Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Berman kunga ziņojums (A6-0036/2009) Attīstības komitejas vārdā par Tādu darbību finansēšanu, kuras nav saistītas ar oficiālo attīstības palīdzību valstīs, kam piemēro Regulu (EK) Nr. 1905/2006.

  Thijs Berman, referents. − (NL) Arī es priecājos, ka Deva kungs ir apsēdies savā vietā, jo tagad Ferrero-Waldner kundze varēs mani uzklausīt, par ko es jūtos ļoti atvieglots.

Šī vēl nepieredzētā ekonomikas krīze, kas dzeļ sāpīgi, nodara kārtējo postu jaunattīstības valstīm. Krīzes dēļ ir pazeminājušās izejvielu cenas, samazinājies ieguldījumu apjoms, samazinājušies tirdzniecības kredīti, un imigranti sūta uz mājām mazāk naudas. Tikmēr visu bagāto valstu iekšzemes kopprodukta apjoms strauji samazinās, kas nozīmē to, ka samazinās arī attīstības sadarbības budžets, kas ir 0,7 % no IKP, vai vismaz jāpieņem, ka tā ir, un pat tad vairākums valstu nespēj pildīt savus solījumus.

Tāda ir situācija saistībā ar šeit notiekošo diskusiju par jauno politikas instrumentu. Ja Spānijas studenti saņems dotācijas dažu mēnešu studijām Latīņamerikā un otrādi, tad šāda apmaiņa būs noderīga, nepieciešama un vēlama, taču šādu projektu finansēšanai nevar izmantot nabadzības izskaušanai domātos līdzekļus. Kaut arī ES finansējums šajā jomā ir vēlams, tas nepalīdz cīņā pret nabadzību. Šādu projektu noraidīšana tikai tāpēc, ka tiem nav juridiskā pamata, rada vilšanos.

Tāpēc mēs meklējam vienkāršāku instrumentu, ar kura palīdzību ES jaunattīstības valstīs var īstenot politiku, kas, stingri raugoties, neiekļaujas nabadzības izskaušanas darbības jomā. Ir jāatrod ar attīstības politiku nesaistīts finansējuma avots un tā juridiskais pamats. Tāpēc juridiskais pamats nevar būt Nicas līguma 179. pants, jo tas tieši ir attīstības politikas tiesiskais pamats, no kā šajā gadījumā vajadzētu izvairīties.

Pašas ES intereses ─ Eiropas studentu ceļojumus studiju nolūkā ─ nevar finansēt, piemērojot 179. pantu. Bez tam ES, izlietojot attīstībai paredzētos finanšu līdzekļus, jāievēro tiesību aktos noteiktie attīstības sadarbības, proti, nabadzības izskaušanas kritēriji.

Izmantojot nedaudz radošāku pieeju, var atrast citus finansējuma avotus. Tāda iespēja ir Industrializēto valstu instrumenta darbības jomas paplašināšana, ko ierosināja Ārlietu komiteja un ko atbalsta arī mana komiteja. Vēl viena iespēja ir arī 150., 151. un 170. panta: izglītības, kultūras un pētījumu, apvienojums. Ar šādu apvienoto juridisko pamatu Eiropas Parlaments attiecībā uz šo instrumentu pilnībā saglabātu koplēmuma procedūru, un šo naudu ─ apmēram EUR 13 miljonus neatņemtu attīstības politikai. Šo naudu neatņems arī ārpolitikai.

Būdams referents ─ un Attīstības komiteja mani atbalstīs ─ es nevaru piekrist 179. panta izmantošanai par juridisko pamatu. Ja tā notiks, tad šis jaunais instruments nebūs efektīvs, jo tā tiešais mērķis ir novērst attīstībai paredzēto finanšu līdzekļu izlietojumu citiem mērķiem. Tāpēc šā instrumenta juridiskais pamats nevar būt tāds, kas šādu līdzekļu izlietojumu varētu padarīt obligātu.

Šā iemesla dēļ kopā ar Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupu es lūdzu atcelt šo grozījumu kā ārkārtīgi steidzamu jautājumu. Tas saskan ar mūsu kopējo vēlmi pat ekonomikas krīzes apstākļos nosargāt attīstības sadarbības budžetu.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu apstiprināt savu Komisijas vārdā doto solījumu 2009. gadā veikt finanšu instrumentu vidusposma pārskatu. Tā bija atbilde uz Parlamenta izteikto prasību noslēguma sarunās par instrumentiem.

Šis pārskats būs paziņojuma formā, un tam būs pievienoti atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi. Priekšlikuma pieņemšana ir paredzēta 2009. gada aprīlī, un tā ir iekļauta Komisijas likumdošanas darba programmā.

Pārskatā ir runa par instrumentu īstenošanu. Tas atšķirsies no cita vidusposma pārskata, ko arī pašlaik izstrādā – un ko arī paredz regulējums ─ tas attiecas uz plānošanas dokumentiem un uz 2011. – 2013. gada stratēģijas dokumentiem. Šī jaunā plānošana vēl vairāk palielinās pirmā plānošanas posma demokrātisku kontroli 2007. – 2010. gadam.

Šie divi uzdevumi ir atšķirīgi, taču tie viens otru papildina. Pirms jaunā plānošanas perioda ir svarīgi precizēt jautājumus attiecībā uz instrumentiem. Stratēģijas un plānošanas pārskats notiks 2009. gadā, lai mēs 2010. gadā jau būtu gatavi demokrātiskai kontrolei Parlamentā.

Attiecībā uz Attīstības sadarbības instrumentu (DCI) mūsu ievada apsvērumi apstiprina jautājumu, kas būs pārskata pamatā: nepilnības spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz darbībām, kuras nav saistītas ar oficiālo attīstības palīdzību (OAP) valstīs, uz kurām attiecas Attīstības sadarbības instruments (DCI).

Kādas ir šīs darbības, kas nav saistītas ar OAP? Tās ir dažādas, taču šī Parlamenta pašreiz sāktie četri sagatavošanas pasākumi sniedz veiksmīgu priekšstatu par to, par ko mēs runājam: sadarbība ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm ar vidēju ienākumu līmeni, uz kurām attiecas Attīstības sadarbības instruments (DCI), un apmaiņa komercdarbības un zinātnes jomās ar Ķīnu un Indiju.

Mēs jums piekrītam, ka attiecībā uz šīm darbībām ir nepieciešami tiesību akti, lai aptvertu pasākumus, kas veicinātu ES līdzdalību Attīstības sadarbības instrumenta (DCI) valstīs. To varētu izdarīt vai nu ar jauna juridiskā instrumenta palīdzību, vai arī, izdarot grozījumus pašreizējā Industrializēto valstu instrumenta (ICI) regulā.

Kad mēs 2006. gadā sagatavojām jaunos ārējo attiecību instrumentus, mēs vienojāmies, ka tiem jāaptver arī mūsu iekšpolitikas ārējie virzieni. Mēs vienojāmies, ka šim nolūkam varētu izmantot juridisko pamatu, ko piemēro ārējām darbībām. Tas ievērojami atviegloja situāciju, salīdzinot ar to, kāda tā bija iepriekš.

Komisijai būs grūti saglabāt šo pieeju. Mēs uzskatām, ka juridiskajam pamatam jāatspoguļo šā instrumenta mērķi un saturs. Mēs atzīstam, ka problēmas šeit rada darbības, kuras nav saistītas ar OAP. Pēc savas būtības šīs darbības nevar uzskatīt par darbībām, kuras saistītas ar palīdzību attīstības jomā. Tāpēc, kā jau jūs minējāt, šīm darbībām nevar piemērot 179. pantu, kas attiecas uz attīstības sadarbību.

Pieņemot, ka mēs gribam aptvert zināmas darbības, kuras saistītas ar OAP, šķiet, ka, iespējams, vispiemērotākais juridiskais pamats būs Līguma 181. pants, kas attiecas uz sadarbību ekonomikas, finanšu un tehnikas jomās. Tomēr, pirms jauna priekšlikuma sagatavošanas Komisija rūpīgi apsvērs šo jautājumu, ņemot vērā Parlamenta nostāju. Būtu ļoti noderīgi saņemt Parlamenta nostāju, lai mēs, kā solījām, savus priekšlikumus varētu noformēt līdz vēlēšanām.

Visbeidzot, es redzu, ka ziņojumā prasīts vairāk resursu. Mēs raudzīsimies, ko tur var darīt. Jums ir zināms, cik knapa ir situācija finanšu shēmas 4. pozīcijā. Ir skaidrs, ka jaunās ekonomikas valstis atrodas pārejas posmā un ka pašreizējam atbalstam jābūt saistītam ar šo pāreju ─ tas ir, pakāpeniski pārejot no attīstības palīdzības uz darbībām, kas nav saistītas ar OAP. Mēs šo jautājumu iekļausim pārskatā.

Šie ir Komisijas sākotnējie apsvērumi attiecībā uz ziņojumu, par kuru mēs šodien diskutējam. Mēs uzskatām, ka tas ir labs pamats mūsu kopējam darbam, un es uzklausīšu, ko deputāti teiks šajā sakarā.

  Vicente Miguel Garcés Ramón, Budžeta komitejas atzinuma projekta autors. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Budžeta komiteja uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir skaidri nospraust katra budžeta instrumenta robežas. Tāpēc šķiet, ka vissaprātīgāk būtu izveidot jaunu instrumentu darbībām, kuras nav saistītas ar oficiālo attīstības palīdzību valstīs, kam piemēro Regulu.

Raugoties no budžeta viedokļa, Attīstības komitejas finansējuma priekšlikums nešķiet piemērots, jo šim nolūkam naudas nav un šīm darbības jomām daudzgadu finanšu shēmā nav piešķirti līdzekļi.

Ir finansējums 2009. gadam, bet ne turpmākajiem gadiem.

Jeburā gadījumā, pieņemot, ka šā jaunā sadarbības instrumenta finansējumam jāatbilst 2007. – 2013. gada fianšu shēmai, ir vērts uzsvērt finanšu shēmas vidēja termiņa pārskata nozīmi. Tam jāļauj nolīdzināt pozīciju atšķirīgās robežvērtības.

  Nirj Deva, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es šobrīd ļoti atzinīgi vērtēju komisāres B. Ferrero-Waldner pārskatu, un es lūdzu savai politiskajai grupai atcelt savu grozījumu, lai šo ziņojumu varētu pieņemt. Ja tā nenotiks, tad es nonākšu diezgan sarežģītā situācijā, jo man šajā jautājumā būs jāatbalsta Sociāldemokrātu grupas referents.

Man jāsaka, ka, manuprāt, attīstības instruments ir paredzēts attīstības mērķiem. Taču, ja paraugāmies uz to, ko šis attīstības instruments ─ sevišķi 179. pants ─ piedāvā, pat, ņemot vērā visus ierobežojumus, OAP instruments ļauj atbalstīt muzejus, bibliotēkas, mākslu, mūziku skolās, sporta nodarbību iespējas un vietas ─ visas šīs iespējas ir uzskatāmas par oficiālo attīstības palīdzību. Taču šī palīdzība, protams, neattiecas uz koncertturneju vai sportistu ceļa izdevumu finansēšanu. Jaunattīstības valstu kultūras programmas, kuru galvenais mērķis ir propagandēt finansētāja kultūras vērtības, nevar nosaukt par oficiālo attīstības palīdzību. Tā neparedz militāro palīdzību, taču neizslēdz miera uzturēšanas pasākumus. Tā aptver plaša mēroga darbības ─ pat civilās policijas pasākumus, kas nodrošina un uzlabo policistu apmācības, karavīru demobilizāciju, vēlēšanu uzraudzību, atmīnēšanas pasākumus ─ visas šīs darbības nozīmē oficiālo attīstības palīdzību.

Tāpēc šeit, Parlamentā, mēs nodarbojamies ar bezjēdzīgām diskusijām, jo oficiālais attīstības palīdzības instruments patiesībā aptver visas galvenās darbības jomas. Tāpēc es atzinīgi vērtēju komisāres B. Ferrero-Waldner paziņojumu, ka nepieciešams 181. a pants, lai būtu iespējams atrast finansējumu pasākumiem, kurus daži mani kolēģi iecerējuši veikt.

  Ana Maria Gomes, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ir ārkārtīgi svarīgi atrisināt spēkā esošā tiesiskā regulējuma pašreizējās nepilnības attiecībā uz tādu darbību finansēšanu, kuras nav saistītas ar OAP valstīs, uz kurām attiecas Attīstības sadarbības instruments (DCI). Šim priekšlikumam par instrumentu attiecīgo nepilnību novēršanai nepārprotami jāsaglabā Attīstības sadarbības instruments OAP mērķiem, un tam jāļauj skaidri nodalīt finanšu līdzekļus, kas piešķirti vienīgi attīstības sadarbībai OAP ietvaros no finansējuma, kas piešķirts cita veida atīstības sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, kas nav saistīta ar OAP. Šis sadalījums pats par sevi ir ļoti būtisks politisks vēstījums, un tas veicinās ES attīstības sadarbības politikas pienācīgu pārredzamību.

Jaunajam vai arī pārskatītajam instrumentam jābūt arī pietiekami visaptverošam, lai iekļautu plaša mēroga darbības, kas neatbilst ESAO/APK pamatnostādnēm, taču kuras ir būtiskas ES sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, piemēram, Akkas dabasgāzes atradņu attīstība Irākā vai sadarbība ar Indiju civilās aviācijas drošības jomā. Tāpēc es pilnībā nepiekrītu ierosinātajam ierobežojošajam juridiskajam pamatam. Es pilnībā atbalstu komisāri B. Ferrero-Waldner, kas uzskata, ka 181. a pants, iespējams, ir piemērotāks juridiskais pamats, lai nodrošinātu to interešu īstenošanu, kuras es jau uzsvēru. Tomēr es neesmu pārliecināts arī par PPE-DE grupas grozījumā ierosināto alternatīvu, par ko mums rītdien jābalso.

Tāpēc es ceru, ka mūsu referenta Thijs Berman vadībā mēs varēsim atrast vairāk laika pamatīgai diskusijai par šo jautājumu un apsvērt, kāds būtu labākais juridiskais pamats, proti, komisāres B. Ferrero-Waldner priekšlikums.

  Toomas Savi, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Thijs Berman par ziņojumu. Tajā uzsvērts attīstības atbalsta svarīgs aspekts, kas, manuprāt, Komisijai nopietni jāapsver. Pašreizējie Eiropas tiesību akti diemžēl neparedz tādus pasākumus kā apmaiņas programmas kultūras, zinātņu un ekonomikas jomās, pilsoņu saskarsmi vai politisko dialogu, tādi ir tikai daži piemēri.

Eiropas Savienība dažādu aģentūru aizbildnībā ir izveidojusi vairākas programmas un finanšu instrumentus, katrs no tiem aptver tikai zināmu nelielu daļu problēmu, ar kurām pašreiz saskaras jaunatīstības valstis. Es uzskatu, ka bez Eiropas Savienības centrālās aģentūras un visaptverošas un saskaņotas politikas mūsu centieni uzlabot situāciju jaunattīstības valstīs nebūs pietiekami.

Mēs visi piekrītam, ka Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas mērķis ir aptvert iespējami vairāk cilvēku, kuriem tas vajadzīgs, taču tagad šā mērķa sasniegšanai mēs esam izvēlējušies diezgan neērtu ceļu. Pašlaik attīstības palīdzības jomā Eiropas Savienība ir ne vien institucionāli sadrumstalota, bet tai traucē arī juridiskie šķēršļi. Šajā vērtīgajā ziņojumā aplūkots šo nepilnību iznākums.

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ieguldījums oficiālajā attīstības palīdzībā ir ievērojams un to nekad nevajadzētu novērtēt par zemu, taču vēl daudz ir atlicis ko darīt, lai palielinātu institucionālā satvara efektivitāti un lietdrīgumu, kā arī lai saskaņotu attīstības palīdzībai pamatā esošos tiesību aktus.

  Michael Gahler (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, godīgi sakot, es biju diezgan pārsteigts, ka vēl pirms G. Mitchell ziņojuma ─ īstā ziņojuma par Attīstības sadarbības instrumenta (DCI) pieredzi ─ pabeigšanas jau ir sagatavots T. Berman ziņojums un iesniegts priekšlikums.

Manam kolēģim ir taisnība attiecībā uz šā priekšlikuma būtību. Pateicoties Attīstības sadarbības instrumenta (DCI) struktūrai, nepilnības spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā bija nenovēršamas. Es atbalstu secinājumu, ka, lai novērstu šo plaisu, darbībām, kuras nav saistītas ar OAP, ir vajadzīgs atsevišķs instruments. Es varu iedomāties abas viņa ziņojuma 3. punktā ierosinātās alternatīvas.

Tomēr man jāsaka, ka darbības, kuras nav saistītas ar OAP, neapšaubāmi arī ir svarīgas valsts attīstībai: strīdīgs ir vienīgi juridiskā pamata izvēles jautājums. Manuprāt, šajā jautājumā referents un viņa komiteja nostājas pret pārējo pasaules daļu. Attīstības komiteja 179. pantu skaidro ļoti šauri, un tāpēc, lai formulētu juridisko pamatu, tai jāķeras pie pantiem, kuri attiecas uz iekšpolitikas jomām. Ārlietu komitejai, Juridiskajai komitejai, Parlamenta juridiskajam dienestam, Eiropas Kopienas Tiesai, Padomei un Komisijai ir cits skatījums uz 179. panta skaidrojumu.

Tāpēc mēs, Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti šodien nolēmām, ka rīt nenoraidīsim šo priekšlikumu, bet iesniegsim apspriešanai grozījumu, kas groza iecerēto juridisko pamatu; mēs neatbalstīsim arī tā atlikšanu, jo mēs uzskatām, ka šeit runa ir tikai par juridisko pamatu. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka rītdien mēs šajā jautājumā panāksim skaidrību.

  Corina Creţu (PSE). – (RO) Mana kolēģa Berman kunga ziņojums piedāvā konkrētu risinājumu, kā novērst nepilnības spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā ārējo darbību finansēšanai, kuras nav neatliekamas un kuras neatbilst Attīstības sadarbības instrumenta attīstības darbību definīcijai.

Šādu darbību finansēšana ir svarīga no politiskā viedokļa, jo tā var nodrošināt Eiropas Savienības klātbūtnes nepārtrauktību valstīs un reģionos, kas savā attīstībā jau ir pavirzījušies tālāk par sākuma posmu. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai finanšu līdzekļi šo darbību finansēšanai nenāktu no attīstībai paredzētajiem avotiem, bet gan no citām budžeta pozīcijām.

Ziņojumā prasītā likumdošanas priekšlikuma mērķis ir nevis ierobežot, bet gan veicināt attīstību un neierobežot to, samazinot attīstības politikas jomām pieejamos līdzekļus par labu citiem pasākumiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi definēt atšķirību starp darbībām, kas paredzētas Attīstības palīdzības instrumenta darbības jomā un darbībām, kas paredzētas jaunajos tiesību aktu noteikumos, lai, ievērojot šo atšķirību, noteiktu šīm darbībām paredzēto finansējumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties referentam par ziņojumu. Es piekrītu viņa pirmajai piebildei par ekonomikas krīzi, kas sevišķi ietekmē attīstības valstis, un es noteikti piekrītu arī tam, ka mēs nesasniegsim nosprausto mērķi – 0,7 % IKP veltīt atbalstam. Tas ir ļoti nožēlojami, jo, ja attīstības valstis atpaliks savā attīstībā, tad tas šīm valstīm būs patiešām milzīgs trieciens.

Es izlēmu piedalīties šajās debatēs, jo mani satrauca argumenti attiecībā uz juridisko pamatu. Man šķiet, ka tam pamatā ir bailes no tā, ka budžetu sadalīs pārāk skopi. Sauksim lietas īstajā vārdā! Ļaujiet man citēt to, ko šodien man uzticēja kādas atīstības aģentūras pārstāvji: „Lai gan mēs atbalstām Parlamenta prasību izveidot finanšu instrumentu darbībām, kuras nav saistītas ar OAP jaunattīstības valstīs, mēs noteikti uzskatām, ka šim instrumentam jābalstās uz juridiskā pamata, kas ir piemērots darbībām, kuras tas paredz finansēt. Ir skaidrs, ka darbībām, kuras nav saistītas ar attīstības palīdzību, 179. pants ir nepiemērots juridiskais pamats, un tādējādi tas būtu pretrunā ar EK Līgumu un acquis communautaire. Pastāv arī risks, ka darbības, kuras nav saistītas ar OAP, nākotnē varētu finansēt no budžeta pozīcijām, kas paredzētas īstajiem attīstības pasākumiem. Mēs ļoti ceram, ka šo grozījumu noraidīs.”

Būdama PPE-DE grupas locekle, es šovakar esmu šeit, lai uzklausītu šā argumenta abas puses, kā arī, lai atbalstītu dažus ierosinājumus, ko esmu saņēmusi no ļoti patiesiem cilvēkiem attīstības jomā un kuru bažas man jākliedē.

Es vēlreiz atkārtoju, ka, ja mums būtu finanšu līdzekļu pārpilnība, tad juridiskais pamats mūsos neizraisītu tik daudz skumju. Grūtības rada tas, ka mums šo līdzekļu trūkst. Tie cilvēki, kuri ir iesaistīti attīstības programmā, kas arī ir galvenais iemesls šaubām, raizējas, viņi baidās, ka pieejamo naudu sadalīs starp pārāk daudzām darbībām. Tāpēc mani vēl joprojām jāpārliecina.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre B. Ferrero-Waldner, dāmas un kungi! Es vēlos diskutēt nevis par juridisko pamatu, bet gan par izdzīvošanas pamatu. Šeit ļoti īpaša loma ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Finanšu krīzes apstākļos sevišķi svarīga ir to kredītspēja, lai šie uzņēmumi vēl aizvien varētu saņemt mikrokredītus.

Es vēlos īpaši uzsvērt, ka mikrokredītu instruments patiesībā ir pierādījis savu vērtību visā pasaulē. Un PTO sarunu kārtas ietvaros, kas, cerams, tuvojas noslēgumam, mums sevišķi jādomā par atbilstīgiem tirdzniecības atvieglojumiem šajās jomās iesaistītajām ģimenēm.

Galu galā labklājība rodas tur, kur kaut ko ražo, kur cilvēki var dzīvot no šiem ienākumiem un pabarot savas ģimenes. Turklāt, ja viņiem vēl izdodas kaut ko pārdot, labklājība ir nodrošināta. Paturot prātā šo apstākli, es ceru, ka attīstības politikai būs pareizais virziens.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, noklausoties šīs dažādās uzstāšanās, ir skaidrs, ka deputāti galvenokārt raizējas par juridiskā pamata izvēli.

Savā ievada runā es izklāstīju Komisijas ieturēto virzienu, taču es noteikti priecāšos izskatīt arī jūsu ierosinājumus.

Jūs zināt, ka mēs gribam, lai visas valstis saņemtu labāko attīstības palīdzību, un tas ir mūsu apsvērumu galvenais balsts. Tāpēc strādāsim kopā, lai atrastu pareizo risinājumu.

  Thijs Berman, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es neesmu jurists, un es tik labi nepārzinu likumus, taču vienu es zinu, ka mums jāizvairās no pārmērīgas juridisko tekstu interpretācijas. Es uztraucos par to, ka mēs izmantojam 181. pantu, kurā runāts par sadarbību ekonomikas un tehnikas jomās, bet mēs runājam arī par studentu apmaiņu ārzemju universitātēs. Tas ir mazliet riskanti. Ja Komisija uzskata, ka tas atrisina jautājumu, kā rīkoties attiecībā uz darbībām, kuras nav saistītas ar OAP un kuras mēs visi uzskatām par nepieciešamām un svarīgām, tad es neesmu pret šo risinājumu, un tam piekritīšu. Varbūt es raizējos tāpēc, ka esmu žurnālists? Man patīk teksti un, nopietni izturoties pret tekstu un valodu, es nopietni izturos pret vārdiem, kas pauž Eiropas būtību ─ tās humānismu. Jums jābūt ļoti piesardzīgiem, lietojot vārdus, 181.a pants varētu būt iespējamā izvēle, taču ļoti priecīgs par to es neesmu.

Tomēr es priecājos par Mairead McGuinness piebildi, ka viņu vajag pārliecināt. Viņa ir īriete, viņai ir sava pārliecība un viņa ir nelokāma savos principos, kādi noteikti esam arī mēs visi. Ja rīt nebūs iespējams vienoties par piemērotāko juridisko pamatu, tad es gribētu, lai to nodod atpakaļ manai komitejai un dod tai laiku izvēlēties piemērotāko juridisko pamatu, jo mēs visi zinām, ka ir vajadzīgas darbības, kuras nav saistītas ar OAP.

Es pateicos Komisijai par tās piebildi, ka jaunattīstības valstīs un valstīs ar vidēju ienākumu līmeni, gan arī citās valstīs darbības, kuras nav saistītas ar OAP, laika gaitā kļūs aizvien svarīgākas. Mēs visi piekrītam, ka tās ir svarīgas, un mēs visi piekrītam, ka tām nepieciešams juridiskais pamats. Daži no mums piekrīt tam, ka 179. pants nav pareizais risinājums.

Ja līdz rītdienas balsojumam es šovakar nevarēšu panākt vienošanos ar PPE-DE grupu ─ kas būtu skumji ─ es lūgšu nodot šo priekšlikumu atpakaļ manai komitejai. Es esmu gatavs to darīt un es to darīšu, ja rītdien balsos par šo grozījumu. Man būtu ļoti žēl, ja tāda būs PPE-DE grupas nostāja, jo mēs visi piekrītam, ka nepieciešams saglabāt attīstības palīdzību tādā līmenī, kādā tā ir pašlaik, un mēs visi zinām, ka ekonomiskās krīzes dēļ tās apjoms sarūk.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Angelika Beer (Verts/ALE), rakstiski. – (DE) Ārpolitikas finansēšanas jauno instrumentu pārskats atklāj trūkumus sadarbības jomā ar trešām pasaules valstīm, un tāpēc mēs ierosinām industriālā instrumenta reformu.

Ārlietu komiteja neatzīst, ka ir vēlams šā instrumenta jauno juridisko pamatu ierobežot tikai ar dažām sadarbības jomām. Turklāt pašlaik plānotās politikas jomas (kultūra, jaunatne, pētniecība) ir aizgūtas no Eiropas iekšpolitikas, un līdz šim tās nebija paredzētas, lai definētu sadarbību ar trešām valstīm. Tā ir tikai viena no neskaidrībām, par ko raizējas Ārlietu komiteja. Kas notiks, ja tuvākajā nākotnē būs vēlams sadarboties ar citām valstīm, piemēram, klimata politikas jomā? Vai katram instrumentam mums katrreiz būs jārada jauns juridiskais pamats? Vai mēs tā rīkosimies vienmēr, kad mainīsies sadarbības jomas?

Ārpolitikas instrumenta reforma ir ļoti svarīga mums visiem, un tāpēc vajadzētu atgādināt, ka mēs necīnāmies viens pret otru.

Tieši šā iemesla dēļ Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa kopā ar Ārlietu komitejas otro referentu pirmdien noraidīja grozījumu.

Mēs uzskatām, ka satura ziņā mūsu priekšlikums ir daudz tālredzīgāks un tas veicina saskaņotu ārpolitiku. Taču šis ziņojums ir tikai ieteikums Komisijai. Redzēsim, kā Komisija ar to rīkosies.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienība ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē, kopumā tā sniedz 60 % no visa finansiālā atbalsta. Arī turpmāk ir jānostiprina Eiropas Savienības galvenā loma attīstības sadarbības jomā.

Lai nostabilizētu jaunattīstības valstu ekonomiku un saglabātu tajās mieru, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu censties sasniegt savu mērķi ─ līdz 2015. gadam palielināt savu ieguldījumu attīstības palīdzībā līdz 0,7 % IKP. Tomēr ar to vien nepietiks.

Attīstības palīdzības jomā būtiski ir panākt vispārēju saskaņotību starp dažādām iestādēm. Finanšu ieguldījumi un projekti, kas paredzēti infrastruktūras izveidošanai un stingrākai cilvēktiesību ievērošanai daudz apmierinošākā mērā, jāveic tā, lai tie viens otru papildinātu. ES jārada nepieciešamie instrumenti saskaņotu attīstības politikas pasākumu īstenošanai.

Tomēr Eiropas Savienības attīstības sadarbības pašreizējais juridiskais pamats tiesību normu ziņā ir kļūdains, un tāpēc es vēlētos pateikties referentam par šā svarīgā jautājuma ierosināšanu. Projekti, kuru mērķis ir uzlabot transporta, tehnoloģiju un enerģētikas nozares un dialogu starp zinātnieku aprindām un NVO, ir būtiski jaunattīstības valstu sociālajai dzīvotspējai. Tomēr šādu projektu galvenais mērķis nav paātrināt jaunattīstības valstu ekonomikas un labklājības attīstību, un tāpēc tie neatbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas noteiktajiem oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem. Turpmāk oficiālajai atīstības palīdzībai jābūt tieši vērstai uz nabadzības novēršanu un cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanu.