Priekšsēdētāja. − Darba kārtības nākamais punkts ir kopīgās debates par

– ziņojumu (A6-0448/2008) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem (COM(2008)0147 – C6-0154/2008 – 2008/0058(CNS)), ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā sagatavojis José Manuel García-Margallo y Marfil;

– ziņojumu (A6-0449/2008) par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1798/2003, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem

(COM(2008)0147 – C6-0155/2008 – 2008/0059(CNS)), ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā sagatavojis José Manuel García-Margallo y Marfil;

– ziņojumu (A6-0427/2008) par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā

(2008/2151(INI)), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā sagatavojis Bert Staes.

  José Manuel García-Margallo y Marfil, referents. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Man jāsāk ar nožēlu, ka šeit kopā ar mums nav atbildīgā komisāra, tomēr es neesmu pārāk pārsteigts, jo šajā jautājumā ir daudz trokšņa un maz jēgas: vareni, pompozi paziņojumi par krāpniecības apkarošanu saistībā ar PVN un ļoti maz pasākumu, ar kuru palīdzību to darīt.

Komisāra paziņojumi, ar kuriem viņš mūs ir iepazīstinājis – pēdējais bija šā gada 1. decembrī, – pauž lielu satraukumu par zaudējumiem, ko rada nodokļu krāpniecība. Tā ietekmē pietiekamību, tā ietekmē vienlīdzību un rada tirgus kropļojumus ar tiešām lielām naudas summām. PVN krāpšana katru gadu ir saistīta ar EUR 60 līdz EUR 100 miljardiem.

Kā apturēt krāpšanu? Šajos paziņojumos izteiktā diagnoze arī ir vispārēji pareiza, pompoza un skanīga. Ziņojumos teikts, ka dalībvalstu iestāžu pienākums ir cīņa pret krāpniecību, bet darījumos, kad piegādātājs un klients neatrodas vienā valstī, ir vajadzīga dalībvalstu sadarbība. Paziņojumos uzsvērts, ka Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 8 konstatēs, ka šī sadarbība ir absolūti neapmierinoša un kā tādēļ ir jārīkojas. Grūtības uzrodas, kad komisārs sāk mums stāstīt, kāda veida rīcība ir nepieciešama. Viņš ļoti pamatoti saka, ka ir divas stratēģijas: viena, ko viņš sauc par vērienīgu, nozīmē pievienotās vērtības nodokļa ievērojamu reformu, kas būtu saistīta vai nu ar apgrieztās nodokļu iekasēšanas mehānisma ieviešanu vai arī nodokļu uzlikšanu Kopienas iekšējiem darījumiem, tostarp arī tīrvērtes iestādi, bet otro stratēģiju komisārs dēvē par „konvencionālo pasākumu kopumu”.

Pēc komisāra uzstāšanās šeit 24. jūnijā mēs secinājām, ka viņš nekādā gadījumā nedomā sākt vērienīgu reformu un apmierināsies ar „konvencionāliem pasākumiem”. Tomēr pēc tam, kad viņš aprakstīja šos konvencionālos pasākumus, viņš minēja četrus pasākumus, kas principā nav slikti. Viņš runāja par obligāto deklarāciju termiņu saīsināšanu, nodokļu iestāžu sadarbības uzlabošanu, iespēju ieviest dalītu atbildību gadījumos, ja preču pircējs nav deklarējis, kas ir šo preču pārdevējs, un informācijas uzlabošanu par PVN maksātājiem. Nobeigumā viņš teica, ka tajos konkrētajos pasākumos, ko viņš ir nodomājis pieņemt, nav pat šo četru pasākumu. Šodien viņš nāk klajā ar diviem direktīvas un regulas grozījumiem. Viņš saka, ka pirmā grozījuma mērķis ir saīsināt PPVN maksātāju deklarāciju iesniegšanas termiņu no trim līdz vienam mēnesim, un otrā grozījuma mērķis ir no trim līdz vienam mēnesim saīsināt laiku, kā tiek nodota informācija dalībvalstīm, kurām jāiekasē nodoklis. Punkts. Tas ir viss, ko izsaka šis priekšlikums.

Ekonomikas un monetārā komiteja ir mēģinājusi nedaudz sapiparot šo tiešām bezgaršīgo stāstu, un mēs iesniedzām šādus grozījumus. Mēs apstiprinājām grozījumu, kurā atbalstīti mazie un vidējie uzņēmumi un kura mērķis ir savienot cīņu pret nodokļu krāpniecību ar mazo uzņēmumu administratīvā sloga samazināšanu, ko pilnībā atbalsta šis Parlaments un visa ES. Tādēļ mēs sakām, ka Komisijai drīzumā – divu gadu laikā – ir jāsniedz mums ziņojums par to, kā šie pasākumi ir veikti, kā tie ir ietekmējuši uzņēmējdarbības administratīvās izmaksas un kādā mērā tie ir bijuši noderīgi nodokļu krāpniecības apkarošanā.

