Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Ilda Figueiredo ziņojums Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam, kas ļauj dalībvalstīm Eiropas Kopienas interesēs ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (Konvencija Nr. 188) (COM(2008)0320 – C6-0218/2008 – 2008/0107(CNS)) (A6-0423/2008).

  Ilda Figueiredo, referente. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ar šo ziņojumu mēs vēlamies pieņemt priekšlikumu Padomes lēmumam par Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 188 par darbu zvejniecībā, kas nosaka obligāti ievērojamos starptautiskos standartus un rada taisnīgākus darba apstākļus visā pasaulē. Šādi mēs uzlabosim zemos ratificēšanas rādītājus attiecībā uz daudzām konvencijām par darbu jūrniecības nozarē.

Šo konvenciju 2007. gada jūnijā Starptautiskās darba konferences 96. sesijā pieņēma ar mērķi ieviest obligātos starptautiskos standartus attiecībā uz darbu zvejniecībā un veicināt zvejnieku dzīves un darba apstākļu uzlabošanu. Tajā ietverti nosacījumi, kas attiecas arī uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā drošības un veselības aizsardzība darbā, apkalpes komplektēšana un atpūtas stundas, apkalpes saraksts, repatriācija sarežģījumu gadījumā, rekrutēšana un iekārtošana darbā, kā arī sociālā nodrošināšana.

Šajā nozarē strādājošie jau ilgi ir gaidījuši SDO Konvencijas par darbu zvejniecībā pieņemšanu, un, viņuprāt, tas ir solis uz priekšu, veidojot cienīgus darba apstākļus šajā stratēģiski svarīgajā nozarē, kurā strādā ap 30 miljoniem vīriešu un sieviešu visā pasaulē.

Lai nodrošinātu zvejnieku pienācīgu aizsardzību visā pasaulē, SDO birojs un trīs SDO pārstāvētās puses 2003. gadā sāka izstrādāt atjauninātus un visaptverošus starptautiskus darba standartus zvejniecības nozarē, ņemot vērā nozares īpašo specifiku un zvejnieku īpašos dzīves un darba apstākļus. Tā kā šajā jomā ir augsts nāves gadījumu rādītājs, ko palielina arī ievērojama strādājošo ekspluatācija un aizsardzības trūkums, nozarei nepieciešama īpaša aizsardzība.

Šajā konvencijā pārskatītas arī citas šīs nozares konvencijas, piemēram, attiecībā uz minimālo vecumu, zvejnieku medicīnisko apskati, darba līguma nosacījumiem un apkalpes telpām. Konvencijai ir pievienots Ieteikums (Nr. 199). Jānorāda, ka nepieciešamība pieņemt šo konvenciju radās pēc tam, kad 2006. gada februārī pieņēma SDO konsolidēto Konvenciju par darbu jūrniecībā, bet tās piemērošanas jomā nebija iekļauta zvejniecības nozare.

Tāpēc mēs aicinām darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku šīs konvencijas ratificēšanu vairākās dalībvalstīs, vēlams līdz 2012. gadam, jo tā stāsies spēkā tad, kad to būs ratificējušas desmit no 180 SDO dalībvalstīm, no kurām astoņām jābūt piekrastes valstīm. Tomēr tikpat svarīgi ir, lai tās noteikumus piemērotu valstīs, kurās tie vēl nav stājušies spēkā.

Nobeigumā es vēlētos pateikties visiem, kas palīdzēja šī ziņojuma izstrādāšanā, tostarp manam kolēģim Willy Meyer, Zivsaimniecības komitejas atzinuma projekta autoram. Es ceru, ka visi mani kolēģi deputāti informēs savu valstu parlamentus un valdības, lai šo konvenciju varētu ratificēt pēc iespējas ātrāk.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Zvejniecība būtībā ir visglobalizētākā no visām profesijām, un tā arī cieš no visiem globalizācijas aspektiem. Šajā nozarē strādā aptuveni 30 miljoni cilvēku, un strādājošie ir pakļauti ne tikai globalizācijas ietekmei, bet arī ievērojamām grūtībām un briesmām. Starptautiskās Darba organizācijas statiskas dati liecina, ka, salīdzinot nāves gadījumu skaitu zvejniecības nozarē ar nāves gadījumu skaitu darbā kopumā, zvejniecība ir viens no visbīstamākajiem darbiem pasaulē.

