Priekšsēdētāja . − Nākamais punkts darba kārtībā ir Starptautiskās tirdzniecības komitejas pārstāvja Zbigniew Zaleski ziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par vēstuļu apmaiņas veida nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par to, ka Ukraina tirdzniecības un pakalpojumu jomā saglabā saistības, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumā (COM(2008)0220 – C6-0202/2008 – 2008/0087(CNS)) (A6-0337/2008).

  Zbigniew Zaleski, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Ar šo ziņojumu tiek noslēgts noteikts posms ES un Ukrainas politikā. Es sākšu ar tirdzniecības un pakalpojumu nolīgumiem, tādējādi iezīmējot plašāku redzējumu attiecībā uz nākotnes sadarbību ar PTO un pēc tam uz nākotnes sadarbību paplašinātā brīvās tirdzniecības zonā, kad tā būs izveidota.

Šis ziņojums, kurā nav daudz apgalvojumu, ir svarīgs solis mūsu sadarbības regulēšanā un veicināšanā ar mūsu nozīmīgo kaimiņvalsti Ukrainu. Mēs esam konsekventi un atklāti mūsu nodomos un rīcībā. To pamatā ir pieņēmums, ka, ja ekonomiskie apstākļi uzlabojas, tad cilvēki var vairāk enerģijas ieguldīt citu problēmu — politisku, sociālu u.c. — risināšanā, lai gan tās visas ir saistītas. Šobrīd, kad Ukrainas valstī ir kritisks stāvoklis — pirms īsa brīža es izlasīju ziņu, ka V. Yushchenko ir atlaidis parlamentu —, mūsu palīdzībai var būt izšķirīga nozīme. Tomēr sadarbība, kas aprobežosies tikai ar ekonomiku, nebūs pietiekama. Mums ir jābūt plašākam projektam, detalizētai stratēģijai, ko veidotu dažādi aspekti.

Mūsu kaimiņattiecību politikas struktūra sniedz mums iespēju izmantot Vidusjūras reģiona valstu savienībai līdzīgu stratēģiju. Ir Napoletano kundzes ziņojums, kuru ļoti atbalsta pašreizējā prezidentūra. Francijas prezidentūrai būtu ieteicams izrādīt vairāk drosmes, veicinot pietiekama skaitliskā sastāva deputātu grupas priekšlikumu izveidot EURO-NEST, kas ir Eiropas Savienības un mūsu austrumu kaimiņvalstu parlamentu oficiālā asambleja. Mums nav jāaprobežojas tikai ar valstīm ap Vidusjūras baseinu, bet mums ir jābūt līdzsvarotam redzējumam uz mūsu kaimiņattiecību politiku. Mēs nedrīkstam atstāt vājos posmus tajā valstu ķēdē, kura aptver mūsu Eiropas Savienības robežas.

Par paraugu izmantojot Barselonu kā potenciālo kandidāti uz Vidusjūras reģiona valstu savienības mītnes vietu vai kā bijušo galvaspilsētu, es ierosinu nākotnē izveidot austrumu kaimiņvalstu savienību — kaut ko līdzīgu Melnās jūras reģiona valstu savienībai — ar vadības atrašanās vietu Ļubļinas pilsētā, Austrumpolijā. Vēsturiski Ļubļina sevi ir pierādījusi kā svarīgas starptautiskas savienības pilsētu, kura pastāvējusi pirms tās savienības, kuru mēs šobrīd veidojam vai vismaz mēģinām veidot.

Noslēgumā manas nostājas un priekšlikuma mērķis ir, ka es vēlētos mobilizēt šo Parlamentu, Komisiju un Padomi, lai tie būtu aktīvāki attiecībā uz mūsu austrumu dimensiju. Kāpēc mums tas ir jādara? Atbilde ir vienkārša: Ja mēs ticam tam, ka mūsu Eiropas vērtības spēj uzlabot cilvēku stāvokli uz Zemes, nav iespējama nekāda pasīva politisko attīstības tendenču gaidīšana šajā reģionā.

