Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Jutta Haug, Janusz Lewandowski (A6-0486/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Viens pozitīvs aspekts nesen pieņemtajam 2009. gada budžetam ir skaidru prioritāšu iekļaušana, piemēram, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, klimata aizsardzība un atbalsts visnabadzīgākajām valstīm saistībā ar pārtikas krīzi. Diemžēl mums nav daudz iespēju izmantot budžetu, lai atrisinātu finanšu krīzi, — ne vien tādēļ, ka tas ir ļoti mazs, salīdzinot ar dalībvalstu budžetiem, un atbilst tikai 1 % no to lieluma, bet arī tādēļ, ka trūkst elastības noteikumos, kuri izklāstīti pamatbudžetā 2007.–2013. gadam. Es atzinīgi vērtēju centienus, ko veikuši EP deputāti, kuri sākuši diskusijas ar Komisiju, lai veiktu korekcijas vismaz attiecībā uz globālām problēmām. Padome diemžēl nevēlas apstiprināt lielāku elastību. Pēc Lisabonas Līguma ratifikācijas mums būs vairāk pilnvaru Eiropas Parlamentā.

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, tā kā es pēc savas būtības esmu ļoti kritisks attiecībā uz Eiropas Savienības darbu un iestādēm, tad visiem ir skaidrs, ka es nobalsoju pret šo ziņojumu par 2009. gada budžetu. Pirmkārt, es it nemaz neesmu pārliecināts, ka Eiropas iestādes saprātīgi izlieto caur tām plūstošos lielos līdzekļus, kas gūti no nodokļiem.

Otrkārt, pēc manām domām mēs iejaucamies pārāk daudzās politikas jomās, un subsīdijas, ko mēs maksājam dalībvalstīm, tajās vienmēr uzskata par noteikta veida Eiropas līdzekļiem, kam ar tām nav nekāda sakara, un šī iemesla dēļ arī pašas dalībvalstis tos pārvalda slikti un neefektīvi.

Turklāt esmu ievērojis, ka faktiski nesaņemu gandrīz nekādas atbildes uz maniem parlamentārajiem jautājumiem par daudzo ES organizāciju un aģentūru darbības izdevumiem. Tas viss mani padara aizdomīgu un tikai vairo manu pārliecību par to, ka jābalso pret šo budžetu.

- Ziņojums: Marianne Thyssen (A6-0441/2008)

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, vēlos īsi norādīt, ka es atturējos no balsošanas par Thyssen kundzes ziņojumu par rotaļlietu drošumu.

Protams, es piekrītu referentei un deputātu vairākumam par to, ka nepieciešams aizsargāt bērnu drošību un ka nepieciešams nodrošināt patērētāju drošību kopumā. Tomēr man šķiet, ka ir jāievēro dažādo dalībvalstu kultūras tradīcijas un — pats galvenais — debates par drošumu nedrīkst novest līdz tādām likumdošanas galējībām, kas gandrīz jau kļūst smieklīgas, kā tas ir šajā gadījumā.

Dažas no drošuma prasībām, kas iekļautas šajā direktīvā, tiešām gandrīz varētu saukt par smieklīgām. Tas tā bija jo īpaši debašu laikā. Kopumā tā tika glābta. Domāju, ka pienāks laiks, kad mēs pieņemsim direktīvu, kurā būs noteikts, ka bērniem jāvalkā ķivere, kad viņi iet ārā, vai jāuzvelk cimdi, ja ārā ir auksts. Manuprāt, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi, taču mēs virzāmies šajā virzienā.

Tādēļ, lai gan saprotu, ka direktīvā ir iekļauti daži ļoti pozitīvi aspekti, es uzskatu, ka dažreiz tā iet par tālu, un tādēļ atturējos no balsošanas.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Esmu priecīga, ka mums izdevās pirmajā lasījumā pieņemt direktīvu par rotaļlietu drošumu un ka mēs noraidījām Zaļo un dažu sociālistu absurdo priekšlikumu, kas paredzēja, ka visas rotaļlietas obligāti jātestē neatkarīgām struktūrām. Viņi izvirzīja šo bloķējošo grozījumu, neraugoties uz to, ka pieredze, kas gūta ASV un Ķīnā, liecina, ka rotaļlietas Eiropas tirgū ir ar defektiem, pat ja tās tiek testētas. Mūsu mērķis ir panākt, lai ražotāji un importētāji būtu pilnībā atbildīgi par drošumu. Tieši pašiem ražotājiem ir jāapstiprina, ka to izstrādājumi atbilst pieņemtajiem standartiem. Ja šādi standarti nepastāv, direktīvas 18. pantā ir paredzēti testi. Ārējo testu vidējās izmaksas Čehijā ir apmēram EUR 3 000. Tā dēļ ES mazajiem uzņēmumiem nāktos izbeigt darbību, savukārt rotaļlietu testēšana Ķīnā negarantētu to drošību. Atbildībai jāgulstas uz importētājiem un ražotājiem, taču nekādā ziņā uz neregulētiem testēšanas centriem visā pasaulē. Apsveicu vecākus par šo dāvanu no mums.

  Hiltrud Breyer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es neatbalstīju kompromisa grozījumu par rotaļlietām. Joprojām saglabājas pārāk daudz drošuma plaisu, jo īpaši attiecībā uz ķimikālijām. Toksīni nedrīkst atrasties bērnu rokās, pat ne vismazākajos daudzumos. Šodienas lēmums izraisa vilšanos, un tam trūkst arī mērķtiecības. Papildus tam, ka pastāv pārāk daudz plaisu, nav arī viennozīmīga aizlieguma attiecībā uz visiem smagajiem metāliem un alergēnām smaržvielām, turklāt nav arī skaidru mērķu attiecībā uz troksni. Ir nožēlojami, ka mēs esam tik gļēvi tad, kad runa ir par mūsu bērnu drošumu.

Pirmā lasījuma nevērīgā pabeigšana neprātīgā steigā, lai pieņemtu lēmumu tikai tādēļ vien, lai radītu iespaidu, ka visas rotaļlietas zem Ziemassvētku eglītes nākamnedēļ būs drošās, ir pilnīgi absurda un ļoti bezjēdzīga. Ir panākti noteikti uzlabojumi, taču visiem ir skaidrs, ka runa ir par 20 gadu vecu direktīvu, kura ir jāpārskata. Īsumā jāsaka šādi: daudz skaļu vārdu, bet pārāk maz būtiska satura. Atbildību nevar uzvelt ražotājiem, atbildība pieņemt skaidrus tiesību aktus gulstas uz mums!

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Es nobalsoju par Marianne Thyssen ziņojumu.

RAPEX ir vairāk nekā tikai pieci burti: tā ir Kopienas ātrās ziņošanas sistēma, kas patērētājiem sniedz brīdinājumus par bīstamiem patēriņa produktiem.

2006. gadā, pateicoties ātrajai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, no 924 brīdinājumiem, ko saņēma sistēma, 221 brīdinājums bija par rotaļlietām. Brīdinājumi par rotaļlietām galvenokārt attiecās uz ievainojumu risku bērniem vai uz draudiem, ka varētu rasties dažādas alerģijas un veselības problēmas — jo īpaši tiem, kas cieš no alerģijas.

Esmu priecīga, ka Parlaments šodien nobalsoja par šo direktīvu, jo šie fakti liecina, ka tā tiešām ir ļoti nepieciešama. Ar šodienas balsojumu par šo direktīvu Eiropas Parlaments ir spēris svarīgu soli tādā jomā kā rotaļlietu drošība un bērnu veselība un drošības aizsardzība, modernizējot rotaļlietu direktīvu, kura tagad ir 20 gadus veca.

Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka šim procesam Eiropas Parlamentā seko arī apmeklētāju grupa no Slovākijas, kurus es laipni sveicu un novēlu patīkamu uzturēšanos šeit, Eiropas demokrātijas mītnē.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti priecīga, ka balsojums par Rotaļlietu drošuma direktīvu notika,— vienkārši tādēļ, ka tad, ja vēlamies raidīt visai pasaulei stingru vēstījumu par rotaļlietām un rotaļlietu drošumu, tas jādara Ziemassvētku laikā. To atliekot, šis vēstījums vairs nebūtu tik konkrēts. Šajā gada laikposmā cilvēki domā par rotaļlietām.

Arī šogad tāpat kā pagājušajā gadā miljoniem Ķīnā ražotu rotaļlietu tika izņemtas no tirgus. Ar tām saistītās problēmas, kas bijušas svins, arsēns, dzīvsudrabs un PCB, ir ļoti nopietnas, un nav svarīgi, kam rotaļlieta paredzēta — vai tā ir grāmata vai arī kaut kas, ar ko var braukt vai darīt jebko citu, — es kā māte zinu, ka agrāk vai vēlāk tā var nonākt bērnam mutē. Tādēļ attiecībā uz rotaļlietām mēs nevaram būt pārāk piesardzīgi, bet es esmu priecīga, ka esam šo vēstījumu raidījuši tagad.

- Ziņojums: Thomas Mann (A6-0424/2008)

  Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Vēlos savam kolēģim Mann kungam pateikties par viņa ziņojumu. Mēs zinām, cik svarīgi ir pieņemt noteikumus un likvidēt barjeras studentu un darba ņēmēju mobilitātei, kuri pārceļas, reaģējot uz piedāvājumu un pieprasījumu ES darba tirgū.

Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai atvieglos apmācības kvalifikāciju pārcelšanu, atzīšanu un uzkrāšanu. Šos kredītpunktus piešķirs par kvalifikāciju, kas iegūta ar dažādiem apmācības veidiem visos līmeņos saistībā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai.

Līdz ar mūsu apstiprinājumu mēs esam spēruši soli ceļā uz plašāku atbalstu mūžizglītībai un augstāku līmeni tādās jomās kā nodarbinātība, atklātība, mobilitāte un darba ņēmēju un personu, kas apmeklē izglītības kursus, sociālā integrācija. Tas tādēļ atvieglos elastīgu, individuālu pieeju izstrādi, kā arī tādu izglītības kvalifikāciju atzīšanu, kas iegūtas gan oficiālajā, gan neformālajā izglītības sistēmā.

- Ziņojums: Marianne Thyssen (A6-0441/2008)

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Vēlos vispirms pateikties Thyssen kundzei, kurai mums jāpateicas par to, ka esam panākuši atzinīgi vērtējamu kompromisu, kas ļaus mūsu bērnus aizsargāt pret nevēlamiem materiāliem rotaļlietās un kas vienlaikus neradīs nekādu kaitējumu ražošanas uzņēmumiem.

Jūs jau varētu zināt, ka esmu pilnībā atbalstījis ierobežojumus alergēnu vielu izmantošanai rotaļlietās, — es pats esmu četru bērnu tēvs un ne vienmēr esmu domājis par ikvienas bērnu paņemtās rotaļlietas drošumu. Vecāki Eiropā nereti paļaujas uz pieņēmumu, ka tad, ja rotaļlieta ir veikalos, tā bērniem nebūs kaitīga. Tādēļ esmu priecīgs, ka esam kopīgi strādājuši, lai pieņemtu stingrākus pasākumus un nodrošinātu, ka veikalos nonāk tikai tās rotaļlietas, kuras ir piemērotas bērniem, jo bērni patiešām ir vismazāk aizsargātā patērētāju grupa.

Līdz pat 80 % no rotaļlietām, kas atrodas ES tirgū, tiek importētas, un jānorāda, ka 2007. gadā miljoniem Ķīnā ražotu rotaļlietu tika izņemtas no tirgus, jo tās neatbilda Eiropas standartiem. Pašreizējā preču aprite nozīmē, ka mums ir jāpārskata normas par preču laišanu tirgū un par to atbilstības pārbaudi.

- Ziņojums: Christian Ehler (A6-0494/2008)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) (runas sākumu nevarēja dzirdēt) noguldījumu garantija, ko Eiropas Parlaments ierosināja ļoti elastīgā veidā un par ko es nobalsoju, ir skaidra. Mēs vēlamies saskaņot minimālo aizsardzības līmeni mazajiem noguldītājiem, garantējot noguldījumus līdz EUR 50 000, un mēs vēlamies ieviest īsu termiņu noguldījumu izmaksāšanai, lai noguldītāji pat krīzes laikā varētu saņemt skaidru, savlaicīgu un pareizu informāciju par to, kāds ir viņu bankas noguldījumu stāvoklis. Tas ir nepieciešams pasākums, jo noguldītāji savus noguldījumus no bankām, kuras ir labā stāvoklī, haotiski pārskaita uz bankām, kas izglābušās, saņemot valdības garantijas. Šis priekšlikums ir vienīgais veids, kā atjaunot mazo noguldītāju uzticību un stabilizēt bankas pakalpojumu tirgu. Es vēlētos, lai šī garantija attiektos arī uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem ir neaizstājama loma sabiedrībā visā Eiropā, taču krīzes laikā pret tiem izturas vissliktāk.

