Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir kopējas debates par partnerattiecību nolīgumiem:

– David Martin ieteikums (A6-0117/2009) Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (05211/2009 –C6-0054/2009 – 2008/0061(AVC)), un

–– Erika Mann ieteikums (A6-0144/2009) Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (05535/2009 – C6-0064/2009 – 2008/0136 (AVC)),

– jautājums Padomei, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un David Martin, par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (O-0033/2009 – B6-0203/2009),

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un David Martin, par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (O-0034/2009 – B6-0204/2009),

– jautājums Padomei, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Erika Mann, par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kotdivuāru, no otras puses (O-0047/2009 – B6-0217/2009),

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Erika Mann, par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kotdivuāru, no otras puses (O-0048/2009 – B6-0218/2009),

– jautājums Padomei, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Christofer Fjellner, par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ganu, no otras puses (O-0035/2009 – B6-0205/2009),

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Christofer Fjellner, par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Ganu, no otras puses (O-0036/2009 – B6-0206/2009),

– jautājums Padomei, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Glyn Ford, par pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (O-0037/2009 – B6-0207/2009),

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Glyn Ford, par pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (O-0038/2009 – B6-0208/2009),

– jautājums Padomei, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Robert Sturdy, par pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (DAK) EPN valstīm, no otras puses (O-0039/2009 – B6-0209/2009),

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Robert Sturdy, par pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (DAK) EPN valstīm, no otras puses (O-0040/2009 – B6-0210/2009),

– jautājums Padomei, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Daniel Caspary, par pagaidu nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (O-0041/2009 – B6-0211/2009),

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Daniel Caspary, par pagaidu nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (O-0042/2009 – B6-0212/2009),

– jautājums Padomei, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov, par nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstīm, no otras puses (O-0043/2009 – B6-0213/2009),

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov, par nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstīm, no otras puses (O-0044/2009 – B6-0214/2009),

– jautājums Padomei, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Kader Arif, par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfriku, no otras puses (O-0045/2009 – B6-0215/2009),

– jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Helmuth Markov un Kader Arif, par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfriku, no otras puses (O-0046/2009 – B6-0216/2009),

  David Martin, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Ja esam tieši iesaistīti kādā jautājumā, mums parasti ir tendence pārspīlēt tā nozīmīgumu, taču konkrēti šajā gadījumā nedomāju, ka ir iespējams pārspīlēt jautājuma svarīgumu. Šovakar mums ir darīšana ar virkni nolīgumu, kas, nepārspīlējot, var ietekmēt miljoniem jaunattīstības valstu iedzīvotāju dzīvi, dzīves kvalitāti un veselību.

Pirms pievērsīšos sava ziņojuma būtībai, vēlos izteikt cieņu savai kolēģei Glenys Kinnock, kas, būdama ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāja, ir ļoti aktīvi propagandējusi ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN) un ĀKK intereses ne tikai šajā Parlamentā, bet visā pasaulē. Kā daudzi no jums jau zina, Glenys Kinnock beidz darbu Parlamentā, un es domāju, ka mums ļoti pietrūks viņas darba ĀKK un jo īpaši EPN jomā.

EPN šajā Parlamentā ir bijusi sarežģīta attīstība. Starp tirdzniecības un attīstības mērķiem ir pastāvējusi liela spriedze. Daļu no šīs spriedzes varēja novērst, taču daļa no tās, atklāti runājot, pieder nolīgumu būtībai.

Pirmkārt, tie tika noteikti ar PTO nolēmumu, un nav viegli vienoties par vienpusēju liberalizāciju, kas būtībā bija nepieciešams EPN.

Otrkārt, nereālais termiņš, kas tika noteikts pilnīgai un pagaidu EPN noslēgšanai, nozīmēja, ka sarunas, kas bija jārisina ar vienādiem noteikumiem, patiesībā nenoritēja ar vienādiem noteikumiem, jo ĀKK puse būtu zaudētāja, ja termiņš tiktu nokavēts.

Es nevēlos kritizēt tirdzniecības speciālistus, kas piedalījās sarunās, bet gan pašu sarunu būtību. Tirdzniecības speciālisti būtībā mēģina noslēgt Eiropas Savienībai izdevīgāko darījumu. Viņu mērķis nav obligāti nodrošināt labākos attīstības rezultātus. Es atkārtoju: es viņus nekritizēju, viņi ir apmācīti tā rīkoties. Taču tā ir sarunu realitāte.

Mēs kā Parlaments kopš sarunu noslēgšanās esam mēģinājuši līdzsvarot tirdzniecību un attīstību.

Kā referents vēlos komentēt CARIFORUM valstu EPN, kas, protams, šobrīd ir vienīgais pilnīgais ekonomisko partnerattiecību nolīgums. Tā kā šis EPN ir parakstīts, mēs nevaram grozīt tekstu, mums tikai ir iespēja pateikt tam „jā” vai „nē”. Es uzskatu, ja Komisija un komisāre var sniegt noteiktas garantijas un teksta interpretācijas, mums varētu būt iespēja šonedēļ apstiprināt CARIFORUM valstu EPN.

Autors Lūiss Kerols liek savas grāmatas personāžam Oliņam-Boliņam nicīgā tonī teikt: „Kad es lietoju kādu vārdu, šī vārda nozīme ir tāda, kādu es tam izvēlos, ne vairāk un ne mazāk”. Atklāti sakot, līdz nesenam laikam mēģinājumi saprast dažus CARIFORUM valstu EPN izmantotos vārdus, ir bijuši nedaudz līdzīgi: ne vienmēr ir bijis viegli tikt skaidrībā, ko teksts īsti nozīmē.

Es vēlētos šodien dzirdēt komisāri apstiprinām vairākus punktus.

Pirmkārt, to, ka nolīguma pārskatīšanas klauzula ir īsta un ka Komisija to uztvers nopietni: ka mēs izskatīsim tādas attīstības prioritātes kā nabadzības mazināšana, ilgtspējīga attīstība, ekonomiskā dažādošana un darbs, lai, noslēdzoties piecgadei, sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, lai nodrošinātu, ka EPN nevis kavē, bet sekmē visu iepriekšminēto.

Otrkārt, es vēlētos dzirdēt komisāri atkārtoti apstiprinām EPN finanšu stāvokli. Saskaņā ar aprēķiniem, no EAF un citām finanšu iestādēm laikposmā līdz 2013.  gadam CARIFORUM valstīm ir pieejami 580 miljoni EUR. Pēc manām domām – bet, protams, neesmu speciālists šajā jomā – ar to vajadzētu pietikt EPN izdevumu segšanai, ja tie tiek pareizi plānoti un ja tiek ievērotas Karību jūras reģiona valstu prioritātes attiecībā uz naudas ieguldīšanas jomām. Bez tam mums ir jānodrošina, lai dalībvalstis iemaksātu savu daļu no 2 miljardiem EUR, kas ir apsolīti tirdzniecības sekmēšanai attīstības valstīs. Mums arī ir jāparedz stāvoklis pēc 2013. gada; Komisija nevar mums to garantēt, jo par to ir atbildīgs Parlaments un Padome, bet mums ir jāapzinās, ka nauda beidzas, bet saistības beigsies tikai 2013. gadā.

Trešā garantija, kuru vēlos saņemt, ir par vislielākā labvēlības režīma statusu. Esmu komisārei iepriekš teicis, ka es pilnībā saprotu, ka Eiropas Savienībai jāuzstāj uz tieši tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādus Karību jūras reģiona valstis nodrošina Amerikas Savienotajām valstīm vai citām attīstītām lielvarām. Taču mums nevajadzētu piesaukt pantu par vislielāko labvēlības režīmu, ja Karību jūras reģiona valstis noslēdz izdevīgu darījumu, piemēram, ar Āfrikas valstu grupu.

Ceturtkārt, un es jau tuvojos noslēgumam, par zāļu pieejamību, mums ir vajadzīgas garantijas, ka neviens CARIFORUM nolīguma punkts neapdraud TRIPS mehānisma piemērošanu – mehānisms ir noteikti jālieto.

Es vēlos no komisāres saņemt šīs garantijas, taču pat pirms esmu tās saņēmis, vēlos noslēgt savu runu, apliecinot patiesu savu uzskatu, ka komisāre ir mainījusi ar EPN saistītās diskusijas toni un raksturu, un izsaku viņai cieņu par darbu, ko viņa ir paveikusi šajā jomā.

  Erika Mann, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Mums tagad ir jābalso par nolīguma ar Kotdivuāru apstiprināšanu. Mēs varam tikai izvēlēties balsot par vai pret. Es ceru, ka kādu dienu šī situācija mainīsies un arī Parlaments varēs piedalīties sarunās par mandātu.

Tas padara stāvokli nedaudz grūtāku. Attiecībā uz CARIFORUM nolīgumu pastāv divas atšķirības. Pirmkārt, mums ir darīšana ar valdību, kas nav demokrātiski ievēlēta. Otrkārt, mēs apskatām pagaidu nolīgumu, kas ir sākotnēji paredzēts tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas iepriekšējās preferences. Sarunas par galīgo nolīgumu kādu laiku netiks sāktas.

Tas, ko es vēlētos dzirdēt no komisāres Cathy Ashton, ir garantijas par vairākiem jautājumiem, par kuriem man ir zināms, ka tie būs ļoti svarīgi Kotdivuārai. Pagājušajā nedēļas nogalē es atkal piedalījos sarunās, no kurām kļuva ļoti skaidrs, ka Komisijai jāsniedz garantijas, kas ir pilnīgi līdzvērtīgas garantijām, ko komisāre sniedza DAK gadījumā. Tādēļ, lūdzu, ļaujiet man nosaukt dažus no svarīgākajiem punktiem.

Pirmais punkts ir saistīts ar būtisku elastību. Šī elastība jāpiemēro turpmākajiem punktiem. Pirmkārt, jāiekļauj pārskatīšanas klauzula, kas arī būs elastīga, paredzot ne piecu gadu periodu, bet tādu, lai varētu īsā laikā un bieži izvērtēt EPN no jauna. Otrkārt, jutīgi jautājumi jāapspriež tikai tad, ja valsts nepārprotami izrāda vēlmi to darīt. Jo īpaši tas attiecas uz Singapūras jautājumu, bet, protams, arī uz jautājumu, kā integrēt TRIPS, un līdzīgiem jautājumiem.

Treškārt, pastāv problēma ar reģionālu atšķirību pieņemšanu, notiekot turpmākām sarunām, lai panāktu reģionālu vienošanos. Kotdivuāra ir saskārusies ar konkrētu problēmu, kuras pamatā ir fakts, ka pašlaik notiek sarunas par nolīgumu, un tas tiks parakstīts atsevišķi, kamēr turpmākais mērķis ir vest sarunas par reģionālu nolīgumu.

Ceturtkārt, būtu ļoti svarīgi nodrošināt, lai jebkurā jaunu sarunu posmā varētu ierosināt jautājumus, kas jārisina dotajā posmā un lai šos jautājumus varētu apstiprināt Komisija.

Šajā sakarībā, komisāre, jums ir tikai jāizrāda pieļāvība attiecībā uz Kotdivuāru, ko izrādījāt DĀAK gadījumā. Šādi rīkojoties, tiks palielināta iespējamība saņemt atbilstošu pozitīvu atbildi no Parlamenta. Mēs vienkārši mazliet raizējamies, un šīs raizes ir paudušas daudzas nevalstiskas organizācijas, ka īpaši Kotdivuāras gadījumā Komisija sākotnēji izrādīja salīdzinoši nelielu elastīgumu, un šī iemesla dēļ iepriekšminētie jautājumi, veicot pāreju no pagaidu nolīguma uz galīgo., netika ņemti vērā. Tādējādi pieļāvība būtu ļoti noderīga un ļautu mums apstiprināt nolīgumu.

Bez tam, apspriežoties ar Kotdivuāras pārstāvjiem, es sapratu, ka viņi ir ļoti uztraukti par to, ka tehniskās palīdzības plūsma nebūs pietiekami ātra un ka arī šajā jautājumā nav ņemtas vērā visas viņu intereses. Kā es saprotu, viņi ir īpaši ieinteresēti, lai Komisija un starptautiskās organizācijas, kas tiem palīdz, nodrošinātu MVU piekļuvi tirgum, lai tās varētu patiešām izmantot piekļuvi Eiropas tirgum. Viņi ir ārkārtīgi piesardzīgi, kad sarunu gaitā tiek pieminēti Singapūras jautājumi, pat kad tie tiek apspriesti, un ļoti vēlas, lai mēs palīdzētu tiem saprast, kā sabiedrības vajadzībām var izmantot sabiedriskā labuma preces. Bez tam viņi ir īpaši ieinteresēti, lai mēs viņiem palīdzētu ar tehniskajiem standartiem saistītos jautājumos, jo tie viņiem bieži rada grūti pārvaramus šķēršļus tirdzniecībā.

Mans pēdējais komentārs attiecas uz punktu, kas skar Parlamentu. Kā jau minēju iepriekš, mums ir tikai iespēja pateikt „jā” vai „nē”, un tas acīmredzot relatīvi ierobežo pakāpi, kādā Parlaments var sadarboties, lai ietekmētu balsojumu. Es vēlos jums atgādināt, un to jūs arī redzēsit atspoguļotu mūsu tekstos, ka mūsu apstiprinājums pagaidu nolīgumam nenozīmē, ka mēs noteikti automātiski balsosim arī par galīgo nolīgumu. Faktiski, piedaloties uzraudzības procedūrā, mēs noteikti vēlamies, lai mūs iesaista notiekošajās sarunās, lai mēs noteiktā mērā, ciktāl tas ir mūsu spēkos, varētu piedalīties tikko minēto jautājumu risināšanā.

Visbeidzot es vēlētos jūs lūgt dažos vārdos mums pastāstīt, cik lielā mērā neveiksmīgā Dohas vienošanās negatīvi ietekmēs Kotdivuāru, īpaši attiecībā uz banāniem.

  Helmuth Markov , autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Solana kungs, šajās debatēs mēs apspriežam ne tikai sešpadsmit jautājumus Padomei un Komisijai, uz kuriem jāatbild mutiski, astoņas rezolūcijas un divus ziņojumus saskaņā ar koplēmuma procedūru, bet arī 79 attīstības valstis, ar kurām ES atjauno savas tirdzniecības attiecības un savstarpējo sadarbību. Tirdzniecība un sadarbība ir nozīmīgi līdzekļi cīņā pret nabadzību, kā arī ekonomiski un sociāli stabilākas valstu ekonomikas veidošanai. Galvenokārt šis process ietver atbalsta sniegšanu infrastruktūras izveidei, veselības aprūpei, nodrošinātībai ar pārtiku, funkcionējošai sociālajai sistēmai, izglītībai un kultūras apmaiņai.

Pagātnē mūsu tirdzniecības attiecības ar ĀKK valstīm pamatojās uz vienpusēju tirdzniecības preferenču sistēmu, kurā lielākā daļa ĀKK ražoto preču bija nodrošināta beznodokļu piekļuve kopējam tirgum. 2000. gadā tika nolemts līdz 2007. gada beigām izstrādāt jaunu partnerattiecību nolīgumu. Saskaņā ar šo jauno nolīgumu bija paredzēts vienpusējās tirdzniecības preferences aizstāt ar nolīgumiem, kas būtu saderīgi ar PTO prasībām; ar mērķi samazināt un visbeidzot likvidēt nabadzību, kā arī sekmēt ilgtspējīgu attīstību, reģiona integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību, palīdzot ĀKK valstīm attīstīt savu ekonomisko potenciālu un pakāpeniski integrējot tās pasaules ekonomikā. Bez tam bija paredzēts paplašināt šo valstu ražotspēju un veikt pasākumus, lai sekmētu privāto uzņēmējdarbību un investīcijas.