Notikumi Gruzijā ir brīdinājums mums, ja mēs domājam par Ukrainas nākotni. Darīsim kaut ko, lai, kādu rītu pamostoties, neatklātu, ka mēs esam izstumti no politiskās un ekonomiskās skatuves, ka uz tās jau darbojas kāds cits dalībnieks vai ka tiekam pat vainoti par pasivitāti, politiskā redzējuma trūkumu un nespēju atrisināt konfliktus mūsu kaimiņattiecībās. Ja mēs paļausimies uz Kremļa stratēģiju — kuru, šķiet, atbalstīja Martin Schulz vadītā Sociāldemokrātu grupa tās nesenajā delegācijas vizītē Maskavā —, tad mēs zaudēsim kā starptautiskās skatuves dalībnieks. Mūsu Eiropas Savienības pilsoņi būs enerģijas cenu, spriedzes un nedrošības upuri.

Noslēdzot šo runu, gribu teikt, ka pat tad, ja Ukraina demokratizācijas jomā nav tik efektīva, kā mēs to gribētu, mēs nedrīkstam samazināt mūsu pūliņus izveidot ciešāku sadarbību ar tās iedzīvotājiem, kuru centieni, kas ir saistīti ar Eiropas Savienību, ir ļoti svarīgi ne tikai viņiem pašiem, bet, iespējams, pat vēl vairāk mums, Eiropas pilsoņiem.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Eiropas Parlamentam par to, ka tas nekavējoties sniedza savu viedokli un pieņēma šo pozitīvo ziņojumu, jo ir svarīgi, lai pēc Ukrainas pievienošanās PTO šis nolīgums pēc iespējas drīzāk iegūst oficiālu statusu, tā novēršot jebkuru juridisko vakuumu.

Pēc Ukrainas pievienošanās PTO ar šo nolīgumu tiek saglabātas divas ļoti svarīgas saistības, kas palīdz mūsu starptautisko jūras pārvadājumu uzņēmumiem viņu darbībā Ukrainā.

Pirmais noteikums paredz valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu Kopienas pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri, sniedzot starptautisko jūras un upju pārvadājumu pakalpojumus Ukrainas iekšējos ūdeņos, nodrošina starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumus. Otrs noteikums saglabā tā saukto Grieķijas klauzulu, kura atļauj ES vai Ukrainas pilsoņiem, vai kuģniecības uzņēmumiem, kuri reģistrēti ārpus ES vai Ukrainas, gūt labumu no noteikumiem par jūras pārvadājumu pakalpojumiem, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgi ES vai Ukrainā.

Šie divi noteikumi tiks iekļauti ļoti tālejošā brīvās tirdzniecības nolīgumā, par kuru mēs pašlaik risinām sarunas ar Ukrainu. Šis brīvās tirdzniecības nolīgums tiek raksturots kā plašs un visaptverošs BTN, un tam patiešām ir jāatbilst šiem apzīmējumiem.

Mēs uzstājam, ka šim nolīgumam tādam ir jābūt svarīgo politisko un ekonomisko apsvērumu dēļ, kuri attiecas uz Ukrainu. Process, kurā mēs esam iesaistīti, attiecas ne tikai uz tirdzniecību un ieguldījumu plūsmu. Tā ir zīme par Ukrainas nepārtrauktu politisko un ekonomisko integrāciju pasaules ekonomikā un nopietnu partnerību ar ES.

Brīvās tirdzniecības nolīgums ir viena no galvenajām daļām plašākā asociācijas nolīgumā, par kuru mēs risinām sarunas ar Ukrainu kaimiņattiecību politikas kontekstā.

Lai Ukraina varētu transponēt, īstenot un ieviest ES acquis dažās galvenajās jomās, kā tas nolemts pašreizējās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu, Eiropas Savienībai šajās jomās ir jābūt gatavai palielināt iekšējā tirgus ieguvumus. Tas jo īpaši attiecas uz pakalpojumiem, kur var būt visvairāk pievienotās vērtības abiem partneriem. Turklāt, tā kā Ukrainas PTO saistības pakalpojumu jomā jau ir ļoti plašas, BTN un acquis tuvināšanas process ļaus mums risināt jautājumus par šķēršļiem aiz robežas.

