Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0015(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0414/2008

Debates :

PV 16/12/2008 - 13
CRE 16/12/2008 - 13

Balsojumi :

PV 17/12/2008 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0612

Debates
Trešdiena, 2008. gada 17. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojuma skaidrojumi.

 
  
  

Ziņojums: Claude Turmes (A6-0369/2008)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, atvainojiet, es jūs nedzirdēju. Manuprāt, balvas pasniegšanas ceremonija bija tik saviļņojoša, ka mēs vēl aizvien esam šā notikuma radītās bijības pārņemti.

Es atzinīgi vērtēju C. Turmes ziņojumu. Protams, atjaunojamie energoresursi ir galvenais līdzeklis, kas palīdzēs samazināt mūsu atkarību no fosilā kurināmā, taču, kā mēs esam konstatējuši, dažreiz risinājumi var radīt citas problēmas, un tieši šo jautājumu apsprieda sakarā ar debatēm par pārtikas un degvielas ražošanas konkurenci. Mums jāizstrādā stingri ilgtspējības kritēriji, un šajā saistībā mums jo īpaši jāpievēršas mežu apsaimniekošanai un kokmateriālu ražošanai, jo tos ļoti labi var izmantot kā atjaunojamos enerģijas avotus.

Es gribētu, lai mēs iespējami plašāk pievērstos efektīvai zemes izmantošanas politikai. Būtu ļoti svarīgi, ja mēs Eiropas Savienībā lauksaimniecības un enerģētikas nozares savienotu ar rūpēm par klimata pārmaiņām, taču līdzīgi mums ir jārīkojas arī pasaules līmenī. Tomēr es ļoti atzinīgi vērtēju un atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es nepārstāvu tos, kurus ir pārņēmusi histērija par enerģētiku un klimata pārmaiņām, tomēr atjaunojamo energoresursu apgūšanai ir jābūt augstākā mērā saprātīgai. Lai kā arī nebūtu, tai jābūt ekonomiski ilgtspējīgai. Tāpēc es galīgi neesmu pārliecināts par to, ka steidzamas vēja enerģijas ieguves dēļ tiek izvirzīti mērķi, kurus nevar sasniegt. Taču mans sākotnējais apsvērums attiecībā uz šo ziņojumu ir atbalstīt atteikšanos no agrodegvielas un pievērsties atkritumu biomasai, nevis pārtikai. Lauksaimniecības, sadzīves un rūpniecisko atkritumu pārvēršana enerģijā man vienmēr ir šķitis vissaprātīgākais no visiem atjaunojamo energoresursu jautājuma risinājumu veidiem. Tāpēc es pilnībā atbalstu trešās paaudzes enerģijas iegūšanu no atkritumu biomasas un biogāzes.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Klimata tiesību aktu kopums ir saprātīgs kompromiss, kas atbilst gan maniem priekšstatiem par šīs planētas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, gan arī saskan ar manu uzskatu, ka ir jāatbalsta Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēja un nodarbinātība. Tas noteikti ir vēl viens solis uz priekšu, nevis atpakaļ. Šie tiesību akti neizraisīs apvērsumu, taču tik un tā tie rāda piemēru pārējai pasaulei. Pieņemot šo ziņojumu, mūsdienu Eiropa par spīti pieaugošajai ekonomiskajai krīzei atkal balsos par to, ka uzņemas atbildību par Zemi, ko mēs nodosim nākamajām paaudzēm. Es piekrītu tam, ka ir jāatsakās no agrodegvielām, kas nav veiksmīgs risinājums, bet to vietā jāpievēršas no biogāzes un biomasas iegūtas enerģijas ilgtspējīgai izmantošanai, kā arī tam, ka ir jāstimulē inovatīvu tehnoloģiju attīstība enerģijas saglabāšanas jomā, lai padarītu šo enerģiju iespējami ekonomiskāku un augstvērtīgāku. Biomasas ieguvei galvenokārt jāizmanto notekūdeņi, sadzīves un rūpnieciskie organiskie atkritumi, kā arī lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozaru radītie atkritumi. Mums ir jāizmanto noplicinātā augsne, kā arī jaunas nepārtikas un pārtikas izejvielas, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, aļģes.

 
  
  

Ziņojumi: Avril Doyle (A6-0406/2008), Satu Hassi (A6-0411/2008), Chris Davies (A6-0414/2008), Dorette Corbey (A6-0496/2007)

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák (PPE-DE).(CS) Es gribētu paskaidrot, kāpēc es atbalstīju klimata tiesību aktu kopumā iekļauto tiesību akta priekšlikumu, proti, A. Doyle, C. Davies, S. Hassi un D. Corbey ziņojumus. Par šiem priekšlikumiem ir norisinājušās ilgstošas diskusijas un sarunas Padomes, ko pārstāvēja prezidentvalsts Francija, un Eiropas Parlamenta, ko pārstāvēja vairākuma politisko grupu referenti un ēnu referenti, starpā. Piemēram, sākotnējais priekšlikums būtu pilnībā iznīcinājis ne vien Čehijas, bet arī visas Eiropas ķīmijas rūpniecības nozari. Pagājušās nedēļas nogalē, pateicoties dalībvalstu un Eiropas Parlamenta deputātu abpusējai piekāpībai, tika panākts kompromiss. Dažādām rūpniecības nozarēm un dažādu pasākumu pakāpeniskai ieviešanai tika izstrādāti skaidri kritēriji. Tādējādi bija iespējams panākt kompromisu, saglabājot sākotnējos vērienīgos mērķus vides aizsardzības jomā, vienlaikus nosakot rūpniecības nozares darbību neierobežojošus un labvēlīgus noteikumus.

 
  
  

- Ziņojums: Avril Doyle (A6-0406/2008)

 
  
MPphoto
 

  Gyula Hegyi (PSE). (HU) Es par Doyle kunga ziņojuma kompromisa variantu balsoju tāpēc, ka tajā ir ietvertas svarīgas direktīvas grozījumu vēstules. Es biju viens no tiem, kas iesniedza grozījumu vēstuli, ar kurus centralizētajai siltumapgādei tiktu piešķirtas bezmaksas kvotas, atbrīvojot to no klimata nodokļa. Tas ir svarīgs sasniegums, jo galvenokārt maznodrošinātās ģimenes izmanto centralizētās siltumapgādes pakalpojumus; tā ir sistēma, kas ir videi draudzīgāka nekā atsevišķi sildītāji. Es esmu gandarīts arī par to, ka arī koģenerācijas spēkstacijām ir piešķirtas bezmaksas kvotas siltuma ražošanai un dzesēšanai. Arī šis pavērsiens liecina par ekoloģisku domāšanas veidu. Arī citi darbības veidi līdzīgā veidā ir atbrīvoti no klimata nodokļa, taču tam tā nevajadzētu būt. Personīgi es būtu gribējis, lai šī direktīva būtu „zaļāka”, taču šis kompromiss ir labāks, nekā nekas.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu un ļoti atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas uzlabo emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, un, jā, tas risina jautājumu par oglekļa noplūdi, it īpaši tāpēc, ka 2009. gadā par to nav noslēgts starptautisks nolīgums.

Šajā vispārējo klimata pārmaiņu laikmetā es vēlreiz gribu pievērsties jautājumam par mežsaimniecības nozari. Lai risinātu mežu izciršanas problēmu pasaulē, mums ir nepieciešama ļoti stingra rīcība Eiropas līmenī. Es atzinīgi vērtēju, ka šim nolūkam tiks novirzīti finanšu līdzekļi, jo pašlaik šis jautājums netiek risināts ─ mēs visi raizējamies par to, taču trūkst saskaņotas rīcības. Es esmu bijis Brazīlijā, es zinu kas notiek tur un citās valstīs, un, ja mēs šo jautājumu nerisināsim, visi mūsu centieni ES līmenī būs veltīgi.

 
  
MPphoto
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, dokuments par siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu nodrošina nepieciešamo atbalstu tehniskajiem pasākumiem, kuru mērķis ir beidzot samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu.

Ierosinātā tirdzniecības sistēma varētu veicināt nelikumības, kas varētu negatīvi ietekmēt tehniskajiem pasākumiem piešķirto finansējumu. Piemēram, Polijā lēta energoekonomiskā spuldzīte parasti maksā apmēram 5 zlotus. Sakarā ar enerģijas taupīšanas pasākumiem, kad cilvēkus mudina iegādāties šīs spuldzes, to cena tagad pārsniedz 10 zlotus. Tāpēc emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir jāizstrādā un jāuzrauga ļoti rūpīgi. Es neatbalstu šo direktīvu tās pašreizējā redakcijā.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es atbalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju bezmaksas kvotu pakāpenisku samazināšanu daudzām rūpniecības nozarēm. Man žēl, ka Padome iebilda pret šo kvotu pārdošanas ieņēmumu novirzīšanu samaksai par mājokļu apsildīšanu. Es novērtēju to, ka prezidentvalstij Francijai ir izdevies vienoties ar vecajām un jaunajām dalībvalstīm un panākt piekāpšanos attiecībā uz atskaites gadu, nosakot to līdz 2007. gadam. Es ar prieku atbalstīju šo kompromisu, kas ļaus sasniegt Kioto Protokolā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā ekonomisko situāciju. Es gribētu, lai protokolā ierakstītu, ka es prasu labot balsojumu par galīgo normatīvo rezolūciju, jo, lai gan es balsoju par šo rezolūciju, ekrānā kļūdaini parādījās sarkanā gaisma.

 
  
MPphoto
 

  Bogdan Pęk (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo direktīvu, jo es uzskatu, ka tas ir viens no vislielākajiem krāpšanas gadījumiem cilvēces vēsturē. Tas ir smieklīgs lēmums, kas balstās uz pilnīgi safabricētiem datiem, kam trūkst saprātīga zinātniskā pamatojuma un kas Eiropas Savienībai vien izmaksās vismaz miljardu dolāru.

Šo naudu, tā vietā, lai to iztērētu muļķīgā, pat stulbā veidā, varētu ieguldīt reālā cīņā par tīru, piemērotu vidi, par tīru gaisu, kā arī, lai izskaustu indīgās gāzes un nodrošinātu tīra ūdens piegādi, jo Eiropā dažkārt pietrūkst ūdens, un nākotnē tā krājumi aizvien vairāk samazināsies. Iztērējot šim projektam miljardu dolāru, mēs panāksim tikai temperatūras samazināšanos par 0,12 grādiem, kas ne mazākajā mērā neietekmēs klimata pārmaiņas. Šī ir ārkārtīgi smieklīga shēma, par ko Parlamentam būtu jākaunas.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai būs svarīgākā nozīme oglekļa dioksīda emisiju apjoma samazināšanas procesā. Jaunajās dalībvalstīs, to skaitā arī Polijā, šis vēl aizvien ir īpaši pretrunīgs temats, jo tās uzskata, ka rezultātu aprēķināšanai izmantotais pamatojums ir nepareizs. Patiesībā svarīgs ir ne vien 20 % rādītājs, bet arī atskaites gads, ko izmanto tā izskaidrošanai. Minētajā tiesību aktu kopumā ir noteikts 2005. gads, taču tās valstis, kas nepiekrīt šādai izvēlei, uzskata, ka pareizajam atskaites gadam vajadzētu būt 1990. gadam.

Pateicoties pārmaiņām ekonomikā, šajās valstīs jau ir ievērojami samazināts oglekļa dioksīda emisiju daudzums. Šajā laika posmā veiktie pasākumi ir prasījuši ārkārtīgas pūles un ir izmaksājuši ļoti dārgi. Tāpēc ir jāatzīst, ka ierosinātajam tiesību aktu kopumam trūkst objektivitātes un ka tajā nav ņemti vērā līdz šim panāktie emisiju apjoma samazinājumi un katras valsts ekonomiskais potenciāls; toties tā atbalsta atsevišķas ES vecās dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) Land grupas EP Bādenes-Virtembergas deputātu vārdā es vēlos paskaidrot balsojuma iemeslus. Mēs pilnībā atbalstām centienus būtiski samazināt, visticamāk, cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas. Tomēr mēs neatbalstām kompromisu attiecībā uz ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, par ko sarunās nedēļas nogalē vienojās valstu vai valdību vadītāji.

Steigā pieņemti tiesību akti ─ un tieši tā tas notika ─ nav pieņemami un ir nedemokrātiski, un ārkārtīgi steidzīgā likumdošanas procedūra un tas, ka Padomes dokumenti tika iesniegti tikai pirms dažām dienām, nozīmē to, ka, mūsuprāt, nebija iespējams veikt šo dokumentu lietpratīgu pārbaudi un izpēti, un tādējādi nebija iespējams ievērot pareizu likumdošanas procedūru.

Vēl jo vairāk nepieņemami tas ir, apzinoties, ka šie tiesību akti Eiropas pilsoņiem uzliks sevišķi smagu finanšu slogu. Saskaņā ar vairāku pētījumu datiem klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums Eiropas ekonomikai un Eiropas sabiedrībai izmaksās apmēram EUR 70 līdz 100 miljardu, un pastāv risks, ka oglekļa emisiju dēļ visa rūpniecība kopumā tiks pārvietota uz citām pasaules daļām. Šāda mēroga tiesību aktu kopumu mēs nevaram pieņemt tik sasteigtā procedūrā. Tik svarīgi tiesību aktu priekšlikumi jāpieņem pakāpeniski, parastajā kārtībā un vairākos lasījumos.

 
  
  

Ziņojums: Satu Hassi (A6-0411/2008)

 
  
MPphoto
 

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Es balsoju par klimata tiesību aktu kopumu, lai gan ir grūti uzskatīt to par pilnībā pozitīvu kopumu. Šie tiesību akti neapšaubāmi ir progresīvi, tie novērš nepilnības un tiem nav līdzīgu aktu visā pasaulē. Tajā pašā laikā šajos tiesību aktos noteiktie mērķi neatspoguļo mūsu zinātnieku izvirzītos mērķus, lai atrisinātu cilvēces nozīmīgāko uzdevumu ─ apturētu klimata pārmaiņas. Eiropas uzdevums ir izveidot sociālu un ekonomisku modeli, kas ļautu samazināt oglekļa emisiju apjomu, jo Eiropa ierindojas to valstu starpā, kam ir vislielākās jaunu tehnoloģiju attīstības iespējas. Taču tam ir vajadzīga nauda un saistoši tiesību akti. Pieņemot šo lēmumu, lielāka līdzekļu daļa aizplūdīs ārpus Eiropas Savienības Tīras attīstības mehānismu veidā, jo mūsu tiesību aktos ir pārāk daudz izņēmumu, tajos ir pārāk daudz mehānismu brīvai rīcībai un pārāk maz obligātu noteikumu. Kopumā var teikt, ka, ņemot vērā to, ka mēs apzināmies savu atbildību un izprotam to, cik svarīgi uzdevumi mums jāveic, mēs dodamies pareizajā virzienā, taču neapmierinošā tempā. Un tāpēc es balsoju, apzinoties, ka mēs dodamies pareizajā virzienā, bet ne ar tādu ātrumu, lai nonāktu pie mērķa.

 
  
MPphoto
 

  Gyula Hegyi (PSE). (HU) Šo tiesību aktu galvenā problēma ir tāda, ka atsevišķas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās ir ievērojami samazinājušas savus siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomus. Taču atsevišķas Rietumeiropas valstis vēl pat divdesmit pirmā gadsimta sākumā lielā mērā palielināja šo emisiju apjomu. Tāpēc mēs prasījām atbilstīgu attieksmi un mūsu jau paveiktā darba atzīšanu. Mēs esam sasnieguši zināmu līmeni, taču ir jāsaprot, ka bez jauno dalībvalstu ieguldījuma klimata līdzsvars Eiropas Savienībā būtu daudz neapmierinošāks. Tādēļ vecajām dalībvalstīm būtu svarīgi piedalīties emisiju tirdzniecības sistēmā. Pirmkārt, daļa savas rūpniecības tām no ES jāpārvieto uz mazāk attīstītajām valstīm vai jānopērk no tām kvotas. Klimata aizsardzības labā un tādēļ, lai pieņemtu kopēju Eiropas pieeju, mēs piekritām šim kompromisam. Tajā pašā laikā es saprotu arī vides aizstāvju bažas un ceru, ka drīzumā mēs tiesību aktos spēsim panākt stingrību.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, kā jūs zināt, emisiju tirdzniecības sistēma aptver tikai pusi no visa CO2 apjoma. Es atbalstīju šo īpašo ziņojumu, jo ir jāiesaista arī citas nozares un jāpanāk, lai arī tās iesaistītos šajā procesā. Tātad īpašu uzmanību es gribu pievērst lauksaimniecībai, kas cīnās ar dažādām problēmām, tikai, manuprāt, mums jāatceras, ka lauksaimniecība nozīmē pārtikas ražošanu un mums tas jāņem vērā, uzstādot savas prasības šai nozarei.

Es uzskatu arī, ka lauksaimnieki ir atbilstīgi jāinformē par šo procesu, jo viņiem ir jāmaina sistēma, bet viņiem šajā jautājumā nav sniegta nepieciešamā informācija vai vadība. Mums jāveic plašāki pētījumi ─ un tas jādara dalībvalstīm ─ par to, kā ar lauksaimnieku līdzdalību samazināt emisiju daudzumu lauksaimniecības nozarē. Tomēr es tikai gribētu brīdināt, ka neviena mūsu rīcība Eiropas Savienībā nedrīkstētu izraisīt pārtikas ražošanas apjoma samazināšanos, jo tad šo tukšumu aizpildīs imports no valstīm, kuru emisiju apjomu mēs varam ietekmēt ļoti minimāli.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, mēs visi, kas atrodamies šajā Parlamentā, neatkarīgi no tā, vai jūs ticat globālās sasilšanas jēdzienam un draudiem zemeslodei, vai arī jūs tikai gribat samazināt gaisa piesārņošanu, piekritīsim, ka ir jāsamazina kaitīgo gāzu apjoms.

Taču atcerēsimies, ka 12 reizes gadā mēs pārceļam šo Parlamentu no Briseles uz Strasbūru, nemaz nerunājot par tām iestādēm, kas mums ir Luksemburgā. Šis process Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksā ne vien EUR 200 miljonus gadā, bet tā rezultātā izdalās arī 192 000 tonnas CO2, ar ko varētu piepildīt 49 000 gaisa balonus. Eiropas Parlamentam šajās debatēs beidzot patiešām ir jāapstādina šīs gaisa emisijas un jāpārtrauc šis farss, kas notiek Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā. Beidzot ir jāpārtrauc šī liekulība!

 
  
  

Ziņojums: Chris Davies (A6-0414/2008)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu šo ziņojumu, lai gan uz to mums, iespējams, vajadzētu raudzīties ar zināmām bažām, jo patiesībā tas nav risinājums. Šis ir pagaidu pasākums, lai gan mums nav citas izvēles, kā attīstīt CO2 uzglabāšanu, jo arī turpmāk mēs ražosim CO2.

Notikumu gaita ir atkarīga no tā, cik daudz līdzekļu mēs ieguldīsim šīs jomas pētniecībā. Es zinu, ka pastāv viedoklis, ka ekonomikas lejupslīdes laikā ieguldījumi enerģētikas jautājuma un klimata pārmaiņu risināšanā patiešām dos peļņu, rezultātus un darbu. Manuprāt, tieši šai jomai mums vajadzētu veltīt galveno uzmanību. Tātad, lai gan šis nav pilnīgi „zaļš” risinājums, tas tomēr ir daļa no risinājuma.

 
  
MPphoto
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, raugoties no tehniskā viedokļa, oglekļa dioksīda ģeoloģiskā uzglabāšana un savākšana noteikti ir ļoti interesants izaicinājums.

Tomēr šis tehnikas progress izmaksās ļoti dārgi un prasīs milzīgu enerģijas daudzumu. Šobrīd, kad uzņēmumi cīnās ar ekonomiskās krīzes radītām milzu grūtībām, šķiet, ka visi mūsu resursi būtu jāvelta enerģijas taupības pasākumiem un vidi saudzējošu spēkstaciju modernizācijai un celtniecībai, kas nevis uzglabās oglekli, bet gan iespaidīgi samazinās CO2 emisiju daudzumu un neradīs papildu izdevumus. Līdzīga tehnoloģija Eiropā jau ir izmēģināta un pārbaudīta. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, es neatbalstu izdevumus oglekļa ģeoloģiskajai uzglabāšanai.

 
  
  

Ziņojums: Dorette Corbey (A6-0496/2007)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es nevaru gari runāt, un man jāizmanto šī izdevība, lai pateiktu, ka iemeslus, kādēļ es balsoju par šiem ziņojumiem, paskaidroju tāpēc, ka šeit zālē ir daudzi no mums, kam bija liegta iespēja runāt par klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu. Mūsu vienīgā iespēja tikt uzklausītiem šajā Parlamentā bija palikt šeit un paskaidrot balsojuma iemeslus, tādēļ es lūdzu, lai jūs izturētos iecietīgi.

Es centīšos iekļauties man paredzētajā laikā par šo īpašo jautājumu. Mēs zinām, ka mums ir jāsamazina autotransporta radītais emisiju daudzums. Manuprāt, šajā ziņā jau ir paveikts diezgan daudz, jo ir palielinājies sabiedrības apziņas līmenis. Stimuli, kas mudina pievērsties efektīvākai degvielas izmantošanai un samazināt autotransporta radīto emisiju daudzumu izpaužas „negatīvo stimulu” veidā, ar lielākiem nodokļiem apliekot automobiļus, kas izdala vairāk kaitīgo gāzu un kas neefektīvi izmanto degvielu. Šādi pasākumi jau ir ieviesti dažās dalībvalstīs. Varbūt šis ceļš ved uz panākumiem.

 
  
MPphoto
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, izstrādājot siltumnīcefekta samazināšanas politiku, nozīmīgs ir Corbey kundzes ziņojums par mehānismu ieviešanu siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai. Šīs gāzes lielāko postu nodara pilsētām, kur dzīvo 80 % iedzīvotāju.

Viens no risinājumiem būtu pāriešana uz videi draudzīgiem transporta veidiem, proti, transportlīdzekļiem, ko darbina elektrība, ūdeņradis, vai hibrīdveida transportlīdzekļiem. Ir jāatbalsta autobūves nozare, kas pašlaik cīnās ar grūtībām, lai tā varētu sākt šāda veida transportlīdzekļu masveida ražošanu. Šāds risinājums varētu krasi samazināt oglekļa emisiju apjomu.

 
  
  

Ziņojums: Guido Sacconi (A6-0419/2008)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs zinām, ka autotransports rada 12 % no kopējā CO2 emisiju daudzuma, tāpēc es noteikti balsoju par šo ziņojumu, kur ļoti konkrēti ir risināts šis jautājums.

Es gribu atkārtot savu viedokli un uzsvērt, ka, lai gan mēs visumā atbalstījām šo klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, es uzskatu, ka tā pieņemšana vienā lasījumā jāuzskata par pārsteidzīgu.

Tajā ir ļoti daudz konkrētu jautājumu, kuru sīkāka apspriešana komitejā, grupās un šajā Parlamentā būtu ļoti pozitīvs ieguvums. Es noteikti būtu izvēlējusies šādu pieeju.

Tomēr es saprotu, ka būtisks ir laika jautājums un ka mums vajadzēja pieņemt galīgo Eiropas Savienības nostāju 2009. gadam. Tomēr piekritīsim, ka šī nebija tā veiksmīgākā procedūra, taču, raugoties no praktiskā viedokļa, mums nebija daudz izvēles iespēju. Cerēsim, ka šie dokumenti pildīs savas funkcijas!

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es atbalstīju to regulas par CO2 emisiju daudzuma mazināšanu no vieglajiem automobiļiem redakciju, par ko vienojās sarežģītu trīspusēju sarunu gaitā. Uzlabojot dzinēju ražošanas tehnoloģijas, kā arī izmantojot videi draudzīgākas riepas, gaismas un modeļus, pakāpeniski varēs samazināt emisiju daudzumu, kas šobrīd ir 160 g CO2 uz kilometru, līdz 130 g CO2 uz kilometru. Vieglo automobiļu ražotājiem šī regula pieļaus nelielas atkāpes noteikto mērķu robežās. Tajā pašā laikā Parlaments neatlaidīgi pieprasa stingru naudas sodu piemērošanu kopīgi pieņemto noteikumu pārkāpumu gadījumos. Es gribētu teikt, ka es piekrītu Kamall kungam. Žēl, ka dalībvalstis atsakās beidzot pārtraukt nevajadzīgo un tāpēc arī videi kaitīgo Eiropas Parlamenta pārvietošanos divpadsmit reizes gadā no Briseles uz Strasbūru.

 
  
MPphoto
 

  Albert Deß (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, arī es atbalstu tādu automobiļu ražošanu, kuri patērē aizvien mazāk degvielas. Es atbalstu arī patēriņa ierobežojumu noteikšanu, taču tām ir jābūt reālām robežām. Es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka nav pareizi noteikt naudas sodus līdz pat EUR 475 apmērā par tonnu CO2, kas pārsniedz šīs niecīgās robežvērtības.

Ir daudz iespēju ar daudz zemākām izmaksām samazināt CO2 daudzumu. Var uzskatīt ka šajā gadījumā notiek īpaši augstvērtīgu automobiļu, ko ražo manā dzimtajā Bavārijā, vienpusēja diskriminēšana. Ievērojami zemākus izdevumus prasa ēku siltināšana, kas palīdz samazināt CO2 daudzumu. Es pilnībā esmu nosiltinājis savu māju un gadā ietaupu 7000 litru šķidrā kurināmā ─ savā automobilī es nevaru ietaupīt tik daudz degvielas. Mums jāatrod pareizais ceļš, tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
  

Ieteikumi otrajam lasījumam: Alejandro Cercas (A6-0440/2008)

 
  
MPphoto
 

  Hubert Pirker (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, man ļoti žēl, ka, neraugoties uz deputātu plašo atbalstu, mans pašiniciatīvas priekšlikums saglabāt brīvas svētdienas netika iekļauts balsošanai šajā zālē. Eiropa balstās uz kristīgām vērtībām ─ mēs īpaši rūpējamies par ģimenes aizsardzību, un svētdiena ir īpaša diena, kad var piekopt šīs vērtības. Šī direktīva būtu bijusi tieši īstais dokuments, kur patiešām atzīt svētdienu par brīvdienu visā Eiropā, tāpēc man ļoti žēl, ka tas nenotiks.

Otrkārt, es vēlos teikt, ka es noraidīju Padomes nostāju attiecībā uz Darba laika direktīvas skaidrojumu par darba laiku, kas tiek pagarināts, un dežūras laiku, kas netiek iekļauts darba laikā. Turklāt direktīvā ir arī milzum daudz izņēmumu, kas būtu mazinājuši Eiropas noteikumu ietekmi. Es priecājos, ka Parlamentam ir izdevies panākt sarunu uzsākšanu ar Padomi.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (PSE).(BG) Es gribētu paust savu gandarījumu par to, ka Eiropas Parlaments balso par atteikšanos no nepiemērošanas („opt-out”) klauzulas, kura ļauj dalībvalstīm pēc saviem ieskatiem neievērot noteikto 48 stundu darba nedēļu.

Darbiniekiem un darba ņēmējiem nepiemērošanas klauzula nav izdevīga, jo tā rada iespēju negodīgu rīcībai, pārmērīgai izmantošanai un kaitē cilvēku veselībai. Mēs esam vienas Eiropas Savienības locekļi, un likumi ir jāpiemēro visiem vienādi. Mēs nevaram paaugstināt mūsu konkurētspēju uz darba ņēmēju veselības un dzīvības rēķina. Parlamentam ļoti skaidri ir jāpaziņo Eiropas pilsoņu vēlmes Padomei.

Tomēr arī es atbalstīju Padomes priekšlikumus par aktīvo un neaktīvo dežūras laiku. Konkrētās situācijas katrā valstī ir atšķirīgas. Tas nozīmē, ka šodien Eiropas Parlamentā pieņemto noteikumu īstenošana manai valstij varētu radīt ievērojamus sarežģījumus, kas skars medicīnas darbiniekus. Es tā varētu turpināt, jo problēmas radīsies visās nozarēs. Tādēļ es ceru, ka Samierināšanas komiteja panāks saprātīgu kompromisu.

Noslēgumā es gribētu aicināt Eiropas valstu, it īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, valdības pastiprināti uzraudzīt, kā tiek ievēroti tiesību akti nodarbinātības jomā. Galu galā nav noslēpums, ka pat mūsdienās simtiem tūkstoši Eiropas iedzīvotāju strādā nožēlojamos apstākļos, kas ne tuvu neatbilst tiesību aktos noteiktajam obligātajam darba laika ilgumam.

 
  
MPphoto
 

  Aurelio Juri (PSE). - (SL) Paldies par iespēju izteikties! Daudzi no jums mani nepazīst, jo es par deputātu kļuvu tikai novembrī, un šodien es pirmo reizi uzstājos jūsu priekšā. Es lūdzu vārdu, jo es gribēju jūs apsveikt un pateikt, ka es priecājos par mūsu turpmāko sadarbību, un, pirmkārt, es augstu novērtēju šodien paveikto, balsojot par Cercas kunga ziņojumu.

Mēs esam aizstāvējuši strādājošu cilvēku cieņu, mēs esam aizstāvējuši Eiropu, kas pilda savas sociālās saistības, un Eiropu, kur valda solidaritāte. Pielāgosim darbu cilvēkam, nevis cilvēku darbam, kā vēlas arodbiedrības. Ciktāl tas attiecas uz darba laika ilgumu, mēs šodien esam guvuši panākumus.

Tāpēc paldies referentam Cercas kungam un jums visiem par to, ka balsojāt, un paldies jums arī Slovēnijas darba ņēmēju vārdā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE-DE).(MT) Es balsoju par nepiemērošanas klauzulas saglabāšanu, un es noteikti neesmu ne apmierināts, ne arī priecīgs par šodienas balsojuma iznākumu. Man jāsaka, ka es nevaru piekrist apsūdzībai, ka tie, kas atbalsta nepiemērošanas klauzulas saglabāšanu, diskriminē strādājošos vai ka tā ir antisociāla programma. Par ko es runāju? Kāpēc uzskata, ka tie, kas aizstāv darbinieku tiesības izlemt, cik stundas viņi grib strādāt, rīkojas pretēji strādājošo interesēm? Kā tas var būt pret strādājošo interesēm, ja jūs vienkārši gribat, lai tam, kas vēlas strādāt vairāk, lai vairāk nopelnītu, būtu atļauts to darīt? Ir cilvēki, kam vajag pelnīt vairāk naudas, lai nomaksātu hipotekāro kredītu un, šodienas balsojuma dēļ, viņi to nevarēs. Es balsoju par nepiemērošanas klauzulas saglabāšanu, jo es uzskatu, ka lēmums jāpieņem pašiem strādājošajiem.

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es balsoju par Padomes pieņemto kopējo nostāju attiecībā uz divu direktīvu kopumu: Darba laika direktīvu un Pagaidu darba ņēmēju direktīvu, jo šis kompromiss darba tirgū ir nodrošinājis lielāku rīcības brīvību.

Saskaņā ar nepiemērošanas klauzulu katra ES dalībvalsts varētu ļaut darba ņēmējiem strādāt vairāk nekā 48 stundas nedēļā, ja darba ņēmējs ir piekritis pagarinātam darba laika ilgumam, kas atbilstīgi šī kompromisa noteikumiem varētu sasniegt līdz 60 vai 65 stundām nedēļā.

Šodienas balsojums par Padomes kompromisa nostāju ir dalībvalstu panāktais kompromiss pēc piecu gadu ilga darba. Strādājot Eiropas Parlamentā es esmu piedzīvojusi, cik grūti ir panākt kompromisu, un tāpēc man žēl, ka Eiropas Parlaments ir noraidījis Padomes kopējo nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Masip Hidalgo (PSE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, šodien man bija emocijām piesātināta diena: tika pasniegta Saharova balva, un zālē atrodas Saharavi Arābu Demokrātiskās Republikas prezidents, kas cīnās par savas tautas pašnoteikšanās tiesībām ─ par likumīgajām pašnoteikšanās tiesībām.

Turklāt šī ir arī vēsturiska diena, jo šis Parlaments ir nostājies savu neatkarīgo pilsoņu pusē ─ tie ir cilvēki, kas mūs visus ievēlēja šajā Parlamentā.

Es apsveicu kolēģi Alejandro Cercas par viņa ziņojumu. Visus šos gadus viņš ir smagi cīnījies par to, lai panāktu savu nostāju, kas arodbiedrībām un visiem Eiropas darba ņēmējiem ir politiski un sociāli svarīga. Es aicinu tās valdības, kas vēl līdz šim to nav darījušas, kā arī Komisiju, turpināt mūsu iesākto darbu un uzklausīt pilsoņu balsis, kā līdz šim to ir darījis Eiropas Parlaments.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es šodien neatbalstīju Padomes un mūsu komitejas izvirzīto priekšlikumu par darba laika izmaiņām. Ir ļoti būtiski vēlreiz kopā ar Padomi nesteidzīgi diskutēt par šo direktīvu. No vienas puses, mums jāļauj brīvi vienoties par darba laika ilgumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbiniekiem, un mums ir jāsaglabā svētdiena atpūtai. No otras puses, ņemot vērā dežūru pakalpojumu atšķirības, ir būtiski grozīt šo pakalpojumu darbības režīmu. Lai gan nepiemērošanas klauzula ir risinājums, ko Parlamenta deputāti diemžēl noraidīja un kas varētu būt piemērota tādiem dežūru pakalpojumu sniedzējiem kā šveicariem, ugunsdzēsējiem un citiem speciālistiem, būs jāatrod konkrēti un atšķirīgi risinājumi attiecībā uz ārstu dežūrām, vienlaikus ņemot vērā arī pacientu drošību. Vēl viens veids šā jautājuma risināšanai varētu būt veselības aprūpes jomas izslēgšana no šīs direktīvas darbības jomas, jo veselības aprūpes organizēšana gudri nav iekļauta Eiropas Savienības politikas jomās.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, šā balsojuma iznākums ir labākais no visiem, jo tas ļauj daudz vairāk uzmanības veltīt šim ļoti sarežģītajam jautājumam, par ko ir ļoti daudz atšķirīgu viedokļu. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas Īrijas Fine Gael partijas deputātu vārdā mēs atbalstījām 9. grozījumu un atturējāmies no balsošanas par nepiemērošanas klauzulu, jo Īrija to nepiemēro un arī negrasās to darīt.

Tagad teikšu pāris vārdu par svētdienām ─ atpūtas dienām ─ es ilgojos pēc šīm jaukajām dienām, un tāpēc es atbalstu šo domu, galvenokārt, lai ierosinātu debates. Es zinu, ka balsojums bija negatīvs, taču varbūt mēs varētu apsvērt vajadzību pēc neliela atelpas brīža.

Es gribētu grozīt savu balsojumu par 13. un 14. grozījumu ─ tam vajadzēja būt „mīnus”, nevis „plus”.

Vai es varētu ieteikt šā Parlamenta deputātiem ievērot tos noteikumus, ko mēs mēģinām uzspiest visiem pārējiem? Mēs absolūti neņemam vērā ne ģimenes dzīvi, ne arī darba laika ilgumu. Mēs strādājam nepārtraukti ─ es neesmu pārliecināta, ka vienmēr šis darbs ir efektīvs, taču mēs strādājam visu diennakti ─ tāpēc, ja mēs gribam, lai citi ievērotu šos noteikumus, varbūt vispirms mums pašiem tie būtu jāievēro.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, es būtu gribējusi balsot par neaktīvo dežūras laiku kopā ar jaunajiem ārstiem, kas dežurē Eiropas slimnīcās.

Tomēr man bija jāatturas. Es pārāk labi apzinos, kādas sekas pakalpojumu jomā, it īpaši veco ļaužu, invalīdu, bērnu un citu neaizsargātāko iedzīvotāju grupu aprūpes jomā, radītu visa dežūras laika iekļaušana darba laikā.

Tas dubultotu šo pakalpojumu izmaksas, it īpaši ierobežota budžeta apstākļos, un tādējādi uz pusi samazinātu šo pakalpojumu apjomu, kā arī nebūtu iespējams sniegt atsevišķus pakalpojumus. Padomājiet, piemēram, par vecākiem grupu mājās vai par aprūpētāju nedēļas nogales atpūtu mājās.

Pievēršoties ārstiem, kuru sūdzības ir pamatotas, mēs esam palaiduši garām tādas situācijas, kad darbinieku nepārtraukta klātbūtne ─ kā audžuvecāku gadījumā ─ ir vissvarīgākais darba priekšnoteikums. Mums jāatrod veids, kā aizsargāt strādājošos un arī neaizsargātās iedzīvotāju grupas.

 
  
MPphoto
 

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). (HU) Es esmu ļoti sarūgtināts par to, ka mēs nevarējām otrajā lasījumā pieņemt Padomes nostāju. Šāds iznākums radās tādēļ, ka mums ir jāatbalsta konkurētspēja. Tā nav verdzība; pat ja kāds gribētu, viņš nevarētu strādāt ilgāk par 60-65 stundām nedēļā. Tā vietā mēs izvēlējāmies pilnīgi nelokāmu nostāju, kad kompensācijai nekavējoties var pieprasīt atpūtas laiku, un tas pilnīgi neaizsargātā stāvoklī nostāda, piemēram, darba devējus, kas nodarbina sezonas strādniekus. Es gribētu pievērst savu kolēģu uzmanību apstāklim, ka persona, ko algo darba devējs un kam ir dota iespēja izvēlēties savus darba nosacījumus, atrodas daudz labākā situācijā nekā ārkārtīgi augstā līmenī aizsargāts darba ņēmējs, kam nav darba. Šā iemesla dēļ es esmu ļoti sarūgtināts par nepiemērošanas klauzulu. Attiecībā uz dežūrām es galu galā balsoju par devīto grozījumu, jo bija skaidrs, ka mēs centīsimies panākt saskaņošanu, īpaši tāpēc, ka, pamatojoties uz grozījumu, to var izdarīt valstu līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, ciktāl tas attiecas uz mani, es ilgu laiku uzskatīju, ka Eiropai nav jābūt vienādi garlaicīgai, un arī šajā Parlamentā mums jāmācās pieņemt, ka ne visu vajag regulēt Eiropas līmenī un ka ir milzum daudz vietēja līmeņa un valstu noteikumu un paradumu, ko mums vajadzētu cienīt ─ vismaz tos noteikumus, kas attiecas uz darba ņēmēju aizsardzību un tiesību aktus, kas aptver veselības aizsardzību, darba drošību un darba laiku.

Es uzskatu, ka ir svarīgi dot dalībvalstīm iespēju izlemt, un tiesību aktiem nodarbinātības jomā visā to daudzveidībā, manuprāt, jāpaliek vienīgi dalībvalstu pārziņā. Komisija un Eiropas Kopienu Tiesa rīkotos pareizi, ja neiejauktos šajā jautājumā. Tā ir subsidiaritāte, un, protams, mēs visi to atbalstām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es noteikti neatbalstu nepiemērošanas klauzulas atcelšanu un, manuprāt, dalībvalstīm un pat dalībvalstu federālajām zemēm pašām ir jānosaka, vai ļaut cilvēkiem strādāt svētdienās.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, šā ziņojuma autors Alejandro Cercas ir aktīvs un inteliģents sociālists, ar kādu jūs labprāt vēlētos iepazīties, un viņa apgalvojumi, ka atsevišķas atkāpes un nepiemērošanas iespējas izjauc līdzsvaru, ir saprātīgi. Ideālā pasaulē neviena valsts neliktu saviem strādājošajiem pārtraukt darbu pēc noteikta, patvaļīgi nolemta, laika. Tas nav ētiski. Ja es gribētu strādāt pie jums, priekšsēdētāja kungs, un jūs gribētu pieņemt mani darbā, un mēs abi būtu apmierināti ar mūsu līguma noteikumiem, tad ne mūsu valdībai, ne arī Eiropas Savienībai nebūtu tiesības nostāties starp mums un paziņot, ka šis līgums ir nelikumīgs. Tomēr, pat nemaz nerunājot par ētiku, tas ir arī ekonomisks vājprāts šādā brīdi, kāds ir pašlaik, uzlikt Eiropas valstu ekonomikai papildu izdevumu slogu. Es tomēr esmu suverenitātes piekritējs, un, ja citu valstu valdības grib šādā veidā ierobežot savus pilsoņus, kas ir arī to vēlētāji, tad tām šādi lēmumi ir jāpieņem pašām. Ir vardarbīgi piespiest Apvienoto Karalisti ievērot šos Eiropas līmeņa noteikumus ar šādas direktīvas vai juridiskas rīcības, ko piedāvā Pamattiesību harta, palīdzību. Ja mēs to gribam, tad mums ir jārīko referendums. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, jūs zināt, kā sociālisti runā strādnieku un strādnieču vārdā, bet par sociālistiem, kas ir kļuvuši par politiķiem, ir pat sakāmvārds. Vairums šo politiķu ir vidusšķiras inteliģenti, bet pārējie ir aizmirsuši, no kurienes viņi ir nākuši.

Ļaujiet man jums izstāstīt kādu stāstu. Mans tēvs strādāja par autobusa šoferi un, kad mēs saņēmām neparedzētu rēķinu vai kad bija paredzēta skolas ekskursija, kurā viņš vēlējās, lai es piedalos, viņš izvēlējās pastrādāt dažas papildu stundas tikai tādēļ, lai varētu nomaksāt šo ārkārtas rēķinu vai aizsūtīt mani skolas ekskursijā.

Ja toreiz būt spēkā darba laika direktīva, nekas no minētā nebūtu bijis iespējams. Nevienu pret paša gribu nedrīkst piespiest strādāt papildu stundas. Manuprāt, mēs visi tam piekrītam neatkarīgi no tā, kur mēs Parlamentā sēžam, taču, ja jūs palūkosities uz iespaidu, kādu radījis mūsu šodienas balsojums, tad sapratīsiet, ka tas ir „sitiens pa žokli” darba cilvēkam, kas vēlas strādāt dažas papildu stundas, lai nodrošinātu savai ģimenei labāku dzīvi. Kaunieties, sociālisti!

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Es gribētu teikt paziņojumu sakarā ar manu balsojumu par darba laika direktīvu. Balsojot par 34. un 35. grozījumu, mana balsošanas iekārta nedarbojās pareizi. Es balsoju par šiem priekšlikumiem, taču iekārtā parādījās sarkanā gaisma.

Es vēl aizvien uzskatu, ka viss kopējais dežūras laiks, arī dežūras laika neaktīvā daļa atsevišķās darba vietās, ir darba laiks.

Kāpēc es tā uzskatu? Ne no ārsta, ne arī no ugunsdzēsēja (kuram jābūt darba vietā pie sava darba devēja, kas konkrēti pieprasa nodrošināt pakalpojuma sniegšanu) nav atkarīgs, vai pacientam būs vajadzīgs ārsts jeb izcelsies ugunsgrēks. Tas nav atkarīgs no šiem cilvēkiem. Viņi atrodas savās darba vietās, tas ir darba laiks, un es gribētu pieprasīt, lai mana balsojuma statuss par šiem jautājumiem nekavējoties tiktu izlabots!

 
  
  

Ziņojums: Inés Ayala Sender (A6-0371/2008)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šis ir ļoti labs ziņojums, un uz ceļu satiksmes drošības noteikumiem mums ir jāraugās pārrobežu mērogā. Tomēr es gribu izmantot šīs 90 sekundes, lai izvirzītu nopietnu jautājumu.

Ir tīmekļa vietnes, kur piedāvā nopirkt autovadītāja apliecības. Viņi neuzskata, ka rīkojas nelikumīgi, lai gan tās varbūt ir atrunas, un viņi darbojas, pamatojoties uz to, ka Eiropas Savienībā ir 100 atšķirīgu autovadītāja apliecību veidu un ka iestāžu, kas izdod autovadītāja apliecības, rīcība ir ļoti minimāli saskaņota. Tādējādi rodas iespēja tiem, kam nav autovadītāja apliecības vai kas nav nolikuši braukšanas eksāmenu vai kam ir atņemtas autovadītāja tiesības, iegūt apliecību šādā apšaubāmā veidā. Galu galā tā ir krāpšana, ar kā palīdzību iegūt naudu, un vēl ļaunāk ─ tas ļauj cilvēkiem, kam nevajadzētu atrasties uz autoceļiem, turpināt vadīt automobiļus. Es ierosināju šo jautājumu Komisijā un Padomē. Ir jārīkojas ES līmenī!

 
  
  

Rakstiski balsojuma skaidrojumi.

 
  
  

Ziņojums: Claude Turmes (A6-0369/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par direktīvu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu, kuras teksts ir sagatavots Turmes kunga vadībā.

Šī direktīva, paverot ceļu uz trešo industriālo revolūciju, piedāvā būtisku iespēju veidot Eiropas Savienības nākotni, iespēju radīt miljoniem darba vietu, patiesi aizsargāt vidi un vienlaikus veicināt ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Es ceru, ka attiecībā uz biodegvielām Komisija kā Eiropā, tā arī pārējās pasaules daļās, spēs ieviest ilgtspējības kritērijus, vienlaikus atbalstot starptautisko tirdzniecību ar vidi saudzējošākām un konkurētspējīgākām biodegvielām.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. - (PL) Es balsoju par Turmes kunga ziņojumu. Attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem viens no Eiropas Savienības mērķiem ir Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu atjaunošana, palielinot to energoefektivitāti. Raugoties ne vien no enerģētikas nozares, bet arī no vides aizsardzības viedokļa, ir svarīgi modernizēt sabiedrisko transportu un centrālapkures sistēmas, pārejot uz alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu.

Turklāt šiem mērķiem iestādes un uzņēmumi var saņemt lielāku finansējumu no ES budžeta. Piemēram, vairāk nekā EUR 720 ir piešķirti programmai „Saprātīga enerģija Eiropai”, kas veicina enerģijas avotu dažādošanu un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Fosilie kurināmie ilgu laiku bija sabiedrības dzīvības avots. Mēs zinām, ka bez bagātīgām lētas naftas, akmeņogļu un gāzes rezervēm modernizācija nebūs iespējama. Taču šie laiki drīz beigsies. Energoapgādes drošības un ekonomikas, bet, pirmkārt, jau klimata pārmaiņu, labad mums pašos pamatos ir jāmaina enerģētikas un transporta sistēmas.

Gadiem ilgi uzskatīja, ka klimata pārmaiņas ir pirmā un galvenā vides problēma. Taču mūsdienās ir plaši atzīts, ka klimata pārmaiņas ietekmē visas sabiedrības dzīves jomas un, ja mēs tuvākajā laikā šo jautājumu neatrisināsim, tad sabiedrība piedzīvos katastrofālas sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana transporta jomā ir visefektīvākais līdzeklis, ar ko ES var samazināt savu atkarību no naftas resursiem. Mēs zinām arī, ka enerģijas patēriņa kontrole Eiropā un no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas izmantošana ir svarīga pasākumu sastāvdaļa cīņā pret klimata pārmaiņām.

Es uzskatu, ka vissvarīgākais šajā ziņojumā ir tas, ka tajā ir saglabāts galīgais saistošais mērķis līdz 2020. gadam 20 % enerģijas iegūt no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, kas ietver minimālo mērķi ─ 10 % atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta jomā.

Portugālei tā ir iespēja izmantot savu atjaunojamās enerģijas potenciālu, ieskaitot arī viļņu enerģiju, kas iekļauta atjaunojamo enerģijas avotu definīcijā. Tas, ka ziņojumā ir paredzēts stimulēt otrās paaudzes biodegvielu attīstību, padara šo dokumentu ne vien ticamu, bet nodrošina arī ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta nozarē. Es uzskatu, ka ir būtiski, ka šis dokuments veicina stratēģiskās sadarbības mehānismus starp dalībvalstīm, jo tas palīdzēs izveidot atjaunojamo energoresursu atbalsta modeli.

Šis ziņojums ir svarīgs ne vien pats par sevi, bet arī kā vienošanās daļa (klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums). Nodrošinot vides viengabalainības saglabāšanu, šī vienošanās ļaus arī 2020. gadā sasniegt izvirzītos 20/20/20 mērķus. Šie dalībvalstīm izvirzītie mērķi ir vērienīgi, taču sasniedzami.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta deputāts Turmes kungs ierosina ļoti svarīgu tiesību aktu, kas paredz būtiski veicināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Atjaunojamie energoresursi, kas ir iekļauti visaptverošajā klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā, līdz 2020. gadam būs enerģijas avots 20 % patērējamās enerģijas (tai skaitā elektrībai, siltumam un transportam). Apvienojumā ar citiem klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā iekļautajiem pasākumiem tie nodrošinās labu pamatu cīņā pret klimata pārmaiņām, stimulēs ieguldījumus atjaunojamo enerģijas avotu un energoapgādes attīstībā, atkal pavērs ceļu pētniecībai un attīstībai un būs līdzeklis energoapgādes drošības un neatkarības nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu ES līmenī, katrai dalībvalstij būs jāievēro saistošie mērķi. Sadarbības, solidaritātes un arī inovāciju apvienojums nodrošinās to mērķu sasniegšanu, ko mēs vairs nevaram atļauties atlikt.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Šis jautājums ir klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma daļa. Tas attiecas uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu elektroenerģijas, apkures un dzesēšanas, kā arī transporta nozarēs. ES mērķis ir līdz 2020. gadam līdz 20 % no kopējā patērējamā enerģijas daudzuma palielināt atjaunojamo energoresursu daļu. Ir noteikti katras dalībvalsts vispārējie mērķi un ir izvirzīts arī mērķis līdz attiecīgajam termiņam 10 % no transporta jomā izmantotā enerģijas apjoma iegūt no atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Saskaņā ar publicēto informāciju Portugāles mērķis ir līdz 2020. gadam līdz 31% palielināt patērējamo enerģijas daudzumu, ko iegūst no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, ņemot vērā atskaites gadu (2005. gadā Portugālē šis daudzums jau bija 20,5 %) un valstī pieejamo atjaunojamo enerģijas avotu potenciālu. Taču mērķis 10 % no transporta jomā izmantotā enerģijas apjoma iegūt no atjaunojamajiem enerģijas avotiem ir tāds pats kā pārējās dalībvalstīs.

Tomēr jāsaka, ka, lai gan mēs galīgajā balsojumā balsojām par šo ziņojumu, mēs nopietni raizējamies par šo mērķu sasniegšanu, jo ir maldīgi sākt šīs programmas īstenošanu, paļaujoties uz principu, ka mēs pilnībā apzināmies pieejamo atjaunojamo enerģijas avotu apjomu vai ka mums ir pieejamas tehnoloģijas to izmantošanai. Atjaunojamo enerģijas avotu veidu un daudzuma apzināšanas nolūkā labāk būtu bijis noteikt valsts un privātā finansējuma apjomus, kā arī atbalstīt vispārējas izpētes un plānošanas programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Turmes kunga ziņojumu par enerģijas ieguvi no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, taču es saprotu, ka būs grūti sasniegt šo mērķi. Manā reģionā Anglijas dienvidrietumos mūsu galvenais ieguldījums šā mērķa sasniegšanā būs plūdmaiņu dambis uz Severnas upes. Tam būs nepieciešams ilgs sagatavošanas periods, un tāpēc ir būtiski lūgt, lai Apvienotās Karalistes valdība sniegtu zināmu finansiālu atbalstu šobrīd paredzēto projektu īstenošanai un lai Komisija piekristu šai atkāpei.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz tiesību aktu kopumu klimata un atjaunojamo energoresursu jomā, jo tas ietver vairākas direktīvas, kas visas atbalsta ES mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 20 % vai pat par 30 %, ja tiks panākta vienošanās starptautiskā līmenī. Šis kompromiss ir panākts Parlamenta un Padomes pārstāvju ─ tātad visu 27 dalībvalstu ─ ilgstošu sarunu rezultātā.

Viena no šīm direktīvām attiecas uz atjaunojamiem energoresursiem. Tajā ir ietverts mērķis līdz 20 % palielināt enerģijas daudzumu, ko iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī par 20 % uzlabot energoefektivitāti. Tā paredz arī 10 % no izmantotā degvielas daudzuma iegūt no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Ir noteikti ilgtspējības kritēriji, tādējādi uzlabojot izmantošanas iespējas. Es atzinīgi vērtēju šos noteikumus, jo tie ne vien palīdzēs samazināt Eiropas atkarību no energoapgādes un radīt jaunas darba vietas, bet veicinās arī inovāciju un tehnoloģiju attīstību.

Šī direktīva saistībā ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu atjaunina pašreizējo sistēmu un nosaka, ka tagad rūpniecības nozarēm izsolēs būs jāpērk emisiju kvotas, kas līdz šim bija pieejamas bez maksas. Attiecībā uz Austrumeiropas dalībvalstīm ir pieļauti izņēmumi pārejas periodu veidā; šīm valstīm sākotnēji ir jāpērk kvotas tikai par 30 % no radīto emisiju apjoma. Turklāt, lai gan neizvirzot konkrētu mērķi, ir noteikti arī energoefektivitātes veicināšanas stimuli, dalībvalstīm ir pienākums vismaz pusi no ieņēmumiem ieguldīt jaunattīstības valstīs un jaunajās tehnoloģijās. Es atzinīgi vērtēju to, ka ir panākts veiksmīgs līdzsvars starp rūpniecības nozaru interešu ievērošanu laikā, kad tām ir jārisina sarežģīti uzdevumi, un vērienīgu vides politiku.

Cita direktīva regulē emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto emisiju slodzes sadalījumu. It īpaši tas attiecas uz apkures un klimata kontroles sistēmām un vairākām ekonomikas nozarēm (transportu, mazām rūpnieciskām iekārtām, pakalpojumiem un lauksaimniecību), kas nav iekļautas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, bet kas tomēr lielā mērā ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos. Turklāt šajā jomā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi, starp tiem arī siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināšana par 35% līdz 2035. gadam un par 60–80 % līdz 2050. gadam.

Direktīva par oglekļa dioksīda uztveršanu un ģeoloģisko uzglabāšanu (Carbon Capture and Storage ─ CCS) ļauj atdalīt CO2 no izplūdes gāzēm un pēc tam to uzglabāt pazemē; līdz 2015. gadam paredzēts finansēt 12 CCS spēkstaciju būvi. Es atzīstu, ka oglekļa uztveršana un uzglabāšana ir būtiska pārejas perioda tehnoloģija, taču ļoti liela uzmanība ir jāvelta uzglabāšanas drošībai.

Cita direktīva paredz noteikumus, ar ko ierobežo jaunu automašīnu radīto CO2 emisiju maksimāli pieļaujamo līmeni. Sākot ar 2015. gadu vidējais maksimāli pieļaujamais emisiju līmenis visām jaunajām automašīnām būs 120 grami CO2 uz kilometru, ar 2020. gadu ─ 95 grami uz kilometru. Sakarā ar ekonomisko krīzi ir samazināts Komisijas priekšlikumā ierosinātās naudas soda summas apjoms par maksimāli pieļaujamā emisiju līmeņa pārsniegšanu; tagad tas ir EUR 5 līdz EUR 95  robežās atkarībā no pārsniegtā daudzuma. Tomēr no 2019. gada paredzamais naudas soda apjoms ir EUR 95, sākot ar pirmo gramu, kas pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas iestāžu starpā panākto kompromisu, jo bieži vien ir vieglāk kritizēt nekā ļauties izaicinājumam panākt kompromisu. Vienošanās par noteikumiem tika panākta veiksmīgās sarunās starp ekonomiskā ziņā atšķirīgām valstīm, bet ko tomēr vieno kopējs mērķis. Raugoties uz kopējiem Eiropas mērķiem, nedrīkst neņemt vērā apstākli, ka pirmām kārtām jau jaunās dalībvalstis tik īsā laika periodā nevar sasniegt visus izvirzītos mērķus, neriskējot izraisīt sabrukumu visās ekonomikas nozarēs un tādējādi izraisot sociālu katastrofu.

Es uzskatu, ka klimata un atjaunojamo energoresursu tiesību aktu kopums ir ne vien svarīgs solis, bet drīzāk gan milzīgs lēciens, kas apturēs pieaugošās klimata pārmaiņas un nostiprinās Eiropas vadību ceļā uz efektīvas enerģētikas politikas izveidošanu. Eiropai ir izdevies paust vienotu viedokli, un tas radīs iespēju pastiprināt arī mūsu prasības starptautiskajā arēnā. Šajā saistībā galvenais uzdevums ir starptautiskā līmenī novērst vides dempingu. Tādēļ tās valstis, kas nav pakļautas Kioto Protokolam un kas tāpēc nav spiestas ievērot CO2 normas, ir jāapliek ar importa nodokli vai ir jāveic līdzīgi pasākumi, kas apturētu vides dempingu. Šis aspekts ir jāņem vērā, sagatavojot Kioto Protokola jauno nolīgumu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencē 2009. gada decembrī, kur sarunās piedalīsies arī ASV, Ķīna un Indija. Klimata un atjaunojamo energoresursu tiesību aktu kopums ir radījis stabilu pamatu jauna starptautiska nolīguma noslēgšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Turmes kunga ziņojumu par atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Mana valsts Skotija ir bagāta ar tādiem atjaunojamās enerģijas avotiem kā vējš un plūdmaiņas. Ir būtiski, ka Eiropai ir vadošā loma atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanā, un es paredzu, ka neatkarīgā Skotija atradīsies pašā atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģiju attīstības centrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo priekšlikumu, jo es uzskatu, ka tas sūta svarīgu vēsti par to, ka gan ES, gan arī ārpus tās robežām, ir jāpārveido enerģijas ražošana, ražojot tādas degvielas, kas nav fosilas un kas mazāk piesārņo vidi. 20 % mērķis ir saistošs, un tā ir obligātā robeža. Dalībvalstu Atjaunojamo energoresursu rīcības plānā tagad ir jāiekļauj arī energoefektivitātes jautājums. Šajā līmenī ir arī jānodrošina atbalsta shēmas, tas ir svarīgi, lai panāktu ieguldītāju uzticēšanos. Ir taisnība, ka iznākums attiecībā uz biodegvielām nav tik pozitīvs, cik es būtu vēlējusies. Mēs esam saglabājuši 10 % mērķi, lai gan mēs efektīvi esam ierobežojuši agrodegvielu apjomu, un es atzinīgi vērtēju šos papildu pasākumus. Padome daudzos jautājumos neatbalstīja Parlamenta priekšstatus par vēlamo rezultātu. Viņiem patiešām jāņem vērā reālā situācija klimata pārmaiņu jomā un jāizmanto šī direktīva, lai nākotnē samazinātu izdalītā oglekļa daudzumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas nostiprina mūsu pienākumus, lai sasniegtu atjaunojamo energoresursu jomā izvirzītos mērķus; ES tā ir milzīga iespēja izmantot vietējos enerģijas avotus, risināt klimata pārmaiņu jautājumu, palielināt energoapgādes drošību, kā arī veicināt konkurētspēju, attīstību un radīt darba vietas. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā ir pārbaudes klauzula, kas paredz līdz 2014. gadam novērtēt, kādas sekas ir radījis aizvien pieaugošais no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūto degvielu apjoms, ko izmanto transporta jomā, lai nodrošinātu to, ka, samazinot CO2 emisiju daudzumu, mēs nelabvēlīgi neietekmējam pārtikas cenas un lauksaimniecības zemju izmantošanu. Šajā ziņojumā noteikts mērķis līdz 2015. gadam 5 % no transporta jomā izmantotajām degvielām, iegūt no atjaunojamiem enerģijas avotiem, kam ir pakārtots mērķis veicināt 20 % elektromobiļu iekļaušanu kopējā transportā. Šis mērķis paredz 2020. gadā transporta jomā līdz 10 % palielināt to degvielu apjomu, kas iegūtas no atjaunojamiem enerģijas avotiem, tam pakārtots ir mērķis izmantot elektromobiļus un ar ūdeņradi darbināmus automobiļus. Šajā ziņojumā ir noteikti konkrēti ilgtspējības kritēriji, tāpēc šis ziņojums var ienest patiešām pozitīvas pārmaiņas un palīdzēt samazināt emisiju apjomu; tāpēc es to atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eluned Morgan (PSE), rakstiski. − Šis ziņojums rada apvērsumu Eiropas enerģijas ražošanas nozarē. Mērķis līdz 2020. gadam 20 % enerģijas iegūt no atjaunojamiem enerģijas avotiem ir ārkārtīgi vērienīgs, taču, tas ir vajadzīgs, lai gūtu uzvaru cīņā ar klimata pārmaiņām. Tomēr es ceru, ka, interpretējot šo mērķu sasniegšanas termiņus, Komisija rīkosies elastīgi attiecībā uz milzīgiem projektiem, tādiem kā plūdmaiņu dambja projekts uz Severnas upes.

Šā tiesību aktu kopuma un ES cīņas par mērķi samazināt izdalītā oglekļa daudzumu būtiska sastāvdaļa ir mērķis autotransporta jomā izmantot 10 % degvielas, kas iegūta no atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Šis tā sauktais „biodegvielu mērķis” ir veiksmīgi uzlabots, lai nodrošinātu, ka ES atļautu izmantot tikai tās biodegvielas, kas, nepaaugstinot pārtikas cenas, nodrošina reālu emisiju apjoma samazināšanos. Tajā ir iekļauti arī konkrēti sociālie kritēriji, kas pasargās jaunattīstības valstu iedzīvotājus, ko citādi negatīvi varētu ietekmēt biodegvielu ražošanas straujā attīstība.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. (RO) Šīs direktīvas priekšlikums ir viena no vissvarīgākajām „klimata pārmaiņu paketes” sastāvdaļām, kur ir noteikts mērķis līdz 2020. gadam palielināt līdz 20 % ES kopējā enerģijas patēriņa apjoma daļu, ko iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šī direktīva piedāvā iespēju apgūt jaunas tehnoloģijas, radīt jaunas darba vietas un samazināt atkarību no naftas.

Eiropas Parlamentam ir bijusi svarīga loma, nosakot ilgtspējības kritērijus biodegvielām un sociālos kritērijus, kas Eiropas Savienības pilsoņiem ir ārkārtīgi svarīgi pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos. Klimata pārmaiņas un nepietiekamā energoapgādes drošība, nozīmē to, ka mums jāatbalsta jaunas enerģijas iegūšanas metodes, taču mēs nedrīkstam apdraudēt pārtikas pieejamību. Mums jānodrošina, lai šīs direktīvas īstenošana neapdraudētu lauksaimniecības zemes un mežus. Jebkurā gadījumā biodegvielas, ko iegūst no izejvielām, ko izaudzē šādās zemēs, nebūs iekļautas paredzētajos stimulēšanas pasākumos. Eiropas Savienība vēlreiz parādīs, ka tā ir vēja, saules un hidroelektriskās enerģijas, kā arī enerģiju, ko iegūst no citiem alternatīviem enerģijas avotiem, galvenā atbalstītāja.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Mums šeit bija iespēja vairākkārt konstatēt, ka vienkāršais mērķis samazināt Eiropas Savienības atkarību no gāzes un naftas importa pats par sevi varētu būt pamatots iemesls atjaunojamo enerģijas avotu atbalstam.

Kompromiss, ar ko mēs šodien iepazināmies un kas ir klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma daļa, ir tāds pats, kā visi kompromisi ─ ne īsti pozitīvs, ne arī īsti negatīvs.

Tas nav pilnībā apmierinošs īpaši attiecībā uz pirmās un arī otrās paaudzes biodegvielām . Tas nesniedz pietiekamas garantijas konkurences cīņā ar pārtikas ražošanu, tam piemīt nenoteiktība attiecībā uz jebkādām izmaiņām zemes izmantošanā, tas klusē par šo enerģijas avotu radīto patieso oglekļa piesārņojuma daudzumu un tā tālāk.

Laikā, kad mēs apzināmies elektroenerģijas piegādes patieso stāvokli, apšaubāmās reklāmas par šo tematu un ievērojamos papildu izdevumus patērētājiem, trūkst pilnīgas pārliecības attiecībā uz „izcelsmes garantijām”, kuru mērķis ir īpašas norādes par „zaļo” elektroenerģiju.

Visbeidzot, tas ir ārkārtīgi neapmierinošs sociālās ietekmes ziņā. Mēs gribētu gūt pārliecību par šo jautājumu, jo mēs gribētu, lai šajā tiesību aktu kopumā, kas pieņemti globālās krīzes sākumā, kura solās būt dziļa un ilgstoša, ja to prasīs ekonomiskā situācija, Eiropas pilsoņu intereses salīdzinājumā ar citiem apsvērumiem būtu pirmajā vietā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) es ar lielu pārliecību balsoju par panākto kompromisu attiecībā uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Mans kolēģis Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā un referents Turmes kungs ir paveicis nevainojamu darbu. Pateicoties viņa un, protams, arī visa Parlamenta, pūliņiem, sāks darboties stingrs tiesiskais pamats, kas nodrošinās, ka atjaunojamo energoresursu apjoms līdz 2020. gadam sasniegs 20 % no kopējā enerģijas patēriņa.

Tā nav skaļa reklāma, bet patiess apvērsums enerģētikas jomā, kas radīts, lai izveidotu milzīgu skaitu darba vietu. Dažos ziņojumos minētas vairāk nekā 2 miljoni darba vietu. Tās aptver darba vietas augsti kvalificētiem inženieriem, projektētājiem un ekspertiem, kā arī ārkārtīgi daudz darba vietu tehniķiem, cilvēkiem, kas gatavo zobratus, uzstāda saules kolektorus un būvē vēja ģeneratoru parkus.

Pēc daudzajām sarunām tika pieņemti arī sākotnējie priekšlikumi attiecībā uz agrodegvielām un biodegvielām. Lai gan, būdami Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvji, mēs neesam pilnībā apmierināti ar šo tehnoloģiju, mēs noteiksim stingrus noteikumus šādu degvielu izmantošanai. Turmes kunga ziņojumā ilgtspējības kritēriji nepārprotami ir samazināti, kā arī ir atsauce uz Starptautiskās Nodarbinātības organizācijas noteiktajiem sociālajiem kritērijiem. Agrodegvielas tikai tad ir pieņemamas, ja no tām iegūst vairāk enerģijas nekā tajās ieguldīts, un tās nekādā veidā nedrīkst konkurēt ar pārtikas ražošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Šis ziņojums ir svarīgs solis, kas piespiedīs dalībvalstis sasniegt atjaunojamo enerģijas avotu jomā izvirzītos mērķus. Atjaunojamie energoresursi ir būtiski cīņā pret klimata pārmaiņām.

 
  
  

Ziņojums: Avril Doyle (A6-0406/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adamos Adamou (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Eiropas Parlaments un Padome, lai uzlabotu un paplašinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un sasniegtu izvirzīto mērķi ES līdz 2020. gadam par 20 % samazināt emisiju apjomu, ierosināja grozīt Direktīvu 2003/87/EK.

2008. gada 17. decembra plenārsēdē balsoja par ΡPΕ-DΕ, PSE, GUE/NGL, ALDE, UEN un Verts/ALE grupu ēnu referentu ierosinātajiem grozījumiem. Lai gan mēs balsojām par šiem grozījumiem, kur noteikti augstāki mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma samazināšanai (šis pasākums bija GUE/NGL grupas galvenais ierosinātais mērķis), mums jāpauž sava nostāja pret siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības būtību. Mēs uzdrošināmies sacīt, ka šī konkrētā direktīva nepanāks neko vairāk kā vien nenozīmīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma samazinājumu un ka šis pasākums atbalsta attīstītās valstis, kaitējot mazāk attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Visbeidzot, atsevišķu ierosināto elastīgo mehānismu piemērošana palīdzēs monopoliem (kas galvenokārt ir atbildīgi par klimata pārmaiņu izraisīšanu) palielināt savu rentabilitāti, radikāli neatrisinot šo konkrēto problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Alvaro (ALDE), rakstiski. (DE) Priekšsēdētāja kungs, vienošanās par klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu ir pieticīgs rezultāts.

ES sev ir izvirzījusi augstu mērķi samazināt emisiju apjomu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Paplašinoties uz austrumiem, kur emisiju līmenis absolūtos skaitļos ir zemāks un kur ir saglabāts mērķis šo apjomu samazināt līdz 12 % salīdzinājumā ar1990. gada līmeni, mēs esam sasnieguši jau gandrīz pusi no šā daudzuma.

ES drīkst realizēt jaunattīstības valstīs 3–4 % šā daudzuma, kas nozīmē to, ka atliek tikai 9 %. Ir pieļaujams šo mērķi neizpildīt par 5 %, ─ paliek 4 %.

Šeit vajadzētu teikt, ka mēs priecājamies par to, ka ES nav nolēmusi visu savu ekonomiku tūlīt pat pārcelt uz Āziju. Šis kompromiss ir ievērojami lētāks, nekā Komisijas priekšlikums, un tas nozīmē, ka Vācijas Brīvo demokrātu partija to var atbalstīt.

Tā vietā ES tagad nostāda savas dalībvalstis konkurentu lomās. Dažas dalībvalstis atrodas priviliģētā stāvokli, pateicoties izņēmumiem, sarunu prasmēm un enerģijas avotu kombinācijai. Vācijas enerģijas piegādātāji drīz varēs sākt apsvērt, vai nav vērtīgāk ražot elektroenerģiju Polijā, nevis savās mājās, ja vien tos jau nebūs nopirkuši Francijas piegādātāji.

Tas, ka ES nodarbojas ar šāda veida „zirgu tirgu”, nerada labas iespējas vienoties pasaules līmenī. Turklāt rodas šaubas par šo līdzekļu efektivitāti.

Valstu valdībām, Padomei un Eiropas Komisijai tagad ir jānodrošina efektivitāte gan vides aizsardzības, gan arī ekonomikas un attīstības labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, nobalsojām par šo ziņojumu, kas uzlabo emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, lai gan principā mēs uzskatām, ka klimata tiesību aktu kopumā noteiktie mērķi paši par sevi ir pārāk zemi. ES būs jādara daudz vairāk, lai atrisinātu klimata pārmaiņu izvirzītos uzdevumus. Tomēr mēs uzskatām, ka šī uzlabotā sistēma spēj veidot ļoti svarīgu paredzēto darbību daļu.

Mēs esam vīlušies, ka Padomes un Eiropas Parlamenta kompromiss pietiekamā mērā negarantēja, ka daļa no izsoļu ieņēmumiem tiktu ieguldīta jaunattīstības valstīs cīņā pret klimata pārmaiņām. Mēs uzskatām arī, ka daudz vairāk jāpaplašina emisiju kvotu izsoles un ka Ekoloģiski tīras attīstības mehānisma (CDM) izmantošana turpmāk ir jāierobežo.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju pārskatīto Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un panākto kompromisu starp mērķiem cīņā pret klimata pārmaiņām un Eiropas rūpniecības konkurētspējas uzlabošanu un darba vietu radīšanu.

Es gribētu uzsvērt, ka koplēmuma procedūrā, kas bija sasteigta, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā, pilnībā nebija ņemts vērā demokrātiskas pārredzamības princips, un Parlaments nokļuva situācijā, kad tam bija jābalso jau par notikušu faktu.

Neraugoties uz to, es esmu ļoti apmierināts ar Doyle kundzes ziņojumu. Mums jānovērš darba vietu zaudēšana, ko izraisītu rūpnieciskās ražošanas pārvietošana uz reģioniem, kas pārlieku neraizējas par emisiju daudzuma samazināšanu, vienlaikus tomēr nemazinot direktīvā izvirzītos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylwester Chruszcz (NI), rakstiski. – (PL) Šodien es balsoju pret to, ka Parlaments pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK tā, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu.

Es pilnībā nepiekrītu ierosinātajiem Eiropas līmeņa risinājumiem. Padomes apņemšanās līdz 2020. gadam samazināt Kopienas kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat līdz 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemtos veikt līdzīgus samazinājumus, ir nepārdomāta rīcība, kas negatīvi ietekmēs Eiropas, arī Polijas, rūpniecību un patērētājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Vienīgās stingrās saistības, ko Eiropas Savienība ir uzņēmusies, ir līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt emisijas par 20 %. Salīdzinājumā ar šodienu tas nozīmē samazinājumu par aptuveni 12 %. Ja mēs ņemam vērā to, ka divas trešdaļas no šā samazinājuma var sasniegt, izmantojot oglekļa kompensācijas mehānismus, tas ir, pērkot oglekļa kredītus starptautiskajā tirgū, tas nozīmē, ka ES savā teritorijā ir apņēmusies sasniegt tikai 4 % samazinājumu. Tas nav pietiekami, lai virzītu starptautiskās sarunas uz priekšu.

Es gribētu norādīt uz vēl vienu šā kompromisa nepilnību. Nav panākta stingra apņemšanās atbalstīt jaunattīstības valstu centienus samazināt pašu radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES ir vienkārši brīvprātīgi apņēmusies pusi no ieņēmumiem, kas gūti no piesārņojuma tiesību izsolēm, izlietot klimatam. Šie ieņēmumi krītas, jo ražotājiem tiek piešķirti daudzi atvieglojumi. Kompromiss nosaka, ka daļu šīs naudas Eiropas valstis brīvprātīgi varētu novirzīt jaunattīstības valstu atbalstam. Tā ir pilnīgi brīvprātīga apņemšanās. Tā ir ļoti vāja apņemšanās, ja runa ir par jautājumu, kas tomēr ir izšķirošs starptautiskajās sarunās.

 
  
MPphoto
 
 

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) ES plātās ar to, ka ir uzņēmusies vadību vides aizsardzībā, taču patiesībā tā vēlas uzņemties vadību kapitāla interešu aizsardzībai. Samitā pieņemtie lēmumi un Padomes un Komisijas direktīvu pakete attiecībā uz emisiju samazinājumu sekmē tā saucamo zaļo ekonomiku kā izeju no kapitāla pārmērīgas uzkrāšanās un no krīzes, tādējādi radot jaunas iespējas monopolistiem gūt peļņu un stiprinot imperiālistisko ekspansiju.

Tiek stiprināta emisiju tirdzniecība, kas, kā izrādās, vairo monopolistu peļņu, nevis aizsargā vidi. Pieņemtie lēmumi ļauj autotransporta nozarei neveikt pasākumus vismaz līdz 2019. gadam. Uzņēmumus, kurus ietekmē starptautiskā konkurence, tie atbrīvo no enerģijas ražošanu regulējošām normām un arī no daudzām citām regulām. Tie uz ilgu laikposmu atbrīvo arī jaunās dalībvalstis un Itāliju. Tie stimulē pārtikas kultūras nomainīt pret degvielu kultūrām. Lielajiem uzņēmumiem tiek bez maksas piešķirtas tiesības radīt piesārņojumu. Netiek prasīts, lai no ieņēmumiem tiktu finansēti darbi vides sakārtošanai.

Darba ņēmēji nevar gaidīt, ka ES un uzņēmumi, kas nesodīti piesārņo vidi, sāks rūpēties par vides aizsardzību. Viņi var sevi pienācīgi aizstāvēt, paredzot ekonomiku un varu plašākai sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Christian Ehler (PPE-DE), rakstiski. (DE) Ar savu „nē” es nenoraidu efektīvu, uz izsoles principiem veidotu ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, nedz arī ES klimata aizsardzības mērķus vai CCS projektu finansēšanu. Tas, kā esmu vairākkārtīgi balsojis, un mans ziņojums par CCS paraugiekārtām ir parādījis manu nepārprotamo atbalstu šajos jautājumos. Tomēr manam reģionam, Brandenburgai, pašreizējais teksts nozīmē atbalstu negodīgai konkurencei ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un augstākām elektroenerģijas cenām nekā tas ir nepieciešams, lai sasniegtu klimata aizsardzībai izvirzītos mērķus. Lai garantētu elektroenerģijas piegādes drošību mūsu pilsoņiem, enerģijas ražošanai ir jāizmanto arī ogles, un mēs vēlamies veicināt ogļu izmantošanu klimatam draudzīgā veidā, nākotnē izmantojot CCS tehnoloģiju. Vienošanās ar Padomi pieņemt galīgo lēmumu tikai pēc viena lasījuma nozīmē to, ka nav kliedētas būtiskas šaubas un ka nav iespējama sāncensība par vislabāko risinājumu atrašanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tā kā ir bažas par atmosfēras ķīmiskā sastāva izmaiņām, kas varētu ietekmēt klimatu (piesardzības princips), un tā kā fosilā kurināmā krājumi ir ierobežoti un tiek neracionāli izmantoti, ir daži aspekti, kas dod iemeslu bažām, lai gan var atrast argumentus siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas koncepcijas atbalstam.

Pirmkārt, jautājums par emisiju kvotām un to tirgošanu ir diskutējams un ir jāapstrīd, jo šo kvotu ietekme uz reālo ekonomiku lielā mērā nav zināma. Tas ir tāpēc, ka joprojām ir lielas šaubas par to, kāds ir tehnisko risinājumu spektrs, un tāpēc, ka šo tehnisko risinājumu izmantošana ir atkarīga arī no tā, kā attīstās finanšu stāvoklis dažādās iesaistītajās nozarēs (gaisa pārvadājumu, autotransporta, siltumenerģijas ražošanas, betona, smago ķīmijas produktu, petroķīmijas produktu un citās energoietilpīgās nozarēs, kuru skaits aizvien pieaug).

Otrkārt, sagaidāms, ka labumu gūs pavisam nedaudzas augsto tehnoloģiju rūpniecības nozares un daži (pavisam nedaudzi) finanšu pakalpojumu sniedzēji. Ierobežotie fosilā kurināmā ieguves avoti liek neatgriezeniski samazināt to patēriņu. Piešķīrums katrai nozarei ir jāgatavo, balstoties vairāk uz neatliekamajām sociālajām vajadzībām un ekonomisko loģiku, nevis uz ietekmi un finansiālo izdevīgumu. Tāpēc mēs nolēmām atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. Ir jāuzsver būtiskākais šā ziņojuma punkts: stiprināt, paplašināt un uzlabot emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas darbību pēc 2012. gada, uzskatot to par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai sasniegtu ES mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Es piekrītu tam, kas teikts šajā ziņojumā, galvenokārt, tāpēc, ka tirdzniecībai ir liela nozīme efektīvas līdzekļu sadales nodrošināšanā, kas var garantēt ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas efektivitāti attiecībā uz vidi. Viens visaptverošs ES plāns vienmēr būs daudz labāks par 27 valstu plāniem. Turklāt, lai varētu izpildīt nākamās starptautiskās vienošanās prasības, priekšlikums paredz veikt automātiskas un prognozējamas korekcijas.

Priekšlikuma raksturīgākā iezīme ir bezmaksas kvotu palielinājums, kas, manuprāt, nav pārāk pozitīvi. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka emisiju daudzums ar katru gadu tiks samazināts.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Piedāvātā direktīva par ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu uzlabo pašreizējo sistēmu un ir svarīga pasaules mērogā. Tādēļ es varēju atbalstīt Doyle kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Es gribu izmantot šo iespēju, lai pateiktos augsti godājamajiem deputātiem par neseno balsojumu, kurā Eiropas Parlaments skaidri parādīja savu atbalstu manam „etalona” modelim. Es biju runājusi par to ilgu laiku un biju pirmā, kas ieteica, ka tas ir jāattiecina uz emisiju tirdzniecību. Lai arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ar nelielu pārsvaru nobalsoja pret, savukārt Vides, sabiedriskās veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas noraidījums bija būtiskāks, dzīve ir pilna pārsteigumu. Tiklīdz šo etalonu pieņems Padome, tas tiks kvalificēts kā kritērijs.

Turklāt tas viss ir uz labu. Gan Komisijas sākotnējam priekšlikumam, gan Vides komitejas pieņemtajai nostājai attiecībā uz emisiju tirdzniecību trūka līdzsvara, jo tie abi nolika Eiropas ražošanu tādā stāvoklī, ka tai ir grūti konkurēt pasaules tirgos, lai arī nekāds īpašs labums klimata jomā netiek gūts. Tas skaidri varētu nozīmēt ne tikai darbavietu zaudējumu, bet arī neizdevīgāku situāciju vides jomā, jo tas varētu likt uzņēmumiem pārslēgt savu ražošanu uz valstīm, kurās nav emisiju kvotu ierobežojuma.

Tagad šis lēmums ir pavēris durvis taisnīgākai un vides jomā daudz tālredzīgākai pieejai. Tomēr joprojām nekas vēl nav izlemts, un mēs tagad varēsim redzēt, kuru apstiprinājums ļaus gūt labumu no izstrādātajiem uzlabojumiem.

Mērķi vides jomā nemainās un ir sarežģīti. Ražošanas nozarei tas nav viegls uzdevums, bet tam arī nav jābūt tādam.

Jebkurā gadījumā nav jēgas runāt par bezmaksas emisiju kvotām, jo etaloni – kritēriji – ir augsti. Tādiem tiem arī ir jābūt, jo pretējā gadījumā mēs nevarēsim radīt tādu sistēmu, kas veicinātu uzņēmumu iesaistīšanos sacensībā par tehnoloģijām, kuras ražotu vismazāko emisiju daudzumu.

Vides lobija sūdzības, ka šī pakete ir pārāk mīkstināta, man, godīgi sakot, šķiet nepamatotas, ja mēs ņemam vērā to, ka šobrīd mērķi tiek izpildīti un ražošanas nozarei emisiju griesti samazinās. Tās ir bezatbildīgas runas, bet, protams, ne katrs ir ieinteresēts uzņemties atbildību. Pietiek ar to, ka pasaule tiek mīdīta kājām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Neskatoties uz vairākām nepilnībām, kas ir šajā ziņojumā, un atlaidēm, kas piešķirtas 10 jaunajām dalībvalstīm, es balsoju par šo ziņojumu. Kāpēc balsot par, ja ziņojums ir nepilnīgs? Tāpēc, ka salīdzinājumā ar pašreizējo režīmu tas dod zināmu progresu. Attiecībā uz emisiju tirdzniecības sistēmu tiks izveidota vienota ES mēroga politika, un dalībvalstīm būs mazākas pilnvaras šajā procesā. Elektroenerģijas nozarei tiek saglabāts princips pilnībā iegādāties atļaujas izsolē. CDM (Ekoloģiski tīras attīstības mehānisms) uz aviācijas nozari ir attiecināts tikai ļoti nelielā apjomā. Taču svarīgākais, ko dod pārskatītā shēma, ir tas, ka tā nodrošina arhitektūru nozīmīgai nolīguma daļai, kas stāsies spēkā pēc Kioto protokola darbības beigām. Tagad mums ir shēma, kurai var pievienoties citas valstis un izmantot to, lai palīdzētu samazināt savas emisijas – ja tās ierobežo pirmsizsoles elementus un izvirza augstus mērķus. Ieņēmumu izmantojums tiks rūpīgi uzraudzīts. Dalībvalstis nedrīkst vienkārši skatīties uz tiem kā uz papildu peļņu. Tie ir jāizmanto, lai atvieglotu pāreju uz zema oglekļa satura ilgtspējīgu ekonomiku, kas pasaulei ir ļoti nepieciešama.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo priekšlikumu, kas līdzsvaro augstos mērķus klimata pārmaiņu jomā, lai stiprinātu Eiropas ražošanas konkurētspēju un pasargātu darbavietas. Kvotas un emisijas kredītu izsoles spēkstacijām būs līdz 2013. gadam, tas ir, līdz brīdim, kad visām jaunajām spēkstacijām pilnīgi visas kvotas būs jāiegādājas izsolē. Parastajām ražošanas nozarēm pāreja uz pilnīgu kvotu iegādi izsolē notiks 2020. gadā. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas izsoli padara par galveno kvotu iegādes principu, ierobežo CDM/JI projekta kredītu daudzumu, ko var iegādāties ražošanas iekārtai, lai kompensētu tās radītās emisijas, un aizvien pasargā uzņēmumus no oglekļa noplūdes.

 
  
MPphoto
 
 

  Eluned Morgan (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, jo es ticu, ka tiek saglabāta emisiju tirdzniecības sistēmas integritāte vides jomā un tiek panākts būtisks pašreizējās sistēmas uzlabojums, jo piesārņotājs par tiesībām radīt emisijas turpmāk maksās, pērkot atļaujas izsolē. Tiek saglabāts mērķis līdz 2020. gadam vismaz par 20 % samazināt emisijas, ko rada Eiropas spēkstacijas un smagā rūpniecība, un, ja ANO sarunās par klimata jautājumiem, kas notiks 2009. gada decembrī Kopenhāgenā, tiks panākta starptautiska vienošanās, šis mērķis automātiski tiks paaugstināts, lai sasniegtu 30 % samazinājumu. Es arī uzskatu, ka ir panākts līdzsvars attiecībā uz darbavietām un uz vidi, kas ir būtiski ekonomiskās lejupslīdes apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Niebler (PPE-DE), rakstiski. − Es vēlos sniegt balsojuma skaidrojumu Eiropas Parlamentā pārstāvētās Bavārijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) delegācijas vārdā.

ES ir izvirzījusi augstus mērķus klimata aizsardzības jomā. Tie paredz līdz 2020. gadam panākt CO2 emisiju samazinājumu par 20 %. Šos klimata aizsardzības mērķus nevajadzētu apšaubīt.

Mūsu centieni cīnīties pret klimata pārmaiņām ir jāsavieno ar mērķi izstrādāt skaidrus likumus, lai nodrošinātu to, ka mūsu ekonomika ir droši plānojama. Nevis to, ka Eiropas ražošanas nozares starptautiskās konkurences ziņā nokļūst neizdevīgā stāvoklī. Turklāt Eiropas Savienībā ir jārada līdzvērtīgi konkurences apstākļi.

Direktīva, par kuru mēs šodien balsojām attiecībā uz ES emisiju kvotu tirdzniecības shēmu, neatbilst nevienai no šīm prasībām. Proti:

1. Noteiktas nozares var tikt atbrīvotas no CO2 kvotu iegādes izsolē. Mums joprojām nav nekādas skaidrības par datiem, kas jāizstrādā, lai tie atbilstu formulētajiem kritērijiem.

2. Tikai dalībvalsts līmenī un tikai tad, kad tiks pieņemts ES likums par atbalsta sniegšanu, būs jālemj, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, vai un kādā mērā ražošanas iekārtai var piemērot kompensāciju par enerģijas izmaksu kāpumu.

3. Ja 2009. gadā Kopenhāgenā netiks panākta starptautiska vienošanās, CO2 kvotu pirkšana izsolē radīs papildu slogu daudzu nozaru uzņēmumiem, kāda nav viņu konkurentiem, kas atrodas ārpus ES.

4. Vairums Austrumeiropas dalībvalstu ir saņēmušas atbrīvojumu pirkt izsolē CO2 kvotas savai enerģētikas nozarei. Šā iemesla dēļ Vācija tiek nolikta neizdevīgā situācijā, jo pretēji saviem austrumu kaimiņiem tā 48 % elektroenerģijas iegūst no ogļu spēkstacijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Mums nav tā uzvaras prieka, kādu pauž valdības un Komisija par galīgo kompromisu, kas panākts attiecībā uz klimata paketi. ES mēģinājums uzņemties vadību cīņai pret klimata pārmaiņām starptautiskā mērogā tika mīkstināts ražošanas nozares lobiju un konservatīvo valdību spiediena dēļ.

Ievērojamais „20/2020” ir ļoti nepieciešamais pirmais solis, taču tajā izvirzītie mērķi nav pietiekami ambiciozi. Ja Eiropas valstīm tiek dota iespēja iepirkt no jaunattīstības valstīm lielu daļu piesārņojuma vienību tādā apjomā, kas „atbilst” viņu vajadzībām, rietumu pasaules vēsturiskā atbildība tiek ciniski pārlikta uz planētas nabadzīgāko iedzīvotāju pleciem. Šķiet, valdības pamatā nesaprot, cik kritiska ir situācija.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa nenolaiž rokas. Mums ir līdzīgas raizes kā vides NVO, un mēs turpināsim pieprasīt vēl augstākus mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, lai būtiskāks atbalsts tiktu sniegts enerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem un lai tiktu izstrādāta ilgtermiņa apņemšanās pēc Kopenhāgenas tikšanās turpināt emisiju samazinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Herbert Reul (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es balsoju pret konsolidētajiem grozījumiem, jo es kā deputāts uzskatu, ka netika ievērotas Eiropas Parlamenta tiesības. Parlamentam ne reizi netika dota iespēja paust viedokli; tā vietā mums faktiski tika dota iespēja vai nu pieņemt, vai noraidīt Padomē panākto kompromisu. Tas ir pretrunā koplēmuma procedūras noteikumiem, kas ir izstrādāti, lai garantētu abu likumdošanas iestāžu vienlīdzību.

Man ir vairāki iebildumi attiecībā uz kompromisa variantu arī no satura viedokļa. Piemēram, tas radīs nopietnus traucējumus ES tirgū un nepamatotu apgrūtinājumu patērētājiem. Pieņemot reformu nevajadzīgā steigā, alternatīvas sistēmas, ar kurām varētu sasniegt vēlamos samazinājums, vairs netika ņemtas vērā. Tas, ka ekonomiskās sekas, jo īpaši attiecībā uz patērētāju pirktspēju, dokumentu pieņemot, netika izpētītas pat attālināti, vēl skaidrāk parāda, cik slikti pārdomāts ir šis kompromiss. Eiropas Parlamenta vairākums uzņemas savu daļu atbildības – tai skaitā attiecībā uz nākošajām paaudzēm – par šā kompromisa stāšanos spēkā.

Alternatīvas bija iespējamas. Ar tām iecerēto samazinājumu varēja panākt ar mazākām izmaksām nekā tās, par kurām mēs runājam patlaban. Tāda politika kā šī kaitē gan ekonomikai, gan, jo īpaši, ES reputācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Ir jāatbalsta mērķis līdz 2020. gadam vismaz par 20 % samazināt emisijas, ko rada Eiropas spēkstacijas un smagā rūpniecība, un panākt 30% samazinājumu, ja ANO sarunās par klimata jautājumiem, kas notiks 2009. gada decembrī Kopenhāgenā, tiks panākta starptautiska vienošanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es pilnībā atbalstu centienus mazināt faktorus, kas veicina klimata pārmaiņas un, visticamāk, ir cilvēku darbības rezultāts. Tomēr mēs neatbalstījām to ES emisiju kvotu tirdzniecības shēmas kompromisu, kas tika apspriests. Likumu izstrādāšana milzīgā steigā nav pieņemama un ir nedemokrātiska. Ārkārtīgi sasteigtā likumdošanas procedūra un tas, ka Padomes dokumenti tika iesniegti tikai dažas dienas iepriekš, nozīmē, manuprāt, to, ka nebija iespējams veikt dokumentu pārbaudi profesionālā līmenī un līdz ar to arī pienācīgi sagatavot tiesību aktu. Tas viss ir vēl jo vairāk nepieņemami, ja ņem vērā, ka šis tiesību akts uzliek lielu finansiālo slogu Eiropas iedzīvotājiem. Pamatojoties uz vairākiem pētījumiem, darbības klimata jomā un atjaunojamās enerģijas pakete izmaksā aptuveni no 70 līdz 100 miljardiem eiro, un pastāv draudi, ka nozares kopumā var pārvietoties uz citām pasaules daļām. Es nevarētu apstiprināt tāda apjoma paketi paātrinātā procedūrā. Lai skatītu tik svarīgus tiesisko aktu priekšlikumus kā šis, ir nepieciešama labi sakārtota procedūra ar vairākiem lasījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Anders Wijkman (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Emisijas kvotu tirdzniecības pamatīga pārskatīšana ir solis uz priekšu salīdzinājumā ar esošajiem noteikumiem. Emisiju kvotas tiks pakāpeniski tirgotas izsolē ražotājiem, nevis piešķirtas bez maksas, kā tas ir šodien.

Tāpēc ES ir apņēmusies, ka gadījumā, ja nākamgad Kopenhāgenā tiks panākta vienošanās klimata jautājumos, tiks koriģēts mērķis klimata jomā līdz 2020. gadam panākt nevis 20 %, bet 30 % samazinājumu. Tiek prasīts arī, lai dalībvalstis izsolēs gūtos ieņēmumus izmantotu klimata aizsardzības pasākumiem Eiropā un citur pasaulē.

Diemžēl šis kompromiss ne tuvu neizvirza tik augstus mērķus, kā to prasa šā brīža situācija. Tā vietā, lai uzreiz sāktu emisiju kvotu izsoles, izsoļu ieviešana notiks pa posmiem. Šis atslābums mazina stimulu attīstīt jaunas zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas. Tas mazina arī ieņēmumus, kas ir būtiski, lai ES varētu atbalstīt jaunattīstības valstis centienos veikt ieguldījumus „zaļajās tehnoloģijās”, pielāgoties klimata pārmaiņām un aizsargāt tropu mežus.

Vienlaikus, ja pusi no emisiju samazinājuma varēs panākt, izmantojot samazinājuma līdzekļus trešās valstīs, emisiju tirdzniecības shēma dos zināmu rezultātu arī laika periodā līdz 2020. gadam.

Neskatoties uz trūkumiem, balsošana „pret” būtu nepārdomāts solis. Es negribu pakļaut riskam visu direktīvu kopumā, kurā ir ietverti daudzi pozitīvi aspekti salīdzinājumā ar šā brīža situāciju.

 
  
  

– Ziņojums: Satu Hassi (A6-0411/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, esam nolēmuši balsot pret šo kompromisu, kas paredz atbildības dalīšanu, jo mēs uzskatām par pilnīgi nepieņemamu to, ka ES teritorijā nav nepieciešams panākt pat pusi no ES emisiju samazinājuma. Mēs uzskatām, ka tas raida nepareizu signālu pārējai pasaulei, kas gaida, lai ES uzņemtos vadību attiecībā uz pielāgošanos klimata jomā, un mēs esam nobažījušies, ka ES tagad nav izdevies nodrošināt nepārprotamus stimulēšanas pasākumus jauno zaļo tehnoloģiju pilnveidošanai. Mēs uzskatām, ka šīs tehnoloģijas ir ļoti svarīgas nodarbinātības un labklājības nodrošināšanai Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Šis ziņojums attiecas uz 27 ES valstu mērķiem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas tautsaimniecības nozarēs ārpus ES emisijas kvotu tirdzniecības shēmas ietvariem, kas ir jāīsteno laika periodā no 2013.līdz 2020. gadam un ir atšķirīgi. Dalībvalstīm šie mērķi ir robežās no +20 % līdz -20 % attiecībā pret 2005. gada emisijām šajās nozarēs, un Īrijas mērķis ir -20 %.

Īsumā, emisiju kvotu tirdzniecības shēma un šie kopīgie centieni veido 100 % no samazinājuma, kas katrai valstij līdz 2020. gadam ir jāpanāk attiecībā uz CO2 emisijām.

Īrija atbalsta paaugstinātu oglekļa uztveršanas un glabāšanas pasākumu, jo īpaši oglekli absorbējošo sistēmu iekļaušanu -20 % attīstības modelī, jo mēs esam vienīgā ES valsts, kurā liellopu ir vairāk nekā iedzīvotāju, un, ja turklāt vēl tiks intensīvi un ekonomiski izdevīgi izmantots emisiju kvotu tirdzniecības kompensācijas mehānisms dalībvalstu starpā, mēs varam sasniegt, lai arī tas ir grūti, 20 % samazinājuma mērķi, nesamazinot savus ganāmpulkus.

Dažām valstīm pārbaudījumu uzliek pārskatītā likumdošana attiecībā uz emisiju kvotu tirdzniecības shēmu, citām kopīgi īstenojamo mērķu izpilde. Īrija pieder pie šīs otrās kategorijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs piekrītam tam, ka ir nepieciešams samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ka šim nolūkam ir jārada sistēma. Tomēr mums ir ļoti nopietnas šaubas attiecībā uz piedāvāto sistēmu, jo, lai arī tiek deklarēts, ka tā balstās uz „dalībvalstu solidaritātes principu un vajadzību veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi”, saskaņā ar šo sistēmu rēķina apmaksa gulstas tikai uz valsts pleciem, un tas, ņemot vērā atšķirīgos attīstības apstākļus, kādos katra valsts atrodas, ir jānomaksā no valsts budžeta – un nevis no Kopienas budžeta.

Pieļaujot vienas dalībvalsts emisijas kvotu nodošanu citai, „pārdodot” tās vai izmantojot „tirgus starpniekus”, tiek radīti mehānismi, kas palielinās pastāvošās atšķirības dalībvalstu ekonomiskās varas ziņā, un ieguvējas būs lielās varas.

Turklāt būtiska pasākumu daļa tiks novirzīta trešām valstīm, tādējādi palielinot starptautisko spiedienu uz vismazāk attīstītajām valstīm, kurām būs daļēji jāzaudē sava suverenitāte apmaiņā pret (pseido) atbalstu, ļaujot savās tautsaimniecības nozarēs ieplūst ieguldījumiem no Kopienas uzņēmumiem. Visi šie pasākumi ir domāti tam, lai, izdarot spiedienu, panāktu starptautisku vienošanos, kas smagās ekonomiskās krīzes kontekstā akcentēs kapitālistisko viedokli par jautājumiem vides jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā to, kāda saskaņā ar nākamo starptautisko vienošanos, kas stāsies spēkā pēc Kioto protokola, būs ES rīcība klimata pārmaiņu jomā, ir ļoti svarīgi, ka ES dod pasaulei skaidru signālu un apņemas efektīvi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Tāpēc jo īpaši nozīmīgs ir Komisijas priekšlikums līdz 2020. gadam par 10 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas tajās nozarēs, kas neattiecas uz ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu.

Manuprāt, taisnīgi ir arī tas, ka katrai dalībvalstij mērķi tiek izvirzīti, kā galveno kritēriju ņemot IKP uz vienu iedzīvotāju.

Lai arī Eiropas Parlamentā un Padomē panāktais kompromiss nav ideāls (jo tas, piemēram, pieļauj pārmērīgi izmantot elastīguma mehānismus), manuprāt, kopumā tas tomēr ir sabalansēts, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret S. Hassi ziņojumu. Nosacījumi, kas atļauj dalībvalstīm līdz pat 80 % emisiju samazinājuma iegūt kā ārpakalpojumu, ļaus bagātajām valstīm uz nabadzīgāko jaunattīstības valstu rēķina turpināt ierasto praksi, kas neveicina ilgtspējīgu attīstību. ES nebūtu jāveicina šāda situācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es ar nepatiku balsoju pret šo ziņojumu. Referente bija pacentusies iekļaut vairākus svarīgus faktorus. Tagad likuma tekstā ir norāde uz to, ka siltumnīcefekta gāzu samazinājums ir jāpanāk par 30 %: teorētiski tas ir jāsasniedz, agrākais, līdz 2020. gadam. Finansējumam, ko piešķir jaunattīstības valstīm siltumnīcefekta gāzu samazinājumam, ir jābūt tādam, lai nodrošinātu +2 grādu mērķi. Cerēsim, ka šīs valstis patiešām varēs ieraudzīt kādu reālu naudu, nevis tikai skaistus solījumus. Tagad mums ir pēdējais termiņš, lai ieviestu jūrniecības emisiju samazināšanas mērķvērtības, un ir vēl jāveic daudzi citi mazi, bet pozitīvi risinājumi. Taču personiski es uzskatu par neiespējamu balsot par 80 % CDM (ekoloģiski tīras attīstības mehānismu), ko dalībvalstis var izmantot trešās valstīs tā vietā, lai koncentrētos uz samazinājuma panākšanu savā teritorijā. Šodienas balsošanas kārtība nozīmēja to, ka Parlaments kopumā šo konkrēto priekšlikumu nevarēja izanalizēt. Mēs esam ļāvuši mūsu valstu valdībām viegli tikt cauri un atkal uzliekam slogu trešām valstīm, lai tās dara mūsu darbu. Es to atbalstīt nevaru.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Lambrinidis (PSE), rakstiski. (EL) PASOK grupa atbalsta, inter alia, 44. grozījuma saturu un balsos pret atsevišķo nominālo 7. grozījumu, lai nodrošinātu to, ka vismaz 50 % emisiju samazinājuma tiktu sasniegti, īstenojot darbības ES teritorijā. ES ir jāsaglabā uzticama partnera statuss, piedaloties starptautiskās sarunās, un tā nedrīkst pārlikt slogu, kas saistīts ar emisiju samazinājuma pasākumiem, uz jaunattīstības valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir definētas mērķvērtības, kas dalībvalstīm ir saistošas attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu samazinājumu tajās tautsaimniecības nozarēs, uz kurām neattiecas emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, un tas liecina par patiesu visaptverošas sistēmas progresu. Mērķvērtība 10 % nozarēm, uz kurām neattiecas emisiju kvotu tirdzniecības shēma, tiek sadalīta, ņemot vērā katras dalībvalsts IKP uz 1 iedzīvotāju. Tas nodrošinās taisnīgu pasākumu sadali un nodrošinās, ka nabadzīgākas valstis var turpināt savu paātrināto izaugsmi. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā tiek definēti ilgtermiņa mērķi līdz 2035. gadam panākt kopējo emisiju samazinājumu vismaz par 50 % un līdz 2050. gadam par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, jo tas risina gan ilgtermiņa, gan īstermiņa uzdevumus atbilstoši programmas „Tīru gaisu Eiropai” mērķiem. Ziņojumā papildus ir ietverta „apņemšanās samazināt ārējās emisijas”, kas nodrošinās finansiālu atbalstu jaunattīstības valstīm, lai tās varētu samazināt savas emisijas, tādējādi neviena valsts netiek aizmirsta, un jaunattīstības valstis saņems tik ļoti nepieciešamo finansiālo atbalstu, lai varētu visefektīvāk veikt vispārējas darbības klimata pārmaiņu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. (RO) Es jau no paša sākuma esmu atbalstījusi priekšlikumu 20 % mērķvērtību automātiski nomainīt pret 30 % mērķvērtību, ja tiks parakstīta starptautiska vienošanās. Tomēr pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās tika panākts kompromiss, saskaņā ar kuru metode pārejai uz šo līmeni ir jāizstrādā, balstoties uz jaunu procedūru.

Šis lēmums tika sagatavots kā piesardzības pasākums, lai varētu ņemt vērā iespējamo oglekļa cenas kāpumu nākotnē. Taču es esmu priecīga, uzzinot, ka 30 % mērķvērtība joprojām paliks prioritārs uzdevums, lai nepieļautu vidējās temperatūras pieaugumu par vairāk nekā 2 °C, kā tas bija norādīts 2007. gada martā notikušajā Eiropas Padomes sanāksmē. Starptautiska vienošanās ietver globālu centienu īstenošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un lai pielāgotos tām, kā arī finansiālu atbalstu, kuru piešķirot jaunattīstības valstīm, tās tiktu stimulētas piedalīties pasākumos, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

Lai Eiropas Savienība saglabātu uzticamību saistībā ar atbalstu, ko tā sniedz jaunattīstības valstīm, tai ir jānodrošina, lai CDM projektu finansēšana nodrošinātu ilgtspējīgu šo valstu attīstību un lai daļa no emisijas kredītu izsolēs gūtajiem ieņēmumiem tiktu izlietoti šo valstu atbalstam.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Lai arī es esmu balsojis pret panākto kompromisu, tas nekādā veidā nemazina manu atzinīgo novērtējumu par darbu, ko šajā sakarā ir veikusi Hassi kundze. Taču, tā kā šīs vienošanās rezultātā gandrīz 80 % no visiem pasākumiem ir iespējams īstenot trešās valstīs, es uzskatu, ka tas nav pieņemami.

Ātri sarēķinot, man sanāk, ka Beļģija varēs 50 % līdz 60 % no obligātajiem pasākumiem īstenot ārpus Eiropas Savienības. Tas skar nozīmīgas nozares, tai skaitā būvniecības un transporta nozari. Ir ekonomiski absurdi ar ekoloģiski tīrās attīstības mehānisma starpniecību ieguldīt daudzus miljonus eiro ārvalstīs, ja pašiem savā valstī joprojām ir nepieciešams īstenot nozīmīgus pasākumus, lai atbilstoši nosiltinātu ēkas vai lai izstrādātu tādu transporta politiku, kurā būtu likts uzsvars uz pārvietošanos, izmantojot tehnoloģijas, kas emitē nelielu oglekļa daudzumu. Turklāt nav vispār nekādas garantijas, ka ārvalstu projekti, kuros ir ieguldīti līdzekļi, ir augstas kvalitātes.

Vēl jo vairāk nav nekādas skaidrības, vai ieguldījumiem, kas veikti ar CDM starpniecību, patiešām ir kāda jēga. Tāpat nav ētiski pasākumus pirkt no trešām valstīm, kas ir visvieglāk. Tā ir neokoloniālisma forma, kas faktiski kompromitē šo trešo valstu stāvokli, kurām vēlākā posmā būs jāveic papildu un daudz dārgāki pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Anders Wijkman (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Es izvēlējos atturēties no balsojuma par direktīvu, kas paredz centienu dalīšanu. Galvenais iemesls ir tas, ka ES pārējai pasaulei sūta nepareizus signālus, ja līdz 2020. gadam 70 % tā no sava emisiju samazinājuma var īstenot valstīs ārpus ES.

Vairāk ir jācenšas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm veidot ieguldījumus tehnoloģijās ar zemu oglekļa emisiju. Taču šis atbalsts nedrīkst būt galvenokārt alternatīva samazinājumam pašu zemē, bet gan tas jāpiešķir papildu šiem samazinājumiem. Mēs nevaram atļauties, un mums arī nav laika pārdomām, vai mums vajadzētu izmantot iespēju aizkavēt bīstamās klimata pārmaiņas vai nē.

Atlikt nepieciešamo pielāgošanās pasākumu veikšanu savā zemē uz periodu pēc 2020. gada ir neproduktīvi. Mums ir jāsāk tagad, lai mums būtu izredzes līdz 2050. gadam sasniegt tādu emisiju daudzumu, kas būtu tuvu nullei Ražošanai ir nepieciešami spēcīgi stimuli, lai sagatavotu nepieciešamos pielāgojumus attiecībā uz enerģētiku, transportu, būvniecību, rūpniecisko ražošanu utt.

Šajā ziņā priekšlikums attiecībā uz nozarēm, uz kurām neattiecas [emisiju kvotu] tirdzniecības shēma, ir pārāk vājš. Tāpēc es esmu izvēlējies atturēties no balsojuma par šo paketes daļu. Balsojums „pret” varētu apdraudēt visu paketi, un šādu risku es negribēju uzņemties. Taču direktīvā ir ietverti arī daudzi pozitīvi risinājumi salīdzinājumā ar status quo. Visbeidzot, šis ir pirmais tiesiskais akts pasaulē, kas uzliek saistības veikt samazinājumus visām nozarēm, uz kurām neattiecas emisiju kvotu tirdzniecības shēma.

 
  
  

– Ziņojums: Chris Davies (A6-0414/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) „Klimata un enerģētikas pakete” ietver arī priekšlikumu direktīvai par oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu. Ģeoloģiskās uzglabāšanas mērķis ir nodrošināt alternatīvu risinājumu CO2 izplūdei atmosfērā, gāzi iesūknējot zemes dzīlēs, kur tā tiek pastāvīgi uzglabāta.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, būvējot jaunas spēkstacijas, ir jānodrošina, lai tās varētu aprīkot ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas iekārtām. Neskatoties uz to, ka aizvien vēl notiek debates, šī tehnoloģija papildinājumā ar atjaunojamās enerģijas veidiem var palīdzēt panākt negatīvu emisiju rādītāju. Tomēr referents uzskata, ka prioritāri šī tehnoloģija ir jāizmanto, lai risinātu problēmu ar oglēm, kas rada 24 % CO2 emisiju Eiropā.

Lai arī mums bija lielas šaubas par atsevišķiem grozījumiem, kas ir tehniski pretrunīgi, mēs balsojām par Eiropas Parlamenta nostāju. Tomēr mēs uzskatām, ka šī nostāja ir pārmērīgi reglamentējoša, sevišķi, ja ņem vērā dalībvalstu neatkarību, jo īpaši tādā jomā, kurā zinātnes un tehnikas atziņas joprojām ir diezgan nepilnīgas. Mēs paužam nožēlu, ka netiek uzsvērts tas, ka vēl joprojām daudz pūļu ir jāveltī plašiem pētījumiem, [tehnoloģijas] pilnveidošanai un demonstrējumiem. Tāpēc, ja vien ļoti būtisks valsts finansējums netiek apstiprināts tuvākajos gados, ieteiktie laika grafiki ir pārmērīgi ambiciozi.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Kā līdzeklis, kas varētu mīkstināt klimata pārmaiņas ES, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CSS) tehnoloģija ir ļoti cerīga. Tomēr to nevajadzētu izmantot kā ieganstu tam, lai mīkstinātu un mazinātu jau īstenotos pasākumus, kas bija vērsti uz to, lai Eiropas elektroenerģijas ražošanu padarītu tīrāku.

C. Davies ziņojums ir ļoti sabalansēts, un Eiropas Parlamentā un Padomē panāktais kompromiss pilnībā atbilst ES vajadzībām.

Jo īpaši svarīga ir 12 paraugprojektu ieviešana. Ņemot vērā vidēji ilgā laikā sasniegtos rezultātus, ko būs devuši šie projekti, tas palīdzēs ES ieviest šo tehnoloģiju ekonomiski un ekoloģiski efektīvā veidā.

Visbeidzot, tā kā joprojām ir daudz šaubu, piemēram, neskaidrība par to, vai visās dalībvalstīs ir pieejamas piemērotas uzglabāšanas vietas, es uzskatu, ka ir ļoti pozitīvi pārskatīt jautājumu par iespēju eksportēt CO2 uz trešām valstīm (35a. panta 2. punkts) un arī nelikt ar varu uzņēmējiem ieviest CCS tehnoloģiju (32. pants).

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Davies kunga ziņojumu par oglekļa dioksīda uzglabāšanu. CSS ir jauna tehnoloģija, un ir būtiski turpināt pētījumus, lai novērtētu tās potenciālu cīņā pret globālo sasilšanu. Piedāvātā direktīva nodrošina stingru juridisko pamatu, uz kura var veidot šo tehnoloģiju, un es uzskatu, ka Skotijai ir būtiska loma šīs nozares pilnveidošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas nodrošinās augstu cilvēka veselības un vides drošības līmeni. Direktīva par CCS ievieš tiesisko regulējumu jaunās tehnoloģijas izmantošanai, tai skaitā nozīmīgus nosacījumus attiecībā uz drošību. Tas ir svarīgi ne tikai vides aizsardzībai, bet arī ieguldītājiem, jo sniedz juridisku noteiktību jaunu projektu attīstīšanai.

Tomēr ir svarīgi, ka šis ziņojums nedod mums iemeslu atkāpties no galvenā mērķa: turpmākas atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanas un energoefektivitātes uzlabošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Jaunās tehnoloģijas, kas tiek izstrādātas klimata pārmaiņas ietekmējošā oglekļa dioksīda uzglabāšanai, nedrīkst stimulēt uz tādu tehnoloģiju rēķina, kas ir vispāratzītas un veiksmīgi strādā. Piemēram, neskartie kūdras purvi absorbē oglekļa dioksīdu, metānu un slāpekļa oksīdu, taču, sākot kūdras ieguvi un nosusinot muklājus, tie pārvēršas par spēcīgiem siltumnīcefektu izraisošo gāzu avotiem. Tropu mežu nodedzināšana, lai ražotu biodegvielu, arī izjauc dabas līdzsvaru un negatīvi ietekmē klimatu.

Mums ir jāgūst mācība no pieredzes ar biodegvielu, ka labi nodomi var viegli pārvērsties par pašmērķi. Jaunās tehnoloģijas nepavisam nav nobriedušas, un nav iespējams paredzēt, kādas atskaņas tās var dot. Tāpēc es esmu atturējies balsot šodienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Eluned Morgan (PSE), rakstiski. − Tas, ka šajā ziņojumā ir ietverts finansējums 9 miljardu eiro apmērā, kas domāts ogļu spēkstaciju radītā piesārņojuma attīrīšanai, pilnveidojot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CSS) tehnoloģiju, sniegs Velsas ogļu nozarei brīnišķīgas iespējas. Šī izdevība ir jāizmanto, lai Velsu padarītu par šīs jaunās tehnoloģijas līderi un atvērtu ienesīgā eksporta tirgus potenciālu. Ir svarīgi, ka Eiropa uzņemas vadību šajā jomā, jo ir ļoti būtiski rast risinājumu problēmai, ko rada ogles, jo īpaši, ja sagaidāms, ka nākamajos 20 gados ogļu ražošana pasaulē varētu pieaugt par 60 %.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. (RO) Oglekļa dioksīda uztveršanai un uzglabāšanai izmantojamo tehnoloģiju veicināšana palīdzēs dažādot efektīvas enerģijas veidus un atbalstīt cīņu pret klimata pārmaiņām. Lai līdz 2050. gadam panāktu 50 % CO2 emisiju samazinājumu, ar enerģiju, kas iegūta tikai no atjaunojamajiem dabas resursiem, šo mērķi nevarēs sasniegt, neapsverot arī CCS projektus.

Eiropas Savienībai tas būs liels izaicinājums, ņemot vērā lielās izmaksas, ko radīs kapitālieguldījumi uztveršanas un uzglabāšanas iekārtās, kas tomēr kritīsies, jo šīs iekārtas tiks plaši izmantotas. Tāpēc šie paraugprojekti nav obligāti, jo tie lielā mērā ir atkarīgi no oglekļa cenas un tehnoloģiju veida. Tomēr ES ir spērusi nozīmīgu soli uz priekšu alternatīvo risinājumu meklēšanas virzienā, kas palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu līmeni. Patiešām, šo nākotnes projektu īstenošana dos pamudinājumu citām valstīm ārpus ES, kā arī stimulēs šo tehnoloģiju izmantošanu.

 
  
  

– Ziņojums: Dorette Corbey (A6-0496/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Viens no tīrākajiem satiksmes veidiem ir ūdens satiksme. Šis ziņojums attiecas uz iekšējo ūdensceļu kuģošanas līdzekļiem, taču to nevar skatīt atrauti no kopainas, kurā ietverta arī jūras satiksme. Ir divi ūdens satiksmes veidi – iekšzemes satiksme un jūras satiksme – un tie abi ir energoefektīvi.

Transportējot kravu pa ūdeni, tiek saražots apmēram viens procents (1 %) oglekļa dioksīda no tā daudzuma, kas tiktu saražots, šo pašu kravu tādā pašā attālumā pārvadājot pa gaisu.

Mums ir jābūt uzmanīgiem, gatavojot regulējumu, kas ietekmēs šāda veida satiksmi. Mēs nedrīkstam pārslogot nozari attiecībā uz kuģošanu un iekšzemes kuģu ceļu kuģiem un liellaivām, jo galarezultāts var izrādīties pilnīgi pretējs mūsu nodomiem. Ja iekšējo ūdensceļu un jūras transports kļūs nespējīgs konkurēt, pārvadājumus tikpat labi var novirzīt uz citiem transportlīdzekļiem. Visas citas alternatīvas atstāj lielāku oglekļa daudzumu. Beigās mēs nevis samazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet ieviesīsim noteikumu un regulu kopumu, kas galu galā pārvilks svītru pāri vairumam mūsu priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Dorette Corbey ziņojumu attiecībā uz autotransporta un iekšējo ūdensceļu transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un samazinājumu, jo es uzskatu, ka gaisa kvalitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir divi ļoti būtiski aspekti, kas jāskata, risinot jautājumu par klimata pārmaiņām un veselības risku samazināšanu.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pieņemt šo direktīvu un ka tā palīdzēs samazināt CO2 transporta nozarē, jo īpaši stimulējot ekoloģiski tīro tehnoloģiju pilnveidošanu un nosakot īpašas prasības attiecībā uz oglekļa emisijām, kas izdalās ražošanas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šā ziņojuma mērķis, kas ir daļa no „klimata un enerģētikas paketes”, ir uzlabot gaisa kvalitāti un palīdzēt cīnīties pret klimata pārmaiņām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no degvielas, ko izmanto transporta nozarē. Līdz šim direktīva regulēja tikai degvielas kvalitāti. Savukārt ierosinātais grozījums nosaka, ka ir obligāti jāsamazina siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas rodas no degvielas.

Referente ir paveikusi nozīmīgu darbu, sagatavojot grozījumus, kurus mēs uzskatām par pozitīviem un kas kopumā ir pareizi un pilnībā pamatoti, tie ir vērsti uz to, lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti un vienlīdzīgas konkurences nosacījumus, nospraužot augstus, taču saprātīgus mērķus. Turklāt ir svarīgi, ka direktīva ir neitrāla tehnoloģiju ziņā, tajā nav konkrēti veicināta kādas noteiktas degvielas vai tehnoloģijas izmantošana.

Tāpēc mēs balsojām par.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir ļoti nozīmīgs, jo vienā dokumentā tiek nosprausti divi mērķi, pirmkārt, uzlabot gaisa kvalitāti, samazinot gaisa piesārņojumu, jo īpaši ļoti toksisku un piesārņojošu vielu emisijas, un, otrkārt, palīdzēt cīnīties pret klimata pārmaiņām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no degvielas, ko izmanto transporta nozarē.

Šī ir pirmā reize, kad mērķis panākt samazinājumu tiek attiecināts uz konkrētu produktu (degvielu), pamatojoties uz dzīvescikla analīzi (ieguve, ražošana, transportēšana, sadale un galapatēriņš), kas liecina par šīs direktīvas nozīmīgumu.

Es esmu gandarīts par Parlamenta un Padomes panākto vienošanos un gribētu pasvītrot, ka ilgtspējība ir garantēta, ražojot un izmantojot biodegvielu, kas ir ļoti nozīmīgs faktors, runājot par direktīvas dzīvotspēju.

Degvielas kvalitātes direktīva kļūs par centrālo instrumentu cīņā pret klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par D. Corbey ziņojumu. Eiropai ir būtiska nozīme siltumnīcefekta gāzu samazināšanā globālā mērogā, un, ieviešot obligātās prasības, kas ir saistošas degvielas piegādātājiem, tiks panākts būtisks samazinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Erika Mann (PSE), rakstiski. − Šajā balsojuma skaidrojumā es gribētu apsveikt Dorette Corbey, degvielas kvalitātes direktīvas referenti. Viņa galīgajā kompromisa variantā ir veiksmīgi ietvērusi daudzas šā Parlamenta prasības.

Eiropas Savienībai ir jābalsta sava politika un regulas uz pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem – tā ir prasība, kas izriet gan no ES likumdošanas, gan no ES saistībām tirdzniecības jomā. Kā Tirdzniecības komitejas locekle es bieži uzklausu tirdzniecības partnerus, kad šķiet, ka Eiropas Savienībā regulējumu nosaka nevis, balstoties uz zinātniskām atziņām, bet gan politiskiem procesiem vai patvaļīgi.

Tāpēc es biju gandarīta, ka pārskatītajā Degvielas kvalitātes direktīvā nebija ietverts agrāk iesniegtais priekšlikums aizliegt degvielas piedevu MMT. Pārskatītā direktīva ļauj turpināt MMT lietošanu, ņemot vērā zinātniskos secinājumus, ko panāca vairums tirdzniecības partneru, tai skaitā ASV un Kanāda. Svarīgi, ka pārskatītā direktīvā pieprasa arī to, lai ES veiktu zinātnisko izpēti. Ierobežojumiem attiecībā uz MMT ir jābalstās uz zinātniskām atziņām, tā ir mana cieša pārliecība, un šī prasība ir ietverta arī ES un starptautiskajos tiesību aktos.

Tā kā citas valstis savus degvielas standartus bieži izstrādā pēc Eiropas attīstīto valstu parauga, ir svarīgi, lai ES nodrošinātu, ka regulējums attiecībā uz degvielu balstās uz zinātniskiem pierādījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ar saviem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas mēs subsidējam tropu biodegvielas iepirkšanu. Tādējādi mēs tikai mākslīgi izpildām Kioto protokola saistības un patiesībā problēmu vēl vairāk padziļinām. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar pētījumiem līdz pat 46 % no kopējā oglekļa daudzuma pasaulē absorbē tropu meži un 25 % no visām oglekļa emisijām rodas mežu izciršanas rezultātā, ES ir veikusi pilnīgi nepareizus aprēķinus.

Apspriežot jautājumu par oglekļa dioksīda emisijām, mēs esam pazaudējuši kopainu, jo jāpatur prātā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, piemēram, dedzinot koksni. Turklāt, šķiet, līdz šim nav pilnībā paskaidrots arī tas, kādā mērā esošās dzinēju sistēmas ir piemērotas biodegvielas izmantošanai. Sistēma kopumā ir pa pusei gatava, tāpēc es atturējos balsot par šo ziņojumu.

 
  
  

– Ziņojums: Guido Sacconi (A6-0419/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs esam kritiski noskaņoti attiecībā uz priekšlikumu par emisiju normām pasažieru automobiļiem. Mēs būtu gribējuši redzēt pretenciozāku priekšlikumu, kurā būtu bargāki naudas sodi, īsāks pakāpeniskas ieviešanas laiks un skaidrāk izklāstīts ilgtermiņa mērķis. Mēs esam kritiski noskaņoti arī pret to, ka etilspirta atlaide ir kļuvusi tika maza, ka tā gandrīz nemaz nestimulē veikt ieguldījumus, neskatoties uz to, ka etilspirts rada mazākas emisijas.

Tomēr mēs izlēmām balsot par šo priekšlikumu kopumā, jo mēs uzskatām, ka, to noraidot, tiks vēl vairāk aizkavēta vides noteikumu ieviešana automobiļu ražošanas nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Marie Beaupuy (ALDE), rakstiski. – (FR) Attiecībā uz G. Sacconi ziņojumu par emisiju normām jaunajiem pasažieru automobiļiem, es balsoju pret iesniegto priekšlikumu, lai publiski izteiktu savu nožēlu, ka mēs neesam panākuši vienošanos, kas ir videi labvēlīgāka. Tomēr es gribētu, lai pozitīvais balsojums, ko bija izteicis deputātu vairākums, ļautu mums ātri izdarīt sākotnējo atbildes pasākumu sēriju, un tad, pēc pāris gadiem, mēs varētu pieņemt lēmumus, kas nogludinātu planētas un mūsu ekonomikas vajadzības, jo īpaši ņemot vērā situāciju autotransporta nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Piedāvātais kompromiss neļauj apmierinoši reaģēt.

Man ir žēl, ka mērķvērtība attiecībā uz CO2 emisiju samazinājumu automobiļiem ir zemāka par normām, ko mēs izskatījām Parlamentā. Pat vairāk, šī mērķvērtība ir pakļauta ietekmes novērtējumam. Abi šie lēmumi ir vērsti nepareizajā virzienā. Tieši pretēji, mums ir nepieciešamas striktas normas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un mums vajag, lai šīs normas būtu nemainīgas.

Turklāt konkrētais mērķis, kas paredz, ka emisijas jāsamazina ražotājam, sodīs tieši tos, kuru vaina jau šobrīd ir vismazākā. Sodu sistēma, kas tiks piemērota gadījumā, ja netiks izpildīti šie mērķi, ir nelabvēlīga tiem, kas ir attīstījuši videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Paradoksāli ir tas, ka šis tiesību akts soda tos, kuri piesārņo vismazāk Kaut gan faktiski tam būtu jāizsaka atzinība par mazāko piesārņotāju centieniem un tie jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Sacconi kunga ziņojumu attiecībā uz emisiju normām jauniem pasažieru automobiļiem. Ņemot vērā to, ka autotransports ir atbildīgs par 12 % no kopējā oglekļa dioksīda emisiju daudzuma Eiropas Savienībā, es uzskatu, ka šī regula, neskatoties uz to, ka tā nav daļa no „klimata un enerģētikas paketes”, ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu ES mērķu sasniegšanu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz 2020. gadam par 20 %.

Es apsveicu referentu par viņa stingro nostāju Padomes un Eiropas Komisijas sarunās. Pateicoties tam, tika sagatavota stingra un līdzsvarota vienošanās, kas dos labumu autotransporta nozarei un patērētājam, un jo īpaši nodrošinās vides aizsardzību. Tādējādi šis ir pretenciozs, taču elastīgs modelis, kurā ir mēģināts sasniegt mērķus attiecībā uz piesārņojošo emisiju samazinājumu, un vienlaikus autotransporta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem tiek ļauts pielāgoties šīm prasībām pakāpeniski.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Ferreira (PSE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsojuma par ziņojumu attiecībā uz „CO2 emisijām no pasažieru automobiļiem”, jo man šķiet, ka tas pietiekami neņem vērā to, kādu ietekmi uz klimata pārmaiņām rada autotransports.

Ir jāatbalsta augstāki mērķi, piemēram, tie, ko pieņēma Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja. Šie mērķi nevarētu negatīvi ietekmēt Eiropas autotransporta nozari.

Šā gada vājie automobiļu pārdošanas rādītāji, galvenokārt, tomēr ir saistāmi ar Francijas un Eiropas iedzīvotāju pirktspēju, un noteikti ne ar tiesību aktu, kurš faktiski vairs nav spēkā.

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka daļa no soda naudām tiks atdota autotransporta uzņēmumiem, lai palīdzētu viņiem finansēt savas pētniecības programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. (PT) Autotransporta nozare ir nozare, kas rada otro lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu ES un, kas ir vēl jo svarīgāk, tā ir nozare, kurā emisiju daudzums turpina augt. Būtisks progress, kas panākts, pateicoties autotransporta tehnoloģijām, nav pietiekams, lai neitralizētu sekas, ko rada satiksmes intensitātes un automobiļu izmēru palielināšanās.

Priekšlikums regulai stingri atbilst ES būtībai un mērķiem, jo īpaši attiecībā uz apņemšanos līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 20 %.

Tas, ka priekšlikums paredz dalītu pienākumu slogu, katram ražotājam nosakot konkrētus mērķus, manuprāt, ir pamācoši.

Es arī uzskatu, ka soda naudas piemērošana tiem ražotājiem, kas neizpilda nospraustos mērķus, ir principiāls jautājums.

Kopumā un, ņemot vērā pašreizējo situāciju, panāktā vienošanās ir uzskatāma par pozitīvu Eiropas Savienībai. Šī regula noteikti palīdzēs sasniegt mērķus, ko Eiropas Savienība ir sev nospraudusi, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par G. Sacconi ziņojumu attiecībā uz CO2 emisijām, ko rada jaunie automobiļi. Lai arī kompromiss nav tik liels, kāds tas varētu būt ideālā variantā, tas tomēr automobiļu ražotājiem nosaka svarīgus mērķus, un tam noteikti ir sava loma cīņā pret globālo sasilšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Lambrinidis (PSE), rakstiski. (EL) PASOK grupa atbalsta, inter alia, 50. grozījuma saturu, lai nodrošinātu to, ka, sākot ar 2020. gadu, ilgtermiņa mērķis panākt 95 gramus CO2/km būtu juridiski saistošs. Tā balsoja pret atsevišķo nominālo 2. grozījumu, jo mērķis samazināt pasažieru automobiļu radītās emisijas ir jāsasniedz tiešā veidā, un tas jādara sabiedrības veselības un vides labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kurt Joachim Lauk (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es vēlos sniegt šādu balsojuma skaidrojumu Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) deputātu vārdā, kas pārstāv Bādeni-Virtembergu. Mēs balsojām par priekšlikumu regulai, lai arī mums bija stingri iebildumi. No vienas puses, ir pareizi uzstāt, lai autotransporta nozare samazina CO2, tāpēc mēs balsojām par šo priekšlikumu. No otras puses, mēs vēlamies izmantot šo iespēju, lai izskaidrotu mūsu iebildumus, un tie ir trīs.

1. Piedāvātie līdzekļi samazinājuma sasniegšanai nenodrošina vienlīdzīgas prasības visiem Eiropas ražotājiem, bet jo īpaši ietekmē lielo transportlīdzekļu ražotājus, kuri ir arī novatori. Tas vācu ražotājus paliek zem lielāka sitiena nekā citus ES ražotājus.

2. Vēl joprojām nav ietekmes novērtējuma. Pirmais projekts, kas paredzēja 80 % (pretstatā šā brīža 60 %) robežvērtību līknes kritumu, tika noraidīts.

3. Soda naudas tika noteiktas patvaļīgi, jo īpaši 4. posmā. Tā rezultātā radīsies divi atšķirīgi CO2 cenu līmeņi: tirgus cena, ko izmantos vērtspapīru tirgū, un patvaļīgi noteikta cena, ko piemēros autotransporta nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo regulu, kas ir ES klimata pārmaiņu paketes centrālais dokuments, un kurā pirmo reizi ir noteiktas juridiski saistošas prasības ražotājiem samazināt CO2 emisijas, ko rada visi ES pārdotie automobiļi (neatkarīgi no tā, kur tie ir ražoti). Sākot ar 2012. gadu, CO2 emisiju rādītājam, ko rada vidējais jauno automobiļu parks, ir jābūt 120 gramiem CO2/km. Šī mērķvērtība ir sadalīta divos komponentos, un 130 grami CO2/km ir jāpanāk, izmantojot dzinēja uzlabošanas tehnoloģijas, un vēl papildu 10 grami ir jāiegūst, izmantojot „ekoloģiskos jaunievedumus”, piemēram, jaunas gaisa kondicionēšanas sistēmu konstrukcijas. Regula ir elastīga, jo ražotājam piemērojamo mērķvērtību aprēķina, balstoties uz vidējiem autoparka rādītājiem, tas nozīmē, ka automobiļus, kas rada lielāku piesārņojumu, ražotājs var kompensēt ar automobiļiem, kas rada mazāku piesārņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eluned Morgan (PSE), rakstiski. − Ogleklis, ko rada transports, veido 21 % no mūsu oglekļa emisijām. Tāpēc ir svarīgi autotransporta nozarei nospraust augstus mērķus, lai nodrošinātu, ka autotransporta nozare izpilda savu brīvprātīgi nosprausto mērķi, ko tā nebija agrāk izpildījusi. Ja mēs nosakām augstus standartus 500 miljoniem Eiropas potenciālo patērētāju, mums ir jādefinē arī pasaules standarti, kas jāievēro visai pasaulei. Ņemot vērā to, ka pasaules autorūpniecība nestrādā ar pilnu jaudu, Eiropai ir kategoriski jāuzņemas vadība ekoloģisko automobiļu ražošanā, uz kuriem patērētāji nākotnē, visticamāk, pāries.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Niebler (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Ekonomiskā krīze jo īpaši smagi ir skārusi autotransporta nozari. Vairums vācu automobiļu rūpnīcu savus darbiniekus aizsūtīja piespiedu Ziemsvētku brīvdienās jau decembra sākumā.

Šodien pieņemtā regula pakļaus Vācijas un jo īpaši Bavārijas autotransporta nozari vēl smagākai izturības pārbaudei, kas prasīs no tās milzīgu piepūli.

Tāpēc mēs esam priecīgi atzīmēt, ka šai nozarei ir piemēroti pārejas noteikumi, kas ļauj samazinājuma mērķus sasniegt pakāpeniski.

Piemēram, prasību piemērošana ir jāsadala pa posmiem. Vispirms 2012. gadā ir jānodrošina, lai tikai 65 % ES licenzēto jauno mašīnu atbilstu mērķos noteiktajai vidējai augšējai robežvērtībai, kas ir 120 grami CO2 uz 1 kilometru. Līdz 2015. gadam ir jānodrošina, lai visi jaunie automobiļi atbilstu šai prasībai. Turklāt iesākumam „ekoloģiskajām inovācijām”, piemēram, saules paneļu jumtiem un ekonomiskām gaisa kondicionēšanas sistēmām ir jāpiešķir līdz pat septiņu gramu liela atlaide.

Tomēr mēs izsakām nožēlu, ka šis ziņojums sūta arī sliktu vēstījumu, nosakot soda naudas par mērķvērtību pārsniegšanu, jo, pārsniedzot mērķvērtību par 4 gramiem vai vairāk, tiek piemērota 95 eiro liela soda nauda par katru gramu. Salīdzinājumā ar CO2 cenām, ko piemēro saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības shēmu, autotransporta nozarei tiek uzlikts nevajadzīgs un pārmērīgs slogs.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. – (GA) Es iesniedzu savu viedokli par šo jautājumu Transporta komitejai. Komiteja bija tik ļoti sašķelta, ka mums neizdevās pieņemt nekādu tekstu.

Man šķita, ka lielākā Komisijas teksta daļa bija taisnīga un reālistiska, lai gan viena ļoti nopietna aspekta tajā nebija, tas ir, tiesību aktā nebija iekļauts vidēji ilga termiņa–ilgtermiņa mērķis.

Es, protams, saprotu, ka pastāv bažas par darbavietām, taču mums ir jābūt ambicioziem. Mūsu pienākums ir nosargāt mūsu pasauli nākamajām paaudzēm, un, lai to izdarītu, mums ir jābūt gataviem pieņemt grūtus lēmumus.

Un šie „zaļie” mērķi nav nereāli. Nesen mums tika nepārprotami parādīts, ka autotransporta nozarē ir jāīsteno kādas reformas. Mums jāīsteno reformas vides jomā, pieņemt ambiciozus tiesiskos aktus ir ne tikai mūsu pienākums, bet tā ir arī mūsu iespēja; tā ir iespēja palielināt atbalstu pētniecībai un attīstībai autotransporta nozarē un radīt jaunas darbavietas, un sākt jaunu ēru šajā nozarē. Ilgtspējīga attīstība dos labumu ne tikai planētai. Tā varētu dot labumu arī mūsu ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība savos centienos apkarot klimata pārmaiņu izraisītās sekas nedrīkst neņemt vērā pasažieru automobiļu radītās emisijas un to kaitīgo ietekmi uz vidi. Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies, ka līdz 2020. gadam vidējais emisiju līmenis jaunajiem automobiļiem nedrīkst būt lielāks par 95 gramiem CO2/km. Šobrīd autotransporta nozare saskaņā ar 1998. gadā brīvprātīgi noslēgto vienošanos ir apņēmusies līdz 2008. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas līdz 140 g/km. Ņemot vērā to, ka šis mērķis bija brīvprātīgs, centieni samazināt emisijas ir bijuši visai niecīgi, un emisiju līmenis 186 g/km, kas bija 1995. gadā, 2004. gadā nokritās tikai līdz 163 g/km.