Mēs norādām arī, ka Komisijai nedaudz vairāk nekā līdz šim jāiesaistās tiesību aktu izstrādē. Komisijai biežāk jāuzņemas vadītājas loma. Mēs aicinām Komisiju centralizēt ar dalībvalstīm saistīto datu pārraidi, izveidot labākās prakses rokasgrāmatu, lai nodokļu iestādes varētu darboties labāk, izstrādāt rādītājus, kas parādītu riskantās un neapdraudētās jomas, un pastāstīt mums, kurš rīkojas atbilstoši un kurš nē. Visbeidzot, lai izsekotu krāpniekus, mēs veidojam to personu reģistru, kuri nevar izvairīties no nodokļu maksāšanas, dibinot uzņēmumus.

Man žēl, ka komisārs nevar reaģēt un mūsu iesniegtajiem grozījumiem.

  Bart Staes, referents. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Nodokļu krāpniecība un PVN krāpniecība ir sodāmi pārkāpumi. Tie var būt amatpersonu noziegumi, taču tie ir noziegumi, un reizēm tie ir saistīti ar organizēto noziedzību.

Par kādām summām ir runa, jo tas vienmēr ir interesanti? 2007. gadā komisārs L. Kovács lēsa, ka nodokļu krāpniecība divas līdz divas ar pusi reizes pārsniedz Eiropas budžetu vai summu starp EUR 200 un 250 miljardiem. Lēš, ka PVN krāpniecības daļa ir EUR 40 miljardi. Iespējams, ka tas ir ļoti nepariezs vērtējums, jo Revīzijas palātas vērtējumā 2005. gadā zaudējumi PVN nemaksāšanas rezultātā Vācijā bija EUR 17 miljardi un Apvienotajā Karalistē EUR 18.2 miljardi, tātad kopā tas ir jau vairāk nekā EUR 35 miljardu PVN ieņēmumu zaudējums.

Tādēļ apsveicami, ka Komisija ir finansējusi pētījumu, ka šis pētījums notiek un ka tā rezultāti būs publiski pieejami, lai mēs varētu redzēt šī problēmas patiesos apmērus.

Ir divas galvenās problēmas, kas saistītas ar politiku. Pirmkārt, ir jāuzlabo dalībvalstu nodokļu iestāžu sadarbība, un otrkārt, mums tiešām ir jācenšas panākt, lai dalībvalstu pārvaldes iestādes apkopo informāciju un savstarpēji apmainās ar to īsākos termiņos, tādējādi dodot iespēju daudz ātrāk izskatīt lietas.

Manā ziņojumā galvenokārt ir analizēts Revīzijas palātas pētījums par PVN krāpšanu. Revīzijas palāta veica pārbaudi septiņās dalībvalstīs: Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē. Šīs valstis labprāt sadarbojās. Taču Vācija attiecās no jebkādas sadarbības. Septembrī Komisija ierosināja pārkāpuma procedūru pret Vāciju, un man jāsaka, komisāra kungs, es to atbalstu.

Revīzijas palāta konstatēja, ka dažās dalībvalstīs nav pilnīgi nekādu priekšnoteikumu, kas ir svarīgi sadarbībai, lai kontrolētu šo krāpniecības veidu. Otrais referents norādīja, ka informācijas pieprasījumu apstrādei vajag vairāk nekā trīs mēnešus. Patiesībā tas ir nepiedodami, jo šie noziegumi ir jāapkaro reālā laikā. Kaut gan var asi kritizēt arī valstu iekšējo organizāciju. Kaut ko labāku varētu gaidīt īpaši no Nīderlandes un Vācijas. Turklāt nav pilnīgi nekāda pietiekama kontroles mehānisma.

Man joprojām ir noslēpums, kāpēc dalībvalstis atsakās ieņemt stingru pozīciju, pat ja tās zina, ka zaudē miljardiem lielus ieņēmumus. Tas patiešām ir ārpus manas sapratnes. Noziedznieku brīva pārvietošanās ir realitāte. Vienota Eiropa cīņā pret nodokļu krāpniecību lielā mērā joprojām ir nepiepildīts sapnis.

Tomēr ir arī labas ziņas. Mana dalībvalsts – Beļģija – ir izveidojusi European Carousel Network (Eurocanet), kas nodrošina spontānu informācijas apmaiņu. Taču arī tajā ir nepilnības, jo tikai 24 dalībvalstis ir piekritušas sadarbībai, un trīs no lielākajām dalībvalstīm, dīvainā kārtā Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste, ir atteikušās sadarboties.

