Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas ziņojums par Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz Baltkrieviju.

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs! Stāvoklis Baltkrievijā, kas mums būtu jādara un kā mēs varam palīdzēt būs, manuprāt, Padomes uzmanības centrā Čehijas prezidentūras laikā.

Ļaujiet iesākt ar pozitīvu piezīmi. Mēs ar labpatiku esam atzīmējuši Baltkrievijas veiktos pasākumus šajās dažās nedēļās, arī kustības „Par brīvību” reģistrāciju, tādu neatkarīgu laikrakstu iespiešanu un izplatīšanu kā Narodnaya Volya vai Nasha Niva, apaļo galdu ar EDSO pārstāvi preses brīvības jautājumos par interneta regulēšanu un paziņojumu par konsultāciju sākšanu ar EDSO/DICTB ekspertiem par vēlēšanu likumdošanas uzlabošanu.

Šie pasākumi ved pretī kritēriju izpildei, kurus noteica ES kā nosacījumu vīzu aizlieguma atcelšanas aizturēšanai ilgāk par sākotnējo sešu mēnešu periodu. ES ir uzsvērusi to, cik svarīgas ir pārmaiņas šajos jautājumos, savos kontaktos ar Baltkrievijas administrāciju.

Pirms sankciju pārskatīšanas — par ko mums ir jāpieņem lēmums līdz aprīļa sākumam — mēs turpināsim izmantot visus politiskos kontaktus, arī divpusējus kontaktus, lai mudinātu Baltkrieviju virzīties uz priekšu attiecībā uz šiem problēmu punktiem, kas tika konstatēti Padomes 13. oktobra secinājumos, veicot turpmākus būtiskus pasākumus. Kā tālāku iedrošināšanas zīmi mūsu prezidentūra gatavojas sasaukt vēl vienu ārlietu ministru trijotnes sanāksmi Baltkrievijā par janvāra Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes rezultātu.

Mēs arī turpināsim pārraudzīt cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārējo stāvokli valstī, liekot īpašu uzsvaru uz NVO un plašsaziņas līdzekļus regulējošo vidi. Mēs arī sīki apspriežamies, apmaināmies viedokļiem un ar informāciju ar dažādiem opozīcijas pārstāvjiem un citām personām Baltkrievijā, ar tādiem cilvēkiem kā Alexander Milinkievich kungs, Kosolin kungs un citi.

Kā mēs zinām, Baltkrievija ir iekļauta kā viena no sešām Austrumu partnerības valstīm, kas ir darīts, lai radītu pozitīvas attīstības tendences mūsu kaimiņattiecībās ar valstīm Eiropas austrumos. Baltkrievijas dalība būs atkarīga no attīstības tās iekšlietās. Mēs plānojam, ka Austrumu partnerība tiks sākta augstākā līmeņa sanāksmē Prāgā maijā, un šī diena tika izraudzīta tieši tad, kad beidzas noteiktais sešu mēnešu termiņš un mēs varam dot vērtējumu. Tādējādi jautājumā par to, vai Lukašenko kungs tiks ielūgts, vēl nav pieņemts lēmums.

Mēs stingri ticam, ka mums tagad ir jābūt konstruktīviem attiecībās ar Minsku; teiksim tā, tas ir stratēģisks imperatīvs. Mēs, protams, turpinām būt reālisti un negaidām nekādas straujas pārmaiņas, bet mēs ticam, ka Lukashenko kunga mēģinājumi līdzsvarot attiecības ar Maskavu var dot iespēju. Bet mēs arī esam kopiena ar noteiktām kopīgām vērtībām, un mums jātur svira savās rokās. Mūsu kopīgās interesēs ir izmantot šo izdevību, lai turpmāk veicinātu pozitīvo dinamiku Baltkrievijā šajā aspektā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, man ir liels prieks runāt ar jums par Baltkrieviju, jo ir panākts pozitīvs progress, uz ko mēs raugāmies ar lielu gandarījumu. Baltkrievijai ir ļoti svarīga vieta mūsu darba kārtībā, bet ne tikai tāpēc, ka tā ir viena no valstīm, ko smagi skārusi pašreizējā finanšu krīze reģionā. Mums ir arī vienreizēja iespēja patiešām sākt jaunu nodaļu mūsu attiecībās ar Baltkrieviju.

Mēs tagad atrodamies pret Baltkrieviju noteikto sankciju sešu mēnešu pārtraukuma pusceļā, kas tika nolemts ES ārlietu ministru sanāksmē 2008. gada 13. oktobrī. Tā kā šis pārtraukums beigsies 2009. gada 13. aprīlī, tagad ir laiks pirmajam izvērtējumam, vai Baltkrievija virzās pareizajā virzienā un vai mēs tāpēc varam pagarināt pārtraukumu un turpināt pozitīvi rīkoties attiecībā uz Baltkrieviju.

Vispārējo lietu un ārējo attiecību 13. oktobra padome ļoti skaidri atzīmēja, ka pozitīvajam progresam, kas sākās ar palikušo politisko cietumnieku atbrīvošanu augustā, ir jāturpinās, lai pārtraukumu pagarinātu. Jomas, kurās mums jāredz turpmāks un ilgstošs progress, ir šādas: nekādu turpmāku arestu vai apcietinājumu; sadarbība ar EDSO/DICTB par reformām vēlēšanu likumdošanā; progress attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību; labāki darbības nosacījumi NVO un nekāda vardarbība pret pilsonisko sabiedrību; un nopietns progress attiecībā uz pulcēšanās brīvību.

Mēs esam novērojuši noteiktu progresu iepriekšējos trīs mēnešos. Piemēram, divu lielu neatkarīgu laikrakstu aizliegums ir ticis atcelts, un tagad jau ir atsākta iespiešana un izplatīšana. Otrkārt, Milinkievich kunga organizācijai „Par brīvību” ir dota atļauja reģistrēties, un, treškārt, 22. janvārī notiks konsultācijas starp Baltkrieviju un DICTB par vēlēšanu reformu. Šis progress ir noticis kā tieša atbilde uz novembrī iesniegtajām Komisijas prasībām, un mēs to uzskatām par ļoti rosinošu.

Tomēr mums ir vajadzīgs vēl tālāks progress, ja mēs gribam sākt jaunu laikmetu mūsu attiecībās un ja mēs gribam arī apstiprināt sankciju apturēšanu. Mums ir jāredz progress attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, arī interneta brīvību un ārzemju žurnālistu akreditāciju. Mums ir arī jāredz vieglākas reģistrēšanas procedūras un darba apstākļi nevalstiskajām organizācijām un ierobežojumu atcelšana NVO aktīvistiem — kā, piemēram, Barazenka kungam —, un mums jāredz turpmākas liecības par to, ka brīvi var notikt miermīlīgas demonstrācijas, kuru dalībniekiem nav jābaidās no aresta.

Tomēr progress it divvirzienu ceļš. Ja Baltkrievija spēs panākt šo progresu, tad es domāju, ka ir svarīgi, lai mēs atbildam ar nozīmīgu pasākumu paketi. Komisija ir strādājusi pie priekšlikumiem tādas paketes izveidei, kurā varētu ietilpt šādi pasākumi: tehnisko dialogu par enerģētiku, transportu un vidi, kuri sākās pirms gada, paplašināšana, attiecinot uz citām jomām; simbolisks EKPI piešķīruma palielinājums Baltkrievijai šo sarunu uzturēšanai; palīdzība Baltkrievijai pielāgoties jaunajām ekonomiskajām problēmām, kas tai pašreiz ir radušās, un pagarinātas tiesības pretendēt uz EIB un ERAB aizdevumiem Baltkrievijai; kontaktu intensificēšana: 26. janvārī trijotne tiksies ar ārlietu ministru Martynov kungu jautājumā par VLĀAP rezervēm, tad es gatavojos skaidri pateikt Martynov kungam, ko tieši ES sagaida no Baltkrievijas un ko mēs piedāvājam; un, dabiski, pilsoniskās sabiedrības dialoga intensifikācija.

Šajos apstākļos, es uzskatu, ir jāpieliek visas pūles, un EP deputātu iespējamās tikšanās Minskā ar Baltkrievijas parlamentāriešiem, piemēram, arī būtu ļoti lietderīgas.

Nākamais jautājums pārdomām ir iespēja atklāt sarunas par vīzu atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu. Šajā jautājumā bumba atrodas Padomes laukumā, un ir skaidrs, ka Baltkrievijai ir vēl turpmāk jāpanāk progress. Bet mēs, Komisija, stāvam gatavībā uzsākt darbu un dot ieguldījumu sarunās, tiklīdz ministri atzīs, ka ir panākts pietiekams progress.

Visbeidzot, mēs esam pilnīgi gatavi attīstīt pilna apjoma EKP un Austrumu partnerības piedāvājumu Baltkrievijai. Tajā ietilptu PSL atbloķēšana un mūsu palīdzības ievērojams pieaugums.

Pēc 13. aprīļa, ja ministri novērtēs, ka ir panākts pietiekams progress, tiks pieņemts lēmums par to, vai apstiprināt sankciju pārtraukšanu. Ja Baltkrievijas progress būs pietiekami liels, lai to garantētu, mēs patiešām esam gatavi atbildēt, un es ceru, ka mēs tad patiešām varētu atšķirt jaunu lappusi attiecībās ar Baltkrieviju.

  Jacek Protasiewicz, PPE-DE grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Padomes priekšsēdētāj, galvenais notikums šodienas debatēs ir pret Baltkrieviju noteikto sankciju sešu mēnešu pārtraukšanas perioda pirmā puse, kas aprit šonedēļ. Mūsu pusceļa pārskats par attiecībām starp šo valsti un Eiropas Savienību Parlamentā ir uzņemts ar pozitīvu piesardzību, novērtējot pārmaiņas, kas notikušas Baltkrievijā.

Vispirms es gribu izteikt mūsu gandarījumu par to, ka Alexander Milienkievich vadītā kustība „Par brīvību” ir legalizēta un ka neatkarīgie laikraksti Narodnaya Volya un Nasha Niva ir legalizēti un pielaisti valsts izplatīšanas sistēmā. Tajā pašā laikā tomēr mēs vēl joprojām nosodām to, ka iepriekšējos gados atbrīvotajiem politieslodzītajiem nav pilnībā atjaunotas viņu tiesības un ka viens protestējošs students tika pretlikumīgi arestēts viņa pirmstiesas periodā.

Mēs gribam uzsvērt, ka būtiski nosacījumi pastāvīgai atcelšanai un Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecību normalizēšanai ir pārmaiņas vēlēšanu tiesību aktā, plašsaziņas līdzekļus ierobežojošo tiesību aktu atcelšana un izmaiņas kriminālkodeksā, lai nepieļautu tā ļaunprātīgu izmantošanu pret demokrātisko opozīciju un neatkarīgiem žurnālistiem. Šajā sakarā mēs gribam rosināt iestādes Baltkrievijā strādāt ciešā sadarbībā ar EDSO un Baltkrievijas Žurnālistu asociāciju. Mēs novērtējam iepriekšējās sanāksmes, kas ir notikušas par šīm abām lietām, bet mēs mudinām veidot pastāvīgu sadarbību ar ārzemju ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Baltkrievijā.

Rezolūcijā, par kuru šodien notiek debates, mēs arī gatavojamies mudināt Baltkrievijas iestādes atcelt ierobežojumus politisko partiju, nevalstisko organizāciju darbībai un vairāk legalizēt plašsaziņas līdzekļus. Tomēr šī nebūs vienvirziena iela. Mēs aicinām arī Eiropas Komisiju un Padomi ātrāk pazemināt ES iebraukšanas vīzu cenu un palielināt Eiropas Investīciju bankas ieguldījumus Baltkrievijā enerģētikas infrastruktūrā, it sevišķi tranzīta infrastruktūrā. Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Parlaments vēlreiz mudinās Komisiju nodrošināt finansiālu atbalstu Bielsat TV un iestādes Baltkrievijā atzīt Poļu savienību Baltkrievijā, ko vada Angelika Borys, kā vienīgo valstī lielākās etniskās minoritātes likumīgo pārstāvi.

  Priekšsēdētājs. − Izskatās, ka jūs esat aizņemts cilvēks, bet jūs paspējāt uzstāties pēdējā brīdī.

  Justas Vincas Paleckis, PSE grupas vārdā. - (LT) Jo labāki žogi, jo labāki kaimiņi. Tāds ir sens angļu sakāmvārds. Šodien, domājot par kaimiņvalstīm, būtu pareizāk sacīt, jo zemāki žogi vai vispār nav žogu, jo labāk.

20. un 21. gadsimta mijā Baltkrievija ar savām pieaugoša autoritārisma tendencēm kļuva par Eiropas dīvainu slimnieku. Valsts ieslīdēja pašizolācijā un izolācijā, žogiem apkārt tai augot vēl augstāk. Cilvēktiesību pārkāpumu dēļ Eiropadomē neatradās vieta valstij Eiropas centrā.

Pagājušais gads deva mums cerību, ka attiecības starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju var mainīties un ka žogi, ko es pieminēju, var kļūt zemāki. Šeit jau tika pieminēti nelielie pasākumi, ko Minska ir veikusi pareizajā virzienā attiecībā uz politieslodzītajiem, partiju reģistrēšanu, kā arī laikrakstu reģistrēšanu. Mēs varētu vēl arī minēt nākamo Eiropas Savienības pārstāvniecības atvēršanu. Es dalos gan komisāres, gan ministra piesardzīgajā optimismā un jūtu, ka debesis skaidrojas, bet vēl ir daudz mākoņu. Šeit mūsu kolēģis Protasiewicz kungs ir jau minējis gan saziņas līdzekļu brīvību, gan reālus nosacījumus, kas atļauj politisku partiju veidošanu, un valsts vispār ir uz lielu ekonomisku un sociālu pārmaiņu sliekšņa. Reformām ir jāraugās nākotnē un jāpadara vienkāršu cilvēku dzīve vieglāka.

Es domāju, ka arī Eiropas Savienībai ir jāiet pa savstarpējas sapratnes ceļu. Vispirms, nojaucot vai vismaz pazeminot vīzu prasību finansiālos žogus, kas neļauj cilvēkiem pietiekami sazināties.

Baltkrievija ir pieņēmusi lēmumu būvēt jaunu atomelektrostaciju, kas, iespējams, izrādīsies diezgan tuvu Lietuvas galvaspilsētai Viļņai. Vairākas tādas elektrostacijas ir plānotas Lietuvas, Igaunijas un Polijas reģionam. Ir vajadzīgs dialogs starp visām šīm un citām valstīm un pastāvīga apspriešanās, lai izvairītos no pārpratumiem, kaitējuma videi un citu valstu interešu neievērošanas. Briselei būtu rūpīgi jāvēro, kā Minska īsteno Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras IAEA ieteikumus, konvencijas par kodoldrošību, un jāaizstāv Eiropas Savienības valstu intereses.