Jaunā regula paredz obligātu emisiju samazinājuma shēmu, tai skaitā soda naudu sistēmu tiem, kas nepilda šos mērķus, kā arī neveicina pasākumus, lai radītu inovatīvas tehnoloģijas. Līdz 2014. gadam 80 % jauno automobiļu atbildīs šiem standartiem, bet soda nauda par katru pārsniegto gramu pēc 2019. gada būs 95 eiro. Galīgais kompromiss līdzsvaro patērētāju vajadzības, vides aizsardzību un ilgtspējīgu ražošanas politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Es balsoju pret kompromisu, kas bija ietverts G. Sacconi ziņojumā par automobiļu radītajām emisijām. Tā ir kaunpilna lieta, jo automobiļu ražotāji vēlreiz izsprūk no pienākuma ražot automobiļus, kas patērē mazāk enerģijas un rada mazāku piesārņojumu. Šī lieta ir tapšanas stadijā jau vairāk nekā 10 gadu. Vispirms tika stiepta gumija, noslēdzot brīvprātīgu vienošanos, kas netika pildīta. Šodienas vienošanās ir vēl viens gumijas stiepšanas pasākums. Soda naudas ir nožēlojami mazas.

Tika pieņemts, ka norma 95 grami CO2 emisiju uz 1 km ir jāievieš tikai ar 2020. gada 1. janvāri. 1996. gadā šī ražošanas nozare vienojās līdz 2008. gadam panākt 140 gramu. Kāda ir realitāte? Šobrīd vidējais emisiju līmenis mums ir 162 grami.

Patiesība ir tāda, ka vienmēr dominē īstermiņa domāšana. Mēs labāk maksājam lielu naudu, lai kādu piekukuļotu, vai nedemokrātisku režīmu atbalstīšanai, nevis investējam zaļās inovatīvās tehnoloģijās. Arguments, ka mēs esam spiesti to darīt ekonomiskās krīzes dēļ, ir maldi. Autotransporta nozarei nākotne būs tikai tad, ja izvēle būs par labu energoefektīviem un piesārņojumu neradošiem automobiļiem. Ja šobrīd tā atrodas grūtībās, tikai viņu pašu un nevienu citu var vainot par to, ka pagātnē tika pieņemti nepareizi un netālejoši lēmumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Sacconi kunga ziņojumu attiecībā uz emisiju normām jauniem pasažieru automobiļiem.

No kopējā emisiju apjoma, ko rada visa transporta nozare kopumā, autotransporta nozare ir atbildīga par apmēram 70 % siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tas jo īpaši attiecas uz pilsētas teritorijām, kur lielajās konurbācijās satiksmes sastrēgumos gaiss tiek piesārņots. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzlabot emisiju normas jaunajiem pasažieru automobiļiem. Panāktais kompromiss automobiļu ražotājiem izvirza augstus mērķus, taču tas dod arī laiku, lai ražošanas līnijas varētu pielāgot jaunajām prasībām. Atlaižu sistēma, ko piemēros ekoloģiskiem automobiļiem, būs stimuls gan ražotājiem, gan patērētajiem. Klimata pārmaiņas palīdzēs mainīt patērētāju izvēli un arī atjaunos pieprasījumu pēc automobiļiem.

Ir absolūti nepieciešami nosargāt darbavietas un radīt priekšnoteikumus ekonomikas attīstībai, jo īpaši pašreizējos ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos. Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programmā ir ietverti īpaši pasākumi, kas apliecina automobiļu ražošanas nozares nozīmību.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es balsoju par, lai gan man bija stingri iebildumi. No vienas puses, ir pareizi autotransporta nozari steidzināt, lai tā samazina CO2. No otras puses, mēs vēlamies izteikt stingrus iebildumus (konkrēti sk. 3. punktu). 1. Priekšlikums nenodrošina vienlīdzīgas prasības visiem Eiropas ražotājiem, bet jo īpaši ietekmē lielo transportlīdzekļu ražotājus, kuri ir arī novatori. Tas jo īpaši skar vācu ražotājus. 2. Nav izstrādāts ietekmes novērtējums. Pirmais projekts, kas paredzēja 80 % (pretstatā šā brīža 60 %) robežvērtību līknes kritumu, tika noraidīts. 3. Soda naudas tika noteiktas patvaļīgi, jo īpaši 4. posmā. Tā rezultātā radīsies divi atšķirīgi CO2 cenu līmeņi: tirgus cena, ko izmantos vērtspapīru tirgū, un patvaļīgi noteikta cena, ko piemēros autotransporta nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Es balsoju par grozīto tiesību aktu, gan par priekšlikumu samazināt CO2 emisijas, ko rada automobiļi, gan par visu klimata pārmaiņu paketi. Šis ir nozīmīgs solis, lai panāktu, ka Eiropa īsteno savus mērķus līdz 2020. gadam par 20 % samazināt emisiju daudzumu, un tas būs spēcīgs vēstījums pārējai pasaulei pirms nākamā gada sarunām Kopenhāgenā, ka Eiropa domā par uzņēmējdarbību.

Mums jau ir tehnoloģijas, kas mums var palīdzēt īstenot šos mērķus, un vislabākais piemērs tam varētu būt novatoriskais darbs, ko veic manā vēlēšanu apgabalā esošā Lafbero universitāte, kas ir pasaulē plaši atzīta zaļo tehnoloģiju attīstības jomā un nesen ir atklājusi jauno ūdeņraža uzpildes staciju, vienu no divām, kas ir AK.

 
  
  

– Ziņojumi: Claude Turmes (A6-0369/2008), Avril Doyle (A6-0406/2008), Satu Hassi (A6-0411/2008), Chris Davies (A6-0414/2008), Dorette Corbey (A6-0496/2007) un Guido Sacconi (A6-0419/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún un Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Partija Sinn Féin cīņai pret klimata pārmaiņām ir piešķīrusi augstāko prioritātes pakāpi. Mēs pilnībā atzīstam, kādas būtiskas pārmaiņas ir nepieciešamas, lai radītu tādu sabiedrību un ekonomiku, kas būtu ilgtspējīga attiecībā uz vidi. Tāpēc mēs atbalstām pasākumus, kas īstenojami vietējā, valsts un ES līmenī, lai noteiktu nepieciešamos mērķus, kas būtu saistoši CO2 samazināšanai, un ANO sarunas par klimata jautājumiem, kas šo jautājumu risina pasaules līmenī.

Runājot konkrēti par A. Doyle ziņojumu attiecībā uz emisiju kvotu tirdzniecības shēmu (ETS), mēs balsojām par šo ziņojumu, jo, to īstenojot, tiks uzlabota pašreizējā ES ETS, neskatoties uz to, ka pati shēma rada dažas būtiskas problēmas.

Mēs neesam apmierināti ar to, ka, lai sasniegtu ES mērķus, lielāko daļu samazinājuma var faktiski īstenot ārpus ES, kā tas tika apliecināts S. Hassi ziņojumā. Šajā jautājumā mēs atturējāmies no balsojuma.

Attiecībā uz C. Davies ziņojumu par CCS un, neatsakoties no savas pārliecības, ka priekšroka ir dodama atjaunojamajiem enerģijas veidiem, mēs balsojām par šo ziņojumu, jo tas būtiski uzlabo drošību, finansiālo nodrošinājumu un atbildību. Mēs būtu paticis arī standarts par emisiju normām. Tomēr ar šo ziņojumu tiek panākts, ka pārskatīšana pārvēršas par iespējamību.

Mēs balsojām pret G. Sacconi ziņojumu par automobiļiem, jo šī vienošanās būtiski mīkstina Komisijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par „klimata un enerģētikas paketi”, kurā ir ietverti A. Doyle, S. Hassi, C. Turmes un C. Davies ziņojumi, jo es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas panāktā vienošanās ir līdzsvarota vienošanās, kas nogludina vides aizsardzības intereses ar nozares likumīgajām interesēm.

Bija svarīgi panākt vienošanos pirmajā lasījumā, jeb, citiem vārdiem, laikā, lai Eiropas Savienība varētu 2009. gada Kopenhāgenas konferencē iesniegt pārliecinošu priekšlikumu, kas nepieciešams, lai panāktu starptautisku vienošanos un lai mēs arī turpmāk būtu priekšgalā cīņā pret klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Es balsoju par klimata pārmaiņu paketi, jo uzskatu, ka pasaulei ir pienācis izšķirošs brīdis. Mēs saskaramies ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu mūsu dzīvesveidam. Taču dalībvalstu darbība būs efektīva tikai tad, ja tās strādās kopā. Tādās reizēs kā šī ES ir jāuzņemas savi pienākumi un jārīkojas kā pasaules līderei.

Un ES tā ir rīkojusies. Neviena cita valsts vai valstu grupa nav izveidojusi juridiski saistošu procesu ar šādu darbības jomu un potenciālu.

Šā Parlamenta Zaļo grupas deputāti apgalvoja, ka šī pakete tika „nogremdēta”. Taču viņu attieksme nav reālistiska. Netiek apstrīdēta sistēmas efektivitāte vides aizsardzības jomā. Tā vietā mēs esam panākuši praktiski īstenojamu līdzsvaru starp rūpniecības vajadzību ekonomiski grūtajos laikos turpināt gūt peļņu, Eiropas sociālajām vajadzībām un mūsu vides nākotni.

Tādējādi, atbalstot šo paketi, sociāldemokrāti rīkojās pareizi, un es ar gandarījumu darīju to pašu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Enerģētikas un klimata pārmaiņu paketei, par ko šodien balsojam, būtu jāatspoguļo pārmaiņas enerģētikas, ekonomikas un tehnoloģijas jomā.

Patiesi, tieši tāda tā arī ir. Dažādie ierosinātie pasākumi radikāli mainīs dalībvalstu enerģijas bilances, izveidos kopēju, pat vienotu enerģētikas politiku, radīs milzīgas finansiālās izmaksas, samazinās mūsu nozaru konkurētspēju un tādējādi arī nodarbinātību Eiropas Savienībā, palielinās enerģētikas cenas privātajiem patērētājiem un uzņēmumiem, būtiski ietekmēs valstu budžetus un tamlīdzīgi.

Protams, lai izvairītos no ražotņu pārvietošanas, ir paredzētas vairākas atkāpes. Tomēr ar to nepietiek. Pašreizējās plašās krīzes laikā, kas veidojas par ilgtermiņa krīzi, ir vajadzīga vispārēja drošības klauzula, lai garantētu, ka vismaz kādu laiku atbilstoši vajadzībai priekšroka tiks dota ekonomikas un Eiropas darba ņēmēju interesēm, nevis vides aizsardzības mērķiem. Vajag nodrošināt arī procesa vispārēju pārbaudi, ja nākamās starptautiskās sarunas būs neveiksmīgas un īpaši tad, ja Amerikas Savienotās Valstis un lielās valstis ar strauju ekonomisko izaugsmi nepiekritīs uzņemties tādas pašas proporcijas, jo tādā gadījumā Eiropas — kurā tiek izdalīti tikai 15 % „mākslīgo” siltumnīcefekta gāzu — ekonomiskā pašnāvība būtu pilnīgi veltīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Dan Jørgensen (PSE), rakstiski. (DA) Dānijas sociāldemokrāti balsojumā atbalstīja ES klimata pārmaiņu paketes lielāko daļu, jo, lai gan ne visas izmantotās metodes ir tādas, kā mēs vēlētos, tajā ir noteikts tālejošs mērķis — atkarībā no tā, vai tiks noslēgta vispasaules vienošanās, samazināt CO2 emisijas par 20 % vai 30 %.

Sociāldemokrāti balsoja pret priekšlikumu par pienākumu sadali (proti, emisiju samazināšanu, piemēram, lauksaimniecībā, transporta jomā u. c.). Šādas rīcības iemesls ir tas, ka ir tik viegli nopirkt kredītus jaunattīstības valstīs, ka, iegādājoties samazinājumu kredītu no pasaules nabadzīgākajām valstīm, ES par 60 % līdz 70 % varēs izpildīt savas samazināšanas saistības. Patiesībā tas nozīmēs, ka bagātākās valstis nopirks iespēju neveikt vajadzīgās pārmaiņas un tādējādi neieguldīs līdzekļus tehnoloģijas attīstībā, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi — samazinātu emisijas par 80 %.

Sociāldemokrāti balsoja pret priekšlikumu par automašīnu radītajām CO2 emisijām. Pretēji Eiropas Komisijas ierosinātajam un pilnīgi pretēji Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā notikušā balsojuma rezultātam priekšlikums par papildus trim gadiem aizkavētu rūpniecības pārstāvjiem noteikto prasību līdz 2012. gadam radīt ne vairāk kā 120 g CO2/km lielas emisijas. Automašīnu nozares pārstāvji jau noslēdza brīvprātīgu vienošanos par CO2 samazināšanu pirms desmit gadiem, un ir veltījuši ļoti daudz laika, lai pielāgotos noteikumiem, kas ir vajadzīgi, ja mēs vēlamies novērst globālo sasilšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Noëlle Lienemann (PSE), rakstiski. (FR) Es balsoju par četrām direktīvām par enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi, jo ir svarīgi, lai ES pieņem šos dokumentus pirms 2009. gada un starptautiskajām sarunām. Tās atlikšana nozīmētu vēlāku rīcību un lielāku kavēšanos bez garantijas, ka dokuments tiks uzlabots. Es balsoju PAR:

— jo ir apstiprināti 3x20 mērķi (siltumnīcefekta gāzu samazināšana par 20 %, patērētās enerģijas samazināšana par 20 %, atjaunojamās enerģijas palielināšana par 20 %) un siltumnīcefekta gāzu samazinājuma palielināšana līdz 30 %, ja tiks panākta pretenciozāka starptautiskā vienošanās;

— jo tas ir būtiski tādēļ, ka Padomes ierosinātie dokumenti nenonāk tik tālu, cik Komisijas priekšlikumi, un pastāv risks, ka netiks sasniegti izvirzītie mērķi — šaubas par izpildes laiku, liels atkāpju skaits, iespēja finansēt gāzu apjoma samazinājumu ārpus ES, kas aizkavē mūsu rūpniecības, ekonomikas un attīstības līdzekļu būtisko dekarbonizāciju;

— piesardzības dēļ, jo, ja mērķi netiks sasniegti šādā veidā, Parlamentam nāksies noteikt jaunu politiku;

— jo tas ir pirmais solis. Es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka emisiju tirdzniecības sistēmas nepārveidos mūsu rūpniecību vai darbību, lai samazinātu to ietekmi uz vidi. Mums ir jāparedz ievērojamas apropriācijas pētniecībai un jauninājumiem, nosakot standartus un muitas tarifus, lai cīnītos pret vides piesārņošanu, kā arī rūpniecības politikai un Eiropas fondiem, lai papildinātu pārmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Lai gan ziņojumos aplūkoti dažādi klimata pārmaiņu paketes aspekti, ir iespējams saskatīt globālu pieeju.

Ņemot vērā to, ka turpināsies enerģijas patēriņa vispārējais pieaugums un tie enerģijas avoti, kas izdala visvairāk CO2, ir arī visdārgākie, nav grūti saprast, kādēļ pievēršanās enerģijas avotiem ar mazāku CO2 emisiju daudzumu ir vajadzība, kas saistīta gan ar vidi, gan ekonomiku. Tādēļ ir būtiski ieguldīt tehnoloģijās, kas samazina enerģijas patēriņu, un tehnoloģiskos risinājumos, kas samazina emisijas, kuras pastāvēs vienmēr. Tām nozarēm, kuras ražo lielāko skaitu CO2 izdalošas preces, ir jāpielāgojas. Tās nav jāsoda, bet ar valdības iepirkumu nosacījumu palīdzību jāmudina ražot tehnoloģiski mūsdienīgākas preces, un tas ir iespējams. Tāpat arī tām nozarēm, kas ražošanas procesā rada augstu CO2 emisiju līmeni, ir jāsaņem atbalsts pētniecībai un jauninājumiem, lai tās kļūtu konkurētspējīgākas, nevis jāpakļauj nozares noteikumiem, kuros paredzēts sods par ražošanu, tādējādi atņemot tai iespējas izdzīvot Eiropā. Visbeidzot, ir ļoti būtiski samazināt enerģētisko atkarību, dažādojot enerģijas avotus un piegādātājus. Šī pieeja ir jāizmanto, lai veicinātu tādu enerģijas avotu izmantošanu, kas izdala mazāk CO2.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Alejandro Cercas (A6-0440/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Kader Arif (PSE), rakstiski. (FR) Kopējā nostāja par darba laiku, ko Padome iesniedza Parlamenta balsojumam, bija īsts solis atpakaļ attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un patiess drauds mūsu Eiropas sociālajam modelim.

Sapulcinot aiz sevis spēcīgu vairākumu, sociāldemokrātu referentam Cercas kungam, kuru savā balsojumā atbalstīju, ir izdevies samazināt šo konservatīvo un ārkārtīgi vecmodīgo 19. gadsimta cienīgo vīziju par darba pasauli. Kopā ar visiem sociāldemokrātiem es atbalstīju vairākus grozījumus, kas garantē būtiskus darba ņēmēju tiesību uzlabojumus.

Tādējādi mēs esam panākuši, ka tiek atcelta nepiemērošanas klauzula, kas ļāva cilvēkiem izvairīties no darba laika ierobežojuma un noteikt līdz pat 65 darba stundām nedēļā. Līdzīgi, tā kā mēs nevaram dežūras laiku uzskatīt par atpūtas laiku, mēs panācām, ka to uztver kā darba laiku. Mēs arī ieguvām garantijas attiecībā uz kompensējošu atpūtas laikposmu un ģimenes un darba dzīves savienošanu.

Šī arodbiedrību atbalstīto Eiropas sociāldemokrātu lielā uzvara ir visu eiropiešu uzvara. Eiropa, kura pieņem pašreizējās galvenās sociālās priekšrocības, ir Eiropa, kura aizsargā savus iedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par šo ieteikumu, par dokumentu, ko Parlamentā koordinēja Cercas kungs. Mēs piedzīvojam savādus apstākļus, kad reālo ekonomiku šobrīd diemžēl ietekmē finanšu krīze. Tas, kas mums vajadzīgs, ir lēmumi, kam būs labvēlīga ietekme uz mūsu ražošanas sektoru, un, pats galvenais, Eiropai ir jāsagatavojas jauniem, sarežģītiem, ar konkurenci saistītiem izaicinājumiem, kas parādās pie apvāršņa.

Es piekrītu pamatidejai par Eiropas regulācijas sistēmas izveidi attiecībā uz darba laika organizēšanu. Šajā jomā ir pareizi veicināt, lai lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistās sociālie partneri un jo īpaši reformistu arodbiedrības no visas Eiropas, kas mēģina panākt ne tikai darba ņēmēju tiesību aizsardzību, bet arī modernizāciju un izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Jautājums par aktīvo un neaktīvo laikposmu pienākumu pildīšanas laikā ir svarīgs daudzās profesijās, jo īpaši ārstiem. Maiņu sadalīšana aktīvajā un neaktīvajā laikposmā darba pienākumu pildīšanas laikā ir pretrunā ar darba laika jēdzienu un galvenajiem noteikumiem par darba apstākļiem. Vai kāds var uzraudzīt, kad ārstam maiņas laikā ir pārtraukums, vai to, kad ārsti pilda savus pienākumus, veicot neatliekamu procedūru, ārstēšanu vai nākamās operācijas plānošanu? Turklāt mēģinājumi šīs lietas uzraudzīt radītu nepieciešamību pieņemt darbā inspektorus, kā arī radītu smieklīgas izmaksas. Šāda rīcība vienkārši būtu pretrunā ar profesionālo ētiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark, Michael Henry Nattrass, Jeffrey Titford un John Whittaker (IND/DEM), rakstiski. UKIP atzīst, ka atsevišķi elementi Padomes nostājā par britu tiesību uz darbu aizsardzību ir vērtīgi, un mēs balsojām pret citiem šā ziņojuma grozījumiem, kas mazina šo elementu nozīmi.

Tomēr Padomes nostājā ir daudz citu elementu, kuriem UKIP nevar piekrist un par kuriem tā nevar balsot. Tādēļ mēs atturamies balsojumā par grozījumu Nr. 30.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Louis Cottigny (PSE), rakstiski. (FR) Šodien paredzētais balsojums Eiropas Parlamentā ir ļoti svarīgs. Maksimālais darba laiks Eiropā joprojām būs 48 stundas, kas ļaus tām valstīm, kurās ir darba ņēmējiem labvēlīgāks režīms, neko nemainīt (piemēram, Francijai, kurā šis laiks ir 35 stundas). Padome vēlējās palielināt šo ierobežojumu līdz 65 stundām.

Kreisie spēki un tie, kas aizstāv darba ņēmējus, piemēram, Eiropas Arodbiedrību konfederācija, var lepoties ar šo uzvaru.

Nedrīkst aizmirst ārstus un medicīnas studentus, jo šī uzvara attiecas arī uz viņiem. Medicīnas darbinieku dežūras laiku turpinās uzskatīt par darba laiku.

Šis balsojums, kurā tika saņemts liels balsu vairākums, ļaus 27 deputātiem skaļi un skaidri apstiprināt savu nostāju 27 ministriem Samierināšanas komitejā.

 
  
MPphoto
 
 

  Harlem Désir (PSE), rakstiski. (FR) Pašreizējos krīzes un darba ņēmēju sociālās nedrošības apstākļos Padome šodien Parlamenta balsojumam iesniedz kopēju nostāju, kas, samazinot darba laika standartus, patiesi apdraud Eiropas sociālā modeļa pamatus.

Īstenojot klauzulu par atkāpšanos no 48 stundu nedēļas darba laika limita un neaprēķinot dežūras laiku kā darba laiku, pastāv risks, ka izveidosies Eiropa ar diviem sociālajiem ātrumiem, kurā ir nodalīti darba ņēmēji, kas savās valstīs var izmantot sociālo aizsardzību, un citi, kuri nevar atteikties no samazinātajām sociālajām tiesībām.

Pretēji Komisijas un atsevišķu Eiropas Savienības Padomes dalībvalstu diskusijai, kurā iespēja brīvi izvēlēties nepiemērošanas klauzulu ir pasniegta kā panākums, es izvēlos atbalstīt referenta Cercas kunga grozījumus, kuros pausta Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā 2004. gadā.

Šajos grozījumos pieprasīts atsaukt nepiemērošanas klauzulu 36 mēnešus pēc direktīvas stāšanās spēkā, dežūras laiku aprēķināt kā darba laiku (ko atzīst EKT), kā arī sniegt garantijas attiecībā uz kompensējošu atpūtas laikposmu un ģimenes un darba dzīves savienošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Brigitte Douay (PSE), rakstiski. (FR) Es atbalstīju referenta Cercas kunga nostāju, jo darba laika organizēšana ir būtisks jautājums Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvē.

Vakar Strasbūrā notikusī Eiropas arodbiedrību masveida demonstrācija parādīja to apņemšanos panākt darba ņēmēju labāku aizsardzību.

Manu uzmanību pievērsa vairāki šā ziņojuma aspekti, un tie ir jāaizstāv, tostarp un jo īpaši — pārtrauktā atkāpe no nedēļas darba laika, kura noteiktais ilgums Eiropas Savienībā šobrīd ir 48 stundas. Tāpat kā citi Eiropas sociāldemokrāti, es esmu pārliecināta, ka Eiropas iedzīvotāju labklājība ir ievērojami atkarīga no iespējas savienot darba un ģimenes dzīvi.

Cercas kunga ziņojums un tajā iekļautie sociālie uzlabojumi virzās pa pareizo ceļu, likvidējot pārmērīgi liberālos pasākumus, kurus piemēro atsevišķās dalībvalstīs un kurus šīs valstis gribētu izvērst visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) Pēc četrus gadus ilgiem mēģinājumiem mainīt Darba laika direktīvu Ministru padomei pagājušajā vasarā izdevās vienoties par kopēju nostāju. Padomes vienošanās ietver nepiemērošanas iespēju, kas ļauj sociālajiem partneriem atkāpties no direktīvā noteiktā nedēļas darba laika. Šādi tiek aizsargāts Zviedrijas koplīgumu modelis. Tas arī pilnībā atbilst subsidiaritātes principam — idejai, kas paredz, ka lēmumi ir jāpieņem pēc iespējas tuvu pilsoņiem.

Parlamenta priekšlikuma mērķis ir šo nepiemērošanas iespēju izslēgt. Tādēļ es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Padomes kopējās nostājas noraidīšanu, jo uzskatu, ka tajā netiek ievērotas darba ņēmēju likumīgās tiesības. Noraidot iespējamo 65 stundas ilgo darba nedēļu, Eiropas Parlaments pieņēma skaidru un jēgpilnu nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Sakāve, ko no Eiropas Parlamenta rokas šodien cieta Padome, ir svarīga uzvara darba ņēmēju cīņā. Padomei neizdevās īstenot tās nepieņemamos priekšlikumus Darba laika direktīvas grozīšanai, kuri apdraudētu grūti izcīnītās uzvaras vairāk nekā 100 gadus ilgušajā darbaspēka cīņā. Es gribētu īpaši uzsvērt mēģinājumus pagarināt vidējo darba nedēļas laiku līdz 60 un 65 stundām, radīt jēdzienu „neaktīvā darba laiks”, kas tādējādi netiktu uzskatīts par darba laiku, kā arī mēģinājumu uzbrukt arodbiedrību kustībai. Tas viss ir noraidīts, un tas arī nozīmē sakāvi José Sócrates vadītajai Portugāles sociālistu valdībai, kura atturējās no Padomes kopējās nostājas.

Pēc šodien notikušā balsojuma Eiropas Parlamentā, Padomes priekšlikums nevar stāties spēkā. Tomēr tas var aizsākt jaunas sarunas ar Parlamentu, pretēji tam, kas būtu noticis, ja būtu ticis pieņetms mūsu grupas iesniegtais un aizstāvētais priekšlikums noraidīt Padomes kopējo nostāju.

Tā rezultātā, neskatoties uz panākto svarīgo uzvaru, tas nav izbeidzis karu pret Padomes priekšlikumu un atsevišķām reformistu nostājām, kuri šķiet gatavi kaut ko pieņemt turpmākajās sarunās.

