Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2516(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0066/2009

Debates :

PV 03/02/2009 - 11
CRE 03/02/2009 - 11

Balsojumi :

PV 04/02/2009 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0045

Debates
Otrdiena, 2009. gada 3. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11. Gvantanamo ieslodzīto pārmitināšana - Iespējamā CIP veiktā Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Gvantanamo ieslodzīto atpakaļnosūtīšanu un pārmitināšanu, un iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka Gvantanamo jautājums ir sagādājis lielas raizes Parlamentam. Esmu pārliecināts arī par to, ka šis Parlaments ar dažādajām kopš 2002. gada pieņemtajām rezolūcijām ir neatlaidīgi paudis savu nostāju šajā problēmā. Tādēļ uzskatu, ka jūs, tāpat kā Padome, esat apsveikuši prezidenta B. Obama lēmumu gada laikā slēgt Gvantanamo. Prezidentūra pauda savu attieksmi paziņojumā drīz pēc tam, kad prezidents B. Obama parakstīja prezidenta rīkojumu. Ministri vienbalsīgi apsveica šo lēmumu pēdējā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē, kā jūs varbūt zināt.

Prezidents B. Obama ir paziņojis arī par savu lēmumu pārtraukt kara tribunālu tiesas procesus, no jauna apstiprināt Ženēvas konvenciju, izbeigt slepeno nometņu programmu un izbeigt uzlabotās nopratināšanas. Šie apsveicamie pasākumi ļaus mums vēl vairāk stiprināt transatlantisko sadarbību cīņā pret terorismu.

Lēmums slēgt Gvantanamo, protams, vispirms ir Amerikas Savienoto Valstu atbildība. Tomēr, ņemot vērā mūsu kopējo interesi cīņā ar terorismu, cilvēktiesību atbalstīšanā un tiesiskumu, pagājušās nedēļas Padomes sanāksmē ministri sprieda par veidiem, kā dalībvalstis varētu piedāvāt praktisku palīdzību ASV, un jo īpaši par to, vai tās varētu uzņemt bijušos ieslodzītos.

Prezidenta rīkojumā slēgt Gvantanamo prezidents B. Obama pavēlējis pārskatīt visu apcietināto statusu. Tas tagad tiek īstenots. Ieslodzīto pārmitināšana attieksies uz tiem, kas šīs pārskatīšanas rezultātā tiks atbrīvoti. Jautājums par to, vai dalībvalstis varētu uzņemt bijušos ieslodzītos, ir valsts lēmums. Tomēr pagājušajā nedēļā tika nolemts, ka būtu vēlama kopēja politiska atbilde un ka tiks pētītas koordinētas Eiropas rīcības iespējas.

Šis temats raisa veselu rindu politisku, juridisku un drošības jautājumu, kuriem nepieciešama izpēte un konsultācijas, un tie prasīs arī dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru iesaistīšanos. Šis process ir tikko sācies un Padome atgriezīsies pie tā, kad daži no šiem jautājumiem būs dziļāk noskaidroti. Tas ir nepārtraukta darba temats, un Eiropas Savienības Politiskā un militārā komiteja (COPS) to, piemēram, apspriež šodien.

Es pilnībā saprotu pastāvīgo interesi Parlamentā, kas atspoguļojas rezolūcijas projektā, kas sagatavots šajā sesijā un kuru esmu lasījis. Vēlos apgalvot jums, ka prezidentūra pievērsīs lielu uzmanību šim jautājumam un sniegs jums pilnīgu informāciju par turpmāko diskusiju iznākumiem Padomē, kā arī par jebkuru citu notikumu attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es sirsnīgi sveicu A. Vondra kungu un ar prieku pievienojos viņa teiktajam, jo ir acīmredzams, ka Komisijai cieši jāsadarbojas ar prezidentūru šajā sarežģītajā jautājumā.

Es vēlos paust atbalstu arī B. Ferrero-Waldner, kura diemžēl šovakar nevar būt šeit. Tādēļ es runāšu viņas un savā vārdā.

Komisija ir labvēlīgi uzņēmusi prezidenta B. Obama iniciatīvas kopš viņa inaugurācijas. Ir visi priekšnosacījumi, lai atjaunotu ASV/Eiropas attiecības, un Komisija pieliks visas pūles, lai atdzīvinātu šo partnerību.

Visuzskatāmākais ASV virziena maiņas piemērs ir nodoms aplūkot cilvēktiesību jautājumus saistībā ar izturēšanos pret aizdomās turamajiem teroristiem. Mēs, protams, apsveicam prezidenta B. Obama steigu slēgt Gvantanamo internēto nometni, tiekties uz islāmisko pasauli un apliecināt Amerikas Savienoto Valstu saistības pret Tuvo Austrumu miera procesu.

Mēs ar gandarījumu atzīmējam arī citas vienlīdz svarīgas 22. janvārī parakstīto rīkojumu iezīmes, proti, CIP slepeno cietumu slēgšanu, pilnīgu spīdzināšanas, nežēlības, necilvēcības un pazemojošas izturēšanās aizliegumu un kara tribunālu tiesu procesu pārtraukšanu.

Eiropas Savienība uztur aktīvu politisko dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kurā mēs, protams, piešķiram prioritāti cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē. Mēs esam arī aktīvi ASV partneri cīņā pret teroristu draudiem, bet vienmēr saskaņā ar mūsu cilvēktiesību saistībām.

Cietumnieku ieslodzīšana Gvantanamo bez tiesas vairāku gadu garumā ir bijis trumpis teroristu grupu rokās, kuri mēģina radikalizēties un vervēt jaunus locekļus. Eiropas Savienība jau ir izrādījusi pretestību Gvantanamo. Jūsu Parlaments, Eiropas Parlaments ir neatlaidīgi aicinājis to slēgt, jo cīņa pret terorismu jāveic saskaņā ar starptautiskajiem likumiem. Cīņā pret terorismu ir svarīgi respektēt cilvēktiesības ne tikai kā principa jautājumu, bet arī lai pretotos radikalizācijai visā pasaulē. Mēs uzskatām, ka tiesības, ko starptautiskie tiesību akti piešķir visām aizturētajām personām, ir jāievēro. Izņemot bruņota konflikta gadījumu, indivīdus nedrīkst patvaļīgi paturēt apcietinājumā un viņiem jābūt tiesībām uz godīgu, likumīgu tiesu. Mēs esam izvirzījuši šos jautājumus politiskajā dialogā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Eiropas Parlamentam ir bijusi svarīga loma informētības veicināšanā par šo jautājumu.

Es piebildīšu, atkārtojot A. Vondra teikto, ka Amerikas iestādēm jāpārskata katra Gvantanamo ieslodzītā lieta. Darba grupa, kuru vada ģenerālprokurors un kurā ietilpst ASV valsts sekretāri aizsardzības un tēvzemes drošības jautājumos un augsta līmeņa amatpersonas, ir tikko uzsākusi darbu.

Prezidents B. Obama ir paziņojis, ka tiks pielikti jauni diplomātiski centieni, lai rastu risinājumu Gvantanamo problēmai.

Pēdējā ārlietu ministru padomē 26. janvārī, par ko būtu ziņojusi B. Ferrero-Waldner, bija īsa diskusija par Gvantanamo. Vairākas dalībvalstis izteica vēlmi veidot kopēju pamatu saskaņotai Eiropas Savienības pieejai, lai gan pirmām kārtām, A. Vondra, dalībvalstu ziņā ir pieņemt individuālus lēmumus par reakciju uz jebkādiem Amerikas Savienoto Valstu lūgumiem.

Ciešā sadarbībā ar Padomes sekretariātu mēs esam ierosinājuši šos jautājumus pētīt dziļāk. Mēs pētām jautājumus par to, kā trešās valstis varētu uzņemt bijušos ieslodzītos. Pat ja atbrīvotajiem ieslodzītajiem principā vajadzētu atgriezties viņu izcelsmes zemēs, daži no tiem, kurus atbrīvos pēc lietu pārskatīšanas, nevarēs atgriezties savās dzimtenēs bailēs no vajāšanas, spīdzināšanas vai sliktas izturēšanās.

Kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm mēs vēlamies uzmanīgi izpētīt, ko Eiropas Savienība varētu darīt, lai nogādātu šos cilvēkus drošā vietā. Tomēr šie īpašie gadījumi rosinās jūtīgus, sarežģītus jautājumus, kuri iepriekš jāapsver. Princips paliks nemainīgs: mums jādara viss nepieciešamais, lai garantētu pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu. Visos gadījumos mēs vēlamies pozitīvi un konstruktīvi izturēties pret jauno ASV administrāciju. Tajā pašā laikā mums jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības nostājas atbilstību visām mūsu saistībām pret cilvēktiesībām un mūsu tiesību aktiem.

Šī pieeja nebūs ne viegla, ne ātra. Mēs saskarsimies ar sarežģītiem jautājumiem, kas prasīs dalībvalstu rīcības koordināciju, lai nonāktu pie saskaņotas Eiropas Savienības reakcijas. Mēs darīsim visu iespējamo, lai veicinātu debates par to, kādi praktiski pasākumi jāveic Kopienas līmenī.

Šobrīd ASV nav izteikusi oficiālu pieprasījumu. B. Ferrero-Waldner ir vairākkārt uzsvērusi, ka ir nepieciešama pozitīva sadarbība. Mums jāstrādā kopā ar dalībvalstīm, lai tā veidotos.

Nākamajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 26. februārī mēs aicināsim dalībvalstis uz saskaņotu pieeju, un mēs varētu pielietot arī risinājuma precedentu, kas tika izmantots, kad palestīniešus nogādāja Eiropā pēc notikumiem Kristus dzimšanas baznīcā 2002. gadā.

Protams, ka Komisija vēlas palīdzēt tām dalībvalstīm, kas izvēlēsies uzņemt bijušos Gvantanamo ieslodzītos savā teritorijā. Tomēr šo dalībvalstu ziņā ir noteikt statusu bijušajiem ieslodzītajiem, kuri ir arī trešo valstu pilsoņi un kurus potenciāli varētu pārvest uz viņu teritoriju.

Katrs gadījums tiks izskatīts individuāli, ņemot vērā katra indivīda situāciju, humanitāros apsvērumus un ietekmi uz drošību. Lēmums uzņemt un piešķirt statusu galu galā ir katras dalībvalsts kompetencē. Tomēr šai pieejai, cik iespējams, ir jābūt kopējā pamata daļai.

Priekšsēdētāja kungs, to es vēlējos pateikt savā un B.Ferrero-Waldner vārdā. Vai man tagad vajadzētu sniegt paziņojumu par gūstekņu pārvadāšanu un nelegālu turēšanu apcietinājumā Eiropas teritorijā? Tad es turpināšu un sniegšu paziņojumu, kurš, lai gan ir ļoti īss, tomēr atbildēs uz daudziem Parlamenta jautājumiem.

Tas ir par CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus. Komisijas nostāja no paša sākuma apsver trīs idejas: pirmkārt, karš pret terorismu jāveic, pilnībā respektējot pamattiesības, otrkārt, lai kāda būtu patiesība, tā jānoskaidro; treškārt un man vissvarīgāk, šāda rīcība ir jānovērš nākotnē.

Komisija ir atkārtoti paudusi viedokli, ka pasākumi, kurus apzīmē kā ārkārtas pārvietošanu un slepena turēšana apcietinājumā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Pamattiesību hartas garantēto pamattiesību pārkāpums.

Komisija ir arī paziņojusi, ka iesaistītajām dalībvalstīm ir svarīgi veikt visaptverošu, neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai noskaidrotu patiesību, lai kāda tā būtu. Tas ir pozitīvs pienākums, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas. Jāpiebilst, ka izmeklēšanas ir sākušās vairākās dalībvalstīs.

Komisija ir vairākas reizes rakstījusi Polijas iestādēm par aizdomām par iespējamo nelegālo turēšanu apcietinājumā Polijā. Tā kā man ir uzticēta atbildība par „tiesiskuma, brīvības un drošības” jautājumiem, es rakstīju Polijas iestādēm 2008. gada 28. maijā, lai uzsvērtu atbilstīgas izmeklēšanas veikšanas nozīmīgumu.

Atbildot uz šo vēstuli 2008. gada augustā ģenerālprokurora palīgs informēja mani, ka ir sākusies kriminālizmeklēšana un ka viņš informēs mani par tās rezultātiem. Uzskatu, ka tas ir ievērojams panākums.

Esmu vērsies arī pie Rumānijas jautājumā par nelegālo turēšanu apcietinājumā. 2008. gada jūnijā Rumānijas premjerministrs atsūtīja man Rumānijas senāta izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Turpinot kontaktus, Rumānijas iestādes nolēma veikt tālāku izmeklēšanu, lai pārbaudītu informāciju, kas ietverta Eiropas Padomes izvēlētā referenta D. Marty otrajā ziņojumā.

Tikai šāda pieeja, kas uzsver nepieciešamību veikt pienācīgu izmeklēšanu valsts līmenī, ļaus mums virzīties uz priekšu. Savienībai un Komisijai nav ne pilnvaru, ne resursu, lai aizvietotu dalībvalstis patiesības atklāšanas darbā. Tikai dalībvalstu izmeklēšanas instrumenti un resursi ir pietiekami šim uzdevumam.

Acīmredzot Komisija un arī jūs cerat, ka šīs izmeklēšanas tiks pabeigtas un dos iespēju noteikt, kurš ir bijis atbildīgs un, kur tas iespējams, nodrošinās kompensācijas upuriem.

Bez lūgumiem dalībvalstīm veikt izmeklēšanas, viens no praktiskiem Komisijas ieguldījumiem, kas sekoja Eiropas Parlamenta 2007. gada 2. februāra rezolūcijai, bija noskaidrot termina „valsts gaisa kuģis” („state aircraft”) definīciju, un, kad es biju transporta komisārs, es sniedzu paziņojumu par civilo un darījumu aviāciju, kas izskaidroja šos jautājumus.