7. oktobra Ecofin Padome izveidoja jau mehānismu, proti, Eurofisc mehānismu, lai uzlabotu dalībvalstu sadarbību cīņā pret PVN krāpniecību. Tā ir ierosme, kas, manuprāt, ir laba, taču tā būs vērtīga tikai tad, ja piedalīsies visas dalībvalstis un ja tas būs kaut kas vairāk par valdību sadarbību. Esmu cieši pārliecināts, Komisijai ir jāiesaistās šajā jaunajā ierosmē. Jebkurā gadījumā, tā var piedalīties un pat uzņemties koordinatores funkcijas.

Visbeidzot, es uzskatu, ka mums ir jāsadarbojas daudz ciešāk arī tiesu iestāžu jomā. Nekavējoties jālikvidē visi šķēršļi dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz pārrobežu kriminālvajāšanu. Ziņojumā es esmu iekļāvis virkni veicamo pasākumu. Es gribētu saņemt atbildi vai reakciju no Komisijas, un man žēl, ka nav Padomes pārstāvju, jo, galu galā, tā būs Padome, kas rīkosies šajā jomā.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties Eiropas Parlamentam un jo īpaši abiem referentiem – García-Margallo y Marfil kungam un Staes kungam – par konstruktīvajiem ziņojumiem, kurus viņi ir sagatavojuši tik delikātā jautājumā kā cīņa pret PVN krāpniecību Eiropas Savienībā tieši saistībā ar Komisijas pirmo konkrēto priekšlikumu šajā jomā.

Šodien mēs atrodamies pagrieziena punktā, īstenojot mūsu stratēģiju PVN krāpniecības apkarošanai. Šajos trīs ziņojumos, kurus Parlamentam rīt jāpieņem, ir daudz ieteikumu par to, kā uzlabot cīņu pret krāpniecību, un ir atspoguļots mūsu viedoklis par pirmo no daudziem turpmāk īstenojamajiem pasākumiem.

1. decembrī Komisija pieņēma paziņojumu, kurā ir norādīti pasākumi, ar kuriem tā iepazīstinās turpmākajos mēnešos, kā arī sākotnējā direktīva, kurā iekļauti daži no šiem pasākumiem. Paredzētie priekšlikumi atbilst arī Staes kunga izteiktajām bažām un rekomendācijām.

Pasākumus, ko Komisija ir nodomājusi pieņemt, var sadalīt trīs kategorijās.

Pirmajā kategorijā ir apvienoti pasākumi, kuru mērķis ir novērst krāpniecību ar PVN. Viens no šiem pasākumiem ir obligāto normu noteikšana reģistrācijai valsts datu bāzēs un izslēgšanai no tām, lai uzlabotu tajās esošās informācijas uzticamību un salīdzināmību.

Ir ieplānoti arī uzlabojumi procedūrā, ko lieto PVN maksātāju numuru elektroniskā apstiprinājuma un attiecīgo nosaukumu un adresi saņemšana, lai garantētu piegādātājiem lielāku tiesisko drošību.

Visbeidzot, Komisija ierosina vienkāršot un racionalizēt rēķinu izrakstīšanas noteikumus attiecībā uz nodokļu iekasēšanu, lai nodrošinātu šo noteikumu uzlabotu piemērošanu; šis pasākums atvieglos kontroli.

Otrā kategorijas attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu iestāžu darba efektivitāti, atklājot PVN krāpniecību. Šajā kategorijā ir iekļauti pasākumi saistībā ar termiņu saīsināšanu, kas aplūkota García-Margallo y Marfil kunga divos ziņojumos. Lai veicinātu krāpniecības atklāšanu, ir jānodrošina arī importam piemēroto PVN atbrīvojumu labāk pārraudzība, kā pagājušajā pirmdienā ierosināja Komisija, un ir jāpaplašina informācijas apjoms, kas dalībvalstīm būs jānodod citu dalībvalstu nodokļu iestāžu rīcībā, nodrošinot automātisku pieeju savām datu bāzēm.

Visbeidzot, kā jūs norādījāt, šajā kategorijā ir iekļauta arī Eiropas tīkla, tā dēvētā Eurofisc, izveide. Tā uzdevums ir uzlabot dalībvalstu operatīvo sadarbību cīņā pret PVN krāpniecību pēc Eurocanet parauga, ko izveidoja Beļģijas nodokļu iestādes un ko atbalsta Komisija un Eiropas Birojas krāpšanas apkarošanai.

Trešajā kategorijā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir nostiprināt nodokļu iestāžu iespējas noteikt un iekasēt nodokļus. Konkrētāk runājot, tie ir pasākumi, kas nosaka, kādos gadījumos piegādātāji un klienti, kas veic pārrobežu darījumus, ir kopīgi atbildīgi par nodokļu samaksu. Bez šaubām, tas paredzēts pārrobežu nodokļu iekasēšanas tiesiskās sistēmas nostiprināšanai.