Ekonomiskie nolīgumi, ko mēs aplūkojam, īpaši tā dēvētie pagaidu EPN jeb nolīgumi „tikai par precēm”, ir galvenokārt tirdzniecības nolīgumi, jo 90 % vai pat lielāka to daļa attiecas uz jautājumiem par piekļuvi tirgum un citiem tirdzniecības jautājumiem. Mērķis ir ES un partneru reģionu vai atsevišķu valstu savstarpējās tirdzniecības pakāpeniska liberalizācija.

Kādām problēmām esam pievērsuši uzmanību sarunu gaitā?

Pirmkārt, ir apšaubāms, vai ir pietiekams atvēlētais termiņš. Protams, Komisija ir labā pozīcijā. Tā varēja vadīt sarunas, ierosināt balsojumu un iesaistīt dalībvalstis. Tomēr iedomājieties, ka esat kāds no otras puses sarunu partneriem. Vai sarunas tiešām notiek vienā līmenī, lai varētu veikt apspriedes starp pilsonisko sabiedrību un šo valstu parlamentiem?

Attiecībā uz saturu bija ļoti daudz kritikas. Pirmkārt, kaut arī pastāvēja arī citi speciālistu viedokļi, Komisijas izpratnē atbilstība PTO prasībām nozīmēja 80 % muitas nodokļu samazinājumu nākamo 15 gadu laikā. Pat ja liberalizācijas saistības sākotnēji ir nevienmērīgas, runājot par soļiem, kas sperti liberalizācijas virzienā, rezultāts būs atvērti tirgi abās pusēs, ko ES var viegli atļauties. Eksports no ĀKK valstīm sastādīs tikai nelielu daļu no šo valstu importa.

ĀKK valstīm muitas nodokļu atcelšana nozīmētu no šiem nodokļiem gūto ieņēmumu zaudējumu, kā arī finansējuma zaudējumu steidzami nepieciešamajam valsts ieguldījumam infrastruktūrā, sociālajā jomā, ekonomiskās attīstības un administratīvās veiktspējas uzlabošanai. Turklāt tas nozīmē valsts ekonomiskās izaugsmes palēnināšanu un tādējādi arī turpmāku atkarību no industrializēto valstu eksporta. Tas attiecas kā uz pārtikas produktiem, tā uz rūpniecības precēm un galu galā noved pie burvju loka. Šo seku nenoliedzams pierādījums ir pieaugošās pārtikas preču cenas ĀKK valstīs. Esmu bieži uzdevis šādu jautājumu: ja 50 gadu laikā ar vienpusējām tirdzniecības attiecībām nav pat ne tuvu sekmēta pienācīga attīstība, kā gan to var panākt ar abpusēju tirgu atvēršanu?

Vēl viena nopietna problēma, kuru saasinās piedāvātais nolīgums, ir attiecības starp partneru reģioniem un valstīm. Austrumāfrikas kopienā, un es esmu personīgi atbildīgs par rezolūcijas priekšlikumu šajā jautājumā, iekšējo tarifu problēma var būt mazāk būtiska, jo pastāv muitas savienība, bet tirdzniecības attiecības starp kaimiņvalstīm dažādu liberalizācijas pakāpju rezultātā var kļūt sarežģītākas. Protams, šajā gadījumā pastāv daudz ar izcelsmes valsts noteikumiem saistītu problēmu. Pastāv nopietnas bažas attiecībā uz sarunām par visaptverošiem EPN. Tās atspoguļo zināmus konfliktus bloķētajā Dohas sarunu kārtā. Daudzas valstis neuzskata, ka var atcelt pakalpojumu, investīciju un publisko iepirkumu tirgu noteikumus un atvērt tos globālai konkurencei. Tas pat nav pilnībā iedomājams vai vēlams pašas Eiropas Kopienas gadījumā. Pietiek ar to, ka minēsim finanšu tirgu kontroles mehānismu trūkumu, nav nepieciešams to pamatot sīkāk.

Barga kritika bija un joprojām tiek pausta attiecībā uz pašu sarunu pārredzamību, proti, uz pakāpi, kādā šajā procesā ir iesaistīti valstu parlamenti un pilsoniskā sabiedrība. Visbeidzot jāmin, ka pastāv arī ar Ceturto režīmu saistītie jautājumi. Ja ir atļauta brīva preču kustība, vai nevajadzētu atļaut to arī cilvēkiem? Šajā sakarā mūsu komiteja ir formulējusi jautājumus, kas, neraugoties uz to izcelsmi, vienmēr skar vienas un tās pašas problēmas.

Kādi finanšu, tehniskā un administratīvā atbalsta pasākumi ir paredzēti tirdzniecības un attīstības partnerattiecību atjaunošanas sistēmā? Vai Komisija turpmāko sarunu laikā būs elastīga un ņems vērā partneru reģionu vajadzības, īpaši attiecībā uz eksporta nodokļu sekmēšanu attīstības nolūkā, jaunas un ātri augošas rūpniecības aizsardzību, darbinieku brīvas pārvietošanās nodrošināšanu un īpašu publisko iepirkumu sistēmas aizsardzību? Papildus iepriekšminētajam, vai Komisija ir gatava pārdomāt savu nostāju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, nodrošinot bioloģiskās daudzveidības un zināšanu nodošanas saglabāšanu un medicīniskās aprūpes garantēšanu par pieņemamu cenu nabadzīgākajās valstīs? Vai Padome un Komisija ir gatavas sniegt Parlamentam un pilsoniskajai sabiedrībai pienācīgu informāciju par piedalīšanās iespējām? Visbeidzot, vai pastāv gatavība mainīt noslēgto nolīgumu, ja izrādītos, ka noteiktiem punktiem ir negatīva ietekme uz attīstību ĀKK valstīs?

Visbeidzot ļaujiet man izteikt īsu personisku komentāru. Esmu bijis Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs divarpus gadus. Tā kā es vairs nepieteikšos šim amatam, vēlos izmantot šo izdevību un ļoti, ļoti pateikties savam sekretariātam, Alberto Rodas un īpaši Donatella Pribaz par viņu lielisko atbalstu, kā arī izteikt pateicību saviem kolēģiem. Sadarbība bija lieliska, un es uzskatu, ka mēs esam ļoti daudz sasnieguši. Būtu brīnišķīgi, ja mēs gūtu panākumus arī ar EPN. Es vēlos novēlēt visiem palikušajiem veiksmīgu nākamo Parlamenta pilnvaru laiku. Man ir lielas cerības, ka tirdzniecībai Parlamentā tiks pievērsta arvien lielāka uzmanība. Liels paldies!

  Christofer Fjellner, autors. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Esmu ļoti priecīgs, ka varam šodien piedalīties debatēs. Šajā pieaugoša protekcionisma laikā, nabadzībai nevis mazinoties, bet izplatoties, ir īpaši svarīgi uzturēt brīvu tirdzniecību starp Eiropu un dažām no pasaules nabadzīgākajām valstīm. Principā tā ir pagaidu nolīgumu būtība. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu mērķis ir garantēt ilgstošu tirdzniecību un attīstību dažās no pasaules visnabadzīgākajām valstīm.

Pastāv risks, ka šīs valstis saņems vissmagākos globālās lejupslīdes viļņa triecienus laikā, kad protekcionisms kļūst intensīvāks. Tāpēc es nevaru saprast daļu izteiktās kritikas. Daži apgalvo, ka šie nolīgumi ir pārāk plaši un visaptveroši. Daži kritizētāji labprātāk piemin zudušus muitas ieņēmumus, nevis jaunas tirdzniecības iespējas. Es uzskatu, ka mums, gluži pretēji, vajadzētu būt apmierinātiem, ka esam sasnieguši tik daudz. Es neuzskatu, ka pastāv būtisks konflikts starp tirdzniecību un attīstību, kā apgalvo daži runātāji. Gluži pretēji: tirdzniecība rada attīstību, nodokļi — nabadzību.

Es biju atbildīgs par pagaidu nolīgumu ar Ganu. Pirmkārt, es apstiprinu, ka tajā ir dažas nepilnības, piemēram, turpināšana pārejas periodā piemērot ES nodokļus rīsiem un cukuram, taču kopumā tas ir ļoti labs nolīgums. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs pēc iespējas ātrāk panāktu tā parakstīšanu. Iepriekš šķēršļus radīja Ganas prezidenta vēlēšanas, taču tagad es vēlos aicināt valsts jauno prezidentu John Atta Mills parakstīt pagaidu nolīgumu. Tāpat es ceru, ka mēs – ES – parakstīsim sastādīto nolīgumu. Nav pieņemami, ka tas aizņem tik ilgu laiku, jo īpaši tāpēc, ka Padomes tulkošanas dienests pienācīgi neveic savas funkcijas.

Es gribētu izmantot šo izdevību, lai aicinātu jūs visus atbalstīt nolīgumu. Šajā šaubīgajā laikā pasaulei vairāk par visu ir vajadzīga tirdzniecība.

  Daniel Caspary, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! No mana viedokļa nolīgumi, ko parakstījuši ekonomiskie partneri, ir būtiski, lai nodrošinātu tirdzniecības attiecības ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm. Sadarbība ir gan Eiropas Savienības, gan šo valstu interesēs. Mums ir steidzami jāatsakās no palīdzības sniegšanas Āfrikas valstu attīstībai, ko mēs esam snieguši vismaz 50 vai 60 gadus. Mums ir beidzot jāļauj šīm valstīm būt brīvām arī garīgi, lai tās varētu ņemt savu nākotni pašas savās rokās un lai tās varētu kļūt bagātas ar saviem spēkiem, kā to dažās pēdējās desmitgadēs darījuši citi pasaules reģioni.

Šajā gadījumā tirdzniecība var dot lielisku ieguldījumu. Es ar to domāju, no vienas puses, tirdzniecību starp Eiropas Savienību un šīm valstīm, bet es arī galvenokārt ar to domāju tirdzniecību pašu šo valstu starpā, proti, ar citām jaunattīstības valstīm. Esmu gluži pārliecināts, ka mums droši vien vajadzēs izdarīt nelielu spiedienu uz valdībām un valstīm, lai tās daudzās jomās atceļ savus ārkārtīgi augstos muitas tarifus, tādējādi radot nepieciešamos priekšnoteikumus šī reģiona ekonomiskajai izaugsmei..

Kādēļ mums tas ir jādara? Šīm valstīm steidzami ir vajadzīgi pamatnoteikumi, kas ļaus cilvēkiem radīt pašiem savu bagātību. Pārrunās ar šo valstu pārstāvjiem man bieži radās iespaids, ka viņi ir pateicīgi par to ka mēs kā Eiropas Savienība izdarām spiedienu vairākās jomās, un ka viņi ir pateicīgi, ka mēs daudzās jomās izvirzām prasības un piespiežam šo valstu valdības panākt ekonomikā nelielu progresu.

Es priecātos, ja nākamajās nedēļās un mēnešos mēs šo viedokli neaizmirstu, jo īpaši sarunu laikā, tā lai vērā tiktu ņemtas ne tikai valdību likumīgās vēlmes, bet reizēm arī mūsu likumīgas prasības tiktu izpildītas, kā arī neaizmirstu to, ka mēs pārstāvam šo valstu iedzīvotāju likumīgās prasības.

Es ceru, ka šajā ziņā mūsu sarunas būs auglīgas.

  Kader Arif, autors. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajās ilgajās debatēs šodien es vēlos veltīt dažus brīžus, ja jūs man to atļausit, lai atskatītos uz ceļu, ko esam nogājuši līdz šim.

Atcerēsimies dažu Parlamenta deputātu sākotnējo nostāju, ņemot vērā pieaugošās bažas Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīs, ņemot vērā demonstrācijas pret Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), ņemot vērā NVO brīdinošos signālus gan no ziemeļiem, gan dienvidiem, lai gan mēs pieprasījām, lai prioritāti šajos nolīgumos piešķir attīstībai, un šodien tas šķiet pašsaprotami, jo Komisija to pastāvīgi uzsver. Tomēr Mandelson kungs toreiz gandrīz neuzdrīkstējās mums atbildēt, jo viņam šie nolīgumi nozīmēja tirdzniecības stimulēšanu, it kā muitas šķēršļu mazināšana varētu brīnumainā veidā novest pie attīstības.

Cilvēki mūs sauca par ideālistiem, ar kuriem manipulē NVO, un apvainojās, kad mēs pieprasījām no valsts iestādēm garantijas, regulējumu un intervenci, bet kas notika? Izrādījās, ka mēs neesam bezatbildīgi. Nē, ĀKK valstu valdības nevēlējās turpināt sarunas spiediena un draudu gaisotnē. Nē, tirdzniecības liberalizācijas risks nav iedomu auglis, tas ir reāls, un tam būs reālas un tūlītējas sekas: zaudējot muitas ienākumus, samazināsies budžeti, jaunā rūpniecība lauksaimniecības nozarē vājināsies, un apdraudēts būs arī viņu iedzīvotāju pārtikas nekaitīgums.

Mēs par šīm bažām runājām pirms ilga laika, pirms bada radītiem nemieriem vai finanšu krīzes. Ko varam teikt par situāciju šodien? Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un Apvienoto Nāciju Organizācija atzīst, ka jaunattīstības valstis, pretstatā tam, ko teica sākumā, globālā lejupslīde nopietni ietekmēs.

Jacques Diouf, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors, to nesen uzsvēra, vaicādams, vai mēs iedrošināsimies teikt tiem, ko saucam par saviem partneriem, ka mēs esam gatavi tērēt miljardus, lai glābtu pasaules banku sistēmu, bet ne, lai glābtu viņu cilvēkus, kas mirst no bada.

Es gribu būt pilnīgi godīgs, komisāre, un es vēlos, lai tas būtu skaidrs. Ja jūs stingri un skaidri Komisijas vārdā neapņemsities mums garantēt, ka EPN būs vērstas uz attīstību, es nebalsošu par piekrišanu. Ar vārdiem vien nepietiks, nedz arī ar nodomu deklarācijām, mēs esam pārāk bieži tās dzirdējuši. Mēs vēlamies īpašas saistības, un es gribu tās uzskaitīt vienu pēc otras. EPN nebūs apmierinoši nolīgumi, ja tie neveicinās reģionālo integrāciju un nedos ieguldījumu ĀKK valstu attīstībā un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

Kad mēs aicinām veicināt reģionālo integrāciju, ir jādomā, kā to praktiski izdarīt. Piemēram, Centrālāfrikā Kamerūnu kritizē, lai neteiktu, ka to nosoda kaimiņvalstis par to, ka tā ir parakstījusi pagaidu nolīgumu ar Eiropas Savienību. Es uzsveru, ka no astoņām šī reģiona valstīm piecas ir vismazāk attīstītas valstis, tas ir, valstis, kam saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem ir automātiski brīva piekļuve Eiropas tirgum, pretī nepieprasot nekādas tirdzniecības koncesijas. Es varu saprast viņu bažas, kad Komisija pieprasa viņiem atvērt tirgu līdz 80 % Eiropas eksporta.

Tāpēc, ja Komisija uzņemas saistības veicināt reģionālo integrāciju, ja tā uzņemas saistības ieviest lielāku elastību, ņemot vērā mūsu partneru dažādos attīstības līmeņus, varbūt Komisija var paskaidrot mums, kāpēc tā nepieņem 71 % liberalizācijas, ko piedāvā Gana?

Nākamais svarīgais temats, uz kuru mēs gaidām atbildi, attiecas uz Singapūras jautājumu. To sarunās nevar uzspiest pret partnervalstu gribu. Šajā jautājumā es īpaši vēlos uzsvērt publisko iepirkumu. Protams, ir jābūt pārredzamībai – es to vienmēr aizstāvēšu – , bet vai, atbalstot viņu rūpniecību un vietējos pakalpojumus un uzspiežot publiskā iepirkuma liberalizāciju, mēs neriskējam atņemt mūsu ĀKK partneriem būtisku suverenitātes instrumentu?

