par ko mums ir jāsatraucas. Saskaņā ar Kofi Annan teikto, bada un nabadzības apkarošana jau no paša sākuma ir paredzēta neveiksmei, ja starptautiskā sabiedrība nepanāks, ka tiek paplašināta sieviešu tiesības. Mēs, Eiropas Savienība, esam unikālā pozīcijā, mēs varam neatlaidīgi aicināt ievērot sieviešu līdztiesību visā pasaulē. Mēs to vēlamies, bet īstenībā izvairāmies no patiesās atbildības.

Tādēļ es uzskatu, ir nepieciešams Eiropas sūtnis sieviešu tiesību jautājumos. Vairums no šī Parlamenta atbalsta šo priekšlikumu, un es vēlētos lūgt arī komisāres atbalstu. Tā būtu izcila diplomāte, kura varētu paust viedokli ES vārdā vai būt par starpnieku gadījumos, kad tikusi īstenota vardarbība pret sievietēm, kura iesniegtu priekšlikumus Ministru padomei un Eiropas Komisijai un kura par savu darbību atskaitītos Eiropas Parlamentam. Tas ir mums nepieciešamais virzošais spēks, kāds, kurš nodrošina, lai visi mūsu priekšlikumi sieviešu tiesību jomā tiktu ņemti vērā, jo tas ir ļoti nozīmīgi.

Priekšsēdētāja kungs, es jau iepazīstināju ar šo priekšlikumu Francijas prezidentūras pārstāvi. Viņš teica, ka uzskata to par interesantu. Es vēlos jautāt Padomes priekšsēdētājam, ko viņš plāno darīt šajā sakarā. Man ir šis priekšlikums šeit, arī franču un vācu valodā. Es to iesniegšu viņam un patiesi ceru, ka tiks noteikts šāds Eiropas sūtnis sieviešu tiesību jautājumos, jo mums ir patiešām ir nepieciešams virzošs spēks, lai panāktu reālas izmaiņas.

  Feleknas Uca, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Padomes priekšsēdētāj, pašreizējie statistikas dati pierāda, ka, vispārēji vērtējot, 5. mērķis ir tālu no īstenošanas un ka māmiņu mirstības rādītāji Āfrikā un Dienvidāzijā pat pieaug.

Ik gadu grūtniecības vai dzemdību dēļ mirst 536 000 sieviešu. Jaunattīstības valstīs mirst 99 % šo sieviešu. Āfrikā viena no sešpadsmit sievietēm mirst grūtniecības vai dzemdību laikā. Rūpnieciski attīstītajās valstīs ir ievērojami mazāka iespēja, ka kaut kas šāds varētu notikt. Visbiežāk šo nāvju cēlonis ir noasiņošana, infekcijas un nelegāli aborti. Ik dienu nedrošu abortu dēļ mirst aptuveni 68 000 sieviešu un miljoniem sieviešu gūst savainojumus, kas atstāj ietekmi uz visu viņu atlikušo mūžu, vai nodara kaitējumu savai veselībai. Patiesībā 97 % no nedrošajiem abortiem tiek veikti jaunattīstības valstīs.

Ik minūti kaut kur pasaulē mirst sieviete grūtniecības vai dzemdību laikā. Mums ir morāls pienākums un iespēja to novērst. Jaunattīstības valstīs un īpaši lauku reģionos sievietēm steidzami ir nepieciešama vispārēja pieeja veselības aprūpei, medicīniskai palīdzībai un konsultācijām grūtniecības un dzemdību jautājumos.

Es runāju par ģimenes plānošanu, kā arī pieeju kontraceptīviem līdzekļiem un drošiem abortiem. Risinājums ir reproduktīvās sistēmas veselības aprūpes uzlabošana un jebkāda veida sieviešu diskriminācijas likvidēšana, un tie ir ļoti nozīmīgi priekšnosacījumi Tūkstošgades attīstības 5. mērķa sasniegšanai līdz 2015. gadam.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, ANO paziņojums saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem ir pelnījis jebkādu atbalstu, ko mēs bagātie eiropieši varam sniegt. Tā vienlaikus ir gan traģēdija, gan skandāls, ka tik daudz cilvēku šajā pasaulē dzīvo lielā nabadzībā, ka tik daudz sieviešu mirst grūtniecības un dzemdību laikā, ka tik daudz jaundzimušo mirst dzimšanas laikā, ka tik daudziem cilvēkiem nav pieejas drošiem kontraceptīviem līdzekļiem un ka tik daudz cilvēku ir inficēti ar HIV/AIDS un ka viņiem nav pieejamas pretretrovīrusu zāles.

Iemesls šai šaušalīgajai situācijai nav resursu, tehnoloģijas vai medicīnisko zināšanu trūkums. Mēs zinām, kā risināmi šie jautājumi. To skaidri pierāda fakts, ka daudzas valstis tos jau pirms laba laika ir atrisinājušas. Runa ir par to, ka ir nepieciešams panākt, lai nabadzīgās valstis pārkārtotu savas sociālās iestādes, lai šajās zemēs patiešām varētu panākt attīstību. Vairākās nabadzīgās valstīs ir panākts progress, piemēram, Ēģiptē un Bangladešā.

Pēc rūpīgas analīzes un izsmeļošām politiskām debatēm ANO dalībvalstis ir apņēmušās īstenot šos mērķus. Tomēr tie ir globāla mēroga jautājumi, par kuriem jārunā ANO līmenī.

Tādēļ jautājums ir, kādēļ tie tiek izvirzīti šeit ES? Globāliem jautājumiem jātiek risinātiem globālā līmenī, ANO līmenī, kur visas ES dalībvalstis ir locekļi. ES ir jārisina jautājumi, kas ir kopīgi tās dalībvalstīm, piemēram, pārrobežu jautājumi Eiropā. Tas, ko ES var un ko tai vajadzētu darīt, lai mazinātu nabadzību un tādējādi māmiņu mirstību, ir pēc iespējas ātrāk atcelt savu lauksaimniecības politiku.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Es trīs gadus strādāju par akušieri Āfrikā, tādēļ šī problēma man ir ļoti nozīmīga. Tāpat arī laikā, kad biju Eiropas Padomē, es biju referente ziņojumam par maternitāti, kurā tika konstatēts, ka jaunattīstības valstīs un arī Eiropā sievietēm grūtniecības laikā bieži vien netiek sniegta pamataizsardzība.

