Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par nāvessodu Nigērijā(1).

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Nigērijas tiesu sistēmā valda trūkumi, nevērība un korupcija. Šo briesmīgo stāvokli vēl pasliktina anahroniskās islāma šariata tiesas, kurām trešajā daļā Nigērijas štatu ir augstāka jurisdikcija nekā krimināltiesām. Šādas reliģiskās tiesas, ko vada apsēsti fanātiķi, līdz pat šim brīdim terorizē iedzīvotājus, piespriežot nāvessodus, miesas sodus un amputāciju.

Mēs Eiropā, protams, nosodām šādu laikmetam neatbilstošu reliģisko tiesu darbību, bet kā ir ar pašu islāma pasauli? Vairākām islāma politiskajām personībām un islāma valstīm ir ļoti liela starptautiska un reģionāla vara un ietekme, un dažas no tām ir mūsu tirdzniecības partneri; kāpēc šie cilvēki un valstis neuzņemas atbildību un apņēmīgi necīnās pret šariata likumiem, islāma tiesām un citām ļaunuma izpausmēm? Kāpēc dažu attīstītāko islāma valstu reliģiskie līderi paši nenosoda šādu islāma reliģijas izmantošanu? Manuprāt, viņu klusēšana vai remdenā reakcija nozīmē klusu atbalstu šādām darbībām, un es uzskatu, ka šāda nostāja ir tikpat noziedzīga kā to cilvēku rīcība, kas reāli piemēro šariata likumus.

Mūsu nepatika pret šiem islāma fundamentālisma aspektiem ir jādara zināma tiem islāma pasaules pārstāvjiem, kuru pienākums būtu radikāli rīkoties un labot situāciju, bet kuri to diemžēl nedara.

  Paulo Casaca, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Nigērijas gadījums neapšaubāmi nav salīdzināms ar Somālijā notiekošo, taču man ir nopietnas bažas, ka situācija var ievirzīties līdzīgā gultnē. Kā jau teikts, šariata likumus faktiski piemēro trešajā daļā valsts teritorijas, un ir skaidri vērojama cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās.

Te man jāsaka, ka pirms runām par reliģiskajiem līderiem, sevišķi islāma reliģiskajiem līderiem, un viņu nosodīšanas mums jāatceras, ka mūsu pamatuzdevums ir uzturēt dialogu un atbalstīt tos musulmaņu līderus, kuri nepieder pie fanātisku uzskatu paudējiem.

Varu jums apliecināt, ka šādu līderu ir daudz, un vairākus no viņiem es pazīstu. Problēma ir tāda, ka Eiropas iestādes runā nevis ar šīm valstīm un islāma pasaules pārstāvjiem, kuriem ir tādas pašas vērtības un nostāja kā mums, bet gan dara tieši pretējo. Šķiet, ka Eiropas iestādes ir pārāk aizrāvušās, cenšoties nomierināt visfanātiskākos un lielākos pārkāpējus, kuri mīda kājām visu musulmaņu cilvēktiesības, taču mums ir jāsaprot, ka galvenie cietēji šajā situācijā ir musulmaņi. Viņi ir mūsu galvenie sabiedrotie. Viņi ir tie, ar kuriem mums ir jāsadarbojas. Tie ir cilvēki, ar kuriem kopā mēs, sociāldemokrāti, noteikti spēsim risināt šīs problēmas.

  Ryszard Czarnecki, autors. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Zināmā mērā šīs debates, protams, attiecas uz nāvessodu kā tādu, taču es negribētu tās pavērst šai virzienā, jo patiesībā mums ir jārunā par konkrēto situāciju.

Mēs esam redzējuši ziņojumus, kuros teikts, ka pēdējā laikā nāves spriedumu skaits ir samazinājies, taču noziedzība valstī nav mazinājusies. Tas nāvessoda atbalstītājiem ļauj turpināt uzstāt uz savu viedokli. Taču patiesībā pagājušajā gadā no 53 Āfrikas Savienības valstīm tikai 7 valstīs tika piespriests nāvessods, savukārt 13 valstīs nāves spriedums tika atlikts, bet 22 valstīs nāvessodu vienkārši nepiespriež.

