Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Riera Madurell ziņojums (A6-0491/2008)

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Vienlīdzīga samaksa par darbu un dzimumu līdztiesība, iespējams, ir joma, kurā Eiropas Savienība rādījusi visspilgtāko tiesu aktīvisma piemēru – Līgums saka vienu, bet Eiropas Kopienu Tiesa to interpretē plaši un radoši.

Romas līgumā ir teikums par šo tematu, kas jums var šķist viegli saprotams: „Vīrieši un sievietes saņem vienādu atalgojumu par vienādu darbu”. Tomēr virknē strīdīgu tiesas spriedumu – Defrenne pret Sabena, Barber pret Guardian Royal Exchange un citos – šī definīcija arvien vairāk paplašinās, vispirms, lai tajā iekļautu tiesības uz atvaļinājumu un pensiju utt., un pēc tam lai iekļautu vienādi vērtīgu darbu.

Nebūt nav skaidrs, kā darba devējam ir jānovērtē vienādi vērtīgs darbs, vai viņam vajag, piemēram, sadalīt grupās atbilstīgi kvalificētu pretendentu pieejamību. Lieta tāda, ka patiesībā tam nav nekāda sakara ar dzimumu līdztiesību, tas ir saistīts ar dalībvalstu godīgumu, kuras domā, ka ir parakstījušas vienu Līgumu, un pēc tam atklāj, ka šo Līgumu tiesās interpretē tiesneši, piešķirot tam tādu nozīmi, kāda, iespējams, sākotnēji nemaz nebija iecerēta.

Pirms mēs sākam jaunu paplašināšanu ar Lisabonas līguma palīdzību, mums tas ir jānodod referendumam. Pactio Olisipiensis censenda est!

SĒDI VADA: G. ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es nevaru piekrist Riera Madurell kundzes ziņojumam ne jau tādēļ, ka iebilstu pret dzimumu līdztiesības principu. Bez šaubām, tieši pretēji, taču problēma šajā un visos līdzīgos šī politiski korektā Parlamenta ziņojumos ir to pārāk aizbildnieciskais tonis. Kā cilvēks var atbalstīt, piemēram, pierādīšanas pienākuma pāreju, kaut gan tas ir tiesiskuma pamatprincips – ir jāpierāda vaina nevis nevainība?

Kādēļ uzņēmumus apgrūtina ar ikgadēju pienākumu iesniegt darba plānu dzimumu līdztiesības jomā? Tas ir ļoti aizbildnieciski un apgrūtina uzņēmumus ar faktiski birokrātisku nejēdzību tikai tādēļ, lai ieskaidrotu cilvēkiem daudzus principus, kuri ir vispārpieņemti, bet kurus ne vienmēr ir vienkārši īstenot praksē. Kā mēs varam piespiest kādu uzņēmumu pieņemt darbā vienādu skaitu vīriešu un sieviešu nevis vienkārši meklēt konkrētam darbam vispiemērotākos cilvēkus?

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0051/2009 (Stāvoklis Tuvajos Austrumos/Gazā)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - (LT) Es balsoju par rezolūciju par stāvokli Gazā, jo šajā rezolūcijā ir iekļauti daudzi jautājumi, kas ir svarīgi Lietuvas iedzīvotājiem, kuri ievēlēja mani šajā Parlamentā.

Vissvarīgākais ir tūlītējs un pastāvīgs pamiers. Pasaules ziņu aģentūras vakar raidīja šausminošu statistiku – vairāk nekā 1000 bojāgājušo, simtiem ievainoto, sakropļoti, raudoši bērni. Tas nedrīkst turpināties.

Man kā Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas dalībniecei ir īpaši svarīgi cilvēktiesību pārkāpumi un humanitārā situācijas Gazas joslā. Nedrīkst būt nekādu šķēršļu humanitārajai palīdzībai. Ir jāpalīdz tiem, kuri tur iz izvietoti un kuriem palīdzība visvairāk vajadzīga – civiliedzīvotājiem.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta rezolūciju. Tā bija ļoti vajadzīga. Eiropas Parlaments nekad neklusē un nedrīkst klusēt, kad mirst cilvēki.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Šķiet diezgan nevajadzīgi atzinīgi vērtēt šo rezolūcijas priekšlikumu par Gazu, ko es, protams, daru, jo līdz šim vārdi palika nedzirdēti troksnī un dārdoņā, ko radīja raķešu apšaudes, ložu un mirstošu un ievainotu vīriešu, sieviešu un bērnu kliedzieni. Bet varbūt, ka tagad notiks virzība uz pamieru reģionā, un tas būtu ļoti apsveicami.

Tādēļ mēs atbalstām Ēģiptes centienus kļūt par starpnieku pamiera izveidē. Ja Ēģiptei un arābu vadītājiem var būt ietekme uz Hamas, tad, runājot par Izraēlu, šāda ietekme ir ASV, lai gan es ceru, ka šis rezolūcijas priekšlikums, kuru šodien atbalstīja Parlamenta vairākums, pastiprinās prasību pēc tūlītējas un efektīvas humanitārās palīdzības, pamiera un pastāvīga miera šajā reģionā.

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, mani iepriecināja tas, ka nekāda rīcība netika vērsta pret deputātiem, kuri šī balsojuma laikā nolēma demonstrēt nostāju „Pārtraukt karu!” un Palestīnas karogus. Es ceru, ka tagad mēs esam izveidojuši precedentu, ka mēs atzīstam tiesības mierīgi izteikt viedokli pienācīgā veidā par demokrātiskā procesa daļu atšķirībā no demonstrantiem, kuri pieprasa referendumu.

Mani tāpat kā visus citus šajā zālē klātesošos ir satriekuši notikumi Tuvajos Austrumos. Zaudētāji ir nevis viena vai otra puse, bet gan labas gribas cilvēki visā reģionā. Gazā ir ģimenes, kuras cenšas mierīgi audzināt bērnus un kuras ir iedzinušās šausmās raķešu šāviņu radītā elle. Ir izraēlieši, kuri saprot, ka kādu dienu viņiem kaimiņos atradīsies neatkarīga Palestīna un ka šāda rīcība veida rīcība diez vai padarīs to par patīkamu kaimiņu. Tomēr pašreizējos apstākļos neviens nevēlas ieklausīties šajās balsīs.

Vēlos pateikt tikai to, ka es neizprotu rezolūcijā izteikto prasību pēc proporcionalitātes. Es īsti nezinu, ko nozīmē proporcionalitāte. Vai Izraēlas valdības kritiķi būtu apmierinātāki, ja līdzīgs skaits raķešu būtu nejauši nolijis pār Gazas ciematiem? Redzu, ka esat pacēlis āmuriņu, tādēļ vienkārši pateikšu, ka es ceru uz ātru vienošanos par pamieru un ka mēs varēsim atgriezties pie runām un mierīga risinājuma meklējumiem.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Padomes priekšsēdētājam, Čehijas ārlietu ministram Karel Schwarzenberg un ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību komisārei Benita Ferrero-Waldner par dalību mūsu vakardienas debatēs un kolēģiem deputātiem par šodienas balsojumu, kas bija gandrīz vienprātīgs.

ES patiesībā ir daudz vienotāka nekā ļaudis runā. Ja mēs būsim tādi arī turpmāk, mēs varēsim kaut ko panākt Tuvajos Austrumos, un tādēļ mums ir jāturpina uzņemtais kurss.

Komponenti ir skaidri: „jā” Izraēlas tiesībām uz pastāvēšanu, „nē” karam un asinsizliešanai, „nē” Hamas raķešu apšaudei, „nē” Hamas terorismam, un, vissvarīgākais, „jā” sarunām par strīdīgiem jautājumiem, tajā skaitā par apmetņu jautājums, jo šis jautājums un jautājums par Hamas nepieļaujamo terorismu atrodas problēmas saknē.

Galvenie elementi ir acu priekšā, tādēļ ES uzdevums tagad ir enerģiski un noteikti virzīt šo lietu uz priekšu nevis atkal pārvērsties par nevienprātīgu pārrunu klubu, kādi mēs diemžēl esam bijuši iepriekšējos gados attiecībā uz Tuvo Austrumu politiku.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka mēs visi Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamentā gribam mieru šajā reģionā – mieru un pamieru. Turklāt pamiera panākšanai mums ir jāpieliek ļoti lielas pūles, lai nodrošinātu teroristu organizācijas Hamas pilnīgu atbruņošanu.

Manuprāt, šajā rezolūcijas priekšlikumā varēja vairāk pateikt par Hamas kā teroristiskas organizācijas raksturu, bet es zinu, ka to ir grūti īstenot, ja šādu kompromisu ir veido dažādas puses. Jebkurā gadījumā mums kā eiropiešiem ir jāsaglabā neitralitāte un objektivitāte, un, galvenais, mums vienmēr ir jāievēro demokrātijas, cilvēktiesību un vārda brīvības principi, un terora noliegšana jebkuros apstākļos. Tas ir vissvarīgākais. Mums ir jāatceras arī tas, ka tas viss sākās ar terorismu, un tagad mums šis terora elements ir jāiznīcina pašā saknē.

  Kristian Vigenin (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka mūsu Parlaments spēja pieņemt šo rezolūciju ar tik iespaidīgu balsojumu – nevienas balss „pret”. Mēs – un arī es personīgi – atbalstījām šo rezolūciju, jo Eiropas Parlamentam ir jāieņem nepārprotama nostāja un jāatrod kopīga pozīcija pat tad, ja šodien pieņemtā rezolūcija pilnībā neatbilst sociāldemokrātu grupas nostājai.

Atļaujiet vēlreiz pateikt, ka sociāldemokrātu grupa pauž visdziļāko sašutumu par vardarbību Gazas joslā, Izraēlas armijas nesamērīgi lietotā militārā spēka pielietojuma sekām un militāro eskalāciju, kas rada simtiem upuru – lielākā daļa no viņiem ir civiliedzīvotāji, tajā skaitā daudzi bērni, – un ka mēs izsakām nožēlu par to, ka apšaude ir skārusi arī civilos un ANO objektus.

Mēs vēlreiz uzsveram, ka ES un Izraēlas politisko attiecību nostiprināšanas stingram priekšnoteikumam ir jābūt starptautisko humanitāro tiesību aktu ievēršanai, reālai apņēmībai panākt vispārēju mierīgu risinājumu, humanitārās krīzes izbeigšanai Gazā un okupētajā palestīniešu teritorijā un EK un PAO pagaidu asociācijas nolīguma pilnīgas īstenošanas atzīšana.

- Riera Madurell ziņojums (A6-0491/2008)

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vienkārši gribu sniegt paskaidrojumu, jo balsojumu mutiskajā skaidrojumā kāds kolēģis minēja vairākas lietas un apgalvoja, ka rezolūcijā ir iekļauti jautājumi, kuru tur nav. Darba devējiem nav pienākuma sagatavot plānus. Visus šos pienākumus un prasības mēs svītrojām no ziņojuma, kad tas tika pieņemts Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā. Mēs iesniedzām kopēju rezolūciju, un es ceru, ka kolēģi deputāti neiebilst pret norādīto nepieciešamību veicināt sociālo dialogu starp sociālajiem partneriem vai aicinājumu dalībvalstīm mudināt darba devējus regulāri sniegt saviem darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem informāciju par atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam. Tādējādi pieņemtajā rezolūcijā nav nekā no tā, kas te tika kritizēts, un es gribēju to skaidri pateikt.

- Rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0028/2009 (Baltkrievija)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - (LT) Es balsoju par mūsu rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju attiecībās ar Baltkrieviju. Uzskatu, ka šajā dokumentā ir precīzi atspoguļotas šajā valstī iepriekšējos sešos mēnešos notikušās pārmaiņas, kuras ir jānovērtē.

Bez šaubām, viena bezdelīga pavasari nenes, taču Baltkrievija ir liela un nozīmīga valsts, Eiropas Savienības kaimiņvalsts, un mūs, protams, iepriecina jebkādas labvēlīgas pārmaiņas. Politieslodzīto atbrīvošana, zināmu preses brīvības ierobežojumu atcelšana un sarunas ar Eiropas Savienību par enerģētikas, vides un citiem jautājumiem ir pozitīvas pārmaiņas.

Šodien es gribētu izteikt pārliecību, ka ir pienācis laiks Eiropas Parlamenta delegācijai apmeklēt Baltkrieviju, un šajā rezolūcijā ir skaidri runāts par šo svarīgo jautājumu. Ceru, ka tuvojas laiks, kad Baltkrievija spēs izmantot labvēlīgas iespējas, ko sniedz Eiropas Savienības kaimiņattiecību politika. Bet neapstāsimies pusceļā – tas attiecas gan uz Baltkrieviju, gan uz Eiropas Savienību.

  Roberto Fiore (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju pret šo rezolūciju, kaut gan tajā bija iekļauti arī līdzsvaroti un pieņemami elementi. Manuprāt, nav iemesla turpmāk saglabāt sankciju sistēmu attiecībās ar Baltkrieviju. Ekonomiskās, politiskās un reliģiskās brīvības ziņā šī valsts gandrīz pilnībā atbilst tiem brīvības principiem, kuriem mēs visi ticam.

Manuprāt, tā vietā ir nepieciešams uzsākt īstas, pienācīgas attiecības ar Baltkrieviju, lai integrētu šo valsti Eiropā, it īpaši šajā laikā, kad mēs uzskatām, ka mums pašiem ir vajadzīgas attiecības ar Baltkrieviju. Baltkrievija varētu būt lielisks tilts starp Eiropu un Krieviju, un es domāju, ka tā vietā, lai šai valstij draudētu ar sankcijām, ar to ir jāuzsāk patiesas, izdevīgas attiecības.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- V. Mathieu ziņojums (A6-0488/2008)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE), rakstiski. ? (LT) Es balsoju par ziņojumu par ES līdzekļu izlietojuma kontroli Afganistānā un Eiropas Parlamenta rezolūcijām šajā jautājumā, ko sagatavoja mana kolēģe Véronique Mathieu.

Tas ir vispusīgs, labi sagatavots dokuments, par kuru atzinumu devušas ne mazāk kā trīs Eiropas Parlamenta komitejas, tajā skaitā arī Budžeta komiteja, kuras atzinumu es sagatavoju.

Es vēlreiz vēlos vērst uzmanību uz vissvarīgākajiem jautājumiem, no kuriem ir atkarīgi rezultāti, kādi ir mūsu atbalstam Afganistānai. Pirmkārt, tā ir finansiālā atbalsta koordinēšana ne tikai starp ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, bet arī starp pašām dalībvalstīm, un tāpat arī koordinēšana ar citiem atbalsta devējiem.

Otrkārt, es vēlos uzsvērt prioritāšu nozīmi. Esmu pārliecināta, ka ES prioritāšu saraksta augšgalā ir jābūt infrastruktūras attīstībai un alternatīviem iztikas nodrošināšanas veidiem, veicinot nabadzības mazināšanu un sekmējot pāreju no ekonomikas, kuras pamatā ir opija audzēšana, uz citu ekonomisko darbību, kā arī veselības un izglītības iestādēm.

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Es tāpat kā mani Lielbritānijas Konservatīvās partijas kolēģi pilnībā atbalstu ES un starptautiskos centienus veicināt mieru, demokrātiju un labklājību Afganistānā. Afganistānas turpmākā stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga gan ES dalībvalstīm, gan citām valstīm.

Mēs atbalstām finansējuma piešķiršanu Afganistānas attīstībai un labas pārvaldības veicināšanai, tomēr mēs uzskatām, ka šis finansējums ir efektīvi jāpārrauga. Nodokļu maksātāju naudas izlietošanas pārredzamība ir ļoti svarīga, un ir rūpīgi jāpārbauda visi pierādījumi par līdzekļu nepareizu piešķiršanu vai izlietojumu.

Mēs vēlamies nepārprotami pateikt, ka mūsu atbalsts šim ziņojumam nekādā gadījumā nenozīmē atbalstu Lisabonas līgumam, kurš minēts ziņojuma 11. apsvērumā. Mēs principā iebilstam pret Lisabonas līgumu.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Véronique Mathieu iesniegto ziņojumu par par ES līdzekļu izlietojuma kontroli Afganistānā. Tas ir ļoti nozīmīgs, pārdomāts ziņojums, jo finansiālo, politisko, pilsonisko un militāro centienu panākumi Afganistānas stabilizēšanā ir ārkārtīgi svarīgi ES un visai demokrātiskajai pasaulei.

Rumānijas devums šajā starptautiskajā darbā Afganistānā ir 721 karavīrs Starptautiskās Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijā (NATO vadībā), un 57 kareivji, kas iesaistīti operācijā ,,Ilgstoša brīvība” [Enduring Freedom] (koalīcijas misija). Šo misiju laikā ir gājuši bojā vai tikuši ievainoti vairāki rumāņu karavīri, par kuriem sēro viņu ģimenes un Rumānijas sabiedrība. Mēs negribam, lai viņu upuris būtu veltīgs. Mēs gribam, lai Rumānijas finansiālais, militārais un humānais ieguldījums Eiropas un starptautiskajos centienos dotu rezultātu – ilgtermiņa stabilitāti Afganistānā un teroristu centru likvidēšanu.

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Komisijai ir jāpalielina cīņai pret narkotiku tirdzniecību piešķirtie līdzekļi.

Eiropas Savienības atbalstu viedo no tiešais un netiešais atbalsts. No 2002. līdz 2007. gadam Kopienas tiešais atbalsts bija 70 % no kopējā apjoma (EUR 970 miljoni), bet netiešais atbalsts, ko pārvalda starptuatiskās orrganizācijas, bija 30 % no kopējā apjoma (EUR 422 miljoni).

Taču ir jāatzīst starptautiskas koordinācijas trūkums starp atbalsta devēju valstīm. Šāda situācija pastāv arī starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Komisiju laikā, kad tām varētu būt vienojoša nozīme. Koordinācijas trūkuma tiešās sekas ir tādas, ka izdevumu efektivitāte ir daudz zemāka nekā tai vajadzētu būt, un ir pārliecība, ka Afganistānas iedzīvotāju ieguvums no šai valstij piešķirtajiem starptautiskajiem un Kopienas līdzekļiem varētu būt daudz lielāks.

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Eiropas Savienība ir viena no lielākajām attīstības atbalstam un humānai palīdzībai paredzētu līdzekļu devējām Afganistānai. No 2002. līdz 2007. gadam Eiropas Komisija piešķīra šīs valsts atbalstam kopā EUR 1 400 000 000.

Šis ir lielisks ziņojums, jo tā pamatā ir pareizi spriedumi, un tajā ir daudz pamatotu ieteikumu. Piemēram, ir jāpaplašina ES līdzekļu kontrole un jāīsteno stingrāki pasākumi, lai novērstu šajā valstī trakojošo korupciju (Vai tas patiesībā neattiecas uz visām jaunattīstības valstīm, kuras saņem mūsu atbalstu?)

Eiropas Parlaments izsakās par labu arī lielākam atbalstam attīstībai un Komisijas delegācijas paplašināšanai Kabulā, lai īstenotu vajadzīgo uzraudzību, revīzijas un pārbaudes.

Tā kā Afganistāna cīnīsies vai sāks cīnīties pret starptautisko terorismu, papildu līdzekļi ir vairāk nekā vēlami.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Ziņojums par ES līdzekļu izlietojuma kontroli Afganistānā vēlreiz parāda, ka rietumu iejaukšanās politika šajos reģionos neko nav mainījusi. Mūsu klātbūtne tikai paildzina karu un tā radītās ciešanas nevis novērš tās.

Runas par demokrātiju un dzimumu līdztiesību valstī, kuras paražas reizēm robežojas ar barbarismu, ir raksturīgas „ultraeiropiešu” svētlaimīgajai neziņai, kuri joprojām labāk grib iesaistīties starptautiskās lietās nekā risināt Eiropas problēmas.

Afganistānas etniskās grupas, kur gadsimtiem ir plosījušies kari, nekad neatzīst ārzemju okupāciju, lai cik „humāna” tā arī būtu. Tā tikai nostiprina Taliban un citu ekstrēmistu grupējumu stāvokli nevis dod iespēju veidoties un stabilizēt valsti spēcīgai un efektīvai likumīgai varai.

Eiropiešiem pēc iespējas ātrāk ir jādodas prom no afgāņu lapseņu pūžņa.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par ziņojuma par ES līdzekļu izlietojuma kontroli Afganistānā (2008/2152(INI)) pieņemšanu.

Mathieu kundzei ir pilnīga taisnība, norādot, ka Afganistānas sociālie rādītāji ir ārkārtīgi zemi. Tajā valda pastāvīgi kara konflikti un cilšu un starptautiskās sadursmes, narkotiku tirdzniecība un korupcija. Tādēļ Afganistānai ir vajadzīgs starptautisks atbalsts.

Es gribētu paust atbalstu palīdzībai Afganistānai. Es atzinīgi vērtēju ilgtermiņa saistības sniegt palīdzību šai valstij un domāju, ka Komisijas stratēģijas dokumentā 2007. – 2013. gadam minētās prioritātes apmierina Afganistānas sabiedrības vajadzības.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ir viena no galvenajām atbalsta devējām Afganistānai, veicinot šī reģiona stabilizēšanu un drošības uzlabošanu ar tādiem reāliem panākumiem kā paredzamā dzīves ilguma palielināšanās.

ES ir jāturpina atbalsta sniegšana Afganistānai. Taču tā nevar izlikties neredzam no Kopienas budžeta piešķirto līdzekļu nelietderīgu izlietojumu, jo šie līdzekļi nāk no nodokļu maksātāju kabatas. Tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums ir augstu vērtējams kā instruments, ar kura palīdzību optimizēt ES atbalsta piešķiršanu Afganistānā un iespējami palielināt šo līdzekļu finansiālo ietekmi. Tādēļ attīstībai piešķirto līdzekļu koordinēšana un kontrole ir vissvarīgākie elementi to mērķu sasniegšanai, kuriem paredzēta šī nauda.