Ir daudzas ANO un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un deklarācijas attiecībā uz sieviešu un viņu veselības tiesisko aizsardzību, kas nav ievērotas un bieži vien nav ratificētas. Attiecībā uz pamataprūpi jaunattīstības valstīs ir jānorāda, kas visa veselības aprūpes sistēma ir ļoti vāja. Tikai 10 % no Āfrikas iedzīvotājiem ir pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem. Tādēļ māmiņu mirstības rādītāji ir tik augsti. Āfrikā trūkst kvalificētu speciālistu un ārstu, un AIDS joprojām ir viens no māmiņu nāves iemesliem. Neskatoties uz pasaules sabiedrības protestiem, joprojām tiek praktizēta sieviešu apgraizīšana.

Āzijā maternitātes problēmas saskaras ar reliģiskiem un kastu šķēršļiem. Lai atbalstītu veselības aprūpi un īpaši māmiņu un bērnu aprūpi, šeit ir nepieciešami visaptveroši ieguldījumi, tomēr mēs zinām, ka arī bērnu mirstības rādītāji ir ļoti augsti. Lielu mērķu vietā mēs ierosinām piesardzību un mūsu nodrošināto resursu pārraudzību.

Ja Eiropas līdzekļi ir paredzēti konkrētiem nolūkiem, tad mērķiem ir jābūt skaidriem, saprotamiem un koncentrētiem uz nelielu uzdevumu skaitu, tomēr panākumi iespējami tikai tad, ja mēs veiksim labu pārraudzību.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, kopš 2000. gada saistībā ar Tūkstošgades attīstības (TAM) 5. mērķi par māmiņu un bērnu veselības aprūpes uzlabošanu nav vērojams progress, īpaši saistībā ar Subsahāras Āfrikas valstīm un Dienvidāziju, un pirms 2000. gada progresa praktiski vispār nebija.

2000. gada septembrī pasaules līderi pieņēma ANO Tūkstošgades deklarāciju, ar kuru valstīm uzlika pienākumu īstenot TAM mērķus, samazinot galējo nabadzību līdz 2015. gadam. Māmiņu veselības aprūpes rādītāji, kas ir viens no astoņiem TAM, šodien ir tādi paši kā pirms 20 gadiem. Katru gadu vairāk nekā pusmiljons sieviešu mirst grūtniecības vai dzemdību laikā, kas nozīmē, ka katru minūti kāda sieviete mirst. Jaunattīstības valstīs mirst 99% šo sieviešu. Āfrikā māmiņu mirstības rādītāji ir tik augsti, ka mirst viena no sešpadsmit sievietēm. Vismazāk attīstītajās valstīs tikai 28 no 100 sieviešu dzemdībām piedalās atbilstoši apmācīti speciālisti. 5. mērķa uzdevums ir laikposmā no 1990. līdz 2015. gadam samazināt sieviešu mirstības līmeni dzemdību laikā par trim ceturtdaļām.

Es aicinu Padomi un Komisiju pirms ANO augstākā līmeņa septembra sanāksmes TAM sasniegšanai, kas notiks Ņujorkā, piešķirt prioritāti pasākumiem, kas paredzēti, lai sasniegtu TAM mērķus un īpaši, lai īstenotu 5. mērķi. Šī mēneša beigās es Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas delegācijas sastāvā došos uz ANO Ņujorkā un plānoju uzsvērt, cik būtiski ir, ka ES dalībvalstis no jauna apliecina savu apņēmību īstenot TAM līdz 2015. gadam.

Tagad, kad esam nonākuši pusceļā ar TAM, ir ļoti būtiski, lai ES dalībvalstis turpinātu attīstīties un līdz 2015. gadam palielinātu palīdzības apjomu līdz 0,7 % NKI. Ņemot vērā faktu, ka ES atbalsta rādītāji ir izmainījušies tikai nedaudz — no 0,41 % 2006. gadā līdz 0,38 % 2007. gadā, kas nozīmē samazinājumu par EUR 1,5 miljonu, es rosinu dalībvalstis atturēties pārkāpt solījumus par finansēšanu. Tām, kuras šobrīd nav uzdevumu augstumos, ir jāpieliek lielākas pūles. Es aicinu Padomes prezidentūru uzņemties vadību un rādīt piemēru, nodrošinot, ka ir pieejami atbilstoši, paredzami līdzekļi, un pielikt vairāk pūļu, lai varētu glābt dzīvības.

  Glenys Kinnock (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, iesākumā es vēlētos pateikties komisārei par viņas spēcīgo un bezbailīgo paziņojumu, ko es ļoti augstu novērtēju.

Vēl es vēlētos teikt Kaczmarek kungam, ka viņam ir jāapzinās, ka 19 % no māmiņu nāves gadījumiem izraisa nedroši aborti. Protams, tas ir jautājums, kas ir nopietni jārisina, un nedrīkst aizbildināties, ka tie risināmi citādā veidā.

Kad mēs pievēršamies seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes tiesībām, mēs izdzirdam no pretējās puses, ka viņiem ir problēmas ar rezolūcijā izmantojamo vārdu krājumu. Acīmredzot viņiem nepatīk pat tas, ka tiek izmantos vārds „tiesības”; viņiem nepatīk vārds „pakalpojumi”. Baidos, ka šie semantiskās dabas jautājumi nesader ar tūkstošiem sērojošu bērnu jaunattīstības valstīs, kuriem nav mātes, vai bērniem, kuru mātes mirušas agonijā, jo nav bijusi pieejama anestēzija, vai kuru mātes noasiņojušas līdz nāvei, jo nav bijusi iespēja aizvērt šuves, vai kuru mātes ir mirušas, jo trūkuši trīs centi magnija sulfāta iegādei, kas būtu paglābis viņas no noasiņošanas līdz nāvei. Iestāstiet šiem bērniem, ka svarīgs ir rezolūcijā izmantotais vārdu krājums. Mēģiniet iestāstīt viņiem, ka viss, kas viņiem vajadzīgs, pārāk daudz maksā. Šīs dzīvības ir dārgas, un nevienai sievietei nebūtu jāmirst, laižot pasaulē jaunu dzīvību.