Manuprāt, šāds ceļš būtu jāiet arī Nigērijai, un varbūt šeit var palīdzēt Eiropas Savienības spiediens. Mēs varētu norādīt uz faktu, ka nāvessods tiek piespriests jauniem un ļoti jauniem cilvēkiem. Viņu ir ļoti daudz; Nigērijā šādu cilvēku ir vismaz 40. Tā ir īpaši šokējoša situācija, ja tik jauni cilvēki gaida nāvessoda izpildi.

Protams, jautājums ir daudz plašāks. Šī ir valsts, kur nāvessodu kādam piespriest ir ļoti viegli, sevišķi tāpēc, ka ceturtajā daļā Nigērijas teritorijas valda šariata likumi, islāma un musulmaņu likumi, kas paredz tādus sodus kā roku un kāju amputācija vai miesas sodi. Šāda situācija ir nepieņemama. Mēs nedrīkstam klusēt.

  Michael Gahler, atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Politiskajā un ekonomikas ziņā Nigērija ir viena no lielākajām un svarīgākajām Āfrikas valstīm. Šā iemesla dēļ tā ir arī viena no mūsu galvenajām partnerēm. Diemžēl situācija tiesiskuma jomā šai valstī varētu būt daudz labāka, sevišķi attiecībā uz tiesu sistēmu. Šajās debatēs mēs runājam par nāvessodu. Nigērijā ir ļoti daudz cilvēku, kas gaida nāvessoda izpildi. Ceturtā daļa no viņiem apelācijas tiesu gaida piecus gadus, savukārt 6 % gaida 20 gadus. Šāda situācija ir nepieņemama, tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju palīdzēt Nigērijas iestādēm uzlabot tiesiskumu un sniegt ieteikumus, kas varētu būt noderīgi. Arī prezidents ir nodibinājis komitejas, kas Nigērijai ir ieteikušas vairākus soļus pareizajā virzienā. Tomēr es uzskatu, ka šajā jomā ir jāpalielina politiskais spiediens.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nāvessods, kas piespriests par nabadzību, — Nigērijā tā ir realitāte. Es vēršos pie Nigērijas iestādēm un aicinu noteikt nāvessoda izpildes moratoriju un aizstāt nāvessodu ar citiem soda veidiem.

Starp tiem, kam piespriests nāvessods, ir simtiem tādu cilvēku, kas nevar atļauties taisnīgu tiesu. Viņi notiesāti, pamatojoties uz liecībām, kas iegūtas ar spīdzināšanas palīdzību, viņiem nav līdzekļu kvalificēta aizstāvja noalgošanai, nav iespēju sameklēt pirms pieciem vai piecpadsmit gadiem nozaudēto lietas dokumentāciju, un nāvessoda izpildi viņi gaida necilvēcīgos apstākļos. Viņu kameru logi bieži ir vērsti uz soda izpildes vietu. Apmēram 40 uz nāvi notiesāto ir jaunieši. Viņu iespējamie noziegumi tika izdarīti 13–17 gadu vecumā. Apelācijas process ilgst vidēji piecus gadus, bet dažkārt — pat 20 gadus. Apelācijas sūdzību nav iesnieguši 41 % notiesāto. Viņu lietas dokumenti ir vai nu nozaudēti, vai arī viņi neprot paši aizpildīt pieteikumu, bet advokātu nevar atļauties. Nigērijas likumi nepieļauj spīdzināšanu. Šādā veidā iegūtu liecību neatzīst par derīgu. Tomēr policija spīdzināšanu izmanto. Tiesa ir jāgaida ilgi. Spīdzināšanas upuru liecības bieži ir vienīgais pierādījums lietā. Trūcīgajiem ir praktiski neiespējami panākt taisnīgu lietas izskatīšanu.

  Erik Meijer , GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Nāvessods ir šausminošs pats par sevi. Tā vietā, lai cilvēkiem, kas nodarījuši pāri savam tuvākajam vai sabiedrībai, palīdzētu nākotnē kļūt labākiem, pret notiesātajiem tiek vēsta atriebība, viņus vienkārši nogalinot. Šāds lēmums ir neatgriezenisks, un dažkārt tā pamatā pat ir tiesu kļūdas. Vēl šausmīgāk ir tad, ja šādu sodu piespriež arī par mazāk smagiem noziegumiem. Nigērijas gadījumā visbiežāk iemesls ir vāja tieslietu sistēmas organizācija un administratīvs haoss.

Turklāt arvien vairāk nostiprinās ziemeļu štatos valdošais primitīvais, fundamentālismā pamatotais uzskats, ka Dievs cilvēku ir pilnvarojis iznīcināt savus grēcīgos līdzcilvēkus. Pretēji Somālijai, kuras sistēmas augļus mēs apspriedām iepriekšējā darba kārtības jautājumā, Nigērija ir funkcionējoša valsts. Tomēr tā ir valsts, kurā daudzie federālie štati funkcionē viens no otra neatkarīgi, un tos koordinē centrālā vara, kas valsts apvērsumu veidā bieži ir nonākusi militāristu rokās. Šobrīd situācija Nigērijā šķiet nedaudz uzlabojusies, jo nav diktatūras un pagātnē pārciesto vardarbīgo konfliktu. Vairāki ziemeļu reģioni, līdzīgi Irānai, Pakistānas ziemeļrietumiem un daļai Somālijas, ir kā izmēģinājumu poligoni, kuros notiek atgriešanās viduslaikos. Tiesiskumam ir arī šķiriskuma iezīmes. Notiesātie ir galvenokārt nabadzīgi cilvēki bez kādas juridiskās palīdzības. Mums ir jādara viss iespējamais, lai glābtu šos cilvēkus no haosa, patvaļas un fanātisma.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - (LT) Galvenā prasība, ko Eiropas Parlaments šodien pauž Nigērijas federālajai valdībai un štatu valdībām, ir nekavējoties apturēt sodu izpildi, pasludināt nāvessoda moratoriju un pilnībā atcelt nāvessodu.

Galu galā no 192 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm 137 valstis ir atcēlušas nāvessodu. Pat Āfrikas Savienības 53 dalībvalstu starpā Nigērija ir viena no retajām valstīm, kur joprojām piespriež nāvessodu.

Arī Valsts izpētes grupa un prezidenta komisija, kas darbojas Nigērijā, ir ieteikušas atcelt nāvessodu, jo tas nemazina noziedzību.

Es mudinu un aicinu Padomi, Komisiju un dalībvalstis izmantot visas iespējas un kontaktus ar Nigērijas valsts iestādēm, lai censtos apturēt cilvēku nogalināšanu, it īpaši nepilngadīgo nogalināšanu Nigērijā tiesiskuma vārdā.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nāvessoda temats vienmēr ir raisījis pārdomas un daudzus jautājumus. Pirmkārt, vai cilvēkam ir tiesības lemt par otra cilvēka dzīvību? Otrkārt, vai šādu lēmumu drīkst pieņemt, ja atzīšanās izspiesta spīdzinot? Vai jauni, nepilngadīgi noziedznieki būtu jāiznīcina vai jāaudzina? Šādu jautājumu ir daudz, taču atbilde vienmēr būs viena un tā pati: nevienam nav dotas šādas tiesības. Cilvēki tās sev ir piešķīruši paši. Bet, ja tā, tad cilvēki var no tām atteikties, atcelt tās un turpmāk vairs nepieļaut šādu rīcību. Šos vārdus es veltu ne tikai Nigērijas iestādēm, bet arī visiem tiem, kas sevi uzskata par noteicējiem pār citu cilvēku dzīvību un nāvi.

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Kopš neatkarības iegūšanas Nigērijā tikai trīs reizes ir bijusi civila valdība, un 29 gadus ir valdījuši militāristi.

Pirms deviņiem gadiem Nigērija sāka virzību uz demokrātiju un atgriezās pie civilas pārvaldes, lai gan visas kopš tā laika notikušās vēlēšanas ir saņēmušas plašu kritiku par pārkāpumiem, krāpšanu un vardarbību. Labs piemērs citām valstīm varēja būt 2007. gada vēlēšanas, tomēr izdevība netika izmantota, un jaunās valdības darba sākumu aptumšoja šaubas par tās leģitimitāti. Meklējot piemērotu stratēģiju, kā iesaistīt valdību konstruktīvā dialogā par cilvēktiesībām, ir jārēķinās ar minēto kontekstu, kā arī nozīmi, kāda Nigērijas stabilitātei ir visā Āfrikā.