Parlaments ir lūdzis izvērtēt arī valstu pretterorisma tiesību aktus. Lai gūtu pārskatu par esošo situāciju, Komisija ir nosūtījusi dalībvalstīm anketu par terorisma apkarošanas pasākumu efektivitāti un to saistību ar pamattiesībām. Komisija ir saņēmusi atbildes no 27 dalībvalstīm, un dokuments, kas iepazīstinās ar šīm atbildēm, tiks publicēts nākamajos sešos mēnešos. Tagad ir nepieciešamība patiesi izvērtēt visas šīs atbildes.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es runāju diezgan ilgi, bet patiesībā, lai gan Savienībai šajā jomā ir ierobežotas pilnvaras, Komisija ir centusies stimulēt patiesības atklāšanu un veicināt cieņu pret cilvēktiesībām. Es teikšu tikai vēl vienu lietu, un ar to es uzņemšos personiskas saistības. Es, protams, turpināšu strādāt, lai tiktu atklāta pilna patiesība, lai mēs varam būt droši, ka šādas nožēlojamas darbības neatkārtosies.

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, es gaidīju divus savstarpēji nesaistītus jautājumus. No vienas puses Gvantanamo, no otras puses nelikumīgo turēšanu apcietinājumā un pārvadāšanu. Kā mēs visi zinām, savās pirmajās darba dienās prezidents B. Obama pieņēma trīs lēmumus. Par pirmo es jau jums stāstīju, t.i., Gvantanamo, bet bija vēl divi svarīgi lēmumi.

Pirmkārt, viņš slēdza CIP slepeno apcietināšanu programmu. Viņš pieņēma lēmumu, ka turpmāk visi ASV apcietinātie jāreģistrē Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā (ICRC). Ar šo lēmumu viņš ķērās pie jautājuma, kas ir satraucis gan Padomi, gan Eiropas Parlamentu. Tādēļ Padome arī ir atzinusi šo lēmumu par ļoti labu. Esmu pārliecināts, ka to par vienlīdz labu atzīst arī Parlaments.

Prezidents B. Obama pielika punktu arī CIP izmantotajiem „uzlabotajiem” pratināšanas paņēmieniem. ASV izmeklētāji vairs nevar paļauties uz juristu viedokļiem par spīdzināšanu un citiem pratināšanas paņēmieniem, kas sarakstīti kopš 11. septembra. Šis lēmums ir svarīgs. Eiropas Savienība ir apņēmusies pilnībā aizliegt spīdzināšanu un nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību.

Trešajā lēmumā prezidents B. Obama ir pieprasījis pārskatīt arī pārvešanas vai ārkārtas pārvietošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst saistībām, ko ASV uzliek starptautiskie tiesību akti. Nākotnē šo pasākumu rezultātā „nedrīkst pārvest indivīdus uz citām valstīm, lai spīdzinātu vai ar mērķi, nolūku vai sekām, kas iedragā vai grauj ASV saistības vai pienākumus nodrošināt cilvēcīgu attieksmi pret indivīdiem tās cietumos un pārraudzībā.”

Mēs uzskatām, ka šie lēmumi, kas pieņemti kopā ar lēmumu slēgt Gvantanamo, ko es jau minēju, tālāk stiprinās sadarbību ar ASV terorisma apkarošanā. Es domāju, ka tie atjaunos labāku klimatu transatlantiskajās attiecībās un var reaģēt uz noskaņojumu, kurš ļoti noteikti izpaudās šajā Parlamentā, kā arī daļā Eiropas sabiedriskās domas.

Es uzskatu, ka mēs varam vienoties par vienu lietu no paša sākuma: ka šodienas diskusijas konteksts ir neizmērojami mainījies. Esmu informēts arī par to, ka iespējamā CIP veiktā Eiropas valstu izmantošana, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus ir dziļi satraukusi daudzus šī Parlamenta deputātus. Jūs esat sekojuši šiem jautājumiem ļoti uzmanīgi, ne tikai no Pagaidu Komitejas aktivitātēm.

Šī Parlamenta nostāja skaidri izpaužas jūsu 2007. gada rezolūcijā. Vēlos uzsvērt, ka Padome vienmēr ir atkārtoti apliecinājusi savu apņemšanos efektīvi apkarot terorismu, izmantojot visus pieejamos tiesiskos līdzekļus, jo terorisms pats par sevi ir apdraudējums vērtību sistēmai, kas balstās uz tiesiskumu.

Padome ir arī vairākkārt apgalvojusi, ka nelikumīgu apcietināšanas iestāžu pastāvēšana, kur apcietinātās personas tiek turētas tiesiskā vakuumā, neatbilst starptautiskajiem kara tiesību un cilvēktiesību likumiem. Tas ir mūsu šodienas uzskats un mēs to pieņemam, bet konteksta maiņa sakarā ar pašreizējiem notikumiem ASV nozīmē, ka es vēlos pievērsties galvenokārt nākotnei. Raudzīsimies nākotnē, nevis pagātnē. Padome ļoti atzinīgi vērtē ASV prezidenta neseno lēmumu šajā jautājumā.

Transatlantiskā kopiena ir kopīgu vērtību sabiedrība, un tai jāpaliek tādai, ja mēs vēlamies aizstāvēt savas intereses globālajā pasaulē. Nav šaubu, ka cilvēktiesības un atbalsts tiesiskumam cīņā pret terorismu pieder pie šī kopīgā mantojuma.

 
  
MPphoto
 

  Hartmut Nassauer, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vai Gvantanamo gūstekņi ir jāuzņem Eiropas Savienībā? Šis ir jautājums, kas šodien mums jāuzdod pašiem sev. Atbilde būs atkarīga no apsvērumiem, pēc kuriem mēs vadīsimies.

Daži cilvēki apgalvo, ka gūstekņi ir spīdzināti. Tas ir iemesls viņus uzņemt cilvēcības vārdā. Nav šaubu, ka spīdzināšana ir visnecilvēcīgākais un vispazemojošākais paņēmiens. Ja šie cilvēki ir spīdzināti, tad viņiem ir tiesības uz mūsu līdzjūtību neatkarīgi no individuālajām apsūdzībām, kas viņiem izvirzītas. Tomēr tas ir tikai viens aspekts, kas mums jāapsver.

Piemēram, daudzi cilvēki, kas ir vai bija ieslodzīti Gvantanamo, apmeklēja teroristu apmācību nometnes Afganistānā pēc 11. septembra. Viņi nebija tūristi, kuri vēlas izbaudīt valsts skaistumu, bet potenciālie teroristi. Mūsu pienākums ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no potenciālajiem teroristiem.

Diemžēl spīdzināšana notiek visā pasaulē, un mēs to pastāvīgi nosodām. Mēs vēl neesam pateikuši, ka ikvienam, kurš ir spīdzināts, ir tiesības tikt pieņemtam Eiropā. Mēs vēl neesam to izdarījuši dibinātu iemeslu dēļ. Tā vietā mēs esam samērojuši šo apsvērumu ar drošības nepieciešamību Eiropas Savienībā. Mums tāpat jārīkojas arī šajā gadījumā. Mums jānodrošina, lai potenciālie teroristi neierastos Eiropā, un tādēļ, izvērtējot šo problēmu, es vēlos redzēt, ka drošības nepieciešamība tiek atzīta par galveno prioritāti pār visiem citiem apsvērumiem.

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mans kolēģis C. Fava runās mūsu grupas vārdā par jautājumiem, kas saistīti ar CIP lidojumiem un diskusiju par tiem. Es pievērsīšos jautājumiem, kas saistīti ar Gvantanamo nometnes slēgšanu un sākšu ar atbildi H. Nassauer.

Ir taisnība, ka cilvēku drošības prasības Eiropas Savienībā ir standarts, ar kuru jāsalīdzina mūsu darbības. Tomēr es vēlos sākt ar jautājumu: kas rada lielākus draudus mūsu drošībai? Vai bailes šeit uzņemt Gvantanamo ieslodzītos, jo tiek uzskatīts, ka viņi radīs apdraudējumu drošībai pēc viņu atbrīvošanas? Vai drīzāk fakts, ka šīs nometnes pastāvēšana, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un pārkāpj cilvēktiesības, ir galvenais iemesls, kas slēpjas aiz milzīgā dusmu viļņa, ko jūt miljoniem cilvēku visā pasaulē? Tas ir tādēļ, ka tā sauktajā rietumu pasaulē, kuru acīmredzot līdz tam nepiedzīvotā veidā izprovocēja 11. septembra notikumi, zināmā mērā nespēja ietekmēt notikušo, un tai bija jāpieņem fakts, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents pārkāpa cilvēka pamattiesības, jo uzskatīja, ka tā ir piemērota reakcija uz šo provokāciju.

Uzskatu, ka tas daudz vairāk veicināja nedrošības pieaugumu pasaulē, nekā tas, ja mēs, eiropieši, tagad, kad cits prezidents vēlas atjaunot savas valsts agrāko diženumu, padarot Amerikas Savienotās Valstis par cilvēktiesību ievērošanas simbolu visā pasaulē, pateiktu, ka nevēlamies neko darīt šajā ziņā, ka jums pašiem jātiek skaidrībā, ko darīt.

Mēs dotu signālu, ka tāda valstu konfederācija kā Eiropas Savienība, kas sevi uzskata un patiešām ir tiesiska Kopiena, vēlas izvairīties no saviem pienākumiem, izmantojot šo argumentu brīdī, kad tiek izbeigta pretlikumīga situācija. Mēs nevaram gaidīt, lai mūsu iedzīvotāji uztvertu to kā apdraudējumu drošībai. Tas ir nepareizs vēstījums. Tas ir bīstams, jo mēs uzvedamies sliktāk nekā tie cilvēki, kuri līdzīgi B. Obama iet un saka, ka par spīti visiem riskiem, ko viņi uzņemas, par spīti pretestībai militārpersonu vidū, par spīti opozīcijai ASV, jo tur arī cilvēki saka „atstājiet viņus Gvantanamo, nevediet viņus šurp, šeit viņi rada lielāku risku”, kas saka, ka par spīti visai šai opozīcijai ir simbolisks spēks, kas rodas no tā, ka jauns prezidents atgriežas pie cieņas pret cilvēka un pamattiesībām, tostarp to tiesībām, kuri paši nav izrādījuši nekādu respektu pret cilvēka un pamattiesībām. Nespēja palīdzēt viņam šajā situācijā būtu kļūda un būtu pretrunā vismaz ar manas grupas izpratni par Eiropas Savienības uzdevumu, kas ir nodrošināt, lai Kopiena, kuru pārvalda tiesību akti, kurus mēs esam radījuši iekšpolitikā, tiktu eksportēta kā starptautiskās politikas aspekts.

Mēs to varam darīt tikai tad, kad dodam ticamu ieguldījumu savās robežās, nodrošinot, ka ikviena indivīda pamattiesības ir prioritāte. Gvantanamo ir kauna vieta. Tā ir spīdzināšanas vieta. Šī iemesla dēļ tā simbolizē rietumvalstu konfederācijas nespēju praktiski realizēt savu mācību, ka vissvarīgākais no visa, cilvēka cieņa, ir neaizskarama. Tas ir ES Pamattiesību hartas pirmais pants. Harta nenosaka, ka šo neaizskaramību var mazināt. Mūsu pārākuma sajūta pār teroristu filozofiju ir saistīta ar to, ka mēs sakām, ka garantēsim pamattiesības pat tiem cilvēkiem, kuri grib ar savām darbībām tās atņemt citiem.

Šī iemesla dēļ mēs varam dot lielāku ieguldījumu pasaules drošībai, slēdzot Gvantanamo, atbalstot B. Obama un aktīvi iesaistoties, ja ASV administrācija mūs lūgs to darīt un ja mēs varam strādāt ar valdību, lai iedarbinātu šo cilvēku uzņemšanas procesu, nekā sludinot viltus drošības koncepciju, kuru, H. Nassauer kungs, var ieviest tikai tad, ja policija un slepenie dienesti darītu savu darbu. Šis nav gadījums, kad cilvēki iznāk no Gvantanamo un var pārvietoties brīvi un neuzraudzīti. Drošības aspekts ir svarīgs, bet pamattiesībām šajā gadījumā jāpiešķir augstāka prioritāte.

(Aplausi)

 
  
  

SĒDI VADA: M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kad senators B. Obama kļuva par prezidentu B. Obama, mēs visi atviegloti nopūtāmies. Ļaunuma sakne, režīma maiņa, karš pret terorismu. Eiropas iedzīvotāji ilgojas redzēt šos eifēmismus, ierakstītus vēsturē, kopā ar cilvēkiem, kuri tos. izgudroja.

Bet pagātnes pārtraukšana un atgriešanās pie tiesiskuma prasa drosmi un rakstura stingrību, tādēļ es apsveicu jauno prezidentu. Viņam bija tiesības aizliegt slīkšanas simulāciju (waterboarding) kā spīdzināšanas veidu, prasīt apšaubāmo kara tribunālu procesu izbeigšanu Gvantanamo līcī un darīt zināmu savu apņēmību gada laikā pilnībā slēgt nometni. Es augstu novērtēju Padomes prezidentūras pārliecību, ka ASV ir atteikusies no visiem zemiskajiem pasākumiem, kas ir aptraipījuši tās valdību pēdējos gados, tostarp spīdzināšanu trešās valstīs un ārkārtas pārvietošanu, lai izbeigtu prettiesiskumu.

Tomēr Eiropa nevar palikt malā, paraustīt plecus un teikt, ka Amerikai pašai jātiek ar šīm lietām galā. Mums trūkst atklātu debašu un kolektīvu gribas maiņu, ko pieļauj Amerikas demokrātija. Tomēr pārāk bieži Savienības dalībvalstis līdzdarbojās G.Bush administrācijai. 43. Prezidents mums ir iemācījis: ka starptautiskajā tiesvedībā „tiec galā pats” mentalitāte noved pie neveiksmes strupceļā.

Tādēļ arī Gvantanamo problēma, kuru veido 245 ieslodzītie, kas iznāk no tieslietu sistēmas, nav tikai Amerikas jautājums. Tā ir āķīga mīkla, kas mums jārisina kopā. Amerikas Savienotajām Valstīm jāierosina lieta pret apsūdzētajiem saskaņā ar tiesību aktiem, ja pastāv droši pierādījumi. Amerikai jāatbrīvo gūstekņi, pret kuriem nav pietiekamu pierādījumu, un jāaizstāv viņi, ja tiem draud spīdzināšana mājās.

Bet ko darīt tiem, kuri ir atbrīvoti, nerada draudus, bet kuriem nav vēlēšanās palikt valstī, kura nepamatoti apcietināja viņus? Ja jautātu, vai Eiropa nevar piedāvāt šiem dažiem iedzīvotājiem tiesības un brīvības, kuras cita valsts viņiem nepiedāvās? Mēs nevaram mūžīgi balansēt starp Padomes apgalvojumu, ka katras dalībvalsts ziņā ir pieņemt lēmumu, un Padomes pausto vēlmi pēc Eiropas koordinētas nostājas. Eiropai jārunā vienā balsī un jāpilda savs uzdevums, likvidējot šo apvainojumu tiesiskumam. Mēs daudzi esam agrāk kritizējuši Ameriku par tās nespēju sadarboties ar citiem. Mums bija tiesības to darīt, bet tagad palīdzību var lūgt mums, un mēs kļūdītos, ja teiktu „nē”.

 
  
MPphoto
 

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, starptautisko tiesību aktu standarta konservatīvā interpretācija prasa, lai Gvantanamo tiktu slēgta nekavējoties un bez noteikumiem. Tomēr pēc 11. septembra standartu vairs nav. Tādēļ pat prezidents B. Obama, kurš tik ļoti vēlas pārmaiņas, sastopas ar nopietnu problēmu, ko darīt ar cilvēkiem, kas pašlaik atrodas Gvantanamo. Tie nav parasti ieslodzītie. Katra devītā no Gvantanamo atbrīvotā persona uzreiz ir atsākusi teroristisku darbību. Tādēļ es aicinu uzmanīties, piedāvājot padomus Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šajā jautājumā trīs lietas ir pilnīgi skaidras. Mums no nometnes noteikti ir jāizved savi pilsoņi un iedzīvotāji. Mums efektīvi jāizolē indivīdi, kuri rada nopietnu apdraudējumu. Bez tam, mums jāpārskata Ženēvas konvencija ar mērķi atrast piemērotu reakciju uz bezvalsts teroristu armijām. Diemžēl neviens no šiem jautājumiem nav pienācīgi atspoguļots rezolūcijas projektā.

 
  
MPphoto
 

  Kathalijne Maria Buitenweg, Verts/ALE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs, mana grupa augstu vērtē ministra A.Vondra izteikumus par Gvantanamo līci. Izrādās, ka Eiropas Savienība meklē kopīgu atbildi, un Čehijas prezidentūra mums palīdzēs. Kur tieši ieslodzītie tiks pārvietoti, ir valstu nolīguma jautājums, bet ir zināms, ka Eiropa principā pozitīvi reaģēs uz ASV lūgumu. Tas iepriecinās Parlamentu, jo mēs jau 2006. gadā lūdzām dalībvalstis proaktīvi pieprasīt bijušo ieslodzīto pārvietošanu, tostarp Eiropas Savienībā.

Mans jautājums Padomei ir šāds: vai jūs esat gatavi rīkoties proaktīvi? Vai jūs jautāsiet ASV, kas ir šie ieslodzītie? Vai jūs jautāsiet par viņu pagātni un nākotni, lai mēs varam veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus? Tomēr mani iepriecina šī pozitīvā attieksme, kas, cerams, izbeigs cilvēktiesību pārkāpumus, kam šie cilvēki ir bijuši pakļauti.

Priekšsēdētāja kungs, kamēr tas ir labi Gvantanamo līcim, kas ir simbols, mēs nedrīkstam aizmirst, ka ir arī citi ieslodzītie, par kuriem mums jāpauž viedoklis. Prātā nāk, piemēram, Bagrama netālu no Kabulas, kur tiek turēti 600 līdz 700 cilvēki. Es lūdzu Padomi un Komisiju gādāt par to, lai tiktu slēgti arī šie cietumi.

Lai gan iepriecināja teiktais par Gvantanamo līci, mani nedaudz biedē CIP. Es augstu novērtēju to, ka Padome vēlas raudzīties uz priekšu, nevis atpakaļ. Es to ļoti labi saprotu, jo, raugoties atpakaļ, var redzēt lielu haosu. Būtu pārāk vienkāršoti teikt, ka līdz ar ASV jauno prezidentu mēs atkal visiem varam piemērot vienādus standartus un aizmirst ieskatīties savās sirdīs un nepievērst uzmanību palīdzībai, kuru mēs visi esam snieguši valdībai, par kuru jūs tagad sakāt, ka tā ir rīkojusies nepareizi.

 
  
MPphoto
 

  Gabriele Zimmer, GEU/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, mana grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, ir prasījusi ASV Gvantanamo nometnes slēgšanu no paša sākuma. Pretēji visiem atbilstīgajiem juridiskajiem pamatprincipiem un starptautiskajiem nolīgumiem, cilvēki tiek turēti gūstā un spīdzināti gadiem ilgi, un viņiem liegta godīga tiesa. Viņu pamattiesības nav ievērotas. Tā pati vara, kas cenšas atbalstīt cilvēktiesības, demokrātiju un brīvību visā pasaulē, šajā gadījumā ir pārkāpusi pamattiesības un karā ar terorismu radījusi savu beztiesiskuma zonu. Tas ir nepieņemami.

Bija svarīgi, ka Eiropas Parlaments ilgākā laika posmā pastāvīgi atgādināja aicinājumu slēgt Gvantanamo. Tomēr tad, kad jauna valdība ir paziņojusi, ka maina savu politiku, mēs, eiropieši, sākam šaubīties par to, uz ko paši aicinājām. Mēs šaubāmies un sākam kaunpilnu tirgošanās periodu. Es to uzskatu par cinisku pieeju.

Kas ir noticis ar mūsu aicinājumu par cilvēktiesību universālumu un nedalāmību? Mēs taču nevaram teikt, ka mūsu vārdi un darbi atšķiras. Nevar būt, ka mēs daļēji vēlamies attaisnot un pieņemt šo apkaunojošo nometni. Mēs nevaram uzskatīt cilvēktiesību atbalstīšanu par svarīgu principu tikai tad, kad prasām to no citiem, un nedarīt neko, lai tās veicinātu paši.

Es aicinu dalībvalstis skaidri paust savu nostāju un savas grupas vārdā piebildīšu, ka Gvantanamo internēto nometnes slēgšana ir tikai pirmais solis. No Gvantanamo jāizved arī ASV militārā bāze.

 
  
MPphoto
 

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā.(SV) Iespējams, mēs izjūtam lielu atvieglojumu par to, kas noticis Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas līdzinās situācijai, kāda bija 1950. gadu sākumā, kad Amerikas tauta un Amerikas sistēma demonstrēja spēju atbrīvoties no makartisma. Tā demonstrē līdzīgas spējas, ievēlot jaunu prezidentu, kurš savā pirmajā darba dienā paziņoja, ka Gvantanamo jāslēdz. Paldies Dievam par to!

Protams, ka kļūda bija ieslodzīt par terorismu vai citiem noziegumiem aizdomās turētos. Viņus vajadzēja tiesāt un attaisnot vai apsūdzēt, atbrīvot vai sodīt. Tos, kurus neapsūdzēja, vajadzēja uzskatīt par nevainīgiem. Ja mēs joprojām viņus turam aizdomās, tad drošības dienestu uzdevums ir izmeklēt šo gadījumu vēlāk. Man grūti saprast, kāpēc tie, kurus nav bijis iespējams apsūdzēt, nevar palikt Amerikas Savienotajās Valstīs, bet Eiropas valstīm, protams, ir jābūt gatavām uzņemt tos, kas... Paldies par izdevību runāt.

 
  
MPphoto
 

  Koenraad Dillen (NI).(NL) Katrs, kurš manipulē ar tiesiskuma principiem, izmanto tādas pašas metodes kā tie, kas tiesiskumu izmanto cīņā. Gvantanamo līča cietuma slēgšanu, kur aizstāvības tiesības netika garantētas tā, kā mēs to saprotam rietumu pasaulē, ir laba lieta. Par to vairāk nerunāšu, jo tas jau daudzas reizes darīts pirms manis. Tas, ka G. Bush savā stingrajā politikā spēja pasargāt Amerikas tautu no otra 11. septembra, daudz nemaina lietas būtību.

Demokrātijai jārespektē tiesiskums vienmēr un visā pasaulē, bet tai jāapsver arī noteikti veidi, kā tā var aizsargāt sevi pret reliģiskajiem ekstrēmistiem, kuri vēlas iznīcināt mūsu atvērto sabiedrību. Šādu akcentu es neatrodu dokumentu projektos, kas ir mūsu priekšā.

Visbeidzot, mums nevajadzētu koncentrēties tikai uz Gvantanamo. Pati Kuba, kur atrodas Amerikas Gvantanamo anklāvs, ir viens liels cietums, kur tūkstošiem nevainīgu politieslodzīto nav nekādu izredžu uz godīgu vai ātru tiesu. Tas attiecas arī uz mūsu galveno tirdzniecības partneri Ķīnu, kam mums vienmēr pietrūkst laika, kad nonākam pie cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Nils Lundgren (IND/DEM). Priekšsēdētāja kungs, es vēlējos jautāt, kāpēc M. Schulz atļāva ievērojami pārsniegt uzstāšanās laiku, bet mums pārējiem ne? Kāpēc?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Kad runāja M. Schulz, sēdi vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs H.-G. Pöttering, tādēļ šis jautājums adresējam viņam. Es neuzskatu, ka tam ir kāds sakars ar manu sēdes vadīšanu. Jūs varat atkārtot savu jautājumu, kad sēdi vadīs H.-G. Pöttering.

 
  
MPphoto
 

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, kas mums jādara ar Gvantanamo līča bijušajiem ieslodzītajiem? Kā mēs līdzsvarosim ES pilsoņu drošības nodrošināšanu un vietas atrašanu, kur nometināt bijušos ieslodzītos?

Pirmkārt, ļaujiet man skaidri pateikt, ka es neapspriežu ieslodzītos, kurus uzskata par bīstamiem, bet nepiemērotiem tiesāšanai Amerikas Savienotajās Valstīs, un lūdzu atcerēties, ka šāda ievērojama grupa joprojām pastāv. Bet pat tie, kas atbrīvoti no apsūdzībām un netiek uzskatīti par bīstamiem, pēc manām domām, joprojām rada risku.

Mums ir pamatotas bailes, jo pēc Pentagona informācijas 61 bijušais ieslodzītais, kam atsauktas apsūdzības un kas līdz ar to ir atbrīvots, ir iesaistījies teroristiskās darbībās. Viens ir al-Qa’ida vadītāja vietnieks Jemenā, un viens ir uzspridzinājies.

Vakar prezidents B. Obama valsts televīzijā apgalvoja, ka viņš nav pārliecināts, vai par nevainīgiem atzītie un atbrīvotie ieslodzītie neradīs apdraudējumu drošībai. Vai mūs var lūgt uzņemties šo risku ES? Mūs var lūgt, bet mums ir jābūt tiesībām lemt, vai šis risks mums ir pieņemams vai nē.

Dalībvalstis ir izrādījušas dažādas gatavības pakāpes uzņemt bijušos ieslodzītos. Uzsveru, ka ieslodzīto uzņemšanai jābūt katras dalībvalsts suverēnam lēmumam. ES to nevar uzspiest dalībvalstij, un to nevar pieņemt arī izolācijā. Ņemot vērā pārvietošanās brīvību Eiropā, īpaši Šengenas zonas brīvās robežas, dalībvalstu lēmums atļaut Gvantanamo līča ieslodzītajiem apmesties viņu valstīs ietekmē ne tikai šīs valsts, bet arī tās kaimiņu drošību. Tādēļ es prasu un mēs prasām, lai par šādiem lēmumiem notiktu konsultācijas ar citiem ES dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 

  Claudio Fava (PSE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gvantanamo cietuma slēgšana ļauj mums novērst vardarbību, kas ir apkaunojusi starptautiskās tiesības un, pats svarīgākais, nekādā veidā nav palīdzējusi karā pret terorismu.

Taču šodien nepietiek tikai ar atzinīgu prezidenta B. Obama lēmuma vērtējumu. Ir pienācis laiks uzņemties atbildību, un atbildība attiecas arī uz Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Gvantanamo daļēji ir rezultāts Eiropas klusēšanai un daudzu mūsu valdību sadarbībai pārsūtīšanas sistēmā. No vienas puses, pēdējo gadu laikā mūsu valdības teica, ka Gvantanamo jāslēdz, taču no otras puses ─ sūtīja uz turieni savus policistus nopratināt ieslodzītos. Mēs runājam par saistībām, kas laikā, kad šis Parlaments izmeklēja šo lietu, tika noliegtas, taču pēdējo divu gadu laikā tās ir atzītas un apstiprinātas.

2008. gada februāris: Londona atvainojās par CIP lidojumiem; ārlietu ministrs D. Miliband sacīja, ka atsevišķas lidmašīnas izmantoja britu bāzes, tādējādi nonākot pretrunā ar pirms trim gadiem izteikto Tony Blair apgalvojumu, ka uz britu zemes nav noticis nekas nelikumīgs. 2008. gada decembris: J. M. Aznar vadītā Spānijas valdība zināja, ka CIP lidmašīnas vairākas reizes ir šķērsojušas Spānijas gaisa telpu un izmantojušas Spānijas lidostas. Tas atklājās El Pais publicētā slepenā dokumentā, un šī informācija izrādījās patiesa. Spānijas toreizējais ārlietu ministrs Josep Piqué, kurš apstiprināja Spānijas lidostu izmantošanu, sacīja, ka nezināja, kas pēc tam notika Gvantanamo. Iespējams, viņš domāja, ka tas ir izpriecu parks. 2008. gada oktobrī mēs uzzinājām, ka Portugāles ārlietu ministrs L. Amado atzinis, ka bijusī J. Barrosso kunga vadītā centra labējā valdība apzināti padarīja Portugāles lidostas un gaisa telpu pieejamu nelikumīgiem CIP lidojumiem. L. Amado sacīja: „Es par to nerunāju, lai neradītu satraukumu Eiropas iestādēs”. Mēs jautājam ─ un kā ar pilsoņu tiesībām to zināt? Vai arī mums jāiedomājas, ka pat Barroso kungs nezināja, kāda veida personiskas un juridiskas nekrietnības Gvantanamo notika toreiz un notiek tagad?