Mums ir jāņem arī vērā dažu cilvēku teiktais, ka patiesībā sievietēm ir zems sabiedriskais stāvoklis un zema pašvērtība un tādēļ mēs nevaram mainīt lietu kārtību. Tās ir pilnīgas muļķības. Mums ir jāpanāk pārmaiņas. Mums ir darīšana ar sieviešu nīšanu, kā rezultāta rodas šīs ciešanas un posts.

Mēs pieprasām, lai arī prezidentūra veic pārmaiņas. Mēs pieprasām no prezidentūras rīcību un apņēmību, ko tā pauda saistībā ar TAM. Mums patika Eiropas Savienības prezidentūras teiktais, tomēr mēs vēlamies redzēt vairāk rīcības.

5. mērķa īstenošana nozīmē veidot veselības aprūpes sistēmu un nodrošināt, ka mēs finansiāli risinām jautājumu par to, ka pasaulē 40 % sieviešu dzemdē bez kvalificētu speciālistu klātbūtnes. Mēs ceram, ka prezidentūra uzņemsies vadību. Piemēram, Francija laika posmā no 2006. līdz 2007. gadam patiesībā samazināja palīdzību Āfrikai. Francija ir attālinājusies no sava solījuma, un mums ir jāzina, vai prezidentūra reaģēs uz aicinājumu rīkoties un paudīs tādu apņēmību, kāda ir nepieciešama līdz 2010. gadam.

Vai prezidentūra paziņos, vai šīs budžeta saistības tiks īstenotas? Vai solījums tiks izpildīts? Mēs zinām, ka ir jāsamazina māmiņu mirstību. Mēs zinām, kādas ir attiecīgās izmaksas. Mēs diemžēl arī zinām, ko tas maksās, ja mēs neko nedarīsim.

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, kontracepcijas līdzekļu lietošanas nosodīšana un legālo abortu ierobežošana ir viens no smagākajiem noziegumiem pret cilvēci, jo daži kontracepcijas līdzekļi nodrošina aizsardzību arī pret tādām seksuāli transmisīvām slimībām kā HIV. Šie līdzekļi kopā ar atbilstošu dzimumaudzināšanu uzlabo arī mātes veselību. Legālie aborti novērš negribēto bērnu nolemtību nabadzībai, badam un slimībām. Liedzot sievietēm izvēles brīvību, mēs attālināmies no Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas. Lai uzlabotu mātes veselību jaunattīstības valstīs, Eiropas Savienībai ir jānosoda ASV „globālā sprūda noteikums” kā arī dažu baznīcu sludinātais kontracepcijas līdzekļu aizliegums.

  Carlo Casini (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mūsu pienākums pilnīgi noteikti ir rīkoties, lai garantētu sievietēm iespēju īstenot mātes lomu, nodrošinot optimālu veselības aizsardzību. Tiktāl mēs esam vienisprātis. Tādēļ rezolūcijas priekšlikumā, par kuru mēs diskutējam, šai saistībā paustā cerība ir pelnījusi mūsu atbalstu.

Tomēr es nevaru noslēpt nepatīkamo sajūtu, kas mani pārņem, dzirdot starptautiskajā sabiedrībā neatbilstoši lietoto apzīmējumu „reproduktīvās veselības pakalpojumi” – mēs vēlamies nodrošināt reproduktīvās veselības pakalpojumus, bet mēs nevaram pieļaut, ka pie tiem tiktu pieskaitīti plānoti aborti, pārvēršot traģisko cilvēcisko būtņu iznīcināšanu to eksistences sākumposmā par sociālu pakalpojumu.

Neatkarīgi no tā, kādi ir katra no mums uzskati attiecībā uz abortu legalizāciju, es domāju, ka, izstrādājot dokumentu par mātes veselību, mums nevajadzētu aizmirst, ka maternitāte attiecas uz diviem cilvēkiem, nevis uz vienu. Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka kompromisa rezolūcijā ir norādītas atsauces gan uz Deklarāciju par bērna tiesībām, gan arī Konvenciju par bērnu tiesībām, kurā termins „bērns” attiecas arī uz nedzimušiem bērniem, kā arī pausts aicinājums nodrošināt īpašus pakalpojumus mātei un bērnam.

Es uzskatu, ka tas ir tikai pareizi, ka dokumentos, kurus izstrādā, lai garantētu drošību mātēm, tiek norādītas atsauces ne tikai uz šiem, bet arī citiem uz dzīvības saglabāšanu pamatotiem instrumentiem. Šiem dokumentiem ir jābūt vērstiem uz labklājību, ekonomisko, sociālo un psiholoģisko atbalstu un izglītību par cieņu pret dzīvību. Pretējā gadījumā, ja šādas idejas tiks ierobežotas un uzsvars tiks likts tikai uz kontracepcijas līdzekļu izmantošanu, starp tiem arī abortiem, mēs nesasniegsim vēlamos rezultātus.

Nav šaubu, ka dažās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Apvienotajā Karalistē, kontracepcijas līdzekļi ir daudz plašāk izplatīti nekā citās valstīs, tomēr saskaņā ar oficiāliem ziņojumiem abortu skaits šajās valstīs nepārtraukti pieaug. Es aicinu savus kolēģus deputātus pievērst uzmanību šiem aspektiem.

  Anne Van Lancker (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikt lielu paldies komisārei par viņas stingro nostāju. Tas tā patiešām ir, ka māmiņu mirstība parāda šo satraucošo nevienlīdzību starp ziemeļos un dienvidos dzīvojošām sievietēm. Ir skaidrs, ka vairāki deputāti šajā konferenču zālē to vēl joprojām nesaprot.  Casini kungs, katru gadu 50 miljoni sieviešu saskaras ar nevēlamu grūtniecību, jo viņām nav nodrošināta kontracepcijas līdzekļu pieejamība; 42 miljoniem šo sieviešu veic nedrošus abortus, un 80 000 no šīm sievietēm mirst. Tie ir skarbi fakti. Lielākā daļa šo sieviešu dzīvo Subsahāras Āfrikā, tādēļ rietumiem nav tiesību viņām moralizēt.