Trešais punkts ir pakalpojumi. Diskutējot par EPN ar Kamerūnu, Komisija vairākkārt uzsvēra, ka mūsu partneri vēlas vest sarunas par pakalpojumiem. Tas varbūt ir taisnība, bet tomēr sargieties no tiem, kas izmanto šo argumentu, lai uzspiestu pakalpojumu liberalizāciju visiem reģioniem un visām valstīm, jo īpaši, lai attaisnotu sabiedrisko pakalpojumu liberalizāciju. Komisāre, es gaidu no jums stingras saistības, ka sabiedriskie pakalpojumi netiks iekļauti sarunās nevienā reģionā. Mēs zinām, ka muitas ieņēmumu zaudējumi izsauks mūsu partneru budžetu samazināšanos. Ja ieņēmumi samazināsies, pirmās nozares, kas cietīs no tā, būs izglītība, veselības aprūpe vai pētniecība. Tāpēc ĀKK valstu valdībām nav pieņemams kontroles zaudējums pār sabiedriskiem pakalpojumiem, un es aicinu komisāri dot mums stingras garantijas šajos jautājumos.

Ceturtais punkts, kas jau bija pieminēts, attiecas uz pārtikas nekaitīguma garantijas. Tas attiecas ne tikai uz garantiju ieviešanu, bet arī uz atļauju mūsu partneriem atbalstīt eksportu, lai saglabātu konkurētspēju pasaules tirgos. Es zinu, ka šajā ziņā ir bijuši daži pozitīvi pasākumi Dienvidāfrikas Attīstības kopienas reģionā. Vai Komisija ir sagatavojusi priekšlikumus līdzīgiem pasākumiem citos reģionos?

Pēdējais punkts ir par to, ka mēs zinām, ka ĀKK valstu ekonomikas uzlabošana prasīs milzīgas finansiālas saistības no Eiropas Savienības puses, gan lai aizsargātu jauno rūpniecību no liberalizācijas negatīvās ietekmes, gan lai veicinātu mūsu partneru ekonomikas konkurētspēju. Diemžēl par spīti mūsu politiskās grupas atkārtotiem ieteikumiem par galveno EPN finansēšanas avotu tiks izmantots Eiropas Attīstības fonds. Mēs zinām, ka iepriekš Komisija nav visai veiksmīgi izmantojusi šo fondu, un tāpēc man jāuzsver, cik svarīgi ir nekavējoties likt šos fondus lietā atbilstoši mūsu partneru prioritātēm.

Visbeidzot, komisāre, šie nolīgumi pārējai pasaulei simbolizēs Eiropas Savienību, tie simbolizēs Eiropas Savienību visnabadzīgākajām valstīm pasaulē.

SĒDI VADA: MARTINE ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

  Glyn Ford, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Vai vispirms drīkstu atvainoties komisārei un citiem referentiem par to, ka nokavēju debates un ierados pirms piecām minūtēm? Mani aizkavēja, un es ierados pēdējā minūtē. Es ceru, ka neatkārtošu to, ko teica citi, vismaz ne pārāk daudz, un vai drīkstu lūgt, lai viņi patur prātā. manu atvainošanos par to?

Es faktiski runāšu par diviem jautājumiem: es runāšu kā referents par Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Klusā okeāna reģiona valstīm un kā ēnu referents Sociālistu grupas vārdā par Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Austrumāfriku un Dienvidāfriku.

Debates, kas mums notiek šovakar, neaizsāka ne Eiropas Komisija, ne Eiropas Savienība, vēloties nodibināt jaunas tirdzniecības attiecības ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm, bet Pasaules Tirdzniecības organizācija ar lēmumu – pirms desmit vai vairāk gadiem – par to, ka mēs netaisnīgi diskriminējam dažas jaunattīstības valstis uz citu valstu rēķina. Daži cilvēki teica, ka galvenais jautājums ir attīstība – un es arī to visnotaļ atbalstu – , bet mums ir jāatceras, ka viena no galvenajām prasībām ir, lai mūsu nolīgumi ar šīm valstīm atbilstu PTO prasībām. Tāpēc mums tas ir jāievēro pirmām kārtām.

Papildus atbilstības nodrošināšanai PTO noteikumiem mums ir jādara viss iespējamais, lai uzlabotu situāciju dažādajās reģionālajās grupās, un jācenšas atrisināt īpašo situāciju, ar ko tās faktiski saskaras. Runājot par Klusā okeāna reģionu, par kuru man jāsniedz ziņojums, ir jāpiemin, ka tajā ir 14 – plus vēl viena, ja iekļaujam Austrumtimoru – ļoti mazas nacionālas valstis. Viena no tām, Nauru, faktiski ir vismazākā valsts pasaulē, kuras iedzīvotāju skaits ir tieši vienu miljonu reižu mazāks nekā Ķīnas iedzīvotāju skaits. Taču pat lielākās no tām ir patiesībā salīdzinoši mazas, un mums tas ir jāņem vērā, izvirzot viņiem prasības un pretenzijas. Mums ir jānodrošina pienācīgs pārejas periods maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo, atklāti runājot, izņemot dažus kalnrūpniecības uzņēmumus Papua-Jaungvinejā, pārējie ir mazi un vidēji uzņēmumi. Mums jādara viss iespējamais reģionālās tirdzniecības jomā un jo īpaši jāņem vērā šo Klusā okeāna reģiona valstu īpašās attiecības ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

Tikai 14 no šīm valstīm ir pieteikušās pagaidu nolīgumam. Pēdējās ĀKK sanāksmes laikā, apmeklējot Portmorsbiju, es uzzināju, ka ir arī citas Klusā okeāna reģiona valstis, kas vēlas parakstīt galīgo nolīgumu, ja tas atbildīs viņu prasībām, un tāpēc es personīgi atbalstu pagaidu nolīgumu. Tādas ziņas es ieguvu no Papua-Jaungvinejas un Fidži valdībām. Nav jau tā, ka viņus viss apmierinātu – ir jautājumi, par kuriem tie vēlas vēl vest sarunas – , bet viņi risinājumu saskata pagaidu nolīguma parakstīšanā un pieņemšanā, kas novestu pie galīgā nolīguma, kurš lielākā mērā atbalstītu attīstību un palīdzētu iesaistīt vēl vairāk Klusā okeāna reģionu valstu.

Mums ir jāaplūko vēl vairāki īpaši jautājumi, kas jo sevišķi attiecas uz Papua-Jaungvineju un Fidži, kā arī uz citām Klusā okeāna reģiona valstīm, bet var attiekties arī uz dažiem citiem no šiem nolīgumiem. Mums jāpievēršas sarunām par intelektuālā īpašuma tiesībām, un tas attiecas ne tikai uz Rietumu tehnoloģijas izstrādājumiem, bet arī uz tradicionālajām zināšanām. Mums jānodrošina publisko iepirkumu pārredzamība un piekļuve līgumiem ar Eiropu, kas jānoslēdz, ievērojot Klusā okeāna reģiona nacionālo valstu vajadzības. Mums ir jo īpaši jāatrisina jautājums par Klusā okeāna salu pilsoņu piekļuvi darba vīzām Eiropas Savienībā vismaz uz 24 mēnešiem, lai tie varētu strādāt varbūt ne profesijās, kas prasa augstu kvalifikāciju, bet kā aprūpētāji un līdzīgās profesijās.

Vai es varu teikt, ka daudzi no šiem jautājumiem attiecas uz Austrumāfriku un Dienvidāfriku? Es jo īpaši vēlos pateikties Caspary kungam par viņa darbu kopā ar mani šajā jomā un Audy kungam – par darbu, risinot Klusā okeāna reģiona problēmas.

Taču attiecībā uz ADĀ mums jo īpaši jārūpējas par labas pārvaldības jautājumiem. Tas attiecas arī uz Zimbabvi. Es neesmu pret pagaidu nolīgumu, bet, manuprāt, Parlamentam būs grūti pieņemt galīgo nolīgumu, ja Zimbabves gadījumā nebūs skaidra plāna, kā tajā nodibināt īstu demokrātisku režīmu, kas atrisinātu grūtības, kurās tā pašlaik atrodas.

Pēdējais komentārs attiecībā uz ADĀ, ko vēlos izteikt papildus ierosinājumam apstiprināt Caspary kunga ziņojumu ar dažiem grozījumiem. Es to vēlos tāpēc, ka es iesniedzu grozījumu, kuru pieņēma. Parasti šāda veida strīdos mēs apspriežamies ar kaimiņvalstīm un blakus esošām teritorijām. Čagosas arhipelāgs atrodas šī reģiona vidusdaļā. Seišeļu Salas, Maurīcija, Madagaskara. Šie cilvēki pašlaik ir bēgļi Seišeļu Salās, un es ceru apspriesties ar viņiem pirms galīgā nolīguma noslēgšanas par to, kā tas ietekmēs viņus un viņu teritoriju, ja viņi iegūs tiesības atgriezties.

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Es vēlos sākt ar pateicību Parlamentam par atļauju šajā izšķirošajā brīdī vērsties pie sēdes dalībniekiem tādā neapšaubāmi jutīgā jautājumā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi.

Es vēlos arī izteikt atzinību Parlamentam par ļoti pozitīvo lomu, kāda tam ir bijusi politiskajās debatēs sarunu gaitā. Es jo īpaši vēlos uzslavēt Starptautiskās tirdzniecības komiteju un Attīstības komiteju par nenogurstošo darbu un pateikties tām par neatslābstošo interesi, ar kādu tās iesaistījās diskusijās.

EPN vienmēr ir bijuši liela prioritāte attīstības ministriju sanāksmēs Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē. Pēdējos gados gandrīz visās šajās sanāksmēs ir bijušas diskusijas ar Komisiju par Padomes mandāta īstenošanu attiecībā uz EPN, kas bieži beidzās ar slēdzienu pieņemšanu. Kad Čehijas prezidentvalsts janvārī iesniedza savu programmu Parlamentam, mēs teicām, ka šis ir izšķirošs brīdid, un apsolījām pielikt vislielākās pūles, lai nodrošinātu turpmāko progresu. Mēs izmantojām izdevību atbildēt uz daudziem dažādiem jautājumiem, un mēs esam veltījuši daudz pūļu veselai virknei tematu. Mēs vēl arvien uzskatām sadarbību un konstruktīvas iestāžu pārrunas par vislabāko veidu, kā izstrādāt pareizo politiku.

Attīstītās un jaunattīstības valstis ir saskārušās ar vēl nepieredzētu finanšu un ekonomisko krīzi, kas ir aptvērusi visu pasauli. Ja jaunattīstības valstīm jautā, kā krīze ietekmē to ekonomiku, tās atbild, ka tā ir izraisījusi tirdzniecības apjoma samazināšanos, kas novedis pie ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, produkcijas izlaides ierobežojumiem un bezdarba līmeņa paaugstināšanās. Tirdzniecības apjoma samazināšanās un to eksporta tirgu zaudējums, kas bija izveidoti daudzgadīgu pūļu rezultātā, ļoti sāpīgi ietekmē jaunattīstības valstu ekonomiku, kā arī iedzīvotāju dzīves apstākļus un labklājību.

Šajos apstākļos, meklējot izeju no globālās ekonomiskās krīzes, mums ir jāizmanto katra iespēja vērst tirdzniecību ilgtspējīgas attīstības dzinējspēkā. EPN kalpo šim nolūkam. Ar pakāpeniskas reģionālās integrācijas palīdzību tie nodrošina reģionālās tirdzniecības iespējas un paplašina beznodokļu un bezkvotu piekļuvi mūsu plašajam tirgum, palielinot tirdzniecības apjomu ar ES. EPN tādējādi darbojas, nepārkāpjot PTO noteikumus. Šis faktors ir svarīgs juridisks aspekts, kas atšķir EPN no iepriekšējām komerciālajām preferencēm, kuras īstenoja saskaņā ar Kotonū konvenciju un kuras kavēja tirdzniecību ĀKK valstu starpā un radīja lielu nenoteiktību.

Nenoteiktība ir uzticēšanās pretmets. Nenoteiktība aizbaida investīcijas, bet uzticēšanās tās piesaista. Mēs visi zinām, ka kopš pašreizējās krīzes sākuma jaunattīstības valstis ir pieredzējušas dramatisku investīciju kritumu. Šodienas nedrošajā pasaulē EPN spēj sniegt kaut nedaudz tiesiskās noteiktības un uzticēšanos, kas veicinās ekonomikas atjaunošanu. Šie nolīgumi nav brīnumlīdzeklis, bet tie ir pozitīvs instruments, ko ir iespējams apvienot ar citiem instrumentiem.

Pēdējos mēnešos ir publicēta virkne saistošu ziņojumu, kuros aprakstīts, kādā veidā krīze daudzos reģionos var aizkavēt virzību uz Tūkstošgades mērķu sasniegšanu. Mums par to būtu jāsatraucas. EPN izmanto elastību, ko pieļauj PTO noteikumi, lai atbalstītu attīstību. Tie nodrošina mūsu partneriem no ĀKK valstīm tūlītējas un pakāpeniskas tirgus atvēršanas iespējas ar ilgiem pārejas periodiem, atbrīvojumiem un regulāru uzraudzību. Tajos ir arī formulētas saistības veikt politiskas reformas. Tajā pašā laikā ES ir apņēmusies nepamest savus partnerus vienus, pildot šos uzdevumus. Šo nolīgumu īstenošanai mēs arī sniedzam īpaši pielāgotu finansiālu atbalstu.

Es priecājos, ka nesen ir atjaunojusies interese par intensīvāku dialogu attiecībā uz EPN gan ES, gan ĀKK valstīs. Es vēlos izmantot iespēju pateikties komisārei Ashton par viņas pūlēm un par to, ka viņa piešķir lielu nozīmi mūsu ĀKK valstu partneru uzklausīšanai. Pēc tam, kad viņa pagājušā gada oktobrī Parlamentā un novembrī Padomē izklāstīja savu nostādni attiecībā uz EPN, pastiprinājās kontakti ar mūsu politiskajiem kolēģiem dažādos ĀKK reģionos. Ir panākts ievērojams progress sarunās ar dažādiem reģioniem. Katram reģionam ir savas īpatnības, un katrs no tiem attīstās savā tempā. Nākamajos mēnešos mums jāiegūst skaidrāks priekšstats par visām šīm sarunām.

Man šķiet, ka Parlaments atbalstīs EPN ar CARIFORUM valstīm un pagaidu EPN ar Kotdivuāru. Tas dos pamudinošu signālu visām ĀKK valstīm. Tas kalpos tām par pierādījumu, ka pacietība un sarunas dod abām pusēm pieņemamus un labvēlīgus rezultātus. Tas parādīs arī to, ka ES un ĀKK valstu partnerattiecības nodrošina spēju reaģēt uz jauniem uzdevumiem, gan tiesiskiem, gan ekonomiskiem, gan politiskiem. Šajos nemierīgajos laikos ikviens jauns starptautisks nolīgums rada ciešākas partnerattiecības un jaunas nākotnes cerības. Nolīgumu parakstīšana būs vērtīgs politisks signāls, kas, iespējams, dos ieguldījumu gaidāmajā abu ES un ĀKK valstu kopīgo organizāciju sanāksmē: Apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmē , kas aprīļa sākumā notiks Prāgā, un Apvienotās ministru padomes sanāksmē, kas maija beigās notiks Briselē.