Visbeidzot, šajā kategorijā ir iekļauti pasākumi dalībvalstu kopīgas atbildības noteikšanai, lai aizsargātu vispārējos nodokļu ieņēmumus.

Komisija ievēro arī to, ka Parlaments ir izrādījis arvien lielākas bažas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību, jo PVN krāpniecība ietekmē arī paša Eiropas budžeta līdzekļus.

Es atzinīgi vērtēju atbalstu, kas izteikts regulas priekšlikumam par administratīvo sadarbību cīņā pret krāpniecību, un jo īpaši pret PVN krāpniecību.

Komisija atzinīgi vērtē arī Parlamenta pieprasījumu Padomei turpināt sarunas par šo priekšlikumu, kas nodrošinās detalizētu sistēmu, ar kura palīdzību Komisija un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai sniegts dalībvalstīm operacionālu atbalstu un informāciju cīņai pret PVN krāpniecību.

Labvēlīgais viedoklis par termiņu saīsināšanu, ko Parlaments izteicis ziņojumā, un strauji ritošais darbs pie šī jautājuma Padomē ir laba pazīme par tālejošākiem priekšlikumiem, ko Komisija pieņems tuvākajā laikā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! Krāpniecības apturēšana īpaši dalībvalstu nomalē līdz šim ir bijusi problēma, ko nav iespējams atrisināt tikai dalībvalstu līmenī. Nodokļu krāpniecības jomā ir vajadzīga dalībvalstu valdības iestāžu ciešāka sadarbība un arī sadarbība ar Komisiju.

Projektā aplūkoto direktīvas un regulas priekšlikumu iemesls tikai daļēji ir ECOFIN 2007. gada jūnijā ierosinātās prioritātes. Ierosināto pārmaiņu galvenais mērķis ir palielināt ātrumu, ar kādu tiek savākta un apkopota informācija par Kopienas iekšējām procedūrām, standartizējot procedūras un saīsinot līdz vienam mēnesim laiku, kas vajadzīgas deklarācijām par darījumiem Kopienas iekšienē, un laiku, kas paredzēts informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm par šiem darījumiem.

PVN prasību saskaņošana nodrošinās sniegtās informācijas efektīvu pārbaudi. Šo procesu ievērojami vienkāršos arī prasība dalībvalstīm pieņemt elektroniski iesniegtas PVN deklarācijas.

Ierosinātie tiesiskie instrumenti nav nekas vairāk kā pirmie soļi virzībā uz ECOFIN priekšlikumu īstenošanu praksē. Mums vēl nav detalizēta vērtējuma par pakalpojumu sniedzējiem izvirzīto jauno oficiālo prasību ietekmi, un būtu ieteicams sagatavot īpašu ziņojumu par šo tematu jo sevišķi tāpēc, ka tas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, ko sedz nodokļu maksātāji, uz administratīvajām iestādēm un cīņu pret nodokļu krāpniecību.

Atceroties Revīzijas palātas pamatoto kritiku par efektīvas sadarbības trūkumu šajā jomā, Eiropas Komisijai ir jāapsver iespēja palielināt savu ietekmi, jo sevišķi sagatavojot analīzes un norādot uz labiem paraugiem.

  Gabriele Stauner, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Katru gadu aptuveni 2.25 % no ES iekšzemes kopprodukta, skaitļu izteiksmē apmēram EUR 200 miljardi – kā jau teica Staes kungs – tiek zaudēti pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanas, apiešanas un krāpniecības dēļ. Šie fakti ir Staes kunga ziņojuma pamatā.

No atbildēm uz pieciem rakstiskiem jautājumiem par šo tematu, ko es iesniedzu Padomei un Komisijai – starp citu, man arī žēl, ka Padome šeit ir tik trūcīgi pārstāvēta – var secināt arī to, ka 2005. gadā Vācijā vien pievienotās vērtības nodokļa zaudējumi bijā EUR 17 miljardi un Apvienotajā Karalistē – EUR 18 miljardi. Šie skaitļi nepārprotami pasaka ikvienam, ka valsts ekonomikai tiek nodarīti ievērojami zaudējumi un ka tās ir pēc iespēja ātrāk jāaptur.

Taču kā to īstenot? Līdz šim atbilde bija – arī saskaņā ar to, ko teica Revīzijas palātas, kas pievērsās šim jautājumam īpašā ziņojumā – ar dalībvalstu atbildīgo iestāžu sadarbības palīdzību. Taču iepriekšējos gados tieši tas vispār nestrādāja.