Ierosinātajā ziņojumā ir apkopotas daudzas ar ES līdzekļu piešķiršanu Afganistānai saistītas problēmas, un tajā ir daudz lietderīgu ieteikumu. Es gribētu izteikt atbalstu šim ziņojumam un ceru, ka tam sekos virkne īstenotu pasākumu, kas vērsti uz ES līdzekļu izlietojuma efektivitātes palielināšanu un to tērēšanas stingrākas kontroles nodrošināšanu. Atceroties arī ekonomisko stāvokli lielākajā daļā mūsu valstu, es uzskatu, ka EP kā iestādei, kura nosaka Eiropas Savienības budžetu, ir pienākums nodrošināt sabiedrības naudas izlietošanas maksimālu efektivitāti.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par Mathieu kundzes ziņojumu par ES līdzekļu izlietojuma kontroli Afganistānā.

Ziņojumā ir ļoti skaidri secinājumi par Kopienas atbalsta rezultātiem no nolīguma parakstīšanas līdz šim laikam: kaut gan šie rezultāti varētu būt daudz tālejošāki, tie tomēr ir pozitīvi un pieminēšanas vērti. Es runāju īpaši par zīdaiņu mirstības samazināšanu, uzlabotu piekļuvi elementārai veselības aprūpei un to bērnu skaita ievērojamu palielināšanos, kuri apmeklē skolu. Esmu vienisprātis ar referenti, ka ir jāuzlabo arī koordinācija starp Kopienu un starptautiskajiem atbalsta devējiem, lai novērstu dublēšanu un iespējamos korupcijas avotus šajā valstī..

Turklāt tagad vairāk nekā jebkad ir svarīgi nodrošināt efektīvu kontroles sistēmu, sniedzot palīdzību valstij, kuru skārušas smagas sociālās un politiskās problēmas; pretējā gadījumā pastāv risks, ka situācija nevis uzlabosies, bet gan pasliktināsies. Tādēļ es ceru, ka kontroles sistēma, it īpaši ex-ante, tiks uzlabota un pastiprināta vairāk nekā līdz šim.

- Riera Madurell ziņojums (A6-0491/2008)

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Es tāpat kā mani kolēģi no Lielbritānijas Konservatīvo partijas bez ierunām atbalstām vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm visās dzīves jomās, tajā skaitā arī attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem.

Tomēr mēs uzskatām, ka šie jautājumi ir galvenokārt ir jārisina dalībvalstīm un nevis Eiropas Savienībai. Tādēļ mēs atturējāmies no balsošanas par šo ziņojumu.

  Gerard Batten, Godfrey Bloom, Derek Roland Clark, Nigel Farage, Michael Henry Nattrass un John Whittaker (IND/DEM), rakstiski. − AK Neatkarīgā parija bez ierunām atbalsta vīriešu un sieviešu līdztiesību. Taču AK jau ir tiesību akti līdztiesības jomā, un tā var šos aktus grozīt un uzlabot, ja un kad to pieprasa mūsu parlaments un tauta. Tādēļ nav vajadzīga papildu birokrātija, ko uzspiež ES. Turklāt ES ir nedemokrātisks un nedrošs tiesību, tajā skaitā arī sieviešu tiesību, sargs.

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Es balsoju pret šo politiski korekto – pēc skaita jau nezin kuru – ziņojumu, kurš iesniegts apstiprināšanai Parlamentā. Pirmkārt, es gribētu norādīt, ka, tā kā dzimumu līdztiesība ES pastāv jau daudzus gadus, šis ziņojums ir pilnīgi lieks. Turklāt es iebilstu pret pierādīšanas pienākuma maiņu (20. punkts), par kuru pausta sajūsma ziņojumā, jo tas saskaņā ar tiesiskumu neder nevienai valstij, bet organizācijām, kuras tiek aicinātas īstenot šo direktīvu, tiek piešķirta visvarenība (19. punkts).

Tas, ka dalībvalstu pienākums būs prasīt uzņēmumiem izstrādāt ikgadējus plānus dzimumu līdztiesības jomā un nodrošināt dzimumu līdzsvaru korporatīvajās valdēs, ir tiešā pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvību. Uzņēmumiem, kuri sastopas ar pasaules finanšu krīzes radītajām grūtībām, šajā prasībā noteiktā papildu dokumentu izdošana var gluži labi kļūt par pārmērīgi smagu nastu. Kā mēs jau daudzreiz esam pieredzējuši, veselīgas uzņēmējdarbības brīvajā tirgū galvenais ir kvalitāti neatkarīgi no dzimuma.

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā tieši sievietes visvairāk skar bezdarbs vai atalgojuma samazināšana. Eiropas līmenī ir nepieciešams, lai dalībvalstis īsteno Direktīvas 2002/73/EK noteikumus un Eiropas Komisija pārrauga šos pasākumus un regulāri ziņo par tiem Eiropas Parlamentam.

Kā norādīts arī Madurell kundzes ziņojumā, viena no lielākajām problēmām dzimumu diskriminācijas apkarošanai darba tirgū ir informācijas trūkums par diskriminācijas upuru tiesībām. Par to ir vienādi atbildīgas dalībvalstis, Eiropas iestādes, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, un darba devēji. Liela nozīme ir arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tās var izmantot informācijas kampaņas un pārbaudes ziņojumus, lai kompensētu rīcības trūkumu valsts vai Eiropas līmenī.

Komisijas pienākums ir kontrolēt, vai dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vērsti uz profesionālās darbības un ģimenes dzīves apvienošanu, vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību samazināšanu un iespēju nodrošināšanu sievietēm ieņemt pārvaldības līmeņa amatus. Tieši Eiropas līmenī pieņemtas regulas palīdzēja Rumānijai izveidot institucionālu sistēmu, kas garantē, ka „tiesības vīriešiem nozīmē arī tiesības sievietēm”.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par Riera Madurell ziņojumu par Direktīvas 2002/73/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem, transponēšanu un piemērošanu, jo es uzskatu, ka ir svarīti piemērot vienlīdzīgas attīeksmes principu pret vīriešiem un sievietēm šajā ziņojumā minētajos gadījumos.

Kā vienu no daudzajiem trūkumiem šīs direktīvas transponēšanā es gribētu uzsvērt to, ka daudzu dalībvalstu tiesību aktos nav īpašs norādes uz dzimumu diskrimināciju. Kā norāda referente, joprojām pastāv atšķirība starp darba algām, jo sievietes saņem algu, kas ir vidēji par 15 % zemāka nekā vīriešu alga. No 2000. līdz 2006. gadam šīs atšķirības tika samazinātas tikai par 1 %. Saistībā ar Lisabonas stgratēģiju ir svarīgi mainīt šo status quo, un tādēļ esmu vienisprātis ar referenti pa to, cik svarīgi ier ieteikt Eiropas Komisijai aktīvi pārraudzīt minētās direktīvas transponēšanu un dalībvalstu tiesību aktu atbilstību šai direktīvai.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN) ,rakstiski. − (PL) Es balsoju par Madurell kundzes ziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem. Vienlīdzīga attieksme neatkarīgi no dzimuma, rases, reliģiskās piederības utt. ir katra cilvēka pamattiesības. Bez šaubām, mēs nevaram aizmirst dabiskās bioloģiskās atšķirības, kādas pastāv starp vīriešiem un sievietēm.

Manuprāt, automātiska 50/50 dzimumu līdzsvara politikas piemērošana visos apstākļos patiesi neliecina par mūsu rūpēm par dzimumu vienlīdzību. Tādos fiziski smagos darbos kā izrakteņu ieguve, darbs tēraudkausēšanā utt. šāda pieeja vienkārši izraisa smieklīgas situācijas tieši tāpat kā medmāsu un skolotāju gadījumā. Mēs nevaram arī piespiest meitenes studēt tehniskās disciplīnas, lai saglabātu 50/50 līdzsvaru. Fundamentāli jautājumi ir piekļuve visu līmeņu izglītībai, vadošu amatu ieņemšana (arī politiskās institūcijās), principa „vienāda samaksa par vienādu darbu” īstenošana, atbilstīga piekļuve sociālajai drošībai un tās ieguvumiem, medicīniskā aprūpe (ņemot vērā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu). Šajā jomā svarīga nozīme ir arodbiedrībām. Tas ir svarīgs jautājums gan vietējā, reģionālā un valsts līmenī, gan Eiropas Savienības iestāžu līmenī.

Es gribētu izmantot iespēju vērst jūsu uzmanību uz tiesas spriedumiem, kuros gandrīz vienmēr tiek diskriminēti vīrieši, automātiski piešķirot sievietei aizbildnību pār bērnu šķiršanās lietās.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Riera Madurell kundzes ziņojumu par Direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi transponēšanu.

Manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks izturēties pret sievietēm tāpat kā pret vīriešiem visos aspektos nevis tikai dažos.

Nevar teikt, ka ievērojamā mērā pastāv vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz paaugstināšanu amatā vai ikdienas darbu. Runājot par ienākumu atšķirību starp dzimumiem, tad dažās dalībvalstīs tā samazinās ārkārtīgi negribīgi, bet citā pat atkal palielinās.

Man šīs direktīvas īstenošana ir īpaši svarīga šō acīmredzamo netaisnību dēļ un it īpaši tādēļ, ka es kā ģimenes cilvēks ļoti augstu vērtēju un cienu sievietes.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ir noraizējusies par Direktīvas par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem, piemērošanu.

Tā kā Eiropas Komisijas ziņojuma nebija, mūsu komiteja pati veica pētījumu dalībvalstu parlamentos un vienlīdzības organizācijās. 22 dalībvalstīm tika nosūtīti oficiāla paziņojumi. Dažas definīcijas nav pareizi transponētas 15 dalībvalstīs. Vēl 2008. gada 5, oktobrī deviņas dalībvalstis nebija ziņojušas Komisijai par veiktajiem pasākumiem direktīvas transponēšanā.

Mūsu pašiniciatīvas ziņojums ir trauksmes zvans, kas brīdina dalībvalstis. Diemžēl komitejai tika iesniegti pārspīlēti paziņojumi un sūdzības. Tādēļ es iesniedzu alternatīvu rezolūciju.