Ar šo nolīgumu stimulēs ES ārvalstu tiešo ieguldījumu Ukrainā, samazinot birokrātisko slogu un ieviešot pārredzamību, palīdzot eksportētājiem un pakalpojumu sniedzējiem abās pusēs, padarot mūsu attiecības ciešākas un kopīgi piemērojot mūsu standartus. Tādēļ mums ir jāpanāk paātrināta tirdzniecības plūsma un personisko kontaktu loka paplašināšanās, kas izriet no mazo uzņēmumu un reģionālo piegāžu ķēžu pieauguma.

Tas, protams, ir problemātisks un ilgstošs process, bet Komisija uzskata, ka ar šo nolīgumu tiks radīta sistēma un stimuli konverģencei.

Bet, kā es uzsveru iepriekš, mēs nedrīkstam aizmirst, ka attiecībā uz šo procesu runa nav tikai par ekonomiskajām iespējām. Process ir daļa no plašāka pārbaudījuma saistībā ar Ukrainas pārveidi un tās partnerību ar Eiropas Savienību.

  Zita Pleštinská, PPE-DE grupas vārdā. – (SK) Lai gan Ukrainas pašreizējās nestabilās iekšpolitikas dēļ valsts sarunu intensitāte ir samazinājusies, uz tām ir jāraugās kā uz daļu no demokrātijas procesa. ES integrācija joprojām ir Ukrainas ārpolitikas galvenā prioritāte. Es atzinīgi vērtēju sava kolēģa Zbigniew Zaleski kunga ziņojumu. Tajā izcelti daudzi svarīgi aspekti un uzsvērts tas progress, kuru Ukraina ir panākusi kopš Oranžās revolūcijas.

Es esmu pārliecināta, ka bez ES pastiprināta atbalsta Ukrainai saistībā ar tās pievienošanos PTO, tā, iespējams, nebūtu kļuvusi par šīs svarīgās organizācijas dalībvalsti 2008. gada maijā. Tieši tāpat kā toreiz, Ukrainai tagad atkal ir vajadzīgs ES atbalsts.

ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejas 11. sanāksmes laikā, kas notika Kijevā un Krimā pagājušajā nedēļā, es guvu vēl lielāku pārliecību par to, ka ES ir jābūt gatavai atbalstīt Ukrainas centienus gan tehniskā, gan finansiāla ziņā. No otras puses, Ukrainai ir jāīsteno nepieciešamās reformas, jo īpaši tās pakalpojumu nozarē, un jāiesaistās mērķtiecīgās sarunās ar ES.

  Francisco Assis, PSE grupas vārdā. – (PT) Nolīguma noslēgšana ir lieliska iespēja atkārtoti uzsvērt to attiecību nozīmi, kuras saista ES un Ukrainu daudzās nozarēs.

Šo aizvien intensīvāko attiecību pamatā ir kopīgo vērtību un principu mantojums un atkārtoti paustā vēlme stiprināt partnerību un sadarbību iestāžu līmenī.

Eiropas Savienība var vienīgi ar apbrīnu raudzīties uz Ukrainas iedzīvotāju centieniem nostiprināt demokrātisko sistēmu, tiesiskumu un atvērtu ekonomiku. Šie centieni tiek īstenoti īpaši grūtos apstākļos, un tas nozīmē, ka mūsu atbildība pret šo valsti un pašiem pret sevi ir pat vēl lielāka.

Mēs visi apzināmies Ukrainas īpašo situāciju, kas tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas un tās vēstures dēļ rada veselu problēmu kompleksu, kuru caurvij dažāda veida saspīlējumi, kā arī tās ārkārtīgi lielo nozīmi ģeopolitiskajā un ģeoekonomiskajā ziņā. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jācenšas veicināt tādus sadarbības veidus, kuri sekmētu šīs svarīgās valsts attīstību un stabilizāciju.

