***

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Iepriekšējās svinīgās sēdes laikā es jautāju, vai kameras lietošanu nevarētu atvieglot, atstājot brīvu vienu sēdekli. Šodien tas atkal nenotika. Kamera nebija pie manis, bet pie ģenerāļa P. Morillon un pēc tam pie Grosch kunga. Varbūt būtu iespējams to nodrošināt, lai atvieglotu gan operatora, gan mūsu darbu?

  Priekšsēdētāja. − Paldies, Rack kungs, mēs atgādināsim dienestiem.

Balsojumu skaidrojumi

EN– Ziņojums: Karl-Heinz Florenz (A6-0495/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Beigās es tomēr balsoju par šo ziņojumu, jo mēs visi atbalstām mūsu vides saglabāšanu. Tā ir mūsu partijas – Britu konservatīvās partijas – cildena tradīcija, tomēr man šķiet, ka man ir jāizsaka divi secinājumi.

Pirmais secinājums – mums var būt īsta klimata pārmaiņu politika tikai tad, ja visi tajā iesaistās. Tā ir vienkārši Eiropas Savienības vai atsevišķas valsts laika šķiešana, lai tikai būtu vispār kaut kāda politika. Tātad mums ir jāiesaista Āzijas valstis.

Otrā piezīme ir tāda, ka mūsu nedrošajos laikos klimata pārmaiņu politika ir jāsamierina ar nepieciešamību pēc enerģijas drošības. Šodienas pasaulē mēs atrodamies situācijā, kad visām mūsu valstīm ir vajadzīgas gatava enerģijas piegādes. Tam ir jābūt pirmajā vietā, jo bet tā nevarēs uzturēt ne ekonomiku, ne labklājību, ne mūsu iedzīvotāju labsajūtu.

  Bogdan Pęk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos runāt par šo direktīvu. Es balsoju pret šo direktīvu, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā ir ārkārtīgi bīstama un apdraud Eiropas attīstību. Tajā nepārprotamais jautājums par nepieciešamību uzmanīgi aizsargāt vidi ir apvienots ar galīgi liekulīgu ideju, proti, ka cilvēki var ietekmēt mūsu klimata cikliskās pārmaiņas.

Tieši šī daļa, tas ir, jautājums par ogļskābās gāzes emisijas samazināšanu, ir šī dokumenta vissvarīgākā nodaļa. Ārkārtīgi lielās naudas summas – lēš, ka simtiem miljardu, – kas jātērē šim mērķim, būs vienkārši izšķiestas, bet tajā pašā laikā tās varētu izlietot reālas vides un enerģijas drošības izveidošanai Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti slikts un traģiski neveiksmīgs risinājums.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! K. H. Florenz ziņojuma vairāki punkti un nodaļas, jo īpaši 190. punkts, attiecas uz lauksaimniecības nozīmi klimata pārmaiņās. Kaut gan seklā vai konservējošā augsnes apstrāde ir viena no iespējām lielākajā daļā ES dalībvalstu un tai ir priekšrocības gan ekonomikas, gan klimata pārmaiņu ziņā – un, manuprāt, tā pelna daudz lielāku atbalstu – debates un pētījumi lauksaimniecībā pievēršas galvenokārt atgremotāju mājlopu radītajam metānam un slāpekļa oksīdam.

Kaut gan ir panākts progress, es neatbalstu to, ka dalībvalstīm jāizpilda tirdzniecībā neiesaistīto nozaru mērķi emisijas samazināšanā, obligāti samazinot Eiropas liellopu ganāmpulkus. Neaizmirsīsim, ka to, ko mēs neražosim šeit Eiropā, mēs importēsim. Viens kilograms Brazīlijā ražotas liellopu gaļas rezultātā dod sešas reizes lielāku oglekļa emisiju nekā kilograms gaļas, kas ražota Īrijā.

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas ekonomika ir lielākā fosilā kurināmā importētāja. Šī kurināmā cenas pieaugums lielāka pieprasījuma un augstāku ieguves izmaksu dēļ var ievērojami un nelabvēlīgi ietekmēt mūsu iedzīvotāju dzīves līmeni un mazināt Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju.

Pasākumi enerģijas taupīšanai un tīru enerģijas avotu ieviešanai, kas ražo enerģiju par stabilu un nosacīti zemu cenu, varētu neitralizēt šo tendenci Izmantojot zinātniskus pētījumus tehnoloģisko risinājumu izstrādei, automātiski tiks samazināta ogļskābās gāzes emisija. Taču pretrunīgu toriju izplatīšanai un mūsu biedēšanai ar informāciju par ogļskābo gāzi nav pievienotās vērtības, un tas sarežģī ogļskābās gāzes emisijas samazināšanas tehnisko un faktisko procesu un fosilā kurināmā izmantošanas ierobežošanu enerģijas ražošanai.

Es atbalstu visas tehniskās un zinātniskās aktivitātes, kas vērstas uz fosilā kurināmā lietošanas samazināšanu. Taču es diemžēl nevaru piekrist Florenz kunga ziņojumā paustajām teorijām. Es šo ziņojumu neatbalstu.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties Karl Florenz par viņa pūlēm un Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas demokrātisko vadību. Kaut gan sākotnējais ziņojums bija labāks par šo kompromisu, es tomēr balsoju par to. Šodienas tiešām lietišķajā diskusijā bija dzirdams plašs viedokļu spektrs, daži no tiem kritiski, bet visi piekrita uzskatam, ka tagad tuvojas klimata pārmaiņas un nav šaubu, ka ar mūsdienu civilizācijas līmeni mums var izdoties tās ietekmēt, un mūsu atbildība nākamo paaudžu priekšā ir panākt nolīgumu par efektīviem pasākumiem. Neviens no tiem nav panaceja, un tie visi jāpiemēro visiem kontinentiem. Es ticu, ka Čehijas prezidentūrai par spīti Čehijas prezidenta ekstrēmajiem uzskatiem izdosies izvilkt svaigus pasākumus no ASV.

  Hynek Fajmon (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju pret šo ziņojumu. Šī ziņojuma pieņemšana ir slikta ziņa ES iedzīvotājiem. Zemes klimats ir mainījies, tas mainās un mainīsies neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai nē. To nekādi neietekmēs absurdie pasākumi, kurus ES uzkrauj pati sev šajā jomā. K. H. Florenz ziņojumā apgalvots, ka pasākumi klimata jomā, ko ES pieņēma 2007. gadā, ir nepietiekami un ka tie ir jāplašina. Es tam nepiekrītu. Kamēr ES ir tikai daļa no pasaules, kas samazina emisiju, globālās emisijas samazināšanas mērķis netiks sasniegts. Viss, ko mēs panāksim, būs lielas daļas Eiropas uzņēmumu pārcelšana, un tiks zaudētas darbavietas. Ziņojuma autori grib mainīt Eiropā visu – no ēdienkartēm līdz tūrismam, kad sociālajam tūrismam ir jākļūst par oficiālu mērķi. Pat Mao Czeduns lepotos ar šādu kultūras revolūciju, kur visu veco izsviež un apmaina pret jauno. Neviens praktisks cilvēks nevarētu piekrist tādai pieejai, un tāpēc es balsoju pret to.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Gandrīz 70 % Zemes virsmas klāj ūdens; mūsu ūdens rezerves, jo īpaši dzeramais ūdens, izsīkst biedējošā ātrumā. Arvien lielākus mūsu planētas apgabalus apdraud ūdens trūkums. Jo straujāka ir attīstība, jo lielāks ir pieprasījums pēc ūdens. Pētījumi liecina, ka pieprasījums pēc ūdens palielinās, paaugstinoties sabiedrības labklājībai. Nav progresa bez ūdens.

Daudzi pasaules reģioni ir tuvu katastrofai. Saglabājot status quo ūdens apsaimniekošanas ziņā, varētu izveidoties situācija, kad piekļuve ūdenim izraisīs ne tikai strīdus, bet pat karus. Valstu panākumus noteiks to materiālais stāvoklis nevis militārās iespējas, lai kādas tās arī nebūtu. Ūdens trūkums ļoti īsā laikā izraisīs pārtikas krīzi.

Mums ir vajadzīga piemērota, integrēta politika, kas palīdzēs saglabāt un atjaunot ūdens rezerves. Mums ir vajadzīga ūdens lietošanas racionalizācija.

  Ivo Strejček (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet paskaidrot, kāpēc es balsoju pret K. H. Florenz ziņojumu par klimata pārmaiņām.

Ar klimata pārmaiņām saistītā politika ļoti lielā mērā ir pamatota uz panikas cēlāju ideoloģiju. Pierādījumi par klimata pārmaiņām ir pretrunīgi. Hipotēzes, kuras vaino šajās pārmaiņās cilvēku arī ir, maigi izsakoties, apstrīdamas. Cilvēks tiek uzlūkots kā videi kaitīgs radījums, no kura nav nekāda labuma. Es tā nedomāju.

Ziņojuma saturs ir tiešas sekas pašlaik modē esošajai zaļai ideoloģijai, kas apgalvo, ka daba un planēta ir pirmajā vietā un ka mēs nedrīkstam rūpēties par cilvēkiem, viņu vajadzībām un interesēm.

Tie daži ziņojuma grozījumi, kuros izteikts aicinājums pēc kodolenerģijas turpmākās attīstības un atbalstīts progress kodolsintēzes jomā, diez vai var mazināt tā nelabvēlīgo ietekmi uz visu Eiropas ekonomiku un lauksaimniecību.

Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas ir reālu politisku problēmu projekts. Tā vietā, lai izvirzītu idejas, kuras nevienu neinteresē, mums vajadzētu rūpēties par cilvēkiem un viņu vajadzībām.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīju šo ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka tie punkti, par ko es šaubījos, tika vai nu dzēsti, vai grozīti man pieņemamā veidā. Tie attiecās tieši uz lauksaimniecības lopkopības produkciju. Es būtu pastiprinājusi šo punktu ar to, ka Eiropas Savienība jau agrāk ir ievērojami samazinājusi lopkopība produkciju KLP reformu dēļ, ka tagad mēs esam tīri liellopu gaļas importētāji un ka liellopu gaļa tiek ražota kaut kur citur ar tai sekojošajām bažām par klimata pārmaiņām.

Tas patiesi parāda mums, cik svarīga ir globālā vienprātība šajā jautājumā un to, ka, Eiropai rādot ceļu, mums tomēr ir jāuzstāj, lai arī pārējie mums seko, jo mēs kaitēsim tikai sev, ja mūs uzskatīs par vienīgajiem, kuri paceļas līdz šai atzīmei.

Visbeidzot, es atbalstu šajā ziņojumā pausto domu par īpašu gadu, kura mērķis ir sniegt informāciju un nodarboties ar klimata pārmaiņu jautājumu tādā veidā, kas liek cilvēkiem tuvināties mums. Šajā jomā jau ir paveikts labs darbs.

  Nirj Deva (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par šo ziņojumu, jo es pirmo reizi jūtu, ka Eiropas Savienība atrodas saskaņā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Prezidents Barack Obama ir ievēlēts amatā, sakot, ka viņš savās programmās gatavojas izvirzīt vidi pirmajā vietā.

Taču es nezinu, vai mani vēlētāji atbalstīs to, ka mēs patiesībā negrasāmies neko mainīt. Pat tad, ja Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība saskaņoti darbosies oglekļa emisijas ierobežošanā, mums ir jāapsver, kas notiks, ja mēs pietiekami nemudināsim attīstības valstis Indiju un Ķīnu darīt to pašu – nododot tehnoloģiju un palīdzot ķīniešiem un indiešiem atrast vismodernāko zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju, ko mēs varam eksportēt un palīdzēt viņiem kļūt par partneriem. Patiesība ir tāda, ka pa to laiku, kamēr mēs runājam, Ķīna ik pa divām nedēļām nodod ekspluatācijā spēkstaciju ar ogļu kurināmo, kas intensīvi emitē oglekli. Tad kā mēs varam ierobežot šo lietu, nepalīdzot tehnoloģiju nodošanā?

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs vēlreiz redzam Eiropas Savienību, kura dzīvo iedomātā pasaulē – pasaulē, kas pastāv tikai Parlamenta rezolūcijās, Komisijas paziņojumos un Padomes paziņojumos presei.

Mēs nosodām globālo sasilšanu, bet mūsu ikmēneša klejojumi starp Briseli un Strasbūru rada simtiem tūkstošu tonnu siltumnīcefekta gāzu. Mēs raudam par zemes lietošanu, bet kopējā lauksaimniecības politika mudina izcirst dzīvžogus, lietot ķīmisku mēslojumu un par dempinga cenām pārdot pārpalikumu neaizsargātajos trešās pasaules tirgos. Mēs sludinām saglabāšanu, bet kopējā zivsaimniecības politika ir izraisījusi ekoloģisku postu, iznīcinot to, kam vajadzēja būt lieliskam, atjaunīgam resursam.