– Rezolūcijas priekšlikums: par Padomes pieeju OLAF regulas pārskatīšanai (B6-0627/2008)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par rezolūciju par OLAF, jo pilnībā piekrītu Parlamenta aicinājumam palielināt OLAF neatkarību. Šajā ziņā patiešām kaut kas ir steidzami jādara. Pašlaik, ja visu ņem vērā, OLAF faktiski nav nekas cits kā viens no Komisijas ģenerāldirektorātiem, un politiskā atbildība par to gulstas uz Komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Tas nav labākais lietu stāvoklis. Lai gan OLAF varbūt ir operatīvā brīvība, tam ir tikai hibrīda statuss un tas ir jāmaina. Labi.

Plašāk runājot, es uzskatu, ka veids, kādā Eiropas iestādes rīkojas ar lielajām naudas summām, kas iegūtas no nodokļiem, vienmēr ir paviršs. OLAF ir nepieciešami vismaz tie līdzekļi, cilvēkresursi un atbildība, kas vajadzīgi, lai izbeigtu šādas situācijas nepārprotami noziedzīgos aspektus. Ciktāl runa ir par devīgo attieksmi attiecībā pret līdzekļu likumīgu tērēšanu, domāju, ka mums pašiem nāksies sevi apturēt.

- Ziņojums: Javier Moreno Sánchez (A6-0437/2008)

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par šo pārsteidzoši lielisko ziņojumu par FRONTEX, jo varu tikai paust savu atzinību par tajā izteikto aicinājumu stiprināt šo iestādi. Manuprāt, cīņai pret nelegālo migrāciju jābūt Eiropas Savienības galvenajai prioritātei, un šajā ziņā nolīgumi, ko FRONTEX noslēgusi ar trešo valstu iestādēm, patiešām ir ļoti svarīgi. Atzinīgi jāvērtē tas, ka šajā ziņojumā mēs lietas saucam īstajos vārdos un ka tiek kritizēta kandidātvalsts Turcijas nepieņemamā attieksme.

Pēc manām domām ir pilnīgi skaidri jāpasaka, ka tādas trešās valsts iestāžu kā Turcija, kas ir ne vairāk un ne mazāk kā kandidātvalsts, aktīvajai atteikšanās sadarboties ar FRONTEX ir jārada tiešas sekas attiecībā uz politiskajām un ekonomiskajām attiecībām starp Savienību un minēto valsti, proti, ir jāaptur pievienošanās sarunas ar Eiropai nepiederošu valsti Turciju.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es par Moreno Sánchez ziņojumu nobalsoju ar dažām iebildēm. Pavisam atklāti jāsaka, ka attiecībā uz šo ziņojumu man bija samērā pieticīgas cerības, ņemot vērā politkorektuma noskaņojumu, kas parasti valda Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Tomēr man jāsaka, ka ziņojums ir līdzsvarots un tajā patiešām tiek aplūkotas vairākas problemātiskas jomas, tostarp sadarbības trūkums vai — es pat teiktu — sabotāža no tādu trešo valstu puses kā Lībija un Turcija.

Protams, Turcijas gadījumā ir nožēlojami, ka kandidātvalsts tik uzkrītošā veidā nepilda savus pienākumus. FRONTEX — un šajā ziņā ziņojums nav pietiekami apmierinošs — ir jāizveido par efektīvu instrumentu cīņā pret nelegālo migrāciju, kā arī cīņā pret starptautisko noziedzību un narkotiku un ieroču tirdzniecību.

- Ziņojums: Gianluca Susta (A6-0447/2008)

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par Susta kunga ziņojumu, jo viltošana, protams, ir nopietna problēma un mums iesniegtajā tekstā ir daudz kā saprātīga.

Es pilnībā piekrītu ziņojuma 30. punktam, kurā mums tiek atgādināts, ka, es citēju, „Turcija kļūs par īstu kandidāti uz pievienošanos tad, ja tā būs spējīga transponēt acquis communautaire un nodrošināt pilnīgu IĪT ievērošanu savā teritorijā”. Mēs no tā varam tikai secināt, ka Turcija nav pilnībā piemērots pievienošanās kandidāts, un es to ņemšu vērā.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka mēs visi šajā ļoti pilnajā Parlamentā esam vienisprātis par to, cik svarīgs ir intelektuālais īpašums — ne vien zināšanu ekonomikai, bet arī tā nopietnā kaitējuma dēļ, kas var tikt nodarīts patērētājiem visā Eiropā, piemēram, ar viltotām zālēm, viltotiem pārtikas produktiem un viltotām automašīnu rezerves daļām.

Man bija daži reāli iebildumi pret sākotnējo rezolūciju, kurā pārāk liela uzmanība tika veltīta patērētājiem. Mēs būtu varējuši nonākt tādā absurdā situācijā, kurā uz robežām pārmeklētu ceļotājus un viņiem atņemtu datorus, MP3 atskaņotājus un iPod ierīces, lai tajos meklētu potenciālu viltotu materiālu. Paldies Dievam, ka Zaļie nāca klajā ar saprātīgāku alternatīvu un Ziemassvētku kompromisa garā bija gatavi atsaukt nepamatoto grozījumu attiecībā uz uzņēmumu kritiku. Kopumā mēs labprāt nobalsojām par šo rezolūciju.

Es tagad esmu sasniedzis savas ambīcijas runāt tukšā Parlamentā un noslēgumā vēlos visiem, kas vēl ir šeit, novēlēt ļoti priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

- Ziņojums: Antonio López-Istúriz White (A6-0460/2008)

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos Jums novēlēt priecīgus Ziemassvētkus.. Jūs neesat pilnīgi tukšā Parlamentā.

Es nobalsoju par López kunga ziņojumu par pieaugušo aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu ietekmi, jo es no pieredzes zinu, ka tas ir vajadzīgs, kā arī tādēļ, ka es ceru, ka tas būs viens solis tuvāk tai dienai, kad mēs Eiropā varēsim vērot patiesu mobilitāti. Šajā ziņā runa ir par pieaugušajiem, kuri kaut kādā ziņā saistīti ar tiesas situāciju. Daudzos gadījumos tie bieži vien ir ļoti neaizsargāti cilvēki, un dažos gadījumos tie ir tiesas aizbildnībā vai cilvēki ar invaliditāti. Taču tad, ja mēs šajā ziņā varētu panākt progresu, tas ļautu tuvoties dienai, kad sociālās palīdzības saņēmēji varēs savu atbalstu ņemt sev līdzi, lai arī viņi varētu pārvietoties pa Eiropu tāpat kā darba ņēmēji.

- Ziņojums: Nirj Deva (A6-0445/2008)

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju pret Deva kunga ziņojumu par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās un to darīju viena punkta dēļ, proti, tā punkta dēļ, kurā teikts, ka mums jāspēj īstenot gan profilaktiskas, gan reaģējošas iniciatīvas, kas kā absolūti galēju līdzekli var paredzēt pat militāra spēka lietošanu.

Tā ir Buša doktrīna — varbūt citi šajā Parlamentā nepazina, ka tā ir Buša doktrīna, kuras dēļ mēs nonācām Irākā, taču tas tā ir. Sarah Palin tika kritizēta par to, ka nezināja, kas ir Buša doktrīna, bet es gribētu zināt, vai EP deputāti ir sapratuši, ka mēs šodien tikko balsojām par Buša doktrīnu.

  Luisa Morgantini, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es parasti neizmantoju šo demokrātisko instrumentu, proti, balsojumu skaidrojumus, un šodien to daru pirmo reizi savas grupas vārdā.

Paskaidrošu, ka man ar nožēlu jāsaka, ka mēs šodien nobalsojām pret ziņojumu, ko es pati palīdzēju izstrādāt — gan kā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja, gan kā Attīstības komitejas locekle. Tas tiešām ir labs ziņojums, un es vēlos silti pateikties Deva kungam un Attīstības komitejai par darbu, ko tie veikuši.

Mēs faktiski piekrītam lielākajai daļai teksta: konfliktu analīzes iekļaušana sadarbībā, atbalsts pilsoniskajai un vietējai sabiedrībai, vieglo ieroču izplatīšanās apkarošana, rīcības kodeksa nepieciešamība karavīriem un policijai, atsauces uz reproduktīvo veselību, pārredzamība dabas resursu izmantošanā un atbalsts bēgļiem. Konkrētāk, ziņojumā ir uzsvērta arī dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana. Kādēļ tad mēs nobalsojām pret to? Iemesls ir vienkāršs: tādēļ, ka tā dažos punktos attīstības palīdzībā tiek mēģināts iekļaut militāro sastāvdaļu.

Pieņemot regulu un attīstības sadarbības instrumentu, Parlaments, Attīstības komiteja un Mitchell ziņojums ļoti skaidri noteica, ka attīstības līdzekļus nedrīkst izmantot, lai finansētu militāros tēriņus. Tādēļ arī valsts stratēģisko dokumentu kontekstā mūsu Parlaments cenšas nodrošināt, lai attīstības resursi netiktu piešķirti drošības operācijām.

Kādēļ mūsu dažādajās rezolūcijās būtu vajadzīgas šādas pretrunas? Attīstības līdzekļi ir jāizmanto attīstībai — izglītībai, veselības aprūpei, lauksaimniecībai, vietējām kopienām un sieviešu organizācijām. Sadarbības resursi ir pārāk mazi, lai izskaustu nabadzību un netaisnību un lai stiprinātu mieru, tādēļ militāro sastāvdaļu nedrīkst iekļaut.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0504/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES ir nolēmusi izveidot „jaunu mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs („Pārtikas mehānisms”)” un ir apstiprinājusi kopsummu EUR 1 miljarda apmērā trīs gadu laikposmam.

Sākotnēji „Pārtikas mehānismu” tika ierosināts finansēt no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2. izdevumu kategorijas (Lauksaimniecība) rezerves, bet pēc tam — pārskatot DFS 4. izdevumu kategorijas (Ārējās darbības) maksimālo apjomu. Tomēr galu galā tika nolemts, ka to finansēs no elastības instrumenta un ārkārtas palīdzības rezerves, kā arī 4. izdevumu kategorijā veicot līdzekļu pārvietošanu no stabilitātes instrumenta.

Šīs iniciatīvas finansēšanai ir jāgroza Iestāžu nolīgums, lai ārkārtas palīdzības rezervē 2008. gadā pieejamos līdzekļus palielinātu līdz EUR 479 218 000 (pašreizējās cenās).

Lai gan saistībā ar šo iniciatīvu izvirzītos mērķus mēs vērtējam pozitīvi, vēlamies atkārtot, ka to nedrīkst padarīt par vienkāršu līdzsvarošanas pozīciju vai nosacījumu, kas ļautu ES uzspiest vienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā vai ekonomisko partnerattiecību nolīgumus ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu. To nedrīkst arī izmantot tam, lai slēptu ES attīstības palīdzības samazināšanu vai milzīgās summas, kas padarītas pieejamas bruņošanās sacensības atjaunošanai un starptautisko attiecību militarizēšanai, ko veicina ES.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0474/2008)

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis jaunais budžeta grozījumu projekts attiecas uz ES Solidaritātes fonda līdzekļu (apmēram EUR 7.6 miljonus, lai palīdzētu segt zaudējumus EUR 176 miljonu apmērā) piešķiršanu Kiprai pēc ārkārtīgi liela sausuma laikposma.

Tomēr Komisija norāda, ka „ņemot vērā, ka tika konstatēts apropriāciju pārpalikums 13 04 02. pozīcijā „Kohēzijas fonds”, nebūs nepieciešamas jaunas maksājumu apropriācijas, lai finansētu maksājumus Kiprai no ES Solidaritātes fonda”. Citiem vārdiem, finansējums, kas vajadzīgs, lai palīdzētu novērst šīs dabas katastrofas sekas, nāks no kohēzijas politikas.

„Apropriāciju pārpalikums” Kohēzijas fondā radās (starp daudziem citiem iemesliem) tādēļ, ka „kohēzijas” valstīs notika kavēšanās attiecībā uz programmu īstenošanu. Tādēļ tā vietā, lai piemērotu „solidaritātes” koncepciju, kas var būt ļoti neizdevīga ekonomiski mazāk attīstītām valstīm, mums bija jāpieņem lēmumi, kas nepieļautu to, ka pastāvīgi netiek pienācīgi īstenota strukturālā un kohēzijas politika.

Kā esam darījuši jau agrāk, mēs vēlamies pievērst uzmanību arī tam, ka ir nepieciešams paātrināt Solidaritātes fonda mobilizācijas procedūras, lai nodrošinātu, ka reģionālajām katastrofām joprojām var saņemt palīdzību, un lai konkrēti atzītu tādu dabas katastrofu īpašo raksturu kā tās, kas notiek Vidusjūras reģionā, piemēram, sausums un ugunsgrēki.

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0493/2008)

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pārtikas cenu pieaugums jaunattīstības valstīs ir ārkārtīgi svarīga problēma, kurai nepieciešama strauja ES rīcība, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tādēļ Parlaments šajā ziņojumā ierosina finansēt mehānismu ātrai reaģēšanai uz šīs situācijas sekām, šim nolūkam paredzot EUR 420 miljonus. Konkrētāk, tiek plānots izmantot Elastības instrumentu, kas paredzēts 2006. gada Iestāžu nolīgumā. Minētajā nolīgumā ES paredzēja iespēju izmantot Elastības instrumentu, lai varētu finansēt konkrēti noteiktus izdevumus, ko neļauj finansēt maksimālie apjomi, kuri pieejami vienā vai vairākās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijās.