Tas ir apkaunojoši, jo māmiņu mirstību varētu pilnībā novērst, ja sievietēm tiktu nodrošināta pieeja veselības aprūpei un seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem pamata veselības aprūpes nodrošināšana izmaksā 34 eiro gadā vienai personai. To ir iespējams nodrošināt, ja papildus jaunattīstības valstu iniciatīvām Eiropas Savienība 15 % no palīdzības attīstības jomā novirzītu veselības, arī seksuālās un reproduktīvās veselības, aprūpei. Tomēr tieši šis ir vājais posms. Pēdējos gados nepārtraukti samazinās dalībvalstu investīcijas veselības aprūpes jomā. Kopš 1994. gada gandrīz par 50 % ir samazinājies ģimenes plānošanai paredzētais finansējums. Pat no Eiropas Attīstības fonda tik tikko 4 % finansējuma tiek novirzīti veselības aprūpei, salīdzinot ar 30 % finansējuma infrastruktūrai un budžeta atbalstam. Tādēļ ir pēdējais laiks pārvērst Padomes runas un Komisijas solījumus reālos projektos, piemēram, saistīt budžeta atbalstu ar noteiktiem rezultātiem saistībā ar pieciem Tūkstošgades attīstības mērķiem un glābt sieviešu dzīvības Āfrikā.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu tieši — man ir grūti šeit sniegt loģisku runu pēc tam, kad esmu dzirdējusi tajā zāles pusē sēdošā kunga teikto. Tas ir kas tāds, kas aizskāra mani — arī kā sievieti — līdz sirds dziļumiem, jo šā kunga teiktais attiecas arī uz mani un citām sievietēm šajā Parlamentā. Galu galā mēs nerunājam ne par medicīnisku, nedz arī par finansiālu problēmu (lai gan es esmu pateicīga par solījumiem attiecībā uz finansējuma palielināšanu); mēs runājam par sociālu problēmu. Par problēmu saistībā ar sabiedrības attieksmi pret sievietēm; par tās sabiedrības attieksmi visā pasaulē, kura vēl joprojām uzskata sievietes par otrās šķiras pilsoņiem.

Patiesību sakot, es nespēju noticēt, ka šie divi deputāti varēja pateikt to, ko viņi pateica, zinot, ka šā iemesla dēļ katru gadu iet bojā pusmiljons sieviešu. Tam ir grūti noticēt. Neviena sieviete nevēlas abortu — neviena! Tomēr, ja viņām nav citas izvēles, ir jānodrošina iespēja izdarīt abortu droši un likumīgi. Tās ir sieviešu tiesības. Starp citu, es priecājos par to, ka šo jautājumu atbalsta Eiropas Padome. Ja mēs nespējam atzīt šīs tiesības, mēs šeit tikai izrādām liekuļotu līdzjūtību. Tādēļ es aicinu ikvienu šajā Parlamentā balsot par grozījumiem, ar kuriem tiek nosodīts Amerikas Savienoto Valstu „globālā sprūda noteikums” un Vatikāna paustais prezervatīvu aizliegums, jo — es teikšu pavisam atklāti — šie divi risinājumi ir tiešais iemesls miljoniem nāves gadījumu, un tādēļ, pēc manām domām, šim Parlamentam tie ir jāatzīst par nederīgiem.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mūsu politika attiecībā uz mātes veselību jaunattīstības valstīs negūst panākumus. Mēs to varam secināt, klausoties šodienas debatēs, jo nav panākts progress attiecībā uz dzemdību laikā mirušo sieviešu skaita samazināšanu. Ja Īrijā sieviete mirst dzemdību laikā, tas ir skandalozs gadījums, un tiek veikt pilna medicīniskā izmeklēšana, jo šādi gadījumi ir retums. Es esmu gandarīta, ka ir izdevies panākt šādus rādītājus, bet katrs gadījums tomēr ir šokējošs. Rādītāji, kuri liecina, ka jaunattīstības valstīs katra sešpadsmitā sieviete mirst dzemdībās, ir biedējoši, un laikā, kad mēs šeit ērtos apstākļos debatējam, Āfrikas ciemos ir grūtnieces, kuras zina, ka viņu dzīvības ir apdraudētas un ka viņas var neizdzīvot un neredzēt savu bērnu piedzimstam vai neizaudzināt pārējos bērnus.

Māmiņu veselība ir daļa no vispārējās veselības, un tā ir saistīta ar piekļuvi pārtikai, un būtisks ir jautājums par nodrošinātību ar pārtiku. Bet es vēlos runāt par vēl kādu jautājumu, kurš šeit vēl nav pieminēts. Es vēlos pateikties komisārei par viņas komentāriem attiecībā uz nepieciešamību apmācīt veselības aprūpes darbiniekus. Ir nepieciešams ļoti liels skaits šādu darbinieku, bet — būsim godīgi — attīstītās valstis aizvilina apmācītus darbiniekus no Āfrikas, lai viņi rūpētos par mums gan ASV, gan arī ES, un mums ir jābūt godīgiem šai saistībā. Mēs varam atļauties viņiem samaksāt, un viņi vēlas braukt šurp un strādāt, bet mēs aizvilinām no šīm valstīm viņu apmācītos darbiniekus. Es vēlos jūs aicināt pievērsties šim jautājumam noslēgumā.

Šis jautājums, par kuru mēs debatējam, ir saistīts ar sāpēm, ciešanām un nāvi. Es pieminēju bērnus, kuri ir aizmirsti. Tieši pirms Ziemassvētkiem Indijas delegācijas sastāvā viesojoties Indijā, mēs redzējām, ka tiek īstenots ļoti efektīvs ES finansēts projekts, kura laikā sievietes, kuras dzīvo ciemos, kur nav ārstu un medmāsu, tika apmācītas, lai mazinātu zīdaiņu mirstību. Šī tik nelielā programma bija ārkārtīgi veiksmīga, jo tā darbojās pašos pamatos. Iespējams, ir jāīsteno šāda veida programma, lai risinātu māmiņu mirstības problēmu, jo mēs zinām, ka mums patiešām ir nepieciešami šie apmācītie un kvalificētie darbinieki.

