Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2128(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0085/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0085/2009

Debates :

PV 23/03/2009 - 18
CRE 23/03/2009 - 18

Balsojumi :

PV 24/03/2009 - 4.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0152

Debates
Pirmdiena, 2009. gada 23. marta - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

18. TAM līgumi (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais jautājums ir īsā izklāsta ziņojumu sērija, kopā astoņi ziņojumi, tādēļ es lūdzu deputātus stingri ievērot runāšanai atvēlēto laiku šajā procedūrā un lūdzu arī Komisiju atbildēs nenovirzīties no tēmas, citādi mums būs problēmas ar darba kārtības ievērošanu. Tas palīdzēs arī tulkiem.

Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0085/2009), ko Attīstības komitejas vārdā sagatavojis A. Hutchinson par TAM līgumiem (2008/2128(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Alain Hutchinson, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, gandrīz trīs gadus Eiropas Savienība un dalībvalstis ir centušās uzlabot efektivitāti sadarbībā ar jaunattīstības valstīm. Ir daudz darīts, bet ir stipra pretestība, galvenokārt dalībvalstīs, un tādēļ vēl ir jāpanāk milzīgs progress.

Miljoniem cilvēku visā pasaulē veselības aprūpe un pamatizglītība ir tikai sapnis, īpaši sievietēm. Ik dienu 72 miljoni bērnu, it īpaši meitenes, neapmeklē skolu. Ik minūti kāda sieviete mirst no grūtniecības vai dzemdību radītajām komplikācijām, bet ik pēc trim sekundēm kāds bērns mirst no slimības, ko ārsts būtu varējis izārstēt.

No ģeogrāfiskā viedokļa, kā mēs tikko minējām, Subsahāras Āfrika vēl joprojām atrodas viskritiskākajā situācijā un, redzot lietu virzību, šī tendence draud turpināties vēl daudzus gadus.

Šajā kontekstā budžeta palīdzība – finansiāla palīdzība, kas ir tieši ietverta saņēmējvalstu budžetos – var dot ieguldījumu prognozējamākas palīdzības sniegšanā, kas vērsta uz prioritārajām nozarēm un tādēļ ir efektīvāka. Tādēļ Komisija ir nākusi klajā ar Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) līgumu noslēgšanas ideju, kurus tā vēlas piedāvāt vairākām valstīm, lai uzliktu saistības fondam sešu gadu periodā un ieviestu ikgadēju apsekošanu, liekot galveno uzsvaru uz rezultātiem, it īpaši veselības un izglītības nozarē.

Mūsu ziņojums uzsver šādas iniciatīvas nozīmi un uzdod virkni jautājumu, kam nepieciešamas skaidras atbildes. Piemēram, kādus kritērijus Komisija izvirzīs jaunattīstības valstīm, lai tās varētu pieteikties uz šāda tipa līguma noslēgšanu? Kāds būs šāda projekta paredzētais darbības ilgums un kādi būs nosacījumi tā īstenošanai? Mēs vēlamies uzsvērt arī to, ka Komisija vēl nav publicējusi nevienu oficiālu paziņojumu par šo iniciatīvu un, ja jūs vēlaties zināt, šobrīd nav dokumentu iekšējai izmantošanai, kurus var izmantot par pamatu, tikai pamatinformācija, kas publicēta Attīstības komisijas interneta vietnē.

Lai arī Komisijas budžeta palīdzībai piemīt vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, palīdzības saistīšana ar sasniegtajiem rezultātiem veselības un izglītības nozarēs, kā arī plānošana trīs gadu periodam, šī palīdzība ne tuvu nav nevainojama. Vēlos atgādināt jums, ka Komisija, tāpat kā lielākā daļa citu palīdzības sniedzēju, piešķirs budžeta palīdzību tikai tām valstīm, kas ir īstenojušas Starptautiskā Valūtas fonda programmu. Šī situācija ir sevišķi problemātiska, jo tādas programmas var ierobežot valdības spēju ieguldīt attīstībā un izvirzīt pārmērīgus mērķus inflācijas un budžeta deficīta jomā.

