Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0147(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0066/2009

Debates :

PV 10/03/2009 - 13
PV 10/03/2009 - 15
CRE 10/03/2009 - 13
CRE 10/03/2009 - 15

Balsojumi :

PV 11/03/2009 - 5.13
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0113

Debates
Otrdiena, 2009. gada 10. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. Maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem - Videi nekaitīgāks transports un ārējo izmaksu internalizācija (debašu turpināšana)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Turpināsim debates par El Khadraoui kunga un Jarzembowski kunga ziņojumiem par transporta nozari.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā. (RO) Vispirms es vēlētos apsveikt kolēģus El Khadraoui kungu un Jarzembowski kungu.

Transports ir viena no svarīgākajām nozarēm, kas veicina Eiropas Savienības ekonomikas un sociālo attīstību. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Eiropas Komisija ierosināja internalizēt ārējās izmaksas un grozīt Eirovinjetes direktīvu. Taču tam izvēlēts brīdis ļoti grūtā laikā. Ekonomikas krīzes rezultātā krītas pasūtījumu apjoms, palielinās pārvadātāju izmaksas, uzņēmumi bankrotē un zūd darbavietas.

Kaut gan Komisijas ierosinātie teksti ir solis virzībā uz tāda transporta attīstību, kas ievēro un aizsargā vidi, šos tekstus var un vajag uzlabot. Neuzskatu par pareizu Jarzembowski kunga pieeju, kad mēs tikai kritizējam un neko neuzlabojam. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka direktīva, kuru nevar obligāti piemērot visām dalībvalstīm, mērķi nesasniegs un ka tā var ievērojami kropļot iekšējo tirgu ar šķēršļiem, ko patvaļīgi var noteikt dažas dalībvalstis, lai bloķētu personu un preču brīvu apriti.

Tādēļ es uzskatu, ka ārējo izmaksu internalizācijas process ir jāpiemēro visiem transporta veidiem un ir jānovērš divkārša aplikšana ar nodokļiem. Tādējādi, ja dažas dalībvalstis ir nolēmušas noteikt ceļa nodevas, tad tām nevajadzētu kaut kad vēlāk noteikt vēl papildu nodokli par piesārņojumu. Tieši tāda ir arī El Khadraoui kunga nostāja, ko es atbalstu.

Satiksmes sastrēgumu radītās izmaksas ir palielinājušās līdz 1 % no IKP. Tādēļ mums ir jārīkojas, lai samazinātu sastrēgumus, taču šo pasākumu izmaksas ir jāsedz tikai preču un pasažieru pārvadātājiem. Sastrēgumus veido visi transportlīdzekļi un it sevišķi nepilnīga infrastruktūra. Dalībvalstīm ir jāiegulda līdzekļi automaģistrāļu, ātrgaitas dzelzceļu un citās būvēs, kas var samazināt satiksmes sastrēgumus. Vairākveidu transports sekmēs preču pārvadājumu novirzīšanu no autoceļu tīkliem uz dzelzceļa, kuģu vai gaisa transporta sistēmu, palielinot preču un pasažieru pārvadājumu efektivitāti.

Visbeidzot, mums ir vajadzīga Eiropas transporta attīstības integrēta stratēģija, kura aizsargās vidi, taču bez ārējo izmaksu internalizācijas, kas ietekmēs autotransporta konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 

  Dirk Sterckx, ALDE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs! Esmu vienisprātis ar Jarzembowski kungu, ka mobilitāte ir ārkārtīgi svarīga sabiedrībai. Es piekrītu arī Wortmann-Kool kundzei, kura teica, ka mums ir jāpievērš īpaša uzmanība iekšējam tirgum. Tomēr, manuprāt, šis kompromiss ir solis šajā virzienā. Iekšējais tirgus ir svarīgs, un tādējādi ir svarīgi arī nolīgumi starp dalībvalstīm. Turklāt šis ir tikai pirmais posms virzībā uz sistēmu, kuru mēs gatavojamies izveidot, nākotnē katrā ziņā pilnībā pārdomāt un pēc vajadzības pārveidot.

Vairums mūsu grupas locekļu atbalsta referenta panākto kompromisu, par ko esmu viņam pateicīgs. Ārējo izmaksu internalizācija — un es uzmanīgi klausījos referenta vārdos — nav regulārs nodoklis. Šādā veidā iegūtie ieņēmumi ir jāizlieto ārējo izmaksu samazināšanai. Tā ir svarīga Parlamenta nostājas daļa. Ja tas nenotiks, mums vairs nebūs kompromisa.

Tādēļ mēs piekrītam gaisa piesārņojuma, trokšņa un sastrēgumu faktoru iekļaušanai ārējo izmaksu internalizācijā. Tomēr, runājot par sastrēgumiem, ja mērķis ir šīs parādības samazināšana, tad attieksmei pret visiem ceļa lietotājiem, kuri to rada, ir jābūt vienlīdzīgai, bez diskriminācijas starp dažādiem atbildīgajiem elementiem.

Tādēļ, manuprāt, ir labi, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz rīcības plāns un jānorāda, kā tās iecerējušas samazināt sastrēgumus. Kopumā svarīga ir līdzekļu paredzēšana konkrētam mērķim — arī referents norādīja, ka tas ir nozīmīgs elements. Parlaments neapstrīd, ka līdzekļu asignēšana un ieņēmumu izlietojums ir ļoti svarīgs.

Es gribētu pateikt Wortmann-Kool kundzei, ka tad, ja netiks izpildīti šie divi nosacījumi — vienlīdzīga attieksme pret visiem ceļa lietotājiem, kuri rada sastrēgumus, un skaidra iekasēto ieņēmumu paredzēšana noteiktam mērķim — un ja Padome tam nepiekritīs, arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atsauks atbalstu kompromisam.

 
  
  

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Roberts Zīle, UEN grupas vārdā.(LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es vispirms gribētu pateikties abiem ziņotājiem un it īpaši S. El Khadraoui kungam par šo grūto mēģinājumu atrast kompromisu. Es domāju, ka daļa no šī kompromisa jau ir Transporta komitejas balsojumā, tātad, kas attiecas uz iezīmētās nodevas izmantošanu, bet daļa, kā sastrēgumi, būs, acīmredzot, plenārsēdes balsojumā. Es gribētu pateikties arī kolēģiem par izpratni attiecībā uz ar laika saistītās nodevas neizskaušanu Eiropas Savienības pierobežas valstīs, kurās ļoti daudz piesārņojuma rada smagās automašīnas, kuras diennaktīm ilgi stāv uz robežas, un, visbeidzot, es ļoti ceru, ka pēc tam, kad mēs vienā vai otrā formā šo direktīvu pieņemsim, es ļoti ceru, ka dalībvalstis, neskatoties uz krīzes situāciju, tomēr nepakļaus īstermiņa situācijas ilgtermiņa mērķiem, kas, manuprāt, būtu ļoti būtiska šīs problēmas risinājumam. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Rītdienas lēmums par ārējām izmaksām kravu autotransporta pārvadājumu nozarē ir lēmums par to, vai kravu pārvadājumi galu galā ir ilgtspējīgi, vai nākotnē pastāvēs godīga konkurence starp šoseju un sliedēm un vai princips ,,piesārņotājs maksā” beidzot ir jāpiemēro arī autoceļu satiksmei — vismaz zināmā mērā.

Šīs izmaksas nav jaunas, tās pastāv jau ilgāku laiku. Tikai pašlaik tās sedz no valsts budžeta. Mums, bez šaubām, pirmajā vietā ir jāizvirza nevis nenoslogoti ceļi, bet gan vide un to cilvēku veselība, kuri dzīvo tuvu transporta ceļiem. Apgrūtinājumus mēs visi labi zinām. Kaitējumi veselībai, ko izraisa transporta maģistrāles, ir dokumentāri reģistrēti, un tas mums ir aicinājums rīkoties.

Nepietika ar stingrāku izplūdes gāzu emisijas normu noteikšanu transportlīdzekļiem, uz ko mēs likām tik lielas cerības. Jebkurš uzlabojums katram atsevišķam kravas automobilim bija veltīgs, jo to atsvēra vienlaicīgais apjomu palielinājums. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgi jauni, mērķtiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu labāku sistēmu tirgum, kurš nogājis no sliedēm. Taču tas nozīmē arī to, ka ir jāatceļ pašreizējie atvieglojumi lielajiem ceļu lietotājiem, jo tas ir papildu atalgojums piesārņotājam par piesārņošanu.

Mēs pieprasām pēc iespējas plašāk iekļaut ārējās izmaksas, ko pašlaik sedz budžets, un es beigšu ar savu veco ceterum censeo: jutīgajiem Alpu apgabaliem ir vajadzīga īpaša aizsardzība.

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas muitas robežu un valūtas kursu likvidēšana ir paplašinājusi ekonomikas mērogu. Valdība ir izveidojusi arvien blīvāku autoceļu tīklu. Tagad daudz preču pārvadā lielos attālumos reizēm pat to izgatavošanas procesa dažādās stadijās.

Šīs norises nelabvēlīgi ietekmē vidi, un to izmaksas nesedz kravu pārvadātāji. Tas daļēji ir bijis iemesls kravas transporta palētinājumam gadu gaitā. Transporta apjomi vēl arvien pieaug, un joprojām palielinās ietekme uz vidi.

Būdams šā Parlamenta deputāts gandrīz 10 gadus, es bieži esmu dzirdējis runas par samaksas iekasēšanu no pārvadātājiem par videi nodarīto kaitējumu, taču rezultāti joprojām ir neapmierinoši. Dažreiz šķiet, ka politiķus vairāk interesē paši aprēķinu modeļi, nevis to izmantošanas rezultāti. Lēmumiem, kurus šajā jautājumā pieņēma 2006. gadā, nebija pietiekamu rezultātu.

Mūsu grupa uzskata, ka mērķim ir jābūt lielāku iespēju piešķiršanai videi draudzīgākajiem transporta veidiem — dzelzceļa un ūdens transportam — un videi kaitīgāko transporta veidu — autopārvadājumu un gaisa transporta — ierobežošanai. Ja šāda noteikta mērķa nav, tad aprēķina modeļi un Eiropas papildu noteikumi rada tikai birokrātiju, nedodot nekādu labumu cilvēkiem un videi.

Mana valsts Nīderlande ir paraugs tam, kā nevajag rīkoties. Diskusija par ceļa nodevām — ceļu satiksmes aplikšanu ar nodokļiem atkarībā no nobrauktā attāluma — tur ilgst jau gandrīz 20 gadu, un tagad tā ir nonākusi pilnīgā strupceļā. Vienīgais iespaids, kāds palicis vēlētājiem — sastrēgumus apliek ar nodokļiem, nedodot nekādas izredzes uz šīs problēmas risinājumu dzelzceļa un sabiedriskā pasažieru transporta uzlabojumu veidā.

Eiropa nedrīkst atkārtot šādas dalībvalstu kļūdas. Taču tai ir jālikvidē visi šķēršļi reģionālo un valsts pasākumu ceļā, jāveicina šo pasākumu efektīva koordinācija, jāuzlabo nodevu pārrobežu maksājumi un jāsniedz profesionāliem automobiļu vadītājiem plašāka informācija par to, kādi pasākumi sagaidāmi ārpus apgabala, kurā viņi dzīvo.

Referenta El Khadraoui kunga priekšlikumi nodrošina šīs iespējas, un tādēļ mūsu grupa tos atbalsta. Turklāt referents Jarzembowski kungs galvenokārt aicina pievērst uzmanību neērtībām, ko rada dzelzceļu kravu pārvadājumu troksnis, un mēs viņam piekrītam. Tomēr tajā pašā laikā es gribētu norādīt, ka arvien augstāku un augstāku trokšņa barjeru būve gar sliežu ceļiem nevar būt risinājums.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pēc garām, nogurdinošām debatēm mēs esam nonākuši pie Parlamenta nostājas pieņemšanas pirmajā lasījumā. Rezultāts mani patiesi iepriecina, un man ļoti patika sadarbība ar referentu. Ir labi, ka dalībvalstīm tiek dota iespēja novirzīt ārējās izmaksas uz piesārņotāju. Nevilcināsimies nodot izmaksas par sastrēgumiem, gaisa un trokšņa piesārņojumu tam, kurš galu galā būs patērētājs.

Tomēr es neuzskatu, ka dalībvalstīm ir jādod rīcības brīvība izmaksu dažādošanai. Turklāt ir jābūt iespējai izsekot apgrūtinājumiem, kas skaidri un pārredzami uzlikti reālajām izmaksām. Mēs nevaram atļaut dalībvalstīm noteikt sava veida soda nodokli. Tādēļ no ziņojuma ir jāsvītro 40. grozījums.

Es arī gribētu, lai Padome pasaka man to, vai tā piekrīt Parlamenta viedoklim, ka ieņēmumi no Eirovinjetes jāizlieto ārējo izmaksu samazināšanai. Tas nosaka manu atbalstu Eirovinjetes direktīvai.

Turklāt šis priekšlikums nedrīkst palikt izolācijā. Kravas automobiļi nav vienīgie ceļu lietotāji, kas vainojami saistībā ar sastrēgumu izmaksām; tos rada arī citi transporta veidi. Izņemot jūras un gaisa transportu, uz kuru attieksies emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, arī šiem kravu pārvadātājiem ir jāsedz savas ārējās izmaksas. Tas ir godīgs veids, kā pamudināt kravu pārvadātājus saslaucīt savus netīrumus.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai lūgtu atbalstīt arī manu grozījumu Nr. 76. Nesaprotu, kāpēc Komisija nolēma nomainīt veco tekstu par regulatīvajām maksām pret maksām ,,jebkuram pilsētas ceļam”. Šādu regulatīvo maksu noteikšana ir dalībvalstu kompetence. Tieši dalībvalstīm ir jāizlemj, kādā veidā tās vēlas noteikt šādas regulatīvās maksas, protams, ar noteikumu, ka tās ir nediskriminējošas. Tādēļ es ierosinu atgriezties pie vecā 2006. gada teksta un lūdzu jūsu atbalstu.

Visbeidzot, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija nodrošinātu to, ka dalībvalstis nenosaka neatbilstīgi augstu maksu par kravu pārvadājumiem. Komisijai ir jāizturas ļoti nopietni pret 11. panta 1. punktā noteiktajiem uzdevumiem. Ja kāda dalībvalsts padara ārējo izmaksu maksas vai pieļaujamās vērtības aprēķinu par joku, tad Komisijai stingri jāvēršas pret šo dalībvalsti.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ekonomika, vide un cilvēki ir trīs stūrakmeņi, kuriem mums ir jāpielāgo Eiropas tiesību akti ceļu nodevu un Eirovinjetes jomā. Runājot par kravu pārvadājumiem Eiropā, iespējams, ir pareizi teikt, ka minētās trīs prioritātes mums ir jāsakārto citādi — tieši pretējā alfabēta kārtībā. Tātad tagad mūsu prioritātēm jāvirknējas šādi: pirmkārt, cilvēki, pēc tam — vide, tad — ekonomika.

Mēs, Komisija un Parlaments, gribam to darīt. Komisija ir sagatavojusi ļoti labu priekšlikumu par ārējo izmaksu internalizāciju, ierosinot patiesāk atspoguļot transporta — kravu pārvadājumu u.c. — izmaksas, un par to mums jāpateicas bijušajam priekšsēdētāja vietniekam Barrot un pašreizējam priekšsēdētāja vietniekam Tajani.

Transporta un tūrisma komitejā mēs šo priekšlikumu uzlabojām. Proti, mēs likām vēl lielāku uzsvaru uz vairāk skarto pušu — cilvēku, vides un ekonomikas — vajadzībām. Saistībā ar to es gribētu sirsnīgi pateikties referentam El Khadraoui kungam un visiem pārējiem, kuri ļoti konstruktīvi un aktīvi piedalījās šajā darbā.

Mēs esam saglabājuši arī samērīguma principu. Eiropa nevar un nedrīkst visu sīki reglamentēt. Ir jādod vieta arī dalībvalstīm kā viņu pašu īpašo apstākļu veidotājām. Tas attiecas — un sevišķi attiecas — arī uz šodien daudz apspriesto jautājumu par sastrēgumiem. Šajā gadījumā runa ir nevis par sastrēgumos nīkstošo sodīšanu, bet gan par konstruktīvu risinājumu ierosināšanu šo sastrēgumu novēršanai. Te galvenais ir risinājumu meklēšana, nevis aizliegumi.

Ar mūsu tekstu bieži gadās tā — jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Sākotnējā priekšlikumā pēc rūpīgiem izmaksu aprēķiniem Komisija ierosināja aizmirst visu un visbeidzot noteikt izmaksu galīgo augšējo robežu. Mēs komitejā to noraidījām kā bezjēdzīgu toreizējā 20. grozījumā. Rīt par šo jautājumu atkal balsos kā par 40. grozījumu. Referents to atbalsta. Es lūdzu jūs visus atbalstīt šo jautājumu — mums ir jāuzvar šajā balsojumā.

Visbeidzot, es gribētu teikt, ka man ļoti žēl, ka Čehijas prezidentūra nav uzskatījusi par pūļu vērtu atsūtīt uz Parlamentu pārstāvi šī svarīgā likumdošanas priekšlikuma apspriešanai.

 
  
MPphoto
 

  Brian Simpson (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu par El Khadraoui kunga ziņojumu. Es vēlētos pateikties referentam un viņa personālam par lielo darbu un panākto kompromisu, kaut arī reizēm tas šķita neiespējami.

Šajās debatēs ir jāuzsver vairāki jautājumi. Pirmkārt, šis ir procesa sākums, nevis beigas, un kompromisā ir iekļautas dalībvalstu tiesības noteikt vai nenoteikt maksu par sastrēgumiem. Es gribētu atgādināt godātajiem deputātiem, it īpaši deputātiem no PPE-DE grupas, arī to, ka šis Parlaments pastāvīgi ir pieprasījis Komisijai priekšlikumu par ārējo izmaksu internalizāciju visa veida transportam — bet jo īpaši autotransportam —, un tas tiešām tika īpaši uzsvērts, jo mūsu ceļi kļūst arvien pieblīvētāki un globālā sasilšana pieņemas spēkā.