Mums izdevās vienoties par kopēju rezolūciju, par kuru es balsoju, gaidot īstenošanas ziņojumu, kuru mēs saņemsim 2009. gada pirmajā pusē. Tas dos iespēju veikt padziļinātu analīzi, lai varētu noteikt, kādi turpmākie pasākumi ir vajadzīgi atbilstības nodrošināšanai Līgumam un tiesību aktiem attiecībā uz vienlīdzību attieksmi un iespējām vīriešiem un sievietēm.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Diskriminācijai un uzmācībai nav vietas liberālā sabiedrībā. Šis ziņojums mums atgādina šausminošo faktu, ka daudzām dalībvalstīm vēl ir tāls ceļš ejams, lai sasniegtu vīriešu un sieviešu līdztiesību dzīvē un darbā. Tomēr atbildība par netaisnību apkarošanu, piemēram, darba tirgū, negulstas uz ES pleciem, ar to nodarbojas un ar to ir jānodarbojas atbildīgiem pilsoņiem un viņu politiskajiem un arodbiedrības pārstāvjiem dalībvalstīs. Es kategoriski iebilstu pret izteikumiem, kuros šīs netaisnības cenšas izmantot kā argumentu pārnacionālismam uz dalībvalstu pašnoteikšanās rēķina. Attāluma palielināšana starp tiem, kuri valda un tiem, pār kuriem valda, nav ceļš uz liberālu sabiedrību, kas dibināta uz visu cilvēku līdztiesības principa.

Tomēr ziņojuma galvenais mērķis ir uzskatāmi parādīt, kā diskriminācija un uzmākšanās var sagraut cilvēka izredzes dzīvē un izaugsmes perspektīvas. Tas ir tik svarīgi, ka es, neraugoties ne uz ko, nolēmu balsot par alternatīvo rezolūcijas priekšlikumu.

  Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem.

Kaut gan Eiropas Savienībā dzimumu līdztiesība ir vienas no pamattiesībām, oficiālā statistika liecina, ka joprojām pastāv atšķirības nodarbinātības līmeņa ziņā it īpaši tajās valstīs, kuras nesen pievienojās Eiropas Savienībai.

Atceroties, ka vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem joprojām ir strukturāla problēma, Eiropadome 2000. gada marta sanāksmē Lisabonā noteica Eiropas Savienībai mērķi paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni, lai līdz 2010. gadam tas pārsniegtu 60 %, un tas ir stingri jāpārrauga jaunajās dalībvalstīs.

Es uzskatu, ka mums ir ļoti svarīgi īstenot šo Eiropas direktīvu, lai nodrošinātu sieviešu diskriminācijas likvidēšanu darba tirgū laikā, kad ir vajadzīgas papildu pūles, lai mainīti attieksmi pret šo jautājumu it īpaši lauku apgabalos.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu par likumīgu un nepieciešamu ziņojumā izteikto prasību Komisijai rūpīgi pārraudzīt Direktīvas 2002/73/EK transponēšanu un šīs direktīvas transponēšanas rezultātā pieņemto tiesību aktu atbilstību.

Pieņemot šo ziņojumu, Eiropas Parlaments ir devis dalībvalstīm noderīgu instrumentu dalībvalstu tiesību aktu konsolidēšanai attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm darba tirgū.

Tomēr saskaņā ar statistikas datiem atšķirība starp vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni joprojām ir 28.4 %, parādot, ka dzimumu līdztiesība darba tirgū joprojām ir problēma, kas jārisina.

Tādēļ es uzskatu, ka dalībvalstīm jādara viss, kas vajadzīgs dzimumu līdztiesības veicināšanas stratēģiju īstenošanai.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es paziņoju, ka balsoju par Riera Madurell kundzes ziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem.

Es piekrītu kolēģiem deputātiem, kuri uzskata, ka līdztiesības princips darba tirgū vēl ne tuvu nav īstenots dzīvē, par spīti Eiropas Savienības pūlēm palielināt nodarbināto sieviešu īpatsvaru saskaņā ar Lisabonas mērķiem. Esmu vienisprātis ar referenti attiecībā uz Direktīvas 2002/73/EK transponēšanu dalībvalstīs un nepieciešamību visām dalībvalstīm transponēt šīs direktīvas dotos instrumentus, tādējādi nostiprinot valsts tiesību aktus sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā darba tirgū: dzimumu līdztiesība nodarbinātībā ir ne tikai vērtīgs princips no ētikas viedokļa, bet ir un būs pamats visas Eiropas Savienības ilgtspējīgai un drošai ekonomiskai attīstībai.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Vīriešu un sieviešu vienlīdzība ir Eiropas Savienības pamatprincips. Vēl joprojām ir jādara daudz, lai šo principu īstenotu, un es ceru, ka mēs to padarīsim par politisku prioritāti visās mūsu darbības jomās Eiropas Parlamentā. Šie jautājumi ir jāizvirza ne tikai Sieviešu tiesību komitejai.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Neraugoties uz to, ka dzimumu līdztiesība ir cilvēka pamattiesības, dzimumu nelīdztiesība darba tirgū atalgojuma, nodarbinātības rādītāju un nodarbinātības kvalitātes ziņā joprojām ir strukturāla problēma. Diemžēl mēs redzam, ka augstāks izglītības līmenis ne vienmēr ir iemesls mazākām atalgojuma atšķirībām starp vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem.

Madurell kundzes ziņojumā ir atklāti trūkumi dalībvalstīs, transponējot un īstenojot Direktīvu 2002/73/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem.

Kā vissvarīgāko referente uzsver, ka daudzas dalībvalstis nav precīzi transponējušas valsts tiesiskajā sistēmā diskriminācijas definīciju. Daudzās valstīs vienīgā saistošā definīcija ir vispārējā definīcija, kurā nav minēta dzimumu diskriminācija. Citās valstīs nav minēta seksuālā uzmākšanās, vai arī tā ir tikai iekļauta vispārējā definīcijā (Polijā seksuālā uzmākšanās ir definēta Darba kodeksa 6. sadaļā, 183.a pantā), kas ļoti apgrūtina cietušo pušu tiesību īstenošanu.

Neoficiālas iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un palīdzēt diskriminācijas upuriem, ir ārkārtīgi svarīgas cīņā pret diskrimināciju.

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0051/2009 (Stāvoklis Tuvajos Austrumos/Gazā)

  Marco Cappato (ALDE), rakstiski. – (IT) Lai atšķirtu Partito Radicale nostāju no tiem, kuri šajā Parlamentā pauž mūsu uzskatiem pretējus apsvērumus, mēs lozējām, kuri no mums atturēsies un kuri nepiedalīsies balsošanā. ES atbalstītais ilgtermiņa risinājums, strukturāls miers Tuvajos Austrumos, par ko šodien atgādināja priekšsēdētājs H. G. Pöttering, ir paredzēts divām suverēnām, neatkarīgām valstīm.

Eiropas dibinātājiem ir pretēji uzskati: lai panāktu mieru, ir jāatsakās no pilnīgas valsts suverenitātes. Tā teikts Ventotenas manifestā.

Šodien mums ir jāieklausās lielākajā vairākumā Izraēlas iedzīvotāju, kuri cenšas panākt Izraēlas pievienošanos ES un kurus ignorē gan Izraēlas, gan Eiropas valdošās šķiras.

Pēckara laika „ietverošā” Eiropa, kas bija gatava pieņemt pievienojušās valstis un bija paraugs kaimiņvalstīm, bija miera faktors, lai arī nepiemērotā veidā. Nacionālo valstu „izslēdzošā” Eiropa, kura tiecas iegūt „Eiropas robežas” un „jūdeokristiešu saknes”, ir Eiropa, kas izraisa karus gan Tuvajos Austrumos, gan Balkānos un Kaukāzā, un tas rada spriedzi kā Urālos, tā Turcijā un Magrebā.

Mēs kā nevardarbīga radikālā partija uzskatām, ka strukturālo miera risinājumu sauc Eiropas federālisms, Eiropas Savienotās Valstis, kuras atver durvis Turcijai, Izraēlai un perspektīvā arī tām demokrātiskajām valstīm, kuras pasludinās absolūtu suverenitāti.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es bez ierunām nosodu to, ka Gazas civiliedzīvotājus brutāli un bez izšķirības nogalina, un tāpat es nosodu to, ka Hamas raķetes nežēlīgi un bezjūtīgi nogalina Izraēlas mierīgos iedzīvotājus.

Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Gazu, jo tajā ir izteikts nepārprotams atbalsts ANO Drošības padomes rezolūcijai, kura aicina nekavējoties noslēgt pamieru. Tajā ir vērsta uzmanība arī uz decembrī pieņemto Parlamenta lēmumu atlikt attiecību nostiprināšanu ar Izraēlu. Kaut gan rezolūcijas valoda ir vājāka nekā man būtu gribējies, tomēr rezolūcija, kas Parlamentā pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu, drīzāk ietekmēs Izraēlas un Hamas lēmumu nekā atsevišķu politisko grupu rezolūcijas.

Es iebilstu pret ES un Izraēlas attiecību nostiprināšanu un uzskatu, ka tirdzniecības nolīgums ar Izraēlu ir jāaptur, kamēr Izraēla neievēros cilvēktiesību normas un neiesaistīsies konstruktīvās un nozīmīgās sarunās ar kaimiņvalstīm, lai īstenotu konflikta „divu valstu” risinājumu. Tagad visām dalībvalstīm ir jādod piekrišana anulēt iepriekšējo lēmumu par attiecību uzlabošanu ar Izraēlu, lai liktu viņiem iesniegt reālus priekšlikumus.

  Manuel António dos Santos (PSE), rakstiski. − (PT) Es izvēlējos atturēties no balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Tuvajos Austrumos un Gazā tādēļ, ka es šobrīd neuzskatu Eiropas Parlamenta rezolūciju par pieļaujamu.

Man šķiet, ka diskusija par šo jautājumu bez balsošanas būtu daudz efektīvāks veids, kā Eiropas Parlamentam iesaistīties šajā lietā.

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Viena reize neskaitās, un šī ir ļoti nosvērta rezolūcija, kura ir pelnījusi mūsu visu atbalstu, jo tā skaidri pieprasām abām konfliktā iesaistītajām pusēm neķerties pie vardarbības. Tomēr mums nevajadzētu lolot ilūzijas par Eiropas un it īpaši Eiropas Parlamenta iespējamo ietekmi uz situācijas attīstību Tuvajos Austrumos. Pirms mēs varam meklēt risinājumu, Hamas grupējumam ir jāpārtrauc raķešu uzbrukumi Izraēlai. Tajā pašā laikā Izraēlai ir jāmazina nesamērīgā vardarbība, kurai par upuri krīt nevainīgi bērni un mierīgie iedzīvotāji. Neraugoties uz manu atbalstu šai rezolūcijai, es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka eskalācijas galvenais cēlonis joprojām ir Hamas teroristu organizācija.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es palsoju par kopējo rezolūciju, kaut gan Izraēlas rīcība Gazā tajā nav nosodīta tik stingri, kā man būtu gribējies.

Hamas haotiskie raķešu uzbrukumi nav attaisnojami, tomēr pamiera pārtraukšana nav tikai Hamas vaina. Izraēlas rīcība ir absolūti nesamērīga, un uzbrukumu vēršana pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem – vīriešiem, sievietēm un bērniem – ir sava veida kolektīvs sods, kas ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums.

Uzbrukumi ANO birojiem un palīdzības sniedzējiem šķiet tīši vērsti uz palīdzības atņemšanu cietējiem un Izraēlas barbariskās rīcības neatkarīgo novērotāju likvidēšanu.

  Mathieu Grosch (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Manuprāt, ir pareizi un piedienīgi, ka Eiropas Parlaments parāda vienprātību. Mums jācenšas skaidri pateikt gan Izraēlai, gan Hamas, ka mēs protestējam pret jebkāda veida vardarbīgām sadursmēm un pieprasām absolūtu cieņu pret miera uzturēšanas spēkiem un palīdzības aģentūrām.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Par spīti aicinājumiem uz pamieru, kas ir neatliekams jautājums, kuram mēs piekrītam, Parlamenta pieņemtā rezolūcija par ārkārtīgi nopietno situāciju Gazas joslā ir augstākā mērā neatbilstīga, tajā iekļauti pat negatīvi aspekti, it īpaši salīdzinājumā ar ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 12. janvāra rezolūciju. Parlamenta rezolūcijā:

- neraugoties uz brutālo agresiju, noziegumiem un vardarbību, tajā nav ne vārda par Izraēlas nosodījumu;

- vēlreiz apstiprināta nenoteiktība, noklusējot to, ka Palestīnā ir kolonists un kolonizētais, agresors un upuris, apspiedējs un apspiestais, ekspluatētājs un ekspluatētais, un tiek slēpta Izraēlas atbildība;

- attaisnota ES loma, jo tā ir līdzatbildīga Izraēlas nesodāmībā; izskatīts nesenais lēmums par attiecību nostiprināšanu ar šo valsti vai ES dalībvalstu apkaunojošā atturība attiecībā pret UNHRC rezolūciju;

- turklāt tik nopietnā situācijā kā pašlaik nav kritizēti ANO rezolūciju pārkāpumi no Izraēlas puses, nav pieminēta segregācijas siena, slepkavības, aresti, neskaitāmie palestīniešu tautas pazemojumi vai šīs tautas neatņemamās tiesības uz valsti ar 1967. gada robežām un galvaspilsētu Jeruzalemes austrumdaļā.

  Jens Holm and Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − (SV) Mēs atzinīgi vērtējam to, ka šajā rezolūcijā ir izteikta prasība Izraēlai nekavējoties pārtraukt Gazas iedzīvotāju slepkavošanu. Taču mēs izsakām nožēlu, ka šajā rezolūcijā nav prasības uz laiku apturēt asociācijas nolīgumu ar Izraēlu un pārtraukt attiecību nostiprināšanu ar šo valsti. Tās ir acīmredzamas prasības, kuras jāizvirza valstij, kas tik demonstratīvi pārkāpj savas saistības, proti, ievērot cilvēktiesības un starptautiskos tiesību aktus.

Mēs apšaubām arī apgalvojumu, ka Izraēlas uzbrukumu izprovocēja Hamas raķešu apšaude. Izraēla pastāvīgi ir pārkāpusi pamieru, tajā skaitā arī pagājušā gada 4. novembrī, kad Izraēlas armijas daļas pārgāja Gazas joslas robežu un nogalināja sešus palestīniešus, un tāpat arī kolektīvi sodot Palestīnas iedzīvotājus, nosakot embargo, atslēdzot elektrību, paplašinot nometinājumus, ceļot sienas un nolaupot palestīniešu politiskos līderus utt.

Neraugoties uz to, mēs atzinīgi vērtējam kopīgo rezolūciju un prasām Izraēlai nekavējoties pārtraukt slepkavošanu.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Priekšsēdētājs H. G. Pöttering pārsteidzās, apgalvojot, ka nebija nevienas balsis pret. Es balsoju pret šo rezolūciju. Kaut gan es atzīstu, ka tajā ir iekļauti ļoti pozitīvi elementi, it īpaši termina Gazas iedzīvotāju „kolektīvā sodīšana”, es uzskatu to par nepietiekamu. Vienīgais praktiskais pasākumus, ko Parlaments var īstenot, ir censties iesaldēt asociācijas nolīgumu ar Izraēlu; viss pārējais ir tikai runas – labvēlīgas un interesantas, bet tikai runas. Politikā skaisti vārdi neko nemaksā, ir vajadzīga rīcība, un pēc šīs rezolūcijas Gazā NEKAS nemainīsies. Ja mēs runātu par kādu citu valsti nevis Izraēlu, rezolūcijai būtu daudz lielāka ietekme. Es uzskatu, ka Izraēlai ir tiesības pastāvēt, taču šis nav parasts gadījums, un Izraēlai tas ir jāzina. Turklāt vienīgais, ko panāks tās uzbrukums, būs konflikta saasināšana. Šī nav laba diena Parlamentam, jo tas ir izvēlējies runāt nevis rīkoties.

  Carl Lang (NI), rakstiski. − (FR) Tekstā, kuru iesniegušas visas Parlamenta grupas un kura nolūks ir aizstāvēt Eiropas iedzīvotāju intereses, tiešām ir iekļauti daži lieliski ieteikumi, piemēram, aicinājums pārtraukt sadursmes, taču tajā nav nekādu norādījumu par šī konflikta importu uz Eiropu. Īpaši satriecoša bija tam sekojošā vardarbība, ainas divās pret Izraēlas iebrukumu vērstās demonstrācijās.

Viena no tām bija demonstranti, pa lielākai daļai imigranti, kuri vicināja Palestīnas, Alžīrijas, Hamas un Hezbollah karogus un plakātus ar uzrakstiem arābu valodā.

Otrā aina bija Francijas galēji kreiso vadītāji O. Besancenot no Revolucionāro komunistu līgas un M. G. Buffet no Komunistiskās partijas, kuri soļoja kopā ar imamiem.

Šīs ainas uzskatāmi parāda divus satraucošus attīstības virzienus: islāmistu asociācijas pakāpeniski pārņem varu musulmaņu pasaules imigrantu masās, un galēji kreisie komunisti un islāmisti – divas revolucionāras kustības, kas cenšas sagraut mūsu civilizāciju – apvienojas. Eiropas iedzīvotāju identitātes un brīvības aizsardzībai tagad vairāk nekā jebkad nepieciešams aizliegt šādas demonstrācijas un ir jāīsteno politika migrācijas plūsmas atgriešanai pretējā virzienā.

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. − (FR) Ņemot vērā situācijas nopietnību Gazā, Eiropas Parlaments nevar klusēt. Tādēļ es atbalstīju šo rezolūciju, kurā izteikts aicinājums nekavējoties noslēgt pastāvīgu pamieru, pārtraukt Izraēlas militārās darbības Gazas joslā un Izraēlas apšaudi ar Hamas raķetēm.

Tomēr man žēl, ka rezolūcijā nav stingri un atklāti nosodīti Izraēlas armijas uzbrukumi, kuru rezultātā jau ir gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji. Kaut gan es piekrītu Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā priekšsēdētājam Martin Schulz, kurš pirms balsošanas vēlreiz pateica, ka šie uzbrukumi ir nepieļaujami, es būtu devusi priekšroku šī sašutuma rakstiskai izpausmei.

Un kaut gan rezolūcijā izteikta prasība Izraēlas varas iestādēm nodrošināt nepārtrauktas humānās palīdzības piegādes un brīvu piekļuvi Gazai starptautiskajiem preses pārstāvjiem, es būtu vēlējusies iet tiktāl, lai starptautisko tiesību aktu ievērošana no Izraēlas valsts puses kļūtu par nosacījumu attiecību nostiprināšanai ar ES.

Eiropai ir jāuzņemas liela loma šā konflikta atrisināšanā, taču noturīgu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem iespējams panākt, manuprāt, tikai ar dzīvotspējīgas palestīniešu valsts izveidi, kura atzīst Izraēlu un kuru atzīst Izraēla.

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Kopīgajā rezolūcijā par Gazu tiešām ir pozitīvi aspekti, piemēram, prasība nekavējoties noslēgt pamieru, atzīt 1000 cilvēku, tajā skaitā sieviešu un bērnu, bojāeju Izraēlas armijas uzbrukumu rezultātā, kā arī atzīt, ka Izraēlas noteiktie ierobežojumi Gazas joslai ir starptautisko tiesību aktu pārkāpums.

Neraugoties uz to, es nevarēju balsot par šo rezolūciju, jo atbildību par notikušo tā dala vienlīdzīgi starp Izraēlu un Hamas. Tajā nav atzīts, ka tieši Izraēlas armija 4. novembrī pārkāpa pamieru ar kājnieku uzbrukumiem un dažādiem uzlidojumiem, drīzāk pamiera laušanā tiek vainots Hamas. Rezolūcija noteikti ir nepietiekama, jo tajā nav izteikta prasība Komisijai un Padomei enerģiski rīkoties. ES ir jāiesaldē pašreizējais ES un Izraēlas asociācijas nolīgums sakarā ar tā 2. panta pārkāpumu, kurā noteikts, ka nolīguma noteicošais faktors ir cilvēktiesību ievērošana. Turklāt kopējā rezolūcijā nav izteikta ne prasība Izraēlai pārtraukt Gazas blokādi, ne arī 27 ES dalībvalstīm atsaukt jebkādu ieroču eksportu uz Izraēlu.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Šai rezolūcijai ir izdevies apvienot Eiropas Parlamenta galvenās politiskās grupas, lai sniegtu absolūti nepieciešamu paziņojumu, ņemot vērā pašreizējo humanitāro un drošības stāvokli Tuvajos Austrumos.

Neatkarīgi no tā, kādi notikumi izraisīja šī konflikta uzliesmojumu, tas jau ir nelabvēlīgi ietekmējis lielu daļu šī reģiona civiliedzīvotāju un Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvniecību Gazā. Tāpat kā pārējie kolēģi arī es uzskatu, ka mēs esam nonākuši līdz robežai, kad ilgtspējīgus rezultātus iespējams panākt tikai sarunu ceļā, un to var izdarīt tikai ar pamiera nolīgumu.

Turklāt šajā dokumentā iespaidīgā mērā iezīmējas Rumānijas nelokāmā nostāja šajā jautājumā. Priecājos, ka man ir iespēja balsot par dokumentu, kurā izteikts gan Eiropas politiskās ģimenes, pie kuras es piederu, gan manas valsts viedoklis.

