Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2236(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0037/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0037/2009

Debates :

PV 18/02/2009 - 22
CRE 18/02/2009 - 22

Balsojumi :

PV 19/02/2009 - 9.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0078

Debates
Trešdiena, 2009. gada 18. februāris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

22. Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikas instrumenta pārskatīšana (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . − Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0037/2009), ko Ārlietu komitejas vārdā ir sagatavojis Konrad Szymański, par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikas instrumenta pārskatīšanu (2008/2236(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Konrad Szymański, referents. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti vēlētos pats vērsties arī pie kāda Padomes pārstāvja, bet Padome izlēma nevienu nesūtīt uz šīm debatēm. Man žēl, ka tā, un domāju, ka tas ir slikts paradums. Un es uzskatu, ka priekšsēdētājam būtu jāreaģē uz šo situāciju.

Atgriežoties pie kaimiņattiecību temata, mums ir jāatzīst, mums jāapzinās, ka valstis ap Eiropas Savienību mainās ļoti dinamiski. Tāpēc mums ir jāmaina kaimiņattiecību politika. Vidusjūras reģiona valstu savienība ir mūsu atbilde dienvidu vajadzībām, un Melnās jūras sinerģija ir reakcija uz problēmu, kas pastiprinājās līdz ar Eiropas Savienības pēdējo paplašināšanos. Austrumu partnerība ir savlaicīga atbilde uz mūsu Eiropas austrumu kaimiņu cerībām.

Lai sasniegtu mērķus, ko pēdējos gados esam noteikuši kaimiņattiecību politikai, kaimiņvalstu iedzīvotājiem ir jāsajūt reāla politiska un ekonomiska tuvināšanās Eiropas Savienībai. Tādēļ tik liela nozīme ir piešķirta plašas brīvās tirdzniecības zonai un ātrai rīcībai, lai samazinātu vīzu nodevas, ar priekšlikumu par vīzu liberalizāciju kā galīgo mērķi lielā daļā šo valstu. Enerģētikas iekļaušanai kaimiņattiecību politikas svarīgākajos uzdevumos ir jābūt mūsu kopējam mērķim, mūsu savstarpējai interesi, un tas ietver mūsu naudas iesaistīšanu neatkarīgu enerģijas pārvades tīklu modernizācijā, jo īpaši austrumos un dienvidos. Tikai šādi mēs panāksim politisku tuvināšanos ar Ukrainu, Gruziju, Moldovu, Armēniju un galu galā Azerbaidžānu, un nākotnē — arī saglabājot pienācīgu līdzsvaru — ar Vidusāzijas piecām republikām.

Kad mēs runājam par kaimiņattiecību austrumu aspektu, mēs neizbēgami nonākam līdz Krievijas problēmai un mūsu partnerattiecībām ar šo valsti. Pašlaik, kad mēs gatavojamies sāk sarunas par jaunu nolīgumu, mēs tomēr varam pateikt vienu — Krievija ir izaicinājums drošībai mūsu kopējās kaimiņattiecībās. Ir ļoti grūti uztvert Krieviju par partneri šajā jomā. Šeit mēs nonākam līdz ES austrumu paplašināšanas galvenajai politiskajai problēmai. Kaimiņattiecību process, protams, neaizstāj pievienošanos, bet to var nošķirt no dalības perspektīvas Eiropas valstu gadījumā. Bez šīs perspektīvas mūsu centieni būs ievērojami vājināti.

Izmantojot šo iespēju, es vēlētos no sirds pateikties visiem politisko grupu ārlietu koordinatoriem, līdzreferentiem un arī Ārlietu komitejas sekretaritātam, bez kuru palīdzības nebūtu bijis iespējams sagatavot ziņojumu, kuru pašlaik atbalsta daudzi, par ko liecina pavisam nedaudzie grozījumi, kas tika iesniegti plenārsēdē. Tas ievērojami atvieglos rītdienas balsojumu.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirms divarpus gadiem Parlaments un Padome pieņēma Komisijas priekšlikumu par ārējo finanšu instrumentu vienkāršošanu. Mēs pilnveidojām daudzus dažādus instrumentus, un viens no tiem bija Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI). Tas ir ļoti svarīgs instruments, jo tas nostiprina mūsu ārējo sadarbību, padara to “politiski motivētu”, kā arī mērķtiecīgāk piešķir mūsu finansējumu, atbalstot svarīgākās nozares.

Es biju ļoti gandarīta, lasot K. Szymański komentārus un redzot, ka viņš uzskata, ka EKPI regula ir piemērota un derīga sadarbībai ar mūsu kaimiņvalstīm. Mūsu pārskata sākotnējie konstatējumi norāda tieši to pašu.

EKPI valstu programmas ir EKPI rīcības plānu īstenošanas pamatā, un tās atspoguļo ES un partnervalstu centienus. Savā ziņā tās ir bijušas kā transmisijas siksnas politiskajām un ekonomiskajām reformām, kuras mēs mēģinām veicināt ar EKPI palīdzību. Turklāt tādi instrumenti kā sadraudzības un Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas (TAIEX) sniedz atbalstu iestāžu veidošanai, tiesību aktu tuvināšanai un regulējumu saskaņošanai. Nozaru un budžeta atbalsta operācijas tiek izmantotas, lai veicinātu paredzēto reformu plānu. Dažādās EKPI reģionālās pieejas un dimensijas tiek atbalstītas ar konkrētām reģionālām programmām. Ir izveidota daudzvalstu programma, sevišķi lai īstenotu ļoti uzskatāmas iniciatīvas, kas ir kopīgas visām kaimiņvalstīm, piemēram, TEMPUS, Erasmus Mundus vai CIUDAD. Ir veiksmīgi uzsākta novatoriskās pārrobežu sadarbības daļa.

Tas viss skaidri parāda, ka 2006. gada vienošanās par EKPI regulu deva mums instrumentu, kas ļauj sasniegt un radīt reālus rezultātus. Vienmēr ir iespējas uzlabojumiem, un es vienmēr esmu pateicīga par ierosinājumiem.

Ļaujiet arī pateikt, ka ziņojumā, pirmkārt, ir uzsvērta nepieciešamība turpmāk attīstīt apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm, ko mēs jau darām.

Otrkārt, esmu atzīmējusi jūsu aicinājumu pēc vēl tālejošākiem pasākumiem demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomās. Kā jūs zināt, šie temati jau ir sadarbības ar partnervalstīm priekšplānā, un politiskās reformas un laba pārvaldība ir EKP pamatā. Mums ir arī mērķprojekti, lai nostiprinātu tiesu varu.

