Priekšsēdētājs. - Darba kārtības nākamais punkts ir seši rezolūcijas priekšlikumi par preses brīvību Kenijā.⁽¹⁾

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Preses brīvība ir sinonīms vārda brīvībai un demokrātijai. Tā, bez šaubām, netiek nevainojami piemērota mūsu sabiedrībā, kurā plašsaziņas līdzekļu magnātu, valdības un politisko partiju iejaukšanās ne tikai nav nekas neparasts, bet ir pat diezgan pamanāma dažās rietumvalstīs, to skaitā arī ASV un dažās ES dalībvalstīs. Taču vismaz tiesību aktos mūsu sabiedrības plašsaziņas līdzekļiem ir piešķirta teorētiska likuma aizsardzība, kas tiem vajadzīga iespējami pilnvērtīgai darbībai.

Tādēļ mēs ļoti lūdzam nepiekrist Kenijas valdībai, kura īsteno tiesiskus pasākumus, kurus valsts var izmantot preses iespējamai apspiešanai un vajāšanai. Mēs aicinām Kenijas varas iestādes pārvērtēt nostāju šajā jautājumā un piešķirt plašsaziņas līdzekļiem tiesisku brīvību, lai tie vismaz mēģinātu strādāt cik vien iespējams demokrātiski. Kenijas valdībai ir jāsaprot un jāpieņem tas, ka preses aizsardzība ir ļoti svarīga šīs valsts virzībai uz iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu. Mēs ceram un ticam, ka lūgumu, kuru esam izteikuši šajā rezolūcijā, uzskatīs nevis par iejaukšanos, bet par draudzīgu padomu Kenijas valdībai, un ka šis lūgums tiks nopietni apsvērts un valdība parādīs lielāku viedumu, pārdomājot līdz šim izdarīto.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. − (PL) Priekšsēdētāja kungs! Keniju ilgu laiku ir mocījusi smaga politiskā krīze. Pašreizējais prezidents Kibaki kungs īsteno pasākumus, kas nepārprotami vērsti uz vārda un preses brīvības ierobežošanu. 2009. gada 2. janvārī viņš pārkāpa Cilvēktiesību deklarācijas un Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartas noteikumus, apstiprinot grozījumus 1998. gada Kenijas Informācijas aktā, ar ko piešķir jaunas tiesības valsts varas iestādēm, tostarp arī tiesības demontēt raidīšanas un saziņas iekārtas un kontrolēt un mainīt plašsaziņas līdzekļu publikāciju saturu. Starptautiskā sabiedrība vienprātīgi paziņoja, ka tas ir vēl viens soli virzībā uz Kenijas plašsaziņas līdzekļu cenzūru.

Turklāt, neraugoties uz iepriekšējo apņemšanos, kas izriet no parakstītajiem nolīgumiem par Kenijas lielās koalīcijas valdības izveidi, prezidents neapspriedās ar premjerministru ne par šo lēmumu, ne par jebkuriem turpmākajiem lēmumiem. Tas saasināja jau vairāk nekā gadu ilgušo krīzi Kenijā, kura prasījusi aptuveni 1 000 upuru un atstājusi bez pajumtes 350 000 cilvēku. Eiropas Savienība nevar neiejaukties, ja tiek demonstratīvi pārkāptas pamatbrīvības.

Mums ir atzinīgi jāvērtē Kenijas prezidenta solījumi, ka grozījumi tiks pārskatīti un šajā jautājumā notiks apspriedes ar visiem politiskajiem spēkiem, lai piešķirtu šiem grozījumiem jaunu demokrātisku kvalitāti un nodrošinātu tiem Kenijas sabiedrības vispārēju atbalstu. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta šie pasākumi un tie rūpīgi jāpārrauga, veicinot plurālismu pilsoniskas sabiedrības veidošanas procesā. Tajā pašā laikā Kenijas varas iestādēm ir jārīkojas stingrāk, lai stāvoklis valstī normalizētos, un viens no šādiem pasākumiem ir īpašas komitejas izveide, kuras sastāvā ir vietējie un starptautiskie eksperti, lai sodītu tos, kuri pagājušajā gadā izraisīja vardarbību un krīzi. Ir izredzes, ka šie pasākumi stabilizēs stāvokli valstī un novērsīs humanitāro katastrofu, kura nenovēršami draud šai Austrumāfrikas valstij ar desmit miljoniem iedzīvotāju.

  Colm Burke, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Es ar nožēlu uztveru to, ka prezidents M. Kibaki ir parakstījis Kenijas Informācijas likumu (ar grozījumiem). Ar šo likumu tiek pārkāptas vārda brīvības un preses brīvības tiesības, kādas paredzētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citās starptautiskajās konvencijās, ko Kenijas valdība ir parakstījusi un ratificējusi, tostarp Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartā.

Šis likums dod informācijas ministram ievērojamas pilnvaras likt iebrukt raidorganizāciju telpās, ja tiek uzskatīts, ka šīs raidorganizācijas apdraud valsts drošību, un demontēt raidīšanas iekārtas. Likums dod valstij tiesības noteikt gan pārraižu, gan elektroniski un drukātā veidā izplatāmās informācijas saturu. Tomēr es atzinīgi vērtēju prezidenta M. Kibaki nesen apliecināto gatavību pārskatīt tiesību aktus plašsaziņas līdzekļu jomā un ņemt vērā plašsaziņas līdzekļu pārstāvju ierosinājumus.

Vārda brīvība ir cilvēka pamattiesības, ko apliecina Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pants. Es aicinu Kenijas valdību rosināt visu ieinteresēto pušu konsultācijas, lai vienotos par plašsaziņas nozarei vispiemērotāko regulējumu, kas neapdraudētu preses brīvību un Vispārējā cilvētiesību deklarācijā noteiktās tiesības.

Visbeidzot es vēlētos uzsvērt nepieciešamību mainīt nesodāmības gaisotni Kenijā, lai varētu saukt pie atbildības tos, kuri vainojami pirms gada notikušajā pēcvēlēšanu laika vardarbībā. Es aicinu izveidot vietējo un starptautisko juridisko ekspertu neatkarīgu komisiju, lai izmeklētu notikušo un sauktu pie atbildības vainīgos tajā vardarbībāa, kas sekoja apšaubāmajām prezidenta vēlēšanām 2007. gada decembrī.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Kenijai ir vardarbīga pagātne. Pēc Otrā pasaules kara, kad Eiropa pamazām nāca pie atziņas par Āfrikas valstu neatkarības varbūtējo nenovēršamību, jautājums par Keniju pavisam noteikti tika izslēgts tāpat kā par valsti, kuru mēs pazīstam kā Zimbabvi. Koloniālās valdības apgalvoja, ka tur ir pārāk daudz kolonistu un pārāk daudz ārvalstu ekonomisko interešu, lai tās varētu atstāt dominējošās melnās iedzīvotāju masas rokās.

Atšķirībā no citām Āfrikas valstīm Kenija ieguva neatkarību nevis mierīgā ceļā, bet gan pēc ilgām un vardarbīgām neatkarības kustības Mau Mau cīņām. Šī nepieciešamība pēc vardarbīgas cīņas ir likusi pamatu ieilgušai vardarbībai un bailēm. Lielākā daļa uzvarētāju ir vienas galvenās cilts – Kikuyu – locekļi. Citas iedzīvotāju grupas vienmēr ir turētas opozīcijā, ja vajadzīgs, ar viltotu vēlēšanu rezultātu palīdzību. Pēdējās prezidenta vēlēšanas vēlreiz pierādīja, ka Kikuyu ciltij nepiederīgs cilvēks nevar kļūt par prezidentu pat tad, ja par viņu balso vēlētāju vairākums.