Es nedomāju, ka Baltkrievija sasniegs reālu progresu, ja valnis starp oficiālām institūcijām un cilvēkiem netiks nojaukts. Valdībai ir jābūt ieinteresētai runāt un risināt sarunas ar opozīciju, NVO, savienībām un jaunatnes organizācijām. Pēc dažiem mēnešiem Eiropas Parlaments iesniegs ieteikumus par to, vai mums būtu jāturpina žoga nojaukšana vai jāceļ pat augstāks žogs. Ja mums neizdosies izmantot šo izdevību, cilvēki abās pusēs jutīsies vīlušies. Bumba, kā mēdz teikt, ir Minskas laukuma pusē.

  Janusz Onyszkiewicz, ALDE grupas vārdā. - (PL) Signāli, kas nāk no Baltkrievijas, ne vienmēr ir skaidri. Politieslodzītie ir atbrīvoti, divi neatkarīgi laikraksti ir ielaisti oficiālajā izplatīšanas tīklā, un kustība „Par brīvību”, ko vada prezidenta kandidāts no opozīcijas Alexander Milinkievich, ir tikusi reģistrēta. Komisija to ir pieminējusi. Tomēr, no otras puses, opozīcijas dalībnieki tiek atkārtoti arestēti un daudziem atbrīvotajiem cietumniekiem tiesības ir ierobežotas. Desmitiem laikrakstu gaida uz atļauju, kāda tika piešķirta diviem iepriekš minētajiem laikrakstiem, un daudzas nevalstiskas organizācijas un politiskas partijas pastāvīgi cīnās, lai tiktu reģistrētas, vai dzīvo draudu ēnā par reģistrēšanas anulēšanu. Mūki un mūķenes tiek izraidīti, un vēl joprojām pastāv nāves sods.

Mēs nevaram pagriezt muguru Baltkrievijai. Es tomēr neticu, ka ir pienācis laiks sākt dialogu starp šo Parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. Mums ir nozīmīgi jāsamazina un jāvienkāršo vīzu izsniegšanas procedūras Baltkrievijas pilsoņiem, lai gan tas nebūtu jāattiecina uz tiem, kuri pamatoti būtu jātur ārpus Eiropas Savienības.

Mums arī jāsniedz efektīvs atbalsts, arī finansiāls atbalsts, institūcijām, kas ir svarīgas pilsoniskas sabiedrības izveidei un attīstībai, piemēram, neatkarīgām nevalstiskām organizācijām, politiskām partijām un neatkarīgai presei. Mums ir arī jāpievēršas jautājumam par strādājošo tiesībām Baltkrievijā. Šodien ārpus valdības struktūrām nav pastāvīgas nodarbinātības — visi strādā tikai uz līgumu pamata, kuri noslēgti uz vienu gadu. Tas dod darba devējam un tātad valstij lielu ietekmi pār visu sabiedrību.

Austrumu partnerības iniciatīva arī paver jaunas iespējas pašreizējām iestādēm Baltkrievijā. Tomēr valsts modernizācijai un tās pieskaņošanai Eiropas politiskajiem standartiem ir jāturpinās kontekstā ar dialogu starp Baltkrievijas iestādēm un demokrātisko opozīciju.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. - (PL) Komisāres kundze, priekšsēdētāj, nesen mēs pieņēmām rezolūcijas par Baltkrieviju katru trešo mēnesi. Tā nav inflācija, bet liecība par to, ka tiek kārtīgi pārraudzīts, kas notiek šajā valstī, kura ir kaimiņos Polijai — un tātad arī Eiropas Savienībai.

Vai demokratizācijas progress Baltkrievijā notiek apmierinoši? Nē. Vai tas ir iemesls mums atkal pagriezt muguru Baltkrievijai? Nē. Mums ir jāturpina izdarīt spiedienu saistībā ar demokrātiskām brīvībām un standartiem, izteikšanās brīvību, demokrātiskām vērtībām, vienlaikus pacietīgi dodot Baltkrievijai zaļo gaismu kā valstij un sabiedrībai, kuru mēs gribētu redzēt arvien vairāk un vairāk tuvojamies Eiropas Savienībai. Baltkrievi ir eiropieši, un Baltkrievija ir vecā kontinenta neatņemama sastāvdaļa, Baltkrievijas kultūra ir Eiropas kultūras daļa.

Šodien cildenākie baltkrievi cīnās par cilvēktiesībām, par demokrātiju, par ticības brīvību. Bet negrūdīsim mazāk cildenos Maskavas rokās. Tas būtu tuvredzīgi un muļķīgi, tas būtu bezatbildīgi, tas būtu sliktāk nekā izdarīt noziegumu — tas būtu apmāns. Mums ir jādara divas lietas vienlaikus — jātur redzeslokā Lukashenko, lai viņš nevajā katoļu priesterus no Polijas, piemēram, neaizliedz laikrakstus vai nevajā opozīcijas locekļus, tajā pašā laikā atbalstot Baltkrievijas valsti kā valsti, lai novērstu, ka tā arvien vairāk tiek ievilkta Krievijas politiskās, ekonomiskās un militārās ietekmes sfērā.

  Milan Horáček, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Es sveicu Čehijas prezidentūru, kuru vada premjerministra vietnieks Alexander Vondra. Baltkrievijas valdība, reģistrējot Alexander Milinkevich vadīto demokrātiskās opozīcijas kustību „Par brīvību” un atbrīvojot politiskos ieslodzītos, ir devusi signālu, ka tā kļūst daudz atvērtāka. Tagad kļūs skaidrs, vai gatavība iesaistīties dialogā nozīmē patiesu vēlmi mainīties un atjaunot attiecības ar ES.

Mēs vēlamies, lai Baltkrievija atrastu savu vietu Eiropā; mēs to esam ilgi gaidījuši un esam gatavi atjaunot attiecības, bet tikai ar skaidriem nosacījumiem, no kuriem galvenais ir cilvēktiesību ievērošana. Tas attiecas ne tikai uz preses un vārda brīvību, bet arī uz katra cilvēka visu politisko, sociālo dzīvi un privāto dzīvi. Vēlēšanu rezultātu viltošana un uzbrukumi opozīcijai nav aizmirsti un mēs ļoti cieši sekojam līdzi attīstībai.

Oktobrī mēs nolēmām atcelt ieceļošanas aizliegumu prezidentam A. Lukashenko. Arī Baltkrievijai no savas puses ir jādod atļauja iebraukt Eiropas delegācijām, lai dotu iespēju diskutēt ar opozīcijas pārstāvjiem.

Pieredze rāda, ka visas diktatūras reiz beidzas!

  Věra Flasarová, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, Baltkrievija ir pēdējā Eiropas valsts, ar kuru Eiropas Savienībai nav noslēgta vienošanās par savstarpējām attiecībām. Šī anomālija drīz varētu beigties, kā to rāda Padomes un Komisijas ierosinātā stratēģija attiecībā uz Baltkrieviju. Turklāt vairākus mēnešus ilgušais izmēģinājuma periods tuvojas nobeigumam. Baltkrievijas vadība var nodrošināt pārmaiņas, kas radītu lielāku demokrātiju un brīvību, un Eiropas Savienība piedāvās sadarbību un attiecību normalizēšanu. Tam būtu jābūt mērķim. Tomēr diplomātijas māksla ir aplūkot lietas plašākā kontekstā un atbilstoši tam arī noteikt prasības. Pēdējos gados gandrīz visas pārmaiņas ir notikušas globālā kontekstā. Šobrīd mēs piedzīvojam situācijas būtiskas pārmaiņas. Divas desmitgades ilgušais ASV dominantes eksperiments tuvojas nobeigumam un to aizstās multipolāra koncepcija, kas arī var izraisīt konfliktu. Tas, ko mēs varam redzēt notiekam apkārt mums, ir notikumi kopā ar varas sadalījuma pārbīdi. Jauni un atdzimstoši centri nosaka sevi attiecībā pret to konkurentiem un veido savas ietekmes sfēras. Baltkrievija kopā ar Ukrainu, Moldovu un Kaukāza valstīm veido zonu, kas ir pakļauta smagai cīņai starp Krieviju, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, no otras puses. Būtu absurdi to noliegt, kaut arī karš notiek tādu jauku lozungu aizsegā kā brīvība, demokrātija un cilvēktiesības. Patiesās vērtības šeit ir enerģija, nauda un militārā stratēģija. Ja galvenie pasaules mēroga dalībnieki, tostarp Eiropas Savienība, vēlas respektēt jauno ģeopolitisko...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Baltkrievija grasījās būt imūna attiecībā pret vispasaules finanšu krīzi. Tagad, 2009. gada sākumā, šī pārlieku pašapzinīgā prognoze A. Lukashenko kungam dārgi maksā. Viņa valdība atrodas kritiskās finanšu grūtībās. Minska klauvē pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Maskavas un pat Vašingtonas durvīm, lūdzot aizdot miljardus. SVF nosacījums bija Baltkrievijas rubļa devalvācija par ne mazāk kā 20,5 % uz 2. janvāri. Šobrīd Baltkrievijas pilsoņi ir acīmredzamās šausmās, un tas ir saprotams, kad tiek aptverts, ka vidējā mēneša alga pēkšņi ir samazinājusies no 400 ASV dolāriem līdz 333 ASV dolāriem; dolārs, tāpat kā eiro, ir ļoti pieprasīta valūta Minskā – un jau ļoti sen.

Vai šis Baltkrievijas ekonomiskās pozīcijas kritums var likt maksāt ar jaunas A. Lukashenko valdības iekšpolitikas un ārpolitikas orientācijas iespēju? Šis noteikti nav iztēles radīts risks, jo, neatkarīgi no pašreizējām finanšu problēmām, ārējas izmaiņas no A. Lukashenko kunga puses rietumu virzienā ir tikpat ticamas. Šādā gadījumā varenais prezidents vienkārši aizstātu savu simulētas integrācijas Krievijā stratēģiju ar simulētu attiecību atjaunošanu ar Eiropas Savienību. Gaidāmās sarunas ar Krieviju par gāzi varētu dot labu papildu atbalstu šādai simulācijai.

Eiropas Savienībai ir jāizmanto līdzsvarota stratēģija, lai cīnītos pret nevēlamu šāda veida politisko scenāriju Minskā. Šajā nolūkā visām Eiropas iestādēm vajag sazināties ar visām Baltkrievijas iestādēm, tostarp valsts iestādēm, opozīcijas spēkiem, pilsonisko sabiedrību un pat nestrādājošajiem iedzīvotājiem. Šis ir iedvesmojošs Eiropas mērķis ar cerību attīstīt un veidot sadarbības tiltus un nodibināt kontaktus ar visām Baltkrievijas sabiedrības daļām.

  Roberto Fiore (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, manuprāt vairs nav neviena iemesla, lai saglabātu jebkāda veida sankcijas pret Baltkrieviju. Mēs redzam valsti, kurā neapšaubāmi ir krīze, tāpat kā visās Eiropas valstīs, un jebkurā gadījumā tā ir valsts, kurā ir atļautas tiesības uz īpašumu, valsts, kura vēl dažus mēnešus iepriekš piedzīvoja izaugsmi 8 % apmērā un kura neliedza ārzemniekiem, tostarp eiropiešiem, iegādāties zemi vai mājas, kaut arī tas notika ar Baltkrievijas uzņēmumu starpniecību.

Turklāt, attiecībā uz reliģisko brīvību, pavisam nesen kardināls T. Bertone devās uz Baltkrieviju un Baltkrievijas valsts un Vatikāns nodibināja savstarpējās cieņas attiecības. Visupirms svarīgas ir politiskās tiesības, un šeit tika minēti daži ieslodzītie, bet patiesībā tas attiecas uz trim politiskajiem ieslodzītajiem, kuri tika atbrīvoti.

Mēs runājam arī par politiskajām vēlēšanām un šeit pavisam noteikti nepastāv vispārēja brīvība, kādu mēs pieredzam vēlēšanās rietumos, bet noteikti taisnība ir tā, ka valsts visiem kandidātiem nodrošina ētera laiku televīzijā un atsevišķos gadījumos pat pabalstus. Mēs arī zinām, ka pēc dažām nedēļām atsevišķiem laikrakstiem – neatkarīgiem laikrakstiem – būs iespēja uzsākt savu darbību un tikt izplatītiem.

Manuprāt, stratēģiski Eiropas interesēs ir būt atvērtai Baltkrievijai – tieši tāpēc, ka Baltkrievija ir svarīgs elements starp Eiropu un Krieviju. Atcerēsimies, ka tur ir spēcīga katoļu minoritāte, kura tuvinās kaimiņos esošajai Polijai un pārējai Eiropai un padara šo valsti par stratēģisku sabiedroto attiecībā pret pārējo Austrumeiropu. Dīvaini, ka šodien tiek runāts par Turcijas iestāšanos Eiropā, kamēr Baltkrievijai ir daudz spēcīgāka un svarīgāka partnerības loma Eiropā.

  Árpád Duka-Zólyomi (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, ir grūti izkļūt no strupceļa attiecībās starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju. Daļēji šo situāciju sekmē pēdējā laikā pieaugošais ārējais spiediens, Krievijas un Baltkrievijas draudzības vājināšanās, Krievijas un Gruzijas konflikta izraisītās bailes un ne mazāk svarīgā pasaules ekonomiskā krīze.

A. Lukashenko vadītā valsts pirmo reizi kaut ko lūdz Eiropai: Politisko ieslodzīto atbrīvošana, kustības reģistrēšana un dialoga uzsākšana ar neatkarīgajiem žurnālistiem norāda, ka A. Lukashenko savā veidā cenšas atvērt durvis Eiropai. Lai notiktu patiesa attiecību atjaunošana, bez šiem virspusējiem pasākumiem Minskai ir jāpiedāvā vēl vairāk.

Ir pareizi, ka ES ir jāizmanto pašreizējās, kaut arī nepilnīgās iespējas. Eiropas Savienība varētu pirmo reizi ietekmēt politisko situāciju Baltkrievijā, un tādējādi Briseles pieņemtā politika nebūt nav vienaldzīga. Mums ir jāsaglabā pašreiz spēkā esošā kritiskā pieeja un nosacījumu sistēma. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo ir grūti iedomāties, ka A. Lukashenko un viņa administrācija varētu radikāli mainīties.

