Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0280(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0415/2008

Debates :

PV 13/01/2009 - 14
CRE 13/01/2009 - 14

Balsojumi :

PV 14/01/2009 - 4.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0016

Debates
Trešdiena, 2009. gada 14. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5. Balsojuma skaidrojums
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojuma skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Carlos Coelho (A6-0500/2008)

 
  
MPphoto
 

  Hubert Pirker (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ierosina reformu, kas aizstāvēs bērnu intereses un ieviesīs arī pasākumus, kas palielinātu pasu drošību. Tāpēc visumā šis tiesību aktu kopums dos ieguldījumu cīņā pret bērnu tirdzniecību un vairāk aizsargās bērnus.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es uzskatu, ka ir nepieciešams iekļaut biometriju ceļošanas dokumentu drošības standartos. Tomēr līdztekus Eiropas pilsoņu drošības uzlabošanai, kas ir mūsu primārais mērķis, mums jāapsver arī medaļas otrā puse - kas aizsargā mūsu pilsoņu privātumu. Es centīšos nodrošināt, lai šo tiesību aktu ieviešana un piemērošana valsts līmenī neizraisītu birokrātiskus sarežģījumus vai pat datu nepareizu izmantošanu, un tas attiecas arī uz trešajām valstīm ārpus ES. Es vēlētos uzsvērt nepieciešamību veicināt Eiropola un Frontex lielāku iesaistīšanos šajā jautājumā, jo vienīgi plaša sadarbība starp dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādēm ļaus panākt vēlamo mērķi – padarīt Eiropu par drošām mājām mums visiem. Es priecājos, ka bērniem, sākot no 12 gadu vecuma, būs sava pase. Šā pasākuma ieviešana samazinās bērnu izmantošanu no pārrobežu organizēto noziedznieku puses, kas ir vēl viens iemesls, kāpēc es atbalstu šo acīmredzami pretrunīgo tematu.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos pievienot savu īpašo atbalstu C. Coelho ziņojumam par biometriju ES pasēs, jo, ja nav nekā cita, šis ir pirmais solis cīņā pret pasu ļaunprātīgu izmantošanu un viltojumiem. Šis ir saskaņošanas veids, kuru mēs, saudzīgi izsakoties, varam apstiprināt, jo tas ir noderīgs un pat nepieciešams pasākums, katrā gadījumā Šengenas valstīs.

Ja tiek īstenota atvērtu iekšējo robežu sistēma, lielākā ārējā robeža, protams, jānosargā, cik efektīvi vien iespējams. Šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā, jo pašlaik ārējā robeža nav pietiekami aizsargāta.

Tomēr mani māc šaubas par vienu lietu. Nepietiek tikai ar labāku pasu ieviešanu vien. Katru gadu simtiem tūkstošu ārzemnieku no citiem kontinentiem iebrauc mūsu kontinentā Eiropā. Tie ir legālie ieceļotāji, puslegālie ieceļotāji un arī nelegālie ieceļotāji. Mana valsts Beļģija pagājušajā gadā uzņēma vairāk nekā 70 000 ārzemnieku no citiem kontinentiem plus vēl nezināmu skaitu nelegālo ieceļotāju. Tas ir augstākais punkts, pie kura mums jāapstājas, un labākas pases vien neatrisinās šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI). (BG) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Es balsoju pret C. Coelho ziņojumu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mani ļoti uztrauc pilsoņu tiesību jautājums un tas, ka biometrisko datu vākšana radīs nopietnus draudus pilsoņu drošībai, jo īpaši attiecībā uz viņu brīvību, turklāt tiks ierobežotas arī viņu pamattiesības uz pārvietošanās brīvību.

Bet mani vēl jo vairāk uztrauc, ka manā valstī pēdējo desmit gadu laikā šī būs otrā reize, kad tiek ieviesti jauni personas identitāti apliecinoši dokumenti. Man personiski šī patiesībā ir trešā reize desmit gadu laikā, kad ir izdoti personas identitāti apliecinoši dokumenti. Jums tas varbūt šķitīs uzjautrinoši, bet Bulgārijā iedzīvotājiem ir tik zemi ienākumi, ka papildus nasta viņu resursiem, kas jātērē, lai iegādātos jaunus, personas identitāti apliecinošus dokumentus, ir vienkārši neētiska un amorāla priekš šiem cilvēkiem. Ja mēs runājam par pensionāriem, kas saņem pensiju 100 Bulgārijas levas, kas atbilst 50 eiro, nav pareizi viņiem pieprasīt 20 eiro, lai iegādātos jaunus, viņiem izdotus personas identitāti apliecinošus dokumentus. Tāpēc es balsoju pret C. Coelho ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir ļoti nepiemērots ieviešanai manā valstī.

 
  
  

- Ziņojums: Marco Cappato (A6-0459/2008)

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos ierakstīt protokolā, ka es galu galā nobalsoju pret C. Cappato ziņojumu, jo es uzskatu, ka Parlamentam jāizstrādā labāks ziņojums, kurā tiks apspriesti visi šie jautājumi.

Es gribu arī pateikt, ka Parlamentam jādara kaut kas attiecībā uz mūsu protokoliem, jo ir Parlamenta deputāti, kas ir bijuši šeit vairāk nekā četrarpus gadu un visu šo laiku ir saņēmuši algu, bet runājuši mazāk nekā C. Burke kungs, kurš Parlamentā ir sešus mēnešus. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks vērst uz to uzmanību.

Ir cilvēki, kas nepiedalās šajā Parlamentā, tā komitejās vai plenārsēdēs. Daži no viņiem ir nelielu grupu locekļi. Viņi ierodas šeit, dabū vārdu un tad steidzas uz lidostu un pavada laiku savās dalībvalstīs tā vietā, lai būtu šeit, stāstot cilvēkiem, cik šausmīga demokrātija valda Eiropas Savienībā. Nu, demokrātija ir šausmīga Eiropas Savienībā, ja šā Parlamenta deputāti, kas te neparādās, var saņemt algu, lai turpinātu šādu brēcošu demokrātijas kropļošanu. Es vēlos, lai tas tiktu ierakstīts protokolā, priekšsēdētāja kungs.

Es uzskatu, ka, veicot reformas, padarot dokumentus publiski pieejamus, nodrošinot lielāku pārredzamību, mums jāveic pasākumi, lai uzrādītu, kuri parlamentārieši piedalās Parlamenta darbā un kuri ne.

 
  
  

- Ziņojums: Alexander Graf Lambsdorff (A6-0415/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Eiropas ieroču tirgus darbojas neefektīvi, jo tas ir sadrumstalots. Šodien mēs esam radījuši vietu publiskajam iepirkumam šajā nozarē, ievērojot atvieglojumus stratēģiskajiem iemesliem saskaņā ar Dibināšanas līguma 273. pantu. Es komitejā strādāju pie tā, lai tiktu izbeigta sabiedrības līdzekļu izšķiešana neskaidriem militārajiem līgumiem. Iepriekš arī nacionālo interešu klauzula tika ļaunprātīgi izmantota publisko līgumu slēgšanas gadījumos armijai, kam nebija nekāda sakara ar nodrošinātās drošības kvalitāti. Es pēc atmiņas varu nosaukt nodarbinātības līgumus, ēdināšanu un transporta pakalpojumus. Šis priekšlikums ietaupīs naudu, ko attiecīgi var ieguldīt pētniecībā un tehnoloģijās, lai mūs efektīvāk aizstāvētu pret pašreizējiem un nākotnes draudiem.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es iebilstu pret šo ziņojumu, jo es saskatu draudus, ko tas radīs valdībām un uzņēmumiem, kas ir veikuši lielus ieguldījumus pētniecības un attīstības aizstāvībai un kam tagad tiek atņemti ienākumi attīstības un ražošanas fāzē.

Saskaņā ar šo ierosināto direktīvu tiek pieprasīts, lai iepirkuma līgumi tiktu pakļauti konkurencei Eiropas mērogā, neļaujot aizsardzības nozares uzņēmumam un pat valstij aizsargāt savas īpašuma tiesības un darba vietas. Ņemot vērā, ka vairākās Apvienotās Karalistes militārās aizsardzības sabiedrībās ir visaugstākā līmeņa pētniecība un attīstība, šis ziņojums rada vislielākās bažas.

Manu neapmierinātību pastiprina atziņa, ka šī ziņojuma virzošais spēks drīzāk ir atbalstīt ES integrāciju un Eiropas drošību, kā arī aizsardzības politiku, nevis piešķirt prioritāti taustāmam ekonomiskam labumam.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es centīšos runāt īsāk nekā parasti, es balsoju par A. G. Lambsdorff ziņojumu, kas ir solis uz priekšu kopīgajā drošībā un aizsardzībā. Tomēr es gribu zināt un jautāju arī jums: kad mums beidzot būs īsta Eiropas aizsardzība, īsta Eiropas armija, patiesa iespēja taupīt naudu un spēt aizstāvēt sevi kā vienotu Eiropu? Es ceru, ka tas patiešām būs drīz, priekšsēdētāja kungs!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Šajā gadījumā man nav jādod tūlītēja atbilde, kas būtu sarežģīti. Iesim tālāk pie nākamajiem balsojumu skaidrojumiem, šoreiz par C. Schlyter ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Carl Schlyter (A6-0341/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es atbalstīju ziņojumu par bīstamām vielām un preparātiem, proti, dihlormetānu, kas dos iespēju ierobežot šīs kancerogēnās vielas izmantošanu krāsu noņēmēju ražošanā, lai gan tika pieņemts noteikums par atvieglojumiem stingros apstākļos. Es esmu apmierināta, ka atvieglojumi netiks izmantoti praksē, jo pastāv drošas alternatīvas, kuru izvēlei ne tikai patērētāji, bet arī profesionālie lietotāji dos priekšroku nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, dažas vielas ir tik bīstamas, ka tās vajadzētu pilnībā aizliegt vai to lietošanu stingri ierobežot, ieviešot visstingrākos veselības un drošības piesardzības pasākumus. Dihlormetāns ir viena no šīm vielām un tā jāizņem no apgrozības.

 
  
  

- Ziņojums: Ilda Figueiredo (A6-0423/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es apsveicu starptautisko nolīgumu, ar kuru tiks noteikti jauni nodarbinātības apstākļi strādājošajiem zvejniecības nozarē. Zvejniekiem ir vislielākais skaits nopietnu profesionālu slimību un nāves gadījumu. Es vēlētos vērsties pie Padomes un Komisijas, lai tās darītu visu iespējamo, lai ratificētu Konvenciju daudz agrāk nekā 2012. gadā. Lūdzu atzīmēt protokolā, ka mana balsošanas iekārta nedarbojās un ka es, protams, balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Giusto Catania (A6-0479/2008)

 
  
MPphoto
 

  Irena Belohorská (NI). – (SK) G. Catania pašiniciatīvas ziņojums izraisīja nozīmīgu viedokļu apmaiņu starp politiskajām grupām un Parlamenta deputātiem.

Pašlaik Eiropas Savienību skar ļoti nopietnas problēmas, piemēram, finanšu krīze, kā arī enerģētikas krīze, ko izraisījis Ukrainas un Krievijas konflikts. Šajā laikā mums jārīkojas vienoti un jāizvairās no jebkādām darbībām, kas var ietekmēt mūsu vienotību. Krīzes sekas neapšaubāmi ietekmēs visus Eiropas Savienības pilsoņus, vai tas būtu slovāks, polis, ungārs, čehs vai vācietis Es uzskatu mēģinājumus izraisīt strīdus starp dalībvalstīm, kas laiku pa laikam uzvirmo mūsu sesijās, par vienaldzības zīmi pret šodienas nopietno situāciju, kad ES vienotība ir apdraudēta. Mums vairāk jākoncentrējas uz risinājumu meklēšanu un Lisabonas līguma ratificēšanu, lai palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju.

Es esmu šeit, Eiropas Parlamentā, atkārtoti paudusi viedokli, ka mūsu kopējā telpā nav vietas autonomijai. Galveno ideju – apvienot ES valstis – nedrīkst aizmirst, nemaz nerunājot par šīs idejas ignorēšanu vai noraidīšanu. Mums jāpatur prātā Šūmaņa teiktais, ka gudrs eiropietis nespēj līksmoties, ja kaimiņam klājas slikti, jo mūs visus saista kopīgs liktenis gan labos, gan sliktos laikos.

 
  
MPphoto
 

  Hubert Pirker (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, G. Catania ziņojums ir visīstākā izlikšanās. Tajā ne mazākā mērā nav minēts, kā ir tikušas ievērotas pamattiesības Eiropas Savienībā laika periodā no 2004. līdz 2008. gadam; tas sastāv vienīgi no Parlamenta kreisā spārna prasību saraksta.

Tajā iekļautas prasības atzīt viendzimuma laulības visās dalībvalstīs, kā arī legalizēt narkotiku lietošanu, eitanāziju un nelegālos imigrantus. Austrijas Tautas partijas (ÖVP) delegācija un es kategoriski noraidām iepriekš minētās prasības, ko pieņēma vairākums, un tāpēc mēs, tostarp arī es, balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Peter Baco (NI). – (SK) Es balsoju par ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam.

Mans atbalsts ir nosacīts, jo es noraidu 49. panta sākotnējo redakciju par atbalstu teritoriālajai un reģionālajai autonomijai. Es uzskatu, ka tas ir acīmredzams noraidījums provokatoru un konspiratoru mēģinājumiem spekulēt par status quo. Citiem vārdiem, Eiropas Parlaments neatbalsta spēles ar teritoriālo un reģionālo autonomiju. Šis ir ļoti vērtīgs secinājums šīsdienas Eiropas Parlamenta sēdē, un es domāju, ka mums visiem tas jāapsveic.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju pret EP deputātu komunistu ziņojuma pieņemšanu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā. Neskatoties uz to, es atzinīgi vērtēju to, ka referenti no citām frakcijām ir mazliet uzlabojuši tekstu un tajā ir dažas labas rindkopas par minoritāšu situāciju. Tomēr dažas lappuses nav objektīvas. Turklāt bezprecedenta gadījums ir, kādā pakāpē ziņojumā ir pārkāptas robežas dokumentam, kurā attēlota pagātne. Ziņojums pauž pilnīgi vienpusīgu politisko uzskatu par cilvēktiesībām Eiropas Savienībā. Ziņojumā subsidiaritāte ir nomīdīta kājām, diktējot noteikumus ģimenes politikā un citos ētiskos jautājumos, kas ir pretrunā ar dibināšanas līgumiem.

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE-DE). - (MT) Es arī balsoju pret G. Catania ziņojumu, jo tajā ir vismaz trīs atsauces uz abortiem kā cilvēktiesībām. Tas ir kaut kas, kam es nevaru piekrist un ko uzskatu par nepieņemamu. Žēl, ka tādā svarīgā ziņojumā kā šis, kurā iekļauts tik plašs jautājumu loks, bija jāiekļauj elementi, kas nešaubīgi ir ārpus Eiropas Savienības kompetences, un ka Eiropas Savienība nevar un tai nav jāmēģina iejaukties subsidiaritātes principa dēļ. Tāpēc es balsoju pret G. Catania ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Péter Olajos (PPE-DE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, kas attiecas uz G. Catania ziņojumu, es balsoju apstiprinoši, jo tajā ir novērsti iepriekšējie trūkumi attiecībā uz minoritāšu tiesībām. Šis jautājums ir īpaši svarīgs Ungārijai, kā arī minoritātēm, kas dzīvo ārpus tās robežām. Ziņojumā ir uzsvērta minoritāšu valodas aizsargātība un noteikts, ka dzimtās valodas lietošana ir viena no galvenajām cilvēka pamattiesībām. Diemžēl pēdējā laikā tā tas nav vairākās jaunajās ES dalībvalstīs.

Ziņojumā uzsvērta turpmāka nepieciešamība definēt un noteikt nacionālās minoritātes statusu. Es uzskatu to par vitāli svarīgu 150 minoritātēm Eiropā.

Visbeidzot, es uzskatu 49. punktu par sevišķi svarīgu, jo tajā ir apstiprināts, ka pašpārvalde ir visefektīvākais līdzeklis nacionālo minoritāšu kopienu problēmu risināšanā. Veids, kā to darīt, nozīmē sekot vislabākajiem paraugiem Eiropas Savienībā attiecībā uz personas, kultūras, teritoriālo un reģionālo autonomiju.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, tiesību patēriņa sabiedrība ir sabiedrība, kurā valda lozungs „dodiet man!”, tā ir sabiedrība, kurā zudis līdzsvars. Tā ir tāda, kas ziņojumā uztur prasību pēc vienlīdzības starp normāliem precētiem pāriem un homoseksuālām attiecībām. Dabiska kārtība ir vīrietis un sieviete. Tā tiek izjaukta, ja mēs prasām vienlīdzību tās pilnīgam pretmetam.

Lai cik tas varbūt ir vecmodīgi, es nekaunos paziņot, ka nedabiskas partnerattiecības starp viendzimuma pāriem nav tas, kam es kā likumdevējs vēlētos piekrist. Vai manas tiesības atbalstīt šo nostāju ir mazākas nekā to personu tiesības, kas pieprasa pretējo? Ņemot vērā neiecietīgo atmosfēru, kādā norisinājās daļa šo debašu, tā varētu šķist.

Es nepiekrītu šim ziņojuma aspektam. Ja es par to tikšu pakļauts izsmieklam, lai tā būtu. Es labāk iestāšos par to, ko es uzskatu par pareizu, nekā slavēšu to, kas nav pareizi.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, manas karjeras laikā šajā Parlamentā es reti esmu redzējis tik plašu politkorektu muļķību un tā saukto progresīvo banalitāšu klāstu kā G. Catania ziņojumā. Tomēr kronis visam ir, ka ziņojums par tā sauktajām pamattiesībām de facto tiek pamatots ar Lisabonas līgumu - līgumu, kas ne vairāk ne mazāk, kā tika noraidīts referendumos un kam pašlaik nav nekāda tiesiska pamata. Kāda augstprātība! Interesanti, varbūt pamattiesības nav jāpiemēro Eiropas pilsoņiem, bet tikai eirokrātijai?

Turklāt šajā ziņojumā nav iekļauta viena no pamattiesībām, proti, iedzīvotāju, piemēram, pašu nācijas iedzīvotāju, tiesības justies ērti un droši savā valstī, aizstāvēt savu grūti sasniegto labklājību, uzturēt savu valodu, kultūru, tradīcijas un likumus. Tagad tas būtu jaunums šajā politkorektuma templī. Parlaments atkal ir padarījis sevi par pilnīgu muļķi, apstiprinot G. Catania ziņojumu ar pārliecinošu vairākumu.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, tiesības brīvi paust savu viedokli un veids, kādā šīs tiesības var tikt izmantotas, neapšaubāmi ir galvenais rādītājs, kā mēs vērtējam situāciju mūsu pamattiesību jomā. Ziņojumā ir pilnīgi pareizi brīdināts iestāties pret nelikumīgu cenzūru un pašcenzūru, kas parādās, kad noteikti temati tiek izslēgti no publiskām debatēm. Tāpat taisnīga ir ziņojuma nodaļa, kurā brīdināts iestāties pret personām un grupām, kas grib apklusināt citus, uzstājot, ka pret viņiem regulāri tiek vērsti uzbrukumi, lai gan tā nav.