Aplūkojamā situācija pilnībā atbilst institucionālajām prasībām, un nav pilnīgi nekādu šaubu, ka tā atbilst ES solidaritātes politikai. Tādēļ, ievērojot situācijas smagumu, lēmumu pieņēmēji nav uzdevuši nekādus jautājumus.

Laiks negaida, un mēs, ātri rīkojoties un reaģējot, varētu novērst to, ka negadījums pārtop par humānu traģēdiju ar neaprēķināmām sekām šo iedzīvotāju turpmākajai attīstībai.

- Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0481/2008)

  Derek Roland Clark (IND/DEM), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija nobalsoja par šo ziņojumu, jo valstu valdībām tiks atdoti atpakaļ EUR 4,9 miljoni neiztērētu apropriāciju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pašreizējā finanšu laikposmā (2007. un 2008. gads) Solidaritātes fonds ir ticis mobilizēts deviņas reizes (Vācija: EUR 166.9 miljoni; Apvienotā Karaliste: EUR 162.3 miljoni; Grieķija: EUR 99 miljoni; Francija: EUR 17.1 miljons; Ungārija: EUR 15 miljoni; Slovēnija: EUR 8.2 miljoni, un Kipra: EUR 7.6 miljoni), un kopējais apjoms sasniedza apmēram EUR 477.3 miljonus, salīdzinot ar maksimālo apjomu, kas noteikts EUR 1 miljards gadā.

Neapšaubot to, ka šāds atbalsts patiešām ir vajadzīgs — un neapspriežot šī atbalsta aktivizēšanas un saņemšanas procedūru (kas ir pārāk ilga) —, pastāv jautājums par mobilizēto līdzekļu izcelsmi, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo budžeta grozījumu projektu.

Citiem vārdiem, lai gan nevar apšaubīt to, ka dabas katastrofu gadījumā ir nepieciešams sniegt atbalstu, šo līdzekļu izcelsme ir apšaubāma, jo vairāk tad, ja tie tiek „atvilkti” no kohēzijas politikas, nevis, piemēram, no apropriācijām, kas piešķirtas pakāpeniskai ES militarizācijai. Mēs uzskatām, ka kohēzijas politika iz jāaizsargā.

Visbeidzot, kā esam darījuši arī citkārt, mēs vēlamies uzsvērt, ka Solidaritātes fondā ir nepieciešamas izmaiņas, lai paātrinātu tā mobilizācijas procedūras, vienlaikus nodrošinot, ka reģionālajām katastrofām joprojām var saņemt palīdzību, un konkrēti atzīstot tādu dabas katastrofu īpašo raksturu kā tās, kas notiek Vidusjūras reģionā, piemēram, sausums un ugunsgrēki.

- Padomes grozītais Eiropas Savienības 2009. gada vispārējā budžeta projekts

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Partija „Jūnija saraksts” uzskata, ka ir iespējams uz pusi samazināt dalībvalstu iemaksas ES. Lielākā daļa ES naudas tiek tērēta nevajadzīgām vai sociālekonomiski kaitīgām darbībām, ieskaitot lauksaimniecības politiku, Kohēzijas fondu, zivsaimniecības politiku un subsīdijas dažāda veida informēšanas kampaņām. Turklāt ir izdevumi, ko rada Eiropas Parlamenta pārvietošanās starp Strasbūru un Briseli un tādas iestādes kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kas būtu nekavējoties jāizformē.

Sevišķi lielus iebildumus rada lauksaimniecības politika. Nauda no patērētājiem aiziet pie ļoti bagātiem saņēmējiem. Lauksaimnieki no pasaules nabadzīgajām valstīm zaudē, jo tiem jākonkurē ar subsidētiem lauksaimniekiem no ES.

Dažādas ES iestādes nemitīgi cenšas pārliecināt dalībvalstis par to, cik svarīgi ir, lai tās samazinātu valsts tēriņus. Tajā pašā laikā šis Parlaments nemitīgi prasa palielināt izdevumus ES līmenī. Tas viss ir absurdi. Dalībvalstis valsts naudu tērē skolām, veselības aprūpei, pētniecībai, infrastruktūrai un sabiedrības neaizsargāto grupu atbalstam, bet lielākā daļa ES tēriņu aiziet neprātīgai lauksaimniecības politikai, nepareizi izmantotiem struktūrfondiem un tādu ES iestāžu finansēšanai, kuras jau sen bija jāslēdz.

Mūsu „nē” budžeta projektam ir jāinterpretē kā prasība krasi samazināt ES budžeta tēriņus un uz pusi samazināt iemaksas, ko dalībvalstis veic ES.

- Ziņojums: Jutta Haug, Janusz Lewandowski (A6-0486/2008)

  Kader Arif (PSE), rakstiski. – (FR) Mēs, Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā, ierosinājām un panācām, ka Kopienas 2009. gada budžetā tika iekļauta sagatavošanas darbība sociālā tūrisma attīstībai Eiropā.

Šis projekts atbilst konstatējumam, ka daudziem iedzīvotājiem ekonomisku iemeslu dēļ nav pieejama ceļošana un ka šī nevienlīdzība ir jānovērš, ikvienam nodrošinot ceļošanas pieejamību. Tomēr tas ir lietderīgs arī tādā ziņā kā teritoriālā plānošana un vietējā attīstība.

Sociālo apmaiņu apvienojot ar vietējo attīstību un nodrošinot piekļuvi tiem sabiedrības locekļiem, kuriem došanās ceļojumos rada grūtības, sociālais tūrisms ļauj tūrisma nozarei gūt lielāku peļņu. Tas tādēļ sniedz iespējas attīstīt ārpussezonas tūrismu, jo īpaši reģionos, kur šo nozari raksturo ļoti sezonāla darbība, un veicina pastāvīgāku darbavietu izveidi šajā ekonomikas nozarē. Tādējādi sociālais un kopienu tūrisms ilustrē to, ka patiešām pastāv starpnozare starp izklaides tirgu un kredītnespējīgo ekonomiku un ka ekonomiskie aspekti nav nesaderīgi piekļuves nodrošināšanu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku. Šī nozare arī palīdz stiprināt Eiropas pilsonību, nodrošinot apmaiņu starp Eiropas pilsoņiem.

Tas pierāda šīs nozares svarīgumu gan ekonomiskās peļņas, gan valsts resursu ziņā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan ekonomiskās prognozes liecina par recesiju dažādās dalībvalstīs (no kurām dažas jau nonākušas tehniskā recesijā), Padome un Parlaments pieņem ES 2009. gada budžetu, kurš maksājumu ziņā ir mazāks nekā 2008. gada budžets.

Tomēr, ja mēs pašreizējo 2009. gada budžeta projektu salīdzinām ar maksimālo apjomu, kas daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam noteikts šim gadam — kurš, kā mēs toreiz teicām, neatbilda tam, lai garantētu „ekonomisko un sociālo kohēziju” paplašinātajā 27 valstu ES —, tad situācija ir vēl sliktāka, jo šajā budžetā pietrūkst apmēram EUR 8 miljardi!

ES 2009. gada budžets, rēķinot procentos no Kopienas NKI (nacionālais kopienākums), ir viszemākais (0,89 %) kopš Portugāles pievienošanās Eiropas Ekonomikas Kopienai.

Parlaments, lai gan izsaka „bažas”, jo īpaši par „ekonomikas lejupslīdes iespējamo ietekmi uz ES iedzīvotājiem”, maksājumu „ārkārtīgi zemo” līmeni un apropriāciju īstenošanu kohēzijas politikā, tomēr atbalsta šo budžetu. Tā pamatā ir mēģinājums, neapšaubot pamataspektus, uzlabot tā tēlu starp darba ņēmējiem un cilvēkiem dažādajās valstīs, cerot, ka nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nākamā gada jūnijā viss notiks, kā plānots.

Tādēļ mēs nobalsojām pret.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) 2009. gada budžets neatbilst visām mūsu vēlmēm, un tajā tikai daļēji tiek skartas jaunās problēmas un pastāvošās bažas. Tas atspoguļo agrāk pieņemtus mērķus un pieņēmumus un šajā ziņā atbilst nepieciešamajiem kritērijiem. Es nobalsoju par tā pieņemšanu. Tomēr es vēlētos pievērst jūsu uzmanību šādiem jautājumiem.

1. Ir labi, ka mēs palielinām finansējumu lauksaimniecības attīstības atbalstam jaunattīstības valstīs, kuras piedzīvo pārtikas trūkumu. Tomēr mums jāatceras, ka Eiropas Savienībā gandrīz 80 miljoniem cilvēku draud nabadzība un 43 miljoniem pilsoņu pastāv risks ciest no nepilnvērtīga uztura.

2. Neraugoties uz KLP, lauksaimnieku ģimeņu ienākumi ir ievērojami zemāki nekā ģimenēm, kas sevi uztur citādā veidā.

3. Eiropā mēs varam novērot lauksaimniecību sistemātisku krahu un bankrotu. Samazinās lauksaimniecības produktu krājumi, un tas rada draudus pārtikas apgādes drošībai. Tomēr ir arī tādi, kas vēlas samazināt KLP izdevumus.

4. Gan kohēzijas, gan strukturālajā politikā ir pieminēta teritoriālā, ekonomiskā un sociālā kohēzija, kā arī attīstības līmeņu vienādošana un līdzvērtīgu iespēju radīšana attīstībai, jo īpaši nabadzīgākajos reģionos. Realitātē apgabali, kuros ir grūti lauksaimniecības apstākļi un kuros ir slikts infrastruktūras stāvoklis, sāk zaudēt savus iedzīvotājus.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski - (PL) Es atbalstīju, ka tiek pieņemts ziņojums, ko Jutta Haug un Janusz Lewandowski sagatavoja par ES 2009. gada budžeta projektu. Ir svarīgi, ka EP deputāti beidzot spēja panākt kompromisu ar Padomi attiecībā uz finansējumu Parlamenta prioritārajiem mērķiem, piemēram, cīņai pret ekonomikas lejupslīdi un pasākumiem ekonomikas izaugsmes, kohēzijas un nodarbinātības veicināšanai.

Parlaments palielinās finanšu resursus, kas paredzēti sociālajai un nodarbinātības politikai, proti, darbībām konkurences un kohēzijas veicināšanai. Šie izdevumi aptvers Sociālo fondu, kas saņems papildu EUR 135 miljonus, kā arī Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu. Pašreizējā sarežģītajā finanšu situācijā visā Eiropas Savienībā iniciatīvām veicināt attīstību un nodarbinātību ir ārkārtīgi liela nozīme, un tas ir jāatspoguļo 2009. gada budžetā. Atzinīgi jāvērtē tas, ka budžetā ir iecerēts paredzēt papildu līdzekļus palīdzības sniegšanai MVU.

Jaunattīstības valstis varēs rēķināties ar finansiālu palīdzību, kas tām ļaus novērst sekas, ko rada pēkšķi pārtikas cenu pieaugumi, un papildu EUR 1 miljardu paredzēs arī centieniem novērst badu jaunattīstības valstu pasaulē. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka Parlaments ir iecerējis ierobežot savus administratīvos izdevumus un panākt, lai šī summa nepārsniegtu 20 % no tā kopējiem izdevumiem.

- Ziņojums: Monica Maria Iacob-Ridzi (A6-0463/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Iacob-Ridzi kundzes ziņojumu par Eiropas darba mobilitātes rīcības plānu (2007–2010).

Vēlme izveidot īstu Eiropas darba tirgu liek mums pielāgot valstu tiesību aktus un izskaust birokrātiskās procedūras, kas dažreiz kavē darba ņēmēju mobilitāti. Savienībai ir svarīga loma valstu sociālās drošības sistēmu saskaņošanā un papildu pensijas tiesību pārcelšanas panākšanā. Turklāt ir svarīgi, lai tiktu īstenoti centieni palielināt pilsoņiem paredzētās informācijas līmeni, ne vien pilnveidojot EURES portālu, bet arī ar Eiropas informācijas kampaņām.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan šajā ziņojumā ir iekļauti dažādi ieteikumi, ko mēs atbalstām, tie visi ir izdarīti liberālā kontekstā. Tas attiecas uz darba mobilitātes koncepcijas iekļaušanu, jo īpaši tajās politikās, kuras attiecas uz iekšējā tirgus izveidi, aizmirstot par to, ka šādas politikas nenodrošina pienācīgu aizsardzību darba ņēmējiem.

Tomēr kopā ar šiem pieņemamajiem ieteikumiem ziņojumā tiek uzsvērta Lisabonas stratēģijas ekonomiskā un sociālā dimensija, aizmirstot, ka šajā stratēģijā ir iekļautas visliberālākās politiskās nostādnes, kuras ir Eiropas Savienībai un kuru dēļ jau ir tikuši izvirzīti tādi priekšlikumi kā bēdīgi slavenā Bolkestein direktīva, tā saucamā fleksidrošība un Padomes priekšlikums par Darbalaika direktīvu.