Svarīgi ir ES veiktie un plānotie konkrētie pasākumi. Mūsu uzdevums ir atbalstīt un palīdzēt vienot NVO un opozīciju, kas cīnās par pārmaiņām. Mums ir jāpieprasa arī reformas likumdošanas jomā, un šeit es domāju par kriminālkodeksu un preses un vēlēšanu tiesību aktiem. Eiropas Savienības Baltkrievijas politikas kvalitātes interesēs un lai nodrošinātu demokratizācijas procesu, Eiropas Parlamentam ar Padomes un Komisijas palīdzību ir jāturpina veikt uzraudzība.

Šī reģiona valstis, tostarp Ukraina, ir arī parādījušas, ka bez skaidriem kritērijiem un to izpildes nav iespējama demokrātiskā attīstība, viss pārējais būtu vienkārši demokrātijas ilūzijas radīšana. Ierosinātā ES stratēģija ir kritiska un konstruktīva un tādēļ es to pilnībā atbalstu.

  Józef Pinior (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, vispirms vēlos pozitīvi uzsvērt to, ka ministrs Alexander Vondra šovakar piedalās debatēs šajā Parlamentā. Es uzskatu, ka tas parāda, cik nozīmīga Čehijas prezidentūrai ir Eiropas Savienības ārlietu politika.

Šodien mēs analizējam Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz Baltkrieviju un pēdējos mēnešos īstenoto atvērtības stratēģiju. Es uzskatu, ka šīs stratēģijas rezultāti ir pozitīvi, kā to rāda Eiropas Parlamenta ziņojuma projekts.

Tās rezultātā Minskā ir izveidota Eiropas Komisijas pastāvīgā pārstāvniecība. Mēs saņemam pozitīvus signālus saistībā ar pieaugošo brīvību Baltkrievijā, piemēram, Alexander Milinkievich kustības „Par brīvību” reģistrēšana un divu neatkarīgo laikrakstu Narodnaya Volya un Nasha Niva publicēšana un reģistrēšana. Un Baltkrievijas ārlietu ministrs Syarhei Martynau ir paziņojis par valsts pozitīvo attieksmi pret ES Austrumu partnerības iniciatīvu. Vēlos arī uzsvērt, ka Baltkrievijas valdība neatzina Dienvidosetijas un Abhāzijas valdību deklarācijas par valsts statusa pašpasludināšanu. Šie ir pozitīvi signāli, kuri neapšaubāmi ir Eiropas Savienības attieksmes pret Baltkrieviju rezultāts.

Mūsu rezolūcijas priekšlikuma būtība nepārprotami ir šāda: Baltkrievijā vēl joprojām ir cilvēktiesību un personiskās brīvības ierobežojumi. Tā nav liberāla demokrātija, kā to saprot Eiropā. Es pilnībā piekrītu scenārijam, ar ko šodien iepazīstināja komisārs B. Ferrero-Waldner, ka pastāvīga sankciju atcelšana būtu iespējama, ja Baltkrievija paplašinātu brīvību loku, pilsoņu tiesības un liberalizētu savu ekonomiku. Eiropas Savienības palielinātā klātbūtne Baltkrievijā, manuprāt, nodrošina tur lielāku liberalizāciju un demokratizāciju.

  Priekšsēdētājs. − Vēlos tikai vērst godājamā deputāta uzmanību uz to, ka Padomes pārstāvis vienmēr ir klāt šajās debatēs, tā kā tas nav īpašs notikums, kaut arī mēs neapšaubāmi novērtējam premjerministra vietnieka A. Vondry klātbūtni.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ES un Baltkrievijas attiecības ir atkarīgas no abām pusēm. Labvēlība no abām pusēm radīs iespēju dialogam, patiesai kaimiņattiecību politikai un Austrumu partnerībai. Partnerattiecības nevar veidot ar aizliegumiem un sankcijām, tāpēc es ar gandarījumu pieminu Eiropas Komisijas jaunāko iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot attiecības ar Baltkrieviju. Objektīvi var teikt, ka arī Baltkrievija ir daudz darījusi attiecību atjaunošanas labā. Tā pierādījums ir kustības „Par brīvību” reģistrēšana, atļaujas došana opozīcijas laikrakstu drukāšanai un izplatīšanai un valsts atvērtība Austrumu partnerības iniciatīvai.

Eiropas Savienība sagaida vēl vairāk un tam ir skaidrs pamatojums, tāpat kā ir pamatojums daudzajām Baltkrievijas cerībām. Piemēram, ja Baltkrievijas varas iestādēm tiek prasīts pārtraukt izbraukšanas vīzu pieprasīšanu saviem pilsoņiem, it īpaši bērniem un studentiem, kādēļ Eiropas Savienība nevienkāršo un neliberalizē vīzas procedūras Baltkrievijas pilsoņiem? Šie jautājumi ir it īpaši svarīgi pierobežu reģionu iedzīvotājiem, kuriem ir kultūras un ģimenes saiknes (...)

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Esther de Lange (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, šovakar mēs debatējam par ES politiku attiecībā uz Baltkrieviju, par politiku, kurā demokrātija un cilvēktiesību ievērošana ir priekšplānā.

Vēlos pievērsties vienai konkrētai jomai, proti, ceļošanas aizliegumam bērniem, protams, nenoniecinot jebkurus citus svarīgus aspektus, kas šovakar jau tika minēti. Jūs droši vien zināt, ka bērniem, Černobiļas katastrofas upuriem, tiek atlīdzināts ar regulārām vizītēm Nīderlandē un citās ES valstīs, lai tie atveseļotos no katastrofas sekām. Šie bērni, protams, ir tie, kuri dzima krietnu laiku pēc katastrofas − viņi šobrīd ir apmēram tādā pašā vecumā, kādā biju es, kad notika katastrofa pirms 22 gadiem −, taču viņi vēl joprojām ikdienā saskaras ar šīs katastrofas sekām, kā to liecina statistika par sūdzībām saistībā ar vairogdziedzeri, saslimstība ar vēzi un tamlīdzīgi. Katru gadu viesu ģimenes, brīvprātīgo organizācijas un baznīcas no 21 valsts uzņem 30 000 baltkrievu bērnu.

2008. gada oktobrī tika ziņots, ka Baltkrievija, izdodot dekrētu, pārtrauks šos bērnu ceļojumus un aizliegs šiem bērniem ceļot uz ārvalstīm, kas tādēļ pieliktu punktu ziemassvētku brīvdienām. Daļēji pēc Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un daudzu ārlietu ministru, tostarp Nīderlandes ministra M. Verhagen spiediena šis dekrēts tika uz laiku atlikts no 20. decembra līdz 20. janvārim, galu galā ļaujot daudziem bērniem aizceļot brīvdienu laikā, taču netika paredzēti noteikumi par laiku pēc 20. janvāra. Tādēļ šis ir pēdējais brīdis, lai mēs šo īslaicīgo atlikšanu pārveidotu par strukturālu ES mēroga risinājumu, lai baltkrievu bērni un Eiropas viesu ģimenes vairs netiktu turētas neziņā, vai šie ceļojumi notiks vai ne. Ideāli būtu, ja mēs varētu pieņemt tiesību aktu visu dalībvalstu vārdā vienā reizē, nevis, kā tas ir šobrīd, veicot divpusējas sarunas 27 reizes.

Tādēļ savā rezolūcijā vēlamies mudināt Čehijas prezidentūru risināt sarunas ar Baltkrievijas iestādēm par ES mēroga risinājumu.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Dāmas un kungi, Baltkrievijas ceļam uz Eiropu ir jābūt dialoga un kompromisu veidā.