Pateicoties kompromisam, opozīcijas kandidāts tagad ir premjerministrs, un iekšējais miers valstī, šķiet, ir atjaunots. Tomēr ja vienu no abām minētajām Āfrikas valstīm, kurās tika falsificēti prezidenta vēlēšanu rezultāti – Zimbabvi, – uzskata par valsti ar sliktu kompromisu, tad Keniju slavē par labu kompromisu. Gadiem ilgi Rietumeiropa un Amerika uzskatīja Keniju par galveno veiksmes stāstu. Tā bija valsts, kurā valda nosacīta labklājība, brīvība starptautiskai uzņēmējdarbībai, draudzība ar rietumiem un rūpes par tūristiem. Tagad Kenija ir zaudējusi šo veiksmes stāsta tēlu. Pārtikas trūkums un jaunais likums par presi ir veicinājuši spriedzes atjaunošanos. Šis pārtikas trūkums ir daļēji saistīts ar to, ka apmaiņai pret ostas būvi prezidents ir iznomājis 40 000 hektāru lauksaimniecības zemes pārtikas piegādēm naftas valstij Katarai.

Likums par presi, šķiet, ir svira, ko izmanto prezidents, lai ierobežotu koalīcijas valdības pilnvaras un likvidētu bīstamus pretiniekus. Vēl vairāk šokē tas, ka šo jauno likumu izsludināja, neapspriežoties ar premjerministru. Koalīcijas kompromiss starp prezidentu un premjerministru ir apdraudēts, ja prezidentam tiek piešķirtas tiesības neņemt vērā premjerministru, ierobežot valdības nozīmi un aizsargāt sevi pret preses kritiku.

  Charles Tannock, on behalf of the PPE-DE Group. – Priekšsēdētāja kungs! Līdz pagājušā gada vardarbībai Keniju uzskatīja par vienu no morāli stabilākajām Āfrikas valstīm, kurā bija nosacīti brīvas un spēcīgas preses tradīcijas.

Prezidentam M. Kibaki ir jāsaprot, ka politiskā stabilitāte un brīva prese savstarpēji atbalsts viena otru. Ierosinātais vārda brīvības ierobežojums nepiederas valstij, kuras līderis ir nācis pie varas, solot jaunu atklātības un pārredzamības laikmetu. Diemžēl šķiet, ka daudzi no Kenijas vadošajiem politiķiem vēl nav uzaudzējuši pietiekami biezu ādu, lai paciestu brīvas preses un demokrātijas nenovēršamos dzēlienus. Ceru, ka prezidents M. Kibaki pieņems mūsu ieteikumu un mainīs domas. Tas dotu mums pārliecību par Kenijas pasludināto uzticību brīvai sabiedrībai un koalīcijas valdībai, kurā pastāv varas dalīšana. Tas nostiprinātu arī Kenijas pretenzijas uz morālu autoritāti nestabilā reģionā.

Es atzinīgi vērtēju arī prezidenta solījumu tagad pārskatīt šo likumu un vairāk apspriesties ar plašsaziņas līdzekļiem. Tā kā premjerministrs Raila Odinga un viņa partija „Oranžā demokrātiskā kustība” asi protestē pret šo tiesību aktu, valdības stabilitātei ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas nekļūtu par vēl vienu sprādzienbīstamu un domstarpības izraisošu politisku jautājumu.

  Catherine Stihler, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos par iespēju runāt par šo kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par preses brīvību Kenijā. Tāpat kā daudzi citi pirms gada es jutos izbiedēta un vīlusies, kad pēc Kenijas prezidenta vēlēšanām, kuru laikā tika pieļautas daudzas kļūdas, ielu demonstrācijas pārauga nemieros un etniskās sadursmēs, kas izplatījās visā valstī, nogalinot vairāk nekā tūkstoš cilvēku un vēl 350 000 ļaužu atstājot bez pajumtes. Ir jāsauc pie atbildības tie, kuri vainojami pirms gada notikušajā pēcvēlēšanu laika vardarbībā, un tagad Kenijai ir ārkārtīgi svarīgs samierināšanās un iecietības periods.