Tādēļ šis ziņojums ir tikai vēl viens propagandas dokuments, ar kuru tiek mēģināts slēpt Eiropas Savienības antisociālo politiku un ignorēt neoliberālisma sekas, lai gan šis noslēpums jau ir nācis atklātībā. Pietiek paraudzīties uz pretrunām 15. un 16. punktā, un kļūs skaidrs, kādēļ es atturējos.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šķiet, ka pēc referentes domām galvenā problēma ir nevis juridisko un administratīvo šķēršļu likvidēšana Eiropas darba ņēmēju profesionālajai mobilitātei ES teritorijā, bet gan, tieši otrādi, tas apstāklis, ka šāda mobilitāte nav plaši izplatīta un — pats galvenais — obligāta. Tas, kas tiek piedāvāts, ir iedzīvotāju plaša mēroga sajaukšanās un Eiropas nāciju izzušanas paātrināšana. Runa ir par algu konkurenci, sociālo dempingu un algu lejupejošu saskaņošanu. Izveidojot Eiropas sociālās drošības karti ar ļoti izplūdušām robežām, tas, kas tiek panākts, ir valstu sociālās drošības sistēmu vājināšana un likvidēšana.

Pavaicājiet tām Francijas darba ņēmējām, kurām pirms dažiem gadiem tika piedāvāts saglabāt viņu darbavietas, ja viņas nolemtu visu pamest, lai dotos strādāt uz Rumāniju par dažiem simtiem euro mēnesī, ko viņas domā par jūsu mobilitāti.

Tādu problēmu atrisināšana kā nodokļu jautājumi un tas, kā pierobežas darba ņēmēji vai darba ņēmēji, kas strādājuši vairākās dalībvalstīs, iegūst sociālās tiesības, tiešām ir Eiropas Savienības kompetencē. Tomēr tās nedrīkst risināt uz sociālās nedrošības rēķina.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Darba mobilitāte ir viens no galvenajiem aspektiem Lisabonas stratēģijas īstenošanā, taču tā tiek nemitīgi bloķēta ar dažādiem administratīviem, juridiskiem, nodokļu vai sociāliem šķēršļiem. Administratīvos šķēršļus parasti rada atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz darba tirgu, un par to galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis.

Es vēlētos vispirms izteikt savu vilšanos par to, ka dažas ES-15 valstis darba tirgū joprojām piemēro ierobežojumus pret darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm, neraugoties uz to, ka bailes no šo valstu pilsoņiem un valdībām nepamato nedz ekonomiski pētījumi, nedz statistikas dati.

Cilvēki nāk pie manis ar daudzām problēmām, ar kurām viņi satiekas, kad ārpus savas izcelsmes valsts cenšas izmantot savas mobilitātes tiesības. Viņiem saistībā ar mobilitāti jāsaskaras ar atteikumiem atzīt pieredzi attiecībā uz profesionālo attīstību un problēmām, kas saistītas ar sociālo drošību un pensijām, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Viens no galvenajiem šķēršļiem darba ņēmēju un viņu ģimeņu mobilitātei ir arī valodas barjeras, un dalībvalstīm tādēļ ir aktīvi jāatbalsta svešvalodu mācīšana, jo īpaši pieaugušajiem.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ar efektīvu plašsaziņas kampaņu palīdzību cilvēki var iegūt attiecīgo informāciju par EURES tīklu, kas nodrošinu vienotu kontaktpunktu darba ņēmēju mobilitātei Eiropā, TRESS tīklu vai SOLVIT instrumentu, kas palīdz atrisināt problēmas iekšējā tirgū un problēmas, kas saistītas ar darba ņēmēju mobilitāti.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo darba mobilitāte ir viena no pamattiesībām, kas ar Līgumu garantēta ES pilsoņiem. Tā tādēļ ir viens no Eiropas sociālā modeļa galvenajiem pīlāriem, kas ļauj sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus.

Es ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo papildus tam, ka tajā tiek vērsta uzmanība uz šķēršļiem, kas kavē pārvietošanās brīvību darba tirgū darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm, tajā ir iekļauti arī svarīgi aspekti, kas paredzēti, lai papildinātu Eiropas Komisijas iesniegto Eiropas darba mobilitātes rīcības plānu, piemēram, atbalsts programmām, ar kurām izglītības sistēma tiek piesaistīta darba tirgum, kvalifikāciju savstarpēja atzīšana un EURES tīkla paplašināšana.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi,

Es nobalsoju par Iacob-Ridzi kundzes ziņojumu par Eiropas darba mobilitātes rīcības plānu laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam. Es piekrītu uzskatam, ka profesionālā mobilitāte starp Savienības dalībvalstīm ir ļāvusi sniegt pozitīvu ieguldījumu Eiropas integrācijā: kā piemēru tam var minēt to, cik viegli, salīdzinot ar pagātni, var noteiktu laiku dzīvot un strādāt citā valstī, kā arī katru dienu pieaugošās iespējas piekļūt darba piedāvājumiem valstīs ārpus savas izcelsmes valsts. Tagad mums ir jācenšas pilnveidot normatīvo, administratīvo, fiskālo un sociālo situāciju, likvidējot birokrātiskās barjeras šajā nozarē. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienības rīcībā ir jāņem vērā sociālekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Eiropas Parlamenta decembra sesijā notika balsojums par Eiropas prasmju un mobilitātes rīcības plānu, ko bija iesniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

Darba ņēmēju mobilitāte ir atkarīga no tāda pamatprincipa kā personu brīva pārvietošanās iekšējā tirgū saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Kopā ar drošību tā ir viena no četrām pamatbrīvībām, uz kurām ir tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem.

Kopienas tiesību aktiem ir jāaizsargā migrējošie darba ņēmēji no tā, ka viņi zaudē sociālo aizsardzību, uz kuru viņiem ir tiesības. Šajā ziņā ir panākts ievērojams progress, taču mums joprojām jācenšas likvidēt administratīvos un juridiskos šķēršļus mobilitātei, kurus rada atsevišķās dalībvalstīs spēkā esošie īpašie tiesību akti.

Mobilitāte faktiski var kalpot par rīku, ar ko stiprināt Lisabonas stratēģijas ekonomisko un sociālo dimensiju. Mobilitāte var būt būtisks solis ceļā uz to, lai panāktu jaunu impulsu Eiropas sociālajā darba kārtībā un risinātu virkni jautājumu, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas, globalizāciju vai tehnoloģisko progresu.

Es atbalstu Eiropas prasmju un mobilitātes rīcības plānu, tostarp domu par informācijas un konsultāciju portāla izveidi, kurā varētu saņemt konsultācijas par visiem nodarbinātības mobilitātes aspektiem, piemēram, brīvām darbavietām, veselības aprūpi un sociālo apdrošināšanu, kā arī par kvalifikāciju un apmācības savstarpējo atzīšanu.

- Ziņojums: Ljudmila Novak (A6-0455/2008)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Lai gan mēs esam izstrādājuši daudz mūžizglītības stratēģiju, to īstenošana tomēr nav apmierinoša. Katrā valstī ir atšķirīgi apņēmības un tēriņu līmeņi. Diemžēl pozitīvās tendences saistībā ar valsts izdevumiem izglītības jomā ir palēninājušās. Pieaugušo izglītībai ir jāpiešķir atbilstoša budžeta daļa. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā nav atbilstoša. Ir nepieciešami lielāki centieni palielināt prasmju līmeni starp pieaugušajiem iedzīvotājiem un panākt elastību un drošību visā darba tirgū.

Darba devēji ir jāmudina nodrošināt saviem darba ņēmējiem izglītību un apmācību. Ir ieteicams ieviest tādus stimulus, kas darba ņēmējiem ar zemu prasmju līmeni ļautu piedalīties izglītības programmās. Īpaši nopietna uzmanība jāpievērš ilgtermiņa bezdarbniekiem, jo īpašu tiem, kas nāk no nelabvēlīgas sociālās vides, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jauniešiem no labošanas iestādēm, bijušajiem ieslodzītajiem un rehabilitētiem narkotiku lietotājiem.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Balsojuma skaidrojums attiecībā uz ziņojumu par programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu.

Mēs šodien nobalsojām par Novak kundzes (Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrāti, SL) patstāvīgo ziņojumu (A6-0455/2008) par programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu. Šajā ziņojumā ir iekļauti daudzi konstruktīvi ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti, lai dalībvalstīs sekmētu studentu un darba ņēmēju mobilitāti.

No otras puses, mēs nedomājam, ka ieteikumi, kuru mērķis ir ietekmēt dalībvalstu mācību programmas, ir saderīgi ar subsidiaritātes principu. Par sporta nodarbību stundu skaitu skolas nedēļā un to, vai valstu mācību programmās vajadzētu iekļaut plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, vislabāk var lemt pašas dalībvalstis.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Komisijas 2007. gada paziņojums „Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem” ir daļa no virknes ik pārgadu izstrādātiem progresa ziņojumiem par darba programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu. Tādēļ šajā ziņojumā tiek sniegts pārskats par panākto progresu un apskats par koordinācijas stāvokli izglītībā un apmācībā, ievērojot Lisabonas stratēģijas mērķus līdz 2010. gadam padarīt Eiropu par pasaules konkurētspējīgāko ekonomiku un Eiropā nodrošināt pilnu nodarbinātību.

Šis ziņojums sniedz vērtīgu priekšstatu par to, kādā stāvoklī atrodas dažādas izglītības iniciatīvas, gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas, kā arī tiek dokumentēti piemēroti līdzekļi un pasākumi tālāku uzlabojumu panākšanai. Tajā ir izklāstīti skaidri mērķi un objektīvi statistikas rādītāji un kritēriji.

Es pilnībā atbalstu centienus, kas veikti, lai mēs sasniegtu Lisabonas stratēģijā paredzēto galamērķi, un sniedzu šim ziņojumam atbalstu, ko tas pelnījis.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir iekļauti daži svarīgi un pieņemami ieteikumi, aicinot sniegt lielāku ekonomisko un sociālo atbalstu, veikt papildpasākumus un nodrošināt migrantu un minoritāšu integrāciju, uzsverot sporta svarīgumu izglītībā un uzsverot nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu pirmskolas izglītībai un skolotājiem un skolniekiem, jo īpaši pamatskolās un vidusskolās. Tomēr tajā tiek paists atbalsts Eiropas Komisijas priekšlikumiem, tostarp Lisabonas stratēģijai, kā arī tiek aicināts piemērot Boloņas procesu, nekādā mērā neņemot vērā tā praktiskās sekas.

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu „Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem”, ziņojumā tiek pieņemts ne vien priekšstats par sasniegto progresu un jomām, kurās progress vēl ir nepietiekams, bet tiek arī ierosināti pasākumi situāciju mainīt atbilstoši mērķiem, kas ne vienmēr ir pilnībā atbilstoši, jo tajos tiek pieņemta un uzsvērta neoliberālisma piemērošana izglītībai. Tas tādēļ ir politisks paziņojums, kuru var uzskatīt arī par ceļa karti turpmākajiem gadiem. Tāpēc mēs esam pilnībā pret.

Mēs nevaram pieņemt, piemēram, to, ka augstākās izglītības modernizēšana ietver Boloņas reformu pabeigšanu un lielāku līdzekļu piesaistīšanu no privātā sektora, jo īpaši tad, ja tiek slāpēta valsts nodrošinātā augstākā izglītība, kā tas notiek Portugālē.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja atkal vēlas iejaukties izglītības jomā. Mēs no partijas „Jūnija saraksts” vēlamies no jauna šajā Parlamentā uzsvērt, ka izglītības politika ir tāda politikas joma, par kuru atbildīgas ir dalībvalstis.

Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja kā vienmēr savos ziņojumos ir ļāvusies fantāzijai. Šajā ziņojumā atkal tiek izvirzīts jautājums par sportu skolās. Ziņojuma projekta 4. punktā ir teikts, ka mācību programmās sporta nodarbībām vajadzētu paredzēt vismaz trīs mācību stundas nedēļā.

Tas ir tikai vēl viens piemērs tam, kā ES politiķi un ierēdņi, dedzīgi vēloties centralizēt politisko spēku, mēģina iejaukties jebkurā jomā un jebkurā līmenī. Subsidiaritāte tiek piesaukta kvēlās runās, taču nekad netiek ievērota īstenotajā politikā.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Parlamentam ar šo jomu nav nekāda sakara, un tādēļ balsojām pret.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Izglītība un arodapmācība ir Lisabonas stratēģijas dzinējspēks. Visās dalībvalstīs būtu konsekventāk jāpiemēro vispusīgas stratēģijas un instrumenti mūžizglītības jomā, jo īpaši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra, Europass, pamatprasmju sistēma un ieteikumi mobilitātei un kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā. Dalībvalstu valdībām būtu ļoti dinamiski jādarbojas to politiku jomā, kuras attiecas uz izglītību. Lai gan Eiropas kvalifikāciju sistēmas saskaņošana notiks tikai 2010. gadā, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras paātrināta ieviešana visās dalībvalstīs palīdzētu mazināt grūtības, ar kurām pašlaik nākas saskarties ES pilsoņiem.