Kolēģi, vai jūs domājat, ka mūsu vēlētāji to nav pamanījuši? Vai jūs domājat ka jūs tāpat kā Dekarta ļaunais ģēnijs varat manipulēt ar viņu realitāti, kontrolējot viņu uztveri? Patiesība ir tāda, ka mūsu vēlētāji jau sen redz mums cauri, un tāpēc viņi katrā izdevīgā gadījumā saka ,,nē”. Ja jūs domājat, ka es maldos, pierādiet, ka tā ir! Lisabonas līgums ir jānodod tautas nobalošanai: Pactio Olisipiensis censenda est.

– Ziņojums: Claudio Fava (A6-0026/2009)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Kaut gan es balsoju par C. Fava ziņojumu, man ir būtiski iebildumi pret direktīvas nosaukumu, kurā ir pieprasītas sankcijas pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstpiederīgos, kuri valstī uzturas nelegāli. Tā iz liekulība, ja ēnu ekonomikā darbojas miljoniem Eiropas strādnieku, pārdevēju, mājkalpotāju un citu, un sankciju saskaņošanai ir jāattiecas uz darbu melnajā tirgū neatkarīgi no tā, no kurienes nāk darba ņēmējs.

  Emine Bozkurt (PSE). – (NL) PvdA (Holandes Darba partijas) delegācija atbalsta šīs direktīvas mērķi, proti, sodīt par nelegālo imigrantu nodarbināšanu, lai atturētu cilvēkus no nelegāla darba kā viena no faktoriem, kas pievilina nelegālos imigrantus, tajā pašā laikā cenšoties novērst un kontrolēt ieceļotāju ekspluatāciju.

Neraugoties uz daudziem pozitīviem elementiem šajā kompromisa variantā, mēs jutāmies spiesti balsot pret to vairāku iemeslu dēļ. Sākotnēji atbildība bija paredzēta visā ķēdē līdz pat galvenajam līgumslēdzējam. Diemžēl šis noteikums neiekļuva Padomes un Parlamenta kompromisa variantā, un tagad tas ir ierobežots līdz pirmajai pakāpei ārpakalpojumos vai apakšuzņēmuma līgumos. Tas nav produktīvi un veicina ārpakalpojumu lielāku piesaisti, lai izvairītos no sociālās atbildības.

Turklāt nav pietiekamu garantiju, ka imigranti tiks aizsargāti un darba devēji saņems sodu par noteikumu pārkāpumu. Imigrantiem nebūs tiesību saņemt nesamaksāto atalgojumu pirms deportācijas, un nebūs atļauts gaidīt samaksu Eiropas Savienībā. Viņiem nav izredžu saņemt naudu pēc deportācijas. Tas nozīmē, ka nelegālajiem imigrantiem, kuri krīt par upuri ekspluatācijai un grib cīnīties par savām tiesībām, diez vai vispār ir kaut kādas izredzes.

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es atturējos no šī svarīgā Parlamenta balsojuma. Es, bez šaubām, neatbalstu nelegālo imigrantu ierašanos mūsu zemēs, kur viņi ieņem to cilvēku darbavietas, kuri ir maksājuši nodokļus, un maksājuši par savu dzīvi ilgu laiku, taču es uzskatu, ka atbildība par to gulstas nevis uz darba devējiem, bet galvenokārt uz atsevišķu valstu valdībām.

Šī atturēšanās dod man iespēju izteikt viedokli, ka mūsu Lielbritānijas valdība nožēlojamā kārtā nav izveidojusi pienācīgu valsts imigrācijas politiku – imigrācijas politiku, kas seko iebraucējiem un izbraucējiem, kas nodrošina taisnīgumu starp tiem, kuriem ir atļauts ierasties, un tiem, kuriem šādas atļaujas nav, un, galvenais, politiku, kas uzturēs labas attiecības starp rasēm un kopienām, pamatojoties uz to, ka Britānijas iedzīvotāji jutīs, ka pastāv pareizs uz atbilstošs līdzsvars starp tiem, kuri ierodas, tiem, kuri dzīvo uz vietas, un tiem, kuri dodas projām.

***

  Francesco Enrico Speroni (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Es gribēju uzdot jautājumu, jo, kā es sapratu, mēs neesam balsojuši par C. Fava ziņojumu. Nesaprotu, kā mēs varam skaidrot balsojumus, ja balsošana nav notikusi.

  Priekšsēdētāja. − Mēs balsojām par ziņojumu, mums nebija galīgā balsojuma, tāpēc cilvēki varbūt grib izteikties par iepriekšējiem balsojumiem.

* * *

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Demogrāfiskā krīze ir viena no vissvarīgākajām problēmām, kas Eiropas Savienību sagaida tuvākajā nākotnē. Zemāka dzimstība un lielāks paredzamais dzīves ilgums nozīmē, ka mūsu sabiedrība noveco. Tajā pašā laikā arvien mazākai iedzīvotāju daļai nāksies maksāt ar to saistītos izdevumus.

Pretendentu trūkums uz dažām darbavietām nozīmē, ka tiek nodarbināti nelegālie imigranti, jo viņu darbs ir ievērojami lētāks. Nelegālā nodarbinātība ir jāsoda, un tās nelabvēlīgās sekas pirmkārt ir jājūt darba devējiem, un tikai pēc tam tās var skart pašus strādniekus.

Direktīvā ir izklāstītas attiecīgās administratīvās prasības, kas jāizpilda darba devējiem. Tomēr šīs prasības nedrīkst būt pārmērīgi augstas, jo tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt to cilvēku stāvokli, kuri ierodas Eiropas Savienībā legāli un kuriem ir derīgas darba atļaujas. Pienākums pārbaudīt pretendentu dokumentus var likt darba devējiem atteikties no ārzemnieku nodarbināšanas un rezultātā pazemināt nodarbinātības koeficientu un kaitēt darba tirgum.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Es gatavojos balsot par C. Fava ziņojumu, kaut gan tas, bez šaubām, ne tuvu nav pilnīgs. Es jebkurā gadījumā gribētu izteikt atbalstu direktīvai, kas mēģina risināt nelegālo imigrantu nodarbināšanas jautājumu.

Tā, protams, ir tikai aisberga virsotne, jo mums ir jāķeras arī pie cilvēku tirgoņiem, pie nelegālo imigrantu atbalsta tīkliem un tātad, protams, pie dalībvalstu valdībām, kuras ar plašu vērienu legalizē nelikumīgus svešzemniekus. Galu galā, tieši šī nesodāmība ir viens no galvenajiem nelegālās imigrācijas problēmas cēloņiem. Nelegālie ārzemnieki var organizēt kādus protestus vien vēlas, izvirzīt prasības, iesniegt petīcijas, neriskējot ar noķeršanu vai atgriešanu izcelsmes valstīs. Ir jāpieņem atgriešanas politika, kas ir efektīva un dara tieši to, ko saka.

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Tiesības noteikt, kurš drīkst šķērsot robežu un apmesties uz dzīvi jūsu teritorijā, ir valstiskumu noteicoša pazīme. Jau gadiem ilgi šis Parlaments mēģina piešķirt šo valstiskuma pazīmi Eiropas Savienībai, rīkojoties bez vēlētāju piekrišanas un, kā var spriest pēc Francijas, Holandes un Īrijas referendumu rezultātiem, pat sastopot balsotāju aktīvu pretestību. Jautājumam par nelegālo migrāciju vajadzētu būt valsts prerogatīvai, un jautājumu par sankcijām pret nelegālo ieceļotāju nodarbinātājiem pavisam noteikti vajadzētu atstāt dalībvalstu kompetencē.

Ja Eiropas Savienība vēlas paplašināt jurisdikciju šajā jomā, tai vispirms vajadzētu nodrošināt iedzīvotāju neviltotu piekrišanu tiesiskajam pamatam, uz kura tā gatavojas rīkoties. Tas nozīmē, ka Lisabonas līgums ir jānodod tautas nobalsošanai: Pactio Olisipiensis censenda est.

  Nirj Deva (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Šis ir briesmīgs tiesību akts. Tas ir briesmīgs, jo padara par noziedznieku darba devēju, bet nesaskata nelegālā imigranta noziegumu. Tā ir nejēdzība. Tas radīs ļaunas priekšnojautas katram darba devējam ik reizi, kad viņam vajadzēs kādu pieņemt darbā. Vai jūs varat iztēloties, kas notiks, kad iespējamais darba devējs paskatīsies uz iespējamo darba ņēmēju un sāks uzdot ļoti uzbāzīgus jautājumus?

Turklāt tam vispār nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību. Ar to vajadzētu nodarboties dalībvalstu likumdošanai un valdībām – dalībvalstu parlamentu ziņā ir izlemt, kuru viņi vēlas vai nevēlas redzēt savās valstīs. Arvien lielākas ekonomikas lejupslīdes laikā padarīt par noziedzniekiem dalībvalstu darba devējus – tas ir absurds. Šim tiesību aktam nekad nevajadzētu ieraudzīt dienasgaismu.

– Rezolūcijas priekšlikums: B6-0062/2009 (Energoefektivitāte)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Eiropas Savienība tagad redz kopējās enerģētikas politikas pirmos augļus. Emisijas kvotu izsoles sāksies 2015. gadā, un jau ir uzsāktas atjaunīgās enerģijas programmas. Tikai Lisabonas līguma pieņemšana dos iespēju efektīvāk pārvaldīt Eiropas prioritātes enerģētikas jomā, un tās tagad mainās. Vissvarīgākā ir politiskā neatkarība. Enerģijas piegādes nedrīkst kļūt par politiskās šantāžas avotu. Otrā prioritāte ir tīrās enerģijas un atjaunīgās enerģijas daļas palielināšana. Tādēļ finansējums pētniecībai ir jāvērš arī uz šīm tehnoloģijām, kodolenerģiju un tās darbības drošību un atkritumu problēmām. Vissvarīgākais, ko parādīja šī diskusija, ir tas, ka mums ir jāmeklē patēriņa ierobežošanas veidi un jāizrāda cieņa pret dabas resursiem. Taču tā sākas ar mūsu bērnu izglītību.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Es atceros kādu lektoru, kurš kādreiz man, jaunam maģistratūras studentam, teica, ka tehnoloģija piedāvā daudzus risinājumus, bet tad, ja grib tos panākt, mērķa sasniegšanai bieži ir vajadzīga politiska un vadītāja griba.

Šeit tā atkal ir Eiropas Parlamentā. Mēs runājam par klimata pārmaiņām. Mēs runājam par energoefektivitāti. Taču atcerēsimies, ka 12 reizes gadā mēs pārceļam šo Parlamentu no Briseles uz Strasbūru, nemaz nerunājot par papildu ēkām, kas mums ir Luksemburgā. Tas ne tikai izmaksā Eiropas nodokļu maksātājiem papildu EUR 200 miljonus gadā, bet arī emitē 192 000 tonnas CO2 , kas līdzinās 49 000 karstā gaisa baloniem. Tātad mūsu Parlamenta politiķiem ir pienācis laiks pārtraukt emitēt pašiem savu karsto gaisu, runājot par energoefektivitāti un klimata pārmaiņām, beigt liekuļot un slēgt Strasbūras parlamentu.

  Francesco Enrico Speroni (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Es braucu ar automobili, un man kā braucējam pastāvīgi jāizjūt visi šie apgrūtinājumi, ko mēs te redzam. Daži no šajā ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem ir raksturīgi piemēri šai situācijai, un tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Nirj Deva (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Es to atbalstīju negribīgi, kaut gan labāk būtu izvēlējies nebalsot. Iemesls ir tas, ka mēs nevaram radīt efektivitāti bez konkurences. Konkurence ir efektivitātes galvenais stimuls jebkurā tirgū – enerģijas vai kādā citā, – un šeit mēs lietojam instrumentu tehnoloģiju visā Eiropas Savienībā, lai veicinātu energoefektivitātes tirgu.

Mums, protams, vajadzēja atbalstīt energoefektivitāti Eiropas Savienībā ar konkurences palīdzību. Ja mēs būtu tā rīkojušies un paskatījušies, kā varam konkurēt viens ar otru, lai paaugstinātu energoefektivitāti, mums būtu labākais efektīvas enerģijas tirgus pasaulē. Tādēļ es teicu, ka balsoju par to negribīgi.

– Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0066/2009 (Gvantanamo gūstekņi)

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Pirms sakām ardievas Gvantanamo, apvienojot šī Parlamenta rezolūciju un Amerikas Savienoto Valstu persidenta lēmumu – bīstams neslēptas varas apvienojums, – atļaujiet atgādināt tikai divus faktus.

Pirmkārt, Gvantanamo izveidoja, lai aizsargātu visus mūsu iedzīvotājus. Kas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tad tas iedarbojās. Kopš 11. septembra Amerikas Savienotajās Valstīs nav noticis neviens terora akts. Ja jau mēs par to runājam, tā kā prezidents George W. Bush dodas atpūtā, parādīsim godu viņa veikumam, Es apzinos, ka mana runa šajā Parlamentā ir ķecerība, taču tā ir taisnība.