Saistībā ar minētajiem notikumiem ļoti apbēdina ziņa, ka piektdien, 2009. gada 2. janvārī Kenijas prezidents M. Kibaki parakstīja 2008. gada Kenijas Informācijas likumu (ar grozījumiem), ar kuru groza 1998. gada Kenijas Informācijas aktu. Šis likums met izaicinājumu preses brīvībai un ignorē Kenijas valdības parakstītās starptautiskās konvencijas. Divi likuma panti efektīvi ievieš valdības īstenotu tiešu plašsaziņas līdzekļu cenzūru. 88. pants dod informācijas ministram ievērojamas pilnvaras likt iebrukt raidorganizāciju telpās, ja tiek uzskatīts, ka šīs raidorganizācijas rada valsts drošības apdraudējumu, un demontēt raidīšanas iekārtas. 46. pants dod valstij tiesības noteikt gan pārraižu, gan elektroniski un drukātā veidā izplatāmās informācijas saturu. Kenijas žurnālisti, premjerministrs R. Odinga un Oranžā demokrātiskā kustības protestēja pret šo likumu, un tā pieņemšana atklāja nopietnu apspriežu trūkumu pašreizējā un lielajā koalīcijā. Es izsaku nožēlu par šī likuma pieņemšanu un aicinu ņemt vērā ļoti, ļoti daudzās izteiktās šaubas, pārskatot ikvienu tiesību aktu plašsaziņas līdzekļu jomā.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es kā „Solidaritātes” biedre un cilvēks, kurš piedzīvojis kara stāvokli Polijā, zinu, ka vārda brīvība ir demokrātijas dzīvības spēks. Kenijas valdība parakstīja un ratificēja Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citas starptautiskās konvencijas, tajā skaitā arī Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu. Šajās konvencijās ir iekļauta vārda brīvība.

Tagad Austrumāfrikas žurnālistu savienība mums ziņo, ka Kenijas valdība grasās ieviest cenzūru. Ceru, ka prezidents M. Kibaki atturēsies no jebkādiem tiesību aktu grozījumiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, kas varētu ierobežot vārda brīvību. Es aicinu Kenijas varas iestādes atteikties no visām iecerēm par cenzūras ieviešanu, lai panāktu vienprātību preses brīvības un sabiedriskās saziņas jomas brīvības veicināšanai. Ceru, ka Kenijā ievēros reliģisko un etnisko minoritāšu tiesības. Ar vēlēšanām saistītajos protestos pirms gada gāja bojā vairāk nekā tūkstoš cilvēku, un 350 000 cilvēku pameta savas mājas. Es ceru, ka tie, kuri ir atbildīgi par šiem notikumiem, saņems taisnīgu sodu.

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pat tad, ja tas, ka daži Kenijas privātie plašsaziņas līdzekļi veicināja kūdīšanu uz nemieriem pēc emocionālās vēlēšanu kampaņas, tas neattaisno vārda brīvības ierobežojumus.

Uzbrukums Kenijas preses brīvībai ir saistīts arī ar parlamentārās demokrātijas pamatprincipu pārkāpumiem. Der uzsvērt, ka jauno tiesību aktu pieņēma 25 no 220 parlamenta deputātiem. Tā ir absolūti neiedomājama situācija. Vēl ļaunāk ir tas, ka līdz šim Kenija lepojās ar vienu no visattīstītākajiem un daudzveidīgākajiem preses tīkliem visā Āfrikā. Kad stāsies spēkā jaunais tiesību akts, situācija mainīsies, jo speciālajiem dienestiem būs tiesības iejaukties plašsaziņas līdzekļu darbā, slēgt redakcijas un kontrolēt drukāto vai izrunāto vārdu. Plašsaziņas jomas brīvības ierobežošana valsts drošības vārdā var izraisīt tieši pretēju rezultātu tam, kas bija iecerēts.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - (LT) Kāpēc mūs satrauc preses brīvība Kenijā? Kāpēc Eiropas Parlaments steidzas apspriest šo jautājumu kā cilvēktiesību pārkāpumu?