Studentu un pasniedzēju mobilitāte ir svarīgs profesionālās mobilitātes aspekts. Lielāka uzmanība jāpievērš tādām iniciatīvām kā Boloņas process un Comenius, Erasmus un Leonardo da Vinci programmas, kuras dod iespēju studēt ārvalstīs un kurās tiek uzsvērts profesionālās mobilitātes svarīgums nākotnē.

Sekmīgas izglītības sistēmas pamatā pirmkārt ir mācību programmu un mācīšanas kvalitāte. Mums ir mācību programmās steidzami jāievieš Eiropas pilsonības mācīšana, programmas, kas vērstas uz svešvalodu mācīšanu, patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām. Ir svarīgi, lai dalībvalstis piešķirtu atbilstošus resursus skolotāju sociālajai drošībai un jo īpaši svešvalodu skolotāju pieņemšanai darbā un apmācībai.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tad, ja mēs pasniedzēja profesiju nepadarīsim pievilcīgāku, izglītības sistēmā pietrūks augstas kvalitātes speciālistu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es nobalsoju par Novak kundzes ziņojumu par mūžizglītību zināšanām, jaunradei un jauninājumiem — darba programmas „Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu.

Es piekrītu viņas argumentam, ka rīcība izglītības un apmācības jomā ir pelnījusi sistemātisku atbalstu no Eiropas Savienības, īstenojot mērķtiecīgu politiku, jo īpaši nozarēs, kurās, kā teikts ziņojumā, ko Eiropas Komisija sniedza 2007. gadā, ir nepieciešami uzlabojumi. Starp tām ir mūžizglītība, valsts tēriņi un privātie ieguldījumi izglītībā, mācības pametušo skolnieku skaits, kas jau tagad ir pārāk augsts vidusskolu līmenī, un izglītības atbilstība darba tirgum. Turklāt es vēlos uzsvērt to, ka izglītība un apmācība, pētniecība, jauninājumi un zināšanu nodošana ir svarīgi jautājumi gan šodienas, gan rītdienas Eiropai un ka tiem tādēļ ir nepieciešami kopīgi centieni dalībvalstu un Kopienas līmenī.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE), rakstiski. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par Novak kundzes ziņojumu „Izglītība un apmācība 2010. gadam”. Es piekrītu, ka ir nepieciešams atbalstīt rentabilitāti un efektivitāti dažādajās izglītības sistēmās. Efektīvs veids, kā visiem bērniem, tostarp tiem, kas nāk no nelabvēlīgas vides, dot mūžizglītības iespējas, ir paaugstināt pirmskolas izglītības kvalitāti. Tālākajai sākumskolas un vidusskolas izglītībai ir jāatbalsta skolnieku un studentu radošā domāšana un to individuālo talantu un spēju attīstība, kuri viņiem palīdzēs iegūt darbu.

Specializētās apmācības jomā mums ir jāpalielina piedāvāto mācību priekšmetu kvalitāte un pievilcība un pirmkārt jādomā par ekonomiku, tā lai mācību process atbilstu darba tirgus vajadzībām ne vien visā ES, bet arī kādā konkrētā reģionā. Universitāšu izglītības jomā es atbalstu nepieciešamību modernizēt studiju spektru, lai tās atbilstu pašreizējām un nākotnē paredzamajām sociālekonomiskajām vajadzībām. Pieaugušo izglītības programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš to cilvēku atbalstam, kuriem darba tirgū ir visneizdevīgākais stāvoklis, kā arī to darba devēju atbalstam, kuri saviem darbiniekiem piedāvā mūžizglītības iespējas.

- Ziņojums: Marianne Thyssen (A6-0441/2008)

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. − (DA) Dānijas delegācija Eiropas Parlamenta Sociālistu grupā principā atbalsta to, ka noteiktiem rotaļlietu veidiem jāsaņem trešās puses sertifikāts, lai nodrošinātu, ka šie izstrādājumi atbilst ES normām. Tomēr šis grozījums nav formulēts tā, lai šo mērķi varētu īstenot, un šī grozījuma pieņemšana turklāt nozīmētu atteikties no visa kompromisa. Mēs vēlamies uzlabot drošuma prasības rotaļlietām un uzskatām, ka kopumā to vislabāk var sasniegt, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes panākto kompromisu.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Rotaļlietu drošuma direktīva ir ārkārtīgi svarīgs solis ceļā uz to, lai nodrošinātu mūsu bērnu drošību. Bija loti svarīgi paplašināt darbības jomu un precizēt tiesību aktus attiecībā uz tik svarīgu problēmu. Tādi aspekti kā ražotāju un importētāju atbildības paaugstināšana un aizliegto vielu skaita pamatota palielināšana pierāda rūpību, ar kādu šis jautājums izskatīts.

Man ir jāapsveic referente, kura, sekmīgi nosakot normas bērnu drošības nodrošināšanai, ir ņēmusi vērā šīs nozares mazo un vidējo uzņēmumu dzīvotspēju un stabilitāti.

Turklāt mums ir jādomā par dalībvalstu pieaugošo atbildību, kas izriet no šī tiesību akta. Lai sasniegtu šo direktīvas mērķi, proti, mūsu bērnu drošību, dalībvalstīm ir jāizpilda savas saistības, kas tagad ir palielinātas tādā ziņā kā tirgus uzraudzība.

Ievērojot Portugāles situāciju un secīgos uzraudzības trūkuma gadījumus, ko šajā ziņā pieļāvusi atbildīgā iestāde (kas pakļauta valsts kontrolei), es mudinu dalībvalstis pienācīgi pildīt to pienākumus. Progress, kas ar šo direktīvu panākts drošības jomā, ir jāpapildina ar efektīvu un atbildīgu uzraudzību no dalībvalstu puses.

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Rotaļlietām jābūt drošākām nekā citiem izstrādājumiem, jo bērni ir ļoti neaizsargāti patērētāji. Tomēr jau tagad Eiropas Savienībā pastāv bīstamas rotaļlietas. Mēs tādēļ varam priecāties par kompromisu, ko Parlaments un Padome panāca par tekstu, kurā rotaļlietu nozarei tiek noteikta virkne drošuma kritēriju, kuri jāizpilda, pirms rotaļlietu var laist Eiropas tirgū.

Tāpat kā daudzu citu kompromisu gadījumā arī šajā tekstā ir noteikta daļa panākumu un vilšanos.

Runājot par panākumiem, es vēlētos jo īpaši pieminēt prasību ražotājiem garantēt, ka to rotaļlietas nav kaitīgas bērna veselībai vai drošībai, robežvērtību palielināšanu toksiskiem metāliem, mazu detaļu izraisītas nosmakšanas un nožņaugšanas risku novēršanas palielināšanu un uz iesaiņojuma vai pašām rotaļlietām norādāmo brīdinājumu klasifikāciju.

Šie panākumi pamato to, ka nobalsoju par galīgo teksta variantu.

Attiecībā uz vilšanos papildus daudzajām atkāpēm no kancerogēnu, mutagēnu un toksisku vielu aizlieguma vēlos pieminēt atteikšanos no domas par sertifikāciju, ko veic neatkarīgas trešās puses. Es nobalsoju par šo noteikumu, taču to nepieņēma, un man par to jāizsaka nožēla.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − EP deputātes Thyssen priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rotaļlietu drošumu tiek ierosināts palielināt piemērojamos drošības pasākumus un ierobežot bīstamu smago metālu izmantošanu bērnu rotaļlietu sagatavošanā un ražošanā. Priekšlikuma mērķis ir pārskatīt pašreizējo direktīvu (88/378/EEK), to pilnībā pārveidojot, lai tā atbilstu specifikācijām, kas izklāstītas Lēmumā par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu.

Priekšlikuma mērķis ir paplašināt direktīvas darbības jomu attiecībā uz „dubultas lietošanas izstrādājumiem”, starp kuriem ir arī rotaļlietas, palielinot to izstrādājumu skaitu, uz kuriem attiecas minētā direktīva. Konkrētāk, lai novērstu apdraudējumu bērniem, tiek risinātas problēmas, kas attiecas uz aizrīšanās risku un ražošanas procesā izmantoto ķīmisko vielu regulējumu. Es pilnībā atbalstu šo sezonai atbilstošo priekšlikumu.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Marianne Thyssen ziņojumu par rotaļlietu drošumu, jo domāju, ka pieņemtais kompromisa teksts ļaus stiprināt rotaļlietu drošuma prasības, palielinot ražotāju un importētāju atbildību par to izstrādājumu tirdzniecību, kā arī palielinot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz tirgus uzraudzību.

Tomēr man jāizsaka nožēla par to, ka tika noraidīts Grozījums Nr. 142, kurā bija paredzēta prasība, ka rotaļlietas pirms to laišanas tirgū jāpārbauda kādā trešās puses laboratorijā, lai nodrošinātu to atbilstību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī direktīvas priekšlikuma mērķis ir ieviest labākas rotaļlietu drošuma prasības — galvenokārt attiecībā uz ķīmisko vielu izmantošanu un elektriskajām īpašībām. Ar šo jauno tiesību aktu tiek nodrošināta fizisko un mehānisko īpašību atbilstība, lai samazinātu noslāpšanas riskus. Tajā ir paredzēti arī pasākumi dalībvalstu veiktās tirgus uzraudzības pastiprināšanai un jauni pienākumi ražotājiem.

Tādēļ mērķis ir pilnveidot pastāvošo direktīvu, paturot prātā jaunos drošības riskus, kas var rasties līdz ar jaunu rotaļlietu veidu, kas varētu būt izgatavotas no jauniem materiāliem, attīstību un tirdzniecību.

Tomēr debatēs un balsošanā par šo direktīvas priekšlikumu radās daudz jautājumu. Balsojuma laikā nebija pieejamas Eiropas Komisijas garantijas, un tādēļ notika neliels incidents.

Turklāt ir daži eksperti, kuri ir satraukti par tādu prasību saglabāšanu, kas neliek pilnībā atteikties no kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai veselībai toksisku vielu (ko dēvē par „CMR vielām”) izmantošanas, lai gan ir noteikti jauni ierobežojumi.

Viedokļi atšķiras arī par metālu robežvērtībām, jo īpaši attiecībā uz arsēnu, kadmiju, hromu, svinu, dzīvsudrabu un alvu, kas ir ļoti toksiski un ko tādēļ nedrīkstētu izmantot tām rotaļlietu daļām, kas ir viegli pieejamas bērniem.

Mūsu grupa tāpēc nobalsoja pret.

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsojuma par Rotaļlietu drošuma direktīvas, lai protestētu pret šo nedemokrātisko procedūru, kurā Eiropas Parlaments tiek konfrontēts ar ziņojumiem, par kuriem vienošanās panākta neoficiālos trialogos un kuru dēļ tam ir liegts savu darbu veikt parastajā veidā.

Turklāt ierosinātajā direktīvā tiek demonstrēts piesardzības principa absurdums. Likumdevējs rada vienu normu pēc otras un vienu aizliegumu pēc otra, lai atvieglotu savu sirdsapziņu, bet bērni spēlējoties šīs normas padara par izsmieklu.

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Parlaments ir pieņēmis Rotaļlietu drošības direktīvu. Tā ir lieliska direktīva, kas uzlabo drošumu rotaļlietām, kas nonāk mūsu bērnu rokās. Tas ir sevišķi svarīgs solis laikā, kad mēs arvien vairāk dzirdam par negadījumiem, kuros iesaistītas rotaļlietas, piemēram, kad bērni norij slikti konstruētu rotaļlietu detaļas. Ir vērts uzsvērt, ka lielu daļu (apmēram 80 %) rotaļlietu Eiropas tirgū importē no Ķīnas.

Direktīvā ir izdevies patērētāju interešu grupu intereses saskaņot ar rotaļlietu ražotāju pārstāvju interesēm. Varu tikai priecāties, ka ir panākta vienošanās par to, kas man kā vecākam ir tik svarīgs tiesību akts. Labumu no šīs direktīvas gūs abas puses. Patērētāji būs droši, ka rotaļlietas, kas sasniedz Eiropas tirgu un nonāk viņu bērnu rokās, atbilst ļoti augstiem drošuma standartiem, ka tā ir brīvas no visām toksiskajām vielām un ka uz tām ir skaidri salasāmi brīdinājumi, kurus var izlasīt tie, kas pērk rotaļlietas.

Rotaļlietu nozarē tiek nereti uzsvērts, ka mēs nedrīkstam apdraudēt mūsu bērnu drošību, un šīs nozares pārstāvji tādēļ atbalsta ierosinātās izmaiņas. Tomēr šīs izmaiņas nedrīkst radīt draudus ražotāju stāvoklim Eiropas tirgū. Ar panākto vienošanos šiem uzņēmumiem tiks piešķirti vēl divi gadi, kuru laikā pielāgoties jaunajiem tiesību aktiem par ķīmiskajām vielām.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par direktīvu par rotaļlietu drošumu, jo tā ir vērtīgs uzlabojums. No vienas puses, tā lielākā mērā nodrošina rotaļlietu drošumu un tātad arī bērnu veselības drošību, nosakot jaunus aizliegumus attiecībā uz alergēnām vielām un CMR, smagajiem metāliem un sastāvdaļām, kas rada aizrīšanās risku.