Mēs stingri saglabāsim savu noraidošo nostāju, un mēs aicinām darba ņēmējus un to arodbiedrības būt piesardzīgiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Es balsoju par nepiemērošanas klauzulas saglabāšanu, jo mana prioritāte, pirmkārt un galvenokārt, ir aizsargāt darba vietas Rietummidlendā un nodrošināt, lai mans reģions saglabā konkurētspējas priekšrocības.

Es vienmēr esmu smagi strādājusi, lai aizsargātu darba ņēmējus, taču es neuzskatu, ka labākais veids, kā to panākt, ir ierobežot cilvēku izvēli. Es esmu runājusi ar daudziem darba ņēmējiem un MVU īpašniekiem, kuriem ekonomikas lejupslīde izraisa darba vietu zudumu un neveiksmes uzņēmējdarbībā; viņi man lūdza saglabāt viņu iespēju izvēlēties. Spriežot pēc manas pieredzes, virsstundu ierobežošana nāk par labu tikai tiem cilvēkiem, kuri var atļauties „pārciest vētru”, un ir būtiski, lai mēs sniedzam cilvēkiem iespēju uzturēt viņu ģimeni. Kopējā nostājā ir paredzētas garantijas, kas nodrošina to, ka darba ņēmēji netiek ekspluatēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Komisijas priekšlikums direktīvai neapšaubāmi ir tipisks piemērs tam, ko Briseles Eiropa sauc par elastību un pielāgošanās spēju un ko uzdrošinās raksturot kā sociālu — nepiemērošanas klauzulu (proti, iespēju pārkāpt standartus) valstīm vai privātpersonām, 78 stundas ilgu nedēļas darba laiku, dežūras laika neuzskatīšanu par darba laiku, darba laika aprēķināšanu uz vienu līgumu, nevis vienu cilvēku un tamlīdzīgi. Īsumā — it viss, kas veicina cilvēku ekspluatāciju situācijā, kad pastāv krīze un atkal palielinās bezdarba līmenis un darba ņēmēju nabadzība.

Tādēļ mēs balsojām par Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ierosinātajiem grozījumiem, taču mēs balsojām arī par dažiem mūsu politisko oponentu ierosinātajiem grozījumiem, jo mums šķita, ka tie ir solis pareizajā virzienā, proti, nāk par labu darba ņēmējiem.

Tomēr es gribu atzīmēt divus papildu punktus:

— skaidri redzams, ka referentu vairāk motivē tēls, kādu Eiropas Parlaments gūs pilsoņu acīs, nepieņemot ziņojumu sešus mēnešus pirms vēlēšanām, nekā pašu pilsoņu labklājība;

— mums ir jāsaglabā piesardzība. Padomē vairākums neatbalsta nepiemērošanas klauzulas atcelšanu, un pastāv risks, ka šodien pieņemtais ziņojums, kas jau ir kompromiss, nebūs pēdējais dokuments par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Debates par grozījumiem Darba laika direktīvā ir raisījušas interesi daudzās jomās, jo īpaši arodbiedrībās un darba devēju organizācijās. Šodien paredzētais balsojums Eiropas Parlamentā neliecina par šo debašu beigām. Tas tāpēc, ka Parlaments ir pieņēmis grozījumus, ar ko noraida Padomes priekšlikumus par darba laika organizēšanu. Direktīvas projekts tagad tiks izskatīts kā samierināšanas procedūras daļa. Ņemot vērā būtiskās dalībvalstu un Parlamenta viedokļa atšķirības, rodas šaubas par to, vai tas tiks pieņemts.

Nepiemērošanas klauzulas izslēgšana no direktīvas noteikti bija neveiksmīgs lēmums. Precīzāk, šai rīcībai var būt neparedzamas sekas attiecībā uz medicīnisku pakalpojumu sniegšanas turpināšanu, tostarp arī Polijā. Saistībā ar to es gribētu uzsvērt, ka atbalstu 48 stundu darba nedēļas ierobežojumu ar iespēju to pagarināt tikai ar darba ņēmēja piekrišanu. Es gribu uzsvērt, ka šobrīd spēkā esošajā direktīvā ir atļauta 78 stundu darba nedēļa — risinājums, kas nevienam nenāk par labu.

Padomes ierosinātais kompromiss garantētu līdzsvarotu pieeju, respektējot dažādus darba tirgus modeļus, kā arī darba tiesības. Es ceru, ka turpmāko Parlamenta un Padomes sarunu rezultāts būs risinājums, kas apmierina visas ieinteresētās puses un kurā ņemtas vērā specifiskās detaļas, kas izteiktas medicīnas pārstāvju — kurus satrauc šajā direktīvā ietvertās pārmaiņas — paziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es uzskatu, ka ir būtiski, lai darba ņēmējiem ir brīva un brīvprātīga iespēja izvēlēties darba stundu skaitu. Ja nepiemērošanas pasākumi kaut kādā veidā tiks turpināti, darba ņēmēji ir jāaizsargā no ekspluatācijas. Kopējā nostājā ir mēģināts panākt šo līdzsvaru, turpinot atļaut privātpersonām atteikties no direktīvā noteiktā maksimālā 48 stundu (vidēji) nedēļas darba laika ierobežojuma, ieviešot jaunas garantijas, lai novērstu privātpersonu ekspluatāciju.

Tas ietver aizliegumu parakstīties par nepiemērošanu vienlaicīgi ar darba līguma parakstīšanu, sešus mēnešus ilgu „pārdomu periodu”, kurā darba ņēmēji var mainīt savas domas, kā arī prasību, lai katru gadu darba ņēmēji atjaunotu vienošanos par nepiemērošanu.

Dokumentā par kopējo nostāju ir mēģināts saglabāt elastību, kas izriet no nepiemērošanas klauzulas, vienlaikus nostiprinot būtiskos darba ņēmēju aizsardzības mehānismus, un, ņemot to vērā, es nolēmu balsot par kompromisa priekšlikumu, proti, par nepiemērošanas iespējas saglabāšanu.

Parlamenta nostājā nav pieļauti izņēmumi attiecībā uz 48 stundu maksimālo darba laiku (aprēķināts uz 12 mēnešiem), un teikts, ka nepiemērošanas klauzulai jāzaudē spēks trīs gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas. Tajā arī teikts, ka jebkurš dežūras laikposms ir jāuztver kā darba laiks.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Ja Parlamenta balsojumā tiktu pieņemts Ministru padomes priekšlikums, veseliem 10 miljoniem darba ņēmēju Eiropas Savienībā tiktu atņemta ar darba laiku saistīta aizsardzība. Tieši šā iemesla dēļ es balsoju par Parlamenta viedokli pirmajā lasījumā.

Padomes nostāja attiecībā uz akadēmisko darbinieku darba laika regulēšanu būtu nekas cits kā kritiens atpakaļ. Nebūtu pieņemami, ja Padome pilnībā atņemtu gados vecākajiem darbiniekiem — un Somijā to skaits šobrīd ir 130 000 — aizsardzību attiecībā uz darba laiku.

Eiropas iekšējam tirgum ir vajadzīgi skaidri un kopēji noteikumi par darba laiku. Padomes nostāja sagrautu darba laika aizsardzību un apdraudētu darba dzīves attīstību Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju pret šo direktīvu, lai izslēgtu nepiemērošanas klauzulu. Pirmkārt, es esmu stingri pārliecināts, ka ikvienam cilvēkam ir jāvar brīvi izvēlēties savu darba laiku. Es arī uzskatu, ka šāds noteikums pārkāpj subsidiaritātes principu, kurā ietilpst darba tiesības. Par darba laika regulēšanu konkrētā valstī vajadzētu būt atbildīgai attiecīgajai valstij.

Pēc balsojuma es tagad gribētu jautāt, vai tas, ka Eiropas Parlaments apstiprināja šo direktīvu, tagad nozīmē, ka nākamais spertais solis būs regulēt to, vai Eiropas pilsoņiem var būt brīvais laiks un cik daudz?

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Knapman un Thomas Wise (NI), rakstiski. − Balsojot par grozījuma noraidīšanu, es vienkārši mēģinu aizsargāt Apvienotās Karalistes iespēju nepiemērot Darba laika direktīvu, kas tiktu aizliegts, ja grozījumu pieņemtu.

Manu balsojumu nekādā veidā nevajadzētu uztvert kā atbalstu kopējai nostājai par Darba laika direktīvu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sniegt paskaidrojumu par savu balsojumu par nepiemērošanas principu Darba laika direktīvā. Pirmkārt, šīs rīcības mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus. Papildus tam, ka darba ņēmēju pārstrādāšanās ir cilvēciska problēma, tā arī samazina darba ražīgumu. Iespēja uzlabot iespējas savienot darba un ģimenes dzīvi ir ļoti atkarīga no Eiropas vērtībām, un darba laikam šajā jautājumā ir būtiska nozīme. Tādēļ pastāv nopietns arguments par labu darba laika ierobežošanai.

Otrkārt, mums ir jārada iespēja izskatīt apstākļus, ņemot vērā katru atsevišķo gadījumu. Iespēja būt elastīgam ir būtiska gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Elastība arī palīdz uzlabot darba un privātās dzīves savienošanu.

Es atbalstīju ideju par 48 stundu darba nedēļu, taču uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai pastāvētu pietiekami ilgs pielāgošanās periods. Manuprāt, salīdzinot ar nepiemērošanas klauzulu, pielāgošanās periods ir labāks veids kā garantēt elastību. Ļaujiet uzsvērt, ka Somija neuzskatīja, ka vajag pieņemt nepiemērošanas iespēju, un tas ir labi.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas Komisijas Darba laika direktīvas projekts, kas bieži tika kritizēts un vēlāk, 2005. gadā, noraidīts, nenoliedzami bija pārmērīgi liberāls un internacionālistisks instruments, un visi tā aspekti veidoja antisociālu arsenālu, kas varētu radīt pārkāpumus, jo īpaši saistībā ar nepiemērošanas principu, kas ļauj pārsniegt maksimālo noteikto 48 stundas ilgo nedēļas darba laiku. Darba ņēmējam varēja likt strādāt līdz pat 78 stundām nedēļā. Šķiet, ka Cercas kunga ziņojumā ir mēģināts panākt pieņemamu kompromisu. Grozītais ziņojums galvenokārt ir paredzēts kā politisks vēstījums Eiropas darba ņēmējiem un arodbiedrībām.

Taču, no otras puses, tajā vispār nav pieminētas problēmas, ar ko saskaras citās profesijās, kurās darba laiks tiek pārmērīgi samazināts, kā, piemēram, ar 35 stundas ilgu darba nedēļu. Tas īpaši attiecas uz profesijām, kas saistītas ar veselības aprūpi — slimnīcu, neatliekamās palīdzības dienestu pakalpojumiem un tamlīdzīgi. Jautājums par darba laika regulēšanu un brīvību strādāt garāku vai īsāku darba laiku aicina uz reakciju, kas neatbilst neomarksistu vai ultraliberāļu ideoloģijai, atbalstot pragmatiskāku un reālistiskāku pieeju.

Lai gan šim ieteikumam ir jābūt nomierinošam, lai gan tā mērķis ir nodrošināt Eiropas darba ņēmēju veselību un drošību un palīdzēt tiem savienot ģimenes dzīvi…

(Balsojuma skaidrojums tika pārtraukts saskaņā ar Reglamenta 163. pantu.)

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Man vajadzēja diezgan daudz laika, lai izlemtu, kāda būtu pareizā nostāja attiecībā uz šo pretrunīgo Darba laika direktīvu. Mani pārpludināja viedokļi par kopējo nostāju, ko ir apstiprinājusi arī mana valdība.

Mazie un vidējie uzņēmumi ir lūguši apstiprināt darba ministru piedāvāto pragmatisko risinājumu, īpaši ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju. Daudzi neatkarīgie darba ņēmēji, kā arī vairāku profesiju pārstāvji, piemēram, ugunsdzēsēju organizācijas un aktieri, ir lūguši, lai mēs saglabājam pragmatisko risinājumu, taču ļaujam tiem izmantot nepiemērošanas klauzulu, lai saglabātu konkrētajai nodarbei piemērotu elastīgu darba laiku.

Arodbiedrības, kuras, saprotams, ir neapmierinātas ar iespēju, ka 21. gadsimtā maksimālā darba nedēļa būs ilgāka par 48 stundām, par kurām 1919. gadā vienošanos panāca Starptautiskā darba organizācija, ir paziņojušas, ka neatbalsta šādu pragmatismu.

Ir arī skaidrs, ka ārstu un aprūpes personāla dežūras laiks slimnīcā ir jāuztver citādāk nekā dežūras laiks darbiniekiem mājās, kas patiesībā ir rezerves darbinieka pienākumu pildīšana.

Tā kā, šķiet, pastāv nepārvarams attālums starp tiem, kuri kopēju nostāju uzskata par vienīgo glābiņu, un tiem, kuri to stingri nosoda, es balsošu tā, lai veicinātu samierināšanu, jo tas ir vienīgais veids, kā panākt saprātīgu un cilvēcīgu kompromisu ar Padomi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) „Jūnija saraksts” uzskata, ka nosacījumus par darba laiku, pirmkārt un galvenokārt, vajadzētu noteikt sociālajiem partneriem un, otrkārt, Zviedrijas parlamentam. Šāda pieeja ir saņēmusi plašu sabiedrības atbalstu, un veiksmīgā Zviedrijas arodbiedrību kustība aizstāvēja viedokli, ka sociālajiem partneriem bez valsts iesaistīšanās būtu jāpieņem lēmumi par tādiem jautājumiem kā koplīgumi.

Tagad arodbiedrību kustība gan Zviedrijā, gan citās ES dalībvalstīs ir mainījusi savu nostāju un tādēļ pieprasa lielas izmaiņas Padomes kopējā nostājā. Tagad tas ir jautājums par varas Zviedrijas darba tirgū nodošanu nevis tiem, ko ir ievēlējusi zviedru tauta, bet gan Briselei. Iemesls ir bažas, ka dalībvalstis izmantos konkurētspējas priekšrocības un riskēs ar sabiedrības veselību, nosakot ilgu darba laiku un bezatbildīgus noteikumus par dežūras laiku.

Tomēr ES valstis ir demokrātiskas valstis, kurās valda likums, un tās atbalsta Eiropas Konvencijas deklarāciju par cilvēktiesībām. Tajās ir brīvas arodbiedrību kustības. Valstis, kuras šiem kritērijiem neatbilst, netiek uzņemtas dalībvalstu lokā. Vai tādā gadījumā šāda problēma pastāv?

Es apgalvotu, ka jaunā situācija, kas radusies, ir jārisina Parlamenta un Padomes samierināšanas procedūrā. Tādēļ es balsoju par grozījumu par dežūras laiku un Apvienotās Karalistes iespēju izmantot nepiemērošanas klauzulu, lai veicinātu šāda veida politisko procesu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas garantēs darba ņēmēju tiesību ievērošanu, pieliekot punktu ekspluatācijai saistībā ar darba laiku. Darba laika direktīva ierobežo vidējo darba nedēļas laiku 12 mēnešu laikā līdz 48 stundām, un tā stāsies spēkā līdz 2012. gadam. Es atbalstu, ka dežūras laiks tiek klasificēts kā iekļaujams darba stundās, tādējādi ļaujot darba ņēmējiem pavadīt vairāk laika ar savām ģimenēm. Strādāšana ilgāk par 48 stundām nedēļā rada nopietnu risku veselībai, un vislielākā nozīme ir ilga darba laika saistībai ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu un problēmām, kas saistītas ar muskulatūru. Es atbalstu gaidāmo šā ziņojuma labvēlīgo ietekmi uz veselību un drošību darba vietā un nelaimes gadījumu novēršanu. Daudzus nelaimes gadījumus, piemēram, Padingtonas dzelzceļa avāriju, ir veicinājis pārāk ilga darba laika izraisīts miega trūkums. Šis ziņojums reāli uzlabos tūkstošiem Skotijas darba ņēmēju dzīves līmeni, tādēļ es to atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Eiropā ir spēki, kas pašreizējo darbaspēka aizsardzības trūkumu jaunajās austrumu dalībvalstīs uzskata par svarīgu konkurētspējas priekšrocību, kas ļauj uzņēmumiem samazināt to darbaspēka izmaksas. Tāda Darba laika direktīva, kādu to gribētu redzēt Padome, beigu beigās izraisīs to, ka par ilgāku darba laiku visiem tiks maksāts mazāk. Vēlētājiem ir pilnīgi nesaprotams, kādēļ viņu valstu sadarbībai ES ir jāizraisa pārmaiņas uz slikto, nevis labo pusi.

Saskaņā ar šo priekšlikumu visu gadu ir iespējams izmantot īstermiņa atbrīvojumus, palielinot darba laiku ražošanas apjoma pieauguma vai tūrisma sezonas aktīvākajā darbības laikā. Piemēram, ugunsdzēsēju dežūras laiks vairs nav jāapmaksā. Šā Parlamenta vairākums vēlējās tam piekrist jau agrāk ar nosacījumu, ka pašreizējā nepiemērošanas klauzula pāris gadu laikā tiek pilnībā atcelta. Tomēr Padome vēlētos šo nepiemērošanas klauzulu padarīt par pastāvīgu un patiesībā to paplašināt. Šādos apstākļos Darba laika direktīva nenoliedzami ir pilnīgi nevēlama.

Daudzās ES dalībvalstīs tā tikai mazinātu hierarhiski augstāko valsts noteikumu nozīmi. Spirāle tagad liecas lejup pretim nepieņemamajam līmenim, kas raksturīgs jaunajām dalībvalstīm. Par laimi lielais vairākums šodien runāja par labu nepiemērošanas klauzulas atcelšanai trīs gadu laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Šodien es balsoju par grozījumiem Cercas kunga ziņojumā, jo uzskatu, ka tas ir vienīgais veids, kā apturēt Padomes priekšlikumu direktīvai par darba laika organizēšanu.

Mēs savā grupā vienmēr esam iebilduši pret šo direktīvu, un tādēļ mēs iesniedzām grozījumu, kas to pilnībā noraida, jo uzskatām, ka tā būs ļoti liels solis atpakaļ saistībā ar darba ņēmēju tiesībām. Priekšlikums direktīvai individualizē darba attiecības (ar nepiemērošanas klauzulu), ļaujot darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par darba nedēļas ilguma palielināšanu līdz 60 stundām.

Lai gan Cercas kunga ziņojuma grozījumi mīkstina direktīvas tekstu, tie pašreizējo situāciju padara sliktāku (tie saglabā nepiemērošanas klauzulu uz trim gadiem un palielina bāzes laikposmu darba laika aprēķināšanai līdz sešiem mēnešiem). Mana grupa uzskata, ka Cercas kunga ziņojums nenorāda uz ceļu pareizajā virzienā, proti, ar likumu garantēt 35 stundas ilgu darba nedēļu par tādu pašu nedēļas samaksu, lai efektīvi izplatītu labklājību.

Neskatoties uz to, es balsoju par to, jo tā bija vienīgā stratēģiskā iespēja paralizēt Padomes direktīvu un panākt tās iekļaušanu samierināšanas procedūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju apstiprinājumu, kas pausts CERCAS kunga ziņojumam. Vissvarīgākais ir aizsargāt ES lēmumu pieņemšanas procesa sociālo un cilvēcisko elementu. Šodienas balsojums skaidri parāda, ka visi pilsoņi vēlas labāku, drošāku un stabilāku darba vidi. Pēdējo gadu laikā Īrijā ir notikusi nozīmīga attīstība juridiskajā jomā un noslēgti sociālas partnerības nolīgumi, tostarp ir izveidots Valsts darba tiesību aizsardzības dienests (National Employment Rights Authority), kas pārsniedz daudzus dažādu direktīvu noteiktos minimālos standartus.

Ceļš līdz vienošanās panākšanai Padomē bija ilgs un līkumains. Ir būtiski uzsvērt, ka labākais darba ņēmēju tiesību garantētājs ir skaidri tiesību akti, izpildes mehānismi un partnerības nolīgumi. Protams, ir vajadzīga arī zināma līmeņa elastība, taču tās pamatā ir jābūt vienlīdzīgai partnerībai, kurā tiek pārrunātas visas alternatīvas mainīgajai darba praksei.

Subsidiaritātes princips ir labākā metode, kā panākt pareizu mehānismu, lai ļautu valdībai un sociālajiem partneriem noteikt atbilstošu līdzsvaru. Tomēr nedrīkst pieļaut, lai ideja par elastību izraisītu darba ņēmēju veselības un drošības pasliktināšanos. Īrijā valdība ne tikai iekļāva šos principus Padomes secinājumos, bet arī sniedza rakstisku garantiju arodbiedrībām par turpmāku šo aspektu veicināšanu un attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. (FR) Es balsoju par Cercas kunga ziņojumu, kurā pausts iebildums pret dažiem Padomes 2008. gada jūnija priekšlikumiem, kas bija paredzēti, lai būtiski grozītu Direktīvu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, kas ir spēkā kopš 1993. gada.

Patiesi, es varu tikai atbalstīt referentu, kurš iesaka pakāpeniski, trīs gadu laikā, likvidēt jebkādu iespēju atkāpties (nepiemērošanas klauzula) no maksimālā ar likumu noteiktā darba laika, kas individuāliem darba ņēmējiem ir 48 darba stundas nedēļā.

Attiecībā uz dežūras laiku man ir skaidrs, ka šoreiz ir ārkārtīgi būtiski, lai šo laika periodu, tostarp neaktīvos laikposmus, pilnībā uzskatītu par darba laiku.

Balsojumā atbalstot Cercas kunga ziņojumu, Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir pieņēmusi līdzsvarotu nostāju, kas aizsargā Eiropas darba ņēmējus, un es šai nostājai pievienojos.

Ja īstenotu Padomes ieteiktos pasākumus, tas būtu solis atpakaļ attiecībā uz pašreizējo situāciju darba ņēmēju tiesību jomā, un tas nebūtu tādas Eiropas cienīgi, kurai ir jābūt gan konkurētspējīgai, gan sociālai.

 
  
MPphoto
 
 

  Pierre Pribetich (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par visiem grozījumiem, kurus ierosinājis mans kolēģis no Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas — Cercas kungs, lai aizstāvētu sociālos sasniegumus Eiropā un trīs aspektus, ko tūlīt minēšu un kurus uzskatu par būtiskiem.

Darba nedēļas ilguma ierobežošana līdz 48 stundām ir obligāta prasība, ko esam aizsargājuši ar visiem spēkiem, jo tā neļauj dalībvalstīm saviem darba ņēmējiem uzspiest tādus darba apstākļus, kas neatbilst to sociālajām pamattiesībām.

Runājot par dežūras laika turpmāku uztveršanu par darba laiku, tas pats attiecas ne tikai uz aprūpes darbinieku veselību un drošību, bet arī uz ugunsdzēsējiem un citām profesijām, kurās ir dežūras laiks, un uz visiem Eiropas pilsoņiem.

Pēdējais, taču ne mazāk svarīgais sasniegums ir darba un ģimenes dzīves savienošanas veicināšana. Tas ļauj mūsu līdzpilsoņiem panākt līdzsvaru, kas būtiski ietekmē to labsajūtu.

Kopā ar kolēģiem no PES grupas es apsolīju aizstāvēt savu līdzpilsoņu sociālās tiesības. Tā ir milzīga Eiropas sociāldemokrātu uzvara pār Eiropas Padomes priekšlikumiem, kas tika atzīti par nepieņemamiem. Kā sacīja mans kolēģis Cercas kungs, mēs dodam viņiem iespēju vērst sliktu lēmumu par labu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Tiesību uz darbu un atpūtu līdzsvarošana ar vajadzīgo konkurētspēju un pat ekonomisko dzīvotspēju liek izvēlēties, kas mums ir svarīgāks. Mūsuprāt, prioritātei ir jābūt nodarbinātības saglabāšanai un veicināšanai.

Darba vietas ir atkarīgas no uzņēmumu dzīvotspējas. Tādēļ saprātīgi un ar izpratni ir jāizturas pret vajadzību pielāgot nodarbinātības noteikumus reālajai ekonomiskajai situācijai. Tomēr realitāte ir nepietiekams kritērijs. Laika gaitā mēs esam meklējuši un uzsvēruši kapitālisma modeļa panākumus, kurš mums ļāva ražot vairāk un labāk un piedāvāt labākus dzīves apstākļus. Šie mērķi nepazūd. Tādēļ, lai gan mēs atbalstām kompromisu, kas aizstāv ekonomiku, mēs nekad nevarēsim pieņemt, ka tas tiek panākts uz svarīgā sasniegtā progresa rēķina.

Tomēr ir jāuzsver viens aspekts. Ja mēs palūkojamies uz debatēm Padomē, ir diezgan acīmredzami, ka vissliktākie ekonomiskās darbības rādītāji ir tajās valstīs, kuras paudušas visvairāk iebildumu pret rastajiem risinājumiem. No noteikumiem, kas aizsargā darba ņēmējus, nebūs liela labuma, ja darba būs arvien mazāk un mazāk un ja mēs tādējādi veicināsim migrāciju uz valstīm, kurās ir spēkā nepiemērošanas klauzula, neatkarīgi no tā, vai tās atrodas Eiropā vai ārpus tās.

 
  
MPphoto
 
 

  Martine Roure (PSE), rakstiski. (FR) Vispasaules krīze ietekmē darba ņēmēju pamattiesības, un tādējādi Eiropas pilsoņi arvien vairāk pieprasa, lai Eiropa būtu sociāla. Tomēr Eiropas valstu valdības turpina šo situāciju ignorēt. Tādēļ esmu gandarīts, ka šodien tika pieņemta Darba laika direktīva, kas var nodrošināt reakciju uz šīm sociālajām pārmaiņām. Tas ir pārliecinošs Eiropas Parlamenta vēstījums Padomei. Valdībām tagad ir jāuzņemas to pienākumi un jāpiepilda mūsu līdzpilsoņu cerības.

Patiesi, šis dokuments inter alia nodrošina tādas darba nedēļas izveidi, kas visā Eiropas Savienībā nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 48 stundas. Tajā ir noteikts maksimālais ierobežojums, kas attiecas uz visu Eiropu un kas neietekmēs valstis, kurās ir labvēlīgāki noteikumi. Citu pasākumu vidū ir dežūras, tostarp neaktīvo laikposmu, uzskatīšana par darba laiku. Visbeidzot, mēs varam būt gandarīti arī par nepiemērošanas klauzulas izslēgšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Es ļoti pretojos idejai par to, ka cilvēku tiesības uz darbu ir jāierobežo līdz 48 stundu ilgai darba nedēļai. Ne Eiropas Savienībai, ne dalībvalstij nevajadzētu noteikt ierobežojumus cilvēkam, kurš vēlas strādāt ilgāk vai arī vairākās darba vietās strādā pusslodzi, un tām vajadzētu pieņemt, ka darba devējs nav piespiedis darba ņēmēju šādi rīkoties. Tādēļ es balsoju pret to, ka darba ņēmējiem tiek atņemtas tiesības nepiemērot maksimālo nedēļas darba laiku — 48 stundas.