Gan paveiktais, gan pilnīgi skaidri noteiktās perspektīvas, kas balstās uz tuvākajā laikā noslēdzamo asociācijas nolīgumu, kurā ietverta brīvās tirdzniecības zonas izveide, sniedz vērā ņemamu pamatojumu optimismam. ES pusei ir pienākums neignorēt ļoti plašas Ukrainas sabiedrības daļas paustos mērķus par attiecību nostiprināšanu ar Eiropu. Šie mērķi izriet no Ukrainas vēlmes būt par dalībnieci tajā kopienā, kuras vērtības, kā arī politiskās un ekonomiskās organizācijas modelis ir Eiropas identitātes centrā.

Tirdzniecības paplašināšana, jo īpaši pakalpojumu nozarē, ir palīdzējusi padziļināt ekonomiskās attiecības un var būtiski veicināt šīs valsts modernizēšanu. Ukrainas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kas izpelnījās ES entuziasma pilnu atbalstu, ļāva šai valstij pievienoties daudzpusējai pasaules tirdzniecības sistēmai, kura cita starpā dod šai valstij arī iespēju tuvināties Eiropai. Šis tuvināšanās process ir jāpastiprina, tā kā tas ne tikai radīs ieguvumus abām tieši iesaistītajām pusēm, bet arī visam reģionam.

Ukraina ir daļa no Eiropas pagātnes un no tās nākotnes. Jebkuri pat niecīgākie pasākumi, kas vērsti uz šā fakta akcentēšanu, ir pelnījuši, lai tos novērtētu atzinīgi un atbalstītu.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sākt šīs debates no citas puses.

Pēc Eiropas Parlamenta delegācijas vizītes Ukrainā pagājušajā nedēļā ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka par Ukrainas nākamo soli uz rietumiem, ceļu uz demokrātiju un pat uz integrāciju Eiropas Savienībā nelems tikai šis Parlaments, bet ļoti lielā mērā pati Ukraina. Neskaitāmās politiskās krīzes un gadu no gada notiekošās diskusijas par to, vai atkal gaidāmas jaunas vēlēšanas — ar to es saskaros savās regulārajās ikgadējās vizītēs — nevar nodrošināt integrāciju.

ES delegācijas Ukrainā locekļi skaidri norādīja, ka politisko bloku pārstāvju sacensība vairs nedrīkst dominēt pār politisko darba kārtību, ka viņiem ir jāpanāk vienošanās par veicamajiem pasākumiem, lai stabilizētu šo valsti.

Vēl aizvien praktiski nav iespējams izvēlēties politiskās programmas un saturu. Tas ir ļoti satraucoši, jo daudzi Ukrainas pilsoņi, kuri patiešām smagi cīnījās, lai panāktu demokrātisku procesu, tagad izvairās no politikas. Katrā vizītē un katrā tikšanās reizē ar visu Ukrainas bloku un partiju pārstāvjiem mēs jūtam, ka gaisā virmo milzīga neapmierinātība.

  Andrzej Tomasz Zapałowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Tirdzniecības attiecības starp ES valstīm un Ukrainu ir īpaši nozīmīgas abu partneru demogrāfiskā potenciāla dēļ. Šo attiecību attīstīšana ir vēl jo svarīgāka tāpēc, ka tirdzniecības sakari palīdzēs veicināt Ukrainas iedzīvotāju proeiropeiskos centienus. Mūsu divpusējās attiecībās joprojām ir daudzas neatrisinātas problēmas. Viena no šīm problēmām ir jautājums par Ukrainas partneru īstenoto nelikumīgo uzņēmumu pārņemšanu. Neskaidrās attiecības, kuras dominē Ukrainas tiesvedībā, nozīmē, ka var būt vajadzīgi daudzi gadi, lai īpašumu atgūtu. Mūsu partnera politiskajai nestabilitātei ir arī nelabvēlīga ietekme uz mūsu arvien plašāko sadarbību. Nākotne solās būt pat vēl neparedzamāka.