Otrkārt, atcerēsimies arī to, ka, lai gan mēs esam jutušies pavisam brīvi, dodot padomus Amerikai, tagad mēs redzēsim, ko Eiropa darīs, kad tai būs jāuzņemas daļa rūpju par šiem ieslodzītajiem un jāpasargā mūsu cilvēki no nākamajiem terora aktiem. Es neklusēšu.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlaments, kurš vienmēr kāro nostāties jebkura garāmejoša uzvarētāja pusē, šodien pieprasīja, lai dalībvalstis plaši atver durvis Gvantanamo ieslodzītajiem – tieši tajā pašā dienā, kad drošības dienesti atklāja, ka Mullah Sakir, kuru atbrīvoja pagājušajā gadā, tagad ir al-Qaeda augstākais komandieris un rīko uzbrukumus britu un NATO armijas daļām Afganistānā. Tajā pašā dienā mēs paziņojam, ka ES ir atvērta mītne šādiem teroristiem. Vai mēs esam jukuši? Atcerieties, ka tiklīdz šie ļaudis tiks ielaisti un legalizēti kā pilsoņi, viņi varēs brīvi pārvietoties visās ES dalībvalstīs. Es ticu, ka tie, kuri balsoja par šo neprātu, izturēs, kad visa šī lieta izgāzīsies.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man paskaidrot, kāpēc es atturējos balsot par rezolūciju par Gvantanamo ieslodzījuma vietas slēgšanu. Vakardienas diskusija parādīja, ka ikviens apsveic šo ASV prezidenta populistisko plānu, taču tas ir viss, ko mēs varam darīt. Rezolūcijā ir izteikti apsvērumi, par kuriem mums nav pietiekami pārbaudītu vērtējumu vai drošas informācijas. Vakar mēs veltījām trīs stundas karstām debatēm par jautājumu, kur likt ieslodzītos un tos, kuru noziegumi nav pierādīti. Bez šaubām, risinājums ir ASV Kongresa un dažu Eiropas valstu valdību, bet ne Eiropas Parlamenta ziņā. Tādēļ es nebalsoju par šo rezolūciju.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Kaut gan rezolūcijā par Gvantanamo ir daudz elementu, kas apliecina pašus tiesiskuma pamatus, mani, bez šaubām, neiepriecina tās zemteksts, proti, ka Gvantanamo ieslodzītie ir sava veida upuri, kas pelnījuši mūsu līdzjūtību. Viņi nav gluži balti jēriņi. Tie ir cilvēki, kurus tur aizdomās par terora aktu sarīkošanu, taču trūkst izšķirošu pierādījumu.

Dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie priekšdarbi Gvantanamo ieslodzīto uzņemšanai, vai arī tā teikts rezolūcijā. Tas, lai neteiktu vairāk, ir problemātiski. Radikālā islāma fundamentālisma problēma, manuprāt, Eiropā ir pietiekami liela, un par zināmu tālredzības trūkumu liecina vēlme apkarot terorismu un vienlaikus atvērt slūžas cilvēkiem, kurus tur aizdomās par sakariem ar al-Qaeda, Taliban un līdzīgiem grupējumiem.

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Šis Parlaments jau gadiem ilgi ir kritizējis Amerikas Savienotās Valstis par pilsoniskās brīvības ierobežošanu, uzturot drošības iestādi Gvantanamo. Mana balss bija starp tām, kas pauda šaubas.

Es – atšķirībā no dažiem citiem šajā zālē sēdošajiem – atzinu, ka tie bija sarežģīti un delikāti jautājumi. Daudzus no ieslodzītajiem atbrīvoja tikai tādēļ, lai pēc tam atkal saņemtu gūstā Afganistānas kaujaslaukos. Viens no viņiem uzspridzinājās kādā Irākas tirgus laukumā, nogalinot dučiem cilvēku. Neraugoties uz to, daži principi tomēr ir absolūti, un tos nevajadzētu upurēt izdevīgumam. Viens no šiem principiem skan – cilvēku nedrīkst ieslodzīt bez apsūdzības noziegumā.

Kolēģi, katru rezolūciju par Gvantanamo mēs sākām ar labas gribas paziņojumiem. Mēs runājām, mēs uzstājām kā Amerikas Savienoto Valstu draugi. Nu mums ir izdevība attaisnot šo lielību. ASV administrācija, paklausījusi mūsu aicinājumam, lūdz mūsu palīdzību. Nesniegt to būtu nekonsekventi, liekulīgi un savtīgi.

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Tie no mums, kuri tic brīvībai, personas brīvībai un tiesiskumam, jau gadiem ilgi ir mēģinājuši pārliecināt mūsu amerikāņu draugus slēgt Gvantanamo līci vai turienes ieslodzījuma vietu. Tādēļ, ka valsts, kura pati sevi dēvē par brīvās pasaules līderi, nevar atteikties no šīm vērtībām ērtības labad, kaut arī pamatotu drošība apsvērumu dēļ.

Tagad, kad prezidents Barack Obama ir paziņojis par Gvantanamo slēgšanu, mums ir jāpalīdz viņam visiem spēkiem. Taču Eiropas Savienība nevar noteikt, kurš drīkstēs ierasties Eiropas Savienības valstīs. Tas ir dalībvalstu ziņā, un aicināsim Eiropas Savienības dalībvalstis uzņemties savu darba daļu, lai šoreiz palīdzētu mūsu amerikāņu draugiem. Viņi ir parādījuši labu gribu. Viņi ir mūs uzklausījuši. Ir pienācis laiks uzklausīt viņus, tieši tāpat, kā Eiropas politiskajai elitei vajadzētu ieklausīties vēlētājos, kad viņi kārtējā referendumā noraida Lisabonas līgumu. Mums ir pienācis laiks ieklausīties balsīs, ar kurām jārēķinās.

  Nirj Deva (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Lielā Harta un habeas corpus ir Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas pamatprincipi. Tie ir arī manas valsts likumu pamatprincipi. Cilvēku nevar apvainot uz ieslodzīt, neizvirzot apsūdzību un netiesājot viņu. Taču mēs šajā Parlamentā gadu no gada nosodījām prezidentu G. Bush par rīcību Gvantanamo līcī. Tagad prezidents Barack Obama pilnīgi pareizi ir nolēmis to likvidēt.

Ja Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir mūs uzklausīji, tad, bez šaubām, mūsu pienākums ir aicināt dalībvalstis uzņemties mūsu amerikāņu sabiedroto rūpes/ Taču šī nav tāda lieta, ko šis Parlaments var diktēt citiem parlamentiem. Dalībvalstu parlamentu ziņā ir pieņemt lēmumu, ka viņu interesēs ir palīdzēt amerikāņiem vajadzības reizē.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

– Ziņojums: Karl-Heinz Florenz (A6-0495/2008)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Eiropai ir vajadzīga vienota stratēģiska enerģētikas politika, kas nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu un iespējami samazinātu ietekmi uz vidi.

ES un dalībvalstīm ir jānodrošina Eiropas enerģijas infrastruktūras attīstība, un tas jādara obligāti, jo mēs cenšamies dažādot ES enerģijas avotus un mazināt atkarību no fosiliem kurināmiem.

Pašlaik ES visvairāk enerģijas patērēt ēku apkurei, un tā rada vislielāko CO2 emisiju – aptuveni 40 % no visa emitētā CO2. Šajā jomā ir īpaši daudz enerģijas taupīšanas iespēju.

Piekrītu referenta priekšlikumam organizēt iedzīvotāju informēšanas kampaņu dalībvalstu līmenī, lai palielinātu enerģijas lietošanas efektivitāti; šo kampaņu laikā māju un dzīvokļu īpašnieki saņemts attiecīgā īpašuma termiskos attēlus un informāciju par to energoefektivitāti, un ieteikumus par iespējamās modernizācijas finansējumu, pieprasot mikrokredītus. Zema energoefektivitāte ir sāpīgs jautājums, runājot par pēcpadomju laikā būvētajām ēkām, un daudzi īpašnieki nezina kā un ar kādiem līdzekļiem ir iespējams taupīt enerģiju. Es uzskatu, ka ir jāpalielina līdz 15 % (pašlaik 3 %) struktūrfondu atbalsts mājokļu remontam.

  John Bowis (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie atzinīgi vērtē Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas ziņojuma plašo vērienu. Mēs uzskatām, ka šis ziņojums ir ievērojams ieguldījums debatēs, kuru rezultāts būs 2009. gadā Kopenhāgenā noslēgts efektīvs starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām. Mēs jo īpaši atbalstām vērienīgus vidēja un ilga termiņa emisijas samazināšanas mērķus, atjaunojamās enerģijas popularizēšanu un aicinājumu izveidot ilgtspējīgu pieeju mežsaimniecībai, lietus mežiem un mežu izciršanai. Mēs uzskatām, ka zemas oglekļa emisijas ekonomika veicinās arī jauninājumus, kuri radīs jaunus un konkurētspējīgus uzņēmējdarbības veidus un darbavietas tādās jomās kā tīrās tehnoloģijas, atjaunojamā enerģija un zaļie uzņēmumi.

Taču mēs nevaram atbalstīt pieņēmumu, ka Eiropas drošības stratēģijai un Eiropas drošības un aizsardzības politikai ir jāpiešķir nozīme klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā.

Mēs kategoriski iebilstam arī pret atsaucēm uz Lisabonas līgumu, jo īpaši tām, kurās apgalvots, ka Eiropas Savienības kompetence klimata pārmaiņu jomā joprojām ir nepietiekama. Uzskatām, ka ES ir visas vajadzīgās pilnvaras, lai palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem sekmīgi kopā darboties un rādīt personīgo piemēru klimata pārmaiņu jomā.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par K. H. Florenz ziņojumu, jo piekrītu ieteikumiem attiecībā uz turpmāko integrēto politiku saistībā ar klimata pārmaiņām.

Ziņojumā izteikts aicinājums Komisijai stingrāk novērot un analizēt jaunākos zinātniskos atklājumus, lai novērtētu, vai ar ES noteiktajiem 2°C var panākt šā mērķa īstenošanu, t. i., izvairīties no bīstamām klimata pārmaiņām.

Tajā pašā laikā ir uzsvērta ES un citu rūpnieciski attīstīto valstu grupas vidēja termiņa mērķu nozīme – līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25 %–40 %, kā arī ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vismaz 80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, neatkāpjoties no mērķa ierobežot globālo temperatūras paaugstināšanos 2°C robežās salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta, tādējādi sasniedzot 50% varbūtību šā mērķa īstenošana.

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. − Šis ziņojums rāda ceļu uz priekšu un sūta skaidru vēstījumu visiem – rīkoties, kamēr vēl nav par vēlu. Mēs nevaram riskēt, ja ir runa par dabas un cilvēces saglabāšanu. Mums ir vajadzīga integrēta politika, lai novērstu pārklāšanos, un mums ir jāsaskaņo mērķi un stratēģijas. Eiropas Savienībai ir jākļūst par vadītāju cīņā pret klimata pārmaiņām, un šis ziņojums ir milzīgs solis šajā virzienā. Tiesības uz dzīvību, drošību, veselību, izglītību un vides aizsardzību ir pamattiesības, un mūsu pienākums ir nosargāt tās nākamajām paaudzēm. Mēs jau zinām, ka klimata pārmaiņas izraisa ārkārtīgi lielus kaitējumus, un mūsu pienākums ir cik vien iespējams mazināt šos kaitējumus.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Šodien mēs balsojām par ziņojumu par ES turpmāko integrēto politiku saistībā ar klimata pārmaiņām. Saistībā ar to mēs tomēr gribētu norādīt, ka ieņēmumus no emisijas kvotu tirdzniecības ir jāuzkrāj dalībvalstīm.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu ,,2050: Nākotne sākas jau šodien – ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”, jo klimata pārmaiņas var izraisīt neatgriezeniskas katastrofas un lētās fosilās enerģijas laikmets tuvojas beigām.

Tādēļ ES un stratēģiskajiem partneriem ir jāapvieno spēki, lai darītu visu iespējamo un mazinātu pašreizējo atkarību no fosilā kurināmā un ievērojami palielinātu lietotās atjaunojamās enerģijas daļu.

Ar atbilstošu ieguldījumu palīdzību ir jāpalielina ekonomikas energoefektivitāte, un turpmākajos 12 gados ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisija par vairāk nekā 25 %.

ES ir jārīkojas noteikti, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādus mērķus: siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana, 60 % līmenis atjaunojamās enerģijas lietošanā un energoefektivitātē.

Eiropas radošuma un inovāciju gads var būt galvenais atskaites punkts, parādot, cik izšķiroši svarīgi ir ieguldījumi zinātniskos pētījumos un jaunās tehnoloģijās.

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Klimata pārmaiņas ir rezultāts, ko izraisījusi bezatbildīga dabas resursu ekspluatācija peļņas gūšanas nolūkos.