Šādi rīkojoties, mēs liegtu cilvēkiem tiesības izmantot savu potenciālu un neievērotu Lisabonas stratēģiju. Mēģinot ieviest tiesību aktus, kas samazina mūsu darbaspēka elastību, mēs neuzlabojam Eiropas konkurētspēju. Eiropas Savienība kļūs par novatorisku, uz mācīšanos balstītu ekonomiku, kas zemo ražīgumu un ekonomiskās izaugsmes stagnāciju var pārvarēt, veicinot darba tirgus liberalizāciju, nevis novelkot robežas.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Darba likums un darba laiks ir divi galvenie Zviedrijas darba tirgus modeļa balsti. Tādēļ šodien balsojumā par Darba laika direktīvu šķita dabiski turpināt Zviedrijas nostāju un aizstāvēt koplīgumu modeli, ievērojot Padomē panākto kompromisu. Diemžēl nebija iespējams atbalstīt atsevišķus grozījumus, kuri bija labi, jo tādējādi tiktu mazināts viss kompromiss. Padomes kompromisā ir atļauta nepiemērošanas klauzula, kura nodrošina iespēju paturēt mūsu Zviedrijas modeli. Savādi, ka sociāldemokrāti nolēma apdraudēt Zviedrijas sistēmu, atbalstot vienotākus ES tiesību aktus, un tas liek apšaubīt viņu atbalstu Zviedrijas darba tirgus modelim.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Darba laika direktīva aizskar pašu sociālās Eiropas būtību, pretstatot, un tā tiešām to dara, darbinieku aizsardzību elastīgai darba organizēšanai. Ministru padome koncentrējas uz elastību. Dalībvalstu darba devējiem nav pieņemama nepiemērošanas klauzula, kas ļauj vienoties par ilgāku darba laiku, līdz pat 65 stundām nedēļā. Trīs gadus pēc stāšanās spēkā šo nepiemērošanas noteikumu vajadzētu pilnībā atcelt.

Ja tas ir tas, ko dalībvalstis vēlas panākt, kāds ir labums no kopīgas vienošanās par veselību un drošību darba vietā? Vidēji 48 stundas ilga darba nedēļa, kas aprēķināta gadu ilgā laikposmā, piedāvā vairāk par plašu iespēju strādāt saspringtākajos darba periodos un vienlaikus ievērot vajadzīgos atpūtas laikposmus. Šā vidējā ilguma palielināšana ir tas pats, kas dot darba devējiem atļauju turpmāk nemaksāt par virsstundām.

Turklāt ir absurdi darba laikā neiekļaut dežūras laiku, ko iespējams pavadīt guļot. Ikviens, kurš pilda dežūras pienākumus, ir gatavs darbam, un par to ir jāsaņem atalgojums, gluži tāpat kā ir jāievēro atpūtas laikposmi. Noguruši darbinieki var pakļaut briesmām sevi un citus. Darba dēļ nevajadzētu ciest dzīves kvalitātei. Šodien mēs nosūtījām Padomei spēcīgu vēstījumu. Gaidāmās samierināšanas procedūras rezultātam vajadzētu būt sociālākai Eiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Šodien notikušais Eiropas Parlamenta balsojums par nepiemērošanas klauzulas izslēgšanu no Darba laika direktīvas ir jāvērtē atzinīgi. Pārāk daudziem cilvēkiem nav citas izvēles kā strādāt ilgāk, jo to pieprasa viņu darba devējs. Darba tiesību pamatprincips ir aizsargāt vājāko pusi — darba ņēmēju. Šodien tika sperts pirmais solis ceļā uz samierināšanas procesu, lai pieliktu punktu „nepiemērošanai”. Nevīžība no Ministru padomes puses bija tas, ka balsojuma laikā neviena nebija klāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Kopējā nostāja, pie kuras 2008. gada 9. jūnijā nonāca Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju aizsardzības ministru padome, ietilpst pašreiz ES valdošo neoliberālo spēku pastāvīgajā plānā atcelt rūpniecisko attiecību regulējumu un samazināt arodbiedrību un darba ņēmēju tiesību nozīmi.

Automātiskais atbrīvojums iedrošina darba devējus atcelt noteiktu un regulētu darba laiku, kamēr klauzula par vidējo darba laiku divpadsmit mēnešu laikā papildus veicina darba laika pastāvību. Attiecībā uz dežūras laikposmu ir sadalīts darba laiks, un tā rezultātā neaktīvais laikposms netiek uzskatīts par darba laiku.

Tādēļ es atbalstu GUE/NGL grupas iesniegtās nostājas un grozījumus, kuros mēģināts panākt vispārēju Padomes kopējās nostājas noraidīšanu un automātiskā atbrīvojuma atcelšanu, kā arī iesniegtos grozījumus par bāzes laikposma pagarinājuma atcelšanu un dežūras laika iedalīšanas aktīvajā un neaktīvajā laikposmā atcelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Cercas kunga ziņojuma grozījumi Nr. 23 un Nr. 24 par darbu svētdienās tika atzīti par nepieņemamiem, pamatojoties uz atbilstību subsidiaritātes principam. Tas ir lielisks lēmums, un es tam pilnībā piekrītu.

Man šķita nepieņemami, ka Eiropas Savienība pieņemtu tiesību aktus par darbu svētdienās un uzspiestu savām dalībvalstīm vienotu risinājumu, ja sarunas, kurās ņemts vērā katrs konkrētais gadījums, ļauj rast brīvprātīgus un pieņemamus risinājumus. Kaut gan tas ir būtiski, lai pareizi reglamentētu iespēju strādāt svētdienā, es uzskatu, ka tas ir jādara dalībvalstu līmenī, ņemot vērā specifiskus sociālos aspektus un darbības veidu. Man arī šķiet, ka vienlīdz svarīgi ir ņemt vērā vietējo ekonomisko situāciju saistībā ar tūrisma, kalnu vai spa teritorijām, kur darbība ir ļoti sezonāla. Šādā ziņā ir pilnīgi saprātīgi atvērt veikalus konkrētās gada svētdienās.

Francijas valdība ir pieņēmusi uz brīvu izvēli balstītu pieeju, un tā veicinās godīgu un līdzsvarotu risinājumu meklēšanu, ņemot vērā katru individuālu gadījumu. No jauna apstiprinot subsidiaritātes principa piemērošanu, Eiropas Parlaments ir nolēmis neaizliegt politikā ņemt vērā dažādo ekonomisko un sociālo situāciju.

 
  
  

- Ziņojums: Inés Ayala Sender (A6-0371/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mums, Zviedrijas sociāldemokrātiem, ir ļoti žēl, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES nav samazinājies līdz tādam līmenim, kāds vajadzīgs, lai sasniegtu Eiropas Satiksmes drošības programmas mērķus. Mēs atzinīgi vērtējam satiksmes pārkāpumu efektīvāku pārrobežu uzraudzību un elektroniskas informācijas sistēmas kā satiksmes drošības palielināšanas līdzekļa izveidi. Satiksmes drošība mums vienmēr būs būtiska prioritāte. Diemžēl priekšlikumā nav juridiska pamata, ja valsts izvēlas izskatīt satiksmes pārkāpumus kā administratīvus jautājumus krimināltiesību nozarē, kā tas ir Zviedrijā un vairākās citās dalībvalstīs.

Tādējādi, kamēr ir iespējams apstrīdēt arī visas direktīvas juridisko pamatu, būs grūti piemērot direktīvu Zviedrijā un vairākās citās dalībvalstīs. Tādēļ mēs izvēlējāmies atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pilnībā atbalstu Ayala Sender kundzes ziņojumu, kura nolūks ir sasniegt svarīgu mērķi — attiecināt galvenos tiesību aktus par ceļu satiksmes drošību uz visām 27 dalībvalstīm.

Pateicoties mūsu kopīgajiem centieniem, mēs dzīvojam 27 valstu savienībā, kur cilvēku un preču mobilitāte vairs nav tāls sapnis, bet gan ikdienišķa un fiziska realitāte. Tādēļ ir pilnīgi nepareizi, ka tiesību akti šajā jomā ir atšķirīgi.

Es uzskatu, ka saistībā ar ceļu satiksmes drošību tagad ir iespējams ieviest uzraudzības instrumentus, kas veicina apdraudējumu un risku ievērojamu samazināšanu, piemēram, mani ļoti patīkami pārsteidz uz atsevišķiem Itālijas autoceļiem izmēģinātā Tutor sistēma, kas konkrētajos ceļa posmos ir samazinājusi ceļu satiksmes negadījumu skaitu par 50 %. Ar šo ziņojumu mēs esam uz pareizā ceļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Izmantojot ierosināto direktīvu, Komisija vēlas ieviest noteikumus par finansiālām sankcijām par noteiktiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas izdarīti dalībvalstī, kas nav autovadītāja mītnes valsts. Komisijas un Parlamenta priekšlikumā jautājums tiek risināts, izmantojot pārvalstisku lēmumu pieņemšanas procesu, kas ietilpst ES pirmajā pīlārā. Tomēr mēs, tāpat kā Zviedrijas valdība, uzskatām, ka, tā kā ierosinātās direktīvas mērķis ir saistīts ar krimināltiesībām, tā ir jāaplūko starpvaldību līmenī, likumīgas, ES trešajā pīlārā ietilpstošas sadarbības ietvaros. Tādēļ mēs izvēlējāmies atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība 2001. gadā sev noteica diezgan vērienīgu mērķi — līdz 2010. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Lai gan viss sākās labi, drīz mēs pieredzējām panāktā progresa palēnināšanos, un pagājušajā gadā (kad uz visu 27 dalībvalstu ceļiem bojā gāja kopā aptuveni 43 000 cilvēku) iestājās stagnācija.

Tā rezultātā mums steidzami ir jāveicina šī mērķa sasniegšana un jāizstrādā jauna pieeja Eiropas ceļu satiksmes drošības politikai. Šis ievada priekšlikums aprobežojas ar četriem pārkāpumiem, kuru dēļ visbiežāk (75 % gadījumu) notiek nelaimes gadījumi, iet bojā cilvēki, un kuri ir izplatīti visās dalībvalstīs — šie pārkāpumi ir atļautā ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, drošības jostas nelietošana un sarkanā gaismas signāla neievērošana.

Līdz šim sajūta, ka par pārkāpumu netiks saņemts sods, bija ļoti izplatīta, jo vairumā gadījumu nekādas sankcijas nestājās spēkā.

Eiropā, kur nav iekšēju robežu, šāda situācija ir nepieņemama, jo mēs nevaram ļaut pret pilsoņiem izturēties dažādi atkarībā no tā, vai viņi ir vai nav valsts iedzīvotāji. Likumam uz visiem pilsoņiem ir jāattiecas vienādi.

Tajā pašā laikā mums ir jāuzlabo ceļu satiksmes drošība, lai samazinātu uz Eiropas ceļiem bojāgājušo skaitu.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − EP deputātes Sender kundzes ziņojumā ir ierosināts uzlabot ceļu satiksmes drošību Eiropā, padarot vienā dalībvalstī nopelnītus sodus piemērojamus citā dalībvalstī. Ir ierosināts izveidot ES datu apmaiņas tīklu, kur reģistrēt informāciju par četriem konkrētiem pārkāpumiem, proti, atļautā ātruma pārsniegšanu, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, sarkanā gaismas signāla neievērošanu un drošības jostas nelietošanu — darbībām, kuras nevajadzīgi apdraud visu ceļa lietotāju dzīvības, — un šo informāciju nosūtītu uz dalībvalsti, kurā attiecīgā persona likumīgi uzturas, un par šādiem pārkāpumiem tiktu piemērotas atbilstošas sankcijas, t. i., naudas sodi vai citi soda veidi.

Tiek meklēti piemēroti līdzekļi, lai panāktu līdzsvaru starp vajadzību noteikt piemērotu sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Savienībā un rastu pienācīgu juridisko pamatu, lai izveidotu šādu tīklu un iejauktos jomās, kas uzskatāmas par valsts kompetenci. Sodi par šādiem pārkāpumiem dalībvalstīs ir atšķirīgi; dažās valstīs ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piemēro administratīvus un formālus sodus, bet citās, piemēram, Īrijā, uz tiem attiecas valsts krimināltiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Šajā ziņojumā ir ierosināts izveidot speciālu elektronisku sistēmu, lai dalībvalstis apmainītos ar informāciju par autovadītājiem. Tādējādi vienkāršā un efektīvā veidā būs iespējams ikvienam, kurš brauc pārāk ātri, vai brauc, neizmantojot drošības jostu, vai arī šķērso ceļu pie sarkanās gaismas signāla, pieprasīt samaksāt sodu valstī, kurā notika satiksmes noteikumu pārkāpums. Nenoliedzami, šajā priekšlikumā paustā ideja ir laba. Tomēr diemžēl no ziņojuma varētu vēlēties daudz vairāk.

Eiropas Parlaments gribētu, lai tiek saskaņotas soda summas; to ir grūti panākt, ja dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi ienākumu līmeņi. Ir ierosināts saskaņot arī ceļu drošības panākšanai izmantoto tehnisko aprīkojumu un metodes. Truklāt pastāv arī jautājums par šā priekšlikuma juridisko pamatojumu, uz ko Zviedrija, tāpat kā citas valstis, norādīja Padomei. Tādēļ „Jūnija saraksts” balsoja pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es apstiprināju ziņojumu par satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildi, jo šie noteikumi nozīmēs, ka efektīvāk tiks sodīti autovadītāji, kuri pārkāpj satiksmes noteikumus trešā valstī.

Komisija informē, ka bieži netiek noteikts sods par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas izdarīti transportlīdzeklī, kurš reģistrēts dalībvalstī, kura nav tā valsts, kurā noticis pārkāpums. Tas ir saistīts ar daudzu autovadītāju tendenci trešās valstīs braukt neuzmanīgāk, nekā mītnes zemē, jo tie mazāk baidās no kriminālsoda. Jaunās direktīvas mērķis ir izbeigt šo tendenci.

Direktīvā paredzētā datu elektroniskā apmaiņa, ko papildina garantija par datu aizsardzību, nodrošinās efektīvu sadarbību starp valstīm, kas palīdzēs par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu noteikt tādu sodu, it kā tas būtu izdarīts autovadītāja mītnes valstī. Pirmkārt, direktīva aprobežojas ar sodu par četriem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas vainojami 75 % letālu vai citu nopietnu ceļu satiksmes nelaimes gadījumu. Komisijas priekšlikumā iekļautie pārkāpumi ir atļautā ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, drošības jostas nelietošana un sarkanā gaismas signāla neievērošana. Taču divus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā Komisija grasās to pārskatīt, un rezultātā, iespējams, tiks iekļauti arī citi pārkāpumi.

Es atbalstu direktīvu un uzskatu, ka tā ir svarīgs solis ne tikai ceļā uz ceļu satiksmes drošības veicināšanu, bet arī ceļā uz to, lai dotu Eiropai iespēju vēl vairāk apvienoties kā lielai, mobilai teritorijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Ayala Sender ziņojums ir jauns instruments, ar kura palīdzību sodīt transportlīdzekļu vadītājus — pārrobežu sodīšana par nopietniem pārkāpumiem (taču dīvainā kārtā ne par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu reibumā), Briseles noteikumi valstu iestādēm par to, cik ikgadējās pārbaudes jāveic un kur tas jādara, sodu saskaņošana, nejauši izvēlēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, garantiju trūkums attiecībā uz informāciju un piekļuvi attiecīgajam tiesiskās aizsardzības līdzeklim apsūdzētās personas dzimtajā valodā, iespēja piemērot direktīvas darbības jomu citiem pārkāpumiem (varbūt par pārāk ilgu uzturēšanos pie stāvvietas skaitītāja?) un tamlīdzīgi.

Neskatoties uz jūsu apgalvojumiem, jūs neinteresē dzīvību glābšana, tā vietā jūs interesē naudas sodu novirzīšana uz dalībvalstu naudas lādēm. Ja jūs patiešām uztrauktu drošība, nevis tikai nauda, manuprāt, citētajiem faktiem būtu jābūt saistītiem ar ārvalstu autovadītājiem, kas atbildīgi par nelaimes gadījumiem ar letālām sekām, nevis vienkārši to izdarītajiem pārkāpumiem, kuru skaits, starp citu, palielinās tieši proporcionāli automātisko radaru ierīču izplatībai. Nav pat veikts pētījums par to, kādas sekas ir līdzvērtīgiem divpusējiem nolīgumiem, kuri ir spēkā un kuri atsevišķos gadījumos ir spēkā jau vairākus gadus, piemēram, nolīgums starp Franciju un Vāciju vai starp Franciju un Luksemburgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Priekšlikumā direktīvai ir mēģināts veicināt sodu piemērošanu autovadītājiem, kas izdarījuši ar ātruma pārsniegšanu, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, drošības jostas nelietošanu vai sarkanā gaismas signāla neievērošanu (četri nopietnākie pārkāpumi saistībā ar cilvēku bojāeju ES) saistītus pārkāpumus dalībvalstī, kas nav to mītnes valsts.

Ar ceļu satiksmes drošību saistīti jautājumi nenoliedzami ir ļoti svarīgi, tāpat kā centieni samazināt nelaimes gadījumu skaitu.

Noteikti ir jāīsteno pasākumi, lai cīnītos pret „nesodāmību” par pārkāpumiem, kas izdarīti dalībvalstī, kas nav autovadītāja mītnes valsts.

Taču mēs uzskatām, ka šādus mērķus ne vienmēr var sasniegt, panākot pārmērīgu saskaņošanu un palielinot drošības pasākumus Eiropā (kontroles un novērošanas aprīkojuma uzstādīšana uz autoceļiem, mazāk svarīgiem ceļiem un pilsētu ceļiem; ES elektronisko datu apmaiņas sistēmas izveide, kas rada šaubas par personas datu pienācīgu aizsardzību), jo veicināt ceļu satiksmes drošību un samazināt nelaimes gadījumu skaitu mums izdosies ar profilakses palīdzību (ņemot vērā specifisko — un atšķirīgo — situāciju katrā valstī).

Tādēļ mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE-DE), rakstiski. − EPP-ED grupas Īrijas delegācijas vārdā es vēlos precizēt, ka mēs atbalstījām Ayala Sender ziņojumu, jo ziņojuma mērķis un tā ietekme ievērojami veicinās uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Mēs apzināmies iespējamās grūtības, kas gaida Īriju, taču mēs uzskatām, kas tās ir iespējams pārvarēt un tās tiks pārvarētas, kad Padomē tiks panākta vienošanās par precīzu šā priekšlikuma juridisko pamatu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Katru gadu uz Eiropas ceļiem tiek nogalināti vai savainoti tūkstošiem cilvēku. Ir svarīgi, lai visas Eiropas valstu valdības rīkotos, lai nodrošinātu nopietnu attieksmi pret ceļu satiksmes drošību. Šobrīd jautājums par autovadītājiem, kuri izbēg no soda par ceļu satiksmes noteikumu ignorēšanu, braucot ārvalstīs, saasina jau tā smago situāciju. Palielināta ES valstu sadarbība, īstenojot noteikumus par ātruma pārsniegšanu un transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, ir apsveicama, un es attiecīgi balsoju par Ayala Sender ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. (FR) Šķiet, ka autobraucēju aplikšanai ar nodokļiem, sodīšanai un sistemātiskai apkrāpšanai nav robežu.

Patiesībā mēs zinām, ka runa nav par sodu autovadītājiem, kuri brauc slikti, bet gan tiem, kuri brauc bieži. Skumjais un neveiksmīgais policijas pienākums izpildīt „kvotas” un sasniegt „apgrozījumu” tikai saasina bieži vien pārmērīgās policistu represijas.

Turklāt, lai gan dalībvalstu noteikumi par autovadītāja tiesību atņemšanu ir ļoti atšķirīgi un pārkāpumu mēroga un sodu sistēmas dažādās valstīs atšķiras, Eiropa vēlas izveidot elektronisku sistēmu, ar kuras palīdzību dalībvalstis varēs apmainīties ar informāciju par to teritorijā izdarītiem pārkāpumiem, lai vēl vairāk sodītu autobraucējus.

Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanās ir vērtējama tikai atzinīgi, ir būtiski nodrošināt, lai jaunos likumdošanas pasākumus nepapildina cilvēku brīvību pārkāpumi vai nelikumīgi, nepiemēroti un negodīgi pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo tiesību aktu, kura mērķis ir veicināt sankciju piemērošanu autovadītājiem, kuri izdara pārkāpumus dalībvalstī, kas nav transportlīdzekļa reģistrācijas valsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Autovadītāji ārvalstīs mēdz braukt ātrāk nekā savās mītnes valstīs, un, atrodoties ārvalstīs, tie arī biežāk novieto transportlīdzekli neatļautā vietā. Prakse liecina, ka, par aizkaitinājumu iedzīvotājiem un autovadītājiem, reti tiek iekasēti sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un transportlīdzekļa novietošanu neatļautā vietā — tas jo īpaši attiecināms uz lielām pilsētām. Eiropas sadarbībai, jo īpaši saistībā ar vienādiem noteikumiem visiem ceļu lietotājiem, jau sen bija jānes augļus.

Galu galā ikvienam ir jāmaksā par ārvalstu ceļu izmantošanu, un mēs vairākus gadus esam apsprieduši iespēju elektroniski iekasēt reģistrētās nodevas vietā, kur attiecīgā persona dzīvo. Tam vajadzētu attiekties arī uz sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Ja autovadītāji zina, ka viņi netiks sodīti par noteikumu pārkāpumiem ārvalstīs, tas nelabvēlīgi ietekmē ceļu satiksmes drošību un vidi.

Tādēļ mēs atbalstām priekšlikumu par vienkāršāk iekasējamiem sodiem par ārvalstīs izdarītiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tas nekādā veidā nemazina mūsu uzskatu, ka krimināltiesības ir valstisks jautājums un ka tam tā arī jāpaliek, un ka Eiropas apcietināšanas orderis — kas liek mītnes valstīm izdot savus iedzīvotājus citai valstij, kurā šiem cilvēkiem reizēm pat ļoti ilgu laika periodu ir jāuzturas apcietinājumā — izraisa atkārtotu netaisnību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ja ES grasās nodarbināt sevi ar pārrobežu satiksmes noteikumiem, tam nevajadzētu aprobežoties ar naudas sodu noteikšanu. Piemēram, Briselē, kura, protams, ir kosmopolītiska pilsēta, cilvēki, uz kuru automašīnām ir ārvalstu numuri un kuriem ir vajadzīga tiesībaizsardzības iestāžu palīdzība tādu incidentu gadījumā kā ceļu satiksmes nelaimes gadījums vai zādzība, zina, ka viņi nesaņem tik lielu palīdzību kā automašīnu ar Beļģijas numuru īpašnieki, jo viņi nemaksā nodevu par ceļu sistēmas uzturēšanu un saistītās izmaksas, ko sedz beļģu automašīnu īpašnieki. Eiropas Savienībai, kura vienmēr cīnās pret diskrimināciju, būs kaut kas jādara, lai šo situāciju labotu.

Vēl viens neatrisināts jautājums ir daudzās Eiropas valstīs izveidotās vides aizsardzības zonas. Saskaņā ar pētījumiem 40 % autovadītāju neatpazītu zīmes vai arī iebrauktu šajās zonās bez atļaujas. Izskatās, ka galvenais iemesls, kāpēc tiek plānota ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu izpilde, līdzīgi kā iepriekš tika paredzēti izdevīgi sodi par videi nodarīto kaitējumu, ir naudas pelnīšana. Citi pasākumi ceļu satiksmes drošības veicināšanai šajā procesā tiek atstāti novārtā, tādēļ es šo priekšlikumu noraidīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. – (GA) Es stingri atbalstu šo ziņojumu, kura mērķis ir uzlabot Īrijas ceļus. Tas sniedz iespēju noteikt autovadītājiem pārrobežu sodus, kad tiks izveidots ES Zināšanu bāzes tīkls. Šis tīkls ļaus dažādām dalībvalstīm apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar ārvalstu autovadītājiem, kuri jāsoda par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, atļautā ātruma pārsniegšanu, sarkanā gaismas signāla neievērošanu vai drošības jostas nelietošanu. Šos likumpārkāpējus informēs par tiem noteiktajiem naudas sodiem.

Šāda kopēja pieeja ir solis uz priekšu saistībā ar sodu noteikšanu tiem autovadītājiem, kuri neievēro ceļu satiksmes noteikumus. Tā rezultātā Īrijas ceļi kļūs drošāki. Tiks piemērots sods, un tas apturēs autovadītājus, kuri neievēro noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Pirmkārt, es vēlētos sveikt referenti par lielo darbu šajā jautājumā un, otrkārt, es vēlētos sveikt Parlamentu kopumā, kas tas ieņēmis tik stingru nostāju, par kuru informēt arī Padomi, ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar šī priekšlikuma izskatīšanu Padomē.

Pārrobežu izpilde ir nepieciešama visā Eiropas Savienībā, ja mēs patiešām vēlamies samazināt ceļu satiksmes negadījumu un nāves gadījumu skaitu tajos. Tas ir absurds, ja pilsonis ārpus savas dalībvalsts drīkst neievērot ceļu satiksmes noteikumus, pārsniedzot atļauto ātrumu, vadot transportlīdzekli alkohola reibumā, nelietojot drošības jostas vai neapstājoties pie sarkanās gaismas, un par to nesaņemt atbilstošu sodu.

Es uzskatu, ka tas ir nozīmīgs solis uz labāku sadarbību starp iestādēm, kas, cerams, radīs pilnīgi saskaņotu ceļu satiksmes noteikumu izpildi visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojuma priekšlikumu direktīvai, ar kuru veicina ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildi. 70 % negadījumu notiek, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, nelietojot drošības jostu, braucot pie sarkanās gaismas vai braucot alkohola reibumā. Starp dažām dalībvalstīm jau ir divpusējie nolīgumi pārrobežu kriminālvajāšanā, ja pārkāpti ceļu satiksmes drošības noteikumi, bet vēl joprojām nav vienotas Eiropas sistēmas. Es gribētu pieminēt, ka direktīvas priekšlikums attiecas tikai uz finansiālām sankcijām. Es uzskatu, ka Komisijas priekšlikums sniegs būtisku ieguldījumu, lai glābtu cilvēku dzīvības. Tas ir bēdīgi, ka ap 43 000 cilvēku, kas aptuveni ir iedzīvotāju vidējais skaits Eiropas pilsētās, mirst ik gadu ceļu satiksmes negadījumos Eiropā, nemaz nerunājot par 1,3 miljoniem cilvēku, kas cietuši ceļu satiksmes negadījumos katru gadu.

Man arī žēl, ka Rumānijā reģistrēts lielākais pieaugums ceļu satiksmes negadījumu skaita ziņā pagājušajā gadā, proti, 13 %. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta balsu vairākums sekmēs Eiropas Savienības Padomi paātrināti pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumus. Mums jārīkojas nekavējoties, lai glābtu cilvēku dzīvības.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 3. novembrisJuridisks paziņojums