Tomēr pilnīgi mulsinošs ir aicinājums „stingri iestāties pret jebkādām naidīgām runām rasistisku mēdiju raidījumos un rakstiem, kuros izplatīti neiecietīgi uzskati”. Tas ir tieši tas, kas rada cenzūru un pašcenzūru, par ko citviet ziņojumā tiek paustas žēlabas. Tie ir tādi tiesību akti, par ko Beļģijā visvairāk tika nosodīta flāmu partija, jo šī partija bija kritizējusi pieņemto imigrācijas politiku. Tāpēc cilvēkiem ir jāzina, ko viņi grib. Nav iespējams mazliet atbalstīt viedokļa brīvu paušanu. Vai nu mēs esam par viedokļa brīvu paušanu un pieņemam visas no tā izrietošās sekas, vai nē.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, runājot par pamattiesībām, lai gan galīgajā balsojumā es balsoju pret, es balsoju par 81. punktu, ko es atbalstu. Šajā punktā mans draugs Catania kungs, kurš patlaban skatās uz mani no savas vietas, paziņo, ka viņš aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai sekmētu un uzlabotu jauniešu, vecāku cilvēku un invalīdu piekļuvi darba tirgum.

Giusto Catania – kurš atbilst savam uzvārdam, jo ir simtprocentīgi taisnīgs, droši vien ir domājis, lai arī to nav noformulējis rakstiski, ka piekļuve jāuzlabo ne tikai darba tirgum, bet arī tā labumiem, jo tiek minēti arī vecāki cilvēki. Tāpēc labumu gūšana jauniešiem, invalīdiem un vecākiem cilvēkiem ir būtiska. Es esmu pārliecināts – es redzu, ka viņš piekrīt – ka jaunieši arī gūst labumu, kad ir jauni, un tad strādā, kad ir veci. Es redzu, ka viņš aplaudē. Man šķiet, ka jūs arī man piekrītat, bet tā kā mani novērojumi parādīsies internetā, es vēlētos skaidri pateikt, ka es to teicu tāpēc, lai saudzīgi uzsvērtu, ka arī vecākiem cilvēkiem ir tiesības gūt labumu.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, daudzi šeit Parlamentā G. Catania ziņojumā ir centušies izmantot cilvēktiesības kā attaisnojumu abortu veicināšanai, neskatoties uz to, ka aborti miljoniem bērnu gadā atņem vissvarīgāko no cilvēktiesībām – tiesības uz dzīvību, tās ir cilvēktiesības, no kurām ir atkarīgas visas citas tiesības.

Turklāt, man kā Īrijas parlamenta deputātam un balsotājam ir interesanti atzīmēt, ka šis ziņojums un tā grozījumi saista Lisabonas līgumu un Cilvēktiesību hartu ar tiesību aktiem par abortiem ES.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, sākumā es vēlētos lūgt dienestus atzīmēt, ka par 31. punkta pirmo daļu es balsoju „par”.

Es uzskatu, ka šis ziņojums varēja dot lielāku ieguldījumu invaliditātes jomā, bet tas prasītu vairāk darba. Tomēr es priecājos, ka Parlaments nolēma atbalstīt manu grozījumu Nr. 42, kas mudina Komisiju pārliecināties, ka nauda tiek piešķirta tikai tām dalībvalstīm, kas atbilst ANO Konvencijas kritērijiem, ja ir runa par deinstitucionalizāciju. Šis ir galvenais jautājums priekš manis un daudziem šeit Parlamentā. Šajā ziņojumā ir daudzi jautājumi, kā jau citi to ir teikuši, kas attiecas uz subsidiaritāti un nevis uz Eiropas Savienību, un kas neaizliedz abortus; tiem nevajadzētu aizliegt abortus un tie neaizliegs tos. Tāpēc es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu kopumā. Tā vietā es atturējos, jo uzskatu, ka grozījums attiecībā uz invaliditāti ir svarīgs tiem, kas rūpējas par tiem, kas nerunā, kam nav balss un kuros neklausās.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) G. Catania ziņojumā ir iekļauti daudzi cilvēktiesību jautājumi. Es piekrītu dažiem iepriekšējiem runātājiem un tāpat kā viņi es vēlos paust savus būtiskākos iebildumus šim ziņojumam vienas galvenās problēmas dēļ: tā ir nespēja apstiprināt galvenos grozījumus, kas būtu varējuši izlabot sākotnēji vājo ziņojumu.

Ziņojumā ir atsauces uz „tā saukto” seksuālo veselību un dzimuma tiesībām, kas, saskaņā ar, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas definīciju, skaidri ietver tiesības uz abortu, un tas ir kaut kas, par ko nevar būt atsauces ES Kopienas tiesību aktos, vai ko nevar uzspiest dalībvalstīm.

Būdams ārsts, es aizstāvu cilvēka dzīvību un cilvēcisko cieņu, sākot jau ar tās jēdzienu, un tāpēc es nebalsoju par šo pretrunīgo tekstu, kurā turklāt nav ievērots subsidiaritātes princips.

 
  
MPphoto
 

  Michl Ebner (PPE-DE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es piekrītu tam, ko teica Pirker kungs, un tāpēc man tam nav jātērē vairāk laika. Es uzskatu, ka Catania kungs ir rakstījis par nepareizo tēmu, šim ziņojumam vispār nevajadzēja nonākt palātā, jo oficiālajiem dienestiem ir jāpārbauda, vai ziņojumā ir runāts par noteikto tematu un virsrakstu, vai tas ir pilnīgi kaut kas cits. Šis ziņojums ir pilnīgi kaut kas cits un būtībā neatbilst virsrakstam un noteiktajam uzdevumam.

Kas attiecas uz konkrēto jautājumu attiecībā uz 49 punktu, es būtu devis priekšroku tam, ka palāta pieņemtu sākotnējo tekstu bez grozījumiem. Es balsoju pret šo ziņojumu kopumā iepriekš minēto konkrēto iemeslu dēļ.

 
  
MPphoto
 

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, reti kad es esmu balsojis pret kādu ziņojumu ar tik lielu pārliecību kā šodien. Ja mums būtu jāizpilda šajā ziņojumā minētie ieteikumi, mēs jau rīt radītu politkorektuma diktatūru Eiropas Savienībā, kamēr, maskējoties ar tā saukto antirasismu, pompozi deklarējot principus, iespēja brīvi paust savu viedokli, tostarp, par tādām tēmām kā patvērums un imigrācija, tiktu vēl vairāk iegrožota. Šajā ziņojumā ir vērojama tendence pat pastiprināt likumīgu un nelikumīgu ieceļošanu Eiropas Savienībā un pilsoņu tiesības uz drošību neizvirzīt savas politikas centrā, bet tā vietā uzskatīt, ka noziedznieku tiesības jāatzīst par tā sauktajām pamattiesībām.

Šī ir juceklīga pasaule. Normālā sabiedrībā tiesības un pienākumi iet roku rokā. Tomēr šajā apjomīgajā ziņojumā es nespēju saskatīt ārzemnieku pienākumu integrēties mūsu Eiropas sabiedrībā. Taisni pretēji: tikai pret mums, eiropiešiem, vēršas ad nauseam. Bet mūsu pilsoņiem ir līdz kaklam Eiropas mandarīnu nozākājošais pirksts, kas ir vērsts tikai pret viņiem.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es G. Catania ziņojumā daudz kam nepiekrītu.

Pirmkārt, es nepiekrītu, ka Eiropas Savienībai būtu jāpiešķir kādam jebkādas tiesības – patiesībā vēsture mums rāda, ka Eiropas Savienība ir rīkojusies tieši pretēji.

Es nepiekrītu arī, ka Pamattiesību harta, kas ir galvenais politiskais dokuments, izveidota kā daļa no neveiksmīgās Eiropas Konstitūcijas, būtu jāiekļauj Eiropas tiesību aktos un jo īpaši Lielbritānijas tiesību aktos.

Man ir ļoti lieli iebildumi pret Pamattiesību hartu. Es noraidu absolūtisma pieeju cilvēktiesībām. Es neteiktu, ka man principā ir iebildumi pret viendzimuma partnerattiecību atzīšanu, bet – atkal – tas nav Eiropas Savienības jautājums, tas ir atsevišķu dalībvalstu parlamentu jautājums, ko noteikt savā teritorijā.

Ņemot vērā šos svarīgos iebildumus, es balsoju pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, pieredze daudzu gadsimtu garumā mums māca, ka tiesības uz papīra pašas par sevi vēl negarantē pilsoņu brīvību. Eiropas Savienības Pamattiesību un brīvību hartā izklāstītās tiesības nemaz tik ļoti neatšķiras no tām, kas ieskicētas, teiksim, Austrumvācijas vai PSRS konstitūcijās, bet kā šo nelaimīgo valstu iekārtu pilsoņi secināja – tiesībām uz papīra vien nav vērtības, ja nav parlamentāras valdības piemērotu mehānismu.

Eiropas Savienībā nav cilvēktiesību krīzes, bet ir demokrātiskas leģitimitātes krīze. Atļaujiet man izteikt domu, ka viens no veidiem, kā iziet no krīzes, būtu saglabāt mūsu balsotāju uzticību un izpildīt mūsu solījumu ierosināt referendumus par Lisabonas līguma ratifikāciju. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, visiem bērniem ir tiesības uz abu vecāku mīlestību. Pat, ja vecāku laulība izirst, lēmuma par bērna saziņu ar vecākiem pieņemšanā noteicošais ir bērna intereses, nevis valsts ierēdņu ieskati.

Bērniem ir tiesības sarunāties ar saviem vecākiem savā mātes valodā. Ja vecākiem ir dažādas tautības, ir jābūt tiesībām runāt abās šajās valodās. Tomēr Jugendamt nostājas pret bērnu no jauktām laulībām interesēm, tieši aizliedzot kontaktus ar to vecāku, kas nav vācu tautības. Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi vairāk nekā 200 sūdzības šajā jautājumā. Tāpēc es atbalstīju grozījumu Nr. 24. Tā kā tas tika noraidīts, tad galīgajā balsojumā es balsoju pret ziņojumu, kurā noliegtas tiesības uz dzīvību, atbalstot tiesību aktus par abortiem, un pārkāpts subsidiaritātes princips.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, AK Neatkarības partija neatbalsta rasismu, sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu, homoseksualitātes uzskatīšanu par noziegumu un aizspriedumus pret ārvalstniekiem, lai kurā pasaules malā tas notiktu. Tomēr mums, britiem, pašiem ir pietiekami labi cilvēktiesību likumi un mums nav vajadzīga Eiropas Savienības aizstāvība. ES nav demokrātiska un ir pret demokrātiju, tāpēc tā nav piemērota, lai būtu kādam par cilvēktiesību aizstāvi.

Mēs vēlētos arī atgādināt Parlamentam, ka ģimenes tiesību akti ir dalībvalstu kompetence un nav ES jurisdikcijas jomā. Jautājums par to, vai narkotiku lietotāji būtu krimināli sodāmi, ir dalībvalstu likumdošanas jautājums, un ES nevajadzētu censties graut un izmainīt dalībvalstu tiesiskās sistēmas. Tāpēc AK Neatkarīgās partijas Eiropas Parlamenta deputāti balsoja pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ja runa ir par tādiem ziņojumiem kā šis, es bieži aprunājos ar dažādām brīvprātīgo un kopienu grupām savā vēlēšanu apgabalā, jo var daudz ko uzzināt no citu cilvēku pieredzes un kontaktiem.

Es regulāri interesējos arī par citu Parlamenta deputātu viedokli no citām politiskajām partijām un dažādām valstīm, lai censtos saprast citu viedokļus un problēmas. Es pilnībā piekrītu manu kolēģu Hannan kunga un Callanan kunga paustajām jūtām.

Tomēr tādos jautājumos, kādi ietverti šajā ziņojumā, es gribu runāt līdzīgi kā deputāts Allister kungs, kurš, lai gan nav no manas politiskās partijas, ir uzcītīgs un pragmātisks deputāts savā vietā, viņa padomi bieži vien ir gudri un es zinu, ka ar viņu ir iespējams vienoties par dažādiem uzskatiem civilizētā veidā, kā tas ir ar to, ko viņš tikko teica.

Par šādiem ziņojumiem kā šis, kad var izvēlēties daudz dažādu jautājumu, lai noteiktu, kā par tiem balsot, kļūst neiespējami novilkt līniju, vai balsot par vai pret, tāpēc es izvēlējos nebalsot – es atturējos. Es atvainojos.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE-DE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, ziņojums, ko mēs tikko pieņēmām, kas saucas „Pamattiesību situācija Eiropas Savienībā”, ir visaptverošs un liels sasniegums vairākos aspektos. Tas, kā tajā pasniegtas bērnu tiesības un sociālās pamattiesības, pelna īpašu uzmanību. Es īpaši novērtēju to, ka beidzot ir pausta pareiza pieeja tradicionālo nacionālo minoritāšu problēmām un tiesībām, nosakot pašpārvaldes un valodas lietošanas pamatprincipus, jomas, kurās Eiropas Savienība ir kavējusies izstrādāt noteikumus.

Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu un cīnījos par tā pieņemšanu, un tāpēc Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas Ungārijas delegācija arī balsoja par to, neskatoties uz vairākiem diskutējamiem pieņemtajiem punktiem, kuriem mēs nevaram piekrist, jo mēs uzskatām par nepieņemamu regulēt noteiktus jautājumus ES līmenī.

 
  
MPphoto
 

  László Tőkés (Verts/ALE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos, ka es nepierakstījos, es nezināju. Kā mācītājs un Ungārijas minoritātes loceklis, kas ir pakļauts diskriminācijai un, ja nepieciešams, atbalsta kompromisu, es ar tīru sirdsapziņu balsoju par G. Catania ziņojumu par pamattiesībām, jo es uzskatu to par nozīmīgu soli uz priekšu daudzējādā ziņā, piemēram, attiecībā uz sociālajām tiesībām.

Es vēlos izteikt īpašu atzinību pantam par minoritāšu tiesībām, kas varētu būt par pamatu un sākuma punktu ES tiesiskajai sistēmai minoritāšu aizsardzībai. Es piekrītu tam, ko teica Kinga Gál kundze.

Kompromiss bija nepieciešams, jo es nevaru piekrist dažiem punktiem, piemēram, punktam par eitanāziju vai jautājumiem attiecībā uz homoseksualitāti. Es noraidu uzskatu, ka reliģiskajiem vadītājiem jāierobežo sava sirdsapziņas un reliģiskā brīvība attiecībā uz homoseksualitāti.

Man žēl, ka 49. punktā netika iekļauti paziņojumi par tradicionālajām minoritātēm un kopienu tiesībām, vai teritoriālo un reģionālo autonomiju.

 
  
MPphoto
 

  Georgs Andrejevs (ALDE). - (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Galīgajā balsojumā es balsoju pret šo daudzējādā ziņā atbalstāmo ziņojumu. Balsoju pret, jo ziņojumā tiek jauktas tradicionālās minoritātes un viņu tiesības ar ekonomiskajiem migrantiem un piespiedu ceļā pārvietotiem migrantiem, kas ieplūda manā valstī Latvijas okupācijas rezultātā pēc Otrā pasaules kara, kas 50 gadu okupācijas gaitā noveda pie pamatnācijas atšķaidīšanas līdz 50 % un pat līdz minoritāšu situācijai 13 lielākajās Latvijas pilsētās, ieskaitot galvaspilsētu Rīgu. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  John Attard-Montalto (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs tikko kā balsojām par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā. Man kopā ar diviem maltiešu kolēģiem no PSE grupas par lielu nožēlu nācās atturēties no balsošanas par šo ziņojumu.

Lai gan ziņojumā ir skarti daudzi cilvēka pamattiesību jautājumi, kas ir apsveicami, tas ietver arī citus jautājumus, piemēram, par abortiem, kurus nekādā gadījumā nevajadzēja šajā ziņojumā iekļaut. Tā kā Maltas sabiedrības pārstāvji Eiropas Parlamentā ir pret abortiem, mums bija jābalso pret šīm konkrētajām ziņojuma daļām.

Šajā ziņojumā patiešām ir iekļauti vēl citi jautājumi, piemēram, pilnvarojums lemt par dzīvības funkciju uzturēšanu un tiesības uz cieņu mūža beigās, kas ir jūtīgi jautājumi, kuru dēļ mums bija jāatturas. Tāpēc mēs galu galā atturējāmies no šī balsojuma. Es vēlētos pateikties par šo iespēju izteikties.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Tagad mēs pāriesim pie balsojumu skaidrojuma par G. Cappato ziņojumu, mēs jau uzklausījām Mitchell kungu.

 
  
  

- Ziņojums: Marco Cappato (A6-0459/2008)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es neatbalstīju šo populistisko tekstu, kura sākotnējā versijā bija iekļauti vairāki derīgi noteikumi par lielāku pārredzamību attiecībā uz politiskajām aktivitātēm Eiropas Savienībā. Diemžēl tie tika grozīti. Es negrasos atbalstīt tādas muļķības, kā profesionālo un personisko dokumentu uzrādīšana, ar ko deputāti apmainās savā starpā, vai kurus saņem no nevalstiskajām organizācijām un lobiju organizācijām. Lai gan es šādus dokumentus neuzskatu par konfidenciāliem, nevienas valsts parlaments civilizētā demokrātijā nevar uzlikt par pienākumu atklāt profesionālo korespondenci, vēl jo vairāk visiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Labi. Un pēdējais, bet tāpēc ne sliktākais, Syed Kamall!

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, paldies par jūsu ļoti laipnajiem vārdiem. Es ceru tos atcerēties vienmēr.

Kad mēs runājam par pārredzamību un piekļuvi ES dokumentiem, tā ir lieta, kam varam piekrist mēs visi šajā palātā. Galu galā, mēs tikai tāpēc esam šeit, ka nodokļu maksātāji par mums balsoja un nodokļu maksātāji finansēja šīs iestādes un mūsu darbu. Bet ienesīsim pilnīgu skaidrību šajā jautājumā. Kad mēs runājam par dokumentu pārredzamību un piekļuvi dokumentiem, būsim pārliecināti, ka nodokļu maksātājam ir piekļuve tiem dokumentiem, kuriem viņi tiešām vēlas piekļūt.

Nesen Parlamenta grupu vadītāji devās vizītē pie demokrātiskas valsts Čehijas Republikas valsts vadītāja. Grupu vadītāji, kas pārstāvēja Parlamentu, kā mēs to saprotam, apvainoja šīs valsts prezidentu. Vienīgais, ko daudzi pilsoņi ir lūguši saistībā ar šo jautājumu, ir publicēt šīs sanāksmes protokolu. Tāpēc būsim pārskatāmi, runāsim skaidru valodu un cienīsim tos, kuriem ir citāds viedoklis nekā tiem, kas sēž Parlamentā.