Mēs ceram, ka iestādes Ukrainā darīs visu, kas ir to spēkos, lai Eiropas Savienībai būtu robežas ar Ukrainu, kuras rīcībā ir pilnīgas juridiskās un politiskās garantijas uzņēmumu un ekonomiskās sadarbības attīstībai, jo īpaši pakalpojumu jomā.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Politiskās un ekonomiskās attiecības ar Ukrainu mums ir ļoti svarīgas. Katru gadu mēs redzam, ka Ukrainā palielinās ieguldījumi, un šajā procesā ir iekļauta Eiropas dimensija. Šiem ieguldījumiem ir labvēlīga ietekme uz daudzām nozarēm, arī uz patērētājiem Ukrainā, jo palielinās patēriņa līmeņi. Ārvalstu banku līdzdalība Ukrainas banku nozarē jau ir sasniegusi 35 %. Pakalpojumu nozare Ukrainas ekonomikai ir būtiska un ļoti svarīga. Lai šajā nozarē sasniegtu ES valstu attīstības līmeni, Ukrainā ir vajadzīgas turpmākas reformas un ieguldījumi. Tas pats attiecas uz citām Ukrainas ekonomikas jomām, arī uz veselības aprūpes un tūrisma nozari.

Mums ir jāattīsta un jānostiprina Ukrainas un Eiropas Savienības ekonomiskās attiecības. Mums ir jāpatur prātā, ka Ukraina mums ir svarīga tranzītvalsts no energoapgādes drošības Eiropā aspekta. Mēs arī novērtējam Ukrainas centienus, īpaši tiesiskā regulējuma izstrādes jomā, saistībā ar ekonomiskā dialoga ar Eiropu paplašināšanu un nesen iegūto piederību PTO.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mana politiskā grupa — Nāciju Eiropas grupa — pilnībā atbalsta pašlaik iztirzāto normatīvās rezolūcijas projektu. Ukraina ir interesanta partnere, jo īpaši tirdzniecības, pakalpojumu un ieguldījumu jomā. Laba sadarbība starp Eiropas Savienību un Ukrainu ir ļoti svarīga, jo īpaši kaimiņvalstīm. Viena no šādām valstīm ir Polija, kuru ar Ukrainu saista daudzu gadu pieredze, kura neaprobežojas tikai ar ekonomikas jomu.

Ukrainai ir milzīgs tūrisma un atpūtas jomas attīstības potenciāls. Tā ir bagātu kultūras tradīciju valsts. Lai Ukraina pienācīgi attīstītos, tai ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, ieguldījumi, kā arī banku sistēmas un sociālās komunikācijas paplašināšana. Eiropas Savienība var palīdzēt Ukrainai šajās jomās. Ukraina ir arī svarīgs pārdošanas tirgus Eiropas Savienības precēm. Tas mums noteikti jāpatur prātā, kad precizēsim savus uzdevumus un rīcības virzienus sadarbībai nākotnē.

SĒDI VADA: A. BIELAN
priekšsēdētāja vietnieks

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nolīgums ar Ukrainu ir svarīgs notikums, kas palīdz racionalizēt attiecības starp mūsu valstīm. Tas ir labs sākumpunkts ceļā uz asociācijas nolīguma sagatavošanu starp ES un Ukrainu. Ar šo nolīgumu galvenokārt tiek radīta iespēja attīstīt tirdzniecības apmaiņu un palielināt ieguldījumu divvirzienu sistēmā. Viena ārkārtīgi svarīga mūsu sadarbības joma ir zinātības nodošana standartu un kvalitātes jomā, kā arī un mūsu juridiskā un institucionālā mantojuma konverģence. Jauniešu — jo īpaši studentu — apmaiņa palīdzēs veicināt šo uzdevumu īstenošanu kopā ar sadarbības attīstību zinātnes, kultūras un tūrisma jomā.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs es vēlos pievērst uzmanību trim, manuprāt, svarīgiem, jautājumiem. Pirmkārt, Ukraina ir galvenā Eiropas Savienības partnere, virzoties uz naftas un gāzes piegāžu diversifikāciju. Saprašanās ar Ukrainu sniedz Eiropai iespēju nodrošināt naftas un gāzes piegādes no Melnās jūras un Kaukāza reģiona.

Otrkārt, Ukrainas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai šā gada maijā ir radījusi labvēlīgus papildnosacījumus ekonomisko attiecību attīstīšanai ar šo valsti, jo īpaši pakalpojumu jomā.

Treškārt un visbeidzot, bīstamās nevērības pret infrastruktūru dēļ Ukrainai tagad ir vajadzīgs nozīmīgs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības, ne tikai no ES budžeta, bet galvenokārt no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz Komisijas vārdā pateicos Parlamentam par šiem komentāriem, tā pozitīvo atzinumu un šā ziņojuma ātro pieņemšanu.

Īstermiņā tas abiem partneriem palīdz aizsargāt dažas svarīgas ekonomiskās intereses ar vismazāko iespējamo juridisko vakuumu pēc Ukrainas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Vidējā un ilgākā termiņā tā ir tikai viena daļa no plašāka un ļoti tālejoša ekonomiskās integrācijas procesa, kurā mēs esam iesaistīti atbilstoši mūsu asociācijas nolīgumam ar Ukrainu.

  Zbigniew Zaleski, referents. − Komisāre, nolīguma par jūras pārvadājumu pakalpojumiem nozīmi nevar nenovērtēt. Mēs visi zinām, cik svarīgs Eiropai un mums visiem varētu būt maršruts pa Melno jūru un tranzīts pa zemes ceļiem, šķērsojot Ukrainu, bet bez mūsu atbalsta šā reģiona nākotne ir neskaidra. Es tagad runāšu poļu valodā.

referents. − (PL) Mani kolēģi deputāti ir minējuši ciešas sadarbības nepieciešamību un ir uzsvēruši to, ka Ukraina nepārprotami ir piederīga Eiropai. Viņi ir iesaistījušies sarunās par ieguldījumiem, tūrismu un uzņēmējdarbību. Protams, daudz ir atkarīgs no pašas Ukrainas. Tas ir skaidrs. Iespējams, jo īpaši pašlaik, šodien un rītdien, nākamajās nedēļās, sašķeltajiem Ukrainas iedzīvotājiem vajag palīdzību ekonomiskajā, politiskajā, zinātnes un sociālajā jomā. Pārstāsim tik daudz kritizēt, labāk spersim saprātīgus un konstruktīvus soļus! Tas būs abu pušu labā: Ukrainas un ES labā. Liels paldies jums visiem par šīm debatēm, un vai drīkstu jums lūgt izteikt stingru atbalstu šim ziņojumam?

  Priekšsēdētājs . − Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – Pakalpojumu nozare ir svarīga ES un Ukrainas tautsaimniecībām. Šķiet, ka Ukraina ir spiesta reformēt savu enerģētikas nozari, lai palielinātu ražošanu un uzlabotu kvalitātes un drošības standartus. Tādējādi īstermiņa pārejas grūtību rezultātā ir jārodas modernizētam un pārredzamākam pakalpojumu tirgum. No otras puses, mēs nedrīkstam aizmirst cīnīties pret korupciju, kas Ukrainā ir tik izplatīta.

Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai atbalstīt Ukrainas centienus, bet arī Ukrainai ir jāpaveic savas iekšējās reformas. Ir vairāki jautājumi, kuri ir jārisina mums kā Eiropas Savienības pārstāvjiem: (1) Ukrainas un ES dalībvalstu energoapgādes drošības nostiprināšana; (2) augstāka līmeņa energoefektivitātes nodrošināšana; (3) siltumenerģijas nozares pārveidošana un modernizēšana, kā arī tās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšana; (4) elektroenerģijas ražošanas jaudu regulēšanas palielināšana un (5) atjaunojamās enerģijas augstāka patēriņa līmeņa nodrošināšana. Visi šie jautājumi jārisina atklātā un pārredzamā enerģijas tirgū. Mēs nevaram strādāt ar vairāk monopoliem tik svarīgās nozarēs.