Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts darba kārtībā ir debates par Dan Jørgensen, kurš pārstāv Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, ziņojumu (A6-0291/2008) par pārskatīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (COM(2007)0817).

  Dan Jørgensen, referents. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Ik dienu ir Eiropas iedzīvotāji, kuri saslimt gaisa piesārņojuma dēļ. Ik dienu ir Eiropas iedzīvotāji, kuri mirst satiksmes Eiropā radītā gaisa piesārņojuma dēļ. Mēs arī zinām, ka mēs saskaramies ar milzīgām klimata pārmaiņām, kas lielā mērā ir saistītas ar to, ka transporta nozare izmanto pārāk daudz degvielas. Šo divu iemeslu dēļ šis ir ārkārtīgi svarīgs tiesību akts, kuru mēs šopēcpusdien apspriežam Parlamentā. Arī šo divu iemeslu dēļ šis ir ārkārtīgi svarīgs kompromiss, par kuru mēs esam veiksmīgi risinājuši sarunas starp Parlamentu un Ministru Padomi, un kuru mēs, es ceru, pieņemsim rīt.

Tas, ko mēs pieņemtu, ir pienākums no Eiropas iestāžu puses īstenot daudz lielāku lomu cīņā pret gaisa piesārņojumu. Tas, ko mēs pieņemam, ir pienākums iestādēm ņemt vērā vairāk nekā cenu mārciņās un pensos vai eiro un centos, pieņemot lēmumu iegādāties transportlīdzekli — atkritumu savākšanas kravas automašīnu, autobusu vai citu transportlīdzekli, kuru tās izmanto, lai veiktu publiskā sektora uzdevumus. Vērā arī jāņem ar veselību, vidi un klimatu saistītās izmaksas, tas, ka transportlīdzekļi emitē dažāda veida daļiņas un ka, dedzinot fosilo kurināmo, tie rada palielinātu piesārņojumu un tādējādi lielāku globālo sasilšanu.

Mēs neliekam vietējām iestādēm izvēlēties videi visdraudzīgāko risinājumu, bet mēs liekam tām ņemt vērā sekas attiecībā uz veselību un vidi, veicot savus aprēķinus. Mēs arī radām atklātību un pārredzamību saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem. Tādējādi es esmu arī pārliecināts, ka daudz vairāk valsts iestāžu Eiropā izdarīs pareizu — t.i., “zaļu” — izvēli, nevis īstermiņa, lai gan varbūt lētāku izvēli, kas ietver aprēķinus tikai mārciņās un pensos. Turklāt tas ir šā priekšlikuma kopējais mērķis.

Turklāt šim priekšlikumam, iespējams, es ceru, būs zināma tiešā ietekme uz vidi, jo valsts sektors faktiski ir atbildīgs par lielu daļu no dažādu transportlīdzekļu iepirkumiem: piemēram, attiecībā uz autobusu iegādi, valsts iestādēm Eiropā veicot aptuveni vienu trešdaļu no autobusu iepirkumiem. Papildus ļoti tiešajai ietekmei uz vidi šim priekšlikumam arī būs sekundāra ietekme, jo mēs vēlamies radīt pieprasījumu pēc īpašiem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem — pieprasījumu, kas var stimulēt tirgus pārmaiņas, un kas var padarīt rūpniecības nozarei jaunu, labāku un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izstrādi par ienesīgu nodarbošanos, un pirms tām prasa to darīt ar tiesību aktiem.

Es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt, ka šī nav ļoti birokrātiska kārtība. Tas nav jautājums par daudzo apgrūtinošo noteikumu piemērošanu vietējām iestādēm. Tas nav arī jautājums par milzīga birokrātiskā sloga radīšanu. Tieši pretēji, mēs esam izstrādājuši sistēmu, kuru ir ļoti viegli īstenot un ieviest. Tā ir sistēma, kas arī ietver izņēmumus, kur vien tie var būt nepieciešami, un jo īpaši tāda sistēma, kas nodrošina, ka valsts, kurai jau ir efektīva sistēma, ar kuru ņem vērā transportlīdzekļu iepirkumu ietekmi uz veselību un vidi, var saglabāt šo sistēmu.

Kā jau ir norādīts, mēs esam sekmīgi sarunās panākuši vienošanos, kompromisu. Šajā procesā, es uzskatu, mēs esam arī devuši svarīgu signālu par to, ka mums ir savstarpējs atbalsts šeit, Parlamentā, tajā, kas attiecas uz šo svarīgo tiesību aktu. Es vēlētos pateikties visiem “ēnu” referentiem un Komisijai par konstruktīvo sadarbību ar to. Es arī vēlētos pateikties Francijas prezidentūrai par tiem mērķtiecīgajiem centieniem, kurus tā arī ir veikusi, lai panāktu šo kompromisu. Es esmu lepns, ka rīt mēs varam pieņemt tiesību aktu, ar kuru samazinās piesārņojumu Eiropā un saskaņā ar kuru vietējās iestādes būs vadībā cīņā pret globālo sasilšanu un cīņā pret gaisa piesārņojumu, kura dēļ katru gadu saslimst daudzi Eiropas iedzīvotāji.

SĒDI VADA: L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā jūs zināt, šā priekšlikuma mērķis ir palielināt energoefektīvo transportlīdzekļu, kas rada zemu piesārņojuma līmeni, pieejamību Eiropas tirgū ar mērķi samazināt gan enerģijas patēriņu, gan CO2 un citu piesārņojošo vielu emisijas. Šie pasākumi sniegs labumu pilsoņiem, kuri dzīvo pilsētās un lielpilsētās, kas pašlaik ir lielākā daļa no Eiropas iedzīvotājiem.

Vispirms es vēlētos pateikties referentam Jørgensen kungam un “ēnu” referentiem par viņu iesaisti un konstruktīvo ieguldījumu, kā arī par ciešo sadarbību, kas ir bijusi starpiestāžu diskusijās visu vasaru. Šis sadarbības process ir devis mums iespēju sagatavot kompromisa tekstu, kas ir saņēmis plašu atbalstu pirmajā lasījumā.

Ar priekšlikuma direktīvai noteikumiem nosaka, ka valsts iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kuri piedāvā sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, ir jāiekļauj enerģijas patēriņš un CO2 un citu piesārņojošo vielu emisijas starp kritērijiem, lai izraudzītos transportlīdzekļus, kurus iepērk ar piedāvājumu konkursu starpniecību. Tādējādi lēmuma par iepirkumu pamatā turpmāk nebūtu tikai transportlīdzekļa cena, bet arī ar vidi saistītās izmaksas, kas tam rodas visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā. Vienlaikus ar šo priekšlikumu atstāj vietējām iestādēm iespēju izlemt par šo noteikumu īstenošanas detaļām un tādējādi ar to pilnībā ievēro subsidiaritātes principu. Ar šo normatīvo tekstu, kuru mēs apstiprinām, nerada jaunas administratīvās procedūras. Tādējādi priekšlikums pilnībā atbilst spēkā esošajām regulām par iepirkumu un sabiedriskajiem pakalpojumiem un visi noteikumi, kurus tās ietver, piemēram, par atbrīvojuma sliekšņiem, paliek spēkā.

Turklāt šis priekšlikums ir nozīmīgs solis uz priekšu, Kopienas enerģētikas, klimata un vides politikā. Šī direktīva ietvers vispārējos parametrus enerģijas patēriņam, CO2 emisijām un citu piesārņojošo vielu emisijām iepirkumos ar piedāvājumu konkursu starpniecību. Tāpēc valsts sektors Eiropā būs kā piemērs, veicinot modernākas inovatīvās tehnoloģijas, lai radītu ilgtspējīgas transporta sistēmas nākotnē. Manuprāt, šis ir ļoti skaidrs vēstījums un to var nodot ar vietējās sabiedrības interesi vai ar to starpniecību, kuri rada vietējos pakalpojumus saistībā ar ļoti svarīgo piesārņojuma samazināšanas jomu.

Turklāt ar šo priekšlikumu ievieš ilgtspējīgas ekonomikas principus atklātajos konkursos par transportlīdzekļu piegādi, nepaaugstinot izmaksas. Tā vietā ietekme, kura transportlīdzekļiem būs visā to lietošanas laikā, tiks prognozēta un padarīta pārredzama, pirms tā rodas. Tāpēc par sabiedriskā transporta līdzekļu pirkšanu tiks izlemts racionālā veidā, lai var izvairīties no augstākām izmaksām gan attiecībā uz operatoriem, gan pašiem sabiedriskā transporta uzņēmumiem.

Sagaidāms, ka šīs direktīvas ietekme — un es tieši noslēdzu savu runu, priekšsēdētāja kungs, — ievērojami pārsniegs tās tiešo piemērošanas jomu. Publiskā iepirkuma procedūras ir nozīmīgs, ļoti atpazīstams tirgus un tās var ietekmēt uzņēmumu un privātpersonu pieņemtos lēmumus. Var gaidīt, ka, pateicoties šai direktīvai, ilgtermiņā “tīrie”, energoefektīvie transportlīdzekļi lielākā skaitā parādīsies tirgū un to cenas samazināsies ar apjomradītajiem ietaupījumiem. Rezultātā energoefektivitāte paaugstināsies un CO2 un citu piesārņojošo vielu emisijas samazināsies visiem Eiropā izmantotajiem transportlīdzekļiem.

Tagad es vēlētos dzirdēt, kas ir sakāms tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri vēlas piedalīties šajās debatēs, lai debašu noslēgumā es varētu viņiem sniegt nepieciešamos skaidrojumus. Es ceru, ka ar šo debašu starpniecību mēs varam panākt pozitīvu iznākumu un ka pārskatītais priekšlikums direktīvai var tikt pieņemts.

  Andreas Schwab, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es vēlētos sākt, minot to, ka no šā ziņojuma projekta nepārprotami izriet, ka vides aizsardzība un klimata pārmaiņas ir patiešām svarīgas visam Eiropas Parlamentam un visām tā komitejām, bet tāpat arī Komisijai un Padomei.

Tāpēc es domāju, ka mēs varam noteikti pievienoties Jørgensen kungam, kad viņš saka, ka ikvienam Eiropā ir jāpievērš uzmanība piesārņotāju emisiju samazināšanai un ka vides un klimata aizsardzības faktoriem ir svarīga loma transportlīdzekļu iegādē. Tomēr videi un klimata pārmaiņām ir arī jārūp cilvēkiem, pašiem Eiropas Savienības pilsoņiem — tām ir jābūt neuzspiestām rūpēm, citiem vārdiem, to raizēm, kuri iegādājas automobiļus vai autobusus Eiropas Savienībā. Tāpēc es joprojām domāju par to, vai tie noteikumi, kurus mēs ierosinām šajā saistībā, beigu beigās patiešām stiprinās pilsoņu morālo apziņu šajā jautājumā vai arī tie faktiski vājinās to, un vai šī direktīva vispār īstenībā kalpo tiem mērķiem, kurus mēs cenšamies sasniegt vai arī tā patiesībā tikai radīs vēl lielāku neapmierinātību ar tā dēvēto Briseles birokrātiju.

Kā es to redzu, ir ļoti daudzi piemēri daudzās Eiropas valstīs, kuri parāda, ka ar ūdeņradi darbināmie transportlīdzekļi un zema CO2 emisiju līmeņa transportlīdzekļi pašlaik jau tiek iepirkti bez šīs direktīvas — citiem vārdiem, jau ir izpratne par ekoloģiskajiem aspektiem. Es drīzāk šaubos par to, vai direktīva patiešām veicinās to, jo, manuprāt, ar šo direktīvu dara ļoti maz, un tā nav taisnība, kā jūs apgalvojat, Jørgensen kungs, ka ietekme uz vidi būs sevišķi liela.

Mūsu mērķim ir jābūt padziļināt pircēju izpratni un ne obligāti ietekmēt 1 % no pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļu tirgus un 6 % no kravas automobiļu tirgus ar šo direktīvu. Es domāju, ka šī ietekme būs salīdzinoši neliela: konkursa specifikācijas būs samērā plašas un galu galā īstenošana dalībvalstīs dominēs pār lēmumu. Tas nozīmē, ka ir diezgan liela iespēja vismaz saskaņā ar Padomes juridiskajiem dienestiem, ka ietekme uz vidi būs tikai 1 % apmērā un tādējādi, ka šis iespaids uz vidi būs samērā neliels.

Tomēr ar šo direktīvu arī nenodarīs nekādu kaitējumu, jo beigās visi tie, kuri iesaistīti, varēs turpināt lielākā vai mazākā mērā kā iepriekš. Tas ir Padomes un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas “ēnu” referenta Hoppenstedt kunga nopelns. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumā, kuru es sagatavoju, arī tika ieņemta nostāja saskaņā ar šīm nostādnēm un bija iespējams veikt ievērojamus direktīvas uzlabojumus šajās trīspusējās sarunās.

Tāpēc es domāju, ka ir noteikti dažas pozitīvas lietas, kuras ir vērts uzsvērt, jo daži ar birokrātiju saistītie problemātiskie jautājumi direktīvā ir atrisināti. Tagad ar to dalībvalstīm nodrošina iespēju noteikt tehniskās prasības piedāvājumu konkursiem, kas sniedz ievērojamu elastīguma pakāpi. Ar to arī nosaka, ka specializētie transportlīdzekļi kopumā nav iekļauti tās darbības jomā.

Tomēr joprojām ir “nulles” ietekmes risks un tāpēc es noslēgumā teiktu, ka ar direktīvu cenšas sasniegt pareizo mērķi, virzoties pa nepareizo ceļu. Grozījumi, kas radās trīspusējās sarunās panāktā kompromisa rezultātā, nozīmē, ka — pieņemot, ka tas tiek īstenots dalībvalstu līmenī veidā, kas ir izdevīgs līgumslēdzējiem, — daudzās dalībvalstīs tai visticamāk nebūs gandrīz nekādas ietekmes.

Tiem, kuri iesaistīti ES iestādēs, ir jājautā sev, vai ar šo direktīvu, kāda tā ir pašlaik, joprojām — pēc jāatzīst, ka sarežģītā kompromisa trīspusējās sarunās — patiešām sasniedz to mērķi, kam tā bija paredzēta. Tās noteikumu kvalitāte gandrīz pilnībā ir atkarīga no to transponēšanas dalībvalstīs, un tādā gadījumā nav faktiskas nepieciešamības pēc Kopienas līmeņa regulējuma.

Es vēlreiz norādītu, ka par nožēlu šī direktīva galu galā attiecas tikai uz 1 % no pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļu tirdzniecības un uz 6 % no komerciālo transportlīdzekļu tirdzniecības un tāpēc diemžēl nebūs īpaši liels ieguvums attiecībā uz vidi.

  Silvia-Adriana Ţicău, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotāja. − (RO) Ar šo direktīvu ievieš “zaļos” kritērijus starp kritērijiem, kas tiek pārbaudīti “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu iegādei. Dalībvalstis informēs līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzējus, kuri sniedz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, par noteikumiem attiecībā uz videi draudzīgu transportlīdzekļu iepirkumu.

Transporta un tūrisma komiteja ierosina to, lai dalībvalstis un Komisija izvērtētu pilsētu mobilitātes projektu atbilstību finansiālā atbalsta saņemšanai un ņemtu vērā videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu valsts stratēģisko ietvardokumentu un valsts un reģionālo darbības programmu vidusposma pārskatīšanas laikā. Tāpat ir jāturpina ar pilsētas transportu saistītās iniciatīvas un CIVITAS (Pilsēta — Dzīvotspēja — Ilgtspēja) un “Saprātīga enerģija Eiropai” programmas.

Transporta un tūrisma komiteja ir ierosinājusi to, ka tās iestādes, kuru videi draudzīgo transportlīdzekļu iepirkumi veido lielāko daļu no attiecīgā gada kopējā valsts iepirkuma, izmantotu marķējumu „tīrs un energoefektīvs pilsētas autotransports”. Es vēlētos apsveikt referentu un es esmu pārliecināta, ka šis dokuments mainīs vietējo valsts iestāžu attieksmi pret vidi.

  Karsten Friedrich Hoppenstedt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas priekšlikums, kuru mēs pašlaik izskatām, par energoefektīvo transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu ir sākotnējā priekšlikuma, kuru mēs noraidījām pirms diviem gadiem, pārskatītais variants. Jaunais Komisijas priekšlikums ir būtisks uzlabojums. Tomēr jāsaka, ka šis tiesību akta teksts arī ietver vairākas lietas, kuras var kritizēt, piemēram, ietekmes novērtējuma trūkums, attiecīgo transportlīdzekļu salīdzinoši nelielā tirgus daļa — kas jau ir norādīts — un, ne mazāk svarīgi, vides kritēriju obligāta iekļaušana, kas ir pretrunā Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem, pieteikumu izskatīšanas procedūrā.

Šos trūkumus ir palielinājusi atbildīgās komitejas vienošanās, ar ko radītu neelastīgus un birokrātiskus noteikumus. Šis iznākums man būtu bijis nepieņemams. Saistībā ar kompromisa panākšanas veicināšanu — un tas ir kaut kas pozitīvs, kas jāatzīmē, — kopā ar Padomi un Komisiju saturs ir pilnībā izmanīts — lai tagad būtu plenārsēdē apstiprināms tiesību akta teksts, ko var atbalstīt.

Šī tiesību akta teksta pamatā ir pašvaldību elastīgums. Dalībvalstis drīkst noteikt savas pamatnostādnes, aizvietojot Komisijas priekšlikuma standartizēto metodoloģiju. Tikai Vācijā vien man ir zināmi vairāki standarti, kurus piemēro videi draudzīgu transportlīdzekļu iepirkumiem. Šie standarti pašlaik jau veiksmīgi tiek izmantoti un saskaņā ar to, ko ir norādījušas mūsu pašvaldību apvienības, nākotnē ir jāpaliek šādā veidā. Tāpēc šajos gadījumos nav sagaidāmi nekādi jauni pienākumi.

Dalībvalstīm bez attiecīgiem noteikumiem šis tiesību akta teksts ir, no otras puses, pamatnostādnes videi draudzīgai iepirkumu politikai. Tomēr, ja dalībvalstīm ir jāizvēlas Komisijas izstrādātais modelis, tās var tagad rēķināties ar vienkāršotām procedūrām. Iepirkumu, kuru summa nepārsniedz 249 000 eiro, gadījumā nav jāuzsāk oficiāla pieteikumu izskatīšanas procedūra. Tiek piemērotas de minimis robežvērtības. Īpaši transportlīdzekļi arī nav iekļauti, kā mēs dzirdējām.

Šo kompromisa tekstu atbalsta Padome un Komisija, un tam ir piekritušas pašvaldību apvienības, kā arī transportlīdzekļu ražotāji. Pat tad, ja varbūt būtu bijis iespējams iztikt bez visa šī normatīvā teksta, praktiski nav palikušas pretējas intereses. Kopumā es iesaku atbalstīt kompromisa pieeju.

  Inés Ayala Sender, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vispirms vēlos pateikties referentam par viņa neatlaidību attiecībā uz jautājumu, kuru Parlaments sākotnēji noraidīja. Es arī vēlos pateikties Eiropas Komisijai arī par nepiekāpšanos saistībā ar šo jautājumu, iesniedzot pārskatīto tekstu, kurš ir nozīmīgs, ņemot vērā, ka ar to izmanto instrumentu, kas jau ir pieejams, proti, vietējo iestāžu spēja veicināt publisko iepirkumu, kas varētu kalpot par paraugu, jo īpaši tādā jomā kā “tīrie” autotransporta līdzekļi, kuri tagad ir svarīgi.

Es arī atzinīgi vērtēju to, ka tika riskēts šā procesa paātrināšanā, kurš, es ceru, tagad var virzīties uz priekšu, tāpat kā notika ar paktu vai saskaņošanu.

Es arī atzinīgi vērtēju to, ka tiek atbalstītas un atzītas tādas iniciatīvas kā CIty-VITAlity-Sustainability [Pilsēta — Dzīvotspēja — Ilgtspēja] (CIVITAS) un “Saprātīga enerģija Eiropai”, kuras veido šāda veida programmas pamatu. Mēs ceram, ka šis atbalsts turpināsies, tostarp arī paustais atbalsts ūdeņraža izmantošanai, atzīstot visu ieinteresēto pušu līdzdalību.

Tomēr, kas attiecas uz piegādes infrastruktūrām, man ir jāpauž nožēla, ka galu galā mēs neesam varējuši izmantot instrumentu no transporta jomas, kuru zināmā mērā noraidīja šis Parlaments, proti, Eiropas enerģētikas tīklus, ko iepriekš ierosināja, bet beigās nepieņēma.

Ir bijusi runa par visiem finanšu līdzekļiem un visu valsts atbalstu, bet neviens konkrēts Eiropas enerģētikas tīklu fonds vai programma nav noteikta. Pēdējos gados ir bijusi zināma kavēšanās attiecībā uz šiem tīkliem un tomēr jaunu, alternatīvu degvielu, piemēram, gāzes vai ūdeņraža, piegādei tie pašlaik ir ļoti nepieciešami.

Tāpēc es lūgtu komisāram Tajani, vai nākotnē, pārskatot šo tekstu vai, iespējams, pat pirms tam, viņš varētu iesniegt mums priekšlikumu šajā sakarā: proti, izmantot šo Eiropas enerģētikas tīklu instrumentu, lai nodrošinātu šo jauno degvielu piegādi vienā no tām jomām, kurās ir vislielākā nepieciešamība, citiem vārdiem, šo būtisko infrastruktūru jauno degvielu piegādei jomā.

  Vittorio Prodi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties Jørgensen kungam par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka tā patiešām ir rīcība, kas atbilst visai enerģētikas un vides paketei, kuru mēs apspriežam. Tai noteikti būs ietekme uz publiskā iepirkuma procedūrām, bez šaubām ietekmējot iestāžu izdarītās izvēles, bet pirmkārt un galvenokārt — iepriekšējā posmā — ietekmējot ražotāju izdarītās izvēles.

Tā patiesi uzskatāma par iepazīstināšanu ar saskaņotu specifikāciju sistēmu, kurām transportlīdzekļiem būs jāatbilst gan attiecībā uz parametriem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, gan attiecībā uz citiem parametriem, kas ir tieši saistīti ar piesārņojumu un veselību.

Novērtējumam naudas izteiksmē arī būtu zināma nozīme: kas attiecas uz oglekļa dioksīdu, tas jau ir ar Kioto protokolu saistīts aktuāls temats attiecībā uz emisiju kvotu tirdzniecību. Citās jomās tas arī konkrēti nozīmētu veselības nozīmes izteikšanu naudas izteiksmē vai veselības novērtējumu naudas izteiksmē. Tomēr šajā saistībā ir skaidrs, ka konkrētais mērķis ir atrast salīdzināšanas kritērijus, protams, ne tāpēc, lai veicinātu, bet drīzāk samazinātu emisijas, tostarp arī tās, kurām ir ietekme uz veselību. Tādējādi ir tehniskās specifikācijas attiecībā uz energoefektivitāti un vides rādītājiem.

Tā ir nozīmīgākā iespēja, kuru piedāvā šī direktīva. Tāpēc situācija ir skaidra, bet tā neierobežo iestādēm pieejamās izvēles iespējas. Mani drīzāk pārsteidz paustā pretējā nostāja, kura, man šķiet, ir ar daudziem aizspriedumiem. Ar šo direktīvu izvirza pārliecinošu priekšlikumu iestādēm, bet, manuprāt, tā galvenokārt ir vērsta uz transportlīdzekļu ražotājiem.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Paldies jums, priekšsēdētāja kungs, un paldies jums, Jørgensen kungs, par jūsu atklāto un konstruktīvo sadarbību. Tiesību akts, kuru, es ceru, mēs rīt pieņemsim, ir vajadzīgs tiesību akts. Katrā ziņā gūtā pieredze Dānijā, no kurienes esmu es un arī Dan Jørgensen, ir mums parādījusi, ka, ja mēs neradām atbilstošas sistēmas “zaļo” iepirkumu veikšanai, mēs nekad netiksim tālāk par sarunu posmu. Valsts iestādes izvēlas lētāko piedāvājumu, nevis “zaļāko”. Tāpēc ir pareizi noteikt, ka Eiropas iestādēm obligāti jāņem vērā, piemēram, CO2 un daļiņu emisijas, kad tās gatavojas ieguldīt līdzekļus jaunos transportlīdzekļos. Ideālā gadījumā mēs būtu gribējuši redzēt to, ka visas iestādes izmanto kopēju metodi ietekmes uz vidi kā faktora ņemšanai vērā līgumtiesību piešķiršanā, lai kļūtu skaidrs, ka “piesārņotājs maksā”. Ārējo izmaksu internalizācija, kā mēs saucam šo principu, ir kaut kas, ko mēs visi vēlamies redzēt. Tas arī sniegtu ražotājiem zināmu drošību saistībā ar izmantotajiem līgumtiesību piešķiršanas kritērijiem. Tomēr mēs ar prieku pieņemam to risinājumu, kuru mēs esam nākuši klajā šajā Parlamentā, saskaņā ar kuru vietējās iestādes un pati valsts var izvēlēties, vai tās vēlas noteikt īpašas prasības saistībā ar degvielas patēriņu un daļiņu emisijām savā konkursa nolikumā vai arī tās vēlas izmantot modeli, kurā lielāka nozīme ir transportlīdzekļu ietekmei uz vidi, kas tādējādi kļūs par daļu no līguma pamata. Šajā saistībā mēs esam apmierināti, ka cena, kuru priekšlikumā nosaka par CO2 kg daudz vairāk atbilst prognozētajai tirgus cenai. Vienīgi šādā veidā tiek radīts spēcīgs stimuls attīstīt “tīros” autobusus, kravas automobiļus un privātos automobiļus. Ir žēl, ka komitejā mēs nevarējām panākt vairākumu par tādu pašu prasību noteikšanu attiecībā uz lietotu transportlīdzekļu tirdzniecību. Nav nekādu īpašu iemeslu tam, lai tās nepiemērotu arī šajā saistībā. Piemērojot tās tikai jauniem automobiļiem, būs pārāk ilgi, pirms parādīsies šā priekšlikuma labvēlīgā ietekme, un mums faktiski nav laika gaidīt šos visnotaļ nepieciešamos uzlabojumus. Tomēr šis tiesību akts ir svarīgs solis valsts sektora milzīgās pirktspējas izmantošanas virzienā, lai panāktu “zaļos” risinājumu plašu izmantošanu.

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā. – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju ieteikumus samierināšanas tiesību akta priekšlikumā, par kuru vienojušies Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji, par “tīrajiem” autotransporta līdzekļiem.

Vietējās iestādes un citas valsts iestādes ir jāmudina ieguldīt ilgtspējīgā, “tīrā” transportā.

Kad tiek izdarītas “zaļas”, efektīvas izvēles par transportu, jo īpaši mūsu pilsētās, tas rada pozitīvu ietekmi uz pilsoņu veselību un vidi. Tas mums palīdzēs izpildīt mūsu saistības klimata jomā, un, vēl svarīgāk, tas var būt tirgus katalizators “tīra” transporta izvēlei. Tiem, kuri iesaistīti publiskajos iepirkumos, ir jāapsver ilgtermiņa ieguvumi.

Aprēķinos ir jāņem vērā visas izmaksas, kas saistītas ar izvēlētajiem pasākumiem.

Transporta nozare ir tā, kurā Eiropa saskaras ar vislielākajām grūtībām.

Es ceru, ka šī direktīva tiks pieņemta — pēc iespējas drīzāk —, lai tā varētu tikt īstenota līdz 2010. gadam kā atbalsts vietējām iestādēm un valsts iestādēm, kuras novērtē vidi.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ilgtspējīgas sabiedrības nozīme vienmēr ir uzsvērta debatēs par klimatu un enerģētiku, kas pašlaik notiek šajā Parlamentā, un ilgtspējīga transporta nozare veido daļu no tās. Pēdējos pāris mēnešos mēs esam mēģinājuši noteikt stingrākus standartus kravu transportam (“Euro 6”) un automobiļiem. Šajā lietā mēs esam risinājuši šo problēmu pašos pamatos. Mēs varētu padarīt transportu ilgtspējīgāku arī turpmākajos posmos, izsludinot “zaļus” uzaicinājumus uz konkursu, kā tas tiek ierosināts priekšlikumā, kuru mēs šobrīd apspriežam.

Es no visas sirds atbalstu principu par enerģētikas un vides aspektu iekļaušanu transportlīdzekļu iepirkumu konkursos. Tas sekmē ilgtspējīgu transportlīdzekļu attīstīšanu, jo tiek veicināts pieprasījums pēc ilgtspējīgiem transportlīdzekļiem, kas pamudina ražotājus ieviest jauninājumus. Svarīgi aspekti, kuri jāņem vērā, ir degvielas patēriņš un ar to saistītās CO2 emisijas, bet arī toksisko vai citādā veidā kaitīgo daļiņu un vielu, piemēram, oglekļa dioksīda un smalko cieto daļiņu, emisijas.

Efektīvai politikai ir svarīgi nodrošināt vērtīgu zināšanu un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Šādā veidā var apmainīties ar paraugpraksi, kā rezultātā var tikt optimizēta “zaļā” iepirkumu procedūra.

Es vēlētos pateikties referentam Jørgensen kungam par to kompromisu, kuru viņš ir panācis ar Padomi par šo tematu. Iepriekšējā posmā šo jautājumu bija grūti apspriest, bet otrajā lasījumā, manuprāt, vismaz ar lielu piepūli tika panākta pieņemama vienošanās, kuru es esmu varējis parakstīt.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Vēl tikai šorīt prezidents N. Sarkozy runāja šajā Parlamentā par atšķirību starp protekcionismu un saprātīgu tirgus intervenci. Ja mēs to papildinām ar neskaitāmiem piemēriem, kuros Eiropas rūpniecība ir pārmērīgi noslogota ar noteikumiem un ierobežojumiem, kuri, lai gan nepieciešami, padara to mazāk konkurētspējīgu, mēs varam viegli saprast iemeslu tā priekšlikuma, kuru pašlaik apspriež, slavēšanai un balsošanai par to.

Ir labi zināms, ka Eiropas Savienībai ir vairāki instrumenti, ar kuriem sasniegt ierosinātos “trīs reiz divdesmit” mērķus: viena no visizplatītākajām pieejām ir prasīt Eiropas uzņēmumiem izpildīt vides un emisiju kontroles kritērijus un alternatīva, kas ir tā, ko mēs šodien apspriežam, ir ierosināt, ka valsts iestādēm ir jādarbojas kā tirgus katalizatoriem. Tas ir pilnīgi loģiski. Lielāko valsts pircēju mudināšana stimulēt izmaiņas tirgos un radīt pieprasījumu pēc “tīrajiem” un energoefektīvajiem transportlīdzekļiem, kuru ražošana var izmaksāt vairāk, bet ir noteikti pozitīva attiecībā uz vidi, ir tirgus intervences veids, kas ir leģitīms, atbilstošs un attaisnojams.

Protams, šī intervence nevar notikt veidā, kas ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm. Tomēr šīs intereses ir jānovērtē attiecībā gan uz tūlītējām izmaksām, gan uz potenciālajiem ar vidi saistītajiem ieguvumiem, kas radīti pilsoņu ikdienas dzīvē. Saskaņā ar tām saistībām, kuras šodien tiek apspriestas, valsts iestādēm, iepērkot savus autotransporta parkus, jāaprēķina ne tikai iepirkuma cena, bet arī transportlīdzekļu kalpošanas laika izmaksas attiecībā uz degvielu, CO2 emisijām un gaisa piesārņojumu. Visbeidzot, šīs izmaksas ir jāizmanto kā iepirkuma kritērijs.

Tāpēc valsts iestādēm ir jābūt iespējai nākotnē rādīt piemēru un darboties kā katalizatoram attiecībā uz automobiļu nozari, lai pēdējā attīstītos un ieguldītu videi draudzīgu automobiļu ar arvien mazākām CO2 un piesārņotāju emisijām ražošanā. Visbeidzot, es apsveicu Jørgensen kungu un atzinuma sagatavotāju, kuru darbs ir devis iespēju šodien apspriest šo dokumentu, sagaidot, ka tas patiešām palīdzēs mainīt ieradumus ar pozitīvu iespaidu uz ilgtspējīgu mūsu sabiedrības nākotni.

  Holger Krahmer (ALDE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kaut arī mēs tagad esam nonākuši pie kompromisiem vai, iespējams, tieši tāpēc, ka mēs tagad esam nonākuši pie kompromisiem, ar kuriem — kā nupat ir minējis Schwab kungs — ir novērstas šā normatīvā teksta problēmas, rodas jautājums par to, kāda ir šīs direktīvas jēga.

Ņemot vērā publiskā iepirkuma ceļā iegādāto transportlīdzekļu ļoti mazo tirgus daļu — mēs runājam par 1 % privāto automobiļu un 6 % kravas automobiļu — nevar runāt par nozīmīgu ieguldījuma klimata aizsardzībā došanu. Tas nav vairāk kā piliens okeānā. Tie izdevumi, kurus mums tas rada, nav pamatoti attiecībā uz nozīmi.

Pats galvenais, es uzskatu par apšaubāmu iepirkuma tiesību aktu kā instrumenta izmantošanu. Kā valsts iestāžu ekonomiska pirkuma instruments iepirkuma likums ir nepārprotami paredzēts, lai to attiecinātu uz preci, uz tās piemērotību un tās ekspluatācijas īpašībām. Papildu vides kritēriji vienkārši nav iekļauti.

Es arī gribētu norādīt to, ka mēs debatēsim par preču standartiem Briselē. Mums ir jāapspriež emisiju standarti kravas automobiļiem un privātajiem automobiļiem un pēc tam ir arī jāapspriež CO2 robežlielumi privātajiem automobiļiem un kravas automobiļiem. Mums nav vajadzīgas papildu Eiropas regulas, ar kurām regulētu preces iegādi. Šajā gadījumā mēs atkal radām bezjēdzīgu un papildu birokrātiju un mēs atkal pārkāpjam subsidiaritātes principu.

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs! Laikā, kad mūsu debates kā riņķojoši derviši nepielūdzami atkal un atkal ir vērstas uz krīzi, es nevaru pretoties kārdinājumam aprakstīt mana kolēģa Dan Jørgensen pieeju kā ciklu, bet šoreiz pozitīvas mijiedarbības ciklu, turklāt tāda mijiedarbība, kas ir pozitīva attiecībā uz tās pārredzamību.

Ar publisko iepirkumu veicināt veco transportlīdzekļu parku nomaiņu ar jauniem transportlīdzekļiem ir izmantot ekonomiku vides mērķiem, samazināt CO2 emisijas, lai radītu pieprasījumu, ir izmantot vidi ekonomikas mērķiem. Tas ir nevainojams līdzsvars, kas rada šo pozitīvo mijiedarbību budžeta līmenī, ekoloģiskajā līmenī un pārredzamības līmenī. To nodrošinot, tas būs reāls solis uz priekšu.

Lai to paveiktu, mums ir jāvadās pēc diviem principiem: transportlīdzekļa izmaksu visā tā kalpošanas laikā pareizs novērtējums un pārredzama lēmumu pieņemšana vietējā līmenī, lai varētu tikt īstenots sociāli atbildīgs audits par ietekmi vides interesēs. Bez pārredzamības mums būs mijiedarbība, bet tā būs tālu no pozitīvas mijiedarbības. Es vēlētos paust atzinību par to darbu, kuru paveikuši mūsu kolēģi deputāti, lai nostiprinātu šo pārredzamību. Beidzot izmantojot visus tos faktus, kas attiecas uz viņa vai viņas pirkumiem un sasniegumu uzskaitījumu, ar kuru uzsver vietējo iestāžu patiesu labo gribu “tīro” transportlīdzekļu iegādē, katrs pilsonis veiks to pašu novērtējumu, atklāti un reāli novērtēs šo saistību faktisko izpildi papildus retorikai.

Šajā sakarā labākais, ko mēs varam darīt, ir veicināt ekoloģiskā marķējuma, pamanāma, skaidra un saprotama šīs ekoloģiskās kvalitātes marķējuma, izveidi. Šajā krīzes laikā Eiropas automobiļu rūpniecības nozare atklās to, ka šis jaunais pieprasījums pēc “tīrajiem”, ar ekoloģisko zīmi marķētiem transportlīdzekļiem, kas ir tālu no bremzējoša faktora, būs kā stimuls attīstībai, izaicinājums, uz kuru reaģēt. Ekonomiskā krīze nekādā veidā nedrīkst kalpot kā iegansts, lai atkāptos no mūsu prakses uzlabošanas, kuras mērķis ir samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi.

Tieši pretēji, mums šeit ir izdevība. Zināsim, kā to izmantot un radīt jaunu pozitīvu mijiedarbību, domājot par mūsu planētu šeit un tagad, bet galvenokārt par nākamajām paaudzēm.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par iecietību! Pēc plašām debatēm par tās pirmo ziņojumu Komisija pagājušajā janvārī iesniedza pārskatītu priekšlikumu, kura mērķis ir sekmēt ES padarīšanu par ļoti energoefektīvu un zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa tautsaimniecību, veicinot “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu izmantošanu. Šī politika atbilst vairākiem citiem priekšlikumiem, tostarp arī klimata un enerģētikas paketē iekļautajiem priekšlikumiem. Manuprāt, šī direktīva paātrinātu “tīrāku” un energoefektīvāku transportlīdzekļu pieņemšanu, radot tirgus dinamiku šādu transportlīdzekļu interesēs.

Padome ir izdarījusi grozījumus priekšlikuma projektā un no jauna noteikusi darbības jomu, lai nodrošinātu atbilstību direktīvām par publisko iepirkumu. Turklāt tā ir radījusi lielāku elastību attiecībā uz izvēles iespējām. Direktīvas projekts tagad attiecas uz līgumslēdzēju iestāžu un uz dažādo personu un operatoru transportlīdzekļu iegādi direktīvu par publisko iepirkumu vajadzībām, kā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu uzņēmumu iepirkumiem saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību (SPSS) regulu. Ar to attiecīgajām iestādēm prasa vai nu iekļaut prasības attiecībā uz enerģijas patēriņu, CO2 emisijām un citu piesārņotāju emisijām konkursa paziņojuma specifikācijā vai iekļaut šādu ietekmi līgumtiesību piešķiršanas kritērijos.

Es atbalstu vispārējo pieeju, kas sniedz iespēju izvēli attiecībā uz kalpošanas laika izmaksu ņemšanu vērā, un arī ļauj būt elastīgiem attiecībā uz piešķirto nozīmi kalpošanas laika izmaksām līgumtiesību piešķiršanas kritērijos. Turklāt šī direktīva atbildīs ilgtspējas plānam, ar ko prasītu, lai vienmēr tiktu pieprasīti “tīrākie” no iespējamajiem transportlīdzekļiem. Vai es varu minēt to, ka šī direktīva varētu būt svarīgs papildinājums dalībvalstu ar tirdzniecību nesaistītajai programmai, lai samazinātu CO2 emisijas saistībā ar mūsu vispārējām nostādnēm klimata un enerģētikas paketē?

Šī direktīva attieksies uz visiem valdības departamentu, vietējo iestāžu un valsts iestāžu iepirktajiem transportlīdzekļiem, protams, izņemot avārijas, glābšanas un militāros transportlīdzekļus. Man ir apliecināts, ka daudzas no šīm iestādēm jau ņem vērā kalpošanas laika izmaksas, tostarp arī degvielas izmaksas, iepirkuma kritērijos. Aplēsts, ka faktiskās izmaksas, tostarp arī emisijas, būtu mazas attiecībā uz vispārējām izmaksām. Es neesmu birokrātiskā sloga atbalstītāja un šis priekšlikums nerada nekādus jaunus administratīvos šķēršļus, citējot pašu komisāru Tajani. Bet rīcība ir vajadzīga visos līmeņos, ja mēs gribam pārveidot mūsu ekonomikas par zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomikām, kas mums ir tik ļoti vajadzīgas. Šo iemeslu dēļ es atbalstu šo priekšlikumu.

  Paweł Bartłomiej Piskorski (ALDE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums, kuru mēs šodien apspriežam, kā jūs varat redzēt, vieno, nevis sašķeļ mūs, Eiropas Parlamentā. Mēs apspriežam jautājumu par to, kā izdarīt mūsu pilsoņiem pakalpojumu un padarīt tos transportlīdzekļus, kurus mēs izmantojam, pēc iespējas draudzīgākus videi.

Dokuments, kuru mēs apspriežam, nebūt nav nevainojams. Tajā ir daudzi kompromisi, kuri, iespējams, šajā debašu posmā ir nepieciešamība. Bet tas bez šaubām ir solis pareizajā virzienā. Ar to jo īpaši mudina valstij piederošo transportlīdzekļu lietotājus — vietējās un centrālās valdības iestādes — iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus. Tā ir liela šīs direktīvas vērtība, bet, visdrīzāk, kā attiecībā uz daudziem jautājumiem, kurus mēs esam apsprieduši šajā Parlamentā par ceļu satiksmes un transporta drošību, tas ir tikai debašu sākums un nevis beigas.

  Horst Schnellhardt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Šis priekšlikums direktīvai par “tīro” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu valsts iestādēs ir ļoti birokrātisks un nepraktisks. Patiešām nevar pieņemt, ka tam būs kaut kāda jūtama ietekme uz vidi. Mērķis noteikti ir labs, turklāt mēs to atbalstām. Tomēr mēs arī gribam izmēģināt visu, ko mēs varam, lai radītu atbilstošu klimatu Eiropā.

Tomēr es nevaru piekrist šai birokrātiskajai pieejai, kas faktiski rada vairāk problēmu, nekā tā atrisina, un nav uzlabojums. Ja, kā šodien vairākos gadījumos ir norādīts, attiecīgo privāto automobiļu un kravas automobiļu skaits procentuālajā izteiksmē ir attiecīgi tikai 1 % un 6 %, diez vai var pieņemt, ka būs jūtama kaut kāda ietekme. Ja vietējām iestādēm pastāvīgi ir jārēķina, kas tiks radīts ar transportlīdzekli tā kalpošanas laikā un kādas izmaksas tas radīs, un pēc tam ir jāpieņem savi lēmumi par pirkumu, ņemot vērā šos faktorus, — un arī ņemot vērā to iebildumu, ka ar šo direktīvu radīs vēl lielāku birokrātismu — tad mēs piekrītam pilnībā atteikties no publiskā iepirkuma noteikumiem. Tas, ko mēs sakām, pavisam vienkārši ir, ka tagad tiek izlemts kaut kas cits. Tas ir fakts, ka vietējām iestādēm ir jāizlemj, pamatojoties uz cenu.

Jo tas, kas mums ir šajā saistībā, ir dubultā likumdošana, mēs radām juridisko nenoteiktību. Tā ir ļoti aplama situācija, kuru es nevaru pieļaut. Pat tas kompromiss, kurš paredzēts, lai izlīdzinātu situāciju, nerada nekādus uzlabojumus. Mēs nevaram sagaidīt nekādu klimata uzlabošanos. Mēs arī nevaram sagaidīt nekādu birokrātijas samazināšanos tuvākajā laikā.

Turklāt tas viss notiek tikai sešus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tas neesat jūs, kuram ir jāvada šī diskusija, komisār. Drīzāk mums tā ir jāvada vēlēšanu kampaņā.

Ja es joprojām būšu šeit pēc diviem gadiem, kad Komisija iepazīstinās ar savu ziņojumu, es varu patiešām paredzēt, ko tā teiks: šis tiesību akts ir bijis neveiksmīgs, mums noteikumi ir jāpadara stingrāki. Tā nesapratīs, ka ir pieļāvusi kļūdu — tāpat kā tā neparedzēja noraidīšanu pirms diviem gadiem — bet tikai turpinās teikt, kā ir kļuvis skaidrs no šā jautājuma apspriešanas, ka tagad jāiekļauj privātpersonu pasažieru transportlīdzekļi. Tas ir mērķis, un es vienkārši nevaru to pieņemt. Mūsu debatēm ir jābūt vietējā līmenī, tāpēc Komisijai arī jāsaprot, ka šajā gadījumā tai ir vairāk jāieklausās Parlamentā un Eiropas Parlamenta deputātos.

  Gábor Harangozó (PSE). - (HU) Liels paldies jums, priekšsēdētāja kungs! Komisār, dāmas un kungi! Šārīta debatēs mēs jau vienojāmies par vienu lietu: pasaule ir ceļā uz vides katastrofu. Mēs joprojām varam izmainīt virzienu un Eiropa vēlas veikt izmaiņas. Ne finanšu krīze, ne kāds cits apsvērums nevar piespiest mūs atteikties no mūsu vadošās lomas ilgtspējīgākas attīstības radīšanā. Ja mēs to uztveram nopietni, ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas, lai radītu autobūves nozari, kas vairāk ņemtu vērā vides aspektus.