 
  
  

Balsojumu rakstiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Carlos Coelho (A6-0500/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Viens no visstingrākajiem drošības pasākumiem, par ko panākta vienošanās, ir jautājums par biometriju pasēs un ceļošanas dokumentos. Tas, protams, nozīmē ievērojamus izdevumus, kas sniedzas miljonos eiro, bet jautājumā par drošības pasākumiem nevar ielaisties kompromisā.

No otras puses, mums ir jāņem vērā mūsu iedzīvotāju ienākumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi. Parastas pases izdošana Maltā ir saistīta ar izdevumiem. Kas maksās par pāreju uz biometriskajām pasēm – valsts, personas vai izdevumi tiks daļēji segti?

Šodien Eiropas Parlamentā mēs esam vienojušies, ka tajās dalībvalstīs, kurās ir atļauts iekļaut bērnus viņu vecāku dokumentos, tagad būs jāizdod atsevišķi dokumenti bērniem bez citiem papildu izdevumiem, izņemot materiālos izdevumus. Valdībai būtu derīgi to ņemt vērā, jo tas ir kļuvis par politiku nesniegt papildu ziņas, kad valdība izmanto nestandarta tarifus un ievāc nodokļus, kā tas ir bijis gadījumos attiecībā uz PVN par satelīta šķīvju reģistrāciju un aizritējušiem maksājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. (NL) C. Coelho ziņojumā ir valdījis veselais saprāts, tāpēc es ar prieku balsoju par to. Tas ir apsveicami, ka biometrijas datu izmantošana pasēs un ceļošanas dokumentos tiks pakļauta stingrākiem noteikumiem un saskaņošanai, jo īpaši, kopš Eiropas iekšējo robežu atcelšana ir parādījusi, ka ir nepieciešama stingrāka drošības kontrole pie ārējām robežām. Vienota un saskaņota biometrisko datu sistēma cita starpā dos mums iespēju efektīvāk apkarot noziedzību. Šajā ziņojumā ir sperts nedrošs solis šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šajā regulā ir centieni grozīt standartus drošības pasākumiem un biometrijai dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šī ir regula, kuru mēs neesam apstiprinājuši kopš tās izstrādāšanas 2004. gadā, tā kā tā ievieš drošības mehānismu saskaņošanu un biometrisko identifikatoru integrāciju Eiropas Savienības līmenī veicināto drošības politikas virzienu kontekstā.

Šā grozījuma būtisks mērķis ir atcelt ierobežojumus bērniem līdz 12 gadu vecumam, tas tiek plānots ieviest četru gadu laikā, lai tās valstis, kurās tiesību akti paredz zemāku vecuma robežu, var to saglabāt ar nosacījumu, ka tās ievēro minimālo vecuma robežu seši gadi (kā tas ir gadījumā ar Portugāli, Franciju un Igauniju) plus citi aspekti attiecībā uz biometrisko datu aizsardzību un drošību.

Lai gan priekšlikums nosaka izņēmuma noteikumus bērniem līdz 12 gadu vecumam (šā lēmuma pamatā ir vienīgi tehniski iemesli), mēs uzskatām, ka tajā nav skarts galvenais jautājums, proti, bērnu biometrisko datu izmantošana un saskaņošana ES līmenī (un jo īpaši tāpēc, ka pasu izdošana ir katras dalībvalsts kompetencē) tās drošības politikas kontekstā.

Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Coelho kunga ziņojumu par drošības elementiem un biometrijas standartiem pasēs un ceļošanas dokumentos.

Tomēr nav jēgas nešaubīgi pieņemt kļūdainu regulu, ja pastāv iespējas, kā to uzlabot.

Piemēram, ir nepieņemami, ka dažādas dalībvalstis var piemērot dažādus noteikumus par vecumu, kādā noņemt pirkstu nospiedumus bērniem, un tāpēc ir svarīgi ieviest pasākumus, jo īpaši attiecībā uz bērnu tirdzniecību, kas ja nav vienmēr vienoti, tomēr vismaz ir vairāk visaptveroši.

Galu galā, man svarīgi ir uzsvērt, ka biometriskos datus nekādā gadījumā nevar izmantot negodīgos nolūkos. Tāpēc obligāti jāveic stingra, regulāra datu drošības pārbaude.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EC) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (A6-0500/2008).

Es piekrītu referenta priekšlikumam ieviest principu „viena persona – viena pase”, tā, lai katrai personai būtu pase ar viņa/as biometriskajiem datiem.

Situācija, kad viena kopīga pase var tikt izdota tās īpašniekam un viņa/viņas bērnam, kurā ir viņu vārdi un uzvārdi vai tikai pases īpašnieka – vecāka biometriskie dati, var veicināt bērnu tirdzniecību.

Es atbalstu arī Coelho kunga iniciatīvu atļaut divus izņēmumus obligātajai pirkstu nospiedumu noņemšanas procedūrai attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par sešiem gadiem, un visām personām, kas dažādu iemeslu dēļ nav fiziski spējīgi nodot pirkstu nospiedumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir noskaidroti svarīgi jautājumi attiecībā uz standartiem, kādi tiek prasīti biometrisko pasu izdošanā. Turklāt es ceru, ka biometrisko pasu izdošana (kas Rumānijā notika 2009. gada 1. janvārī) sekmēs Rumānijas iekļaušanu ASV vīzu režīma atcelšanas programmā un paātrinās integrāciju Šengenas zonā.

Tomēr mums jāvērš uzmanība uz biometrisko tehnoloģiju uzticamību, tā kā ir pierādīta to neefektivitāte gadījumā, kad jāidentificē bērni, kas jaunāki par 6 gadiem. Dalībvalstīm drīzumā jāizstrādā jauns pilotprojekts, lai novērtētu identifikācijas sistēmas uzticamību, kas noteikti palīdzēs novērst jebkādas kļūdas, kas reģistrētas dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Pat bērni jādokumentē, jo viņi tiek uzskatīti par potenciāli bīstamiem ES. Tas ir Eiropas Komisijas, ES Padomes un Eiropas Parlamenta priekšlikums. Vienīgā atšķirība starp priekšlikumu direktīvai un Eiropas Parlamenta priekšlikumu ir vecums, kurā bērns tiek uzskatīts par bīstamu. Komisija uzskata, ka bērns kļūst bīstams sešu gadu vecumā un tāpēc viņam jānodod pirkstu nospiedumi, kas tiek iekļauti personiskajā pasē, kas tiek izdota šajā vecumā, kamēr Eiropas Parlaments, demonstrējot savu „demokrātisko jūtīgumu”, uzskata, ka bērni jādokumentē, kad tie ir nedaudz vecāki, proti, no 12 gadu vecuma.

Šī nepieņemamā direktīva, ko apstiprinājuši Eiropas Parlamenta atbalstītāji vienvirziena ielai Eiropā, ir acīmredzams rezultāts ES neprātīgajai „pretterorisma” politikai, kura, lai būtiski nosargātu kapitāla suverenitāti pār darbaļaužu un masu kustību, bīstamā veidā ir pat katru bērnu nosvētījusi par bīstamu. Tad jau iznāk, ka ES pienācīgi izmanto Izraēlas armijas pieredzi, kura pārspīlēti aizstāv Izraēlas Valsts „drošību” no palestīniešu „teroristiem”, nogalinot neskaitāmus bērnus Gazā, kamēr mēs runājam. Cik veci ir nogalinātie palestīniešu bērni? Sešus vai divpadsmit gadus veci?

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. (DE) Es atturējos balsot par „Ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EC) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos”.

Šajā ziņojumā ir paredzēts ierobežot ES dalībvalstu pilsoņu biometrisko uzraudzību tādējādi, ka bērniem vecumā līdz 12 gadiem netiek piemērota prasība uzrādīt biometriskos datus. Šāds izņēmums ir jāvērtē ļoti atzinīgi.

Neskatoties uz to, es noraidu paļaušanos uz biometriskajām identificēšanas sistēmām. Tās noved pie policejiskas valsts pastiprinātas pilsoņu uzraudzības. Tas nav veids, kā uzlabot drošību. Tā kā ziņojumā šī uzraudzība ir plaši atbalstīta, es nevarēju balsot par to, bet balsojot pret, es balsotu pret minēto uzlabojumu. Tāpēc es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par C. Coelho ziņojumu par drošības pasākumiem un biometriju pasēs un ceļošanas dokumentos.

Es piekrītu priekšlikumam ieviest pases arī bērniem, lai apkarotu bērnu nolaupīšanu un tirdzniecību. Es atbalstu minimālo vecuma robežu seši gadi, bet iepriekš minēto iemeslu dēļ dokumentā jābūt uzrādītam tās personas vai personu vārds, kam ir vecāku atbildība par bērnu.

Visbeidzot, es piekrītu Coelho kungam attiecībā uz viņa priekšlikumu ieviest trīs gadu izņēmuma klauzulu nolūkā sagaidīt dziļāka, plašāka pētījuma rezultātus, kurā tiks pārbaudīta pirkstu noņemšanas no bērniem un vecākiem cilvēkiem ticamība un noderīgums: tādā delikātā un svarīgā jautājumā ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība, lai varētu pareizi piemērot Kopienas tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Šis tiesību akts ļauj iekļaut pirkstu nospiedumus pasēs/ceļošanas dokumentos, lai varētu pārbaudīt dokumenta autentiskumu un tā īpašnieka identitāti.

Es balsoju par referenta ierosinātajām izmaiņām. Pozitīvais ir tas, ka pirkstu nospiedumus no bērniem vecumā līdz 12 gadiem var noņemt, ja šāds noteikums jau pieņemts dalībvalstīs. Salīdzinājumā ar Komisijas un Padomes variantu noņemt pirkstu nospiedumus bērniem, kas ir sešus gadus veci, šis ir solis uz priekšu.

Pirkstu nospiedumu noņemšana arī kaut ko maksā. Vīza drīz vien maksās 60 eiro. Obligātā pirkstu nospiedumu noņemšana ievērojami paaugstinās šo cenu, tādējādi četru cilvēku ģimenei, kas vēlas ceļot uz ārvalstīm, vajadzēs iztērēt pietiekami lielu naudu pirms izbraukšanas.

Katrā gadījumā es pārdzīvoju par jautājumu attiecībā uz pirkstu nospiedumu pārmērīgu izmantošanu vai biometrisko datu izmantošanu. Vai te nebūs lielāka ķēpa nekā labuma? Tās efektivitāte nav pierādīta, tās izmantošana nav proporcionāla vēlamajam iznākumam, un tas ir arī ļoti dārgi. Tāpēc es apstiprināju grozījumus, kas uzlaboja tekstu, bet galu galā paudu savu neapmierinātību, balsojot pret šo normatīvo rezolūciju.

 
  
  

- Ziņojums: Alexander Graf Lambsdorff (A6-0415/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs balsojām par Lambsdorff kunga ziņojumu par publisko iepirkumu procedūrām drošības un aizsardzības jomā.

Ziņojumā ir skaidri pateikts, ka vienīgi dalībvalstis ir pilnvarotas aizstāvībai un nacionālajai drošībai, ko, pēc mūsu domām, ir svarīgi uzsvērt. Mēs uzskatām, ka arī iekārtas, celtniecības darbi un pakalpojumi šajā jomā būtu jāiekļauj iepirkumā. Tomēr mēs uzskatām, ka šāda veida tirgus dabiskas sekas ir, ka iepirkumu nevar veikt pilnīgā saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Tomēr šie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja tie ir attaisnojami tāpēc, ka ir nozīmīgi saistībā ar drošības politiku. Mēs uzskatām, ka tādā veidā mēs izskaudīsim izņēmumu pastāvīgu piemērošanu protekcionistu mērķiem, kas īpaši kaitē Zviedrijas rūpniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Alexander Graf Lambsdorff ir iesniedzis priekšlikumu par Komisijas „Aizsardzības pasākumu kompleksu”, kurā ietverts iepirkums gan militārās, gan nemilitārās drošības mērķiem, kā arī publiskie līgumi, kas noslēgti starp ES operatoriem. Šis priekšlikums uzlabo pašlaik spēkā esošo 2004. gada direktīvu (2004/18/EC), palielinot elastīgumu, pārredzamību un, kas ir būtiski, godīgu konkurenci. Aizsardzības iepirkuma tirgus ir ļoti specifisks, un Lambsdorff kungs ir nodrošinājis līdzekļus, kā risināt tā sarežģīto mehānismu.

Noteiktām saistībām tiek piemēroti skaidri atvieglojumi attiecībā uz izpaušanu, ja tas ir pretēji dalībvalsts drošībai.

Ja iepirkums aizsardzības jomā pamatā ir dalībvalsts kompetence, šis priekšlikums palīdz radīt vienotu Eiropas tirgu aizsardzības un drošības materiāliem, izveidojot strukturētu tiesisku sistēmu. Šī tirgus vērtība ir 90 miljardi gadā. Lambsdorff kungs ir ierosinājis kopējo nostāju, kuru es varu atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas aizsardzības rūpniecības, kurai, domājams, kaitē Eiropas tirgi, kas ir pārāk šauri un pārāk noslēgušies sevī, nostiprināšana un konkurētspēja ir bijusi par cēloni šai direktīvai par konkurenci valsts pasūtījumu jomā šajā nozarē.

Patiesi, tekstā, kas šodien mums tiek iesniegts, ir uzskaitītas vairākas problēmas, ko Komisija ir izvirzījusi sākotnējā tekstā, piemēram, tās joma, PTO līguma nepiemērošana valsts pasūtījumiem, finansiālās robežas un konfidencialitāte.

Tomēr tas ir saskaņā ar Briseles loģiku, saskaņā ar ko neviena nozare, pat ne stratēģiskā vai būtiskā nevar iztikt bez tās uzraudzības, liberalizācijas vai privatizācijas. Tā negarantē dalībvalstu suverenitātes ievērošanu, pat ja tās vienas pašas ir tiesiski atbildīgas par savu nacionālo drošību. Tas neveicina tālejošu tirgu eksistenci Eiropā, kur valstu aizsardzības budžeti tiek drastiski samazināti. Tas neievieš nevienu Kopienas atvieglojumu sistēmu, kas pati par sevi sekmētu īsta Eiropas tirgus dabisku izaugsmi. Tas nostiprina pilsonisko/militāro dihotomiju, kas ir tik raksturīga Eiropai un kas mums jau ir maksājusi tik dārgi. Visbeidzot tas paceļ ekonomiskos un tirgus apsvērumus pāri visam. Šie trūkumi galvenajos jautājumos ir iemesls, kāpēc mēs esam pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Eiropas aizsardzības iepirkuma tirgus ir ļoti sadrumstalots, kam ir negatīva ekonomiska ietekme. Pieņemtās direktīvas galvenais mērķis ir likvidēt sadrumstalotību un izveidot kopēju aizsardzības tirgu Eiropas Savienības teritorijā, ņemot vērā aizsardzības tirgus specifiskos aspektus un aizsargājot dalībvalstu drošības intereses.

Dalībvalstis ir pamatojušas savus lēmumus ar priekšnoteikumu, ka esošā valsts iepirkuma direktīva pienācīgi neņem vērā publiskā aizsardzības iepirkuma specifiku. Tāpēc direktīvā ir pieņemti vairāki instrumenti par pasūtījumu piešķiršanu, konkursantu izvēli vai līgumu nosacījumiem, ko pieprasa līgumslēdzēji. Direktīvā paredzētajam kontrolmehānismam jāgarantē konkursanta pienācīga tiesiska aizsardzība, jāveicina pārredzamība un jāizskauž diskriminācija pasūtījumu pieņemšanā.

Es uzskatu, ka pieņemtie noteikumi būs nozīmīgs ieguldījums tirgus atvēršanā, tajā pašā laikā pienācīgi ņemot vērā nacionālo drošību. Direktīvā jāparedz arī cenu optimizācija, gan dalībvalstu budžetos, gan no ražošanas puses, un bruņotajiem spēkiem jānodrošina vislabākais tirgū pieejamais aprīkojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Malcolm Harbour un Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvo delegācija ir konsekventi atbalstījusi centienus atvērt tirgus un veicināt pārrobežu tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Mēs atzinīgi vērtējam Lielbritānijas rūpniecības iespējas gūt piekļuvi aizsardzības aprīkojuma tirgiem, kas līdz šim būtu bijusi slēgta ārējai konkurencei. Tomēr mēs nožēlojam, ka šādi pozitīvi, praktiski aspekti ir otršķirīgi ES politiskajam motīvam radīt integrētu Eiropas aizsardzības industriālo pamatu un stiprināt Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ko mēs konsekventi noliedzam.

Mūs īpaši māc bažas par negatīvajām sekām, ko varētu radīt tas, ka, neskatoties uz dalībvalstu valdību un uzņēmumu ieguldījumu pētniecības un attīstības aizstāvībā, tiek prasīta atklāta konkurence attiecīgiem ražošanas līgumiem. Tā rezultātā nevarēs kompensēt pētniecības un attīstības ieguldījumus un netiks piedāvāti līdzekļi intelektuālā īpašuma, darbavietu vai eksporta iespēju aizsardzībai. Mūs māc bažas arī par to, ka uz iekšu vērsta eiropeiska pieeja kaitēs mums ļoti vajadzīgajām un auglīgajām aizsardzības industrijas attiecībām ar citām valstīm, jo īpaši ASV, bet arī Japānu, Izraēlu un citām valstīm.

Visu šo iemeslu dēļ Konservatīvo delegācija atturējās balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Lambsdorff kunga ziņojumu par publisko iepirkumu procedūrām drošības un aizsardzības jomā. Eiropas drošības un aizsardzības politikas nodibināšana rada nepieciešamību radīt nepieciešamās jaudas, tāpēc ir vajadzīga plaša Eiropas industrija. Paredzams, ka Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un aizsardzības industrijas bāzes, kā arī Eiropas tirgus aizsardzības materiālu iepirkumam izveidošana dos ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.

Šie divi pasākumi var nodrošināt jaudas, kādas ir nepieciešamas globālo aizsardzības uzdevumu veikšanai un jauno uzdevumu izpildei drošības jomā. Tāpēc es piekrītu referentam, ka direktīvas priekšlikuma mērķim jābūt izveidot vienotu Eiropas tiesisku sistēmu, kas dod iespēju dalībvalstīm piemērot Kopienu tiesību aktus, neapdraudot to drošības intereses.

Visbeidzot, es piekrītu, ka tiek ieviesta tiesību aktu pārskatīšanas procedūra. Tas ļauj konkursantiem nodrošināt efektīvu tiesisku aizsardzību, veicina pārredzamību un izskauž diskrimināciju piedāvājumu piešķiršanā un tādējādi dod ieguldījumu patiesā tirgus atvēršanā.