ES uzskata, ka vainīgi ir strādnieki, viņu dzīvesveids un patēriņa paradumi. Tā grib iecelt vilku par avju ganu, uzticot atbildību par klimata pārmaiņu mazināšanu tieši tiem, kuri tās izraisīja – monopoliem un starptautiskām sabiedrībām. Tagad vides vārdā privatizē un koncentrē dažu starptautisku sabiedrību rokās enerģiju, ūdeni, mežus un lauksaimniecības ražošanu. ,,Brīvā tirgus neierobežotā” darbība, tirgus liberalizācija un kapitālistu restrukturizācija ir šajā Eiropas Parlamenta ziņojumā ierosināto pasākumu kodols.

ES nolīgumiem ar trešām valstīm ir vajadzīga tirgus un sabiedrisko pakalpojumu liberalizācija visās minētajās nozarēs. Ir izvirzīti tādi mērķi kā, piemēram, biodegvielas, kas iznīcina lielus mežus. Tiek veicinātas mutācijas un atbalstīta vienas lauksaimniecības kultūra audzēšana, tādējādi iznīcinot bioloģisko daudzveidību.

Vides aizsardzību izmanto pat kā ieganstu imperiālistu intervencēm saskaņā ar ,,Solana doktrīnu”.

ES un ASV popularizētā zaļā ekonomika paver ceļu pārmērīgai kapitāla uzkrāšanai, aizsargājot monopolu peļņu un palielinot strādnieku un dabas resursu ekspluatāciju. Tas ne tikai neko neatrisina; tieši pretēji, tas saasina klimata pārmaiņu problēmu.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par K. H. Florenz ziņojumu par tematu: ,,2050: Nākotne sākas jau šodien – ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”, jo tajā Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un iedzīvotājiem ir sniegti daudzi ieteikumi, kā sasniegt vērienīgos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus Eiropas Savienībā.

Es vēlētos uzsvērt, ka klimata pārmaiņu jautājumam ir vajadzīga pārnozaru pieeja visos sabiedrības politikas noteikšanas līmeņos un ka arī pašreizējā ekonomiskā krīze prasa ieguldījumus ,,zaļajās” tehnoloģijās, jo tas palīdzēs radīt vairāk darbavietu.

Esmu pārliecināta, ka Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas – kuras darbā piedalījos arī es – noslēguma ziņojums ir ārkārtīgi pozitīvs ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām, un tas skaidri parāda nepieciešamību panākt starptautisku vienošanos gada nogalē paredzētajā konferencē Kopenhāgenā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā nav minēts dabas ļaunprātīgas izmantošanas galvenais cēlonis – kapitālisma plēsonīgais raksturs. Tas ir tikai mēģinājums sadalīt atbildību starp visām iesaistītajām pusēm, lai attaisnotu priekšlikumus, kuru pamatā lielā mērā ir tirgus liberalizācija, lietotājiem un strādniekiem sedzot izdevumus.

Kaut gan plenārsēdē apstiprinātais galīgais teksts ir atturīgāks par sākotnējo priekšlikumu, un tajā ir daži pozitīvi aspekti, mēs nepiekrītam citiem punktiem, proti tam, ka vides aizsardzību izmanto kā attaisnojumu vēl vienai izdevībai paplašināt ideoloģisko uzbrukumu, lai noveltu atbildību uz parastiem cilvēkiem un strādniekiem un komercializētu visas vides aktivitātes, padarot tās ienesīgas.

Tādēļ mēs balsojām par dažiem priekšlikumiem, tajā skaitā tiem, kurus iesniedza mūsu grupa un kuri ir mēģinājums uzlabot ziņojuma saturu, taču bijām spiesti parādīt, ka nepiekrītam mēģinājumiem komercializēt visu, kas ir svarīgs cilvēka dzīvei, ieskaitot gaisu, ko elpojam.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām mūsdienu pasaulē. Es atbalstu energoefektīvās spuldzes, bet, ja godīgi, ar to nepietiek. Mums visiem vajadzēs mainīt dzīvesveidu un – kas ir vēl daudz radikālāk un svarīgāk – dzīvi un samierināties ar šīm pārmaiņām.

Publiskā sanāksmē, kas nesen notika manā vēlēšanu apgabalā Čeltnemā, man jautāja, ko es uzskatu par vissvarīgāko, ko varētu darīt cīņā pret globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Mana atbilde bija skaidra: ratificēt Lisabonas līgumu. Ja nebūs spēcīgas un varenas ES, kurai ir kompetence Kopējā ārpolitikā un drošība politikā, es neticu, ka mums izdosies piespiest ASV, Japānu, Ķīnu un Indiju īstenot vajadzīgos pasākumus.

Aizmugure un uzmundrinājums, ko dod vienprātīgi runājoša, spēcīga ES, izdarīs klimata pārmaiņu apkarošanā vairāk nekā miljoniem energoefektīvu spuldžu.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir apkopotas vairāku politisko grupu nostājas un nozaru intereses, pamatojoties uz jaunāko un uzticamāko zinātnisko informāciju. Tādēļ šis dokuments ir nenoliedzami izsmeļošs, visaptverošs, aktuāls un atbilstīgs.

Es vispārēji piekrītu ziņojumam, taču es balsoju pret tiešākām norādēm uz lopkopības ietekmi uz klimata pārmaiņām, jo, manuprāt, tās bija liekas. Lauksaimniecību nedrīkst izraidīt no sabiedrības. Tieši otrādi, ir jāizceļ vietējo izstrādājumu ražošana un patēriņš, jo to pārvadāšana īsos attālumos samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju.

No otras puses, es balsoju par norādēm uz klimata pārmaiņu radītām problēmām lauksaimniecībā, jo uzskatu, ka vissmagāk skartajiem reģioniem ir jāsaņem pienācīga kompensācija. Vēl par jautājumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām; piekrītu, ka nekavējoties ir jāīsteno jaunā pamatdirektīva par augsnes aizsardzību un ka kohēzijas politika, ūdens aizsardzības politika un Natura 2000 tīkli ir jāpielāgo tā, lai būtu iespējams tikt galā ar sagaidāmo ietekmi.

Visbeidzot, es balsoju par norādēm uz nepieciešamību novērst Kioto protokola elastības pārmērīgu izmantošanu, jo Eiropai tiešām ir jāsamazina emisija, ja tā vēlas saglabāt vadošo lomu starptautiskajās sarunās un nodrošināt vispārēju vienošanos Kopenhāgenā.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Klimata pārmaiņas ir fakts. Taču daži zinātnieki par to pamatoti šaubās. Daži zinātnieki apšauba arī cilvēka darbības ietekmi, kas pat šajā ziņojumā ir atzīta par klimata pārmaiņu galveno cēloni. Tā vai citādi, 22 ziņojuma nodaļas ir labs problēmas kopsavilkums, raugoties no viedokļa, kāds ir lielākajai daļai speciālistu visā pasaulē. Runājot par atsevišķām nodaļām, enerģētikas nodaļa ir nepilnīga. Tajā pilnīgi pareizi apgalvots, ka fosilā kurināmā resursi ir izsīkstoši, neizskatot galveno jautājumu par pietiekama enerģijas apjoma nodrošināšanu gadījumā, ja līdz 2030. gadam tās patēriņš pasaulē tiešām palielināsies par 60 %.

Tādēļ ir skaidrs, ka vistuvākajā nākotnē būs jāpieliek lielas pūles, būvējot kodolelektrostacijas. Pašlaik tās ir vienīgais atzītais tīras enerģijas avots plaša mēroga ražošanai, taču tam ir ideoloģiski pretinieki pat EP. Meklējot tīru enerģijas avotu, līdz kodoltermiskās sintēzes pilnīgai apgūšanai nebūs alternatīvas kodolenerģijai. Es piekrītu šim apgalvojumam ziņojumā.

  Marie-Noëlle Lienemann (PSE), rakstiski. – (FR) K. H. Florenz ziņojums ir detalizēts pasākumu saraksts, kuri jāīsteno, lai apkarotu klimata pārmaiņas un izstrādātu atbalsta politiku. Taču ziņojums ir strukturāli vājš attiecībā uz ārkārtīgi svarīgu un vēlamu Eiropas Savienības orientācijas maiņu.

Lielākais trūkums ir finanses.

Kaut gan ir paredzēts noteikt oglekļa nodokli, rīcības plānā 2009. – 2014. gadam nav iekļauta tā analīze un īstenošana, un arī oglekļa emisija katram atsevišķam produktam. Taču tas ir ļoti svarīgs elements.

Nav minēts neviens budžeta skaitlis konkrētiem mērķiem un projektiem, sabiedriskajai infrastruktūrai vai inovatīvai rūpniecības politikai, vietējo varas iestāžu atbalstam vai pētniecībai un attīstībai.

Attiecībā uz rūpniecību nepietiek ar atsauci uz ,,tiesiskiem instrumentiem”.

Arī Eiropas klimata fonda izveidē ir izvirzīta prasība ,,ļaut tirgum noteikt, kādas tehnoloģijas jālieto...”

Tādējādi tas neatbalsta ne ilgtermiņa redzējumu, ne vispārējās intereses. Tas ir absurds.

Tādēļ Eiropas Savienībai nekavējieties ir jāizskata jautājums par oglekļa nodokli, valsts atbalstu zaļajam jaunajam kursam un Kopienas budžetu klimata pārmaiņu novēršanai.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Nav šaubu par to, ka klimats mainās. Tomēr nav skaidrs, vai tas notiek galvenokārt vai lielākoties cilvēka darbības dēļ, vai galvenokārt vai lielākoties tas ir dabas process. Pastāv ievērojamas neskaidrības par notiekošo un to, ko ar to vajadzētu darīt. Tieši šīs neskaidrības norāda, piemēram, ka mums vajadzētu spert pirmos soļus virzībā uz oglekļa emisijas samazināšanu atmosfērā. Tā izskaidro, kāpēc iepriekšējo reizi es balsoju par priekšlikumu līdz 2020. gadam samazināt šo emisiju par 20 %.

Eiropas Parlamenta Klimata pārmaiņu pagaidu komiteja tagad ir iesniegusi ziņojumu par to, kā ES rīkoties attiecībā uz klimata pārmaiņām. Šis ziņojums ir ļoti izstiepts. Šķiet, ka iesaistītie deputāti nodarbojas ar konkrētu interešu, piemēram, lauksaimniecības un tūrisma, apmierināšanu. Tajā pašā laikā ziņojumā ir pieprasīts lielāks finansējums un jauni instrumenti, un praktiski ieteikts liels solis virzībā uz centralizētu plānveida ekonomiku ar propagandas kampaņām skolās un Briseles kontrolētiem izklaides centriem pēc skolas.

Šis ziņojums atrodas tik tālu no galvenajiem jautājumiem, ka es jutos spiests balsot pret to. Mēs nevaram joprojām teikt ,,jā” visam, ko te iesniedz, lai parādītu mūsu pamatotās bažas, neskaidrības un gatavību rīkoties saistībā ar klimata pārmaiņu jautājumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā atjaunota ES īstermiņa apņemšanās līdz 2020. gadam samazināt emisiju par 30 %, ja tiks panākts starptautisks nolīgums. Tajā ir atjaunots arī Bali ceļvedī noteiktais mērķis, ka rūpnieciski attīstītām valstīm līdz 2050. gadam ir jāsamazina emisija par 80 %. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā izteikts aicinājums Komisijai uzņemties vadību gaidāmajās sarunās pēc Kioto, kas notiks Kopenhāgenā, un noteikt ES obligātās energoefektivitātes normas jaunām un atjaunotām ēkām. Ziņojums aicina Ekonomikas un finanšu padomi (ECOFIN) noteikt pazeminātas PVN likmes atjaunojamajai enerģijai un energoefektīviem izstrādājumiem.

Es atbalstu aicinājumu sniegt ekonomiskas ierosmes, piemēram, oglekļa emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu valstīm, lai aizsargātu lietus mežus, un īstenot vietējus un reģionālus energoefektivitātes pasākumus, lai cīnītos pret enerģijas trūkumu.

  Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Tas, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi šo ziņojumu, liecina, ka tā ir aktīvi iesaistījusies klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes apkarošanā. Globālā sasilšana ir viena no sarežģītākajām problēmām, kas skar visu planētu. Tādēļ ir jāpieliek kopīgas pūles, iesaistot visas valstis. Vairāk nekā 150 šajā ziņojumā iekļautie ieteikumi attiecas uz lielāko daļu no tām nozarēm, kurās ir iespējami uzlabojumi, lai sasniegtu Eiropas mērķi samazināt temperatūras paaugstināšanos 2°C robežās.

Lai šo mērķi sasniegtu, ikvienam ir aktīvi jāiesaistās un jābūt pietiekami informētam par vides aizsardzību, un ir jāapzinās atbildība nākamo paaudžu priekšā.

Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir atbalstīta cīņa pret globālo sasilšanu, ne tikai piešķirot līdzekļus inovatīvu tehnoloģiju attīstībai, bet arī izmantojot energoefektivitātes palielināšanas iespējas. Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā dos iespēju izstrādāt tīras tehnoloģijas, reaģējot uz klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.