Ceļu nozarei ir jākļūst arī līdzsvarotākai — ne tikai ekonomiski, bet arī ekoloģiski ilgtspējīgai, un tai jāapzinās, ka ir jāmaksā godīga cena par radītajām izmaksām — gan vides, gan infrastruktūras izmaksām. Mēs nevaram ieņemt ,,nogaidīšanas” pozīciju, lai gan esmu ievērojis, ka iepriekšējos mēnešos šī frāze ir kļuvusi par konservatīvo sinonīmu. Es zinu, ka šī ziņojuma formulēšana bija sarežģīta, jo daži deputāti uzskata, ka tas iet par tālu, citi — ka neiet pietiekami tālu. Taču, manuprāt, pirmajā posmā šis kompromiss ir pelnījis atbalstu. Es ar prieku gaidu citu ārējo faktoru turpmāku iekļaušanu un vēlētos uzsvērt mūsu grupas atbalstu priekšlikumam, ka visi ieņēmumi no Eirovinjetes ir jāparedz izlietošanai transporta nozarē un ka pārredzamība ir jāpiesaista sabiedriskajai domai.

Šis ziņojums ir nopietns mēģinājums izveidot to, ko Parlaments ir prasījis jau daudzus gadus. Tas būs svarīgs instruments satiksmes sastrēgumu apkarošanā, vides uzlabošanā un transporta veidu maiņas veicināšanā, un tādēļ tas ir pelnījis mūsu visu atbalstu. Un, komisāra kungs, es pārāk neraizētos par domstarpībām ar Georg Jarzembowski — mēs Sociāldemokrātu grupā ar to veiksmīgi tiekam galā jau gadiem ilgi.

 
  
MPphoto
 

  Paolo Costa (ALDE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šī ir trešā reize, kad man nākas nodarboties ar šo jautājumu. Iepriekšējā sasaukuma laikā man bija tas prieks darboties kā patstāvīga ziņojuma referentam par šo tematu, un pēc tam, vēl pavisam nesen, mēs pieņēmām Eirovinjetes iepriekšējo variantu.

Mēs nedrīkstam aizmirst, kādu iemeslu dēļ šis process ir ievilcies tik ilgi. Vienlaikus ir darbojušies vismaz trīs faktori. Vēl nesen par ceļiem un citu infrastruktūru maksāja tikai nodokļu maksātāji. Eirovinjete bruģē ceļu tam, lai mēs varētu sākt novirzīt uz ceļu lietotājiem vismaz daļu no atbildības par infrastruktūru finanšu sloga apmaksu neapšaubāmi taisnīgākā veidā. Citiem vārdiem sakot, Eirovinjete ir svarīgs instruments, kas paredzēts taisnīgas samaksas iekasēšanas nodrošināšanai, neraugoties uz visiem pašreizējiem mājieniem par pretējo. Vai tas notiks atšķirīgā veidā, būs atkarīgs no jaunu finanšu instrumentu izstrādes dažādās valstīs, kuras neļauj Eiropai nodarboties ar šo jautājumu — jo pretējā gadījumā mēs būtu tikai pārāk gatavi rīcībai. Pašlaik Eirovinjete piemēro principu ,,lietotājs maksā”. Tagad mums ir grūtības ar pāreju uz sistēmu ,,piesārņotājs maksā” — tas ir vēl viens lielisks princips, ko mums jācenšas apgūt.

Kas attiecas uz mani, mūsu panāktais kompromiss ir labs, un mums ir jācenšas pie tā turēties, cik vien tas iespējams. Tas pierāda, ka Padome piekrīt tam, ka mēs varēsim efektīvi pāriet...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Seán Ó Neachtain (UEN). (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu teikt, ka saprotu šī ziņojuma slēptos iemeslus. Taču, ciktāl tas skar mani, tas nav taisnīgi, jo šis pienākums, Eirovinjete, palielina izmaksas tām valstīm, kuras atrodas tālu no tirgus centriem.

Komisārs teica, ka kalnu reģioni iebilst pret vienoto tirgu. Kas būs ar tādiem reģioniem kā mans vēlēšanu apgabals Īrijas rietumos, no kurienes ik nedēļu izbrauc 1000 kravas automobiļu? Viņus sit, kad tie dodas uz tirgu. Un kā tad ir ar vienoto tirgu? Tāda nav! Nomaļām valstīm paaugstina izmaksas, jo jūs vēlaties zaļāku tirgu. Taču jums tas nevar būt abos veidos. Jums ir jādomā par valstīm nomalēs un jāizturas pret tām taisnīgi, priekšsēdētāja kungs! Tas šajā ziņojumā nav izdarīts.

 
  
MPphoto
 

  Sepp Kusstatscher, (Verts/ALE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Neviens nopietns zinātnieks nešaubās par to, ka fosilā kurināmā izmantošana ir krasi jāsamazina, jo izejvielu daudzums ir ierobežots un fosilā kurināmā sadedzināšana ir galvenais iemesls haosam klimata sistēmā

Mēs visi zinām, ka aptuveni trešdaļu fosilā kurināmā izšķiež pārbraucieni un pārvadājumi un ka tieši kravas automobiļi rada ārkārtīgi lielu kaitējumu cilvēkiem un videi, par ko ir jāmaksā nodokļu maksātājiem. Ikviens principā piekrīt tam, ka ir jāmaksā patiesās izmaksas. Taču tad, kad runa ir par konkrētiem pasākumiem patieso izmaksu noteikšanai, mēs dzirdam tūkstošiem atrunu.

Nekādi nav saprotams, kāpēc pasākumi, ko īsteno, reaģējot uz krīzi, nav daudz konsekventāki. Neveselīgās un uzpūstās transporta politikas turpināšana ir kļūda. Pretējā gadījumā mērķis 20-20-20 vēl vairāk attālināsies. Mums ir skaidri jāsaprot, ka šis negodīgums apdraud mūsu mazbērnu nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Ulrich Stockmann (PSE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms es gribētu pateikties El Khadraoui kungam. Tiešām sarežģītos apstākļos viņš ir panācis realizējamu kompromisu.

Tas, ka ceļa nodevās tagad var iekļaut arī nodevu par troksni un nodevu par sastrēgumiem, mums, transporta politikas veidotājiem, ir ievērojams solis uz priekšu. Tas nostiprina principu ,,piesārņotājs maksā”. Princips ,,piesārņotājs maksā” novērš peļņas nokļūšanu privātās rokās, kamēr par kaitējumiem maksā sabiedrība. Tā ir sociāldemokrātiska koncepcija. Parlaments ir nolēmis pakāpeniski piemērot šo principu visiem transporta veidiem. Tad beidzot būs godīga konkurence starp dzelzceļu, autotransportu un iekšzemes ūdensceļiem.

Šajā jautājumā ir nepārprotami jāpasaka arī tas, ka šo papildu ceļa nodevu noteikšana būs tikai un vienīgi dalībvalstu ziņā. Neviens nebūs spiests to darīt. Viss, ko mēs šeit darām, ir pamatsistēmas noteikšana, lai Eiropā nebūtu atšķirīgi ceļa nodevu modeļi; tādējādi tiek novērsta diskriminācija, jo visā iekšējā tirgū ir jābūt samērojamai attieksmei pret kravu autotransportu. Mums tas nozīmē nevis papildu ienākumu avotu, bet gan stingrāku transporta koriģēšanu, izmantojot cenu politiku. Transporta un tūrisma komitejai ir taisnība, kad tā vēlas redzēt šo papildu ienākumu obligātu izlietojumu ārējo kaitējumu samazināšanai.

Taču, manuprāt, medus kausā joprojām ir palicis viens vērmeļu piliens. Diemžēl komitejas lēmums tā pašreizējā formā saista sastrēgumu izmaksu noteikšanu kravas automobiļiem ar citu transporta veidu, piemēram, vieglo automobiļu, iekļaušanu. Tas neļaus noteikt sastrēgumu izmaksas tajās dalībvalstīs, kuras nevēlas noteikt ceļu nodevu vieglajiem automobiļiem, piemēram, Vācijā. Tādējādi tas atņem mums svarīgu nodokļu instrumentu transporta politikas jomā.

Mans secinājums skan šādi: rītdienas balsojums var kļūt par izrāvienu transporta politikā pēc gadu desmitiem ilgām debatēm par ārējām izmaksām. Es ceru, ka mēs iegūsim vajadzīgo vairākumu, lai panāktu šo izrāvienu.

 
  
MPphoto
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert (ALDE). (NL) Priekšsēdētāja kungs! Vienīgais iemesls — vismaz manā skatījumā — šā priekšlikuma nopietnai izskatīšanai ir tas, ka tiek izveidota Eiropas sistēma, kurā dalībvalstis var darboties, un tas noteikti nāk par labu iekšējam tirgum. Patiesi, ,,zaļo” koncepciju arvien biežāk izmanto ļaunprātīgi zināmā mērā protekcionisma nolūkos. Labs piemērs tam ir uz atsevišķām nozarēm attiecināti braukšanas aizliegumi Austrijā.

Mēs esam nogājuši garu ceļu. Taču joprojām ir jāapspriež daži sarežģīti jautājumi. Atļaujiet man skaidri pateikt — manuprāt, iespēja iekasēt maksu par sastrēgumiem no kravu autotransporta ir nepieļaujama, un es uzskatu par nepieņemamu arī atteikšanos no ieņēmumu paredzēšanas konkrētiem mērķiem.

Kā iepriekš teica kolēģis Sterckx kungs, ja otrajā lasījumā izrādīsies, ka Parlamenta un Padomes vairākums neatbalsta šīs nostājas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atsauks atbalstu šim priekšlikumam. Kravu autopārvadājumi ir mūsu ekonomikas dzinējspēks. Ir sevišķi svarīgi atcerēties šo apstākli — un jo īpaši pašlaik.

Atļaujiet arī man — es vēršos īpaši pie Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas — beigt runu ar vecu holandiešu sakāmvārdu, ka ar pieeju „zilonis trauku veikalā” nevar panākt cerēto.

 
  
MPphoto
 

  Wiesław Stefan Kuc (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Krīzei, kura arvien straujāk iekasē pati savas nodevas no kravu pārvadātājiem, vajadzētu likt mums būt piesardzīgiem un neieviest jaunus samaksas iekasēšanas noteikumus. Transports vienmēr ir bijis ekonomikas asinsrite. Mums ir slikta pieredze ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu, un šķiet, ka tagad tā atkārtosies.

Mums jāatceras, ka vairums kravu pārvadātāju ir nevis lielas sabiedrības, bet gan mazi uzņēmumi, kuriem pieder vien daži transportlīdzekļi. Neliksim viņiem maksāt par valsts uzturēšanu. Tas jau tiek darīts ar degvielas nodokli, apdrošināšanu, ceļu pārbaudēm un daudzām citām maksām. Nosakot maksu par ārējām izmaksām, transporta cena ievērojami paaugstināsies, un tas nozīmēs divreiz maksāt par vienu un to pašu. Ir skaidrs, ka preces ir jāpārvadā, jo vienmēr būs preču ražotāji un klienti, kuriem vajadzēs šo pakalpojumu, bet vai mums ir jāuzkrauj viņiem atbildība par infrastruktūras izmaksām? Es aicinu pārtraukt jebkādu turpmāku rīcību līdz labākiem laikiem vai pilnīgi noraidīt Komisijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Michael Cramer (Verts/ALE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Transports, un it īpaši autotransports, ir atbildīgs par 30 % CO2 emisijas, un arī ar šo direktīvu mēs vēl esam ļoti tālu no godīgas konkurences nodrošināšanas starp dažādiem transporta veidiem.

Kopš 1990. gadu vidus ES ir pastāvējušas obligātas dzelzceļa nodevas. Tās attiecas uz katru lokomotīvi un katru ceļa kilometru, un patiesībā to lielums ir neierobežots. Uz autoceļiem dalībvalstīm ir atļauts izlemt, vai vispār noteikt ceļa lietotāju nodevu. Tas attiecas tikai uz kravas automobiļiem, tikai uz automaģistrālēm un tikai uz smagajiem automobiļiem, kuru svars pārsniedz 12 tonnas. Tā ir negodīga konkurence. Tā izraisa satiksmes novirzīšanos no dzelzceļiem uz autoceļiem, nevis, kā bieži norāda smalki pompozās runās, no autoceļiem uz dzelzceļiem.

Dzelzceļa nodeva Slovākijā ir divreiz lielāka nekā Vācijā, un slovākiem vispār nav ceļa nodevu. Tas ir vienkārši neprāts. Tādēļ mums ir vajadzīga šī direktīva. Mums ir vajadzīgs patiess izmaksu atspoguļojums. Ja Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pārstāvji uzskata, ka sastrēgumu izmaksas nav jāiekļauj, tad viņiem vajadzētu vismaz balsot par klimata, negadījumu un trokšņa izmaksu iekļaušanu. Tad viņi būtu pelnījuši uzticību.

Tie, kuri balso ,,nē” par šo jautājumu, atsakās no cīņas pret klimata pārmaiņām un nolemj mūsu bērnus un bērnubērnus iznīcībai, jo viņiem uz šīs planētas nebūs nākotnes. Mums ir vajadzīgs regulējums, kas ir daudz stingrāks par Komisijas un šī Parlamenta vairākuma ierosināto.

 
  
MPphoto
 

  Luís Queiró (PPE-DE). (PT) Priekšsēdētāja kungs! Eirovinjetes direktīvas pārskatīšanu vajadzētu izmantot ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka autotransporta atbalstam. Vienkāršāk sakot, ar komitejā panākto rezultātu mēs, manuprāt, esam uzņēmuši nepareizu kursu.

Mēs neesam izvēlējušies pasākumus, kas veicina ilgtspējīgākus preču pārvadājumus. Tieši pretēji, ar šo pārskatīšanu mēs esam devuši kļūdainu paziņojumu šajā pasaules ekonomiskās krīzes laikā, jo viss liecina, ka tas tikai pasliktinās jau tā nedrošo stāvokli daudzos transporta uzņēmumos. Daudzi no tiem ir mazi un vidēji uzņēmumi, kuri veido lielāko daļu Eiropas uzņēmējdarbības.

Mēs zinām, ka pasākumi, kas paredzēti cīņai pret piesārņojumu vai tehnoloģisko jauninājumu — piemēram, tīrāku dzinēju un ,,inteliģentu” transportlīdzekļu — ieviešanas veicināšanai, ir ļoti svarīgi. Problēma, kas sākusi radīt ievērojamas grūtības, ir saistīta ar sastrēguma maksas noteikšanu. Ja runājam par tā dēvētajām sastrēguma stundām, tad to galvenais cēlonis ir vietējie autobraucēji, kuri dodas uz darbu vai dodas atpūsties. Ierosinot noteikt maksu, kas skar preču pārvadājumus, mēs vienkārši sodīsim tos, kuri piegādā preces mūsu ikdienas dzīvei un dara to visātrākajā, elastīgākajā veidā — no durvīm līdz durvīm.

Mūsu rīcība arī tad būs vienpusēja, ja, piemēram, mēs neko nedarīsim darba laika maiņas, negadījumu novēršanas vai ceļu plānošanas jomā, tādējādi apdraudot to pašu mobilitāti, kas nosaka mūsu sabiedrību un tirgus ekonomiku. Mēs apdraudam arī citus pasākumus, kuru mērķis ir Eiropas Savienības ekonomikas un sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana. Manā valstī Portugālē tāpat kā citās perifērijas valstīs šis pasākums nav nekas cits kā saimnieciskās darbības apspiešana, un mēs būsim tikai visu tranzīta nodevu maksātāji.

Priekšsēdētāja kungs, apkopojot iepriekš teikto — ar šo maksu mēs nepareizi tulkosim svarīgus vides mērķus, radot lielākas grūtības maziem un vidējiem uzņēmumiem un pat izraisot to bankrotu, un tādējādi mēs tieši veicināsim bezdarbu un sociālo nestabilitāti Eiropas sabiedrībā. Tā ir mūsu izvēle, un nešaubīsimies, ka no mums prasīs atbildību par mūsu lēmumu sekām.

 
  
MPphoto
 

  Inés Ayala Sender (PSE). (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izteikt mūsu dziļo vilšanos — galvenokārt no sociāldemokrātu rindu viedokļa, kaut gan tās ģeogrāfiski atrodas nomalē — par šī ziņojuma briesmīgo laika izvēli. Pirmkārt, tas nāk par agru. Mēs vēl neesam pat novērtējuši Eirovinjeti II, ko sāka īstenot tikai aptuveni pirms pusgada, taču šeit mēs atklājam jaunu lietu.

Turklāt mēs atrodamies nežēlīgas finanšu, ekonomiskās un sociālās krīzes varā, kas ir iznīcinoši ietekmējusi preču pārvadājumus. Tādēļ tas šķiet kā slikts joks — tagad ierosināt pasākumu, kas neapšaubāmi nozīmēs preču cenu paaugstināšanu, it īpaši to preču, kuras transportē uz Eiropas nomalēm, ko, savukārt, visvairāk ir skāris bezdarbs un dzelzceļa vai jūras transporta ceļu alternatīvu trūkums. To vienkārši nav, un turklāt nav arī vēlēšanās tās izveidot.

Turklāt Eiropas Parlaments vienmēr ir aicinājis ieviest internalizāciju visos transporta veidos, nevis tikai vienā, uz ko jau attiecas pārrobežu pārvadājumu maksu noteikšana. Mēs lūdzām Komisiju būt patiesi radošai, lai izveidotu vairākveidu transporta sistēmu, kuras pamatā ir solidaritāte, un tādējādi saglabātu konsekvenci mūsu Eiropas ieguldījumā kopējā loģistikas ķēdē. Šī teksta neobjektivitāte ir pretrunā minētajam.

Visbeidzot, esmu vīlusies, jo, manuprāt, ir negodīgi stāstīt cilvēkiem, ka šis instruments uz visiem laikiem atrisinās ikdienas sastrēgumu problēmu.

Ja tas būtu iemesls, tad kravu pārvadājumu nozare būtu pirmā, kura prasītu šo instrumentu, jo tieši šī grupa jau tagad maksā par pilsētas satiksmes sastrēgumu izraisītajiem kavējumiem.

Referents ierosina kompromisu, kas pelnījis uzslavu par tā asumu, taču tajā ir skaidri saskatāms juridisks trūkums, ko noliedz Komisija, kaut gan to var redzēt, nemaz jau nerunājot par juceklīgo vēstījumu, ko mēs raidām iedzīvotājiem, nosakot Eiropas noteikumus, kurus dalībvalstis var pēc vajadzības īstenot vai neīstenot.

Kā jau teicu, tas notiek nelaikā un tas ir nepilnīgs instruments, kas maz solidarizējas vismaz ar Eiropas nomalēm.

 
  
MPphoto
 

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribu teikt dažus vārdus par nepieciešamību iekļaut CO2 emisiju Eirovinjetē. Kravas automobiļu radītā CO2 emisija veido gandrīz ceturtdaļu no autotransporta emisijas, un, kaut gan automobiļi pakāpeniski kļūst efektīvāki, kravas automobiļu degvielas efektivitāte iepriekšējos 15 gados nav uzlabojusies.

Kādas izvēles iespējas mums vēl ir, ja mēs neiekļaujam CO2 Eirovinjetē? Ļoti nedaudzas, jo, kā mēs sakām, drīzāk pūcei aste uzziedēs, nekā ECOFIN ministri vienosies par degvielas aplikšanu ar nodokli ES līmenī. Vēl ļaunāk — ja kāda dalībvalsts gribēs īstenot ceļa nodevu sistēmu, kas atspoguļo CO2 ārējās izmaksas, tai nebūs atļauts to darīt, ja mēs neiekļausim CO2 Eirovinjetē. CO2 izslēgšana no Eirovinjetes būtu īpaši netaisnīga, ņemot vērā to, ka tagad visām dalībvalstīm ir saistoši CO2 samazināšanas mērķi, kas jāizpilda saskaņā ar kopīgo lēmumu. Dalībvalstu rīcībā ir jābūt virknei instrumentu.

 
  
MPphoto
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es pieteicos runāt galvenokārt par El Khadraoui kunga ziņojumu par Eirovinjeti — jautājumu, kas dažādos veidos jau daudzreiz ir iesniegts šim Parlamentam. Mana nostāja ir nemainīga — es neredzu nekādu vajadzību uzkraut papildu maksas nozarei, kuru jau tā ir smagi skārusi ekonomikas lejupslīde.

Apvienotajā Karalistē ik gadu no autotransporta jau iekasē vairāk nekā GBP 50 miljardus, un tikai GBP 10 miljardi tiek ieguldīti transportā. Tik daudz par hipotēkas ķīlām. Kad mēs pārdzīvojam vislielāko ekonomikas krīzi, kādu vien atceras mūsu laikabiedri, un katru nedēļu bankrotē lieli un mazi uzņēmumi, kāpēc mēs Eiropas līmenī apspriežam pasākumus, kas saasinās šo problēmu?

Saistībā ar to, atļaujiet man pateikt Brian Simpson, ka labāk ir nedarīt neko nekā izdarīt nepareizi, jo es esmu pārliecināts, ka viņa partija sapratīs šīs izmaksas pēc dažām nedēļām.

Runājot vispārīgāk, es gribētu deputātiem paziņot, ka AK šos jautājumus izlemj vietējās iestādes, kas nodarbojas ar ceļu nodevu noteikšanu. Manā reģionā, Rietummidlendā, visas septiņas vietējo pilsētu domes, ko veido dažādi politiskie spēki, noraidīja ideju par šādas sistēmas īstenošanu.

Brian Simpson reģiona — Lielās Mančesteras — iedzīvotāji vietējā referendumā kategoriski noraidīja ceļu maksas noteikšanu.

Tādēļ es gribētu jautāt Parlamentam un Eiropas Komisijai — kuru daļu no ,,nē” jūs nesaprotat? Eiropai nevajadzētu uzspiest šai nozarei ,,viens izmērs visiem” pieeju. Šis jautājums joprojām ir jānosaka tikai un vienīgi valsts un vietējā līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (PSE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kad zāle atkal nomierināsies, es gribētu izmantot šo iespēju, lai sirsnīgi apsveiktu referentu. Tas bija grūts darbs, un tomēr tika panākts ievērības cienīgs progress, tāds progress, kas liecina par nelielu soli virzībā uz pilnīgi ekoloģiskiem kravu autopārvadājumiem, it īpaši, nepieļaujot kompensācijas par papildu izmaksām un iekļaujot troksni, gaisa piesārņojumu un zināmā mērā arī sastrēgumus, turklāt vēl var spriest, vai — it īpaši sastrēgumu gadījumā — tas nav nedaudz par maz.

Taču mani neapmierina konkrētas detaļas, un es gribētu pateikt dažus vārdus saistībā ar to. Tagad ikviens zina vai vismaz ir kaut ko dzirdējis par klimata pārmaiņu problēmu. Tādēļ mēs arī nolēmām noteikt tieši smagajai rūpniecībai īpašas prasības, kuras ir ļoti grūti izpildīt un par kurām vēl var daudz spriest. Taču šajos apstākļos neviens Austrijā un pārējā Eiropā nesaprot, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa ir pasargājusi vienu no lielākajiem CO2 emisijas radītājiem, proti, kravas automobiļu tranzīta satiksmi, no kaut viena eirocenta samaksas par tās radītajām izmaksām. To jūs, dāmas un kungi, nevarēsit izskaidrot nevienam vēlētājam. Viņiem ir jāsedz šīs izmaksas ar saviem nodokļiem, un to patiesi nevar izskaidrot.

Ja PPE-DE grupas referente uzskata, ka viņi šajā kaujā ir zaudējuši, tad es viņai gribētu pateikt — es ceru, ka viņi zaudēs daudzās šādās kaujās, un tas nāks par labu lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju.

 
  
MPphoto
 

  Bilyana Ilieva Raeva (ALDE). (BG) Ziņojumā par ceļa nodevām ir iekļauti ieteikumi, kas ievērojami sadārdzinās kravu pārvadājumus Eiropas Savienībā, it īpaši lielos attālumos un izmantojot pārvadātājus no tādām ES nomales valstīm kā, piemēram, Bulgārija. Tā rezultātā cietīs ne tikai pārvadātāji, bet arī viņu tiešie klienti, vairumtirgotāji un patērētāji Eiropas Savienībā. Ekonomikas un finanšu krīze ir smagi skārusi transporta nozares darbiniekus. Ja salīdzinām ar 2007. gadu, transporta pakalpojumu pieprasījums ir samazinājies par 50 % un bankrotu skaits šajā nozarē palielinājies par 110 %.

Līdzīgu regulatīvo prasību trūkuma dēļ Eiropas kravu pārvadātāji nav tik konkurētspējīgi kā trešo valstu uzņēmumi, kas veic ļoti daudz piegāžu Eiropas Savienībā. Sevišķi smags stāvoklis ir sabiedrībām, kas iepriekšējos gados ieguldījušas līdzekļus ,,zaļos” automobiļos. Pašlaik tās nespēj samaksāt aizdevumus, un tām pastāvīgi draud bankrots. Ņemot vērā šos apstākļus, es noteikti atbalstu 71. un 72. grozījumu, kuros ieteikts neiekļaut direktīvā ,,sastrēgumu” faktoru. Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi nepieļaut no ceļa nodevām iegūto līdzekļu nodošanu citiem transporta veidiem. Tam būs nelabvēlīgas sekas it sevišķi tajās valstīs, kurās ceļu infrastruktūra nav pietiekami attīstīta, kā tas ir manā valstī Bulgārijā.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE) . – (RO) Mums ir vajadzīga saskaņota, ilgtspējīga Eiropas politika transporta nozarē, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Piesārņojuma un trokšņa ārējo izmaksu internalizācija ir labs pasākums.

Kravas automobiļu samaksātās ceļa nodevas ilgtermiņā kļūs par pamatu tiem milzīgajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, kuri iekļauti Eiropas un dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas plānos gan Eiropas transporta tīklu, gan citu ceļa infrastruktūru līmenī, tajā skaitā arī kalnu apgabalos, kur nereti ir īpaši sarežģīti ceļu būves apstākļi.

Taču īstermiņā dalībvalstu pienākums vēl joprojām ir atrast īpaši ātrus veidus šo ieguldījumu finansēšanai, uzmanīgi izlietojot līdzekļus, ko ES tām piešķir gan kā Eiropas transporta tīklu finansējuma daļu, gan no struktūrfondiem un kohēzijas fonda, kā arī ar franšīzes un publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību.

Izmantojot pieejamos instrumentus, Eiropas Komisijai ir jāatbalsta integrētās ierosmes dalībvalstu — it īpaši jauno dalībvalstu — infrastruktūras tīklu paplašināšanai.

Runājot par maksas noteikšanu infrastruktūras lietotājiem, lai palīdzētu atrisināt sastrēgumu problēmu, es uzskatu, ka šis priekšlikums ir rūpīgāk jāizpēta, atceroties, ka sastrēgumi ir atkarīgi ne tikai no automobiļiem, bet vēl vairāk no dalībvalstu spējas plānot un efektīvi veidot valsts infrastruktūru reģionālā un vietējā līmenī.

Tādēļ es uzskatu, ka teritoriālās attīstības plāni, pilsētu plāni un satiksmes pārvaldība ir savstarpēji labāk jāsaskaņo, it īpaši pilsētu un piepilsētu teritorijās, kur sastrēgumi rada vislielākos sarežģījumus.

 
  
MPphoto
 

  Robert Evans (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sākt ar apsveikumu draugam un kolēģim El Khadraoui kungam, kurš, atklāti sakot, par spīti iespaidam, kāds varētu par viņu izveidoties, tiešām ir pierādījis, ka spēj sagatavot ļoti labu un īstenojamu ziņojumu. Es ar prieku atbalstu šo ziņojumu un tā pamatprincipu ,,piesārņotājs maksā”.

Šajā Parlamenta spārnā mēs pievēršam lielu uzmanību gaisa kvalitātei, par kuru mēs tiešām esam ļoti nobažījušies, un mēs visi zinām, ka kravas automobiļi piesārņo gaisu. Kā norādīja Lichtenberger kundze, ,,tas ir dokumentāri pierādīts”. Tagad Wortmann-Kool kundze, kura ir aizgājusi, runāja par šķēršļiem iekšējā tirgū, un arī Jarzembowski kungs, neraugoties uz ziņojumu par videi nekaitīgāku transportu, izteica šaubas par Eirovinjeti. Es gribētu pateikt viņiem abiem, ka vislielākais drauds visiem tirgiem būtu tas, ja mūs pārņemtu piesārņojums. Es nedomāju, ka papildu 2–3 % būs milzīgs slogs, taču tas parādīs, ka mēs veicam nopietnus pasākumus piesārņojuma apkarošanai.

O’Neachtain kungs pauda šaubas un bažas par Īriju un citām perifērijas valstīm. Viņš, šķiet, nesaprot, ka dalībvalstīm tas ir brīvprātīgs pasākums. To piemēros Īrijai tikai tad, ja tā nolems Īrijas valdība. Manuprāt, viņš un, iespējams, arī Bradbourn kungs šopēcpusdien ir guvuši mācību, ka ir bīstami — un liek jums izskatīties diezgan muļķīgi — runāt par ziņojumu, ko jūs neesat lasījuši un ko acīmredzot nesaprotat.

Vēl viena atkāpe — es uzskatu, ka mums vajag un mēs varam darīt daudz vairāk, lai veicinātu kravu pāriešanu no autoceļiem uz ūdensceļiem, kur viena barža var pārvadāt tikpat daudz kravas kā 15 smagie automobiļi. Tādēļ es domāju, ka mums ir jāatbalsta mūsu kādreizējā beļģu kolēģa ierosme.

 
  
MPphoto
 

  Christine De Veyrac (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Sākumā es gribētu apsveikt kolēģus, El Khadraoui kungu un Jarzembowski kungu, par augsto darba kvalitāti un lieliskajiem ziņojumiem, ko viņi ir sagatavojuši.

Pašlaik mēs atrodamies pavērsiena punktā, kad mēs cenšamies nosargāt mūsu rūpniecību, padarot to ilgtspējīgāku, un sasniegt ,,trīsreiz 20” mērķi, ko pagājušā gada decembrī šajā Parlamentā vēlreiz apstiprināja toreizējais ES Padomes priekšsēdētājs Nicolas Sarkozy.

Saistībā ar to Eiropas Savienība ir izteikusi vēlmi izdot likumus, lai transporta izmaksās tiktu ņemtas vērā arī citas izmaksas, kuras pašlaik sedz visa Eiropas sabiedrība: tas ir princips ,,piesārņotājs maksā”, ko vienmēr ir atbalstījis Parlaments.

Pagājušā gada jūnijā mēs par to balsojām attiecībā uz gaisa transportu, kad aviācija tika iekļauta emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Attiecībā uz kuģniecības nozari Eiropas Komisija pašlaik meklē vislabāko veidu, kā ņemt vērā kuģu radīto piesārņojumu, un to mēs ierosinām šajā tekstā par kravu autopārvadājumiem.

Esmu vienisprātis ar tiem, kuri teica, ka mēs noteikti nedrīkstam ierobežot mobilitāti. Mums ir jāturpina, jo mēs jau gadiem ilgi esam atbalstījuši mobilitāti Eiropas Savienībā, un mums ir jānodrošina godīga konkurence starp dažādiem transporta veidiem.

Mēs nedrīkstam piespiest uzņēmējus par katru cenu pārvadāt preces ar vilcienu vai kuģi, nevis ar automobili — tas būtu absurds un nesaimnieciskums. Taču mums ir jānodrošina uzņēmējiem iespēja izvēlēties viņu vajadzībām ātrāko, ekonomiskāko un izdevīgāko transporta veidu, un, lai tas būtu iespējams, cenai ir jāatspoguļo izvēlētā transporta veida patiesās izmaksas.

Ļaujot dalībvalstīm brīvprātīgi internalizēt dažas ārējās izmaksas, šī direktīva ir pirmais solis šajā virzienā — pirmais solis virzībā uz ārējo izmaksu patiesu internalizāciju visos transporta veidos, un tas ir spēcīgs politisks vēstījums. Mums ir svarīgi to atbalstīt rītdienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Liberadzki (PSE). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties mūsu referentam El Khadraoui kungam. Viņš ir paveicis labu darbu. Viņš ir izskatījis simtiem komentāru.

Vēl es gribētu uzsvērt, ka tieši autotransports pašlaik uztur un virza Eiropu. Tas tiesa, ka mēs lemjam par papildu maksājumu noteikšanu, un šķiet pareizi, ka mums ir jāmaksā par to, ko mēs lietojam. Taču, plānojot darbu pie direktīvas, mēs nebijām ieplānojuši krīzi.

Tādēļ man šķiet, ka man ir jārunā kravu autopārvadātāju vārdā un jāpasaka, ka viņu patiesais stāvoklis ir daudz sliktāks, it īpaši samazinoties pieprasījumam pēc starptautiskā autotransporta. Pārvadātāji norāda uz milzīgu finanšu slogu, it īpaši degvielas nodokļa slogu. Neliels atelpas brīdis ir iestājies degvielas izmaksu ziņā, taču mēs, Eiropas Savienība, nevaram garantēt degvielas cenas ilgtermiņā.

Es uzskatu, ka gan Eiropas Komisijai, gan valdībām ir jāsāk sarunas ar profesionāliem kravu autopārvadātājiem. Mums viņiem ir jāpaskaidro, kā šī ierosme tiek īstenota. Un mums ir jāpārliecina viņi arī par to, ka mūsu mērķis ir vienāda attieksme pret visa veida transportu un ka, visbeidzot, mēs esam atbildīgi par saprātīgu un līdzsvarotu Eiropas transporta politiku.

 
  
MPphoto
 

  Luis de Grandes Pascual (PPE-DE). (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eirovinjetes direktīvas pārskatīšana ir ļoti svarīgs jautājums, kas nodarbina mūs visus un liek arī bažīties īpaši tiem, kuri dzīvo Eiropas nomales valstīs un jūtas tā, it kā būtu kļuvuši par šā priekšlikuma upuriem.

Eiropas Komisija ir nolēmusi īstenot autotransporta ārējo izmaksu internalizāciju, iekasējot trīs jaunas izmaksas: gaisa piesārņojumu, trokšņa piesārņojumu un sastrēgumu izmaksas.

Lai gan priekšlikuma pamatā esošie principi — ,,lietotājs maksā” un ,,piesārņotājs maksā” — ir saprātīgi, ierosinātais risinājums tāds pavisam noteikti nav, jo tas diskriminē nozari, kura jau mēnešiem ilgi pārcieš ekonomikas krīzes katastrofālās sekas. Kaut gan sākotnēji nebija nodoma padarīt preču autopārvadājumus par ļaunuma sakni, beigās tas ir kļuvis par mērķi.

Šis priekšlikums, dāmas un kungi, ir nepieņemams un ne tuvu nesasniedz iecerētos ilgtspējīga transporta mērķus; tas būs nāves spriedums ļoti daudziem maziem un vidējiem Eiropas uzņēmumiem, kuri nodarbina tūkstošiem cilvēku Eiropas Savienībā un ik dienu veicina preču izplatīšanu, nodrošinot ražojumu nonākšanu pie patērētājiem. Patērētāji redzēs, kā celsies preču cenas, kad tiks ieviestas šīs maksas.

Dāmas un kungi, mums ir vajadzīga konkurētspējīga, ilgtspējīga un videi draudzīga transporta sistēma, kas neizslēdz autopārvadājumus, jo pašlaik tas ir vienīgais veids, kā nokļūt visur. Transportēšanas veida maiņa joprojām ir sapnis, kas ir tālu no realitātes. Eiropas tīkli, jūras maģistrāles un pārrobežu sakari dažos gadījumos joprojām ir plāni, nevis realitāte.

Kad grimst pasaules ekonomikas ,,Titāniks”, dāmas un kungi, mēs nevaram prasīt, lai orķestris turpina spēlēt — it sevišķi svētku mūziku.

 
  
MPphoto
 

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). (PT) Paldies visiem, kuri piedalījās darbā, it īpaši kolēģim El Khadraoui kungam, kas pielika visas pūles, bija ļoti pretimnākošs un gatavs pieņemt kopējus risinājums.

Apspriežamais priekšlikums ļaus dalībvalstīm noteikt samaksu, lai segtu konkrētas vides ārējās izmaksas un gūtu ievērojamus ienākumus, kas jāizmanto Eiropas ceļu tīkla uzlabošanai un noteikta veida autotransporta radītās ietekmes uz vidi samazināšanai. No otras puses, tas varētu nozīmēt ievērojamas izmaksas it īpaši tādām attālākos reģionos esošām valstīm kā Portugāle. Tādēļ es kategoriski protestēju pret obligātu ģeogrāfiskā tvēruma paplašināšanu, lai iekļautu visus galvenos ceļus.

Man bija iebildumi arī pret maksu noteikšanu par piesārņojumu, ko izraisa nedaudzi, jo šis pasākums radīs netaisnīgas priekšrocības un nesodīs lielākos piesārņotājus. Tomēr es tiešām atzīstu, ka nepieciešams reģistrēt šīs maksas. Mazākais ļaunums būtu maksas noteikšana tikai Eiropas ceļu tīkliem vai maršrutiem, ko parasti un daudz izmanto starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju izvēlēties maršrutus, kuriem piemērot maksas, un šo ļaunumu varētu vēl mazināt, ja mēs atliktu šī priekšlikuma īstenošanu līdz laikam, kad būs beigusies pašreizējā ekonomikas krīze.

 
  
MPphoto
 

  Richard Seeber (PPE-DE). – (DE) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es ļoti atbalstu šo priekšlikumu. Mēs esam uz pareizā ceļa, it sevišķi attiecībā uz sastrēgumu izmaksu iekļaušanu vispārējās ceļa izmaksās. Mums ir jāpanāk reālas izmaksas, lai tiešām veidotos situācija, kad tirgus ekonomikas instrumenti regulē satiksmi. Pretējā gadījumā šajā jomā nekad nebūs līdzsvara.

Šajās debatēs bija saskatāma arī spriedze starp nomaļajiem reģioniem un kontinenta centrālajiem reģioniem. Pavisam vienkārši — arī tad, kad cilvēki no attālajiem reģioniem šķērso mūsu centrālos apgabalus, viņiem ir jāņem vērā vietējo iedzīvotāju intereses. Tas ir ļoti svarīgi, un es lūdzu izpratni šajā jautājumā, jo saistībā ar šo problēmu daļa iedzīvotāju novesti līdz galējai robežai. Priekšlikumā izteiktais subsidiaritātes princips ļauj dalībvalstīm pašām lemt, vai tās vēlas internalizēt šīs ārējās izmaksas.

Centrālajiem apgabaliem — un it īpaši Alpu reģioniem – ir skaidrs, ka tie izvēlēsies šādu rīcību. Ja nomaļie reģioni nolems neiet šo ceļu, es to sapratīšu. Taču kopumā mums ir jācenšas, lai transporta nozares atsevišķi dalībnieki sedz izmaksas, kuras tie patiesībā rada. Tas ir vienīgais veids, kā mēs ilgtermiņā varam izveidot tiešām ilgtspējīgu sistēmu, kas apmierina iedzīvotāju vajadzības. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Gilles Savary (PSE). (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu apsveikt El Khadraoui kungu par panākto kompromisu, tomēr mēs nedrīkstam izlikties, ka šis teksts nav ļoti trausls. Tas cieš no krīzes ārējām izmaksām, un ar to es domāju, ka pastāv ievērojams spiediens un ievērojamas bažas no kravu pārvadātāju puses.

Turklāt tad, kad tas nonāca mūsu otrā likumdevēja birojā, tas bija pavisam citāds, jo naftas barela cena bija USD 57. Tādēļ tas ir teksts, kas radies sarežģītos apstākļos, bet, tā kā mani pārsteidza dažas lietas, ko es šeit dzirdēju, es gribētu norādīt, ka ar šo tekstu netiek noteikts nodoklis vai ceļa nodeva: katra dalībvalsts izlems, vai noteikt nodokli vai nodevu.

Tas ir teksts, kas tāpat kā divi iepriekšējie paredzēts ceļa nodevu nosacījumu formulēšanai dažādās valstīs, lai novērstu pārmērīgus kropļojumus un tādējādi neradītu konkurences kropļojumus vai diskrimināciju.

Manuprāt, mums tas ir skaidri jāsaprot. Šis teksts pilnībā atbilst subsidiaritātes principam un ir arī taisnīgs. Es gribētu teikt, ka esmu ļoti apmierināts ar to arī manas valsts vārdā, jo tas dos iespēju saņemt no kravu autopārvadātājiem iemaksas tādas tranzīta valsts kā Francija infrastruktūrā — pašlaik šie pārvadātāji šķērso valsti, nenopērkot ne pilienu benzīna un netērējot ne centu. Tādēļ es uzskatu, ka šis būs noderīgs teksts.

 
  
MPphoto
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Komisijas vēlme noteikt transporta dalībniekiem maksu ne tikai par infrastruktūras lietošanu, bet arī par ietekmi uz vidi, ko dēvē par ārējo izmaksu internalizāciju, radīs nodokļu slogu ar nopietnām sekām tiem uzņēmumiem, kurus sevišķi skārusi pašreizējā ekonomikas krīze.

Pirms šāda veida direktīvas īstenošanas ir jāveic īpaši ietekmes pētījumi, pamatojoties uz attiecīgo statistiku. Ir reāli jānovērtē sekas, kādas būs šādas direktīvas īstenošanai, un ir vajadzīgi konkrēti priekšlikumi par ārējo izmaksu aprēķina metodēm un grāmatvedības uzskaiti.

Transporta ārējo izmaksu internalizācija ir pasākums, kas ilgtermiņā var padarīt pārvadājumus videi draudzīgākus. Jāpiebilst, ka šāda veida tiesiski instrumenti tiešām ir vajadzīgi tādās dalībvalstīs kā Rumānija. Tomēr es nedomāju, ka šādas ārējās izmaksas nākotnē tiks piemērotas, vismaz ne Bukarestē, no kurienes es esmu. Šeit es runāju par satiksmes sastrēgumiem, gaisa piesārņojumu, trokšņa piesārņojumu, ūdens piesārņojumu, augsnes piesārņojumu vai ietekmi uz dabas ainavām. Man ir grūti noticēt, ka Rumānijas varas iestādes īstenos šo direktīvu, kura vairāk apgrūtina nekā palīdz.

Taču, kā norādīja arī Jarzembowski kungs, šāda veida pasākumi ir jāīsteno pēc objektīviem pētījumiem, kas veikti, pamatojoties uz statistikas datiem. Mēs nevaram prasīt, lai transporta uzņēmumi maksā patvaļīgi noteiktas naudas summas par ārējām izmaksām, vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs runājam par ievērojamām summām.

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (PSE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es lūdzu vārdu vēlreiz, jo daudzi kolēģi runāja par darbavietu jautājumu gandrīz vai svētulīgā tonī. Manuprāt, mēs visi esam vienisprātis, ka tieši pašreizējos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt darbavietas.

Kravu autopārvadājumu nozare, bez šaubām, cieš šajā situācijā, taču cieš ne tikai autopārvadātāji — tieši tāpat cieš dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un jūras transports. Viss, ko dara šī direktīva, ir to netaisnīgo priekšrocību samazināšana, ko pašlaik bauda autopārvadātāji salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

Jautājums par darbavietām ir pilnīgi cita problēma. Saistībā ar to mums ir jāīsteno saprātīga ekonomikas un atjaunošanas politika, un mums ir konsekventi jāturpina tas, ko esam nolēmuši šajā Parlamentā. Taču šai direktīvai ar to nav nekāda sakara.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (IT) Priekšsēdētāja kungs! Šīs diskusijās laikā tika izteikti daudzi atšķirīgi, dažreiz pat pretrunīgi viedokļi, jo tie ir saistīti ar politiskajiem uzskatiem un arī ar dalībvalstu nostāju. Tādēļ šī diskusija parāda ne tikai jautājuma sarežģītību, bet arī tā nozīmību. Es uzskatu, ka mums ir jāatrod kompromiss, un tas kompromiss, ko mēs esam panākuši Parlamentā ar El Khadraoui kunga ziņojuma palīdzību, kopumā ir labs kompromiss.

Es neuzskatu, ka Komisija grasījās uzlikt papildu nodokli vai gribēja sodīt valstis, kuras atrodas austrumos un rietumos, citiem vārdiem sakot, Eiropas nomalē esošās valstis. Katrā ziņā — Eirovinjetes direktīva nav obligāta. Mēs centāmies arī saskaņot sistēmu, lai izveidotu pamatu tarifu krāpšanas novēršanai, un tādējādi tiek noteiktas arī maksimālās vērtības. Tomēr mūsu diskusijā, protams, parādījās dažādas nostājas un dažādas idejas. Esmu pārliecināts, ka Padomei nosūtītais teksts tiks grozīts, jo arī Padomē cilvēkiem nav vienotu uzskatu. Mēs visi piekrītam principam ,,piesārņotājs maksā”, taču, nonākot līdz tā praktiskai piemērošanai, iezīmējas atšķirības starp dalībvalstīm, politiskiem spēkiem, Parlamenta deputātiem, Komisiju, Parlamentu un Padomi. Tādēļ strīds, bez šaubām, ir dzēlīgs un sarežģīts.

Taču es nedomāju, ka mums ir jāuzticas kritiskam viedoklim, kas zīmē drūmas perspektīvas, jo mūs ir pārņēmusi krīze. Ir pareizi teikt, ka mūs ir pārņēmusi krīze, bet pareizi ir arī tas, ka šis ir priekšlikums par pasākumiem, ko piemēros, sākot ar 2012. gadu. Es tiešām ceru — un esmu pilnīgi pārliecināts, ka man ir taisnība —, ka līdz 2012. gadam šī krīze būs pilnīgi un galīgi beigusies. Ne pārāk liels optimisms ir laba lieta, taču pat vislielākie pesimisti mūsu vidū nevar ticēt, ka 2012. gadā mēs joprojām atradīsimies dziļā krīzē.

Tā sakot, es uzskatu, ka Padome izdarīs grozījumus. Tas nozīmē, ka ar pirmo lasījumu nepietiks un mums būs laiks, lai nākamajos mēnešos apdomātu vajadzīgos grozījumus un mēs varētu mēģināt panākt veiksmīgu vienošanos, izmantojot samierināšanas procedūras. Tas dos mums iespēju nākt klajā ar konkrētām atbildēm sabiedrībai un ļaus vislabākajā veidā brīvprātīgi piemērot principu ,,piesārņotājs maksā”, sākot no 2012. gada.

 
  
MPphoto
 

  Saïd El Khadraoui, referents. (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izteikt dažas piezīmes. Vispirms es gribētu lūgt kolēģiem neļaut apmānīt sevi ar apšaubāmu statistiku, ko te daži minēja. Piemēram, Wortmann-Kool kundze, kura runāja par papildu izmaksām vairāku eiro apmērā. Visu cieņu, bet tas ir pilnīgi nepareizi. Es varu līdz pēdējam centam uzskaitīt, kāda būs ietekme vissliktākajā gadījumā: absolūtais maksimums būs 65 eirocenti par kilometru — 65 eirocenti ārkārtīgi lielu sastrēgumu zonās un tikai par dažiem kilometriem, kuros bija sastrēgums, nevis par atlikušo braucienu.

Tam tiks pieskaitīts 1,1  eirocents par troksni. Par gaisa piesārņojumu tiks pieskaitīti papildu 16 eirocenti tiem kravas automobiļiem, kuri rada vislielāko piesārņojumu. To visu saskaitot, jūs iegūstat absolūti lielāko summu — 82 eirocentus par dažiem kilometriem, kuros bija sastrēgums. Par atlikušo braucienu var atskaitīt 65 eirocentus. Tas bija pirmais, ko es gribēju pateikt, un tas bija domāts arī deputātiem no nomaļām dalībvalstīm.

Otrkārt, tas tiesa, ka mēs atrodamies dziļā krīzē, taču krīze nebūs mūžīga. Pašlaik mēs veidojam sistēmu, lai dalībvalstīm, kuras to vēlas, būtu iespēja īstenot ārējo izmaksu internalizācijas sistēmu — pēc valstī notikušām debatēm, pašu noteiktā laikā un parasti pēc vairākiem sagatavošanās gadiem.

Treškārt, es pamanīju, ka diezgan daudzi kolēģi mēģina paredzēt Padomes lēmumus, jo Padomei vēl ir jāieņem nostāja. Mums no tā nemaz nav jābaidās. Vienkārši pieņemsim nostāju, kuru mēs pilnīgi atbalstām. Pēc tam mēs sāksim debates un cīņu ar Padomi. Varu jums apgalvot, ka es kā referents darīšu visu, lai nosargātu lielāko daļu Parlamenta nostājas, ko mēs vēlāk apspriedīsim.

 
  
MPphoto
 

  Georg Jarzembowski, referents. (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Šo debašu nobeigumā atļaujiet man pievienot divus komentārus. Pirmkārt, es vēršos pie Evans kunga. Mūsu grupa atbalsta ārējo izmaksu, it sevišķi izplūdes gāzu un trokšņa, internalizāciju. Mēs uzskatām, ka tas ir saprātīgi. Taču, ja jūs vienmēr izvirzāt pirmajā vietā principu ,,piesārņotājs maksā” — esmu gatavs to apspriest ar jums —, tad sastrēgumus rada tieši dalībvalstis, nenodrošinot pietiekamu infrastruktūru. Kravas automobiļi brauc sastrēgumos, no kuriem 80 % izraisa vieglie automobiļi. Tas ir absurds — likt uzņēmumiem maksāt par dalībvalstu izraisītiem sastrēgumiem. Ja piemērotu principu ,,piesārņotājs maksā”, tad dalībvalstīm būtu vēl jāpiemaksā kravas automobiļu īpašniekiem, jo sastrēgumus rada valsts, laikus nenodrošinot atbilstīgu infrastruktūru.

Mēs esam vienisprātis, ka ne vienmēr ir jābūt papildu infrastruktūrai. Vēl viens veids sastrēgumu novēršanai ir ,,inteliģentas” satiksmes sistēmas. Daudzas mūsdienu tehnoloģijas spēj novērst sastrēgumus. Ja tomēr saka — ja mums ir sastrēgumi, tad kravas automobiļiem par to jāmaksā —, tad dalībvalstis nemaz nav ieinteresētas sastrēgumu likvidēšanā, jo tad tās zaudē ieņēmumus. Tas, bez šaubām, nevar būt pareizi!

Priekšsēdētāja vietnieka kungs! Jūs pareizi pateicāt, ka negribējāt ieviest jaunus nodokļus ar šī priekšlikuma palīdzību, un jūs pieprasījāt arī ieņēmumu nošķiršanu. Vai tādā gadījumā mēs, komisāra kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, varam vienoties par to, ka jūs atsauksit šo priekšlikumu, ja Ministru padome nelems par labu no Eirovinjetes iegūto ieņēmumu skaidrai nošķiršanai? Jūs taču teicāt, ka negribat nekādus jaunus nodokļus. Esmu pilnīgi vienisprātis ar jums, ka tādā gadījumā, ja Eirovinjete sadārdzināsies izplūdes gāzu emisijas un trokšņa piesārņojuma rezultātā, arī šī papildu nauda ir jāizmanto, lai samazinātu autotransporta ietekmi uz vidi, nevis lai aizlāpītu caurumus finanšu ministru budžetos. Tādas iespējas nav. Paturot to prātā, es ceru, ka jūs saglabāsit savu nostāju; citiem vārdiem sakot, nekādas nodokļu noteikšanas bez ieņēmumu nošķiršanas, kā arī priekšlikuma atsaukšana, ja tā nav. Liels paldies!

 
  
 

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2009. gada 11. martā.

(Sēdi pārtrauca plkst. 18.10 un atsāka plkst. 18.30)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Hołowczyc (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Šajās debatēs ir jāuzsver trīs aspekti: maksas noteikšana transportlīdzekļiem, videi nekaitīgāks transports un ārējo izmaksu internalizācija.

ES iniciatīvu galvenajai prioritātei ir jābūt ES pilsoņu tiesību uz netraucētu mobilitāti garantēšanai un mobilitātes veicināšanai, saskaņoti īstenojot ES infrastruktūras attīstības plānus. To paredz EK līguma 4. princips par iekšējā tirgus brīvību.

Ieguldījumi infrastruktūras attīstībā jāveic, pamatojoties uz izvirzītajām vides aizsardzības prioritātēm, kurās ir ņemti vērā ES mērķi klimata pārmaiņu jomā. Tādēļ ir jāattīsta moderna integrēta infrastruktūra, vienlaikus saglabājot pārvadātāju sadarbības un savstarpējas izmantojamības principus.

Vides aizsardzības izmaksas, troksnis, satiksmes sastrēgumi un cilvēku veselības aizsardzība ir cieši saistīti ar izmaiņām Eiropas infrastruktūras tīklā, kas strauji attīstās. Būtu lietderīgi noteikt par saistošu principu „piesārņotājs maksā”, kas ierosināts šajā dokumentā. Mums būtu jāatceras, ka šis princips nu jau vairākus gadus Eiropas Kopienā darbojas uzņēmējdarbības jomā.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 12. jūnijsJuridisks paziņojums