Tāda ir situācija, priekšsēdētāja kungs, un es tūlīt beigšu ─ pēdējo gadu laikā esam izrādījuši daudz labās gribas un daudz liekulības, nemaz nerunājot par to, ko šo gadu laikā Padome ir noklusējusi. Pirms diviem gadiem Parlaments izteica Padomei 46 ieteikumus. Mēs gribētu, lai vismaz dažiem no tiem pievērstu pienācīgu uzmanību un tos pienācīgi izskatītu, un mēs gribētu kādreiz saņemt atbildes vismaz uz dažiem ieteikumiem. Tādēļ mēs uzskatām, ka, palīdzot Gvantanamo slēgšanā un uzņemoties mūsu kolektīvo atbildību, mēs ─ Eiropa un tās 27 dalībvalstis ─, lai arī nedaudz, tomēr izpirktu mūsu kopīgo klusēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Galvenā atbildība par Gvantanamo līča cietuma slēgšanu un ieslodzīto pārmitināšanu neapšaubāmi gulstas uz ASV valdības pleciem. Taču Eiropai ir jāatzīst politiskā realitāte ─ ASV nevar izdarīt to viena pati. Mēs daudzkārt esam izteikuši savu labo gribu attiecībā uz prezidentu B. Obama un transatlantiskajām attiecībām. Tai jāietver arī piedāvājums sniegt praktisku palīdzību.

Ir arī citi iemesli, kāpēc ES dalībvalstīm jāpiedalās cietuma slēgšanā. Pirmais iemesls ir humāns pienākums, kurš man nez vai ir jāpierāda, izglābt šos cilvēkus no elles, kurā daži no tiem ir cietuši vairākus gadus. Otrais iemesls ir Eiropas uzticamība ─ mēs aicinājām ASV slēgt Gvantanamo, tagad mums jāpalīdz to izdarīt. Trešais iemesls ir mūsu pašu vēlme atbrīvoties no spēcīga simbola, kas darbojas kā iegansts teroristu vervēšanai un radikalizācijai, un visbeidzot ─ morālā atbildība, par kuru runāja Claudio Fava.

Taču es domāju, ka jautājumu par Eiropas valdību veikto pārsūtīšanu un slepeno sadarbību mēs pēc divām nedēļām izskatīsim rezolūcijas otrajā priekšlikumā. Tādēļ es ļoti atbalstu kopējo rezolūciju, par kuru ir panākta vienošanās starp grupām un politiskajā vidē, un es patiešām ceru, ka balsojums rīt būs pozitīvs. Pieņemot, ka ALDE grupa ievēros manu padomu, mēs neiesniegsim un arī neatbalstīsim nekādus šīs rezolūcijas grozījumus.

Es tikai vēlos pievērsties dažiem jautājumiem. Pirmkārt, apsūdzības, ka aptuveni 61 atbrīvotais ieslodzītais ir iesaistījies terorismā: no juristiem, kas ir informēti par šiem jautājumiem, esam dzirdējuši, ka lielākoties apsūdzības ir nepamatotas. Mēs zinām, ka terorismā ir iesaistīti divi cilvēki. Pārējo vidū ir, piemēram, tie astoņi cilvēki Albānijā, kas sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļos; tā sauktais „Tiptonas trijnieks”, Lielbritānijas pilsoņi, kas uzņēma Gvantanamo nosodošu filmu. Tā nav „atgriešanās pie terorisma”.

Visbeidzot ─ drošības jautājumi ─ mums tie ir jāapspriež, taču tiek ierosināti ticami risinājumi, un mēs šajā jautājumā varam iesaistīt juristus.

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Kopš Barack Obama ir ievēlēts par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu un parakstījis dokumentu par gaidāmo Gvantanamo apcietinājuma centra slēgšanu, šajā Parlamentā bija jūtama neveselīga aizrautība. Sāka izteikties biedri no pašlaik likvidētās Pagaidu komitejas CIP lietās. Vēlos atgādināt Parlamentam, ka iepriekš minētā komiteja nemēģināja neko apgalvot, lai arī tā centās izpaust savu niknumu un nopēla tā sauktās ārpuskārtas pārsūtīšanas veidus.

Mēs jau zinām, ka jaunais prezidents novērtē problēmas nopietnību. Kopš vēlēšanu kampaņas viņš ir mainījis savu nostāju, un īsi pēc zveresta nodošanas viņš izdeva noteikumu, ar ko pagarina periodu, kurā drīkst izmantot metodes, ko līdz šim lietoja strādājot ar teroristiem.

Mēs apzināmies, ka daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Polijā, ir neiespējami uzņemt arestētos teroristus. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstīm un mūsu Parlamentam vajadzētu sadarboties ar ASV un uzņemties daļu atbildības karā pret terorismu, nevis kritizēt un vājināt fronti cīņai pret šo parādību. Man vēlreiz jāatgādina Parlamentam, ka terorisms ir globāls drauds, kas ietekmē arī Eiropas Savienības pilsoņus.

 
  
MPphoto
 

  Cem Özdemir (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gvantanamo cietums ir kļuvis par cilvēktiesību un tiesiskuma neievērošanas simbolu. Liekot pielikt punktu militārajiem tribunāliem Gvantanamo un solot gada laikā cietumu slēgt, jaunais ASV prezidents Barack Obama ir paudis vienlīdz spēcīgu un būtisku vēstījumu.

Taču Amerikas Savienotās Valstis nav vienīgā valsts, kas ir zaudējusi uzticamību, pārkāpjot cilvēktiesības cīņā pret terorismu. Kā 2007. gada februāra ziņojumā paziņoja Eiropas Parlamenta Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, Eiropas valstu valdības nedrīkst atteikties no atbildības. Tajā parādīta daudzu Eiropas Savienības valstu dubultā morāle ─ tās pamatoti pieprasa kandidātvalstīm ievērot cilvēktiesības, taču Eiropas Savienībā pašas tās noniecina.

Eiropas Savienības pienākums ir arī aktīvi piedalīties kopēja risinājuma meklēšanā, lai palīdzētu visiem ieslodzītajiem, ko vairs netur aizdomās un kuri nevar atgriezties savās izcelsmes valstīs. Tas īpaši attiecināms uz Vāciju, kura var un kurai vajadzētu palīdzēt padarīt bēgļu uzņemšanu iespējamu. Mēs nedrīkstam atkārtot kļūdu, ko pieļāvām attiecībā uz Vācijas turku izcelsmes iedzīvotāju no Brēmenes ─ Murat Kurnaz ─ kurš Gvantanamo līcī nepamatoti pavadīja četrus gadus.

Jauns sākums Vašingtonā mums ir iespēja nosūtīt skaidru signālu, ka karā pret terorismu nedrīkst ignorēt cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos un ceru, ka prezidenta B. Obama paziņojums par Gvantanamo apcietinājuma centra slēgšanu aizsāks pārmaiņas ASV ārpolitikā.

Es ceru, ka tas nozīmēs atteikšanos no politikas, kas uz teroru reaģēja ar teroru un noziegumu atmaksāja ar noziegumu, no tādas politikas, kuras rezultāts bija augstprātīga starptautisko tiesību aktu ignorēšana.

Es vēlos un ceru, ka šoreiz tā būs. Eiropas Savienības problēma ir tāda, ka daudzas Eiropas valstis ir ievērojušas G. Bush politiku atmaksāt noziegumu ar noziegumu un spīdzināšanu ar spīdzināšanu. Tās ir bijušas šādas politikas līdzdalībnieces. Tādēļ CIP lidojumu izmeklēšanas komiteja nevarēja pabeigt savu darbu ─ atsevišķas Eiropas valstu valdības slēpa savu kaunpilno rīcību, kaunpilno G. Bush ārpolitikas rīcību. Tādēļ mums jāuzstāj, lai tās uzņemas atbildību. Amerikas pilsoņi to ir darījuši ar aptauju palīdzību.

Es arī ceru, ka prezidents B. Obama būs drosmīgs un nodos tiesai amatpersonas, kas nelikumīgi aizturēja cilvēkus, jo, dāmas un kungi, ciktāl tas attiecas uz tiesību aktiem, attiecībā uz Gvantanamo ieslodzītajiem ir tikai viens risinājums. Ja pret viņiem ir pierādījumi, viņiem jāstājas tiesas priekšā. Ja pierādījumu nav, viņi ir jāatbrīvo. ASV administrācijas amatpersonām ir jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kas apcietināti nelikumīgi.

Tā tiek darīts manā valstī, un tā tiek darīts jebkurā demokrātiskā valstī, kuras pamatā ir demokrātiskas tiesības. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka mūsu uzdevums nav kalpot par notekcauruli patvaļīgajai politikai, kuru Amerikas Savienotās Valstis diemžēl apzināti īstenoja šajā jomā. Šī politika klaji ignorē mūsu kopējos rietumu pasaules principus un tiek īstenota ciniski izvēlētā jomā, kas ir koloniālisma laiku relikts. Tajā netiek ievērots tiesiskums ─ ne Kubas tiesību aktos, kur, kā K. Dillen kungs pareizi teica, indivīdam netiek nodrošināta aizsardzība, ne ASV tiesību aktos, ne mūsu kopējā starptautisko tiesību mantojumā.

Izsakoties juridiski, manuprāt, jautājums ir skaidrs. Ja vispārīgās tiesības pret dažiem ieslodzītajiem paredz kriminālapsūdzības, viņi ir jātiesā, veicot pienācīgu tiesvedību. Ja ieslodzītos tur aizdomās par, piemēram, 11. septembra uzbrukumu organizēšanu, viņi par to bija jāinformē pirms septiņiem gadiem, bija jāatļauj viņiem izmantot advokāta pakalpojumus un jāizskata lieta Amerikas tiesās. Tiesu Amerikas Savienotajās Valstīs netrūkst.

Ja citus ieslodzītos uzskata par gūstekņiem karā pēc sabiedroto iebrukšanas Afganistānā, tiem līdz karadarbības beigām jānodrošina apstākļi, kas noteikti tiesību aktos par karu.

Ja kādi no ieslodzītajiem neatbilst nevienai no šīm divām kategorijām, tie jāatbrīvo un jāsūta mājās.

Man ir teikts, ka daži no viņiem ir potenciāli bīstami, taču ja es septiņus gadus būtu ieslodzīts un pavadītu tos pilnīgā izolācijā, līdz perioda beigām es noteikti kļūtu potenciāli bīstams, pat ja sākumā tāds nebūtu bijis. Es domāju, ka tā ir vairumam tur ieslodzīto cilvēku.

Ja daži no viņiem nevēlas doties mājās, viņi var lūgt politisko patvērumu saviem uzraugiem. Tas ir viss, kas man sakāms, un, beidzot runu, vēlos pateikties Barrot kungam par izmeklēšanas darbu. Laiks pierādīs, ka tā ir bijusi labākā analīze par nelikumīgu ieslodzīto pārvietošanu.

 
  
MPphoto
 

  Carlos Coelho (PPE-DE).(PT) Padomes priekšsēdētāja kungs, Barrot kungs, dāmas un kungi! Šis Parlaments vairākas reizes aicināja slēgt Gvantanamo cietumu. Mums pievienojās arī divas citas iestādes ─  Komisija un Padome. Tagad, kad lēmums ir pieņemts, nepieļausim, lai mūsu nostāja ir kļūdaina. Mēs no sirds apsveicam prezidentu B. Obama par pieņemto lēmumu, ko viņs pamatoja ar Amerikas Savieno Valstu nepieciešamību atgūt morālo autoritāti, kura tai agrāk bija pasaulē.

Būsim atklāti ─ G. Bush administrācijas lēmums atvērt cietumu Gvantanamo līcī, kā arī uzsākt „ārkārtas pārsūtīšanas’ programmu šo morālo autoritāti sagrāva. Mērķis neattaisno līdzekļus. Starptautisko tiesību aktu pārkāpšana, spīdzināšana, slepenu cietumu atvēršana vai cietumnieku noslēpšana nav pieņemama. Valstis, kurās valda tiesiskums, apcietinātos nodod tiesai, un viņiem ir tiesības sevi aizstāvēt. G. Bush administrācija kļūdījās, izdarot šos pārkāpumus, kļūdījās arī tās līdzdalībnieki neatkarīgi no tā, vai tie iecietīgi aplaudēja vai kaunpilni klusēja.

Ja Amerikas Savienotās Valstis lūdz Eiropas Savienības palīdzību, tā nedrīkst atteikt ─ tieši tā, kā sacīja Barrot kungs ─, ja vien mēs neapdraudēsim savu pilsoņu drošību, taču mēs to nedrīkstam izmantot kā ieganstu, lai nesadarbotos. Sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm mums nepieciešama arī tāpēc, lai atklātu Eiropā izdarītos pārkāpumus, nokaidrotu, kurš ir atbildīgs, un nodrošinātu šādu noziegumu neatkārtošanos nākotnē. Mums arī jājautā dalībvalstīm un Eiropas iestādēm, ko tās ir darījušas, lai īstenotu ieteikumus, ko šis Parlaments pieņēma 2007. gada februārī, un, ja nepieciešams, jājautā, kā tās izskaidro ieteikumu neīstenošanu.

Tā kā Fava kungs pieminēja prezidentu Barroso kungu, es uzskatu, ka viņam pienākas pateicība, jo atšķirībā no Padomes, kas pretojās, meloja un slēpa informāciju no šī Parlamenta, Eiropas Komisija rīkojās lojāli un pilnībā sadarbojās ar mums izmeklēšanā.

