Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2547(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0112/2009

Debates :

PV 10/03/2009 - 18
CRE 10/03/2009 - 18

Balsojumi :

PV 12/03/2009 - 7.8
CRE 12/03/2009 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0132

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10.  Balsojumu skaidrojumi (turpinājums)
Visu runu video
PV
 

Balsojuma mutiski skaidrojumi (turp.)

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0135/2009)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, tibetiešiem tāpat kā visām tautām ir vēlme dzīvot saskaņā ar saviem pašu tiesību aktiem un pašiem savu cilvēku vadībā, un, noliedzot viņu nacionālos centienus, Ķīnas valdība izmanto virkni dažādu argumentu par feodālisma likvidēšanu un dzimtbūšanas un māņticības pārvarēšanu.

Galu galā tā visa ir versija tam, ko F. Engels sauca par „nepatiesu apziņu”: viņi uzskata, ka Tibetas iedzīvotāji patiesībā nesaprot šo jautājumu un tādēļ viņiem nav jāatļauj pilna demokrātija.

Es tikai aicinātu šī Parlamenta deputātus apsvērt ironisko līdzību starp minēto argumentu un to, kas parādījās pēc Francijas, Nīderlandes un Īrijas „nē” balsojuma. Arī šajā sēžu zālē mēs nepārtraukti dzirdējām, ka cilvēki neesot pareizi sapratuši jautājumu, ka viņi esot patiesībā balsojuši par kaut ko citu – pret J. Chirac vai pret Turcijas pievienošanos, vai pret anglosakšu liberālismu – un ka viņi neesot sapratuši jautājumu, un ka viņiem esot bijusi vajadzīga labāka informācija.

Es uzskatu, ka cilvēki - vai tie būtu Tibetas iedzīvotāji vai Eiropas Savienības nāciju pārstāvji – saprot savas vēlēšanās un vēlmes, un viņiem ir jāļauj paust tās, izmantojot vēlēšanu urnu. Es zinu, ka es kļūstu tikpat garlaicīgs kā Kato Vecākais, bet viņš galu galā tika uzklausīts, un es atkārtošu, kā es esmu atkārtojis katrā runā, ka mums ir jābūt referendumam par Lisabonas līgumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
  

Balsojuma rakstiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Pia Elda Locatelli (A6-0067/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, Itālija pašlaik pārcieš patiesu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Šī pētnieku masveida izceļošana gadu no gada kļūst par skaidru tendenci. Nobela prēmijas laureāts medicīnā Renato Dulbecco teica, ka pētnieki, kas grib veikt pētniecību, dodas prom tāpat kā agrāk un tādu pašu iemeslu dēļ. Viņi pamet savu valsti, jo tajā nav karjeras iespēju, piemērotu algu vai līdzekļu pētniecībai, pētniecības centru durvis ir slēgtas, jo tiem trūkst gan līdzekļu, gan organizācijas, lai uzņemtu jaunas grupas un attīstītu jaunas idejas.

Itālijas pētnieki pamet valsti tādēļ, ka nav infrastruktūras, galvenokārt zinātnes un tehnoloģiju jomā, nav finansējuma, ir smieklīgas algas un tāda atlases sistēma, kas neatbalsta labākos kandidātus un atbalsta ieteiktos. Viņi pamet valsti, un viņi izsaka sūdzības, jo izglītība, ko nodrošina mūsu universitātes, ir lieliska. Tomēr viss pārējais trūkst.

Es piekrītu, ka dalībvalstīm ir jānodrošina atvērta, pārredzama, uz konkurenci balstīta pētnieku pieņemšana darbā, kas pamatojas uz zinātniskajiem sasniegumiem. Sasniegumi ir jāmēra zinātniskās izcilības un zinātnisko darbu (publikāciju) izteiksmē. Tomēr citi nozīmīgi aspekti arī ir jāuzskata par sasniegumiem pētnieka karjerā: inovāciju spēja, pētniecības vadības prasmes, apmācības un pārraudzības prasmes un sadarbība ar rūpniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo es piekrītu domai par to, ka Eiropai vajag vairāk pētnieku. Šis ziņojums ir ļoti nozīmīgs, jo kopā ar citiem jautājumiem tas mudina dalībvalstis uzlabot esošās karjeras iespējas jaunajiem pētniekiem, piemēram, izmantojot labāku finansēšanu un simulēšanu, kas pamatojas uz tādiem panākumiem kā inovāciju spēja, apmācības laiks uzņēmumos utt., nevis uz darba stāžu.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Deputātes P. E. Locatelli ziņojums ir daļa no Lisabonas stratēģijas pārskatīšanas, lai līdz 2010. gadam izveidotu Eiropas ekonomiku par viskonkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē, un galvenais šajā ziņā ir pētnieku stāvoklis Eiropā. Tika noteiktas četras prioritārās jomas, kur progress ir ļoti svarīgs, proti:

- atvērta pieņemšana darbā un subsīdiju pārnesamība,

- sociālais nodrošinājums un pensijas,

- pievilcīgi nodarbinātības un darba nosacījumi un

- pētnieku apmācība un prasmes;

Šīs jomas ir saistītas ar mobilitāti, pārredzamību, publicitāti un atbalstu pētniekiem un iespējamajiem pētniekiem. Izglītības, inovācijas un pētniecības apvienošana saskaņotā, atbalstošā politikā ir funkcionējošas zināšanu ekonomikas būtiska sastāvdaļa. Mūsu centienus apkarot „intelektuālā darbaspēka aizplūšanu” un izveidot „intelektuālā darbaspēka tīklu” palielinās tādi priekšlikumi, kas samazina birokrātiskos šķēršļus un palielina sociālā nodrošinājuma atbalstu pētniekiem. Es, būdama Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmas (ES ETS) referente, esmu pārāk labi informēta par pētniecības kritisko nozīmi un vajadzību attīstīt pieejamos talantus un prātus, lai atrisinātu ievērojamo klimata pārmaiņu problēmu, ar ko mēs esam saskārušies. Priecājos apliecināt Inovāciju alianses izveidošanu starp Dublinas universitātes koledžu (UCD) un Dublinas Trīsvienības koledžu (TCD) Īrijā, kas ir lielisks piemērs ieguldījumiem pētnieku attīstībā viņu karjeru sākumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Par spīti pašreizējiem notikumiem, kas skaidri parāda, ka neoliberālā Lisabonas stratēģija ir viens no instrumentiem, kas ir atbildīgi par Eiropas Savienības ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos, šis ziņojums uzsver, ka tā ir jāpiemēro, un tam mēs nepiekrītam.

Tomēr ziņojumā ir pozitīvi aspekti, kurus mēs atbalstām, jo sevišķi attiecībā uz pētnieku vajadzību apmierināšanu, viņu tiesībām darba un sociālā nodrošinājuma nosacījumu izteiksmē, ģimeņu atkalapvienošanos, sieviešu pētnieču tiesībām un jauno pētnieku piekļuvi, un aicinājums palielināt finansējumu pētniecībai un iesaistīt vairāk pētniekus.

Tomēr nav skaidrs, kā ierosinātā Eiropas pētniecības stratēģija garantēs vienlīdzīgas tiesības visās dalībvalstīs un vispārēju piekļuvi pētniekiem, sevišķi jaunajiem pētniekiem attiecībā uz Eiropas partnerību pētniekiem, it īpaši tādās valstīs kā Portugāle, kas nav politisko lēmumu pieņemšanas centrā Eiropas Savienībā, ko arvien vairāk pārvalda lielākās varas. Tādēļ mēs atturējāmies balsojumā par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (PSE), rakstiski.(PL) Priekšsēdētāja kungs, vai akadēmiska karjera ir atkarīga no mobilitātes? Zināmā mērā tā ir atkarīga. Varētu teikt, ka mobilitātei, jo sevišķi attiecībā uz jaunajiem pētniekiem, var būt nozīmīga ietekme uz viņu turpmākajiem sasniegumiem. Tas ir tādēļ, ka tā sekmē piekļuvi jaunai informācijai un ļauj viņiem pārvarēt tās vides ierobežojumus, kurā viņi ir saņēmuši izglītību. Tomēr tas nav viss. Akadēmiska karjera sākas jau iepriekš, vidusskolā, kur jaunieši veido savu vispārējo zināšanu pamatu, jo sevišķi matemātikā un dabas zinātnēs.

Nākamā pakāpe ietver augstāko izglītību, kā arī augstskolu absolventu un doktorantu studijas. Tas ir, un es šeit runāju, pamatojoties uz savu paša pieredzi, jaunas personas akadēmiskās karjeras sākumposmā, kad mobilitāte, viegla piekļuve pētniecības iekārtām un interesanta un daudzsološa tēma, kas tiek izstrādāta izcilu pētnieku uzraudzībā, ir vissvarīgākā šiem jaunajiem cilvēkiem, vēl svarīgāka par viņu nākamo pensiju.

Tādējādi visnozīmīgākais solis, lai iegūtu zinātniskās pētniecības personālu, ietver pareizo nosacījumu sagatavošanu šāda veida mācībām, piemēram, Eiropas Tehnoloģiju institūta vai Eiropas Pētniecības infrastruktūras sistēmā, ietverot to doktorantūras stipendiju sniegto atbalstu, kuras ir pieejamas ES studentiem un trešo valstu studentiem un kuras ir plaši publiskotas. Nosacījumi, kas tiek nodrošināti attiecībā uz ģimeni un profesionālo stabilitāti, noteiks to, vai jauni cilvēki pēc doktora grāda iegūšanas strādās rūpniecībā vai akadēmiskajās iestādēs un vai viņi atgriezīsies savās izcelsmes valstīs vai ceļos tālāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. (RO) Kad students interesējas par karjeru pētniecībā, ir jāveicina fiziskā mobilitāte kā izglītības pieredze, ko nevar aizstāt ar virtuālo mobilitāti. Mums ir jānodrošina, ka izcilākie prāti saņem pietiekamu finansējumu un cilvēkresursus viņu atbalstam. Dažiem tas varētu nozīmēt piekļuves sniegšanu resursiem, kas atrodas aiz viņu izcelsmes valsts robežām.

Ir jāveicina un jādara zināmas sabiedrībai tās priekšrocības (piemēram, pievienotā vērtība), kas ir saistītas ar studentu, pasniedzēju un pētnieku mobilitāti. Ir jānovērš administratīvie un strukturālie šķēršļi. Stipendijām un aizdevumiem ir jābūt pieejamiem studentiem un pētniekiem līdztekus citiem stimulējošiem pasākumiem attiecībā uz privātpersonām un iestādēm.

Globalizācijas politikai ir jāņem vērā šādi faktori: tādu pētnieku būtiskā nozīme, kuriem ir starptautiska pieredze; īstas lingvistiskas iespējas; vajadzība piedāvāt visiem studentiem, kas gatavojas kļūt par pētniekiem, iespēju iegūt kredītpunktus svešvalodās, neatkarīgi no viņu specialitātes; laba kvalitāte; un informācija par studiju un pētniecības iespējām ārzemēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums par Eiropas partnerību pētniekiem mēģina stiprināt Eiropas Savienības konkurētspēju attiecībā uz citiem imperiālistu centriem, ierobežot pētnieku „aizplūšanu” un piesaistīt pētniekus no jaunattīstības valstīm.

Tas veicina pētnieku brīvu pārvietošanos starp valstīm, valsts un privāto sektoru, uzņēmumus, pētniecības centrus un universitātes, lielāku kohēziju starp privāto un valsts sektoru pētniecības jomā, pilnīgu zinātnes pakļaušanu tirgus pagaidu tehnoloģiskajām prasībām un pētnieku orientāciju uz lietišķo pētniecību, atzīstot korporatīvā pētnieka iepriekšējo pieredzi par oficiālu kvalifikāciju.

„Pētniecība formu” ieviešana, lai izvēlētos pētniekus no citas dalībvalsts zinātniskās iestādes vai universitātes, un pētnieku un uzņēmumu galveno vadītāju mobilitāte palīdzēs lielajai uzņēmējdarbībai izvēlēties pētnieku crème de la crème un nodrošināt ar personālu savus uzņēmumus tādā veidā, kas palielinātu to rentabilitāti (elastīgi darba nosacījumi, neapmaksāts darbs, atbrīvojums no apdrošināšanas iemaksām). Šie pasākumi arī ietver doktorantūras studentus, kuri veic pētniecības darbību „lauvas tiesu”.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo pētniekiem ir jāstrādā saskaņā ar stabiliem darba nosacījumiem tādās iestādēs, kuras nesacenšas, lai iegūtu „pārsvaru”, bet kuras sadarbojas, lai attīstītu zinātni un kalpotu modernajām pamatprasībām un nevis plutokrātijai un lielās uzņēmējdarbības peļņai.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. (ES) Lai palīdzētu novērst pētniecības personāla trūkumu, ir svarīgi veicināt to Eiropas zinātnieku atgriešanos, kuri strādā ārpus Eiropas Savienības, un arī veicināt, lai no trešām valstīm ieceļotu zinātnieki, kuri grib strādāt ES.