ES ir jāturpina atbalstīt savus partnerus ne tikai CARIFORUM reģionā, kas ir parādījis citām valstīm ceļu, parakstot pirmo visaptverošo EPN, bet arī tajās valstīs un reģionos, kuri vēl tikai sper pirmos soļus un kuri ir jāpamudina doties tālāk. Starp šīm valstīm ir Kotdivuāra, kuras pagaidu EPN arī gaida Parlamenta apstiprinājumu. Tiek gatavoti nākamie EPN. Komisija cītīgi strādā, lai radītu partnervalstīm apstākļus, kas tām ļautu sapulcēties, lai plānotu turpmāko rīcību visaptverošu reģionālo nolīgumu noslēgšanai. Padome ir vienmēr uzsvērusi Komisijai un partneriem, ka šie nolīgumi ir attīstības instruments un ka attīstības priekšrocības var pilnībā izmantot tikai ar visaptverošu reģionālo nolīgumu palīdzību.

Vispārējais politiskais un ekonomiskais konteksts, kurā Parlamentu lūdza apstiprināt CARIFORUM EPN un pagaidu EPN ar Kotdivuāru, ir svarīgs, bet Parlaments tomēr lūdza Padomi un Komisiju sniegt vairākus konkrētus paskaidrojumus. Šis solis ir būtiska un pamatota šī procesa daļa, un es cenšos pēc iespējas pilnīgāk atbildēt uz jautājumiem, kas attiecas uz manu atbildības jomu. Es zinu, ka ir radušies arī citi jautājumi, kurus komisāre Ashton ir gatava atbildēt. Es vēlos sākt ar dažiem pieminētajiem tematiem.

Viens no jautājumiem, ko ierosinājāt, ir: vai, kad un cik lielā apjomā notiks EPN pārbaudes kopā ar CARIFORUM valstīm. Gan Padome, gan ĀKK valstu grupa ir nobažījušās par šo jautājumu. Es varu apstiprināt, ka visaptverošas EPN pārbaudes notiks ne vēlāk kā piecus gadus pēc to parakstīšanas pagājušā gada oktobrī. Pārbaudes, protams notiks papildus parastajai šo nolīgumu izpildes uzraudzībai, kā noteikts 5. pantā. Šīs pārbaudes ir obligātas saskaņā ar nolīgumu noteikumiem, un tās ir kopējo iestāžu uzdevums. Pārbaužu laikā notiks ietekmes novērtējumi, ietverot nolīgumu īstenošanas izmaksas un rezultātus. Ja EPN tiek grozīts vai groza tā īstenošanas veidu, parlamentu iesaistīšanās ir garantēta vai nu saskaņā ar EPN parakstītāju tiesību aktiem, vai arī parlamentārajās komitejās, kas izveidotas uz EPN pamata.

Otrais jautājums, par ko interesējas Parlaments, attiecas uz finansiāliem papildu pasākumiem, ko pieprasījuši ĀKK reģioni, un jo īpaši uz mūsu pasākumiem tirdzniecības atbalstam. Kā jūs zināt, 2007. gada oktobrī Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis uzņēmās saistības palielināt atbalstu tirdzniecībai līdz EUR 1 miljardu līdz 2010. gadam saskaņā ar ES palīdzības tirdzniecībai stratēģiju. Gandrīz 50  % no šīs palielinātās summas būs pieejami ĀKK valstu prioritārajām vajadzībām, tostarp vajadzībām, kas saistītas ar EPN pārvaldību. Visas dalībvalstu saistības atbalstīt tirdzniecību ir paredzētas papildus palīdzībai no Eiropas Attīstības fonda, un mūsu saistības ir stingras.

Treškārt, es vēlos vēlreiz pārliecināt Parlamentu svarīgajā jautājumā par piekļuvi zālēm. Šajā sakarībā es varu skaidri paziņot, ka neviens no nolīgumu pantiem nevar vājināt CARIFORUM valstu iespējas atbalstīt piekļuvi zālēm Mēs nevaram veikt šeit detalizētu juridisku analīzi, bet no politiskā viedokļa es varu jums apgalvot, ka šajos nolīgumos nav tāda nodoma.

Ņemot vērā tuvo integrācijas procesu CARIFORUM valstīs, ir tikai dabīgi, ka jūs pievērsāt uzmanību šo nolīgumu savienojamībai ar citām reģionālajām programmām, tādām kā vienotai tirgus un CARICOM ekonomiskā telpa. Bez atbalsta attīstībai un pakāpeniskas ĀKK valstu integrācijas pasaules ekonomikā EPN galvenais mērķis ir tieši atbalsts reģionālajai integrācijai.

EPN 4. pants skaidri deklarē, ka, īstenojot nolīgumus, pienācīgi ņems vērā CARIFORUN valstu integrācijas procesus, tostarp vienoto tirgu un ekonomisko telpu. Īpašu uzmanību veltīs reģionālo integrācijas programmu uzlabošanai un to ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai. Sarunās ar CARIFORUM valstīm jau ir panākts, ka visi uzdevumi, kas saistīti ar EPN, būs pilnīgi savienojami ar reģionālajiem uzdevumiem, ko pieņēmušas Karību jūras reģiona valstis savās reģionālajās integrācijas programmās.

Tomēr EPN savienojamība ar reģionālajiem integrācijas procesiem ir svarīga arī visiem pārējiem reģioniem, kas pašlaik ved sarunas par visaptverošiem EPN. Kā piemēru mēs varam minēt visaptverošo EPN, kas paredzēts Rietumāfrikas ekonomikai. Visaptverošs reģionālais EPN stiprinātu reģionālo integrāciju, sekmētu konkurētspēju un dotu ieguldījumu reģiona attīstībā. Pats sarunu process jau ir stimulējis lielākus centienus attīstīt reģionālo integrāciju, jo kopīgo ārējo tarifu skalas izveidi Rietumāfrikas valstu ekonomiskajai kopienai uzskata par EPN sarunu pabeigšanas būtisku priekšnoteikumu. To pašu var arī teikt par pārējiem reģioniem, ņemot vērā to īpašās vajadzības integrācijas procesos.

Reģionālā integrācija tiks neapšaubāmi stiprināta, tiklīdz visi reģioni parakstīs visaptverošus nolīgumus, kas būs pielāgoti viņu īpašajām prasībām. Parlaments ir vairākkārt aicinājis pieņemt elastīgu pieeju pārejas periodā no pagaidu uz visaptverošiem nolīgumiem. Es varu apliecināt, ka šajā jautājumā Padomei ir tāds pats viedoklis, un uzsvērt vajadzību pēc elastīgas pieejas. Kad vairāki grūti jautājumi sarunās netika atrisināti, mēs aicinājām Komisiju pagājušā gada maijā būt elastīgai un piemērot individuālu pieeju, kas savienojama ar PTO noteikumiem, lai ņemtu vērā ĀKK valstu un reģionu dažādās vajadzības un dažādos attīstības līmeņus. Turklāt bez jau minētā mēs izmantojām vēl citu pieeju. Padome paziņoja, ka ĀKK valstis un reģioni pēc savas vēlēšanās var atteikties no noteikumiem, par ko EPN sarunās vienojušās citas valstis un reģioni.

Ir noteikta vajadzība saglabāt kohēziju starp atsevišķiem EPN, jo īpaši Āfrikas valstīs. Tomēr katram reģionam ir specifiskas īpatnības, kas jāņem vērā. EPN, kas parakstīts ar CARIFORUM valstīm var kalpot par piemēru, bet noteikti ne par veidni.

Es ceru, ka mani komentāri par šiem īpašajiem jautājumiem ir palīdzējuši ieviest skaidrību un pārliecinājuši jūs attiecībā uz dažiem jautājumiem, ko skāra šeit Parlamentā. Esmu pārliecināts, ka komisāre, kas kopā ar saviem kolēģiem ir vedusi sarunas par šiem jautājumiem tieši ar CARIFORUM valstu un citu ĀKK reģionu politiskajiem pārstāvjiem, vēlēsies pieskarties vairākiem jautājumiem sīkāk.

Pašlaik, 2009. gada martā, kad mēs piedzīvojam vislielāko ekonomisko satricinājumu mūsu paaudzes laikā, es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir atzinīgi novērtēt sekmīgus rezultātus politikas jomā. Laikā, kad notiek tirdzniecības lejupslīde un arvien biežāk tiek veikti protekcionistiski pasākumi, laikā, kad pastāv draudi, ka progress, kas sasniegts Tūkstošgades attīstības mērķu piepildīšanā, dažos reģionos tiks zaudēts, Eiropas Parlamenta apstiprinājums EPN ar CARIFORUM valstīm un pagaidu EPN ar Kotdivuāru dos pozitīvu signālu, atbalstot reģionālo integrāciju un tirdzniecību, kas savukārt veicinās attīstību. Mums ir jāreaģē uz pašreizējo krīzi, izveidojot partnerattiecības, nevis ierobežojot tās. Eiropas Parlamenta apstiprinājums EPN ar CARIFORUM valstīm dos cerības un pamudinājumu arī citiem reģioniem, ar kurām sarunas ir nobeiguma stadijā un kuriem ir vajadzīga uzticības izjūta un stipras partnerattiecības, ko šie nolīgumi var sniegt.

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Ir liels prieks uzrunāt Parlamentu plenārsēdē par jautājumu – kā David Martin to raksturoja – , kam ir būtiska nozīme Eiropas Savienības attiecībās ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstu tautām.

Pirms es saku vēl kaut ko, es vēlos paskaidrot vienu lietu: mani pavisam neinteresē sarunas par nolīgumiem ar ĀKK valstīm, kas varētu padarīt šīs valstis vēl nabadzīgākas. Es zinu, ka tas ir pašsaprotams apgalvojums, bet mana pieredze rāda, ka man tas ir noteikti jādara zināms, jo es nevaru uzskatīt, ka tas ir plaši saprasts. Kad vēlāk godājamie deputāti nāks balsot, es, ceru, ka tas notiks, pamatojoties uz diskusijām, kas mums šodien notika, un uz argumentiem, kas tika izklāstīti, un nevis uz jūsu iepriekšējiem pieņēmumiem.

Es uzskatu, ka šodienas plenārsēde ir svarīgs solis pretī Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) noslēgšanai. Jums lūgs piekrišanu pilniem EPN ar Karību jūras reģiona valstīm un pagaidu EPN ar Kotdivuāru. Jūs esat iesnieguši ne mazāk kā astoņus rezolūcijas projektu kopumus un mutiskus jautājumus, kas, manuprāt, atspoguļo Parlamenta līdzdalības spēku un tā viedokli attiecībā uz EPN. Es vēlos parādīt cieņu – un gribu, lai to protokolē – Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas lielajām pūlēm, ko tās ieguldījušas debatēs par šo jautājumu.

Vairākus mēnešus es esmu rūpīgi uzklausījusi izteiktos viedokļus, un mans mērķis ir izskaidrot EPN un izkliedēt mītus, kas ar tiem saistīti, lai ikviens deputāts, kad pienāks laiks, varētu balsot, pamatojoties uz iegūto informāciju. Es uzskatu, ka mūsu priekšā ir labi nolīgumi, kas atbalsta ekonomikas attīstību un integrāciju ĀKK valstīs un nodrošina stabilitāti šajos ekonomiski vētrainajos laikos. Tie ir partnerattiecību nolīgumi, kas pamatojas uz kopīgiem attīstības mērķiem, liekot tirdzniecībai kalpot šiem mērķiem, un nevis otrādi. Bet galvenokārt tie ir nolīgumi, kas dod ĀKK valstīm iespēju glābt savus pilsoņus no nabadzības, radot viņos pašcieņu, pamatojoties uz viņu darbu un viņu talantīgajām idejām.

Pastāv uzskats, ka ar EPN palīdzību Eiropas Savienība šķiras no pagātnes un vienpusēji cenšas no jauna formulēt ES un ĀKK partnerattiecības. Protams, ir taisnība, ka EPN atšķiras no Lomes un Kotonū konvencijām, kas iemiesoja Eiropas Savienības un ĀKK valstu attiecības 30 gadu garumā, bet vienpusējās priekšrocības, kas raksturo šīs konvencijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijā apstrīdēja citas jaunattīstības valstis. Problēma, ar ko saskārāmies, bija, kā aizsargāt ĀKK valstu attīstības prasības, tajā pašā laikā ievērojot starptautiskos noteikumus, un es vēlos piebilst, morālos pienākumus.

Atbilde bija divējāda: „Viss, izņemot ieročus” vismazāk attīstītajām valstīm un ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ĀKK jaunattīstības valstīm. Kopējais temats, kas aizsākās ar pirmo Lomes konvenciju, bija tirdzniecība. Tirdzniecība ir vienmēr bijusi noteicošais faktors ES un ĀKK valstu attiecībās, un to, kas reiz agrīnajās Lomes dienās aprobežojās ar vienpusējām tirdzniecības preferencēm precēm un izejvielām, tagad 21 gadsimtā ir aizstājusi daudzveidīgāka tirdzniecība ar rūpnieciski ražotām precēm, pakalpojumiem un idejām.

EPN piedāvā ĀKK valstīm visu laiku labāko piekļuvi ES tirgiem un saskaņā ar mūsu saistībām turpina nodrošināt tām ekonomiskās attīstības iespējas. Reģionālā integrācija ĀKK valstu tirgos un to starpā arī ir bijusi viens no šī procesa galvenajiem mērķiem un temats, kas ir piesaistījis – un tas nepārsteidz – daudz uzmanības mutiskos jautājumos. Globālā ekonomika nozīmē, ka apjomam ir lielāka nozīme, tā ir mācība, ko esam guvuši Eiropas Savienībā. Vienkāršojot tirdzniecības noteikumus un aizvietojot divpusējo nolīgumu sarežģīto labirintu ar nedaudzām starpreģionu tirdzniecības attiecībām, ĀKK valstis var izveidot lielākus reģionālos tirgus, kas ir pievilcīgāki investīcijām, kuras tirgiem, kas attīstās, ir vajadzīgas, lai radītu darbavietas un veicinātu izaugsmi.

Nolīgumi, protams, ir divpakāpju process: pagaidu nolīgumi, lai nodrošinātos pret PTO prasībām un iegūtu atelpu, sagatavojoties otrajai pakāpei, sarunām par pilniem EPN. Tuvojoties 2007. gada decembrim, kas ir gala termiņš pagaidu EPN, rodas sajūta, ka uz ĀKK valstu interesēm tiek izdarīts spiediens, bet es vēlos nomierināt Parlamentu, apgalvojot, ka šie pagaidu nolīgumi ir tikai īslaicīgs risinājums, lai garantētu un atvieglotu ĀKK valstu piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem.

Es ieguvu šo uzdevumu mantojumā, kad sarunas bija jau krietni pavirzījušas uz priekšu. Kopš tā laika EPN procesā esmu tikusies ar lielu skaitu ĀKK valstu ministru un pārstāvju, un citu ieinteresēto personu. Esmu dzirdējusi, ko viņi saka, un esmu viņus uzklausījusi. Viena lieta ir skaidra: visi par galveno EPN tematu izvēlas ĀKK valstu attīstību. Var teikt, ka EPN ir vieta, kur satiekas tirdzniecība ar attīstību. Un tas nozīmē, ka attīstībai jābūt pamatā mūsu tirdzniecības attiecībām, kurām jābalstās uz vaļsirdīgu un atklātu dialogu.

Es nelokāmi ticu, ka šīs partnerattiecības būs sekmīgas tikai tad, ja tās sakņosies noturīgās partnerattiecībās, kas pamatojas uz uzticēšanos un savstarpēju cieņu. Galvenais pārbaudījums šīm partnerattiecībām ir tas, vai mums un mūsu ĀKK valstu partneriem ir kopīgs nākotnes redzējums. Dienvidāfrikā es redzu reģionu, kas sāka ar konfliktu par EPN un izvērta to dialogā, un tagad mēs esam vienojušies par galvenajiem mūs interesējošiem jautājumiem, tādiem kā eksporta nodokļi, jaunās rūpniecības aizsardzība un pārtikas nekaitīgums. Karību jūras baseins ir reģions, kas ir atteicies no savas godkāres par labu ekonomikai, kas balstās uz jauninājumiem. Rietumāfrikā es redzu strauji pieaugošu piekļuvi reģionālajiem tirgiem, ko daudzi uzskatīja par neiespējamu, un Austrumāfrikā es redzu parādāmies muitas savienību, , kuras vēl nebija, kad sarunas sākās, un tā virzās uz EPN, vadoties pēc saviem integrācijas plāniem. Tas viss, man šķiet, ir sekmīgu partnerattiecību sākums.