 
  
MPphoto
 

  Jan Marinus Wiersma (PSE).(NL) Prezidents B. Obama ir turējis vārdu. Viena no viņa pirmajām politiskajām darbībām bija Gvantanamo cietuma slēgšana, par ko mēs, protams, priecājamies. Vai drīzāk tas bija paziņojums par Gvantanamo slēgšanu, jo jaunajai ASV valdībai ir jāatrisina grūts uzdevums ─ rast risinājumu saistībā ar ieslodzītajiem, kas joprojām atrodas cietumā.

Pirmkārt, ir jāidentificē to statuss un jānoskaidro, vai viņus atbrīvot nav riskanti. Viņus nelikumīgi ieslodzīja G. Bush administrācija, kas nepārprotami pārkāpa starptautiskos tiesību aktus. Tādēļ, pirmkārt un galvenokārt, tā ir Amerikas problēma, kas jārisina Vašingtonā. Vēl nav skaidrs, vai ASV lūgs Eiropas valstu un Eiropas Savienības palīdzību, tādēļ steigšanās notikumiem pa priekšu ir nedaudz spekulatīva.

Es arī nepiekrītu tiem kolēģiem deputātiem, kas uzskata, ka mums jau tagad jādod solījumi, pamatojoties uz to, ka Eiropas Savienībai ir morāls pienākums tā rīkoties, jo dažas valstis, iespējams, ir iesaistījušās Gvantanamo ieslodzīto pārvadāšanā. Šis uzskats ir balstīts tikai uz pieņēmumiem. Mēs nekad neesam varējuši pierādīt, ka šī informācija ir patiesa, mēs arī nezinām, kuras valstis iesaistījās šādā pārvadāšanā, tāpēc, manuprāt, mūsu argumenta par ieslodzīto uzņemšanu pamatošana uz šādu informāciju ir nepārliecinoša, un es priecājos, ka tas nav darīts rezolūcijā.

Mēs noteikti nedrīkstam izslēgt iespēju, ka ASV šādu lūgumu izteiks, un šajā jautājumā es piekrītu savas grupas priekšsēdētāja viedoklim. Ja šāds lūgums tiks izteikts, mums noteikti jāreaģē atsaucīgi, ņemot vērā ar starptautiskajiem tiesību aktiem saistītus apsvērumus, kā arī Eiropas Savienības nepieciešamību šādā situācijā reaģēt cilvēciski.

 
  
MPphoto
 

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Gvantanamo ir problēma, ko neradīja Eiropas Savienība. Tā ir problēma, kas noteikti nepastāvētu, ja Eiropas Savienība, kas to daudzkārt nosodīja, būtu patiesi noraidījusi to, nevis pasīvi un reizēm aktīvi sadarbojusies šī starptautisko tiesību melnā cauruma veidošanā. Tomēr ir skaidrs, ka mēs to neradījām. Taču mums pilnīgi noteikti ir pienākums sadarboties, lai pieliktu punktu šai situācijai. Tas ir skaidri redzams pienākums, ko mums vajadzētu uzņemties.

Neapšaubāmi, katrs gadījums ir jāizskata atsevišķi. Pret Gvantanamo ieslodzītajiem nedrīkst izturēties kā pret nesašķirotu ganāmpulku. Tie ir cilvēki, kuriem ir gan tiesības, gan savi personīgie dzīves stāsti. Daži no viņiem ir kriminālnoziedznieki, kas tā arī jātiesā; daži ir nevainīgi, un daži, bez šaubām, ir bīstami.

Ievērojot savas vērtības un principus, kā arī augstsirdību, Eiropas Savienība var iesaistīties, panākot kopēju nostāju, kas palīdzēs atrisināt šo problēmu un vienlaikus ievērot mūsu pašu noteikumus.

 
  
MPphoto
 

  Hélène Flautre (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar CIP un NVO sniegto informāciju, laikā no 2002. līdz 2006. gadam Portugāles teritoriju šķērsoja 728 gūstekņi, kas bija ceļā uz Gvantanamo. Kādi šie skaitļi ir Spānijā, Itālijā un citās dalībvalstīs?

Eiropas Savienība, kurai neizdevās uzņemties vadību cīņā pret starptautisko tiesību aktu neievērošanu, apkarojot terorismu, tagad mēģina atbalstīt B. Obama apņemšanos.

Tas izskaidro, kādēļ dzirdam biklu aicinājumu no deputātiem, mudinot dalībvalstis uzņemt tos nevainīgos ieslodzītos, kuri nevar atgriezties savās valstīs, jo baidās no spīdzināšanas. Tā nav ne solidaritāte, ne labdarība un pat ne augstsirdība, tas tiek darīts tikai, lai ievērotu mūsu starptautiskos tiesību aktus.

Palūkojoties tālāk par Obama kunga pausto vēstījumu, vai Eiropa spēs pacelties augstāk, vai Eiropa spēs ne tikai izmeklēt, noteikt un uzņemties pienākumus, bet arī pielikt punktu savai nelikumīgajai līdzdalībai ārkārtas pārsūtīšanā? Vai Eiropa spēs reformēt savu slepeno dienestu kontroli? Vai Eiropas Savienība spēs nodrošināt upuru rehabilitāciju, izmantojot juridiskos procesus un kompensāciju?

Saistībā ar to es atzinīgi vērtēju Barrot kunga nodomu deklarāciju. Tomēr jāpiebilst, ka, lai arī mēs arvien vairāk un vairāk uzzinām par to, ko bijušais Portugāles premjerministrs slēpa laikā no 2002. līdz 2004. gadam, mēs pilnīgi neko nezinām par to, kādi ir rezultāti viņa ─ Eiropas Komisijas vadītāja ─ iniciatīvām, lai izvestu Savienību no tumšās nelikumības teritorijas.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

 
  
MPphoto
 

  Jas Gawronski (PPE-DE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir prieks, ka Gvantanamo gūstekņu uzņemšana Eiropas valstīs tagad ir atzīta par pieņemamu, tā ir ideja, kas dīvainā kārtā netika iekļauta manas grupas sākotnējā rezolūcijā. Es pilnīgi piekrītu Schulz kungam un Watson kungam.

Rezolūcijas pirmajā punktā ir pieminētas svarīgās pārmaiņas Amerikas Savienoto Valstu politikā attiecībā uz humanitārajiem tiesību aktiem. Es redzu pārmaiņas, it īpaši tonī, taču tiek turpināta arī nozīmīga daļa „nīstās” G. Bush politikas, jo prezidents B. Obama nav atteicies no ārkārtas pārsūtīšanas un CIP cietumiem ārvalstīs. Es to saku Čehijas prezidentūrai, kurai, šķiet, ir cits viedoklis. Es negribētu, lai aktīvie B. Obama atbalstītāji piedzīvotu agrīnu vilšanos.

Propaganda pret ASV, kas CIP komitejā bija aktuāla jau pirms diviem gadiem, ir atgriezusies kā mutisks jautājums par CIP lidojumiem Eiropā. Es minēšu tikai vienu piemēru. Kādā apsvērumā ir atklāts, ka Polijā pastāv slepena CIP organizācija. Protams, faktam, ka tādā valstī kā Polija pastāv CIP organizācija nevajadzētu radīt satraukumu ─ būtu dīvaini, ja tur tādas nebūtu ─, taču domāju, ka jautājuma uzdevējus kaitina, ka šai organizācijai jābūt slepenai. Viņi gribētu, lai slepenie dienesti vienmēr darbojas neslēpjoties un atklāti un lai CIP lidmašīnas līdzīgi kā British Airways vai Air France lidaparātus rotātu uzraksts „CIP”. Domāju, ka arī saistībā ar šo jautājumu viņiem nāksies vilties ─ pat B. Obama neies tik tālu.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Lambrinidis (PSE).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Necilvēcīgo cietumu Gvantanamo līcī nemaz nedrīkstēja izveidot. Tagad vismaz rodas iespaids, ka tas tiks slēgts, tomēr, ja Amerikas presē publicētie ziņojumi par nepieņemamo slepenas nolaupīšanas, nopratināšanas un ieslodzīšanas turpināšanos trešās valstīs ir patiesi, visi apsveikumi B. Obama kungam, protams, būs jāatsauc. Diemžēl šajā jautājumā arī Eiropai ir nenoliedzama, ar terorisma apkarošanu saistīta atbildība. Ļoti nopietns iemesls bažām ir fakts, ka Amerikas Kongress ir vienīgā valsts valdība, kas aicinājusi Eiropas Parlamentu iepazīstināt ar Parlamenta Komitejas CIP lietās secinājumiem un ieteikumiem. Nevienas Eiropas valsts valdība, nevienas valsts parlaments nav mūs aicinājis to darīt. Ļausim viņiem to darīt pat tagad, lai šāda veida nelikumīga darbība vairs nekad neatkārtotos.

 
  
MPphoto
 

  Marco Cappato (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Amerikas Savienotās Valstis radīja Gvantanamo problēmu, un ASV prezidents gatavojas to atrisināt. Mums jāzina, vai Eiropas Savienībai būs pilnvaras un kompetence piedalīties.

Eiropas Savienībai ir jāsadarbojas. Mūsu dalībvalstīm ir jāuzņem ieslodzītie, piemēram, uiguri, nepadodoties Ķīnas spiedienam. Ja mēs to nedarīsim, mēs riskējam kļūt nenozīmīgi Gvantanamo slēgšanas procesā.

Tas varētu būt sākums jaunam darbam, lai noskaidrotu patiesību, mūsu valstu valdību, piemēram, Portugāles valdības, atbildību un mūsu atbildību saistībā ar noraidīto priekšlikumu par Saddam Hussein trimdu. Šis priekšlikums bija vienīgā alternatīva karam, un mūsu valdības, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, to noraidīja.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Patiesi, Gvantanamo pastāvēšanu papildus citiem faktoriem iespējamu padarīja daudzu Eiropas valstu, tostarp Spānijas slepena vienošanās un līdzdalība. Ir nepieņemami tagad teikt, ka šī problēma nav mūsu darīšana. Vēl nepieņemamāk ir teikt, ka Gvantanamo slēgšana un no tās izrietošās sekas ir tikai ASV valdības problēma.

Vairākus gadus, pārvadājot aizturētos, ASV slepeno dienestu lidmašīnas ir nesodīti lidojušas pa Eiropu, kamēr mēs izlikāmies to neredzam. Tādēļ mums vajadzētu uzņemties atbildību un ne tikai pieprasīt tūlītēju Gvantanamo slēgšanu, bet arī uzņemt dažus ieslodzītos, kas, nevarēdami atgriezties savās valstīs vai palikt ASV, lūdz, lai tos uzņem citas valstis, tostarp Eiropas valstis.

Portugāle jau ir solījusi to darīt, un es uzskatu, ka daļējs šī lēmuma iemesls ir atbildības un vainas izjūta. Pašas Spānijas vaina ir vismaz tikpat liela, tādēļ es izmantoju iespēju aicināt Spānijas valdību uzņemt dažus no šiem cilvēkiem, tāpat kā to ir izdarījusi Portugāle un kā mums lūgušas vairākas organizācijas. Es uzsveru, ka tas ir ne tikai mūsu morālais pienākums, bet arī mūsu politiskā atbildība.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE) . – (RO) Terorisma apkarošana ir mūsdienu sabiedrības svarīgākā prioritāte. Taču vēlamā mērķa vārdā ir pieļautas kļūdas un pieņemti pretrunīgi lēmumi. Lēmums slēgt Gvantanamo apcietinājuma centru, kas pēdējās desmitgades laikā bija kauna traips civilizētas pasaules portretā, ir taisnīgs un īpaši svarīgs lēmums. Nākamā darbība, kam jāseko pēc šī pasākuma, ir situācijas, kādā nonākuši šobrīd ieslodzītie cilvēki, risināšana Amerikas Savienotajās Valstīs. Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis bija un joprojām ir līderes, tās ievēro cilvēktiesības un cilvēka cieņu, tādēļ tām jāstrādā kopā pieļauto kļūdu labošanā.

Es uzskatu, ka, pirms sākt diskutēt par ieslodzīto uzņemšanu Eiropā, ir absolūti nepieciešams padarīt pieejamu visu informāciju par iespējamām teroristu darbībām, kurās tie bijuši iesaistīti vai par iespējamu to dalību teroristu grupējumos. Šī informācija ir rūpīgi jāpārbauda, kā arī objektīvi jānovērtē, kādas būtu sekas, ja ieslodzītajiem ļautu atgriezties to mītnes valstīs. Absolūta nepieciešamība ir oficiāls Amerikas Savienoto Valstu lūgums, un es uzskatu, ka lēmums par ieslodzīto uzņemšanu Eiropā ir jāpieņem dalībvalstīm, taču lēmuma pieņēmējām jāatceras, ka tās uzņemas atbildību arī Eiropas Savienības vārdā.

Runājot par Komisāra Barrot kunga atsauci uz Rumāniju, agrāk izteiktās apsūdzības ir nepamatotas. Tomēr Rumānija atbildēja uz visiem Eiropas iestāžu pieprasījumiem, uzņēma CIP komiteju un sniedza visu vajadzīgo informāciju. Rumānijas parlaments ir veicis izmeklēšanu un iepazīstinājis ar tās rezultātiem ieinteresētās personas. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi adekvāti. Es arī uzskatu, ka Rumānija ir adekvāti reaģējusi uz tai izteiktajām pilnīgi nepamatotajām apsūdzībām.

 
  
MPphoto
 

  Wolfgang Kreissl-Dörfler, (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka atbildība par Gvantanamo ir jāuzņemas ASV. Taču solidaritāte ir atbalstīt un palīdzēt Barack Obama atgriezties pie starptautisko tiesību aktu ievērošanas, kad viņš to lūgs. Es domāju, piemēram, par uiguriem, kuri nevar atgriezties Ķīnā. Taču mums ir jāņem vērā arī cilvēki, kas Gvantanamo ir pavadījuši piecus vai septiņus gadus. Mēs nevaram izlemt, vai viņi vēlas dzīvot ASV. Izvēle ir jāizdara viņiem. Piemēram, Minhene un tajā dzīvojošie uiguri būtu gatavi uzņemt šos uigurus, atbalstīt un aprūpēt viņus, lai viņi varētu pārvarēt savu traumējošo pieredzi.