No otras puses, tas ir arī sekmīgs un līdzsvarots kompromiss, kurā tiek ņemts vērā tas, ka ievērojams skaits no ES 2000 rotaļlietu izgatavotājiem ir piesardzīgi un atzīst savu kā ražotāju atbildību. Tie nedrīkst ciest tikai dažu importētāju bezatbildības dēļ.

Jo sevišķi ņemot vērā šo gada laiku, Rotaļlietu drošuma direktīva raida vēstījumu, ka Eiropas Savienība vēlas un spēj daudz efektīvāk aizsargāt patērētājus un viņu neaizsargātās atvases. Tomēr mums, iespējams, vajadzētu atcerēties, ka nekādi tiesību aktu daudzums nevar vecākus atbrīvot no viņu atbildības. Rotaļlietu drošuma direktīva viena pati nespēj garantēt, ka viss tas, kas atrodas dāvanu grozā, bērnam ir nekaitīgs.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es nobalsoju par Thyssen kundzes ziņojumu un biju priecīgs, ka varu to darīt, lai gan procesuālu problēmu dēļ galīgais balsojums gandrīz vai nevarēja notikt.

Rotaļlietām ir obligāti jābūt drošām, un attiecībā uz drošuma problēmām Eiropas Savienībai ir jābūt un tā arī ir līderis.

Ir svarīgi, lai būtu pilnībā aizliegts izmantot ķīmiskās vielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai veselībai. Lai gan ir noteikums, kas atsevišķos gadījumos paredz izņēmumus, to drīkst pieļaut tikai tad, kad saņemts Eiropas Zinātniskās komitejas stingrs atzinums.

Ir vietā arī tas, ka tiek aizliegtas alergēnas smaržvielas, un rotaļlietās tagad nedrīkstēs izmantot 55 šādas vielas.

Tāpat ir pieņemti arī ļoti stingri noteikumi, kas paredz maksimālos līmeņus attiecībā uz smagajiem metāliem.

Vecāki, kas šajos Ziemassvētkos pirks rotaļlietas varēs paļauties uz to drošumu. Pārskatītā rotaļlietu drošuma direktīva šo situāciju ievērojami uzlabos un būtu jau uzlabojusi, ja būtu spēkā šajā Ziemassvētku laikā.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Nav labāka pierādījuma kā zinātnisku datu iesniegšana. Rumānijas presē šodien tika publicēti rezultāti apsekojumam, ko veica Rumānijas Patērētāju aizsardzības birojs. Nesena apsekojuma laikā inspektori konstatēja, ka 90 % no pārbaudītajām rotaļlietām neatbilst standartiem.

Dažām rotaļlietām nebija nekādu lietošanas pamācību, un tām nebija norādīts vecums, no kura tās ieteicams lietot. Inspektori atrada rotaļu pistoles un zobenus, kurus viņi uzskatīja par bīstamiem. Citām rotaļlietām bija viegli atdalāmas mazas detaļas.

Saskaņā ar šī apsekojuma rezultātiem Ķīna ir galvenais bīstamo rotaļlietu avots, taču tā tomēr ir galvenais Eiropas Savienības piegādātājs. Šajā ziņā ir nepieciešami radikāli pasākumi, lai nodrošinātu mūsu bērnu labklājību.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Lai gan šis jaunais tiesību akts par drošām rotaļlietām ir solis pareizajā virzienā, tajā tomēr ir atstātas novārtā dažas iespējas. Tādēļ es šo ziņojumu neatbalstīju.

Piemēram, lai gan ir ierobežota dažu alergēnu smaržvielu un noteiktu tādu ķīmisku vielu izmantošana, kas cita starpā ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai veselībai, tās netiks aizliegtas pilnībā, bet to izmantošanu izbeigs pakāpeniski. Nav arī nekādu saistošu standartu attiecībā uz rotaļlietām, kas rada troksni.

Pozitīvi ir tas, ka no šī tiesību akta viedokļa rotaļlietu importētāji tiks pielīdzināti ražotājiem. Mazāk pozitīvi vērtējami direktīvas nekonkrētie uzraudzīšanas noteikumi attiecībā uz rotaļlietu drošuma standartu ievērošanu, jo ražotāji paši ir atbildīgi par drošuma aspektu.

Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic izlases testi, taču baidos, ka šis noteikums paredz pārāk maz saistību.

Drošuma uzraudzība tiek veikta izlases veidā, un līdz šim reāli nav nekāda Eiropas kvalitātes marķējuma, kas vecākiem ļautu pieņemt informētus lēmumus un tādējādi izvairīties no rotaļlietām, kas varētu būt kaitīgas viņu bērnu veselībai. Šo problēmu varētu atrisināt obligāta sertifikācija, ko veiktu neatkarīgas struktūras. Gan ASV, gan Ķīnā izstrādājumu drošumam tiek pievērsta ārkārtīgi liela uzmanība, un šajās valstīs nesen tika nobalsots par tādu tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem šādas pārbaudes tiktu padarītas par obligātām. Kādēļ Eiropa šajā ziņā atpaliek?

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Noteikumi, kas pastāv rotaļlietu drošuma jomā, bija jāaktualizē jau sen. Es šodienas balsojumu vērtēju atzinīgi. Bērnu drošībai ir jāpievērš ārkārtīgi liela uzmanība, un es ceru, ka rotaļlietu nozare to ņems vērā.

  Bernadette Vergnaud (PSE), rakstiski. – (FR) Man šķita, ka kompromiss par Thyssen kundzes ziņojumu ir pārāk nekonkrēts attiecībā uz drošuma noteikumiem un ķīmisku vielu klātbūtni rotaļlietās. Turklāt netika pieņemts grozījums, kas paredzēja, ka rotaļlietu atbilstība jāuzrauga neatkarīgām struktūrām, lai gan nav šaubu, ka bērnu drošībai ir dodama priekšroka pār vienas vai divu rūpniecisku grupu interesēm. Es vienmēr esmu atbalstījusi preču stingrāku uzraudzību kopumā un jo īpaši bērniem paredzētu preču gadījumā. No tā izriet, ka šī teksta galīgais teksts, kas izraisa vilšanos — tas neatbilst mūsu sākotnējiem mērķiem, pat ja tajā ir panākts neliels progress —, lika man atturēties no balsojuma.

- Ziņojums: Thomas Mann (A6-0424/2008)

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET), kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt studējošo pārrobežu mobilitāti un piekļuvi mūžizglītībai. Ar šādu sistēmu, proti, izmantojot ECVET, tiks pilnveidota mācīšanās sasniegumu nodošana, atzīšana un uzkrāšana. Eiropas Kvalifikāciju sistēma (EKS) jau nodrošina iespējas „pārtulkot” dažādos veidus, ar kuriem var novērtēt daudzās un dažādās kvalifikācijas, kas pastāv Eiropā. ECVET sniedz papildu „tulkošanas” un transponēšanas līdzekli, izmantojot vienotu metodoloģisko sistēmu, lai atvieglotu mācīšanās rezultātu pārcelšanu no vienas sistēmas citā. To, cik svarīgi ir ieguldījumi mūsu zināšanu ekonomikai Eiropā, nevar novērtēt par zemu, un šī pārrobežu metode izglītības rezultātu atzīšanai sniedz mums rīkus, kas nepieciešami, lai to izdarītu. Es pilnībā atbalstu šo priekšlikumu par minētās kredītpunktu sistēmas izveidi.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Profesionālā izglītība un apmācība ir joma, kas pēdējo gadu laikā kļuvusi sevišķi svarīga.

Ieviešot Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai, varēs attīstīt un paplašināt Eiropas sadarbību izglītības nozarē.

Tā ļaus arī uzlabot mobilitāti un kvalifikāciju pārcelšanu valstu līmenī starp dažādajām ekonomikas nozarēm un darba tirgū.

Profesionālā izglītība un apmācība ir svarīga daļa no Eiropas centieniem risināt sociālās problēmas, ko rada novecojošās sabiedrības, un panākt, lai tās stāvoklis atbilstu globālajai ekonomikai un varētu atrisināt ekonomikas krīzi.

Šī iemesla dēļ es domāju, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis apstiprinātu neoficiālo un neformālo izglītību, jo īpaši tad, kad laikā no 2009. līdz 2015. gadam krasi samazināsies profesionālās izglītības un apmācības absolventu skaits. Tomēr vienlaikus būtiski palielināsies nepieciešamība pēc darbiniekiem ar profesionālu kvalifikāciju, kuri varēs aizņemt vakances darba tirgū. Tādēļ es uzskatu, ka ir sevišķi svarīgi, lai Eiropas iestādes aktīvi atbalstītu partnerības starp dalībvalstīm un Eiropas uzņēmumiem šajā jomā, pamatojoties uz izmaksu dalīšanas sistēmu.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Profesionālās apmācības uzlabošana ir svarīgs līdzeklis tādu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai kā ekonomikas izaugsme, konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā kohēzija.

Ierosinātā Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) ir viena no vairākām iniciatīvām Eiropas līmenī apmācības jomā. Mācīšanās rezultāti ir ļoti dažādi, jo valstu izglītības un profesionālās apmācības sistēmas ievērojami atšķiras. ECVET nodrošina metodoloģisku sistēmu, kas aptver iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci, atrisina kredītpunktu pārcelšanas problēmu un visus šos aspektus saista ar kvalifikāciju kontekstu. Šī sistēma veicina darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un ļauj vieglāk panākt pārredzamību attiecībā uz ārvalstīs iegūtām profesionālām kvalifikācijām.

ECVET varētu būt vērtīgs rīks profesionālās izglītības un apmācības pielāgošanai darba tirgus vajadzībām, tomēr ar nosacījumu, ka tajā tiek ņemti vērā īpaši valstu un reģionālie apstākļi. Tai ir jāatbilst arī tam, kas vajadzīgs lietotājiem, proti, darba ņēmējiem un uzņēmumiem, ieskaitot MVU un Eiropas mazākās darbavietas. Šī sistēma atvieglo pārrobežu mobilitāti, kā arī piekļuvi mūžizglītībai tādā ziņā kā profesionālā apmācība un izglītība. Tai jādod iespēja cilvēkiem, kas iesaistās apmācībā, izvēlēties savus karjeras virzienus.

Es domāju, ka ECVET ieviešana būs svarīgs ieguldījums Eiropas darba tirgus izveidē, ja tiks likvidēti attiecīgie administratīvie šķēršļi.

- Ziņojums: Christian Ehler (A6-0494/2008)

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es piekrītu referenta izklāstītajai pieejai, kurā atspoguļotas tik daudzu Eiropas pilsoņu pašreizējās bažas.

Tas, ka ir bijusi koordinēta Eiropas rīcība šajā jomā, liek pievērst uzmanību tam, ka Eiropa var cilvēku dzīvi mainīt uz labo pusi par tādas krīzes laikā kā pašreizējā finansiālā situācija.

Referents ir izpratis noteiktus praktiskus pasākumus, un tas ir ļāvis izstrādāt praktiski piemērojamu priekšlikumu.

- Ziņojums: Ieke van den Burg (A6-0462/2008)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es nobalsoju par šo ziņojumu, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem vienkāršo pārskatu sniegšanas procesu, samazinot to administratīvo slogu.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Komisijas veiktie pasākumi, lai veicinātu ES uzņēmējdarbības tiesību aktu vienkāršošanu un saskaņošanu, ar tiešu mērķi līdz 2012. gadam administratīvo nastu samazināt par 25 % ir obligāts priekšnoteikums tam, lai palielinātu Eiropas uzņēmumu efektivitāti un padarītu pievilcīgāku Kopienas uzņēmējdarbības vidi, ļaujot ietaupīt apmēram EUR 150 miljardus.

Iniciatīva attiecībā uz to noteikumu pārskatīšanu, kas iekļauti 4. un 7. Uzņēmējdarbības direktīvā — atceļot informēšanas pienākumu attiecībā uz grāmatvedības informāciju un pienākumu sagatavot konsolidētus pārskatus ne vien maziem uzņēmumiem, bet arī vidējiem uzņēmumiem vai mātesuzņēmumiem ar meitasuzņēmumiem, ko neuzskata par nozīmīgiem —, paredz arī ieguldījumu un tai ir referentes atbalsts, un tā nodrošina tāda tiesiskā regulējuma stabilitāti un drošību nākotnē, kas būs piemērots nozarei, kurai ir svarīga nozīme darbavietu radīšanā Eiropas Savienībā.

Es atzinīgi vērtēju arī uzsvaru, ko referente piešķīrusi pārredzamības nepieciešamībai un pareizas informācijas sniegšanai visām ieinteresētajām personām, tostarp plašā mērogā ieviešot tādu ekonomisko un finansiālo pārskatu sistēmu ieviešanai, kuru pamatā ir informācijas un saziņas tehnoloģijas.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Van den Burg kundzes ziņojums par grozījumiem attiecībā uz noteiktām informēšanas prasībām vidējiem uzņēmumiem un pienākumu sagatavot konsolidētus pārskatus ir atzinīgi vērtējams juridiskais dokuments.