Eiropieši atkal ir nokļuvuši situācijā, kad viņi seko labi iecerētam mērķim, taču skaita cāļus, pirms tie vēl ir izšķīlušies. Un šajā gadījumā cāļi ir dalībvalstis, kuras ar administratīvo pasākumu palīdzību nespēj stingri vērsties pret starptautisku izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas.

Tādējādi, piemēram, pastāv lielas, neizskaidrojamas atšķirības starp skaitļiem, kas norāda, cik informācijas pieprasījumu ir saņemts un uz cik informācijas pieprasījumiem ir sniegta atbildes. Arī atšķirības statistikas ainās, par kurām ziņoja Komisija, atbildot uz manu šā gada 6. maija rakstisko pieprasījumu, un kuras joprojām ir vērtējamas ar lepnu skaitli – EUR 77 miljardi, var norādīt uz krāpniecību pievienotās vērtības nodokļa jomā. Es gribētu izmantot šo iespēju un jautāt Komisijai, kad mums tiks iesniegti pētījuma rezultāti.

  Vladimír Maňka, PSE grupas vārdā. – (SK) Kolēģi, iztēlojieties, ka Eiropas Savienībā nav nodokļu krāpniecības. Ja šādā veidā iegūtos līdzekļus taisnīgi sadalītu, tad katra Eiropas iedzīvotāja – tajā skaitā arī bērnu un pensionāru – maciņā katru gadu būtu par EUR 500 vairāk.

Neviena valsts nespēj efektīvi apkarot nodokļu krāpniecību vienatnē. Starptautiska sadarbība ir obligāts priekšnoteikums jo sevišķi PVN jomā, taču pašreizējā sistēma sarežģī Kopienas iekšējo darījumu pārraudzību. Viens risinājums, kas labvēlīgi ietekmētu nodokļu krāpniecības apkarošanu ilgākā laikposmā, varētu būt tādas PVN sistēmas izveide, saskaņā ar kuru darījumiem starp dalībvalstīm piemērotā nodokļu likme atšķirots no nulles. Krāpnieki un noziedzīgie grupējumi ļaunprātīgi izmanto nodokļu nulles likmi preču eksportam, piemēram, noslēdzot fiktīvus darījumus un tādējādi atņemot valstu budžetiem miljardiem eiro.

Pašreiz noteiktie nodokļu deklarāciju iesniegšanas ilgie termiņi arī rada augsni šādai nodokļu krāpniecībai. Ziņojumā par direktīvas projektu, ko mēs šodien apspriežam, ir runa par cīņai pret nodokļu krāpniecību vajadzīgās informācijas apmaiņas paātrināšanu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs saīsinām nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņus pārrobežu darījumiem.

1993. gadā izveidotā PVN sistēma ir tikai pārejas sistēma. Esmu pārliecināts, ka nākošajā pilnvaru termiņā Komisija nāks klajā ar daudz vērienīgākiem pasākumiem saistībā ar galīgu un visaptverošu PVN reformu. Pašreizējās sistēmas pagaidu raksturs ir viens no iemesliem, kāpēc es iesniedzu grozījumu – komiteja to apstiprināja, – kurā prasu, lai Komisija novērtē pieņemto pasākumu ietekmi trīs gadus agrāk nekā bija ierosināts grozījuma sākotnējā priekšlikumā. Tas novērsīs situāciju, kad sistēmu varētu vērtēt tad, kad tā vairs nav spēkā.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties referentam par līdzsvaroto ziņojumu. Šis projekts dod iespēju ātri reaģēt uz nodokļu krāpniecību. Pozitīvi ir arī tas, paši darījumu cilvēki ir apstiprinājuši, ka administratīvais slogs būs ļoti mazs.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Kad Revīzijas palāta apgalvo, ka PVN krāpniecība kopsummā var pārsniegt Kopienas budžetu un Staes kungs lēš, ka šo skaitli vajag vairāk nekā divkāršot, diskusija par šiem ziņojumiem ir pilnīgi pamatota. Tiešām, ir acīmredzams, ka dalībvalstīm ir jāatbalsta to fizisko personu reģistrs, kuras izmanto fiktīvus uzņēmumus, lai nodarbotos ar nodokļu krāpniecību. Arī es atbalstu Staes kungs priekšlikumus.

Jāsaka, ka izvairīšanās no PVN maksāšanas nav Eiropas galvenā problēma nodokļu krāpniecības jomā, jo pastāv zināma likumīga izvairīšanās ārzonas finanšu centru veidā, ko atļauj un pieļauj valdības. Tieši šajos centros tiek atmazgāti noziedzīgi ienākumi un likumīgi ienākumi kļūst par noziegumu. Ja mūsu nodokļu naudu beigās izmanto, lai glābtu bankas un baņķierus, tad nodokļu paradīžu gals būs īsta drosmes pārbaude, kas tuvākajā laikā sagaida Eiropu. Pēc tā mūs vērtēs, un mēs joprojām atrodamies gaismas gadu attālumā no tā, kas vajadzīgs nodokļu krāpniecības jomā.