 
  
  

- Ziņojums: Carl Schlyter (A6-0341/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par C. Schlyter ziņojumu par mārketinga un izmantošanas ierobežojumiem dažām bīstamām vielām un preparātiem (dihlormetāns). Es uzskatu, ka šis priekšlikums grozīt Direktīvu 76/769/EEC veicinās efektīvu riska samazināšanu vides un cilvēku saskarei ar vielām, kam ir kaitīgas īpašības, piemēram, dihlormetānu, kura sastāvā ir unikālas vielas, kam ir nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību. Cilvēku veselības aizsardzībai jābūt svarīgākai par rūpnieciskām interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām par kompromisa tekstu, ņemot vērā, ka šis pasākums var labvēlīgi ietekmēt strādājošos dažādās rūpniecības nozarēs, konkrēti automobiļu un jūrniecības nozarēs, jo tas samazina strādājošo saskares iespējas ar pietiekami indīgiem reaktīviem. Tas attiecas uz dihlormetānu, kas ir bezkrāsains ķīmisks savienojums ar saldu, patīkamu un spēcīgu smaržu, kas atgādina ēteri. Tā mārketings ir paredzēts galvenokārt farmaceitisko produktu, šķīdinātāju, palīgvielu, krāsu noņēmēju un saistvielu ražošanai.

Dihlormetāna sastāvā ir unikālas vielas, kam ir nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, un tas ir iekļauts to 33 prioritāro vielu sarakstā, kas izveidots saskaņā ar Ūdens direktīvas noteikumiem. Šī viela ir klasificēta kā 3. kategorijas kancerogēna viela. Tai ir narkotiska iedarbība un lielā koncentrācijā tā izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju, samaņas zudumu un kardiotoksisku iedarbību, un tā nepareiza lietošana rada nāves risku.

Saskaņā ar Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas noteikto viena no galvenajām problēmām saistībā ar dihlormetāna toksicitāti ietver risku īpaši neaizsargātām grupām.

Tirgū jau ir pieejamas dažādas alternatīvas krāsu noņēmējiem, kuru sastāvā ir dihlormetāns.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Es būtībā piekrītu priekšlikuma mērķim samazināt dihlormetāna lietošanas risku vispārējai sabiedrībai un profesionāliem lietotājiem.

Dihlormetāna sastāvā ir unikālas vielas, kam ir nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību: tas ir kancerogēns reaģents, tam ir narkotiska iedarbība un lielā koncentrācijā tas izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju, samaņas zudumu un kardiotoksisku iedarbību, un tā nepareiza lietošana rada nāves risku.

Saskaņā ar Komisijas informāciju no 1989. līdz 2007. gadam ES reģistrēti 18 nāves gadījumi, ko izraisījis dihlormetāns. Es uzskatu, ka obligāti ir jāpiemēro Eiropas mēroga pasākumi, lai aizliegtu vai aizvietotu šo vielu.

Sekojot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas balsojumam, es atbalstu dihlormetāna lietošanas aizliegumu vispārējai sabiedrībai, atļaujot to lietot profesionāļiem drošos apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par C. Schlyter ziņojumu par Padomes direktīvu attiecībā uz mārketinga un izmantošanas ierobežojumiem dažām bīstamām vielām un preparātiem.

Dihlormetānam būtībā ir plaša nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību: tam ir narkotiska un depresīva iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, kā arī lielā koncentrācijā tas izraisa kardiotoksikoloģisku iedarbību. Tāpēc ir nepieciešams to ieviest esošajos tiesību aktos par strādājošo veselību un drošību, jo īstenošanas procedūras šajā jomā nav pienācīgas, galvenokārt veikto pasākumu lielā skaita, mazā apjoma un mobilā rakstura dēļ. Visbeidzot, es piekrītu Schlyter kunga paziņojumam, ka mums īpaši jāņem vērā bērnu veselība, kuri ir vairāk pakļauti veselības apdraudējumiem lielās koncentrācijas nozīmīgā potenciāla dēļ.

 
  
  

- Ziņojums: Ilda Figueiredo (A6-0423/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šīsdienas balsojums par šo ziņojumu, ko es iesniedzu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par atļauju ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, ir nozīmīgs ieguldījums obligāto starptautisko standartu radīšanā pasaules līmenī, kas garantē labākus darba apstākļus, lielāku drošību un fatālu negadījumu skaita samazinājumu nozarē, kas ir ļoti bīstama, bet arī stratēģiska. Tajā mūsu rūpju loka centrā ir zvejnieku cieņas aizstāvība un grūtā darba dzīve, ņemot vērā, ka šajā nozarē ir vislielākais fatālu negadījumu skaits. Jāatzīmē, ka par šo ziņojumu balsoja 671 , bet pret tikai 16 .

188. konvencija stāsies spēkā pēc tam, kad to būs ratificējušas 10 no 180 Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstīm, kam jābūt piekrastes valstīm.

Es vēlētos atzīmēt, ka konvencijā ir pārskatītas konvencijas par zvejnieku minimālo vecumu, medicīniskajiem eksāmeniem, zvejnieku vienošanās protokoliem un komandu izvietošanu, kā arī ir iekļauti tādi jautājumi, kā veselība un drošība darbā, darbinieku pieņemšana darbā, izvietošana un sociālā apdrošināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par darbu zvejniecībā (Konvencija Nr. 188). Šī konvencija ir radīta 2007. gadā un ietver svarīgus jautājumus, piemēram, zvejnieku darba vide, atpūtas periods un sociālā apdrošināšana. Dalībvalstīm jāizlemj demokrātiskā procesā, vai tās vēlas ratificēt esošo Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju. Es tāpēc balsoju pret pašreizējo ziņojumu, jo tas nav jautājums, kurā Eiropas Parlamentam vajadzētu iejaukties.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas Savienība, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku, cenšas panākt zivsaimniecības darbības lielāku efektivitāti, lai šī nozare, tostarp, dzīvnieku audzēšana ūdenī, būtu ekonomiski dzīvotspējīga un konkurētspējīga; tā nodrošina pienācīgus dzīves standartus populācijām, kas ir atkarīgas no zivsaimniecības darbības, kā arī apmierina patērētāju intereses.

2007. gada jūnijā pieņemtā Starptautiskās Darba organizācijas Konvencija Nr. 188 ir dokuments, kas tiecas nodrošināt godīgu konkurenci starp zvejas laivu īpašniekiem un pienācīgus darba apstākļus šīs nozares profesionāļiem. Lai sasniegtu šos mērķus, konvencija nosaka vairākus obligātos starptautiskos standartus zivsaimniecības nozarē, kuri dažās jomās ir ārpus Kopienas īpašas kompetences. Tāpēc, šķiet, ir nepieciešams ierosināt dalībvalstīm ratificēt šo konvenciju Kopienas un saskaņotas kopējās zivsaimniecības politikas interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atbalstu Figueiredo kundzes ziņojumu par atļauju ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (Konvencija Nr. 188).

Viens no 2007. gada dokumenta mērķiem ir panākt un uzturēt vienlīdzīgus darbības nosacījumus zivsaimniecības nozarē, veicinot pienācīgus dzīves un darba apstākļus zvejniekiem un godīgākas konkurences apstākļus pasaulē, tiecoties panākt, lai tiktu ratificēts lielāks konvenciju skaits jūrniecības darbu jomā. Šajā nolūkā konvencijas apstiprināšana ir solis uz priekšu pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanā profesionāļiem šajā stratēģiski svarīgajā nozarē, iekļaujot dažādus profesionālās darbības aspektus, proti, uzlabotas iekārtas un drošības apstākļus darbā, atalgojumu, medicīnisko aprūpi uz jūras un sauszemes, atpūtas periodus, darba līgumus un sociālo apdrošināšanu.

Visbeidzot es atzinīgi vērtēju Figueiredo kundzes iniciatīvu, jo tās mērķis ir nodrošināt, lai visiem piemērojamie obligātie standarti tiktu visur piemēroti, neietekmējot atsevišķās dalībvalstīs esošos standartus, kas ir labvēlīgāki strādājošiem.

 
  
  

- Ziņojums: Giusto Catania (A6-0479/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr, risinot jautājumu par cilvēktiesībām ES šodien, mēs nedrīkstam nerunāt par šausmīgajiem notikumiem Gazā. Tam, kas notiek Tuvajos Austrumos, ES vajadzētu pastāvīgi veltīt uzmanību jautājumam par cilvēka pamattiesību ievērošanu, kas šajos laikos diemžēl ir apdraudētas. Patiesībā es teiktu, ka sarežģītajās sarunās, kurās, es ceru, var panākt progresu, Kopienas iestāžu autoritāte un stingrība daļēji ir atkarīga no demokrātijas kvalitātes, ko mēs varam sasniegt ES.

Diemžēl pastāv reālas briesmas, ka pat Eiropā cīņa pret terorismu var beigties ar nespēju ievērot pamattiesības un brīvības. Manī vieš cerības ievēlētā ASV prezidenta Barack Obama izteikumi par sadarbības uzsākšanu šajā jautājumā starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Domājot par visiem aspektiem, kas veido cilvēka neaizskaramo tiesību sistēmu, es, galu galā, uzskatu, ka īpaša uzmanība jāvelta visneaizsargātākajām personām, proti, bērniem, vecākiem cilvēkiem, migrantiem un jauniem cilvēkiem, kas meklē darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie atgādina savu sen pausto viedokli, ka Pamattiesību hartu nevajadzētu iztiesāt. Šajā sakarībā mēs uzskatām, ka daudzi jautājumi, kas ir iekļauti šajā ziņojumā, patiesībā ir dalībvalstu darbības lauks, nevis lietas, kurās ES vajadzētu censties uzspiest savu politiku. Ziņojumā ir arī ietverti vairāki jautājumi, kas ir katra sirdsapziņas lieta, piemēram, netiešs eitanāzijas ieteikums un noziedzības statusa noņemšana stipro narkotiku lietošanai. Šo iemeslu dēļ mēs nevaram balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Casini (PPE-DE) , rakstiski. − (IT) Mans galīgais balsojums pret šo apspriežamo ziņojumu nav tik daudz tā satura dēļ, bet gan tajā iztrūkstošo jautājumu dēļ.

Nav iespējams apspriest cilvēktiesības, nerunājot par pašām pirmajām un galvenajām tiesībām – tiesībām uz dzīvību. Katru gadu 27 dalībvalstīs apmēram 1 200 000 cilvēku tiek iznīcināts, veicot tīšus abortus. Tas ir traģisks skaitlis, un papildu šim skaitlim vēl tiek veikti nelegālie aborti un neskaitām daudzums cilvēku embriju tiek iznīcināti, izmantojot in vitro apaugļošanas metodi. Mūsu pienākums ir atzīt, cik dažādi ir viedokļi šajā jautājumā, bet ir skaidrs, ka tas ir uzbrukums cilvēktiesību kultūras pašam pamatam. Tomēr rezolūcijā šī problēma ir ne tikai ignorēta, bet ir centieni panākt, lai tā tiek aizmirsta, koncentrējot uzmanību tikai uz sieviešu „reproduktīvo un seksuālo veselību”.

Neviens jau neiestājas pret sieviešu veselību, jo īpaši jaunu sieviešu, grūtnieču un māšu, bet tas nav attaisnojums bērnu tiesību pilnīgai ignorēšanai. No otras puses, ir labi zināms, ka runas par „reproduktīvo un seksuālo veselību” tiek vestas, lai klusītēm tiktu iekļauti aborti, kas tiek saprasti kā tiesības un sociāls pakalpojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju pret Catania kunga ziņojumu, jo es nepiekrītu 49. pantam – tas ir pretrunīgs un veicina „tradicionālo nacionālo minoritāšu kopienu” problēmu risināšanu, veicot „pašpārvaldes risinājumus (personālkulturālus, teritoriālus, reģionālo autonomiju)”.

Es atbalstu pie minoritātēm piederošo personu tiesības, bet kategoriski noraidu teritoriālās autonomijas ideju, kas pamatojas uz etniskajiem kritērijiem un minoritāšu kolektīvajām tiesībām, ideju, kas praksē izraisīja etnisko separātismu un etniskos konfliktus. Turklāt neskaidri, pretrunīgi jēdzieni, piemēram, „pašpārvalde” un „kulturālā autonomija” arī var potenciāli izraisīt konfliktu. Šie jēdzieni ir plašāki par pašreizējiem Eiropas starptautisko tiesību aktu standartiem attiecībā uz to personu tiesībām, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, un noved mūs pie pretrunām.

Es uzskatu, ka ES dalībvalstīm ir suverēnas tiesības pašām izlemt, kādā pakāpē tās pieņem vai noraida šādus jēdzienus. Patiesībā ES jāievēro un jāgarantē savu dalībvalstu suverenitāte un integritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylwester Chruszcz (UEN), rakstiski. – (PL) Lai gan vēlme ievērot cilvēktiesības ir viens no visu valstu un organizāciju galvenajiem atbalstiem starptautiskajā līmenī, šis ziņojums par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam ir skandalozs šo pašu tiesību pārkāpums Eiropā. Šā iemesla dēļ es to nevarēju atbalstīt šīsdienas balsojumā. Tomēr mēs atkal cenšamies dalībvalstīm uzspiest noteiktu pasaules uzskatu, ko pauž šī ziņojuma autors. Tas ir kaut kas, kam es nevaru piekrist.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark, Trevor Colman, Nigel Farage un Michael Henry Nattrass (IND/DEM), rakstiski. − Lielbritānijas Neatkarības partija neatbalsta sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu, homofobiju, rasismu un ksenofobiju. Tomēr mēs esam arī pret ES kontroli pār pamattiesībām. AK jau ir pietiekami labi tiesību akti un pamattiesību aizsardzība. ES nav demokrātiska, un tāpēc tā pienācīgi neaizsargā cilvēku tiesības. Turklāt ģimenes tiesības ir dalībvalstu kompetence un nevis ES jurisdikcijas joma. Jautājums, vai narkomāni būtu krimināli sodāmi, ir dalībvalstu likumu ziņā, un ES nevajadzētu censties izkropļot likumīgu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Vairākus gadus Padome iesniedz Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā, saskaņā ar ko Parlaments atbildēja, izstrādājot pašiniciatīvas ziņojumu.

Pirmoreiz šis ziņojums tika izstrādāts, ņemot vērā Pamattiesību aģentūras iegūtos rezultātus. Tam ir īpaša nozīme, ņemot vērā to, ka kopš 2003. gada nav pieņemts neviens ziņojums par šo tematu.

Es uzskatu, ka referents dažus tematus ir pārāk plaši iztirzājis, tā kā tie jau tika apspriesti atsevišķos ziņojumos, un ir daudz pretrunīgu jautājumu, par dažiem no kuriem es balsoju pret, tā kā tie ir skaidrā pretrunā ar maniem principiem.

Tomēr ir daudz citu jautājumu, kuriem es pilnībā piekrītu, un šā iemesla dēļ es atturējos, ne tikai tāpēc, ka es uzskatu, ka tekstu ievērojami uzlaboja Gál kundzes teicami paveiktais darbs, bet arī tāpēc, ka, patiesību sakot, es nekādos apstākļos nevarētu balsot pret ziņojumu, kas aizsargā cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā ir ierosināta pieeja, kas atbalsta daudzkārtējus abortus, viendzimuma laulības vai etnisko kritēriju autonomiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā sniegti ieteikumi plašam jautājumu lokam, tostarp, par diskrimināciju, imigrāciju, sociālajām tiesībām un dzimumu līdztiesību.

Tajā atzīmēts, ka dalībvalstis un ES iestādes vēl nav īstenojušas šī Parlamenta ieteikumus, kas sniegti ziņojumā par CIP darbības aktivitātēm ES (2007. gada februāris ). Cīņu pret terorismu nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, lai pazeminātu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības līmeni. Patiešām, aizstāvēt cilvēktiesības precīzi nozīmē to pašu, ko cīnīties pret terorismu gan cēloņu, gan seku ziņā. Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju ASV ievēlētā prezidenta Barack Obama paziņojumu par Gvantanamo līča aizturēšanas centra slēgšanu un tā darbības praktisku neatsākšanu.

Ziņojumā ir arī ierosināts pievērst sabiedrības uzmanību sieviešu tiesībām, lai pilnībā tiktu ievērotas viņu seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības, tostarp, veicināta piekļuve kontracepcijai, lai nepieļautu negribētu grūtniecību un nelegālo abortu bīstamo risku, kā arī tiktu apkarota sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas prakse.

Turklāt ziņojums mudina dalībvalstis veikt tiesisku darbību, lai pārvarētu diskrimināciju, kas skar viendzimuma pārus, kas atzinuši šādas attiecības. Dalībvalstīs, kurās ir tiesību akti par viendzimuma partnerattiecībām, nākamais solis būtu atzīt noteikumus ar līdzīgu iedarbību, ko pieņēmušas pārējās valstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atbalstīju G. Catania ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam. Es jo īpaši balsoju par 32. pantu, kurā aicināts ievērot Eiropas Tiesas lēmumu par Irānas Tautas Mujahedin organizāciju (PMOI). Šis lēmums pieprasīja, lai PMOI tiktu svītrota no ES teroristu saraksta.

Es īpaši neaizstāvu šo organizāciju. Pirms krietna laika es pārstāju parakstīt viņu deklarācijas par situāciju Irānā, kurām man bija grūtāk noticēt, jo īpaši pēc piedalīšanās Ārlietu komitejas delegācijā uz Teherānu, kur es pats varēju vērot, kā radās reformistu opozīcija stingrā kursa fundamentālistu režīmam Irānā.

Neskatoties uz to, man nav jāatbalsta organizācija, lai nožēlotu nespēju īstenot Tiesas viedokli, ka PMOI darbībai nav pamata iekļaut vai turpināt iekļaut to teroristu sarakstā, tādējādi to piemeklētu visas represīvās sekas, kas sekotu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. − (PL) Ziņojumā par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam atzīts, ka pamattiesību efektīva aizsardzība un veicināšana veido demokrātijas pamatu Eiropā. Tomēr parlamentārā komisija atzīmē, ka dalībvalstis atkārtoti ir atteikušas ES veikt pārbaudi to cilvēktiesību politikas jomā un cilvēktiesību aizsardzību veica vienīgi uz nacionālajiem pamatiem, tādējādi iedragājot Kopienas uzticību pamattiesību aizsardzībai starptautiskajā arēnā.