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es esmu gandarīta, ka šā Parlamenta deputāti diskutē par piekto TAM, jo šajā brīdī, kad es runāju, kaut kur pasaulē sieviete zaudē dzīvību, lai dotu dzīvību kādam citam. Lai cik tas arī nebūtu šokējoši, attiecībā uz šo TAM panāktais progress, kā jau mēs dzirdējām, ir nenozīmīgs, un tas ir vienīgais TAM, kur nav panākti nekādi uzlabojumi — dažos reģionos situācija pat ir pasliktinājusies.

Daži apgalvo, ka šim jautājumam ir pievērsta tik maza uzmanība tādēļ, ka tas skar sievietes un ka 99 % no nāves gadījumiem notiek jaunattīstības valstīs. Šis ir viens no būtiskākajiem sociālās nevienlīdzības jautājumiem pasaulē, un es uzskatu, ka ES — lai gan es atzinīgi vērtēju komisāres personīgo ieguldījumu — ir darījusi maz, lai šo jautājumu risinātu.

Tādēļ es vēlos jautāt Komisijai un Padomei, ko tās gatavojas darīt, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu, novēršot šīs budžeta pozīcijas nozīmīguma mazināšanos. Apskatot 4. virsrakstu, kurš liecina par to, ka par būtiskākām tiek uzskatītas īstermiņa krīzes un stihiskas nelaimes, kļūst skaidrs, ka mums ir jānodrošina, lai šis jautājums tiktu uzskatīts par prioritāru ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī starptautiskā līmenī. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis rūpīgi pārskatīt šīs programmas, lai nodrošinātu, ka šo astoņu programmu īstenošanu neietekmē zemas kvalitātes pakalpojumi, korupcija un pārskatatbildības trūkums, kas dažās valstīs ir iemesli programmu neveiksmei. Mums ir nepieciešamas labi pārdomātas programmas.

Mēs dzirdējām, ka M. McGuinness minēja projektu, kas tiek īstenots Indijā ar ļoti mazu finansējumu, nodrošinot mobilos telefonus un tikai divu dienu ilgas mācības kontaktpersonai, kura spētu atpazīt brīdinājuma signālus grūtniecības laikā un pēc tās, un šie pasākumi, kā arī izglītība, pamatzināšanas par personīgo higiēnu un informācija par to, ka ir jāuzvāra ūdens, noteica robežu starp dzīvību un nāvi. Tādēļ šajā gadā, kuru ANO ir nosaukusi par „rīcības gadu TAM sasniegšanai”, mēs nevaram turpināt izturēties bezrūpīgi, un mums ir jānodrošina, lai tiktu likvidēta traģiskā robežšķirtne starp nabadzīgajām un bagātajām pasaules valstīm.

  Edite Estrela (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, man bija patīkami jūsos klausīties. Jūsu prognoze bija pareiza, un jūs piedāvājāt konkrētus risinājumus. Mums ir nepieciešami rīcības plāni, finansiāls atbalsts un rezultātu izvērtēšana. Tātad — vairāk darbu un mazāk runu! Mums ir arī jācenšas atgūt zaudēto laiku, jo tūkstošiem sieviešu jaunattīstības valstīs katru gadu mirst, jo nav nodrošināta pieeja informācijai un seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei. Statistikas dati nav tikai sausi skaitļi, tās ir ģimeņu traģēdijas, tie ir bērni, kuri ir kļuvuši par bāreņiem, tie ir cilvēki, kuri ir miruši, bet kurus varēja glābt. Vai, domājot par to un zinot, ka tas viss notiek pasaulē, mēs varam naktī mierīgi gulēt?

Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei ir jākļūst par prioritāti. Tas ir nožēlojumi, ka dažiem seksuālā un reproduktīvā veselība asociējas tikai ar abortiem. Tomēr ir svarīgi, lai aborti būtu legāli un droši, kā arī, lai tie tiktu veikti tikai ārkārtas gadījumos, jo tas ir vienīgais veids, kā cīnīties pret nelegāliem abortiem. Visām sievietēm visos kontinentos ir tiesības uz pieeju seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei. Bez tiesībām uz seksuālo un reproduktīvo veselības aprūpi nav iespējama dzimumu līdztiesība. Komisijai un Padomei ir jāveic nepieciešamie pasākumi.

  Françoise Castex (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, neveiksme saistībā ar piekto TAM ietekmē mūs visus, jo tā parāda mūsu nespēju virzīties uz priekšu sieviešu emancipācijas jomā visā pasaulē. Mēs piekrītam, ka to vajadzētu noteikt par būtiskāko politisko mērķi, jo arī mēs lielā mērā varam ietekmēt situāciju. Tomēr mums ir arī jābūt pietiekami drosmīgiem, lai pateiktu, ka tūkstošiem sieviešu ir izglītības trūkuma, nolaidības un maldināšanas upuri. Nolaidības tādēļ, ka bija iespējams novērst lielāko daļu no 500 000 māmiņu nāves gadījumiem, veicot profilaktisku darbību un nodrošinot veselības pamataprūpi. Piemēram, impregnētu moskītu tīklu izplatīšana novērstu tūkstošiem sieviešu nāvi malārijas dēļ. Izglītības trūkuma upuri tādēļ, ka joprojām pārāk bieži meitenēm un sievietēm ir liegta iespēja iegūt pamatizglītību, kas nodrošinātu viņām iespēju izlasīt un saprast vienkāršus ieteikumus attiecībā uz veselību un higiēnu. Un galu galā arī maldināšanas upuri dažu konservatīvu reliģiju un tradīciju dēļ, kuras joprojām padara sievietes ārkārtīgi atkarīgas, pieļauj laulības ļoti agrīnā vecumā, grūtniecības vienu pēc otras un nosaka aizliegumus attiecībā uz sieviešu kontracepcijas līdzekļiem. Mēs veicam pasākumus šai saistībā; Eiropas un Āfrikas valstu parlamentu pārstāvju tīkli, kuri strādā jaunattīstības valstīs, sadarbojas ar UNFPA. Mēs izsakām atbalstu veselībai, reproduktīvajai veselībai un sieviešu kontrolei pār dzimstību, un, papildus nepieciešamajam finansiālajam atbalstam šiem pasākumiem, mums ir jāmaina attieksme un sieviešu stāvoklis. Tas ir būtiskākais politiskais mērķis, lai nodrošinātu šo valstu attīstību.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Es atzinīgi vērtēju jūsu viedokli, komisāres kundze. Māmiņu veselības problēma ir saistīta ar daudzām citām problēmām. No vienas puses, tā ir saistīta ar veselības aprūpes sistēmu, bet, no otras puses, — ar sociālajām sistēmām, kuras nosaka māmiņu stāvokli kopumā. Ne tikai māmiņu, bet arī bērnu veselība, garīgais un fiziskais stāvoklis ir atkarīgs no šo divu sistēmu saskaņošanas. Un, treškārt, māmiņu stāvoklis nenoliedzami ir saistīts ar katras valsts demogrāfiskajām problēmām, un ir skaidri zināms, ka tas ir ļoti nopietns jautājums.