Sievietes vēl arvien ir par maz pārstāvētas zinātnes un tehnoloģiju jomu lielākajā daļā un atbildīgos amatos. Tādēļ, manuprāt, ir svarīgi aicināt dalībvalstis nodrošināt labāku dzimumu līdzsvaru iestādēs, kas atbild par pētniecības darbinieku pieņemšanu darbā un stimulēšanu. Ir būtiski, lai atlases un stimulēšanas procesi būtu atklāti un pārredzami.

Lai izveidotu vienotu darba tirgu pētniekiem, ir arī svarīgi noteikt un izveidot vienotu Eiropas karjeras modeli pētniecības jomā un arī ieviest integrētu sistēmu informācijai par darba piedāvājumiem un praktikantu līgumiem pētniecības jomā visā Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz mobilitātes uzlabošanu es gribētu uzsvērt, ka, lai veicinātu apmaiņu ar trešo valstu zinātniekiem un zinātniecēm, ietverot tās valstis, ar kurām jau ir nozīmīga zinātniskā sadarbība, kā tas varētu būt ar dažām Latīņamerikas valstīm, ir būtiski ieviest īpašu, ātrāku un mazāk birokrātisku vīzu politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par P. E. Locatelli ziņojumu par Eiropas partnerību pētniekiem. Būdams universitātes pasniedzējs, es saprotu, ka Eiropai vajag vairāk pētnieku, lai uzlabotu savu produktivitāti un konkurētspēju, jo sevišķi, ņemot vērā konkurenci ar citām lielajām ekonomikām pasaules līmenī, piemēram, ar Savienotajām Valstīm un Japānu, kā arī ar citām attīstības ekonomikām, piemēram, ar Indiju un Ķīnu. Tādēļ šī iemesla dēļ es piekrītu referentes aicinājumam, lai dalībvalstis nodrošina atklātu, pārredzamu, uz konkurenci pamatotu pētnieku pieņemšanu darbā, pamatojoties uz zinātniskajiem nopelniem.

 
  
  

- Ziņojums: Toine Manders (A6-0051/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es nobalsoju par.

Jaunas tehnoloģijas tagad ir pārmainījušas mūsu dzīvi, un brīvā laika nodarbes nekādā ziņā nav izņēmums šajā procesā.

Videospēles pašlaik ir iecienītākais jaunu cilvēku atpūtas pasākums Eiropā un aiz tās robežām. Daudzas videospēles faktiski ir domātas pieaugušajiem, to saturs daudzos gadījumos nav piemērots bērniem.

Tādēļ, ņemot vērā Komisijas 2008. gada 22. aprīļa paziņojumu par patērētāju, jo īpaši nepilngadīgo, aizsardzību saistībā ar videospēļu lietošanu, ir steidzami jāregulē marķēšana un jāizmanto tādi pasākumi kā, piemēram, „sarkanās pogas” nodrošināšana vai PEGI tiešsaistes sistēma, kas ir ietverta Eiropas Drošāka interneta programmā.

Dalībvalstīm ir arī svarīgi turpināt strādāt ciešā sadarbībā, lai veicinātu bērnu aizsardzību un palīdzētu rūpniecībai izstrādāt sistēmas, kas kalpo šim mērķim.

Mēs nedrīkstam nepievērst uzmanību tam, ka, lai sasniegtu šo mērķi, mums ir arī jāiegūst atbalsts no ražotājiem un, pats galvenais, no vecākiem, kuri ir galvenie kontroles instrumenti ģimenē.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsoju par T. Manders ziņojumu par patērētāju, jo īpaši nepilngadīgo, aizsardzību saistībā ar videospēļu lietošanu. Es tā darīju mazliet negribīgi. Briesmas ir tādas, ka pamatojamas bažas dažos gadījumos pārvēršas „morālā panikā”, kas ir apzināti neproporcionāla salīdzinājumā ar šīs problēmas apmēru. Es katrā ziņā neesmu apņēmies iet tālāk, nekā esam aizgājuši..

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šis ziņojums ietver veselu virkni prasību par to, kas dalībvalstīm ir jādara, lai ierobežotu videospēļu kaitīgo izmantošanu: skolām ir jāinformē bērni un vecāki par videospēļu priekšrocībām un trūkumiem; vecākiem ir jāveic pasākumi, lai novērstu negatīvās sekas tam, ka viņu bērni spēlē videospēles; dalībvalstīm ir jāizpēta lietderīgums „sarkanās pogas” ieviešanai, kas ir jāuzstāda spēļu iekārtās un datoros, lai bloķētu piekļuvi noteiktām spēlēm; ir jārīko valsts informācijas kampaņas patērētājiem; interneta kafejnīcu īpašniekiem ir jāattur bērni no pieaugušajiem domātu spēļu spēlēšanas; ir jāievieš īpašs visas Eiropas rīcības kodekss videospēļu mazumtirgotājiem un ražotājiem; un dalībvalstīm ir jāievieš tiesību akti civiltiesību un krimināltiesību jomā par vardarbīga rakstura televīzijas spēļu, videospēļu un datorspēļu mazumtirdzniecību.

Videospēles nepilngadīgajiem tiek saistītas ar daudzām nepatīkamām kultūras un sociālām problēmām. Tomēr tieši šī iemesla dēļ dalībvalstīm ir jārod risinājumi, kas ir piemēroti viņu pašu kultūrai un vērtībām, lai tie būtu demokrātiski pamatoti no pašu dalībvalstu iedzīvotāju puses. ES iestāžu pamācībām ir gandrīz pretējs efekts.

Dalībvalstu spēja atrast citus ceļus, lai virzītos uz priekšu attiecībā uz šo jautājumu, arī ir ļoti nozīmīga, lai paplašinātu mūsu pieredzi un zināšanas šajā jomā.

Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Dāmas un kungi, es gribētu runāt par videospēļu nozari, kuras ikgadējie ieņēmumi ir gandrīz EUR 7,3 miljardi. Tā kā videospēles kļūst arvien populārākas gan bērnu, gan pieaugušo vidū, ir svarīgi, lai notiktu politiskas debates par šo spēļu regulatīvo sistēmu. Ir dažas videospēles, kas palīdz attīstīt veiklību un iegūt zināšanas, kas ir būtiskas dzīvei 21. gadsimtā. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka videospēlēm ar vardarbības iezīmēm, kas ir domātas pieaugušajiem, var būt negatīvas sekas, jo sevišķi attiecībā uz bērniem.

Tādēļ mūsu pienākums ir aizsargāt patērētājus, jo sevišķi bērnus. Bērniem nav jābūt iespējai nopirkt videospēles, kas nav domātas viņu vecuma grupai. Visas Eiropas spēļu informācijas sistēmas ieviešana, kas klasificē vecumu, ir palīdzējusi palielināt pārredzamību bērniem domāto spēļu pirkšanā, bet mazumtirgotājiem vēl arvien nav pietiekami daudz informācijas par videospēļu kaitīgo iedarbību uz bērniem. Šajā sakarībā ir būtiski palielināt izpratni par šo negatīvo ietekmi uz bērniem, un ir vajadzīga ražotāju, mazumtirgotāju, patērētāju organizāciju, skolu un ģimeņu sadarbība. Dalībvalstīm ir jāievieš pasākumi, kas atturētu bērnus no tādu videospēļu pirkšanas, kas ir domātas vecākām vecuma grupām. Tajā pašā laikā es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas un Padomes priekšlikumu attiecībā uz noteikumiem par videospēļu marķēšanu un brīvprātīga prakses kodeksa izveidošanu interaktīvajām videospēlēm, kas ir domātas bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par T. Manders patstāvīgo ziņojumu, kas pievērš īpašu uzmanību tēmai par videospēlēm.

Videospēļu tirgus ir ātri augošs globālais tirgus. Tomēr videospēles vairs nav paredzētas tikai bērniem, jo arvien vairāk spēļu tiek izstrādātas īpaši pieaugušajiem. Tieši tādēļ daudzu spēļu saturs nav piemērots mūsu bērniem un var pat būt viņiem kaitīgs.

Tiesa, ka videospēles var tikt izmantotas izglītojošiem mērķiem, bet tikai pie nosacījuma, ka tās tiek izmantotas tām paredzētajā nolūkā katrai vecuma grupai. Tādēļ mums ir jāpievērš sevišķa uzmanība PEGI vecuma kategoriju sistēmai. PEGI tiešsaistes versija nodrošina palīdzību vecākiem un nepilngadīgajiem, piedāvājot gan padomus par to, kā aizsargāt nepilngadīgos, gan dažādu informāciju par spēlēm tiešsaistē.

Ziņojumā ir arī uzsvērts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tiktu īstenoti piemēroti kontroles pasākumi attiecībā uz videospēļu pirkšanu tiešsaistē, tādējādi atturot nepilngadīgos no piekļuves spēlēm, kuru saturs nav piemērots viņu vecumam un kuras ir domātas pieaugušajiem vai citai vecuma grupai. Referents arī iesaka izstrādāt „sarkano pogu”, kas piedāvā vecākiem iespēju neļaut spēlēt spēli, kuras saturs nav piemērots bērna vecumam, vai ierobežot nepilngadīgo piekļuvi noteiktās stundās.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. – (CS) Neskatoties uz ekspertu brīdinājumiem, vecāki par zemu novērtē datorspēļu ietekmi uz savu bērnu personības attīstību. Tikmēr bērni un jaunieši vairākas stundas bez pārtraukuma ir pakļauti agresīva vai seksuāla satura datorspēļu ietekmei. Bērni imitē spēles, kas var novest pie traģiskām sekām. Nākamie ielu noziedznieki būs tikai viens iznākums agresīvo spēļu ietekmei uz uzvedību, psiholoģiju un ieradumu vēlākām izpausmēm.

Es tādēļ atbalstu ētikas kodeksa izveidi videospēļu mazumtirgotājiem un ražotājiem.

Pretēji referentam, protams, es uzskatu, ka mums ir vajadzīgi ne vien brīvprātīgi, bet arī saistoši kopēji noteikumi Eiropas Savienībā. Tādēļ ar šiem iebildumiem es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par T. Manders ziņojumu par patērētāju, jo īpaši nepilngadīgo, aizsardzību saistībā ar videospēļu lietošanu. Es uzskatu, ka videospēļu spēlēšana ir ļoti nozīmīga izglītojošu iemeslu dēļ. Tomēr ir ļoti daudz tādas programmatūras, kas paredzēta pieaugušajiem, un tai ir raksturīga gandrīz nepamatota vardarbības izmantošana. Tādēļ mums ir jānodrošina piemērota bērnu aizsardzība arī, atturot viņus no piekļuves iegūšanas iespējami kaitīgam saturam, kas ir paredzēts citai vecuma grupai. Visbeidzot, es uzskatu, ka videospēļu marķēšanas standartizācija novedīs pie marķēšanas sistēmu labākas izpratnes, tomēr tajā pašā laikā veicinot iekšējā tirgus efektīvu darbību.

 
  
  

- Ziņojums: Luca Romagnoli (A6-0090/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo priekšlikumu.

Ņemot vērā Eiropas Kaimiņattiecību politiku, Izraēla ir svarīga Eiropas Savienības partnere Tuvajos Austrumos.

Kopienas mēroga aviācijas nolīgums dos vienādas iespējas visiem Eiropas Kopienas un Izraēlas aviopārvadātājiem un ļaus pasažieriem visās dalībvalstīs gūt labumu no vienādiem nosacījumiem un lielākas konkurences starp aviopārvadātājiem. Tas var novest pie lielāka skaita, lētākiem un labākiem gaisa satiksmes starp ES un Izraēlu pakalpojumiem.

ES ziņā ir nodrošināt tādu kopēju standartu ieviešanu attiecībās ar Vidusjūras reģiona partneriem, kas saskanētu ar Eiropas tiesību aktiem. To ir iespējams panākt vienīgi ar visaptverošu nolīgumu, par kuru sarunas ir risinātas Kopienas līmenī, kas paredz regulējošu sadarbību vai vismaz aviācijas standartu un procedūru savstarpēju atzīšanu.