Tāpēc Eiropas Komisijai būtu jākoncentrējas uz dalībvalstu mudināšanu sadarboties ar to ciešāk, aicinot tās turpmākajos ziņojumos par cilvēktiesībām iekļaut nevis tikai situācijas analīzi pasaulē kopumā, bet atsevišķās dalībvalstīs. Uzmanība jāpievērš arī vairākiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir efektīvi apkarot diskriminējošus politikas virzienus ES, uzsverot, ka vienādas iespējas ir katra pilsoņa pamattiesības, nevis privilēģija. Ļoti satraucoši ir tas, ka apmēram 20% bērnu Eiropas Savienībā dzīvo zem iztikas minimuma, un daudzi no viņiem nāk no ģimenēm, kur ir tikai viens vecāks vai ģimenēm, kuros vecāki nav no ES. Šajā sakarībā ir nepieciešams pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai panāktu tiesības, jo īpaši koncentrējoties uz bērnu vajadzībām, un lai dalībvalstis ieviestu efektīvus pasākumus nabadzības likvidēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Catania kunga ziņojums nav nekas cits, kā trauksmes celšana. Tas ir visu tiesību, privilēģiju un normālu likumu pārspīlējumu saraksts, kuras, pēc viņa domām, noteikti jāgarantē minoritātēm, jo īpaši, ja tās nav Eiropas. Tas ir instrukciju komplekss, kā iznīcināt nacionālo un reģionālo identitāti, iznīcināt mūsu valstu vērtības, tradīcijas un kultūras, kā arī sistemātiski un ar iestāžu palīdzību diskriminēt eiropiešus viņu pašu valstīs. Tas ir uzbrukums mūsu neatņemamajām tiesībām uz pašnoteikšanos, kas tiek piešķirtas visām citām nācijām, izņemot mūsu pašu.

Tas ir arī liekulības kalngals iestādei, kas ikdienā diskriminē uz savu politisko ideju rēķina un kas bez pienācīga sprieduma vai pamatojuma dažiem saviem deputātiem, piemēram, Vanhecke kungam un man, kas esam raganu medību upuri mūsu attiecīgajās valstīs, piemēro etiķeti „atzīts par vainīgu”.

Mēs neesam šeit, lai principiāli aizstāvētu šīs pamanāmās un trokšņainās minoritātes, kas pieprasa aizvien vairāk un vairāk privilēģiju un apkauno valstis un tautas, kas ir pietiekami laipnas vai stulbas, lai uzņemtu viņas. Mēs esam šeit, lai aizstāvētu paši sevi, mūsu valstu pilsoņus, šo plašo, pagaidām, majoritāti – eiropiešus, kas jūsu acīs ir neredzami, nedzirdami un nicināmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es balsoju pret ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam, kura autors ir Itālijas parlamenta deputāts Giusto Catania, tā kā autors ne tik daudz ir sniedzis situācijas aprakstu pēdējo četru gadu laikā, kā paudis pats savus uzskatus, ierosinot un pat cenšoties uzspiest dalībvalstīm likumus, kas ir tikai un vienīgi to kompetencē. Es neuzskatu, ka Eiropas Savienības valstis var piespiest izdot likumus, ko to sabiedrība atzīst par nepieņemamiem.

Jau pati laulību definīcija būtu jāattiecina uz savienību starp sievieti un vīrieti. Catania kunga priekšlikums izraisīs ne tik daudz iecietību pret homoseksuāļu rīcību (ko es atbalstu), bet diskrimināciju pret bioloģiskajām, tas ir, heteroseksuālajām attiecībām. Būtībā mums jājautā, vai mērķis patiesībā nav ierobežot ģimenes tās tradicionālajā nozīmē, proti, māte, tēvs un bērni, tiesības. Tas pārvērš pilnīgi personiskus jautājumus attiecībā uz personas dzimumdzīvi politizētos aktos, pat, ja tas izpaužas kā homoseksualitātes publiska demonstrēšana, piemēram, tā sauktajās „mīlas parādēs”.

Pēc manām domām, šis ziņojums, kurā izmantoti tādi formulējumi, kā „reproduktīvās tiesības”, kas starptautisko tiesību aktu pašreizējā nozīmē iekļauj abortus uz pieprasījuma, rada pamatu īstenot šāda veida praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Es uzskatu sava kolēģa deputāta ziņojumu par īpaši nozīmīgu, tā kā cilvēktiesības ir viens no vērtību pīlāriem, ko nosaka Eiropas Savienības dibināšanas līgums. Līdztekus demokrātijai un likuma varai cilvēktiesību ievērošana ir tas, ko mēs pieprasām no kandidātvalstīm, un mēs arī uzsveram vispārēju, neatņemamu tiesību apliecinājumu mūsu starptautiskajās attiecībās. Tomēr Eiropas Savienība tikai tad būs uzticams pasaules cilvēktiesību aizstāvis, ja tā pati savā teritorijā nekļūdīgi izmantos visus pieejamos instrumentus, lai aizstāvētu vērtības, kas noteiktas Cilvēka pamattiesību hartā.

Ziņojumā atsevišķa nodaļa veltīta Romas tautībai, kas ir vislielākā minoritāte Eiropas Savienībā un visvairāk cieš no sociālās izolētības nastas. Eiropas valstu kopīgs pienākums ir izveidot visaptverošu un vienotu stratēģiju Romas tautības, kura lielākoties dzīvo nožēlojamos apstākļos un nabadzībā, problēmu atrisināšanai. Ir nepieciešama pamatprogramma ar uz rīcību orientētiem un skaidriem mērķiem un termiņiem, tāda, kas liek lietā efektīvu uzraudzību un vērtēšanas mehānismus.

Jāizstrādā programma, kas neatkarīgi no partiju un valdību maiņas vienlaicīgi risina izglītības, mājokļa, veselības un diskriminācijas jautājumus un pārņem dalībvalstu nesekmīgo praksi; šādai programmai jāspēj kalpot par pamatu tūlītējai rīcībai krīzes reģionos. Ja mēs varam palīdzēt miljoniem Romas tautības iedzīvotāju kļūt par pilntiesīgiem Eiropas pilsoņiem un Eiropas Kopienas locekļiem garīgā nozīmē, tas būs milzu solis pretī kontinenta sociālajai kohēzijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. (LT) Viena no Kopienas pilsoņu pamatbrīvībām ir pārvietošanās brīvība. Es uzskatu, ka visiem ES pilsoņiem ir vienādas tiesības piedalīties Eiropas Savienības (ES) politiskajā dzīvē, lai brīvi paustu savus politiskos uzskatus un attieksmi. Šīs pamatbrīvības kļuva pat vēl nozīmīgākas pēc ES paplašināšanās ar Austrumeiropas valstu iekļaušanu, jo pēc Austrumeiropas valstu pievienošanās ES ievērojami pieauga ekonomiskā migrācija no jaunajām dalībvalstīm uz Rietumeiropu. Lietuva ir vadošā to iedzīvotāju skaita ziņā, kas ir emigrējuši pēc iestāšanās Kopienā. Kad es satiku lietuviešu emigrantus Londonā, es uzzināju, ka daudzi no viņiem plāno palikt Apvienotajā Karalistē uz ilgu laiku, jo īpaši tie, kas tur ir nodibinājuši ģimenes un laiž bērnus skolā. Cik es zinu, tad šādu tendenci uzrāda arī statistika. Situācija ir līdzīga arī citās ES valstīs, uz kurām lietuvieši ir emigrējuši. Es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi garantēt šo pilsoņu tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās valstī, kurā viņi šobrīd dzīvo.

Es vēlētos arī uzsvērt, ka pilsoņu dalība ES jautājumos un Eiropas Parlamenta vēlēšanās nepalielinās, bet, gluži pretēji, ES aizvien attālinās no cilvēkiem. Ņemot to vērā, es domāju, ka, ja ES pilsoņiem tiks dotas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā uzturēšanās valstī, tas tikai stiprinās cilvēku uzticību ES iestādēm. Šo iemeslu dēļ es balsoju par 45. grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. − (PL) Es balsoju pret Giusto Catania ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam. Es balsoju pret ziņojumu nevis tāpēc, ka es esmu pret pamattiesību ievērošanu. Gluži pretēji, es uzskatu, ka tās ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas Savienībai un visai pasaulei. Problēma ir tā, ka Catania kunga ziņojums kaitē pamattiesību īstenošanai. Kāpēc tā? Tāpēc, ka prasība Eiropas tiesību aktos apkarot homofobiju vai atzīt viendzimuma partnerattiecības nav pamattiesības. Ja tās jāiekļauj likumdošanā, tad tām būtu jāveltī pilnīgi atsevišķs ziņojums. Eiropas Parlaments nevar efektīvi paplašināt pamattiesību definīciju, jo tam nav pilnvaru radīt starptautiskus tiesību aktus. Turklāt dažas dalībvalstis nepiekrīt šādai paplašinātai interpretācijai. Tāpēc tas nav nekas vairāk kā politisks žests un ilgpilns nodoms.

Bīstami ir tas, ka šī ir joma, kurā dalībvalstis pieņem un tām ir jāpieņem pašām savi lēmumi. Šādu viedokļu uzspiešana ir pliķis sejā kohēzijai Eiropas Savienībā. Man nepatīk homofobija, bet pieņemt tiesību aktus pret to Kopienas likumdošanā ir absurds. Ja ES ir jāizskauž homofobija, tad tikpat viegli varētu sacīt, ka tai jāizskauž anti-polonisms, rusofobija, germanofobija, frankofobija, islamofobija, anti-papisms, anti-klerikālisms, anti-katolicisms un daudz citu attieksmes veidu un uzvedības modeļu. Bet piespiest dalībvalstis legalizēt viendzimuma laulības varētu būt vēl bīstamāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju pret 103. grozījumu G. Catania ziņojumā, kurā tika ierosināts, ka nepilsoņi, kas ilgu laiku uzturas ārzemēs, varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī vietējās vēlēšanās, lai veicinātu sociālo un politisko integrāciju.

Būtībā Eiropas Parlamenta vēlēšanas līdzinās nacionālā parlamenta vēlēšanām. Piedalīties tajās ir pilsoņu tiesības. Citādi pilsonība zaudēs savu jēgu, un zudīs arī nepilsoņu rezidentu motivācija iegūt pilsonību. Vienīgi šādā veidā mēs varam saglabāt būtisku līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, kas ir tikai pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Dažādās politikas, kas ir dalībvalstīm, ja ir runa par ētiskiem jautājumiem, politiskajās grupās, un jo īpaši mūsu grupā, izraisīja plašas debates, kā to jau varēja paredzēt. Es varu tikai pateikt, ka mēs piekrītam, ka tam nevar piekrist, un tas jāuzskata vienkārši par liecību, cik dažāda ir Eiropa: mums jāspēj pieņemt uzskatu dažādību. Daudzējādā ziņā es cienu savas grupas pamatpozīcijas.

Kas attiecas uz 61. punktu, es tomēr vēlētos teikt, lūk, ko. Es uzskatītu par problemātisku, ja kāds vienlaikus iebilstu savu tiesību uz reproduktīvo un seksuālo veselību apzināšanai (kas, vispārīgi runājot, ir eifēmisms, kādā nosauktas tiesības uz abortu) un runātu par piekļuves veicināšanu kontracepcijai, lai nepieļautu nevēlamu grūtniecību un abortus. Pretestība pret abiem vienlaikus man šķiet kā realitātes plaisa, kam var būt vienīgi nevēlamas sekas. Es to saku ar pilnu cieņu, un vēlreiz vēlos pateikties visām partijām par šo vērtīgo viedokļu apmaiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Lambrinidis (PSE), rakstiski. (EL) PASOK parlamentārā grupa Eiropas Parlamentā balsoja par G. Catania ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā, bet rakstiski vēlas uzsvērt, ka tā iebilst 49. punkta redakcijai un ar to saistītajam grozījumam Nr. 35.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Uzticēt šāda ziņojuma izstrādāšanu komunistu deputātam ir provokācija pret simtiem miljonu komunisma upuru. Tiesa, šajā ziņojumā Catania kungu ir iedvesmojusi ideoloģija, kas nav tik brutāla kā komunisms, bet tikpat totalitāra: eiro-internacionālisms. Viņa teksts būtībā noliedz vissvarīgākās pamattiesības:

– tiesības uz dzīvību, veicinot abortus un eitanāziju;

– katra bērna tiesības uz abiem vecākiem, aicinot dalībvalstīs piemērot „homoseksuālu pāru savstarpējas atzīšanas principu, vienalga, vai tie ir precēti vai dzīvo reģistrētā civillaulībā”;

– Eiropas nāciju tiesības uz pašnoteikšanos un tiesības palikt tādām, kādas tās ir, neņemot vērā priekšlikumus, kuru mērķis ir arvien plašāk atvērt Eiropu globālai imigrācijai – attīstība, kurai mūsu valstu valstspiederīgajiem ir paredzēts piemēroties;

– un demokrātiju, tā kā ziņojumā ir pieprasīts ievērot Lisabonas līgumu, ko noraidīja Īrijas vēlētāji.

Vairāk nekā jebkad mūsu brīvību un mūsu nāciju identitātes nosargāšana prasa veidot jaunu Eiropu - brīvu un suverēnu nāciju Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) June List uzskata, ka pamatbrīvību un tiesību aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga, gan ES, gan ārpus tās. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES dalībvalstis ievērotu pamattiesības un brīvības, un ir skaidrs, ka to uzraudzību mēs nevaram atstāt dalībvalstu ziņā. Tomēr June List ir kritiska attieksme pret jaunas Eiropas aģentūras dibināšanu šajā jomā un vēlmi uzsākt „ārpolitiku”. Mēs uzskatām, ka ANO – nevis ES – ar tās globālajiem mērogiem, plašo pieredzi un kompetenci ir vislabākajā situācijā, lai uzraudzītu un īstenotu pasākumus, kas ir nepieciešami.

Tāpēc es izvēlējos balsot pret ziņojumu kopumā, bet man ir ļoti pozitīva attieksme pret dažām vietām priekšlikuma redakcijā, kur es balsoju par. Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā ir runāts par negodīgu izturēšanos pret ieslodzītajiem Amerikas aizturēšanas centrā Guantanamo. Ir tikai viens ceļš ejams: viņus tiesāt vai atbrīvot.

Mani ļoti uztrauc dažādu minoritāšu grupu pārstāvju īpašā neaizsargātība, un es uzskatu, ka jārīkojas gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Es balsoju par to ziņojumā, bet esmu skeptiski noskaņots, vai tiesiska sistēma Eiropas līmenī ir labs problēmas risinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Ziņojumā attiecībā uz pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā ir iekļauti grozījumi, ko es esmu iesniegusi, kurus es uzskatu par svarīgiem Rumānijas pilsoņiem (piemēram, grozījums par darba tirgus ierobežojumu, kas noteikti jaunajām dalībvalstīm, atcelšanu).

Turklāt es piekrītu daudziem šajā ziņojumā izvirzītajiem jautājumiem, piemēram, stratēģija Roma tautības iedzīvotāju iekļaušanai, minoritāšu aizsardzība, strādājošo migrantu tiesības vai bērnu aizsardzība.

Tomēr ziņojumā ir iekļautas dažas atsauces, kas rada šaubas par dažiem Rumānijas sabiedrības pamatprincipiem (piemēram, ģimenes uzskatīšana par sabiedrības pamatelementu) vai ir pretrunā ar Rumānijas tiesību aktiem (piemēram, narkotiku lietošana).

Šo iemeslu dēļ es galīgajā balsojumā balsoju pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kurā izplānoti un apkopoti vissvarīgākie jautājumi par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā, kā arī tajā paustos ieteikumus, kā uzlabot cilvēktiesības dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − G. Catania ziņojumā par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam ir uzsvērta nepieciešamība aizstāvēt minoritāšu tiesības, apkarot visa veida diskrimināciju pret visām neaizsargātajām kategorijām.

Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā iekļauti svarīgi elementi no Rakstiskas deklarācijas Nr. 111 par bezpajumtnieku skaita samazināšanu, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2008. gada aprīlī.

Es jo īpaši atzinīgi vērtēju ziņojumā izteikto aicinājumu ieviest bezpajumtniekiem ārkārtas pasākumus ziemā, noteikt bezpajumtnieku pamatdefinīciju un vākt drošus statistiskos datus par bezpajumtniekiem visā ES.

Bezpajumtnieku skaita samazināšana ir Eiropas Savienības pamatjautājums. Šis ziņojums ir vēl viens solis uz priekšu, kas mudina Eiropas Padomi, Komisiju un dalībvalstis rīkoties bezpajumtnieku jautājuma risināšanā.

Visbeidzot, Lisabonas līgums nesekmēs situācijas risināšanu attiecībā uz pamattiesībām ES. Atbalsts šim ziņojumam neietver atbalstu šim līgumam. Patiesībā Eiropas Parlamenta atteikums respektēt Īrijas negatīvo balsojumu ir pretrunā ar Cilvēktiesību hartas garu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ja atsevišķu ES dalībvalstu iedzīvotāji izlemj atļaut homoseksuāliem pāriem laulāties, veidot civillaulību vai adoptēt bērnus, citām dalībvalstīm nedrīkst uzspiest sekot šim piemēram. Ja reliģisko līderu vai politiķu pārliecība ir, ka viņi nav īpašā sajūsmā par homoseksualitāti – kā to diktē politkorektā dzimumu vienlīdzības politika – viņus nevajadzētu nosodīt vai vajāt šīs pārliecības dēļ. Tas pats attiecas uz rasisma birku, kas tiek uzreiz piekārta katram, kas pievērš uzmanību vājprātībām saistībā ar patvērumu un ārvalstu valstspiederīgajiem.

Šeit nedemokrātiskā veidā, pa sētas durvīm ir mēģināts dalībvalstīm uzspiest homoseksuālas partnerattiecības, kas, iespējams, ir priekšspēle tam, kas sagaidītu mūs, ja tiktu ieviests Lisabonas līgums. Katram, kas uzdrošinās kritizēt homoseksualitāti vai norādīt uz notiekošo saistībā ar patvērumu vai līdzāspastāvēšanu ar ārvalstu valstspiederīgajiem, tiek uzlikts noziedznieka zīmogs par runas brīvības cilvēktiesību pārkāpšanu. Tāpēc G. Catania ziņojums jānoraida visstingrākajā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Giusto Catania ziņojumā ir daudz vispārīga rakstura skaidrojumu un ieteikumu attiecībā uz pamattiesību situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr mums vajadzīgais normatīvais pamats eksistē: Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Mūsu pašreizējā prioritāte nav pievienot jaunas regulas, bet likt esošajām darboties operatīvi un efektīvi.

Viens no jautājumiem, kas iekļauts ziņojumā, ir darbaspēka brīvā pārvietošanās, kas diemžēl pašlaik nav vienādi pieejama visiem Eiropas pilsoņiem. Lai gan divu gadu periods, kurā jaunajām dalībvalstīm tika uzlikti darba tirgus ierobežojumi, beidzās 2008. gada beigās, sešas dalībvalstis pagarināja ierobežojumu termiņu Rumānijai un Bulgārijai vēl uz trim gadiem, pamatojot šo lēmumu ar pašreizējo finanšu krīzi. Ziņojumā šī problēma nav skaidri apspriesta, lai gan tā ir saistīta ar dažādu attieksmi pret ES pilsoņiem, kas šajā gadījumā nav attaisnojama.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju pret šo ziņojumu, kurā bez vismaz desmit jautājumiem, kas ir pelnījuši kritiku (un tas vēl būtu maigi teikts), ir nepieņemama atsauce uz Eiropas Padomes ieteikumu Nr. 1201. Šo ieteikumu nevajadzētu piesaukt, ļoti precīzi nepaskaidrojot tai doto skaidrojumu, jo to var interpretēt kā kolektīvu tiesību piešķiršanu minoritātēm vai teritoriālai autonomijai, kas pamatojas uz etniskiem kritērijiem. Es atzinīgi vērtēju grozījuma Nr. 35 apstiprināšanu, kas ir ļoti saprātīgi, bet, pēc manām domām, vairāki šie ziņojuma aspekti nav pieņemami.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ziņojums pūlas palīdzēt slēpt dziļi reakcionārās ES – tāds ir tās patiesais raksturs - tā saukto demokrātisko un sociālo deficītu, lai darītu to pievilcīgāku un vājinātu neapmierinātību, ko izraisa tās politika, kas vērsta pret apakšslāņiem.. Tas pieņem un atzinīgi vērtē visus reakcionāros principus un iestādes, ko apstiprinājusi ES, piemēram, Māstrihtas līguma četras brīvības, cenšoties to piemērošanai piedēvēt efektīvu apjomu.