Juridisko jautājumu komitejas sagatavotā ziņojuma īstermiņa mērķis ir vienkāršot darbības nosacījumus mazajiem Eiropas uzņēmumiem. Pirmkārt, tā mērķis ir atbrīvot tos no nastas, ko tiem rada informēšanas pienākums attiecībā uz dibināšanas izdevumiem, kas uzskatāmi par aktīviem (izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma izveidi), kā arī pienākums sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus gadījumos, kad mātesuzņēmumam ir tikai nenozīmīgi meitasuzņēmumi.

Es uzskatu, ka, saskaņojot tiesību aktus attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām, tas, ka atbrīvojumus ļauj izmantot ne vien mazajiem, bet arī vidējiem uzņēmumiem, nerada nekādus draudus pārredzamībai. Faktiski es domāju, ka ir tieši otrādi, jo šis pasākums varētu būtiski samazināt to administratīvo un finansiālo nastu.

- Ziņojums: Javier Moreno Sánchez (A6-0437/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs – četri Zviedrijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā – galu galā esam nolēmuši balsot par Moreno Sánchez kunga ziņojumu. Mēs pievienojamies izteiktajām bažām par Frontex attīstības virzību. Mēs uzskatām, ka Frontex nevajadzētu militarizēt, un tāpēc balsojām par 2. grozījumu. Frontex darbība nedrīkst arī novest pie augstāka mūra uzcelšanas starp Eiropas Savienību un ārpasauli. Gluži pretēji, mums ir svarīgi, lai Eiropas Savienība īstenotu draudzīgu bēgļu un migrācijas politiku. Tomēr mēs atzinīgi vērtējam pārrunas par Frontex, ko šis jautājums ir izraisījis Eiropas Parlamentā. Ir labi, ka Eiropas Parlaments ir lūdzis Frontex aģentūru iekļaut tās uzdevumos cilvēktirdzniecības apkarošanu un arī ka tiks veikta pārbaude, lai pārliecinātos, vai Eiropas Savienības tiesību akti atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem, kas citkārt tiek piemēroti šajā jomā, lai Eiropas Savienība, palīdzot grūtībās nonākušiem cilvēkiem, spētu rīkoties pēc iespējas efektīvāk.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) FRONTEX aģentūra, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības ārējo robežu līdzpārvaldību un jo īpaši par nelegālās imigrācijas apkarošanu, par savu pastāvēšanu var pateikties tikai un vienīgi iekšējo robežu kontroles likvidēšanai un Briseles Eiropas, kā arī dalībvalstu valdību vēlmei īstenot aktīvu imigrācijas politiku. Nekur nav teikts, ka tāda Kopienas aģentūra kā šī noteikti dos īstu pievienoto vērtību, salīdzinot ar parasto starpvaldību sadarbību, spriežot pēc Europol un Interpol atšķirīgās efektivitātes un lietderības, ja paraugāmies uz citu jomu.

Turklāt šķiet, ka aģentūras uzdevumi pieaugs, kļūs sarežģītāki un patiesībā nepaveicami, ja netiks risināti šīs problēmas cēloņi.: no vienas puses, Eiropa paliek sociāla un finansiāla Leiputrija potenciāliem nelegālajiem imigrantiem par spīti briesmām, kas tos sagaida ceļā, un problēmām, ar kurām tie saskaras uz sauszemes; no otras puses sadarbības politiku, lai cik neadekvāta tā arī nebūtu, apdraud pašas Eiropas Savienības organizēta diplomētu profesionāļu ieceļošana. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi apturēt imigrācijas sūkņa efektu un aizsākto politiku.

Visbeidzot es gribu uzsvērt, ka eksistē vietēja līmeņa asociācijas, kas cīnās ar nelegālo imigrāciju. Viena no tām ir, piemēram, Emile Bomba vadītā asociācija ALCEC Kamerūnā, un tās ir pelnījušas saņemt palīdzību un atbalstu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlaments nevarēja vēl sliktākā veidā atzīmēt Starptautisko migrantu dienu, kā pieņemot ziņojumu, kas aizstāv „Frontex” pastiprināšanu un kas „atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi ES Imigrācijas un patvēruma paktu”.

Necilvēcīgā „Atpakaļatgriešanas direktīva” tāpat kā „Frontex”ir viens no Eiropas Savienības kriminalizējošās, uz aizsardzību orientētās, ekspluatējošās un elitārās imigrācijas politikas galvenajiem balstiem.

Pēc šīs direktīvas pieņemšanas Parlamentā Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome to pieņēma slepeni un bez īpašas pompozitātes 9. decembrī, pateicoties Portugāles valdības balsojumam.

Eiropas Parlamenta deputāti no Portugāles Sociālistiskās partijas, iespējams, centīsies slēpt savas partijas un valdības rīcību. Patiesība ir tāda, ka pēdējā balsoja par šo apkaunojošo direktīvu ES Padomē.

Tagad ir būtiski cīnīties pret šo direktīvu tās transponēšanas procesā Portugālē. Tas nozīmē, ka mums jāatmasko tās necilvēciskums un cilvēktiesību pārkāpumi un jāmobilizē visi, kas cīnās, lai aizstāvētu migrantu cilvēcisko pašcieņu.

Portugāles Komunistiskā partija paliks šajā kaujā pirmajās rindās un cīnīsies, lai šīs direktīvas zemiskais saturs tiktu noraidīts un ratificēta ANO Starptautiskā konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu aizsardzību.

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Šā ziņojuma B apsvērumā ir rakstīts, ka „nelegālā imigrācija ir kopīga Eiropas Savienības problēma”. Nudien, tas atbilst patiesībai, ņemot vērā to, ka ik mēnesi tūkstošiem nelegālo imigrantu, meklējot Eiropas Leiputriju, izceļas Itālijas, Grieķijas un Spānijas krastos.

Saskaroties ar šo problēmu, ko, neaizmirsīsim, patiesībā radīja Šengenas līgumi –, kas atcēla kontroli pie dalībvalstu iekšējām robežām –, Eiropas Savienība reaģēja, izveidojot Eiropas ārējo robežu kontroles aģentūru – Frontex.

Vēl vakar tas bija tikai nenozīmīgs jaunievedums bez līdzekļiem, personāla un varas, un šodien varētu šķist, ka Frontex kompetence ļauj tai sniegt atbalstu kopējās atpakaļatgriešanas operācijās un zināmā, kaut arī nelielā, mērā dod ieguldījumu ikdienas cīņā pret nelegālo imigrāciju.

Tomēr mums jāpatur prātā, ka nav jēgas aizdarīt dažas spraugas, kas ļauj ieceļot nelegālajiem imigrantiem, ja visas ES dalībvalstis nereaģē, lai nosodītu Šengenas līgumus un atjaunotu reālu kontroli pie visām to robežām, gan uz sauszemes, gan jūrā.

- Ziņojums: Gianluca Susta (A6-0447/2008)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Mūsu tirgus piepludina arvien vairāk un vairāk viltotu preču. Tās rada nopietnu problēmu Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas likumīgi un ievēro drošības normas un kas nevar konkurēt ar lētākām viltotām precēm. Tomēr vēl ļaunāk ir tas, ka viltoti pārtikas produkti, autodetaļas, kosmētikas līdzekļi, rotaļlietas un jo īpaši medikamenti reāli apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos ir nepilnības, kas ļauj viltotām precēm viegli nonākt mūsu tirgos. Piemēram, Polijas tiesību aktos nav ietverta definīcija, kas norādītu, kādas īpašības raksturo viltotu medicīnisku produktu. Viltotu medikamentu dzeršana noteikti nav tas pats kas viltotu smaržu lietošana. Ja cilvēki nav informēti par šo problēmu un lieto viltotus medicīniskos produktus, sekas var būt traģiskas.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju Susta kunga ziņojumu. Viltošana var iznīcināt darbavietas, izraisīt veselības traucējumus un kalpot par finansējuma avotu starptautiskiem noziedzīgiem grupējumiem un teroristiem. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai Parlaments, Padome un Komisija spertu vajadzīgos soļus.

Tomēr starptautiskas korporācijas, meklējot veidus, kā palielināt peļņu, rada klimatu, kas veicina viltotu preču ražošanu un to, ka sabiedrība šīs norises pieņem. Es minēšu vienu piemēru. DVD reģionalizācija/zonēšana ir izraisījusi ievērojamas cenu atšķirības starp reģioniem, kuriem patērētāji var piekļūt, tikai nelegāli pielāgojot savus DVD atskaņotājus vai nelegāli iegādājoties pirātiskus DVD, jo tehnoloģiskas viltības ir liegušas pastāvēt globālam, vienotam šā produkta tirgum. Iedomājieties citus uzņēmumus, visur dzenoties pēc peļņas vienādā veidā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Viltošana nav tikai intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas problēma.. Kā uzsver referents, šis fenomens iznīcina jebkuru inovāciju iniciatīvu, ir iemesls tūkstošiem kvalificētu un nekvalificētu darbavietu izzušanai Eiropā un liek pamatus pagrīdes ekonomikai, ko vada organizētā noziedzība. Šī nelikumīgā rīcība var arī apdraudēt patērētāju veselību un drošību un nodarīt nopietnu kaitējumu videi.

Izplatītāka problēma ir ievesto preču kvalitāte un bīstamība., jo to viltošana tikai palielina apdraudējumu, maldinot patērētājus. Šo preču izcelsmes valstis, starp kurām Ķīna ieņem vadošo pozīciju, ir skaidri noteiktas. Reizēm Eiropas Savienība pat piekrīt atvērt savus tirgus precēm, kas neatbilst standartiem, kurus tā liek ievērot saviem ražotājiem, piemēram, hlorētai vistas gaļai, kuru ir lētāk ražot nekā vistas, kas pakļautas veterinārām pārbaudēm.

Milzīgajā referenta ierosinātajā pasākumu kopumā (divpusēji un daudzpusēji nolīgumi, sadarbība ar izcelsmes valstīm, sadarbība iesaistīto Eiropas dienestu starpā utt.) nepārprotami ir izlaisti divi: tirdzniecības sankcijas pret valstīm, kas pieļauj šādu rīcību, un vispārējas dalībvalstu un Eiropas preferenču sistēmas ieviešana.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija sarakstā ir atbalstīts brīvs iekšējais tirgus un atzinīgi vērtēti konstruktīvi priekšlikumi cīņai ar parādībām, kas dezorganizē tirgu, tostarp ar preču zīmju viltošanu.

Tomēr gan komitejas ziņojums, gan alternatīvais rezolūcijas priekšlikums iesaka tiesību aktus ES līmenī, kas ir pārāk tālejošs līdzeklis, ko neattaisno preču zīmju viltošanas izraisīto problēmu risināšana.

Jūnija sarakstā ir īpaši iebildumi pret priekšlikumiem koordinēt tiesu iestāžu un policijas dienesta darbību un saskaņot atsevišķu dalībvalstu krimināltiesību aktus.

Šo iemeslu dēļ mēs uzskatām par nepieciešamu balsot pret visu ziņojumu kopumā.

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pieaugošā nozīme atspoguļo neapstrīdamu paradigmu: mūsdienu ekonomika augstu vērtē un aizsargā zināšanas, kas ir tās pamatā. Visas rūpniecības nozares lielā mērā ir atkarīgas no tām piederošajām ekskluzīvajām tiesībām izmantot konkrētas zināšanas, prasmes un tehnoloģijas. Viltošana tiek bieži nosodīta tāpēc, ka ļaunums, ko tā nodara likumīgajai rūpniecībai, nepārprotami ietekmē nodarbinātību, pētniecību un attīstību. Manā valstī šīs sekas rada īpašas bažas.

Turklāt šodien problēmas, kas saistītas ar viltošanu, sniedzas tālāk par ekonomisku kaitējumu vien. Ļaunums, ko nodara viltošana, ir sasniedzis jaunus apjomus: ja agrāk bija viltots apģērbs, tad tagad ir viltoti medicīniskie un pārtikas produkti, kas var būt kaitīgi. Nezinošais patērētājs nesaprot, kādām briesmām ir pakļauts.

Tāpēc mums šī viltošana ir jāapkaro. Tāpēc mums ir vajadzīgi bargāki sodi, saskaņošana un sadarbība atbildīgo iestāžu starpā un partneru jurisdikcijās piemērojamo tiesisko principu saskaņošana.

Papildus efektīvu mehānismu radīšanai, lai izšķirtu iespējamos strīdus un tiesas prāvas, mums tagad ir nepieciešams kaut kas tāds kā „Pretviltošanas tirdzniecības nolīgums”. Tas ir daudzpusējs starptautisks nolīgums, kas piedāvā tiesiskus jauninājumus, kuri nepieciešami, lai izstrādātu efektīvus pārraudzības un sodīšanas pasākumus.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija ietver problēmas un priekšlikumus, ko mēs atbalstām, kaut arī dažos jautājumos mēs tai nepiekrītam.