Manuprāt, ierosinātie pasākumi ir sasniedzami, un tos iespējams īstenot vidējā un ilgā laikposmā. Lai gan lielākajā daļā valstu ir daudzas ekonomiskas un finansiālas problēmas, īpaša uzmanība ir jāvelta klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes apturēšanai.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Es ar prieku atbalstīju Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas galīgo ziņojumu.

Florenz kunga šodienas ziņojuma pamatā ir zinātniski principi, un tajā ir iezīmēti izaicinājumi, ar kādiem mūsu sabiedrība sastopas daudzās jomās, piemēram, transportā, zemes izmantošanā, enerģijas un atkritumu apsaimniekošanā. Pašreizējo ekonomisko krīzi nedrīkst izmantot kā attaisnojumu, lai atkāptos no saistībām attiecībā uz klimatu. Daži mazāk progresīvi spēki ir mēģinājuši izmantot ekonomisko lejupslīdi kā attaisnojumu, lai atteiktos no šīm saistībām. Tas ir jāuzskata ne tikai par cinisku triku, ko izdara spēki, kuri ne mazākajā mērā nav ieinteresēti stāties pretī klimata pārmaiņu realitātei, tas ir arī augstākā mērā netālredzīgi.

Es īpaši noraidu uzskatu, ka kodolenerģijai ir kaut kāda nozīme rītdienas un tālākas nākotnes zaļajā ekonomikā. Īrijai joprojām ir jābūt salai, kur nav kodolenerģijas. Par mūsu enerģija piegāžu pamatu ir jākļūst tīriem un atjaunojamiem enerģijas avotiem nevis kodolenerģijas bīstamajai īstermiņa muļķībai.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Labdien visapkārt! Es pilnīgi atbalstu šo ziņojumu un vēlos pateikties Florenz kungam par detalizētu informāciju par Eiropas Savienības nākotnes politiku saistībā ar klimata pārmaiņām. Tas, ka globālā klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs mūsu vidi un tādējādi arī veselību un sabiedrību, ir briesmīgi. Tādēļ mūsu pienākums ir virzīties uz vienošanos par tādu politiku, kas palīdzēs mazināt nākotnes katastrofas veicinošos faktorus.

Kopš Parlamenta aprīļa lēmuma par Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas izveidi ir sekmīgi risinātas sarunas par palīdzības sniegšanu, iekļaujot Eiropas atbildes globālajā kontekstā. Taču mums pastāvīgi ir jāpārvērtē mūsu rūpes par samazināšanas mērķiem, enerģijas patēriņu un lauksaimniecības nozīmi. Iespējams, ka sadarbojoties mēs spēsim samazināt oglekļa emisiju un palēnināt globālās sasilšanas procesu Eiropā un visā pasaulē.

Kā teica Florenz kungs, ir vairāk nekā viens klimata pārmaiņu risināšanas veids, tomēr mēs zinām, ka ir pareizi sākt ar efektivitātes un resursu pārvaldības uzlabojumiem. Globālās klimata pārmaiņas bojā mūsu vidi, mūsu pašreizējo dzīvesveidu un nākamo paaudžu iespējas. Mums ir jādara viss iespējamais, lai ja ne apturētu, tad vismaz palēninātu šo procesu. Paldies visiem!

  Jan Mulder (ALDE), rakstiski. – (NL) Kaut gan galīgajā balsojumā es atbalstīju šo ziņojumu, tas nekavē mani izteikt nopietnus iebildumus pret dažām tā daļām. Es neuzskatu, ka lopbarības augu audzēšana intensīvajai lopkopībai nelabvēlīgi ietekmē klimatu. Es nedomāju, ka ir jāīsteno Eiropas augsnes direktīva, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pašreizējā ekonomiskajā situācijā arvien sarežģītāk ir finansēt ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās un zaļajā enerģijā, kas ir tik vajadzīgas cīņā pret globālo sasilšanu. Tādēļ es gribētu pievienoties tiem kolēģiem, kuri atbalsta šo ziņojumu un ierosina pasākumus ,,viedu” ieguldījumu palielināšanai, kas ir risinājums ne tikai klimata krīzei, bet arī kredīta ierobežojumiem, jo tam ir iespēja radīt jaunas darbavietas.

Viens no šiem pasākumiem ir Parlamentā apspriestais Komisijas priekšlikums regulai, kurā noteikts, ka dalībvalstis drīkst lietot struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzekļus, lai finansētu plašas valsts programmas ēku atjaunošanai. Tas var dot daudz priekšrocību. Piemēram, ģimenes ar zemiem ienākumiem var saņemt finansiālu palīdzību apkures sistēmu modernizācijai un ievērojami samazināt to apkopes rēķinus. Turklāt šis pasākums palīdzēs samazināt Eiropas enerģētisko atkarību, kas ir prioritāte, ņemot vērā nesen Eiropā piedzīvoto enerģijas krīzi.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Šajā ziņojumā ir skartas galvenās ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, piemēram, aicinājums ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, atbalstīt atjaunojamos enerģijas avotus un uzlabot energoefektivitāti.

Pašlaik mēs atrodamies situācijā, kad klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas ietekme palielinās daudz straujāk nekā mēs iepriekš domājām. Tādēļ vides politikai obligāti ir jābūt ES un atsevišķu dalībvalstu galvenajai prioritātei.

Ar decembrī pieņemto klimata un enerģētikas normatīvo aktu paketi ES tagad nepārprotami izvirzās vadībā vides tiesību aktu jomā un spēj mudināt valstis ārpus Eiropas sekot šim piemēram un atbalstīt politiku, kas cenšas risināt klimata pārmaiņu problēmas.

Mēs vienkārši nevaram atļauties ignorēt šo jautājumus un gaidīt piecdesmit gadus, lai redzētu, kādas var būt sekas.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir „ceļvedis ar 12 rīcības punktiem” turpmākajai integrētajai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām.

Ziņojumā ir uzsvērts, cik svarīga ir ES un citas rūpnieciski attīstītās valstis, kuras kā grupa ir noteikušas vidēja termiņa mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25 %–40 %, kā arī ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vismaz 80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Lai šos mērķus īstenotu un pielāgotos klimata pārmaiņām, ES līmenī ik gadu ir jānodrošina līdzekļi aptuveni EUR 175 miljonu apmērā. Tas ir saistīts ar klimata fonda izveidi, ko finansēs no ETS izsolēs gūtajiem ieņēmumiem, un/vai līdzīgu privātu fondu izveidi dalībvalstīs, lai nodrošinātu turpmākās klimata pārmaiņu politikas finansēšanai vajadzīgos ieguldījumus un solidaritāti.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš pētniecībai, lai nodrošinātu zinātnisku atbalstu attīstībai un ieviestu „tīrās” tehnoloģijas. Vides politika ir jāizmanto kā iespēja pielāgot šo stratēģiju klimata pārmaiņu ietekmei. Tā ir jāpiemēro pareizi un visās nozarēs, mazinot krīzes ietekmi ar jaunu „zaļo” darbavietu radīšanu konkurētspējīgos uzņēmumos.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. – (PL) Līdz šim brīdim dažādu likumdošanas periodu laikā ir iesniegtas trīspadsmit Eiropas Parlamenta rezolūcijas par klimata pārmaiņām. Neraugoties uz Komisijas un Parlamenta pūlēm, šis jautājums joprojām izraisa strīdus. Florenz kunga ziņojums nemainīs to cilvēku nostāju, kuri nav pārliecināti par cilvēka darbības izšķirošo ietekmi uz klimata pārmaiņām, kuras miljoniem gadu bijušās pakļautas tikai dabas likumiem.

Vēl viena problēma ir saistīta ar pašu ideju par integrētu politiku visām Eiropas valstīm. Atceroties, ka ziņojumā nav norāžu par īpašiem apstākļiem jaunajās dalībvalstīs, vai, vēl svarīgāk, par šo valstu centieniem kopš 1989. gada samazināt piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju, nevar būt ne runas par integrētu pieeju. Dažādām valstīm ir tiesības noteikt atšķirīgus mērķus. Attiecībā uz ieteikumu Komisijai noteikt obligātu mērķi – uzlabot energoefektivitāti par 20 %, – šķiet, ka ir zināms pamats aizdomām par dārgas ārzemju enerģijas tehnoloģijas slepenu reklamēšanu.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par K. H. Florenz ziņojumu. Tas ir lielisks darbs, jo šajā ziņojumā sīki izklāstīts plašs pasākumu spektrs, kas jāīsteno tādās atšķirīgās jomās kā enerģija, biodegvielas, energoefektivitāte, mobilitāte, tūrisms, zemkopība un lopkopība, augsnes aizsardzība un ūdens apsaimniekošana, atkritumu un resursu apsaimniekošana, nākotnes jautājumi, izglītība un apmācība.

Šis lieliskais darbs, ko veikusi 2007. gada 25. aprīlī izveidotā Klimata pārmaiņu pagaidu komiteja, ir neparasts, un tas ir pelnījis visu politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē iesaistīto atbalstu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Debatēs par Eiropas turpmāko integrēto politiku saistībā ar klimata pārmaiņām tika apspriests ārkārtīgi plašs jautājumu loks, un tam ir jāvada mūs saprātīgu, īstenojamu, zinātniski pamatotu risinājumu meklējumos. Fanātiskās diskusijas, kas noliedz jebkādu zinātnisku versiju, izņemot oficiālo, ignorē pētniecības nepieciešamību un atsakās atzīt zinātnisko pētījumu mainīgumu, pārvērš zinātni par dogmu, un dogma neder politisko lēmumu pieņēmējiem.

Tādēļ mūsu prioritātei ir jābūt daudzveidīgai un efektīvai enerģijas ražošanai un patēriņam, kas spēj mazināt mūsu atkarību un nodrošināt dzīves kvalitāti, kādu mēs vēlam ikvienam – gan eiropiešiem, gan neeiropiešiem.

Tāpēc mēs sastopamies ar milzīgu zinātnisku izaicinājumu, kurā valsts varas iestāžu pienākums ir noteikt ieguldījumu prioritāti pētniecībā un attīstībā, ciktāl tie ir tirgus dalībnieki, lai veicinātu ienesīgu tirgu izveidi izstrādājumiem ar lielāku energoefektivitāti. Klimata pārmaiņas aicina mūs spert soli uz priekšu attīstībā nevis soli atpakaļ. Papulēsimies!

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − ES nospraustie saskaņotas samazināšanas mērķi ir ārkārtīgi svarīgi, lai panāktu attiecīgas pārmaiņas uz labo pusi mūsu vidē.

Es balsoju par šīs saskaņošanas struktūras uzlabošanu, izmantojot dažādus avotus, tajā skaitā drošas kodolenerģijas ražošanas labvēlīgo ietekmi; visi šie avoti ir jāizskata, ņemot vērā valsts uzraudzības iestāžu padomus un pārmaiņas tehnoloģiju jomā.

Ņemot vērā, ka tam ir vajadzīgs finansējums, es balsoju arī par to, lai ETS izsolēs gūtos ieņēmumus paredzētu visu vajadzīgo pārmaiņu izmaksu segšanai, un tas nozīmē arī ieguldījumus jaunās tehnoloģijās.

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijai – kaut gan tai var būt tikai nenozīmīga ietekme – joprojām ir piemērots virziens.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Debates par integrēto politiku saistībā ar klimata pārmaiņām ir ārkārtīgi svarīgas, ja mēs gribam līdz 2050. gadam samazināt oglekļa emisiju par 50 %.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es balsoju par Flozenz kunga ziņojuma „2050: Nākotne sākas jau šodien – ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām” pieņemšanu. Šo ziņojumu sagatavoja 2007. gada jūnijā izveidotā Klimata pārmaiņu pagaidu komiteja.

Ziņojums ir sava veida ieteikumu saraksts attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, kas jāīsteno Kopienas iestādēm (galvenokārt Eiropas Komisijai) un dalībvalstīm. Lai šos mērķus sasniegtu, būs vajadzīga rīcība vietējā mērogā.

Mūsu klimata pārmaiņas ir negaidītas, un tām ir nopietna nelabvēlīga ietekme. ES un citam rūpnieciski attīstītajām valstīm vajadzētu izvirzīt vidēja termiņa mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25 %–40 %, kā arī ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vismaz 80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Pārējie ziņojumā iekļautie ieteikumi attiecas uz partnerību un sadarbību ar trešām Vidusjūras reģiona valstīm saules enerģijas jomā, panākot, lai neto energoefektivitāte būtu vienāda ar nulli līdz 2015. gadam jaunās dzīvojamās ēkās un līdz 2020. gadam visās jaunajās ēkās, ar iespēju turpmāk paplašināt šo mērķi, iekļaujot tajā atjaunotās ēkas. Plānos ir iekļauta arī Eiropas atjaunojamās enerģijas kopienas izveide, lai veicinātu šajā jomā pētniecību un attīstību, izstrādājot principiāli jaunas tehnoloģijas.

  Thomas Ulmer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es atturējos no balsošanas par ziņojumu par klimata pārmaiņām. Tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka viss ziņojums ir slikts. Taču tajā ir apvienoti precīzi zinātniski dati un neīsta polemika. Viss komitejas veiktais darbs bija vienpusīgs, un tajā nav atspoguļots zinātnisko viedokļu plašais spektrs. Uz šāda pamata nav iespējams izveidot līdzsvarotu ziņojumu. Diemžēl šāda attieksme kļūst arvien parastāka, tuvojoties Eiropas vēlēšanām.

– Ziņojums: Claudio Fava (A6-0026/2009)

  Guy Bono (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par C. Fava ziņojumu par priekšlikumu direktīvai par sankcijām pret nelegālo imigrantu nodarbinātājiem.

Saskaņā ar Komisijas informāciju Eiropas Savienībā nelegāli dzīvo no 4.5 līdz 8 miljoniem trešo valstu valstspiederīgo, un tādēļ viņi ir kārdinošs mērķis negodīgiem darba devējiem, kuri izmanto nelegālu darbu.

Mūsu pienākums ir vērst uzmanību uz šīm Eiropas necienīgajām metodēm, jo Eiropā cilvēka pamattiesībām būtu jāattiecas uz katru cilvēku. Beidzot ir pienācis laiks norādīt uz atbildību, kāda gulstas uz šo īpaši neaizsargāto cilvēku izmantotājiem. Mums ir jāpārtrauc šo upuru padarīšana par noziedzniekiem, iezīmējot nelegālos imigrantus. Runājot par pasākumiem, kurus mēs šeit atbalstām, tas ir ne tikai jautājums par negodīgu vadītāju sodīšanu, bet arī īpašu sociālo tiesību aizsardzība, piemēram, tiesību uz arodbiedrības pārstāvniecību.

Taču mēs nedrīkstam pārāk ātri svinēt uzvaru, jo ar sankciju draudiem nepietiek, mums ir vajadzīgi arī tiesiskās kontroles instrumenti. Tikai tad mēs varēsim īstenot efektīvu kopējo imigrācijas politiku.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Eiropas Parlaments šodien balsoja par Fava kunga (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, Itālija) ziņojumu (A6-0026/2009) par sekām, kādas darba devējiem rada trešo valstu valstspiederīgo nodarbināšana, kuri uzturas ES nelegāli.

Tā kā šis ziņojums uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt sankcijas saskaņā ar krimināllikumu, mēs, zviedru konservatīviem, nolēmām to neatbalstīt.

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu C. Fava ziņojumu, kuru mēs lietosim, lai noteiktu bargākus sodus nelegālā darba izmantotājiem.

Turpmāk naudassodos ir jāiekļauj izdevumi par strādnieku atgriešanu viņu mītnes zemē un nokavētie maksājumi (algas, nodokļi un sociālās drošības iemaksas). Pārējās ierosinātās sankcijas sniedzas no izslēgšanas no sabiedriskiem piešķīrumiem līdz pagaidu vai pilnīgai slēgšanai.

Uzsvērsim trīs galvenos punktus šajā sistēmā: pirmkārt, vēstījums, kas nosūtīts neprincipiāliem vai negodīgiem darba devējiem, nosakot kriminālas sankcijas nelegālā darba izmantošanas smagākajos gadījumos, piemēram, nepilngadīgo nodarbināšana īpaši nepiemērotos darba apstākļos vai tad, ja strādnieks ir cilvēku tirdzniecības upuris; nākamais ir vieglāku noteikumu piemērošanas iespēja privātpersonām, ja viss ir kārtībā ar privātajiem darba apstākļiem; visbeidzot, apakšlīgumu virknē iesaistīto sabiedrību atbildība, ja ir iespējams pierādīt, ka tās zināja, ka apakšuzņēmējs nodarbina nelegālos imigrantus.

Visbeidzot, neaizmirsīsim, ka runa ir par obligātajām normām (katra dalībvalsts var brīvi palielināt sankcijas pret darba devējiem un nelegālo imigrantu aizsardzību) un ka ik pa trim gadiem ir paredzēta pārskatīšana, kas dos mums iespēju pielāgot mērķus, pamatojoties uz pieredzi.

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Šis ziņojums, ko veidojis mūsu kolēģis, ir pirmais solis, virzoties uz nelegālās nodarbinātības apkarošanu un mazinot vienu smagākajiem pārrobežu noziegumu veidiem. Tā kā līdz šim dalībvalstu politika bija vairāk vērsta uz to, kā novērst nelegālo imigrantu piekļuvi darba tirgum, tad tagad mēs ķeramies pie šīs problēmas saknes, sodot darba devējus, kuri izmanto nelegālo imigrantu neaizsargātību.

Lielākā daļa no šiem darba ņēmējiem strādā lauksaimniecības nozarē, un ir neskaitāmi gadījumi, kad šie cilvēki tiek turēti necilvēcīgos apstākļos, un ļoti bieži viņiem pat nemaksā. Mūsu ierosinātie noteikumi ne tikai sodīs darba devējus, bet nodrošinās arī to, ka strādnieki saņem visu viņiem pienākošos atalgojumu. Mums ir vajadzīgi šādi noteikumi, lai izveidotu Kopienas mēroga normas darba devēju sodīšanai, jo vairumā gadījumu pastāvīgo cilvēku straumi piegādā starptautiskie cilvēku tirdzniecības tīkli.

Mēs nedrīkstam interpretēt šo ziņojuma tā, it gatavotos slēgt ES robežas; tā ir Kopienas priekšrocību principa īstenošana. Atceroties demogrāfisko stāvokli lielākajā daļā dalībvalstu, mums ir jāatstāj darba tirgus durvis atvērtas, bet ar nosacījumu, ka darba ņēmēju plūsma ir legāla un piemērota Kopienas vajadzībām.

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Priecājos, ar ļoti lielu balsu vairākumu ir pieņemts priekšlikums direktīvai, kura ir pamats cīņai pret nelegālo imigrāciju un ārkārtīgi svarīga kopējās vispārējās imigrācijas politikas īstenošanai.

Nelegālā nodarbinātība ir galvenais pievilkšanas faktors tiem tūkstošiem vīriešu un sieviešu, kuri ik dienas šķērso mūsu robežu, iedomājoties, ka atradīs pieklājīgu darbu, lai pabarotu ģimenes. Realitātē viņi kļūst tikai par dažu darba devēju vergiem, kuri ļaunprātīgi izmanto viņu stāvokli un tiesību nezināšanu, lai viņus ekspluatētu un izmantotu kā lēto darbaspēku.

Šī direktīva sūta divkāršu vēstījumu: vienu attiecībā uz viltīgiem darba devējiem, kuri turpmāk vairs nevarēs nesodīti izmantot šo situāciju, un otru attiecībā uz iespējamiem nelegāliem imigrantiem, kurus atbaidīs stingrāki piekļuves noteikumi legālam darbam.

Ar Padomi panāktais kompromiss ir apmierinošs, un mēs varam tikai cerēt uz šīs direktīvas ātru īstenošanu dalībvalstīs, lai darītu galu šim neaizsargātajam stāvoklim, no kura cieš tūkstošiem cilvēku visā Eiropā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs varam tikai apstiprināt nelegālo imigrantu nodarbinātības vispārējo aizliegumu, lai mazinātu nelegālo imigrāciju. Tādā pašā veidā mēs varam tikai apstiprināt sankcijas pret darba devējiem, kuri izmanto šāda veida darbu un kuri nav nekas cits kā mūsdienu vergu tirgotāji.

Tomēr man ir daži iebildumi. Pamatojoties uz Kopienas tiesību aktu (pirmais pīlārs) doto iespēju, Eiropas Savienība atkal ir izmantojusi iespēju paplašināt kompetenci attiecībā uz dalībvalstu krimināllikumu saskaņošanu, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti, kuras ir izmantojušas līgumos atzītās atteikšanās tiesības.

Tad es atceros, kas notika Francijā pēc streika kādā modernā Neijī restorānā, ko iecienījis prezidents Sarkozy: vadītāji sūdzējās, ka ir kļuvuši par upuriem pārāk neelastīgam darba tirgum vai darba ņēmēju aizsargātājiem, kuriem viņi maksāja likumā noteikto minimālo algu, un nelegālajiem imigrantiem kļuva viegli iegūt legālu statusu strādājot – šī direktīva joprojām atbalstīs šādu situāciju, apsolot legalizāciju tiem, kuri ziņos par savu darba devēju.

Baidos, ka tādās šajā ziņā paviršās valstīs kā Francija tas viss nemazinās nelegālo imigrantu pieplūdumu.

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Šim ziņojumam piemīt daudz labu īpašību.

Pirmkārt, tam ir izglītojošs mērķis. Tas norāda uz nelegālās imigrācijas satraucošo pieaugumu Eiropā – saskaņā ar Komisijas datiem, nelegālo imigrantu skaitu vērtē no 4.5 līdz 8 miljoniem, – un ir norādītas konkrētas tautsaimniecības nozares, kurās nelegālais darbs ir visbiežāk sastopams: būvniecība, lauksaimniecība, tīrīšana, viesnīcas un restorāni.

Otrkārt, tiek pastiprināta cīņa pret halturēšanu, jo īpaši nosakot finansiālus un kriminālus sodus nelegālo imigrantu darba devējiem.

Diemžēl šajā ziņojumā pastāv arī neskaitāmas robežas. Tajā nav ne vārda par pasākumiem nelegālo imigrantu neregulāro uzplūdu pārtraukšanai. Nav apsvērta pat iekšējās robežkontroles izveide.

Turklāt sociālās un ekonomiskās krīzes un strauji augoša bezdarba laikā Eiropas Savienības dalībvalstu pirmā nepieciešamība ir darbavietu aizsardzība, un tādēļ ir ļoti svarīgi īstenot valsts un Eiropas sociālās aizsardzības politiku. Tas ir jautājums par valsts un Eiropas izvēles principu piemērošanu un Eiropas Savienības valstu ekonomiskajai un sociālajai atveseļošanai svarīgu apstākļu aizsardzību.

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Claudio Fava ziņojumu par sankciju noteikšanu darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli.

Mums ir jāpieliek punkts nelegālo imigrantu nodarbināšanai gan tādēļ, lai pasargātu viņus no ekspluatācijas, gan tādēļ, lai novērstu kaitējumus attiecīgās valsts ekonomikai.

Svarīgākais ir nevis sodīt strādniekus no trešām valstīm, bet sodīt darba devējus, kuru stāvoklis ir daudz drošāks.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu sankciju noteikšanu darba devējiem, kas nodarbina nelegāli dzīvojošos imigrantus. Šajā ziņojumā ir iekļauti obligātie noteikumi attiecībā uz kriminālām sankcijām pret darbadevējiem, un ir jāveic pārbaudes nozarēs, kuras ir vispiemērotākās ļaunprātīgai izmantošanai, kaut man Skotijā mūs jau aizsargā 2006. gada Imigrācija, patvēruma un tautības likums.

  Lydie Polfer (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par direktīvas priekšlikumu, kurā ir runa par plaši izplatītajiem nelegālās imigrācijas draudiem, kas nereti kļūst par pamatu ekspluatācijai. Patiesībā Eiropas Savienībā būvniecības, lauksaimniecības, viesnīcu un citā nozarēs strādā no 4.5 līdz 8 miljoni nelegālo imigrantu. Mums ir jāpastiprina cīņa pret nelegālo imigrāciju, Eiropas mērogā nosakot dažāda veida sankcijas pret šo nelegālo imigrantu darba devējiem.

Patiesībā šis jautājums veicina sabiedrību atbildības sajūtu un tādējādi dod ieguldījumu cīņā pret nelegālu imigrāciju.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Priecājos, ka Eiropas Parlaments šodien ar lielu vairākumu pieņēma direktīvas priekšlikumu, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina nelegālos imigrantus.

Šī „sankciju” direktīva iederas ES nelegālās imigrācijas apkarošanas stratēģijā, kurā jau ir iekļauta „zilā karte” selektīvas imigrācijas veicināšanai un „atgriešanas” direktīva.

Halturēšana ir Eiropas ekonomikas nepatikšanu cēlonis, vēl jo vairāk pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos.

Daudzu nelegālo imigrantu acīs ES joprojām šķiet Eldorado; šeit viņi bieži atrod darbu un dzīves līmeni, kādu nevar atrast pašu zemē.

Lēš, ka ES nelegāli dzīvo no 4.5 līdz 8 miljoniem trešo valstu valstspiederīgo, kuri parasti atrod darbu būvniecībā, lauksaimniecībā, mājas darbos un viesnīcu nozarē. Viņi dara slikti apmaksātus darbus nereti jau uz ekspluatācijas robežas.

Negodīgi darba devēji izmanto šos nelegālos strādniekus, kuri ir gatavi strādāt par ļoti zemām likmēm un bīstamos apstākļos.