Tas galvenokārt pamatojas uz ES Cilvēktiesību hartu un Lisabonas līguma pret apakšslāņiem vērsto politiku, kurā ir zemāks tiesību aizsardzību līmenis nekā daudzās dalībvalstīs. Tas lielā mērā ir ziņojums, kurā paustas idejas un ir vājš vēlmju saraksts, tajā runāts par pamattiesībām, piemēram, uz darbu, izglītību un veselības aizsardzību kā vienkārši par „iespējām”, kas „vienlīdzīgi” jāpiešķir visiem, kas praktiski fiziski nav iespējams un, kur jārunā konkrētāk, tas ierosina uzsākt risināt tikai noteiktus, ārkārtējus nabadzības, diskriminācijas, utt. gadījumus ar tādiem pasākumiem kā minimālo algu pieņemšana, u.c. Visbeidzot, tas, ka nekādā veidā netiek pieminēti antidemokrātiski lēmumi un pilsoņu apsūdzība, piemēram, komunistisko partiju un citu organizāciju aizliegums, kā arī komunistu un citu cīnītāju apcietināšana ES centrālās daļas un Baltijas dalībvalstīs, atklāj ziņojuma raksturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju par ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropā, jo es uzskatu, ka tajā ir skarta viena no mūsu vienojošās struktūras pamatproblēmām, iesaistot konstruktīvā kriticismā. Kā tas ziņojumā precīzi pateikts, pamattiesību diskriminācija tiek atvasināta galvenokārt no šo diskriminēto dzimuma, vecuma, izcelsmes un seksuālās orientācijas. Problēma saasinās, ja šādu pārkāpumu upuri nespēj reaģēt, galvenokārt tāpēc, ka ir ieslodzīti garīgo slimību iestādēs, aprūpes centros un tā tālāk. Redzot šo situāciju, Eiropa nevar palikt vienaldzīga, jo īpaši tāpēc, ka cilvēktiesību nostiprināšana palīdzēs konsolidēt Eiropas brīvības un drošības telpu. Tāpēc un, ņemot vērā to, ka Cilvēktiesību harta nav saistoša, kā arī privātpersonu ļoti ierobežoto iespēju atkārtoti vērsties Kopienu tiesās, es varu tikai apsveikt Catania kunga izteiktos priekšlikumus par vispārēju saistību noteikšanu Kopienas iestādēm savu pienākumu izpildē ņemt vērā cilvēktiesības un par šim mērķim paredzētas īpašas aģentūras izveidošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Ziņojuma problēma ir, ka tajā iztirzāts daudz jūtīgu jautājumu. Pat, lai gan ziņojumā ir daudz ieteikumu dažādās jomās, tostarp, attiecībā uz minoritāšu tiesībām, referents ziņojumā ir atkal iekļāvis jautājumu par reproduktīvo veselību.

Ierosinātie grozījumi un papildinājumi attiecībā uz reproduktīvo veselību, par ko balsoja EP, noliedz tiesības uz dzīvību un pārkāpj subsidiaritātes principu. Cieņa pret katru vēl nedzimušu bērnu un nepieciešamība aizsargāt cilvēka dzīvību plašākā nozīmē man ir principa jautājumi. Es nepiekrītu, ka mums vajadzētu pieņemt lēmumus Eiropas līmenī par jautājumiem, kuros dalībvalstīm ir dažāda attieksme, kas izriet no to kristīgajām tradīcijām. Es nepiekrītu, ka ES vajadzētu piespiest Slovākiju, Poliju, Īriju un citas dalībvalstis piekrist abortiem vai eitanāzijai, ko nepieļauj to nacionālie tiesību akti. Eiropas līmenī tas vienmēr ir gadījums, kad mēs runājam par mātes tiesībām pieņemt lēmumu par sava bērna dzīvību vai nāvi, un mēs aizmirstam par nedzimušā bērna tiesībām uz dzīvi.

Šo iemeslu dēļ es balsoju pret ziņojumu par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Pats par sevi ir skaidrs, ka PPE un PD-L (Rumānijas Liberāli demokrātiskā partija) augstu vērtē un ievēro cilvēku pamattiesības un ieņem stingru nostāju pret to pārkāpumiem.

Es balsoju pret G. Catania ziņojumu par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam, jo ziņojums pārsniedz tā pilnvaras, sniedzot ieteikumus un komentārus, kas sniedzas ārpus 2004.–2008. gada laikposma, par kuru tam būtu jāziņo. Tā vietā, lai aplūkotu īpašus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus, G. Catania ziņojums sniedz komentārus un iesaka dalībvalstīm piemērot regulas, kas ir pretrunā valstu noteikumiem. Piemēram, 38. un 76. pantā tiek izmantots viena dzimuma laulību jēdziens, kas ir pretrunā ne tikai mūsu reliģiskajiem uzskatiem, bet arī mūsu juridiskajiem un saprātīgajiem uzskatiem.

149. pantā ir minēta narkotiku lietošanas legalizācija, kas pārkāpj Rumānijas krimināllikumu.

Lai gan ziņojuma sagatavošanas iniciatīva par stāvokli cilvēktiesību jomā Eiropas Savienībā ir atzinīgi vērtējama un daži punkti šajā ziņojumā pat ir pareizi, pamatojoties uz iepriekš teikto, es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Uzskatīt, ka Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs pamattiesības ir pilnīgi garantētas un aizsargātas, būtu analīzes kļūda, un tas kaitētu politiskai rīcībai. Pamattiesības pat brīvās un demokrātiskās sabiedrībās ir jāaizsargā un jāveicina. Tomēr saistībā ar šo ziņojumu un debatēm rodas daži jautājumi.

Pirmām kārtām, šo tiesību pārraudzība un aizsardzība notiek valsts līmenī. Tādās sabiedrībās kā mūsējā šī funkcija galvenokārt tiek īstenota valsts kontekstā, taču, protams, neskarot to iespēju apelēt Eiropas līmenī, kāda mums ir. Starp iestāžu pienākumu garantēt līgumus un valsts suverenitāti katrai pusei ir iespēja veikt savas funkcijas, neskarot ES institucionālo būtību.

No otras puses, šajā ziņojumā it īpaši ir nevēlams sajaukums starp to, kas ir pamattiesības, un to, kādas ir sabiedrības organizācijas ideoloģiskās izvēles. Debates par tām ir interesantas. Tomēr mēģinājums uzspiest šīs nostājas dalībvalstīm pretēji to demokrātiski paustajai gribai un pret subsidiaritātes principu uzskatāmi parāda tos riskus, kas saistīti ar valstu jautājumu pārnešanu uz Kopienas jomu. Šī iemesla dēļ un tādēļ, ka es nepiekrītu daudziem punktiem saturā, es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ja es būtu atbalstījis „nē” kampaņu Īrijas referendumā, es būtu ar entuziasmu aplaudējis G. Catania ziņojumam un tā atbalstītājiem. Tas pauž tādu rupju necieņu pret subsidiaritātes principu un tādā mērā noniecina Eiropas Savienības un dalībvalstu varas iestāžu institucionālos noteikumus, ka tas izraisa uzticību visiem tiem, kas runā par Briseles politisko negausību. Apstrīdot drošības klauzulas, kas ir līgumu tieša izpausme un dalībvalstu demokrātijas fundamentāla garantija, kā tādas, kas kalpo “diskriminējošo prakšu … kodificēšanai”, tas ir patētisks un rupji grauj pilsonības pamattiesības.

Apgalvot, ka starptautisku konvenciju parakstīšana no dalībvalstu vairākuma puses uzliek pienākumu visai ES tām pakļauties, ir pilnīgs juridisks absurds, kritiens tumsā, kas pārsniedz visekstremālāko federālismu. Es arī noraidu absolūti perverso apgalvojumu par „uzticības trūkumu” Eiropai, kam ir jānoved pie mūsu „taktiskās pakļautības”: lai kādas būtu Eiropas specifiskās problēmas, tā nav ne Sudāna, ne Ķīnas Tautas Republika, ne Kuba, Somālija vai Ziemeļkoreja. Īsi sakot, ziņojums ietiecas politiskās cīņas jomās, kurām nav nekā kopēja ar pamattiesībām, tādējādi atņemot tam uzticamību, konsekvenci un efektivitāti. Es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI) , rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju pret Catania kunga ziņojumu par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam.

Es nepiekrītu, ka dalībvalstis kaitē Eiropas Savienības īstenotajai aktīvajai cilvēktiesību aizsardzībai visā pasaulē. Turklāt es nepiekrītu, ka cīņu pret terorismu var uzskatīt par ieganstu, lai pazeminātu cilvēktiesību aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz privātumu.

Tādēļ es esmu pret punktiem, kas attiecas uz romiem, kuriem nav vajadzīga jebkāda īpaša aizsardzība; pretējā gadījumā attiecībā uz viņiem tiktu radīta stipri diskriminējoša situācija, uzskatot viņus par etnisku grupu, kas atšķiras no citām. Visbeidzot, es nepiekrītu punktam par repatriāciju: personas repatriācijā izmantojamās procedūras nevar novērtēt tikai uz šo parametru pamata.

 
  
MPphoto
 
 

  Martine Roure (PSE), rakstiski. (FR) Nav iespējama Eiropas brīvības, drošības un taisnīguma telpa bez pamattiesību aizsardzības. Eiropas pienākums ir rādīt paraugu un būt nevainojamai šajā jomā.

Pārkāpumi ir konstatēti un atklāti, piemēram, slēgtās iestādēs, kurās dzīvo bērni un gados vecāki cilvēki. Ir arī mūžīgā problēma ar katastrofālo stāvokli dažos cietumos, kā tas uzsvērts ziņojumā, par kuru šodien balsojām. Mums ir arī jācīnās, lai nodrošinātu sociālo tiesību atzīšanu.

Nabadzība un nodarbinātības nestabilitāte ir uzbrukumi cilvēktiesībām. Kā mēs varam pieņemt situāciju, kurā cilvēkiem ir darbs, bet viņi tomēr nevar atļauties sev mājokli - Eiropā un 21. gadsimtā?

Mums ir jāpasludina katra cilvēka - ikviena no mums - pamattiesības. Eiropas Savienība ir nodrošināta ar Pamattiesību hartu.

Panāksim, lai tā tiek ievērota!

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par ziņojumu un īpaši atzinīgi vērtēju 31. punkta iekļaušanu ziņojumā, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments pauž nožēlu par to, ka ES nav izpildījusi Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. decembra un 2008. gada 4. un 17. decembra spriedumus un Apvienotās Karalistes Apelācijas tiesas 2008. gada 7. maija nolēmumu par labu Irānas Tautas Modžahedu organizācijai.

Eiropas Savienība pārstāv demokrātiju un tiesiskumu. Tādēļ jo atbaidošāka ir doma, ka viena no tās institūcijām darbojas pret ES principiem. Es ceru, ka Padome nopietni ņems vērā Parlamenta nostāju, sastādot jauno ES „melno sarakstu”. Apvainojumi teroristu darbībā ir jāpamato ar faktiem, bet lēmumiem par dažu organizāciju iekļaušanu „melnajā sarakstā” ir jābūt pārredzamākiem.

Šādus jautājumus nevar risināt patvaļīgā veidā, bet tikai saskaņā ar demokrātijas un tiesiskuma principiem. ES nedrīkst pieļaut globālās cīņas pret terorismu pārvēršanu par politiskas tirgošanās vietu, un tādēļ tai ir jāievēro iepriekš minētie tiesu spriedumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Es interpretēju Catania kunga ziņojuma par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā 149. punktu kā tādu, kas aicina dalībvalstis nodrošināt, lai vienāda attieksme pret pacientiem veselības aprūpes sistēmā ietvertu arī narkomānus. Tādēļ es balsoju par šo punktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sógor (PPE-DE), rakstiski. (HU) Pēdējās divas Eiropas Savienības paplašināšanās sarunu kārtas, kurās ES pievienojās Centrāleiropas un Austrumeiropas bijušās sociālisma valstis, pavēra arī jaunu nodaļu Kopienas pieejā cilvēktiesību jautājumiem.

Kopš tā laika ir kļuvis skaidrs, ka pamattiesību aizsardzība – ieskaitot nacionālo minoritāšu tiesības – jaunajās dalībvalstīs rada vislielākās problēmas Eiropas Kopienai.

Giusto Catania patstāvīgajā ziņojumā ir uzsvērts, ka, risinot problēmas tradicionālajās nacionālo minoritāšu kopienās, subsidiaritātes un pašpārvaldes principiem ir jābūt ceļrāžiem, kas ļautu izveidot politiku ar mērķi atrisināt situāciju attiecīgajās kopienās mierīgā veidā.

Ziņojums atbalsta kultūras, teritoriālās un reģionālās autonomijas veidu izmantošanu.

Es arī atzinīgi vērtēju to, ka mana kolēģa Catania kunga ziņojums aicina izstrādāt definīciju par piederību nacionālajai minoritātei un ierosina izveidot Kopienas normu obligāto kopumu šādu minoritāšu tiesību aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Pamattiesību aizsardzība un veicināšana atrodas pašā Eiropas demokrātijas centrā, un tas ir priekšnoteikums, lai mēs varētu paplašināt mūsu Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tādēļ pats par sevi ir skaidrs, ka praksē šīs tiesības ir iekļautas dažādo ES politikas jomu mērķos.

Turklāt mums vajadzētu lūgt Padomi analizēt stāvokli pasaulē un katrā ES dalībvalstī ikgadējos cilvēktiesību ziņojumos, kā arī Eiropas uzticamības interesēs neizmantot dubultstandartus tās iekšpolitikā un ārpolitikā. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegtie grozījumi attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu, minoritāšu tiesībām un sociālajām tiesībām ir pieņemti vai nu pilnīgi, vai daļēji.

Mums arī izdevās iekļaut norādi uz vajadzību ņemt vērā pamattiesības tiesību aktos par krimināllikuma procedūrām. G. Catania ziņojums iezīmē pamattiesību problēmas un sniedz ieteikumus to risināšanā. Tādēļ tas var rēķināties ar manu pilnīgu atbalstu, jo cieņa pret visiem cilvēkiem un viņu pamattiesībām ir Zaļo politikas pamatā, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, tautības vai sociālekonomiskā stāvokļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. Es esmu gandarīta, redzot, ka Eiropas Parlaments atbalsta Irānas tautas Modžahedu organizācijas (PMOI) izslēgšanu no teroristu organizāciju saraksta. Irānā ir nogalināti divdesmit tūkstoši cilvēku, kas bija opozīcijā režīmam. Ja PMOI paliktu teroristu sarakstā, Irānā tiktu nogalināti vēl daudzi cilvēki vienkārši par opozīcijas paušanu režīmam. ES ir jāseko Apvienotās Karalistes paraugam un jāizslēdz PMOI no teroristu saraksta.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Runājot šodienas balsojuma laikā, es atbalstīju Catania kunga ziņojuma par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā pieņemšanu.

Diemžēl Eiropas Savienībā pamattiesības bieži tiek pārkāptas, turklāt visbiežāk tiek novērota diskriminācija pret minoritātēm un privātuma pārkāpumi. Cita problēma ir vienlīdzīgas iespējas, jo sevišķi attiecībā uz sievietēm. Referents prasa dalībvalstīm noraidīt argumentus, kas attaisno vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm uz tradīciju un reliģijas pamata.

Daudzās ES valstīs pilsoņi, jo sevišķi visvājākie – bērni, cieš no diskriminācijas un nabadzības. Ziņojums pareizi nosoda visus vardarbības veidus pret bērniem, arī vardarbību ģimenē, seksuālo izmantošanu un miesas sodus skolās.

Dalībvalstis nespēj kontrolēt cilvēktiesību pārkāpumus, tādējādi graujot uzticību ES ārpolitikai pasaulē. Manuprāt, Kopiena nedrīkst piemērot „dubultstandartus” tās iekšpolitikā un ārpolitikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − Manuprāt, Catania kunga ziņojuma galvenais uzdevums ir atgādināt, ka mums ES iekšienē ir jārisina savi jautājumi. Tādēļ mums būtu jābūt ļoti piesardzīgiem, uzņemoties svētuļu pieeju, kad komentējam cilvēktiesības ārpus ES.

Es darbojos pagaidu komitejā, kas izmeklēja CIP veiktās ārkārtas pārsūtīšanas. Tā bija galvenokārt platforma kreiso uzbrukumiem viņu iecienītajam „melnajam zvēram” – ASV.

Manuprāt, mums būtu jābūt pateicīgiem Centrālajai izlūkošanas pārvaldei un ASV par palīdzību eiropiešu aizsardzībā pret teroristiem, kuru mērķis ir nevainīgu pilsoņu nonāvēšana. Tā ir apsūdzība mūsu pašu sabiedrībām, ka mums vajadzēja paļauties uz Ameriku, lai tā veiktu šo darbu mūsu vietā.

Absolūtisms pār cilvēktiesībām ir trumpis to cilvēku rokās, kas ir gatavi mūs iznīcināt un pakļaut riskam mūsu pašu pilsoņu cilvēktiesības.

Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. − Ziņojums par pamattiesībām ES 2004.–2008. gadā, ko Eiropas Parlaments pieņēma šodien, ietver prasības par homoseksuālu pāru savstarpēju atzīšanu visās ES valstīs un šādu attiecību ieviešanu dalībvalstu tiesību aktos. Citā ziņojuma daļā ir aizstāvētas tā sauktās „reproduktīvās tiesības”, kas starptautisko tiesību valodā ietver arī abortus uz pieprasījumu. Starp šādu komentāru autoriem ir arī reliģiskie vadītāji.

Eiropas kreisie ir pārtvēruši ziņojumu par pamattiesībām ES, lai veicinātu abortus aizstāvošas un homoseksuālas prasības, kam nav nekā kopēja ar pamattiesībām. Starptautiskajos vai Eiropas tiesību aktos nav dokumentu, kas atbalsta šādu „tiesību” pastāvēšanu.

Neraugoties uz ziņojuma nesaistošo raksturu, tas ir viskaitīgākais dokuments, kādu šis Parlaments ir apstiprinājis savas darbības laikā. Tas ir pēdējais mēģinājums par jaunu definēt pamattiesības un ieviest pārmaiņas to nozīmē, negrozot nevienu līgumu ANO vai ES līmenī.