  Sergej Kozlík (NI). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, godātie Parlamenta deputāti un viesi! Bez šaubām, nodokļu krāpniecība rada ievērojamus traucējumus konkurences jomā un iekšējā tirgus darbībā, kā arī samazina valsts ieņēmumus. Paskaidrojums neskan pietiekami pārliecinoši, ja tajā ir apgalvots, ka ierosinātie pasākumi, kuru mērķis ir tikai un vienīgi paātrināt datu savākšanu un apmaiņu par Kopienas iekšējiem darījumiem, nebūs pārmērīgs slogs uzņēmējdarbības nozarei.

Tajā pašā laikā Komisijas paskaidrojumā ir atzītas uzņēmējdarbības nozares bažas par nodokļu iestāžu gatavību izmantot sniegto informāciju. Paskaidrojumā nav darīts nekas, lai šīs bažas kliedētu. Neraugoties uz to, kaut kad tomēr ir jāsāk rīkoties, lai apkarotu nodokļu krāpniecību. Iespējams, ka tikai prakse parādīs, vai ierosinātie pasākumi darbojas, vai arī tie būs kļuvuši tikai par vēl vienu administratīvo slogu uzņēmējdarbības nozarei.

  Bogusław Liberadzki (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu aplūkot gan ziņojumu, gan pašu problēmu, pirmkārt, no krāpniecības viedokļa, otrkārt, no budžeta zaudējumu viedokļa, un treškārt, no uzņēmējdarbības konkurētspējas izkropļojumu viedokļa, jo nodokļu krāpniecība kaitē godīgas konkurences principiem.

Es vēlos izteikt īpašu atzinību Staes kunga ziņojumam un pašam referentam, kurš ir sagatavojis tik izcilu ziņojumu. Tas ir viens no nedaudzajiiem ziņojumiem, kurā ir minētas ne tikai summas, bet nosaukta arī dalībvalstis, kurā notiek šīs nelikumības. Es gribu izteikt pateicību arī Revīzijas palātai, kura norādīja uz divām galvenajām iemeslu grupām. Pirmkārt, iemesli, kas saistīti ar dalībvalstīm un kurus mēs varētu interpretēt kā zināmu pasivitāti no Padomes puses vai inertumu no dalībvalstu puses, kuras varētu dot ievērojamu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā, īstenojot dažus šķietami vienkāršus pasākumus, piemēram, informācijas tūlītēju apmaiņu, uzticamu informācijas apmaiņu, kā arī parādot gribu atklāt un novērst pašreizējā stāvokļa cēloņus.

Ir arī otrs svarīgs jautājums, kuram netika veltīta pietiekami liela uzmanība komisāra uzrunā: ko nereti birokrātisko skaidrojumus vietā faktiski var darīt Komisija un tai pakļautās aģentūras, piemēram, Nodokļu ģenerāldirektorāts un muitas ūniju, kā arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), nēmot vērā to, ka, lai kā mēs censtos, līdz šim tas nav devis nekādus rezultātus?

  Louis Michel, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es gribētu pateikties jums par šajās debatēs paustajiem vērojumiem un viedokļiem.

Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta ieteikumus pašreizējā un nākamajos likumdošanas priekšlikumos.

Es ar prieku norādu, ka Eiropas Parlamenta un Komisijas viedokļi par pasākumiem, kas jāīsteno, lai uzlabotu cīņu pret PVN krāpniecību Eiropas Savienībā, ir līdzīgi. Mani īpaši iepriecina plašais atbalsts Komisijas pirmā konkrētā priekšlikuma galvenajam mērķim, proti, līdz 2010. gada janvārim paātrināt informācijas savākšanu un apmaiņu par Kopienas iekšējiem darījumiem.

Mēs runājām par ietekmes novērtējumu. Komisija ir pārbaudījusi ietekmi uz uzņēmējdarbības izmaksām. Šķiet, ka šīs izmaksas ir ierobežotas. Lai precīzāk pārbaudītu patiesās sekas, Komisija ir ar mieru sagatavot novērtējuma ziņojumu. Pašreizējā novērtējuma provizoriskie rezultāti, par kuriem jūs, Stauner kundze runājāt, būs pieejamai tuvākajās nedēļās, un pēc tam tos pārbaudīs sadarbībā ar dalībvalstīm.

Man teica, ka Komisija var pieņemt tikai 4. un 7. ziņojuma grozījumu...

Vai jūs tādēļ nevarat pieņemt ziņojuma 4. un 7. grozījumu?

Patiesībā mēs varam pieņemt García-Margallo y Marfil kunga ziņojuma 4. un 7. grozījumu.