Virzoties uz priekšu, mans pilnu EPN noslēgšanas sarunu redzējums saistās ar to, ka jebkurām sarunām ir jāatspoguļo un jāņem vērā nolīgumu slēdzēju pušu reģionu īpatnības, kas ir elastīgs process. Tas nozīmē, ka jāņem vērā gan saturs – jo EPN ir jādarbojas tā parakstītāju labā – , gan sarunu temps. Tas nozīmē arī to, ka EPN jābūt nevis statiskiem, bet dinamiskiem, spējīgiem reaģēt uz turpmākajiem notikumiem un atbilst dažādām reģionālajām interesēm un vajadzībām. Šajā procesā Komisija patiešām turpinās pārredzamā veidā iesaistīt Eiropas Parlamentu.

Lai gan mums jābūt tālejošiem mērķiem, mēs nedrīkstam nevienam uzspiest dialogu, un tāpēc tādi jautājumi kā publiskais iepirkums dažās sarunās nav vairs iekļauti, un Singapūras jautājumi tiek iekļauti tikai tad, ja attiecīgās valstis to vēlas. Mēs arī veltīsim laiku reģionālā un valsts regulējuma ieviešanas atbalstam, kas ir turpmāko sarunu priekšnoteikums, un tirdzniecības atbalstam, kā arī tehniskajai palīdzībai šajā ziņā būs ierādīta galvenā loma. Es varu garantēt, ka netiks ieviesti sabiedriskie pakalpojumi, nedz uzspiesta privatizācija. ĀKK valstu skaidri definētās tiesības regulēt pašām savus tirgus tiks atzītas, un piekļuve vajadzīgajām zālēm tāpat kā sēklu ievākšana netiks ierobežota. Faktiski mēs vēlamies nevis ierobežot, bet gan drīzāk paplašināt ĀKK valstu tiesības un iespējas šajās jomās.

Tas viss pamatojas uz mūsu solījumu, ka ĀKK reģioni var izmantot noteikumus, par kuriem ir vienošanās citos EPN, tā lai ikviens reģions varētu attīstīties, apzinoties, ka to nenostādīs neizdevīgā situācijā. Tādējādi Kotdivuāra var tiešā veidā pieprasīt un iegūt jebko, kas tai ir svarīgs, ja par to pastāv vienošanās, kas panākta DĀAK sarunās un diskusijās vai arī jebkurās citās sarunās. Tas ir elastības galvenais aspekts, ko jūs lūdzāt nodrošināt, kā arī tas, ka visos EPN ir atļauts aizstāt visu ĀKK valstu tirdzniecības režīmu ar tādu režīmu, kas meklē reģionālus risinājumus reģionālajām vajadzībām, nekaitējot ĀKK valstu solidaritātei.

Pašreizējā krīze ir parādījusi vajadzību pēc dinamiskiem un nevis statiskiem EPN. Mēs sākām sarunas par EPN vēl nepieredzētā investīciju, preču un pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanās un strauji augošu patēriņa preču cenu periodā. Maz bija cilvēku, kas paredzēja, ka pēc dažiem gadiem globālā ekonomika piedzīvos lejupslīdi ar dramatisku cenu krišanos, ar valūtas maiņas kursa un tirgus svārstībām un kredītu nepietiekamību, kas nožņaugs tirdzniecības finanses, kuras vajadzīgas eksportētājiem un importētājiem.

Mums nav vajadzīgs nemainīgs darījums, kas kļūst lieks, tikko tinte ir nožuvusi uz papīra. Mums ir vajadzīgs nolīgums, kas iedibina tādas attiecības, kurām iestādes un uzraudzība var palīdzēt konstatēt un risināt problēmas, tikko tās rodas.

Īpašā banānu problēma, par kuru man jautāja Erika Mann, ir ietverta pagaidu EPN – šajā gadījumā beznodokļu, bezkvotu piekļuves garantijā.

Kad parādās šādas problēmas, mums jāiekļauj aizsardzības pasākumi un klauzulas, kas ļautu ĀKK valstīm tikt galā ar jebkuru importa pieplūdumu, pārtikas preču cenu spiedienu un fiskālām krīzēm: pārskatīšanas klauzulas īpašiem jautājumiem, parastās pārskatīšanas klauzulas un, kā tas ir Karību jūras reģiona valstu EPN – sava vieta ierādīta Parlamenta kontrolei un uzraudzībai.

Atgriežoties pie tā, ar ko sāku, Parlamentam ir vēsturiska iespēja dot piekrišanu pirmajiem jaunās paaudzes nolīgumu paraugiem, kas garantē mums īpašas attiecības ar ĀKK; nolīgumi, kas balstās uz patiesām partnerattiecībām nevis uz paternālismu, kurš iegrožo tirdzniecību, attīstības dzinējspēku; nolīgumi, kas sekmē un nodrošina reģionālo integrāciju, kura palīdzēs ĀKK valstīm zelt un ziedēt globalizētā pasaulē, nolīgumi, kas ir elastīgi saturā, ievēro tradīcijas un ir jaunākā ilgstošo tirdzniecības attiecību izpausme,, kura pamatojas uz cieņu pret suverenām valstīm. Īsi sakot, tiem pieder nākotne, un es ceru, ka, pamatojoties uz to, deputāti tiem dos savu piekrišanu.

SĒDI VADA: MAREK SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Robert Sturdy, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Atvainojiet, ka nokavēju, un es pateicos personālam par manas uzstāšanās pārcelšanu uz vēlāku laiku darba kārtībā. Komisāre Ashton! Jūs būtībā pateicāt gandrīz visu, ko gatavojos teikt, tāpēc es tikai atkārtošu vienu vai divas lietas Parlamenta zināšanai.

Pagaidu nolīgumi ir preču nolīgumi, kuru mērķis ir novērst pārtraukumus ĀKK valstu tirdzniecībā un veicināt pakāpenisku integrāciju. Tie dod ĀKK valstīm iespēju izkļūt no nabadzības ar tirdzniecības palīdzību, un es uzskatu, ka šo nolīgumu atzīšana ietver vairākus strīdīgus jautājumus: pakalpojumus, vislielākās labvēlības režīma (VLR) izcelsmes noteikumus, kuriem pievērst uzmanību man likts vairākkārt. Tiem jums vajadzēs pievērsties, es patiešām atvainojos, ja jūs par to jau iepriekš runājāt un es to nedzirdēju.

Piekrišanas procedūra CARIFORUM valstīm un Kotdivuārai ir izšķiroša, lai realizētu šo reformu potenciālu. Parakstīto nolīgumu apstiprināšana ļaus virzīt uz priekšu oficiālo sarunu procedūru. Tā nodrošinās likumības līmeni, kas ir būtisks, lai aizsargātu ĀKK valstu tirgus un radītu stabilāku vidi. Attiecībā uz rezolūcijām par CARIFORUM – vienīgo pilno Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) – es aicinu deputātus atbalstīt Starptautiskās tirdzniecības komitejas sākotnējo tekstu. Tas sniedz līdzsvarotāku pieeju tirdzniecībai un attīstībai un paredz atbalstīt vairākus kompromisus, ko ierosināja referents. Manuprāt, šīs rezolūcijas uzsver gan iespējas, gan izaicinājumus, kas gaida sarunās iesaistītās puses, un nozīmē izšķirošu soli, lai nodrošinātu parlamentāro uzraudzību un atbalstītu attiecības ar ĀKK valstīm.

Komisāre, jūs pašā sākumā minējāt, ka tirdzniecība ir ļoti svarīga, es jums pilnīgi piekrītu. Mēs arī teicām, ka esam sevišķi grūtā finansiālā situācijā. Tas ir kaut kas tāds, ko, manuprāt, jūs esat ņēmuši pie sirds un pie kā jūs ārkārtīgi daudz strādājat. Es apsveicu jūs par to, kā esat šo jautājumu risinājuši, lai jums darbs iet no rokas, kā mēs sakām Apvienotajā Karalistē.

Mēs esam grūtā posmā, un tirdzniecība būs ne tikai šo valstu, bet arī pārējās pasaules vienīgā izvēle. Tas ir tik svarīgi. Pateicos par to, kā esat mainījusies, jūs pārņēmāt līdz galam nepadarītu darbu grūtos laikos. Apsveicu jūs un vēlreiz vēlu, lai darbs iet no rokas.

  Jürgen Schröder, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es arī vēlos jums, komisāre Ashton, pateikties par jūsu vārdiem, kurus mēs, protams, atcerēsimies ilgu laiku.

Pirms dažām nedēļām es apmeklēju pēdējo reģionālo ĀKK valstu augstākā līmeņa sanāksmi Gajānā. Pārsvarā esošais viedoklis manu Karību jūras reģiona valstu kolēģu starpā bija, ka pienācis laiks nedomāt vairs par izlieto ūdeni, ko nesasmelsim, bet par nākotni un vienprātīgi īstenot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus.

Lai nodrošinātu sekmīgu nolīgumu īstenošanu, ir svarīgi, lai parlamenti kontrolētu šo procesu, izmantojot parlamentāro uzraudzību. Tikai tad, ja parlamenti spēs pārbaudīt, vai jaunā regulējuma sistēma var panākt to, kam tā paredzēta, Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi varēs darboties kā attīstības dzinējspēks. Tikai tad, ja parlamenti uzņemsies šo uzraudzības funkciju, mēs varēsim nodrošināt, ka finansiālais atbalsts sasniedz jomas, kurās tas ir vajadzīgs. Tas attiecas uz Karību jūras reģiona valstu parlamentiem tikpat lielā mērā, kā uz Eiropas Parlamentu.

Visās rezolūcijās, kas ir mūsu priekšā un attiecas uz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, ir iekļauti punkti, kuri risina parlamentārās kontroles jautājumu. Tomēr šīs atsauces nav konsekventas. Teksts, kas iekļauts Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (DĀAK) EPN rezolūcijā, ir labs kompromiss. Tas nodrošina Eiropas Parlamenta Starptautiskās Tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas, ka arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārā komitejas iesaistīšanu šajā procesā. Tā kā es uzskatu šo kompromisu par veiksmīgu, es kopā ar savu kolēģi Sturdy kungu esam iesnieguši vairākus grozījumus ar mērķi standartizēt šos punktus visās EPN rezolūcijās. Es ļoti vēlētos jūsu atbalstu šai iniciatīvai.

  Johan Van Hecke, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētāja kungs! Kā Attīstības komitejas atzinuma referents par pagaidu EPN ar Kotdivuāru es vēlos pateikties mūsu kolēģei Erika Mann par to, ka viņa ņēma vērā dažus jautājumus, ko ierosināja šajā komitejā, tādus kā neatliekamā vajadzība pēc demokrātiski ievēlētas valdības Kotdivuārā un vajadzība, lai šī valsts saņemtu pienācīgu daļu ES palīdzības, kas saistīta ar tirdzniecību.

Vispārēji runājot, es priecājos, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja un Attīstības komiteja panāca kompromisu jautājumā par uzraudzības iestādi, kas ļautu Apvienotajai parlamentārajai asamblejai (APA) ieņemt vietu, kas tai galvenokārt pienākas.

Ir svarīgi paturēt prātā, ka šis EPN ir pagaidu nolīgums, kas nozīmē, ka tas ir tikai īslaicīgs risinājums.

Lai tirdzniecības liberalizācijai būtu ievērojama pozitīva ietekme visā reģionā, ir svarīgi, lai Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) paraksta pilnu EPN.

Šajā sakarībā Attīstības komiteja ierosina, lai Parlaments dod piekrišanu, un pēc tam Kotdivuārai jāratificē pagaidu EPN.

  Alain Hutchinson, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisāre, dāmas un kungi! Es biju sagatavojis dažas rakstiskas piezīmes, bet es tās nolikšu malā un runāšu, neskatoties piezīmēs, ja atļausit, jo daudzas lietas jau ir minētas, un es nevēlos atkārtot savu kolēģu teikto..

Mēs esam svarīgu vēlēšanu priekšvakarā, ārkārtīgi svarīgu, gandrīz vai vēsturisku vēlēšanu priekšvakarā, jo mēs šonedēļ balsosim par pirmo Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu šajā Parlamentā. Mēs esam par to runājuši jau vairākus gadus, un mūsu diskusijas ir bijušas bieži vien karstu debašu priekšmets, un darba gaitā ne vienmēr ir panākta vienošanās vai vienprātība.

Mēs, protams, šodien varam priecāties par to, kā notikumi attīstījušies. Jūsu sniegtie ziņojumi, kā arī prezidentvalsts ziņojumi rāda, ka notikumi šajā jautājumā ir attīstījušies ļoti pozitīvi, jāsaka, ka jo īpaši kopš jūsu ierašanās, komisāre.

Diemžēl man ir bažas, ka dažiem no mums vēl arvien ir problēmas, jautājumi un raizes attiecībā uz ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem.

Vispirms mums ir jāatzīst, ka šodien mums ir tikai viens pilns Ekonomisko partnerattiecību nolīgums. Citi vēl nav noslēgti, mēs esam pagaidu nolīgumu posmā, bet galvenā pieeja ir reģionālā integrācija. Ir tikai viena valsts, kas atbilst šim kritērijam, un pat tad viena no galvenajām valstīm Karību jūras reģionā, Haiti, nav parakstījusi nolīgumu, kas, protams, daudz ko izsaka.

Otrkārt, tirdzniecības jomā, kā jūs norādījāt, mums ir vēsturiskas saiknes. Ilgu laiku ir notikusi tirdzniecība starp ziemeļiem un dienvidiem, bet palūkosimies, kā tā notiek. Mēs visu izlaupām un sagrābjam visas bagātības. Protams, mēs pārdodam koltanu, ko mūsu uzņēmumi ir izrakuši Kivu, lai pārdotu to ziemeļos, bet paskatieties, uz postošajām sekām, kādas tam ir cilvēkiem dienvidos, un nevienlīdzīgo peļņas sadalījumu, saudzīgi izsakoties, ko mēs tur redzam.

Bez tam, jūs pievienojat attīstības politiku, ko esam izmantojuši jau 40 gadus, apgalvojot, ka eiropieši ir pasaulē lielākie finansētāji, bet šī politika pašlaik ir neveiksmīga, un tā ir jāpārskata. Vairākums visnabadzīgāko valstu pasaulē dzīvo slikti, tikpat slikti kā pirms 40 gadiem, ja ne sliktāk. Tas tāpēc ir mūsu bažu un mūsu jautājumu iemesls. Kādas mums ir garantijas attiecībā uz to? Es neatkārtošu to, ko teica Arif kungs, bet es pievienojos viņam, un mēs vēlamies, lai jūs Komisijas vārdā sniegtu paziņojumu par jautājumu sarakstu, ko viņš skaidri izklāstīja, un nobeidzot es vēlos runāt par valstu parlamentiem.

Kā Eiropas Parlamenta deputātiem mums lūdza pieņemt lēmumu par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, kuru sekas būs traģiskas cilvēkiem dienvidos, ja sarunas par tiem būs neveiksmīgas, bet ne jau mums. Neviens Eiropas pilsonis necietīs, ja ekonomisko partnerattiecību nolīgumi būs neveiksmīgi. No otras puses, dienvidos varbūt ir pilsoņi, kam klāsies vēl sliktāk. Es beigšu, vienkārši sakot, komisār, mēs vēlamies, lai partnervalstu parlamentiem arī būtu kāda teikšana, jo tie pārstāv dienvidu iedzīvotājus šajā jautājumā, ne tikai mūs.