Visas Eiropas iestādes atbalsta vispārēji atzīto Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu. Komisija nesen pastiprināja savas saistības, pieņemot atjaunoto sociālo darba kārtību un ziņojumu saistībā ar 2006. gada Paziņojumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Svarīgs Komisijas pieejas aspekts ir tās atbalsts starptautiskajiem darba standartiem. Vispārēji uzlabojumi zvejniecības jomas drošības noteikumos, medicīniskajā aprūpē un tiesiskajā aizsardzībā, kā arī sociālās aizsardzības līmeņa tuvināšana tam līmenim, kādu saņem citās nozarēs strādājošie, ir panākama tikai tad, ja tiks darīts viss iespējamais, lai obligātos standartus ieviestu visā pasaulē. ES dalībvalstis, būdamas Starptautiskās Darba organizācijas dalībnieces, ar Komisijas atbalstu ir centušās dot ievērojamu ieguldījumu, izstrādājot atjauninātu un mērķtiecīgu konvenciju, ar kuras palīdzību ieviest šos obligātos standartus. Tos var papildināt ar mehānismiem saskaņotības nodrošināšanai un īstenošanas mehānismiem, piemēram, pārbaudēm tajās ārzemju ostās, uz kurām attiecina zināmus nosacījumus. Konvenciju un juridiski nesaistošo ieteikumu Starptautiskās Darba organizācijas valde pieņēma 2007. gada jūnijā.

Konvencijā Nr. 188 ir ietverti vairāki pārstrādāti Starptautiskās Darba organizācijas iepriekš izdoti standarti attiecībā uz zvejniekiem, un, stājoties spēkā, tā radīs vienlīdzīgus un uzlabotus darba apstākļus visiem nozarē strādājošajiem. Šī konvencija regulē jautājumus, kas attiecas uz minimālo vecumu, medicīniskajām apskatēm, apkalpes komplektēšanu, atpūtas laiku, darba līgumiem, repatriāciju, darbinieku rekrutēšanu un iekārtošanu darbā, algām, pārtiku un telpām, medicīnisko aprūpi un sociālo nodrošināšanu. Atsevišķas jaunās konvencijas daļas attiecas uz sociālās nodrošināšanas koordinēšanu, un šī joma ir vienīgi Kopienas kompetencē. Tas nozīmē, ka Padomei ir jāļauj dalībvalstīm ratificēt šīs konvencijas daļas. Dalītās kompetences jomās ir arī vairākas citas tēmas. Tā kā jaunajiem Starptautiskās Darba organizācijas standartiem ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, Komisija uzskata, ka konvencija ir arī izaicinājums dalībvalstīm censties paātrināt ratifikācijas dokumentu iesniegšanu un, ja iespējams, iesniegt tos ne vēlāk kā 2012. gada 21. decembrī. Šā uzdevuma izpildi veicinās ratifikācijas procesa pārskats, ko Padome sagatavos līdz 2012. gada janvārim.

  Iles Braghetto, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Kā mēs zinām un kā šovakar jau tika minēts, Starptautiskā Darba organizācija zivsaimniecības nozari uzskata par vienu no visbīstamākajām darba vidēm. Katru gadu notiek aptuveni 24 000 nāves gadījumu, un tas liecina par šīs problēmas mērogu. Tāpēc šajā nozarē ir vajadzīgas vispusīgas regulas un tālejoši starptautiski tiesību akti, kas visā pasaulē spētu zvejniekiem garantēt atbilstīgus dzīves un darba apstākļus, jo viņus bieži pakļauj smagai ekspluatācijai.