  Vural Öger (PSE), rakstiski. − (DE) Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas pieņemšanu par situāciju Gazas joslā. Eiropas Parlamenta pienākums ir izteikt viedokli par šo krīzi. Eiropas Parlamenta pienākums ir nosodīt šo humanitāro katastrofu, pretendējot uz morālu vadību cilvēktiesību aizstāvības jomā. Tieši tādēļ Parlaments vairs ilgāk nevar klusēt. Tādēļ es balsoju par šo rezolūciju. Tomēr Parlaments varēja raidīt arī spēcīgāku vēstījumu; dažos punktos šī rezolūcija joprojām ir pārāk vāja. Ir svarīgi, ka mēs aicinām ievērot pastāvīgu un nosodām civiliedzīvotājiem nodarītās ciešanas. Mūsu pienākums ir arī ieteikt praktiskus risinājumus kara izbeigšanai un aicināt ES ar to nodarboties kā Lielā četrinieka dalībniecei. Tā kā Amerikas Savienotās Valstis pašlaik ir paralizētas prezidenta maiņas dēļ, ES ir jāpastiprina sava pienākuma apziņa. Ņemot vērā šo plašo militāro darbību, ir izteikts aicinājums pārtraukt sarunas par attiecību paplašināšanu ar Izraēlu. Diemžēl par to rezolūcijā nekas nav minēts. Ja Izraēla negrib tiešas sarunas ar Hamas, tad ES darbs ir nodrošināt, lai ar Hamas runā citi. Karadarbības turpināšana prasa pārāk daudz cilvēku dzīvību. Ar tukšiem vārdiem nepietiek tik smagas humanitārās krīzes apstākļos.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kopējā rezolūcija izliekas neredzam Izraēlas agresīvā un barbariskā kara cēloņus, uzskatot to par atbildi uz Hamas raķešu uzbrukumiem. Ikviens zina, ka karš bija iepriekš plānots un ka tā iemesli slēpjas Izraēlas okupācijā un Izraēlas atteikumā piemērot ANO rezolūcijas par neatkarīgu palestīniešu valsti ar galvaspilsētu austrumu Jeruzalemē. Tas ir Izraēlas agresīvās politikas – nelikumīgas apmetņu izveides un attiekšanās atgriezties 1967. gada robežās – rezultāts, ko atbalsts ASV un ES.

Kaut gan rezolūcijā ir runa par kara izbeigšanu, tā ieņem nogaidošu pozīciju, neaicina ES īstenot nekādus pasākumus un pat nepasaka, ka vajadzētu iesaldēt jaunās labvēlīgās attiecības, lai izdarītu spiedienu uz Izraēlu. Tajā nav nosodīta Izraēlas agresīvā politika; tieši pretēji, tā iejaucas palestīniešu iekšējās lietās.

Spēki, kuri parakstīja šo rezolūcija, aicina un piekrīt palielināt ES nozīmi, kura arī ir saistīta ar imperiālistu ambīcijām šajā reģionā. Viņi stiprina ASV un NATO plānu „paplašināt Tuvos Austrumus”. ES ir piekritusi šim plānam, kura mērķis ir visa reģiona pakļaušana imperiālistiem.

Tādēļ Grieķijas Komunistiskā partija nebalsoja par politisko grupu kopīgo rezolūciju un aicina pastiprināt cīņu pret imperiālismu, piebilstot, ka nepastāv labais un sliktais imperiālisms.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es attiecos balsot par Eiropas Parlamenta kopējo rezolūciju par stāvokli Gazas joslā, jo, kaut gan tajā ir pozitīvi punkti, tajā nav pilnībā nosodīta pārspīlētā militārā reakcija, kura izraisījusi humanitāru katastrofu. Eiropas Parlamenta paustais sašutums un nožēla par uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un apgrūtināto piekļuvi humānajai palīdzībai ir nepietiekams. Eiropai ir jābūt uzdevuma augstumos un jāpieprasa tūlītēja un galīga Izraēlas agresijas izbeigšana, un jāsāk rīkoties, lai rastu dzīvotspējīgu ilgtermiņa risinājumu. Diemžēl Eiropas Parlamenta pieņemtajā kompromisa rezolūcijā nav šīs stingrās politiskās gribas.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Izraēlas tiesības pastāvēt un dzīvot mierā nav apstrīdamas. Nav apstrīdamas arī palestīniešu tiesības dzīvot pašu pārvaldītā, brīvā teritorijā, miera, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas apstākļos. Lai kāds būtu risinājums šajā reģionā, tam ir jānodrošina, lai šīs tiesības netiktu apdraudētas.

Ar pretējās situācijas palīdzību rietumkrastā Gazas sadursme atklāj, ka starp pusēm ir iespējamas attiecības, kaut arī saspīlētas un pretrunīgas, ja abas puses ir gatavas pieņemt otras pastāvēšanu. Bet tas neattiecas uz Hamas, kas izmanto tās kontrolēto teritoriju pasludinātā mērķa – novērst Izraēlas valsts pastāvēšanu – sasniegšanai.

Tomēr šie nemazina nāves traģiskumu Gazas joslā. Hamas, kā mēs zinām, izrādot pilnīgi nevērību pret palestīniešu dzīvībām, izmanto cilvēkus kā dzīvu vairogu aizsardzībai pret Izraēlas uzbrukumiem un viņu nāvi kā propagandas ieroci. Izraēla, kura ir nolēmusi leģitīmi garantēt valsts drošību, turpina cīņas par spīti to traģiskajam iznākumam. Šis process ir nenovēršams, ja starptautiskā sabiedrība un arī arābu valstis neizvirzīs par Tuvo Austrumu miera procesa mērķi vienas puses dzīvotspēju un otras puses drošību.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es paziņoju par atbalstu rezolūcijas priekšlikumam par traģisko stāvokli Gazas joslā.

Pilnīgi piekrītu bažām, ka šis konflikts vēl netuvojas atrisinājumam, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības izteikto vēlēšanos par pamiera noslēgšanu. Pievienojos kolēģiem, paužot visdziļāko nožēlu par Gazas civiliedzīvotāju ciešanām, un uzskatu, ka vienīgais iespējamais risinājums ne tikai šajā teritorijā, bet visā Svētajā zemē ir dialogs, sarunas un diplomātija, bet nekad – karš, kurš var tikai kurināt naidu.

Eiropas Savienība var un tai ir jāuzņemas ievērojama loma šajā procesā – gan pamiera panākšanā, gan kanālu atvēršanā humanitāriem mērķiem. Tādēļ es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu un ceru, ka samierināšanas centienu rezultātā izdosies iespējami drīz panākt mieru.

  Martine Roure (PSE), rakstiski. – (FR) Izraēlas un Gazas konflikts vienkārši ir pārāk ieildzis.

Tagad, kad nāves gadījumi skaitāmi jau tūkstošos, mūsu galvenais pienākums ir nodrošināt tūlītēju cīņu pārtraukšanu.

Gazas izolācijas politika ir izgāzusies, radikalizējot sabiedrību, kura kļuva par tās pirmo upuri.

Izraēlas un palestīniešu konfliktu nevar atrisināt mierīgā ceļā.

Vienīgais iespējamais risinājums ir pastāvīgs un visaptverošs miera noregulējums starp šīm pusēm. Tādēļ mēs, pamatojoties uz Arābu līgas ierosmi un iepriekšējo nolīgumu starp Izraēlu un palestīniešiem, lūdzam pēc iespējas ātrāk rīkot starptautisku konferenci, kuras iniciators būs Lielais četrinieks un kurā piedalīsies visi ieinteresētie no šī reģiona.

Pašlaik mums šķiet, ka starptautisko tiesību aktu ievērošana ir obligāts priekšnoteikums jebkādai attiecību nostiprināšanai starp ES un Izraēlu. Tādēļ mēs joprojām nebalsojam par atbalstu Izraēlas līdzdalības pastiprināšanai Kopienas programmās.

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par stāvokli Gazas joslā un par tūlītēju pamieru šajā reģionā.

Uzskatu, ka neatkarīgi no konfliktā iesaistīto pušu nostājas sarunas ir vienīgais veids, kā visiem par labu atrisināt jebkurus sarežģījumus.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Rezolūcijā par Gazas sektoru, par kuru Parlaments nobalsoja šodien, nav nosodīta teroristu organizācija Hamas, kura decembrī lauza pamieru un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvu vairogu. Neraugoties uz to, ka es nepiedalījos šīs rezolūcijas veidošanā, es uzskatīju, ka ir svarīgi balsot par pamieru šajā reģionā, un tādēļ es balsoju par rezolūciju.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Stāvoklis Gazas joslā ir pelnījis nožēlu. Ir nogalināti simtiem nevainīgu civiliedzīvotāju, un tūkstošiem cilvēku pašlaik ik dienas sastopas ar nāves draudiem. Jā, es atzīstu, ka Izraēlai jāļauj dzīvot mierā. Jā, raķešu uzbrukumi pāri robežai ir nepieļaujami, un tie ir jāpārtrauc.

Taču Izraēlas reakcija ir absolūti nesamērīga, un to nevar atbalstīt.

Izraēlieši neciena starptautisko sabiedrību. Viņu artilērija apšaudīja ANO nometni, viņi ir uzbrukuši skolām un bērniem. Tas ir absolūti nepieņemami, un tas ir jāpārtrauc. Mums nekavējoties ir vajadzīgs pamiers.

Es balsošu par šo rezolūciju, jo Eiropas Parlamentam vajag, lai tā balsi sadzirdētu un lai Gazā iesprostotie nevainīgie palestīnieši netiktu aizmirsti.

Izraēla! Jums ir tiesības dzīvot mierā. Jums nav tiesību bezjēdzīgi graut un nest nāvi un iznīcību nevainīgiem civiliedzīvotājiem. Jūsu rīcība nozīmē, ka jūs esat kļuvis par agresoru nevis upuri.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. − (NL) Es apstiprināju mūsu priekšā esošo kompromisu, kaut gan tajā nav tā asuma un drosmes, kādu es būtu gribējis redzēt. Mani šausmina un sanikno Izraēlas gaisa spēku un kājnieku plašā, nesamērīgā ofensīva blīvi apdzīvotā apgabalā.

Es jūtos solidārs ar 1.5 miljoniem palestīniešu, kurus aiztur Gazā, un mani satrauc viņu liktenis, jo viņiem nav iespējams atstāt Gazas joslu; mani satrauc arī palestīniešu stāvoklis rietumkrastā, kuru dzīves apstākļi neuzlabojas, neraugoties uz sadarbību ar Palestīniešu Pašpārvaldi.

Laimīgā kārtā šis kompromiss nenozīmē ES un Izraēlas attiecību problemātisko nostiprināšanu. Es gribētu aicināt Padomi atlikt attiecību nostiprināšanu ar Izraēlu līdz tam laikam, kamēr visi iesaistītie nebūs vienojušies par pilnīgu un pastāvīgu pamieru un Izraēla negarantēs neierobežotu piekļuvi humanitārajai palīdzībai.

Attiecības starp ES un Izraēlu iespējams nostiprināt tikai tad, ja tiek ievērotas cilvēktiesības un starptautiskie humanitārie tiesību aktu, izbeigta humanitārā krīze Gazas joslā un okupētajās palestīniešu teritorijās un darīts viss iespējamais visaptveroša miera līguma noslēgšanai un EK un Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas pagaidu asociācijas nolīguma pilnīgai īstenošanai.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es atbalstu rezolūciju par Gazu un aicinājumus nekavējoties noslēgt pamieru.

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0033/2009 (Stāvoklis Āfrikas ragā)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo rezolūciju. Stāvoklis Āfrikas ragā joprojām izraisa ārkārtīgi lielas bažas. Problēmas un konflikti ir savijušies tā, ka ES ir jāvelta tiem nepārtraukta uzmanība, lai novērstu stāvokļa dramatisku pasliktināšanos. Manuprāt, un tā uzskata arī mūsu grupa, stāvoklis Āfrikas ragā prasa tūlītēju, visaptverošu izskatīšanu.