Nav šaubu, ka viltošanas apkarošanai jābūt prioritātei. Tomēr par spīti tam, ka rezolūcijā ir izteikts uzskats, ka intelektuālā īpašuma tiesības, „tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietu nosaukumi Eiropas Savienības tirdzniecības partneri ne vienmēr pienācīgi ievēro”, vajadzētu uzsvērt, ka ES pati nerāda nekādu piemēru. Padome pašlaik bloķē priekšlikumu regulai par etiķeti „Izgatavots” un nav pieņēmusi nevienu citu pasākumu, kas būtu vērsts uz saistošu noteikumu piemērošanu ievedprecēm no trešām valstīm attiecībā uz izcelsmes marķējumu uz precēm.

No savas puses, mēs turpināsim rosināt pieņemt Kopienas pasākumus, kas mudinātu katru valsti pieņemt un īstenot pasākumus preču zīmju viltošanas un kontrabandas apkarošanai, kā arī veikt speciālas muitas pārbaudes, lai atklātu preces, kas tiek ievestas ar viltotām izcelsmes deklarācijām vai kas pārkāpj preču zīmju aizsardzības noteikumus.

Katrai valstij jāīsteno pasākumi, lai aizsargātos pret agresīvu eksportu, sistemātiski pārbaudot un pārraugot ievedpreces un vajadzības gadījumā izmantojot drošības klauzulas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kam ir svarīga loma cīņā pret viltošanu, kuras apjoms ir aptuveni 7-10 % no pasaules tirdzniecības apjoma, kas naudas izteiksmē ir 500 miljardi eiro. Šā ziņojuma mērķis ir izvirzīt konkrētu un konsekventu priekšlikumu Eiropas Savienības cīņai pret viltošanu, un es šādu nostāju atbalstu. Vienlaikus ievērojot tādas pamattiesības kā privātuma un datu aizsardzība, tas rada pamatu visas pasaules centieniem uzveikt viltošanu, tādējādi pasargājot tūkstošiem kvalificētu darbinieku darbvietas.

- Ziņojums: Manuel Medina Ortega (A6-0451/2008)

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Deputāts M. M. Ortega ierosina veidu, kā rīkoties ar juridiskajiem instrumentiem, ko sauc par autentiskajiem dokumentiem.. Autentiskie dokumenti ir galvenokārt koncentrēti dalībvalstīs, kurās ievērota civiltiesību tradīcija, kur galvenais tiesību avots ir likumdošana, pretstatā paražu tiesību tradīcijām (piemēram, Īrijā un Apvienotajā Karalistē), kuru pamatā ir paražu tiesības un privilēģijas. Civiltiesību tradīcijā autentiskais dokuments ir dokuments, kura autentiskumu nosaka kompetents valsts ierēdnis vai kompetenta iestāde un apliecina ne tikai pats dokuments, bet arī tā saturs.

Šajā saturā ir ietverti finanšu darījumi, kā arī valsts arhīva materiāli un tamlīdzīgi oficiāli dokumenti.

Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir veicināt leģislatīvo intervenci dalībvalstīs, kurām ir šādi dokumenti, ņemot vērā to savstarpējo atzīšanu un piemērošanu konkrētās jomās. Šis priekšlikums piešķir papildu nozīmi jau esošajiem tiesību aktiem un ir potenciāli izdevīgs valstīm, kurās ir šī tiesiskā tradīcija.

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums, kas skar autentisko dokumentu pārrobežu izmantošanu un atzīšanu, var izraisīt jucekli..

Tik tiešām, pirmkārt, vajadzētu norādīt, ka jēdziens „autentisks dokuments” nepastāv paražu tiesību sistēmās. Anglijā un Velsā notāru pienākumus pilda advokāti. Vēl ir arī notāri-rakstveži. Pēdējie nevar izsniegt autentiskos dokumentus un ir pilnvaroti tikai apliecināt parakstus.

Savos centienos saskaņot juridiskās profesijas Komisija pārāk mazu nozīmi piešķir atšķirībām pašā dalībvalstu tiesisko sistēmu būtībā.

Diemžēl šī politiskā griba, visumā ņemot, neveicina tiesisko noteiktību.

Eiropai jāaizsargā tās tautu identitāte, kā arī vērtības un tradīcijas, kas raksturīgas katrai no tās dalībvalstīm. Vislielākā kļūda būtu, ja tā attīstītos ar tādiem paņēmieniem, kas kaitētu tās tautām.

- Ziņojums: Diana Wallis (A6-0467/2008)

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. − (MT) Šis ir ārkārtīgi svarīgs ziņojums, un tas būtu jāuzlūko kā bāze, uz kuras pamatojoties, turpmāk tiks izstrādāti daudzi lēmumi. IKT izmantošana tieslietu jomā ievērojami atvieglo administrācijas un tiesu iestāžu darbu. Eiropā, kas virzās uz ciešāku integrāciju un vienotību gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā, mums arī ir nepieciešami attiecīgie instrumenti, kas ļautu mums iet vienā solī ar laiku. Jēdziens „e-tiesiskums” atbilst šim mērķi.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī tradicionālajām sistēmām, kas tika izmantotas agrāk, bija savas pozitīvās īpašības, un tāpēc es uzskatu, ka, atrodot pareizo līdzsvaru, mēs kopā varēsim strādāt saskaņotāks, lai ieguvēji būtu visi. Īpaši tas attiecas uz tiesu iestādēm, jo e-tiesiskuma sistēmas izmantošana ļaus tām koncentrēties tikai uz darbu, neliekot raizēties par papildu administratīvo slogu.

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Eiropas tiesiskā telpa ir izveidota (pateicoties gan tiesas spriedumu savstarpējai atzīšanai, gan kompetento iestāžu savstarpējās tiesiskās sadarbības kultūras izveidei), lai atvieglotu pilsoņu brīvu pārvietošanos Eiropas teritorijā.

Saskaņā ar aplēsēm apmēram 10 miljoni cilvēku ir iesaistīti pārrobežu tiesas prāvās ar visiem tām raksturīgajiem sarežģījumiem kā, piemēram, valoda, attālums, svešas tiesiskās sistēmas utt.

Informācija tehnoloģiju izmantošana tieslietu administrēšanā var piedāvāt jaunus risinājumus, uzlabot tiesu darbu (labāka pieejamība un efektivitāte), palīdzēt racionalizēt procedūras un samazināt izmaksas.

Ierosinātās e-tiesiskuma stratēģijas galvenais mērķis ir padarīt tiesiskumu Eiropā efektīvāku, lai ieguvēji būtu tās pilsoņi. Tomēr potenciālais e-tiesiskuma pielietojums varētu būt daudz plašāks, un tāpēc tā darbības robežas ir skaidri jāformulē, lai neviens nevarētu apšaubīt ES rīcības efektivitāti un ticamību.

Jebkuras pārmaiņas jāveic pakāpeniski un saskaņā ar progresu Eiropas tiesiskajā telpā un tehnoloģiju attīstību.

Es atbalstu lūgumu Komisijai sagatavot rīcības plānu par e-tiesiskumu Eiropas mērogā un izveidot Eiropas e-tiesiskuma portālu.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Tieslietu un iekšlietu (TI) padome sanāca 2007. gadā un pieņēma secinājumus par „e-tiesiskuma" piemērošanu attiecībā uz pārrobežu informāciju un datortehnoloģiju tieslietu nozarē – , un vienojās, ka jāturpina censties izveidot centralizētu sistēmu visā Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tā kā interneta lietojums sliecas uz piesātinājumu un mūsu informācijas sabiedrības ietekme kļūst jūtamāka, arvien lielāks tehnoloģiju pielietojums tieslietu nozarē ir svarīgs un nenoliedzami dos labumu visiem. Tomēr ir svarīgi arī atzīt, ka tehnoloģiju attīstības līmenis Eiropas Savienībā nav vienāds un ka izvēles elements saglabāsies līdz laikam, kad tehnoloģiju attīstība būs vienmērīgāka un būs sasniegtas lielākas tehnoloģiskās iespējas.

EP deputātes D. Wallis priekšlikums attiecas uz centralizētas e-tiesiskuma sistēmas izveidi un detalizēti izklāsta Eiropas e-tiesiskuma portāla izveides shēmu, kurā civillietas, krimināllietas un komerclietas ir pārgrupētas, piemēram, tas satur sodāmības reģistrus, kadastrālos aktus un maksātnespējas reģistrus, un tādējādi tie ir dalībvalstīm pieejami.

- Ziņojums: Nirj Deva (A6-0445/2008)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Pateicos, priekšsēdētājas kundze. Es balsoju par Deva kunga ziņojumu par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās, kas vērš uzmanību uz starptautiskās sabiedrības atbildību pret valstīm vai vietējām grupām, kas iesaistītas konfliktā. Es priecājos, ka grozījumi, ko iesniedza Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa, ir noveduši pie ievērojama priekšlikuma uzlabojuma attiecībā uz labākas koordinācijas vajadzību starp miera veidošanas, humānās palīdzības un attīstības pasākumiem valstīs, kurās beigušies konflikti.. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz bērnu situāciju konfliktu zonās, jo īpaši uz to bērnu situāciju, kas zaudējuši vienu vai abus vecākus. Turklāt konfliktu laikā slimnīcām un skolām bieži uzbrūk karaspēks. Mums ir jārīkojas, lai bērni spētu pārvarēt pēckonflikta traumu, un jāsadarbojas ar UNICEF, kas jau tagad atrodas daudzās riska zonās, lai nodrošinātu šiem bērniem apmierinošu izglītību un labāku nākotni.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski . − (SV) Jūnija sarakstā ir izteikta pārliecība, ka miera veidošana un valsts izveide jaunattīstības valstīs neattiecas uz ES. Par šiem uzdevumiem atbild ANO.

Mēs ļoti kritiski attiecamie pret visiem ziņojuma formulējumiem, jo tajā ir ieteikts turpināt attīstīt ES militāros spēkus, un tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā kā nav iespējams sniegt komentārus par mistrojumu (ar nolūku), ko satur šis ziņojums, mēs pievērsīsimies tam, ko uzskatām par galveno mērķi, lai mazinātu ES lielvalstu iejaukšanos trešās valstīs, slēpjoties aiz „pienākuma aizsargāt” koncepcijas.

Lai gan ziņojumā ir uzsvērta valstu suverenitātes ideja, tomēr tajā ir apgalvots: „,,,ja valdības nevēlas vai nespēj sniegt šādu aizsardzību, tad atbildība veikt pienācīgus pasākumus kļūst par plašākas starptautiskas sabiedrības kolektīvo pienākumu” Tad seko piebilde, „ka šādiem pasākumiem jābūt gan preventīviem, gan reaģējošiem, bet ka militārs spēks jālieto tikai vislielākās nepieciešamības gadījumā”. Formulējums skaidri neatklāj nolūku.

Tomē»r šajā ziņā nevar būt šaubu, jo ziņojumā ir „pieprasīts”, lai „neiejaukšanās princips” piekāptos „starptautiska pienākuma aizsargāt” priekšā, paužot pārliecību, ka „miera atjaunošana un valsts veidošana norisinās divos posmos: pirmais ir stabilizācijas posms, kad svarīgākie aspekti ir drošība, likums, kartība un nodrošināti pamatpakalpojumi, un otrais posms ir valsts veidošana, kad galvenā uzmanība tiek pievērsta pārvaldei un iestādēm, kas šo pārvaldi īstenos”.

Šis ziņojums tāpēc ir iejaukšanās un koloniālisma ābece.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es balsoju par Deva kunga ziņojumu par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās, jo tas visaptveroši risināja jautājumu, kas ir būtisks veiksmīgai atjaunotnei. Šis jautājums ir svarīgs, jo pusē no valstīm, kurās beigušies konflikti, tie atsākas piecu gadu laikā. Valstī, kas pati atrodas nestabilā situācijā, starptautiskā sabiedrība ir svarīgs valsts veidošanas aizstāvis. Manuprāt, ir īpaši svarīgi vēl vairāk nekā iepriekš konsultēt un atbalstīt vietējās sieviešu organizācijas un starptautiskos miera uzturēšanas tīklus, un pastāvēt uz seksuālās vardarbības upuru tiesībām un iespējām griezties tiesā. Ir vērts atcerēties arī to, ka miers nav tikai kara neesamība. Jebkurai veiksmīgai atjaunotnes politikai ir svarīgi novērst stabilitātes trūkuma cēloņus, veicot sociālekonomiskus, politiskus un kultūras pasākumus, kas var veicināt tautsaimniecības attīstību un veidot institucionālo un administratīvo veiktspēju.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par Deva kunga ziņojumu par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās. Viņš ir ieskicējis lielisku pieeju ideālai pārejai no pēckonflikta situācijas uz normālu sociālo un ekonomisko dzīvi.

Es uzskatu, ka rezolūcijā ir jāapsver arī Pārmērīgi daudzie un vardarbīgie iekšējie konflikti, galvenokārt saistībā ar Eiropas un starptautiskās sabiedrības lomu. Es piekrītu Deva kungam, ka ceļu uz konfliktu atrisinājumu ir viegli nospraust, bet grūtāk ir to piepildīt dzīvē. Tas tomēr nemaina faktu, ka, runājot par Eiropas Savienību, mūsu rīcībai jābūt vērstai uz nopietnu atbalstu valstīm, kas nonākušas grūtībās, un tai jābūt pilnīgi brīvai no liekulīgas vai uz izdevīgumu vērstas pieejas.