Māmiņu veselības problēmas daļēji ir saistītas ar finansējumu. Valstis ir jāaicina atlikt pietiekamu finansējumu, bet tām, kuras to nevar izdarīt, ir jāsniedz palīdzība, lai samazinātu jauno māmiņu un bērnu mirstību un nodrošinātu nepieciešamos profilaktiskos pasākumus, jo katra dzīvība ir vērtība, kā arī ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pēc iespējas vairāk veselības aprūpes pakalpojumus un sociālās aprūpes pakalpojumus sievietēm.

Māmiņu stāvokļa aizsardzība ir atkarīga arī no dzemdību nodaļās strādājošā medicīniskā personāla atalgojuma. Šī problēma pastāv daudzās valstīs, starp tām arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tā ir problēma, kura ir jāatrisina.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Eiropas Parlaments ir sācis diskusijas par Komisijas veicināšanas pasākumu, lai piesaistītu ES darba tirgum augsti kvalificētus speciālistus no trešām valstīm, ieviešot tā sauktās „zilās kartes”. Dalībvalstis ir aicinātas neaizvilināt kvalificētus darbiniekus no jaunatīstības valstu jutīgākajām nozarēm — izglītības un veselības aprūpes, tomēr dažas dalībvalstis, starp tām arī Apvienotā Karaliste, nav gatavas šādam solim. Tā ir došana ar vienu roku, bet ņemšana ar otru! Ja mēs aizvilināsim speciālistus no veselības aprūpes nozares, kurā jau tā trūkst darbinieku, sieviešu veselība un visas sabiedrības veselība tiks apdraudēta un pasliktināsies vēl vairāk. Es vēlos ieteikt, lai mēs nodrošinātu, ka mūsu pieņemtie tiesību akti nav pretrunā viens otram un ka mūsu politika atbilst mūsu principiem.

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es iejaucos šajās debatēs vispirms, lai pateiktos Padomei par tās jūnijā pieņemto rīcības plānu, bet jo īpaši tādēļ, lai paustu atzinību par komisāres B. Ferrero-Waldner tiešajiem paziņojumiem.

Tas ir šokējoši un apkaunojoši, ka nav izdevies sasniegt šo Tūkstošgades attīstības mērķi un ka nav izdevies panākt progresu kopš 2000. gada, kā arī pēdējos 20 gados. Miljoniem sieviešu ir mirušas un desmitiem miljoniem bērnu ir bezjēdzīgi kļuvuši par bāreņiem.

Mēs zinām nāves gadījumu iemeslus un mēs zinām, kā novērst šos nāves gadījumus. Mums ir resursi, un mums patiešām ir arī nepieciešamās zināšanas, lai tos novērstu, tomēr tas netiek darīts. Kādēļ? Kādēļ mums tas neizdodas? Man šķiet, ka mēs ļaujam iebildumu cēlājiem idejiskas pārliecības dēļ apturēt progresu saistībā ar šiem jautājumiem. Mums ir jāspraucas garām šiem iebildumu cēlājiem — tiem, kuri nepārtraukti reducē šo jautājumu līdz abortu jautājumam un jautājumam par nodrošināšanu ar prezervatīviem. Kādēļ gan kādam prezervatīvs var šķist kaitīgs instruments, kas aptumšo prātu un aizsedz patieso iemeslu!

Es aicinu tos, kuri pieņem lēmumus un kuri strādā pie lēmumiem, ignorēt šos iebildumu cēlājus un turpināt iesākto.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai nedaudz vēlos pieskarties šim jautājumam, kuram ir politiski, psiholoģiski, fiziski un morāli aspekti un kurš tādēļ ir tik sarežģīts. Es vēlos iebilst pret G. Kinnock teikto, ka šajā pusē sēdošajiem pat nav pieņemams termins „pakalpojums”. Tiek sniegti tik daudzi „pakalpojumi”, bet viens no tiem ir ārkārtīgi strīdīgs — aborti. Es domāju, ka no manis pa labi sēdošie vēlas šim jēdzienam piešķirt skaistu skanējumu, lietojot tādus terminus, kā „reproduktīvā veselība”. Es domāju, ka jūs zināt, kāda ir vairuma tajā zāles pusē sēdošo nostāja, bet ir tik daudz citu „pakalpojumu”, ko jūs vēlaties apstiprināt, izmantot un atbalstīt tiktāl, cik tas finansiāli ir iespējams, un šie pasākumi, es ceru, mazinās mirstību tajos atšķirīgajos gadījumos, par kuriem mēs šodien diskutējam. Tādēļ šāda apsūdzība nav īsti pamatota, lai gan mēs zinām, ka tikai ar vienu „pakalpojumu” ir saistītas zināmas morālas problēmas.