Tomēr būsim atklāti. Pirmkārt, tā kā mūsu partneri saskaras ar būtiskām strukturālām problēmām, mēs nevaram sagaidīt, ka viss mainīsies vienas dienas laikā, kā reiz teicis lords C. Patten: “demokrātija nav šķīstošā kafija”. Manuprāt, tā patiešām ir taisnība.

Treškārt, es redzu, ka ziņojumā ir aicināts piešķirt vairāk resursu. Protams, vairāk resursu palielinās mūsu ietekmi — tas tiesa. Pirmajos divos gados mums bija vairākkārt jāatgriežas pie budžeta iestādes, lūdzot pietiekamus papildu līdzekļus, piemēram, Palestīnai un Gruzijai. Tāpēc mēs esam ierosinājuši izmantot jaunus līdzekļus tālejošai Austrumu partnerībai, kuru drīz apspriedīsim ar Parlamentu.

Visbeidzot, ļaujiet pateikt, ka esmu ļoti apmierināta, ka ziņojumā ir atzinīgi vērtēts nesenais Komisijas priekšlikums par Austrumu partnerību, kurai, mūsuprāt, ir ļoti svarīga daudzpusēja dimensija kopā ar Vidusjūras reģiona valstu savienību un Melnās jūras reģiona sinerģiju. Es ceru, ka man arī turpmāk būs jūsu atbalsts un sapratne.

 
  
MPphoto
 

  Danutė Budreikaitė, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. (LT) EKPI, kas tika izveidots pēc ES paplašināšanās 2004. gadā, attiecas uz 17 valstīm, no kurām 15 ir klasificētas kā jaunattīstības valstis. Šis instruments ietver ES jaunās kaimiņvalstis austrumos: Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju.

Austrumu kaimiņu drošība, jo sevišķi energodrošība Ukrainā un Baltkrievijā, veido arī ES drošību. To parādīja Ukrainas un Krievijas gāzes krīze Jaungadā, kas jau kļuvusi par tradīciju. Pagājušā gada vasaras militārais konflikts Gruzijā piespieda mūs visus apsvērt ES dalībvalstu drošību un draudus neatkarībai.

Saskaroties ar šādu situāciju, tāpat kā iepriekš es ierosinu, lai, piedaloties Eiropas Parlamentam un pamatojoties uz Euromed and EuroLat asambleju principiem, tiktu izveidota Austrumu kaimiņattiecību asambleja, Euroeast, kuras mērķis būtu īstenot EKPI Austrumeiropas valstīs.

Es priecājos, ka arī tas ir apstiprināts šajā ziņojumā.

Euroeast sniegtu Eiropas Parlamentam iespēju veltīt vienādu uzmanību visiem kaimiņiem un jaunattīstības valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt savu kolēģi K. Szymański par viņa ļoti labo ziņojumu. Reģionālās attīstības komitejas vārdā es atzinīgi vērtēju pārrobežu sadarbības iekļaušanu EKPI regulas darbības jomā kā instrumentu, lai attīstītu kopīgus projektus un nostiprinātu attiecības starp EKP valstīm un ES dalībvalstīm.

Vienlaikus es vēlētos uzsvērt, ka ir nepieciešams regulāri uzraudzīt kopīgo darbības programmu pārvaldību un īstenošanu abpus ES robežām. Pārrobežu sadarbībai būtu jāveicina integrēta ilgtspējīga attīstība starp kaimiņvalstīm. Mēs aicinām Komisiju sagatavot detalizētu pārskatu par visām kopīgajām darbības programmām, kuras apstiprinātas pašreizējam finanšu periodam, ar novērtējumu, kā tiek ievēroti pārredzamības, efektivitātes un partnerības principi. Šādam novērtējumam kopā ar pārvaldības iestāžu izplatītāko problēmu sarakstu būtu jāveicina piemērotāku risinājumu atrašana nākamajam plānošanas periodam.

Es arī mudinu Komisiju veicināt pārrobežu sadarbības pieredzes un paraugprakšu apmaiņu starp EKP programmām un projektiem, no vienas puses, un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi un jau pabeigto Interreg IIIA Kopienas iniciatīvu, no otras puses.

Visbeidzot, Reģionālās attīstības komiteja uzskata, ka EKPI galvenā uzmanība būtu jāpievērš līdzsvarotai stratēģijai starp austrumiem un dienvidiem ar konkrētu pieeju katrai teritorijai.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlētos apsveikt K. Szymański par viņa visaptverošo ziņojumu, kam rītdienas balsojumā būs mūsu grupas atbalsts.

Es arī vēlētos apsveikt komisāri B. Ferrero-Waldner gan par EKPI panākumiem, gan par turpmākajiem projektiem, lai veidotu Austrumu partnerību īpaši attiecībā uz mūsu austrumu kaimiņiem un partneriem, kā arī Melnās jūras reģiona sinerģiju. Kad šie projekti būs izveidoti un iegūs savu identitāti, piemēram, kā parlamentāra asambleja u.tml., kā tas ir saistībā ar Vidusjūras reģionu, varbūt tie visi pieņems atšķirīgu identitāti — pat veidā, kādā tie tiek finansēti.

Starp deputātiem es saskatu sava veida konkurenci vai, teiksim, bažas. Mēs tikko dzirdējām par vienas lietas neveidošanu, finansiāli kaitējot citai. Tas nedrīkst notikt. Mēs zinām, ka Vidusjūras reģiona valstu savienība, Austrumu partnerība un Melnās jūras reģiona sinerģija utt. ir Eiropas Savienības interesēs. Šie pasākumi nedrīkst būt par iemeslu, lai valstis tiektos pievienoties Eiropas Savienībai, un vairākkārt ir jāatkārto, ka tā nav alternatīva dalībai ES, par ko daži uztraucas.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Maria Eleni Koppa, PSE grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, kaimiņattiecību un partnerības instruments ir jāpārskata, lai nodrošinātu vienkāršākas procedūras un vienlaikus uzlabotu pārredzamību. Eiropas kaimiņattiecību pamatā ir uzticības gaisotnes veidošana Eiropas Savienības tiešā tuvumā.

Visu interesēs ir straujāka ekonomiskās izaugsme un stabilitāte visās kaimiņvalstīs gan austrumos, gan Vidusjūras reģionā. Tomēr ir jādefinē katrai valstij konkrēti kritēriji un pieejas atkarībā no to politiskajām prioritātēm attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju, tiesiskumu, minoritāšu tiesībām un tā tālāk. Ir arī svarīgi, lai Kopienas palīdzība sasniegtu visas ieinteresētās iedzīvotāju grupas. Tādēļ kaimiņattiecību instrumenta iespējas ir jāveicina pareizā veidā.

Lai sasniegtu šos tālejošos mērķus, ir jālīdzsvaro līdzekļu sadale starp Austrumeiropas valstīm un Vidusjūras reģiona valstīm, kā tas paredzēts finanšu plānā laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Barselonas process ir jāpapildina ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, un ir skaidri jādefinē tās mērķi.

Jo īpaši pašlaik, kad ekonomiskā krīze ietekmē visas valstis, kas gūst labumu no kaimiņattiecību instrumentu, ir jānorāda, ka Eiropas Savienība ar šo finanšu atbalstu palīdz novērst krīzi. Tāpēc Eiropas Komisijai būtu jāpublicē novērtējumi par šo jautājumu.

Visbeidzot, es vēlētos pieminēt Melnās jūras reģiona sinerģiju — šis reģions ir jāiekļauj Eiropas kaimiņattiecību politikā. Eiropas Savienības sniegtais atbalsts šai reģionālajai sadarbībai ir jāvērš uz reālu rezultātu panākšanu noteiktās prioritārās nozarēs, piemēram, enerģētikas, transporta un imigrācijas nozarēs, kā arī saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību.

 
  
MPphoto
 

  Metin Kazak, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu K. Szymański ziņojumu, jo sevišķi priekšlikumu palielināt Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta finansējumu. Mums ir vairāk jāsadarbojas ar mūsu kaimiņvalstīm, īpaši pēc trim konfliktiem, kuri notikuši pēdējos sešos mēnešos — Gazā, Ukrainā un Gruzijā.

Ārlietu komiteja ir pieņēmusi daudzus mūsu grupas ierosinātos grozījumus, tostarp 11 grozījumus, kurus ierosināju kā ēnu referents. Tomēr tagad Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā es vēlos iesniegt divus papildu grozījumus.

Kaut arī es piekrītu tam, ka jāturpina sadarbība ar Turciju un Krieviju, lai risinātu noteiktus pašreizējus konfliktus un nostiprinātu saikni starp Melnās jūras reģiona valstīm, 39. punkta formulējums var radīt neskaidrības. Sadarbība Melnās jūras reģionā notiek četros dažādos līmeņos: dalībvalstu, pievienošanās kandidātvalstu, to valstu, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika, un Krievijas kā stratēģijas partnera līmenī.

Tā kā Turcija ir pievienošanās kandidātvalsts, uz to neattiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un tā vairāk izmanto pirmspievienošanās atbalsta instrumentu, nevis Eiropas kaimiņattiecību instrumentu. Tāpēc Eiropas kaimiņattiecību politika noteikti nenodrošinās pienācīgu pamatu sadarbībai ar Turciju.

Sadarbības platformas ar Melnās jūras reģiona valstīm jau pastāv. Varbūt mums vajadzētu mēģināt veidot saikni ar šīm reģionālajām iniciatīvām un nostiprinātu šo sinerģiju tā vietā, lai meklētu jaunus sadarbības veidus.

Otrais grozījums ir saistīts ar enerģētikas jautājumu. Ziņojuma 44. punkts attiecas tikai uz Ukrainu un Moldovu, lai gan enerģētikas nozarē lielākā daļa mūsu kaimiņvalstu ir svarīgas enerģijas ražošanas vai tranzīta valstis. Es sevišķi domāju par Gruziju un Azerbaidžānu, kuru nozīme palielināsies līdz ar Nabucco projekta uzsākšanu, saistībā ar kuru janvārī notika starptautiska konference. Tāpēc man šķiet, ka enerģētikas jomas pasākumos būtu jāietver visas mūsu kaimiņvalstis.

 
  
MPphoto
 

  Hanna Foltyn-Kubicka, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas kaimiņattiecību politika tika izstrādāta ar mērķi integrēt programmā iekļautās valstis Eiropas Savienības struktūrās. Tas paredz ciešu sadarbību ekonomikas, kultūras un politikas jomās, nesniedzot lielāku atbalstu dažām valstīm uz citu rēķina. Paturot to prātā, ir grūti saprast atšķirības finanšu līdzekļu sadalē starp Vidusjūras reģiona un austrumu valstīm par sliktu šai otrajai grupai.

Ņemot vērā atšķirīgās problēmas, ar kurām saskaras šie reģioni, ir pamatota ideja par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) sadalīšanu pa šiem reģioniem. Tomēr tas nevar būt attaisnojums finanšu līdzekļu nevienlīdzīgai sadalei. Tas šķiet īpaši nepamatoti, ņemot vērā traģēdiju, kas nesen piemeklēja vienu no EKP iekļautajām valstīm — Gruziju. Tieši pašlaik Gruzijas iedzīvotājiem ir vajadzīgs mūsu atbalsts un sajūta, ka pret viņiem attiecas tādā pašā veidā kā pret citām valstīm, kuras sadarbojas ar Eiropas Savienību.

Vēl viens svarīgs mērķis, kas EKP jāsasniedz, ir energodrošība. Tomēr pašreizējā krīze Eiropā acīmredzami parāda kaimiņattiecības politikas sadarbības principu nesaskaņotību. Neapšaubāmi, krīze ir parādījusi, ka ir jānosaka šīs politikas pasākumi un ka ir jāstiprina enerģētikas nozare kā daļa no Austrumu partnerības. Es priecājos, ka Eiropas Komisija ir pamanījusi šo problēmu un vēlas ieviest tieši tādu politiku.

 
  
MPphoto
 

  Cem Özdemir, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, arī es vēlos iesākumā pateikties referentam K. Szymański par ļoti labu ziņojumu. Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI) var būt efektīvs instruments tikai tad, ja tas nodrošina stimulus demokrātiskām reformām un veicina ilgtspējīgu, ekoloģisku un godīgu attīstību.

Lai varētu pārbaudīt šī instrumenta efektivitāti, visiem rīcības plāniem saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecības politiku (EKP) ir jādefinē skaidri, konkrēti un izmērāmi mērķi. Mēs Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupā īpaši aicinām saskaņot visus cilvēktiesību instrumentus saistībā ar EKP rīcības plāniem un arī veikt visaptverošu „tiesu varas” projektu izpēti, ko veicina, izmantojot EKPI.

Vēl viens svarīgs punkts, kas arī ir ziņojumā pareizi uzsvērts, ir lielāka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība izstrādes un uzraudzības procesā saistībā ar EKPI. Karš Gruzijā 2008. gada vasarā parādīja, ka līdz tam laikam Eiropas Savienība nebija izstrādājusi un īstenojusi ilgtspējīgu konfliktu risināšanas politiku Kaukāza reģionam.

Strupceļā nonākuši konflikti, piemēram, Kalnu Karabahā, joprojām kavē EKP turpmāku attīstību Dienvidkaukāza reģionā. Tādēļ mēs aicinām Padomi aktīvāk strādāt konfliktu risināšanas jomā. Šis instruments Eiropas Savienībai sniedz iespēju aktīvi darboties kaimiņu reģionā, lai virzītu uz priekšu demokrātiskas reformas un ilgtspējīgu attīstību.

Īpaši, lai saglabātu savu — mūsu — ticamību, Eiropas Savienībai beidzot ir jāsāk nopietni iekļaut demokrātijas un cilvēktiesību klauzulas nolīgumos ar trešajām valstīm, kā arī atbilstīgi jārīkojas — ideālā gadījumā pozitīvi, bet, ja nepieciešams, arī negatīvi.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, paužot pateicību savam kolēģim K. Szymański par labu ziņojumu, es vēlētos dalīties pārdomās par to, kāpēc kaimiņattiecību politika mums ir tik svarīga. Mums ir jāatbild uz šo jautājumu. Pirmkārt, tādēļ, ka ne Eiropas Savienība, ne Eiropa nav nošķirta sala. ES atrodas Eiropā, un mums tas ir vēl jo vairāk svarīgi tāpēc, ka mēs esam ambiciozi un vēlamies “eksportēt” mūsu vērtības, mūsu idejas un pieredzi uz citām valstīm.

Es uzskatu, ka līdzās svarīgākiem lēmumiem — par transportu, enerģētiku, brīvo tirdzniecību un savstarpēju apmaiņu — ir arī mazāki, ļoti būtiski jautājumi, piemēram, izglītība, zinātnes un kultūras apmaiņa un jo īpaši kontakti starp cilvēkiem. Es uztveru Eiropas Savienību kā cilvēku ģimeni, kuri sazinās cits ar citu. Eiropa — vismaz tā es to uztveru —būs stipra, kad ikkatrai tās daļai būs kāds uzdevums un kad tā spēs pildīt šo uzdevumu, un tādēļ tam ir jāietver ne vien ES dalībvalstis, bet arī to kaimiņvalstis.

Komisāre, es domāju, ka pašlaik mēs lielā mērā esam pabeiguši Euromed veidošanu, un tā ir interesanta struktūra. Mēs piešķiram ļoti daudz naudas, varbūt pārāk daudz, kā teica mūsu kolēģis no Nāciju Eiropas grupas, un tagad mums ir jānostiprina Euroeast ideja. Tas ir ļoti svarīgi, un es uzskatu, ka pēc nesenās enerģētikas krīzes neviens nešaubās, ka tā ir dimensija, kas mums ir ļoti, ļoti svarīga. Jautājums šeit ir par vienu no Kopienas un reģionālajām programmām, kas būtu jāatbalsta, bet kurai diemžēl vajadzīgs finansiāls atbalsts. Tam jāatliek pienācīga summa. Mēs šeit pieņemam labus lēmumus, ko dalībvalstis un kaimiņvalstis īstenos sadarbībā un darbā pie kopīgiem projektiem.

 
  
MPphoto
 

  Aloyzas Sakalas (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, 2008. gadā saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku tika uzsāktas vairākas jaunas reģionālās iniciatīvas. Lai gan šis finanšu instruments tika izstrādāts 2006. gadā, tas izrādījās pietiekami efektīvs, jo bija vērsts uz nākotni.

Eiropas Savienība ir nolēmusi stiprināt daudzpusēju un reģionālu sadarbību ar kaimiņvalstīm un starp tām. Šis instruments jau ļauj ES saņemt līdzfinansējumu no starptautiskām organizācijām un sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām tās kaimiņos. Aktīvi izmantosim šīs iespējas!

Otrā lieta ir saistīta ar finanšu piešķīruma sadali starp mūsu kaimiņiem Vidusjūras dienvidu un austrumu krastos un mūsu kaimiņiem austrumos. Galu galā tas ir jautājums par ES politikas ticamību. Tāpēc ES ir jāievēro savas saistības un jāsaglabā finanšu piešķīrumu ģeogrāfisko sadalījumu saskaņā ar to, kā noteikts finanšu plānā no 2007. līdz 2013. gadam.

Tomēr starp dalībvalstīm pastāv vēl kāda svarīga piešķīrumu atšķirība. Es runāju par to piešķīrumu atšķirību, kas tiek tērēti programmās nākamajās demokrātiskajās valstīs saistībā ar tiesiskumu un cilvēktiesībām. Laikā no 2007. gada līdz 2010. gadam 21 % no kopējā finansējuma austrumu kaimiņvalstīm ir iztērēti piešķīrumiem demokrātijas attīstības atbalstam, bet dienvidu kaimiņiem šīs summa veido tikai 5 %. Es aicinu Komisiju ņemt vērā šo faktu.

 
  
MPphoto
 

  Grażyna Staniszewska (ALDE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Vidusjūras baseina un nākamās Austrumu partnerības iniciatīvu finansēšana saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu nedrīkst notikt tā, kā tas ir pašlaik — kaitējot vienam no šiem reģioniem. Svarīgi ir ņemt vērā gan austrumu, gan dienvidu partnervalstu specifisko būtību.

Nesenie ģeopolitiskie notikumi, kuri ietver mūsu austrumu kaimiņvalstis, ir skaidri parādījuši, ka Eiropas kaimiņattiecību politika ir labāk jāpielāgo šī reģiona vajadzībām. Šeit piemērs var būt Ukraina. Eiropas Savienībās lielākajai austrumu kaimiņvalstij Austrumu partnerībā ir jāpiedāvā konkrēti stimuli un priekšrocības, kam būt motivējoša ietekme uz valsti ar Eiropas ambīcijām. Papildus tam būtu arī svarīgi paātrināt brīvās tirdzniecības zonas izveidi un pabeigt sarunas ar Ukrainu par bezvīzu režīmu.

EKP neietver vienīgi valdību un valstu politiķu darbību. Tāpēc mani iepriecina tas, ka ziņojumā ir uzsvērts, ka ir vajadzīga lielāka pilsoņu un vietējo iestāžu sociāla līdzdalība attiecībā uz EKP plānošanu un īstenošanu. Mums arī jāatceras, ka, lai nodrošināt labu, efektīvu un savstarpēji izdevīgu sadarbību ar mūsu kaimiņiem, ir ārkārtīgi svarīgi un noderīgi apmainīties ar pieredzi un labākās prakses piemēriem, kā arī īstenot apmācības iniciatīvas, tai skaitā kaimiņvalstu valodu apguves programmas.

 
  
MPphoto
 

  Pierre Pribetich (PSE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, iesākumā es vēlētos apsveikt savu kolēģi K. Szymański par viņa līdzsvaroto ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikas instrumenta pārskatīšanu.

Atcerēsimies, ka šī ziņojuma galvenais mērķis ir izvairīties no jaunu robežu radīšanas vai, vēl sliktāk, šķelšanās starp paplašināto Eiropas Savienību un tās tiešajām ģeogrāfiskajām kaimiņvalstīm, kā arī uzlabot šīs teritorijas stabilitāti un drošību kopumā.

Miera izplatīšana ir bieži atkārtota vēlme, bet šo procesu ļoti bieži kavē naida un neiecietības realitāte. Tādēļ šīs politikas pareiza darbība daļēji nosaka Eiropas starptautisko ģeopolitisko stāvokli.

Kā mēs varam efektīvi pārskatīt šo kaimiņattiecību un partnerības instrumentu? Pašu galveno var izteikt vienā vārdā: centieni.

Patiešām, lielāki centieni dialogos ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm, lai palielinātu to līdzdalību šī instrumenta izstrādē un īstenošanas kontrolē.

Vairāk centienu, sniedzot palīdzības atbalstu, lai uzlabotu kaimiņvalstu administratīvās, vietējās un reģionālās spējas un arī veicinātu apmaiņas programmas pilsoniskajai sabiedrībai.

Vairāk centienu demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomās.

Tomēr uz šo budžeta atbalstu ir jāattiecas atlases procedūru, lai tas būtu pieejamas tikai tiem, kuri to var izmantot — ar katrai valstij īpašu pieeju un politiskiem nosacījumiem, neaizmirstot uzlabot politikas jomu novērtēšanu. Ir arī jāprecizē attiecības starp Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas ir pamatpolitika par excellence, un reģionālajām iniciatīvām, piemēram, Melnās jūras reģiona sinerģiju, Vidusjūras reģiona valstu savienību un plānoto Austrumu partnerību.

Patiesi, sašaurinot politikas jomas līdz aizvien mazākām ģeogrāfiskām teritorijām, mēs riskējam zaudēt Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas kopējo virzienu, uzskatāmību un pārredzamību.

Tā ir cena, ar kuru mēs uzlabosim Savienības kohēziju un saskaņotību, mūsu mērķtiecīgais budžets tiks visaptveroši izlietots vēlamajos virzienos, un Eiropas Savienība beidzot pilnībā uzņemsies pienākumu būt par stabilitātes centru.

 
  
MPphoto
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE).(RO) Eiropas Kaimiņattiecību un patnerības instruments ir devis lielu ieguldījumu, lai attīstītu attiecības ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm.

Viena finansēšanas iespēja ir kaimiņattiecību ieguldījumu mehānisms, kurā papildus summai, kas ir piešķirta saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, ar ziedojumiem var piedalīties ES dalībvalstis. Mēs zinām, ka šajā pētījumā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta finansējums nav pietiekams, lai sasniegtu šīs jomas tālejošos mērķus.

Mēs mudinām Eiropas Komisiju sagatavot analīzi saistībā ar konsekventāku summu turpmāku piešķiršanu šim instrumentam, īpaši situācijā, kad arī citas iniciatīvas, piemēram, Melnās jūras reģiona sinerģija, ir jāatbalsta ar adekvātu finansējumu. Rumānija ir atbalstījusi un turpinās atbalstīt Melnās jūras reģiona nozīmi Eiropas Savienībai, pamatojoties uz acīmredzamajām iespējām, ko šis reģions piedāvā saistībā ar stabilitāti, ekonomisko attīstību, energodrošību, iedzīvotāju drošību un vides aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu var izmantot Melnās jūras reģionā un tas ir jāizmanto vairāk. Manuprāt, Melnās jūras reģiona sinerģija ir pozitīva, bet man šķiet, ka šis reģions ģeogrāfiski stratēģiskā ziņā ir īpaši svarīgs un ir pelnījis strukturētāku sadarbības sistēmu, kuras pamatā ir tāda paša apjoma modelis kā Ziemeļu dimensijai vai Vidusjūras reģiona valstu savienībai.

Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentam būtu vairāk jāveicina transporta tīklu attīstīšana starp Eiropas Savienību un Melnās jūras reģionu, kā arī starp Eiropas Savienību un Moldovu, un Ukrainu. Rumānija vēlētos attīstīt vairāk sadarbības programmu starp Rumānijas un Moldovas pilsētām. Es atzinīgi vērtēju CIUDAD programmas uzsākšanu, kas veicina dialoga veidošanu starp pilsētām.

Kopienas ostu attīstīšanai Melnajā jūrā, sašķidrinātās gāzes termināļu būvniecībai, kā arī dzelzceļa un autoceļu tīklu veidošanai starp Melnās jūras reģiona valstīm un ES dalībvalstīm ir jābūt šī instrumenta prioritātēm. Turklāt es uzskatu, ka šis instruments ir arī jāizmanto sadarbībai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas pārvades infrastruktūras paplašināšana un integrēšanai Rietumbalkānu reģionā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Man jāatvainojas Alexandru Nazare, jo Prezidija kļūdas dēļ mēs viņam nedevām vārdu parastajā uzstāšanās laikā, kaut arī viņš bija sarakstā. Es viņam došu vārdu pēc nepieteiktas uzstāšanās procedūras beigām.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību trīs punktiem šajās debatēs. Pirmkārt, ir būtiski saglabāt ģeogrāfisko dalījumu attiecībā uz finansiālo atbalstu no ES budžeta Vidusjūras reģiona valstīm un Austrumeiropas valstīm saskaņā ar finanšu plāna noteikumiem 2007.–2013. gadam, kā arī turpināt sniegt atbalstu šīm valstīm Eiropas Investīciju bankas aizdevumu veidā. EIB prognozētie aizdevumu apakšlimiti šīm valstīm no 2007. līdz 2013. gadam — 8,7 miljardi eiro Vidusjūras reģiona valstīm un tikai 3,7 miljardi austrumu valstīm un Krievijai — šķiet nelabvēlīgi no Austrumeiropas valstu viedokļa tādā ziņā, ka tie ir neproporcionāli to vajadzībām.

Otrkārt, ir būtiski veicināt sadarbību ar šīm valstīm enerģētikas jomā Austrumu partnerības aizbildnībā un izveidot apstākļus, kas nodrošinātu enerģijas resursu piegādi no šīm valstīm uz Eiropu, tādējādi nodrošinot Eiropu ar energoapgādes alternatīvām. Treškārt un visbeidzot, ir svarīgi palielināt integrāciju ar Austrumu partnerības valstīm, paplašinot brīvās tirdzniecības zonu, lai tajā iekļautu šīs valsts, kā arī veicot sociālo integrāciju, kuras galīgajam mērķim būtu jābūt vīza prasības atcelšanai EKPI valstu iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Petru Funeriu (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, izstrādājot Eiropas Savienības kaimiņvalstu politiku, mēs nedrīkstam ignorēt demokrātijas trūkumu šajās valstīs. Tas ir demokrātijas trūkums, kas izriet no šo valstu vēstures. Lai izveidotu demokrātisku sabiedrību, mums ir vajadzīgs, lai visi šo valstu iedzīvotāju izprastu demokrātiju.

Ziņojumā ir apspriesti — un turklāt tas ir pareizi darīts — tautu savstarpējie kontakti, un es vēlētos jums jautāt, kā gan vēl labāk var izveidot šos tautu savstarpējos kontaktus, kā ļaujot šo valstu pilsoņiem brīvi iebraukt Eiropas Savienībā?

Tādēļ es aicinu Padomi ļaut Moldovas — starp citu, vienīgās valsts, kurai ir tāda pati oficiālā valoda kā Eiropas Savienībai — pilsoņiem ceļot Eiropas Savienībā bez vīzas. Protams, pirms šāda pasākuma es vēlētos aicināt Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai Kišiņevā tiktu izveidots un sāktu darboties kopīgu vīzu pieteikumu centrs. Mums ir jāparāda reāls piemērs.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (PSE). (RO) Pēdējos mēnešos Eiropas Savienība ir saskārusies ar virkni problēmu, kas ir izvirzījušas jautājumus par tās lomu, kohēzijas politiku, rīcībspēju un spēju reaģēt.

Gruzijas krīze un gāzes krīze norādīja uz to, ka mēs nevaram nepārtraukti cīnīties ar draudiem no austrumiem, kas pakļauj briesmām mūsu starptautisko stabilitāti un energoapgādes drošību.

Es atzinīgi vērtēju šajā ziņojumā ierosināto vērienīgo Austrumu partnerību, it īpaši tādēļ, ka tās mērķis ir efektīvāka sadarbība un atbalsts Gruzijas atjaunošanai, vienlaikus paredzot izveidot arī brīvās tirdzniecības zonu un atcelt vīzu režīmu Eiropas Savienībai.

Tomēr es uzskatu, ka mums vairāk uzmanības jāvelta situācijai Moldovas Republikā, no kurienes mēs saņemam satraucošus signālus par vārda brīvības pārkāpumiem un šajā pavasarī paredzēto vēlēšanu godīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE) . (RO) Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikas instruments ir ārkārtīgi būtisks Eiropas kaimiņattiecību politikas veiksmes faktors, īpaši Austrumu partnerības un sadarbības Melnās jūras reģionā.

Austrumu partnerības projekts tikai tad var būt veiksmīgs, ja tam būs konkrēto mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums. Tajā pašā laikā mums jāpilnveido Austrumu partnerības darbību un finanšu ietekmes novērtēšanas mehānismi, lai dažas valdības Eiropas atbalstu nepiesavinātos nelikumīgi un neizmantotu to cīņā pret politisko opozīciju.

Mūsu rīcībai vienmēr jābūt labi pārdomātai, lai pilsoņi varētu saskatīt īpašās priekšrocības, ko tā sniedz. Manuprāt, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikas instrumenta piedāvātie Eiropas finanšu līdzekļi galvenokārt jāvelta pārrobežu sadarbības veicināšanas pasākumiem Austrumu partnerības jomā.

Pārrobežu sadarbībai ir īpašs uzdevums, jo tā dod izšķirošu ieguldījumu reģionālajā attīstībā, veido uzticību kaimiņvalstu starpā un veicina saskaņu etnisko minoritāšu starpā; turklāt, atvieglojot cilvēku un tirdzniecības plūsmu pārvietošanos pār valstu robežām, var radīt vēl daudz citu priekšrocību.

 
  
MPphoto
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikas instruments ir ļoti būtisks šī reģiona stabilitātes un labklājības nodrošināšanai. Turklāt šis instruments robežas jēdzienam, kas agrāk nozīmēja ierobežojumus un atstumtību, piešķir jaunu nozīmi ─ tā ir sadarbības un politiskā dialoga telpa.

Nesenie notikumi ES austrumos, par kuriem Parlamentā jau agrāk ir runāts, proti, gāzes krīze un Gruzijas konflikts, vēlreiz pierādīja, ka ir vajadzīga stratēģija, kas spēj nodrošināt aktīvu Eiropas Savienības dalību šajā ģeopolitiskajā reģionā. Attiecībās ar reģioniem, kas atrodas mūsu austrumu robežu tuvumā, mums jāpieņem daudz saskaņotāka pieeja. Mums vajag skaidrus mērķus, kas atbilst gan ES interesēm, gan arī mūsu sadarbības partneru konkrētajām vajadzībām.

Es ārkārtīgi atzinīgi vērtēju tādas iniciatīvas kā Melnās jūras sinerģija un Austrumu partnerība, kuras nostiprina sadarbību šajā reģionā, sevišķi sadarbību ar Moldovas Republiku un Ukrainu, kā arī ar Kaukāza un Kaspijas jūras reģionu valstīm. Lai izveidotu pamatu attiecību nostiprināšanai ar Turciju un Krieviju, mums arī aktīvāk jāiesaistās attiecībās ar Melnās jūras reģionu, jo tas ir Eiropas Savienības, Turcijas un Krievijas kaimiņu reģions.

Šī partnerība ir arī atzīstams pamudinājums tām valstīm, kuras gribēs kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Moldovas Republikai. Šī partnerība ievērojami paaugstinās abpusējās uzticēšanās pakāpi.

Turklāt es gribētu minēt arī Austrumeiropas Parlamentārās asamblejas EURONEST iniciatīvu, kas ir tikai viens piemērs tam, kā konkrēti uzlabot Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikas instrumenta piemērošanu tādās valstīs kā Armēnija, Gruzija, Moldova, Ukraina vai Baltkrievija.

Kaimiņattiecību politikas piemērošanu nevar uzlabot, nepalielinot finanšu atbalsta apjomu. Līdztekus šim nolūkam paredzēto finanšu līdzekļu apjoma palielināšanai mums tikpat liela uzmanība jāvelta arī šo finanšu līdzekļu izlietojumam.

Manuprāt tas ir noteicošais, lai, ņemot vērā līdzekļu piešķiršanas finanšu mehānismus, nodrošinātu pārredzamību. Es uzskatu arī, ka līdzekļi jāpiešķir, ņemot vērā partnervalstu kopējos projektos iesaistīto pilsonisko sabiedrību, lai atbalstītu šo valstu pilsoņu mobilitāti, ietverot vīzu režīma atvieglojumus.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka šī diskusija par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikas instrumentu patiesībā jau ir apsteigusi paredzēto Komisijas paziņojumu par Austrumu partnerību. Daudzas jūsu izvirzītās idejas ir ietvertas paziņojumā par Austrumu partnerību, un es esmu pārliecināta, ka tad, kad jūs ar to iepazīsieties, jūs, cerams, būsiet patiešām gandarīti.

Ļaujiet man minēt tikai dažas lietas. Protams, es esmu ļoti pateicīga par daudziem ierosinājumiem. Šī Austrumu partnerība iecerēta sadarbībai ne vien ar mūsu Austrumu partneriem ─ Ukrainu un Moldovas Republiku ─ ja tas būs nepieciešams, demokrātijas un cilvēktiesību jomā, bet mēs vēlamies sadarboties arī ar trim Kaukāza reģiona valstīm tirdzniecības jomā, lai mēģinātu noslēgt pamatīgākus asociācijas nolīgumus, otrkārt, ererģētikas jomā un, treškārt, lai veicinātu mobilitāti. Attiecībā uz jūsu ierosinājumiem par bezvīzu režīmu, mēs sāksim ar atvieglojumiem vīzu saņemšanai, lai gan tas vēl nav viegli, jo daudzām dalībvalstīm šajā jautājumā vēl aizvien ir ļoti negribīga nostāja. Vēl, protams, ir arī daudzās un dažādās darbības programmas, kuras es jau tikko minēju ─ piemēram, darbības programma pilsoniskajai sabiedrībai enerģētikas un transporta jomā ─ un noteikti arī jomas, kurās var īstenot veiksmīgās pieredzes apmaiņu.

Attiecībā uz finansējumu man jums diemžēl jāsaka, ka man nav vairāk finanšu līdzekļu, ko piešķirt. Protams, būdama kaimiņattiecību politikas iniciatore, es vienmēr esmu teikusi, ka es gribētu vairāk. Jūs esat ļoti nozīmīga budžeta lēmējiestāde, tāpēc, lūdzu, dodiet mums nākotnes iespējas un patiešām atbalstiet mūs šajā darbā. Tas attiecas gan uz Savienību Vidusjūrai dienvidos, gan arī uz Austrumu partnerību un Eiropas kaimiņattiecību, un partnerības politikas instrumentu austrumos.

Pašlaik austrumu reģionam gadā paredzēti EUR 3,6 vienam cilvēkam, un dienvidu reģioniem ─ EUR 3,4. Tātad, jūs redzat, ka tas ir diezgan līdzīgi abiem reģioniem. Tomēr tajā pašā laikā līdzekļu nekad nav pietiekami, jo ir tik daudz neatliekamu vajadzību un uzdevumu. Tāpēc lielāku projektu atbalstam mēs īstenojām arī tā sauktā Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisma NIF ideju.

Tas ir viss, ko es jums šobrīd varu pateikt, taču, iespējams, vēlāk, kad mēs sāksim debates par Austrumu partnerību, mēs par to varēsim runāt sīkāk. Jebkurā gadījumā, paldies jums par šīm debatēm un paldies par jūsu ierosinājumiem. Šie ierosinājumi ļoti lielā mērā saskan ar mūsu uzsākto virzienu.

 
  
MPphoto
 

  Konrad Szymański, referents. (PL) Priekšsēdētāja kungs, atsaucoties uz šajās debatēs runāto, es vēlos izteikt dažas piebildes. Procedūru vienkāršošana, kaimiņattiecību politikas īstenošanas procesa uzraudzība un Eiropas Parlamenta kontroles loma ir jautājumi, ar kuriem mēs cīnāmies jau kopš 2005. gada, un liekas, ka šajā sakarā mēs arī vairāk neko nevaram darīt. Tomēr tagad noteikti ir svarīgi mūsu kaimiņattiecību politikai piešķirt politisko nozīmi. Politiskā nozīme ietver vīzu, kopējā tirgus un enerģētikas jautājumus. Ja mēs neatrisināsim šos uzdevumus, mēs varam zaudēt iespēju izveidot kaimiņattiecības, balstoties uz mūsu noteikumiem. Laiks nav mūsu pusē. Valstis, kuras tagad ir mūsu kaimiņattiecību politikas sastāvdaļa, var zaudēt savu stabilitāti un nosliekties par labu citiem valsts iekārtas principiem. Par tādu iznākumu mēs nebūsim priecīgi, un vēsture mums otrreiz vairs var nedot šādu iespēju. Šāda notikumu attīstība var apdraudēt arī mūsu pašu drošību, un tāpēc uz šo problēmu mums jāraugās arī no pilnīgi egoistiska viedokļa, proti, ņemot vērā Eiropas Savienības intereses, lai mūsu kaimiņattiecību telpa būtu stabilitātes un pārpilnības telpa.

Saistībā ar budžetu es ļoti labi zinu, ka attiecībā uz kaimiņattiecību politikas reformu daudzas šā Parlamenta grupas vienojās par šīs politikas konkrētu jomu, kā arī īpašu reģionu finansējumu, tomēr mums jāatceras, ka kaimiņattiecību politika ir tikai viena budžeta iedaļa un ka nākamajā finanšu plānā nekas nemainīsies. Ja mēs spēsim veiksmīgi finansēt Vidusjūras, Austrumu un Melnās jūras reģionu kaimiņattiecību politiku, mēs būsim ieguvēji. Mēs nevienā kaimiņattiecību politikas jomā nevaram gūt panākumus uz kādas citas jomas rēķina, jo ES budžets ir sadalīts tā, lai to novērstu. Drīzāk mums jāsakopo spēki ES budžeta reformas veikšanai tā, lai nākamais finanšu plāns būtu izdevīgs visām iedaļām (Vidusjūras, Austrumu un Melnās jūras reģionam).

 
  
MPphoto
 

  Marcin Libicki (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, man žēl, ka Ferrero-Waldner kundze diemžēl nevarēja noklausīties Szymański kunga pārskatu par šo izcilo ziņojumu, jo viņa vēl arvien ir aizņemta ar citiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Alin Lucian Antochi (PSE), rakstiski. – (RO) Es pilnībā atbalstu ziņojumā ietvertos noteikumus, kuru mērķis ir palielināt Eiropas Savienības politisko līdzdalību Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumenta mērķa valstīs, kā arī izredzes parakstīt katrai valstij piemērotus asociācijas nolīgumus.

Lai šo politiku sekmīgi varētu īstenot, šīm valstīm pilnībā jāiesaistās sabiedrības demokrātijas reformu procesā. Reformu efektīva īstenošana, sevišķi to, kas attiecas uz demokrātijas jomām, tiesiskumu un vārda brīvību, vēl aizvien ir šo valstu nopietna problēma, un šīs reformas ir atkarīgas gan no šo valstu iestāžu politiskās gribas, gan arī no pilsoniskās sabiedrības un tās pilsoņu līdzdalības.

Ir svarīgi, lai šo valstu iedzīvotāji saprastu, ka Eiropas integrācja piedāvā ne vien iespēju likumīgi šķērsot robežas, bet valstij tā ir arī reāla iespēja iziet no strupceļa. Šajā sakarā jāparedz konkrētāki noteikumi Eiropas projektiem, kā arī īpaši finanšu līdzekļi jāparedz sabiedrības informēšanai.

Iedzīvotāju iepazīstināšana gan ar integrācijas priekšrocībām, gan arī ar saistībām, kādas tiem būs jāuzņemas pēc valsts pievienošanās ES, panāks to aktīvāku iesaistīšanos sabiedrības demokratizācijas procesā un ievērojami samazinās varas elites spēju apspiest opozīcijas politiskās partijas un pilsonisko sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, iniciatīva, ko Polija un Zviedrija aizstāvēja vēl pagājušajā gadā, vairs nav apstrīdama. Ciešāka sadarbība ar mūsu kaimiņvalstīm aiz austrumu robežām ir izdevīga ne vien abām iesaistītajām pusēm, bet tā ir arī būtiska un stratēģiska Eiropas drošības ziņā.

Politiskā un ekonomiskā situācija aiz mūsu austrumu robežām tieši ietekmē situāciju gan visā ES, gan arī mūsu ekonomikas līdzsvaru un drošību. Pagājušais gads pārbaudīja Krievijas uzticamību attiecībās ar kaimiņvalstīm, šo pārbaudi Kremlis vienkārši neizturēja.

Tāpēc Eiropas kaimiņattiecību politikas attīstība prasa mūsu aktīvu līdzdalību situācijā Dienvidkaukāza reģionā un mūsu tuvāko kaimiņvalstu notikumos. Šāda līdzdalība ir priekšnoteikums mūsu sadarbībai konkrētās jomās. Manuprāt, šīs jomas ir: atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, demokrātijas un institucionālo reformu atbalsts un Eiropas enerģijas piegādes drošības nodrošināšana. Pierādīsim, ka mēs varam būt līderi Austrumos, un neļausim Krievijai ieviest tās neoimperiālistiskos spēles noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. (PL) Ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta palīdzību finansējot Dienvideiropas un Austrumeiropas kaimiņattiecību politikas jomas, nevajadzētu kaitēt vienam vai otram reģionam. Attiecībā uz šī finansējuma izlietošanu sevišķi svarīgi ir nodrošināt citu finansējuma avotu, tostarp privātā finansējuma, pārredzamību.

Sarunu gaitā par jauno ES un Krievijas nolīgumu galvenā uzmanība jāpievērš Krievijas puses lielākam ieguldījumam šajā sadarbībā, nosakot skaidras prioritātes finanšu sadarbības ziņā. Tas palīdzētu veiksmīgāk plānot un izstrādāt daudzgadu atbalsta programmas, kas garantētu, ka jebkurš Krievijas iestādēm piešķirtais finansiālais atbalsts veicinās demokrātijas standartu nostiprināšanu Krievijā un nodrošinās vairāk kopīgu projektu, kam piešķirt finansējumu.

Es gribētu arī uzsvērt, ka vajag izveidot labākus politiskos apstākļus un garantijas, lai nodrošinātu, ka atbalsts Baltkrievijai nekavējoties un tieši tiktu izlietots pilsoņu labā un ka iestādes to neizmantos uzbrukumiem saviem politiskajiem pretiniekiem. Eiropas Savienībai daudz efektīvāk jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība un politiskās partijas, kuras aizstāv demokrātiju.

Nesenie ģeopolitiskie notikumi Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīs pasvītro Eiropas kaimiņattiecību politikas attīstības nozīmi. Turpmāk šī politika efektīvāk jāsamēro ar partneru vajadzībām, ietverot arī ES aktīvāku līdzdalību Melnās jūras reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. (ET) Būdama Moldovas Republikas delegācijas Eiropas Parlamentā vadītāja, es, protams, esmu ieinteresēta Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumenta austrumu virziena attīstībā.

Es pilnībā izprotu un atbalstu to, ka Eiropas Savienības dienvidu dalībvalstis ir ieinteresētas Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumenta dienvidu virziena attīstībā. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināta, ka mēs nedrīkstam izturēties nevērīgi pret saviem austrumu kaimiņiem. Raugoties no mūsu kopējā mājokļa drošības un labklājības viedokļa, mums vienlīdz svarīgi ir gan austrumu, gan dienvidu kaimiņi.

Vadoties pēc vecās sistēmas, kas ir spēkā līdz 2010. gadam, Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumenta finanšu līdzekļus sadala nevienlīdzīgi: 70 % piešķir dienvidu kaimiņvalstīm un tikai 30 % ─ austrumu kaimiņvalstīm. Šogad sāksies diskusijas par jaunu finansējuma sistēmu. Es patiesi ceru, ka šo diskusiju laikā pieņems pašreizējās sistēmas grozījumus, un turpmākā finanšu līdzekļu sadale būs pamatota un vienlīdzīga.

Pagājušās vasaras notikumu dēļ ─ es runāju par Krievijas un Gruzijas konfliktu ─ mūsu austrumu kaimiņvalstis, manuprāt, pamatoti sagaida lielāku ES ieguldījumu stabilitātes nodrošināšanā. ES līdzdalībai nav jāaprobežojas tikai ar vārdisku politisko atbalstu, tai jābūt arī reālai sadarbībai un reālam atbalstam, īstenojot arī reformas.

Es ārkārtīgi priecājos par to, ka Igaunija ir nesen izveidotā Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisma 15 dibinātāju skaitā. Pašreizējās ekonomikas lejupslīdes apstākļos EUR 1 miljona piešķiršana ir diezgan svarīga ─ un arī konkrēta ─ rīcība.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto uzskatu, ka “Austrumu partnerībai nevajadzētu traucēt to kaimiņvalstu dalībai Eiropas Savienībā, kuras vēlas pievienoties”.

Nākotnes iespējamās dalības stimuls ir Austrumu partnerības neatņemama sastāvdaļa, jo tas veido pamatu veiksmīgai, uz nosacījumiem balstītai pieejai.

Lai gan virzība uz pilnīgu demokrātisku pāreju katrā valstī notiek atšķirīgi ─ Baltkrievija ir spērusi tikai dažus nelielus soļus, kamēr Ukraina un Gruzija ir ievērojami pavirzījušās uz priekšu ─, un centieni izveidot funkcionālu demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu dažreiz var nogurdināt līdz pat apnikumam, Eiropas Savienībai vienmēr jāatbalsta Austrumu kaimiņvalstu iespēja pievienoties ES.

Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta, kā arī Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Moldovas pievienošanās iniciatīvas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu virzību uz demokrātijas nostiprināšanu šajās valstīs.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 27. aprīlisJuridisks paziņojums