Tādējādi Konvencija Nr. 188 par darbu zvejniecībā ir ļoti būtisks tiesību akts, kas nozarē strādājošajiem nodrošina vienlīdzīgus un godīgākus konkurences apstākļus. Kā jau minēts, konvencija veicina cilvēka cienīgu dzīves un darba apstākļu radīšanu zvejniekiem, veselības aizsardzību un drošību darba vietā, pienācīgu atpūtas laiku, apkalpes komplektēšanu, repatriāciju, rekrutēšanu, atalgojumu un sociālo nodrošināšanu.

Šīs sākotnējās debates mums ir likušas apzināties, cik plašs ir iemeslu spektrs, kas padara šos noteikumus tik nozīmīgus. Tādēļ mēs vēlētos uzsvērt steidzamību, kādā dalībvalstīm vajadzētu ratificēt šo konvenciju, lai tā stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.

  Proinsias De Rossa, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti gandarīts par iespēju šovakar runāt par šo jautājumu. Es uzskatu, ka darbs, ko veic zvejnieki — un arī zvejnieces, jo šajā profesijā strādā arī sievietes, — ir viena no visbīstamākajām profesijām pasaulē. Īrijā vien gandrīz ik gadu jūrā iet bojā kāds zvejas kuģis vai darba traumas gūst kāds zvejnieks.

Man kā bijušajam Īrijas Sociālās labklājības ministram bija uzdevums censties rast veidu, kā panākt zvejniecībā strādājošo tiesību ievērošanu. Tā ir ļoti sarežģīta joma, kurā būtiska nozīme ir tam, vai darba ņēmēju saista „darba līgums” (contract of work) vai „nodarbinātības līgums” (contract for work); pirmajā gadījumā nodokļu izpratnē ir runa par parastiem darba ņēmējiem, kas sociālās iemaksas maksā kapteinim, kurš vienlaikus ir viņu darba devējs, savukārt otrajā gadījumā cilvēki dalās ienākumā no nozvejas, taču viņu statuss nav tāds kā parastiem darba ņēmējiem. Šo nodarbinātības veidu saskaņošana ir ārkārtīgi sarežģīta. Būdams ministra amatā, es atradu kādu Eiropas tiesību aktu, kas uz neilgu laiku šo problēmu atrisināja, taču vēlāk tas diemžēl tika apšaubīts un atzīts par nepiemērotu šo konkrēto jautājumu regulēšanai.

Ir pilnīgi skaidrs, ka jāievieš kopēji obligātie standarti, kas būtu piemērojami visā pasaulē. Šie standarti attiecas uz veselību un drošību uz klāja, apkalpes telpām un pārtiku, un tiem jāgarantē, ka minimālā atalgojuma likme tiek piemērota arī darba ņēmējiem, kā arī jāuzliek par pienākumu kuģu īpašniekiem un kapteiņiem nodrošināt, lai strādājošie saņemtu pilnu samaksu par paveikto darbu.

Ir svarīgi, lai šos obligātos standartus piemērotu visā pasaulē, jo diemžēl ir manāma tendence pazemināt standartu līmeni gan šajā, gan citās jomās, tāpēc es jau tagad vēlētos mudināt apstiprināt šo konvenciju pēc iespējas ātrāk. Manuprāt, 2012. gads ir pārāk tāls termiņš, un, ja vien iespējams, mums jācenšas to saīsināt.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Ir ļoti svarīgi, lai zvejniekiem būtu nodrošināti pienācīgi darba apstākļi, lai tie būtu tik droši, cik vien tas iespējams tādā augsta riska profesijā kā zvejniecība, un lai zvejnieki saņemtu atbilstīgu samaksu, kas ļautu tiem uzturēt sevi un savas ģimenes. Finansiālajai atdevei ir jābūt arī tādai, kas nodrošina pietiekami stabilu un uzticamu pamatu piekrastes kopienu uzturēšanai. Piekrastes kopienas dažkārt atzīst, ka nav viegli nodrošināt izdzīvošanu; tā tas ir arī manā vēlēšanu apgabalā.

Mani šajās debatēs visvairāk interesē, vai Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijas Nr. 188 ratifikācija, ietverot tās politiskajā un darbības jomā arī zvejniecībā nodarbinātos, veicinās un aizsargās zvejnieku profesiju vai arī kļūs par jaunu šķērsli, un vai tās palīdzību tiks panākti vienlīdzīgi konkurences apstākļi globālā mērogā, kas ir tik svarīgi mūsu zvejniecības nozares izdzīvošanai.

Kenijas delegācija man reiz pastāstīja par kādu Japānas zivju pārstrādes kuģi, kurš zvejo Kenijas un tās kaimiņvalstu teritoriālajos ūdeņos. Kādi ir strādājošo darba apstākļi uz šī zivju pārstrādes kuģa? No teiktā man radās aizdomas, ka ne visai labi. Taču es droši zinu, ka šī nozveja nedod labumu Āfrikas iedzīvotājiem, lai gan zivis tiek zvejotas viņu teritoriālajos ūdeņos. Starptautiskajā tirgū šīs zivis pārdod par tādām cenām, ar kādām Eiropa un it sevišķi Īrija nevar sacensties.

Bez darba palikušie Īrijas zvejnieki nevar saņemt sociālā nodrošinājuma maksājumus, tāpēc viņi ir īpaši smagā situācijā. Ja konvencijas ratifikācija ievērojami samazinās nāves gadījumu skaitu zvejniecībā un nodrošinās zvejniekiem sociālā nodrošinājuma pabalstus, piemēram, medicīnisko aprūpi un bezdarbnieku pabalstus, tad es to vērtēju atzinīgi un aicinu ratificēt. Ja tā veicinās zvejniecības kā dzīvotspējīgas nozares attīstību arī attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši uz ģimenēm piederošiem zvejas kuģiem, tad es to noteikti atbalstīšu, jo zvejniecība tiešām ir bīstama nodarbošanās, un daudzviet pasaulē tā nozīmē ne tikai zivju, bet arī cilvēku izmantošanu. Vai šī konvencija to spēj, un vai tā to panāks? Es ceru.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Ilgtspējīga zivsaimniecības nozares pārvaldība nozīmē ne tikai zvejas intensitātes kontroli, bet arī rūpes par zvejniekiem. Ikviens piekritīs, ka zvejniecība, sevišķi zvejošana atklātā jūrā un dziļjūras zveja, ir smagākais darbs pasaulē, pat ja mūsdienās vairs nav jādodas jūrā uz ilgu laiku, kā to darīja 19. gadsimta basku un islandiešu zvejnieki. Tomēr tas joprojām ir ļoti smags darbs, kurš ik gadu prasa 24 000 dzīvību un kurš ir pelnījis cieņu.

Zvejniecība ir ideāls globāla nodarbošanās veida piemērs, jo paši resursi, proti, zivis, ir globāli un nepazīst valstu robežas; tādējādi vienīgais piemērotais risinājums ir starptautiski tiesību akti. Tā kā zvejnieku darbs ir jāreglamentē starptautiskā līmenī, tad likumdevējs, protams, ir Starptautiskā Darba organizācija (SDO), un šogad mēs atzīmējam 50. gadadienu, kopš pieņemtas pirmās SDO zvejniecības konvencijas par minimālo vecumu, nodarbinātības uzraudzību, medicīniskajām apskatēm un telpām. Šodien apspriežamajā konvencijā — Konvencijā Nr. 188 — iepriekšējās konvencijas ir grozītas, papildinātas un pārskatītas. Tā ir jāratificē pēc iespējas ātrāk, līdz 2012. gadam. Tā ir labs piemērs, kā puses kopīgi var pārvaldīt kopīgos globālos resursus, un ir jārīkojas steidzami, jo mūsdienu globalizētās ekonomikas konkurences apstākļos ostu strādnieki, zvejnieki un jūrnieki ir pakļauti visu veidu ekspluatācijai, nelegālai tirdzniecībai un atsevišķos gadījumos pat verdzībai, un tas, protams, notiek izmaksu samazināšanas labad.

Tāpēc ārkārtīgi svarīga ir tiesiskā aizsardzība tādos aspektos kā veselība, telpas, drošība, darba laiks, dzīves apstākļi, algas un medicīniskā aprūpe, darba līgumi un sociālā nodrošināšana. Tagad mēs varam ieviest zvejnieku obligāto tiesisko statusu un tādējādi radīt vienlīdzīgus konkurences noteikumus globālā mērogā.

Eiropas zvejniekiem, kuriem jau ir šis statuss, tas varbūt nav tik nozīmīgi, taču tas būs milzīgs panākums zvejniekiem citur pasaulē — gan Peru, gan Āzijā, gan Āfrikā.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šī vakara debates ir ļoti nozīmīgas, jo Eiropas Parlamenta piekrišana un rezolūcija, kuru, domājams, mēs rīt vienprātīgi atbalstīsim, mums būs stimuls īstenot programmu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ko pagājušajā gadā mēs visi atbalstījām. Konvencija Nr. 188 ir tikai viens no soļiem, piemērojot šo programmu zivsaimniecības nozarē, uz kuru netika attiecināts standarta līgums par darbu jūrniecībā, un, kā teica iepriekšējie runātāji, ir svarīgi, lai arī šajā nozarē būtu obligāti, visā pasaulē piemērojami nosacījumi.

Es ceru, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis šo konvenciju ratificēs līdz 2012. gadam, kā paredzēts. Astoņas dalībvalstis to jau ir ratificējušas, tātad konvenciju jau varēs piemērot; tādējādi mēs, kas dzīvojam piekrastē, varēsim lepoties ar to, ka mūsu zvejnieki ir aizsargāti un tiem nedraud konkurence no trešām valstīm, kas saviem zvejniekiem, iespējams, sniedz sociālu atbalstu.

Gribu atgādināt, ka Parlaments jau ir nobalsojis par zivsaimniecības nozarē nodarbināto sieviešu aizsardzību. Sieviešu darbam (gan tiešam, gan netiešam) zivsaimniecībā ir ļoti liela nozīme, un piekrastes reģionos plecu pie pleca ar zvejniekiem strādā arī sievietes; ja tā nebūtu, šie reģioni būtu daudz nabadzīgāki un mazāk apdzīvoti. Atbildība ir arī pašiem cilvēkiem, ne tikai normatīviem dokumentiem.

Tādējādi mēs dodam ieguldījumu piekrastes reģionu kultūrā — sociālajā kultūrā, kuras daļa ir arī Eiropas jūras un piekrastes īpašie kultūras elementi. Katram reģionam no dienvidiem līdz pat ziemeļiem piemīt savas īpatnības, tomēr šī konvencija, ko mēs pieņemam ratificēšanai dalībvalstīs, aptver visus aspektus un visas zvejnieku vajadzības.