Ir grūti pārliecināt patērētājus izvēlēties videi draudzīgākus, bet pašlaik dārgākus transportlīdzekļus. Tomēr ar pārdomātiem noteikumiem mēs varam izdarīt daudz, lai palīdzētu radīt “tīrāku” transportlīdzekļu parku. No vienas puses, valsts finansētu transportlīdzekļu iepirkumu gadījumā mēs varam pievērst vairāk uzmanības ar vidi saistītajiem apsvērumiem, rādot sabiedriskās sfēras labu piemēru, un, no otras puses, mēs varam palielināt pieprasījumu tādā mērā, ka tas padarīs “tīrāku” tehnoloģiju izstrādi ekonomiskāku. Tā kā šis regulējums ir svarīgs ne tikai attiecībā uz vides aizsardzību, bet arī kā nozīmīga iespēja saglabāt spēcīgu Eiropas autobūves nozari, mums tas ir jāievieš, cik drīz vien iespējams, pēc iespējas plašākā mērogā. Liels paldies!

  Fiona Hall (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Šī direktīva ir vērtējama ļoti atzinīgi, jo tā piešķir juridisku nozīmi iepriekšējiem priekšlikumiem 2006. gada direktīvā un Komisijas energoefektivitātes rīcības plānā.

Publiskajam iepirkumam ir ļoti svarīga loma, ne tikai parādot priekšzīmi, bet arī tāpēc, ka lieli līgumi stimulē masveida ražošanu un tāpēc samazina energoefektīvo transportlīdzekļu cenu. Arī tehniskajā ziņā ir īstais brīdis, lai pieņemtu šo direktīvu. Elektrisko transportlīdzekļu klāstu un ātrumu ir ievērojami mainījušas inovācijas akumulatoru tehnoloģiju jomā. Daudzi līgumslēdzēju iestāžu iepirktie transportlīdzekļi ir autoparka transportlīdzekļi, kuri vakarā atgriežas bāzē, kur tos var bez grūtībām pieslēgt strāvai un no jauna uzlādēt, tāpēc tie nav atkarīgi no uzlādēšanas ierīču iepriekšējas sagatavošanas tehniskās apkopes stacijās.

Noslēgumā es ceru, ka šī direktīva kalpos kā atspēriena punkts ceļā uz visaptverošu priekšlikumu par CO2 emisiju no komerciālajiem transportlīdzekļiem ierobežošanu.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Fakti runā paši par sevi: 26 % no visa enerģijas patēriņa un 24 % no CO2 emisijām. Enerģijas patēriņš un emisijas pieaug par aptuveni 2 % gadā.

Emisijas pasliktina gaisa kvalitāti daudzās Eiropas pilsētās un daudziem reģioniem būs problēmas sasniegt Kopienas gaisa kvalitātes mērķus. Augstās izstrādes izmaksas ir palēninājušas pieprasījuma palielināšanos pēc transportlīdzekļiem, kuriem ir zems emisiju līmenis, kas savukārt palēnina iegādes izmaksu pazemināšanos, kaut arī ietekmes novērtējums liecinātu, ka noteikumi par samazinātām degvielas cenām kompensētu jebkuras augstākas transportlīdzekļu ar zemu emisiju līmeni iegādes izmaksas.

Šie fakti par autotransportu ir visiem zināmi un beidzot ir laiks rīkoties. Izmaksu samazinājumi šajā priekšlikumā direktīvai, kuru mēs pašlaik izskatām, ir novērtēti aptuveni 21,5 miljardu eiro apmērā, nerunājot par ieguvumiem videi. Tomēr nav mazsvarīgi, kā izvirzītie mērķi ir jāsasniedz.

Mēs visi varam atcerēties daudzus piemērus par dubultu triecienu tiesību aktu, kuri savstarpēji pārklājas, rezultātā, kur ideoloģiski centieni beigu beigās ir radījuši birokrātisku rutīnas darbu. Referenta ierosinājumi, piemēram, par videi draudzīga iepirkuma marķējumiem vai esošo transportlīdzekļu uzlabošanu, izmantojot kritērijus, kas paredzēti jaunajiem transportlīdzekļiem, ja tie tiktu pieņemti, samazinātu jebkuru ar tiesību aktiem panākto izmaksu radīto ieguvumu saistīto papildizmaksu dēļ. Tieši šā iemesla dēļ mums nav tā jāsteidzas, meklējot risinājumu vides problēmām.

Tomēr Jørgensen kungam ir bijuši labi nodomi un viņam ir bijušas sekmes daudzās jomās. Lielāka pārredzamība attiecībā uz publisko iepirkumu ir kaut kas, ko mums ir vērts atbalstīt, kamēr vien mēs nodrošinām, ka informācija netiek ļaunprātīgi izmantota populistiskiem nolūkiem. Līdzīgi, publiskā iepirkuma kā katalizatora attiecībā uz videi draudzīgu transportlīdzekļu tirgu loma, iespējams, ir tāda, no kuras nevar izvairīties.

Tomēr es saprotu tos šeit, kuri rīt plāno balsot pret šo tiesību akta priekšlikumu. Kompromiss pirmajā lasījumā tikpat kā neatbilst demokrātijas kritērijiem: tas ir kaut kas, kas mums tika skaidri norādīts, kad mēs apspriedām Parlamenta klimata un enerģētikas paketi, ja ne pirms tam.

  Thomas Ulmer (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Klimata aizsardzība ir mūsu visu mērķis. Tomēr pastāv dažādas metodes un tās nav vienmēr ir pamanāmas pirmajā mirklī. Man nav nekādu iebildumu pret “zaļo” iepirkumu, ja tam ir jēga. Katrā ziņā es noraidu šo direktīvu, tomēr es apzinos, ka šāda mana rīcība neko īpaši nemainīs attiecībā uz vispārējo iznākumu Parlamentā. Tomēr es izskaidrošu sava lēmuma iemeslus.

Ar pirmā lasījuma vienošanos par tādu svarīgu koplēmuma jautājumu kā šis jautājums, kur uz spēles ir vairāk nekā tehniska korekcija, grauj demokrātiju. Fakts ir, ka referents, kura darbu es ļoti novērtēju, nepārstāv Parlamenta balsojumu, bet tikai komitejas balsojumu, un, pamatojoties uz to, viņš strādā ar Padomi un Komisiju. Rezultātā Parlaments nav iesaistīts.

Otrkārt, direktīva ar šiem kompromisiem ir grozīta tādā mērā, ka tā vairāk vai mazāk ir bez satura, tomēr ar to rada ievērojamus ar birokrātiju saistītos izdevumus vietējām iestādēm. Par birokrātiju ir jāmaksā, bet tā bieži ir bezjēdzīga. Mēs šajā gadījumā nevajadzīgi rosinām vēl lielāku neapmierinātību ar Eiropu no Eiropas iedzīvotāju un mūsu vietējo iestāžu puses.

Tā kā daudzas nozīmīgas šīs direktīvas daļas ir padarītas vājākas, es būtu vēlējies, lai Padome un Komisija atteiktos no visas šīs lietas. Visi tie jautājumi, kuri joprojām ir aktuāli, jau tiek regulēti Eiropas kontekstā vai arī nav nepieciešams nekāds regulējums, vai attiecīgo jautājumu labāk risinātu, pamatojoties uz subsidiaritāti. Ar atteikšanos no šīs lietas būtu nodots signāls, ka kopā mēs birokrātijas likvidēšanu uztveram nopietni.

Manā apgabalā, piemēram, ir ļoti daudzas vietējās iestādes, kas jau pieņem attiecīgos lēmumus, izmantojot vides vadības un audita sistēmu (EMAS). Ar šādā veidā izdoto naudu būtu izdarīts simtreiz vairāk attiecībā uz klimata aizsardzību, ja tā būtu izlietota sabiedrisko ēku izolācijas metodēm.

Man rodas jautājums par to, vai šo direktīvu cenšas panākt pašas direktīvas dēļ vai arī lai radītu rīcību. Vairums Eiropas iedzīvotāju nesapratīs ne vienu, ne otru pieeju.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Es atzinīgi vērtēju Jørgensen kunga ziņojumu, ar kuru izvirza mērķi veicināt “tīru”, lētu un energoefektīvu transportlīdzekļu izmantošanu uz Eiropas ceļiem. Es esmu stingri pārliecināts, ka ar kopīgu noteikumu ieviešanu Eiropas līmenī mēs panāksim labvēlīgāku ietekmi uz vidi. Vietējām iestādēm ir ļoti nozīmīga loma kritēriju publiskajam iepirkumam noteikšanā autotransporta jomā. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu, saskaņā ar kuru publiskajos iepirkumos ir jāņem vērā ne tikai iepirkuma izmaksas, bet arī patēriņa izmaksas, CO2 emisijas un informācija par atmosfēras piesārņojumu visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā. Es esmu stingri pārliecināts, ka skaidram vides kritēriju kopumam var būt nozīmīga loma “tīro” transportlīdzekļu tirgus atbalstīšanā.

Es arī piekrītu viedoklim, ka informācijai par transportlīdzekļu iepirkumu pilsētas sabiedriskajam transportam ir jābūt pārskatāmai un publiski pieejamai. Intensīvs un atvērts dialogs starp vietējām iestādēm, vides aizsardzības grupām un pilsoņiem noteikti palīdzēs palielināt vides faktoru nozīmi jaunu transportlīdzekļu iegādē.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Tas ir svarīgs un pilnīgi pamatots mērķis ieviest “tīros” transportlīdzekļus, bet pašlaik vietējām iestādēm jau ir iespēja iekļaut ar vidi saistītos apsvērumus līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Un šīs iestādes dara to. Šī direktīva nenodrošina nekādu jaunu pievienoto vērtību attiecībā uz vidi un tā ir nevajadzīgs administratīvais slogs vietējām un reģionālajām iestādēm. Dalībvalstis ir uzņēmušās samazināt emisijas par 20 % un, iespējams, būtu labāk atstāt šo dalībvalstu ziņā izlemšanu par to, vai ieguldīt māju apsildīšanā vai citās lietās. Vienkārši atstājiet to reģionu ziņā. Neviens šeit nav runājis patiesību. Tas patiešām ir jautājums par to, kā nodrošināt noietu Eiropas automobiļu ražošanas nozarei, kuru mēs esam noslogojuši ar emisiju samazināšanas prasībām. Tas nozīmē, ka tas ir jautājums par to, kurš pirks dārgus transportlīdzekļus situācijā, kurā patēriņš krītas un mēs saskaramies ar lejupslīdi. Un tomēr šajā saistībā mēs ar šo direktīvu radām vēl vienu slogu vietējām un reģionālajām iestādēm. Es vienkārši nevaru tam piekrist. Tāpēc es aicinu jūs, dāmas un kungi, sniegt savu atbalstu tiem no mums, kuri uzskata, ka šis priekšlikums ir skaidri un nepārprotami jānoraida.

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man kā bijušajam pašvaldības padomes loceklim paust savu noraidījumu apspriežamajam priekšlikumam. Šī direktīva nav vajadzīga un mums tā nav nepieciešama, un tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, tā ir pretrunā ar brīvā tirgus nosacījumiem, otrkārt, ar to mēģina ietekmēt vietējo iestāžu subsidiaritāti, kurām pašām jānosaka savas prioritātes, treškārt, tie nosacījumi, kurus piemēro atklātiem konkursiem, jau ietver vides prasības un ar tiem cieši uzrauga transportlīdzekļu emisijas, ceturtkārt, mēs panāksim minimālu ietekmi par ļoti augstu cenu un mēs paaugstināsim administratīvo slogu vietējām iestādēm, un izraisīsim birokrātijas palielināšanos. Labāk būtu izmantot jau tā nepietiekamos vietējo iestāžu finanšu resursus ēku apsildīšanai, uzlabojot logu siltumizolāciju un nomainot vecās spuldzes pret modernām spuldzēm. Tādā veidā mēs panāksim daudz lielāku ietekmi un ietaupījumus, vienlaikus arī aizsargājot vidi un klimatu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Šī direktīva palīdz padziļināt vietējo iestāžu izpratni attiecībā uz to ietekmi, kura pilsētas transportam ir uz vidi. Dalībvalstis var piemērot stingrākus līgumtiesību piešķiršanas kritērijus “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu iepirkumam par tiem kritērijiem, kuri ierosināti šajā direktīvā. Tās var arī dot priekšroku atjauninātu transportlīdzekļu iegādei vai arī modernizēt pašreizējos transportlīdzekļus, aprīkojot tos ar cieto daļiņu filtriem vai pielāgojot dzinējus tīrākas degvielas patēriņam.

Es personīgi uzskatu, ka ir jābūt iespējamam iegādāties “tīrus” un energoefektīvus autotransporta līdzekļus un nomainīt šo transportlīdzekļu dzinējus un rezerves daļas, kad tie nav pārsnieguši 75 % no sava kalpošanas laika nobraukuma. Šo direktīvu nepiemēro autotransporta līdzekļu dzinēju un rezerves daļu nomaiņai, kad tie ir pārsnieguši 75 % no sava kalpošanas laika nobraukuma. Es uzskatu, ka šie aspekti ir vajadzīgi, ja mēs runājam par ieguldījumu, kuram ir jābūt ilgtspējīgam.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Tas, kas trūkst, pavisam vienkārši ir stimulu sistēma un komisāram Kovács patiešām ir jājautā par to. Vai nebūtu lietderīgi arī šajā jomā apsvērt amortizācijas termiņu samazināšanu vai kompensāciju nodrošināšanu, vai prēmiju maksāšanu?

No Eiropas Savienības redzespunkta es varēju redzēt mūs arī atbalstām palīdzības sniegšanu šajā jomā, piemēram, saskaņā ar Konkurences un inovāciju programmu. Mums ir programma “Saprātīga enerģija” un mums arī ir Septītā pētniecības pamatprogramma.

Tas, ko es ierosinātu, būtu būt aktīviem šajā jomā, no vienas puses, nodokļu atvieglojumu jomā, un, no otras puses, palīdzības jomā. Šajā jomā varētu sasniegt ļoti daudz un es ierosinātu to, ka mēs uzsākam jaunu iniciatīvu šajā saistībā.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikt Rübig kungam un Ayala Sender kundzei, ka es runāšu ar atbildīgajiem komisāriem un lūgšu viņiem atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus ir izvirzījuši šie deputāti. Es gribētu pateikties visiem pārējiem deputātiem, kuri piedalījās šajās debatēs, kuras nekādā ziņā nebija garlaicīgas, bet aktīvas debates ar pamatotām piezīmēm, kā arī ar dažām pretrunām, kuras vienmēr ir labi dzirdēt.

Priekšsēdētāja kungs! Ir tikai trīs lietas, kuras es, atbildot, vēlējos uzsvērt. Pirmā lieta ir, ka izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saistībā ar priekšlikuma ietekmes novērtēšanu, parāda, ka potenciālie ieguvumi ir nozīmīgi, jo sākotnējās ieguldījumu izmaksas transportlīdzekļiem, kas, iespējams, būs augstākas, tiks kompensētas ar ietaupījumiem mazāka enerģijas patēriņa un mazāku CO2 un citu piesārņotāju emisiju rezultātā.

Otrkārt, transportlīdzekļu kalpošanas laika ietekmes iekļaušana starp novērtējuma kritērijiem ne vien nepaaugstinās izmaksas, bet tā vietā var radīt ievērojamus ietaupījumus gan operatoriem, gan sabiedrībai.

Treškārt, degvielas izmaksu ietaupījums, kas dod tiešu labumu operatoriem, pats par sevi lielā mērā kompensē jebkuras augstākas izmaksas, kas radušās iegādes brīdī.

  Dan Jørgensen, referents. − (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka pēc laika posma no desmit līdz divdesmit gadiem Eiropas iedzīvotāju izpratne par vides jautājumiem būs pavisam citādāka nekā pašlaik. Es noteikti uzskatu, ka līdz tam laikam ideja par nodokļu maksātāju naudas, t. i, cilvēku naudas, izmantošanu, lai pirktu kaut ko, kas nav videi draudzīgs, būs neiedomājama. Līdz tam tie no mums, kuri atbalsta to kompromisu, par kuru balsos rīt, iespējams, varēs paraudzīties atpakaļ ar lepnumu uz laiku, kad mēs bijām iesaistīti dažu no pirmajiem soļiem veikšanā pareizajā virzienā. Tāpēc es gribētu vēlreiz pateikties “ēnu” referentiem, kuri bija iesaistīti šā kompromisa sagatavošanā. Es arī gribētu pateikties jums par visiem daudzajiem pozitīvajiem komentāriem, kas šodien ir sniegti šajā Parlamentā par tām sarunām, kuras ir risinātas.

Tomēr man ir arī patiešām jākomentē kritiskie viedokļi — un ir bijuši daži šādi viedokļi — kas ir guvuši uzmanību. Es uzskatu, ka tas bija Ulmer kungs, kurš runāja visskarbāk. Viņš, piemēram, teica, ka visa šī lieta ir pārāk birokrātiska. Noteikti nē, tā nav īpaši birokrātiska. Īstenībā tas ir darīts ļoti vienkāršā un ļoti elastīgā veidā. Faktiski tas ir sagatavots tādā veidā, ka sīkākā vietējā iestāde vai pat mazākā pilsēta vai reģions varēs strādāt ar šiem jautājumiem pavisam vienkāršā veidā. Ir arī izņēmumi jomās, kurās tie ir pamatoti. Viņš teica arī vēl kaut ko, proti, ka tam, kas tiek darīts, nebūs nekādas ietekmes. Dāmas un kungi! Valsts iestādes Eiropā katru gadu nopērk simttūkstoš vieglos automobiļus. Simttūkstoš — tas ir miljons desmit gadu laikā. Jūs nevarat teikt, ka tam nebūs nekādas ietekmes, ja mēs palīdzam padarīt iepirkšanu “zaļāku”. Protams, tam būs kaut kāda ietekme. Skaitlis attiecībā uz kravas automobiļiem ir 35 000 gadā un autobusiem tas ir 17 000 gadā. Septiņpadsmit tūkstoši faktiski ir trešā daļa no visiem gada laikā nopirktajiem autobusiem Eiropā. Kā redzams, tam, ko mēs darām, būs liela ietekme. Tomēr bija viena lieta Ulmer kunga runā, kurai es piekritu vairāk. Tas bija, kad viņš paziņoja, ka viņa nostājai nebūs gandrīz nekādas ietekmes uz rītdienas balsojuma iznākumu. Es domāju, ka — par laimi — viņam ir patiešām taisnība par to.

  Priekšsēdētājs – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 22. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Ivo Belet (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Ja mēs gribam pārņemt uzticamas klimata politikas īstenošanu — un mēs šajā ziņā pieredzam svarīgas nedēļas — tādā gadījumā valdībai vispirms ir jārāda labs piemērs.

Tāpēc šī ir laba direktīva un mēs darītu labi, ieviešot to pēc iespējas drīzāk. Neviens neattur dalībvalstu valdības no tās īstenošanas gada laikā. Tas ir pilnībā iespējams.

Kamēr marķējums Eiropas līmenī pagaidām nav uz automobiļu zīmēm, nekas mūs neattur no nākšanas klajā ar iniciatīvām dalībvalstu līmenī, ar kurām padziļina izpratni un iespaido sabiedrisko domu.

Galu galā tas ir patiesais mērķis, proti, pārliecināt patērētāju, mūs visus, ka videi draudzīgi automobiļi ir pieejami un ka tiem nav jāmaksā vairāk kā to piesārņojošiem līdziniekiem.

Tāpēc ir svarīgi, lai būtu maksimāla atklātība saistībā ar šo jauno transportlīdzekļu iegādi, lai visi, jo īpaši vietējā līmenī, var paši kontrolēt situāciju un veikt salīdzinājumus.

Mēs arī varam rādīt pareizo piemēru, piemēram, izlemjot nedoties uz Strasbūru vai Briseli mūsu 4x4 veida transporta līdzekļos, bet to vietā izmantojot videi draudzīgu versiju, tādu, kas emitē mazāk putekļu un kvēpu, un mazāk CO2, nekādā veidā nemazinot jūsu braukšanas apstākļu komfortu.

  Krzysztof Hołowczyc (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Visas īstenotās iniciatīvas, lai nodrošinātu atbilstību klimata pārmaiņu kritērijiem, kurus izklāstījusi Eiropas Padome 2007. gada martā, un kuri ir atkārtoti pašreizējās prezidentūras secinājumos, noteikti nostiprinās ES pozīciju kā pasaules līderei cīņā pret klimata pārmaiņām.

Pamatojoties uz to, šis ziņojums arī ir kļuvis par daļu no mūsu notiekošo debašu virziena, mēģinot atrast efektīvus līdzekļus kaitīgo CO2 emisiju samazināšanai.

Šķiet, ka jaunais impulss, kuru automobiļu ražotājiem nodos valsts iestādes, ir solis pareizajā virzienā. Tomēr mums ir jāatceras rast līdzsvaru starp inovāciju veicināšanu ES ekonomikā un atklātas konkurences saglabāšanu starp Eiropas uzņēmumiem. Cerēsim, ka transportlīdzekļu ražotāji to uztvers kā stimulu, lai paplašinātu pētniecību, kas novedīs pie jaunu videi draudzīgu un enerģiju taupošo tehnoloģiju ātrākas ieviešanas.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – Klimata pārmaiņas un izsīkstošie dabas resursi pašlaik ir svarīgi jautājumi mūsu pasaulē. Šī iniciatīva ir lielisks sākums palīdzēšanai attīrīt mūsu vidi un palīdzēšanai padarīt Eiropu ilgtspējīgāku nākotnē. Šis tiesību akts ir ļoti svarīgs, ja ES gatavojas sasniegt savus mērķus samazināt par 20 % siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam, paaugstināt energoefektivitāti par 20 % un izmantot atjaunojamos enerģijas avotus vismaz 20 % apmērā no kopējā patēriņa.

Turklāt “tīrie” un energoefektīvie automobiļi parasti maksā vairāk. Ja pieprasījums pēc “zaļiem” transportlīdzekļiem palielinātos, tas varētu izraisīt cenu pazemināšanos, lai “zaļie” automobiļi būtu konkurētspējīgāki un pieejamāki patērētājiem. Ir svarīgi, ka mēs mudinām visus Eiropas iedzīvotājus sniegt savu ieguldījumu vides aizsardzībā.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju ieteikumus kompromisa paketē.

Ir pareizi aicināt vietējās iestādes un valsts iestādes uzņemties vadību ilgtspējīga, “tīra” transporta jomā. Publiskā iepirkuma pamatā ir jābūt ilgtspējībai.

Jo īpaši mūsu pilsētās efektīvu, “zaļa” transporta iespēju izvēlēšanās veicinās pilsoņu veselības aizsardzību un sekmēs mūsu saistību vides un klimata jomā izpildi un var būt kā tirgus katalizators attiecībā uz “tīra” transporta iespējām. Šie ilgtermiņa ieguvumi ir jāapsver tiem, kuri ir atbildīgi par publisko iepirkumu.

Mēs zinām, ka transports ir viena no jomām, kur ir jāsamazina CO2 emisijas, un es ceru, ka šīs direktīvas pārskatīšana var tikt pabeigta pēc iespējas drīzāk, lai to varētu īstenot līdz 2010. gadam kā atbalstu vietējām iestādēm un valsts iestādēm, kuras ņem vērā vides aspektus.

(GA) Es domāju, ka komiteja pamatoti aicina iesaistīties vietējās iestādes. Mēs visi zinām, ka transports ir viena joma, kur jāsamazina CO2 emisijas. Ar šo direktīvu atbalstītu vietējās iestādes un valsts iestādes, kuras novērtē vidi. Publiskā iepirkuma pamatā ir jābūt ilgtspējībai un ir jāpievērš uzmanība ne tikai cenai, bet ir jāņem vērā arī visas pārējās izmaksas, piemēram, veselība, vide un oglekļa emisijas.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) “Tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu laišana tirgū būtiski veicinās vides aizsardzību, gaisa kvalitātes uzlabošanu un transporta veidu padarīšanu par energoefektīvākiem, samazinot piesārņotāju emisijas. Gaisa kvalitātes direktīvas mērķi un tie mērķi, kas izvirzīti Zaļajā grāmatā par pilsētu mobilitāti, tiks īstenoti efektīvākā veidā, veicinot videi draudzīgu sabiedrisko transportu. Tajā pašā laikā autorūpniecība Japānā, kas savos centienos koncentrējas lielā mērā uz “tīro” automobiļu ražošanu, apdraud Eiropas Savienības tirgu, kuram ir vairāk jāiegulda to transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstībā, kuri emitē mazāk oglekļa dioksīda, kā arī alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanā.

Lai mudinātu automobiļu ražotājus pastāvīgi palielināt to ražoto videi draudzīgo automobiļu skaitu, publiskā iepirkuma gadījumā ir jāņem vērā tās izmaksas, kuras radušās visā attiecīgo transportlīdzekļu kalpošanas laikā, un to ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. Tomēr šīs prasības neizkropļos konkurenci starp valsts un privāto sektoru, jo uz to, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus, galu galā attieksies tie paši vides aizsardzības noteikumi un kritēriji.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Ar Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšlikumu par energoefektivitātes un emisiju standartu obligāto noteikšanu kā vietējo un reģionālo iestāžu autotransporta līdzekļu iepirkuma kritērijus dažos aspektos neievēro subsidiaritātes principu un, pats galvenais, ar to rada neilgtspējīgus papildu ar birokrātiju saistītos izdevumus. “Tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu” nodrošināšana, ir, piemēram, pārāk sarežģīta lieta, ko gatavot un īstenot, lai tā būtu jebkādā veidā īpaši lietderīga. Tomēr ar iesniegto kompromisu nedaudz vienkāršo šo birokrātiski pārslogoto sistēmu.

Tas, kas ir īpaši vēlams šajā saistībā ir, ka dalībvalstīm ir jāsniedz lielākas elastīguma iespējas šā priekšlikuma transponēšanā. Ar de minimis principu, saskaņā ar kuru, nepārsniedzot noteiktu robežlielumu, uz transportlīdzekļiem neattiecas šis iepirkuma process, izdarīs ļoti daudz, lai samazinātu slogu nelielām vietējām iestādēm. Tomēr jautājums paliek par to, vai šā modeļa cerētā ietekme uz privāto automobiļu tirgu faktiski būs tik liela, kā sagaidīta, ņemot vērā, ka attiecīgā tirgus daļa, runājot par komerciālo transportlīdzekļu publisko iepirkumu, ir tikai 6 %.