Pagājušajā gadā pieņemtajā Baltkrievijas rezolūcijā bija uzsvērta vajadzība pēc stingras un nosacītas, tomēr pozitīvas politikas. Šī darba rezultāts ir progress, kas panākts enerģijas, vides un transporta jomā.

Tomēr ir problēmas, kuras mēs nedrīkstam nepamanīt. Demokrātija ir svarīga. Kā Eiropas Parlamenta deputāti mēs nedrīkstam būt iecietīgi pret Baltkrievijas opozīcijas līderu vajāšanu, preses un runas brīvības ierobežošanu un bērnu pamattiesību pārkāpšanu. Neviena demokrātiska valsts nevar pastāvēt bez spēcīgas pilsoniskās sabiedrības.

Tāpēc mums ir jāpiedāvā vispusīgs atbalsts organizācijām, kuru mērķis ir aizstāvēt cilvēktiesības, sekmēt demokrātiju un mobilizēt valsts pilsoņu sabiedrību.

Es atzinīgi vērtēju Baltkrievijas iestāžu lēmumu reģistrēt A. Milinkevich pilsoņu apvienību „Par brīvību”. Tomēr tas ir tikai sākums, jo reģistrāciju gaida arī organizācija Naša Vjasna, kurai ir cilvēktiesību veicināšanas programma, un vairākas citas organizācijas, kuru mērķis ir demokrātijas attīstība.

Visbeidzot, vēlos minēt vīzu kārtību. Starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju ir jānoslēdz vīzu režīma atvieglošanas nolīgums. Ceļam uz Eiropu ir jābūt atvērtam. Dārgās vīzas un stingrie noteikumi nesoda režīmu, bet gan tautu. Esmu to jau vairākkārt teikusi un atkārtošu arī šodien. Ļaujiet mums pasniegt Eiropas roku, lai sveiktu baltkrievu tautu.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlaments ir vairākkārt risinājis Baltkrievijas, pēdējās Eiropas kontinenta diktatūras, jautājumu. Vēl joprojām tiek radītas problēmas katoļu priesteriem, kuri vēlas vadīt dievkalpojumus, un netiek ievērotas etnisko minoritāšu tiesības. It īpaši netiek atzīta demokrātiski ievēlētā Baltkrievijas Poļu savienības vadība, kuras vadītāja ir Angelika Borys. Turpinās opozīcijas un cilvēktiesību aktīvistu aresti un biroju pārmeklēšanas. Vēl joprojām tiek vajāti neatkarīgie žurnālisti.

Pārmaiņas notiek, taču ļoti lēnām. Tika reģistrēta kustība „Par brīvību” un tika atļauts drukāt un izplatīt divus opozīcijas laikrakstus. Baltkrievijas ārlietu ministrs pozitīvi atbildēja uz Austrumu partnerības iniciatīvu un pauda interesi par iesaistīšanos tajā. Tas dod mums piesardzīgas cerības par savstarpējo attiecību uzlabošanos un Komisijas priekšlikuma īstenošanu.

  Colm Burke (PPE-DE). − Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā to, ka ārējās attiecības ir viena no Čehijas prezidentūras galvenajām prioritātēm, vēlos lūgt Padomes prezidentūrai raksturot, kādas darbības tā plāno veikt, lai mudinātu Baltkrievijas valdību atcelt aizliegumu ceļot uz ārzemēm bērniem, kuri dodas uz ES dalībvalstīm atpūtas un atveseļošanās programmu ietvaros. Es mudinu jauno Čehijas prezidentūru veikt sarunas par Eiropas mēroga nolīgumu, kas ļautu Baltkrievijas bērniem, kurus skārusi Černobiļas katastrofa, ceļot uz jebkuru ES dalībvalsti.

Šajā sakarā kopā ar kolēģiem esam pievienojuši 10. punktu pašreizējai Eiropas Parlamenta rezolūcijai. Pagājušā gada augustā Baltkrievijas valdība paziņoja, ka tā aizliedz ārzemju braucienus, pēc tam, kad pēc šāda brauciena viens bērns atteicās atgriezties mājās.

Īrijas valdība spēja nodrošināt izņēmumu, kas ļāva bērniem aizbraukt uz Īriju šajos ziemassvētkos, taču daudziem citiem bērniem vēl joprojām ir jāiegūst izbraukšanas vīzas, lai aizbrauktu no Baltkrievijas un piedalītos atpūtas un atveseļošanās programmās. Katru vasaru un ziemassvētkos apmēram 1000 Īrijas ģimeņu uzņem savās mājās baltkrievu bērnus, kam bieži vien nepieciešama medicīniskā pārbaude un atsevišķos gadījumos arī ārstēšana.

Kaut arī es atzinīgi vērtēju Baltkrievijas iestāžu lēmumu īslaicīgi atcelt izceļošanas aizliegumu daudziem Černobiļas katastrofas upuriem, vēlos mudināt prezidentūru turpināt izdarīt spiedienu, lai tuvākajā nākotnē tiktu noslēgts ES mēroga nolīgums, kas ļautu baltkrievu bērniem ceļot uz jebkuru vietu ES.

Attiecībā uz starptautiskās ceļošanas aizliegumu − esmu arī vērsies pie jums, komisār, un, atbildot uz manu vēstuli, jūs teicāt, ka iebildumu izteica gan Eiropas Komisijas delegācija Minskā, kā arī Ārējo sakaru ĢD (RELEX) ģenerāldirektora vietnieks nesenās vizītes laikā Minskā novembra sākumā. Vēlos vaicāt, vai jums ir jaunāka informācija par ES atbalstošajiem centieniem šī despotiskā aizlieguma atcelšanai.

  Sylwester Chruszcz (UEN). − (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, pakāpeniskā attiecību atjaunošana ar Baltkrieviju un mūsu gatavība dialogam ar tās valdību ir solis pareizajā virzienā. Esmu arī pozitīvi noskaņots attiecībā pret Čehijas prezidentūras šodienas paziņojumu par Padomes tikšanos ar Baltkrievijas pārstāvjiem diplomātiskajā augstākā līmeņa sanāksmē šomēnes.

Esmu arī gandarīts par mēģinājumiem iekļaut Baltkrieviju Austrumu partnerības iniciatīvā. ES līmenī pieņemtie lēmumi pirmkārt ir jājūt Baltkrievijas pilsoņiem, pat ja tas ir vīzas politikas līmenī. Ņemot vērā pašreizējo gāzes krīzi Eiropā, ir jāuzsver, ka Baltkrievija ir apliecinājusi sevi kā īpaši stabilu partneri attiecībā uz gāzes piegādes tranzītu Eiropas Savienībai. Abu pušu interesēs ir konstruktīvs dialogs un uzlabotas savstarpējās attiecības, kuras ir skaidri jābalsta uz demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas principiem.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). − (SK) Kaut arī Baltkrievijā ir īstenots pozitīvs progress, mums ir jāsaglabā ļoti cieši sakari ar Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjiem un mūsu draugu Alexander Milinkievich.

Eiropai ir jāatbalsta Baltkrievijas ekonomiskā reforma. Tomēr šī atbalsta pamatā ir jābūt īpašiem noteikumiem un prasībām, tostarp prasībai piešķirt lielāku brīvību plašsaziņas līdzekļiem. Plašsaziņas līdzekļiem ir jādod brīvība darboties likuma ietvaros un publicēt valstī savus materiālus. Demokrātijai ir svarīga darbojošos politisko partiju un nevalstisko organizāciju lielāka brīvība.