Pirmkārt, tāpēc, ka vārda brīvība ir cilvēka pamattiesības, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību hartas 19. pantā, kurai pievienojusies arī Kenija. Tādēļ Kenijai tāpat kā citām valstīm ne tikai ir jārīkojas šīs hartas garā, bet arī tā burtiski jāievēro.

Demonstrācijas, kuras gandrīz pirms gada notika Kenijā pēc prezidentā vēlēšanām un pārauga nemieros un etniskās sadursmēs, kuru rezultātā vairāk nekā 1000 cilvēku zaudēja dzīvību un desmitiem tūkstošu iedzīvotāju palika bez pajumtes, ir visspēcīgākais arguments, lai nepieļautu šādu notikumu atkārtošanos. Tādēļ Kenijas valdībai un prezidentam ir jārīkojas kopā un jāgodā pienākums ievērot preses, vārda un pulcēšanās brīvību. Turklāt – un tas ir īpaši svarīgi – viņiem ir jāapkaro nesodāmība un jāsauc pie atbildības tie, kuri ir atbildīgi par pagājušajā gadā notikušajiem nemieriem.

  Marios Matsakis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Kamēr mēs apspriežam preses brīvību trešās valstīs, es izmantošu iespēju informēt Parlamentu par plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem no Gazas sektora, ka ANO birojus, kurus šodien bombardēja Izraēlas spēki, ir pārņēmušas liesmas un ir pilnīgi iznīcināta visa šajos birojos uzglabātā ANO humānā palīdzība, kuras lielu daļu sūtījusi ES. Tāds pats liktenis piemeklējis Reuters un citu starptautisko informācijas aģentūru birojus Gazā. Es gribu norādīt, ka pievienojos ANO ģenerālsekretāram Ban Ki-moon, kuru, kā ziņo, ir pilnībā satriekusi Izraēlas varas iestāžu rīcība.

  Priekšsēdētājs. – Matsakis kungs! Paldies par šo paziņojumu, taču teorētiski es nevaru to pieņemt, jo noteikumi prasa, lai tad, kad jūs lūdzat vārdu, uztverot manu skatienu, jums ir jārunā par apspriežamo jautājumu, kas, es gribētu atgādināt, ir preses brīvība Kenijā, kaut gan visi atzīst, ka jūsu minētie notikumi ir tiešām dramatiski.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlamenta rezolūcija par preses brīvību Kenijā izvirza svarīgu jautājumu. Diktatūra sākas ar preses un informācijas brīvības, kā arī pilsoņu tiesību ierobežojumiem. Ceru, ka reakcija starptautiskā un valsts līmenī apturēs šo procesu. Domāju, ka prezidents M. Kibaki un premjerministrs R. Odinga atbilstīgi rīkosies. Šī rezolūcija, kuru es atbalstu, bez šaubām, veicinās demokratizācijas procesu Kenijā.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kad Polijā un citās valstīs pie varas bija komunisti, viens no krimināllikuma pantiem noteica, ka ir jāsoda ikviens, kurš izplata informāciju, kas var izraisīt nekārtības sabiedrībā. Šāda veida noteikums bija ārkārtīgi noderīgs kā rīkste ne tikai atsevišķu personu, bet pirmkārt un galvenokārt preses pēršanai. Tagad mēs vērojam līdzīgus nodomus, kas slēpti aiz Kenijas likumdošanas centieniem. Apgalvojot vai draudot neviens nevar teikt, ka prese ir jāapklusina, jo tā var izraisīt nemierus valstī. Tas nav attaisnojums vai izskaidrojums šāda veida cenzūrai. Preses uzdevums ir informēt cilvēkus, un tas ir īsts demokrātijas stūrakmens.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sākumā es vēlētos uzsvērt, ka vārda brīvība, tajā skaitā arī televīzijā un radio, ir viens no ES sabiedrības balstiem. Šī brīvība ir viena no Eiropas galvenajām vērtībām, un to nevar apšaubīt.