  Ignasi Guardans Cambó, ALDE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau citi teica, šīs debates ir nenoliedzami svarīgas, patiešām, tās tikko nosauca par vēsturiskām, cita starpā arī to daudzo stundu dēļ, kas šim darbam veltītas un politisko debašu dēļ, kas pie tā novedušas.

Manuprāt, tā ir laba lieta visā tajā kņadā, kas valdīja pirms debatēm un zināmā mērā turpinās vēl tagad. Es saku „kņada”, lai gan es augstu vērtēju pilsoniskās sabiedrības, NVO un valstu parlamentu ieguldījumu, kas arī ir iesaistīti. Visā šajā kņadā ir svarīgi saprast, kāpēc un kā esam nonākuši tur, kur esam šodien.

Mums jāsaprot, ka, sarunas par šiem asociācijas nolīgumiem ar ĀKK valstīm nav politisks lēmums, ko Eiropas Savienība pieņēmusi pēc savas gribas, it kā tai būtu bijusi liela izvēle un tā būtu izvēlējusies tieši šo variantu no visiem citiem. Būtībā tā ir likumīga prasība, kas pamatojas uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

Tā ir nepieciešamība, ko radījuši apstākļi, kas saistās ar mūsu iepriekšējo tiesisko regulējumu tirdzniecībai ar ĀKK valstu zonu. Pašlaik ir jāatceras arī tas, ka valstis, kas nosodīja Eiropas Savienības attiecības ar ĀKK valstīm, bija tieši tās jaunattīstības valstis, kurām bija pamatotas prasības pēc piekļuves mūsu tirgiem, bet kuras bija apietas tikai tāpēc, ka tās nebija pašreizējo ES dalībvalstu bijušās kolonijas.

Tādējādi Eiropas Savienībai bija un vēl arvien zināmā mērā ir divas mērauklas: viena tās bijušām kolonijām un otra – citām valstīm ar līdzīgu attīstības līmeni, kas nav ietvertas šajā sistēmā. To vairs nevarēja uzturēt, un to šīs valstis uzskatīja par savu uzdevumu uzsvērt Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Neatkarīgi no visa cita mums jāuzskata, ka sistēma, ko gatavojamies nomainīt, vispirms Lomes Konvencija un tad režīms, kas pamatojas uz Kotonū nolīgumu, nekādā ziņā nesasniedza vēlamos rezultātus. Neviens nevar apgalvot, ka Kotonū sistēma bija pilnīgi apmierinoša. Ja tā būtu bijusi apmierinoša, skaitļi – ES tirdzniecības apjoms ar šīm valstīm – būtu daudz augstāki, nekā tie ir šodien. Tāpēc mēs nedrīkstam apgalvot arī to, ka mēs gatavojamies aizvietot kaut ko tādu, kas ir devis rezultātus, jo tā nav taisnība.

Visu šo iemeslu dēļ šie ekonomisko partnerattiecību nolīgumi jāuztver kā liela iespēja, jo īpaši visiem tiem, kas uzskata, ka šo valstu attīstība un izaugsme nevar balstīties vienīgi uz ārēju palīdzību. Es, protams, to īpaši attiecinu uz tām valstīm, kas ir līgumslēdzējas puses šajos nolīgumos, bet nepieder pie vismazāk attīstītajām valstīm. Šajā ziņā īpašuma jēdziens, likteņa ņemšana savās rokās, nepaļaujoties vienīgi uz ārēju palīdzību, ir politiski – un es teiktu filozofiski – pamatā šiem partnerattiecību nolīgumiem.

Tāpēc mana grupa principā pilnīgi atbalsta Eiropas Savienības sarunas par šiem nolīgumiem un to, ka tiem jābūt visaptverošiem un pilnīgiem, iekļaujot ne tikai preces, bet arī pakalpojumus un konkurences noteikumus, kā arī to, ka par tiem jāvienojas kopumā.

Vēl viens jautājums, kas jāapsver, ir, protams, tas, kā šīs sarunas un īpašie apspriežamie temati tiek risināti. Attiecībā uz šo tematu es atsaukšos uz to, ko katrs no referentiem teica par dažādajām jomām, jo mēs runājam par visaptverošu pieeju, lai gan patiesībā katras sarunas tika risinātas atsevišķi.

Ir daži neatrisināti jautājumi un pastāv bažas – minot tikai vienu piemēru, situāciju visattālākajos reģionos, kas CARIFORUM gadījumā pelna īpašu uzmanību – bet vispār – politiskā ziņā – mēs pilnīgi atbalstām šīs sarunas un vajadzību, lai tas turpinātos un lai Parlaments efektīvi uzraudzītu šīs sarunas.

Viens no vairākiem grozījumiem, ko iesniedzām, nosaka, ka Parlamentam jāuzrauga šis jautājums vienveidīgi un nevis dažādos veidos atkarībā no attiecīgās valsts.

  Liam Aylward, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šīs debates, kas mums dod iespēju vēlreiz vērst uzmanību uz vajadzību iekļaut noteikumus par bērnu darbu visos ES tirdzniecības nolīgumos un ievērot tos.

Ar to es domāju ne tikai vārdos atzīt cīņu pret bērnu darbu vai paviršu un virspusēju uzraudzības sistēmu izveidi. Visas ES valstis un iepriecinoši arvien lielāks skaits citu valstu ir parakstījušas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta un par smagāko bērnu darba veidu aizliegšanu.

Izpildīsim tagad savas saistības gan tirdzniecības nolīgumos, gan nolīgumos par Vispārējo preferenču sistēmu, gan publisko iepirkumu politikā. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kas darbojas ES, neizmantos bērnu darbu.

Neizmantot bērnu darbu nozīmē ne tikai to, ka bērnu darbu neizmanto „mātes uzņēmumā” vai ka to neizmanto tiešie piegādātāji: uzņēmumam, kas atrodas piegādes ķēdes augšgalā, ir jāuzņemas atbildība nodrošināt, ka nevienā piegādes ķēdes posmā netiek izmantots bērnu darbs.

Šodien, iespējams, pāri par 200 miljoniem pasaules bērnu strādā nelegāli, un tas laupa viņiem izglītību un bērnību, apdraudot viņu fizisko un garīgo veselību.

Ir jāpiešķir prioritāte bērnu darba problēmām visos mūsu tirdzniecības nolīgumos.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates ir svarīgas, jo mūsu darbā vēlēšanu dēļ drīz būs ilgāks pārtraukums. Mums tāpēc jānodrošina, lai Tirdzniecības ģenerāldirektorāts ņem vērā mūsu ilgstošo ekonomisko partnerattiecību nolīgumu kritiku, jo īpaši tāpēc, ka Direktorāts drīz parakstīs šos nolīgumus. Šajā sakarībā mums jāuzsver, cik svarīgi ir tas, ka šie nolīgumi ir atdoti atpakaļ Parlamentam, lai iegūtu mūsu piekrišanu.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā es vēlos paskaidrot, ka mēs visvairāk apšaubām veidu, kādā tika noslēgti šie nolīgumi. Kad notika sarunas ar ĀKK valstīm, attīstības jautājumu neņēma vērā.

Tāpēc man ir pāris īpašu komentāru attiecība uz diviem nolīgumiem, ko Parlaments gatavojas noslēgt trešdien, un es paskaidrošu, kāpēc Zaļo grupa tos neatbalsta. Attiecībā uz nolīgumu ar CARIFORUM Ārvalstu attīstības institūta analīze rāda, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ar Karību jūras reģiona valstīm vismazāk stimulē attīstību no visiem nolīgumiem, par kuriem līdz šim ir vestas sarunas. Tas būs neveiksmīgs paraugs citiem reģionālajiem nolīgumiem, kad par tiem tiks vestas sarunas, jo īpaši runājot par attīstības aspektu. Protams, mēs nevaram zināt, vai mūsu bažas ir pamatotas, jo CARIFORUM valstu valdības pašas atbalsta šos nolīgumus, bet būtu ļoti labi, ja atsevišķu valstu parlamenti pieprasītu, lai tām atļauj balsot par šiem nolīgumiem, pirms Eiropas Parlaments ir tos apstiprinājis.

Tomēr mūsu bažas attiecībā uz nolīgumiem ar CARIFORUM, par ko mēs runājam šeit ES, ir katrā ziņā pamatotas. Pašreiz, kad ir liela vajadzība kontrolēt naudas apriti finanšu tirgos, mēs uzskatām, ka galīgi nepieņemams ir tas, ka CARIFORUM nolīgumi pieļauj pilnīgu finanšu pakalpojumu liberalizāciju un astoņu nodokļu oāžu pastāvēšanu, kas pašlaik veido daļu no CARIFORM. Ja jūs man neticat, ielūkojieties savos dokumentos, pirms jūs trešdien balsosit. Šajos dokumentos jūs varat izlasīt par finanšu pakalpojumu brīvu apriti bez jebkādiem ierobežojumiem, citiem vārdiem, par to, ko sauc par „nereģistrētiem atvasinātiem spekulatīviem instrumentiem”. Jūs varat izlasīt arī par tiesībām izveidot fondus atsevišķiem iedzīvotājiem. Tas viss ienāk ES caur mūsu nodokļu oāzēm, piemēram, Maltu un Kipru. Tas var notikt tik ilgi, kamēr nav uzraudzības vai regulējuma visā ES, un tāpēc nav īstais laiks aizsargāt šīs struktūras, kas ir lielā mērā vainīgas pie mūsu ekonomikas sabrukuma.

Attiecībā uz nolīgumu ar Kotdivuāru jāsaka, ka tur, protams, ir iekšēji konflikti, un tāpēc nav īstais laiks noslēgt šo nolīgumu.

  Madeleine Jouye de Grandmaison, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es esmu no Martinikas un esmu vienmēr dzīvojusi Karību jūras reģionā.

Ticiet man, priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu reģiona Karību jūras baseina forumu un Eiropas Savienību man ir ļoti svarīgs.

Martinika, Gvadelupa un Gajāna ir no Eiropas attāli reģioni, un tāpēc Karību jūras reģions kā tāds nav ņemts vērā. Manuprāt, sarunas par šo nolīgumu ir galvenokārt vestas tirdzniecības nolūkos, un Tūkstošgades attīstības mērķiem atkal ir atvēlēta otrā vieta. Tāpēc Karību jūras reģiona valstu uzdevums būs kompensēt muitas ieņēmumu zaudējumus, palielinot tirdzniecības apjomu ar Eiropas Savienību.

Šajā globālas lejupslīdes laikā tas nebūs viegli izdarāms. Fakti nav noliedzami, un sarunas par šiem nolīgumiem galvenokārt ir vedis Tirdzniecības ģenerāldirektorāts, un Parlamentā Attīstības komitejai ir bijusi otršķirīga nozīme.

Šajā nolīgumā paziņotie mērķi attiecībā uz attīstību un integrāciju reģionālajā līmenī nesaskan ar pasākumiem, kas paredzēti to sasniegšanai. Šie pasākumi attiecas galvenokārt uz tirdzniecību un konkurētspēju. Attiecībā uz reģionālo integrāciju arī pastāv neatbilstība starp paredzētajiem mērķiem un izmantotajiem resursiem.

Tagad es runāšu īpaši par reģionālo integrāciju un Karību jūras baseina visattālākajiem reģioniem (VR) un to vidi. VR atrodas „dzīva baseina” pašā vidū. Viena no Gajānas galvenajām robežām ir ar Surinamu. VR ir pāri par 35 miljoniem iedzīvotāju, kas dzīvo vairāk nekā 40 valstīs, kuru platība ir lielāka par diviem miljoniem kvadrātkilometru. Tas ir milzīgs potenciāls tirgus.

Šis nolīgums deva iespējau mazināt dažu tā saukto strukturālo kavēkļu ietekmi, tādu kā, piemēram, atrašanās nomalē, par labu tuvajam attālumam starp mūsu salām. Kāpēc mēs atteicāmies no sarunām par īpašu starpreģionālo tirgu starp Eiropas Savienības un CARIFORUM visattālākajiem reģioniem? Laikā, kad Eiropas Komisija vēlas risināt Karību jūras reģiona valstu atpalicības problēmu un noslēgt EPN ar šo valstu grupu, lai atvērtu tirgus un sekmētu reģionālo integrāciju, Karību jūras baseina visattālāko reģionu ņem vērā tikai tāpēc, lai tas kļūtu par daļu no CARIFORUM atvērtā tirgus, un tam piemēro tos pašus tirgus principus, par kuriem sarunas tika vestas visā Eiropas Savienībā. Šie principi var nostādīt mūs neizdevīgā stāvoklī.

Šī bija iespēja veicināt dialogu starp kultūrām, veidot sadarbību, apmainīties pakalpojumiem un novest visattālākos reģionus...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi zinām, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ir daudz kritizēti. Es piekrītu daļai šīs kritikas. Es piekrītu, ka EPN nevajadzētu izmantot tikai kā metodi agresīvai tirgu atvēršanai ES uzņēmumiem: tiem vajadzētu dot labumu arī uzņēmējiem un patērētājiem nabadzīgajās valstīs. Es piekrītu Erika Mann bažām par uzskatu, ka viena pieeja der visiem EPN gadījumiem, neņemot vērā atšķirības starp reģioniem un valstīm šajos reģionos. Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs faktiski esam noslēguši pagaidu nolīgumus tikai ar tām valstīm, kas ir izrādījušas interesi parakstīt šādus nolīgumus.

Es raizējos arī par viedokli, ko pirms dažiem mēnešiem Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) sanāksmē izteica kāda Komisijas amatpersona, ka EPN nav paredzēti tikai tirdzniecībai un attīstībai, ka tās paredzētas arī reģionālajai politiskajai integrācijai. Kā daudzi mani kolēģi Parlamentā es uzskatu, ka šis lēmums ir jāatstāj minēto valstu ziņā, jo īpaši to valstu, kas ir demokrātiskas un nevēlas sēdēt vienā reģionālajā asamblejā ar valstīm no tā paša reģionā, kurās valda diktatūra.

Neraugoties uz šīm bažām, mēs atzinīgi vērtētu INTA komitejas piekrišanu. Kādu brīdi es bažījos par dažiem izteikumiem no sociālistu puses, kas bija vērsti pret tirdzniecību, kad viņi balsoja pret vai atturējās komitejā. EPN varbūt nav nevainojami, bet daudziem no maniem draugiem un ģimenēm nabadzīgākās valstīs ir apnicis piekļuves trūkums precēm un pakalpojumiem un tas, ka viņi ir spiesti paļauties uz valsts monopoliem vai uzņēmumiem, kuriem ir sakari ar korumpētiem politiķiem. Tas, ka sociālisti vēlas saglabāt šo kārtību, arī izsauc bažas. Neaizmirsīsim, ka bieži ievedmuitas nodokļi nozīme to, ka nabadzīgiem pilsoņiem jāmaksā vairāk par ievesto pārtiku un zālēm.

Es vēlos pateikties komisārei par viņas apņēmību turpināt sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem. Tie nav nevainojami, bet mums ir jāpalīdz uzņēmējiem un patērētājiem nabadzīgākajās valstīs baudīt piekļuvi precēm un pakalpojumiem, ko mēs ES pašlaik baudām.

  Glenys Kinnock (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es apstiprinu, kā to darījuši arī citi, ka kopš tā laika, kad Cathy Ashton kļuva par komisāri, viss ir pilnīgi pārmainījies ne tikai stilā un gaisotnē, bet arī leksikā un tagad arvien vairāk būtībā.

Es esmu pārliecināta, ka komisāre piekritīs man un daudziem no mums šajā telpā, ka mūs vēl arvien gaida grūts uzdevums, cenšoties iegūt un no jauna atgūt uzticību pēc daudziem sarunu gadiem, kas ir radījuši milzīgu spriedzi un pārmetumus.