Es tāpēc uzskatu visaptverošas sarunas ar Izraēlu par pamatu turpmākajai ES un Izraēlas attiecību attīstībai aviācijā un kopējās aviācijas telpas paplašināšanai Euromed zonā. Nolīguma noslēgšana dos lielākas ekonomiskās un sociālās attīstības iespējas gan aviopārvadātājiem, gan pasažieriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Chris Davies (ALDE), rakstiski. − Es nesaprotu, kā Parlaments, kas aicināja Izraēlu atcelt Gazas ekonomisko blokādi, var šodien balsot par ziņojumu, kurš paredz palielināt mūsu sadarbību ar šo valsti.

Pagājušā otrdiena bija diezgan parasta diena Gazas robežšķērsošanas punktos. Izraēla atļāva ievest ierobežotu pārtikas daudzumu, dažas higiēnas preces, nedaudz cepamās eļļas un nedaudz dīzeļdegvielas, kopā 110 automobiļu kravas – , lai gan Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem (UNRWA) ziņo, ka Gazas joslai katru dienu ir vajadzīgas 500 piegāžu kravas.

Cauri nelaida ne rakstāmpapīru skolām, ne apģērbu, ne mēbeles, ne elektroiekārtas, ne materiālus ēku atjaunošanai. Gaza ir sabombardēta drupās, un Izraēla neļauj to uzcelt no jauna. Posts turpinās.

Mūsu priekšsēdētājs ir apmeklējis Izraēlu, Javier Solana to ir apmeklējis, dalībvalstu deputāti to ir apmeklējuši, pat Tony Blair to ir apmeklējis. Visi ir aicinājuši izbeigt ciešanas, bet Izraēla neko nav mainījusi.

Nav īstais laiks mums atbalstīt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, kas tiecas izveidot kopēju aviācijas telpu ar Izraēlu. Lai gan tiek apgalvots pretējais, šis nav vienkāršs tehnisks ziņojums. Drīzāk ES kā Izraēlas lielākā tirdzniecības partnere, noslēdzot Kopējas aviācijas nolīgumu, nepārprotami sniegs Izraēlai bagātīgu tirdzniecības dāvanu.

Tomēr, atceroties nesenos notikumus Gazā, kuros brutāli noslepkavoja civiliedzīvotājus, visus pēc kārtas, Gazas infrastruktūras sagrāvi, aizmēžot miljardiem Eiropas attīstības palīdzības naudas, kā arī Eiropas Parlamenta pagājušā gada decembrī pieņemto lēmumu atlikt ES attiecību uzlabošanu ar Izraēlu un ņemot vērā to, ka ANO rezolūcijas tiek nepārtraukti ignorētas un apmetnes Jordānas Rietumkrastā un Jeruzalemē paplašinātas, un turklāt ņemot vērā manis pašas neseno Gazas apmeklējumu, kur es pārliecinājos, ka Izraēla nav pārtraukusi Gazas aplenkumu, lai ielaistu tik nepieciešamo humāno palīdzību, es uzskatu, ka Parlamentam apstiprināt šo nolīgumu būtu pilnīgi nepiedienīgi. Īpašais tirdzniecības nolīgums ar Izraēlu ir jāatceļ, līdz tā ievēros cilvēktiesību normas un iesaistīsies konstruktīvās un būtiskās sarunās ar saviem kaimiņiem, un atradīs abām valstīm pieņemamu konflikta risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Pēdējā balsojumā es atturējos balsot par EK un Izraēlas aviācijas nolīgumu, lai protestētu pret pašreizējo krīzi Palestīnā. Es uzskatu, ka ir nepareizi uzlabot attiecības ar Izraēlu līdz tam laikam, kad tā izrādīs lielākus centienus atvieglot Palestīnas iedzīvotāju ciešanas un iesaistīsies ilgstošā politiskā dialogā, lai rastu kopīgu reģiona problēmu risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Mēs uzskatām, ka ir nepieņemami debatēt un Eiropas Parlamentam ierosināt nolīgumu ar Izraēlu par kopējas ES un Izraēlas aviācijas telpas izveidi, kamēr vēl spilgtā atmiņā ir Palestīnas iedzīvotāju slepkavošana bandītiskā karā, ko pret to Gazas joslā izraisīja Izraēlas valdība.

Šāda nolīguma priekšlikums liecina par ES kriminālatbildību, kas ar savu liekulīgo vilcināšanās nostāju patiesībā atbalsta un stiprina Izraēlu un jauno karu, ko tā izraisīja, radot milzīgu humanitāru katastrofu starp Palestīnas iedzīvotājiem, novedot pie vairāk nekā 1300 palestīniešu nāves, no kuriem lielais vairākums bija civiliedzīvotāji, bērni un sievietes, atstājot pāri par 5000 ievainoto un galīgi iznīcinot civilo infrastruktūru Gazā, tostarp skolas un ANO ēkas.

Tas atbalsta arī Izraēlas plānus nolīdzināt ar zemi dučiem māju Austrumjeruzalemē, laupot mājokli vairāk nekā 1000 palestīniešu vēl vienā mēģinājumā padzīt tos no Jeruzalemes un padarot vēl grūtāku iespēju atrisināt Tuvo Austrumu problēmu.

Šāda rīcība visnotaļ atbalsta imperiālistu politiku šajā teritorijā, kas veido daļu no ES, Amerikas Savienoto Valstu un NATO imperiālistiskajiem plāniem Tuvajos Austrumos. Tomēr pastiprinās cilvēku solidaritāte un cīņa Palestīnas tautas pusē par neatkarīgu, teritoriāli vienotu Palestīnas valsti 1967. gada robežās ar galvaspilsētu Austrumu Jeruzalemē.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par savu ziņojumu par kopējas aviācijas telpas izveidi ar Izraēlu. Būtu lieki šeit atkārtot iemeslus, kas lika man balsot par priekšlikumu. Ir pats par sevi saprotams, ka šie iemesli ir atrodami manā ziņojumā.

 
  
  

- Priekšlikums regulai (C6-0081/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret, jo zivju krājumu nestabila stāvokļa dēļ ir jāaizliedz zvejot zilo tunzivi, līdz krājumi atjaunojas.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0140/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es visnotaļ atbalstu šo rezolūciju, kas pieprasa, lai Šrilankas armija un LTTE nekavējoties partrauc uguni un ļauj civiliedzīvotajiem izkļūt no kaujas darbības zonas. Tā nosoda vardarbību un iebiedēšanu, kas neļauj civiliedzīvotajiem pamest sadursmju teritoriju. Tā turklāt nosoda uzbrukumus civiliedzīvotājiem, kurus dokumentējusi Starptautiskā Krīzes grupa. Abām pusēm ir jāievēro starptautiskās humanitāras tiesības un jāaizstāv civiliedzīvotāji, un jāpalīdz tiem kaujas darbības zonā, kā arī drošajā zonā. Eiropas Parlamentu uztrauc arī ziņas par lielo pārblīvētību un sliktajiem apstākļiem bēgļu nometnēs, kuras izveidojusi Šrilankas valdība. Mēs esam pieprasījuši, lai starptautiskajām un valstu humanitārajām organizācijām, kā arī žurnālistiem nodrošina pilnīgu un netraucētu piekļuvi kaujas darbības zonai un bēgļu nometnēm, un mēs aicinām Šrilankas valdību sadarboties ar valstīm un palīdzības organizācijām, kas vēlas un spēj evakuēt civiliedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Lambert (Verts/ALE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šodienas rezolūciju par Šrilanku. Tas, kas notiek valsts ziemeļos, ir traģēdija, kura ir lielā mērā slēpta no pasaules acīm, jo humanitārajām organizācijām un žurnālistiem nav bijis ļauts brīvi ieceļot, lai redzētu, kas notiek, bet viņiem jāpaļaujas uz partizāņu informāciju. Pat pirms valdības militārās darbības atklātas debates nebija iespējamas uzbrukumu presei un politiskas vardarbības dēļ.

Konfliktam vairs nevar būt ilgtermiņa militāra risinājuma, bet tikai politisks risinājums, kas atzīst visu tautu tiesības šajā salā. Nekavējoties jānoslēdz pamiers starp abām pusēm, lai atvieglotu cilvēku ārkārtīgās ciešanas. Ja pirmajā vietā ir liekamas tamilu tautas intereses, kā apgalvo abas puses, kādēļ ir jāturpina šīs ciešanas? Vai tās palīdz rast ilgtermiņa risinājumu? Miera sarunās jāpiedalās visām pusēm. Ceļš būs vaļā atklātam dialogam, ja to vēlēsies abas puses. Taču ir jāizbeidz vardarbība un apspiešana, un aktīvi ir jāizmanto cilvēktiesību līdzekļi un tiesiskums, lai cilvēkiem būtu ticība konflikta atrisinājumam. Starptautiskā sabiedrība ir gatava palīdzēt atvieglot gan pašreizējās, gan turpmākās ciešanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) 2006. gada 9. septembrī, 2009. gada 5. februārī un vakar mēs Parlamentā debatējām par ilgstošo bezizejas konfliktu starp tamiliem un singāliešiem Šrilankas salā. Es piedalījos visās šajās debatēs. To darot, esmu vienmēr aicinājis nenostāties šajā konfliktā neviena pusē, bet uzņemties pienākumu piespiest abas puses piekrist miera līgumam. Jebkurā gadījumā saskaņā ar šo miera līgumu valsts ziemeļaustrumos ir jānodibina autonoms tamilu reģions.

Vakar vakarā Tannock kungs un Van Orden centās pierādīt pilnīgi pretējo. Viņi runā par tamilu pretošanās kustības zvērībām un vēlas piedāvāt visu iespējamo palīdzību singāliešu valdībai. Šāda pieeja neņem vērā to, ka abas puses ir nepieņemami vardarbīgas un ka tieši valdība pārtrauca miera procesu, kam pamatus lika norvēģi.

Es priecājos par to, ka šodien pieņēma rezolūciju, kurā iekļauts vairākums grozījumu, ko iesniedza Evans kungs, aicinot sniegt humāno palīdzību, iesaistīties starpniekiem un panākt mierīgu konflikta atrisinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), rakstiski. (DE) Šrilankas armija rīkojas ar visbrutālāko nežēlību pret Tamilas tīģeru atbrīvošanas spēkiem (LTTE), pilnīgi neņemot vērā civiliedzīvotājus. Šīs armijas uzbrukumos pastāvīgi nogalina vai ievaino civiliedzīvotājus. Simtiem tūkstoši ir ieslodzīti, un daudziem nav pieejama humānā palīdzība. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja to ir aprakstījusi kā viskatastrofiskāko situāciju, kādu viņi jebkad ir piedzīvojuši.

Abām pusēm, gan Šrilankas armijai, gan LTTE, ir nekavējoties jāpārtrauc karadarbība Visām starptautiskajām organizācijām un valdībām tas ir jāpieprasa.

Ārlietu komitejā britu konservatīvais Tannock kungs, kas pārstāv Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupu, panāca to, ka tiek pieņemta viņa prasība pēc „pagaidu pamiera”. Tas būtu nozīmējis atbalstu Šrilankas valdības brutālajai kara politikai un atļauju uzbrukt civiliedzīvotājiem.

Es balsoju par rezolūciju, jo par laimi vairākums Eiropas Parlamenta deputātu, tostarp EPP-ED grupa, galu galā, nesekoja necilvēcīgajai Tannock kunga un britu konservatīvo politikai un balsoja par prasību pēc tūlītēja pamiera.

Ievietojot LTTE Eiropas Savienības teroristu organizāciju sarakstā, ES nostājās vienā pusē, dodot LTTE de facto atļauju turpināt karadarbību. Tā sekas bija tādas, ka sarunas, ko gatavoja ar Norvēģijas starpniecību, izjuka un varēja turpināties tikai ar lielām grūtībām ārpus ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu rezolūcijas priekšlikumam par Šrilankas humanitārās situācijas pasliktināšanos un tāpēc balsoju par tās pieņemšanu. Manuprāt, ņemot vērā ārkārtas situāciju, kurā pēc aplēsēm 170 000 civiliedzīvotāju ir iesprostoti karadarbības zonā starp Šrilankas armiju un Tamilas tīģeru atbrīvošanas spēkiem (LTTE) bez piekļuves visnepieciešamākajai palīdzībai, ir nepieciešams tūlītējs pagaidu pamiers starp Šrilankas armiju un LTTE, lai ļautu civiliedzīvotājiem pamest karadarbības zonu. Es uzskatu arī, ka valstu un starptautiskajām humānās palīdzības organizācijām jāļauj piekļūt karadarbības zonai.