Tomēr vienam ir jābūt skaidram. Nav pieņemami, ka Bavārijas iekšlietu ministrs Joachim Hermann saka: „Ikviens, kurš atrodas Gvantanamo noteikti ir izdarījis noziegumu.” Šajā gadījumā ir jāievēro tiesības uz nevainības prezumpciju. Kā policijas iestādes vadītājam viņam vajadzētu sakrāmēt mantas un doties prom. Policistiem citās valstīs tā vietā, lai dotu pāragras šaušanas pavēles, mēs mācām ieviest savā darbā tieši tiesības uz nevainības prezumpciju. Mums vajadzētu par to rūpīgi padomāt.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, Gvantanamo un tā slepenos cietumus nemaz nedrīkstēja izveidot. Par cietuma slēgšanu un turpmāku izturēšanos pret ieslodzītajiem atbildīgas ir Amerikas Savienotas Valstis, taču humānu un ar cilvēktiesībām saistītu apsvērumu dēļ tiek runāts par viņu uzņemšanu dalībvalstīs. Katra dalībvalsts, ņemot vērā savus tiesību aktus, izlems, uzņemt ieslodzītos vai nē.

Tai pat laikā es vēlos atgādināt šim Parlamentam par miljoniem bēgļu visā pasaulē un par bēgļu nometnēm, kurās cilvēki ir dzīvojuši gadiem. Mēs novēršamies, mēs uzgriežam muguru. Eiropas Savienībā proaktīva domāšana par cilvēktiesībām diemžēl ir selektīva.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs! 2006. gada maijā es kopā ar Mann kungu un Elles kungu apmeklēju Gvantanamo. Mēs skaidri likām manīt, ka Gvantanamo cietuma izveidošana ir starptautisko tiesību aktu un cilvēktiesību pārkāpums.

Toreiz nesen ievēlētā Vācijas kanclere Merkel kundze savā pirmajā vizītē uz Vašingtonu to teica arī prezidenta G. Bush klātbūtnē, viņa arī pieprasīja Kurnaz kunga atbrīvošanu. Es uzskatu, ka prezidenta B. Obama lēmums ir pareizs un ka tas palīdzēs atjaunot uzticību Amerikas Savienotajām Valstīm un rietumu pasaulei kopumā. Tādēļ mums skaidri jāparāda, ka jautājumam par uzticamību ir liela politiskā nozīme.

Tajā pašā laikā mums jāpanāk, ka ieslodzītos neuzskata par miermīlīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem un ka tas tiek ņemts vērā, viņus tiesājot. Šo debašu laikā man reizēm radās citādāks priekšstats. Mums jāpanāk, lai ASV šajā jautājumā uzņemas galveno atbildību un lai tā paskaidro, kādēļ nevar uzņemt daudzus ieslodzītos. Arī šo cilvēku izcelsmes valstīm jāpaskaidro, kādēļ tās nevēlas viņus uzņemt, vai arī gūstekņiem jāpierāda, ka viņi nevar atgriezties izcelsmes valstīs, jo saskartos ar nopietnu vajāšanu.

Kad tas būs noticis, mēs varēsim domāt, vai Eiropas Savienībai jāuzņem kāds no gūstekņiem. Tomēr tas būs iespējams tikai tad, kad katrā atsevišķā gadījumā būsim novērtējuši katras personas radītā riska apmēru. Šādai izmeklēšanai jānotiek ne tikai valsts līmenī, jo atvērtas robežas Eiropas Kopienā nozīmē, ka, novērtējot drošības risku, ko var radīt šie cilvēki, mums jāpiemēro Eiropas standarti.

Šodien kāds runāja par bēgļiem. Tie nav bēgļi. Tie ir ieslodzītie, un mums jāpierāda, ka viņi nav bīstami, ja vien nevēlamies uzņemties bezatbildīgu risku. Domāju, ka mums jānodrošina, lai tiek uzņemti tie cilvēki, kam ir saikne ar mūsu dalībvalstīm, piemēram, Kurnaz kungs Vācijā vai, manuprāt, deviņi cilvēki Lielbritānijā. Es domāju, ka kopā Eiropas Savienība ir uzņēmusi jau 60 cilvēkus, un to nevajadzētu aizmirst.

 
  
MPphoto
 

  Ana Maria Gomes (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Portugāle mudināja panākt ES vienošanos par Gvantanamo ieslodzīto pārmitināšanu, un tā ir stratēģiska transatlantiskās solidaritātes darbība, kā arī cilvēcisks žests pret cilvēkiem, kurus vairs netur aizdomās un kuri ir izcietuši ieslodzījumu, spīdzināšanu un tiesiskuma zaudēšanu. Tomēr tas ir arī to 14 ES dalībvalstu pienākums, kuras slepeni sadarbojās ar G. Bush administrāciju, nododot spīdzināšanas funkciju Gvantanamo un slepenos cietumos, kā šis Parlaments norādīja. Nav iespējams izdzēst Eiropas atbildību par tiesiskuma un cilvēktiesību neievērošanu.

Prezidents Barroso noliedza, ka ir zinājis par viņa valdības sadarbību gūstekņu transportēšanā uz Gvantanamo un slepenajiem cietumiem, taču neviens netic, ka viņa vadītie militārie spēki, policija, novērošanas dienesti un administrācija bija tik nekompetenti, lai ļautu ASV sistemātiski un ļaunprātīgi izmantot Portugāles gaisa, jūras un zemes telpu.

Lai šo jautājumu noskaidrotu, vai Barroso kungs publiskos piezīmes, kas veiktas viņa diplomātisko padomnieku un Condoleezza Rice kundzes tikšanos laikā, kad viņš bija premjerministrs? Vai Barroso kungs publiskos juridisko viedokli, kuru viņš toreiz lūdza savam juridiskajam padomniekam Carlos Blanco de Morais, lai paredzētu īpašus navigācijas noteikumus kuģiem, kas tuvojas ASV militārajiem kuģiem, kuri pa Portugāles ūdeņiem pārvadāja gūstekņus?

 
  
MPphoto
 

  Panayiotis Demetriou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlamenta nostāja jautājumā par Gvantanamo 2006. gadā tika izklāstīta īpašā rezolūcijā. Gvantanamo nedrīkstēja izveidot, un tas bija jāslēdz. Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz terorismu ir vienlīdz skaidra. Mēs vēlamies apkarot terorismu, izmantojot visus likumīgos līdzekļus; mēs nevēlamies terorismu apkarot, pārkāpjot cilvēktiesības un starptautiskos tiesību aktus. Fakts ir tāds, ka lielāko nastu terorisma apkarošanā ir uzņēmusies ASV. Tomēr viņi ir arī pieļāvuši ļoti lielas kļūdas. Gvantanamo izveidošana bija milzīga kļūda. Tāda izturēšanās pret ieslodzītajiem bija milzīga kļūda. Ieslodzīto transportēšana tāda veidā, kā tas tika darīts, bija milzīga kļūda. Tas ir teikts šajā parlamentā. Šodien ir svarīgi, ka prezidents B. Obama ir pieņēmis pareizo lēmumu slēgt apkaunojošo cietumu, un šis lēmums liecina par labu Amerikai un dara godu Amerikas un starptautiskās sabiedrības vēsturei kopumā.

Kā ir iesaistīta Eiropas Savienība? Eiropas Savienība ir iesaistīta tādēļ, ka tā vēlas atbalstīt un palīdzēt īstenot šo pareizo prezidenta B. Obama pieņemto lēmumu. Taču Eiropas Savienībai tas jādara ar vienu noteikumu ─ šāda rīcība neapdraudēs tās pilsoņu drošību. Tā ir pamatprasība, un jebkāds katras dalībvalsts lēmums ir jāpieņem, ņemot vērā šo aspektu.

 
  
MPphoto
 

  Javier Moreno Sánchez (PSE).(ES) Romeva kungs, neuztraucieties! Spānijas valdība sadarbosies, kā tā vienmēr ir darījusi. Vai drīkstu jums atgādināt, ka Spānijas ārlietu ministrs Miguel Ángel Moratinos bija pirmais, kuru uzklausīja izmeklēšanas komiteja un kurš atbildēja uz visiem jautājumiem, tostarp jūsējo.

Šajā Parlamentā mēs kādu laiku esam nosodījuši spīdzināšanu un necilvēcīgo, pazemojošo izturēšanos kas starptautiskā terorisma apkarošanas nolūkā tiek izmantota Gvantanamo militārajā bāzē. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam prezidenta B. Obama lēmumu uz četriem mēnešiem atlikt tiesvedību un viņa nodomu gada laikā pastāvīgi slēgt cietumu.

Taču, lai gan atbildība gulstas uz AS valdības pleciem, Eiropas Savienība nedrīkst skatīties pretējā virzienā, tai ir jāpiedāvā palīdzība, lai garantētu apcietinājuma centra slēgšanu.

Mums ir arī jānovērtē iespēja uzņemt gūstekņus, kas nāk no valstīm, kurās nav garantiju par cilvēktiesību ievērošanu, ja Amerikas Savienotās Valstis lūgs mums to darīt.

Mums pēc tam būs jāsniedz kopēja Eiropas atbilde, kurā piedalīsies arī Spānijas valdība, vienlaikus ievērojot starptautisko tiesisko regulējumu un katrā gadījumā atsevišķi novērtējot juridisko situāciju, kādā atrodas ikviens pilsonis, ikviens ieslodzītais ─ viņa izcelsmi, viņa apcietinājuma apstākļus un viņa situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Teroristi ir izsludinājuši nežēlīgu, asiņainu un bezkompromisa karu pret mūsu civilizāciju. Viņi vēlas iznīcināt mūsu pasauli, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana un brīvības cienīšana. Uzbrukums 11. septembrī parādīja, ka teroristi ir gatavi izmantot jebkādus līdzekļus. Amerikas Savienotās Valstis apņēmās mūsu visu vārdā aizstāvēt brīvo pasauli. Cieša Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbība ir vienīgā cerība uz panākumiem un teroristu tīklu iznīcināšanu. Eiropai jājūtas atbildīgai par karu pret globālo terorismu.

Cilvēktiesību aizstāvji pareizi rīkojās, pievēršot uzmanību šo tiesību pārkāpšanai un pazemojošu metožu izmantošanai Gvantanamo notikušo nopratināšanu laikā. Bieži šīs metodes kļuva par spīdzināšanu. Pareizi ir arī tas, ka tika pievērsta uzmanība apcietināšanai bez tiesas sprieduma un atļaujas izmantot tiesības uz aizstāvi. Nedrīkst izmantot nevienu līdzekli, kas parakstītajās starptautiskajās konvencijās ir atzīts par nepieņemamu.

Jaunievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents jau ir izdevis noteikumu, ar ko aizliedz izmantot spīdzināšanu nopratināšanā, kurā piedalās par terorismu aizdomās turētas personas. Ir pareizi un piemēroti to uztvert kā uzvaru, ko guvuši visi cilvēki, kas radīja trauksmi par šo jautājumu. Saskaņā ar šo pašu noteikumu tomēr būs iespējams nolaupīt teroristus un īsu laika posmu tos turēt tranzīta valstīs. Īsi sakot, ieslodzīto cieņas ievērošana ir palielinājusies, taču vienlaikus ir jāsaglabā iespēja efektīvi paralizēt teroristu darbību, pretējā gadījumā mēs varam kļūt bezpalīdzīgi.

Es arī vēlos pievērst Parlamenta uzmanību tam, ka tajā pašā salā, uz kuras atrodas Gvantanamo apcietinājuma centrs, ieslodzījuma apstākļos, kas pārkāpj visus iespējamos standartus, tiek turēti politieslodzītie. Šie cilvēki ir nolemti ilgiem gadiem cietumā, jo uzdrošinājās iebilst pret tirāna Fidel Castro komunisma propagandu.

Mūsu acu priekšā tika nogalināta čečenu nācija. Cik man zināms, Eiropas Parlaments neizveidoja īpašu komiteju šī jautājuma risināšanai. Amerikas Savienotās Valstis ir atzinušas, ka spīdzināšana, tāpat kā slepenu cietumu pastāvēšana ir nepieņemama. Tam būtu jāpieliek punkts debatēm par slepeniem cietumiem un tranzītlidojumiem.

 
  
  

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, cīņā pret terorismu jāpieliek kopīgas pūles, visām demokrātiskām valstīm dodot ieguldījumu. Tas nozīmē ne tikai Eiropu, bet arī Amerikas Savienotās Valstis, kā arī citas valstis.

Guantanamo neatrodas konstitucionālā valstī, jo konstitucionālā valstī aizdomās turētajam, pat teroristam, ir tiesības uz aizsardzību un godīgu tiesu, kas pamatojas uz vērtībām, kādas pienākas mums visiem.