Pateicoties šodienas balsojumam, nelegālo strādnieku nodarbināšana turpmāk dārgi maksās darba devējiem, un tās dēļ viņi var nonākt pat cietumā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Fava kunga ziņojumu par sankciju noteikšanu darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli. Pievienojos referenta paustajām bažām par šīs parādības sociālajām sekām un ekspluatācijas apstākļiem, kādos strādā šie imigranti.

Negodīgi darba devēji izmanto priekšrocības, ko dod imigrantu darbs slikti apmaksātos, nekvalificētos darbos, ko neviens negrib darīt. Turklāt nelegālais darbs ir jāuzskata par sociālu ļaunumu, jo tas var pazemināt algas un darba apstākļus, un kropļot konkurenci starp uzņēmējiem. Tādēļ es sajūsminos par Fava kunga ierosmi, kuras mērķis ir aizstāvēt šos neaizsargātos cilvēkus.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Komisijas priekšlikums direktīvai un ar to saistītais Eiropas Parlamenta ziņojums par sankciju noteikšanu darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli, ir piemineklis liekulībai un viltībai. Patiesais mērķis ir nevis vērst sankcijas pret darba devējiem, kuri barbariski ekspluatē imigrantu strādniekus, bet gan sodīt, apcietināt un piespiedu kārtā deportēt imigrantus uz viņu izcelsmes valstīm. Tas ir viens no daudzajiem ES pret imigrantiem vērstās politikas pasākumiem, kā noteikts „Imigrācijas paktā” un izriet no bēdīgi slavenās „apkaunojuma direktīvas”, kurā paredzēts 18 mēnešu cietumsods nelegālajiem imigrantiem, viņu deportācija un aizliegums ierasties ES teritorijā 5 gadus.

Patiesībā šis direktīvas priekšlikums un Eiropas Parlamenta ziņojums, kurš vērsts tieši tādā pašā virzienā, pastiprina pret imigrantiem pielietotās represijas, padara metodisku viņu sociālo atstumtību un ievērojami atvieglo vēl mežonīgāku ekspluatāciju no kapitāla puses.

Grieķijas Komunistiskā partija balso gan pret ziņojumu, gan pret Komisijas priekšlikumu direktīvai.

Tā atbalsta imigrantu taisnīgās prasības, viņu legalizāciju, nelegālās un nedeklarētās nodarbinātības likvidēšanu, algu palielinājumu, vienādu samaksu par vienādu dienas darbu un pilnīgu sociālo un pilsonisko tiesību aizsardzību.

– Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0062/2009)

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par energoefektivitātes problēmu risināšanu ar informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST), jo uzskatu, ka IST ir izšķiroša nozīme energoefektivitātes uzlabošanā, un ir aprēķināts, ka, izmantojot IST, katru gadu varētu ietaupīt vairāk nekā 50 miljonus tonnu CO2.

Dalībvalstīm ir jāizmanto visas IST dotās iespējas, lai sasniegtu klimata un enerģētikas paketē noteiktos mērķus līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas vismaz par 20 % un no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūt 20 % no visas enerģijas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par ziņojumu, kura autors ir mūsu politiskās grupas dalībnieks, Parlamenta deputāts no Čehijas, jo esam pārliecināti, ka ziņojumā skarts ārkārtīgi svarīgas jautājums: energoefektivitātes problēmu risināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST). Šīs tehnoloģijas var kļūt par vienu no virzītājspēkiem, kas ir ražošanas palielināšanas un izaugsmes pamatā un nodrošina konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un ES pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Tādēļ mēs piekrītam ierosinājumam ieteikt nākamajām Padomes prezidentvalstīm savu pilnvaru termiņā par vienu no turpmākajām prioritātēm noteikt jautājumu par IST un to nozīmi, cīnoties pret klimata pārmaiņām un pielāgojoties tām..

Mēs domājam, ka arī ikvienā lēmumu pieņemšanas līmenī rīcībai ir jābūt enerģiskākai, lai varētu izmantot visus pieejamos finanšu līdzekļus, kuri nepieciešami tādu jaunu, uz IST balstītu tehnoloģisku risinājumu izvēršanai, ar kuriem veicina energoefektivitāti.

Ņemot vērā kavēšanos sistemātisku pieeju pieņemšanā attiecībā uz ,,gudriem” IST risinājumiem, īpaši uzsverot zemākas emisijas nozīmi pilsētu attīstībā, jo īpaši izveidojot ,,gudrās” mājas, ielu apgaismojumu, ,,gudros” pārvades un sadales tīklus un organizējot transporta kustību.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN) , rakstiski. – (PL) Es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par energoefektivitātes paaugstināšanu ar informācijas un sakaru tehnoloģijām.

IST ir jākļūst par nākotnes risinājumu praktiski visās enerģiju patērējošās iekārtās, palīdzot panākt enerģijas patēriņa ievērojamu ietaupījumu. Ja šādu pasākumu nebūs, jau nākamajos piecos gados ievērojami palielināsies enerģijas pieprasījums (par aptuveni 25 % četru gadu laikposmā).

Lielākie ietaupījumi ir iespējami elektroenerģijas ražošanas un pārvades nozarē. Enerģijas ražošanas jomā efektivitāte ir jāpaaugstina par aptuveni 40 %, un enerģijas pārvades jomā par aptuveni 10 %. IST uzlabo arī enerģijas tīkla pārvaldi un atvieglo atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju. Pateicoties IST, būs iespējami lielāki ietaupījumi ēku apkures, gaisa kondicionēšana un apgaismojuma jomā. Tas veicinās CO2 emisiju reālu samazinājumu gan atsevišķu enerģijas objektu, gan pasaules mērogā.

Šīs tehnoloģijas, tajā skaitā to sastāvdaļas, mikroelektronikas un nanoelektronikas sistēmas un daudzi mūsdienīgi tehnoloģiski risinājumi (piemēram, fotonika) paaugstina konkurētspēju un rada jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un darba tirgum.

Energoefektivitātes paaugstināšana ir saistīta ar enerģijas patēriņa samazināšanu ražošanas, pārvades un sadales posmos, un arī lietotājam. Atceroties, ka tas ir panākts, mainot tehnoloģijas un rīcības modeļus, un īstenojot pārmaiņas ekonomikā, kas vērstas uz iepriekšējā komforta un pakalpojumu līmeņa saglabāšanu, IST ir jāievieš pēc iespējas plašākā mērogā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par energoefektivitātes paaugstināšanu ar informācijas un sakaru tehnoloģijām.

Patiesībā es gribētu piebilst, ka reizē ar mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju paar 20 % mums ir jāapņemas tajā pašā laikā uzlabot arī energoefektivitāti par 20 %. Tādēļ es atbalstu iesniegto priekšlikumu, kura mērķis ir palielināt informētību par informācijas un sakaru tehnoloģiju nozīmi energoefektivitātes paaugstināšanā ES tautsaimniecībā, šim nolūkam lietojot, piemēram, demonstrācijas projektus. Šīs tehnoloģijas ir virzītājspēks, kas ir ražošanas palielināšanas un izaugsmes pamatā un nodrošina konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un ES pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanos; tās samazina izmaksas, veicinot konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un ES iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu.

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par energoefektivitātes problēmu risināšanu ar informācijas un sakaru tehnoloģiju palīdzību, jo esmu pārliecināts, ka šīs tehnoloģijas spēj sniegt dzīvotspējīgu problēmas risinājumu.

Energoefektivitāte ir ārkārtīgi svarīgs temats, jo, kā mēs visi zinām, enerģijas ieguves dabiskie avoti nepārtraukti samazinās, un pēc kāda laika tie pavisam izsīks. Tādēļ man šķiet, ka jebkura energoefektivitātes paaugstināšanas tehnoloģija ir priekšrocība, ko var izmantot visa sabiedrība.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Šajā Parlamentā jau daudzreiz ir apspriests jautājums par enerģijas piegāžu drošību, īpaši par to ir runājuši jauno dalībvalstu pārstāvji.

Krīze, kura iepriekšējās nedēļās ir skārusi daudzas dalībvalstis, ir skaidri parādījumi, cik reāli ir gāzes piegāžu pārtraukuma draudi un cik slikti sagatavoti mēs esam tā ietekmes novēršanai.

Eiropai beidzot ir jāsāk rādīt solidaritāte domās un darbos. Mums ir jābūvē piemērota pārvades infrastruktūra, jārada atbalsta sistēma valstīm, kurās būs nepietiekama izejvielu piegāde, un jādažādo to ieguves avoti. Mums ir jāmeklē un jāatrod alternatīvi gāzes avoti un jāveido enerģijas taupīšanas un gāzes patēriņa efektivitātes paaugstināšanas sistēma.

Es zinu, ka par to visu iepriekš ir runāts neskaitāmas reizes, bet kāds no tā labums, ja mēs joprojām esam iestrēguši pie rasējamā dēļa?

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Nav iespējams novērtēt par augstu energoefektivitāti un tās nozīmi mūsu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Energoefektivitātes programmās ir darbavietu radīšanas potenciāls.

– Rezolūcijas priekšlikums: (RC-B6-0066/2009)

  Guy Bono (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par par Gvantanamo ieslodzījuma vietas gūstekņu atpakaļnosūtīšanu un pārmitināšanu.

Manuprāt, Eiropa var tikai apsveikt prezidentu Barack Obama par lēmumu slēgt šo ieslodzījuma centru – daudzi no mums to pieprasīja jau vairākus gadus. Tādēļ man šķiet, ka tā ir laba iespēja atbildēt uz ASV lūgumu, izsakot kopēju nostāju atbilstīgi Eiropas Savienības vērtībām.

Mums ir ļoti svarīgi, ka varam sakārtot arī pašiem savu māju mūsu robežās un ka tās Eiropas valstis, kuras atļāva CIP slepeni pārvest gūstekņus, savukārt, ir informētas par tām uzliktajiem pienākumiem.

  Niels Busk, Anne E. Jensen un Karin Riis-Jørgensen (ALDE), rakstiski. − (DA) Eiropas Parlamenta deputāti no Dānijas Liberālās partijas balsoja pret Eiropas Parlamenta kopējo rezolūcijas priekšlikumu par Gvantanamo ieslodzījuma vietas gūstekņu atpakaļnosūtīšanu un pārmitināšanu, jo mēs uzskatām, ka dalībvalstīm ir suverēnas tiesības lemt par to, vai pieņemt Gvantanamo ieslodzītos, ja to lūgtu ASV administrācija.

Mēs, bez šaubām, atbalstām dalībvalstu savstarpējās apspriedes par to, kā ES sabiedrības drošību varētu ietekmēt dalībvalstu vēlēšanās pieņemt ieslodzītos.

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Gvantanamo līča ieslodzījuma vietas pastāvēšana daudziem Eiropas Parlamenta deputātiem ir kļuvusi par rīksti Amerikas pēršanai. Es personīgi esmu pateicīgs, ka Amerikas Savienotās Valstis atkal ir uzņēmušās nesamērīgu atbildību par Eiropas aizsardzību pret terorismu.

Neraugoties uz to, es piekrītu Gvantanamo līča ieslodzījuma vietas slēgšanai. Ne tādēļ, ka es uzskatu, ka trakojošus teroristus nevajag turēt aiz atslēgas; patiesībā ir tieši pretēji. Tomēr ir skaidrs, ka ir jāatrisina tiesiskie sarežģījumi, kas saistīti ar naidīgu karotāju ieslodzīšanu, un labākais veids, kā to izdarīt, ir slēgt „rentgena nometni”.

Tāpat kā es apbrīnoju un atbalstu Ameriku, ir jāsaka, ka Gvantanamo ieslodzītie katrā ziņā ir nevis mūsu, bet Amerikas atbildība. Viņus sagūstīja vai arestēja pēc Amerikas rīkojuma, un tādēļ viņi ir jātiesā un jāiesloga par iespējamiem noziegumiem pret Ameriku saskaņā ar Amerikas likumiem un Amerikas teritorijā.

Es neatbalstu domu par to, ka ES dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par šiem ārkārtīgi bīstamajiem teroristiem. Taču es neuzskatu, ka ES ir jāpasaka dalībvalstīm, ko šajā lietā darīt.

Tādēļ es atturējos no balsošanas par šo rezolūciju.

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. − Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, pieņemot tādus lēmumus, kādi ierosināti šajā rezolūcijā. Mēs nevaram vienkārši izplest rokas un laipni uzņemt katru no Gvantanamo atbrīvoto. Kaut gan mēs apliecinām, ka attieksme pret bijušajiem ieslodzītajiem būs cieņpilna, mums ir jānodrošina, lai viņi būtu neapšaubāmi nevainīgi, pirms pieņemt jebkādus lēmumus. Jebkādi nejauši lēmumi var būt liktenīgi, ja mēs nebūsim vislielākajā mērā uzmanīgi.