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka tas, ka katru minūti, dodot dzīvību bērnam, kurš, kā jau komisāre minēja, ir viens no dabiskākajiem pasaulē notiekošajiem procesiem, mirst sieviete, ir šokējoši un apkaunojoši. Arī tas, ka mēs nespējam sasniegt šo Tūkstošgades attīstības mērķi un pieviļam visneaizsargātākās sievietes un bērnus pasaulē, ir apkaunojoši.

Es vēlos aicināt Francijas prezidentūru un Komisiju ziņot Parlamentam par lēmumiem, kas tiks pieņemti Ņujorkā šā mēneša beigās, un noteikt par prioritāti nākamajās nedēļās panākt izmaiņas ne tikai dalībvalstu, bet arī starptautiskā līmenī, un iekļaut šo jautājumu politiskās dienas kārtības būtiskāko jautājumu sarakstā.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es neatkārtošu to, par ko tik emocionāli runāja komisāre, lai gan es pilnībā piekrītu viņas pārliecībai attiecībā uz negodu, ko mums nāksies piedzīvot. Šā iemesla dēļ Padome ir izstrādājusi rīcības programmu. Tas tā patiešām ir, ka ir jau gandrīz par vēlu Padomei iesaistīties, bet šī programma ir mērķtiecīga. Es nerunāšu par to vēlreiz.

Es vēlos darīt zināmu, ka prezidentūra savu iespēju robežās noteiks par prioritāti sieviešu tiesību ievērošanu un aizsardzību. Turklāt mūsu programma paredz pamatnostādņu izstrādi cīņai pret vardarbību attiecībā uz sievietēm; Eiropas Savienība izmantos pamatnostādnes darbībai starptautiskā vidē un kā mērķi šā mēneša beigās notiekošajās Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmēs par Āfrikas attīstības vajadzībām, pamatojoties uz Tūkstošgades attīstības mērķiem. Mēs esam izstrādājuši arī iniciatīvu attiecībā uz sievietēm un bruņotiem konfliktiem, kuras mērķis ir pievērst lielāku uzmanību īpašajam sieviešu stāvoklim teritorijās, kur Eiropas Savienība īsteno ārējās drošības un aizsardzības politiku, kuras mērķis kā prezidējošai valstij kopā ar Nīderlandi ir uzņemties iniciatīvu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā saistībā ar jauno rezolūciju par vardarbību pret sievietēm. Tā kā es jau minēju savas valsts nostāju — lai gan es esmu šeit, lai pārstāvētu Padomi, — es vēlos teikt, ka visas dalībvalstis tiek aicinātas iesaistīties darbā pie šīs Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas. Turklāt 2008. gada decembrī tiks organizēts forums nevalstiskajām organizācijām par sieviešu stāvokli.

Attiecībā uz māmiņu veselību un citiem jautājumiem, par kuriem šeit tika runāts, es varu tikai pievienoties runātāju paustajai nostājai un sašutumam, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem par HIV vīrusu, un pateikt, ka ES 2007. gadā gatavojas piešķirt finansējumu Globālajam fondam cīņai pret AIDS 91 miljona eiro apmērā, kļūstot par lielāko ziedotāju šim fondam šajā gadā.

Saistībā ar G. Kinnock komentāriem, kura kā pārliecināta eiropiete, es ceru, nejauc Padomes prezidentūru ar prezidējošo valsti, jo pretējā gadījumā viņa nav tā, par ko es viņu uzskatu, es vēlos teikt, ka attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta saistībām Francijas piešķirtais finansējums 2008. gadā palielināsies. Precīzāk sakot, no 2006. līdz 2008. gadam veselības aprūpei piešķirtais finansējums pieauga no 820 miljoniem eiro līdz 930 miljoniem eiro. Es nedomāju, ka šis ir tas gadījums, kad mums vajadzētu uzsākt mūsu parastos strīdus.

Runājot personīgāk, pēc jūsu debašu noklausīšanās es vēlos teikt, ka prezidentūra rūpīgi izskatīs K. M. Buitenweg priekšlikumu, kuru viņa man iesniedza. Attiecībā uz prezidentūru es ļoti vēlos, lai cīņa pret nabadzību notiktu vienlaicīgi ar sieviešu stāvokļa uzlabošanu un sieviešu tiesību nodrošināšanu visā pasaulē. Es ļoti vēlos, lai tiktu nodrošināta iejaukšanās, kad sistemātiski tiek apdraudēta sievietes veselība, un es vēlos, lai mums būtu nepieciešamie resursi, visi nepieciešamie resursi atbilstoši tiesiskajām un drošības prasībām, lai izbeigtu šo apkaunojošo situāciju; tādēļ mēs nevaram atteikties nodrošināt jebkādu no šiem resursiem neatkarīgi no mūsu pārliecības.

Mums ir neatlaidīgi jāvirzās uz priekšu, lai izbeigtu šo patiešām apkaunojošo situāciju saistībā ar sieviešu stāvokli, jo īpaši nabadzīgākajās valstīs. Attiecīgi mums ir jāpanāk vienošanās — es atkārtoju — neatkarīgi no mūsu pārliecības. Prezidentūra no savas puses ir nolēmusi rīkoties, jo īpaši Āfrikā, liekot lietā visus tās rīcībā esošos resursus.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, mēs dzirdējām dažus ļoti būtiskus paziņojumus. Šis ir ļoti emocionāls jautājums, par kuru viedokļi atšķiras. Es uzskatu, ka mums ir jāatgriežas pie Kairā notikušās starptautiskās konferences „Par iedzīvotājiem un attīstību” rīcības programmas, kura skaidri nosaka nepieciešamību ņemt vērā valstu tiesisko regulējumu. Mēs jebkurā gadījumā esam pret piespiedu abortiem, piespiedu sterilizāciju, bērnu slepkavībām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri pilnīgi noteikti neatbilst šai politikai.

Tajā pašā laikā ir ļoti būtiski saprast, ka bērna dzimšana ir saistīta ar noteiktiem sarežģījumiem. Kā jau K. M. Buitenweg minēja, tā ir ērtība mūsu valstīs, bet citās valstīs nav šādu ērtību. Tādēļ šī rīcības programma, kuras mērķis ir nodrošināt vispārēju pieejamību pilnam drošu un uzticamu ģimenes plānošanas metožu klāstam, kas neapšaubāmi ir prioritāte, un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nav pretrunā tiesību aktiem, ir jāpamato uz brīvprātīgas izvēles principa.