 
  
  

- Ziņojums: Vincenzo Aita (A6-0086/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par. Kā vēsta sena indiāņu paruna, mēs nemantojam zemi no saviem vecākiem, mēs to aizņemamies no saviem bērniem. Dienvideiropas lauksaimniecības zeme dod brīdinājuma signālu. Tā cieš no arvien lielāka vides spiediena ar negatīvām sekām, tādām kā hidroģeoloģiskā līdzsvara zudums, jūras līmeņa celšanās un no tā izrietošā augsnes sasāļošanās, lauksaimniecības zemju zaudējums, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un lielāka ugunsgrēku, augu un dzīvnieku slimību bīstamība.

Tāpēc ir skaidrs, ka vienai no lauksaimniecības prioritātēm jābūt kopīga rīcības plāna izstrādei, galvenokārt ietverot programmas, kuru mērķis ir novērst lauksaimniecības zemju kvalitātes pasliktināšanos un aizsargāt tās.

Augsnes degradācijas apkarošanai jāietver augsnes aizsardzības stratēģija, pievēršot lielāku uzmanību lauksaimniecībā izmantotām hidrauliskajām sistēmām un apmežošanas programmām. Zemkopības paņēmieni, apsaimniekojot neauglīgu augsni, kultūraugu rotācija, videi pielāgotu genotipu izmantošana, iztvaikošanas kontrole ir arī ārkārtīgi svarīgi.

Mums ir arī jānodrošina apmācība un profesionālās pilnveides programmas gan nozarē strādājošajiem, gan sabiedrībai ar divkāršu mērķi meklēt īpašus risinājumus un veicināt lietotāju izpratni par dabas resursu un zemes ilgtspējīgāku izmantojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Augsnes kvalitātes pasliktināšanās ir problēma, ko nedrīkst ignorēt. Tāpēc es priecājos par iniciatīvu izstrādāt ziņojumu, kas ir īpaši veltīts šīs problēmas novēršanai. Lauksaimniecība piedāvā vislabāko metodi šīs parādības apturēšanai, bet tikai tad, ja šajā procesā ņem vērā augsnes un klimata īpatnības.

Tomēr, kā jau uzsvēru, iesniedzot grozījumus, ko pieņēma Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, manuprāt, šis ziņojums jāizmanto visā Eiropas Savienībā. Diemžēl klimata pārmaiņas un augsnes kvalitātes pasliktināšanās nav tikai atsevišķi gadījumi, un mūsu pieejai tāpēc ir jābūt konsekventai visā ES un jāpamatojas uz solidaritātes principu.

Kā uzsver arī referents, mums ir ne tikai jāatzīst augsnes kvalitātes pasliktināšanās problēma, bet mums ir arī jāpiešķir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai apkarotu tās nelabvēlīgo ietekmi. Es priecājos, ka Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā pielāgošanās pasākumiem jaunajiem klimata pārmaiņu izaicinājumiem ir atvēlēti EUR 500 miljoni. Tomēr tie ir īstermiņa pasākumi. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga integrēta, finansiāli atbalstīta rīcības stratēģija, lai novērstu un apkarotu klimata pārmaiņas, jo īpaši augsnes kvalitātes pasliktināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski.(PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par lauksaimniecības zemes pasliktināšanos Dienvideiropā, jo es uzskatu, ka kopējās lauksaimniecības politikas pamatnostādnēm ir jāietver instrumenti, kas vērsti uz klimata pārmaiņu ietekmes apkarošanu un augsnes aizsardzību.

Man ir jāuzsver, cik svarīgi ir izveidot Eiropas Sausuma novērošanas centru un pastiprināt ES mēroga koordinētu reaģēšanu uz ugunsgrēkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), .rakstiski (PT). Pieeja, ko izvēlējusies Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, noraidot vairākus šī ziņojuma priekšlikumus, lai tiktu pieņemts tās alternatīvais priekšlikums, ko noraidām mēs, ir nožēlojama. Neraugoties uz vairākām neatbilstībām, mēs piekrītam daudziem iesniegtā ziņojuma aspektiem, jo īpaši tam, ka lauksaimniecība ir labākais veids, kā novērst augsnes kvalitātes pasliktināšanos, un ka ir vajadzīga pārdomāta stratēģija, lai veiktu šo pasākumu. Mēs uzskatām arī, ka lauksaimnieki dod būtisku ieguldījumu, apkarojot neauglīgu platību rašanos, un ka ražotājiem ir galvenā nozīme augu segas saglabāšanā reģionos, ko ietekmē ilgstošs sausums. Mēs piekrītam arī viedoklim, ka intensīva lauksaimniecība, ko lielā mērā veicina agroindustrija, negatīvi ietekmē augsni, izraisot tās eroziju un padarot to neauglīgu.

Tomēr mēs uzskatām, ka ziņojumā vajadzēja iet tālāk un saukt pie atbildības ES lauksaimniecības politiku un valdības, tādas kā Portugālē, jo šī politika ir veicinājusi augsnes un ūdens pārmērīgu izmantošanu un nodarījusi kaitējumu videi. Mēs vēl arvien uzskatām, ka šīs problēmas var atrisināt, pārtraucot praktizēt šādu lauksaimniecības politiku. Mēs esam par to, ka lauksaimniecības atbalsts ir piešķirams ražošanai, ļaujot, lai lauksaimniecības pārtikas produktu ražošana tādās valstīs kā Portugāle attīstās, un vispār ļaujot, lai tās primārās nozares tiek modernizētas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šis ziņojums, kas nepieder pie likumdošanas procesa, cita starpā iesaka ES mežsaimniecības politiku, īpašu ES fondu preventīvu pasākumu finansēšanai saistībā ar klimata pārmaiņām, kā arī ES finansētu sausuma un līdzīgu parādību novērošanas centru.

Mēs uzskatām, ka atbildība par vidi un lauksaimniecības zemi ir galvenokārt jānes dalībvalstīm. Nav iemesla paziņot, ka dalībvalstis to šajā jomā nespēj darīt.

Kā parasti jūnija sarakstā ir piebilde, ka laimīga kārtā Eiropas Parlamentam attiecībā uz ES lauksaimniecības politiku nav koplēmuma tiesību. Citādi ES iekristu protekcionisma slazdā un palielinātu subsīdijas dažādām īpašām interešu jomām lauksaimniecībā.

Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Klimata pārmaiņas paātrina augsnes kvalitātes pasliktināšanās un neauglīgu platību rašanās procesus, jo īpaši dienvidaustrumu Eiropas dalībvalstīs, ieskaitot Rumāniju. Šī iemesla dēļ šādas parādības jārisina koordinētā veidā, konsekventi pārskatot lauksaimniecības politiku un dalībvalstu starpā apmainoties ar labas prakses pieredzi, ko koordinētu Eiropas Komisija.

Esmu stingri pārliecināts, ka var atrast daudzus piemērus, kas liecina par augsnes un ūdens veiksmīgu apsaimniekošanu un sausumizturīgu kultūru audzēšanu, kas spēj atjaunot augsni. Šajā jomā ir īpaši pētniecības institūti, kuru starpā ir viens, kas atrodas valstī, ko es pārstāvu, Rumānijā, Doljā. Daloties šajā pieredzē un piemērojot to teritorijām, kur radušās neauglīgas platības, var panākt to, ka degradētas zemes var atkal izmantot lauksaimniecībā un tātad ražošanas veicināšanā. Izmēģinājuma projekts, kas ir iekļauts 2009. gada Kopienas budžetā, piedāvā iespēju to darīt. Es atbalstu referenta priekšlikumu izveidot Eiropas Sausuma uzraudzības centru.

Es aicinu Eiropas Komisiju risināt šo jautājumu ar vislielāko atbildību kā daļu no KLP reformas un apgādāt dalībvalstis ar efektīvu finanšu instrumentu kopu, kas varētu atbalstīt cīņu pret neauglīgu platību rašanos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību un garantētu pārtikas apgādes drošību Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es atzinīgi vērtēju mūsu kolēģa ziņojumu, kas veltīts tematam, kurš ir ārkārtīgi svarīgs no sociālā un ekonomiskā viedokļa. Augsnes kvalitātes pasliktināšanās ne tikai ietekmē to cilvēku likteni, kas dzīvo attiecīgajos reģionos, bet nosaka arī ekonomiskās attīstības iespējas. Rumānijā mēs pēdējos gados esam piedzīvojuši kaitējumu, ko izraisīja šī parādība: izpostītas mājas un cilvēki, kas palikuši bez pirmās nepieciešamības precēm iztikas nodrošināšanai, lauksaimniecības produkcijas samazināšanās par 30-40 % un dienvidu reģioni, kuriem draud neauglīgu platību rašanās.

Šīs parādības ekonomiskā ietekme nav apstrīdama: notiek to pilsoņu, kas dzīvo tās skartajos reģionos, ienākumu samazināšanās reizē ar pārtikas preču cenu celšanos. Šā iemesla dēļ, pamatojoties uz solidaritātes principu, Eiropas Savienībai ir pienākums dot savu ieguldījumu cīņā pret šo parādību un atbalstīt tos, kurus tā skārusi. Kā jau es ierosināju rakstiskā deklarācijā 0021/2009, kuru es iesniedzu kopā ar saviem kolēģiem, ES ir vajadzīgs īpašs finanšu mehānisms, lai novērstu un apkarotu klimata pārmaiņu sekas. Tam jābūt elastīgam finanšu mehānismam, kas ar vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas un rīcības plānu palīdzību, un ņemot vērā klimata pārmaiņu daudzveidīgo ietekmi uz ES reģioniem, spēj iespējami īsā laikā mobilizēt finanšu līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Aita kunga ziņojumu par lauksaimniecības zemes kvalitātes pasliktināšanos ES un problēmas risināšanu ar ES lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību.

Es patiešām atzinīgi vērtēju ziņojuma mērķi, kas ir ieteikumu, ideju un praktisku priekšlikumu formulēšana izskatīšanai laika gaitā, lai noteiktu kopīgu stratēģiju lauksaimniecības zemju reģenerācijai, saglabāšanai un uzlabošanai. Ņemot vērā pašreizējo krīzi, ir jānorāda, ka augsnes aizsardzība ir veids, kā nosargāt mūsu ražošanas potenciālu, kas ir politiski un stratēģiski svarīgi, lai saglabātu importa un eksporta līdzsvaru un nodrošinātu zināmu neatkarību un manevrēšanas iespējas daudzpusēju forumu sarunās.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0110/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Šajā finanšu un ekonomiskās krīzes laikā ir svarīgi saglabāt un stiprināt darba ņēmēju tiesības, lai nodrošinātu, ka krīzes izmaksas nav jāuzņemas tiem, kas vismazāk spēj to darīt. Tas var viegli notikt, ja mēs nenodrošināsim, lai spēku samērs nemainītos par labu darba devējiem, nevis darba ņēmējiem. Es tāpēc atbalstu šo rezolūciju. Es tikai vēlos, lai tā būtu stingrāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par priekšlikumu rezolūcijai par darbinieku piedalīšanos uzņēmumos ar Eiropas statūtu. Mums ir jāveicina arī konstruktīvs dialogs starp iestādēm un darbiniekiem, ņemot vērā nesenos Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumus. Turklāt es piekrītu punktam, kurā izteikta prasība, lai Komisija novērtē pārrobežu problēmas attiecībā uz uzņēmumu pārvaldību, nodokļu tiesību aktiem un darbinieku finansiālu līdzdalību akciju daļu programmās, kas saistītas ar šo apspriešanos.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0112/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo es atbalstu iniciatīvu, kas aicina dalībvalstis izveidot sadarbības mehānismus, kuri mazinātu kaitīgo ietekmi, ko bērnu un vecāku šķirtā dzīvošana un lielais attālums starp viņiem atstāj uz ģimeni, jo īpaši uz bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šis teksts par migrantu bērniem, kas ir atstāti izcelsmes valstī, apraksta sāpīgu situāciju, kad bērni ir atstāti savā vaļā vai ar trešām pusēm, kurām ir vairāk vai mazāk labi nodomi, un viņiem draud slikta apiešanās, vai viņi ir pakļauti psiholoģiskām, izglītības, saskarsmes un citām problēmām.

Tas pierāda to, ka imigrācija ir cilvēku traģēdija, kas rada necilvēcīgas situācijas.

Ir jādara viss, lai to labotu, lai veicinātu ģimeņu vienotību tām labi zināmā kultūras un sociālā vidē.

Vienu vārdu sakot, tas ir vienīgais risinājums, ir jādara viss, lai imigrācijas plūsmas pagrieztu pretējā virzienā, lai atrunātu vilinājuma varā nokļuvušos cilvēkus pamest savu valsti, lai veicinātu attīstību un nodrošinātu, ka ģimenes apvienojas tikai savās izcelsmes valstīs.

Tikai tā ir jāizmanto resursi, ko jūs esat veltījuši to cilvēku „importam” un aklimatizēšanai Eiropā, kurus pievelk mirāžas, ko jūs atbalstāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Ir vispārzināms fakts, ka Eiropa vēlas rūpēties par visu un būt visur. Ar šo rezolūciju par migrantu bērniem, kas atstāti savās izcelsmes valstīs, Eiropas Parlaments ir sasniedzis neprāta augstumus, iesniedzot priekšlikumus, kas ir ne tikai demagoģiski, bet arī padara dalībvalstis par vainīgajām pusēm.

Mums stāsta, ka Eiropas Savienība ir veltījusi pārāk maz uzmanības bērniem, kas atstāti savās valstīs pēc tam, kad viņu vecāki migrējuši. Dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, kas paredzēti to bērnu situācijas uzlabošanai, kas atstāti savā valstī, un jāgarantē tiem normāla attīstība attiecībā uz izglītību un sociālo dzīvi. Tas ir murgs. Pēc pasākumiem, kas atbalsta ģimeņu apvienošanos uzņemošās valstīs un nodrošina uzturēšanās tiesības pašām ģimenēm, ir pienācis laiks veikt pasākumus bērniem, kas nemigrē.

Imigrācijas problēmu tā nevar atrisināt. Tā ir nepareiza domu gaita. Nav jāpalīdz bērniem, kas paliek savās valstīs, bet gan ģimenēm un visiem iedzīvotājiem šajās valstīs un jāmudina viņi palikt mājās.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Pazūdot robežu šķēršļiem ES, palielinās iespējas meklēt darbu ne tikai savā valstī, bet kādā citā dalībvalstī. Tā ir ļoti pozitīva parādība, kas cilvēkiem dod iespēju kaut ko darīt, lai uzlabotu savu un savu ģimeņu dzīvi.

Referents to atzīst, bet tomēr stūrgalvīgi izvēlas pievērst galveno uzmanību tiem negatīvajiem aspektiem, ko izraisa vecāku prombūtne un tas, ka viņi meklē ienākumus ārzemēs.

Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam nav pamata tik uzkrītošā veidā iejaukties atsevišķu dalībvalstu sociālajā un izglītības politikā, kāds tiek piedāvāts. Mums ir jaizrāda cieņa un ticība, ka dalībvalstis un to demokrātiski ievēlētie parlamenti paši spēj rūpēties par saviem iedzīvotājiem un savas tautas labklājību.

Tāpēc es balsoju pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju, lai uzlabotu to bērnu situāciju, kurus vecāki, kas devušies strādāt uz ārzemēm, ir atstājuši viņu izcelsmes valstī.

Tomēr es vēlos uzsvērt, ka nepietiek ar saistībām šajā ziņā. Mums ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu šiem bērniem normālu attīstību attiecībā uz veselību, izglītību un sociālo dzīvi un garantētu viņiem veiksmīgu integrāciju sabiedrībā un vēlāk darba tirgū.

Piemēram, valsts iestādēm ir jāizstrādā virkne izglītības programmu, lai īpaši risinātu šo problēmu. Un labums no šīm programmām jāgūst ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Pēdējie ir jāiesaista arī informācijas un līdzvērtīgu iespēju nodrošināšanas programmās, kas liktu viņiem saprast nelabvēlīgo ietekmi, ko darbs ārzemēs atstāj uz ģimenes dzīvi, jo īpaši uz bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Sekojot Andersson kunga jautājumam, uz ko sniedz mutisku atbildi, es balsošu par rezolūcijas priekšlikumu par migrantu bērniem. Patiešām, darbaspēka migrācija pēdējās desmitgadēs ir nepārtraukti augusi, un vairākums no pasaules migrantiem – 64 miljoni – dzīvo Eiropā. Turklāt es uzskatu, ka migrācijai var būt pozitīva ietekme uz mājsaimniecībām nosūtošajā valstī, jo ar naudas pārvedumu un citu kanālu palīdzību tā mazina nabadzību un veicina ieguldījumus cilvēku kapitālā. Es tāpēc piekrītu, ka mums jāpieprasa, lai dalībvalstis veic pasākumus to bērnu situācijas uzlabošanai, kurus vecāki atstājuši viņu izcelsmes valstī, un nodrošina viņu normālu attīstību attiecībā uz izglītību un sociālo dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezolūcijai par migrantu izcelsmes valstī atstātajiem migrantu bērniem, jo es uzskatu, ka šo bērnu situācija ir ievērojami jāuzlabo. Ikvienam bērnam ir tiesības uz pilnu ģimeni un izglītību, lai viņš varētu harmoniski attīstīties. Es uzskatu, ka mums jāatbalsta šie bērni, jo viņi pārstāv Eiropas un Eiropas Savienības nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu imigrantu bērniem attīstīt savas spējas un dzīvot labklājībā savā jaunajā vidē.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0104/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija sarakstā ir ļoti labvēlīgs noskaņojums pret nākamo Eiropas Savienības paplašināšanos. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai kandidātvalstis de facto izpildītu tām izvirzītās prasības un būtu pilnīgi demokrātiskas valstis, kurās valda tiesiskums attiecībā uz pievienošanos. Kopenhāgenas kritēriji ir jāpilda, tiesību akti, par kuriem esam vienojušies, ir ne tikai jāievieš, bet arī jāatbalsta praksē, kā arī jāgarantē tiesiskā noteiktība.

Trim valstīm, ko šodien apspriedām, noteikti ir potenciāls, lai nākotnē kļūtu par dalībvalstīm, bet ir svarīgi, lai mēs nesamazinātu prasības. Pieredze rāda, ka progress ir visstraujākais pirms pievienošanās sarunu sākuma, jo īpaši tad, ja tās tiek uztvertas kā virzība uz veiksmīgu iznākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es balsoju par rezolūciju par Horvātijas 2008. gada progresa ziņojumu un esmu priecīga, ka šo rezolūciju EP pieņēma ar lielu balsu vairākumu.

Rezolūcijā ir slavēti lieliskie rezultāti, ko Horvātija sasniegusi 2008. gadā, pieņemot tiesību aktus un veicot reformas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par ES dalībvalsti. Šie rezultāti ir pastāvīgi jānostiprina, pieņemot un īstenojot reformas.

Es uzskatu, ka robežu strīdu starp Slovēniju un Horvātiju par apmierinājumu abām pusēm sekmīgi atrisinās, pateicoties komisāra Rehn personīgai starpniecībai, lai panāktu strauju progresu sarunu procedūrā par pievienošanos. Protams, sekmīgam rezultātam ir nepieciešama vienprātība un jo īpaši Slovēnijas un Horvātijas valdību labā griba rast apmierinošu un ilgtspējīgu risinājumu.

Un šajā rezolūcijā mums jāpievēršas ne tikai Horvātijai. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Slovēnijai bija celmlauža loma, kas lielā mērā aizsāka Balkānu ceļu uz Eiropu. Slovēnija bija pirmā Balkānu valsts, kas pievienojās ES un Šengenas zonai, tā ir kļuvusi par Eirozonas locekli, un tā ir piemērs un iedvesmas avots citām Balkānu valstīm.

Manuprāt, pievienošanās sarunas ar Horvātiju noslēgsies 2009. gada beigās.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es nepiekrītu rezolūcijas priekšlikumam par Horvātijas progresu un tāpēc balsoju pret to. Kā jau esmu Parlamentā vairākkārt teicis, es neuzskatu, ka Horvātija ir pietiekami progresējusi. Lai viņi atdod to, ko nozaga no mūsu Istras un Dalmācijas bēgļiem, sākot ar 1947. gadu. Tad un tikai tad mēs varēsim apspriest Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Ja netiks galīgi atrisināts strīds par to cilvēku īpašumiem, kurus izdzina no Istras, Rijekas un Dalmācijas, dialogs starp abām tautām nebūs iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Es augsti vērtēju centienus, ieskaitot pasākumus, ko veic Horvātija un Eiropas Savienība, lai stiprinātu pastāvošās attiecības starp abiem partneriem. Es vēlos mudināt tos uz turpmāku sadarbību un kopīgu pašreizējo problēmu risinājumu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Horvātijas valdība vēlas risināt gan iekšējās, gan divpusējās problēmas, ar ko tā pašlaik sastopas. Eiropas solidaritātes garā, bez domstsrpībām vai šķēršļiem mums jāpalīdz tiem viņu centienos.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0105/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski.(PT) Es balsoju par rezolūciju par Turcijas 2008. gada progresa ziņojumu. Ņemot vērā Turcijas reformu procesa palēnināšanos, Turcijas valdībai ir jāpierāda sava politiskā griba turpināt reformu procesu, par ko tā uzņēmās saistības 2005. gadā, un veidot demokrātiskāku un plurālistiskāku sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atbalstām Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ja šī valsts izpildīs Kopenhāgenas kritērijus un ja pievienošanos atbalstīs Turcijas iedzīvotāji. Mēs tomēr nožēlojam, ka nespējām balsot par Turcijas progresa ziņojumu, par ko šodien notika balsojums. Šis ziņojums diemžēl satur nopietnus trūkumus un nepareizas prasības. Piemēram, 20. punktā demokrātiskai partijai ir izvirzītas nepamatotas prasības. 29. punktā Turcija tiek mudināta cieši sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu, un 31. punktā ir teikts, ka valstij ir pienākums noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus (FTA) ar trešām valstīm. Ziņojumā nav pietiekamā mērā minēti cilvēktiesību pārkāpumi vai nacionālo minoritāšu, jo īpaši kurdu, kritiskā situācija. Armēņu genocīds nav nemaz pieminēts, kas atšķir šo ziņojumu no agrākajām Parlamenta rezolūcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Kārtējo reizi Parlaments pilnīgi liekulīgi ir pieņēmis rezolūciju, prasot, lai Turcijas valdība izrāda politisku gribu turpināt reformas.

Patiesība ir tāda, ka jūs vēlaties par katru cenu un pret Eiropas tautu gribu turpināt sarunas par Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai par spīti tam, ka Turcija turpina atteikties atzīt Kipru, un par spīti tam, ka demokrātiskās reformas ir nonākušas strupceļā.

Jums būtu vajadzējis piedāvāt Turcijai priviliģētas partnerattiecības, bet, lai to darītu, jums būtu bijis jāatzīst, ka Turcija nav Eiropas valsts un ka tāpēc tai nav vietas Eiropas Savienībā.

Ir pēdējais laiks ņemt vērā Eiropas tautu viedokli, no kurām vairākums ir stingri pret jūsu liktenīgo projektu un pieprasa atteikties no pievienošanās sarunām ar Turciju uz visiem laikiem.

Es nopietni jums atgādinu, ka laikā, kad Eiropas tautas cīnās pret fundamentālistu tīkliem un kad Francijā mūsu laicīgos principus izaicina karojoša islamisma uzplūdi uz mūsu zemes, ir jo īpaši bīstami turpināt pievienošanās sarunas ar tautu, kas, bez šaubām, ir cienījama, bet kuras valdība aizstāv radikālu islamismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Tāpat kā iepriekšējos ziņojumos par Turciju Oomen-Ruijten kundzes ziņojums neapšauba Eiropas un Briseles dogmu, ka „Turcijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai”. Tādējādi Sarkozy kungs savas prezidentūras laikā Eiropas iestādēs, vēlreiz atsakoties no saviem vēlēšanu solījumiem, atvēra divas pievienošanās sarunu sadaļas.

Tomēr mūsu tautas noraida šīs Āzijas valsts iekļaušanu, no kuras iedzīvotājiem pēc armēņu genocīda un citu kristiešu kopienu izzušanas 99 % ir kļuvuši musulmaņi. Šo valsti vada islama partija, un tās armija ir okupējusi Kipras Republikas teritoriju, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Tās atceras arī to, ka gadsimtu gaitā turki ir bijuši Eiropas galvenais drauds. Tikai 19. gadsimtā grieķi, rumāņi, bulgāri un serbi nometa osmaņu jūgu.

Eirokrātu ietiepība, cenšoties nodrošināt Turcijai iekļūšanu Eiropā, tāpat kā viņu ietiepība, uzspiežot Lisabonas līgumu, atklāj Eiropas un Briseles nedemokrātisko un Eiropai svešo dabu. 7. jūnijā mūsu tautām būs iespēja izteikt savu gribu, veidojot jaunu Eiropu: brīvu un suverenu Eiropas tautu Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard un Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) Parlamentā ir trīs viedokļi par gaidāmo Turcijas pievienošanos ES.

Pirmais viedoklis, ko pauda bijušais ASV prezidents George W. Bush, ir, ka Turcijas pievienošanās ir ļoti vēlama, jo tā var dot daudz lēta darbaspēka un karavīru, un ka tā ir uzticama NATO locekle.

Otrais viedoklis ir, ka Turcijas pievienošanās vienmēr būs nevēlama, jo šo valsti uzskata par aziātisku, islamisku, pārāk lielu un pārāk bīstamu.

Mēs un mūsu grupa esam vienmēr atbalstījuši trešo viedokli, ka Turcijai jāpievienojas Eiropas Savienībai, ja tā to vēlas. Tas ir ļoti svarīgi daudziem turku izcelsmes eiropiešiem.

Pirms mēs līdz tam nonāksim, valstij ir jākļūst par pilnīgu demokrātiju bez politiskiem cietumniekiem, bez aizliegtiem plašsaziņas līdzekļiem un bez aizliegtām politiskām partijām. Kurdu valodai jābūt līdztiesīgai administrācijā, izglītībā un plašsaziņas līdzekļos. Augstais parlamenta vēlēšanu slieksnis 10 % apmērā ir jāatceļ, un kurdu dienvidaustrumiem ir jāpiešķir autonomija decentralizētā valstī. Armēņu 1915. gada genocīdu nedrīkst vairs noliegt, tāpat kā vācieši nevar pienācīgi noliegt ebreju genocīdu starp 1938. un 1945. gadu. Oomen-Ruijten kundzes ziņojums šajā ziņā ir pārāk vājš. Šā iemesla dēļ mums ar nožēlu jāsaka, ka mums jābalso pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. – (NL) Oomen-Ruijten ziņojuma 45. punktā ir apgalvots, ka ES pievienošanās sarunas ar Turciju jāpaplašina. Holandes Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) stipri iebilst pret to. VVD uzskata, ka Turcija pēdējos gados ir pārāk maz progresējusi un ka tāpēc nav jāpaātrina sarunas.

VVD faktiski uzskata, ka Turcijai vispirms jāizpilda vairākas stingras saistības. VVD uzskata, ka pievienošanās sarunas ir jāaptur, ja Turcija tās līdz gada beigām neizpildīs. Mūsuprāt, nav īstais laiks sūtīt Turcijai pozitīvus signālus. Turcijai r pienācis laiks sūtīt pozitīvus signālus ES.

Neraugoties uz mūsu lielajiem iebildumiem pret 45. punktu, VVD delegācija ir nolēmusi balsot par ziņojumu kopumā, ņemot vērā to, ka mēs piekrītam pārējam tekstam.

 
  
MPphoto
 
 

  Yiannakis Matsis (PPE-DE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Oomen-Ruijten kundzes ziņojumu kopumā. Tomēr es noteikti gribu paziņot, ka nepiekrītu un ka mani nesaista nekāds pienākums, un ka tāpēc es balsoju pret 40. punkta 9. grozījumu, ko sākotnēji iesniedza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un papildināja referente. Grozījums skan šādi: „izņemot pārejas posma pagaidu atkāpes” (attiecībā uz pārejas posma pagaidu atkāpēm no ES četrām pamatbrīvībām) un ir pievienots galīgajai redakcijai. Skaidrojot savu balsojumu, vēlos teikt, ka tas nekādā ziņā nav man saistošs un ka tāpēc es neatbalstu minēto grozījumu, jo uzskatu, ka tas traucē rast demokrātisku un eiropeisku Kipras problēmas risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju šo ziņojumu, kas visos sīkumos apraksta Turcijas attiecības ar ES un procesu, kurš vajadzīgs, lai Turcija iegūtu dalībvalsts statusu.

Gan es, gan tie, ko es parstāvu, atbalsta Turcijas kandidatūru ES un ne tikai labo attiecību dēļ starp mūsu valstīm. Mēs patiesi ticam, ka ES piemīt milzīgs potenciāls izraisīt pārmaiņas. Kā var apliecināt pilsoņi no Austrumeiropas dalībvalstīm, konkrētas Eiropas perspektīvas iegūšana izraisa radikālas pārmaiņas gan iekšējās publiskās debatēs, gan valsts ārpolitikas izvēlē.

Es stingri uzskatu, ka pēc tam, kad Turcijas dalībvalsts statuss būs saistīts ar jautājumu „kad” un nevis „ja”, būs vieglāk mazināt spriedzi, kas pašreiz palielina sociālo polarizāciju. Tieši tāpēc ES ir jāraida Turcijai skaidrs signāls attiecībā uz pievienošanās procedūras pabeigšanu saprātīgā laika posmā, kas dos vajadzīgo stimulu reformu procesam un sadarbībai jautājumos, kas skar kopīgas intereses.

No otras puses, šī realitāte nemaina faktu, ka līdz tam laikam ES sagaida, ka Turcijas iestādes vienmēr un bez vilcināšanās uzņemsies partnera un nākamās ES dalībvalsts lomu arī attiecībās ar Tuvo Austrumu un Eirāzijas valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Būdama sociāldemokrāte, es balsoju par šo ziņojumu, lai atbalstītu Turciju pievienošanās procesā. Es mudinu ES Komisiju un Padomi paātrināt sarunu procesu, kas ietver enerģētikas sadaļas atvēršanu, jo īpaši pašreizējās ekonomiskās krīzes gaisotnē un paturot prātā Turcijas svarīgo lomu Eiropas energoapgādes drošībā.

Es atzinīgi vērtēju arī Turcijas parlamenta 2008. gada maijā pieņemto nodarbinātības pasākumu paketi, kas paredzēta, lai veicinātu sieviešu, jauniešu un invalīdu nodarbinātību. Tomēr es vēlos izteikt bažas par nelabvēlīgo darba tirgus stāvokli, kas piedāvā darbu tikai 43 % darbaspējīgo iedzīvotāju, un jo īpaši par vispārējā nodarbinātības līmeņa pazemināšanos sieviešu starpā.

Es atbalstu prasības Turcijas valdībai turpināt īstenot svarīgos pasākumus, kas paredzēti sieviešu lomas nostiprināšanai politiskajā, ekonomiskajā un finanšu nozarē, piemēram, izmantojot pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu viņu aktīvu iesaistīšanos politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Turcijas 2008. gada progresa ziņojumu. Faktiski ir pārāk daudz neatrisinātu jautājumu, lai mēs varētu apgalvot, ka ir bijis vērā ņemams progress pievienošanās sarunās, kas sākās gandrīz pirms četriem gadiem. Es ar to domāju kurdu iedzīvotāju situāciju, nāvessodus, kas vēl arvien Turcijā ir spēkā, un kultūras, un reliģiskos jautājumus, kas jārisina. Tos nekādā gadījumā nedrīkst risināt pavirši vai nenopietni.

 
  
MPphoto
 
 

  Renate Sommer (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Es atzinīgi vērtēju to, ka lielais vairākums atbalstīja rezolūciju par Turciju. Mums ir jāpaskaidro Turcijas valdībai, ka bezdarbībai reformu procesā, kas ilgst jau gadiem, ir sekas.

Vārda brīvība un jo īpaši preses brīvība ir cietušas lielu atpakaļkritienu. Tas jo īpaši redzams no Turcijas valdības attieksmes pret Doğan mediju grupu. Graujošās soda naudas, ko pieprasa par tai piedēvēto izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ir nesamērīgas un līdzvērtīgas plašsaziņas līdzekļu cenzūrai.

Nav bijis progresa attiecībā uz reliģisko brīvību par spīti jaunajam Likumam par fondiem. Turpinās diskriminācija pret reliģiskajām minoritātēm un to vajāšana. Es priecājos, ka mans priekšlikums aicināt Turciju atteikties no plāniem atsavināt Sv. Gabriēla klosteri Turabdinā ir iekļauts rezolūcijas priekšlikumā.

Mēs pieprasām arī, lai Turcija ievēro ES ekoloģiskos un vides standartus un to iedzīvotāju tiesības, kurus ietekmē Dienvidaustrumu Anatolijas projekta dambji.

Turcija nevis gatavojas ievērot Kopenhāgenas kritērijus, bet gan arvien vairāk attālinās no mūsu pamatvērtībām. Vai Turcijas valdība patiešām vēlas nostādīt Turcijas Republiku uz jauniem demokrātiskiem pamatiem? Tiesas process pret AK partiju un mistiskā Ergenekon tiesvedība sniedz dziļi sašķeltas sabiedrības ainavu, kas nevēlas un nespēj risināt uzdevumus, ko piedāvā Eiropas Savienība. Tāpēc beidzot ir pienācis laiks runāt īpaši par priviliģētām partnerattiecībām starp ES un Turciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan es atbalstu šī ziņojuma galvenās idejas, es esmu pret līdzsvara trūkumu jo īpaši Kipras jautājumā. Es katrā ziņā esmu pret 14. un 15. grozījumu, kas ir vērsti tikai pret Turciju vairākos jautājumos, tostarp jautājumā par starptautisko saistību pildīšanu, tajā pašā laikā neizvirzot līdzīgas rīcības vai saistību prasības Grieķijas vai Kipras grieķu iestādēm. Komitejā nepieņēma manu grozījumu, kas noraidīja ideju, ka Kipras jautājumu var atrisināt ar Turcijas vienpusēju rīcību. Es aicināju Padomi – kā pirmo soli – kaut ko praktiski darīt, lai izpildītu savas 2004. gada 26. aprīļa saistības izbeigt Kipras turku kopienas izolāciju. Tomēr, neatsakoties no saviem iebildumiem, es balsoju par ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0106/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret rezolūcijas priekšlikumu par FYROM. Tā ir vairākkārt balsojusi pret FYROM un citu valstu integrāciju ES to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ tā bija pret Grieķijas integrāciju.

Rezolūcijas priekšlikumā ir ierosināts paātrināt FYROM integrāciju ES, lai tā no ASV/NATO protektorāta kļūtu par Eiro/ASV/NATO protektorātu un ātri pievienotos ES. Jaunās demokrātijas partija, PASOK, SYRIZA un LAOS partija piekrīt šai vispārējai pozīcijai, „domstarpības” saistot ar FYROM nosaukuma jautājumu un tāpēc balso pret ziņojumu, bet šī pozīcija patiesībā ir negatīva attiecībā uz grieķu pozīciju, jo tā aicina tos nekavēt FYROM integrāciju ES.

Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret visiem attiecīgajiem ziņojumiem, jo tā uzskata, ka nosaukuma jautājums ir saistīts ar vispārējo imperiālistu intervenci Balkānos un imperiālistisko lielvalstu savstarpējo cīņu. Tieši tāpēc tā pastāv uz robežu neaizskaramību un to, ka nav nekādu neizpildītu vai citādu prasību. Nav nekādas maķedoniešu etniskās minoritātes. Vārds Maķedonija ir ģeogrāfisks termins. Jaunās demokrātijas partija, PASOK, SYRIZA un LAOS partija, pievienojoties Eiropas vienvirziena ceļa filozofijai, slēpj no Balkānu tautām ES politiskā izdevīguma politiku, kas raugās uz minoritātēm no savu interešu viedokļa.

Grieķijas Komunistiskā partija atbalsta Balkānu tautu vienoto pretimperiālistisko cīņu un pretošanos ASV/NATO/ES politikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas progresu 2008. gadā. Mēs esam nonākuši punktā, kurā mums jāizlemj, vai izveidot lielu kopējo tirgu, kuram mums, protams, jāparedz skaidri noteikumi, vai arī mēs vēlamies izveidot Eiropu kā vienotu, spēcīgu un suverenu kopumu. Šā iemesla dēļ, pamatojoties uz aspektiem, kas uzskaitīti rezolūcijas priekšlikumā, kurš, manuprāt, ir nepilnīgs, es esmu pret ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Annemie Neyts-Uyttebroeck (A6-0112/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ES iestādēm ir jāturpina atbalstīt Starptautisko krimināltiesu Hāgā. Šī tiesa ir tiesājusi daudzus kara noziedzniekus, bet tajā pašā laikā mums jāpatur prātā tās lēmumu plašākā nozīme, tāda kā tās ieguldījums izlīguma procesā starp Rietumbalkānu tautām.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka dažas no apsūdzībām vai spriedumiem, ko izdevusi Starptautiskā krimināltiesa Hāgā, dažādos Rietumbalkānu reģionos ir tikuši uzskatīti par strīdīgiem. No šīs reakcijas var mācīties, un tā ir daļa no Starptautiskās krimināltiesas mantojuma. Šī reakcija uzsver arī to, ka ir vajadzīga Apelācijas palāta, kā arī informācijas sniegšanas programma.

Tomēr neaizmirsīsim, ka daudzi citi kara noziedznieki vēl nav tiesāti. ES iestādēm ir jāatbalsta izmeklēšana, ko Rietumbalkānu valstis veic nacionālajā līmenī. ES Padomei ir jāformulē skaidras normas tiesu darbības novērtēšanai šā reģiona valstīs pēc tam, kad Starptautiskā krimināltiesa beigs darboties.

Vainīgie ir pienācīgi jātiesā un jāsoda, katrs individuāli atkarībā no viņa rīcības.

Tiesa jāspriež visiem vienādi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas nodrošinās, ka visi, kas izdarīja kara noziegumus bijušajā Dienvidslāvijā, neizbēgs no tiesas. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas par diviem gadiem pagarinās pilnvaru termiņu pagaidu Starptautiskajam Kara noziegumu tribunālam bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), kas spriež tiesu pār tiem, kuri izdarīja kara noziegumus bijušajā Dienvidslāvijā, nodrošinot pietiekami daudz laika pašreizējo tiesas procesu pabeigšanai.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0113/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par ūdeni piektā Pasaules ūdens foruma kontekstā, jo es uzskatu, ka mums steidzami jāizstrādā globāla ūdensapgādes un pārvaldības politika, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM). Tie paredz līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kam nav piekļuves drošam dzeramam ūdenim.

Tomēr globālā finanšu krīze nozīmē, ka dalībvalstīm jāpalielina atbalsts vismazāk attīstītajām valstīm, sniedzot valsts attīstības palīdzību un sadarbojoties, lai pielāgotu un mazinātu klimata pārmaiņu sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pat ūdens nespēj izvairīties no Eiropas Parlamenta privatizēšanas un liberalizēšanas degsmes. Rezolūcijā izteiktais apgalvojums – lai gan nosacījuma izteiksmē – ka „ūdens ir cilvēces kopīgs resurss un ka piekļuvei ūdenim ir jābūt vienai no pamattiesībām un vispārējām tiesībām”, un ka „ūdens tiek uzskatīts par sabiedrisku labumu, un tas jāpakļauj valsts publiskai kontrolei”. Tomēr tas, kas seko, ir pilnīgi nepieņemams. Tiek apgalvots, ka ūdens gan ir pakļauts publiskai kontrolei, taču tā apsaimniekošanu var „daļēji vai pilnīgi” nodot privātajam sektoram. Tas nozīmē paturēt publiskā kontrolē ieguldījumus ūdens savākšanas un apgādes infrastruktūrās, bet piešķirt privātajam sektoram ienesīgāko lomu, proti, maksas pieprasīšanu no patērētājiem. Šādi eksperimenti jau ir bijuši veikti vairākās valstīs, jo īpaši Latīņamerikā, kur cenas ir strauji augušas, bet kvalitāte – pazeminājusies.

Mēs nepiekrītam arī tam, ka tiek vainota lauksaimniecība, pie kam pret agrorūpniecību un mazajiem zemniekiem ir vienāda attieksme, tāpēc pēdējie cieš no augstajām ūdens cenām. Kapitālisma krīzei padziļinoties, ūdens kļūst par kārdinošu vērtību, kas var dot peļņu, kura kapitālam ir tik ļoti vajadzīga. Mēs turpinām uzskatīt, ka ūdens ir jāsaglabā kā sabiedrisks labums, gan attiecībā uz tā savākšanu, gan piegādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Berman kunga rezolūciju par piekto Pasaules ūdens forumu. Pasaules ūdens forums sanāk reizi trijos gados, un tas notiks nākamajā nedēļā Istanbulā. Tas dod iespēju apspriest globālās politikas risinājumus attiecībā uz ūdeni un ūdens resursu pārvaldību un veikt tās sagatavošanas darbus.

Pirms diviem gadiem es pati sagatavoju ziņojumu ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai par ūdens pārvaldību jaunattīstības valstīs. Kā redzams no Berman kunga rezolūcijas, vāja pārvaldība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pasaules ūdens situācija ir tik slikta. Ir vajadzīgs atbalsts, galvenokārt, lai uzlabotu reģionālo lēmumu pieņemšanu un sadarbību.

Ir arī skaidrs, ka publiskais sektors viens pats nespēj piedāvāt Pasaules Bankas aprēķinātos 49 miljardus ASV dolāru (līdz 2015. gadam), lai attīstītu ūdens infrastruktūras. Viens no ūdens apgādes problēmu risinājumiem varētu būt nepieciešamā finansējuma iegūšana, noslēdzot partnerības nolīgumu starp publisko un privāto sektoru, jo īpaši tāpēc, ka valsts uzņēmumi cieš no finansējuma trūkuma un tiem nav privatizēšanas iespēju.

Nedrīkst arī par zemu novērtēt pētniecības nozīmi ūdens problēmu risināšanā. Svarīga ir arī apakšzemes ūdens resursu uzraudzība un ieguldījumi tajos. Tāpat kā enerģija ūdens arvien vairāk kļūst par politisku jautājumu, un notiks liela cīņa, lai nodrošinātu piekļuvi tam. Pastāv acīmredzama vajadzība izvēlēties to par politisku prioritāti, kamēr nav par vēlu.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) Galīgajā balsojumā es balsoju pret šo rezolūciju. Es to darīju ne tāpēc, ka ziņojums vispār nebūtu labs, bet tāpēc, ka viens aspekts tajā, manuprāt, ir tik svarīgs, ka es nespēju piespiest sevi balsot par. Ūdens nav tirgus prece, tas ir neatliekama dzīves pamatvajadzība un kaut kas tāds, uz ko visiem ir tiesības.

Ūdens lietošana cilvēkiem nav izvēles jautājums, tas ir būtisks, lai saglabātu dzīvību, un viena paša šā iemesla dēļ nepieklājas to uzskatīt par komerciālu vai ekonomisku produktu. Ūdens apgādei jābūt un jāpaliek valsts rokās. Iepriekšējā Eiropas Parlamenta nostāja jau ir likusi mums saprast, ka ūdens ir tiesības, un šī ziņojuma formulējumi vājinātu šo viedokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ūdens ir priekšnosacījums visai dzīvībai uz zemes. Tomēr atbildība par šī vajadzīgā elementa nosargāšanu nav uzlikta ES. Pasaules valstīm jāmeklē risinājumi problēmai, kā uzlabot piekļuvi ūdenim, ar starptautiskās sadarbības palīdzību, izmantojot ANO sadarbības mehānismus.

Tā kā referenta priekšlikums ved pilnīgi citā virzienā, es izvēlējos balsot pret rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Ilgtspējīgu attīstību nevar iedomāties bez būtiski nepieciešamā ŪDENS resursa aizsardzības un pienācīgas pārvaldības. Es visnotaļ atbalstu rezolūcijas 15. un 16. punktu, kuru mērķis ir atbalstīt vietējās pārvaldes iestādes centienos īstenot demokrātisku ūdens pārvaldības politiku, kas būtu efektīva, pārredzama, regulēta un kas ņemtu vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības.

Es vēlos pievienoties prasībai, kas iesniegta Komisijai un Padomei, atzīt svarīgo vietējo iestāžu lomu ūdens aizsardzībā un pārvaldībā, lai tās kļūtu atbildīgas par ūdens sektora pārvaldību. Es nožēloju to, ka vietējo pašvaldības iestāžu kompetence netiek izmantota lielākā mērā Eiropas līdzfinansēšanas programmās.

Rumānijas gadījumā, kam šajā jomā ir piešķirts pārejas periods līdz 2018. gadam, ir svarīgi pasteidzināt ieguldījumus, jo īpaši tagad, kad nabadzīgākie iedzīvotāji ir visneaizsargātākie pret klimata pārmaiņām, kā arī vismazāk spējīgi tām piemēroties.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par piekto Pasaules Ūdens forumu, kam jānotiek Istanbulā. Es esmu stingri pārliecināts, ka ūdens ir viens no cilvēces kopējiem resursiem un ka tas pieder pie pamattiesībām un universālām tiesībām. Turklāt es vēlos apgalvot, ka ūdens jāpasludina par sabiedrisku īpašumu un jāpakļauj publiskai kontrolei, neraugoties uz to, ka to pilnīgi vai daļēji pārvalda privātais sektors. Visbeidzot, es ceru, ka vispārējās ūdens piegādes subsīdiju sistēmas, kas neļauj stimulēt efektīvu ūdens pārvaldību un izraisa pārmērīgu ūdens patēriņu, tiks likvidētas, lai atbrīvotu līdzekļus mērķtiecīgām subsīdijām, jo īpaši nabadzīgiem un lauku iedzīvotājiem, lai nodrošinātu visiem pieejamu piekļuvi ūdenim.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Ūdens ir vērtīgs resurss, un galvenajai prioritātei visā pasaulē jābūt tīram dzeramam ūdenim. Pārāk daudziem cilvēkiem 2009. gadā nav piekļuves tīram dzeramam ūdenim. Mums ir jāpieliek pūles, lai palīdzētu valstīm un kopienām nabadzīgākajās pasaules daļās piekļūt šim resursam.

 
  
MPphoto
 
 

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Pasaules vēsture ir pilna ar kariem par piekļuvi zemei un naftai, bet es baidos, ka tie nobālēs kā nenozīmīgi, salīdzinot ar iespējamajiem nākotnes konfliktiem par piekļuvi ūdenim.

Ūdens ir vissbūtiskākais resurss: dzīvība bez tā nav iespējama. Tomēr pat attīstītās valstīs mēs sastopam nopietnu ūdens trūkumu. Mazāk attīstītām valstīm sekas ir katastrofālas.

Starptautiskajai sabiedrībai ir jāuztver piekļuve ūdenim daudz nopietnāk, kamēr nav par vēlu. Kā mēs šonedēļ redzējām Kopenhāgenā, klimata pārmaiņas pieaug biedējošā ātrumā, kas turpmāk saasinās ūdens trūkuma problēmu. Piekļuve tīram ūdenim ir cilvēka pamattiesības, tādēļ izvērsīsim to par lielu kampaņu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0114/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo rezolūciju, kas sniedz īpašus ieteikumus Eiropas Komisijai palielināt atbalstu veselības pakalpojumiem Subahāras Āfrikā un pārskatīt Eiropas Kopienas finansējuma bilanci, lai piešķirtu veselības sistēmas atbalstam prioritāti.

Puse no Subsahāras Āfrikas iedzīvotājiem vēl arvien dzīvo nabadzībā. Patiešām, Āfrika ir vienīgais kontinents, kam nav panākumu virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu, jo īpaši ar veselības aprūpi saistīto TAM sasniegšanu – bērnu mirstības jomā, māšu mirstības jomā un cīņā pret HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju – , kas ir īpaši svarīgi nabadzības mazināšanā, taču to sasniegšana līdz 2015. gadam ir maz ticama. Veselības aprūpes pamatinfrastruktūrai ir vajadzīgs stabils ilgtermiņa finansiālais atbalsts, ja vēlamies sasniegt ar veselības aprūpi saistītos TAM. Patiešām, pasākumiem ir jāietver arī piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par rezolūcijas pieņemšanu par pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem Subsahāras Āfrikā. Šī Āfrikas daļa nespēs attīstīties bez reāla tās iedzīvotāju veselības uzlabojuma. To slimību saraksts, kas apdraud šī reģiona iedzīvotāju veselību, ir ārkārtīgi garš un labi zināms, un to, ka šie draudi ir reāli, neapšaubāmi apstiprina aprēķinātais iedzīvotāju mūža ilgums. Bieži vidējais mūža ilgums atsevišķās valstīs līdzinās cilvēku mūža ilgumam viduslaiku Eiropā. Šis fakts ir sāpīgs, bēdīgs un izraisa bezcerību, bet tam vajadzētu rosināt arī attīstītās un bagātās valstis sniegt intensīvāku un efektīvāku palīdzību. Ir lieliski iesaistīties projektos, kuru mērķis ir glābt dzīvības. Nav nekā humānāka un tajā pašā laikā eiropeiskāka. Glābsim tos, kuru dzīve ir briesmās. Tas ir mazākais, ko varam darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Referenta aprakstītās ciešanas visā Subsahāras Āfrikā ir šausminošs atgādinājums, cik svarīgi ir turpināt un palielināt cīņu pret nabadzību.

Priekšlikumi, ko ierosina referents, tomēr pamatojas vienīgi uz ideju, ka ES jāuzņemas vadoša loma dalībvalstu palīdzības politikā. Mēs jūnija sarakstā esam pret to. ES nav jāveic palīdzības pasākumi, un tai nav arī jācenšas ietekmēt dalībvalstu pasākumus šajā jomā.

Palīdzība ir joma, kurā diemžēl mūsu pieredze ir gaužām bēdīga. Tāpēc ir svarīgi spēt eksperimentēt ar jauniem palīdzības veidiem. Mana valsts Zviedrija pastāvīgi meklē jaunus un interesantus palīdzības veidus. Šajā vēsturiskajā laikā ir galīgi nepareizi atkārtoti laupīt dalībvalstīm iespēju reformēt palīdzības politiku. Atbildībai par palīdzību ir jāpaliek dalībvalstu ziņā.

Starptautisko sadarbību ar nolūku rast risinājumus jautājumam, kā uzlabot veselības aprūpi Subsahāras Āfrikā, ir galvenokārt jāvada Apvienoto Nāciju Organizācijai, nevis ES.

Tāpēc es balsoju pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Komisijas Attīstības palīdzību veselības aprūpes pakalpojumiem Subsahāras Āfrikā. EK palīdzība veselības aprūpes nozarei kopš 2000. gada nav palielinājusies proporcionāli vispārējās attīstības palīdzības apjomam, kaut gan Komisija ir apņēmusies iesaistīties Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā un risināt veselības aprūpes krīzi Subsahāras Āfrikā. Tāpēc es uzskatu, ka ir pareizi un vajadzīgi uzņemties kopējas saistības, lai panāktu labākus rezultātus veselības aprūpes jomā un sasniegtu veselības aprūpes mērķus, par ko pastāv vienošanās starptautiskā līmenī.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (B6-0111/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par vienotas eiro maksājumu telpas (SEPA) izveidi. Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt tādas SEPA izveidi, kas ir pakļauta konkurencei un kurā nav starpības starp pārrobežu un nacionālajiem maksājumiem eiro. Visbeidzot, es uzskatu, ka Komisija, kā teikts priekšlikumā, ir jāaicina noteikt skaidrus, piemērotus un saistošus termiņus pārejai uz SEPA produktiem, kas nedrīkstētu būt vēlāk par 2012. gada 31. decembri, pēc kura visi maksājumi eiro jāveic, piemērojot SEPA standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamentārā Darba partija (EPLP) vēlas, lai vienotā Eiropas maksājumu telpa būtu sekmīga. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šī ziņojuma grozījumus, jo tie paildzina MIF (daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksa) izmantošanu. Šī maksa neveicina konkurenci un palielina patērētāju izmaksas. Tā grauj ziņojuma galveno mērķi – nodrošināt, ka vienotais tirgus mazina šķēršļus un pazemina izmaksas. Mēs nevarējām atbalstīt šo rezolūciju galīgajā balsojumā, jo tika pieņemti šie grozījumi.

 
  
  

- Ziņojums: Maria Eleni Koppa (A6-0062/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par rezolūciju. Es atbalstu Koppa kundzes ziņojumu par ES un Brazīlijas stratēģiskās partnerības lielo nozīmi, jo partneriem ir kopīgs pasaules redzējums, pamatojoties uz to vēsturiskajām, kultūras un ekonomiskajām saiknēm. Kopā tās var rosināt pārmaiņas un risinājumus globālā līmenī, piemēram, cieši sadarbojoties, lai veicinātu un īstenotu Attīstības mērķus un risinātu nabadzības, ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības problēmas globālā līmenī, stiprinot sadarbību attīstības palīdzības jomā, tostarp trīspusējo sadarbību, un tajā pašā laikā kopīgi strādājot, lai apkarotu starptautisko terorismu, narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību un noziedzību.

Ņemot vērā Brazīlijas būtisko lomu Latīņamerikas integrācijas procesā un ES vēlmi nostiprināt dialogu ar šo reģionu, un to, ka ES atzinīgi vērtē Brazīlijas iniciatīvu veicināt Latīņamerikas valstu politisko un ekonomisko integrāciju, mēs piekrītam, ka atzinīgi ir vērtējama Brazīlijas kā galvenās nesen dibinātās Dienvidamerikas Valstu savienības (UNASUR) atbalstītājas būtiskā loma.

Mums jāatzīst, ka Brazīlija ir arī sekmīgi veikusi vidutājas funkciju Latīņamerikas un Karību jūras reģiona konfliktu risināšanā, ievērojot nacionālās suverenitātes, neiejaukšanās un neitralitātes principus un pozitīvi ietekmējot politisko stabilitāti šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski.(PT) Es balsoju par šo ziņojumu. Brazīlija bija pēdējā BRIC valsts, kas iesaistījās ES augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2007. gada jūlijā Portugāles prezidentūras laikā. Tāpēc tā, protams, atspoguļoja attiecības, kas Portugālei ir vienmēr bijušas ar Brazīliju. Kā 2007. gada septembrī tika teikts Parlamentā, Brazīlija ir valsts, kuras 200 miljoni iedzīvotāju runā vienā no visparastākajām Eiropas valodām pasaulē, portugāļu valodā, un kuras vēstures, civilizācijas un kultūras tradīcijām ir cieša saikne ar Eiropas tradīcijām. To pierāda dažādi politiski nolīgumi visā vēstures gaitā līdz mūsu dienām. Šīs attiecības palīdzēs veidot citus tiltus uz Latīņameriku.

Ņemot vērā Brazīlijas vispāratzīto potenciālu un pašreizējo ekonomisko un politisko sniegumu reģionālā un globālā līmenī, šīs stratēģiskās partnerattiecības nav jāuzskata par šķērsli turpmākajām partnerattiecībām ar Mercosur. Tās patiesībā varētu apsveikt kā piemēru tam, ka ES ir panākusi vienprātību par kopējām komerciālām un politiskām interesēm. Jānorāda, ka abas puses uzskata daudzpusīgu rīcību par būtisku, izmantojot Apvienoto Nāciju Organizācijas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas sistēmu.

Visbeidzot, man jāsaka, ka mani interesē kompetence, kas turpmāk tiks piešķirta sadarbības protokoliem par izglītību un kultūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Koppa kundzes ziņojumu par Eiropas Savienības un Brazīlijas stratēģiskajām partnerattiecībām. Šīm partnerattiecībām ir ļoti liela nozīme, tām ir jādod jauns stimuls ES un Mercosur Asociācijas nolīguma noslēgšanai, kas pats par sevi ir ES stratēģiskais mērķis ekonomisko un tirdzniecības attiecību padziļināšanai, kā arī politiska dialoga paplašināšanai un sadarbībai starp abiem reģioniem. Turklāt stratēģiskām partnerattiecxībām jābūt līdzeklim demokrātijas un cilvēktiesību, tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšanai globālā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par Eiropas Savienības un Brazīlijas stratēģisko partnerību, jo es uzskatu, ka tas dos labumu abām pusēm un var dot ieguldījumu saikņu attīstībai starp abām valstīm ar mērķi sekmēt kopējo labumu abās teritorijās un visā pasaulē.

 
  
  

- Ziņojums: José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (A6-0028/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par ziņojumu. Ņemot vērā to, ka Meksika un ES ir uzturējušas sadarbības attiecības kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, es kopā ar visiem ceru, ka šī stratēģiskā partnerība kļūs par līdzekli sadarbības stiprināšanai starp partneriem starptautiskajos forumos, tādiem kā Pasaules Banka, Starptautiskais Monetārais fonds, ESAO, G20, G8 un G5, lai meklētu risinājumus pasaules finanšu krīzei un formulētu kopēju nostāju, kuras mērķis ir atjaunot uzticību finanšu iestādēm saskaņā ar Sansalvadoras deklarāciju.

Meksikas ģeogrāfiskais stāvoklis piešķir tai stratēģiski izdevīgu pozīciju un veido „tiltu” starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, Karību jūru un Kluso okeānu. Pastāv cerības, ka šī stratēģiskā partnerība var institucionalizēt gadskārtējās ES un Meksikas tikšanās augstākajā līmenī un dot jaunu stimulu ES un Meksikas Vispārējam nolīgumam vairākās politiskās jomās, tostarp cilvēktiesību, drošības, cīņas pret nelikumīgu narkotisku vielu tirgošanu, vides un tehniskās, un kultūras sadarbības jomās.

Ņemot vērā Padomes 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par sieviešu slepkavošanu (feminicīds) Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu cīņā pret šo parādību, mēs ceram veicināt dialogu, sadarbību un paraugprakses apmaiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Salafranca Sánchez-Neyra kunga ziņojumu par ES un Meksikas stratēģisko partnerību. Ir patiešām svarīgi, lai šī stratēģiskā partnerība kļūtu par kvalitatīvu lēcienu ES un Meksikas attiecībās, gan daudzpusēji, skarot visai pasaulei svarīgus jautājumus, gan attīstot divpusējas attiecības.

Tāpēc man ir iemesls būt parliecinātam, ka šis nolīgums novedīs pie ciešākas nostāju koordinācijas attiecībā uz krīzes situācijām un visai pasaulei svarīgiem jautājumiem, pamatojoties uz kopējām interesēm un problēmām. Visbeidzot, es ceru, ka to uzskatīs par iespēju debatēt, kā vislabāk īstenot cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu, kas ir būtiska vērtība visos nolīgumos starp abām pusēm, un kā novērtēt, vai tā tiek respektēta, ieskaitot tās pozitīvās dimensijas attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − ES ir vairāk jāinteresējas par par pieaugošo vardarbību Meksikā, ko izsauc narkotiku kari. Slepkavību skaita dubultošanās, kas saistītas ar narkotiku radītu vardarbību, ir uztraucoša situācija.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums (RC-B6-0135/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Vērtīgās domas, ko ierosinājušas dažādas politiskās grupas, ar vērā ņemamu izņēmumu no komunistu puses (pamatoti) ir tikai politkorektuma atskaņas, kas nāk no starptautiskā šovbiznesa hipijiem. Tibetas mērķi, reālo atbrīvošanās cīņu noslāpēja modernie eiropieši, kam trūkst garīguma. Tas ir lielisks piemērs tam, ko nevajadzētu darīt iekšpolitikā un starptautiskajā politikā.

Deputāti vēlas ārkārtīgi pieklājīgi nosodīt Ķīnas komunistu stingrās prasības, deklarējot, ka viņi ir par reģiona autonomiju, kas vēsturiski nemaz nav Tibeta. Tibetas autonomijas ideja, „Glābiet Tibetu” ceļš ir tikai pavadas vicināšana impotentas elites un tautas acu priekšā, kura ir slepkavota gan garīgi, gan fiziski.

Tibetieši tāpat kā citas apspiestas tautas parāda, kas notiek, kad tiek nodibināta komunistu diktatūra un agresīvas imigrācijas ierocis tiek lietots, lai aizkavētu jebkuru atgriešanos politiskajā, etniskajā, kultūras un garīgajā līmenī.

Tibeta, bez šaubām, ir nokavējusi izdevību atgūt suverenitāti, pēc sava vadoņa došanās trimdā neturpinot bruņotu cīņu. Ceļš, kas tagad ejams, ir cīņa par neatkarību, par „brīvu Tibetu”, nevis verdzība, kas iemūžināta „autonomijā” uz papīra.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es visnotaļ atbalstu rezolūcijas priekšlikumu par Tibetas sacelšanās 50. gadadienu un Dalailamas un Ķīnas valdības dialogu. Ļaunprātīga varas izmantošana, lai kur tā notiktu, ir jānosoda. No otras puses, ir jāsaka, ka Ķīnas valdībai bez visiem citiem pienākumiem ir morāls pienākums nekavējoties un bez noteikumiem atbrīvot visas personas, kas aizturētas tikai tāpēc, ka tās iesaistījās miermīlīgā protestā, un atskaitīties par visiem tiem, kas nogalināti un pazuduši, par visiem aizturētajiem, norādot, par ko viņus apsūdz.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 15. jūnijsJuridisks paziņojums