Kā jau šeit minēja, sarežģījumu cēlonis ir neskaitāmās sadursmes starp šī reģiona valstīm. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi strādāt pie drošības un daudzajiem ar to saistītajiem faktoriem, piemēram, kā uzraudzīt valdības maiņas; šīs valdības ir jāmudina apstiprināt aktīvu atbalstu cilvēktiesību uzlabošanai.

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) Āfrikas raga valstis pašlaik moka virkne postošu apstākļu:

- gan pilsoņu, gan reģionāls karš,

- demokrātijas un brīvības neesība,

- bads un pārtikas krīze.

Pirātisms, kas atgādina citu laikmetu, ir tikai pēdējais šā haosa auglis.

Redzot šīs traģēdijas, kuras plosa reģionu un izplata asinsizliešanu, mēs nedrīkstam klusēt vai paziņot par nespēju rīkoties.

Tagad, kad starptautiskā sabiedrība izrāda noguruma pazīmes, ko izraisījusi šķietami nebeidzamā krīze, Eiropas Savienībai vairāk nekā jebkad ir jāuzņemas vadošā loma.

Uzsākot operāciju Atalante neaizsargātu kuģu aizsardzībai un pārtikas piegādei Somālijas bēgļiem, Eiropas Savienība ir parādījusi, ka ārkārtas gadījumā tā spēj rast reālus un efektīvus risinājumus.

Taču tai ir jāatrod arī atbildes uz reģiona vispārējo politisko krīzi.

Tai ir jāveido „ES reģionālā politiskā partnerība mieram, drošībai un attīstībai Āfrikas ragā”, ko uzsāka Attīstības komiteja, pieņemot 2007. gada aprīļa ziņojumu.

Neļausim Āfrikas ragam kļūt par nelikumību zonu, kurā nenotiek nekāda attīstība.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Tā kā es esmu cieši pārliecināts, ka Eiropas Parlamentam nav jāiesaistās ārpolitikā, es balsoju pret šo rezolūciju. Tas per se nenozīmē, ka es uzskatu, ka šajā rezolūcijā viss ir nepareizs vai nevēlams. Gluži pretēji, ziņojumā ir arī pozitīvi elementi, kurus es no sirds atbalstītu, ja tas būtu, piemēram, Zviedrijas valdības paziņojums. Šāds piemērs ir notikums ar Zviedrijas – Eritrejas žurnālistu Dawit Isaak, kuru bez tiesas tur apcietinājumā kopš 2001. gada.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) ES un starptautiskās sabiedrības izredzes galvenos vilcienos mainīt Somālijas realitāti ir nelielas. Taču cīņa ar tās sekām – pirātismu – ir vairāk mūsu varā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pirātisms galvenokārt ir Somālijas austrumos un vidienē dzīvojošo cilšu ienākumu gūšanas veids. Šos ienākumus, savukārt, lieto valstī un reģionā notiekošo konfliktu atbalstīšanai.

Jūras spēku pamanāmāka klātbūtne šajā reģionā varētu labvēlīgi ietekmēt drošības atmosfēru Somālijā un tādējādi arī visā reģionā. Tāpēc ES ir jāatbalsta mērenie pārstāvji Somālijas valdībā, kuri stingri atbalsta stabilitāti un mieru reģionā. Pirātisma apkarošana ir pa spēkam Eiropas Savienībai, kurai ir vajadzīgā militārā jauda un kura spēj ne tikai atjaunot ārkārtīgi svarīga tranzīta ceļa drošību, bet arī nodibināt mieru un stabilitāti šajā reģionā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Āfrikas ragā.

Trauslā situācija šajā Āfrikas reģionā nozīmē, ka Eiropas iestādēm ir jāieņem stingra nostāja. Tādēļ es atbalstu Padomes aicinājumu iecelt īpašu ES pārstāvi vai vēstnieku Āfrikas raga reģionā. Etiopijai, Eritrejai, Somālijai un Džibutijai ir jāsadarbojas, ja tās grib tikt laukā no pašreizējā strupceļa.

Tādēļ Eritrejas valdībai ir jāpārskata pašreizējā atteikšanās no līdzdalības IGAD. Tādēļ Džibutijai ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu arodbiedrību tiesību labāku tiesisku aizsardzību. Tādēļ Etiopijai ir jāatsauc paziņojums par pilsonisko organizāciju un labdarības iestāžu reģistrāciju un standartizēšanu. Tādēļ Somālijai ir jāpieliek punkts visļaunākajām humānajām un drošības krīzēm pasaulē.

- Rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0028/2009 (Baltkrievija)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Šķiet, ka Lukašenko režīms – kaut gan joprojām ar pagaidu pasākumiem – beidzot sācis dot mājienus, ka tas atveras starptautiskajai sabiedrībai. Ņemsim to vērā un ātri darbosimies virzībā uz kopīgu procesu, lai uzlabotu attiecības ar šo valsti, kura atrodas tik tuvu mūsu robežām. Tomēr mēs nevaram ne par mata tiesu atkāpties no mūsu prasībām attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un vārda un informācijas brīvības nodrošināšanu. Vairāku opozīcijas demokrātisko demonstrāciju apspiešanas ainas joprojām ir dzīvas.

Es vēlētos lūgt pielikt lielākas pūles, lai panāktu vienošanos par kopīgiem noteikumiem arī attiecībā uz tādu delikātu jautājumu kā baltkrievu bērnu viesošanās ES iedzīvotāju ģimenēs vasaras brīvdienās. Baltkrievijas valdība katru gadu maina stratēģiju šajā jautājumā, nereti izraisot ļoti sarežģītas situācijas, kas īpaši nelabvēlīgi ietekmē bērnus, kuriem jau tā ir daudz atņemts citādā veidā. Pašreizējais progress ir apsveicams, tomēr vēl ir ejams tāls ceļš. Mēs ceram, ka pēc daudziem viltus startiem Lukašenko kungs grib doties šajā ceļā kaut vai pa daļai kopā ar mums.

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Eiropas Savienība joprojām lielā mērā atstumj Baltkrieviju prezidenta Lukašenko autoritārās vadības dēļ. Iepriekšējos piecos gados Eiropas Parlaments ir divas reizes piešķīris Saharova balvu baltkrievu disidentiem, un citi ir pieminēti. Tas liecina, ka Parlaments nepārprotami atzīst cilvēktiesību un politisko brīvību apspiešanu Baltkrievijā.

Tomēr ir zīmes, ka Lukašenko kungs pamazām atsilst pret rietumiem. Protams, situācija Baltkrievijā joprojām ir nopietna, taču mums ir jāapzinās, ka vienīgais veids, kā uzlabot Baltkrievijas attieksmi pret Eiropas Savienību, ir atbildēt uz Lukašenko kunga iniciatīvām. Īsi sakot, tā ir situācija ar pīrāgu un pātagu.

Kā cilvēks, kurš dziļi interesējas par bijušās Padomju Savienības Vidusāzijas republikām, es saskatu paralēles starp šo reģionu un Baltkrieviju. Šajā rezolūcijā mēs neesam atteikušies no Lukašenko kunga kritikas, taču tā viņam ir sava veida ceļvedis attiecību normalizēšanai ar ES.

Mums nevajadzētu lolot ilūzijas par Baltkrieviju, un mums nevajadzētu vilcināties pārtraukt dialogu, ja situācija pasliktināsies. Tomēr šī rezolūcija dod zināmas cerības, ka laika gaitā šīs attiecības var uzlaboties, un tādēļ es balsoju par to.

  Koenraad Dillen (NI), rakstiski. − (NL) Es balsoju par šo rezolūciju. Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka Baltkrievijā zināmā mērā ir atslābuši preses brīvības ierobežojumi un ka ir atbrīvoti daži politiskie ieslodzītie. Tomēr ir norādīts, ka citi disidenti joprojām atrodas aiz restēm. Šajā rezolūcijā uzsvērts, ka attiecību uzlabošanai Baltkrievijai ir jākļūst par valsti bez politieslodzītajiem, ka valdībai ir jāgarantē uzskatu paušanas brīvība un tā tālāk. Ir jāmaina arī likumdošana, un Baltkrievijas iedzīvotājiem ir jādod pārvietošanās brīvība.

Kaut gan visi to atbalsta, es gribētu uzdot jums šādu jautājumu. Vai Eiropas Parlamentam nevajadzētu attiecināt šo rezolūciju arī uz tādām valstīm, ar Kurām Eiropa saglabā sirsnīgas attiecības? Prātā nāk Ķīna, kur stāvoklis cilvēktiesību jomā ir vismaz tikpat dramatisks kā Baltkrievijā. Vai varbūt mums to liedz darīt komerciāli apsvērumi?

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Šī rezolūcija ir turpinājums pašlaik notiekošajam, produktīvajam dialogam ar Minsku, un tā norāda uz Eiropas Parlamenta un tā pārstāvēto iedzīvotāju bažām par stāvokli cilvēktiesību jomā un notikumiem Baltkrievijā kopumā.

Baltkrievijas varas iestādes ir panākušas zināmu progresu, un tas ir slavējami, tomēr mēs ceram, ka tās uzsāks demokratizācijas procesu nevis vienkārši parādīs kādus kosmētiskus pagaidu uzlabojumus. Šī rezolūcija ir ne tikai pietiekami stingra, bet arī smalki niansēta, tādējādi paužot gan mūsu apmierinātību ar pirmo, gan bažas par otro manis minēto apstākli.

Pašreizējie notikumu šajā reģionā vēlreiz parāda, cik svarīga ir valdības darba pārredzamība un valdības demokrātiskā atbildība tās pārstāvēto pilsoņu priekšā. Pieņemtās demokrātiskās vērtības ir saistītas gan ar sabiedrības, gan ar tirgus, tajā skaitā arī enerģētikas tirgus, stabilitāti. Šī rezolūcija ir solis virzībā uz šo vērtību vēlreizēju apstiprināšanu.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. – (PL) Attiecības starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju ir atkarīgas no abām pusēm. Ja būs kopēja laba griba, tad dialogs būs iespējams, tāpat kā būs iespējama atbilstoša kaimiņattiecību politika un austrumu partnerība. Partnerību nevar būvēt uz aizliegumiem un pavēlēt, un tādēļ es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas neseno ierosmi uzlabot attiecības ar Baltkrieviju. Objektīvi vērtējot, mums ir jāatzīst, ka Baltkrievija ir daudz darījusi sapratnes veicināšanai. Kā piemērus var minēt kustības „Par brīvību” reģistrāciju, atļauju publicēt un izplatīt opozīcijas laikrakstus un gatavību pieņemt austrumu partnerības iniciatīvu. Eiropas Savienība sagaida vairāk. Tam,. Bez šaubām, ir labi iemesli. Taču labi iemesli ir arī daudz kam no tā, ko sagaida Baltkrievija.