Es novērtēju prezidenta Obama lēmumu slēgt Guantanamo līci, bet šis gadījums nav un tam nav jābūt tādam, ka problēma pirmām kārtām tiek uzlikta uz Eiropas pleciem. Galu galā, cilvēki Guantanamo līcī ir ieslodzītie, un nevis tādi, ar kuriem var jokoties. Mēs varam būt izpalīdzīgi, bet, ja mēs tādi esam, ja citas izejas nav, tas ir iespējams tikai, pamatojoties uz Eiropas lēmumu, Eiropas standartiem, kas mums būs kopīgi jāizveido. Mums ir skaidri jāapzinās, ka tā ir amerikāņu problēma, kurā mēs varam pierādīt, ka esam izpalīdzīgi, ja vien cilvēktiesības mums ir pats svarīgākais.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētāja kungs, jaunā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta lēmums slēgt cietumu Guantanamo bija viena no viņa pirmajām svarīgajām un pozitīvajām darbībām, un es to silti apsveicu. Tomēr prezidents Obama nav atcēlis CIP tiesības arestēt par terorismu aizdomās turētos uz svešas zemes un nogādāt viņus pagaidu aizturēšanas centros. Tas ir īpaši satraucoši, un šīs bažas jāpauž, izveidojot kopīgo rezolūciju. Tomēr Eiropas Parlamenta divu lielāko partiju kopīgajā rezolūcijā par to nav ne vārda, un tā rezultātā es esmu spiests balsot pret šo kopīgo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Genowefa Grabowska (PSE). (PL) Priekšsēdētāja kungs, es esmu pārliecināta, ka mūsu dziļi cilvēciskā rezolūcija palīdzēs mazināt naidīgumu starp Eiropu un islāma pasauli. Es aicinu to pieņemt, paturot prātā arī situāciju, kādā ir manas valsts pilsonis, kurš ir kļuvis par upuri cīņai pret terorismu, cīņai, kas ir „aci pret aci, zobu pret zobu.” Es runāju par 42 gadus vecu Polijas pilsoni, kurš tika nolaupīts. Viņu aizturēja uz Afghanistānas un Pakistānas robežas. Viņš ir ģeologs, kurš tur strādāja. Kopš tās reizes viņš tiek tur turēts. Viņa ģimene paziņoja, ka viņi zina, ka Piotr nav ievērojama persona augstās politiskās aprindās, bet viņi tic, ka tiks darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu viņa atbrīvošanu.

Es tāpēc aicinu uzlabot attiecības ar islāma pasauli, tādējādi nodrošinot arī mūsu pilsoņu aizsardzību un drošību. Parādīsim savu solidaritāti un darbosimies to Eiropas Savienības pilsoņu labā, pret kuriem netaisnīgi izturas, kurus aiztur, nolaupa vai tur nometnēs.

 
  
MPphoto
 

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi esam cīnījušies par Guantanamo slēgšanu, un mēs visi atzinīgi vērtējam prezidenta Obama lēmumus slēgt šo kaunpilno cietumu.

Tagad mums nevajadzētu jautāt par Guantanamo aizturēto personu uzņemšanu. Kā eiropiešiem, kas ir uzticīgi cilvēktiesību aizsardzības vērtībām, mums jāuzņemas atbildība, jāpilda mūsu pienākums uzņemt šos bijušos aizturētos.

Šeit bija daži ziņojumi, un par to es uzrunāju Padomi, presē bija publicēti ziņojumi, ka dažas dalībvalstis nav gatavas viņus uzņemt. Tāpēc es aicinātu Padomi un jo īpaši visas atturīgās dalībvalstis atbalstīt šo aizturēto personu uzņemšanu savās teritorijās.

Es vēlētos jums arī teikt, dāmas un kungi, ka vissliktākais, ko mēs varētu darīt, būtu ļaut tam pozitīvajam, ko dod Guantanamo slēgšana, izgaist tāpēc, ka Eiropa nav gatava celties un būt vērā ņemama.

 
  
MPphoto
 

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā, ka daudzas ES dalībvalstis bija līdzdalīgas ārkārtas pārmitināšanas procesā, es uzskatu, ka ES valstīm, tostarp, Īrijai, ir kopīgs pienākums uzņemt noteiktu skaitu zema riska Guantanamo aizturētās personas no ASV izvietošanai ES.

Īrijas tieslietu ministrs Dermot Ahern ir pieņēmis šādu lēmumu, ja saņems ES apstiprinājumu, bet Īrijai nav jāgaida ES direktīva, lai izvietotu Guantanamo aizturētās personas. Mēs paši varam izlemt parakstīt divpusēju līgumu ar ASV, kā to ir izdarījusi Portugāle.

Īrijas valdības Tieslietu ministrs un Ārlietu ministrs šajā jautājumā gan ir citādās domās, ministrs D. Ahern, šķiet, nav gatavs iet tik tālu kā ministrs M. Martin attiecībā uz aizturēto personu izmitināšanu. Pašlaik ir nepieciešama Īrijas valdības vienota vadība šajā sakarībā. Atbilstoši transatlantiskajai sadarbībai un dalībai cīņā pret terorismu Īrijai jādod savs ieguldījums, lai palīdzētu jaunajai ASV administrācijai slēgt Guantanamo.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, ES jau ilgu laiku ir prasījusi slēgt Guantanamo. Šodien šo lēmumu ir pieņēmusi jaunā ASV administrācija, un ES valstīm ir jāizrāda solidaritāte, pārņemot šos ieslodzītos. Tomēr daži uzskata, ka šāda solidaritāte pirmām kārtām būtu jāizrāda valstīm, kuras iepriekš minētas presē kā slepeno CIP aizturēto personu centru uzņēmējas.

Es vēlreiz vēlētos uzsvērt to, ka šādiem apgalvojumiem nav pierādījumu, nedz tad, kad tie tika izteikti, nedz laikā kopš tā brīža. Tas attiecas arī uz Mate kungu, kurš nespēja pierādīt savas apsūdzības, ko viņš izvirzīja šeit pat Parlamentā. Turklāt arī starptautiskā izmeklēšana neapstiprināja šos apgalvojumus. Cerība uz to, ka cilvēki aizmirsīs, ka šādi pierādījumi nav bijuši, vēl nerada pierādījumus šodien. Visdrīzāk tā vienkārši ir ciniska manipulēšana neskaidros nolūkos.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithova (PPE-DE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, visa pasaule atzinīgi vērtē Barack Obama plānu slēgt Guantanamo, jo tas ir nežēlīgas izturēšanās pret cilvēkiem simbols – lai arī viņi, iespējams, ir nežēlīgi teroristi vai tiek turēti aizdomās par vissmagākajiem noziegumiem. Pret dažiem no viņiem pat vēl nav izvirzītas apsūdzības un viņu lietas nav pārbaudītas. Obama veica populistisku žestu un tagad domā, ko ar viņiem darīt. Viņam, pats galvenais, būtu jāpiespiež Kongress mainīt likumdošanu tā, lai ieslodzītos varētu pārvest uz ASV un dažiem varētu piešķirt jaunu identitāti. Tas ir ārkārtīgi karsts kartupelis: pēc atbrīvošanas 60 Guantanamo ieslodzīto atsāka teroristiskas darbības un tāpēc katrs gadījums jāskata atsevišķi. Čehijas prezidentūras sarunas par risinājumu Guantanamo jautājumā ir iespēja uzsvērt, ka dialogs starp ASV, Eiropu un Kubu par izmaiņām totalitārajā „brīvības salā” sākas ar cilvēktiesībām, un ne tikai to ieslodzīto cilvēktiesībām, kas atrodas amerikāņu bāzē. Galu galā, šajā dialogā būtu jārunā par politieslodzīto atbrīvošanu Kubā, kā arī par nevainīgo Kubas pilsoņu runas un pārvietošanās brīvību.

 
  
MPphoto
 

  Armando França (PSE). (PT) Mēs uzskatām, ka ir pats par sevi saprotams, ka mums jāvērtē atzinīgi prezidenta Obama lēmums – lēmums slēgt cietumu Guantanamo līcī, aizliegt spīdzināšanu un nelegālu pratināšanu, kā arī ierobežot militāros izmēģinājumus.

Tomēr es varu pārlieināt savu kolēģi deputātu, kurš vairs nav šeit klāt, ka Portugāle un tās sociālistiskā valdība nejūtas vainīga. Portugāles sociālistiskā valdība nesadarbojās ar Bush administrāciju, taisni pretēji83. Portugāles administrācija – Portugāles valdība pēc ministra Amado iniciatīvas ir tikko devusi iespēju un uzlikusi Eiropas Savienībai un citām demokrātiskām valstīm pieņemt un uzņemt ieslodzītos no Guantanamo līča, kas nav notiesāti. Tas ir patiesi svarīgi un jāuzsver kā piemērs, lai citas ES dalībvalstis tam sekotu. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai rīt visas šī Parlamenta partijas pieņemtu rezolūciju, tādējādi vienotībā piešķirot tai lielāku spēku.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Guantanamo līča cietuma radīšana toreiz bija Amerikas Savienotajām Valstīm nepieciešama. Tā slēgšana šodien ir Amerikas Savienoto Valstu jautājums. Es iebilstu ES dalībvalstīm, kas iejaucas nenovēršamos tiesiskos sarežģījumos un uzņemas nastu, kas tiek uzlikta mūsu drošības dienestiem, uzņemot ieslodzītos no valstīm, kas nav ES pilsoņi un pirms tam tikuši atzīti par naidīgiem karotājiem.

Es nenožēloju, ka tika aizturēti visbīstamākie teroristi, kuru nodoms bija iznīcināt mūsu dzīvesveidu, ja tas tika pierādīts. Tomēr viens no lielākajiem Guantanamo trūkumiem bija, ka pārsteidzīgi netika ievērotas nekādas parastās kriminālprocesa darbības pret tiem, kurus tur turēja. Galu galā, parasti tiesas procesi ir vienīgais veids, kā atrisināt Guantanamo ieslodzīto, kuri nav ES valstspiederīgie, situāciju.

Tā kā Guantanamo iemītniekus saņēma ciet Amerikas Savienotās Valstis, tas ir Amerikas pienākums apsūdzēt viņus pašu tiesās vai, ja viņi nav vainīgi, sūtīt viņus atpakaļ uz viņu dzimteni. Ja prezidents Obama par Guantanamo slēgšanu domāja nopietni, ko es vērtēju atzinīgi, kā arī par Amerikas un tās sabiedroto aizsargāšanu, tai jābūt viņa politikai.

 
  
MPphoto
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Pirmām kārtām, neatkarīgi no diskusiju par CIP cietumiem būtības un iznākuma es vēlētos atzinīgi novērtēt rūpes, ko Eiropas Parlamenta deputāti un Eiropas pilsoņi izrādīja attiecībā uz cilvēktiesību godīgu ievērošanu neatkarīgi no satura.

Spīdzināšana nav pieļaujama, un šai patiesībai nevar būt izņēmuma apstākļi. Tomēr es jūtu vajadzību izteikt dažas piezīmes, tā kā Rumāniju turpina pieminēt šajā sakarībā. Es vēlētos jums atgādināt, ka līdz šim pret mums ir vērsti apvainojumi bez reāliem pierādījumiem. M. Martin ziņojums ir vislabākais piemērs šādai pieejai. Tajā ir iekļauti apvainojumi Rumānijai, kas ir gan pretrunīgi, gan nepamatoti.

Es vēlētos atzīmēt šo gadījumu, kādā veidā pret Rumāniju tika izvirzīti apvainojumi, jo tas, iespējams, var aptraipīt arī citu Eiropas valstu tēlu. Es vēlētos atkārtot, ka ir nepieņemami, ka šo debašu sakarā brīvi un pastāvīgi tiek apmētātas ar vārdiem tādas dalībvalstis kā Rumānija.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos piekrist visiem runātājiem, kuri vēlas nodrošināt, lai Eiropa izpildītu savu humanitāro pienākumu, atbalstot jo īpaši tos cilvēkus, kuri, neskatoties uz to, ka nav atrasti nekādi pierādījumi pret viņiem, tiek apsūdzēti.

Tomēr es vēlētos aicināt dalībvalstis nemēģināt darīt to vienām pašām, un to es vēlētos jo īpaši uzsvērt. Eiropai jāmācās runāt vienā balsī un rīkoties kopīgi. Tas ļaus mums uzklausīt ASV jaunās administrācijas rūpes un dzīvot saskaņā ar mūsu kā Eiropas Savienības, kam ir kopīgas vērtības, kas uzliek mums par pienākumu kopīgi rīkoties, paštēlu.

 
  
MPphoto
 

  Ville Itälä (PPE-DE). (FI) Priekšsēdētāja kungs, mums visiem ir viena vēlēšanās slēgt ieslodzīto nometni Guantanamo, un tagad mums ir spoža izdevība to izdarīt, tā kā jaunais Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir izrādījis tādu pat vēlmi.

Galvenā atbildība acīmredzami gulstas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet es ceru, ka ES var izveidot vienotu fronti un dalībvalstis izrādīs solidaritāti un būs iecietīgas tiktāl, lai uzņemtu šos ieslodzītos savos cietumos, kur tas ir iespējams un kur tas atbilst viņu pašu apstākļiem šādai rīcībai.

Mēs pievienojamies cīņai pret terorismu, lai aizstāvētu cilvēktiesības. Tagad mums jāiesaistās, lai palīdzētu Amerikas Savienotajām Valstīm aizstāvēt cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). (PL) Dāmas un kungi, šim jautājumam ir divas puses. No vienas puses, tā ir tiesiska pozīcija. Es uzskatu, ka pilsoņi no kādas valsts jāuzņem atpakaļ viņu pašu dzimtenē. Iespējams, var tikt īstenota kāda humanitārā programma gadījumos, ja ir kādi šķēršļi, piemēram, politiska vajāšana. Es vēlētos arī pilnīgi skaidri pateikt, ka, pat ja Portugāle vai kāda cita valsts piekrīt uzņemt 20 šādus ieslodzītos, tas nenozīmē, ka šie cilvēki vēlēsies palikt Portugālē vai kādā citā piedāvātajā valstī. Eiropas Savienība tagad ir vienota, tāpēc šī problēma ir jāapsver. Visbeidzot, jāizmanto piemērotas procedūras, lai šādi cilvēki turpmāk vairs netiktu apkaunoti kā aizdomās turamie vai bīstami. Ja viņi netiks atbrīvoti no šāda zīmoga, neviens nevēlēsies viņus uzņemt. Šī ir nopietna problēma, kas ir apsvēršanas vērta. Es nobeigumā vēlos pateikt, ka šī problēma galvenokārt attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos jums pateikties par šīm debatēm. Es uzskatu, ka tās bija ļoti lietderīgas. Ja jūs būtu dzirdējis pēdējās Padomes sēdes debates pusdienu laikā, jūs būtu redzējis līdzīgi vēlmi atrisināt šo problēmu, bet arī atzinību par šīs problēmas, ko mēs apspriežam, sarežģītību. Tai ir morālais un politiskais aspekts, bet ir arī drošības un tiesiskais aspekts.