Turklāt, ja Komisija izvēlas sniegt ilgtermiņa budžeta palīdzību, nav nekādas garantijas, ka šī palīdzība nekļūs par birokrātisku procedūru objektu, kas ievērojami aizkavē palīdzības izmaksāšanu.

Visbeidzot, Komisijas budžeta palīdzības procesā ļoti trūkst caurredzamības un saņēmējvalstu un to iedzīvotāju iesaistīšanās palīdzības apgūšanā. Finansēšanas nolīgumi tikai retos gadījumos tiek publiskoti, turklāt Komisija nesistemātiski iesaista parlamenta un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus dialogos ar jaunattīstības valstu valdībām, kā mēs jau iepriekš minējām.

Tomēr šobrīd ir plaši atzīts, ka efektivitātes vārdā attīstība būtu pilnībā jāuztic ne tikai valdībām, bet arī jaunattīstības valstu pilsoņiem.

Projektam „TAM līgumi” tikai tad būs iespēja uzlabot mūsu palīdzības efektivitāti, ja tiks skaidri precizēta tās definīcija, kā arī piemērotības, īstenošanas un novērtēšanas noteikumi. Tādēļ mūsu ziņojums uzsver šīs iniciatīvas nozīmi, aicinot uz piesardzību un uzsverot nepieciešamību Komisijai skaidrāk paust savus nodomus un atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kas minēti ziņojumā.

Nobeigumā īsi pieminēšu Revīzijas Palātas īpašo ziņojumu par Eiropas Komisijas palīdzību veselības pakalpojumu attīstīšanā Subsahāras Āfrikā. Šī ziņojuma secinājumi ir satraucoši. No finanšu viedokļa mēs redzam, ka valsts atbalsta ieguldījums veselības nozarē nav palielinājies kopš 2000. gada. Bez tam Subsahāras Āfrikā budžeta atbalsts ļoti maz ir izmantots veselības nozarē. Tādēļ, komisāra kungs, jūs saprotat, kāpēc savā ziņojumā mēs atgriežamies pie idejas, ka ir ļoti svarīgi pievērst lielāku uzmanību veselības nozarei, bet nav garantijas, ka TAM līgumi ļaus mums sasniegt šo mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es vispirms vēlos pateikties Attīstības komitejai un referentam Hutchinson kungam par ziņojumu, kurā minēti vairāki jautājumi un bažas, par ko mēs esam vienisprātis.

Ja mēs līdz 2015. gadam vēlamies sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), ir nepieciešama lielāka un labāka attīstības palīdzība, kas ir prognozējamāka un stabilāka nekā atgādina jūsu ziņojums.

To var izdarīt, izmantojot vairāku instrumentu kopumu. Tomēr uzskatu, ka valstīs, kur tas iespējams, vispārējs vai nozaru budžeta atbalsts ir vislabāk adaptētais un vispiemērotākais instruments.

Budžeta atbalsts ir vislabākais veids, kā stiprināt valstu sistēmas un procesus, palielināt valstu līdzdalību, nodrošināt harmonizāciju, samazināt darījumu izmaksas un tādējādi uzlabot publisko izdevumu pārvaldību un paātrināt attīstības mērķu sasniegšanu.

Komisija jau ir ievērojami palielinājusi budžeta atbalstu un to darīs atkal nākamajos sešos gados ar 10. Eiropas Attīstības fonda (EAF) palīdzību. Tas padarīs šo instrumentu efektīvāku un prognozējamāku, un tādēļ Komisija, konsultējoties ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm, ir izveidojusi ilgtermiņa budžeta atbalsta formu, kuru mēs esam nosaukuši par TAM līgumu valstīm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem: laba iepriekšējās darbības vēsture, laba valsts finanšu vadība, atbilstīga nozares politika un tā tālāk. TAM līgums ir vispārējā budžeta atbalsta dabiska evolūcija ne tikai tāpēc, ka tas ir paredzamāks, bet galvenokārt tāpēc, ka tas koncentrējas uz rezultātiem un var dot diferencētus rezultātus. Partnervalstis apņemas koncentrēt savu politiku un tādējādi savus izdevumus TAM sasniegšanai.