Informācijas likumā, kas izsludināts Kenijā 2009. gada 2. janvārī, ir daži punkti, kuri, mūsuprāt, var skart plašsaziņas līdzekļu brīvību. Tādēļ mēs nesen ar apmierinājumu pieņēmām prezidenta M. Kibaki 7. janvāra lēmumu pārskatīt dažus no šā likuma apstrīdētajiem pantiem. Esam iepriecināti, ka Kibaki kungs ir pilnvarojis informācijas un komunikācijas ministru un ģenerālprokuroru tikties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai ierosinātu likuma grozījumus, kas novērsīs šīs bažas.

Vārda un preses brīvība ir daļa no sabiedrisko lietu pārvaldības šā jēdziena visplašākajā nozīmē, pati par sevi tā ir ES attīstības stratēģijas centrs. Atklāti runājot, es uzskatu, ka brīva un atbildīga prese ir svarīgs priekšnoteikums valsts demokrātijai un tiesiskumam, kas ir ilgtspējīgas attīstības neatņemamas daļas. Tikai plašsaziņas līdzekļu un Kenijas valdības dialogs spēs radīt vispārēju sapratni un savstarpēju cieņu. Tādēļ Eiropas Komisija ar interesi gaida daudzās iesaistīto pušu tikšanās, kas notiks Kenijā, un cer, ka šīs puses pieņems atbilstīgus ieteikumus par plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu priekšlikumiem.

Attiecībā uz vardarbību pēc vēlēšanām Komisija atzinīgi vērtē vardarbības izmeklēšanas komisijas ziņojumu (P. Waki ziņojums). Komisija atbalsta Kenijas valdības apņemšanos īstenot ziņojuma ieteikumus, tajā skaitā arī par īpaša tribunāla izveidi, lai sauktu pie atbildības tos, kuri izraisīja vardarbību.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks tūlīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) 2009. gada sākumā Kenijas demokrātija piedzīvoja triecienu pret preses brīvību. Prezidents Mwai Kibaki parakstīja likumu (kaut gan pēc tam viņš mainīja domas), ar kuru piešķir Kenijas varas iestādēm tiesības iebrukt redakcijās, noklausīties žurnālistu tālruņu sarunas un kontrolēt raidījumus „valsts drošības” dēļ. It kā ar šo ļaunprātību vēl nepietiktu, likums nosaka arī lielus naudassodus un apcietinājuma noteikumus žurnālistiem, kuri atzīti par vainīgiem „pret valdību vērstā” darbībā. Kaut gan prezidents M. Kibaki pēc nedēļas deva rīkojumu grozīt šos noteikumus, mēs nezinām, kādi „grozījumi” ir iecerēti.

Šā likuma sākotnējais variants atgādina diktatūras melnās dienas, kad Kenijas prese bija nospiesta uz ceļiem. Pašlaik Kenijā valda demokrātija, un esmu cieši pārliecināts, ka neviens, arī prezidents M. Kibaki, negrib atgriezties tajos laikos. Uzbrukums preses brīvībai ir uzbrukums demokrātijai. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina spiediens uz Kenijas varas iestādēm, lai tās atbildīgi izturētos pret pilsoniskajām brīvībām un it īpaši pret preses brīvību.

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – (ET) Dāmas un kungi! Kenijas rīcība ir pretrunā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu. Nav ievēroti tādi demokrātijas pamatprincipi kā vārda un preses brīvība. Brīvā prese ir nopietni apdraudēta.

Informācijas likuma grozījumos bija iekļauta valsts kontrole un cenzūra. Rezidenta M. Kibaki nepārdomātās rīcības dēļ tās tagad ir kļuvušas par likumu.

Nav dzirdēts, ka valdībai būtu jādod tiesības rīkot iebrukumus laikrakstu un raidorganizāciju redakcijās un pārbaudīt, ko un kā tās raida. Tā ne tuvu nav demokrātiska sabiedrība.

Ir svarīgi grozīt pašreizējos likuma noteikumus. Presi iespējams reglamentēt, neapdraudot runas un preses brīvību. Tas ir jādara pēc iespējas ātrāk.