Nāvessoda jautājumā Komisija pilnībā pievienojas godāto deputātu paustajām bažām un piekrīt, ka līdz nāvessoda pilnīgai atcelšanai ir nekavējoties jāpasludina moratorijs jebkādu nāvessodu izpildei.

Vienlaikus jāatzīst, ka kopš Nigērijas atgriešanās pie civilas pārvaldes cilvēktiesību situācija kopumā ir uzlabojusies. Piemēram, ir veikti atsevišķi pasākumi, lai valstī sāktu debates par to, cik lietderīgs ir nāvessods kā iebiedēšanas līdzeklis, kas attur no šaušalīgu noziegumu pastrādāšanas. Vairāki ieslodzītie, kas gaida sprieduma izpildi, šogad ir apžēloti, un Nigērija ir apņēmusies iesaistīties intensīvā augsta līmeņa politiskajā dialogā ar ES un cita starpā apspriest arī cilvēktiesību jautājumus.

Komisija ir būtiski veicinājusi šo procesu, kura rezultātā varētu izstrādāt starptautisku ES stratēģiju attiecībā pret Nigēriju un kurš jau ir ļāvis izveidot svarīgu ministriju trijotni un izdot kopīgu visaptverošu paziņojumu.

Šā dialoga kontekstā būs iespējams konstruktīvi apspriest cilvēktiesību jautājumus un veikt vairākus sadarbības pasākumus tādās nozīmīgās jomās kā miers un drošība, pārvaldība un cilvēktiesības. Patlaban tiek apsvērtas šādas sadarbības iniciatīvas: atbalsts Nigērijas policijas izmeklēšanas jaudas uzlabošanai, tiesas pieejamība un atbalsts cietumu reformai, atbalsts korupcijas apkarošanā, demokrātiskā procesa atbalsts, kā arī palīdzība tām federālajām iestādēm, kas nodarbojas ar tādiem jautājumiem kā cilvēku tirdzniecība, narkotikas, cilvēktiesības un zāļu viltošana.

Lai šie pasākumi būtu efektīvi, par tiem jāinformē pilsoniskā sabiedrība un vienkāršie iedzīvotāji. Komisija izstrādās stratēģiju, kuras pamatā būs gan atbalsts vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, gan kultūras iniciatīvas un kuras nolūks būs atbalstīt jutīgākās sadarbības iniciatīvas un sniegt sabiedrībai izglītojošu informāciju attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, demokrātijas pamatvērtībām, labu pārvaldību, vides aizsardzību un tā tālāk.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pat laikā, kad pasaule saskaras ar ekonomisko krīzi, mums joprojām ir jāpievērš uzmanība cilvēktiesību jautājumam. Nabadzība un politekonomiskās perspektīvas trūkums vienmēr noved pie cilvēku dzīves apstākļu pasliktināšanās. Steidzami risināmo problēmu gūzmā cilvēktiesību ievērošana aizvirzās otrajā plānā, un mūsu pašu ekonomisko likstu dēļ ir viegli piemirst faktu, ka pasaulē joprojām ir valstis, kurās cilvēkus soda ar nāvi. Es runāju par Nigēriju, valsti ar 140 miljoniem iedzīvotāju, kurā, kā norāda Amnesty International, 725 vīrieši un 11 sievietes kopš šā gada februāra gaida nāvessoda izpildi par tādiem pārkāpumiem kā bruņota laupīšana, slepkavība vai valsts nodevība. Turklāt pienāk satraucošas ziņas, ka daudziem no viņiem lietas nav tikušas pienācīgi izskatītas vai pat pierādījumi ir izspiesti ar spīdzināšanas palīdzību. Šos cilvēkus pakārs par pārkāpumiem, kurus viņi varbūt nemaz nav izdarījuši, jo Nigērijas tiesu sistēma nabadzīgajiem iedzīvotājiem negarantē pilnīgi nekādu aizsardzību, lai gan šeit ir runa par Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti. Starptautiskās sabiedrības pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Nigērijas valdība nekavējoties pasludinātu moratoriju jebkādu nāvessodu izpildei un aizstātu visus nāvessodus ar brīvības atņemšanu.