Atvainojiet, ka rīkojos šādi, bet, kā jūs būsit pamanījuši un kā jūs zināt, es neesmu atbildīgais komisārs, un tādēļ es neizsakos tik plaši par šiem jautājumiem – kuri man ir ārkārtīgi interesanti – kā par citiem jautājumiem.

  José Manuel García-Margallo y Marfil, referents. – (ES) Ticiet man, komisār Michel kungs, ka es augstu vērtēju jūsu laipnību, ka esat šeit kopā ar mums un nodarbojaties ar jautājumiem, kas patiesībās domāti visiem.

Komisija lūdza mūs rīkoties ātri, un mēs nekavējoties reaģējām. Juridiskā komiteja savlaicīgi sagatavoja atzinumu, un Ekonomikas un monetārā komiteja retā vienprātībā apstiprināja ziņojumu, par kuru mēs šodien debatējam.

Komisāra kungs! No piezīmēm, kuras jums sagatavoja Fiskālā komiteja, jūs mums nolasījāt 1. decembrī pieņemtos Padomes priekšlikumus. Taču šie priekšlikumi nav tieši tie paši, par kuriem mēs šodien debatējam. Mēs debatējam par kaut ko citu. Mani nepārsteidz, ka viņi mums ir pateikuši, ko domā par darīšanu, jo tas, ko viņi ir patiesībā izdarījuši, ir ļoti maz, kā jau es iepriekš teicu.

Ātrumam, ar kādu Parlaments rīkojās šajā tiešām svarīgajā jautājumā, kā norādīja manu kolēģi, nepievienojās entuziasms ne Komisijā, ne Padomē.

Kādas ļoti svarīgas komitejas priekšsēdētājs reiz teica, ka no Komisijas viņš gaida „de l'audace, encore de l'audace et toujours de l'audace” – drosmi, lielāku drosmi un mūžam drosmi. Komisijai pieder likumdošanas iniciatīvas monopols, un šis parlaments gribēja, lai tā būtu, taču šis monopols nozīmē, ka šīs iniciatīvas ir jāparāda atklātībā un ka tās ir jāierosina drosmīgi un bezbailīgi, neko neslēpjot bailēs, ka Padome var tās noraidīt.

Ierosmes ir jāizsaka, jāvirza un par tām ir jācīnās, un Padomei būs jāatbild Komisijai un šim Parlamentam, ja priekšlikumi cietīs neveiksmi. Šis nav tas gadījums. Tas, ko es aprakstīju savā iepriekšējā runā, bija stāsts par vēriena samazināšanu no visradikālākajiem priekšlikumiem līdz konvencionāliem pasākumiem, līdz tādu pasākumu kopumam, no kuriem ir izvēlēti tikai divi vismērenākie pasākumi.

Es pateicos Michel kungam un lūdzu nodot atbildīgajam komisāram manu pateicību par pāris grozījumu pieņemšanu, taču tas, ko mēs te apspriedām, tiešām sagādāja man vilšanos.

  Bart Staes, referents. − (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es varu tikai apstiprināt to, ko teica García-Margallo y Marfil. Manuprāt, abi mums iesniegtie ziņojumu – patiesībā trīs ziņojumi – un veids, kādā tos ir apstiprinājusi Ekonomikas un monetārā komiteja, no vienas puses, un Budžeta kontroles komiteja, no otras puses, liecina par lielu apņēmību – apņēmību izturēties nopietni pret šo jautājumu.

Ir runa par lielām naudas summām. Tikai iedomājieties vien, ka mēs varētu atgūt kaut ceturtdaļu no šīs naudas! Tad mums dalībvalstīs un Eiropas Savienībā būtu līdzekļi EUR 60 miljardu apmērā. Mums šī nauda ir vajadzīga. Verheugen kungs, kurš šodien ir šeit, zina, ka viņu gaida svarīgs darbs. Tādēļ mēs zinām, par ko mēs cīnāmies. Mēs cīnāmies arī pret negodīgumu un netaisnību. Galu galā, tie, kuri nemaksā nodokļus, kuri cenšas izvairīties no tiem, demonstrē antisociālu uzvedību. Tādēļ tas prasa atrisinājumu šajā Parlamentā.

Es gribētu pateikt komisāram Michel kungam, ka sapratu viņa atbildi. Viņam ir pašam sava atbildības joma. Viņš ir šeit, lai aizvietotu kādu citu, un es varu saprast, ka viņš vienkārši nolasa atbildes. Tā nav problēma. Es paņemšu šo tekstu, un mēs pie tā strādāsim.