  Chris Davies (ALDE), rakstiski. − Atzinīgi vērtējot lēmumu slēgt Gvantanamo, mani satrauc Eiropas valstu gatavība pieņemt bijušos ieslodzītos, kuri var būt saglabājuši sakarus ar teroristiem. Ņemot vērā iedzīvotāju brīvas pārvietošanās politiku ES, vienas Eiropas valsts rīcība var ietekmēt citas valstis laikā, kad mēs jau saskaramies ar sarežģītām teroristu problēmām. Turklāt mūsu iespējas deportēt aizdomās par terorismu turamas personas ierobežo starptautiskās konvencijas (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību harta), kuru pārskatīšana ir nokavēta.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo rezolūciju, kurā atzinīgi novērtēta prezidenta Barack Obama ierosme slēgt ieslodzījuma vietu Gvantanamo līcī un citi ar to saistītie svarīgie rīkojumi; rezolūcijā ir atgādinājums, ka pilnībā viss process, kas saistīts ar ieslodzījuma vietas slēgšanu Gvantanamo līcī un šīs ieslodzījuma vietas gūstekņu nākotni, galvenokārt ir Amerikas Savienoto Valstu kompetencē’; izteikts aicinājuma dalībvalstīm, ja Amerikas Savienoto Valstu administrācija to lūgtu būt gatavām pieņemt Gvantanamo gūstekņus Eiropas Savienībā, lai palīdzētu veicināt starptautisko tiesību īstenošanu un prioritārā kārtā nodrošinātu taisnīgu un cilvēcisku attieksmi pret visiem.

Taču manī izraisa dziļas bažas ziņas, ka Barack Obama administrācija saglabās izdošanas praksi.

  Edite Estrela un Armando França (PSE), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par Eiropas Parlamenta kopējo rezolūciju par iespēju uzņemt Gvantanamo ieslodzītos, kuri nav apsūdzēti noziegumos, jo uzskatām, ka ES sadarbība ir ļoti svarīga starptautisko tiesību aktu nostiprināšanai un cilvēktiesību ievērošanai, un taisnīgas, objektīvas tiesas nodrošināšanai Gvantanamo gūstekņiem.

Tādēļ mēs uzskatām, ka Portugāles valdības ierosme un gatavība sadarboties ar ASV administrāciju Gvantanamo ieslodzījuma vietas slēgšanas procesā ir piemērs, kuram jāseko citām dalībvalstīm, lai atbalstītu Amerikas Savienotās Valstis šīs sarežģītās problēmas risināšanā saistībā ar cilvēktiesību starptautisko tiesību aktu noteikumu ievērošanu.

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret šo kopējo rezolūciju. Ņemot vērtā tas apsvērumus D (trešais punkts) un F, es uzskatu par nepieņemamu to, ka ES vajadzētu aicināt dalībvalstis sagatavoties atbrīvoto Gvantanamo gūstekņu uzņemšanai, atbildot uz Portugāles ārlietu ministra nepārdomāto, demagoģisko priekšlikumu.

Patiesībā mēs nekādos apstākļos nedrīkstam piekrist tam, lai ES dalībvalstis uzņemtu ieslodzītos, kurus uzskata par „potenciāli bīstamiem” (D apsvērums); mēs nedrīkstam aizmirst arī precedentu ar 61 ieslodzīto, kuri kopš atbrīvošanas ir iesaistījušies terorismā (F apsvērums).

Tā kā nav iespējams atšķirt potenciāli bīstamos no tiem, kuri tādi nav, ir skaidrs, ka piesardzības princips ir jāpiemēro ne tikai saistībā ar REACH.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā ir daži punkti, kurus mēs uzskatām par pozitīviem, it īpaši apgalvojumu, ka „pilnībā viss process, kas saistīts ar ieslodzījuma vietas slēgšanu Gvantanamo līcī un šīs ieslodzījuma vietas gūstekņu nākotni, galvenokārt ir Amerikas Savienoto Valstu kompetencē”, tajā nav paskaidroti noteikumi, ar kādiem mums ir jāizskata minētā ārkārtīgi nopietnā humanitārā situācija.

Kā mēs norādījām iepriekš, mēs iebilstam pret jebkādu vienošanos starp valstīm vai starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par Gvantanamo ieslodzīto gūstekņu pārmitināšanu. Tas nenozīmē, ka, ievērojot valsts suverenitāti, Portugāles Republikas konstitūciju un starptautiskos tiesību aktus, netiks izskatīti brīvi izteikti cilvēku lēmumi un lūgumi pēc patvēruma Portugālē.

Taču rezolūcijā:

– nav nosodīts apstāklis, ka ASV jaunā administrācija nav nosodījusi cilvēku ieslodzījumu un nelikumīgo pārvadāšanu;

– pilnīgi ignorēta nepieciešamība atklāt visu patiesību par starptautisko tiesību aktu un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar tā dēvēto „karu pret terorismu”, tajā skaitā arī dažu ES dalībvalstu valdību atbildība par valsts gaisa telpas un teritorijas izmantošanu nelikumīgi ieslodzīto gūstekņu turēšanu un pārvadāšanu.

  Ona Juknevičienė (ALDE), rakstiski. – (LT) Es silti apsveicu un atbalstu ASV prezidenta Barack Obama lēmumu sākt Gvantanamo ieslodzījuma vietas slēgšanu. Tas ir svarīgs solis virzībā uz jaunu ASV politiku. Esmu pārliecināta, ka visas ES dalībvalstis atbalstīs šādu ASV politiku un atsauksies prezidenta Barack Obama aicinājumam uz sadarbību vai palīdzēs risināt jautājumu par atbrīvotajiem gūstekņiem, ja viņš to lūgs. Tomēr es balsoju pret rezolūcijas pantu, kurā izteikts aicinājums dalībvalstīm „būt gatavām pieņemt Gvantanamo gūstekņus”, jo es uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina neatkarīgi katrai Kopienas dalībvalstij. Nešaubos, ka katra no tā, sastopoties ar konkrētu gadījumu, reaģēs labvēlīgi un atbalstīs ASV administrāciju. Taču tā būs dalībvalstu pašu izvēle un labā griba, un humanitāro un starptautisko tiesību aktu ievērošana.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistiskās partijas deputāti Eiropas Parlamentā balsoja pret Eiropas Parlamenta politisko partiju kopējo rezolūcijas priekšlikumu, aicinot nekavējoties atbrīvot visus gūstekņus, kurus ASV patvaļīgi apcietinājusi un ieslodzījusi Gvantanamo bāzē, un nekavējoties un galīgi slēgt šo bāzi, kuru ASV nelikumīgi saglabājusi uz Kubas zemes pret Kubas iedzīvotāju un valdības gribu.

Tā vietā rezolūcijā izteikts aicinājums pēc „taisnīgas tiesas” visiem, pret kuriem, kā uzskata ASV, tai ir pierādījumi, aicinot ES dalībvalstis uzņemt šos gūstekņus valsts ieslodzījuma vietās saskaņā ar ES un ASV kopējo cīņu pret terorismu. Tā ir skaidra ņirgāšanās – piekrist tiesas procesam un gūstekņu notiesāšanai, kad mēs visi zinām par viņu pārciestajām viduslaiku spīdzināšanas metodēm un tādējādi par jebkuru pierādījumu ticamību pēc gadiem ilga necilvēcīga ieslodzījuma.

Svinības un apveikumi, kas apvij prezidentu Barack Obama, liek cilvēkiem mānīt sevi attiecībā uz imperiālisma politiku. Kas attiecas uz konkrēto jautājumu, tad Gvantanamo kārtība saglabā CIP iespēju „nolaupīt par terorismu aizdomās turētos” un aizvest viņus uz slepeniem cietumiem.

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Eiropas Parlamenta kopējās rezolūcijas priekšlikumu par Gvantanamo ieslodzījuma vietas gūstekņu atpakaļnosūtīšanu un pārmitināšanu, jo es atzinīgi vērtēju Gvantanamo ieslodzīto pieņemšanu ES valstīs. Ja ir runa par Gvantanamo, tad daudzām ES dalībvalstīm ir jāuzņemas kopējā vaina, jo, piemēram, tās atļāva pārlidojumus nelikumīgam gūstekņu transportam.

Tomēr ziņojumā ir daži punkti, kuru dēļ ir grūti balsot tam par labu.

Gvantanamo lietotās spīdzināšanas metodes un jo īpaši iegremdēšana nav nepārprotami nosauktas par spīdzināšanu, bet gan par „bargām nopratināšanas metodēm, [...] kas faktiski ir spīdzināšana un cietsirdība, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās”.

Turklāt tika noraidīti visi grozījumi, kuros izteikta prasība slēgt visas slepenās ieslodzījuma nometnes, piešķirt upuriem tiesības uz kompensāciju un izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus saistībā ar Gvantanamo, ko iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Eiropas grūtības, risinot jautājumu par Gvantanamo slēgšanu, skaidri parāda plaisu starp nodomiem, kuru pamatā ir spēkā esoši principi, un realitāti, kura ir sarežģījumu pilna.

Gvantanamo ieslodzījuma vietas slēgšana ir laba ziņa gan pati par sevi, gan simboliski. Taču slēgšana neatrisina problēmu, kuras dēļ šo iestādi izveidoja un kura arī nav atrisināta – kā rīkoties valsts un starptautiskās drošības apdraudējuma gadījumā, kas ir pavisam citāds nekā tradicionālie kaujinieki, kuriem ir paredzēti un sagatavoti starptautiskie tiesību akti.

Tā vietā, lai vienkārši sadarbotos, iespējams, pieņemot bijušos Gvantanamo gūstekņus – pasākums, kurš var būt vajadzīgs, bet kurā jāņem vērā daudzi ierobežojumi, – Eiropai, Amerikas Savienotajām Valstīm un starptautiskajai sabiedrībai ir jāsadarbojas, meklējot stabilu un noturīgu tiesisku risinājumu starptautisko teroristu kaujinieku radītajai problēmai. Ja tā nebūs, Gvantanamo sekos vēl viens slikts risinājums.

Attiecībā uz bijušajiem ieslodzītajiem ir jābūt koordinācijai ne tikai Eiropas līmenī, bet būtu ieteicams neuzņemt tos, kuriem citos apstākļos drošības apsvērumu dēļ netiktu piešķirtas vīzas. Labprātība un piesardzība – tādi ir kritēriji, kas jāpiemēro.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret kopējās rezolūcijas priekšlikumu par Gvantanamo ieslodzījuma vietas gūstekņu atpakaļnosūtīšanu un pārmitināšanu. Tieši runājot, esmu stingri pārliecināts, ka visa atbildība par Gvantanamo ieslodzījuma vietas slēgšanas procesu un gūstekņu nākotni ir jāuzņemas tikai un vienīgi Amerikas Savienotajām Valstīm.

Turklāt es nepiekrītu rezolūcijā paustajam apgalvojumam, ka visas demokrātiskās valstis un jo īpaši Eiropas Savienība ir atbildīgas par starptautisko tiesību aktu un pamattiesību ievērošanu. Mēs nevaram iejaukties lietā, kas ir tikai Amerikas Savienoto Valstu valdības kompetencē. Īsi sakot, iepriekš minēto iemeslu dēļ es iebilstu pret Gvantanamo gūstekņu iespējamo pieņemšanu ES.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Visām ES dalībvalstīm ir jādod sava artava, lai būtu iespējams slēgt Gvantanamo ieslodzījuma vietu. Nav labi aicināt amerikāņus slēgt šo vietu, ja mēs nevaram uzņemties zināmu atbildību.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Es atzinīgi vērtēju ziņu par Barack Obama lēmumu attiecībā uz Gvantanamo līča ieslodzījuma vietas slēgšanu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Obama kungs jau uzsvēra, ka šī bēdīgi slavenā cietuma slēgšana būs prioritāte.

Gvantanamo ieslodzīto atpakaļnosūtīšana un pārmitināšana varētu liecināt par svarīgām pārmaiņām ASV politikā pareizajā virzienā, proti, virzībā uz pamattiesību un humanitāro un starptautisko tiesību aktu ievērošanu. Tagad katram ieslodzītajam ir jāstājas tiesas priekšā. Ja viņus atzīs par vainīgiem, viņiem jāizcieš sods kādā no Amerikas Savienoto Valstu ieslodzījuma vietām. Tie, kuri nav apsūdzēti un labprātīgi piekrīt repatriācijai, pēc iespēja ātrāk jāsūta uz viņu izcelsmes valstīm. Ieslodzītajiem, kurus nedrīkst sūtīt uz dzimteni, jo tur viņiem draud spīdzināšana vai vajāšana, ir jāatļauj palikt Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņiem ir jāsaņem humanitārā aizsardzība un kompensācija. Pašlaik Gvantanamo ieslodzījuma vietā atrodas aptuveni 242 ieslodzītie. Daži no viņiem tur atrodas tikai tāpēc, ka nav nevienas drošas valsts, kurā viņi varētu atgriezties. Šie cilvēki nav apsūdzēti nevienā noziegumā.

Cīņa pret terorismu ir un paliek gan Eiropas Savienības, gan Amerikas Savienoto Valstu ārpolitikas prioritāte. Taču mums ir stingri jānorāda, ka tai vienmēr jānotiek roku rokā ar pamattiesību un tiesiskuma principu ievērošanu.