Atbalsts ir jāsniedz arī zvejnieku apmācībai un pensijā aizgājušo zvejnieku aprūpei.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Komisāra kungs! Tāpat kā citi Parlamenta kolēģi, arī es uzskatu, ka ir jāpieņem standarti, kas zvejniecībā nodarbinātajiem nodrošina pienācīgus darba apstākļus. Eiropas Savienība nevar pieļaut, ka 21. gadsimtā kādā no nozarēm ir tādi darba apstākļi, kas līdzinās vergu darbam. Es atzinīgi vērtēju to, ka ierosinātos grozījumus pieņēma trīspusējā diskusijā, valdībām, darba devējiem un darba ņēmējiem kopīgi izstrādājot vispusīgus starptautiskus darba standartus, kuros ir ņemtas vērā šīs nozares specifiskās īpatnības. Pozitīvi ir arī tas, ka jaunā kārtība nosaka minimālo vecumu, medicīniskās apskates, atpūtas laiku un sociālo nodrošināšanu un ka tā attiecas arī uz dzīvojamajām telpām, pārtiku, drošību un veselības aizsardzību darbā. Visi šie elementi neapšaubāmi sekmēs pienācīgu darba apstākļu radīšanu zvejniekiem un mazinās traumu un nāves gadījumu skaitu. Lai gan es pārstāvu valsti, kurai nav jūras robežu, es atzinīgi vērtēju šo standartu, es atbalstu zvejniekus un novēlu viņiem pēc iespējas drīzāku šīs konvencijas ratificēšanu — ne tikai tāpēc, ka man garšo zivis.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Arī es vēlētos pievienoties referentam, komisāram un visiem deputātiem, kas slavē Starptautiskās Darba organizācijas iniciatīvu un aicina visas dalībvalstis ratificēt Konvenciju Nr. 188.

Problēmas pamatā ir fakts, ka no ierobežojumu atcelšanas zvejniecības nozarē — šajā nekontrolētajā tirgū bez robežām, principiem un ierobežojumiem — zaudē ne tikai resursu, proti, zivju ilgtspēja, bet cieš arī paši zvejnieki. Zvejnieku aizsardzībai ir jākļūst par vienu no kopējās zivsaimniecības politikas svarīgākajiem aspektiem, ja ne pašu svarīgāko.

Mana nostāja ir, lai mēs ne tikai ratificētu šo starptautisko konvenciju, bet arī izvirzītu zvejnieku aizsardzību kopējās zivsaimniecības politikas centrā.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ceru, ka jūs atļausiet man atzīmēt šajās debatēs izteiktos argumentus, jo tajos no dažādiem skatu punktiem tika uzsvērta apspriestās konvencijas nozīmība. No tikpat dažādiem skatu punktiem un dziļi argumentēti tika uzsvērta konvencijas ietekme uz gandrīz 30 miljonu zvejnieku ikdienas dzīves kvalitāti, kā es jau minēju ievada daļā. Cienītie kolēģi! Manuprāt, šī priekšlikuma oficiālā procedūra ir skaidra. Mūsu turpmākie politiskie centieni ir jāvirza pēc iespējas drīzākas ratifikācijas virzienā, jo Komisijas priekšlikumā ir norādīts vēlākais iespējamais termiņš, taču, pēc manām domām, būtu labi, ja mēs šo darbu paveiktu ātrāk. Es vēlreiz vēlos pateikties referentei Ilda Figueiredo par ieguldīto darbu, un paldies arī visiem Eiropas Parlamenta deputātiem par šim priekšlikumam izrādīto atbalstu.

  Ilda Figueiredo, referente. – (PT) Es gribētu pateikties priekšsēdētājai un komisāram, kā arī visiem deputātiem, kas šovakar uzstājās un atbalstīja šīs konvencijas ratifikāciju. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Parlaments rīt pieņems šo ziņojumu, tādējādi dodot savu ieguldījumu, lai dalībvalstis drīzumā varētu ratificēt Konvenciju Nr. 188, kurai pievienots Ieteikums Nr. 199, par darbu zvejniecībā.

Šajās debatēs jau tika minēts, ka mūsu mērķis ir panākt šīs konvencijas stāšanos spēkā līdz 2012. gadam, un tāpēc mēs aicinām visas dalībvalstis to ratificēt. Tas būs būtisks ieguldījums obligāto starptautisko standartu īstenošanā un garantēs labākus darba apstākļus, lielāku drošību un mazinās nāves gadījumu skaitu šajā ļoti bīstamajā, bet stratēģiski nozīmīgajā nozarē visā pasaulē.

Tādējādi pieaugs arī cieņa pret zvejnieku profesiju, jo šie cilvēki strādā ļoti smagi un ir pelnījuši būt mūsu uzmanības centrā.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt.