Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir kopējas debates par:

– ziņojumu (A6-0044/2009), ko Juridiskās komitejas vārdā iesniedza K. – H. Lehne, par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem (COM(2008)0369 – C6-0283/2008 – 2008/0130(CNS)).

– ziņojumu (A6-0040/2009), ko Juridiskās komitejas vārdā iesniedza K. – H. Lehne, ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu ((2008/2196(INI)).

– ziņojumu (A6-0074/2009), ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā iesniedza E. Herczog par Mazās uzņēmējdarbības aktu (2008/2237(INI)).

– Komisijas paziņojums par darbinieku līdzdalību uzņēmumos ar Eiropas uzņēmuma statūtiem.

  Klaus-Heiner Lehne, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man jāaizstāv divi ziņojumi, kurus sagatavojusi Parlamenta Juridisko lietu komiteja.

Sākšu ar šobrīd svarīgāko, jo tas skar specifisku juridisko procedūru, kuru ierosinājusi Komisija: Eiropas privātais uzņēmums (SPE). Tas patiešām ir Mazās uzņēmējdarbības akta juridiskais pamatelements, ja to tā var raksturot.

Tagad es vēlētos teikt dažus vārdus par vēsturi. Ideja par Eiropas privāto uzņēmumu bija ietverta jau komisāra F. Bolkenstein Rīcības plānā par uzņēmējdarbības tiesībām. Man nesaprotamu iemeslu dēļ ideja par Eiropas privāto uzņēmumu tika izņemta no rīcības plāna šīs Komisijas pilnvaru laikā un Komisija to vairs neturpināja.

Tomēr Eiropas Parlaments nepiekrita un tas kalpoja par pamatu tiesību akta patstāvīgajam ziņojumam saskaņā ar Reglamenta 39. pantu un Līguma 192. pantu, kuru šis Parlaments pirms kāda laika pieņēma ar pārliecinošu vairākumu. Šajos apstākļos Komisijai bija spiesta pārskatīt ideju par Eiropas privāto uzņēmumu un tagad piedāvā to Mazo uzņēmumu aktā, kas ir augstu novērtēts.

Atsevišķas uzņēmuma formas piedāvājums ir īpaši vērsts uz Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Līdz šim tikai lielajiem uzņēmumiem ir bijusi sava uzņēmuma forma, proti, Eiropas uzņēmums. Uzskatu, ka šāds priekšlikums ir krietni novēlots. Tā kā tas vērsts uz MVU un uzsācējiem, tas ir, uzņēmumiem, kuri rodas uzņēmuma dibināšanas idejas rezultātā, nevis transformējoties, sadaloties, saplūstot esošajiem vai citiem uzņēmumiem, mēs pozitīvi vērtējam Eiropas Komisijas ierobežojumus prasībām par pārrobežu komponentu. Esmu pārliecināts, ka to šajā ziņojumā ir paudis arī Parlaments.

Mēs uzskatām, ka ir pareizi visus jautājumus, sevišķi par kapitālu un atbildību, skaidrot tiesību aktu terminos Eiropas līmenī, jo tās ir MVU raksturīgas problēmas.

Pašreizējā nepieciešamība strādāt ar ļoti atšķirīgām valstu juridiskajām formām nozīmē, ka viņiem ir ļoti nepieciešams padoms, ko novērš šis jaunais statuss.

Mēs uzskatām, ka ievērojam Eiropas Kopienu tiesas praksi jautājumā par to, vai uzņēmuma atrašanās vietai jābūt identiskai tā juridiskajai adresei vai administrācijas atrašanās vietai, proti, paredzēta ir tikai viena kompānijas atrašanās vieta. Zinu, ka pastāv mazākuma viedoklis šajā Parlamentā, bet vairākuma viedoklis Parlamenta Juridisko lietu komitejā, pēc kura plenārsēde, iespējams, vadīsies rīt, uzskata, ka noteikti jāpastāv atdalīšanās iespējai un ka Eiropas uzņēmuma formu nevar nostādīt neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar valstu uzņēmumu formām, kurām ir šī iespēja saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi.

Liela problēma, kura prasīja ilgstošas sarunas, bija situācija par darbinieku līdzdalību. Mums ir bijušas ievērojamas grūtības ar to agrāk, strādājot ar citiem uzņēmējdarbības tiesību aktiem. Minēšu tikai Eiropas uzņēmumu un direktīvu par pārrobežu apvienošanos. Uzskatu, ka pateicoties kompromisa grozījumiem, kurus parakstīja trīs lielākās politiskās grupas šajā Parlamentā, mums ir izdevies atrast reālu risinājumu šai problēmai, kurš izmanto iepriekšējo Eiropas Savienības tiesību aktu veiksmīgos elementus, ir kompromiss starp dalībvalstu atšķirīgajām juridiskajām situācijām un dod ieguldījumu arī darba ņēmēju tiesību aizsardzībā.

Mans pēdējais komentārs ir par 14. direktīvu, par kuru es arī ziņoju. Stāsts ir līdzīgs kā par Eiropas uzņēmumu. Mūsu mērķis ir izmantot šos tiesību akta priekšlikumus rezolūcijai, lai piespiestu Komisiju iesniegt taustāmu priekšlikumu, kā mēs rīkojāmies EPC gadījumā, un mēs patiešām gaidām, lai Komisija likvidētu vienu no lielākajām nepilnībām komerclikumā un garantētu uzņēmumu veidošanas brīvību. Paldies par uzmanību!

  Edit Herczog, referente. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mēs tuvojamies ilga un sekmīga procesa noslēgumam, kurā mēs spējām pavirzīt mazos un vidējos uzņēmumus no perifērijas uz centru. Bija nepieciešams ilgs process, lai sasniegtu punktu, kurā vienotais iekšējais tirgus tomēr nav viendabīgs. Ilgs ceļš, kura galā mēs redzam, ka 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu darbojas ar tādām pašām administratīvajiem slogiem un noteikumiem kā 41 000 lielo Eiropas uzņēmumu, lai gan pirmie nespēj iekarot tirgu uz vienādiem nosacījumiem.

Mums šķiet, ka Komisija komisāra Verheugen kunga vadībā piecos gados ir daudz izdarījusi un tādēļ mēs augstu vērtējam filosofijas maiņu Eiropas Savienībā, kuras mērķis ir mazināt šķēršļus, ar kuriem sastopas MVU Eiropas Savienībā un dalībvalstīs. Viena iespēja palielināt MVU apgrozījumu ir veicināt to ienākšanu Eiropas iekšējā tirgu, jo šobrīd tikai 8 % uzņēmumu to dara un tikai 15 % viņu apgrozījuma rodas šajā tirgū. Apgrozījums palielinātos, ja tie spētu plašāk piedalīties jauninājumu pētniecībā, attīstības programmās un projektos. Mazo uzņēmumu tirgus darbībās palīdzētu vieglāka finansēšanas avotu un finanšu pieejamība nekā pašlaik. To apgrozījums palielinātos, ja mēs beidzot radītu Kopienas patentu, tādējādi novēršot to, ka lēti viltoti produkti izspiež mazo uzņēmumu ražoto intelektuālo īpašumu.

Uzskatu, ka visjutīgākā problēma no visas Lisabonas stratēģijas veiksmes skatupunkta noteikti ir palīdzība MVU pāriet no viņu dalībvalsts uz ES iekšējo tirgu. Tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā mums, neskatoties uz iepriekš teikto, jānorāda, ka ir problēmas ar mazo un vidējo uzņēmumu galveno finansēšanas avotu. Jo šis avots joprojām ir kredīts. Finanšu iestāžu paaugstinātais riska jūtīgums tomēr nozīmē, ka aizvien lielākam skaitam uzņēmumu ir grūtības saņemt kredītu. Atsaucoties uz ekonomiskās situācijas nenoteiktību, bankas atturas izsniegt aizdevumus šiem uzņēmumiem. MVU direktori žēlojas, ka ir apdraudētas tūkstošiem kompāniju un desmitiem tūkstošu darbavietu. Mūsu interesēs ir nodrošināt, lai finansējums, kas domāts, lai ienestu maksātspēju sistēmā, nonāk ekonomikā, nevis paliek banku seifos. Viena no vissvarīgākajām banku darbībām ir sākt stimulēt ekonomiku un MVU cik ātri iespējams.

Otra problēma ir radīt Eiropas solidaritāti. Tas ir vienīgais veids, kā piedāvāt efektīvāku aizsardzību MVU nekā to spēj dalībvalstis, kurām ir grūtības krīzes dēļ. To sakot, es vēlos norādīt, ka MVU situācija un tās risinājums ir Eiropas solidaritātes pārbaude. Tas rāda, ka Eiropa spēj uzņemties kopīgu risku arī ar dalībvalstīm, kas atrodas ārpus eirozonas. Eirozonas stabilizēšanas pasākumi var viegli izraisīt un jau ir izraisījuši finanšu vakuumu ne-eirozonā. Tādēļ pašreizējā situācijā man jālūdz Eiropas lēmumu pieņēmēji un banku sektora pārstāvji nepieļaut divu ātrumu Eiropas radīšanu, jo reģiona, kurā MVU ir izšķiroša loma – tie veido vairāk kā 90 % visu uzņēmumu – sabrukums radītu katastrofālas ekonomiskās sekas. Tādēļ es lūdzu Komisijas un manu kolēģu deputātu atbalstu. Pateicos manai kolēģei referentei Fontaine kundzei un citiem „ēnu” referentiem par darbu un vēlreiz pateicos komisāram Verheugen kungam par līdz šim sasniegto.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties abiem referentiem. Dāmām priekšroka un ne tikai šodien – es sākšu ar pateicību Herczog kundzei par viņas ziņojuma par Mazās uzņēmējdarbības akta (SBA) kvalitāti un stingro atbalstu, ko tas sniedz Komisijas iniciatīvai izveidot visaptverošu mazo un vidējo uzņēmumu politiku. Vēlos izrādīt cieņu arī Lehne kungam ne tikai par viņa lietišķumu un darbu, vadot privātā uzņēmuma statūtus cauri konsultāciju procedūrai, bet arī par interesantajiem un radošajiem risinājumiem, kas izklāstīti ziņojumā.

Mēs atrodamies kritiskā fāzē. Katru dienu mēs klausāmies ziņas par nepieciešamību palielināt un atjaunot ticību globālās ekonomikas funkcionēšanai. Finanšu un ekonomiskā krīze ir patiešām smagi skārusi Eiropas uzņēmumus un es uzskatu, ka tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi izmantot visu mazo un vidējo uzņēmumu potenciālu. Tā ir Eiropas ekonomikas dzīvības līnija.

Mazās uzņēmējdarbības akts, kuru Komisija pieņēma 2008. gada jūnijā, ir visaptverošs pamats īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem MVU izaugsmei un konkurētspējai Lisabonas stratēģijas ietvaros. Tas nosaka 10 politikas principus un konkrētas iniciatīvas, lai nodrošinātu MVU problēmu atrašanos lēmumu pieņemšanas centrā, kā Herzog kundze minēja, MVU integrēšanu uzmanības un stratēģiju centrā.

SBA ietver tiesību aktu iniciatīvu kopumu, tostarp priekšlikumu par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem. SBA ir veidots, lai nodrošinātu, ka princips „vispirms domāt par mazākajiem” un mazo uzņēmumu prioritāte ilgstoši un neatgriezeniski tiek iekļauta politikas veidošanā visā Savienībā. SBA aicina uz lielāku uzņēmējdarbības un uzņēmēju atzīšanu. Mums šajos laikos vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešami cilvēki, kuri ir gatavi uzņemties iniciatīvu, izstrādāt projektus un uzņemties risku. Tādēļ mēs uzskatām, ka godīgiem uzņēmējiem, kuru bizness cieš neveiksmi, ir jādod otra iespēja.

Pašreizējā ekonomiskajā krīzē mums ir jānosaka prioritātes un jākoncentrējas uz ātrām darbībām, kam ir vislielākais potenciāls veicināt atveseļošanos. SBA rīcības plāns un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns piedāvā ambiciozus pasākumus trīs galvenajās jomās: pirmkārt, ļoti nepieciešamo kredītu saņemšanas atvieglojumi, otrkārt, administratīvā sloga mazināšana un treškārt palīdzība MVU darboties ārzemēs.

Mazo uzņēmumu akta panākumi ir atkarīgi no visu ieinteresēti pušu neierobežotas sadarbības. Mēs pateicamies par jūsu atbalstu. Rezolūcija, kuru Parlaments pieņēma decembra sākumā, bija savlaicīga un ļoti apsveicama ierosme. Kā jūs zināt, augstākā līmeņa sanāksmē decembrī Francijas prezidentūras laikā valstu un valdību vadītāji vienbalsīgi atbalstīja Mazo uzņēmumu aktu.

Tādēļ ir svarīgi, lai šis Parlaments pilnībā atbalstītu Herzog kundzes ziņojumu, veidojot drošu un tiesisku pamatu turpmākai rīcībai. Vēlos aicināt jūs popularizēt Mazo uzņēmumu aktu jūsu valstīs un vēlētāju vidū, lai nodrošinātu, ka šī ambiciozā politikas programma kļūst par realitāti un patiesi palīdz MVU viņu ikdienas darbā.

Ļaujiet man pievērsties Lehne kunga abiem ziņojumiem. Parlaments vienmēr ir stingri atbalstījis Eiropas privātā uzņēmuma statūtus. Jūsu 2006. gada patstāvīgais ziņojums un ātrā rīcība ar Komisijas priekšlikumu ir svarīgs ieguldījums jauno Eiropas uzņēmuma statūtu panākumos.

Privātā uzņēmuma statūti ir galvenais Mazo uzņēmumu akta elements. Tie ir veidoti MVU. Tādēļ Komisija ierosināja, lai Eiropas privāto uzņēmumu var dibināt tāpat kā jebkuru iekšzemes uzņēmumu, nepieprasot, lai uzņēmējdarbība notiktu dažādās dalībvalstīs vai tajā būtu vairāk kā vienas valsts akcionāri. Ir tādi, kas uzskata prasību par pārrobežu elementu būtisku Eiropas uzņēmumam. Parlamenta rezolūcija ir elastīga, atļaujot kompānijām izvēlēties starp dažādiem pārrobežu elementiem. Eiropas privātie uzņēmumi var ievērot šo prasību, nodibinot filiāli ārvalstīs vai vienkārši dokumentējot savu vēlmi veikt uzņēmējdarbību pāri robežām.

Jūs esat piedāvājis arī elastīgu risinājumu minimālajām prasībām par pamatkapitālu. Kā jūs zināt, Komisijas priekšlikums prasīja minimālo kapitālu 1 EUR un atstāja akcionāru ziņā lemt par to, cik kapitāla nepieciešams viņu Eiropas privātajam uzņēmumam. Šo nosacījumu apšaubīja tie, kas uzskata, ka kapitāla prasībām ir mazo uzņēmumu kreditoru aizsardzības loma.

Eiropas Parlamenta ziņojums piedāvā alternatīvus risinājumus, lai uzlabotu kreditoru aizsardzību. Tas nozīmē, ka uzņēmumi varēs izvēlēties uz maksātspēju vai kapitāla uzturēšanu balstītu kreditoru aizsardzības režīmu.

Komisija ir vienisprātis ar tiem ziņojuma elementiem, kuru mērķis ir palielināt statūtu vienveidīgumu un tādējādi veicināt to pielietošanas juridisko skaidrību. Tie ir: uzņēmuma biznesa objekta reģistrēšana, aizliegums publiski piedāvāt akcijas neizslēdz to piedāvāšanu uzņēmuma darbiniekiem un noteikumu par direktora pienākumu un atbildību uzlabošanu. Tie visi palīdz nodrošināt šo statūtu pielietošanu.

Es augstu vērtēju arī jūsu noderīgo priekšlikumu par šķīrējklauzulu, kas mudina akcionārus izmantot alternatīvus strīdu risināšanas līdzekļus.

Nobeigumā vēlos minēt tematu, par kuru visvairāk debatēja Parlamentā un citur, un tas ir darbinieku līdzdalība Eiropas privāto uzņēmumu padomēs. Kā jau minēju, Komisija izveidoja statūtus mazākiem uzņēmumiem. Darbinieku līdzdalība MVU pastāv tikai dažās dalībvalstīs, un tādēļ risinājums, kas balstās uz valstu tiesību aktiem, kas atļautu dažādu modeļu līdzāspastāvēšanu, šķita vispiemērotākā un vissaprātīgākā pieeja.

Parlamenta grozījumi ievieš papildu sarežģītus nosacījumus, kas nav attiecināmi uz MVU, kas izveidoti saskaņā ar valstu likumiem vairumā dalībvalstu. Tas var padarīt nepievilcīgus Eiropas privātā uzņēmuma statūtus šajās dalībvalstīs un par daudz mazāk dzīvotspējīgu iespēju MVU.

Nobeigumā atzīmēšu, ka jūsu ziņojumā ir daudz noderīgu risinājumu. Daži no tiem varētu gludināt ceļu ātrākam dalībvalstu kompromisam. Tādēļ Komisija apsveic šī ziņojuma pieņemšanu.

Visbeidzot par uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārvietošanu: Komisija ir informējusi Parlamentu par iemesliem, kādēļ tā nav agrāk rosinājusi 14. uzņēmējdarbības direktīvu. Šie iemesli joprojām ir spēkā. Esam vienisprātis ar referentu, ka kompānijām būtu jābauda dibinājumbrīvība kopējā tirgū un jāvar pārcelt to mītnesvietas no vienas valsts uz otru. Tomēr mēs neesam pārliecināti, ka ierosinātais jaunais tiesību akts ir vislabākais risinājums, lai sasniegtu šo mērķi. Eiropas Kopienu Tiesas prakse skaidri nosaka uzņēmumu mobilitāti. Bez tam, spēkā esošie tiesību akti – Direktīva par pārrobežu apvienošanos – kalpo par pamatu pārcelšanai, ietverot nepieciešamo trešu pušu aizsardzību. Direktīva par pārrobežu apvienošanos ļauj uzņēmumam dibināt jaunu filiāli citā valstī un tad apvienot esošo uzņēmumu ar šo filiāli. Juridisko lietu komitejas piedāvātā pārcelšanas procedūra un aizsardzība ir ļoti līdzīga direktīvā iekļautajām.

Mūsu ekonomiskā analīze rāda, ka pārrobežu pārcelšanas procedūras sarežģītība būs salīdzināma ar pārrobežu apvienošanās procedūru. Dalībvalstīm Direktīva par pārrobežu apvienošanos bija jātransponē līdz 2007. gada decembrim. Ir pārāk agri vērtēt tās pilnu ieviešanu. Pirms ķerties pie jauna tiesību akta, Komisijai vispirms vajadzētu novērtēt, kā jaunieviestais regulējošais pamats darbojas praksē. Mēs neesam pārliecināti arī par to, ka Direktīva uzlabos esošo situāciju valstu tiesību aktos un Eiropas Kopienu Tiesas praksi šajā jomā.

Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš sacīto un pašreizējai likumdevējai varai tuvojoties beigām, būtu daudz piemērotāk, ja nākamā Komisija lemtu par to, kā tālāk rīkoties jautājumā par uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanu. Tad arī kļūs skaidrāks, kā jautājumu par uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanu risinās SPE statūti.

  Gunnar Hökmark, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mazo uzņēmumu stāvoklis šodien ir izšķirošs rītdienas darbavietu skaita pieaugumā. Tie ir vitāli svarīgi mūsu spējai iziet no krīzes labākā, augstāk kvalificētā un konkurētspējīgākā ekonomikā. Mazie uzņēmumi virza jauninājumus un tiem pašlaik ir arī vislielākās kredītu problēmas dažādās dalībvalstīs un Savienībā kopumā.

Ar Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem mēs vēlamies atvērt iekšējo tirgu mazajiem uzņēmumiem tādā pašā apjomā kā lielajiem uzņēmumiem, un es pateicos Komisijai par priekšlikumu un referentei par viņas darbu. Šajā ziņā jāuzsāk kautkas jauns. Kā mēs diskutējām Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, noteikumu vienkāršošana atvērs durvis mazajiem uzņēmumiem.

Jānodrošina, lai publiskais iepirkums tiktu organizēts tā, ka mazie uzņēmumi varētu piedalīties tajā tādā paša apjomā kā lielie uzņēmumi. Mazajiem uzņēmumiem jāatvieglo darbība pāri robežām, tostarp tādā jautājumā kā PVN maksāšana un jāapkaro birokrātija, kas šobrīd ir aizliedzoša. Eiropas finanšu tirgiem jānodrošina labāki apstākļi paplašināšanai un izaugsmei, nodrošinot labāku kredītu tirgu mazajiem uzņēmumiem ar Eiropas Investīciju bankas un citu iestāžu palīdzību. Nobeigumā es vēlos teikt, ka...

Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma referents. − Mazs ir skaists. Mazs būs lielāks rīt un dos jaunas darbavietas un lielāku labklājību.

  Harald Ettl, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (DE) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šobrīd uzņēmuma mītnesvietas maiņai pastāv administratīvi šķēršļi, izmaksas un sociālās sekas, un tā nenodrošina nepieciešamo juridisko skaidrību akcionāriem, kreditoriem un darbiniekiem. Publiskās konsultācijas 2004. gadā parādīja, cik svarīgi bija pieņemt 14. Direktīvu.

Šī iemesla dēļ es aicinu Komisiju cik ātri iespējams sagatavot tiesību akta priekšlikumu, lai vienkāršotu uzņēmumu mobilitāti un nodrošinātu, ka jautājums par līdzdalību uzņēmuma mītnesvietas maiņā netiek atstāts Eiropas Kopienu Tiesas ziņā.

Topošā 14. Direktīva nedrīkst radīt atkāpšanās ceļu no stingrām līdzdalības sistēmām. Nekādā gadījumā nedrīkst samazināt esošās tiesības. Lai garantētu darbinieku līdzdalības procedūru saskaņotību un pastāvīgumu, jāatsaucas uz Eiropas Direktīvu par uzņēmumu padomi, 10. Direktīvu un Direktīvu par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu. Ir ļoti svarīgi, lai informācija tiktu sniegta savlaicīgi un pārcelšanas plānam jābūt pieejamam pirms uzņēmuma mītnesvietas maiņas.

  Donata Gottardi, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, regula par Eiropas privātajiem uzņēmumiem, kuru mēs gatavojamies pieņemt, noslēdz Eiropas līmenī regulējamo uzņēmumu tipu pamata veidošanu. Atsevišķās vietās teksts līdzinās Ekonomikas un monetāro lietu komitejas pieņemtajam tekstam.

Žēl, ka mums nebija iespējas lūgt komisāru būt drošākam, un uzņemties tālākās darbības, lai izveidotu konkrētu nodokļu sistēmu, piemērotu pārskatu sistēmu un viendabīgus norēķinu, maksātnespējas, konvertēšanas, apvienošanās, sadalīšanās, bankrotēšanas un anulēšanas noteikumus.

Ir vēl pārāk daudzas jomas, kuras nosaka valstu uzņēmējdarbības tiesību akti, kā rezultātā līmeņi pārklājas un izmaksas ievērojami palielinās. Ja mēs esam vienisprātis par to, cik svarīgi ir radīt kopēju Eiropas sistēmu, ja mēs vēlamies izvairīties no oportūnistiskas pārvietošanas, tad tagad, kad pamats ir izveidots, sekojot Eiropas uzņēmumu un Eiropas Kooperatīvās sabiedrības aicinājumam, būtu labi vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma un pacelt to nākamajā līmenī.

  Harald Ettl, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas sagatavotajam priekšlikumam par Eiropas privāto uzņēmumu saistībā ar mazo uzņēmumu statūtiem bija nopietni trūkumi. Tas nepievērsa pietiekamu uzmanību kreditoru, darbinieku, patērētāju un mazo piegādātāju interesēm. Tas paredzēja minimālo kapitālu 1 EUR un pie tam neatbilstīgas reģistrācijas procedūras, neparedzēja pārrobežu darbību un nodalīja statūtus, mītnesvietu un reālo uzņēmuma atrašanās vietu.

Pēdējais pārkāptu darbinieku līdzdalības tiesības. Katrai jaunai Eiropas uzņēmējdarbības tiesību direktīvai jāpalīdz sasniegt mērķi harmonizēt darbinieku tiesības un ideju par Eiropas līdzdalības standartu, kas balstās uz jauno ES Reformu līgumu, tostarp Pamattiesību hartu. Darbinieku tiesības ir sociālās Eiropas galvenās tiesības.

  Anja Weisgerber, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mazie un vidējie uzņēmumi ir mūsu sabiedrības mugurkauls un nodrošina 67 % Eiropas privātā sektora darbavietu.

Tādēļ es augstu vērtēju iniciatīvu „vispirms jādomā par mazākajiem” un esmu gatava nodrošināt, lai šo principu ņemtu vērā visos politikas veidošanas un administratīvajos līmeņos. Jo īpaši finanšu krīzes laikā ir svarīgi radīt īstu, taustāmu pievienoto vērtību MVU, lai stiprinātu šos uzņēmumus kā krīzi stabilizējošus faktorus.

Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja es piedalījos to ideju formulēšanā, par kurām tagad būs jābalso. Daudzi mani priekšlikumi ir ietverti tekstā, tostarp elastdrošības principa svarīgums. Šim jēdzienam jārada elastīgi darba tirgi, kas atbilst augstam darbinieku drošības līmenim.

Ir ietverts arī mans aicinājums darba likumam nodrošināt drošu pamatu MVU. Tie bieži vien nevar atļauties savas juridiskās vai cilvēkresursu nodaļas un tādēļ ir atkarīgi no drošiem, skaidriem noteikumiem.

Viena no manām vissvarīgākajām prasībām – tiesību aktu iniciatīvu „MVU tests” – arī ieguva atbildīgās komitejas atbalstu. Birokrātija jāapkaro pašā saknē. Sistemātiski jāveic jauno tiesību aktu ietekmes novērtējums. Pirms pieņemšanas jāpēta visu ES noteikumu ietekme uz MVU. Man ir svarīgi, lai MVU testa rezultātus novērtētu neatkarīga iestāde, un šī ideja ir iekļauta tekstā.

MVU sastopas ar īpašām problēmām globālās finanšu krīzes kontekstā un tādēļ sevišķi augstu vērtēju ziņojuma aicinājumu pēc iespējas ātrāk ieviest Stoiber kunga „Neatkarīgas ieinteresēto personu augsta līmeņa grupas administratīvā sloga jautājumos” priekšlikumus. Mums jārīkojas ātri, lai izmantotu šo iespēju.

  Othmar Karas, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka spēja stiprināt mazo un vidēju uzņēmumu izaugsmes un jaunievedumu potenciālu ir izšķiroša Eiropas Savienības labklājībai. MVU ir svarīga loma krīzes pārvarēšanā. Tādēļ mums jāmazina uzliktais slogs un jāatbalsta tie, pieņemot, ka mazāks noteikumu skaits MVU nozīmēs daudz vairāk.

Kā MVU starpgrupas priekšsēdētājs es tomēr vēlos skaidri pateikt, ka Mazās uzņēmējdarbības akts ir tikai valstu vai valdību vadītāju nodoma deklarācija. Nodomu deklarācijas vienas pašas MVU neko nedos, un tādēļ mēs pilnīgi skaidri aicinām valstu un Eiropas tiesību aktos vadīties pēc principa „vispirms jādomā par mazākajiem” un esam izvirzījuši četras prasības.

Pirmā prasība ir dalībvalstīm darīt zināmu, kā un cik ilgā laikā tās iekļaus principa „vispirms jādomā par mazākajiem” galvenos elementus savos tiesību aktos. Otrkārt, dalībvalstīm par virzību šī principa ieviešanā obligāti jāziņo savos gada pārskatos par Lisabonas procesa reformu programmām. Treškārt, mums ir nepieciešami standarta kritēriji principa „vispirms jādomā par mazākajiem” ieviešanas progresa mērīšanai. Ceturtkārt, mums jānosaka princips „vispirms jādomā par mazākajiem” kā obligāts komponents arī turpmākajos Eiropas līmeņa tiesību aktos. Bez tam, reaģējot uz šī brīža notikumiem, es vēlos teikt, ka jāizvērtē visu pastāvošo noteikumu cikliskā ietekme uz MVU. Tas mums jādara ātri.

  Priekšsēdētājs. − Diemžēl mums nav iespējas uzklausīt Sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības komiteju, jo Podimatas kundze šobrīd nav klāt.

  Nicole Fontaine, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vispirms vēlos uzsvērt šo kopējo debašu nozīmi MVU un patiesi ceru, ka MVU sadzirdēs stipro signālu, kuru Parlaments vēlas tiem nosūtīt.

Mūsu grupa ar entuziasmu uzņēma Mazās uzņēmējdarbības akta projektu, ar kuru Komisija iepazīstināja pagājušā gada jūnijā. Tā ir taisnība, ka kopš 2000. gada ir bijušas iniciatīvas par MVU. Tās bija novērtētas, bet neadekvātas. Kādēļ es saku neadekvātas? Tādēļ, ka cilvēki, kurus tās skāra, uzskata, ka pārāk bieži tās palika tikai labu nodomu līmenī. Šodien mums ir jāvirzās tālāk. Mazās uzņēmējdarbības akts dod mums šo iespēju, jo tas ir proaktīvi globālas pieejas sastāvdaļa.

Vēlos norādīt, ka Eiropas Parlaments jau ir guvis panākumus, kad pēc mūsu mutiski uzdotā jautājuma decembrī Konkurences Padome pieņēma rīcības plānu, kuru tikko minēja komisārs Figel’ kungs.

Tas acīmredzami parādīja valdību stingro politisko gribu un šodien es vēlos apsveikt Herzog kundzes izcilo ziņojumu, kurš īstajā brīdī paplašina šo stimulu. Es vēlos pateikties arī par kvalitatīvo sadarbību un izcilo darbu, kuru panācām Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Šodien plenārsesijā mēs ierosinājām tikai divus grozījumus. Tas liecina, cik labi esam strādājuši.

Ar grozījumiem, kurus esam ierosinājuši un kurus mūsu referente labprāt pieņēma, mēs esam sākuši meklēt veidu, kā panākt, lai dalībvalstis un Kopienas iestādes vairāk iesaistītos un garantētu, ka plānotie pasākumi patiešām dos pievienoto vērtību MVU.

Mēs esam aicinājuši, lai princips „vispirms jādomā par mazākajiem” būtu obligāta un būtiska visu turpmāko tiesību aktu sastāvdaļa. Mēs pastāvam uz Kopienas patentu un, protams, arī uz finanšu resursiem, lai tiem var piekļūt efektīvi un ātri.

  Ieke van den Burg, PSE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, varbūt jūs atļautu man vispirms bilst dažus vārdus, reaģējot uz Komisijas paziņojumu.

Pirmkārt, žēl, ka mūsu vidū nav komisāra kolēģis McCreevy kungs – laikam atkal ir sākusies zirgu skriešanās sacīkšu sezona! Patiešām žēl, jo temats par uzņēmumu statūtiem ir mums ļoti svarīgs un tas ir galvenais dokuments viņa portfolio. Otrkārt, komisār, izsaku nožēlu par jūsu argumentiem pret Parlamenta priekšlikumiem par darbinieku kopīgu lēmumu pieņemšanu. Mēs skaidri pateicām, ka tā nav domāta maziem uzņēmumiem, bet, ka SPE statūti ir pieejami visiem uzņēmumiem. Tos neierobežo lielums. Mēs negribam, lai SPE statūti kalpo kā spēkā esošo tiesību aktu pārkāpšanas un ignorēšanas veids, jo īpaši valstu tradīcijās, kas ir ļoti svarīgs kopīgas lēmumu pieņemšanas aspekts. Mēs nevēlamies, lai pastāvētu „veikalu apstaigāšana” un Eiropas Savienībā tiktu radīta jauna Delavēra, kur uzņēmumi var pārkāpt šādus tiesību aktus.

Treškārt, par 14. Direktīvu, kuru, kā mēs zinām, McCreevy kungs ne pārāk atbalsta, jūs atkārtojāt viņa izvirzītos argumentus. Viņam vajadzētu nopietni ņemt vērā, ka Parlaments patiešām vēlas, lai viņš iepazīstina ar šo priekšlikumu.

Ceturtkārt, mēs kopīgi sagatavojām rezolūciju, lai atbilstīgi 138. pantam lūgtu Komisiju konsultēties ar sociālajiem partneriem. Tas būtu vietā pirms mēs pieņemam lēmumu par SPE rezolūciju, jo kopīga lēmumu pieņemšana ir paredzēta EK līguma 138. pantā un tā vispirms paredz konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Tas nav izdarīts. Mēs pieprasām, lai tas tiktu darīts nekavējoties. Tomēr dzirdot šādu Komisijas reakciju, es nopietni apdomāšu un rosināšu savai grupai vēlreiz apsvērt, vai mēs varam atbalstīt SPE produktu. Varbūt jūs varat šovakar telefoniski sazināties ar McCreevy kungu un Špidla kungu un padomāt, vai jūs rīt varat piedāvāt labāku priekšlikumu par šo pirms mēs balsojam.

Manas uzstāšanās laiks tuvojas beigām, tādēļ īsi pateikšu, ka PSE neiestājas pret mazo un vidējo uzņēmumu iespēju iegūt šos jaunos statūtus, mēs esam par to, bet esam pret šo pārkāpšanas formu. Mēs panācām ļoti labu kompromisu ar referentu. Tas ir arī ļoti mūsdienīgs, nepavisam nav novecojis un ir aktuāls šajā laikā, ņemot vērā traģiskos akcionāru un finanšu tirgu darbības principus, lai apsvērtu labāku uzņēmumu pārvaldīšanas veidu, kurā piedalās arī darbinieki. Komisār, jums kopā ar kolēģi un atbildīgajiem komisāriem ir jāapsver vai jūs varat sniegt pozitīvāku paziņojumu Parlamentam.

  Jean Marie Beaupuy, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es, protams, vēlos pievienoties komplimentiem Herzog kundzei par izcilo 90 punktu ziņojumu par Mazo uzņēmumu aktu.

Tomēr, komisār, Eiropas Parlamenta darbs tikai tad būs patiesi efektīvs, ja to ātri un efektīvi ieviesīs katrā mūsu valstī.

Savā ievadrunā jūs, komisāra kungs, teicāt, ka balstoties uz šo ziņojumu, jūs izstrādāsiet globālu stratēģiju, bet jūs nevarat nezināt, ka pašlaik ir finanšu krīze, ekonomikas krīze un klimata krīze, kuras prasa mums ātras atbildes.

Minēšu divus piemērus. Pirmais: es aicinu uzņēmumus norēķināties 30 dienu laikā. Tas ir ietverts 87. punktā par Kohēzijas fondu. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis veikt attiecīgos pasākumus, lai visi valsts pasūtījumi tiek noslēgti ar uzņēmumiem 30 dienu laikā.

Vēl vairāk, ja ir zināms, ka 20 % iesniegumu par bankrotu ir valsts iestāžu maksājumu kavējumu dēļ, mēs varam redzēt, cik tālu šī valdību un Komisijas rīcība samazinās bezdarba līmeni, kurš pieaug ik dienas.

Otrkārt, birokrātija. 72. punktā mēs aicinām samazināt birokrātiju vismaz par 25 %. Kā uzņēmuma direktore varu pateikt jums, ka esmu gaidījusi šādu konkrētu pasākumu gadiem ilgi. Uzņēmumu direktoriem nav augu dienu jāaizpilda dažādas veidlapas. Viņiem ir jānodrošina produkcija un pakalpojumi mūsu līdzpilsoņiem.

Ja jūs, komisāra kungs, ņemsiet vērā šo aicinājumu, ne tikai globālajā stratēģijā, kuru vēlaties radīt, bet arī valdību un Komisijas praktiskā rīcībā, tad pašreizējos atveseļošanas plānos būs priekšnosacījumi, kas nekavējoties dos mūsu iedzīvotājiem risinājumus.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, sākot runāt šajās debatēs, vēlos pievērst uzmanību četriem jautājumiem. Pirmkārt, vēlos izteikt cerību, ka Lehne kunga ziņojums būs spēcīgs stimuls Eiropas Komisijai sagatavot piemērotus juridiskus pasākumus, kuri atbilstīgi Līgumā garantētajai dibinājumbrīvībai ļaus uzņēmumiem pārvietot savas mītnesvietas Eiropas Savienībā bez pārmērīga birokrātijas sloga.

Otrkārt, šādām maiņām, gluži otrādi, jāaizsargā pastāvošās akcionāru, kreditoru un jo īpaši darbinieku tiesības. Vēlos paust arī cerību, ka referenta piedāvātie risinājumi, tostarp pārcelšanas piedāvājumu sagatavošana un jo īpaši ziņojums, kas paskaidro un attaisno ierosinātās uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanas juridiskos un ekonomiskos aspektus un tās ietekmi uz akcionāriem un darbiniekiem, nekļūs par papildu šķērsli uzņēmumu mītnesvietas maiņai.

Ceturtkārt un visbeidzot, nodokļu un algu konkurence bija viens no galvenajiem piedāvāto risinājumu motivējošiem spēkiem, jo tiek uzskatīts, ka tas pozitīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmes ātrumu atsevišķās dalībvalstīs un tādējādi arī visā Eiropas Savienībā.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Komisija piedāvā Eiropas privātā uzņēmuma statūtu projektu kā Eiropas Mazo uzņēmumu akta sastāvdaļu..

Šajā struktūrā un ņemot Savienoto Valstu modeli, sākumā bija jautājums par noteiktas valsts pasūtījumu daļas novirzīšanu mazajiem uzņēmumiem. Šādiem cēliem nodomiem var tikai aplaudēt.

Diemžēl viss ir pilnīgi citādi, kad tas ir kopā ar Eiropas privāto uzņēmumu. Pirmkārt, mērķa uzņēmumu lielums. Mazo uzņēmumu vietā jau ir iezadzies neskaidrāks mazo un vidējo uzņēmumus jēdziens. Tas ir novedis – citēju Komisijas pieņemtā regulas projekta paskaidrojumu – pie „statūtiem, kuri var dot labumu arī lielākiem uzņēmumiem un grupām.” Tas pilnībā maina politikas filozofiju un kas tagad notiks ar šiem pseido-MVU? Patiesībā tie kļūs par filiālēm starptautiskiem uzņēmumiem, kuri, kā mēs zinām, jau sen ir pieprasījuši kopējus, mazāk saistošus statūtus nekā tie, kuri attiecas uz uzņēmumiem, kurus tie kontrolē dažādās Eiropas valstīs.

Ielūkosimies ieguvumos, kurus uzņēmumiem piedāvā Eiropas privātā uzņēmuma statūti. Vairs nepastāv jautājums par vieglāku piekļuvi valsts pasūtījumiem. Tā vietā, un es atkal citēju Komisijas teksta paskaidrojumu, mērķis tagad ir „uzlabot pamata apstākļus uzņēmumiem Kopējā tirgū.” Šim nolūkam visu Eiropas privāto uzņēmumu mītnesvietas var atrasties vienā valstī un darbība notikt citā valstī. Viņi var arī pārcelt savu mītnesvietu uz jebkuru dalībvalsti pēc vēlēšanās.

Kā mēs varam neredzēt, ka šie noteikumi atļauj ar visiecietīgākajiem biznesa pasaules noteikumiem minētajiem uzņēmumiem radīt no ierobežojumiem brīvus pastkastīšu uzņēmumus ? Vai tad Komisija pat nekonkretizē, ka „atbilstīgais piemērojamais tiesību akts” ir „tās dalībvalsts tiesību akts par privātajiem uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību, kurā atrodas Eiropas privātā uzņēmuma mītnesvieta”?

Eiropas Arodbiedrību konfederācija precīzi atzīmē: „pastāv liels apdraudējums, ka uzņēmumi izmantos Eiropas privātā uzņēmuma statūtus, lai izvairītos no darbiniekus aizsargājošiem tiesību aktiem.”

Tagad mēs saprotam, kādēļ Komisija nekonsultējās ar arodbiedrību organizācijām pirms priekšlikuma pieņemšanas, apmierinoties ar pilnīgi formālām tiešsaistes konsultācijām.

Lasot šo regulas projektu, šķiet, ka uzsvars, kas likts uz „maziem uzņēmumiem” ir tikai politiska skatlogu dekorēšana, kuras mērķis ir padarīt pieņemamu bēdīgi slavenā „mītnes zemes” principa pārveidojumu. Tas līdzinās lāpītam Bolkesteinam.

Tādēļ mana grupa ierosina, lai Parlaments dod skaidru signālu Komisijai un Padomei, noraidot priekšlikumu par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem.

  Roberto Fiore (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Uzskatu, ka šī mazo un vidējo uzņēmumu krīze jārisina patiesi Eiropeiskā veidā. Mēs esam aculiecinieki mērim, kas skar mazos un vidējos uzņēmumus visā kontinentā un kuru izraisījis piekļuves trūkums kredītiem. Problēma ir tāda, ka bankas neizsniedz aizdevumus uzņēmumiem, un ir tiesa, ka dažu valdību mēģinājumi finansēt bankas, lai tās savukārt finansētu mazos uzņēmumus, cieš neveiksmi, jo neviens nezina, kādi parādi patiesībā bankām ir šobrīd.

Tādēļ ierosinu, lai dalībvalstis, nacionalizējot savas valsts bankas, atbalsta naudas vai kuponu tās vērtībā drukāšanu mazo uzņēmumu finansēšanai. Šāds mēģinājums nesen tika izdarīts Taivānas Republikā, kura iedzīvotājiem izsniedza personalizētus kuponus, kuru mērķis un izmantošana atbilst naudai. Tas nozīmē, ka visādām vajadzībām Taivānas Republikā tika izsniegti 3 miljardi USD vai EUR.

Mums jādara tas pats, mums jāizsniedz kredīti mazajiem uzņēmumiem, izsniedzot naudu praktiski nevis kā valstīm parādniecēm, bet kā kreditorēm.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mana runa galvenokārt būs par pirmo debašu jautājumu, par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem.. Kā jūs zināt, tikai 8 % Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu iesaistās pārrobežu darījumos laikā, kad tie veido apmēram 99 % visu Eiropas Savienības uzņēmumu.

Tas liecina par trūkumiem pašreizējā Kopienas iekšējo uzņēmumu politikas veicināšanā. Tas arī pierāda, ka nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi, lai radītu kopēju un labvēlīgāku regulējošo pamatu Eiropas līmenī.

Globālā ekonomiskā krīze ir skārusi īsto ekonomiku, miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu visā Eiropā. Konkrētajos apstākļos mūsu galvenajam mērķim jābūt maziem efektīviem uzņēmumiem.

Komisijas priekšlikums Padomei par regulu ir pareizajā virzienā, kas pēc manām domām ir samazināt līdz minimumam administratīvo slogu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem jāpilda dažādas vietējās administratīvās prasības, lai nodibinātu uzņēmumu.

Eiropas privāto uzņēmumu elastīgums un viendabīgums, minimālais nepieciešamais pārrobežu komponents, vienkāršotas memoranda un statūtu legalitātes pārbaudes un princips par sākuma kapitālu 1 EUR ir galvenie principi stratēģijai, kura var dot jaunu impulsu Kopienas iekšējās uzņēmējdarbības attīstībai.

Nobeigumā es vēlos apsveikt referentu Lehne kungu par pūliņiem kompromisa panākšanā starp Juridiskās komitejas kolēģu un dažādu politisko grupu atšķirīgajiem viedokļiem.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka šī vakara debates mums palīdzēs noskaidrot dažus jautājumus. Pirmkārt tas, ka debates par Eiropas privātajiem uzņēmumiem un Eiropas mazajiem uzņēmumiem notiek vienlaicīgi, nenozīmē, ka Eiropas privātais uzņēmums ir mazs Eiropas uzņēmums.

Kā teica van den Burg kundze, un esmu pārliecināts, ka Wurtz kungs arī uzsvēra to, kritizējot priekšlikumu, – Eiropas privātā uzņēmuma statūti, kā paredzēts Komisijas priekšlikumā un kā to apstiprinājusi Juridiskā komiteja, ir instruments tādu uzņēmumu radīšanai, kuri var būt lieli un kuriem ir noteiktas iezīmes, kā partneru atbildības ierobežojums un aizliegums pārdot šos uzņēmumus atklātā tirgū. Gan Eiropas privātā uzņēmuma, gan valsts privātā uzņēmuma statuss var attiekties gan uz lieliem, gan maziem uzņēmumiem.

Kā teica van den Burg kundze, tieši Eiropas privāto uzņēmumu elastīgums vai piekāpība nozīmē, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Tas bija Juridisko lietu komitejas uzdevums. Juridisko lietu komitejas pieņemtie daudzie grozījumi ir radīti, lai neļautu Eiropas privātā uzņēmuma formulai kļūt par pamatu Eiropas Delavēras tapšanai, kā teica van den Burg kundze. Tas īpaši attiecas uz vienu no Wurtz kunga bažu iemesliem: darbinieku līdzdalību uzņēmumos.

Uzskatu, ka Juridisko lietu komitejā pieņemtie formulējumi skaidri norāda uz šiem ierobežojumiem. Tas nav jautājums par mītnes zemes noteikuma piemērošanu, kā teica Wurtz kungs, bet gan par noteikumiem, kurus mēs pieņēmām Juridisko lietu komitejā, un es ieteiktu Wurtz kungam iepazīties ar mūsu pieņemtajiem grozījumiem. Pastāv ierobežojumu kopums, kas neļauj piemērot noteikumus par mītnes zemi tiem uzņēmumiem, kuros darbinieku līdzdalības līmenis ir augstāks par parasto. Tie ir pilnībā iekļauti grozījumos, kurus mēs esam pieņēmuši un es uzskatu, ka ar šiem grozījumiem tekstu var pieņemt arī no Wurtz kunga skatupunkta.

Citiem vārdiem sakot, mums ir darīšana ar Eiropas uzņēmumu formu, kas pastāv visās mūsu valstīs un kuru ir nepieciešams harmonizēt Eiropas Savienības kontekstā. Tomēr darot to, mēs nedrīkstam ļaut šiem uzņēmumiem kļūt par virtuālām vienībām, bet tiem jāpastāv valstu situāciju kontekstā un jāievēro valstu tiesību akti, jo īpaši tādā jūtīgā jomā kā darbinieku kopīga lēmumu pieņemšana.

Uzskatu, ka Juridisko lietu komitejas pieņemtais teksts dod būtisku ieguldījumu un tādēļ Komisija kļūdītos, neņemot vērā šos grozījumus.

Esmu pārliecināts, ka Juridisko lietu komitejas grozījumu mērķis ir mazināt Komisijas teksta trūkumus, un uzskatu, ka Parlaments var pieņemt tos ar tīru sirdsapziņu ne tikai tā progresa dēļ, ko tie dod mazo uzņēmumu kontekstā, bet arī šāda tipa uzņēmumu vadīšanā, kas notiek saskaņā ar likumu un kura tiks pakļauta rūpīgai darbinieku kontrolei kopīgas lēmumu pieņemšanas sistēmā.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, mazie un vidējie uzņēmumi nekad agrāk nav bijuši tik svarīgi kā tagad. MVU ir sevišķi svarīgi ekonomikas un finanšu krīzē, kuru izraisīja lielie, nevis mazie uzņēmumi. MVU ir svarīgi, jo tie arī drīz cietīs, bet tie ir atbildīgi par lielu daļu mūsu ekonomiskās attīstības rādītāju.

Valstī, kuru es pazīstu vislabāk, MVU pieder 20 % patentu, 40 % bruto ieguldījumu, 49 % kopējā apgrozījuma, 70 % darbinieku un 80 % mācekļu. Tagad ir nepieciešams pārdomāt. Mums jāspiež lielā atiestatīšanas poga. Mums jāveicina uzņēmējdarbības gars – par to iestājas Mazo uzņēmumu akts.

Es gribētu apsveikt Herzog kundzi par viņas izcilo ziņojumu. Ir patiešām svarīgi, ka mēs tagad raksturojam un uzskatām MVU par starpnozari, ka mēs pārdomājam atbalsta pasākumus, ka mēs radām precedentu mazo uzņēmumu dalībai valsts cenu aptaujās („vispirms jādomā par mazajiem”) un ka mēs neļaujam valsts iestādēm iejaukties konkurencē. Tādēļ pateicos jums un tagad mums ir nepieciešams nodokļu samazinājums darbietilpīgajās nozarēs.

  Eoin Ryan (UEN). - Priekšsēdētājas kundze, arī es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu: Ap 80 % jauno darbavietu Eiropas Savienībā ir radījuši MVU, un manā Dublinas vēlēšanu apgabalā MVU sektorā ap 100 000 uzņēmumu nodarbina ap 400 000 cilvēku.

Tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai atbalstītu šos uzņēmumus grūtos laikos. Es apsveicu to, ka EIB ir atradusi 31 miljardu EUR mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un uzskatu, ka šajā jomā var darīt vairāk.

Arī Komisijas ierosinātā birokrātijas samazināšana ir apsveicama. Tas ļaus Eiropas Savienībai ietaupīt ap 2.3 miljoniem EUR. Nesen es tikos ar komisāru Verheugen kungu un mēs kopā ar Īrijas uzņēmējiem apspriedām viņu problēmas. Viena ideja, kas jāapsver, ir ieviest moratoriju jaunai birokrātijai, kas nāk no Eiropas, jo tā žņaudz biznesu. Šajos grūtajos laikos mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu uzņēmumu izdzīvošanu līdz gaidāmajām pārmaiņām.

Tomēr to nevar izdarīt Eiropa viena. Tas jādara arī valstu valdībām un pašvaldībām, kurām ir milzīga loma. Ja mēs gribam, lai mūsu mazie uzņēmumi un nodarbinātība stabilizējas Eiropas Savienībā un katrā dalībvalstī, mums jādara viss iespējamais, lai mēģinātu tos glābt.

Mūsu šī brīža problēma ir darbavietas, darbavietas un vēlreiz darbavietas, un mums jādara viss iespējamais, lai pasargātu esošo nodarbinātību un, cerams, nākamajos gados radītu jaunas darbavietas. Tas ir pilnīgi nepieciešams mums visiem.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas privātais uzņēmums ir mēģinājums vēl vairāk iedragāt darbinieku sociālās un darba tiesības, līdzīgi kā Bolkestein direktīvā. Aizbildinoties, ka šis uzņēmums dos labumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tas būtībā stiprina monopoluzņēmumu grupas.

Tiek radīta uzņēmuma forma bez kapitāla (pietiek tikai ar 1 EUR), kuru varēs izveidot ar fiktīvu mītnesvietu un pārcelt uz jebkuru vietu. Dalībvalstis ar viszemāko algu un sociālo tiesību aizsargātību tiks izmantotas, lai pārkāptu un mazinātu darbinieku tiesības līdz viszemākajam iespējamajam līmenim.

Noteikumi, kuri tieši attiecas uz dalībvalstīm, ir dabisks papildinājums Bolkestein direktīvai un pret strādniekiem vērstajiem spriedumiem, kurus Eiropas Kopienu Tiesa pasludināja Viking, Laval un Ruffert lietās. Tās ir Māstrihtas līguma un četru brīvību pielietošanas sekas un rezultāts. Eiropas privātais uzņēmums atklāj politiskos spēkus, kuri balsoja par Māstrihtu, kuri mēģināja apmuļķot darbiniekus, kad balsoja par Bolkestein direktīvu melojot un sakot, ka tā nepavisam neietekmē darbinieku tiesības.

Tādēļ mums jābalso pret šo direktīvu. Visi, kuri atbalsta pret masām vērsto politiku, sēj vēju un noteikti pļaus vētru.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, tas, ka 70 % privātās nodarbinātības Eiropā nodrošina MVU ir milzīgs cieņas apliecinājums to uzņēmējdarbības principiem, jo nomācošie Eiropas noteikumi nevajadzīgi apgrūtina to dzīvi un padara to ļoti grūtu.

Tādēļ es atkārtošu savu aicinājumu, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā MVU jādod regulējumu brīvdienas. Ir aprēķināts, ka ES regulas Apvienotajā Karalistē izmaksājušas 107 miljardus GBP pēdējo desmit gadu laikā. Tie ir 107 miljardi EUR, kurus varēja ieguldīt jauninājumos, eksporta pastiprināšanā un izaugsmē. Tomēr liela daļa no šīs summas bija jātērē, lai ievērotu noteikumus. Iepirkumu procedūru vienkāršošana, patentu izmaksu samazināšana, valsts atbalsta noteikumu atvieglošana un reālas darbības pret negodīgu konkurenci no Tālajiem Austrumiem ir MVU uzplaukumam svarīgi jautājumi.

Šodien mums vairāk kā jebkad agrāk nepieciešami ģimenes MVU – mazie uzņēmumi, jo tiem ir apņēmība un noturēšanās spēks, lai izvestu mūs cauri šai krīzei. Tomēr tiem ir nepieciešama mūsu palīdzība noņemt ES noteikumu nedzīvo roku no viņiem.

  Kurt Lechner (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, daudzi deputāti minēja jautājumu par līdzdalību.. Es neiedziļināšos šajā jautājumā tagad, bet vēlos norādīt, ka mūsu dalībvalstu uzņēmējdarbības likumam arī ir funkcija aizstāvēt valsts politikas intereses, proti, kreditoru aizsardzība, tiesību sistēmas drošības un patērētāju aizsardzība, funkcija, kuru dalībvalstīs sargā preventīvā tiesiskuma administrēšana, piemēram, ar formu un reģistrācijas noteikumiem. Šajā ziņā starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības .

Juridisko lietu komitejas lēmumi ņem to vērā daudzās vietās, kas ir ļoti apsveicami, atstājot atvērtas iespējas dalībvalstīm. Tomēr šīm lietām pastāv vai var pastāvēt pretdarbība, ja mēs neko nedarīsim jautājumā par to, ka reģistrētā mītnesvieta un patiesā atrašanās vietas, proti, uzņēmuma darbības reālā vieta, var atšķirties, kas padara minētās aizsardzības bezjēdzīgas. Uzņēmums vai izvietot savu oficiālo mītnesvietu praktiski jebkur un tādējādi izvairīties no tās valsts prasībām, kurā tas reāli darbojas. Uzskatu, ka tāpēc dalībvalstis de facto, lai gan ne de jure zaudē lielu daļu savas uzņēmējdarbības likumu un to regulējošo funkciju suverenitātes, jo tos var atzīt par spēkā neesošiem.

Piebildīšu, kas tas apdraudēs vai var apdraudēt Eiropas privātā uzņēmuma reputāciju, vismaz dalībvalstīs, kuru prasības ir stingrākas. Mēs varētu gaidīt, kas notiks un tad veikt nepieciešamās izmaiņas un es tam piekristu, ja šo virzību nepastiprinātu procedūras un vienprātība. Tās ir manas lielākās bažas. Nav iemesla tādai notikumu gaitai. Eiropas Kopienu Tiesas prakse ir tikai pagaidu pasākums, jo mums nav direktīvas par uzņēmumu mītnesvietu pārcelšanu, bet šobrīd paredzētajā formā Eiropas privātais uzņēmums būtībā veicinās sadalīšanos – ietverot to Kopienas aktā vienreiz un uz visiem laikiem. Šī iemesla dēļ es aicinu Komisiju ļoti uzmanīgi pārskatīt šo jautājumu.

  Juan Fraile Cantón (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas Savienības ekonomikas mugurkauls. To lielais dinamisms, izaugsmes un jauninājumu spējas ir iekarojušas tiem ievērojamu pozīciju ES politikā.

Mēs apsveicam Herzog kundzi, jo viņas ziņojums veicina MVU izaugsmi, ņemot vērā principu, kurš nav mazsvarīgs: dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politiskajās un ekonomiskajās darbībās mums vispirms jādomā par mazākajiem.

Mazo uzņēmumu akts ietver tiesību aktu priekšlikumus un politiskos nolīgumus, kas veidos administratīvos, regulējošos un finanšu apstākļus, kas spēs attīstīt šīs vienības Eiropas Savienības ekonomikā. Pašreizējā krīze un finanšu sistēmas nestabilitāte ierobežo MVU piekļuvi kredītiem un tas palēnina viņu parasto ekonomisko aktivitāti. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk mums nepieciešama saskaņota Eiropas līmeņa reakcija un dalībvalstu rīcība jāstrukturē, saskaņojot tos ar dokumentu, kuru mēs apspriežam šodien.

Nobeigumā vēlos teikt, ka ir ļoti svarīgi piešķirt 30 000 miljonus EUR laika posmā no 2009. –2011. gadam, lai veicinātu aizdevumus MVU. Šī iniciatīva ir papildinājums konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammai un JEREMIE iniciatīvai un daudzpusīgi ietekmēs līdzekļus, kurus MVU varēs iegūt.

Mēs esam pilnībā pārliecināti, ka Eiropas koordinācija un Eiropas reakcijas apjoms ir būtiski, pēc iespējas ātrāk uzsākot ceļu uz ekonomisko atveseļošanu.

  Patrizia Toia (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Mazo uzņēmumu akts tika iecerēts un radīts no šī brīža atšķirīgā klimatā, laikā, kad bija izaugsme un attīstība. Mēs pieņemam to Parlamentā šodien pavisam citā situācijā, kad MVU pārdzīvo nopietnas grūtības, jo tos ir skārusi ražošanas un finanšu krīzes vētra.

Uzskatu, ka pieņemot aktu Parlamentā, galvenais ziņojums MVU ir Parlamenta un Eiropas iestāžu klātbūtne un griba stiprināt pretestības vēlmi un spēju, ko Eiropas MVU šobrīd izrāda, sastopoties ar šo vētru. Mēs vēlamies stiprināt tos, norādot atbalsta prioritātes un sakot praktiskas lietas: aicinot uz lielāku juridisko elastīgumu un pieejamiem instrumentiem, kas radīs šiem uzņēmumiem mazāk naidīgu vidi.

Otrkārt, es uzskatu, mums jādemonstrē, ka mēs palīdzam MVU vissvarīgākajā faktorā, proti, kredītu piekļuvē un pieejamībā. EIB piešķirtie līdzekļi nav pietiekami: Ir ļoti svarīgi, lai mēs pasakām, un mēs to darīsim rīt, ka vēlamies darīt vairāk, lai piešķirtu kredītus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, finanšu krīze un tās rezultātā radusies ekonomiskā krīze mudina darba devējus mēģināt mainīt viņu uzņēmumu juridisko statusu, lai mazinātu izmaksas, tostarp ar darbinieku tiesībām un sociālajiem pienākumiem saistītās. Tādēļ viņi cenšas reģistrēt savus uzņēmumus valstīs, kurās noteikumi un ekonomiskie apstākļi rada izmaksu samazināšanas iespējas, jo juridiskās prasības, piemēram, minimālā alga vai iemaksas pensiju fondos ir mazākas. Ziņojumā ietvertā informācija vērš uzmanību uz to, ka uzņēmumu reģistrēto mītnesvietu pārrobežu pārcelšanai nevajadzētu veicināt uzņēmumu izvairīšanos no juridiskajiem, sociālajiem vai nodokļu noteikumiem. Darbinieku tiesības nedrīkst pārkāpt. Mēs nedrīkstam pieļaut sociālo standartu ignorēšanu. Jāmeklē citi līdzekļi, kā atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, piemēram, aizdevumu garantēšana.

  Vladimír Remek (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, Herzog kundzes ziņojumā par MVU mēs runājām par 70 % darbavietu un 70 % iekasēto PVN Eiropā. Tādēļ es vēlos izteikt ne tikai milzīgu atzinību par referentes iniciatīvu, bet arī paust savu atbalstu. Pašreizējā krīzē MVU atrodas augsta riska kategorijā. Tādēļ mums jāveicina labāka sociāla informētība par MVU. Tie nepārtraukti sastopas ar veselu rindu šķēršļu. Tiem ir daudz grūtāk saņemt aizdevumus kā lielajām korporācijām. Arī administratīvā un birokrātiskā nasta MVU ir smagāka. MVU Eiropā vienmēr ir daudz grūtāk iegūt valsts pasūtījumus nekā ASV un daudzās Āzijas valstīs. Uzskatām, ka tie ir svarīgi Eiropas ekonomikas veselībai. Lai to apstiprinātu, dosim tiem nepieciešamās iespējas pašreizējā periodā, kad krīze izplatās domino efekta rezultātā, kuru izraisīja finanšu giganti un daudznacionālie uzņēmumi.

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas privātā uzņēmuma statūtu pieņemšana dos iespēju dibināt uzņēmumus, kuri darbosies visās dalībvalstīs uz vienlīdzīgiem nosacījumiem: Galvenais mērķis ir likvidēt spēkā esošos apgrūtinošos noteikumus starptautiskajiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lai veiktu šādu darbību, MVU de facto ir spiesti dibināt uzņēmumu mērķa valstī. Šis process, ņemot vērā ES 27 atšķirīgās juridiskās sistēmas, rada milzīgas izmaksas. Eiropas privātā uzņēmuma īpašnieki varēs to reģistrēt tādā pašā formā, neatkarīgi no tā vai darbojas savā mītnes zemē vai citā dalībvalstī. Laiks un nauda, ko ietaupīs juridiskās konsultācijas, vadība un administratīvās procedūras, neapšaubāmi vienkāršos procedūru un atvieglos uzņēmējiem ieguldījumu iespējas.

Viena no galvenajām skeptiķu bažām ir nepietiekamas prasības uzņēmuma akciju kapitālam, lai aizsargātu kreditorus. Nekas nevarētu būt vēl nepatiesāks. Uzņēmumi ar ierobežotu atbildību pierāda, ka uzņēmums var gūt panākumus bez akciju kapitāla – tas ir vispopulārākais uzņēmumu veids pasaulē. Mūsdienu pasaulē akciju kapitāls ir zaudējis savu vissvarīgāko funkciju, proti, kreditoru aizsardzību. Eiropas privātais uzņēmums nodrošinās aizsardzību ar citiem mehānismiem, balstoties galvenokārt uz tā darbības paaugstinātu caurredzamību un ciešāku sadarbību ar kreditoriem. Mūsdienās darījumu partneri nepievērš tik lielu uzmanību akciju kapitālam kā kapitāla plūsmai, jeb naudas plūsmai, kas atklāj daudz vairāk par uzņēmuma maksātspēju nekā tikai kapitāls.

Vēl ir jautājums par darbinieku tiesībām – jo īpaši tādēļ, ka arodbiedrības bažījas par attiekšanos no iepriekš sasniegtajiem standartiem. Tomēr es uzskatu to par viltus trauksmi. Piedāvātajos statūtos ietverts nepārprotams noteikums, kas nosaka, ka darbinieku līdzdalība notiek atbilstīgi valstu tiesību aktu noteikumiem. Eiropas privātā uzņēmuma pievilcību var apdraudēt pārāk zems darbinieku līdzdalības slieksnis. Domāju, ka jāsaglabā 500 darbinieku līmenis, lai mazākus uzņēmumus neapgrūtinātu ar papildu izmaksām.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, lielāka uzmanība Eiropas Savienībā jāpievērš MVU, jo tie veido 99 % uzņēmumu, 70% darbaspēka, gandrīz 60 % Eiropas biznesa pievienotās vērtības un tiem ir svarīga loma Eiropas dažādībā, jauninājumos un kohēzijā.

Ir svarīgi, ka mēs nodrošinām tiem integrētu pamatu, kas veicina uzņēmējdarbību, pieņem principu vispirms domāt par mazajiem, formulējot politiku un stimulējot to milzīgo potenciālu. Administratīvajām iestādēm jāpielāgojas to vajadzībām un orientācijai uz ģimeni, lai veicinātu to pastāvēšanu, tālāknodošanu, jo īpaši slimības, pensionēšanās vai bankrota gadījumā un likvidāciju.

23 miljonus Eiropas MVU nevar pakļaut tādām pašām prasībām kā 41 000 lielo uzņēmumu. Ir svarīga vienkāršāka likumdošanas vide bez neproporcionāla birokrātiskā sloga. Solis šajā virzienā ir Eiropas privātā uzņēmuma statūti, ierosme dibināt uzņēmumus 48 stundu laikā, līdz 2012. gadam samazināt administratīvās izmaksas par 25 %, radīt vienas pieturas shēmu PVN, PVN likmes samazināšana darbietilpīgam darbam un vietēji sniegtiem pakalpojumiem, kopēja konsolidēta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze.

MVU jāpalielina dalība iekšējā tirgū un valsts iepirkumos. Pašlaik tikai 8 % darbojas pāri robežai, un to apjoms līdzdalībā valsts cenu aptaujās ir 42 %. Līdzsvarotākus konkurences apstākļus var veicināt, atbrīvojot no jaunām valsts atbalsta kategorijām, veicinot sadarbību, grozot direktīvu par kavētiem maksājumiem, lai nodrošinātu samaksu 30 dienu laikā un likvidēt šķēršļus valsts iepirkumam.

Krīzes laikā galvenais ir Eiropas rīcība, lai nodrošinātu MVU piekļuvi līdzekļiem par saprātīgu cenu. Svarīgi ir arī pasākumi, lai nepārtraukti palielinātu zināšanu nodošanu un atbalsta pakalpojumu efektivitāti.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, mēs zinām, ka mazie uzņēmumi veido mūsu ekonomikas mugurkaulu. Jo īpaši šobrīd ES un dalībvalstīm jāvienkāršo lietas gan jau esošajiem, gan nākotnes mazajiem uzņēmumiem, samazinot noteikumu skaitu, birokrātiju un izmaksas. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir pavisam cita kapacitāte nekā tradicionāli lieliem uzņēmumiem, pielāgojoties jauniem apstākļiem un ieviešot jaunus atklājumus un tehnoloģijas.

Papildu atvieglojumiem mazo uzņēmumu dalībai valsts iepirkumos, nodrošinot labāku piekļuvi iekšējam tirgum, atvieglojot kapitāla iegūšanu un atceļot diskrimināciju valsts atbalsta saņemšanā, ir jāmaina arī attieksme lēmumu pieņemšanā, skolās, universitātēs un darba vietās. Pētījumi liecina, ka pastāv stingra saikne starp uzņēmējdarbību un izaugsmi. Gaidāmā Zviedrijas prezidentūra jo sevišķi koncentrēs pūliņus, lai veicinātu sieviešu uzņēmējdarbību, kas ir svarīga Eiropas nākotnes stratēģija.

  Pilar del Castillo Vera (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, šīs dienas debašu noslēgumā mums jāapzinās, ka šis nav tiesību akta standarts un tādējādi Kopienas tiesību akts, kas jāievieš dalībvalstīs, bet drīzāk standartu kopums, kas cenšas nodrošināt, lai turpmāk visas Eiropas Savienības dalībvalstis pieņemtu kopēju nostāju jautājumā par maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Šim tematam ir daudz aspektu, bet es minēšu trīs vissvarīgākos.

Pirmkārt, ir nepieciešams likvidēt, dažās valstīs ārkārtīgi lielā apjomā, daudzus juridiskos šķēršļus, daudzus kavēkļus un birokrātiskus traucēkļus mazo uzņēmumu dibināšanai un attīstībai, kad tie ir nodibināti. Ir nepieciešami finanšu un cilvēkresursus, lai ķertos pie šiem pārmērīgajiem noteikumiem, un tos nevar izmantot citiem nolūkiem.

Otrkārt, jautājumi par tehnoloģiskajiem jauninājumiem un lietišķajiem pētījumiem. Mums divkārt jāpalielina pūliņi, lai nodrošinātu, ka MVU piekļūst Kopienas programmām, kuras daudzos gadījumos ir pārāk birokrātiskas.

Visbeidzot es uzskatu, ka svarīga ir arī saikne starp MVU un apmācību un izglītības jomu: ja MVU, mazie uzņēmumi nekļūs par papildu prasmju apmācības arēnu dažādos apmācību līmeņos, tad mums jeb drīzāk MVU pietrūks zināmu ārkārtas resursu un ar to es domāju apmācītus cilvēkus.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šis tiesību akta priekšlikums lielā mērā atbilst Eiropas Parlamenta rezolūcijai un rekomendācijām Komisijai par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem, kas tika pieņemtas pirms diviem gadiem. Priekšlikuma mērķis ir radīt standartizētu uzņēmuma formu Kopienas tiesībās, kas būs pievilcīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršos nosacījumus un līdz minimumam samazinās birokrātisko slogu.

Komisijas ierosinātais minimālais pamatkapitāls 10 000 EUR var uzlabot uzņēmuma tēlu, nodrošinot zināmu uzticamības līmeni. No otras puses, šo apjomu dažās dalībvalstīs var būt grūtāk palielināt kā citās. Akciju kapitālam nevajadzētu būt nopietnam šķērslim uzņēmuma dibināšanai un tādēļ es atbalstu Juridisko lietu komitejas pieņemto kompromisa grozījumu, kas nosaka minimālo Eiropas privātā uzņēmuma pamatkapitālu 1 EUR, kuru papildina prasība, kas nosaka, ka uzņēmuma administrācijai jāparaksta paziņojums par maksātspēju.

Jautājumu par darbinieku līdzdalību uzņēmumā nosaka tās valsts tiesību akti, kurā atrodas uzņēmuma reģistrētā mītnesvieta. Tomēr šim noteikumam var būt izņēmums, ja noteikta skaita uzņēmuma darbinieku līdzdalības tiesības, kuras ir spēkā dalībvalstī, kurā tie patiesībā strādā, ierobežo tās dalībvalsts spēkā esošie tiesību akti, kurā Eiropas uzņēmums ir reģistrēts. Šādā gadījumā uzņēmuma vadības pienākums ir radīt vienotu līdzdalības sistēmu nolīgumā ar darbinieku pārstāvjiem.

Nobeigumā es vēlos piebilst, ka jaunā uzņēmuma forma neaizstāj citas uzņēmumu formas, kas jau pastāv dažādās valstīs, bet piedāvā tiem alternatīvu un tikai tad, kad tiek izpildīti konkrēti nosacījumi par šāda uzņēmuma izveidošanu.

  Giles Chichester (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, kā mazais uzņēmējs ar 25 gadu pieredzi „reālajā pasaulē” es atbalstu Mazā uzņēmuma akta vispārīgos plānus un manas komitejas pārstāves Herzog kundzes ziņojumu.

Es īpaši apsveicu priekšlikumu direktīvai par samazinātu PVN likmi darbietilpīgiem darbiem un vietēji sniegtiem pakalpojumiem, jo īpaši šobrīd.

Es apsveicu arī grozījumus, kuri aicina ieviest augsta līmeņa ekspertu grupas rezultātus administratīvā sloga mazināšanai. Ja reiz kas ir bijis vajadzīgs mazajiem uzņēmumiem, tad tā ir administratīvā sloga samazināšana.

Es apsveicu arī grozījumus, kuri aicina panākt ātru vienošanos par Kopienas patentu, kas pielāgots MVU vajadzībām. „Ātri” un „kopienas patents” nav vārdi un jēdzieni, kas ērti sadzīvo.

Es apsveicu arī aicinājumu uzlabot piekļuvi finanšu līdzekļiem, jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā tie ir svarīga izdzīvošanai, nemaz nerunājot par mazo uzņēmumu uzplaukumu.

Tomēr man ir divi iebildumi. Pirmais ir par priekšlikumu par kopēju konsolidētu nodokļu bāzi, jo es baidos, ka tā atņems elastīgumu gan MVU, gan dalībvalstīm. Otrkārt, man ir personiskas šaubas par ieguvumiem no izmaiņām Direktīvā par maksājumu kavējumiem. Es vienmēr esmu šaubījies par šī pasākuma nozīmi maziem uzņēmumiem, jo uzskatu, ka tie daudz labāk vada savus kredītus nekā tiesību akti.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, šajā ziņojumā mēs cenšamies uzsvērt MVU, ģimenes uzņēmumu un sociālajā ekonomikā iesaistīto nozīmi. Vēlos apsveikt kolēģi Herczog kundzi, jo viņas ziņojums šajā aspektā ir ļoti būtisks. Šajā jomā ir sagatavoti arī citi dokumenti un teksti, un ir svarīgi, ka tie pauž vienādas nostājas. Piemēram, Eiropas Eurostars programma un ziņojums par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

Priekšsēdētājas kundze, šis ziņojums uzsver arī daudzus veidus, kā mazināt birokrātiju, lai atvieglotu šāda veida uzņēmuma dibināšanu, lai izmantotu iniciatīvas spējas, veidojot jaunus uzņēmumus, ražojot jaunus produktus, sniedzot jaunus pakalpojumus, kas atbilst patērētāju un citu uzņēmumu vajadzībām, tādējādi veicinot Eiropas ekonomikas attīstību. Vēlos minēt vēl vienu manā skatījumā svarīgu lietu: tā ir Herzog kundzes ziņojuma 47. punktā. Šajā ziņā ir ieteicams uzlabot noteiktus dalībvalstu tiesiskās un fiskālās sistēmas aspektus, jo pašreizējais modelis vairumā dalībvalstu neveicina uzņēmumu, jo īpaši ģimenes uzņēmumu, pārcelšanu, tādējādi paaugstinot likvidācijas vai slēgšanas risku. Tādēļ dalībvalstīm rūpīgi jāpārskata tiesiskais un fiskālais pamats, lai uzlabotu apstākļus uzņēmumu pārcelšanai, popularizējot un izmantojot efektīvus modeļus to nodošanai darbiniekiem kā alternatīvu to slēgšanai. Šāda pieeja ļautu aizsargāt darbavietas un no jauna ieguldīt peļņu, lai labāk attīstītu šos uzņēmumus.

Nobeigumā norādīšu, ka atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu jauninājumu projektiem, vieglāka piekļuve Eiropas līdzekļiem un uzlabota kredītu saņemšana, jo īpaši, bet ne tikai pašreizējā situācijā, ir svarīgi faktori MVU atbalstīšanai.

  Dragoş Florin David (PPE-DE). – (RO) Vispirms atļaujiet man pateikties referentei un tiem, kas strādāja, iespējams, pie vissvarīgākā tiesību akta šajā parlamentārajā termiņā.

Jāuzsver, ka mēs piešķiram īpašu nozīmi MVU un sieviešu uzņēmējdarbībai, un tā kā mēs tikko 8. martā atzīmējām Starptautisko sieviešu dienu, vēlos izmantot šo iespēju, lai nodotu viņām vislabākos vēlējumus. Tomēr mums jāuzsver, ka šis ir ļoti sarežģīts tiesību akts, kurā esam iekļāvuši visu ko varējām par MVU: birokrātijas samazināšanu, sevišķas nozīmes piešķiršanu pētniecības un attīstības pasākumiem MVU un šo pasākumu finansējumu.

Uzskatu, ka šī tiesību akts ir labs apsolījums pašreizējā ekonomiskajā krīzē, jo Eiropas ekonomikai ir nepieciešama kohēzija un tās lielākais virzītājspēks – MVU. Šī iemesla dēļ uzskatu, ka mums jāsniedz Komisijai un Padomei vislielākais iespējamais atbalsts, jāpaātrina šī tiesību akta pieņemšana, jāspēj uzsvērt Eiropas ekonomikas stiprums un dinamiskā darbība šajā jomā, lai pieturētos šeit, Eiropā, pie visa, kas simbolizē Eiropas ekonomiku un produkciju.

Visbeidzot, mums jālūdz Komisijai rast iespējami daudz finansējuma avotu un nodrošināt MVU ar visiem iespējamajiem kredītu mehānismiem.

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). – (HU) Es vēlētos apsveikt Komisiju un referenti Herzog kundzi par izcilo darbu pie ziņojuma par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā izsaku nožēlu, ka šis ziņojums nav sagatavots atbilstīgi Reglamenta 39. pantam, prasot Komisijai iesniegt konkrētus tiesību aktu priekšlikumus.

Uzskatu, ka dalībvalstu labā ir svarīgi, ka mēs tām prasām ziņot par progresu Lisabonas gada pārskatos. Citādi lielākā daļa šeit izskanējušo labo rekomendāciju tā arī paliks uz papīra. Esmu vienisprātis ar Herzog kundzi, ka priekšrocības princips jaunajām dalībvalstīm un jo īpaši tām, kas atrodas ārpus eirozonas, ir šī pasākuma svarīgs politisks iznākums. Tās atrodas vēl grūtākā situācijā par nelabvēlīgo mazo un vidējo uzņēmumu statusu un tomēr tām var būt ļoti svarīga loma krīzes pārvarēšanā.

Minēšu tikai dažus iekšējā tirgus elementus: patiešām jādomā par to, ka tikai 8% MVU iesaistās pārrobežu pasākumos, šis procents jāpalielina. Mentoru programmas ir sevišķi svarīgas šādu pasākumu veicināšanā. To var paveikt, no vienas puses, samazinot administratīvos slogus un no otras puses, ar PVN saistītiem pasākumiem, piemēram, vienas pieturas sistēmu vai samazinot PVN likmes. Bez tam, mums jāveicina spēcīgāka MVU iesaistīšanās valsts pasūtījumos Kopienas līmenī, kā arī biežāk izvēloties MVU kā vadošos līgumslēdzējus vai izsludinot speciālas cenu aptaujas.

MVU grupa, kuras priekšsēdētājs es esmu, ar interesi vēlas redzēt rūpīgi pārdomātas garantiju un kredītu sistēmas izveidošanu ES. Es ceru, ka jaunā Eiropas Investīciju bankas (EIB) iespēja attaisnos uz to liktās cerības. Dalībvalstu līmenī ir jāveic koordinētas darbības, lai ātri ieviestu maksājumu direktīvu un atrisinātu parādu situāciju. Lai rastu jaunus tirgus un risinātu administratīvās problēmas, dalībvalstu rīcībai mentoringa sistēmas stiprināšanā un ES atbalstam šādiem pasākumiem jānāk ātri.

  Jacques Toubon (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vēlos apsveikt šo diskusiju un Eiropas privātā uzņēmuma statūtu pieņemšanu un īpaši uzslavēt mūsu referentu Lehne kungu. Uzskatu, ka teksts, kuru pieņems šis Parlaments, nesīs viņa vārdu un Eiropas privātie uzņēmumi nākamajām paaudzēm būs zināmi kā Klaus-Heiner Lehne uzņēmumi.

Es tikai vēlētos komentēt vienu punktu. Pievienojos Becsey kunga tikko paustajam viedoklim. Uzskatu, ka kompromisa noteikumi darbinieku līdzdalībai ir pretrunā saskaņotajam mērķim, citiem vārdiem sakot, pretrunā šo mazo un vidējo uzņēmumu statūtu vieglumam un efektivitātei.

Domāju, ka ir nepareizi ieviest darbinieku līdzdalību šādā līmenī, proti, tik mazos uzņēmumos. Es ļoti labi saprotu pieķeršanos sociālās un ekonomiskās vadīšanas sistēmai, kura ir pierādījusi savu vērtību. Domāju, ka šādā gadījumā mēs zaudējam piedāvāto statūtu efektivitāti un tos pieņems, uzspiežot darbinieku līdzdalības sistēmas maziem uzņēmumiem, kad tās, man šķiet, ir piemērotas tikai lieliem uzņēmumiem. Tomēr atmetot aizspriedumus, uzskatu, ka šis teksts ir izcils.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, otrdien, plkst. 12.00.

  Martí Grau i Segú, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos pateikties referentei Herczog kundzei par viņas ziņojumu un sadarbību ar citu komiteju atzinuma sagatavotājiem.

Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs, es vēlos īsumā vērst jūsu uzmanību uz trim elementiem, kurus mēs uzskatām par nozīmīgiem, kaut arī mums ir ļoti plaša vienošanās attiecībā uz pārējiem elementiem, un kurus mēs vēlējāmies izcelt, sagatavojot šo ziņojumu.

Pirmkārt, es vēlos norādīt uz nepieciešamību rīkoties, lai atrisinātu situāciju, kas bieži rodas tad, kad maza vai vidēja uzņēmuma īpašnieks aiziet pensijā. Vairumā gadījumu minētā aiziešana pensijā beidzas ar uzņēmuma darbības izbeigšanu, bet citos gadījumos šos uzņēmumus pārņem lielāki uzņēmumi, un tādēļ tie vairs nav ne mazie, ne vidējie.

Otrkārt, kā galveno elementu es vēlētos uzsvērt gan apmācību nozīmi uzņēmumu darbinieku kapacitātes palielināšanā, gan uzņēmumu sociālo vērtību plašākā - visas sabiedrības kontekstā.

Visbeidzot, es jo īpaši gribētu norādīt uz sievietēm, kuras turpina saskarties ar vislielākajām grūtībām, vadot mazos un vidējos uzņēmumus.

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos apstrīdēt Allister kunga iepriekš izteiktos absurdos komentārus par ES tiesību aktos minētajām šķietamajām uzņēmumu, jo īpaši Lielbritānijas uzņēmumu, izmaksām.

Šo izmaksu aprēķini ir veikti, pamatojoties uz tādiem pētījumiem, kas pēdējā laikā tiek atspoguļoti Lielbritānijas eiroskeptiķu preses izdevumos, kuros informācija apzināti tiek pasniegta pārspīlētā veidā.

Minētie pētījumi nav pareizi triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, tajos ir pārspīlēts ES līmenī pieņemto tiesību aktu skaits salīdzinājumā ar valsts līmenī pieņemtajiem, minot pat 50% un vairāk, kamēr vairums valsts līmenī veikto pētījumu liecina, ka tie varētu būt no 6 līdz 15%. Otrkārt, nav ņemts vērā fakts, ka ES tiesību aktos, ja mēs pareizi saprotam, ir paredzēts izmaksu un administratīvā sloga samazinājums uzņēmumiem, nosakot vienotus standartus, proti, vienādus noteikumus kopīgam tirgum, nevis 27 atšķirīgiem un atdalītiem. Treškārt, nav ņemts vērā fakts, ka tad, kad mēs nosakām maksājumus, tas notiek apzināti, ar mērķi ietaupīt naudu pakārtotajos tirgos. Ja mēs pieprasām, lai uz cigarešu paciņām būtu brīdinājums par ietekmi uz veselību, vai arī, ja mēs pieprasām, lai aizliegtu azbestu saturošu materiālu izmantošanu, tas ir tādēļ, lai samazinātu veselības aprūpes izmaksas un izglābtu cilvēku dzīvības.

Minēto pētījumu mērķis nav līdzsvarot kopainu un tas ir skandāls, ja kāds deputāts, kurš pretendē pārstāvēt visus savus balsotājus, raugās uz šo argumentu vienpusīgi.

  Ieke van den Burg (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, ļoti žēl, ka Toubon kungs atstāj šo telpu, jo es vēlējos atbildēt uz viņa apsūdzību par mūsu kompromisu, proti, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek uzlikts jauns slogs. Būtībā šajā kompromisā status quo ir orientēts uz uzņēmumu apvienošanu, sadalīšanu un juridiskās adreses pārcelšanu. Kas attiecas uz jaunajiem uzņēmumiem, kuri sāk no nekā, tas ir samērā augsts slieksnis tiem uzņēmumiem, kuros ir mazāk nekā 500 darbinieku. Uz uzņēmumiem ar 500 līdz 1 000 darbinieku attiecas visu pārējo direktīvu noteikumi. Nevarētu teikt, ka tas padara status quo smagāku, bet gluži pretēji, to atvieglo. Konsultācijās ar sociālajiem partneriem mēs vēlamies apspriest vienkāršojumus un labāku, visā ES saskaņotu sistēmu.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos visiem pateikties par ļoti interesantajām debatēm. Pirmkārt, es atvainojos sava kolēģa Charlie McCreevy vārdā, kuram rīt agri no rīta ir Ekonomikas un finanšu padomes sanāksme un, lai tai sagatavotos, viņš šodien nevarēja ierasties.

Es vēlos atbildēt uz dažiem šeit izskanējušajiem jautājumiem. Daļa atbildes meklējama vispārējā procesā, kuru mēs kopīgi virzām, piemēram , 2009. gadā sūtītos nozīmīgos politiskos signālus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas ir labs atbalsts, jo īpaši krīzes laikā, un mēs ceram, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir pietiekami liels potenciāls, lai tie būtu pelnījuši īpašu uzmanību, piemēram, saikni starp izglītību, apmācību un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Jūtos gandarīts, ka kopš 2007. gada mēs esam veikuši kopīgu darbu ar Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātu un komisāru Verheugen kungu uzņēmējdarbības izglītības jomā, kas Eiropai ir tik ļoti nepieciešams un atpaliek no daudzām citām jomām. Es varētu minēt daudzus labu instrumentu piemērus, piemēram, tādus, kā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, tomēr šobrīd nevēlos par tiem runāt. Tas ir process, kas skar daudzus jautājumus attiecībā uz piekļuvi finansējumam. Eiropas Investīciju banka (EIB) pašlaik atbrīvo līdzekļus aizdevumu piešķiršanai: mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - 30 miljardus eiro, vairāk kā gadu 1 miljardu eiro vidējiem uzņēmumiem un papildus 1 miljardu eiro starpniekkapitāla finansēšanai.

Nesen, kā jūs zināt, mēs nolēmām atvieglot noteikumus valsts atbalsta saņemšanai, pazeminot de minimis slieksni līdz 500 000 eiro, kas nozīmē labākus nosacījumus kopumā intensīvākai valsts atbalsta piešķiršanai. Tādējādi tiks veicināta arī subsīdiju piešķiršana videi draudzīgu produktu ražošanai.

Karas kungs runāja par “Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA)”. Dažas dalībvalstis jau pārrauga MUA noteikumu izpildi un ziņo par to. Tā tas bija 2008. gadā un, sākot no 2009. gada, dalībvalstis veiks ikgadējo novērtējumu saskaņā ar dalībvalstu reformu programmām. Tādējādi mēs uzzināsim vairāk, un tiks veicināta tās iekļaušana un atbalstīšana.

Attiecībā uz publisko iepirkumu un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Komisija ir izvērsusi plaša mēroga apspriešanos ar ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmējdarbības organizācijām. Lielas problēmas rada tas, kā valsts pircēji piemēro noteikumus. Mums nepieciešama lielāka konkurence, lielāka pārredzamība un diskriminācijas izskaušana, bet labās ziņas ir tādas, ka 42% no kopējā finansējuma virs noteiktā ES sliekšņa jau ir piešķirti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā, kas patiešām ir ievērojams atbalsts.

Wurtz kungs runāja par juridiskās adreses un galvenā biroja nodalīšanu, kā arī darbinieku līdzdalības iespējamu samazināšanos. Mazo un vidējo uzņēmumu juridisko adrešu un galveno biroju nodalīšana jau ir vispārpieņemta prakse pusē dalībvalstu, tostarp tajās, kurās ir ļoti augsti sociālo garantiju politikas standarti. Tas nodrošina uzņēmumiem nepieciešamo elastību, ja darbība tiek izvērsta vairāk nekā vienā valstī.

Kas attiecas uz Beaupuy kunga minēto prasību par 30 dienām, to vajadzēja ietvert jau sagatavotajā priekšlikumā par kavētajiem maksājumiem, kurš Komisijai būtu jāpieņem līdz mēneša beigām.

Ne tikai šodien, bet arī jau iepriekš ir daudz diskutēts par apspriešanu un darbinieku līdzdalību. Komisijas īstenoto sagatavošanās pasākumu ietvaros laika posmā no 2007. gada jūlija līdz oktobrim norisinājās sabiedriskā apspriešana saistībā ar potenciālajiem Eiropas privātajiem uzņēmumiem (SPE). Arodbiedrību, tostarp Eiropas valstu arodbiedrību pārstāvji, izklāstīja savu viedokli 2008. gadā rīkotajās konferencēs. Lielākā konference norisinājās 2008. gada martā un mēs ar Eiropas arodbiedrību ekspertiem apspriedām šos jautājumus vairākas reizes visa gada garumā. Es vēlos uzsvērt vēl vienu svarīgu aspektu, proti, juridisko pamatu. Uz to neattiecas 138. pants, jo šī nav sociālās politikas joma, bet gan 308. pants, jo tā ir cita, uz dalībvalstu vienprātīgu lēmumu balstīta iniciatīva. Nebija iemesla uzsākt atsevišķu apspriešanu saskaņā ar iepriekšējo pantu.

Es vēlētos jums atgādināt, ka, pieņemot priekšlikumu par Eiropas privāto uzņēmumu, mēs jau esam orientējušies uz lielajiem valsts uzņēmumiem, neskatoties uz to, ka tas sākotnēji bija vērsts uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesības tika noteiktas 2001. gadā pieņemtajā direktīvā, ar ko papildina Eiropas uzņēmuma statūtus darbinieku līdzdalības jomā.

Ar 2002. gadu ir izveidota vispārējā sistēma darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā. Nav iemesla neievērot šos noteikumus un nākt klajā ar citādu risinājumu pašreizējā priekšlikumā par SPE.

Ja darbinieku kolektīvās tiesības ir jāuzlabo, kas arī ir mūsu mērķis, to nevajadzētu darīt tikai viena veida uzņēmumu interesēs, bet ar vispārīgākām iniciatīvām, izvērtējot dažādu dalībvalstu tradīcijas.

Mēs jau esam guvuši būtiskus panākumus, novērtējot Eiropas privātā uzņēmuma statūtos ietvertās darbinieku tiesības. Kad 2010. gadā pilnībā būs pabeigts novērtējums, tiks izvērtēti pēckontroles pasākumi.

Šeit izskanēja daži jautājumi par to, kādēļ nav veikts lielāks ieguldījums nodokļu un grāmatvedības jomā. Es vēlos atgādināt, ka mums nav vispārējas likumdevējas varas attiecībā uz katru jautājumu. Likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz uzņēmējdarbības, maksātnespējas, kā arī grāmatvedības un nodokļu tiesību aktiem ir pievienotas pielikumā ļoti specifiskajam un bieži vien ierobežojošam mūsu līgumos ietvertajam juridiskajam pamatam, un esošais līgums diez vai var būt Eiropas komercsabiedrību likuma pamatā.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka es vēlējos jums pateikties par atklātajām un konstruktīvajām debatēm un arī par sadarbību jautājumos, kas skar mazo un vidējo uzņēmumu politiku. Es šeit redzu daudzus šādu uzņēmumu draugus. Pirmajā ziņojumā iekļautie ieteikumi tiks ņemti vērā, īstenojot rīcības plānu un, jo īpaši visos, ar mazajiem uzņēmumiem saistītajos jautājumos.

Kas attiecas uz Lehne kunga ziņojumu, joprojām darāmā ir daudz, jo mums ir jāpanāk vienošanās Padomē. Mums būs vajadzīgs zināms laiks, jo īpaši, lai panāktu vienprātību, bet jūsu ieguldījums palīdzēs radīt labvēlīgāku gaisotni, lai nodrošinātu saskaņu un apstiprinājumu. Mēs vēlamies veicināt šādus panākumus un pieņemt Eiropas privātajiem uzņēmumiem nozīmīgus statūtus.

Kas attiecas uz uzņēmumu juridiskās adreses pārcelšanu, Komisija piekrīt, ka uzņēmumi to var brīvi pārvietot no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu, ar noteikumu, ka tiek garantētas akcionāru, kreditoru un darbinieku tiesības. Tādēļ mums jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp brīvību veikt uzņēmējdarbību un trešo pušu interesēm.

Nobeigumā es vēlētos teikt, ka šis ir Eiropas Radošuma un inovācijas gads un, ka ir ļoti svarīgi rast tādu pieeju, lai attīstītu mūsu uzņēmumu radošo potenciālu. Cilvēka faktors ir ļoti svarīgs ne tikai tādēļ, ka ir krīze, bet arī tādēļ, ka nemēdz būt lielāks potenciāls, kā vien tas, kurš piemīt cilvēkam. Tādi jautājumi, kā intelektuālā īpašuma tiesības uz Kopienas patenta tuvākajā nākotnē var tikt risināti izmantojot tādu politisko pieeju, kura balstās uz progresīvu domāšanu un sirsnību. Eiropa, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus var būt daudz radošāka un novatoriskāka.

  Klaus-Heiner Lehne, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, es vēlētos izteikt četrus komentārus. Pirmkārt, kas attiecas uz direktīvu par uzņēmumu juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu, es uzskatu, ka Komisijai vajadzētu atteikties no sava argumenta, jo pastāv risks, ka ekspertiem tā varētu kļūt par izsmiekla objektu. Teorija par uzņēmumu juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu var veicināt to, ka, piemēram, uzņēmums, kurš sāk savu darbību kaimiņvalstī, un kāds pašu valsts uzņēmums vēlas ar to apvienoties atbilstoši Uzņēmumu apvienošanas direktīvai, tādējādi tiks radīts lielāks birokrātiskais slogs. Mēs šeit runājam par birokrātijas mazināšanu un cenšamies atvieglot procedūras mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šāds priekšlikums tikai pierādīs to, cik maz jēgas ir Komisijai turpināt atteikties iepazīstināt ar priekšlikumu attiecībā uz 14-to direktīvu. Šajā gadījumā ieguvēji būs vienīgi juristi.

Otrs komentārs attiecas uz darbinieku līdzdalību. Van den Burg kundzei ir taisnība: būtībā tas neskars mazos un vidējos uzņēmumus, ņemot vērā panākto kompromisu. Mūsu mērķis ir vienīgi novērst pārkāpumus un reģistrēt lielos uzņēmumus, kuri vairāk atbilst Eiropas uzņēmumam, nekā Eiropas privātajam uzņēmumam, ņemot vērā tajos strādājošo darbinieku skaitu. Praktiski reģistrēti tiks vienīgi pārkāpumu gadījumi.

Treškārt, es vēlētos runāt par reģistrācijas teoriju, kuru atbalsta tikai septiņas dalībvalstis – tikai septiņas! Pagājušajā gadā vislielākā dalībvalsts, proti, Vācija no šīs teorijas atteicās. Eiropas Kopienu Tiesa to neaizstāv, bet pieļauj to izņēmuma gadījumos, kā liecina nolēmums Cartesio lietā. Šis vilciens ir aizgājis un nav jēgas par to strīdēties.

Ceturtais, ko vēlētos uzsvērt, ir kreisā spārna deputāti, no kuriem agrāk neviens nepalika uz debatēm, izsakot savus argumentus par priekšlikums noraidīšanu, nav ņēmuši vērā ziņojuma saturu – Medina Ortega kungam šajā ziņā ir taisnība. Ziņojuma saturā parasti atspoguļojas izteiktā kritika. Tādēļ es ierosinu kreisā spārna deputātiem izvērtēt iespēju šo ziņojumu un tā pielikumus pārlasīt un tad tos atkārtoti apspriest savā grupā.

  Edit Herczog, referente. − Priekšsēdētājas kundze, ļoti žēl, ka visu manu vēlētāju nav šeit, jo bija brīnišķīgi noklausīties tik daudzu valstu dažādu partiju deputātu ziņojumus, kuros atzinīgi tika vērtēts mans ziņojums par “Mazās uzņēmējdarbības aktu”. Tomēr man jāsaka, ka mans ziņojums nebūtu iespējams bez Komisijas atbalsta, proti, bez Verheugen kunga un viņa mazo uzņēmumu komandas, Le Bail kundzes un vēl daudziem. Man tas nebūtu izdevies arī bez Mazās uzņēmējdarbības sadarbības grupas atbalsta.

Vairums manu kolēģu piekrīt manā ziņojumā minētajam, un to apliecina fakts, ka tajā izdarīto grozījumu nav pārāk daudz. Daži kolēģi jautāja, kādēļ tas nav juridiski saistošs. Tas nav juridiski saistošs vairāku iemeslu dēļ, tomēr rīt mēs pieprasīsim balsošanu pēc saraksta par vairākiem ziņojuma punktiem, lai apliecinātu Parlamenta kopīgo rīcību un Padomes vienoto prasību šo situāciju mainīt.

Nobeigumā es vēlētos uzsvērt, ka tieši pirms 200 gadiem C.Darwin publicēja savu grāmatu “Sugu izcelšanās”. Viņš rakstīja, ka izdzīvo nevis stiprākais, bet tas, kurš spēj vislabāk pielāgoties. Pēc manām domām, “Mazās uzņēmējdarbības aktam” ir jāveicina iespēja dalībvalstīm pielāgoties un manevrēt, lai mazie uzņēmumi ātrāk pielāgotos, izdzīvotu šajā krīzes situācijā un būtu gatavi turpmākiem izaicinājumiem. Liels paldies par jūsu atbalstu.

  Priekšsēdētāja. - Es esmu saņēmusi četrus rezolūcijas priekšlikumus(1) no četrām politiskajām grupām par darbinieku līdzdalību Eiropas privātajā uzņēmumā.

Balsojums notiks ceturtdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Gabriela Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Es vēlētos uzsvērt tikai divus būtiskākos aspektus.

Finansējuma, kā arī juridisko un administratīvo iespēju pieejamība un ir ļoti svarīga. Mazo un vidējo uzņēmumu īpašā atbalsta fonda izveidošana un mikrokredītu piešķiršana ir nosacījumi, bez kuriem šie uzņēmumi nespēs izdzīvot sarežģītajos tirgus apstākļos un to izveidošanas iespējas būs minimālas.

Otrs aspekts ir saistīts ar to sieviešu statusu, kuras attīsta mazo uzņēmējdarbību. Daudzējādā ziņā viņas īpaši neatšķiras no pašiem darbiniekiem. Iemesli tam varētu būt tādu pakalpojumu attīstības trūkums, kas veicina darba un privātās dzīves saskaņošanu, kā arī saspringtā konkurences vide, kurā liela nozīme ir informācijas tīkliem. Šie tīkli, kuri nodrošina informācijas plūsmu un nepieciešamības gadījumā var sniegt atbalstu, ir vīriešu izvērstās uzņēmējdarbības iezīme, jo sievietes šajā ziņā ir daudz mazāk aizsargātas. Tādēļ jāveicina informācijas tīklu attīstība starp vīriešiem un sievietēm piederošajiem uzņēmumiem.

Mēs arī aicinām visās dalībvalstīs atzīt to sieviešu tiesības uz kopīpašumu, kuras strādā nelielos ģimenes uzņēmumos. Vairumā gadījumu šādu uzņēmumu īpašnieki ir vīrieši, un bieži tiek uzskatīts, ka sievietei jābūt bez atlīdzības strādājošam ģimenes loceklim. Sievietēm pat nav sociālo garantiju, kādas ir citiem uzņēmuma darbiniekiem. Faktiski, kad viņas kļūst vecas un ja ir šķīrušās no saviem partneriem, neatgriezeniskās sekas ir acīm redzamas un katastrofālas…

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja bieži samazinās pārrobežu tirdzniecībai radīto barjeru rezultātā. Šādu barjeru likvidēšana nodrošinātu lielāku juridisko stabilitāti un ļautu efektīvāk prognozēt atbildības riskus, ar kuriem saskaras gan uzņēmumi, gan uzņēmēji. Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments apliecina, ka ir pilnībā sapratis mazo un vidējo uzņēmumu lielo nozīmi Eiropas ekonomikas konkurētspējā.

Labi pārdomāti Eiropas valsts uzņēmumu statūti, kuri papildina jau esošās juridiskās formas, daudzējādā ziņā veicinās Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, proti, stiprinās Eiropas iekšējo tirgu, vienkāršos tiesisko regulējumu uzņēmumiem, tādējādi samazinot konsultāciju izmaksas, atvieglos piekļuvi pārrobežu tirgiem, kā arī nodrošinās ekonomisko integrāciju un izaugsmi.

Šie statūti arī veicinās mazo un vidējo uzņēmumu elastību.

Mazo un vidējo uzņēmumu ieguldījums ES ekonomikā ir apmēram 90%, un tie nodrošina divas trešdaļas darbavietu. Tādēļ tiem jānodrošina vislabvēlīgākie nosacījumi, lai panāktu ekonomisko izaugsmi un integrētu iekšējo tirgu, kā arī nodrošinātu iespēju realizāciju, saskaroties ar globalizācijas problēmām.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Šā priekšlikuma mērķis, kā to nosaka Komisija, ir uzlabot kopējos nosacījumus uzņēmumu attīstībai ES iekšējā tirgū.

To var panākt, nodrošinot uzņēmumiem iespēju brīvi izvēlēties jebkuru ES dalībvalsti savas juridiskās adreses reģistrēšanai neatkarīgi no tā, kur faktiski tiek veikta šo uzņēmumu darbība, kā vienīgo obligāto nosacījumu izvirzot atbilstību tās valsts tiesību aktiem, kurā ir reģistrēta to juridiskā adrese.

Tādējādi radīsies iespēja neievērot un apiet ar lielām pūlēm panāktās strādājošo tiesības ES dalībvalstīs.

Ļaujiet man to izskaidrot.

Dānijas uzņēmums, kura reģistrētā adrese ir Kopenhāgenā un kurā ir 35 darbinieki, pakļaujas Dānijas likumiem, un tam ir jāpieņem darba ņēmēju ieceltie pārstāvji uzņēmuma vadībā. Tādējādi darba ņēmējiem tiek nodrošināta iespēja gūt priekšstatu par uzņēmuma izredzēm nākotnē.

Ja iesniegtais priekšlikums tiks pieņemts bez ierosinātajām izmaiņām, attiecīgais uzņēmums var reģistrēties kā Eiropas uzņēmums, kura mītnes vieta ir Somija, un rezultātā būs nepieciešams 150 strādājošo, lai tiktu nodrošināta darbinieku pārstāvniecība. Lielākajā daļā ES dalībvalstu situācija ir vēl sliktāka.

Iespējams, ka Komisijas priekšlikums tiks nedaudz uzlabots gaidāmo sarunu rezultātā. Iespējams arī, ka gala rezultātā pieņemtā dokumenta teksts nebūs peļams.

Jebkurā gadījumā mums vajadzētu sev uzdot jautājumu – kādēļ? Kādēļ Komisija nemitīgi iesniedz priekšlikumus, kuru vienīgais mērķis ir mazināt strādājošo tiesības? Vai iespējams, ka ES ir pieļāvusi būtisku kļūdu jau sākumā?