TAM līgumā ir iekļauti šādi elementi: sešu gadu saistību periodi, kas ir seši pilni gadi pretstatā vispārējā budžeta atbalsta programmu parastajam 3 gadu ilgumam, garantēts fiksēts vismaz 70 % kopējo saistību maksājums, ja netiek pārkāpti maksājumu pienākumu nosacījumi vai būtiski sadarbības elementi un pamatelementi, mainīgais komponents līdz 60 % rezultātu atalgošanai par TAM sasniegšanu un saistībā ar rezultātu rādītājiem, galvenokārt veselības un izglītības nozarē, kā arī ar progresu valsts finanšu vadībā.

Valstis atbilst nosacījumiem, ja tās jau ir apmierinoši izmantojušas devītā EAF budžeta palīdzību vai arī demonstrē stingru apņemšanos nodrošināt TAM pārraudzību un sasniegšanu. Tas nepieciešams, lai uzlabotu budžeta līdzekļu pārvaldību valstīs, kur donoriem ir sava koordinācija.

Pēc 10 valstu izvērtēšanas Komisija noslēdza TAM līgumus ar septiņām no tām: Burkinafaso, Ganu, Mali, Mozambiku, Ruandu, Ugandu, Tanzāniju un Zambiju.

Šīs programmas tika iesniegtas un saņēma dalībvalstu atbalstu pagājušā gada decembrī. Ir jau parakstīti līgumi ar Zambiju un Ruandu, kurus es parakstīju personīgi, un arī ar Mali. Pārējie līgumi tiks noslēgti tuvākajās nedēļās. Kopā šīs septiņas programmas veido ap 1,8 miljardiem EUR. Citiem vārdiem sakot, ap 50 % kopējā vispārējā budžeta atbalsta un 14 % no kopējā 10. EAF nacionālo indikatīvo programmu finansējuma.

Tiek domāts, un jūsu ziņojums to atbalsta, ka mēs centīsimies paplašināt šo pasākumu, iekļaujot arī citas valstis, tostarp tās, kas neietilpst ĀKK, ņemot vērā pieredzi ar pirmajām valstīm. Acīmredzot cita pieeja būs jāmeklē valstīm, kuras vēl neatbilst budžeta atbalsta kritērijiem, bet TAM līgums jau ir svarīgs ieguldījums atbalsta efektivitātes uzlabošanā un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas progresa paātrināšanā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks otrdien, 2009. gada 24. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – TAM līgumi sola ievērojamu virzību uz skaidrāku ceļa karti Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Protams, ir svarīgi, lai šo līgumu potenciālu nemazina Komisijas pārmērīgās administratīvās procedūras, kā norādīja referents.

ES attīstības palīdzības nosacītais raksturs varētu dominēt tikai tad, ja ES rīkotos kā vienīgais attīstības palīdzības sniedzējs. Pašlaik mūsu pūliņi Āfrikā ir zināmā mērā veltīgi, jo Ķīnas Republika realizē „politisko dempingu”, sniedzot palīdzību un neprasot pāreju uz demokrātiju, tiesu varu un cilvēktiesību ievērošanu.

Dažas Āfrikas valdības varētu mazināt Komisijas birokrātiju, ignorējot mūsu attīstības palīdzības piedāvājumu, kas ir ļoti bīstami, jo mēs varētu zaudēt iespēju vadīt šīs valstis pareizajā virzienā.

Vēlos aicināt Komisiju risināt šo jautājumu, vienkāršojot procedūras un vienlaikus saglabājot pietiekamu kontroli pār piešķirto resursu izmaksām.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 22. novembraJuridisks paziņojums