Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par:

Luis de Grandes Pascual Eiropas Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā vārdā sniegto ziņojumu (A6-0097/2009) par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāta redakcija) (PE-CONS 3719/2008 - C6-0042/2009 - 2005/0237A(COD)),

- Luis de Grandes Pascual Eiropas Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā vārdā sniegto ziņojumu (A6-0098/2009) par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus (pārstrādātā redakcija) (PE-CONS 3720/2008 - C6-0043/2009 - 2005/0237B(COD)),

- Dominique Vlasto Eiropas Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā vārdā sniegto ziņojumu (A6-0099/2009) par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostas valsts kontroli (pārstrādāta redakcija) (PE-CONS 3721/2008 - C6-0044/2009 - 2005/0238(COD)),

- Dirk Sterckx Eiropas Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā vārdā sniegto ziņojumu (A6-0100/2009) par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (PE-CONS 3722/2008 - C6-0045/2009 - 2005/0239(COD)),

Jaromír Kohlíček Eiropas Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā vārdā sniegto ziņojumu (A6-0101/2009) par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK (PE-CONS 3723/2008 - C6-0046/2009 - 2005/0240(COD)),

- Paolo Costa Eiropas Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā vārdā sniegto ziņojumu (A6-0102/2009) par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (PE-CONS 3724/2008 - C6-0047/2009 - 2005/0241(COD)),

- ieteikumu otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanu par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām (14287/2/2008 - C6-0483/2008 - 2005/0242(COD)) (referents Gilles Savary) (A6-0072/2009) un

- ieteikumu otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanu par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (14288/2/2008 - C6-0484/2008 - 2005/0236(COD)) (referents Emanuel Jardim Fernandes) (A6-0069/2009).

  Luis de Grandes Pascual, referents. - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Tajani kungs, dāmas un kungi, šodien, ratificējot tiesību aktu kopumu Erika III, mēs noslēdzam pasākumu, kas sākās vairāk nekā pirms trim gadiem. Es šajā mirklī, protams, izjūtu apmierinājumu, un es esmu pārliecināts, ka ikviens, kas ir veicis šo ceļu, jūt to pašu. Mēs tagad iesākam jaunu nodaļu Eiropas vēsturē, padarot to par lielākas drošības jomu mūsu jūrās.

Tiesību aktu kopuma Erika III nolūks ir aizsargāt mūsu jūras, un, kā jūs visi labi zināt, tā pirmsākumi ir briesmīgās naftas noplūdes no Erika un Prestige, kas radīja nopietnu kaitējumu Dienvideiropas piekrastei.

Mēs esam guvuši mācību pagātnē un saprotam, ka mums ir jārīkojas nekavējoties, lai novērstu šādu notikumu atkārtošanos. Eiropa nedrīkst novērtēt par zemu jūras transporta stratēģisko vērtību tās ekonomikai. 90 % no Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības, kā arī 40 % no Kopienas iekšējās tirdzniecības notiek pa jūru.

Tas izskaidro lielo darbu, kas ES bija jāiegulda jūras transporta tiesiskajā regulējumā daudzus gadu desmitus.

Kā es mēdzu teikt, šis ceļš nav bijis rozēm kaisīts: ne tuvu tam, jo, lai gan mūs vienoja kopējs mērķis, Padomes sākotnējā sīkstulīgā attieksme padarīja to par smagu ceļojumu. Vienlaikus taisnības labad es vēlos uzslavēt stingro politisko gribu, ko parādīja Francijas prezidentūra, lai novestu šo tik svarīgo tematu līdz noslēgumam.

Man droši vien nav nepieciešams uzsvērt priekšsēdētāja vietnieka A. Tajani izšķirošo nozīmi, dodot beidzamo grūdienu vienprātības panākšanai. Visbeidzot nav mazsvarīgi uzsvērt šī Parlamenta stingrību, aizstāvot Eiropas intereses un aizsargājot pilsoņus, ko mēs pārstāvam.

Tagad, pievēršoties pašam tematam, es vēlos izteikt vairākus komentārus par katru no priekšlikumiem, kas veido tiesību aktu kopumu. Es jau tagad varu jums teikt, ka lielākā daļa manu bažu ir kliedēta.

Dāmas un kungi, ir viens jautājums, kas bija liels cēlonis bažām visā sarunu laikā, jo tas skar tiesību aktu kopuma būtisku aspektu. Es runāju par amatpersonu un iestāžu, kuras radītas ar nolūku pieņemt pēc iespējas vislabākos lēmumus pēc iespējas visātrākajā laikā, neatkarīgo raksturu. Es īpaši runāju par neatkarīgo iestādi, kas ir jāizveido, lai pieņemtu to, kas vienmēr ir grūts lēmums: vai dot patvērumu briesmās nonākušam kuģim. Dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju galīgo lēmumu, kas ir pieņemts. Pašreiz situācija ir tāda, ka katra dalībvalsts izveidos neatkarīgu iestādi, kurai būs resursi un pilnvaras, kas nepieciešamas vislabāko lēmumu pieņemšanai visātrākajā laikā. Tikai tad, kad būs veikts visu risku sīki izstrādāts vērtējums, iestāde visbeidzot nolems, vai kuģi pieņemt vai sūtīt to prom.

Šajā sakarā ir atzinīgi jāatzīmē Sterckx kunga neatlaidība, veicot šo smago uzdevumu. Man ir arī prieks par progresu, kas sasniegts kuģu līdzsekošanas aprīkojumā, kas ir būtisks riska situāciju skaita samazināšanai. Attiecībā uz Vlasto kundzes ziņojumu, par ko es viņu apsveicu, es vēlos uzsvērt būtisko uzlabojumu, kas tiks panākts pašreizējā uzraudzības režīmā Kopienas ostās, kas kļūs efektīvākas, pateicoties riska profilam. Es gribu arī pateikties Kohliček kungam par viņa gatavību uzsākt dialogu un par labo darbu, ko viņš ir veicis.

Vēl viens aspekts, ko es vēlos izcelt, ir vērienīgais priekšlikums pasažieru tiesību jomā, kurā līdz šim nav bijis Kopienas tiesību aktu regulējuma. Šis panākums tika sasniegts, pateicoties Costa kunga pūlēm līdz pat pēdējai sekundei.

Attiecībā uz Savary un Fernandes ziņojumiem, man ir prieks, ka Padome beidzot ir nolēmusi atteikties no pretnostatījuma pozas, kas nedeva nekādu lietderīgu rezultātu. Šī pārmaiņa ļāva mums panākt risinājumu, lai gan tas ir minimāls. Katrā gadījumā man jāsaka, ka es esmu priecīgs, jo tiesību aktu kopums ir pabeigts.

Beidzot es pāriešu pie sava ziņojuma. Pēc tam, kad Padome bija to izpētījusi, tas tika sadalīts divos juridiskos instrumentos.

Mana ziņojuma galvenos punktus var kopumā raksturot šādi: ceturto reizi pārskatot Kopienas tiesības aktus, ar kuriem tiek regulētas uzraudzības iestāžu darbības, mēs esam panākuši uzraudzības mehānismu nostiprināšanu, izveidojot neatkarīgu novērtēšanas komiteju ar pastāvīgām pilnvarām un spēju rīkoties pēc savas iniciatīvas.

Mums ir arī izdevies izveidot taisnīgāku, elastīgāku sankciju sistēmu, kas ir arī efektīvāka nekā iepriekšējā, jo tā soda tos, kuri nerīkojas tā, kā jārīkojas, bet tas tiek darīts atbilstīgi nodarītā pārkāpuma smagumam un organizācijas finanšu līdzekļiem.

Visbeidzot mums ir izdevies panākt progresu ļoti sarežģītajā jautājumā par klasifikācijas sertifikātu atzīšanu, izvirzot nosacījumus, pie kādiem atzītām organizācijām būs vienai otra jāatzīst, neapdraudot jūras drošību un pieņemot visstingrākos noteikumus par pamatu, lai nosargātu izcilības standartus, kuri raksturīgi Eiropas kuģniecības nozarēm.

  Dominique Vlasto, referente. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisija publicēja savus priekšlikumus par tiesību aktu kopumu Erika III 2005. gada 23. novembrī, un es ceru, ka jūs atļausiet man izteikt atzinību komisāram, kas bija atbildīgs par transportu tajā laikā, Jacques Barrot, jo pie šī jaunā tiesību aktu kopuma viņš ir strādājis ļoti vērienīgi, lai uzlabotu kuģošanas drošību Eiropā.

Tiesību aktu kopums Erika III ir nobeiguma etaps visai likumdošanas iecerei, kas ir ilgusi 10 gadus kopš traģiskās kuģa Erika katastrofas pie Bretaņas krastiem. Tā ļāva Eiropas Savienībai pievērsties dažiem nopietniem trūkumiem, vēlāk kļūstot par starptautisku atsauces punktu, kad runa ir par jūrniecības drošību.

Pēc šādām kuģu katastrofām sadusmotajiem Eiropas pilsoņiem bija tiesības cerēt uz politiķu stingru un enerģisku reakciju, lai izbeigtu bezatbildīgu rīcību.

Mūsu iecere bija radīt atbildības jomu, kurā katrai jūras transportā iesaistītajai pusei ir jāuzņemas sava pienācīgā atbildības daļa par izvēlēm un rīcību un, ja nepieciešams, par pieļauto kļūdīšanos un izdarītajām kļūdām.

Tiesību aktu kopums Erika III tādējādi aptver vairākus posmus jūras transportā, kur dažādie priekšlikumi patiešām cits citu papildina — tāda ir vispārējā pieeja, kas lika mums skatīt katru mūsu ziņojumu kā sastāvdaļu vienā nedalāmā veselumā.

Šodien, kad šis Parlaments tiek lūgts izteikt savu viedokli par samierināšanas procedūras iznākumu, ar ko tiks noslēgts ilgais process — vairāk nekā trīs darba gadi — mēs kā referenti esam priecīgi par kopējo pieeju, kas ir ļāvusi mums sasniegt to, ko es uzskatu par ļoti apmierinošu rezultātu.

Es gribētu pateikties maniem kolēģiem referentiem, kas visi ir ņēmuši vērā šīs vispārējās intereses, pirms viņi pievērsās savām individuālajām interesēm, kas ir ļāvis mums kopā sasniegt labu rezultātu, ko neviens no mums nebūtu varējis sasniegt individuāli.

Attiecībā uz manu ziņojumu Parlaments ir saņēmis, ko tas gribēja gandrīz visos svarīgākajos punktos, pirmkārt, tāpēc, ka kuģi tiks pārbaudīti ostās, bet arī enkurošanās vietās, kā mēs to prasījām. Tas ir ļoti svarīgi, jo tas nozīmē, ka kuģi nevarēs ierasties vietās, kur viņi zina, ka viņi spēs izvairīties no apskates.

Bez tam mums izdevās izveidot ļoti stingru režīmu pārbaužu veikšanai. Dalībvalstis varēs sadarboties, plānojot nākamās piestāšanās ostas pārbaudi, netraucējot augsta riska kuģu pārbaudēm, un intervāls starp šo kuģu pārbaudēm nedrīkst būt lielāks par sešiem mēnešiem.

Vispatīkamākais aspekts mūsu sarunās ar Padomi ir tas, ka atkārtota slikta rīcība tiks sodīta. Pārbaudes mūsu ostās var radīt īslaicīgu atteikumu ienākt un aizliegumus darboties mūsu ūdeņos, un iespējams, ka pat pastāvīgu aizliegumu, citiem vārdiem sakot, galīgu aizliegumu ienākt Eiropas ostās un enkurošanās vietās. Šis pasākums ir vērsts pret graustiem.

Lai to panāktu, tiks noteikta iecietības robeža — nepieņemamības slieksnis, kas nav pārkāpjams, jo kuģi, kam izsniegts galīgs ienākšanas aizliegums mūsu ostās vai enkurošanās vietās, tiks apzīmēti kā grausti, kas iedarbosies iebiedējoši.

Samierināšanas gaitā mēs panācām vienošanos ar Padomi par šo punktu, tādēļ 8. decembra samierināšanas sanāksme bija ļoti pozitīva. Es pateicos Padomes Francijas prezidentūrai un Dominique Bussereau, jo es esmu pilnīgi pārliecināta, ka tieši personīgā apņēmība un viss, ko izdarīja prezidentūras komandas, ir ļāvis mums šodien iesniegt ļoti apmierinošu rezultātu, ko es aicinu Parlamentu apstiprināt bez šaubīšanās.

  Dirk Sterckx, referents. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mēs nobeidzam darbu, ko mēs iesākām pirms 10 gadiem; es vēl tagad skaidri atceros sašutumu, ko izraisīja negadījums ar Erika 1999. gada decembrī: ātrumu, ar kādu komisārs L. de Palacio iesniedza priekšlikumus tajā laikā, Padomes sadarbību, kura sabiedriskās domas spiediena rezultātā bija vismaz daļēji atbildīga par to, lai pirmie divi tiesību aktu kopumi būtu gatavas līdz 2002. gada jūnijam kopā arī ar manu ziņojumu par pārraudzību un Eiropas politiku attiecībā uz kuģu pārraudzīšanu un patvēruma ostām.

Es arī skaidri atceros mūsu sašutumu par Prestige katastrofu 2002. gada novembrī – starp citu, mums tajā laikā notika sesija šeit Strasbūrā. Toreiz mēs vaicājām, kāpēc mēs bijām pieņēmuši visus tos pasākumus, ja notikumi varēja risināties tik ārkārtīgi nepareizi piemērošanas stadijā. Parlaments tad vēlreiz rīkojās.

Es gribu atgādināt ziņojumu, ko Parlamentam sniedza Jūras drošības uzlabošanas pagaidu komiteja, kuras priekšsēdētājs bija Jarzembowski kungs; tajā mēs pierādījām, ka, lai gan tiesiskais regulējums bija gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī, tomēr mums bija jānodrošina, lai cilvēki uz kuģiem, ostās un citur šos noteikumus praktiski pielieto un kontrolē, lai nodrošinātu tik drošu kuģošanu, cik iespējams.

Tomēr uz vietas lietas ritēja slikti, runājot par šo noteikumu praktisko piemērošanu, un Komisija atbildēja uz jautājumiem, kas tajā laikā tika uzdoti Eiropas Parlamentā, ar komisāra J. Barrot septiņiem priekšlikumiem. Es domāju, ka tie veidoja veiksmīgu veselumu, un es arī vēlos pateikties komisāram A. Tajani par to turpināšanu. Manuprāt, tas viss veido veiksmīgu veselumu. Pašreizējie noteikumi ir uzlaboti un papildināti ar diviem ziņojumiem, viens no tiem ir Savary kunga un otrs — Fernandes kunga ziņojums. Tādējādi mēs esam sagatavojuši līdzsvarotu tiesību aktu kopumu.

Es gribētu pateikt dažas lietas par manu ziņojumu par kuģu satiksmes uzraudzību. Pašreizējais tīkls, ko sauc SafeSeaNet, piedāvā apmaiņas līdzekļus, ļaujot dalībvalstīm savstarpēji sarunāties un apmainīties ar informāciju. Visiem kuģiem ir jābūt aprīkotiem ar AIS, automātisku sistēmu, kas nodrošina informāciju uz kuģiem, kas ienāk Eiropas ūdeņos, ļaujot mums noteikt risku vietu un saturu. AIS nāk par labu arī zvejas kuģiem, palielinot drošību arī šiem kuģiem. Mēs atkārtoti pieprasām, un es domāju, ka tas ir svarīgi, lai izturēšanās pret kuģa komandu būtu laba, ja notiek nelaimes gadījums, un viņi netiktu nepamatoti uzskatīti par kriminālnoziedzniekiem.

Mēs esam padarījuši stingrāku kārtību, kā nelaimē nonākuši kuģi tiek izmitināti. Mēs jau zinājām, ka mums ir vajadzīgi plāni, bet tagad mums ir vajadzīga arī iestāde, kas ir ne tikai saistīta ar šo plānu izstrādi, bet arī rūpējas par to īstenošanu. Iestādei ir jābūt apveltītai ar ekspertīzi, kompetenci neatkarīgu lēmumu pieņemšanai, un tai ir jābūt pastāvīgai. Kad notiek nelaimes gadījums, tai ir jābūt jau pieejamai, nevis steigā vēl tikai veidojamai. Komisār, mēs vēl arvien gaidām atlīdzības shēmu patvēruma ostām par kaitējumu, bet es rēķinos ar to, ka jūs sniegsiet priekšlikumu par šo pienācīgā laikā.

Mēs esam pavadījuši 10 gadus, strādājot pie tā. Šoreiz mēs to darām bez katastrofas radīta spiediena. Es vēlos pateikties gan Slovēnijas, gan Francijas prezidentūrai, kā Vlasto kundze jau to ir izdarījusi. Es uzskatu, ka bez viņiem nebūtu bijis iespējams nekāds lēmums, bet es gribētu arī uzsvērt to, ka Parlaments ir bijis ļoti izturīgs un ir bijis vienots, aizstāvot savu nostāju daudzos jautājumos..

Par to es vēlos pateikties visiem maniem kolēģiem deputātiem, kuri piedalījās, ēnu referentiem, referentiem un visiem citiem. Mēs šodien atceramies kādu, kura vairs nav mūsu vidū, bet kam bija milzīga nozīme šī tiesību aktu kopuma tapšanā, un tas ir Piecyk kungs. Es vēlos izteikt nelaiķim sirsnīgu pateicību.

Dāmas un kungi, mēs nevaram izdot direktīvu, ar ko aizliedz nelaimes gadījumus vai nosaka, ka jūrā vairs nebūs vētru, bet es domāju, ka viss, ko politiķi var izdarīt, lai uzlabotu kuģošanas drošību, pašreiz tiek darīts.

  Jaromír Kohlíček, referents. - (CS) Dāmas un kungi, jūras katastrofas var būt vispostošākie notikumi transporta nozarē. Jūras transports kopš mitoloģiskiem laikiem ir bijis saistīts ar daudziem ticējumiem un tradīcijām. Līdz nesenam laikam to pārvaldīja saskaņā ar noteikumu standarta kopumiem. Pakāpeniski Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO) ir izveidojusi skaidrākus noteikumus, pamatojoties arī uz paražu tiesībām. Šo noteikumu izveidošana nekādā ziņā nebija pašmērķis. Tiem bija jārada drošība gan preču, gan pasažieru transportam, un tie nosaka konkrētas tehniskas prasības kuģiem un infrastruktūrai, un arī navigācijas noteikumus, inter alia. Citi noteikumi — Eiropas Parlamentā nesen apspriesto tematu vidū — nosaka vienotas obligātās prasības personāla apmācībai. Vēl citi mēģina izslēgt jūras katastrofu rašanās iespēju. Tomēr par spīti visiem tehniskajiem pasākumiem liela mēroga negadījumi var notikt. Līdz tankera Prestige katastrofai Eiropas Savienības valstis neapzinājās negadījumu tehniskās izmeklēšanas stingras unificēšanas nepieciešamību jūras transporta nozarē. Nespēja izmeklēt Prestige katastrofu vai noteikt skaidrus negadījuma cēloņus parādīja, ka ir nepieciešams unificēt izmeklēšanas metodes. Te ietilpst konkrētu izmeklēšanas sākšanas un beigšanas termiņu un galīgo ziņojumu struktūras noteikšana. Skaidrs, ka ir paredzēta objektīvu izmeklēšanas komisiju izveide. Bija jāsasaista atsevišķās direktīvas sadaļas ar SJO prasībām un citiem Trešā jūrniecības tiesību aktu kopuma dokumentiem, kā arī vienlaikus jāievēro citu saistošu dokumentu noteikumi, kas ir spēkā Eiropas Savienībā, piemēram, personas datu konfidencialitātes jomā.

Es domāju, ka samierināšanas procedūra spēs panākt visnotaļ veiksmīgu visu to jautājumu atrisinājumu, kuri ir palikuši atklāti, arī skaidru formulējumu attiecībā uz prasību par labu izturēšanos pret katastrofās iesaistīto kuģu komandām. Šeit lietotā formula saskan ar attiecīgajām daļām Sterckx direktīvā, t.i., ES informācijas un kontroles sistēma kuģošanai, kā mani kolēģi to jau ir īsi pieminējuši. Nobeigumā es vēlos izteikt pateicību par koleģiālo pieeju uzdevumam, ko ir izrādījuši grozījuma priekšlikuma autori, par ļoti labvēlīgo attieksmi, ko izrādīja Eiropas Komisijas personāls un atsevišķās prezidējošās valstis, t.i., Vācija, Slovēnija un Francija, kuras piedalījās darbā. Lielu ieguldījumu dokumenta kvalitātei deva arī speciālistu palīgi. Darba pirmajā stadijā es saņēmu atbalstu, piemēram, arī no Hannes Kugi un samierināšanas procedūrā no īpaši nenogurdināmās Katrin Huber. Pateicoties arī šiem cilvēkiem, direktīva ir praktisks un lietojams dokuments, ko var tikai ieteikt speciālistu uzmanībai.

  Paolo Costa, referents. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šovakar šajā sesijā mēs noslēdzam ilgstoši darītu darbu, un es domāju, ka mums ir jābūt apmierinātiem ar sasniegtajiem rezultātiem. Mums ir jābūt apmierinātiem dažādu iemeslu dēļ, kuri skar Savienību kopumā, jo ir skaidrs, ka, ļaujot Eiropas Savienībai radīt sev reģionālas regulējuma jomas, kurās jau pastāv starptautiski standarti, kas tos pārvalda, un nostāties starp dalībvalstīm un starptautiskām organizācijām, definējot noteikumus, ir kaut kas tāds, kas jādara tikai nepieciešamības gadījumā. Tomēr ir skaidrs, ka tas bija nepieciešams. Diemžēl to skaidri parādīja negadījumi, kuri lika procesam sākties.

Manuprāt, sasniegtais rezultāts nav tāds, kas var visus apmierināt, tādā nozīmē, ka tas ir ilgstošā darbā panākts cienīgs kompromiss, kurā dažādās iesaistītās iestādes — Komisija, Parlaments un Padome — veic savu uzdevumu, pārstāvot tās intereses, kuru pārstāvēšana, tā sakot, tām ir uzdota. Ar to ir panākts, ka šodien visa nozare un viss jūrniecības drošības pamatregulējums ir pavirzījies soli uz priekšu. Galu galā man un maniem kolēģiem ir bijis gods un izdevība nodarboties ar konkrētākām problēmām. Man bija gods un atbildība nodarboties ar pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras.

Man, protams, ir jāatzīst, ka, kā vienmēr, rezultāts nesasniedz pilnīgi visas mūsu ieceres, pat tās ieceres, kuras dažreiz likās , ka varētu tikt sasniegtas. Iecere bija nekavējoties sniegt patvērumu un aizsardzību ikvienam, kas nonāk uz kuģa klāja starptautiskos ūdeņos, valstu ūdeņos vai upēs. Tomēr reālā situācija, tā sakot, prasīja, lai šis tvērums tiktu daļēji sašaurināts. Es zinu, bet es nevaru nenorādīt uz to, ka kaut kas pietrūkst šajā noteikumu kopumā tā iemesla dēļ, ka daudzi kuģi, kas netraucēti kuģo starp upēm un jūru, šādā veidā nav ietverti, un, protams, tas ir jautājums, kas kaut kādā veidā būtu jāiekļauj. Es esmu pārliecināts, ka Komisija izstrādās noteikumus par šiem jautājumiem tik drīz, cik vien iespējams.

Mēs tomēr nosakām diezgan ilgu laiku tam, lai panāktu, ka kuģošana iekšējos ūdeņos arī tiek iekļauta. Problēma attiecībā uz laika ilgumu ir pārejas periodu problēma, un iespējams, ka tas ir jautājums, ko mēs neesam pietiekami novērtējuši. Es baidos, ka ir risks, ka laiks ir pārāk ilgs un ka tāpēc mums būs pārāk ilgi uz to jāgaida. Tomēr ir labāk, ja kaut kas ir mainīts, nekā, ja nekas nebūtu ticis mainīts.

Otrs galvenais diskusiju jautājums — un vēl joprojām punkts, pie kā esam nonākuši — ir tas, ka šī aizsardzība sākas noteiktā laikā. Protams, ka mēs tagad varam pateikt saviem līdzpilsoņiem, ka, tiklīdz viņi nonāk uz kuģa klāja, viņi ir aizsargāti pamatnozīmē, sākot ar 2012. gada beigām, neatkarīgi no tā, kā viņi kuģo. Tādējādi mēs esam ļāvuši pilsoņiem arī no šī viedokļa justies mazliet eiropeiskāk, jo tā pati aizsardzība tiks attiecināta uz jebkuru jūru, jebkuru vietu, uz jebkuru kuģi.

  Gilles Savary, referents. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mēs esam desmit gadus ilguša likumdošanas maratona nobeiguma stadijā, kuram, kā šorīt debatēs mums tika atgādināts, ir piešķirts nepiemērotais nosaukums „Erika III”.

Tas ir nepiemērots, jo pēc Erika bija Prestige; pēc Prestige, vēl bija Tricolor; un pēc Tricolor diemžēl ir bijis ļoti daudz citu jūras katastrofu gan Eiropas ūdeņos, gan aiz tiem.

Tomēr pāri visam tas ir nepiemērots, jo, kā norādīja Sterckx kungs, šie tiesību akti pirmoreiz ir objektīvi — citiem vārdiem sakot, tajos nav kaislību, pārmērību un polemikas, kas ņem pārsvaru pēc tādām katastrofām kā Erika un Prestige. Es domāju, ka par to lielā mērā ir jāpateicas Barrot kungam un Komisijai, kas to ierosināja, bet tā bija arī neticami grūta lieta.

Dalībvalstis nav īpaši noskaņotas nodarboties ar likumdošanu tādās jomās kā šī, ja nav nekas nopietns noticis; dažreiz, no otras puses, tās gatavas līst vai no ādas laukā attiecībā uz tiesību aktiem, ja ir noticis negadījums. Katrā gadījumā šis patiešām ir nozīmīgs tiesību akts, jo tajā ietilpst septiņi dokumenti.

Tā nolūks ir padarīt Eiropas — jeb, precīzāk, dalībvalstu — kuģošanas telpu par vienu no drošākajām telpām pasaulē. Tam ir pilnīgs pamats, ņemot vērā, ka tā ir arī viena no noslogotākajām un ģeogrāfiski viena no sarežģītākajām telpām pasaulē. Mums ir vairāki jūras šaurumi, tostarp Bosfors, Gibraltārs un Padekalē — caur kuriem katru dienu iziet 800 tirdzniecības kuģu — kas pieskaitāmi planētas lielākajām ostām.

Tāpēc mums ir bijis jāpaveic liels darbs, diemžēl nevis, lai panāktu, ka negadījumi vairs nenotiek, — dzīve vienmēr ir nejaušību pilna — bet, lai mēs varētu būt droši, ka esam izdarījuši visu, ko spējam, lai tos novērstu, un arī, lai sodītu ikviena šāda negadījuma izraisītājus.

Šā tiesību aktu kopuma struktūra ir vienkārša: Tas ir pozitīvas mijiedarbes cikls, kurā katrs transporta ķēdes posms — no ostas valsts līdz apdrošinātājam, ietverot fraktētāju, klasifikācijas sabiedrību un karoga valsti — atbild par savām veiktajām darbībām un noteiktā veidā izdara spiedienu, — mēs vismaz tieši to ceram — lai savestu kārtībā kuģošanas nosacījumus un nodrošinātu, ka tiek izmantoti atbildīgi pārvadātāji, kuri ievēro standartus.

Turklāt, par to domājot, varbūt mūsu modelim tā plašo principu un struktūras dēļ būtu bijis vērts izvēlēties to pašu pamatu, ko mēģinām izmantot finanšu jomā. Finanšu reitingu aģentūras ir bijušas tikpat neprecīzas, cik kuģniecības klasifikācijas sabiedrības.

Noteiktas dalībvalstis piešķir izdevīgus karogus jeb nodokļu ārzonas, kā tās pazīst finanšu jomā. Noteikti operatori ir nevēlami un tiek ierakstīti melnajos sarakstos jeb aizliegumos kuģniecības jomā. Tādēļ šis ir sava veida parauga tiesību akts, turklāt tāds, kas iederas SJO regulējumā starptautiskā līmenī.

Es teiktu, ka arī politiskā ziņā šis ir patiesi izcils Kopienas panākums, jo saikne starp Komisiju un Parlamentu ir devusi iespēju radīt ļoti sarežģītu dokumentu un tiesību aktu, par ko dalībvalstis bija ļoti atturīgas.

Es gribu pateikties Tajani kungam un Komisijai. Es vēlos arī pateikties Francijas prezidentūrai, jo domāju, ka Bussereau kungs saprata, ka tas varētu būt kaut kas ļoti nozīmīgs Francijas prezidentūras laikā, un es gribu pateikties visiem saviem kolēģiem deputātiem, jo visi zina, ka mēs izmantojām atrunas un burvju mākslinieku paņēmienus, lai nonāktu līdz šai vietai. Mums ir izdevies iekļaut šajā jūrniecības tiesību aktu kopumā tikai tik, cik mēs esam bijuši vienoti un izrādījuši solidaritāti tādā mērā, ka daži kolēģi deputāti ir, tā sakot, iedabūjuši iekšā dažus „zaķus”, piemēram, manu dokumentu un Fernades kunga dokumentu, kurus Padome nevēlējās.

Tieši tāpēc, dāmas un kungi, mums bija panākumi. Es būtu vēlējies sīkāk izklāstīt savu ziņojumu, bet es domāju, ka man būs dots laiks beigās, kad es to varēšu izdarīt.

(Aplausi)

  Emanuel Jardim Fernandes, referents. - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, diskusija par jūras drošības tiesību aktu kopumu Erika III tuvojas noslēgumam. Šis process ir vairāk nekā trīs gadus vecs, un šajā laikā mēs esam stingri prasījuši drošību pasažieriem, okeāniem, jūrām un jūras ceļiem. Uzskata, ka man kā portugālim un kā Madeiras iedzīvotājam biju īpašas saistības attiecībā uz šo projektu un tā galvenajiem mērķiem: panākt, lai dalībvalstis atbilstīgi savām saistībām kā Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) biedriem pieņem šīs organizācijas konvencijas un pilnībā piemēro to obligātos noteikumus. Sarunu process bija smags. Parlamentam tiesību aktu kopums Erika III vienmēr bija tiesību aktu kopums, kas nekad nav bijis sasteigtu pasākumu kopums.

Pirmajā lasījumā Parlaments pieņēma dažus grozījumus. Tie ietvēra karoga valsts pienākumu nodrošināt, lai inspektori un izmeklētāji būtu apguvuši pareizu apmācību un lai būtu radītas jaudas kuģu un iekārtu būves izvērtēšanai, apstiprināšanai un atļaujas izsniegšanai; dalībvalstu pienākumu iegūt dokumentālu apliecinājumu kuģa atbilstībai starptautiskajiem standartiem — ja kuģis nav jaunuzbūvēts, dalībvalsts pienākums ir saistīties ar iepriekšējo karoga valsti un lūgt nosūtīt nepieciešamos dokumentus un datus — un flotes datubāzes uzturēšana, kurā jāietver galvenā tehniskā informācija par katru kuģi, arī par SJO nosacījumu pārkāpumiem.

Tajā laikā mēs nonācām pie politiskas vienošanās par sešiem no astoņiem priekšlikumiem. Par manu priekšlikumu un Savary kunga priekšlikumu vēl bija jāvienojas. Mēs tagad esam panākuši vienošanos par to, ka arī šie divi priekšlikumi var tikt iekļauti tiesību aktu kopuma Erika III galīgajā redakcijā. Pateicoties Parlamentam un tā neatlaidībai, Slovēnijas un it īpaši Francijas prezidentūrai — kurām es pateicos — un, visbeidzot, mūsu visu kopējai gribai, mēs tagad varam noslēgt šo trešo jūras drošības dokumentu kopumu. Ir svarīgi izcelt starptautisko konvenciju ratifikāciju, izmantojot šajā procesā valstu metodi. Tieši šo nostāju es atbalstīju, izjūtot cieņu pret dažādajām ratifikācijas sistēmām, kas ir spēkā dažādās dalībvalstīs. Pirms kļūst obligāta SJO pārbaudes sistēma, dalībvalstīm ir jāveic pārbaudes savās kuģniecības iestādēs un jāpublisko rezultāti. Dalībvalstis izveidos kvalitātes pārvaldes sistēmu savām kuģniecības iestādēm, kura ir sertificēta saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Pirms kuģim dod atļauju uzvilkt attiecīgo karogu, dalībvalstīm ir jāpārbauda, vai tas atbilst starptautiskiem noteikumiem.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai kuģi, kuri brauc ar viņu karogu un ir tikuši aizturēti sakarā ar ostas valsts inspekciju, tiktu sakārtoti atbilstoši attiecīgajām SJO konvencijām. Ja dalībvalsts karogs parādās Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli melnajā sarakstā vai pelēkajā sarakstā divus gadus pēc kārtas, tai jāsniedz ziņojums Komisijai par slikto rādītāju iemesliem.

Līdzās kopējai nostājai dalībvalstis ar kopēju deklarāciju apstiprinās savu apņemšanos ratificēt galvenās starptautiskās konvencijas par jūras drošību pirms 2012. gada 1. janvāra, piemērot SJO Karoga valsts kodeksu un ar to saistīto pārbaužu sistēmu kuģniecības iestādēm un mudināt SJO padarīt šos divus instrumentus obligātus visā pasaulē.

Nobeidzot, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šī trešā jūras drošības tiesību aktu kopuma pieņemšana ir nozīmīga uzvara Eiropas tiesību normu procesā. Komisija, Padome un Eiropas Parlaments ir ierosinājuši, debatējuši, vienojušies un pieņēmuši dokumentu, kas uzlabo pilsoņu un uzņēmēju dzīvi, veicina lielāku drošību jūrās un okeānos un sagatavo mūsu nākotni. Man bija liels gods piedalīties šajā procesā. Kad mēs pēc neilga laika balsosim par šiem dokumentiem, mēs parādīsim godu visu bijušo vai neseno jūras traģēdiju upuriem: no Prestige līdz Erika, un no Bolama līdz Estonia. Mēs arī palīdzēsim novērst vai samazināt šādu notikumu sekas nākotnē.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs esam pabeiguši grūtu uzdevumu, smagu ceļu, ko Parlaments, Padome un Komisija ir gājuši kopā; tas ir bijis pārvaramu grūtību, tehnisku problēmu un dažu labu nebūt ne maznozīmīgu konfliktu pilns ceļš.

Tagad es vēlos uzrunāt ne tikai savus kolēģus deputātus šajā palātā, kas gatavojas uzlikt beidzamo zīmogu mūsu darbam, lai ieviestu jaunu jūrniecības tiesību aktu kopumu, bet arī visus Eiropas Savienības pilsoņus, ko jūs pārstāvat. Nobeidzot šo uzdevumu Eiropas vēlēšanu priekšvakarā, visiem Eiropas pilsoņiem tiek sūtīts spēcīgs iestāžu vēstījums. Eiropas iestāžu darbs ir izveidot noteikumus, atbildot uz sabiedrības uzdotajiem jautājumiem. Ja vajag, viņi var pārvarēt grūtības un panākt vienošanos to pusmiljarda eiropiešu labā, kuri te dzīvo. Viņi spēj raidīt vēsti, kas garantē drošību. Viņi spēj raidīt vēsti, kas aizsargā vidi. Viņi spēj raidīt vēsti, kas aizstāv pasažieru tiesības. Viņi spēj raidīt vēsti, kas aizsargā uzņēmumus un nodrošina noteikumu ievērošanu.

Tā kā Eiropā mēs tradicionāli balstām savu tiesību sistēmu uz tēraudcietām juridiskām noteiktībām, jaunu noteikumu ieviešana jūrniecības nozarē nozīmē dot Eiropas pilsoņiem atkal noteikumus, noteikumus, ko viņi var ievērot, noteikumus, kas var uzlabot nosacījumus transporta sistēmā, labākus nosacījumus šai svarīgajai nozarei, kas ietekmē mūsu jūras. Šī iemesla dēļ es gribēju uzsvērt jūsu balsojuma nozīmi par šo tiesību aktu kopumu, jo papildus tā patiesajam saturam, tas ir politisks vēstījums, kas nāk no Eiropas iestādēm.. Šī lēmuma apjoms sniedzas pāri mūsu tiešajām vajadzībām, tas sniedzas pāri tiem jautājumiem, ar kuriem mēs nodarbojamies, kurus jūs esat nolēmuši pārvērst noteikumos ar Komisijas un Padomes piekrišanu. Es vēlos atkārtot: šī ir politiska izvēle, vēsts, ko mēs sūtam Eiropas pilsoņiem, ticēt savām iestādēm, jo tās spēj risināt un atrisināt problēmas.

Tāpēc es noteikti gribu pateikties Komisijas darbiniekiem, kas deva iespēju vispirms Barrot kungam un pēc tam man strādāt tik efektīvi, cik vien iespējams. Es gribu pateikties Francijas prezidentūrai un Slovēnijas prezidentūrai. Es gribu pateikties Bussereau kundzei par darbu, ko viņa ieguldīja vissarežģītākajā sarunu posmā, un es arī gribu uzsvērt svarīgo darbu, ko ir veikuši visi referenti, Transporta un tūrisma komiteja un Parlaments kopumā. Es pateicos arī de Grandes Pascual kungam, Vlasto kundzei, Sterckx kungam, Kohliček kungam, priekšsēdētājam Costa kungam, Savary kungam — kuram es vēlreiz izsaku pateicību par viņa darbu, Fernandes kungam par viņa devumu un viņa spēju novest sarunu procesu līdz galam, pārvarot pat slēptu vai atklātu pretestību, centienos sniegt publikai konkrētas atbildes.

Mums bija uzdevums konsolidēt Eiropas tiesību instrumentus, lai cīnītos pret nelegālu kuģošanu un novērstu jūras negadījumus un jūru piesārņošanu. Mums tagad jāizmanto visi jūras transporta regulatīvie instrumenti, kas ir mūsu rīcībā, lai novērstu to nelaimes gadījumu atkārtošanos, kuri lika mums rīkoties. Šie instrumenti vispirms attiecas uz karoga valsti, kurai ir atbildība par jūras drošību. Visām Eiropas karoga valstīm bez izņēmuma ir jāatrodas baltajā sarakstā, un to rīcībā ir jābūt instrumentiem, kas ir veidoti šim nolūkam. Konsolidēta Eiropas klasifikācijas sabiedrību akreditācijas shēma arī dos mums efektīvāku kuģošanas kontroli.

Citi līdzekļi tiks piemēroti ostas valstij. Noteiktu kuģu un kuģniecību ienākšana mūsu ūdeņos vairs nedrīkst tikt pieļauta, jo tie nepilda obligātās drošības regulējuma normas. Uz piekrastes valstīm attiecas vēl cits pasākumu kopums: efektīva kuģu tuvas un tālas distances pārraudzība ir būtisks preventīvs rīks. Pastiprināti noteikumi par patvēruma sniegšanu briesmās nonākušiem kuģiem nodrošinās iespēju novērst kuģošanas negadījumu pārvēršanos par vides katastrofām. Mums ir jārīkojas, lai novērstu, vienlaikus uzņemoties atbildību par negadījumu sekām un gūstot mācību no tām. Kuģniecībām ir jāizvēlas piemērota trešā puse un pasažieru atbildības apdrošināšanas politika. Kopēja izmeklēšanas shēma arī nodrošinās mūs ar optimālu informāciju par nelaimes gadījumiem, lai mēs varētu no tiem mācīties. Nenoliedzami, risku nevar pilnīgi izsvītrot no jūras transporta, kā to var izdarīt citās nozarēs, bet likumdevēja pienākums, katra sabiedrības pārstāvja pienākums ir darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai ierobežotu šos riskus, cik vien iespējams.

Tādēļ es uzskatu, ka tas ir mūsu kopīgs mērķis. Es uzskatu, ka mūsu solis uz priekšu ir svarīgs pēc visiem standartiem. Tiesību aktu kopums, kuru jūs gatavojaties pieņemt, noteikti ir plats solis pareizajā virzienā un — es vēlreiz atkārtoju — svarīga politiska vēsts, svarīga zīme, kas apliecina Eiropas iestāžu gribu sniegt atbildes uz jautājumiem, ko uzdod 500 miljoni pilsoņu.

  Georg Jarzembowski, PPE-DE grupas vārdā. - (DE) Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs, liels paldies jums, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man vispirms pateikties visiem referentiem manas grupas vārdā ne tikai par pašu darbu, bet arī par to, ka mēs esam panākuši to, ko mēs plānojām izdarīt, proti, gatavot priekšlikumus kā tiesību aktu kopumu. Strādājot ar tiem kā ar kopumu, mēs piespiedām Padomi virzīties mums pretī, jo jūs zināt, ka Padome ļoti noteikti nevēlējās pieņemt divus priekšlikumus. Tikai turoties kopā, mums izdevās panākt, ka Padome pieņēma šīs divas lietas, un mums tas izdevās.

Es piekrītu priekšsēdētāja vietnieka uzskatam, ka šis tiesību aktu kopums ir liels panākums pilsoņiem. Tas ir kaut kas, par ko mums jārunā arī vēlēšanu kampaņā.

Paveroties apkārt, šeit nav tik daudz deputātu, lai debatētu šovakar, par spīti tam, ka šī tiesību aktu kopuma izveidošana bija viens no lielākajiem Transporta un tūrisma komitejas sasniegumiem.

Pilsoņi varbūt dažreiz nesaprot, kāpēc mēs te tik ilgi sēžam un kāpēc viss aizņem tik daudz laika. Tomēr šeit mēs varam redzēt, ka šajā tiesību aktu kopumā ir noteikumi par pārraudzību, noteikumi par klasifikācijas sabiedrībām, nelaimes gadījumu izmeklēšanu, apdrošināšanas pienākumiem, atbildības noteikumiem, par ostas valsts kontroli un karoga valsts kontroli. Mums ir jāieved stingrākas prasības visos šajos atšķirīgajos aspektos, lai novērstu nelaimes gadījumus, kad vien iespējams, un lai varētu ātri reaģēt, ja nelaimes gadījumi tomēr notiek.

Sterckx kungs, es vēlētos vēlreiz izteikt jums īpašu pateicību , jo jūs bijāt referents īpašajā komitejā, kur man bija gods būt par priekšsēdētāju, un mēs tikāmies vēlreiz pēc Prestige nogrimšanas, lai izskatītu, kas vēl mums ir jāuzlabo. Ar Barrot kunga starpniecību Komisija būtībā pieņēma mūsu priekšlikumus, un mēs tos pilnībā pabeidzām likumdošanas procesā.

Tādējādi mēs varam patiešām būt gandarīti, ka spējam vienoties par Trešo jūrniecības tiesību aktu kopumu pēc visiem šiem gadiem. Tomēr ļaujiet pateikt vēl divas lietas. Pirmā ir tā, ka mums jāpateicas Dominique Bussereau, kas, būdams Francijas ministrs, beidzamajā posmā palīdzēja tiesību aktu kopumam veiksmīgi pārvarēt pēdējos šķēršļus un gūt panākumus. Par to viņam pienākas mūsu īpaša atzinība.

Priekšsēdētāja vietnieka kungs, visi skati tagad pievērsti jums! Jums, Komisijai, kopā ar jūsu jauko Eiropas Jūras drošības aģentūru tagad ir jānodrošina, lai dalībvalstis to arī īsteno un piemēro. Tikai tad, ja tas, ko esam nolēmuši, tiek reāli piemērots, mēs spēsim gūt panākumus, lai novērstu tādu nelaimes gadījumu kā Erika un Prestige atkārtošanos. Mums ir jācīnās kopā, lai to panāktu. Liels paldies!

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. - (ES) Priekšsēdētāja kungs, man bija jāskrien kā sacīkstēs, lai nokļūtu šeit Parlamentā. Es klausījos priekšsēdētāja vietnieka A. Tajani un citu runātāju uzstāšanos savā birojā, un man liekas, ka man ir jāapsveic visi referenti un Komisija. Es arī vēlos tāpat kā Tajani kungs paust sirsnīgu un pateicības pilnu atzinību darbam, ko veica komisārs J. Barrot un kas bija ļoti svarīgs, un arī labajai gribai, ko parādīja Francijas prezidentūra.

Es gribu teikt, ka šis jūrniecības tiesību aktu kopums ievadīs būtiskas pārmaiņas Eiropā, kas veicinās kvalitāti un pārredzamību jūrniecības nozarē. Es uzskatu, ka līdz ar to mums nekad vairs nebūs jāredz pārredzamības trūkums, ko mums ir nācies redzēt pagātnē pēc diviem briesmīgajiem Erika un Prestige nelaimes gadījumiem, īpaši pārredzamības trūkumu, kas saistījās ar Prestīge negadījumu. Šajā sakarā Kohliček kunga ziņojums, kuram es esmu ēnu referente, ir garantija — patiesībā īstā garantija — ka izmeklēšanu jūrniecības nozarē turpmāk varēs veikt pilnīgi pārredzami. Tas nodrošinās, ka mēs visi — plašā sabiedrība un iestādes — zināsim, kas slēpjas aiz un kas notika pēc negadījuma, lai tādējādi nekad netiktu vēlreiz pieļautas tās pašas kļūdas un lai viss slikti izdarītais tiktu izlabots.

Eiropai ir jāiet tālāk šajā jomā, un es esmu pārliecināta, ka mūsu darbs nebeigsies ar šo, jo mēs vienmēr esam bijuši vadībā un arī tāpēc, ka jūras satiksme nepārstās augt.

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. - (DA) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos apsveikt referentu par sasniegto un pateikties Francijas prezidentūrai par tās pūlēm. Sasniegtais rezultāts ir liels panākums videi un Eiropas kuģniecībai. Pēdējos gados tieši ES galvenokārt ir noteikusi standartu kuģošanas ietekmei uz vidi ar tiesību aktiem un Starptautiskās jūrniecības organizācijas darbu. Kuģošana ir globāla nodarbošanās, un godīgas konkurences nolūkos un vides labā ir svarīgi, lai būtu kopīgi noteikumi globālā līmenī. Tomēr ES varētu uzņemties vadību un noteikt standartu, pieprasot stingrākus noteikumus. Mums ir jānodrošina, lai ES dalībvalstis patiešām ievēro SJO nolīgumus, un tieši to mēs darām, nobeidzot darbu pie tiesību aktu kopuma. Septiņas direktīvas Trešajā jūrniecības tiesību aktu kopumā novērsīs piesārņojumu, nodrošinās labāk koordinētu reakciju uz negadījumiem un neļaus sliktiem kuģiem ienākt ES ūdeņos. Es kā savas grupas ēnu referente esmu pievērsusi īpaši ciešu uzmanību direktīvai par ostas valsts kontroli un direktīvai par negadījumu izmeklēšanu, un es vēlos pateikties abiem referentiem — Vlasto kundzei un Kohliček kungam — par viņu prasmīgo un veiksmīgo darbu. Mēs esam sasnieguši labāku kuģu pārbaudes metodi, lai visbiežāk tiktu pārbaudīti tieši vissliktākie kuģi, un mums ir izstrādāta negadījumu izmeklēšanas metode, kas sniegs tiesisku aizsardzību nopratināmajiem, lieciniekiem, un tas nozīmē, ka to, ko mēs uzzināsim no negadījuma ziņojumiem, varēs turpmāk izmantot un ka varēs apmainīties ar informāciju dalībvalstu starpā.

  Mogens Camre, UEN grupas vārdā. - (DA) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Mums ir pamats paust visdziļāko apmierinātību ar jūrniecības tiesību aktu kopumu, un es gribu pateikties mūsu grupas vārdā par nevainojamo darbu, ko veikuši referenti, Komisija un Padome šajā jomā. Kuģu apsekojumi it sevišķi ietekmē lielus kuģus, un es vēlos izcelt problēmu saistībā ar maziem kuģiem. Mums ir īpašas kompetentas iestādes pārbaužu veikšanai, bet mums nav pietiekami skaidru noteikumu par šo kuģu derīgumu kuģošanai vai par to, kad šīs pārbaudes ir jāveic. Tas īpaši attiecas uz zvejas kuģiem, maziem zvejas kuģiem, kas ir pārbūvēti vai nu, lai turpinātu zvejot, vai lai tiktu izmantoti ar tūrismu saistītos nolūkos. Tas bieži ir saistīts ar svara palielinājumu un lielāku dzinēju, kas izmaina smaguma centru un samazina kuģa derīgumu kuģošanai, un mēs Dānijā esam piedzīvojuši daudzus traģiskus negadījumus tā rezultātā. Mums ir jāieved vienota prasība katram kuģim, jaunam vai pārbūvētam, veikt kuģa kuģošanas derīguma pārbaudi. Tāpēc es tāpat kā Costa kungs vēlos lūgt Komisiju paplašināt noteikumus par apsekošanu un piekrist šāda tipa kuģu iekļaušanai tik drīz, cik vien ir iespējams.

  Michael Cramer, Verts/ALE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi, mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, atbalstām šo kompromisa galīgo redakciju. Mēs esam priecīgi, ka Parlaments ir guvis virsroku, kā rezultātā visi astoņi tiesību aktu priekšlikumi veido vienotu kopumu, par kuru jābalso kopā. Es vēlos no visas sirds pateikties visiem referentiem par viņu sadarbību.

Jūras drošībai ir steidzami vajadzīgi stingrāki tiesību akti, lai glābtu dzīvības un novērstu vides katastrofas, novēršot negadījumus. Tādi negadījumi, kā notika ar Erika un Prestige, nedrīkst atkārtoties.

Ostas valsts kontrole nozīmē, ka kuģi, kas ierodas ES ostās, var tikt labāk pārraudzīti, un, mūsuprāt, ir svarīgi, ka šiem kuģiem var noteikt sankcijas, ja tie neatbilst drošības noteikumiem. Kuģu pārraudzība teritoriālajos ūdeņos ir ārkārtīgi svarīga, sevišķi vides ziņā jutīgās teritorijās, jo jūru un okeānu piesārņošanai nav robežu. Tāpēc ir steidzami vajadzīga pārrobežu rīcība. Atbildības regulējums par labu pasažieriem uz pasažieru kuģiem par nožēlu attiecas tikai uz jūras kuģošanas jomu. Mums, zaļajiem, būtu paticis, ja tas attiektos arī uz iekšzemes ūdeņiem.

Visbeidzot, mēs priecājamies, ka pēc ilgas kavēšanās Padome arī ir pieņēmusi lēmumu par ostas valstīm un apdrošināšanu un kuģu īpašnieku atbildību. Ar šo ostas tiesību aktu kopumu mēs esam ievērojami pavirzījušies uz priekšu, zinot, ka šos noteikumus var un vajag uzlabot vēl turpmāk nākotnē.

  Jacky Hénin, GUE/NGL grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, negadījumu atkārtošanās un arvien lielāki bīstamu preču pārvadājumi pa jūru pastāvīgi uzdod asus jautājumus par vēl stingrākiem drošības noteikumiem, kas pārvalda visus jūras šaurumus Eiropas Savienībā un resursus, kas nepieciešami, lai šos noteikumus pildītu.

Īpaši noderīgi ir klasificēt šos šaurumus un to pieejas maršrutus saskaņā ar procedūru, kas saistīta ar „Seveso joslām”, jo transportam jāsamazina dzinēja darbība, lai samazinātu izmaksas, neskatoties uz sekām.

Komisija un Padome, izjūtot ekonomisko katastrofu spiedienu, ko radījusi finanšu krīze, beidzot domā par pievēršanos finanšu ārzonām. Ja tas patiešām notiktu, tas būtu īsts solis uz priekšu.

Tā turpinot, cik jūras un vides katastrofu vēl mums vajag, lai Komisija, Padome un Parlaments beidzot pievērstu uzmanību senajam skandālam par izdevīgajiem karogiem? Varbūt tomēr būtu prātīgāk Eiropas vēlētājiem piepildīt Eiropas Parlamentu vairāk ar tādiem deputātiem, kuriem darbs viņu līdzpilsoņu drošības labā rūp vairāk, nekā iestāšanās par brīvu tirdzniecību, kas grauj cilvēkus un vidi.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā septembrī es vērsu uzmanību uz to, ka šajos ziņojumos pieprasītie elektroniskie dati par kuģiem viegli varētu atrast ceļu pie pirātiem, kas darbojas pie Somālijas. Tas netika ņemts vērā. Šie ziņojumi ir grozīti, bet ne uz labo pusi. Patiesībā tagad starp tiem ir pretruna. Es mēģināšu vēlreiz.

Ja Sterckx kungs ostām liek neatraidīt kuģus, Savary kungs saka, ka tās var liegt iebraukšanu, ja netiek iesniegti apdrošināšanas sertifikāti. Tālāk klāt nāk Vlasto kundzes pretruna, kas ostas kontroli attiecina pat uz kuģiem, kas noenkurojušies atklātā jūrā. Tādējādi, ja kuģis bez dokumentiem atrodas atklātā jūrā un tad ārkārtēju laika apstākļu dēļ tam rodas risks, tam ir jāatļauj iebraukt, jo Sterckx kungs ir noteicis tiesības kuģiem, kas nonākuši nelaimē, saņemt patvēruma vietu. Tā mēs nonākam pie situācijas, kad kuģis ar bīstamu kravu atrod ceļu ostā, izmantojot šīs pretrunas. Kas notiek, ja rezultātā rodas nopietns incidents, kura dēļ tiek slēgta nozīmīga osta? Vai Sterckx kunga minētā kompensācija attiecas uz to visu, un kurš tādā gadījumā maksā? Šie ziņojumi ir pamatīgi jāpārstrādā.

Visbeidzot E.J. Fernandes ziņojums atbalsta dažādus SJO ieteikumus. Jauki — AK tos jau ir parakstījusi — bet ES grib pievienot savu flotes datubāzi, pret ko es un citi gribētu iebilst. Es saku „gribētu”, jo E.J. Fernandes ziņojums ir jāpieņem bez balsojuma. Cik tas ir demokrātiski? Kas notika ar komentāriem, kuri tika izteikti šorīt, ka šis esot grozījumu Parlaments?

  Fernand Le Rachinel (NI). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos apsveikt visus referentus, kas ir devuši atbildi uz lielajiem jautājumiem, kurus izraisīja jūras drošības problēmas, un ir bijuši mūsu atbildības augstumos.

Mēs visi atceramies katastrofas, ko izraisīja naftas tankkuģis Erika 1999. gadā un Prestige 2002. gadā, un to traģiskās ekoloģiskās, humānās un ekonomiskās sekas.

Jauns tiesību normu arsenāls Eiropas aizsargāšanai pret jūras katastrofām tagad beidzot ieraudzīs dienasgaismu, īpaši nodrošinot visvecāko kuģu sistemātiskas pārbaudes, obligātu apdrošināšanu ekoloģisko katastrofu upuru kompensācijai, kā arī revīzijas Eiropas karogu valstīs, kas, kā mēs zinām, pārāk bieži ir izdevīgu karogu valstis.

Sen bija laiks veikt šos pasākumus, kas patiešām ierobežo plašās manevrēšanas iespējas, kas kuģu īpašniekiem ir tikušas dotas gadsimtiem ilgi. Tie izbeidz graustu īpašnieku nesodāmību, un pārbaudes kļūs vēl efektīvākas, vēršoties pret šādiem kuģiem.

Jūru un okeānu drošība nav diskutējama: tieši tai un nevis naudai, peļņai un neierobežotai tirdzniecībai ir jābūt primārajai vērā ņemamajai vērtībai.

Ir kaut kas, ko es tiešām nožēloju. Būs vajadzīgs ilgs laiks, lai īstenotu visas šīs represīvās un preventīvās tiesību normas. Kā EP deputāts no ziemeļrietumu reģiona ar tā daudzajām piekrastes līnijām es jūtos atvieglots un lepns, ka balsoju par trešo jūrniecības tiesību aktu kopumu.

  Ioannis Kasoulides (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, septiņu priekšlikumu kopums par kuģošanu ir svarīga attīstība negadījumu novēršanā un efektīvas reakcijas nodrošināšanā nelaimes gadījumā. Attiecībā uz iepriekš minēto, es kā ēnu referents vēlos sevišķi atsaukties uz vienošanos par patvērumu nelaimē nonākušiem kuģiem. Es vēlos apsveikt referentu Sterckx kungu un visu sarunu komandu par vērtīga kompromisa panākšanu šajā svarīgajā jautājumā.

Ja kāds niecīgs negadījums, piemēram, kāds niecīgs plīsums tankkuģa tvertnē netiek apturēts un novērsts, tas vētrainas jūras radīto vibrāciju dēļ vai grūtību dēļ kravas pārsūknēšanas laikā uz citu kuģi var beigties ar milzīgu ekoloģisku katastrofu, ja nav patvēruma, kur var veikt nepieciešamos pasākumus. Vienlaikus komandas bailes, ka viņiem rezultātā draud krimināla vai civiltiesiska atbildība, vai tas, ka kuģis nav atbilstoši apdrošināts, var liegt meklēt patvērumu ar bēdīgām sekām.

Pašreizējais kompromiss nodrošina neatkarību ekspertiem, kas lemj, vai nelaimē nonākušajam kuģim ir jādod patvērums, laba attieksme pret jūrniekiem nelaimes gadījumā atbilstoši SJO, nosaka neapdrošināto kuģu saistības patvēruma vietās, kompensāciju ostām un patvērumam par kaitējumu, par ko Komisija dos dažādus politikas izvēles variantus, un naftas tankkuģu īpašnieku pienākumu informēt par kravu, ja tā pārsniedz 1 000 tonnu. Vienlaikus visiem kuģiem, arī zvejas kuģiem, būs jāierīko automātiska pazīšanas sistēma.

Nobeigumā es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta rīcība ir likusi Padomei pieņemt galīgo kopējo nostāju par visiem septiņiem tiesību normu priekšlikumiem, kas ietverti tiesību aktu kopumā.

  Michel Teychenné (PSE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tiesību aktu kopums, par ko mēs rītdien balsosim, būtu beidzies ne ar ko, ja nebūtu bijusi Eiropas Parlamenta griba, un es vēlos izmantot šo izdevību, lai izteiktu atzinību par veikto darbu.

Ja Eiropas Savienība radīs tiesisku instrumentu, kas, es ceru, ļaus novērst tādas katastrofas kā Erika vai Prestīge bojāeja un beidzot likt piesārņotājiem uzņemties atbildību, tas notiks, pateicoties Eiropas Parlamenta neatlaidībai, saskaroties ar Padomes kautrību. Nav vajadzības atgādināt, ka bija nepieciešama izlēmība, lai noliktu Savary kunga un Fernandes kunga ziņojumus uz galda. Eiropas Parlamentam tā ir politiska uzvara, un tā ir arī uzvara stingrībai un kopīgam darbam.

Pateicoties šim „jūras drošības” tiesību aktu kopumam, dalībvalstīm beidzot būs jāpilda savi pienākumi Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā un, jo sevišķi, jāveic tehniskas pārbaudes pirms karoga piešķiršanas kuģim. Vēl viens konsekvents solis uz priekšu ir prasība kuģiem apdrošināties ar finanšu garantiju sertifikātiem, kas noteiks reālu atbildību to fraktētājiem.

Ja Parlaments rītdien pieņems šos dokumentus, Eiropas Savienība rādīs, ka tā ir ieguvusi sev efektīvu rīku cīņai pret atkritumu kuģiem un pret noziedzīgiem fraktētājiem un kuģu īpašniekiem, un ir jātic, ka tas dos labumu videi un mūsu pilsoņu veselībai.

Visbeidzot, es vēlos izteikt pateicību par šeit klātesošā Tajani kunga padarīto darbu šajā jomā un referentiem par transporta tiesību normām, jo mēs tagad esam iegājuši jūrniecības tiesību normu izveides procesa nobeiguma stadijās ar nolūku aptvert visu transportu Eiropā. Tāpēc saistībā ar šo darbu, kas ir patiešām ticis gaidīts jūras transportā, es ceru, ka Parlaments spēs nobeigt svarīgu virzienu attiecībā uz jūras transportu šajā sesijā vai katrā gadījumā tik ātri, cik vien iespējams.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

  Josu Ortuondo Larrea (ALDE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es priecājos, ka mēs varam nobeigt šo Parlamenta sasaukumu ar beidzamā jūrniecības tiesību aktu kopuma galīgo pieņemšanu. Tomēr es atceros, ka, man pirmoreiz ierodoties Eiropas Parlamentā 1999. gadā, notika nopietns negadījums netālu no Francijas krastiem ar Erika, kas deva nosaukumu pirmajam tiesību aktu priekšlikumu kopumam, lai novērstu negadījumus un izvairītos no tiem.

Mēs domājām, ka mēs bijām novērsuši briesmas, bet drīz pēc tam Galīcijas piekrasti izpostīja darva pat vēl sliktāka negadījuma rezultātā nekā iepriekšējais: Prestige. Kopš tā laika mēs Transporta un tūrisma komitejā esam strādājuši pie vairākiem tiesību aktu kopumiem, mēģinot pārvarēt pārmērīgi lielo pretestību no kuģu īpašnieku, naftas uzņēmumu, klasifikācijas sabiedrību un arī dažu dalībvalstu puses, kas noraidīja trīs priekšlikumus kā pārāk stingrus.

Pēdējos 10 gadus mēs esam pieņēmuši vairākas direktīvas un regulas, no kurām dažas mums ir bijis jāpārskata, jo tās izrādījās neefektīvas savā sākotnējā versijā Padomes veikto īsinājumu rezultātā.

Mēs pieņēmām tiesību aktu, lai ieviestu dubultkorpusu kuģus, Eiropas fondu lielām naftas pārvadātāju katastrofām un patvēruma ostas, un tagad mēs pārskatām un pieņemam tiesību aktus par pasažieru jūras pārvadātāju atbildību, jūras negadījumu izmeklēšanu, Kopienas kuģu satiksmes pārraudzības un informācijas sistēmu, ostas valsts kontroli un, visbeidzot, regulu un direktīvas par kuģu pārbaudes un apsekošanas organizāciju. Tas viss ir labi, un ir vēlams, lai tas stātos spēkā un tiktu īstenots visās dalībvalstīs tik ātri, cik vien iespējams.

Man prieks par to. Tomēr šī Parlamenta sasaukums tuvojas beigām. Es atstāju Parlamentu un, ejot prom, nožēloju, ka mums nav izdevies panākt, ka obligāti tiek ieviesta kontroles sistēma — kas jau pastāv un ir patentēta — lai redzētu, kad un cik daudz konkrētais kuģis savu tilpņu netīros ūdeņus un eļļu atkritumus ir nelegāli izgāzis jūrā. Citiem vārdiem sakot, tā ir sava veida melnā kaste jeb tahometrs, ko jūrniecības iestādes var pārbaudīt, kad kuģis ienāk ostā.

Es uzskatu, ka mums ir jāvelta jūras videi vairāk uzmanības un stingrākas procedūras, lai novērstu mūsu radīto piesārņojumu. Es arī domāju, ka tiks ietekmēta mūsu pārtikas ķēde un mūsu dzīve, ja mums tas neizdosies, un mēs galu galā par to dārgi samaksāsim. Es ticu, ka nebūs vajadzīgi vēl 10 gadi, lai efektīvāk un iedarbīgāk kontrolētu nelikumīgu atkritumu izgāšanu jūrā.

  Priekšsēdētājs. - Paldies, Ortuondo Larrea kungs! Es esmu pārliecināts, ka šis Parlaments neaizmirsīs jūsu pūles, un es esmu arī pārliecināts, ka jūs turpināsiet cīnīties par mērķiem, kurus jūs šeit atstājat, lai kur jūs arī būtu. Tie varbūt ir nepabeigti, bet tie ir ceļā uz nobeigumu, pateicoties jūsu pūlēm.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, pēc pieciem gadiem, kas pavadīti debatēs un konsultācijās ar Padomi, no daudz cildinātā kuģniecības tiesību aktu kopuma ar sešām direktīvām un vienu regulu ir aizvākts viss pozitīvais saturs, kam būtu sakars ar dzīvības drošību jūrā un vides aizsardzību. Citiem vārdiem sakot, kalns ir dzemdējis peli.

Padome, kas pauž lojalitāti pret sabiedrības pamatslāņiem vērstajai Eiropas Savienības politikai un kapitāla interesēm, īsteno visas operatoru un kuģu īpašnieku, un monopoluzņēmumu grupu prasības, kuri nostājas pret visiem pasākumiem, kas varētu pat vismazākā mērā ietekmēt viņu ienesīgumu. Tādējādi viņi ir varējuši šajā garajā, izstieptajā procedūrā vai nu padarīt bezzobainu ikvienu pozitīvu noteikumu, kura mērķis bija kontrolēt drošības noteikumus kuģiem, vai atlikt to uz nenoteiktu laiku.

Nav ietverts neviens pasākums, kas aizsargātu un uzlabotu cilvēka faktoru, jūrniekus, primāro cilvēka dzīvības un vides aizsargāšanas faktoru uz jūras. Eiropas Savienības iesniegtie materiāli kopš 1986. gada kopējās kuģošanas politikas pamatnostādnēm, par to, ka jautājumi, kas saistās ar cilvēkfaktoru, uzlabotiem darba apstākļiem un apmācību jūrniekiem, kuri, iespējams, tiks izskatīti nākotnē, ir maldinoši un melīgi, ņemot vērā ka tie visus šos gadus ir pasliktinājušies. Tieši tāpēc Grieķijas Komunistiskā partija balsos pret tā saukto jūrniecības tiesību aktu kopumu kopumā.

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, Tajani kungs, dāmas un kungi, Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja nevarēja un nevar izvairīties no uzdevuma dot visaptverošu atbildi nepieciešamībai uzlabot kuģošanas drošību, kā arī noteikt pasākumus, kas jāveic nelaimes gadījumā. Trešais jūrniecības tiesību aktu kopums arī efektīvi risina jautājumus par pārvadātāju atbildību attiecībā uz viņu pārvadātajiem pasažieriem un precēm. Bija jau arī laiks, vienmēr pieņemot, ka jautājums netiek atstāts novārtā, kā, man ir radies iespaids, notiek gadījumā ar aviolīniju pasažieru tiesībām.

Es īstenībā uzskatu, ka mērķi A kategorijas kuģiem būt gataviem līdz 2016. gadam un vēl vēlākā termiņā B, C un D kategorijas kuģiem ir pārāk pielaidīgi un dod pārāk lielu rīcības brīvību pārvadātājiem. Es ceru, ka šo Eiropas Savienības dāsnumu pārvadātāji atmaksās ar jauno noteikumu nekavējošu ievērošanu. Mums bija vajadzīgi un vēl arvien ir vajadzīgi kopēji standarti klasifikācijas sabiedrībām, kas ir atbildīgas par kuģu pārraudzību un atļauju izsniegšanu kuģiem, kā arī ļoti skaidri noteikumi par pārbaudēm un kuģu iekļaušanu melnajos sarakstos.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju priekšlikumus, kā arī pasākumus negadījumu un kuģu un vides katastrofu risku vadībai un attiecīgajai atbildībai, par kuru ievērošanu es aicinu Komisiju uzņemties lielākas saistības. Plašā tvēruma tiesību aktu kopums arī paredz izmeklēšanu, kompetenču un suverenitātes pasākumu kopumu jūras negadījumu situācijā, kas cerams palīdzēs noskaidrot atbildības un kompensācijas jautājumus. Tāpēc es balsoju par šiem ziņojumiem.

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār Tajani, jūrniecības drošības tiesību aktu kopuma ceļš ir bijis trauksmains, bet iznākums ir labs. Tas lielā mērā ir, pateicoties tam, ka Komisārs Tajani un viņa darbinieki stāvēja plecu pie pleca ar Eiropas Parlamentu, mudinot Padomi nopietni ķerties pie darba attiecībā uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas bija tik svarīgi Parlamentam.

Galu galā, sadarbībai ir jābūt Eiropas līmenī, ja pašās beigās ir jāpanāk labāka jūrneicības drošība. Par laimi mēs esam tagad sakārtojuši vairākas trūkstošas saiknes, lai gan Parlamentam būtu gribējies iet vēl tālāk vairākos jautājumos. Tas, ka obligāti ir jāveic neatkarīga nelaimes gadījuma izmeklēšana lielu jūras negadījumu situācijā, ir progress, jo tā ļaus patiešām nokļūt līdz pamatcēlonim.

Šajā virzienā ir uzkrāta liela pieredze aviācijā. Iepriekšējā nedēļā Turkish Airlines lidmašīna avarēja netālu no Amsterdamas, un, pateicoties neatkarīgai negadījuma izmeklēšanai, cēlonis tika noteikts nedēļas laikā, pieliekot punktu dažādiem pieņēmumiem. Īsts progress ir tas, ka mums tagad arī kuģniecībā ir neatkarīga nelaimes gadījumu izmeklēšana neatkarīgi no vainīgā. Referents ir veicis teicamu darbu šajā ziņā.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzsvērt vēl vienu punktu šajā tiesību aktu kopumā, proti, uzlaboto jūras pasažieru atbildības regulējumu. Tā ir laba lieta, bet ir arī labi, ka ir svītroti iekšzemes kuģošanas ceļi, jo attieksme pret maziem iekšzemes ūdensceļu kuģiem nevar būt tāda pati kā pret jūras navigācijas kuģiem, kas brauc atklātās jūrās. Šīs divas lietas atšķiras, un ir labi, ka tas ir ticis apstiprināts priekšlikumā.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, jūrniecības aprindas ir ilgu laiku diskutējušas par nepieciešamību uzlabot kuģu satiksmes regulējumu, kontroli un pārraudzību negadījumu, vides piesārņošanas, cilvēku dzīvību apdraudējuma un nelikumīgas cilvēktirdzniecības risku dēļ, kas diemžēl nepavisam nav nenozīmīgi. Jaunas tehnoloģijas integrēšana jūras satiksmē un pirātisma pastiprināšanās kopā ar stingras vispārējas kontroles trūkumu ir problēmas pamatnosacījumi. Direktīvas grozījums izveido un attīsta nosacījumus jūras drošības tīklam, kā arī nosacījumus efektīvas, automatizētas IT sistēmas attīstīšanai. Tas ir sasniegums, kas ir jānovērtē Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes vārdā.

Svarīga ir pamatnostādne problēmu risināšanai, kas saistītas ar bīstamiem atkritumiem. Direktīvas piemērošana neļaus kuģiem, kas pārvadā bīstamu, neidentificētu kravu, braukt pa Eiropas ūdeņiem, meklējot vietu, kur izgāzt savu kravu. Jūras satiksmes kontrolēšana ir pilnīga nepieciešamība. Jūrniecības drošības kultūra ir jārada, ir jāizveido šī procesa loģistika, sistēmai ir jārada tehniska un tehnoloģiska bāze, ir jārada sistēma informācijas veiklai izplatīšanai, vienlaikus aizsargājot daļu šis informācijas, kas nodrošina satiksmes drošību. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Jūrniecības drošības aģentūras pūles, arī attiecībā uz kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas attīstīšanu, radot vienlaikus integrētu datubāzi, kurā ietilpst kuģu attēlošana reālā laikā kopā ar citiem datiem, kas saistīti ar to kravu un raksturojumu. Lai gan Erika negadījums jau ir kļuvis par hrestomātisku piemēru, no kura mācās riska vadību un analīzi, es negribu, ka šāds vai tam līdzīgi gadījumi atkārtotos.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). - (RO) Panāktais kompromiss par trešo jūrniecības tiesību aktu kopumu uzlabos pasažieru drošību, kā arī palīdzēs aizsargāt vidi un pastiprināt kontroles sistēmas.

Izveidotais melnais saraksts par kuģiem, kas atkārtoti pārkāpj noteikumus, nozīmēs svarīgu soli drošības uzlabošanā, tāpat kā tas ir noticis aviācijas nozarē. Erika III ir īpaši svarīga Rumānijai, jo pēc nesen pieņemtajiem dokumentiem „Integrēta jūrniecības politika Eiropas Savienības un Melnās jūras sinerģijai” tai var būt liela ietekme uz Eiropas principu un labās prakses paplašināšanas procesa veiksmi citās valstīs ar pieeju pie jūras, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā, izmantojot jauno instrumentu, ko Eiropas Komisija piedāvā ar Austrumu partnerības starpniecību.

Pasākumi, kas attiecas uz jūras transportu, ir jāpapildina ar lielāku sadarbību starp valstīm ar pieeju pie jūras, lai visefektīvākā veidā izmantotu resursus un samazinātu piesārņojumu, kas rodas ostās un uz krasta, kā arī gar visu Donavas gultni veiktās darbības rezultātā. Melno jūru var efektīvi aizsargāt tikai ar saskaņotu rīcību visās jomās.

  Jim Higgins (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šis tiesību aktu kopums ir bijis ļoti smags Parlamentam un Padomei. Ir bijis daudz sarunu un debašu, un man ir prieks redzēt, ka jautājumi beidzot ir atrisināti.

Šī tiesību aktu kopuma pieņemšana ir uzvara Eiropas Parlamentam un, protams, referentiem, kas ir cīnījušies, lai to panāktu mūsu pilsoņu vārdā, neskatoties uz dalībvalstu valdību ļoti spēcīgu pretestību.

Šīs tiesību normas atstās iespaidu uz dažādām jomām, arī Eiropas karogu standartiem, kas nodrošinās pārbaudes procedūras kuģiem. Tagad esam ieguvuši lielāku pārredzamību un stingrākas pārbaudes. Būtībā šis tiesību aktu kopums radīs drošākus kuģus, kas nozīmē mazākus vides katastrofu un dzīvības zaudējuma riskus jūrā.

Raugoties no Īrijas viedokļa, tieši šis laiks ir ārkārtīgi svarīgs tā iemesla dēļ, ka mums ir Latvijas kuģis, kas aizturēts Īrijas ostā, kur komandai nav maksāts, viņiem nedod pietiekami pārtiku, un viņi nekādi nevar nokļūt atpakaļ savā dalībvalstī Latvijā. Šāda veida jautājumi ir jāatrisina, un es ar cerībām gaidu šī tiesību aktu kopuma īstenošanu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Trešais jūrniecības normu krājums ir ārkārtīgi svarīgs. ES vēlētos attīstīt jūras koridorus kā Eiropas transporta tīkla TEN-T paplašināšanas sastāvdaļu. Šis jūrniecības tiesību aktu kopums palīdz palielināt jūras transporta drošību un izmanto mācības, kas gūtas jūras negadījumos, kuri ir notikuši pēdējos gados saistībā ar tādiem kuģiem kā Erika un Prestige, kopā ar negadījumiem Melnajā jūrā.

Melnās jūras gadījumā šis tiesību aktu kopums būs īpaši svarīgs, jo daudzas Melnās jūras piekrastes valstis ir Parīzes Memoranda melnajā un pelēkajā sarakstā. Kuģu īpašnieku atbildība ir jāpiemēro nelaimes gadījumos, arī tad, ja nelaimes gadījums notiek iekšzemes ūdeņos. Es uzskatu, ka nelaimē nonākuši kuģi ir jāpieņem īpaši aprīkotās teritorijās, kur viņiem var sniegt nepieciešamo atbalstu. Tomēr veids, kā šie pakalpojumi tiek apmaksāti, ir skaidri jāregulē.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kad Erika gāja bojā, es biju viena no tiem deputātiem Francijā, kuri aicināja Francijas iestādes aizvērt slūžas, lai netiktu piesārņotas sāls vannas.

Kad notika Prestige katastrofa es biju koreferente kopā ar Sterckx kungu, jo mēs abi bijām atbildīgi par transporta jautājumu — es pati biju atbildīga par vidi — un mēs diezgan pamatoti prasījām lielāku jūras transporta drošību. Es labi atceros, cik smagi mēs cīnījāmies šajā pašā Parlamentā, lai tiktu izveidota komiteja Prestige nopratināšanai: tas, protams, atstāja iespaidu.

Tāpēc šodien es domāju, ka mēs visi varam būt priecīgi par to, ka daudzi starptautiski un Eiropas noteikumi ir pavirzījušies uz priekšu kā jūrniecības tiesību aktu kopuma daļa, un es ceru, ka tas viss drīz būs tikai sliktas atmiņas.

Tomēr es gribētu, ja drīkstu, pievērst uzmanību …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, sakarā ar šo ļoti svarīgo jūrniecības tiesību aktu kopumu es vēlos atkārtot ierakstam protokolā 3. apsvērumu ES ETS direktīvā, kura tika pieņemta ar lielu balsu vairākumu. Šī ir direktīva par oglekļa dioksīda samazināšanas mērķiem un laika grafiku.

3. apsvērums nosaka, ka visiem tautsaimniecības sektoriem ir jānodrošina savs ieguldījums emisiju samazināšanās sasniegšanai, arī starptautiskajam jūras transportam un aviācijai. Ja šādu starptautisko vienošanos, kuras samazināšanas mērķos iekļautas SJO starptautiskās jūrniecības emisijas, dalībvalstis nav apstiprinājušas līdz 2011. gada 31. decembrim un/vai šāda vienošanās nav tikusi apstiprināta ar UNFCCC starpniecību līdz 2011. gada 31. decembrim, Komisijai jāiesniedz priekšlikums par starptautiskās jūrniecības emisiju iekļaušanu atbilstoši samazināšanas saistību saskaņošanai Kopienā, lai tas stātos spēkā 2013. gadā. Šādam priekšlikumam ir jāsamazina visu veidu negatīva ietekme uz ES konkurētspēju, ņemot vērā iespējamo labumu videi. Komisār, lūdzu jūsu komentāru!

  Brian Simpson (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs kā Parlaments esam nogājuši tālu ceļu kopš Prestige — traģēdijas Galīcijas piekrastei un ekosistēmai. Mēs esam nogājuši tālu ceļu, kopš Erika piesārņoja un iznīcināja Bretaņas brīnišķīgos krastus. Mēs esam nogājuši tālu ceļu kopš Sea Empress, Exxon Valdez un citām kuģu katastrofām.

Šis tiesību aktu kopums ir apliecinājums Parlamenta, Komisijas un, lai gan ar kavēšanos, arī Padomes darbam. Tā nozīme man būs jūtama daudzus nākamos gadus. Tas ir arī apliecinājums visu referentu un EP deputātu darbam, kas gadiem ilgi ir virzījuši uz priekšu šos tiesību aktus.

Šīs normas ir uzvara Parlamentam, visu politisko grupu deputātiem, sevišķi Transporta un tūrisma komitejā, lai gan es ceru, deputāti ļaus man īpaši atzīmēt šoreiz Miguélez Ramos kundzi un nelaiķi Willi Piecyk kungu.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, diskusiju laikā, kas šeit risinājās, līdzās vispārējai apmierinātībai par Padomes, Parlamenta un Komisijas pieņemtajiem noteikumiem, kas dod sabiedrībai konkrētas atbildes, ir parādījies viens svarīgs jautājums: vai visi šie labie noteikumi, kas ir panākti kompromisa un smaga darba rezultātā, tiks pienācīgi piemēroti? Vai Komisija spēs nodrošināt to ievērošanu? Vai aģentūra spēs efektīvi sadarboties ar Komisiju, nodrošinot šo noteikumu darbību? Es atsaucos uz komentāriem šo debašu laikā — es sevišķi domāju par Jarzembowski kunga un Romagnoli kunga piezīmēm — kā arī uz vēstulēm, ko pēdējos mēnešos Komisijai ir sūtījis Sterckx kungs un Simpson kungs, kas arī ir minējis to pašu problēmu.

Es uzskatu, ka varu apstiprināt Komisijas apņēmību, kas stingri mudināja pieņemt šo tiesību aktu kopumu, lai panāktu, ka dalībvalstis to ievēro. Es gatavojos aicināt uz sadarbību aģentūru — iestādi, kurai es ticu un kas vienmēr ir strādājusi efektīvi un pilda savu uzdevumu, atbalstot Komisiju un arī dalībvalstis tik labi, cik vien iespējams — lai īstenotu šo regulu tāpat, kā tā ir īstenojusi citas regulas Es viesojos Lisabonā, kur atrodas aģentūra, un es atradu tur lielu gribu sadarboties, lielu gatavību un arī lielu apņēmību un entuziasmu šīs normas piemērot. Tas tiks garantēts ar drošības sistēmas, Kuģniecības drošības tīkla un arī visu citu visjaunāko tehnoloģijas rīku palīdzību, ko izmanto, lai palīdzētu sabiedrībai nodrošināt Eiropas Savienības noteikumu reālu piemērošanu. Kā jums ir labi zināms, ja likumdošana uzliek Komisijai īpašu atbildību, Komisija var aicināt aģentūru palīdzēt tai pildīt tehniska rakstura uzdevumus.

Es gatavojos turpināt iet tajā virzienā, kuru uzsāka mans priekšgājējs Jacques Barrot, un aicināt uz sadarbību aģentūru, kas, manuprāt, efektīvi strādā, tiek labi pārvaldīta un tajā ir daudz cilvēku ar pareizu attieksmi, kuri tic darbam, ko viņi dara. Un tas attiecas, piemēram, uz pārbaudēm, kuru nolūks ir pārbaudīt regulu pareizu piemērošanu vai satiksmes pārraudzības informācijas sistēmu īstenošanu. Attiecībā uz pēdējo punktu es vēlos uzsvērt aģentūras būtisko lomu — un es adresēju šos vārdus Sterckx kungam jo īpaši — kuģošanas drošības tīkla Safe Sea Net, Eiropas Jūras satiksmes datu apmaiņas platformas īstenošanā un Eiropas kuģu identifikācijas un tālu distanču līdzsekošanas centra izveidošanā.

Šie uzdevumi atbilst Aģentūras regulai, lai gan tie nav īpaši pieminēti, jo pēdējie grozījumi bija 2004. gadā, bet tie, protams, tiks iekļauti nākamajā regulas pārskatītajā versijā, kas pašlaik tiek gatavota. Tas, ka šie īpašie uzdevumi nav minēti direktīvās vai īpašās regulās, nekādi neatsaucas uz pienākumu sadali starp Komisiju un aģentūru.

Mans nodoms, dodot atbildi, ir apliecināt Parlamentam Komisijas gribu un apņemšanos piemērot ar aģentūras palīdzību noteikumus, ko mēs apstiprinām. Nebūtu jēgas teikt sabiedrībai: „Mēs esam paveikuši kaut ko pozitīvu jūsu labā”, ja mēs pēc tam nespētu piemērot šo pozitīvo lietu un panākt, ka to ievēro. Mums ir jāpatur prātā, ka šīs vienošanās neatņemama sastāvdaļa ir dalībvalstis, kuras pārstāv Padome. Tā kā dalībvalstis kopā ar mums ir likumdevēji, es uzskatu, ka tās piemēros noteikumus, kurus mēs apstiprinām. Nav šaubu, ka Komisija nodrošinās šīs saistības izpildi un ievērošanu, un mēs to darīsim ar aģentūras tehnisko atbalstu.

  Luis de Grandes Pascual, referents. - (ES) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, mēs esam nonākuši galā, un mums būtu jābūt ļoti apmierinātiem, ka esam nonākuši galā šajā brīdī pēc tik gara ceļa. Ja koplēmuma procedūra vispār kādreiz ir attaisnojusies, tad es domāju, ka tas ir tieši šajā gadījumā, strādājot pie šī tiesību aktu kopuma.

Svarīgākais attiecībā uz šo tiesību aktu kopumu bija nepieciešamība panākt Komisijas, Padomes un Parlamenta vienošanos. Parlaments rīkojās ļoti labi, uzņemoties vadību — tas tagad ir attaisnojies vairāk nekā jebkad — un ļoti būtisks bija izdarītais spiediens, lai šis tiesību aktu kopums tiktu izskatīts. Jau pašā sākumā mēs nepieņēmām nekādu šķelšanu vai dalīšanu, lai panāktu veselumu, kas varētu garantēt drošību jūrā.

Es domāju, ka mēs varam būt pārliecināti, ka ir garantijas tam, ka nākotnē ad hoc politiski pasākumi būs lieki. Tādējādi mēs izsargāsimies no nepatīkamām situācijām, kad pie varas esošie cilvēki kritizē vienu un slavē citu valdību nostājas. Tāpēc turpmāk galvenie lēmumi būs neatkarīgu komiteju ziņā, kuras stingri, autoritatīvi, bez kavēšanās un atbilstīgi izmantos lēmuma pieņemšanas rīkus. Tas nodrošinās to, ka lēmumi tiks pieņemti stingri, pareizi un taisnīgi.

Tas ir nepieciešams, jo mums bija jālīdzsvaro daudzas dažādas lietas šajā tiesību aktu kopumā: bija jāsatuvina klasifikācijas sabiedrības ar jūras aprīkojumu; bija skaidri jāizklāsta visas intereses; un, galvenais, Parlamentam bija jāapliecina vadoša iniciatīva.

Mums ir jāpriecājas par to, ka Parlaments ir apliecinājis vadošu iniciatīvu. Tas tagad var ar lepnumu skaļi un skaidri teikt, ka Eiropas Savienība nav gaidījusi uz SJO — Starptautisko Jūrniecības organizāciju, — bet, ka mēs esam bijuši pirmie.

Tas bija mūsu pienākums, un mums neviens nebija jāgaida. Es domāju, ka mēs varam būt gandarīti un cerēt uz nākotni, ticot, ka kļūdas netiks atkārtotas un ka mēs esam apguvuši pagātnes mācības.

  Dominique Vlasto, referente. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā es vēlos teikt, ka visu paveiktais darbs ļaus mums — protams, ja Parlaments tiesību aktu kopumu pieņems — daudz mazāk raizēties par mūsu jūru, mūsu piekrastes un mūsu pilsoņu aizsardzību.

Tagad ir svarīgi īstenot ieteiktos novēršanas un ieviešanas noteikumus, kam jānotiek pienācīgi efektīvi visās valstīs. Ja mēs to varēsim izdarīt, mēs būsim palīdzējuši aizsargāt savu jūras mantojumu.

Es esmu pateicīga komisāram, kas ir apliecinājis savu stingro lēmumu nodrošināt, ka Eiropas direktīva tiek īstenota, nevis tikai apspriesta.

  Dirk Sterckx, referents. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz uzsveru, ka Parlamentā ir vienprātība.. Liels vairākums atbalsta šī tiesību aktu kopuma saturu, mūsu panākto kompromisu. Es domāju, ka tā ir zīme katram, kas ir iesaistīts, kā šis nav ideoloģisks konflikts, bet gan jautājums par praktiskiem pasākumiem, lai uzlabotu drošību uz jūras.

Es arī vēlos pateikties komisāram par viņa atbildi uz manu jautājumu par nenoteiktību attiecībā uz aģentūru un tās lomu. Gadījumā, ja mēs esam aizmirsuši, aģentūra bija viens no komponentiem pirmajā Erika tiesību aktu kopumā.

Aģentūra bija viens no pirmajiem priekšlikumiem: aģentūra, kurā kopā apvienoti vajadzīgie eksperti un speciālisti, lai nodrošinātu, ka mums — sevišķi Komisijai, bet arī Parlamentam — ir atbalsts tam, ko mēs darām, izstrādājot tiesību aktus.

Tādēļ tagad es atzinīgi vērtēju vienprātību un esmu arī lepns par sasniegto, bet es patiešām domāju, komisār — kā to teicāt gan jūs, gan Vlasto kundze — ka viss tagad ir atkarīgs no īstenošanas kvalitātes. Mērķis ir izveidot augstas kvalitātes iestādes — piemēram, nelaimē nonākušu kuģu iekārtošanai — visās dalībvalstīs. Ja to kvalitāte ir zemāka par to, jums ir jārīkojas.

Tādējādi tagad jums — Komisijai, Komisijas dienestiem, aģentūrai — ir jānodrošina, lai dalībvalstis patiešām izdara to, ko tās ir iekļāvušas tiesību aktos ostas valsts kontroles, klasifikācijas sabiedrību, SafeSeaNet jomās un visos citos jautājumos, ar kuru galīgās redakcijas izveidi un uzlabošanu mēs tagad nodarbojamies.

Komisār, mēs pārraudzīsim jūs, un, ja jūs joprojām būsiet atbildīgs par transportu nākamajā Komisijā, mēs turpināsim pārraudzīt jūs, lai nodrošinātu, ka kvalitāte patiešām ir tāda, par kādu mēs domājām. Tātad vislabākie vēlējumi. Mēs turēsim jūs redzes lokā un atbalstīsim jūs atkal, ja būs nepieciešami turpmāki priekšlikumi.

  Jaromír Kohlíček, referents. - (CS) Es vēlos atļauties šai vietai neparastu vaļību un palabot savu kolēģi deputātu, jo jautājums nav tikai par to, vai komisārs saglabās savu vietu, lai mēs varētu viņu paturēt redzes lokā, bet arī par to, vai mēs saglabāsim savas vietas. Tas attiecībā uz labojumu. Es vēlos pateikties ikvienam, kas ir piedalījies šo dokumentu izstrādē. Paradoksālā kārtā šis dokuments kļūst par Čehijas prezidentūras pirmo lielo panākumu, vai nu mēs to gribam vai negribam. Attiecībā uz Toussas kunga komentāriem, kurš ar zināmu rūgtumu runāja par to, ka šis tiesību aktu kopums ignorē darba apstākļus jūrā, ir taisnība, ka tiesību aktu kopums tiešā veidā nepievēršas kuģu komandu darba apstākļiem, izņemot pienācīgu izturēšanos pret komandām, kuru kuģi ir nonākuši grūtībās vai iesaistīti katastrofās. Tomēr es uzskatu, ka Eiropas Parlaments kopā ar Komisiju atgriezīsies pie šī temata tuvākajā laikā. Galu galā mēs visi esam saistīti ar citām transporta jomām, tādēļ tas būtu tikai loģiski. Līdz šim svarīgais jautājums par jūras transporta drošību nav ticis pietiekami risināts tādā mērā, kā iekšzemes transports. Un es uzskatu, atgriežoties vēlreiz pie mana sākuma punkta, ka tik ilgi, kamēr mēs varam apvienot spēkus ar komisāru Tajani mūsu kopīgajā uzdevumā, mēs spēsim sadarboties.

  Paolo Costa, referents. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es vēlos no savas puses pievienot pateicību ikvienam, kas ir bijis iesaistīts šajā ilgajā un svarīgajā uzdevumā. Es vēlos izteikt sirsnīgu un patiesu pateicību, jo tagad Eiropas tiesību akti, Eiropas noteikumi par jūras drošību neapšaubāmi ir labāki, nekā tie ir bijuši iepriekš. Tagad, protams, ir darbs Komisijai, nodrošinot to piemērošanu, un es esmu pārliecināts, ka komisārs darīs no savas puses visu, lai panāktu, ka šie noteikumi nepaliek tukši vārdi. Par laimi daži noteikumi stāsies spēkā nekavējoties. Dažos citos gadījumos Komisijai vajadzēs nodrošināt, lai direktīvas tiktu transponētas valstu tiesību aktos.

Protams, tiklīdz tiek aizvērta viena sadaļa, cita tūlīt atveras. Mēs daudzus jautājumus atlikām malā, bet tagad, iespējams, mums pie tiem būtu jāatgriežas. Es minēšu tikai divus: mēs vēl neesam kārtīgi pabeiguši izstrādāt visu par patvēruma ostām, un es ceru, ka tas neradīs nekādas briesmas, ja radīsies grūtības jūrās; otra problēma ir pasažieru aizsardzības paplašinājums uz iekšzemes navigāciju, kā arī vietējās navigācijas paplašināšana.

Mēs varētu minēt daudz vairāk, bet tam nebūtu lielas nozīmes. Tas, ko ir vērts pašreiz darīt, varbūt ir pateikties vēlreiz Komisijai par tās iniciatīvu un komisāram par apzinīgo sekošanu līdzi visam kopā ar Parlamentu — un arī aizstāvēt Parlamenta pildīto lomu, nekļūstot pārāk paštaisniem. Es uzskatu, ka tad, ja mēs paskatāmies uz priekšlikumu, ar ko likumdošanas process sākās, un domās atgriežamies pie tā, kā tas tika apstrādāts saskaņā ar Padomes sākotnējo nostāju, lai panāktu galīgo rezultātu, es domāju, ka mēs varam lepni apgalvot, ka Parlaments savu darbu ir padarījis daudz vairāk kā — es nevaru teikt „aizbildnis”, jo Komisija ir aizbildnis — teiksim kā negrozāms Eiropas likumdošanas un tās lomas atbalstītājs, kas Eiropai jāuzņemas visu labā.

  Gilles Savary, referents. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Parlamentā ikviens tikai ar ļoti nedaudziem izņēmumiem zina, ko nozīmē radīt tiesību aktu un dokumentam no Komisijas dot pievienoto vērtību. No šī viedokļa raugoties, es gribētu atkārtot Costa kunga teikto: Parlamentam tas nav tikai hrestomātisks vingrinājums, ar ko lepoties, bet aizraujoša īstenība laikā, kad Eiropai ir vajadzīga palīdzība.

Es vēlos teikt, jo neesmu pārliecināts, vai tas ir ticis pietiekami uzsvērts, ka šis tiesību aktu kopums ar septiņi plus vienu dokumentu patiesībā uzņems divus ātrumus: pieci plus viens, par ko mums rītdien būs jāratificē samierināšanas procedūra un vienošanās, un vēl divi — Fernandes kunga un mans ziņojums — kas būs otrajā lasījumā, jo sākumā Padome tos bija noraidījusi.

Tā kā mēs gandrīz neticamā veidā panācām vienošanos ar Padomi, pateicoties tam, ka mūsu kolēģi referenti bija pietiekami laipni un uzņēma mūs savos ziņojumos, lai tādējādi Padome piekristu un no tās tiktu prasīta nostājas deklarācija, mēs esam tikai otrajā lasījumā attiecībā uz Fernandes kunga un manu ziņojumu. Protams, ka mēs negribam, ka tie tiek grozīti, un es nedomāju, ka tie tiks grozīti, jo nav iesniegts neviens grozījums. Mēs ceram, ka tie rītdien tiks pieņemti tādi, kādi tie pašreiz ir. Tas mums ļaus atkal iekļauties tiesību aktu kopumā, jo ir sasniegts ļoti patīkams panākums attiecībā uz Padomi.

Es jums gribu teikt, komisār, ka bumba tagad ir Komisijas laukuma pusē: mēs visi zinām, ka, lai pārraudzītu šo tiesību aktu īstenošanu, daudzās jomās ar tiesību aktu pieņemšanu nepietiek — šie dokumenti ir jātransponē dalībvalstīs.

Attiecībā uz prasību par apdrošināšanu pret kaitējumiem trešai pusei, citiem vārdiem sakot, nopietnu piesārņojumu un kaitējumiem, kas radušies pēc jūras negadījuma, es personīgi domāju, ka mums ir jānodrošina, lai it sevišķi tiktu ratificētas galvenās starptautiskās konvencijas, jo tādas ir saistības, ko uzņēmušās dalībvalstis. Es arī domāju, ka Komisijai būtu jāsniedz ziņojums Parlamentam par šo tematu 2012. gadā.

  Emanuel Jardim Fernandes, referents. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sākt ar pateicību Francijas prezidentūrai par tās doto iespēju pieredzēt šī tiesību aktu kopuma novešanu līdz nobeigumam. Īpaša pateicība pienākas priekšsēdētāja vietniekam Tajani un Komisijai par nozīmīgo ieguldījumu sarunu beigu stadijā. Es pateicos arī ikvienam par komentāriem un ieguldījumiem. Es vēlos īpaši atzīmēt visus referentus, īpaši Kohliček kungu, un, ja jūs man atļausiet, arī ēnu referenti Miguélez Ramos kundzi. Viņi panāca to, ka tādi strīdi, kas radās starp dalībvalstīm, piemēram, kā strīds, kas notika par Prestige vraku, vairs neatkārtosies un katrs patiešām atzīs savu atbildību, ja notiks vissliktākais. Es pateicos Costa kungam, ar kuru kopā mēs strādājām visu laiku, it sevišķi pie ziņojuma par pasažieru pārvadātāju atbildību, kad es biju sociālistu grupas referents Eiropas Parlamentā, lai nodrošinātu, ka visa veida jūras transports garantē saviem pasažieriem aizsardzību, ka ir līdzekļi pasažieru finansiālai kompensācijai, ja notiek vissliktākais; un ka tie, kuri potenciāli ir visvairāk cietuši, tiek arī ātri aizsargāti un pat iepriekš, neskatoties uz to, kurš ir vainīgs.

Pastāv pietiekami skaidra, pieejama un uz skaidras un iepriekš pieejamas informācijas balstīta likumīgu līdzekļu pieprasīšanas kārtība. Kā es jau esmu teicis, šī trešā jūrniecības drošības tiesību aktu kopuma pieņemšana ir nozīmīga uzvara Eiropas likumdošanas procesam. Komisija, Padome un Parlaments ir pieņēmis dokumentu, kas uzlabo visu cilvēku dzīvi, veicina labāku drošību jūrās, okeānos un iekšējos ūdeņos, un sagatavo mums nākotni. Balsojot rītdien par šo tiesību aktu kopumu, mēs parādīsim godu visiem agrāko un neseno jūras traģēdiju upuriem un izrādīsim cieņu pilsoņiem un uzņēmējiem.

Es ceru, priekšsēdētāja vietnieka kungs, ka noteikumi, kuru pieņemšanai ir jānotiek rītdien ar šo tiesību aktu kopumu, tiks ievēroti tā, lai pilsoņu radītās cerības var pārvērsties īstā viņu drošības un tiesību nostiprinājumā.

  Georg Jarzembowski (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, tā kā mēs noslēdzam šīs debates ar pateicību priekšsēdētāja vietniekiem Barrot un Tajani un Francijas prezidentūrai, un sevišķi Bussereau kungam, mums ir arī jāpateicas tiem, kuri strādāja Samierināšanas komitejā, un Transporta un tūrisma komitejai, kas ir strādājusi kopā ar mums pie tā daudzus gadus. Viņiem ir bijusi sava nozīme, radot mums iespēju gūt panākumus, un par to es viņiem pateicos.

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, es gribu tikai piebilst pie tā, ko Jarzembowski kungs tikko kā teica. Mēs gribam pateikties arī viņam kā priekšsēdētājam Jūras drošības uzlabošanas pagaidu komitejā, kas tika izveidota, lai noskaidrotu Prestige lietu, kura savā ziņā veido pamatu visam, ar ko mēs šodien šeit esam nodarbojušies.

Gadījumā, ja mēs zaudējam kontaktu ar Jarzembowski kungu, es gribu teikt viņam, ka mēs vienmēr atcerēsimies spējas, ko viņš apliecināja tajā komitejā.

  Priekšsēdētājs. - Ayala Sender kundze, es kā priekšsēdētājs dabiski pievienojos apsveikumiem cilvēkam, kas neapšaubāmi ir bijis ļoti efektīvs priekšsēdētājs, un novēlu viņam laimi un panākumus.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Dushana Zdravkova (PPE-DE), rakstiski. – (BG) Dāmas un kungi! Panāktais kompromiss konsolidēs ES tiesību aktus drošības jomā un transponēs svarīgus starptautiskus instrumentus Kopienas tiesību aktos. Pieņemot šo kompromisu, Eiropas Parlaments noteiks jaunus kritērijus attiecībā uz kuģu negadījumu izmeklēšanas standartiem.

Šo pasākumu pieņemšana ir saistīta ar tankkuģa ,,Erika” avāriju, taču es vēlētos atgādināt jums par vēl kādu jaunāku notikumu. 2004. gada 13. februārī joprojām nenoskaidrotos apstākļos 7,5 jūras jūdzes no Bosfora nogrima kuģis ,,Hera” kopā ar 19 cilvēku apkalpi. Piecus gadus pēc šīs traģēdijas, kas notika vienā no pasaules pārraudzītākajām vietām ar visdzīvāko satiksmi, neviens nespēj pateikt, kā un kāpēc šis kuģis nogrima. Turklāt neviens nevar pateikt, kādas glābšanas operācijas tika veiktas pēc avārijas signāla saņemšanas.

Pašlaik šīs katastrofas iemeslu un seku izmeklēšana ir nonākusi strupceļā. Vienīgais fakts, ko iespējams kaut cik droši apstiprināt, ir tas, ka ir gājuši bojā septiņpadsmit Eiropas Savienības un divi Ukrainas pilsoņi. Līdz šim vēl neviens nav saukts pie atbildības par šo negadījumu.

Bez šaubām, jaunie noteikumi, ko mēs pieņemam, šādas traģēdijas nenovērsīs, tomēr es ceru, ka tie nodrošinās pārredzamu, pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai mēs varētu pieprasīt atbildību no vainīgajiem.