Vēl viens ziņojuma aspekts ir tas, ka ES īsteno īpašu direktīvu, ar ko soda par „homofobiskām” darbībām. Ar šī formulējuma plašo un neskaidro raksturu tiek mēģināts izslēgt homoseksuālās aprindas no demokrātiskām tiesībām uz brīvu kritiku. Tā piemērošanai var būt sekas cenzūras nozīmē.

Galīgā balsojuma rezultāts (401 par, 22 pret, 67 atturas) rāda, cik dziļi Parlamenta deputāti ir sašķelti šajā jautājumā. Tā ir referenta sakāve, jo pamattiesības ir kaut kas tāds, kam būtu jāvieno, nevis jāšķeļ Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Es vēlētos, lai šis ziņojums būtu dziļāk ielūkojies bāreņu un bērnu ar invaliditāti stāvoklī aprūpes iestādēs Rumānijā un Bulgārijā, visjaunākajās ES dalībvalstīs.

Pirms šo valstu pievienošanās ES tika paustas bažas par bāreņu un bērnu ar invaliditāti aprūpes standartiem iestādēs. Varbūt nākamais šāda veida ziņojums varētu sīkāk izanalizēt šo jautājumu.

Vispārīgākā veidā es izsacīju savas domas par šo ziņojumu debatēs pagājušajā mēnesī. Mani satrauc tas, ka mūsu cilvēktiesību kultūra ir inficēta ar absolūtismu un ka īstenībā, rūpējoties par noziedznieku un teroristu tiesībām, mēs graujam visu citu cilvēku tiesības.

Jo īpaši es uzskatu, ka abortu un kontracepcijas jautājumi nav Eiropas Savienības jautājumi, bet ir jārisina dalībvalstu attiecīgo tiesību aktu līmenī. Es arī iebilstu pret aicinājumu Pamattiesību hartai neievērot tiesību aktus Apvienotajā Karalistē, kas ir vedusi sarunas par izņēmumu no tās noteikumiem.

Tāpēc es atturējos no balsojuma par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju pret G. Catania ziņojumu. Mani pat pārsteidz, ka Parlamenta dienesti atzina šo ziņojumu par pieņemamu tā pašreizējā veidā. Tas konsekventi pārkāpj subsidiaritātes principu. Satura ziņā gandrīz viss pelna kritiku. Valstis nedrīkst būt nespējīgas vai bezpalīdzīgas pamattiesību lietās. Tas ir mēģinājums pretēji vairākuma interesēm izdabūt cauri minoritāšu tiesības, ko nevar īstenot valstu līmenī. Man ir neiedomājama pozitīva attieksme pret abortiem. Patiesais temats – cilvēktiesības un to īstenošana - pēdējos četros gados pat netiek pieminēts.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Wise (NI), rakstiski. Es atturējos no balsojuma pēc saraksta par 62. punktu, jo uzskatu, ka katrai valstij – kas ES nav – ir jānodrošina, ka tiesību akti par sieviešu ģenitāliju kropļošanu tiek radīti un īstenoti vietējā līmenī. Starptautiska vienošanās būtu piemērotāka un tālredzīgāka. Pašlaik ES nav kompetences veselības jautājumos, un tai nav pēc tās jātiecas.

Es atturējos arī balsojumā par 72. punktu, jo man ir bažas par tā ietekmi uz vārda brīvību. Lai gan diskriminējoši komentāri ir nosodāmi, tie ne vienmēr izraisa „naidu un vardarbību”. Piekrišana tam nozīmētu, ka tie, kas ir ieinteresēti, varētu izmantot tos par pierādījumiem.

Mans lēmums atturēties balsojumā par 54. grozījumu ir pamatots uz ES personu brīvo pārvietošanos un savstarpējās atzīšanas principu un nekādi neatspoguļo manus uzskatus par viena dzimuma partnerībām, kurām, manuprāt, ir jāpiešķir tādas pašas tiesības kā citām.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments tikko ir nobalsojis par G. Catania ziņojumu par stāvokli pamattiesību jomā. Laikā, kad mēs nesen atzīmējām Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadskārtu, šis ziņojums apšauba, ko mēs saprotam ar pamattiesību jēdzienu.

Protams, Eiropas Savienības Pamattiesību harta radās kā konsensa rezultāts pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām starp dažādām spiediena grupām un lobijiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, valstu valdībām utt. Šī norise, kurā mēs kā austrumvalstu pārstāvji netikām aicināti piedalīties, ir interesanta vairākos veidos. Harta, kā to uzsver G. Catania ziņojums, būs juridiski nesaistošs dokuments, kamēr Lisabonas Līgumu nebūs ratificējušas visas dalībvalstis.

Tomēr Pamattiesību aģentūra, kas izveidota Vīnē, Austrijā, ir pilnībā pamatota uz šo politisko dokumentu, ko tā izmanto, lai pamatotu pieņemtās nostājas. Tādēļ ir interesanti gūt priekšstatu par to, kā Hartas izpratnē tiek apsvērtas pamattiesības, analizējot jautājumus Pamattiesību aģentūrā. Tas ir vēl interesantāk attiecībā uz FRALEX (Pamattiesību aģentūras juridiskie eksperti) ekspertu tīklu, ko izveidoja 2008. gada vasarā un kas pieder galvenokārt Nīderlandes tīklam „Human European Consultancy”.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B6-0624/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Konvencijas ratifikācija dos nozīmīgu ieguldījumu pienācīgu darba standartu veicināšanā visā pasaulē. Tā arī atbalsta vienošanos, kas noslēgta starp sociālajiem partneriem par dažiem darba ņēmēju darba apstākļu aspektiem jūrniecības nozarē, panākot godīgu līdzsvaru starp vajadzību uzlabot darba apstākļus un aizsargāt jūrnieku veselību un drošību, kā arī tādēļ, ka šī profesionālā kategorija pastāv Rumānijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. Mary Lou McDonald iesniegtā rezolūcija apkopo galvenos punktus, kas jāņem vērā priekšlikumā Padomes direktīvai par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un grozījumiem Direktīvā 1999/63/EK (COM(2008)0422).

Jūrnieki pieder to darbinieku kategorijai, kas veic savu darbu ārkārtīgi grūtos, bieži pat bīstamos apstākļos. Tādēļ mums ir vajadzīgi darba apstākļu standarti, kas ņem vērā šo darbinieku veselību un drošību, kā arī skaidri viņu nodarbinātības noteikumi. Pirmajam solim šo standartu noteikšanā ir jābūt to vajadzību un problēmu apzināšanai, ko jūrniecības nozares darba ņēmēji un darba devēji ir noteikuši, vienlaikus nodrošinot zināmu elastīguma pakāpi to īstenošanā dalībvalstīs.

Dokumentiem, kurus mēs pieņemam Eiropas līmenī, ir vajadzīgs turpinājums darbības veidā dalībvalstīs un Komisijas pārraudzība, lai mēs varētu būt pārliecināti, ka noteikumi tiek piemēroti. Turklāt attiecībā uz darba standartiem jūrniecībā Eiropas Savienībai ir iespēja nostiprināties līdera lomā, transponējot šos standartus par principiem, kurus var piemērot jebkurā vietā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (IT) Mēs balsojām par šo ziņojumu par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko ievieš vienošanos, kas noslēgta starp Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju un Eiropas Transporta darbinieku federāciju, par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un Direktīvas 1999/63/EK grozīšanu, jo tas konsolidē starptautiskās obligātās darba tiesības. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus un lielāku drošību, vienlaikus respektējot šo darbinieku cieņu.

Tomēr mēs izsakām nožēlu, ka mūsu grupas iesniegtie priekšlikumi netika pieņemti, jo īpaši tie, kas centās novērst jebkādu juridisku nenoteiktību vai aizspriedumus pret darbu, ko bija veikuši sociālie partneri, lai panāktu vienošanos. Konvencija pati pieņem, ka valstīm nevajadzētu izmantot elastīgumu, un tieši to direktīvas priekšlikums noteica ar sociālo partneru piekrišanu. Tādēļ mēs nepiekrītam Eiropas Parlamenta vairākumam par elastīguma jautājuma iekļaušanu 6. punktā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu apstiprināt savu balsojumu par rezolūciju par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā (procedūras saistībā ar sociālo dialogu).

Es pilnīgi atbalstu starp darba devējiem un darba ņēmējiem noslēgto vienošanos par dažiem darba ņēmēju darba apstākļu aspektiem darbiniekiem jūrniecības nozarē, jo tā nodrošina godīgu līdzsvaru starp vajadzību uzlabot darba apstākļus un aizsargāt jūrnieku veselību un drošību. Turklāt es esmu pārliecināts, ka ir būtiski definēt un nostiprināt globālos obligātos nodarbinātības un veselības apstākļu standartus jūrniekiem, kas strādā jūrā vai uz jūras kuģiem. Visbeidzot, es esmu apmierināts ar darbu, ko veic darba devēji un darba ņēmēji, uzlabojot darba ņēmēju veselības un drošības apstākļus.

 
  
  

- Ziņojums: Laima Liucija Andrikienė (A6-0498/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par ziņojumu. Tagad vairāk nekā jebkad mēs saprotam tās lomas svarīgumu, kāda var būt tādai struktūrai kā Cilvēktiesību padome (HRC). Ir jāatbalsta līdz šim paveiktais, un mums ir arī atzinīgi jāvērtē ES aktīvā darbība saistībā ar HRC, neraugoties uz nenoliedzamajiem ierobežojumiem, ko rada ASV nepiedalīšanās; tā faktiski bieži vien nostāda ES izolācijā. Tas tomēr nav attaisnojums ES, kurai vajadzētu spēt politiski darboties, lai veidotu vienotu saskaņotu vadību, kas varētu pārvarēt pretējos ģeogrāfiskos blokus, kas tajā bieži parādās.

Tādēļ vēl jāveic ļoti liels darbs, lai piešķirtu HRC lielāku uzticamību un autoritāti, kā arī novērstu iespējas dažām valdībām izvairīties no savu pienākumu pildīšanas starptautiskajā jomā. Tādēļ es sirsnīgi atbalstu jaunu analīzi ar pārskatu un vēlos apstiprināt, ka HRC nostiprināšana ir būtisks posms ceļā uz civilizāciju, ko ES vienmēr ir atbalstījusi.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par L. L. Andrikienė ziņojumu par ANO Cilvēktiesību padomes nākotni, jo es uzskatu, ka ES ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija par darbību šajā institūcijā, kurai ir jākļūst par galveno globālo forumu par cilvēktiesību jautājumiem. Es uzskatu, ka ES dalībvalstīm ir jāparāda lielāka vienotība un efektivitāte, veicinot konkrētas ES kopējas nostājas cilvēktiesību jautājumos.

ES ir jākļūst par pasaules līderi un jāierosina stratēģijas cilvēktiesību aizsardzībai visā pasaulē. Mums ir jākoncentrē lielāka uzmanība uz cilvēku ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību veicināšanu, jo nabadzībai, atpalicībai un zemam izglītības un kultūras līmenim iedzīvotāju vidū ir negatīvs daudzkāršošanās efekts.

Lai iegūtu daudz plašāku atbalstu savām nostādnēm, ES ir jārada koalīciju veidošanas mehānismi un jāsāk organizēt regulāras sanāksmes par specifiskiem jautājumiem ar visām demokrātiskām valstīm citos kontinentos. Ir būtiski, lai valstis uz starptautiskiem forumiem sūtītu speciālistus ar īstu kompetenci attiecīgajā jomā, kas Andrikienė kundzes ziņojumā ir ieteikts neatlaidīgi un ar pilnīgu pamatojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI), Koenrad Dillen (NI), rakstiski. (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo šo ANO Cilvēktiesību padomi nekādā veidā nevar uzskatīt par likumīgu institūciju. Man ir nepieņemami, ka tādas valstis kā Kuba, Saūda Arābija, Ēģipte, Pakistāna, Jordānija un daudzi Āfrikas režīmi pieņemtu rezolūcijas, kurās nosodīts cilvēktiesību stāvoklis citās valstīs. Politisko un reliģisko disidentu stāvoklis šajās valstīs padara šo institūciju par pilnīgu apsmieklu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, jo cilvēktiesību ievērošana, veicināšana un to vispārīguma garantēšana ir Eiropas Savienības juridiskā acquis neatņemama daļa, un tas ir viens no ES pamatprincipiem. Es balsoju par to arī tādēļ, ka Apvienoto Nāciju Organizācija un tās Cilvēktiesību padome (UNHRC) ir viena no vispiemērotākajām organizācijām ar cilvēktiesībām saistīto jautājumu un humānā sektora problēmu visaptverošai risināšanai. Es uzskatu, ka cilvēktiesības un demokrātija ir ES ārējo attiecību un ārpolitikas galvenie elementi.

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE), rakstiski. − Priekšsēdētāj, man bija liels prieks, balsojot par L. L. Andrikiene ziņojumu par ANO Cilvēktiesību padomi, jo es atzinīgi vērtēju to, ka šai aģentūrai ir daudz lielāka uzticamība, nekā bija tās priekštecei - ANO Cilvēktiesību komisijai. Komisija bija plaši diskreditējusies, jo vairākās tās dalībvalstīs bija ļoti apšaubāms cilvēktiesību stāvolis.

Padomes augstākas reputācijas galvenā sastāvdaļa ir dalībvalstu tiesību stāvokļa regulāras pārbaudes. Tas būs sevišķi svarīgi nākamajā pārbaudes kārtā, kas ietvers Krieviju, Kubu, Saūda Arābiju un Ķīnu.

Atzinīgi vērtējami ir arī tie ziņojuma noteikumi, kuru mērķis ir novērtēt koordināciju šajos jautājumos starp ES un dalībvalstīm. Ir būtiski, ka ES kā organizācija, kam cilvēktiesības ir centrālā misija, sadarbojas ar tādiem daudznacionāliem partneriem kā ANO ar līdzīgiem ideāliem, lai īstenotu lielāku sadarbību. Sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesības vairs netiek uzskatītas par mazsvarīgu ārpolitikas mērķi komerciālu vai stratēģisku iemeslu dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums atklāj Eiropas Parlamenta zināmu neapmierinātību ar ANO Cilvēktiesību padomi (UNHRC), jo ES dalībvalstis tajā pārstāv „skaitlisku mazākumu”, kas, ziņojuma izpratnē, „ievērojami traucē ES ietekmēt UNHRC darba kārtību” un nodrošināt tai vēlamo „vadošā spēka” lomu.

Šī cēlā vīzija ir pamatota uz nepieņemamu mēģinājumu uzspiest ES kā modeli cilvēktiesību ziņā, jo īpaši tad, kad fakti parāda tās liekulīgo cilvēktiesību politiku, kā to rāda ES līdzdalība attiecībās ar Izraēlu – skatīt tās atturēšanos balsojumos par UNHRC rezolūcijām par Palestīnu.

Ziņojumā ir daudz pretrunu, proti, kad tajā pausta „nožēla par UNHRC dalīšanos blokos”, kurpretim tajā pašā laikā tiek apgalvots, ka tas atbalsta ES „saskaņotu kopēju nostāju UNHRC ”. Vai tad tā nav bloku politika, vai arī bloku politika ir slikta tikai tad, kad tā nedarbojas ES labā?

Pretēji EP mēs neuzskatām par „nožēlojamu”, ka ASV nav pārstāvētas UNHRC, pirmkārt, tādēļ, ka tās pastāvīgi pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, un arī tādēļ, ka tās neizvirzīja savu kandidatūru, lai izvairītos no kauna neievēlēšanas gadījumā. Ir saprotams, kādēļ ...

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. Šajā ziņojumā ir pārsteidzoši daudz saprātīgu viedokļu, ja ņemam vērā faktu, ka tas nāk no Ārlietu komitejas. Piemēram, tiek izvirzīts viedoklis, ka ir pozitīvi jāvērtē tas, ka ES dalībvalstis arvien biežāk pauž savus uzskatus un neļauj ES prezidentūrai runāt visu valstu vietā. Šādi paziņojumi ir ļoti reti, un es tos vērtēju atzinīgi.

Diemžēl pozitīvo elementu ir pārāk maz, un tie ir reti. Viens no visapšaubāmākajiem formulējumiem ir rodams H apsvērumā, kur tiek izteikta nožēla par „dažu dalībvalstu pastāvīgo vēlēšanos darboties neatkarīgi ANO”. Galu galā „viena valsts, viena balss” ir viens no ANO stūrakmeņiem. Ārlietu komiteja arī nožēlo UNHRC arvien izteiktāku sadalīšanos reģionālos blokos. Tomēr paradoksāli, ka daži reģionālie bloki – piemēram, ES – šķiet vēlami.

Eiropas Parlaments nav, nevar būt un tam arī nav jābūt garantam, ka cilvēktiesības pasaulē netiek pārkāptas. Cita starpā, to rāda, piemēram, šī Parlamenta deputātu paziņojumi par homoseksuālismu. Lai gan ziņojuma būtība varbūt ir laba, es tomēr balsoju pret to šīsdienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) ES apgalvo, ka tā liek cilvēktiesības un demokrātiju savu ārējo attiecību pamatā. Parlaments aicina ES pievērst uzmanību uzticamībai cilvēktiesību jautājumos, ratificējot nolīgumus. Taču pašas ES uzticamība jau ir zudusi: CIP lidojumi, tās nespēja ietekmēt ASV spīdzināšanas cietumus un tās līkloči starptautiskajās tiesībās – piemēram, attiecībā uz Kosovas krīzi – to pierāda.

Kā var kopiena, kas apliecina lielas nozīmes piešķiršanu demokrātijai, noliegt referenduma rezultātus, atkārtot balsojumus, kamēr tie dod vēlamo rezultātu, un sodīt dalībvalstis par vēlēšanu rezultātiem? Ja ES tiešām būtu tik ļoti nobažījusies par tās bieži pieminēto vērtību kopienu, tai būtu vajadzējis pārtraukt pievienošanās sarunas ar Turciju jau sen, bet visvēlākais - pēc tās iesaistīšanās kara kūdīšanā. Tā vietā, lai reāli darbotos cilvēktiesību un tautu tiesību veicināšanas jomā, ES tagad acīmredzami izsviež vējā aptuveni EUR 15 miljonus katru gadu nevajadzīgai Eiropas Pamattiesību aģentūrai (FRA).

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par ziņojumu par ANO Cilvēktiesību padomes attīstību, jo, lai gan es atzīstu neapstrīdamos sasniegumus un pasākumus, kas ir veikti, lai veicinātu cilvēktiesību aizsardzības uzticamību un līmeni, esmu stingri pārliecināts, ka šīs struktūras darbību nākotnē var uzlabot.

Vienlaikus es domāju, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina aktīva augsta līmeņa darbība, veidojot ANO Padomi un darbojoties tajā.

Es arī atzinīgi vērtēju to, ka ziņojums aicina Eiropas Savienību no jauna apstiprināt un stingri aizstāvēt cilvēktiesību vispārīguma, nedalāmības un neatkarības principus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ja pieņemam, ka ANO un ar to saistītās dažādās aģentūras un organizācijas pēc sava rakstura ir pasaules spogulis, ir saprotams, ka tā veidotais attēls nav tāds, kādu mēs to vēlētos redzēt vai kādu gribētu izveidot. Šie apsvērumi ir nepieciešami saistībā ar debatēm par ANO Cilvēktiesību padomi.

Diskutējot un pieņemot ar balsojumu lēmumus par cilvēktiesībām šajā pasaulē, kurā daudzas valstis nepievērš tām uzmanību, var iegūt pavisam dīvainus rezultātus. Tas nav tikai likumības jautājums. Tas ir galvenokārt valodas jautājums. Ko kopēju cilvēktiesību novērtējuma standartā varam sagaidīt no Lībijas vai Zimbabves valdībām un demokrātisku valstu valdībām, kas ir atbildīgas saviem iedzīvotājiem? Protams, neko. Tomēr tieši dialoga veicināšana starp tiem, kas runā dažādās valodās, ir diplomātijas uzdevums. Starp līdziniekiem starpniecība nav vajadzīga.

Tādēļ ir jāstimulē un jāveicina politika, kas nodrošina vietu dialogam. Pretējā gadījumā es nevaru noticēt, ka mums var būt vai mums ir vajadzīgs kā standarts mūsu vērtībām un mūsu rīcībai kaut kas tāds, kas ir izlemts šādā kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par L. L. Andrikienė ziņojumu par ANO Cilvēktiesību padomes attīstību un ES lomu šajā procesā. Eiropas nostājai šajā Padomē ir izšķirīga nozīme.

Īstenībā ES, kas liek cilvēktiesības un demokrātiju savas ārpolitikas pamatā, jo īpaši darbībās, ko tā veic starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās, no paša sākuma ir apņēmusies saglabāt aktīvu un redzamu lomu Cilvēktiesību padomes radīšanā un darbībā ar nolūku uzturēt visaugstākos standartus cilvēktiesību jomā, sponsorējot vai līdzsponsorējot dokumentus, kas nosaka standartus.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Andrikienė kundzes priekšlikumu, kas izpētīs, kādus pasākumus ES var veikt, lai uzlabotu tās ietekmi Cilvēktiesību padomē un dotu jaunu impulsu Padomei, lai tā kļūtu par vēl efektīvāku operatīvu struktūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) ANO Ģenerālā asambleja 2006. gada 15. martā pieņēma rezolūciju, ar ko ANO Cilvēktiesību komisiju nomainīja ar Cilvēktiesību padomi, starptautisku atbalsta struktūru cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai.

Nosaukuma maiņai sekoja jaunu mehānismu un procedūru ieviešana, kas paaugstināja Cilvēktiesību padomes potenciālu.

Ziņojuma mērķis ir novērtēt Padomes sasniegumus un salīdzināt ieceres ar rezultātiem. Tas galvenokārt paredz potenciālus tās darbību uzlabojumus.

Neaizmirsīsim, ka demokrātija un cilvēktiesības ir galvenais atbalsts Eiropas Savienības darbībai starptautiskā mērogā. Eiropas Savienība ir uzņēmusies ļoti izcilu lomu un aktīvi darbojas starptautiskās cilvēktiesību organizācijās; tā bija aktīva arī Cilvēktiesību padomes izveidošanā. Tā ir piedalījusies arī dažādu konvenciju un rezolūciju izstrādāšanā, kas nosaka cilvēktiesību aizsardzības normas.

Diemžēl Eiropas Savienībai bieži trūkst resursu jautājumu risināšanai (galvenokārt to laikietilpīgo procedūru dēļ, kas dažkārt ir vajadzīgas kopējo nostāju projektu sagatavošanai) un vadības demonstrēšanai cilvēktiesību iniciatīvās.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani britu konservatīvie kolēģi atbalstām ANO un ANO Cilvēktiesību padomes darbu. Mēs piekrītam, ka ir vajadzīga Padomes tālāka reforma, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesības tiek uzlabotas visā pasaulē.

Mēs piekrītam, ka ES dalībvalstis sadarbojas nostāju veidošanā Padomē, bet uzsveram katras valsts svarīgumu, nodrošinot savas nacionālās intereses un nostājas.

Mūsu atbalsts šim ziņojumam neietver atbalstu tam punktam ziņojumā (56. punkts), kas aicina īstenot ANO rezolūciju par moratoriju nāvessoda izpildei. Nāvessods ir katra konservatīvā EP deputāta sirdsapziņas jautājums.

 
  
  

- Ziņojums: Marco Cappato (A6-0459/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − Es balsoju par. Nākamās tikšanās ar elektorātu tuvums rosina mūs apgādāt balsojošos pilsoņus ar visiem instrumentiem, kas viņiem vajadzīgi, lai piekļūtu Eiropas Parlamenta dokumentiem. Laikā, kad elektorātam tiek prasīta uzticēšanās šīm institūcijām, mums ir jāstrādā, lai novērstu visus šķēršļus, kas vēl pastāv pārredzamības un pieejamības ziņā.

Tādēļ es uzskatu, ka balsojošiem pilsoņiem ir jādod iespēja pārbaudīt EP deputātu aktivitāti, piedalīšanos Parlamenta darbā un apmeklējumus absolūtā, relatīvā un procentuālā izteiksmē, kā arī jāatvieglo piekļuve datiem par deputātu piemaksām un izdevumiem. Visbeidzot, es ceru, ka to visu var panākt līdz šī Parlamenta sasaukuma beigām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. (RO) Tiesības uz piekļuvi Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ir pamattiesības, kas ir visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem (saskaņā ar ES līguma 254. un 255. pantu).

Tomēr es gribētu uzsvērt vienu aspektu. Es uzskatu, ka Eiropas institūciju darba dokumentu publicēšana ir tikai pirmais solis, jo Eiropas pilsoņu vairākums neizprot mūsu izmantotās procedūras un nepratīs atrast viņiem vajadzīgo informāciju. Šajā ziņā es piekrītu kolēģim, kurš ierosina radīt vienotu Eiropas piekļuves portālu visiem dokumentiem ar tādu struktūru, kas ļauj ikvienam tos viegli saprast. Šim portālam būtu jāsniedz informācija pieejamā, vienkāršotā veidā, lai Eiropas pilsoņi varētu to izmantot bez problēmām. Šādi tehniskie risinājumi noteikti ir, un es ceru, ka tiks atrasti finanšu resursi šī portāla īstenošanai.

Es tomēr balsoju pret ziņojumu, jo, lai gan vispārējā sistēma ir pareiza, daži mana kolēģa ieteiktie punkti nav pieņemami.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI), rakstiski. (NL) Tā kā es esmu par maksimālu atklātību visās ES institūcijās, es, bez šaubām, balsoju par šo ziņojumu. Tas ir labi, ka dažādām Eiropas institūcijām ir dots nopietns impulss. Eiropas Padome pieņem galvenos politiskos lēmumus un apspriež ļoti svarīgas un pretrunīgas lietas. Tādēļ ir apbēdinoši un nepieņemami, ka Padome neļauj iepazīties ar dažādu valstu precīzām nostājām lēmumu pieņemšanas laikā. Parlamentam arī ir jāsaved kārtībā sava māja un jāgarantē maksimāla atklātība visos aspektos.

 
  
MPphoto
 
 

  Esther De Lange (PPE-DE), rakstiski. (NL) Balsojuma skaidrojums Kristīgo demokrātu apvienības (CDA) delegācijas vārdā Eiropas Parlamentā attiecībā uz M. Cappato ziņojumu par piekļuvi dokumentiem.

Šodien CDA delegācija Eiropas Parlamentā atturējās no balsojuma par ziņojumu par piekļuvi dokumentiem. Tas nebija tādēļ, ka mums būtu problēmas ar pārredzamību. Mēs esam par pārredzamību un demokrātisku kontroli. Ne bez iemesla bijusī EP deputāte Maij-Weggen kundze stāvēja pie Kopienas tiesību aktu šūpuļa šajā jomā.

Mēs atturējāmies, jo M. Cappato ziņojumā ir pārāk daudz neprecizitāšu, lietu nepareizu atspoguļojumu un pārāk vienkāršotu apgalvojumu. Piemēram, mūsuprāt, ir jāgarantē Padomes dokumentu atklātība, taču ir noteikta atšķirība starp dokumentiem juridiskām un citām procedūrām. Referents tomēr nenorāda atšķirību starp šīm procedūrām. Mums rada bažas arī lielā administratīvā nasta, ko M. Cappato ziņojuma ieteikumi varētu radīt.

Mēs nevarējām apstiprināt ziņojumu neprecizitāšu un neskaidro apgalvojumu dēļ. Tā kā mēs vēlējāmies atbalstīt pārredzamības un demokrātiskas kontroles principu, beigu beigās mēs atturējāmies no balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. - (NL) Es pārliecināti balsoju par šo ziņojumu. Šoreiz tas nesāpēs. Lai arī mums augstu jāvērtē fakts, ka dažas no Eiropas iestādēm nopietni kritizē, es vēlētos minēt kādu novērojumu. Ņemot vērā faktu, ka Eiropadome ir vadošā iestāde, un tajā galu galā izlemj ļoti būtiskus un strīdīgus jautājumus, ir nepieņemami, ka Padomei būtu jāliedz dažādu nacionālo delegāciju pozīciju publiskošana lēmumu pieņemšanas laikā. Ir arī tiesa, ka Parlamentam, pirms pārmest citiem, būtu jāievieš kārtība un jānodrošina pilnīga atklātība tā darbībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Ar šo patstāvīgo priekšlikumu Marco Cappato aicina Parlamentu atbalstīt ziņojumu par Regulas 1049/2001 īstenošanu, kura regulē publisku piekļuvi dokumentiem, kas ir Parlamenta, Komisijas un Padomes rīcībā, kad šīs iestādes izmanto dokumentus, darbojoties likumdevēju statusā.

Lai arī es pilnībā atbalstu mērķi palielināt pārredzamību Eiropas iestādēs, ir trīs galvenie punkti, kas šajā regulā, manuprāt, vēl būtu jāpārbauda.

1. Klienta un advokāta datu konfidencialitātes aizsardzība, kas ir vitāli svarīga, ir nodrošināta nepietiekami, kā tas ir minēts Truco lietas sprieduma pirmajos punktos, un aicinājumu to īstenot nevar atbalstīt.

2. Atceļot piekrišanu, kas vajadzīga, lai izsniegtu ES iestādēm nodotus dokumentus, tiktu negatīvi ietekmēta kārtība, kādā valstu valdības pieņem lēmumus.

3. Šajos ES mēroga ieteikumos nav ņemtas vērā dalībvalstu atšķirīgās pieejas attiecībā uz informācijas brīvību.

Noteiktai konfidencialitātes pakāpei ir jābūt, lai nodrošinātu pilnvērtīgas un atklātas politiskās debates starp politiskajām grupām, un šo viedokļu publiskai pārraidīšanai ir potenciāls darīt vairāk slikta nekā laba. Iespēja, ka ierobežota viedokļu apmaiņa varētu aizstāt aktīvas debates, nesola neko labu mūsu demokrātiskajām iestādēm.

(Balsojuma skaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 163. panta 1. punktu)

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Katram, kurš ir saskāries ar mistiskajām norisēm Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā un Eiropadomē, ir skaidrs, ka vidusmēra pilsonim ceļš, par kuru piekļūt informācijai par Eiropas Savienības iestādēm, joprojām ir ļoti bedrains. Cēloņu tam ir daudz.

Patiesi, šādu situāciju rada kā milzīgais izdoto dokumentu skaits un to neskaitāmie veidi (ziņojumi, atzinumi, rezolūcijas, direktīvas, regulas u.t.t.), tā arī vienkāršības un skaidrības trūkums iestāžu reģistros un tīmekļa vietnēs, tāpat arī pārredzamības un saziņas trūkums.

Šajā ziņojumā pareizi ir piedāvāts atrisināt šādas problēmas, nodrošinot skaidrāku Eiropas iestāžu pārredzamību.

Patiesi, šī ir daļa no plašāka jautājuma par Eiropas Savienības pilsoņu ietekmes palielināšanu attiecībā uz veidu, kādā Eiropas Savienība darbojas un izprot jautājumus. Eiropas tautas nevēlas, lai tās sistemātiski izslēgtu no lēmumu pieņemšanas procesa, kas tiešā veidā ietekmē to ikdienu. Šo norisi tām nav tiesību ne pārbaudīt, ne apstrīdēt. Tajās retajās reizēs, kad Eiropas tautas ir paudušas savu viedokli referendumā, tās ir izteikušas neuzticību saviem līderiem un Briseles birokrātijai, kas ir akla, nedzirdīga un neņem vērā to vēlmes un vajadzības.

Eiropas iestāžu darba pārredzamība ir pirmais solis pretim jaunai Eiropai — tautu Eiropai un suverēnu nāciju Eiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par gada ziņojumiem par vienkāršotu piekļuvi ES iestāžu dokumentiem.

Ir skaidrs, ka ir jāatvieglo piekļuve dažādiem Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un Eiropas Komisijas dokumentiem. Eiropas Savienības pilsoņiem nevajadzētu radīt priekšstatu, ka viņus izslēdz no ES iestāžu darbības un balsojumiem. Turklāt viņiem ir tiesības saņemt informāciju par itin visām norisēm.

Tomēr mums varbūt vajadzētu padomāt par publicēšanas ierobežošanu, pretējā gadījumā cilvēkiem varētu zust kopaina. Pirmkārt, nevienam nav vajadzīga datu gūzma. Otrkārt, jāturpina aizsargāt personāla privātā dzīve, kā tas parasti notiek, kad, nodrošinot datu aizsardzību, tiek noteikts konkrēts mazs apjoms informācijas, kas ir pieejama visiem, pat citām iestādēm, ieskaitot valstu iestādes.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Marco Cappato priekšlikumu par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un Eiropas Komisijas dokumentiem.

Eiropas Savienībai ir vitāli svarīgi, lai pilsoņi justu, ka Kopienas iestādes ir tiem pieejamas. To var panākt vienīgi, nodrošinot publisku piekļuvi šo trīs iestāžu dokumentiem. Tādēļ es esmu pilnīgi vienisprātis ar referentu, viņam norādot, ka mums ir jāaicina ES iestādes un dalībvalstis veicināt kopīgu administratīvo kultūru, kurai raksturīga pārredzamība, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, Eiropas Kopienu Tiesas praksi, Eiropas ombuda ieteikumiem un dalībvalstu labāko praksi.

Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju Marco Cappato iniciatīvu, jo es uzskatu, ka, lai uzlabotu un paātrinātu integrācijas procesus, vienam no galvenajiem mērķiem ir jābūt informācijas sniegšanai sabiedrībai, ņemot vērā problēmas saistībā ar Itālijas EP deputātu darba kavējumiem sēžu zālē.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikts, ka pārredzamībai un vēl ciešākai savienībai starp Eiropas tautām ir jābūt prioritātēm un ka lēmumi ir jāpieņem, cik atklāti vien iespējams, un iespējami ciešākā saiknē ar pilsoņiem. Pārredzamība ļauj pilsoņiem vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina, ka pilsoņi vairāk uzticas pārvaldei. Pārredzamība demokrātiskā iekārtā arī liek pārvaldei strādāt efektīvāk un vairāk ņemt vērā pilsoņu viedokli.

EKT spriedumam Truco lietā būs būtiskas sekas attiecībā uz pārredzamību un piekļuvi Eiropas iestāžu dokumentiem, kas saistīti ar likumdošanas jautājumiem.

Spriedumā ir apstiprināts, ka šim principam ir dodama prioritāte un ka tā būtu jāattiecina uz visām Kopienas iestādēm. Iespēju atkāpties no šī principa (kas ir ļoti svarīgi) būtu jāregulē šauras interpretācijas robežās, un katrs šāds gadījums jāizvērtē, ņemot vērā sabiedrības primārās intereses, proti, atklātību. Atklātība palielina uzticēšanos iestādēm, jo tā atzīst atklātas diskusijas.

EKT noteica, ka atteikums dot piekļuvi dokumentiem šajā lietā nav ņemams par pamatu vispārējai prasībai piemērot konfidencialitāti juridiskiem atzinumiem un likumdošanas jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es noraidīju šo ziņojumu. Tajā izvirzītās prasības ir kas krietni vairāk nekā tas, ko es saprotu ar pārredzamību. Pat EP deputātu apmeklējumu reģistru un balsošanas sarakstu publicēšanu es uzskatu par bīstamu bez plašiem papildu skaidrojumiem. Mans apmeklējuma rādītājs ir augsts, un tādēļ uz mani aizdomas nekrīt. Ir būtiski saglabāt arī EP deputātu personas tiesisko aizsardzību. Eiropa varētu palielināt pārredzamību, vispirms publicējot Padomes un Komisijas publisko sanāksmju protokolus, pirms piespiest EP deputātus sniegt par sevi visu informāciju. Tāpat jābūt konfidencialitātei starp iestādēm sarežģītu sarunu posmu laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi, ES ir sākusi atzīt reālas „tiesības piekļūt dokumentiem” un „tiesības uz informāciju”, kā pamats ir demokrātijas, pārredzamības, sabiedrības interešu un atklātības principi.

Eiropas Parlaments ir pārliecināts, ka vidusmēra pilsoņa piekļuve informācijai par ES iestādēm rada problēmas tādēļ, ka nav efektīvas iestāžu politikas par pārredzamību un uz pilsoņiem vērstu saziņu.

Labākas pārredzamības interesēs ES iestādēm būtu jāievēro daudzvalodības princips. 2008. gadā es uzstājos ar Eiropas Parlamenta rakstisko deklarāciju par šo jautājumu. ES darbojas visu valstu valodās, nevis tikai vienā valodā vai valodu kopumā, ko ES varbūt ir izvēlējusies un ko būtiska daļa tās pilsoņu var nesaprast.

Tiesību aktu, politiskās un administratīvās dokumentācijas tulkošana ļauj ES pildīt savus juridiskos pienākumus, un vienlaikus daudzvalodu sistēma palīdz palielināt ES pārredzamību, likumību un efektivitāti. Tā palīdz pienācīgi sagatavoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2009. gada jūnijā.

Ar šo es aicinu ES iestādes nodrošināt, lai 2009. gada ES budžetā tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi, kas segtu oficiālo tulkotāju vietu deficītu ES iestādēs; EP aicina ES iestādes nekavējoties pārtulkot visu tiesību aktu, politisko un administratīvo dokumentāciju visās ES oficiālajās valodās šim EP pilnvaru laikam, lai ļautu pilsoņiem sekot līdzi visās iestādēs veiktajam politiskajam darbam.

Ar šādu rīcību mēs patiesi dotu savu artavu iestāžu darba pārredzamības nodrošināšanā saviem pilsoņiem.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 16. aprīlisJuridisks paziņojums