Gandrīz tieši 10 gados, kopš parakstīts Kotonū nolīgums, mums ir sev jāatgādina, kas bija teikts nolīgumos par tirdzniecības izredzēm starp ĀKK un ES. Formulējums bija šāds: „jauns tiesiskais regulējums tirdzniecībai, kas atbilst pašreizējai situācijai un PTO noteikumiem". Mums ir patiešām daudz jāstrādā, lai sasniegtu šos mērķus.

Politika, kas atbalsta atsevišķus darījumus ar atsevišķām valstīm, ir novedusi pie nopietna konsekvences trūkuma, un es varu apliecināt tiem, kas nepazīst Apvienoto parlamentāro asambleju (APA) un kam nav tik cieša saskarsme ar ĀKK parlamentāriešiem kā man un citiem šajā sēžu zālē, ka šī politika ir radījusi ļoti grūtas situācijas un stipri kaitējusi kohēzijai, kas agrāk valdīja ĀKK valstu starpā. Es zinu, ka pirms dažām nedēļām jaunais Ganas prezidents uzrakstīja vēstuli ES prezidentvalstij, un viņš apgalvoja, ka EPN process turpina apdraudēt dažu reģionālās integrācijas grupējumu pastāvēšanu. Tas ir jaunā prezidenta nesens komentārs.

Ikvienā mūsu sanāksmē ĀKK valstu parlamentārieši apgalvo, ka ar viņiem kontakts nav meklēts gandrīz nemaz, un maz ir bijis apspriežu ar viņiem. Es vēlos, lai komisāre mums pasaka, kas turpmāk būtu jādara šajā lietā.

Es priecājos redzēt to, kas notika sarunās ar Dienvidāfrikas Attīstības kopienu (DĀAK), bet Dienvidāfrikas Attīstības kopienā tagad katrs var izvēlēties skaidri izteiktas saistības attiecībā uz tekstu grozījumiem, pārejas periodiem tarifu noregulēšanā, aizsardzības pasākumiem, izcelsmes noteikumiem utt., un, cerams, jūs apstiprināsit, ka tās izvēlēties varēs visas ĀKK valstis, kas turpinās sarunas.

Vai jūs mums, lūdzu, komisāre, teiksit, ka jūs EPN pieprasīsit precīzas saistības attiecībā uz attīstības programmām un ka tirdzniecības liberalizācija būs saistīta ar attīstības kritērijiem? Ja tas notiks, kā jūs to panāksit?

Vai jūs gādāsit, lai EPN iekļauj juridiskas saistības attiecībā uz savlaicīgu un paredzamu finansējumu?

Komisāre, manuprāt, ĀKK valstīs, kā jūs mums iepriekš teicāt, ir iestājies lēnākas izaugsmes periods, un pirmo reizi 25 gados tiek pabeigti centieni samazināt nabadzību. Man ir tikai divi īsi pēdējie jautājumi, viens par CARIFORUM EPN: tas nav nevainojams iznākums, bet tam ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi.

Par Kotdivuāru, mums ir vajadzīgi apliecinājumi, kurus pieprasīja Erika Mann un kurus pieprasīja Van Hecke kungs. Tas mums šķiet ļoti svarīgi.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Fiona Hall (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Ja mēs palūkojamies atpakaļ uz EPN procesa sākumu, Kotonū nolīgums 2000. gadā noteica, ka ES ir juridisks pienākums ņemt vērā jaunattīstības valstu intereses visās politikas jomās, kas tās varētu ietekmēt. 2005. gadā Komisija paziņoja, ka politika, kas vērsta uz attīstību, ir galvenais noteikums, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus.

Es nožēloju strīdu starp Starptautisko tirdzniecības komiteju un Attīstības komiteju par to, kam ir galvenā loma attiecībā uz EPN, jo Parlaments pats būtu varējis reaģēt loģiskāk laikā, kad notika sarunas par EPN, bet tas aizmirsa solījumu, ka tie ir attīstības instrumenti.

Visbeidzot, es priecājos, ka Komisija pieminēja pakalpojumus, jo mani īpaši interesē banku atvēršana. Rietumu valstīm neizdevās pienācīgi regulēt lielās starptautiskās bankas, kas darbojās to teritorijā, tāpēc ir jājautā, vai mēs rīkojamies gudri, atverot banku sektoru valstīs, kurās ir daudz mazāk regulējoša režīma, un pie kam PTO noteikumi neprasa šādu rīcību. Banku sektora atvēršana var palīdzēt lielajiem uzņēmumiem, bet tā var piespiest vietējās bankas dzīties pēc bagātākajiem klientiem, ignorējot mazos uzņēmumus, dodot tiem vēl mazāk iespēju piekļūt kredītiem nekā iepriekš.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Kohout kungs, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Vispirms man jāapsveic mans kolēģis Ford kungs par viņa ziņojuma augsto kvalitāti un par viņa gatavību uz kompromisiem. Mēs varējām strādāt pie šī jautājuma Papua-Jaungvinejā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Savienības Apvienotās parlamentārās asamblejas laikā. Es redzēju viņu strādājam kopā ar valstu parlamentu deputātiem, un es par to tāpēc priecājos.

Komisāre, es vēlos pievienoties apsveikumiem, kas adresēti jums par šiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, par kuriem tika vestas sarunas, lai novērstu visus traucējumus tirdzniecībā starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību. Šīs sarunas vainagojās ar Pagaidu partnerattiecību nolīgumu ar Fidži Republiku un Papua-Jaungvineju, vienīgajām valstīm Klusā okeāna reģiona valstu grupā, kas piekrita pagaidu nolīgumam, un mēs apzināmies, cik daudz darba prasa pilnu reģionālo nolīgumu noslēgšana.

Šis nolīgums ietver visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu. Šajā rezolūcijā ir uzsvērts, ka Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam jādod ieguldījums ekonomiskās izaugsmes, reģionālās integrācijas, ekonomiskās dažādošanas sekmēšanā un nabadzības mazināšanā. Ir svarīgi atcerēties, ka pienācīgs reģionālais tirgus ir būtisks pamats veiksmīgai Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma īstenošanai un ka reģionālā integrācija un sadarbība ir būtiska Klusā okeāna reģiona valstu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai.

Šis nolīgums rada iespēju dot jaunu stimulu tirdzniecības attiecībām un garantē piekļuvi Eiropas tirgum, atbrīvojot no muitas nodokļiem un atceļot kvotas vairākumam preču. Es vēlos pastāvēt uz to, lai līdz 2010. gadam tiktu sniegts atbalsts EUR 2 miljardu apmērā, un nobeigumā es vēlos piebilst, ka ir ļoti svarīgi, lai arī ekonomiskā līmenī netiktu pārkāptas patentu tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības, kas ietekmē tirdzniecību. Runājot par cilvēktiesībām, mani pārsteidz tas, ka mums ir darījumi ar Papua-Jaungvineju, jo šajā valstī vēl arvien soda par netradicionālu seksuālo orientāciju. Visbeidzot, politiskā ziņā mums ir svarīgi, lai Pasaules Tirdzniecības organizācijā pastāvētu savienība ar ĀKK valstīm.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs! Sekmīga sarunu pabeigšana par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm ir Eiropas tirdzniecības un attīstības politikas svarīgākais uzdevums.

Mums ir vajadzīgi nolīgumi, kas atbilst Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām, ņemot vērā to, ka vienpusējo preferenču režīmu, ko Eiropas Savienība ir piešķīrusi ĀKK valstīm, salīdzinot tās ar citām jaunattīstības valstīm, atzina par neatbilstošu PTO noteikumiem.

Tomēr papildus juridiskajam jautājumam uzdevums ir galvenokārt panākt nolīgumus, kas sekmētu attiecīgo valstu attīstību, stiprinot to tirdzniecības iespējas, dažādojot to ekonomiskos pamatus un veicinot reģionālo integrāciju.

Jaunajam tirdzniecības režīmam, kas pārvaldīs attiecības starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm, jānodrošina, lai šīs valstis būtu integrētas starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, globālajā ekonomikā, ekonomikā, kas piedzīvo nepieredzētu krīzi, kura ietekmē gan attīstītās, gan jaunattīstības valstis, gan valstis ar strauji augošu ekonomiku.

Mēs visi esam vienisprātis, ka Eiropas Savienības atvēršanai ĀKK valstīm ir jābūt nevienādai un pakāpeniskai, pienācīgi elastīgai attiecībā uz kvotām jutīgās nozarēs un uz efektīvām aizsardzības klauzulām. Kā jūs zināt, sarunu mērķis bija apspriest tādas nozares kā pakalpojumus, investīcijas, intelektuālā īpašuma tiesības, un pastiprināt darbu pie tirdzniecības jautājumiem, kā arī pie piekļuves preču tirgum.

Mēs tāpēc atbalstām nolīgumu piemērošanas jomas paplašināšanu līdz tādam mērogam, kādu ĀKK valstis pašas uzskata par izdevīgu. Ir absolūti būtiski iekļaut ekonomisko partnerattiecību nolīgumos attīstības noteikumus un nodrošināt adekvātu atbalstu tirdzniecībai.

  Glenys Kinnock (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es tikai vēlos pieskarties diviem jautājumiem, jo runa ir par piekrišanu. Es pieminēju CARIFORUM. Visi ir optimistiski un apmierināti ar CARIFORUM nolīgumu, bet, protams, ir vajadzīgi konkrēti aizsardzības pasākumi. Protams, nesenajā sanāksmē Gajānā to pavisam skaidri pateica prezidents un citi no šīs valsts, kā arī parlamenta deputāti.

Tika ierosināts banānu jautājums. Baronese Ashton! Jūs teicāt, ka būs beznodokļu un bezkvotu piekļuve, kas ir ļoti jauki, bet problēma ir tāda, ka nolīgumi, kas parakstīti ar Centrālameriku un pēc tam ar Mercosur un Andu Pakta valstīm, samazinās viņu tarifus, un, lai ko mēs arī darītu, tas nedos iespēju banānu ražotājiem ĀKK valstīs saglabāt konkurētspēju. Tas ir izšķirošs jautājums, un vienošanās tika panākta, pirms vēl tinte bija nožuvusi uz CARIFORUM nolīguma.

Karību jūras reģiona valstīs pastāv arī lielas bažas par īstenošanas vienībām, kas vēl nav izveidotas. Ir arī vēl problēmas, ko rada saspīlējums, kas izveidojies starp dažādām Karību jūras reģiona valstīm. Pastāv arī Haiti jautājums. Donorvalstu konference nedeva tik apmierinošus rezultātus, kādus mēs būtu vēlējušies, un pastāv bažas, vai par EPN var pilnībā vienoties un strādāt pie tiem, ja Haiti nav pievienojusies.

Attiecībā uz Kotdivuāru mēs vēlamies skaidras garantijas. Tā ir valsts, kurā daudz gadu garumā ir bijis daudz nemieru, nenoteiktības, nestabilitātes, un ir ļoti svarīgi, ka mēs dodam savu piekrišanu, bet arī ka mums ir garantijas, kuras jūs norādīsit vēstulē sarunu dalībniekiem Kotdivuārā un Kotdivuāras valdībai, ka mēs paliekam uzticīgi godprātīgām sarunām, lai iegūtu apmierinošus rezultātus šīs valsts iedzīvotāju labā.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Kohout kungs, Ashton kundze! Es noklausījos, ko jūs teicāt.

Kohout kungs, jūs runājāt par ekonomisko ilgtspējību. Es šodien jautāju sev, ko tas nozīmē, neskaitot vārdus. Patiešām, ko tas nozīmē ekonomiskas, finanšu un vides krīzes laikā? Kādas garantijas mēs varam dot? Par spīti komisāres mierinošajiem vārdiem un tam, ka šos nolīgumus apsprieda citā pasaulē, es vaicāju, vai projekts, ko piedāvājam saviem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona partnervalstīm, ir pašreizējā situācijā vēl arvien lietderīgs?

Es personīgi tā nedomāju. Mēs tiekamies ar NVO, mēs tiekamies ar MVU. Nesen mēs bijām Gajānā, kuras prezidents mums teica: „Jūs prasāt, lai mēs dažādojam ražošanu, bet pasakiet mums, kādas preces mūsu mazā valsts var ražot, lai mēs spētu konkurēt ar Brazīliju un Venecuēlu?”

Tāpēc šodien, manuprāt, mēs nedrīkstam aizvērt acis. No vienas puses, jūs runājat par elastību, bet no otras puses, par PTO noteikumiem. Piedodiet, bet šie divi termini ir pilnīgi pretrunīgi, jo tie prasa pārstrukturēšanu, un mēs ļoti labi zinām, ka pārstrukturēšana izraisa vēl lielāku nabadzību šajās valstīs.

Tāpēc es domāju, ka tas, ko mēs ierosinām šodien, un tas, ko mēs ierosinājām agrāk, nav nepavisam lietderīgs. Vai jūs esat palūkojušies uz tā attīstības modeļa rezultātiem, ko esat izveidojuši pēdējo 40 gadu laikā? Tas ir izgāzies, un, manuprāt, tas jau ir konstatēts. Šī neveiksme, manuprāt, turpināsies, situācija ar šiem partnerattiecību nolīgumiem pasliktināsies, jo tie pilnīgi neatbilst globālajai ekonomiskajai, sociālajai un vides situācijai.

  Daniel Caspary (PPE-DE). - (DE) Komisāre! Pēc komentāriem, ko sniedza abi iepriekšējie runātāji, es vēlos uzdot jums jautājumu. Vai jūs piekrītat, ka pasaulē ir valstis, kam pēdējo divdesmit gadu laikā ir izdevies ievērojami uzlabot labklājības līmeni bez EPN, un varbūt EPN varētu nozīmēt iespējas šīm valstīm?

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Pateicos, priekšsēdētāja kungs! Un pirmām kārtām pateicos Eiropas Parlamenta deputātiem par konstruktīvajām un interesantajām diskusijām. Ļaujiet man atbildēt uz diviem jautājumiem, kas tika ierosināti. Pirmais jautājums attiecas uz elastību. Es secināju no dažu Parlamenta deputātu runām, ka, vedot sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, ir vēlēšanās nodrošināt vajadzīgo elastību.

Es vēlos uzsvērt, ka Padome uztver elastību divos svarīgos līmeņos. Pirmais no tiem attiecas uz elastību kā uz iespēju visā pilnībā izmantot nesimetrisku risinājumu, grafiku un aizsardzības pasākumu izvēli, ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus. Es tāpēc nevaru piekrist viedoklim vai pārsteidzīgajam secinājumam, ka 40 gadi atbalsta jaunattīstības valstīm ir bijuši katastrofāli. Manuprāt, situācija būtu bijusi daudz sliktāka bez ES un citu valstu palīdzības. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka mūsu noteikumi pieļauj tādu elastības pakāpi, ka ikvienai no šīm valstīm – un šajā ziņā es uzticos Komisijai un komisārei – būtu jāspēj rast risinājumu, kas atbilst tās vajadzībām un interesēm.

Otrais elastības veids ir tas, ko mēs piedāvājam pārejas posmā no EPN pagaidu noteikumiem uz pilniem reģionālajiem nolīgumiem, lai atbalstītu reģionālo sadarbību. Otrais debašu jautājums, uz ko es vēlos atbildēt, attiecas uz EPN attīstības dimensiju. Es nešaubos, ka šie nolīgumi nav parastie tirdzniecības nolīgumi, jo tiem raksturīga ir spēcīga attīstības dimensija. Nolīgumos ir noteikti gari, līdz 25 gadiem ilgi pārejas režīmi, kas ietver arī izņēmumus – līdz 20 % preču, kas nāk no ĀKK valstīm, ir iespējams atbrīvot no liberalizācijas. Nolīgumi paredz uzraudzību un pārskatīšanu, kas iesaistīs Parlamentu. To īstenošanā iesaistīs finanšu paketi, kas paredzēta atbalstam tirdzniecībai. Es uzskatu, ka tas viss ir pierādījums šo nolīgumu attīstības aspektam.

Tajā pašā laikā es vēlos Čehijas prezidentvalsts un Padomes vārdā teikt, ka mēs cieši uzraudzīsim sarunu par EPN virzību, un es vēlos izteikt atzinību Komisijai un komisārei Ashton par viņas pūlēm izpildīt pilnvaras, ko Padome viņai piešķīra. Čehijas prezidentūras laikā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes maija sanāksmē, iesaistot attīstības sadarbības ministrus, mēs galveno uzmanību pievērsīsim EPN. Ja tiks panākta vienošanās starp mums un mūsu partneriem ministriem no ĀKK valstīm, tad šis jautājums būs iekļauts diskusiju darba kārtībā ĀKK valstu un ES Ministru Padomes apvienotajā sanāksmē maijā. Čehijas prezidentūras laikā Padome atzinīgi vērtē ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju aprīļa sākumā, kas notiks pēc dažām dienām Prāgā. Esmu pārliecināts, ka EPN būs viens no galvenajiem diskusiju tematiem un ka diskusijas izrādīsies ļoti svarīgas tieši tāpēc, ka tās norisināsies parlamentārajā asamblejā.

Es ar nepacietību un personīgu interesi gaidu jūsu rītdienas balsojumu. Manuprāt, tas ir galvenais brīdis EPN attīstībā. Kā jau dzirdējām, daudzos reģionos sarunas vēl turpinās, bet Karību jūras reģionā ir jau sasniegti ievērojami un labi rezultāti. Runājot par Kotdivuāru, mēs esam sasnieguši galveno pagrieziena punktu attiecībā uz turpmāko progresu. Daudz valstu gaida Eiropas Parlamenta apstiprinājumu un līdz ar to ilggadīgu grūtu sarunu kulmināciju, un es nešaubīgi ticu, ka Parlaments dos pasaulei pozitīvu signālu, kas pašreizējā laikā ir ļoti vajadzīgs. Es ticu un esmu pārliecināts, pat pašreizējās krīzes laikā, kuru vairākkārt šeit pieminēja, ka tas ir instruments, kas patiešām palīdzēs, pat šajā lielajā nenoteiktībā, kuru mēs visi izjūtam. Mēs visi zinām, ka tas palīdzēs šīm valstīm attīstīties.

  Catherine Ashton, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man tikai atbildēt uz dažiem komentāriem, ko šeit izteica.

Guardans Cambó kungs, Hutchinson kungs un Hall kundze! Jūs visi dažādos veidos runājāt par pagātni un vajadzību uzlabot darbu. Es tam piekrītu. Es ne vienmēr piekrītu analīzei, bet es piekrītu, ka šī ir iespēja raudzīties nākotnē, un daļa no šīs nākotnes ir ne tikai Parlamenta iesaistīšanās, bet arī visu ĀKK valstu parlamentu iesaistīšanās. Protams, tas, kā atsevišķas valstīs iesaista savus parlamentus, ir atkarīgs no tām pašām. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem – un es zinu, ka godājamie deputāti vēlas, lai es tāda būtu – , lai neuzspiestu savus uzskatus nevienai citai valstij. Ļaujiet man teikt Kinnock kundzei, ka es ar nepacietību gaidu tikšanos ar Apvienoto parlamentāro asambleju (APA).

Martin kungs jo īpaši, bet arī citi runāja par pārskatu vajadzību, un es atkal piekrītu, jo īpaši šajā ekonomiskajā situācijā ir pilnīgi būtiski, lai mēs uzraudzītu un pārskatītu. Es būšu ļoti ieinteresēta turpināt dialogu ar godājamajiem deputātiem par to, kā tajā iesaistīt Parlamentu, bet mani interesē arī jūsu idejas, kā padarīt uzraudzību un pārskatīšanu patiešām efektīvu, un kā likt valstīm, kas strādā kopa ar mums, pieņemt pozitīvu attieksmi pret to.

Sturdy kungs un Martin kungs! „Vislielākās labvēlības režīms”, kā jau teikts, ir paredzēts, lai sava ziņā iesaistītu tās lielās valstis, kas nav atbalstījušas procesu, kurā mēs visi esam bijuši iesaistīti. Runa nav par kaitēšanu dienvidu-dienvidu tirdzniecībai vai kaitēšanu jebkādā veidā, veidolā un formā to valstu iespējām un suverenitātei, kas vēlas uzsākt tirdzniecību. Tāpēc mums ir noteikta augšējā robeža pasaules tirdzniecības apjomam, kurā valsts var iesaistīties, pirms šis īpašais noteikums stājas spēkā. Man jums jāsaka, ka mēs vienmēr meklējam elastības iespējas arī šajā jautājumā.

Attiecībā uz muitas ieņēmumiem: Arif kungs un Jouye de Grandmaison kundze, līdz 2013. gadam tos segs Eiropas Attīstības fonds (EAF), un mēs esam ieinteresēti nodrošināt, ka ekonomiskā izaugsme un fiskālās pārmaiņas palīdz valstīm, tā lai tām nebūtu jāpaļaujas vienīgi uz šiem ienākumiem, bet lai tās atrastu jaunus veidus, kā stimulēt ekonomiku.

Lai kas notiktu ar banāniem, preferences šīm valstīm būs izdevīgākas nekā citām. Bet mēs ņemam vērā preferenču eroziju, un, izpētot nolīgumus, kurus mēs jau daudzus gadus esam centušies nokārtot, mums šim jautājumam ir jāpievēršas, un es esmu nolēmusi to darīt.

Van Hecke kungs, Mann kundze un Kinnock kundze: ko dabū viens, to dabū arī otrs. Ļaujiet man paskaidrot: Es ar prieku uzrakstīšu vēstuli ikvienam jebkur, un katrā ziņā uz Kotdivuāru, lai pateiktu, ka elastība, kuru esam apsprieduši ar Dienvidāfrikas Attīstības kopienu (DĀAK), attieksies uz viņiem, tāpēc ka ir pāris lietas, kuras ir raksturīgas tikai šim reģionam un kuras tie nevēlas, bet tās, kuras tie vēlas, tie var dabūt. Es ar prieku to rakstiski apliecināšu jebkur, jebkad un jebkuram. Tāpēc, lūdzu, pasakiet man tikai, ko jūs vēlaties, lai daru.

Ford kungs un Fjellner kungs runāja vispārīgi par tirdzniecības lielo nozīmi, un es šai analīzei pilnīgi piekrītu. Man šķiet, Fjellner kungs teica, ka mums šajā ekonomiskajā situācijā ir vajadzīgs nevis mazāks, bet lielāks tirdzniecības apjoms, un es tam pilnīgi piekrītu.

Caspary kungs, brīvība izvēlēties savu nākotni, ņemt to savās rokās – es tam pilnīgi piekrītu. Un no tām valstīm, kas ir ekonomiski attīstījušās bez EPN – divi piemēri, manuprāt, ir Indija un Ķīna.

Kamall kungs arī atkārtoja šo tematu, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs, ka mēs ļaujam nācijām attīstīties un augt, un to darām, attīstot to ekonomiku un atbalstot tās ar attīstības un ar to savienotās tirdzniecības palīdzību.

Kinnock kundze, saistība ar attīstību ir ļoti svarīga, bet obligātās palīdzības saistības ir ietvertas Kotonū nolīgumā – tās jau tur ir. Ko tas mums nozīmē? To, ka mēs izmantojam EPN, lai kopīgi izmantotu attīstības priekšrocības un prioritātes, kas ir ļoti svarīgas.

Visbeidzot, es vēlos darīt to, ko man reti kad ir izdevība darīt, kas ir parādīt cieņu grupai, kas strādāja kopā ar mani. Mūsu galvenais sarunu vedējs sēž man aiz muguras. Viņš ir darījis visus darbus, kas saistīti ar DĀAK. Mani kolēģi ir šeit, un es tikai vēlējos panākt, lai jūs atzītu, ka viņi ir ārkārtīgi izpalīdzīgi un pilnīgi nodevušies darba kārtībai, ko es viņiem izskaidroju.

Kas attiecas uz mani, es ceru, ka jūs balsosit tādā pašā garā, kāda es jums izskaidroju, ko cenšos paveikt. Es no visas sirds solos turpināt šo darbu, bet es patiešām ceru iegūt jūsu atbalstu, lai virzītu uz priekšu darbu, ko jums aprakstīju. Man tas būtu ārkārtīgi svarīgi, un es ceru, ka jūs to šovakar spēsit izdarīt.

  David Martin, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man vispirms teikt, ka šīs bija ļoti labas debates. Mēs ieguvām ļoti pozitīvu ieguldījumu gan no Padomes, gan no Komisijas.

Es jo īpaši vēlos turpināt to, ko Padome teica par CARIFORUM, ka tas kalpo par piemēru, bet ne par veidni citiem EPN. Es pilnīgi tam piekrītu. Tas varētu būt par pamatu citiem, bet katram EPN ir jābūt savām individuālām īpašībām, un mums ir jāgūst mācība arī no CARIFORUM sarunām.

Otrkārt, es priecājos par to, ka Padome spēja uzņemties saistības attiecībā uz palīdzību tirdzniecībai vienādā apjomā ar to, ko dalībvalstis ir paredzējušas piešķirt šai palīdzībai.

Es priecājos par to, ka gan Padome, gan Komisija vēlreiz apliecināja mums, ka piekļuve zālēm būs nodrošināta, un par to, ka gan Padome, gan Komisija vēlreiz apliecināja mums, ka piecu gadu pārskats būs patiess pārskats, kurā būs novērtēti attīstības mērķi, lai nodrošinātu to sasniegšanu.

Es priecājos par komisāres teikto, ka viņa uzskata, ka vispirms ir jābūt regulējumam un tikai tad liberalizācijai un finanšu pakalpojumu atvēršanai. Dažiem no mums šajā plenārsēžu zālē tas arī šķiet ārkārtīgi svarīgi. Viņa norādīja – kā jau mēs zinājām, bet bija svarīgi, lai tas būtu protokolēts – , ka šie nolīgumi nespiež privatizēt pakalpojumus nevienā no Karību jūras reģiona valstīm un ka neviens negaida, ka pēc šo nolīgumu noslēgšanas notiks sabiedrisko pakalpojumu privatizācija. Es priecājos arī par to, ka viņa uzņēmās saistības attiecībā uz vislielākās labvēlības statusu.

Pamatojoties uz to, ka viss, ko teica Komisija un ko teica Padome, ir tagad protokolēts Parlamentā, es kā referents ar prieku ieteiktu Parlamentam dot piekrišanu Karību jūras reģiona valstu EPN.

Ļaujiet man pievērsties atsevišķam jautājumam par rezolūciju. Daži no maniem konservatīvajiem EPP kolēģiem ir to komentējuši. Sociālistiem rezolūcija pašreizējā redakcijā nav pieņemama, jo tas ir pavisam kas cits nekā piekrišanas balsojums. Patiesībā tas viss, par ko Padome un Komisija ir uzņēmušās saistības, mums nav pieņemams. Tādējādi, ja Parlaments atbalsta Padomi un Komisiju, es neredzu iemesla, kāpēc tas nevarētu atbalstīt mūsu kompromisus un kompromisa tekstu un ietvert tos Parlamenta rezolūcijā.

Es ceru, ka dienas beigās mēs varēsim balsot gan par piekrišanu, gan par vienprātīgu rezolūciju, kas pavērs ceļu tirdzniecībai un atbalstīs stingras attīstības saistības.

  Erika Mann, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisārei un Padomei. Jūs šodien esat devuši Kotdivuārai to, ko Parlaments ir prasījis jau ilgu laiku, un, manuprāt, šī valsts par to ļoti priecāsies. Komisāre, vai jūs, lūdzu, nevarētu parūpēties, lai kādu nosūta – vai arī dodieties pati – uz Kotdivuāru, cik drīz vien iespējams, lai nodotu šo ļoti pozitīvo ziņu un pēc iespējas ātrāk apstiprinātu to vēstulē? Šis ir nolīgums, kas patiešām izpilda to, ko mēs lūdzam.

Es vēlos sniegt dažus komentārus par jautājumiem, kurus jūs neesat visos sīkumos apsprieduši. Mēs vēlētos redzēt uzraudzību. Es zinu, ka tas ir sarežģīti un ka mums būs vajadzīga Padomes palīdzība. Mēs vēlētos redzēt uzraudzību gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē un Komisijā periodā no pagaidu līdz pilniem nolīgumiem. Tas ir vienīgais veids saprast, par ko jūs vedīsit sarunas. Citādi jūs šī perioda beigās atsūtīsit tikai projektu, kam mums būs jāpiekrīt vai kas būs jānoraida. To mēs nevēlamies piedzīvot. Mēs nevēlamies piedalīties sarunu procesā, bet mēs vēlētos uzraudzīt to, ko jūs darāt. Tas jums nav jādara šodien – lai gan tas mums palīdzētu, ja jūs savu piekrišanu dotu šodien – , bet es priecājos kopā ar savu kolēģi, ka varu pārrunāt šo procesu ar jums. Mēs esam to darījuši jau iepriekš ar dažādiem nolīgumiem un dažādos apstākļos, bet es esmu pārliecināta – ja Padome tam piekrīt – , ka mēs atradīsim par ko vienoties.

Mans pēdējais punkts, ar ko griežos pie komisāres un arī Padomes, ir lūgums pēc apliecinājuma, ka tie darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu sasniegumus, par kuriem vienojās Dohas sarunu kārtā. Tas attiecas uz banāniem un kokvilnu citās valstīs. Tas skar arī citus aspektus, kas ir svarīgi jaunattīstības valstīm. Es zinu, ka jūs šodien nevarat teikt „jā”, bet, lūdzu, aplieciniet mums, ka jūs darīsit visu, lai nodrošinātu šāda veida nolīgumus.

Beigās gribu pateikties diviem kolēģiem, pirmkārt, Glenys Kinnock, jo viņa bija ļoti izpalīdzīga, un es ļoti priecājos dzirdēt, ka viņa ierosināja piekrišanu Kotdivuāras gadījumā. Es zinu, cik tas ir sarežģīti, un es esmu ļoti pateicīga, ka viņa man palīdz šajā jautājumā. Es vēlos pateikties arī savam kolēģim Syed Kamall, jo viņš arī man palīdzēja, cik vien spēja, attiecībā uz rezolūciju. Es zinu, ka dažkārt tas ir pretrunā ar viņa uzskatiem par tirdzniecību. Viņš ir par brīvo tirdzniecību, tāpēc viņam nav viegli vienoties. Tāpēc es priecājos, ka varu pateikties abiem kolēģiem, un pateicos vēlreiz Komisijai un Padomei.

  Priekšsēdētājs. - Esmu saņēmis deviņus rezolūcijas priekšlikumu projektus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Sēde tiek slēgta.

Balsošana notiks trešdien, 2009. gada 25. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta142.  pants)

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. – Starptautiskajai ekonomiskajai krīzei vajadzētu mūs mudināt pārskatīt un mainīt ES liberalizācijas un deregulācijas politiku ne tikai ES, bet arī attiecībā uz attīstības valstīm.

Taču Parlamenta skatītie ekonomisko partnerattiecību nolīgumi tā vietā ierosina intensificēt iepriekšējo neizdevušos pieeju.

ES apsprieda šos nolīgumus, izdarot lielu spiedienu uz attīstības valstu valdībām un neņemot vērā šo valstu iedzīvotāju viedokli, taču viņi būs tie, kas visvairāk cietīs no to īstenošanas.

Neskaidrie solījumi īstenot šos nolīgumus elastīgi nevar aizstāt konkrētas saistības.