Mēs visi piekrītam, ka prezidenta Obama lēmums slēgt Guantanamo bija svarīgs un labs, ko mēs visi atzinīgi vērtējam un ko praktiski visi, kas ir šeit, slavē. Bet tagad, kad mēs apspriežam sekas un ko mēs varētu darīt, lai paustu solidaritāti – un mūsu intereses šeit ir darboties transatlantiskā harmonijā – mēs, protams, redzam, ka problēma ir sarežģīta. Martin Schulz ir teicis, ka mēs nevaram apkarot terorismu un tajā pašā laikā nonākt konfliktā jautājumā par cilvēktiesībām. Viņam ir pilnīga taisnība, bet Hartmut Nassauer ir teicis, ka ir divi aspekti: viens ir morālais, un otrs attiecas uz drošību. Viņam arī ir taisnība, un tieši tāpēc Tieslietu ministram un Iekšlietu ministram tas arī ir jāapspriež. No politiskās perspektīvas tā nav tikai morālo muskuļu izvingrināšana, nedz mums tā arī vajadzētu uztvert šo problēmu tikai tāpēc, ka jūtamies vainīgi. Tas noteikti ir daudz sarežģītāk.

Graham Watson runāja par nepieciešamību risināt to visiem kopā. Atkal, viņam noteikti ir taisnība, bet tajā pašā laikā – jo tas arī attiecas uz tiesisku problēmu un kompetences jautājumu – mēs nevaram uz pieprasījumu piespiest dalībvalstis uzaicināt aizturētās personas no Guantanamo. Ja jums jāatrisina šī problēma, nolemjot uzaicināt šīs aizturētās personas uz savām mājām – iedomājaties, ka jums jāuzņemas iekšlietu ministra pienākumi – jūs noteikti divreiz padomātu par to, kā tikt galā ar šo problēmu. Es noteikti nedomāju, ka Padomei un dalībvalstīm to vajadzētu uztvert kā jautājumu par zirgu tirgu, nepavisam. Jautājums nav par to, kā nomazgāties, bet gan, kā nesaslapēties. Problēmas sakne vienkārši ir tā, ka lēmums slēgt Guantanamo, protams, ir Amerikas Savienoto Valstu – valsts, kura uzbūvēja šo iestādi, primārā atbildība. Bet mums ir – un mums tai jābūt – mūsu labā griba paust solidaritāti un sadarboties problēmas atrisināšanā.

Vēl ir arī debates par taktiku. Vai mums to tagad vajadzētu piedāvāt uz zelta paplātes, vai nogaidīt, līdz tiks saņemts lūgums? Bet, ja mēs saņemsim šo lūgumu, mums jābūt gataviem reaģēt. Tāpēc Padome sāka to nopietni apspriest otrajā dienā pēc prezidenta Obama lēmuma. Es uzskatu, ka mēs nevaram pārvērtēt drošības jautājumu – kā jūs uzsvērāt – jo tas vienkārši ir fakts, ka daži no atbrīvotajiem iemītniekiem atkal uzsāka teroristisku darbību, un tas vienkārši ir fakts, ka kāds vīrs Said al-Shihri kungs tagad ir Alkaīdas vadītāja vietnieks Jemenā. Tāpēc ASV jāuzsāk nopietns darbs - noskaidrot, kas ir šie cilvēki, un tad attiecīgi jārīkojas.

Es domāju, ka mums jāapzinās, ka juridiski lēmums par ārvalstu valstspiederīgo uzņemšanu ES dalībvalstīs ir dalībvalstu kompetence. Tas ir viens līmenis. Tomēr, otrajā līmenī pastāv vienošanās, ka mums tagad jāstrādā pie Eiropas sistēmas, kurā iekļaut dalībvalsts lēmumu. Gan Šengenas, gan Dublinas nolīgumi aicina uz Eiropas pieeju, jo visu Šengenas locekļu drošību savā ziņā ietekmēs atsevišķu dalībvalstu lēmums. Tātad ir iekšējā nepieciešamība pēc koordinētas pieejas.

Turklāt ES aplūko iespēju palīdzēt ASV bijušo aizturēto personu pārmitināšanā un rehabilitācijā trešajās valstīs.

Daži no jums izvirzīja jautājumu par ātrumu: vai mēs varam rīkoties ātrāk nekā patlaban? Es domāju, ka mums būtu jāapzinās, ka diskusija ir tikai sākusies. Tā notiek tikai vienu nedēļu. Jautājumi, kas jārisina, patiešām ir sarežģīti un prasīs laiku, lai gan prezidents Obama pats ir pieprasījis pārskatīt ieslodzīto dokumentus un noteicis viena gada termiņu Guantanamo slēgšanai. Nevar gaidīt, lai Padome būtu gatava atrisināt visas šīs sarežģītās problēmas dažu dienu laikā.

Turklāt jāpatur prātā, ka atbildība par Guantanamo pirmkārt gulstas uz ASV. Lai gan dalībvalstis pauž gatavību strādāt pie saskaņotas pieejas, šajā jautājumā ir gan divpusējs, gan daudzpusējs aspekts. Atbilstīgo dalībvalstu skaidra nostāja par aizturēto personu pārmitināšanu vēl nav zināma. Tieslietu un Iekšlietu ministru sanāksme, kam jānotiek šomēnes, būs ļoti noderīga. Pašlaik pretterorisma koordinators Gilles de Kerchove arī strādā pie daudziem izvēles dokumentiem.

Tātad tāds ir mans kopsavilkums par Guantanamo, kas aizņēma lielāko daļu laika. Kas attiecas uz citu jautājumu par nelikumīgu aizturēšanu, Fava kunga iemīļoto jautājumu, es tikai atkārtošu, ko jau vairākas reizes teica iepriekšējie runātāji: apgalvojumi attiecībā uz valstu izlūkošanas dienestu iesaistīšanos, šo dienestu pārraudzība ir atsevišķu dalībvalstu atbildība, un Padomei nav pilnvaru tur rīkoties papildu tam, kas darīts.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisija lielā mērā piekrīt Vondra kunga izteiktajiem viedokļiem.

Pat ja tā, es vēlētos pateikt, ka pēc šīm ilgajām debatēm mēs esam pie paša galvenā pagrieziena punkta. Tas ir galvenais pagrieziena punkts cīņā pret terorismu. No šī brīža mums jācenšas pārņemt šo cīņu ar atjaunotu morālo autoritāti visai rietumu kopienai, jācīnās, tajā pašā laikā ievērojot pamatvērtības un pamattiesības.

Eiropai tagad jāvada visa starptautiskā kopiena pretī vēlmei apkarot terorismu atbilstoši tām pašām pamatvērtībām, kas izraisīja šo cīņu sākumā. Tas ir būtisks pagrieziena punkts un Parlamenta deklarācija šajā sakarībā ir ārkārtīgi noderīga, tā kā tajā tiek pieņemts, ka visām dalībvalstīm piemīt griba piedalīties šajās lielajās pārmaiņās.

Tomēr, tā ir taisnība, ka atbildība, pirmkārt, gulstas uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tām jāpārbauda katras aizturētās personas statuss, pirms oficiāli pieprasīt pārmitināšanu uz ES dalībvalsti. Tas patiešām ir būtisks nosacījums. Amerikas Savienotajām Valstīm jānosūta mums skaidrs un pamatots pieprasījums par katru atsevišķu gadījumu. Tas ir absolūti būtiski.

Nobeigumā, tas, protams, ir katras dalībvalsts ziņā izlemt, vai tā vēlas uzņemt bijušo aizturēto personu no Guantanamo, bet debates ir parādījušas, ka sadarbība Eiropas līmenī acīmredzami būtu ļoti, ļoti vēlama.

Sadarbība būtu ieteicama bijušo aizturēto personu tiesiskā statusa noteikšanā, kā arī, lai aizsargātu dalībvalstis gadījumā, kad tiek izteikti diplomātiski vai cita veida pieprasījumi no šo aizturēto personu mītnes valstīm. Šī koordinācija būs nepieciešama, lai pārliecinātu dalībvalstis un jo īpaši – es domāju par to, ko teica Nassauer kungs – tās, kuras uztraucas par sabiedrisko kārtību un drošību.

Saskaņota Eiropas pieeja visbeidzot mums būtu labāks līdzeklis sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm par piekļuvi dokumentiem un pārmitināšanas procesiem. Tad mēs, iespējams, varētu sniegt arī finansiālu palīdzību, lai sekmētu uzņemšanu dažās dalībvalstīs.

Vondra kunga klātbūtnē es teiktu, ka mēs, dabiski, strādāsim cieši kopā ar Čehijas prezidentūru. Kopā ar de Kerchove kungu mēs arī esam procesā, izstrādājot pētījuma dokumentu, kas kalpos par pamatu diskusijām, kas notiks Tieslietu un iekšlietu Padomē 26. februārī.

Es vēl šeit pateikšu, ka mēs ar Ministru padomes priekšsēdētāju Langer kungu, bez šaubām, izmantosim savu vizīti uz Vašingtonu, lai izvirzītu visus jautājumus attiecībā uz un saistībā ar Guantanamo slēgšanu saviem ASV kolēģiem.

Tagad mums ļoti nopietni jāizskata šis jautājums un jāsagatavo tiesisks pamats, lai par katru gadījumu dotu atbildi ASV pieprasījumam. Mums tas jāņem ļoti, ļoti nopietni, protams, ņemot vērā šo vēlmi pozitīvi sadarboties šajā jaunajā cīņā pret terorismu, kas atbilst mūs vienojošām pamatvērtībām, kurām jāvieno visa pasaules kopiena.

Paldies visiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Saskaņā ar Reglamenta 103. panta 3. punktu es esmu saņēmis trīs rezolūcijas priekšlikumus(1) par Guantanamo. Rezolūcijas priekšlikums par http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+CRE+20090203+ITEM-011+DOC+XML+V0//LV&language=LV" .

Debates tiek slēgtas.

Balsošana par Guantanamo notiks trešdien, 2009. gada 4. februārī , bet balsošana par http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+CRE+20090203+ITEM-011+DOC+XML+V0//LV&language=LV" .

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) ASV prezidenta Barack Obama lēmumam slēgt Guantanamo aizturēšanas centru ir simboliska nozīme visā demokrātiskajā pasaulē. Šis žests uzsver, ka karā pret terorismu, kas tiek īstenots, lai aizsargātu rietumu demokrātiskās vērtības, nedrīkst ignorēt tieši šīs vērtības.

Terorisms ir stingri jāapkaro, bet jāievēro arī cilvēktiesības. Pat tiem, kurus tur aizdomās par nopietnu pārkāpumu izdarīšanu, ir tiesības tikt tiesātiem saskaņā ar pareizu procedūru objektīvā tiesā, pamatojoties uz skaidra tiesiska pamata, kā arī saņemt atbilstošu sodu par saviem noziegumiem.

Pieņēmumi, minot Rumāniju saistībā ar CIP slepenajiem cietumiem, ir pilnīgi bez pamata. Neviens nav spējis pierādīt to eksistenci Rumānijā. Rumānija ir uzticams ASV sabiedrotais NATO un ir iesaistīta cīņā pret terorismu, pirmām kārtām Afganistānā. Gan Rumānijas iestādes, gan sabiedrības viedoklis stingri aizstāv cilvēktiesību ievērošanu. Cietuši no padomju okupācijas un komunistu diktatūras nelikumībām, Rumānijas pilsoņi neatzīst nekādus cilvēktiesību pārkāpumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ASV valdības nesenie lēmumi ir vienkārši apstiprinājuši – it kā tās būtu bijis vajadzīgs – to, kas jau sen tika atmaskots: ASV sponsorēta nolaupīšanas, spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas tīkla eksistenci.

Šie lēmumi nedrīkst būt par attaisnojumu ASV un Eiropas Savienības valstu valdību atbildībai par starptautisko tiesību aktu un pašu galveno cilvēktiesību sistemātiskiem pārkāpumiem.

Tāpat kā agrāk mums jāprasa pilnībā izbeigt šādu zemisku praksi un noskaidrot patiesību, tostarp ES valdību vainu attiecībā uz to gaisa telpas un teritorijas izmantošanu, lai ieslodzītu un pārvietotu nelikumīgi aizturētos ieslodzītos, piemēram, uz ASV militāro bāzi Guantanamo līcī. Tas viss ir pats nepieciešamākais atbilstoši ziņojumiem, ko ASV slepenās operācijās sauca par „ārkārtas pārvietošanu”, citiem vārdiem, pilsoņu, ko jaunā ASV administrācija nav nopratinājusi, nelikumīga aizturēšana un pārvietošana.

Mēs attiecīgi esam pret jebkādu vienošanos starp valstīm vai starp Amerikas Savienotajām Valstīm un ES attiecībā uz Guantanamo aizturēto „ieslodzīto pārmitināšanu”. Tas nenozīmē, ka atsevišķu personu brīvi paustie lēmumi un pieprasījumi, jo īpaši attiecībā uz patvērumu Portugālē nevar tikt apsvērti, ievērojot nacionālo suverenitāti, Portugāles Konstitūciju un starptautiskos tiesību aktus, tostarp, tiesības uz patvērumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski. (FI) Eiropas Savienība pierādīja sevi kā neizprotami vienaldzīgu kopienu, neīstenojot nekādu stingru diplomātisku rīcību attiecībā uz starptautiskajām organizācijām, lai, pamatojoties uz cilvēktiesībām, nosodītu nelikumīgo darbību, kādā iesaistījās Amerikas Savienotās Valstis.

Jaunā prezidenta rīcība parāda, ka šī darbība tiek uzskatīta par nelikumīgu un nepieļaujamu gan no ētiskā, gan morālā aspekta. Tas ir viss par ES saistībām attiecībā uz Amerikas nelikumīgo rīcību, kad tā sekoja bijušajam ASV prezidentam, un brīvās ES pilsoņu acīs tas nozīmē, ka ES ir zaudējusi savu seju un savu cieņu. Lai ES kaunās par savu nespēju rīkoties.

 
  

(1) Sk. protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 30. aprīlisJuridisks paziņojums