Ir vajadzīga simetrija un partneru savstarpējā sapratne daudzās jomās. Piemēram, tā kā mēs aicinām Baltkrievijas varas iestādes pārstāt izbraukšanas vīzu izdošanu valsts pilsoņiem, it īpaši bērniem un studentiem, kāpēc Eiropas Savienība neko nedara, lai vienkāršotu un liberalizētu vīzu izdošanas procedūras Baltkrievijas pilsoņiem? Šīs problēmas ir īpaši svarīgas pierobežas reģionu iedzīvotājiem, kurus vieno gan kultūras, gan ģimenes saiknes.

Turklāt svarīgs ir ne tikai jautājums par kultūru un tautību, svarīga ir arī ekonomika un pārrobežu sadarbība. Arī šeit Komisija un Padome var darīt un tām ir jādara vairāk.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pašreizējie apstākļi un turpmākās attiecības ar Baltkrieviju ir izaicinājums Eiropas Savienības ārpolitikai. Daži Minskas žesti attaisno zināmu attiecību atjaunošanu. Taču ir skaidrs, ka pašreizējos apstākļos ievērojama nozīme šī procesa virzībā ir enerģētikas faktoram. Tas ir saprotams. Reālisms ir ārpolitikas daļa. Taču reālismu nevar, nedrīkst un nevajag šķirt no vērtībām un stratēģijas. Demokrātijas veicināšana Baltkrievijā ir gan vērtību, gan stratēģijas jautājums. Jaunās attiecību fāzes galvenajam jautājumam ir jābūt Eiropas interešu izpratnei vidējā un ilgā laikposmā. Pretējā gadījumā mēs radīsim turpmāko atkarību, kurā vērtības būs otrajā vietā aiz īstermiņa stratēģijām ar nelieliem panākumiem.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu paziņot, ka balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Savienības izturēšanos attiecībā pret Baltkrieviju.

Priecājos, ka Baltkrievijas ārlietu ministrs ir apstiprinājis šīs valsts nodomu iesaistīties austrumu partnerībā kopā ar citām Austrumeiropas valstīm. Taču Baltkrievijai ir stingrāk jāievēro starptautiskās drošības normas un prasības, būvējot jaunu kodolspēkstaciju, un jāievēro Konvencija par kodoldrošību.

Visbeidzot, mani skumdina tas, ka Baltkrievija joprojām ir vienīgā Eiropas valsts, kura saglabājusi nāvessodu. Ja tiks apsvērts jautājums par Eiropas Savienības turpmāko paplašināšanu, šis barbariskais soda veids ir jāatceļ.

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ES rezolūciju par Baltkrieviju, jo man šķiet, ka jebkura darbība, kas spēj ieviest lielāku demokrātiju kādā pasaules valstī, ir pozitīvs solis.

Baltkrievijas demokratizācijas process veicinās šīs valsts iedzīvotāju pilsoņtiesību un brīvību ievērošanu.

Šī rezolūcija ir apsveicama, jo es ceru, ka šis pasākums atvieglos Eiropas Savienības valstu iebraukšanas vīzu saņemšanu arvien lielākam skaitam Baltkrievijas iedzīvotāju, dodot viņiem iespēju uzzināt no mums pašiem par mūsu vērtībām un tradīcijām. Ceru, ka loti drīz Baltkrievijā nebūs arī politieslodzīto vai cilvēku, kuri atrodas mājas arestā.

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Britu Konservatīvās partijas kolēģi pilnībā atbalstām Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas iesaistīšanas nepieciešamību pakāpeniskajā ES un Baltkrievijas sakaru atjaunošanas procesā. Pašreizējais prezidents Lukašenko, kurš ir vietējais diktators un vada autoritāru režīmu, dod mājienus ES un distancējas no Maskavas, un mums šis process ir jāveicina, uzlabojot politiskās attiecības ar Minsku.

Mēs atbalstām arī aicinājumus Baltkrievijas valdībai saglabāt un ievērot cilvēktiesības, kuras ir ES un Baltkrievijas attiecību uzlabošanas procesa svarīga daļa.

Minēto iemeslu dēļ, kā arī lai uzsvērtu to, kādu nozīmi mēs piešķiram Baltkrievijas demokrātiskai nākotnei, mēs esam nolēmuši atbalstīt šo kopīgo rezolūciju. Mēs gribam skaidri pateikt arī to, ka attiecībā uz rezolūcijas 16. punktu – jautājumu par nāvessodu – tas ir Britu Konservatīvās partijas deputātu Eiropas Parlamentā sirdsapziņas jautājums.

- Rezolūcijas priekšlikums RC-B6-0022/2009 (Srebrenica)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

Srebrenica ir ievainojums, kas atstājis dziļu rētu Eiropas vēsturē. Izdzīvojušie joprojām atceras, kā laikā starp 1992. gada aprīli un 1993. gada aprīli tūkstošiem bēgļu, mēģinot paglābties no Bosnijas serbu iebrukumiem, slēpās pagrabos, garāžās un pat serbu pamestajās mājās; kā viņu vienīgā pārtika bija saknes; kā viņus bija apsēdušas blusas; kā, salstot 1992. gada garajā ziemā, viņi sildījās, dedzinot riepas un plastmasas pudeles; un kā badā vai salā mirušo cilvēku līķus ēda suņi. Vēl septiņpadsmit gadus pēc šī slaktiņa ir jāidentificē simtiem līķu.

Tāpēc es uzskatu, ka atceres diena nodrošinās to, ka mēs neaizmirsīsim, paudīs solidaritāti ar šī nejēdzīgā slaktiņa upuru ģimenēm un vēl noteiktākā veidā atjaunos mūsu politiku, kas vērsta uz mira, sociālā taisnīguma un brīvības Eiropu pārliecībā, ka cieņu pret vienlīdzību var panākt tikai tad, ja atzīst atšķirības.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Šī rezolūcija mums traģiski atgādina, ka „cilvēka necilvēcība pret cilvēku” nav beigusies pēc II Pasaules kara holokausta. Tā turpinājās Eiropā Srebrenicā un turpinās tagad Gazā!

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Es piekrītu Srebrenicas genocīda atceres dienas noteikšanai tieši tādēļ, ka ES un tās dalībvalstu iejaukšanās radīja neīstu drošības sajūtu, kuras rezultātā iedzīvotāji nevarēja savlaicīgi aizbēgt. Militāras iejaukšanās atbalstītājiem šī kritika nepatiks. Vakar vakarā priekšsēdētājs pārtrauca manu runu pusceļā, iespējams, tāpēc, ka viņu aizkaitināja tās saturs. Runas pēdējā daļa, kura bija tikko dzirdama, jo priekšsēdētājs rībināja āmuru, iederas šajā ziņojumā.

Srebrenica simbolizē arī optimistisku priekšstatu izgāšanos par humānu iejaukšanos un drošiem patvērumiem. Jau sākumā vajadzēja skaidri saprast, ka militāra klātbūtne var radīt tikai veltas ilūzijas. Šī klātbūtne pārvērta Srebrenicu par operatīvo bāzi cīņai pret serbu vidi, un iespēja, ka to aprīs šī pati vide, bija nenovēršama.

Ja Srebrenicā nebūtu atradusies holandiešu armija, nebūtu karastāvokļa, un serbiem nevajadzētu atriebties. Upuri nav tikai iemesls R. Mladić un R. Karadžić tiesāšanai, tie liek padomāt arī par neveiksmēm, ko cieta militārā iejaukšanās un visi mēģinājumi vienot etniski sadalīto Bosniju.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta kopīgā rezolūcija par Srebrenicu ir mēģinājums kropļot vēsturi un noslēpt vai novelt uz bijušās Dienvidslāvijas upuriem atbildību par amerikāņu un eiropiešu imperiālistu noziegumiem, valsts sadalīšanu un barbarisko karu, kuru NATO ar ES atbalstu sāka pret šo valsti.

Tajā pašā laikā tas ir mēģinājums uzlabot nicināmās, amerikāņu iedvesmotās Hāgas Speciālā tribunāla stāvokli, kura priekšā imperiālisti grib tiesāt savus upurus un kurš jau ir izmantots, lai fiziski iznīcinātu Dienvidslāvijas vadītāju Slobodan Milosevic.

Srebrenicas notikumu dēvēšana par lielāko pēckara noziegumu un priekšlikums atzīt to atceres dienu ES dalībvalstīs, kamēr pastāv nopietni jautājumi par to, kas tur īsti notika, ir rupja vēstures sagrozīšana, jo lielākais pēckara noziegums mūsdienu Eiropā ir Dienvidslāvijas cilvēku slepkavošana, ko veic amerikāņu un eiropiešu imperiālisti.

Grieķijas Komunistiskā partija atsakās atbalstīt šādas nepieņemamas rezolūcijas it īpaši laikā, kad mēs esam liecinieki tam, kā Izraēlas armija ik dienas nogalina bērnus un civiliedzīvotājus Palestīnā ar to pašu imperiālistu spēku palīdzību, kuri tagad izliekas neko neredzam, un Dienvidslāvijas iedzīvotājiem šajā rezolūcijā nebija nekādas nozīmes.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas tumšā vēsture, cilvēku spēja atklāt vissliktāko, kas viņos slēpjas, nav beigusies. Srebrenica un tās briesmīgā traģēdija ir ne tikai cilvēku šausmu visnesenākais piemērs. Tā ir atgādinājums, ja tāds vēl ir vajadzīgs, ka iznīcināšana ir iespējama vienmēr, ka cilvēka stāvoklis ir nepārtraukta cīņa par mieru un ka nekas, ko mēs iegūstam, nav mūžīgs. Taču atmiņa par šo slaktiņu, šīs traģēdijas atcere ir arī nodeva, ko ļaunums maksā labajam.

Mums, portugāļiem, kuri atrodas ģeogrāfiski un kulturāli tālu no vietām, kur risinājušies briesmīgākie notikumi 20. gadsimta Eiropā, un kuriem ir cita vēsture, ir vēl svarīgāk šos notikumus atcerēties. Ģeogrāfija un kultūra atšķir mūsu vēstures, taču tā neatšķir mūsu cilvēka stāvokli. Atmiņām par to, ko mēs būtu varējuši pieredzēt, ir jākļūst par mūsu mantojuma neatņemamu daļu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par rezolūciju, ar kuru 11. jūliju nosaka par Srebrenicas slaktiņa upuru piemiņas dienu.

1995. gada traģiskais jūlijs, kad serbu karaspēks Ratko Mladić vadībā noslepkavoja vairāk nekā 8 000 bosniešu, joprojām ir dzīvs mūsu sirdīs. Labākais veids, kā godināt bijušās Dienvidslāvijas kara nežēlības upurus, ir pasludināt piemiņas dienu šo notikumu atcerei.

Ir vajadzīgi turpmākie centieni un upuri, lai nodrošinātu šā genocīda vaininieku stāšanos tiesas priekšā (svarīgākais no tiem ir ģenerālis Ratko Mladić), aizstāvot šajos gados bojā gājušo nevainīgo upuru tēvus, mātes, bērnus, māsas un brāļus, un aizstāvot arī to Eiropu, kura grib dzīvot brīvībā.