Mērķim būtu jābūt sniegt palīdzību personām un pāriem, lai tie varētu izdarīt savu izvēli un sasniegt savus reproduktīvos mērķus, nodrošinot viņiem iespēju izmantot tiesības laist pasaulē bērnus tad, kad viņi to vēlas. Tas ir mērķis, kurš mums ir jāsasniedz.

Aborti nekādā ziņā netiks popularizēti kā ģimenes plānošanas metode. Valdību pienākums ir risināt problēmas saistībā ar nedrošu abortu radīto ietekmi uz veselību, kas ir sabiedrības veselības problēma, jo šādi aborti tiek veikti, un mēs esam dzirdējuši, cik daudz sieviešu mirst šādu abortu dēļ, un mazināt nepieciešamību veikt šādus abortus, uzlabojot ģimenes plānošanas pakalpojumus. Gadījumos, kad aborti tiek veikti atbilstoši tiesību aktiem, tiem ir jābūt drošiem un kā daļai no visaptverošiem reproduktīvās veselības pakalpojumiem. Tas ir visbūtiskākais.

No otras puses, tas tā patiešām ir, ka veselības aprūpes sistēmām ir jābūt efektīvākām, jo tās ir vājas, un mēs pašlaik cenšamies stiprināt šīs sistēmas, apmācot lielāku skaitu veselības aprūpes darbinieku un īstenojot veselības apdrošināšanas sistēmu, kas ir Francijas prezidentūras iniciatīva.

Tas tā patiešām ir, ka daudz līdzekļu pēdējos gados ir novirzīti, piemēram, cīņai pret HIV/AIDS, bet diemžēl arvien lielāks skaits sieviešu Āfrikā inficējas ar HIV/AIDS — viena no četrām meitenēm vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir HIV pozitīva. Tas ir briesmīgi. Komisija ir informēta par šo situāciju un aicina nodrošināt, lai Globālā fonda iniciatīvas būtu vairāk orientētas uz sievietēm un vairāk tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips.

Noslēgumā vēlos pieminēt migrācijas jautājumu — tā risinājums var būt mums nelabvēlīgs. Šī tā sauktā „intelektuālā darbaspēka emigrācija” ir viens no jautājumiem, kurš ir jārisina, domājot par migrāciju kopumā. Tam ir gan pozitīvi, gan arī negatīvi aspekti, un mums ir jānodrošina, lai tie būtu līdzsvarā.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus (1), kuri iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) ES ir apņēmusies sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, piemēram, līdz 2015. gadam samazināt māmiņu mirstību par 75 %.

Lai gan kopumā ES valstis ir uz pareizā ceļa, panāktais progress māmiņu veselības jomā ir lēns. Eiropas Komisijas iniciatīvas, piešķirot finansējumu veselības aprūpes sistēmu reformai, lai uzlabotu pirmsdzemdību un pēcdzemdību pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošinātu pieeju šiem pakalpojumiem, palielinātu atbalstu reproduktīvās medicīnas izpētes jomā un apmācītu medicīnisko personālu, tika noteiktas, lai sasniegtu piekto mērķi.

Arī 2008. gada jūnijā Tallinā pieņemtā Harta par veselības aprūpes sistēmu efektivitātes uzlabošanu ir nozīmīgs panākums. Tomēr dažām attīstītajām valstīm, piemēram, Francijai, Apvienotajai Karalistei vai Nīderlandei, kur māmiņu mirstības līmenis ir ļoti zems, nav viegli samazināt māmiņu mirstību par 75 % līdz 2015. gadam, jo attīstība notiek lēnāk nekā valstīs ar augstāku mirstības līmeni. Turklāt vēl joprojām ir vērojamas atšķirības attiecībā uz panākto progresu dažādās ES dalībvalstīs un pat dažu valstu reģionos.

Tādēļ, lai nodrošinātu iespēju sasniegt 2015. gadam noteikto mērķi, ir steidzami jāveic Eiropas veselības aprūpes sistēmu modernizācija, pievēršot īpašu uzmanību izpētei, lai uzlabotu pirmsdzemdību un pēcdzemdību pakalpojumus, kā arī palielinātu medicīniskās izglītības un ģimenes plānošanas efektivitāti.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ir stingra Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemto Tūkstošgades attīstības mērķu atbalstītāja, kura noteica līdz 2015. gadam sasniedzamos mērķus attiecībā uz mieru, drošību, attīstību, pārvaldību un cilvēktiesībām.

No noteiktajiem astoņiem mērķiem īpaša uzmanība ir jāpievērš māmiņu veselības uzlabošanai, jo vairāk nekā puse miljona sieviešu, galvenokārt Āfrikā un Āzijā, mirst grūtniecības vai dzemdību laikā.

Galvenais mirstības līmeņa pieauguma iemesls pasaulē ir kvalificētu darbinieku trūkums, kas varētu nodrošinātu atbalstu mātēm gan grūtniecības, gan arī dzemdību laikā. Šī situācija ir jāatrisina, novirzot ievērojamu finansējumu mazāk attīstītām valstīm īpašu darbinieku apmācībai un medicīnas aprīkojuma iegādei.

Rumānijas noteiktie mērķi attiecībā uz māmiņu veselības uzlabošanu ir mirstības līmeņa samazināšana līdz 10 nāves gadījumiem uz 100 000 dzemdībām līdz 2015. gadam un vispārējas pieejamības nodrošināšana veselības aprūpes pakalpojumiem.

Pašlaik Rumānijā dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums ir negatīvs un mirstības līmenis ir 12 %. Nodrošinot sociālo palīdzību un īstenojot informēšanas programmas, sniedzot mātēm un bērniem paredzētus pakalpojumus, kā arī nodrošinot papildu finansiālo atbalstu no ES, ir jāaptur dzimstības koeficienta lejupejošā tendence un jānodrošina Rumānijas atbilstība Eiropas Savienības demogrāfiskajai stratēģijai.