Tomēr es gribētu lūgt Komisiju ne tikai apspriest pētījumu par krāpniecības apmēriem – šo pētījumu vajadzētu pabeigt līdz šā gada beigām – kopā ar dalībvalstīm, bet arī iesniegt šo pētījumu Ekonomikas un monetārajai komitejai un Budžeta kontroles komitejai, lai mēs varam tajā iekļaut arī daudzus citus aspektus.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2008. gada 4. decembrī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Minētais ziņojums ir īpaši nozīmīgs, jo tajā ir izstrādāti mehānismi, ar kuru palīdzību samazināt vai novērts iespējas apkrāpt budžetu, veicot ar PVN nodokli apliktus krāpnieciskus darījumus Kopienas iekšienē.

Pašlaik ar neesošiem komersantiem saistīto fiktīvo darījumu radītie zaudējumi saskaņā ar aplēsēm ir EUR 100 miljoni (16 % no ES faktiskajiem līdzekļiem.

Samazinot gan informācijas savākšanas, gan apmaiņas termiņus starp dalībvalstīm, nodokļu iestādes var veicināt šāda veida darījumu pārraudzības uzlabošanu.

Saskaņā ar Komisijas iesniegto minētā ziņojuma grozījumu, dalībvalstu nodokļu iestādes tiks pievienotas kopīgai datu bāzei, kurā būs reģistrētas fiziskas personas, kas stāv aiz neesošajiem komersantiem un ir atbildīgas par šāda veida krāpnieciskiem darījumiem.

Tas neļaus šiem komersantiem dibināt citas sabiedrības visā Eiropas Savienībā un nevis tikai vienā dalībvalstī, kā tas ir pašlaik. To panāks, jo šīs personas tiks atklātas reālā laikā, pārbaudot datu bāzi, un arī tādēļ, ka tiks nosūtīta informācija komercreģistram, kurā ir iesniegts pieteikums par jaunas sabiedrības dibināšanu.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN), rakstiski. – (PL) Tā kā es runāju debatēs par nodokļu krāpniecības apkarošanu, es gribētu pievērst uzmanību šādiem jautājumiem. Zaudējumi, ko rada PVN krāpniecība dažādās dalībvalstīs, ir ārkārtīgi augsti, un ik gadu tie palielinās. Piemēram, 2005. gadā Vācijā zaudējumi bija aptuveni EUR 17 miljardi, un 2005. – 2006. nodokļu gadā zaudējumi Apvienotajā Karalistē pārsniedza EUR 18 miljardus.

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienība ir uzsākusi daudzas iniciatīvas cīņā pret PVN krāpniecību, piemēram, EUROCANET (informācijas apmaiņas tīkls par sabiedrībām, kuras tur aizdomās par PVN krāpniecību; diemžēl šajā tīklā nav iekļauta Vācija, Apvienotā Karaliste vai Itālija), kā arī uz tādu iestāžu kā Europol, Eurojust un OLAF darbību, šie zaudējumi ar katru gadu palielinās.

Šādos apstākļos mums ir jāatsakās no pasākumiem, kuru mērķis ir jaunu valdību aģentūru izveide, un ir jānostiprina Eiropas Komisijas kā galvenās dalībvalstu administratīvās sadarbības koordinatores loma saistībā ar PVN krāpniecību. Tādējādi ir vismaz jāapspriež, vai mums vajadzētu veidot jaunu mehānismu Eurofisc, kas iecerēts kā decentralizēts tīkls, kurā dalībvalstis iesaistās brīvprātīgi.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski . – (PL) Ziņojums par nodokļu krāpniecību saistībā ar Kopienas iekšējiem darījumiem ir ļoti svarīgs tiesību akts.

Nodokļu krāpniecība nozīmē uzbrukumu taisnīgai un pārredzamai nodokļu piemērošanai. Tā grauj Eiropas Savienības darbības pamatus. Ja Eiropas Savienības budžetā nokļūst mazāk naudas, tad tas nozīmē, ka mēs nevaram pilnīgi īstenot dažādas politikas nozares.

Nodokļu krāpniecības apkarošana lielā mērā ir dalībvalstu kompetence. Taču dalībvalstīm nevajdzētu darboties izolācijā. Ir skaidri saskatāma nepieciešamība koordinēt šo darbu Kopienas līmenī un nostiprināt sadarbību starp dalībvalstu valdībām un Eiropas Komisiju.

PVN reforma ir ilgs un laikietilpīgs process. Attiecīgi, mūsu apspriestajā ziņojumā ir norādīts, ka ir jālieto konvencionālas metodes. Tās ir saistītas ar pārmaiņām nodokļu maksātāju atbildības jomā, ja vajadzīgos dokumentus neiesniedz savlaicīgi vai iesniedz nepareizi. Pārējās pārmaiņas ir saistītas ar informācijas saņemšanas laika saīsināšanu un neprecīzu datu tūlītēju izlabošanu, kā arī ar informācija apmaiņas paātrināšana saistībā ar Kopienas iekšējiem darījumiem.