Mūsu šodienas debates rāda arī to, ka mēs visi vēlamies demokrātiskas Baltkrievijas atgriešanos Eiropā, taču bez A. Lukashenko. ES, kļūstot iesaistītai demokrātisko vērtību veicināšanā, ir liela iespēja pārliecināt Baltkrieviju un atbrīvot to no Krievijas ietekmes.

  Alessandro Battilocchio (PSE). − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc sarežģītu attiecību gadiem mēs redzam kautrus soļus pareizajā virzienā − ar A. Milinkiewicz vadītās kustības atzīšanu, ar dažādu tādu laikrakstu atļaušanu, kas neatbalsta valdības nostāju, un ir redzamas pirmās pazīmes par gatavības apspriest Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) ieteikumus. Tomēr ceļš vēl ir ejams, turklāt ne vien garš, bet gan ārkārtīgi garš.

Ir cerība, ka ES un Baltkrievijas attiecībās var sākties jauna nodaļa; mūsu delegācijas EP deputātu stāsts par vīzu atteikumu ir krietni mulsinošs, un mēs ceram, ka tagad tās būs tikai sliktas atmiņas. Līdzīgi C. Burke kungam es prasu Komisijai un Padomei nākamajā kopējā sanāksmē uzņemties saistības attiecībā uz vienu punktu: skaidru, kopīgu noteikumu definīciju saistībā ar Baltkrievijas bērnu vizītēm eiropiešu ģimenēs veseļošanās nolūkos. Pēdējos gados Baltkrievija ir bieži, pārāk bieži, šo jautājumu risinājusi virspusēji vai nelokāmā veidā, burtiski iecērtot pliķi sejā viesu ģimenēm un diemžēl arī bērniem un jauniešiem, kuri ir iesaistīti palīdzības un solidaritātes projektos.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE) . − (RO) Es atzinīgi vērtēju Padomes un Komisijas deklarāciju un piekrītu, ka A. Lukashenko autoritārais režīms ir cieši jāuzrauga. Tajā pašā laikā es jūtu, ka mums ir vajadzīga ilgtermiņa vīzija, kas paredz nākotnes Baltkrieviju, t. i., pēc-Lukashenko, kura ir demokrātiska un veiksmīga.

Eiropas Savienībai ir jāpieņem saprātīga stratēģija attiecībā uz Baltkrievijas tautu un sabiedrību un nevis tikai attiecībā uz Minskas pagaidu valdību. Vēsture liecina, ka izolācija un ārējās sankcijas palīdz saglabāt diktatūras. Mums ir jārīkojas pretēji − jāpiedāvā baltkrieviem iespējami plašākās iespējas studēt Eiropas Savienībā, ceļot un īslaicīgi strādāt šeit un iepazīties ar Eiropas vērtībām un mūsu sasniegumiem ekonomikā un kultūrā. Tas ir vienīgais veids, kā rosināt šo cilvēku vēlmi pēc mūsu vērtībām un sekmēt pārejas procesu, kas valstij jāpārvar.

Vēlos nobeigt, sakot R. Fiore kungam, ka nav piešķirama nozīme tam, ka vēlēšanu kampaņas laikā kandidāti parādās televīzijā, jo, kā teicis Staļins, nozīme ir tikai personai, kura skaita balsis.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). − (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ministr, mēs visi šajā plenārsēdē vēlamies, lai Baltkrievija ievērotu demokrātijas, cilvēktiesību, apvienošanās tiesību un vārda brīvības principus, kā arī pārtrauktu savu pilsoņu un etnisko minoritāšu nežēlīgo vajāšanu. Diemžēl mūsu vēlmju saraksts ir diezgan garš un šķiet maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tas tiks pilnībā izpildīts. Tomēr mēs nevaram pārtraukt cīnīties par vērtībām, uz kurām balstīta Eiropas Savienība.

Sankciju politika pret Baltkrieviju aizsākās kā fiasko. Cerēsim, ka pārmaiņas ES politiskajā stratēģijā attiecībā pret Minsku nesīs veiksmi. Tomēr tas nebūs vienkārši, ņemot vērā to, ka A. Lukashenko viltoja parlamentārās vēlēšanas 2008. gada augustā.

Galvenais veids, kā demokratizēt Baltkrievijas sabiedrību, ir izglītība, brīvi plašsaziņas līdzekļi un kontakti starp ES un Baltkrievijas pilsoņiem. Mums jāizveido īpaša stipendiju programma jauniem cilvēkiem no Baltkrievijas studijām Eiropas Savienībā, kas dos lielu labumu nākotnē.

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE) . − (RO) Mūsu priekšā atrodas trīs rezolūcijas priekšlikumi − 21. maija, 9. oktobra un 7. janvāra. Var manīt progresu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībnieku deklarācijām.

Tomēr es katrā ziņā ņemu vērā un atbalstu jebkuru deklarāciju, kura spēj ieviest lielāku demokrātiju jebkurā valstī, vēl jo vairāk, ja mēs runājam par tādu kaimiņvalsti kā Baltkrievija. Manuprāt, ir vajadzīgas divas ļoti svarīgas lietas, kā mani kolēģi deputāti pirms manis jau minējuši, vai arī mēs to varētu darīt vienkārši, lai atbalstītu savstarpējo uzticēšanos un pārredzamību. Pirmkārt, mums ir jāparāda gatavība un jāatvieglo Baltkrievijas valsts pilsoņiem piekļuve un iebraukšana Eiropas Savienībā, lai iepazītos ar tām vērtībām, par kurām Eiropas Savienība iestājas, ar Eiropas Savienības politiku un visu to, ko pārstāvam. Otrkārt, Baltkrievijai, cik drīz vien iespējams, ir jākļūst par valsti, kurā nav politisko ieslodzīto. Šis pavisam noteikti ir vienkāršs žests, kuru prezidents A. Lukashenko varētu izrādīt.

  Priekšsēdētājs. − Ir laiks sniegt diskusijas kopsavilkumu. Aicinu premjerministra vietnieku A. Vondra kungu sniegt kopsavilkumu.

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, mēģināšu sniegt kopsavilkumu Padomes vārdā.

Pirmkārt, manuprāt, mums bija ļoti interesantas debates par šo tēmu, noteikti sniedzot lielu ieguldījumu mūsu kopējā darbā. Vēlos uzsvērt, ka Padome novērtē Eiropas Parlamenta interesi un aktīvu iesaistīšanos Baltkrievijas jautājumā. Manuprāt, tas ir jo sevišķi noderīgi, turpinot izdarīt spiedienu attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem, no vienas puses, un nezaudējot šāda veida stratēģisko pieeju, no otras puses. Vēlos jo sevišķi pateikties Eiropas Parlamenta poļu deputātiem − Jacek Protasiewicz, Janusz Onyszkiewicz un Józef Pinior − par viņu sniegto ieguldījumu. Manuprāt, mēs klausāmies uzmanīgi.

Nobeigumā varbūt izklāstīšu trīs punktus. Pirmkārt, par vīzu maksu, ko daudzi no jums minēja. Šī ir problēma, kuru mēs sevišķi apzināmies. Pat runājot valstu līmenī pēdējos gados, šajā jautājumā mums vienmēr ir bijis daudz sakāmā. Izteikšos skaidri. Mēs uzskatām Baltkrieviju par Eiropas daļu un apzināmies, kādas problēmas tiek radītas Baltkrievijas pilsoņiem, paaugstinot maksu par vīzām. Lai izvairītos no negatīvām sekām iedzīvotāju savstarpējo sakaru ziņā, Čehijas prezidentūra turpinās mudināt dalībvalstis izmantot pieejamo elastīgumu saistībā ar attiecīgiem acquis noteikumiem. Prezidentūra arī mudinās dalībvalstis daudz saskaņotāk piemērot pastāvošos noteikumus. Ja Baltkrievija saglabā pašreizējo pozitīvo dinamiku un stiprina to ar turpmākiem būtiskiem soļiem attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ļaujot valstij piedalīties Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP) un nākotnē iecerētajā Austrumu partnerībā, beidzot būtu jāparedz dialogs par vīzu jautājumu.

Par Černobiļas bērniem − jautājums, ko daži no jums uzsvēra, − esmu pārliecināts, ka mēs turpināsim izdarīt spiedienu. Mēs atbalstījām Francijas prezidentūras veiktos pasākumus šajā jautājumā, tostarp démarche, kas tika veikts pagājušā gada 3. decembrī. ES centienu rezultātā visbeidzot tika uz laiku atlikts prezidenta dekrēts Nr. 555, kas aizliedza šos ceļojumus. Šis, kā arī savstarpējie nolīgumi, kas tika noslēgti decembra sākumā starp Īriju un Baltkrieviju, par Černobiļas katastrofā cietušo bērnu turpmāko atpūtu un atveseļošanos, bija atzinīgi vērtējama attīstība. Mēs apzināmies, ka vispārējā problēma ir tālu no atrisinājuma. Čehijas prezidentūra turpinās sekot šim jautājumam un vajadzības gadījumā veiks jebkurus vajadzīgos turpmākos pasākumus no ES puses, kā arī turpinās aktualizēt šo jautājumu saziņā ar Minskas iestādēm.

Visbeidzot, turpmākajos mēnešos sakarā ar sankciju pārskatīšanu nākotnes Austrumu partnerības kontekstā Baltkrievijai būs būtiska vieta mūsu darba kārtībā. Tāpat kā jūsu rezolūcija, ko pieņēmāt attiecībā uz Baltkrieviju pēc 28. septembra vēlēšanām, palīdzēja mums virzīties uz priekšu, mēs ceram, ka mēs turpināsim saņemt jūsu atbalstu mūsu pilnvaru laikā.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es redzu, ka lielākajai daļai ir tāds pats viedoklis kā mums. Tas nozīmē, ka esam piedāvājuši Baltkrievijai iespēju tuvoties Eiropas Savienībai, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politiku. Principā mēs esam piedāvājuši ēnu rīcības plānu un arī iespēju pievienoties Austrumu partnerībai īstajā laikā, kad, protams, būs pareizie apstākļi.

Ņemot to vērā, ļaujiet man atbildēt uz dažiem jūsu norādītajiem konkrētiem punktiem. Viens ir par finanšu krīzi. Līdz šim Baltkrievija − sakarā ar tās ļoti ierobežoto integrāciju pasaules ekonomikā un arī ievērojamajiem aizņēmumiem no Krievijas, Ķīnas un Venecuēlas − salīdzinoši labi ir pārcietusi finanšu krīzes sekas un gāzes cenu paaugstināšanos 2007. un 2008. gadā. Tomēr tagad, kā, manuprāt, B. Belder kungs pareizi teica, tā ir prasījusi SVF rezerves aizņēmumu 2,5 miljardu eiro apmērā, turklāt pēc tam devalvējot savu valūtu, lai cīnītos ar globālās krīzes negatīvajām sekām. Tā kā tās ekonomika un rūpniecība lielā mērā paliek nereformēta un nestrukturēta, mēs paredzam, ka negatīvā virzība turpināsies un izraisīs negatīvas sociālās sekas. Tādēļ jums ir taisnība − tas ir svarīgs faktors.

Saistībā ar kodolspēkstaciju un jautājumiem par drošumu un drošību, man jāsaka, ka savā tehniskajā dialogā par enerģiju ar Baltkrieviju mēs īpašu uzmanību veltām arī tam, lai nodrošinātu, ka šī valsts ievēro starptautiskos drošuma un drošības standartus. Mēs varam sacīt, ka Baltkrievija ļoti aktīvi sadarbojas ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru (IAEA) Vīnē un ir bijusi ārkārtīgi atvērta, sniedzot Komisijai informāciju par šo procesu.

Ņemot to vērā, vēlos arī atgriezties pie vīzu maksas jautājuma. Kā jau savā pirmajā piezīmē teicu, jūs zināt, ka mēs būtu gatavi piedalīties sarunās, tiklīdz arī Padome būs paudusi nostāju, lai mēģinātu to īstenot, vienojoties ar visām dalībvalstīm par iespēju noslēgt kopēju vīzu režīma nolīgumu, kā arī atpakaļuzņemšanas nolīgumu. Pēc mana ģenerāldirektora vietnieka H. Mingarelli kunga vizītes Minskā, varu sacīt, ka šajā īpašajā jautājumā šobrīd nav nekā jauna. Varu vien teikt, ka vīzu maksa un vīzas bērniem ir atšķirīgas katrā valstī. Mēs šobrīd vēl neatrodamies tādā situācijā, lai varētu noslēgt vienu vispārēju nolīgumu. Tas atkal būtu jāapspriež Komisijai.

  Priekšsēdētājs. − (PL) Esmu saņēmis piecus rezolūcijas priekšlikumus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 15. janvārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējā laikā mēs runājam par politisko atkusni Baltkrievijā. Beidzot ir reģistrēta Alexander Milinkievich opozīcijas kustība „Par brīvību”. Baltkrievija ir paudusi gatavību iesaistīties Austrumu partnerībā. Pat Vašingtona ir teikusi, ka abu valstu attiecības ir uzlabojušās. Vai ir pienācis laiks siltākām attiecībām un ledus laušanai ar Baltkrieviju? Es vēlos, lai tā būtu, bet mums ir jāatceras, ka prezidents A. Lukashenko ir ass un skarbs politiskais spēlētājs.

Mēs jau pavisam nesen piedzīvojām „politisko atkusni” Eiropā, un viss, ko vēlos norādīt, ir, ka šīs pārmaiņas vienmēr ir beigušās ar vilšanos.

Vissvarīgākais ir tas, kā turpmākajos mēnešos veidosim ES politiku attiecībā uz austrumiem. A. Lukashenko ir skaidri norādījis, ka nepadosies rietumu spiedienam, un sarunās ar D. Medvedev par gāzes cenu samazināšanu viņš paziņoja, ka Baltkrievija Krievijai parādā nepaliks.

Ir skaidri redzams, ka Baltkrievija spēlē divās pusēs. Mums ir jābūt piesardzīgiem un jāņem tas vērā sarunās, lai mēs netiktu muļķoti ar pārmaiņām, kas var izrādīties īslaicīgas. Mums ir jābūt stingriem jautājumos, kas ir stratēģiski svarīgi ES, īstenojot mērķtiecīgu politiku pilsoniskās sabiedrības sekmēšanas un opozīcijas atbalstam Baltkrievijā, kur vēl joprojām tiek vajāti opozīcijas aktīvisti un izraidīti ārvalstu garīdznieki. ES nevar ignorēt to, ka varas iestādes Baltkrievijā turpina pārkāpt pilsoņu tiesības un cilvēktiesības.