Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2122(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0041/2009

Debates :

PV 24/03/2009 - 3
CRE 24/03/2009 - 3

Balsojumi :

PV 24/03/2009 - 4.21
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0166

Debates
Otrdiena, 2009. gada 24. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3. Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju un debates par kohēzijas politikas nākotnes reformu — Paraugprakse reģionālās politikas jomā un šķēršļi struktūrfondu izmantošanā - Kohēzijas politikas pilsētas dimensija jaunajā plānošanas laikposmā - Kohēzijas politikas papildināšana un saskaņošana ar lauku attīstības pasākumiem - Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošana - pārrunu rezultāti saistībā ar valstu kohēzijas politikas stratēģijām un rīcības programmām - Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir kopīgās debates par šādiem ziņojumiem:

- Van Nistelrooij kunga, kurš pārstāv Reģionālās attīstības komiteju, ziņojums A6-0083/2009 par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un debatēm par Kohēzijas politikas nākotnes reformu (2008/2174(INI));

- Krehl kundzes, kura pārstāv Reģionālās attīstības komiteju, ziņojums A6-0095/2009 par paraugpraksi reģionālās politikas jomā un šķēršļiem struktūrfondu izmantošanā (2008/2061(INI));

- Vlasįk kunga, kurš pārstāv Reģionālās attīstības komiteju, ziņojums A6-0031/2009 par kohēzijas politikas pilsētas dimensiju jaunajā plānošanas laikposmā (2008/2130(INI));

- Roszkowski kunga, kurš pārstāv Reģionālās attīstības komiteju, ziņojums A6-0042/2009 par kohēzijas politikas papildināšanu un saskaņošanu ar lauku attīstības pasākumiem (2008/2100(INI));

- Mikolįšik kunga, kurš pārstāv Reģionālās attīstības komiteju, ziņojums A6-0108/2009 par Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu: pārrunu rezultāti saistībā ar valstu kohēzijas politikas stratēģijām un rīcības programmām (2008/2183(INI)); un

- Becsey kunga, kurš pārstāv Ekonomikas un monetāro komiteju, ziņojums A6-0041/2009 par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību (2008/2122(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Lambert van Nistelrooij, referents.(NL) Priekšsēdētājas kundze! Tā ir Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas īpaša vēlme, ka, beidzoties šim sasaukumam, ir jābūt vienām kopīgām debatēm par kohēzijas politikas nākotni, bet šodien un rīt vismaz pieci svarīgi šā Parlamenta deputātu ziņojumi jāapspriež un, tā kā Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir tik tuvu, par tiem arī jānobalso. Mēs runājam par Eiropas Kopienas lielāko budžetu un tā visredzamāko daļu attiecībā uz pilsoņiem. Kohēzijas politika ir devusi Eiropai veidolu, kas parāda dalībvalstu savstarpējo saistību un solidaritāti. Nevienā cita pasaules daļā nav radīta tāda kopēja vienotība. Kohēzija ir arī jaunā Lisabonas līguma galvenais mērķis. Tādējādi tiek arī pievienota trešā daļa, proti, teritoriālā kohēzija.

Īpašam laikam vajadzīgas jaunas atbildes. Finanšu krīze, sīvāka konkurence, kas radusies globalizācijas dēļ, klimata krīze un nespēja līdz šim sasniegt Lisabonas mērķus prasa integrētāku pieeju, kas jāpiemēro kopā ar reģionālās politikas nostiprināšanu un virzību uz uzlabojumiem. Mēs aplūkojam šos jautājumus šajā Zaļajā grāmatā. Šī Zaļā grāmata nekādā ziņā neaplūko ierasto pieeju, bet aicina nodrošināt labāku pārvaldību un teritoriālo kohēziju, un arī kritizē tādu attīstību, kad daži reģioni uzplaukst un kad ir vērojams progress lielo pilsētu teritorijās, kamēr citi reģioni atpaliek. Šis Parlaments nevēlas redzēt šādu Eiropu. Tāpēc šodien šajās kopīgajās debatēs mēs arī nosakām virzienu laika posmam pēc 2013. gada pēc to tiesību aktu pārskatīšanas, ar kuriem mēs sāksim nākamo Parlamenta sasaukumu pēc vēlēšanām.

Es īsi aplūkošu vissvarīgākos jautājumus šajās debatēs un teritoriālās kohēzijas jomā. 2005. gadā Guellec kungs savā ziņojumā izklāstīja Parlamenta vēlmes. Jaunā teritoriālā dimensija tagad ir noteikta kā nemainīgs mērķis saskaņā ar jaunā Lisabonas līguma 13. un 174. pantu. Kā es saku, tā ir skaidri pausta pretestība asimetriskai Eiropai, kuru veido daži reģioni, kuri attīstās maksimālā ātrumā, kamēr nomaļāki lauku apvidi tiek aizmirsti. Tā ir izcilības centru jeb pōles d'excellence vienlaikus pastāvoša vienotība un dažādība un citu reģionu un vietu īpašais stāvoklis ar savām kvalitātēm un daudzveidību. Teritoriālā kohēzija arī papildina pašreizējo ekonomiskās un sociālās kohēzijas politiku. Tas ir integrēta koncepcija. Tā sniedz ieskatu par Kopienas nozaru darbības rezultātiem un par decentralizētām darbībām, piemēram, pētniecību un attīstību, kopējo lauksaimniecības politiku, satiksmi un transportu, stāvokli nodarbinātības jomā un cīņu pret klimata pārmaiņām.

Šķiet, ka teritoriālās kohēzijas koncepcija, kā liecina pēdējo sešu mēnešu apspriedes, ir saņēmusi plašu atbalstu, un tas jānovērtē atzinīgi. Šī koncepcija ietver koncentrāciju un vienlaikus savienojamību un sadarbību, un tā ir koncepcija, kuru mēs vēlētos papildināt nākamajā posmā.

 
  
MPphoto
 

  Constanze Angela Krehl, referente. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Kohēzijas politika ir svarīga Eiropai. Tā ir solidaritātes izpausme. Tomēr kohēzijas politika nav vajadzīga tikai tiem mūsu sabiedrībā, kuri ir šķietami vājāki. Visiem mūsu pilsoņiem ir vajadzīga solidaritātes politika un Eiropas integrācija. Tas vēl jo vairāk sarežģī situāciju, ja reģionos, kuri mums Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 260, netiek izmantoti struktūrfondi. Tas nav tāpēc, ka nav vajadzīga nekāda palīdzība, bet tāpēc, ka šķēršļi, lai iegūtu finansējumu, ir pārāk smagi, lai tos pārvarētu. Daži no šiem šķēršļiem ir pašu radīti. Protams, tā ir svarīga pamatprasība, ka tiek ievēroti noteikumi un tiek paredzēta kontrole, lai nodrošinātu, ka Eiropas nodokļu maksātāju piešķirtā nauda tiek izlietota pareizi. Tomēr tādēļ nedrīkst ieviest tik garas un nesaprotamas pieteikuma veidlapas un skaidrojumus par to, kā var iegūt finansējumu, ka ir vajadzīgs filozofijas zinātņu doktora grāds, lai tos saprastu.

Tāpēc es savā ziņojumā aicinu veikt īpašus pasākumus birokrātijas apjoma Eiropā samazināšanai, jo mēs par to esam atbildīgi. Piemēram, ir jāvienkāršo kontroles sistēma, ir jāsamazina projektiem paredzētais administratīvais slogs un ir jāmaina projektu lielums. Turklāt ir jāvienkāršo, jāizskaidro, jāpaātrina un vairāk jāorientē uz rezultātiem projektu prakse. Tomēr es esmu pārliecināta, ka kaut ko šajā sakarā varētu arī darīt valstu un reģionālajā līmenī.

Mana ziņojuma otrā daļa attiecas uz labāko praksi kohēzijas politikas jomā. Mums nav no jauna jāizgudro ritenis, jo tas nebūtu ne efektīvi, ne gudri. Tāpēc mums ir jāatrod sistēma, lai labus projektu piemērus padarītu pieejamus citu izmantošanai. Tā kā katru gadu ir desmitiem tūkstošu kohēzijas politikas projektu, gudrs paņēmiens ir noteikt, atlasīt un sniegt informāciju par paraugprojektiem reģionos. Manuprāt, Komisija jau ir nodrošinājusi labu sākumu šajā jomā, piemēram, ar RegioStars iniciatīvu, bet tā ir jāturpina attīstīt.

Dažās jomās, kuras es uzskatu par galvenajām jomām, ziņojumā ir ierosināti kritēriji šo projektu atlasei. Dažas no šīm galvenajām jomām ir pētniecība un inovācijas, kvalitatīvu darba vietu radīšana, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), klimata projekti, pilsētu integrēta attīstība, kā arī valsts un privātās partnerības projektu izstrāde. Piemēram, kritēriji labākās prakses projektu atlasei varētu būt projektu kvalitāte un ilgtspējība, virzošais spēks attiecībā uz reģioniem un Eiropas Savienību, efektīva resursu izmantošana un, protams, iespējas turpmāk izmantot šos projektus citos reģionos.

Ir labi piemēri, kas atrodami visur. Šā ziņojuma pielikumā es esmu uzskaitījusi dažus projektus, par kuriem es tiku informēta pēc reģionos veiktā sagatavošanās darba. Tie ir no visām dalībvalstīm. Es šeit vēlētos minēt pāris no tiem: Vides tehnoloģiju izcilības centrs Slovēnijā, Burgenlandes Mobilitātes centrs Austrijā, „Smadzeņu medību” konkurss Igaunijā, Fraunhofera šūnu terapijas un imunoloģijas institūta jaunas ēkas būvniecība Vācijā, zinātnes parks Granadā, Spānijā un problemātiskā Leipcigas Austrumu rajona attīstība Vācijā.

Visbeidzot, kā referente un manas grupas koordinatore es vēlētos ļoti sirsnīgi pateikties saviem kolēģiem par sadarbību ne tikai pie šī ziņojuma, bet arī par sadarbību pēdējos piecos gados. Es gribētu arī pateikties par sadarbību Komisijai, Reģionālās attīstības komitejai un visiem atbildīgajiem darbiniekiem. Es ceru, ka mēs varam turpināt strādāt kopā šādā veidā nākotnē.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák, referents. – (CS) Komisāre, dāmas un kungi! Es vēlētos īsi iepazīstināt ar ziņojumu par kohēzijas politikas pilsētu dimensiju. Tas ir ziņojums, kurā izvērtētas iespējas un pilsētu iesaiste Eiropas naudas līdzekļu pārvaldībā un izmantošanā pašreizējā plānošanas periodā. Tas ir ziņojums, kas vienlaikus sniedz norādījumus un piedāvā ierosinājumus par to, kā pielāgot struktūrfondu noteikumus, lai tie labāk atbilstu Eiropas pilsētu un metropoļu vajadzībām. Šā ziņojuma sagatavošanā es esmu balstījies ne tikai uz zinātniskajiem pētījumiem un ekspertu viedokļiem no interešu grupām, piemēram, Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes un Eiropas pilsētu tīkla EUROCITIES, bet galvenokārt uz tiešo pieredzi un viedokļiem, kādi ir mēriem, padomes locekļiem, pašvaldību amatpersonām, projektu vadītājiem un visiem pārējiem, kas saistīti ar Eiropas fondiem. Viena no rosinošajām tikšanās reizēm, kas nodrošina mums iespēju kopīgi diskutēt par pilsētu dimensiju, bija pasākums, kas nosaukts par Eiropas Pilsētu dienu, kuru es organizēju kopā ar partneriem februāra sākumā Prāgā saistībā ar Čehijas ES prezidentūru. Attiecībā uz šo lietu es gribētu vēlreiz pateikties komisārei Hübner, Svoboda kungam un maniem kolēģiem Olbrycht kungam, Beaupuy kungam un Kallenbach kundzei par viņu līdzdalību un aktīvo pieeju.

Tas ir loģiski, ka mūsu uzmanība ir pievērsta pilsētām. Pilsētas ir mājas 80 % no 500 miljoniem vai aptuveni šādam skaitam ES iedzīvotāju. Pilsētās atrodas lielākā daļa no darba vietām, uzņēmumiem un izglītības centriem. Pilsētas nodrošina vairāk nekā 70 % no Eiropas PVN. Tāpēc pilsētas ir visas Eiropas ekonomiskās izaugsmes izteikts virzītājspēks, kas tās padara vēl jo svarīgākas krīzes laikā. Tomēr daudzas pilsētas saskaras ar vairākām nopietnām problēmām. Tāpēc pilsētām un pilsētu teritorijām ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar kohēzijas politiku.

Es gribētu izcelt divas galvenās idejas šā ziņojuma tekstā. Pirmais ir jautājums par pastarpinātu deleģēšanu, kas nozīmē Eiropas resursu kontroles nodošanu pilsētām. Lai gan Eiropas tiesību aktos ir atļauta resursu pastarpināta deleģēšana pilsētām, lai tās varētu piešķirt tos, radot integrētus attīstības plānus, dalībvalstis ir tikai minimāli izmantojušas šo iespēju. Viens no šā ziņojuma galvenajiem mērķiem ir veicināt pilsētu lomu kohēzijas procesā. Mums ir jāpārtrauc uzlūkot pilsētas tikai kā galasaņēmējas, tās jāuzlūko struktūras, kuras pārvalda teritorijas. Tāpat kā reģioni un valsts civildienesta iestādes ir ieguvušas savus budžetus, pilsētām ir jāiegūst lielākas pilnvaras attiecībā uz struktūrpalīdzību struktūrfondu plānošanā un sadalē. Pilsētu dimensijai ir jākļūst obligātai.

Otra galvenā ideja ir reāli izmantot finanšu instrumenta JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) potenciālu. Kohēzijas politika līdz šim tika pamatota tikai uz subsīdiju sistēmu vai, citiem vārdiem, neatmaksājamām dotācijām. Tāpēc organizācijas un personas, kas iesniedz projektus, ir pieraduši pie situācijas, ka tie saņem Eiropas naudu un valsts budžeta līdzekļus, kas paredzēti bezmaksas līdzfinansējumam”. Prioritāte bieži vien ir saņemt, nevis efektīvi ieguldīt vai novērtēt pieejamos līdzekļus. Tāpēc subsīdiju princips dažreiz rada situāciju, kurā kaut kāda daļa no struktūrpalīdzības nav izmantota efektīvi. Pašreizējā plānošanas periodā mēs esam redzējuši īstenotu JESSICA, kas dod iespēju sistemātiski uzlabot kohēzijas politiku. Tomēr šī iespēja nav īpaši izmantota. Tam ir jāmainās nākamajā plānošanas periodā. Eiropas politikā ir vairāk jāizmanto iespējas, kas saistītas ar finanšu inženierijas līdzekļu, piemēram, apgrozības fondu, izmantošanu. Tas šobrīd ir viss. Es vēlētos pateikties visiem, kuri man palīdzēja šā ziņojuma sagatavošanā.

 
  
MPphoto
 

  Wojciech Roszkowski, referents. (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienības struktūrpolitikas reforma laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ir radījusi izmaiņas fondu struktūrā un līdzekļu piešķiršanas pamatprincipos. Viena būtiska izmaiņa bija jaunā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai izveide, kas saistīta ar kopējo lauksaimniecības politiku. Tā kā finanšu plānā 2000.–2006. gadam lauku attīstības finansējums tika sasaistīts ar struktūrfondiem un kohēzijas politiku, atdalot to no kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļiem, jaunajā finanšu plānā 2007.–2013. gadam tie kļuva par daļu no piešķīrumiem, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku. Tomēr šīs izmaiņas rada jautājumu par to, vai pēc šāda sadalījuma ir faktiski uzlabojusies pieejamā finansējuma izmantošanas efektivitāte.

KLP un lauku attīstības finansējuma sasaistīšana tikai šķietami vienkāršo budžeta shēmu. Patiesībā tas nozīmē finansējuma nelauksaimniecības mērķiem nošķiršanu no kohēzijas politikas jomas, un tad vairāki mērķi pārklājas vai arī tos neaptver neviena no abām jomām. Pastāv risks, ka finansējums, kas pieejams saskaņā ar reģionālo politiku, tiks lielā mērā izmantots, lai veicinātu ekonomisko konkurētspēju, kas koncentrējas lielākajos pilsētu centros vai visaktīvākajos reģionos, kamēr lauku attīstības fonds koncentrēsies uz uzlabojumiem, kas nav saistīti lauksaimniecību, un uz lauksaimniecības konkurētspējas uzlabošanu. Šajā situācijā finansējums to pasākumu atbalstam, kuri neattiecas uz lauksaimniecību, un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai lauku reģionos atrastos uz robežas starp abiem fondiem un neietilptu nevienā no tiem.

Varētu arī nepietikt līdzekļu, lai nodrošinātu sabiedriskos pamatpakalpojumus un ieguldījumus infrastruktūrā lauku apvidos, kuriem ir arī jābūt ietvertiem Kohēzijas fondā. Šajā kontekstā īpašu nozīmi iegūst tādas pārredzamas ilgtermiņa stratēģijas izstrādāšana lauku apvidu attīstībai dalībvalstu un reģionu līmenī, lai skaidri identificētu lauku attīstības prioritātes un mērķus un pielāgotu tiem dažādos pieejamā finansējuma avotus. Otrā pīlāra sasaistei ar kohēzijas politikas pasākumiem tomēr būtu nepieciešama cieša darbību koordinēšana valsts līmenī.

Lauku apvidu jēdziens vēl ir precīzi jādefinē. Tradicionāli lauku apvidi atšķīrās no pilsētām ar mazāku apdzīvotību, citādu nodarbinātības struktūru, zemāku ienākumu līmeni un sliktāku piekļuvi koplietojuma ceļiem. No teritoriālās kohēzijas viedokļa, kura, es atkārtoju, arī nav atbilstoši definēta, mazākai apdzīvotībai nebūtu jābūt noteicošajai iezīmei.

Viens no Eiropas Savienības attīstības mērķiem ir sociālo struktūru modernizācija, kā arī nodarbinātības struktūru modernizācija. Tādējādi teritoriālo kohēziju iespējams uzlabot, izlīdzinot nodarbinātības struktūru laukos un pilsētās. Tomēr vissvarīgākie teritoriālās kohēzijas uzdevumi ir ienākumu līmenis un pieeja sabiedriskajiem pakalpojumiem, un šos mērķus visefektīvāk var sasniegt, atbalstot ar lauksaimniecību nesaistīto darbību lauku apvidos. Tomēr lauku attīstība nedrīkst izsmelt tos līdzekļus, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem.

Grūtības lauku attīstības politikas īstenošanā ir saistītas ar to, ka nozaru politika un teritoriālās kohēzijas politika pārklājas, tāpat kā ekonomiskās un sociālās dimensijas, un tāpēc iepriekšējās aktivitātes ir bijušas vērstas uz kompetenču dalīšanu, nevis uz sinerģijas radīšanu. Koordinācijas mērķim tomēr ir jābūt radīt sinerģiju līdzekļu izmantošanā. Atsevišķās dalībvalstīs ir vairāki šo darbību koordinācijas modeļi, un pašlaik ir grūti apgalvot, ka kādas noteiktas valsts risinājumam jābūt par piemēru citām valstīm. Tomēr šķiet, ka politiskajai gribai varētu būt izšķirošāka nozīme attiecībā uz panākumu nodrošināšanu nekā vienai vai otrai organizatoriskajai sistēmai. Tāpēc piemērots risinājums varētu būt atvērtās koordinācijas metodes izmantošana šim sadarbības aspektam Eiropas Savienības līmenī.

Tomēr ir skaidri jānorāda, ka lauku attīstības politikai ir liela ietekme uz teritoriālo kohēziju. Šā iemesla dēļ nešķiet pamatota šajā politikā paredzēto pasākumu nošķiršana no kohēzijas un reģionālās attīstības politikas. Šī politika veiksmīgāk nekā KLP var palīdzēt īstenot ar lauksaimniecību nesaistītās lauku attīstības perspektīvas, piemēram, darbaspēka pārkvalifikāciju darbam citās tautsaimniecības jomās. Tomēr lauku attīstības politikas iekļaušana kohēzijas politikā var notikt tikai ar noteikumu, ka lauku attīstībai tiek piešķirts pietiekams finansējums.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Ģikolįšik, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Pirms mēs sākam apspriest ziņojumu par Struktūrfondu Regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu, atļaujiet man izmantot šo iespēju, lai pateiktos Komisijai par šo paziņojumu un valstu tematiskajām lapām, kas ir stabils pamats darbam. Es īpaši vēlētos pateikties tiem, kuri strādāja ar mani pie šā ziņojuma sagatavošanas, jo īpaši mūsu EPP-ED grupas konsultantei Stoian kundzei un mūsu komitejas administratoram Chopin kungam, kuri abi veltīja daudzas stundas šim ziņojumam.

Ļaujiet man īsi pastāstīt par šā ziņojuma sagatavošanu, kurš ieguva, ja neskaita pāris domstarpības, Reģionālās attīstības komitejas pilnīgu atbalstu tikai pagājušajā mēnesī. Kā jūs jau varbūt zināt, šā ziņojuma mērķis ir parādīt to, kā dalībvalstis izprata un ievēro 2006. gada Kopienas stratēģiskās kohēzijas politikas pamatnostādnes, izstrādājot savus 27 valstu stratēģisko pamatprincipu kopumu un 429 rīcības programmas, kas pielāgotas, lai atbilstu to īpašajiem ierobežojumiem un prasībām.

Tāpēc es esmu izlēmis pamatot šo ziņojumu uz trim galvenajiem dokumentiem: pirmkārt, uz Komisijas paziņojumu, otrkārt, uz 27 valstu tematiskajām lapām, kuras iesniedza Komisija un, treškārt, uz Padomes 2006. gada lēmumu par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm, kas ir orientējoša sistēma dalībvalstīm valsts stratēģisko pamatprincipu kopuma un darbības programmu sagatavošanai 2007.–2013. gadam.

Trīs galvenās prioritātes, kuras tika skaidri noteiktas ar iepriekš minēto Padomes lēmumu, ir šādas: pirmkārt, veicināt Eiropas un tās reģionu pievilcību ieguldījumu un darbaspēka piesaistei, otrā prioritāte ir uzlabot zināšanas un jauninājumus izaugsmes sekmēšanai un trešā prioritāte ir iesaistīt vairāk cilvēku darbā vai uzņēmējdarbībā, lai radītu vairāk un labākas darba vietas.

Pirms es jums pastāstu to, ko es esmu konstatējis, strādājot pie šā ziņojuma, ir svarīgi uzsvērt, ka tā jomu ir daļēji ierobežojis tas, ka rīcības programmas tika apstiprinātas tikai 2008. gada jūnijā un būs vajadzīgs vismaz gads, pirms var novērtēt jebkādus pirmos reālos pasākumus to īstenošanā. Tomēr es jau varu novērtēt to, ka visas dalībvalstis ir ievērojušas vispārējās prioritātes ar to ekonomiskās un teritoriālās attīstības līmeņa radītajām īpašām atšķirībām.

Ir arī svarīgi atzīmēt, ka tās var pieredzēt noteiktas pārmaiņas, ar to saprotot arvien lielākas uzmanības pievēršanu ieguldījumiem teritorijās ar tūlītēju izaugsmes potenciālu un steidzamību saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, Komisijas reakciju uz globālo finanšu krīzi un pašreizējo ekonomisko lejupslīdi. Citiem vārdiem, ir svarīgi atcerēties, ka katrai dalībvalstij un vēl jo vairāk reģioniem ir atšķirīgas vajadzības, kas izriet no to ģeogrāfiskā novietojuma un ekonomiskās un iestāžu attīstības. Tāpēc attiecīgās pielāgotās valstu kohēzijas stratēģijas rīcības programmā bez šaubām ievērojami atšķiras atbilstoši šīm vajadzībām.

Ir zināms, ka dalībvalstīm ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējiem noteikumiem prasīja paredzēt 60 % no kopējiem tēriņiem kohēzijas mērķim un 75 % reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķiem. Tomēr es priecājos redzot, ka dalībvalstu iestāžu veiktie centieni ir nodrošinājuši to, ka vidējais izdevumu piešķīrums Lisabonas programmas nodrošināšanai ir 65 % — vairāk nekā finansējums, kas paredzēts konverģences reģioniem — un 82 % no finansējuma, kas paredzēts reģionālajai konkurētspējai un nodarbinātībai reģionos, kas arī ir vairāk nekā sākotnēji pieprasīts.

Es redzu, ka manai runai atvēlētais laiks ir beidzies. Es biju sagatavojis daudz vairāk. Es pabeigšu šo debašu noslēgumā.

 
  
MPphoto
 

  Zsolt Lįszló Becsey, referents.(HU) Pēc vairākkārtējas atlikšanas mēs beidzot esam sagaidījuši lielo dienu. Es vēlos pateikties par to, ka Komisija aplūkoja jautājumu par mikrokredītu atsevišķā ziņojumā 2007. gada novembrī, kaut gan tā arī ir taisnība, ka Parlaments jau bija lūdzis tovasar, lai mēs strādājām pie šī jautājuma. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka šīs debates koordinē par kohēziju atbildīgais Komisijas loceklis, jo, kā mēs zinām, iepriekš tika ierosināts, ka tās ir jākoordinē finanšu lietu komisāram, bet mērķis ir, ka Kopienas instrumentiem ir patiesi jāatspoguļo kohēzijas perspektīvas.

Tomēr es paužu nožēlu par to, ka Komisijas materiālos nebija aplūkoti likumdošanas uzdevumi vai iekļauti tiesību aktu priekšlikumi, tāpēc Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumā atsaucās uz visstingrāko normu, proti, 39. pantu, un prasīja, lai Komisija veiktu konkrētus juridiskos pasākumus vai organizatoriskus un finanšu pasākumus piecās dažādās jomās.

Es gribētu izmantot šo iespēju, lai izteiktu pateicību manai „ēnu” referentei De Vits kundzei, manai kolēģei Baeva kundzei un Ambruster kundzei no sekretariāta par viņu aizrautīgo darbu.

Kāpēc mikrokredīts ir svarīgs? No vienas puses, mēs vēlētos iekļaut valstu Lisabonas rīcības programmās dalībvalstu pienākumu regulāri ziņot par gūtajiem panākumiem šajā jomā. Vienīgi tas, kas ir obligāts, dod rezultātus.

No otras puses, un tā ir komisāres pieejas lielākā priekšrocība, mēs vēlamies iesaistīt jaunas sociālās grupas saimniecisko darbību jomā. Šim nolūkam mums ir jāievieš kredīta veids, ar ko palīdz personām ar vienkāršām prasmēm, kurām trūkst papildnodrošinājuma vai nekustama īpašuma nodrošinājuma, kas nepieciešams parastā maza uzņēmuma kredīta saņemšanai, lai iesaistītos darba tirgū. Šo jauno sabiedrības daļu iesaistīšana darba tirgū būs nepieciešama, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un sasniegtu legālās nodarbinātības līmeni 70 %apmērā.

Bet kādai ir jābūt mūsu pieejai šiem sabiedrības slāņiem? No vienas puses, kā ir minēts arī manā ziņojumā, mums ir jāpārvar tieksme raudzīties uz tiem, kuri atrodas grūtībās, kā uz vienu grupu. Mums ir precīzāk jānosaka mazāk aizsargātās grupas: šīs grupas ietver migrantus rietumvalstīs, romus austrumu teritorijās, cilvēkus, kuri dzīvo lauku apvidos vai nometnēs un, vispārīgi runājot, sievietes.

Tomēr šos cilvēkus nav iespējams sasniegt pārbaudītā un uzticamā veidā, tiešā veidā ar komercbanku tradicionālo tīklu starpniecību, jo šīs mērķgrupas ir aizdomīgas pret iepriekš minētājiem instrumentiem un, kā jau minēts, tās nespēj iesaistīties brīvā tirgū. Tāpēc, par paraugu ņemot Āzijas piemēru, ko aizguvusi Eiropa, aizdevumu izsniegšana ir jāveic šaurās aprindās, kad iegūta viņu uzticība, balstot šo kredītu vairāk uz uzticēšanos nekā uz ķīlu. Starpniekorganizācijai, protams, ir nozīmīga loma šajā sistēmā, un šai organizācijai jāspēj veikt šīs darbības pat tad, ja tai nav bankas darbības licences. Mēs to esam veiksmīgi panākuši atsevišķās dalībvalstīs, bet visur tas vēl nav nodrošināts, un tāpēc mums ir jāiesaista organizācijas, kas nav bankas, starp tām arī finanšu iestādes, kuras iedzīvotājiem ir draudzīgas un nav saistītas ar vērtspapīru tirgu.

Ir radies jautājums par procentu likmes maksimālo apmēru, un tas ir mūsu viedoklis, ka, lai gan kredīts ir dārgs, vissvarīgākais apsvērums tomēr ir pastāvīga likviditātes plūsma tiem, kuri izmanto šo sistēmu. Šā iemesla dēļ es neatbalstu procentu likmes maksimālā apmēra ieviešanu. Šeit mums ir jānošķir patēriņa kredīts un mikrokredīts, jo tos abus nedrīkst jaukt.

Turklāt ir svarīgi radīt stimulus valstu līmenī, lai cilvēki vēlētos kļūt par mikrouzņēmējiem ar mikrokredīta palīdzību, nevis saņemt bezdarbnieka pabalstu. Mums ir jāizrāda solidaritāte cīņā pret terorismu un arī cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo tieši ar padomu sniegšanas sistēmas palīdzību mēs varam kaut kā pārvarēt problēmas, kas saistītas ar pastāvīgas dzīvesvietas vai bankas konta neesību un sākumkapitāla trūkumu.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos no visas sirds pateikties Lambert van Nistelrooij, Constanze Krehl, Oldųich Vlasįk, Wojciech Roszkowski, Miroslav Mikolįšik un Zsolt Lįszló Becsey par mums radīto iespēju šodien sarīkot šo diskusiju. Tā ir diskusija, kas noteikti veicinās debates par kohēzijas politiku nākotnē.

Mēs esam šo debašu vidusposmā, kā jūs zināt, un jūsu ziņojumos ir gan daudzi ļoti konkrēti ieteikumi, kurus es uztveršu kā svarīgu ieguldījumu šajās debatēs par nākotnes kohēzijas politiku, gan arī vairāki galvenie vēstījumi, kuri caurvij visus ziņojumus.

Pirmais ir, ka kohēzijas politika ir, un tai ir jāpaliek galvenajam pīlāram attiecībā uz Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Šī apņemšanās būs vēl pat svarīgāka laikposmā pēc krīzes, kad videi draudzīgu darba vietu radīšana būs Eiropas ceļš uz ilgtspējīgu nodarbinātību.

Visos ziņojumos ir vēl viens skaidrs vēstījums, proti, kohēzijas politikai ir jāaptver visa Eiropas Savienības teritorija, un tai noteikti ir jābūt vērstai uz nabadzīgāko atpalicības samazināšanas procesa veicināšanu. Es piekrītu jūsu viedoklim par to, ka ir svarīgi nodrošināt Eiropas sabiedriskos labumus visos reģionos. Šis vēstījums ir jo svarīgāks krīzes dēļ. Daudzi reģioni pašlaik apsver jaunus veidus un līdzekļus, kā pielāgoties straujajām globālajām pārmaiņām, lai saglabātu attīstību. Izmantojot pilnībā neizmantotos resursus un salīdzinošās priekšrocības, kohēzijas politikas mērķis ir nodrošināt, ka visi Eiropas reģioni neatkarīgi no tā, vai tie atpaliek vai nē, veicina vispārēju ekonomisko izaugsmi un pārmaiņas, un ilgtspējīgu darba vietu radīšanu un ka visi pilsoņi var gūt labumu no iekšējā tirgus.

Mums ir arī kopīga pārliecība par to, ka ģeogrāfiskais stāvoklis ir svarīgs jautājums Eiropā, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs sagatavojām Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju. Es ļoti priecājos, redzot, ka jūs izprotat teritoriālo kohēziju veidā, kas man ir tuvs, proti, ka teritoriālā kohēzija vispirms nozīmē visu dažādo teritoriju attīstības potenciāla izmantošanu. Reģionālā politika ir attīstības politika, kas palīdz pilsoņiem un uzņēmumiem atraisīt potenciālu tām vietām, kurās viņi dzīvo un strādā.

Es piekrītu jums par nepieciešamību uzlabot sinerģiju un koordināciju starp visiem Eiropas un valstu politikas virzieniem ar teritoriālu ietekmi. Teritoriālās kohēzijas uzdevums ir ņemt vērā paveikto, izstrādājot politikas nostādnes, un neuzskatīt tās par līdzekli, lai labotu izdarīto kaitējumu. Tas cita starpā nozīmē, ka mums ir jāveic vairāk ieguldījumu, lai savienotu atpaliekošos reģionus ar plaukstošākiem reģioniem.

Jūsu vēstījums par nepieciešamību stiprināt saikni starp pilsētām un laukiem arī ir skaidrs. Saskaroties ar pašreizējo fondu fragmentārismu, tas arī nozīmē, ka mums ir labāk jāizprot tas, kā racionalizēt visu fondu noteikumus un procedūras attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem pārvaldību, uzraudzību, ziņošanu un finanšu pārvaldības pienākumiem.

Ir nepieciešamība pēc lielāka elastīguma, iezīmējot tās teritorijas, kurās tiek izstrādātas un īstenotas kohēzijas politikas programmas. Citiem vārdiem, mums ir jāorientē politika uz funkcionālajām teritorijām. Mums, piemēram, dažreiz ir jāpalūkojas uz pilsētām, salīdzinot tās ar kaimiņu pilsētām, un dažreiz —, salīdzinot tās ar metropoli.

Šī funkcionālā vai elastīgā ģeogrāfija sniedzas pāri valstu robežām, un pārrobežu sadarbība ir skaidra Eiropas pievienotā vērtība un svarīga pilsoņiem. Eiropas iekšējā tirgū joprojām pastāv šķēršļi un nozīmīgs neizmantots potenciāls pārrobežu darba tirgos un starpvalstu klasteros. Baltijas jūras stratēģija, kuru mēs pašlaik gatavojam, ir labs piemērs tam, ko mēs uzskatām par funkcionālu teritoriju. Es to saprotu kā pārbaudījumu teritoriālajai kohēzijai, kas pēc tam varētu aptver citus makroreģionus. Mēs pie tā strādājam.

Visos ziņojumos ir uzsvērts, ka kohēzijas politikai jāreaģē uz tādām jaunajām problēmām kā demogrāfija, enerģētika, klimats un globalizācija. Šīs jaunās problēmas skars visus Eiropas reģionus, bet to ietekme Eiropā būs ļoti atšķirīga, bieži novedot pie konkurētspējas samazināšanās, bezdarba un sociālās kohēzijas trūkuma. Tas var padziļināt pastāvošās atšķirības un radīt jaunas, bet šīs problēmas var arī pārvērst par iespējām. Lai to panāktu, mums ir jāturpina uzsvērt kohēzijas politikas ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, kā arī inovāciju ieguldījumu uz zināšanām pamatotas ekonomikas izveidē un uzņēmējdarbības un uzņēmumu atbalsta pakalpojumu veicināšanā. Tie ir pamatfaktori attiecībā uz Eiropas ekonomikas ilgtspējīgas konkurētspējas veicināšanu un ilgtspējīgas nodarbinātības un izaugsmes radīšanu. Tie ir kohēzijas politikas kodols, un tiem ir spēcīga teritoriālā dimensija, kam nepieciešami individuāli risinājumi un politikas atbalsts.

Lai padarītu kohēzijas politikas programmu vadību efektīvāku — un tas interesē mūs visus — ir jānostiprina starpreģionu pieredzes apmaiņa un dalīšanās labā praksē. Labas pārvaldības prakse ir ātri jāizplata visā Eiropā. Tas var arī palīdzēt pārvarēt grūtības kohēzijas programmu īstenošanā. Es piekrītu jūsu viedoklim, ka mums ir jāturpina politikas īstenošanas reformas.

Jūs aicināt vairāk pievērsties tā sauktajai „finanšu inženierijai”, lai izmantotu privātā sektora potenciālu. Kā jūs labi zināt, lai paveiktu svarīgas izmaiņas, mēs esam izlēmuši papildināt tradicionālo vietējo pieeju ar jauniem instrumentiem.

Jūsu atbalsts mūsu mikrokredīta iniciatīvai ir labs jaunums, un es par to jums ļoti pateicos. Es esmu pārliecināta, ka mikrokredītu shēmu izstrādāšana ir ļoti svarīga Eiropas reģionu un pilsētu ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai. Tam nepieciešami pasākumi, kas jāveic visos līmeņos. Mēs izpētīsim veidus un līdzekļus, kā nostiprināt šo instrumentu nākotnē.

Jūs arī aicināt nostiprināt kohēzijas politikas pamatprincipus, piemēram, partnerību, daudzlīmeņu pārvaldību un pārredzamību, un es pilnībā atbalstu šo aicinājumu. Pamatojoties uz vietējām zināšanām, iesaistot visus attiecīgos vietējos dalībniekus un uzlabojot Eiropas kohēzijas politikas pamanāmību, mēs noteikti palielināsim un uzlabosim Eiropas kohēzijas ieguldījuma ietekmi un kvalitāti.

Vēlreiz pateicos par jūsu nemitīgajiem centieniem padarīt kohēzijas politiku produktīvāku un efektīvāku nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Gary Titley, Budžeta komitejas atzinuma referents. Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos tikai pievērsties mikrokredīta jautājumam, kuru Budžeta komiteja pilnībā atbalsta, jo ar to palīdzēs cilvēkiem, kuriem nav piekļuves parastajiem finanšu līdzekļu avotiem — tiem pašiem cilvēkiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība pašreizējos apstākļos. Mēs arī atzinīgi vērtējam Komisijas Vienotās rīcības mikrofinanšu iestāžu atbalstam Eiropā (JASMINE) iniciatīvu.

Tomēr ir zināmi apsvērumi, kurus mēs vēlamies pateikt. Pirmkārt, fondi jāizmanto tikai tad, ja citi avoti nav piemēroti augstā riska vai zemās rentabilitātes dēļ. Otrkārt, tie ir arī jāizmanto, lai piesaistītu privātos finanšu līdzekļus. Treškārt, dažādo dalībvalstu dažādo pieeju dēļ mēs vēlētos aplūkot to, vai ir iespējams izveidot ES pamatshēmu ārpusbanku mirkofinanšu iestādēm. Mēs arī vēlētos aplūkot to, vai procentu likmju maksimālie apmēri, kas tiek izmantoti dažās valstīs, ir atbilstoši šajos apstākļos.

Ilgākā termiņā mēs gribētu neaprobežoties tikai ar struktūrfondu izmantošanu šai svarīgajai iniciatīvai, jo daži no tiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga palīdzība, neatrodas tajos reģionos, kuriem atbalsts tiek piešķirts no struktūrfondiem.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Griesbeck, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Hübner kundze! Šodien mēs izskatām piecus ļoti svarīgus dokumentus par kohēzijas politiku, kura, es jums atgādināšu, tagad dažus mēnešus ir bijusi galvenā pozīcija mūsu budžetā. Šādā veidā mēs, protams, jau dodam spēcīgu mājienu iestādēm, kuru sastāvs turpmāk būs atjaunots: tas, protams, ir Parlaments un arī Komisija.

Tas ir pašsaprotami, ka kohēzijas instrumentiem un galvenokārt fondiem ir jābūt īstai Eiropas pievienotajai vērtībai mūsu līdzpilsoņu labā, bet šodien saistībā ar smago krīzi, ar ko saskaras Eiropa, ar tiem ir jāspēj labāk reaģēt, un tiem jābūt vairāk pielāgotiem, jo īpaši pilsētu situācijām. Es īpaši atzinīgi vērtēju to darbu, kas ir paveikts attiecībā uz palīdzības plānu mājokļu jautājumā, jo mājokļi ir otrā pilsoņu prioritāte pēc darba vietām.

Patiesībā tas ne vienmēr ir jautājums par naudu, jo līdzekļi ir, bet par to, ko es varētu nosaukt par „struktūras” lēnu virzību — dažreiz attiecībā uz valsts pārvaldi, dažreiz attiecībā uz administratīvo kūtrumu un dažreiz diemžēl attiecībā uz abiem —, kas neļauj panākt to ietekmi, par kuru mēs vienmēr runājam, kas ir nepieciešama mūsu reģioniem un mūsu pilsoņiem. Vissliktākajā gadījumā tas varētu pat izrādīties neproduktīvi.

Kā pastāvīgā referente par struktūrfondiem Budžeta komitejā es pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk pašreizējās krīzes laikā uzstātu uz to, ka mums ir jāvienkāršo, jāprecizē un jāpiešķir patiesa politiskā jēga šai Eiropas naudai.

 
  
MPphoto
 

  Atanas Paparizov, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs.(BG) Priekšsēdētājas kundze! Kā atzinuma sagatavotājs, kurš pārstāv Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju, par Struktūrfondu regulas īstenošanu es vēlētos pateikties Ģikolįšik kungam par Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas galveno secinājumu un ieteikumu atspoguļošanu viņa ziņojumā.

Vispirms tas attiecas uz dalībvalstu centieniem cieši saistīt līdzekļu izlietojumu ar Lisabonas stratēģiju. Vienlaikus ir arī uzsvērts, ka enerģētikai piešķirtie līdzekļi ir ārkārtīgi nepietiekami, jo īpaši attiecībā uz līdzekļiem atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai.

Mēs vēlreiz mudinām Eiropas Komisiju palielināt līdzekļu apmēru no 3 līdz vismaz 5 procentiem, kas paredzēts mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai.

Vienlaikus ziņojumā nav atspoguļots mūsu priekšlikums par projektiem oglekļa dioksīda uztveršanai, kaut arī dalībvalstis pagājušajā nedēļā piekrita atbalstīt 12 projektus septiņās valstīs 1,05 miljardu eiro apmērā.

Tas nepavisam nav pietiekami, lai risinātu problēmas visās dalībvalstīs, kuras ir ieinteresētas līdzekļu nodrošināšanā līdz 2012. gadam šādu projektu īstenošanai. Tāpēc es mudinu, lai Komisija to ņemtu vērā un mēģinātu atrast līdzekļus, cita starpā izmantojot arī līdzekļus no Eiropas Investīciju bankas.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill, Juridiskās komitejas atzinuma referente. Priekšsēdētājas kundze! Maziem uzņēmumiem ir svarīga nozīme kohēzijas radīšanā ES, un plašāka mikrokredīta izsniegšana sekmēs mazo un vidējo uzņēmumu ekonomisko atveseļošanos.

Juridiskā komiteja atzīst, ka uzņēmuma dibināšana var būt riskants process. ES ir jādara vairāk, nodrošinot atbilstošas juridiskās konsultācijas par uzņēmuma dibināšanu. Viens veids, kā to izdarīt, būtu izveidot Eiropas juristu tīklu, kuri būtu gatavi sākumā sniegt bezmaksas konsultācijas par mirouzņēmumu dibināšanu. Ir nepieciešami steidzami centieni, lai novērstu regulatīvo slogu mikrouzņēmumiem un padarītu mikrofinanšu iestādes pēc iespējas pieejamākas.

Mums šāda veida tiesību akti ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad agrāk, bet tiesību akti paši par sevi nav pietiekami. Komisijai ir jāpārliecinās, ka tie pārtop par reālu rīcību, ko tūlīt var sajust vietējā līmenī, jo šis ziņojums attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbību: ar mikrokredītu arī nodrošina sociālo kohēziju, un tas iedrošina cilvēkus uzņemties atbildību par savu dzīvi un savu potenciāla izmantošanu. Apsveicu visus referentus!

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (SK) Es vēlētos sākt ar pateicību savam kolēģim Mikolįšik kungam, kurš sava ziņojuma 12., 16., 17., 18. un 23. punktā ir iekļāvis mana atzinuma punktus, kurus es sagatavoju, pārstāvot Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju. Šie punkti balstās uz manu pieredzi Čmeļņices pilsētas padomes locekles statusā un uz brīvprātīgo organizāciju ieteikumiem, un es uzskatu tos par risinājumu efektīvākai un pārredzamākai ES fondu līdzekļu izmantošanai.

Es esmu stingri pārliecināta, ka 2007.–2013. gada plānošanas periods nebūs veiksmīgs, ja dalībvalstis nenovērsīs pārmērīgos administratīvos šķēršļus, kas attur brīvprātīgās organizācijas no finansējuma pieprasīšanas projektiem, jo īpaši tās, kas atbalsta sievietes, kuras dzīvo smagos finansiālos apstākļos, sievietes bēgles, sievietes no etnisko minoritāšu grupām, sievietes ar īpašām fiziskām vajadzībām un sievietes, kuras ir bijušas izvarošanas vai spīdzināšanas upuri.

Es vēlreiz gribētu aicināt dalībvalstis un jo īpaši tās dalībvalstis, kuras pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada 1. maija, novērst pārmērīgo kavēšanos ar pabeigto projektu izdevumu atlīdzināšanu, jo šādas rīcības izraisītā maksātnespēja bieži attur līdzekļu saņēmējus, jo īpaši pašvaldību iestādes un brīvprātīgās organizācijas, turpināt veikt citus paredzētos pasākumus.

Ekonomiskā krīze pat atstāj ietekmi uz ES fondu naudas izmantošanu. Pašreizējā projektu finansēšanas metode jo īpaši nav piemērota mazām pašvaldību iestādēm, kurām nav nekādu izredžu iegūt projektu finansējumu. Tāpēc ir svarīgi apspriest un pieņemt pasākumus finansēšanas sistēmas vienkāršošanai. Pašvaldību iestāžu pārstāvji manā valstī Slovākijā neatlaidīgi apgalvo, ka, ja pašreizējie tiesību akti netiks grozīti, viņi izmantos daudz mazāk Eiropas Savienības struktūrfondu naudas nekā iepriekš. Efektīva, vienkārša un tieša atbalsta trūkums mazām pašvaldību iestādēm ir ļoti nopietna problēma, un tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums palīdzēs struktūrfondu apgūšanā.

 
  
MPphoto
 

  Emmanouil Angelakas, PPE-DE grupas vārdā. (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Visi seši ziņojumi, kurus mēs apspriežam, ir svarīgi, jo tie atspoguļo pašreizējo situāciju attiecībā uz reģionālo politiku un apraksta modeli un prioritātes laikposmam pēc 2013. gada.

Apsveicu visus referentus par viņu darbu! Es jo īpaši vēlētos komentēt Krehl kundzes ziņojumu par labāko praksi reģionālās politikas jomā, kuram es biju Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas referents, un izcelt manas kolēģes deputātes ļoti labo darbu.

Šajā ziņojumā ir parādīti galvenie šķēršļi struktūrfondu pareizai izmantošanai un tas, kā tos var pārvarēt, izmantojot vairākus kritērijus, lai klasificētu noteiktus projektus un darbības kā labāko praksi, un minot to, ka trūkst visiem pieņemamas labākās prakses definīcijas.

Runājot par labāko praksi, es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu to, lai šajā ziņojumā tiktu iekļauti šādi grozījumi:

- nepieciešamība stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un saistīt reģionālo politiku ar rūpniecību un zinātni;

- pasākumi, lai noturētu iedzīvotājus, jo īpaši jauno paaudzi, viņu dzīvesvietas reģionos un rūpētos par strādājošiem vecākiem;

- imigrantu sekmīga integrācija.

Tajā pašā laikā, kad mēs runājam par labāko praksi reģionālajā politikā, mums ir jāņem vērā:

- pirmkārt, ģeogrāfisko un demogrāfisko īpatnību pastāvēšana reģionos;

- otrkārt, vienveidības trūkums attiecībā uz dalībvalstu reģionālajiem organizācijas modeļiem;

- treškārt, nepieciešamība iedalīt labākās prakses kritērijus obligātajos un neobligātajos kritērijos;

- ceturtkārt, nepieciešamība ņemt vērā veiksmīgās metodes, kas jau tiek izmantotas, lai tās varētu noteikt kā labāko praksi.

Pāris vārdu par Van Nistelrooij kunga ziņojumu par Zaļo grāmatu, lai izceltu labo darbu, kuru viņš ir paveicis, un norādītu, ka referents pareizi uzsver nepieciešamību pēc sabiedriskās apspriešanas, lai mēs varētu atrast visiem pieņemamu teritoriālās kohēzijas definīciju, un nepieciešamību pievērsties reģioniem ar raksturīgām īpašībām tā, lai teritoriālā kohēzija pēc iespējas labāk arī aptvertu šos reģionos.

 
  
MPphoto
 

  Iratxe García Pérez, PSE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt ar pateicību vairākiem referentiem par viņu darbu, jo īpaši Krehl kundzei un Van Nistelrooij kungam. Viņi deva iespēju panākt plašu vienprātību mūsu komitejā. Mums ir arī atzinīgi jānovērtē Eiropas Komisijas Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju, kurā ir izvirzīti daži svarīgi jautājumi:

Pirmkārt, kohēzijas politika ir svarīga kā instruments Eiropas Savienības līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai, noraidot jebkuru mēģinājumu no jauna noteikt šo politiku par tādu politiku, kas ir valsts kompetencē. Kohēzijas politikā ir iekļauta teritoriālās kohēzijas jaunā koncepcija, kas ir iemesls, kāpēc tikta sākts apspriešanās process — kurš tagad tuvojas beigām —, kurš ir jāņem vērā. Tas ir pielāgots tādām jaunajām problēmām kā globalizācijas ietekme, klimata pārmaiņas un demogrāfiskās izmaiņas.

Jaunākā kohēzijas ziņojuma statistikas dati parāda mums, ka, lai gan atšķirības starp reģioniem samazinās, tādējādi panākot atbilstību konverģences principam, mums tagad ir jārisina cits jautājums, proti, atšķirību pastāvēšana reģionos. Tādēļ, nosakot atbilstības kritērijus finansējuma saņemšanai, mums ir jāapsver iespēja ņemt vērā noteiktus aspektus, kuri nav tikai ienākumu daudzums uz vienu iedzīvotāju.

Turklāt attiecībā uz „teritoriālās” koncepcijas iekļaušanu, mums ir jāapzinās nepieciešamība ņemt vērā atsevišķu reģionu īpašās iezīmes, piemēram, to ģeogrāfiskās nepilnības, to tālums vai apdzīvotības sarukšanas process atsevišķos reģionos.

Kohēzija ir viens no visredzamākajiem Eiropas projekta panākumiem. Tam nepārprotams piemērs bija Spānija, ņemot vērā tās pieredzēto ekonomisko un sociālo attīstību. Tas ir ceļš, pa kuru mums ir jāturpina iet, lai nodrošinātu vienādas iespējas visiem Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no vietas, kur viņi dzīvo.

Eiropas Savienību veido dažādi reģioni ar atšķirībām, kas bagātina tos un piešķir jēgu šim projektam. Tomēr, ja mums uz kaut ko ir jāuzstāj attiecībā uz kohēzijas politiku, tai ir jābūt nepieciešamībai sniegt mūsu reģioniem visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka tiem ir vienādas iespējas panākt attīstību un izaugsmi.

 
  
MPphoto
 

  Grażyna Staniszewska, ALDE grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es jo īpaši vēlētos komentēt divus ziņojumus: ziņojumu par teritoriālo kohēziju un ziņojumu par labas prakses apmaiņu. Mani kolēģi no ALDE grupas aplūkos citus darba kārtības punktus.

Van Nistelrooij kunga ziņojums ir atbilde uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju, kuru publicējusi Komisija. Mēs visi piekrītam, ka debates, kas sākušās par nākotnes kohēzijas politiku, ir jāpapildina ar teritoriālo dimensiju. Tomēr ir kāds paradokss: mēs apspriežam teritoriālo kohēziju, nedefinējot, ko tā nozīmē.

Mēs gribam, lai teritoriālā dimensija palīdzētu panākt līdzsvarotāku attīstību nekā ar to ir panākts līdz šim, lai visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būtu vienlīdzīgas piekļuves iespēja, jo īpaši pakalpojumiem. Tomēr līdz šim brīdim mums trūkst precīzu kritēriju, uz kuriem mēs varam atsaukties. Tomēr tas ir ļoti svarīgi attiecībā uz nākotni. Diskusijai par teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā vairs nav nekādas jēgas, ja mēs neizstrādājam vienotu definīciju.

Teritoriālā kohēzija nozīmē vislabākās iespējamās attīstības nodrošināšanu visai Kopienas teritorijai un tās iedzīvotāju dzīves uzlabošanu. Kā norādīts šajā ziņojumā, teritoriālās kohēzijas galvenajam mērķim jābūt atsevišķo reģionu un dalībvalstu attīstības līmeņa atšķirību izlīdzināšanai un, jo īpaši, arvien pieaugošo atšķirību izskaušanai reģionos un valstīs.

Jo vairāk tiek samazinātas atšķirības starp atsevišķām valstīm, jo vairāk jādiferencē nelabvēlīgie apstākļi katrā valstī. Lielākā daļa ieguldījumu un finansējuma ir uzkrāta valstu un reģionu galvaspilsētās uz citu teritoriju rēķina, un dalībvalstis nespēj vai nevēlas to novērst. Šajā situācijā ir jārada mehānismi Kopienas līmenī, kas efektīvi stimulēs vienmērīgāku un ilgtspējīgāku attīstību.

Manuprāt, mums ir rūpīgi jāizvērtē statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras NUTS3 un ne tikai NUTS2 statistikas dati. NUTS3 dati parāda problēmu daudz skaidrāk. Mums tas ir jāņem vērā, piešķirot finansējumu. Teritoriālā kohēzija ir jāīsteno visos līmeņos: Eiropas, dalībvalstu un reģionālajā līmenī, ņemot vērā subsidiaritātes principu.

Labas prakses apmaiņa ir īpaši svarīga. Kohēzijas politikas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no procedūru vienkāršošanas un jo īpaši no to iespēju izzināšanas, kurām ir nodrošināti visefektīvākie risinājumi, kas jau citur ir izmantoti.

 
  
MPphoto
 

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mūsu debates ir par reģionālo attīstību un kohēzijas politiku, kas ir svarīgi jautājumi visai Kopienai. Tas ir tāpēc, ka bagātības ziņā starp reģioniem pašlaik ir milzīgas atšķirības, kas pat pārsniedz attiecību 10:1. Tāpēc Eiropas Savienības pilsoņu interesēs ir izmantot visas iespējas, lai parādītu patiesu Eiropas iedzīvotāju solidaritāti.

Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka visiem ir jāsaņem viens un tas pats. Tas nozīmē, ka visiem tiek dotas vienādas iespējas. Tās jāpiemēro pilsētu aglomerāciju iedzīvotājiem, kā arī tiem, kuri dzīvo lauku apvidos, cilvēkiem, kuri dzīvo Eiropas centrālajā daļā, kā arī tiem, kas dzīvo perifērijās, jaunākajai paaudzei, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šai ziņā mums ir jāparāda novatorisms gan attiecībā uz tagadni, gan uz nākotni.

Šodien mēs izskatām sešus ļoti labus ziņojumus. Žēl, ka mēs tos apspriežam visus vienā reizē. Es apsveicu autorus. Es ļoti gribētu, lai mūsu darbība patiesi kalpotu šai Eiropas Kopienai un mūsu vienotībai un katrs eiro tiktu iztērēts labam mērķim, nevis bagātnieku bagātības vairošanai …

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Savā šodienas runā, komisāres kundze, jūs pieminējāt kohēzijas politikas ieguldījumu klimata aizsardzībā. Es atzinīgi vērtēju šo viedokļa maiņu, jo Zaļajā grāmatā par teritoriālo kohēziju tam nav pievērsta īpaša uzmanība. Kāpēc nav, ja mēs pašlaik pieredzam klimata krīzes?

Eiropas struktūrfondu ieguldījums vides pārveidošanā ir teritoriālās kohēzijas nākotnes jautājums. Dokuments „Reģioni 2020. gadā”, kuru sagatavojusi Komisija, parāda, ka klimata pārmaiņām ir bijusi liela ietekme uz daudziem no Eiropas reģioniem. Tādēļ mums ir jāmaina virziens. Struktūrfondi ir jāizmanto tikai ilgtspējīgu projektu atbalstīšanai. Nedrīkst apstiprināt projektus un programmas, kas rada kaitējumu klimatam; iepriekš tika apstiprināti daudzi šādi projekti un programmas. ES līdzekļus nedrīkst izmantot, lai atbalstītu programmas un projektus, kas rada kaitējumu klimatam. Kāpēc jūs jau neizmantojat šo pieeju?

Otrais jautājums attiecas uz partnerības principa īstenošanu. Komisāre, jūs minējāt, ka vietējās zināšanas ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgai attīstībai. Kāpēc jūs tomēr esat apstiprinājusi darbības programmas, kurās partnerības princips nepārprotami tiek pilnībā ignorēts un partneri ir ziņojuši, ka viņi nav iesaistīti? Jūs neesat atbildējusi uz šo jautājumu. Mūsu vērtība ir vietējās jeb vietēja līmeņa zināšanas. Ja jūs turpināsiet mēģināt ignorēt to, ka dalībvalstis nemaz neievēro partnerības principu, un tomēr nodrošināsiet tām subsīdijas, jūs pārkāpsiet Struktūrfondu regulas noteikumus.

Jūs nemaz nepieminējāt savā ziņojumā, kas veido pamatu Mikolįšik kunga ziņojumam, ka daudzas dalībvalstis nav ievērojušas partnerības principu. Jūs neesat ņēmusi vērā partneru ziņojumus. Kāpēc jūs klusējat par šo jautājumu?

Attiecībā uz šo jautājumu ir skaidrs, ka mums ir vajadzīga jauna dimensija struktūrfondiem. To pamatā ir jābūt vides un demokrātijas principiem, tiem ir jāizmanto vietējās zināšanas un jāievēro partnerības princips.

 
  
MPphoto
 

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Runāsim skaidri: līgumos ir noteikts, ka, lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Kopiena izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko un sociālo kohēziju, tiecoties mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu, starp tām arī lauku apvidu, atpalicību.

Tādēļ šajās debatēs par kohēzijas politikas nākotni, kura ir jāpapildina ar tā saukto teritoriālās kohēzijas dimensiju, ir jāuzsver šādi būtiski principi.

Pirmkārt, par struktūrpolitikas primāro un galveno mērķis ir jānosaka reāla konverģence, darbojoties kā pārdales instrumentam attiecībā uz izmaksām, nevienlīdzību un asimetriju, kuras radījis iekšējais tirgus, Ekonomikas un monetārā savienība un pasaules tirdzniecības liberalizācija, tajās valstīs un reģionos Eiropas Savienībā, kas ir ekonomiski mazāk attīstīti.

Otrkārt, tā sauktā konkurētspēja nevar aizstāt konverģenci tajās dalībvalstīs un reģionus, kuri atpaliek savā sociāli ekonomiskajā attīstībā. Tādēļ kohēzijas politika un ar to saistītie finanšu līdzekļi nedrīkst būt pakārtoti konkurencei un liberalizācijai, ko aizstāv Lisabonas stratēģija.

Treškārt, tā sauktajai teritoriālajai kohēzijai ir jāveicina ekonomiskā un sociālā kohēzija. Citiem vārdiem, par galveno mērķi jāizvirza dažādu reģionu ekonomiskās attīstības līmeņa būtisku atšķirību un vismazāk attīstīto reģionu atpalicības mazināšana.

Ceturtkārt, jaunie mērķi un prioritātes ir saskaņojamas ar jauniem Kopienas finanšu resursiem. Citiem vārdiem, tā sauktā teritoriālo kohēziju nedrīkst finansēt, negatīvi ietekmējot konverģences mērķa sasniegšanu.

Piektkārt, pašreizējie Kopienas finanšu resursi kohēzijas politikai ir nepietiekami, lai atbilstu reālas konverģences vajadzībām un reaģētu uz būtiskām reģionu atšķirībām, augstu bezdarba līmeni, ienākumu atšķirībām un nabadzību Eiropas Savienībā.

Sestkārt, Kopienas budžeta palielināšana, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, ir ārkārtīgi būtiska.

Septītkārt, zemes apsaimniekošana un plānošana ir ikvienas dalībvalsts pienākums.

Visbeidzot, papildus citiem svarīgiem aspektiem, kurus mēs šeit neesam izcēluši, mēs atzīstam par nepieņemamu to, ka tā dēvētā statistiskā efekta dēļ reģioni cieš finansiālus zaudējumus, tādēļ ir jāveic pasākumi, lai novērstu šo efektu.

 
  
MPphoto
 

  Peter Baco (NI). – (SK) Diskusijā par kohēzijas politikas un lauku apvidu attīstīšanas pasākumu koordinēšanu ir ļoti daudz pretrunu. Galvenais iemesls ir būtisks budžeta samazinājums lauku attīstībai, kas padara par neiespējamu lauku attīstības politikas sākotnējo mērķu sasniegšanu. Tas notika Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā. Tomēr visaugstāko cenu par to maksās lauku apvidi jauno dalībvalstu visatpalikušākajos reģionos. Tādējādi kopējā lauksaimniecības politika līdz ar diskrimināciju tiešajos maksājumos ir kļuvusi par instrumentu, kas izraisa lauku apvidu un netieši arī reģionu divējus attīstības ātrumus.

Faktiskā attīstība patiešām skaidri parāda, cik absurdi ir uzskatīt, ka var attīstīt lauku apvidus ar sarūkošu lauksaimnieciskās darbības apjomu. Mēs nekad nepanāksim ES atpalikušo reģionu atgūšanos, ja mēs nenodrošināsim lauku apvidu attīstību saskaņā ar sākotnējo budžeta shēmu. Lauku attīstība nevar tikt īstenota ar pēkšņiem ārkārtas lēmumiem, bet ir tai jābūt pamatotai uz ilgtermiņa plānu. Tomēr mums trūkst šāda plāna. Tādējādi lauku attīstības budžeta atjaunošana arī kļūst par būtisku nosacījumu visai kohēzijas politikai.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties referentiem par visiem šiem izcilajiem ziņojumiem un jo īpaši par to ziņojumu, kuram es biju „ēnu” referents. Es pateicos referentam par labo sadarbību un paveikto smago darbu. Tas nebija no vieglajiem ziņojumiem, bet mēs spējām rast labus kompromisus galvenajos punktos. Es atzinīgi vērtēju pašreizējās debates.

Lauku attīstība ir ļoti svarīgs jautājums, un mums ir jānodrošina, ka viss pieejamais ES finansējums lauku attīstībai tiek izmantots un izlietots visproduktīvākajā un visefektīvākajā veidā. Manuprāt, lauku attīstība nozīmē aktīvo lauksaimniecības kopienu, jo īpaši jauno lauksaimnieku un lauksaimnieku, kuri vēlas dažādot savu uzņēmējdarbību, atbalstīšanu. Atbilstošiem uzņēmējdarbības projektiem lauku apvidos ir jābūt vērstiem uz infrastruktūras uzlabošanu un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu.

Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai gan struktūrfondu, gan ERAF finansētie lauku attīstības projekti nepārklātos un lai nenotiktu tā, ka netiek izmantotas tajos sniegtās iespējas. No šā ziņojuma ir skaidrs, ka ir nepieciešama labāka koordinācija starp reģionālās attīstības politiku un ERAF.

Tomēr es neuzskatu, ka es varu atbalstīt situāciju, kurā līdzekļi tiek iegūti ar modulāciju, lai atgrieztos pie iepriekšējā sadalījuma ar reģionālās attīstības iestādes starpniecību. Ja lauksaimniekiem pieprasa veikt iemaksas KLP, tad viņiem ir jāzina, ka viņu nauda atgriežas lauku kopienās. Es uzskatu, ka tas ir jānodrošina ar KLP otro pīlāru. Tomēr referents ir veiksmīgi uzsācis debates par šo svarīgo, aktuālo jautājumu. Es piekrītu viņam par šā ziņojuma galveno ievirzi, bet tas būs jautājums, kas būs jāizlemj nākamajam Parlamentam.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Divas pēdējās pievienošanās kārtas Eiropas Savienībai ir radījušas būtisku reģionālo disproporciju saasināšanos Kopienā. Tādēļ arvien izteiktāka kļūst „teritoriālās segregācijas” parādība, kas rada izolētus reģionālos anklāvus, jo īpaši teritorijas, kuras atrodas tālu no attīstības centriem, kas galvenokārt ir lauku apvidi.

Videi labvēlīga ilgtspējīga ekonomiskā attīstība un reģionālo atšķirību mazināšana ir Eiropas reģionālās politikas galvenais mērķis. 2006. gada oktobrī Padome pieņēma kohēzijas stratēģijas pamatnostādnes, lai tās būtu kā norādes dalībvalstīm, sagatavojot valsts stratēģiskos pamatdokumentus un rīcības programmas 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

Prioritātes, kuras izklāstītas šajos dokumentos, padara Eiropu un reģionus pievilcīgākus attiecībā uz ieguldījumiem un darba vietām, paaugstina zināšanu un inovāciju līmeni izaugsmes sekmēšanai un rada vairāk kvalitatīvāku darbu vietu. Šo prioritāšu ieviešana rīcības programmās ļauj reģioniem risināt globalizācijas problēmas, ar strukturālajām, demogrāfiskajām un klimata pārmaiņām saistītos jautājumus un veicina reģionu harmonisku, ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā.

Mums ir atzinīgi jānovērtē tas, ka visas dalībvalstis jau ir centušās iekļaut Lisabonas stratēģijas mērķiem atbilstīgas prioritātes savās rīcības programmās. Tomēr mēs esam novērojuši, ka daudzās dalībvalstīs pārmērīgi lēni tiek apgūti līdzekļi, kas ir paredzēti jaunajam plānošanas periodam, un tas var apdraudēt to efektīvu izlietošanu.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, jo īpaši jaunajām dalībvalstīm, konsolidēt savu darbību, lai veicinātu kapacitāti pieejamo līdzekļu reālā apguvē gan attiecībā uz veidu, kādā šie līdzekļi tiek izmantoti, gan apmainoties ar labāko praksi, ar informācijas kampaņām, ar jaunām tehnoloģijām, gan attīstot dažādus partnerības veidus tā, lai programmas prasības kļūtu par reālām kvalitātes programmām, kas efektīvi novērstu kavēšanos attīstībā, jo tā ir īpaša problēma nabadzīgākajos ES reģionos.

 
  
MPphoto
 

  Elspeth Attwooll (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es runāju par Van Nistelrooij ziņojumu un lai uzsvērtu trīs lietas.

Pirmkārt, ka teritoriālā kohēzija ietver policentriskas attīstības veicināšanu visā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē atšķirību izskaušanu reģionos, kā arī starp reģioniem. Attiecīgi ir nepieciešama uzlabota teritoriālā analīze un rādītāju sagatavošana, pamatojoties uz kuriem var izstrādāt politiku un novērtēt tās ietekmi.

Otrkārt, ir jābūt integrētai pieejai, iepriekš nosakot to ietekmi, kas nozaru politikai būtu reģionālajos līmeņos un lielākas sinerģijas panākšanai starp tiem. Protams, ar šādu ietekmes novērtējumu varētu novērst noteiktas problēmas, piemēram, tās problēmas, kuras radījusi aitu elektroniskā identifikācija Skotijā.

Treškārt, integrētai pieejai ir vajadzīga pienācīga vairāklīmeņu pārvaldība, iesaistot visas ieinteresētās puses stratēģiju izstrādāšanā un īstenošanā.

Tas, ko komisāre ir teikusi šajā saistībā, ir novērtēts ļoti atzinīgi, un es ceru, ka šim izcilajam ziņojumam būs liels atbalsts.

 
  
MPphoto
 

  Giovanni Robusti (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Roszkowski ziņojumā izceltas atšķirības starp dažādiem lauku apvidiem un starp šiem lauku apvidiem un pilsētu teritorijām attiecībā uz struktūrfondu pārvaldību. Referents pareizi norāda uz nepieciešamību no jauna radīt zināmu atbilstību starp ERAF un ELFLA, kaut arī viņam, iespējams, vajadzēja būt precīzākam par termina “atvērta koordinācija” nozīmi, kas ir pretrunā ar acīmredzamajām atšķirībām, kuras pastāv, un neatbilst valstu kompetences jomām.

Augstākam atbilstības līmenim ir nepieciešama pārredzamība attiecībā uz datiem un maksājumiem. Tā pārzināšana, kā resursi tiek sadalīti, ir svarīgs instruments izkropļojumu izcelšanai un koriģēšanai. Tomēr mums trūkst šādas pārredzamības. Praksē mēs esam liecinieki visdažādākajām darbībām, kas tiek veiktas datu slēpšanas, piekļuves noliegšanas un informācijas noklusēšanas nolūkā, un to visu veic valsts iestādes un mūsu pašu valstu valdības. Komisija saka, ka tai nav attiecīgo pilnvaru, un viss kļūst nenoteikts un neskaidrs. Mēs sakām, ka mēs saskaramies ar “klusēšanas sienu”.

Ja mēs neatrisināsim šo problēmu, tad mēs vēl vairāk zaudēsim izpratni par reālajām problēmām, kuras vajadzētu risināt ar struktūrfondiem.

 
  
MPphoto
 

  Gisela Kallenbach (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka mums ir savlaicīgas politikās debates, pamatojoties uz iniciatīvas ziņojumiem, kas mums ļaus izmantot mūsu solidaritātes instrumentu mērķtiecīgākā un efektīvākā veidā vēlākais no 2014. gada. Man ir arī ļoti svarīgi informēt Eiropas pilsoņus par Eiropas pievienoto vērtību, ko tas piedāvās.

Tāpēc mums ir loģiski noraidīt visus mēģinājumus atkārtoti noteikt struktūrpolitiku par politiku, kas ir valsts kompetencē. Vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīga standarta Kopienas politika, kas spēj risināt tās problēmas, ar kurām mēs pašlaik saskaramies, piemēram, globalizācija, klimata pārmaiņās un demogrāfiskās izmaiņas. Tas, vai mēs esam guvuši sekmes vai arī mēs maldinām sevi ar budžeta saistībām attiecībā uz Lisabonas stratēģiju, cerams, kļūs skaidrs vēlākais tad, kad būs veikta nepieciešamā analīze.

Mēs esam nonākuši ceļa krustcelēs, kur mums ir jāizlemj, vai teritoriālā kohēzija un īsta ilgtspējīga attīstība ir Eiropas politikas simboli. Lai pieņemtu šo lēmumu, mums ir vajadzīgi daudzi partneri, jo īpaši pilsētas. Šā iemesla dēļ mēs arī gribam redzēt vispārējās dotācijas nonākam tieši pie šiem partneriem ne tikai teorētiski, bet arī praksē. Lai cik augstu mēs vērtētu subsidiaritāti, Eiropas līdzekļi ir jāpiešķir, pamatojoties uz saistošiem kritērijiem. Līdz ar pilsētu dimensijas nozīmi šiem kritērijiem ir jāietver integrēta pieeja un mūsu klimata mērķu īstenošana. Mēs jau esam panākuši vienprātību par to. Diemžēl tas tā nenotika Reģionālās attīstības komitejas balsojumā.

Viena cita doma: saskaņā ar Komisijas ekonomikas atveseļošanas plānu, struktūrfondu sadale ir jāvienkāršo un jāpaātrina. Man vēl nav skaidrs, kāpēc mums bija vajadzīga krīze, lai tas notiktu, bet tā ir cerīga zīme. Ja labākās prakses projektu visaptveroša analīze patiešām veido daļu no politiskās diskusijas, nevajadzētu būt vēl kādiem šķēršļiem Eiropai īstenot celmlauža lomu patiesi ilgtspējīgas politikas izstrādē.

Es gribētu pateikties visiem referentiem par viņu paveikto smago darbu.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze! Mīta par konverģenci un kohēziju starp Eiropas Savienības valstīm un reģioniem nepatiesumu pierāda pati realitāte:

- ekonomiskā un sociālā nevienlīdzība pastāvīgi palielinās;

- mākslīgās statistiskās konverģences, kuras radījusi jauno dalībvalstu pievienošanās, nevar maldināt darba ņēmējus, lauksaimniekus, jauniešus un sievietes, kuri redz savu dzīves līmeni pastāvīgi pasliktināmies;

- ar reģionālo attīstību kapitālistu shēmās nevar novērst šķiru konfliktus šajā sistēmā;

- nevienmērīga attīstība ir raksturīga kapitālistiskajai ražošanas metodei, jo stimuls jebkuram attīstības procesam ir kapitāla maksimāla palielināšana:

- valstu kohēzijas politikas taktikai un valstu stratēģisko pamatdokumentu 2007.–2013. gada plānošanas periodam rīcības programmām tāpat kā iepriekšējām programmām ir īpaša orientācija uz šķirām: tajās ievēro Lisabonas stratēģijas pieeju, ar kuru neņem vērā plašākas sabiedrības intereses, un ir pielāgotas valstu reformu programmām, citiem vārdiem, tās sekmē kapitālistisku pārstrukturēšanos un elastīgākus darba līgumus.

Tādējādi Eiropas Savienība un buržuāziskās valdības kalpo kapitāla vajadzībām gan kapitālistu krīzes laikam, visu slogu uzliekot strādnieku šķirai, darba ņēmējiem, kā arī ar nepārprotamu mērķi padarīt šos pret darbaspēku vērstos pasākumus pastāvīgus, lai aizsargātu un palielinātu monopolu peļņu arī nākotnē.

Jaunais svarīgais faktors, ar ko ir papildināta kohēzijas politikas joma, ir teritoriālās kohēzijas jēdziens un, vēl svarīgāk, Zaļā grāmata par to. Ar pamatnostādņu Komisijas priekšlikumā reakcionāro raksturu pārsniedz to Eiropas Savienības nostāju un kompetenču, kuras iekļautas Lisabonas līgumā, kā tagad tiek saukta Eiropas Konstitūcija, robežas un tas ir apvainojums cilvēkiem dalībvalstīs.

Ar Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju kā tiešās darbības jomas nosaka monopolu nostiprināšanos veselības aprūpes, izglītības, energopakalpojumu un citu pakalpojumu jomās, pamatelementam galvenokārt esot piekļuvei transporta tīkliem.

Grieķijas Komunistiskā partija ir kategoriski iestājusies pret un pilnībā noraida Komisijas priekšlikuma par teritoriālo kohēziju reakcionārās nostādnes.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze! Kohēzijas politika visos tās aspektos ir paredzēta tam, lai būtu vienlīdzības virzītājspēks, un šai politikai ir bijuši daudzi panākumi. Tomēr kohēzijas politika ir jāaplūko, ņemot vērā tās vispārējās ietekmes ilgtermiņa novērtējumu. Attiecībā uz šādu novērtējumu jautājums ir skaidrs: vai kopienas un cilvēki, kuri dzīvo tajās, ir pārtikušāki ES kohēzijas politikas un struktūrfondu, ar kuriem atbalsta šo politiku, rezultātā? Godīgi palūkojoties uz apkopoto informāciju un statistikas datiem, kāds, iespējams, konstatētu, ka tūlītējā atbilde ir “jā”, bet atbilde ilgtermiņā pārāk bieži ir “nē”.

Mums ir teikts, ka lauksaimnieki Īrijā labi darīja — un tā ir taisnība. Bet kāpēc tad ilgtermiņā ir palicis tik maz lauksaimnieku un ir tik daudz bezdarbnieku un pilnībā nenodarbināto Īrijas lauku apvidos? Vai bija tā, ka struktūrfondi un kohēzijas politika nebija pielīdzināmi KLP? Vai, ka ar tiem nevarēja mazināt kopējās zivsaimniecības politikas ietekmi, kura trīsarpus desmitgadēs iznīcināja Īrijas piekrastes kopienas un zivju krājumus Īrijas ūdeņos? Un kāpēc ar labākiem ceļiem un infrastruktūru — ES fondu laipns žests — Limerika Īrijas dienvidrietumus kļūst par problemātiskāko vietu nodarbinātības ziņā? Vai tas ir tāpēc, ka ar kohēzijas politiku nav nekādas reakcijas attiecībā uz konkurences politiku, kas ļauj jaunai dalībvalstij aizvilināt Dell, galveno uzņēmumu šajā reģionā ar valsts atbalstu 54 miljonu eiro apmērā?

Ar kohēzijas politiku cenšas panākt vienlīdzību, tomēr direktīvām, ar kurām paredz privatizāciju, piemēram, Pasta direktīvai, ir bijusi ietekme, ar kuru vēl vairāk samazina pakalpojumu pieejamību ar pakalpojumiem slikti nodrošinātajām teritorijām. Problēma var būt tā, ka mūsu kohēzijas politika neatbilst citiem ES politikas virzieniem, piemēram, konkurencei, tirgus liberalizācijai, utt.

Nezināma lieta ir, ka kohēzija neizriet no politikas: tā izriet no vienojošajiem pamatprincipiem, kuriem ir jāiespaido jebkuru politikas virzienu — principi par cieņu pret cilvēku, reālu subsidiaritāti, mazaizsargāto prioritāti, tiesību uz dzīvību ievērošanu, jaunrades organizēšanu, ģimenes nozīmi, cieņu pret darbu, solidaritāti un galvenās uzmanības pievēršanu kopējam labumam. Kamēr visos ES politikas virzienos neievēros šos principus, starp programmām joprojām būs savstarpēja neatbilstība.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Carl Lang (NI).(FR) Priekšsēdētājas kundze! No 2007. līdz 2013. gadam kohēzijas politika būs galvenā izdevumu pozīcija Briseles Eiropai, bet ne tuvu tam, lai dotu labumu Francijas reģioniem, ar šo attīstību patiesībā nostāda tos neizdevīgākā situācijā. Reģionālo izdevumu pieaugums patiesībā ir panākts uz kopējās lauksaimniecības politikas rēķina un tāpēc uz Francijas rēķina. Mēs varam redzēt to, ka Francijas reģioniem paredzētā daļa pastāvīgi sarūk. Lielākā daļa no struktūrfondu 347 miljardiem eiro ir jāatvēl Austrumeiropai, kuru sagrāvuši vairāk nekā 40 komunisma gadi.

Jau 2000. gadā Brisele atgrieza saskaņā ar iepriekšējo I mērķi piešķiros struktūrfondus no Francijas Hainautas reģiona kantoniem. Pašlaik Francija, kuras ieguldījums ir 16 % no Eiropas budžeta ieņēmumiem, dod arvien vairāk, bet saņem arvien mazāk.

Turklāt šis reģionālais atbalsts nav pasargājis tos, kurus skārusi pasaules ekonomiskā krīze, jo šis atbalsts ir daļa no Lisabonas stratēģijas galēji liberālās filozofijas. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir jārada jauna Eiropa, kas beidzot nodrošinās ekonomisko aizsardzību mūsu reģioniem un mūsu valstīm ar aktīvas politikas, ar kuru atkārtoti pārņem mūsu iekšējā tirgus kontroli, starpniecību.

 
  
MPphoto
 

  Markus Pieper (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es priecājos izmantot šo iespēju, lai aplūkotu Roszkowski ziņojumu sīkāk.

Abas politikas jomas, kuras aplūkotas šajā ziņojumā, — struktūrfondi un atbalsts lauku apvidiem — šķiet, ir veiksmīgas. Tomēr man ir iespaids, ka dažos gadījumos abiem šiem politikas virzieniem ir vienādi mērķi. Demogrāfijas, enerģētikas un telekomunikāciju jomās mēs atrodam projektus, kurus finansē gan ar struktūrfondiem, gan ar lauku attīstības politikai paredzētajiem līdzekļiem, ar kuriem cenšas sasniegt tos pašus mērķus, bet ir dažādu ministriju atbildības jomas. Mums ir daudzi Eiropas projekti, bet vai mums arī ir projekti, kas nodrošina Eiropas pievienoto vērtību? Mans iespaids ir, ka dažreiz situācija netiek skatīta kopumā.

Ja mēs sasaistītu projektus dažādās ministrijās, mēs spētu panākt daudz vairāk attiecībā uz lauku apvidiem, piemēram, piemēram, decentralizētas enerģētikas infrastruktūras, platjoslas kabeļu ierīkošana cauri daudz lielākai teritorijai un pārrobežu ūdensapgādes infrastruktūras. Mums ir vajadzīgs lielāks projektu skaits, kurus vienlaikus atbalsta vairākas ministrijas. Ja tas notiks, mēs vairs nestrādāsim nelielā mērogā, bet tā vietā mēs spēsim ieviest pastāvīgus uzlabojumus reģionus, kuri izmanto Eiropas finansējumu. Mums ir jāpadara saistošas Eiropas prasības par starpministriju sadarbību. Iespējams, mums ir pat nopietni jāapsver minimālās projektu summas noteikšana.

Vēl viens komentārs par finansēšanu: manuprāt, modulācija nav laba vēsts. Ar to atceļ kompensācijas maksājumus, kas ir apsolīti lauksaimniekiem, nenodrošinot lauku attīstības programmām stabilu finansējumu. Šā iemesla dēļ lauksaimniecības politikai nākotnei ir jābūt lauksaimnieku politikai ar skaidrām finanšu saistībām un bez nekādas naudas līdzekļu pārskaitīšanas citur. Tāpat reģionālajai politikai ir jābūt reģionu politikai, īpašu uzmanību pievēršot lauku reģioniem un to vajadzībām. Tas radīs īstas Eiropas iniciatīvas, ar kurām panāks uzlabojumus attiecībā uz mūsu reģioniem ilgtermiņā.

 
  
MPphoto
 

  Evgeni Kirilov (PSE).(BG) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Šķiet, ka šodienas debatēs atkal ir vispārēja vienprātība par to, ka kohēzijas politika ir nepieciešama un lietderīga politika.

Tie no mums, kuri to atbalsta, vēlas, lai tā turpinātu attīstīties un turpinātu dot pozitīvus rezultātus. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir svarīgi ievērot vienu būtisku priekšnoteikumu: kohēzijas politikai ir jābūt saprotamai tiem, kuriem tā ir paredzēta un kuriem tā ir vajadzīga, konkrēti reģioniem un teritorijām, kuri atpaliek un saskaras ar grūtībām savā sociāli ekonomiskajā attīstībā.

Krehl kundzes ziņojumā ir uzskaitīti vairāki šķēršļi, ar kuriem saskaras struktūrfondu atbalsta potenciālie izmantotāji. Šie šķēršļi, kas ir saistīti ar birokrātiskiem sarežģījumiem un sarežģītām, neskaidrām procedūrām, noved pie kļūdām. Tas kavē saņēmējus un palielina kritiku no inspekcijas iestādēm.

Lai varētu risināt šo divkāršo problēmu, mums, no vienas puses, ir jāsadarbojas ar visām iestādēm un dalībvalstīm un, no otras puses, es vēlos aicināt, lai mēs izmantotu gūto pieredzi un vairāk uzmanības pievērstu pozitīvajiem rezultātiem, kad mēs meklējam idejas par to, kā pārvarēt šos šķēršļus.

Šajā sakarā priekšlikumi, kurus mēs sniedzam Krehl kundzes ziņojumā par paraugpraksi, nodrošina stabilu pamatu turpmākajiem pasākumiem un darbībām, kas ir vērstas uz noteikumu vienkāršošanu un uz informācijas apmaiņas un saziņas uzlabošanu, kad tiek izmantoti struktūrfondi. Eiropas Komisija un vadības iestādes atkal tiek aicinātas īstenot galveno lomu, bet tām acīmredzot ir jāzina, ka tām ir Eiropas Parlamenta atbalsts.

Van Nistelrooij kungs uzsvēra, ka kohēzijas politika ir solidaritātes izpausme. Mums atliek smagi strādāt, lai nodrošinātu, ka mūsu pilsoņi var taustāmā veidā sajust, ka viņi gūst labumu no šīs solidaritātes rezultātiem. Kohēzijas politikas galvenajam mērķim ir jābūt nodrošināt vienādas iespējas visiem Eiropas pilsoņiem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo.

 
  
MPphoto
 

  Jean Marie Beaupuy (ALDE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, Hübner kundze! Pēdējo 30 gadu laikā mēs esam bijuši liecinieki ieguvumiem no dažādajiem kohēzijas politikas virzieniem, kurus mēs esam īstenojuši. Mums ir jāuzsver šie ieguvumi gaidāmajās vēlēšanās, jo pilsoņiem tie nepārprotami interesē, kuri ir redzējuši dažos gadījumos savu dzīves kvalitāti trīskāršojamies, kā arī reģioniem, kuri pēc būšanas parādā tagad panāk reālu progresu. Tātad ieguvumi nevar tikt noliegti.

Turklāt pašlaik kohēzijas politika ir ieņēmusi pirmo vietu kā vislielākā pozīcija mūsu Eiropas budžetā. Rezultāts, kas noteikts ar šiem sešiem ziņojumiem, kurus mēs šorīt izskatām, ko mēs vēlamies panākt kā Eiropas Parlamenta deputāti, ir uzlabot šo fondu un noteikumu efektivitāti, ko mēs padarām pieejamus un nosakām par spēkā esošiem mūsu līdzpilsoņiem.

Hübner kundze, tas ir Komisijas ziņā nodrošināt šo noteikumu un budžetu efektivitāti. Kā tā? Pirmkārt, ja es drīkstu, komisāre, tāpēc, ka mums ir attiecības un mēs zinām, ka jūs mūsos ieklausīsieties un nodrošināsiet, ka Komisija pienācīgi ņem vērā prasības, kas izteiktas šajos sešos ziņojumos, un es izmantotu šo iespēju, lai apsveiktu sešus deputātus, kuri sagatavoja tos.

Hübner kundze! Šie ziņojumi sniedz ļoti detalizētus risinājumus neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz pilsētvidi, lauku apvidiem, labākajām praksēm vai nākotnes kohēzijas politiku; kā jūs zināt, tie ietver ļoti konkrētus piemērus, kas sekmēs Komisijas darbu.

Tāpēc mēs gaidām Komisijas priekšlikumus par konkrētiem, Eiropas līmeņa risinājumiem, bet tā ir tikai puse no nepieciešamā darba, lai panāktu efektivitāti. Tāpēc, komisāre, mēs arī lūdzam jums izmantot tik daudz ietekmes, cik vien jūs varat, valdību, reģionālo un vietējo iestāžu līmenī, jo šīs iestādes praksē īstenos un izpildīs mūsu noteikumus, budžetus un regulas, un mūsu darbība nebūs efektīva, ja tie nav efektīvi.

Mēs rēķināmies ar jums, Hübner kundze, gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī, nodrošināt panākumus tiem sešiem ziņojumiem, ar kuriem mēs iepazīstinām.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Būtisks pretspars pašlaik Eiropā arvien lielākajai virzībai uz valstu protekcionismu ir racionāla kohēzijas un lauku attīstības politika. Pašreizējā atbalsta, kas tiek piešķirts no dažādiem lauku attīstības fondiem, sistēma ir kalpojusi vienīgi tam, lai stabilizētu, nevis izlīdzinātu dažādu Eiropas Savienības daļu attīstības līmeni.

Rezultāts ir milzīgas atšķirības starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm attiecībā uz lauksamniecības subsīdijām un šīs atšķirības joprojām pastāvēs pēc 2013. gada. Visiem lauksaimniekiem ir līdzīgas ražošanas izmaksas un lauksaimniecības pakalpojumu skaits jaunajās dalībvalstīs pieaug un tie strauji tuvojas veco dalībvalstu cenu līmeņiem. Tādā gadījumā kādas izredzes ir lauku apvidiem izlīdzināt to attīstības līmeni nākamajās desmitgadēs?

Vienīgi stabils un ilgtermiņa atbalsts vietējām kopienām nabadzīgākajos reģionos kopā ar maksimālu procedūru racionalizāciju padarīs par iespējamu izlīdzināt atšķirības un ļaus mums runāt par reālu konkurenci Eiropas Savienībā nākamajā desmitgadē vai aptuveni šādā laika posmā.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos runāt par pilsētu un lielo pilsētu finansējumu. Komisāre, jūs vairākas reizes esat apmeklējusi Belfāstu. Es ceru, ka jūs būsiet redzējusi, kā es esmu redzējis, acīmredzamo ieguvumu no Pilsētu programmas, jo īpaši Ziemeļbelfāstā. Tādēļ es paužu nožēlu par šīs programmas noslēgšanos, jo īpaši tāpēc, ka nekas līdzīgs nav paredzēts tās vietā. Pārorientēšanās uz valsts-privātuzņēmumu partnerībām ir vājš aizvietotājs, ar piekļuvi JESSICA darot maz, lai mazinātu triecienu, vismaz līdz šim. Patiesībā mēs atteicāmies no Pilsētu programmas, neesot tam, kas to praktiski varētu aizstāt.

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos JESSICA izredzes radīt prognozēto sviras efektu samazinās, atstājot neaizpildītu tukšumu daudzās pilsētas, kur pilsētas teritoriju atjaunošana un ieguldījumi ir joprojām nepieciešami. Neatbilstība starp tukšajiem vārdiem valdību stratēģijās un īstenošanu uz vietas palielinās ar katru budžeta tēriņu samazinājumu. Tādējādi 2007.-2015. gada programmā izlietojamā īpaša finansējuma pilsētām trūkums tiek sajusts arvien vairāk.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jan Olbrycht (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ir jānorāda, ka iemesls tam, kāpēc šīs debates ir izvērtušās tā, kā tas ir, un tas, ka mēs vienlaikus apspriežam vairākus ziņojumus, nav nejaušība. Tas ir tāpēc, ka nevar nošķirt ne tematus, ne atsevišķos jautājumus, ja mēs gribam nopietnu diskusiju par Eiropas politiku nākamajos gados. Turklāt, ja mēs ņemam vērā pašreizējās debates par atveseļošanos paketes tematu, lēmumi, kuri mums tagad ir jāpieņem, protams, ievērojami ietekmēs kohēzijas politikas modeli pēc 2013. gada.

Tāpēc, ja mēs gatavojamies runāt par visiem ziņojumiem, nevis iegrimt detaļās, ir svarīgi, lai kohēzijas politika kļūtu gan par iespēju, gan par pamatu reālai virzībai uz dažādu Eiropas politikas veidu integrēšanu, uz šo politikas virzienu papildināmību, uz integrētas pieejas izmantošanas uzsākšanu. Tā nav sakritība, ka Eiropas Komisija iesniedz mūsdienīgus risinājumus, kuri spēj izmainīt Eiropas politiku kopumā.

Diskusija par teritoriālo kohēziju būtībā ir debates par saskaņotu rīcību. Tās ir debates par atsacīšanos no jebkāda veida katras nozares atsevišķas izdalīšanas Eiropas politikā. Tas ir arī virziens, ar ko vedina uz to, ka visa Eiropas Savienības teritorija ir jāuzlūko kā viens veselums, nevis sadalītu bagātākās un nabadzīgākās daļās, kas nozīmē, ka mēs saskaramies ar svarīgiem lēmumiem attiecībā uz kohēzijas politiku. Es gribētu pateikties jums par šo debašu padarīšanu par patiešām kopīgām debatēm.

 
  
MPphoto
 

  Mia De Vits (PSE).(NL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu no visas sirds apsveikt Becsey kungu un arī pateikties viņam par ciešo sadarbību, kas mums bija par ziņojumu par mikrokredītu. Mums nav jāuzsver šā ziņojuma nozīme, jo īpaši pašreizējos apstākļos. Es arī vēlētos saistīt šo ziņojumu ar krīzi, kuru mēs pašlaik pieredzam. Mēs pamanām to, ka dalībvalstis mēģina izdabūt sevi no bedres, kas ir ekonomiskā krīze, izmantojot daudzus pasākumus, un ka tās bieži ir pārņemtas ar sevi un savu tirgu atjaunošanu.

Tomēr risinājums nav “katrs par sevi”, bet vienotāka Eiropas pieeja problēmām. Prezidenta B. Obama pārstāvētās Amerikas Savienotās Valstis ir izšķīrušās par liela apjoma valdības ieguldījumu un es domāju, ka tas ir pareizais ceļš, pa kuru iet. Šeit, Eiropā, mums ir 27 atveseļošanas plāni, lai gan savstarpēji saskaņoti, bet visos gadījumos pašas dalībvalsts finansēti. Šie atveseļošanas plāni ir nepieciešamība, bet tie ļoti lielā mērā ir nepietiekams solis pareizajā virzienā.

Šajā saistībā ziņojumi par mikrokredītu un arī cits ziņojums, kura izskatīšana ir paredzēta darba kārtībā nākamajās nedēļās, proti, par Globalizācijas pielāgošanās fondu, cilvēkiem ir ļoti reāli pasākumi, jo īpaši tieši tagad, kad mums ir pieaugošs bezdarbs un bankas ir daudz lēnākas attiecībā uz kredīta piešķiršanu. Tāpēc man ir ļoti maz ko teikt attiecībā uz Becsey kunga ziņojumu. Galvenokārt es gribētu vēlreiz uzsvērt to, kas mums likās mūsu vissvarīgākie punkti. Mēs redzam, ka šie punkti no jauna iekļauti šajā ziņojumā, kā rezultātā Komisijas dokumenta teksts ir uzlabots attiecībā uz vairākām jomām.

Pirmā no šīm jomam ir ilgtermiņa publiskais ES finansējums. Tas ir svarīgi, jo mums pašlaik ir pārāk daudz iniciatīvu, kuras tiek īstenotas reizē. ES budžetam ir jāietver budžets šiem mikrokredītiem.

Otrais punkts ir, ka nepieciešams precizēt to, ka šie mikrokredīti ir skaidri paredzēti ilgstošiem bezdarbniekiem, cilvēkiem no nelabvēlīgajām grupām un visiem, kuri nespēj saņemt kredītu parastajā kārtībā. Šie mikrokredīti galvenokārt tiek piešķirti vietējā līmenī. Šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai aktivizēšanas politika tiktu īstenota vietējā līmenī. Tāpēc mēs prasām, lai cilvēki, kuri saņem sociālos pabalstus, nezaudētu savas tiesības, saņemot mikrokredītus.

 
  
MPphoto
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku apvidu attīstībai izveide ir ļoti svarīga attiecībā uz struktūrpolitiku. Tomēr, lai pienācīgi izmantotu pastāvošās iespējas, mums ir jāizstrādā caurredzama ilgtermiņa attīstības stratēģija lauku apvidiem un reģioniem un jāizveido sistēma, kas nodrošina iespēju darbībām pastāvīgi tikt saskaņotām dalībvalstu līmenī.

Mēs visi ļoti labi zinām, ka debatēs par kohēzijas politiku noklusē dažādus viedokļus par to, kā vajadzētu izmantot fondus, kas paredzēti lauksaimniecības subsīdijām un lauku attīstībai. Ir arī bažas, ka pēc pārdales daži no šiem fondiem tiks izmantoti, lai attīstītu pilsētu teritorijas un visaktīvākos reģionus uz vēsturiski atpalikušāku un mazāk aktīvi pārvaldītu teritoriju rēķina. Mēs nevaram piekrist šāda veida risinājumiem un rezultātiem.

 
  
MPphoto
 

  Ambroise Guellec (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Es pievienojos visiem maniem kolēģiem deputātiem, paužot gandarījumu par šodienas debatēm, un es vēlētos savā runā pievērsties teritoriālajai kohēzijai. Es teiktu, ka nekad nav par vēlu, lai izdarītu pareizo lietu, bet tomēr daudz laika ir zaudēts, padarot teritoriālo kohēziju par galveno Eiropas Savienības politisko mērķi. Protams, ir bijušas institucionālas problēmas, kuras, es ceru, drīzumā tiks novērstas, kā arī, ja jūs man piedosiet Hübner kundze, Komisijas ārkārtīgā piesardzība šajā jomā. Tomēr mums ir jāatzīmē, ka visā šajā Parlamenta sasaukuma laikā, sākot no 2004. līdz 2005. gadam, Parlaments ir pastāvīgi centies koncentrēties darbam, jo mēs uzskatām principu par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, neatkarīgi no vietas, kur tie dzīvo, par ārkārtīgi svarīgu un uzskatām to par ļoti būtisku, ka mēs virzāmies uz priekšu kopā.

Zaļā grāmata beidzot ir publiskota un mēs esam gandarīti. Man liekas, ka tā mazliet cieš no tālejošu ieceru trūkuma: mēs būtu gribējuši, lai Komisija formulētu definīciju un noteiktu skaidrus mērķus, nevis paustu ļoti atklātus komentārus par šo tematu. Tomēr mēs panākam progresu pat tad, ja, es uzskatu, mūs atkal mazliet kavēs iepriekšējo struktūrfondu īstenošanas laikā radītā nesamērīgā sasaiste ar Lisabonas stratēģiju.

Apspriešana pašlaik jau notiek un es ceru, ka tajā nonāks pie secinājuma, ka mums ir jāpalielina resursi, jāuzlabo mūsu instrumenti — šie plāni ir laika posmam no 2013. gada: mums ir laiks, bet tas drīz būs beidzies — nostiprināt finanšu instrumentus, attīstīt sadarbību dažādos līmeņos, radīt integrētu attīstības vīziju, jo īpaši attiecībā uz šo nozaru politikas jautājumu, kuru mēs apspriežam, un koordinēt kopējo lauksaimniecības politiku un reģionālo attīstību, utt. Mums pēc iespējas drīzāk ir nepieciešama Baltā grāmata, komisāre!

Noslēgumā es vēlētos uzsvērt teritoriālās kohēzijas visos Eiropas reģionos veicināšanas steidzamību, jo teritoriālā vienlīdzība ir nepieciešama, lai apturētu krīzi un panāktu ekonomikas atveseļošanos un, pats galvenais, mudinātu mūsu līdzpilsoņus piedalīties Eiropas projektos.

 
  
MPphoto
 

  Pierre Pribetich (PSE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! “Kad vārdi saskan ar rīcību, tie rada brīnišķīgu saskaņu”. To sakot, M. D. Montaigne neapšaubāmi runāja par politiķu vārdiem un rīcību.

Šajā jomā, kohēzijas politikā, mums ir jācenšas panākt šo saskaņu. Pamatojoties uz mūsu vēlmi kā Eiropas iedzīvotājiem raudzīties uz Eiropas pilsētu kā galveno mūsu sabiedrības attīstības centru, mums ir dotas lietas, par kurām domāt, un solījumi, kurus turēt, attiecībā uz vispārējo iedzīvotāju skaita samazināšanos, darba vietu trūkumu, pilsētu piesārņojumu, samazinātām pārvietošanās iespējām pilsētās, un dzīvokļu apgādi, kas neatbilst ilgtspējīgai attīstībai. Tās visas ir nozīmīgas problēmas, kurām mums ir jāpievēršas, lai padarītu mūsu Eiropas pilsētas par pievilcīgām, konkurētspējīgām un patīkamām vietām, kur dzīvot. Lai mazinātu šīs problēmas, mūsu vārdiem tāpēc ir jāsaskan ar mūsu rīcību. Tā ir kohēzijas politikas pilsētu dimensijas būtība: rezultātu sasniegšanas un kredītu izsniegšanas koordinēšana, to saskaņošana un to padarīšana par produktīviem attiecībā uz jauno plānošanas periodu.

Noslēgumā mums ir divas saistības: nepieciešams nodrošināt nozīmīgus un skaidri noteiktus finanšu resursus, lai sasniegtu Leipcigas mērķus, un, visbeidzot, ieraudzīt to, ka mūsu pilsētas sadarbojas viena ar otru, lai varētu konkurēt pasaulē, izmantojot daudzos un dažādos risinājumus mūsu Eiropas teritorijā.

 
  
MPphoto
 

  Rolf Berend (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Nistelrooij kunga ziņojums par Zaļo grāmatu un kohēzijas politikas nākotni noteikti ir viens no Reģionālās attīstības komitejas pēdējo gadu vissvarīgākajiem ziņojumiem.

Mēs piekrītam Zaļās grāmatas pamatkoncepcijai, kurā formulēts teritoriālās kohēzijas mērķis: nodrošināt visas ES policentrisku attīstību, reģionu ar tiem raksturīgajām dažādajām īpatnībām un iezīmēm ilgtspējīgu attīstību un vienlaikus to daudzveidības saglabāšanu. Nākamajā plānošanas periodā jāizveido visaptverošākā pakāpeniskā atbalsta sistēma pārejas reģioniem, kuri pārsniedz 75 % IKP slieksni, tādējādi nosakot tiem skaidrāku statusu un lielāku drošību attīstībai.

Krehl kundzes ziņojumā par šķēršļiem struktūrfondu līdzekļu izlietošanā pamatoti nosauktas galvenās problēmas, ar kurām saskaras struktūrfondu līdzekļu pieprasītāji, piemēram, pārmērīga birokrātija, pārāk daudz sarežģītu noteikumu un lēna un apgrūtinoša pārvalde dalībvalstīs. Ziņojumā ir ierosināti vairāki efektīvi pasākumi, kas Komisijai būtu jāveic šo šķēršļu novēršanai. Es vēlētos aplūkot un papildināt divus no šiem pasākumiem.

Pirmkārt, projektu vadītājiem tagad dokumenti jāuzglabā 10 gadus, lai varētu tos uzrādīt tad, kad Komisija veiks pārbaudes. Īpaši mazajiem projektiem šis noteikums uzkrauj smagu birokrātijas slogu. Pareizi būtu, ja tagad šo termiņu saīsinātu līdz trim gadiem.

Otrkārt, nopietnas problēmas rada vērtēšanas kritēriji, ko Komisija piemēro inovatīviem projektiem. Inovatīviem projektiem nedrīkst piemērot tādus pašus kritērijus, kā pārējiem projektiem. Ir ļoti svarīgi, lai šajā gadījumā piemērotu atšķirīgu procedūru.

 
  
MPphoto
 

  Miloš Koterec (PSE). – (SK) Reģionālās attīstības politika ir tiešs ieguldījums ES pilsoņu vispārējās labklājības veicināšanā. Pēc būtības tā jau ir sociālā politika, un tāpēc mēs, Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, to pilnībā atbalstām un neatlaidīgi pilnveidojam. Nesen kādā publiskā sanāksmē daži cilvēki man jautāja, kāpēc viņiem jāpūlas ievēlēt pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Pēc diskusijām par to, cik daudz un kādās jomās ES iesaistās dažādu Eiropas reģionu attīstībā, kā arī izmantojot konkrētus piemērus, kas skar miljoniem cilvēku, kohēzijas politika man kļuva par galveno pamatojumu tam, kāpēc mums vajadzētu piedalīties vēlēšanās.

Es runāju arī par Eiropas Parlamenta nozīmīgo lomu kohēzijas politikas un budžeta līdzekļu apstiprināšanas procesā un atzīmēju, ka šī loma ārkārtīgi palielināsies, ja Lisabonas līgums stāsies spēkā. Es uzsvēru, ka, pamatojoties uz šo Līgumu, arī reģionālā politika daudz tiešāk ietekmēs pilsoņu dzīvi un ka vietējās iestādes un visi potenciālie finansējuma saņēmēji daudz vairāk būs iesaistīti reģionālās politikas pārvaldībā, sinerģijas veicināšanā un teritoriālās kohēzijas attīstības nostiprināšanā arī lauku reģionos. Vēl es minēju, ka reģionālās attīstības politika ir viens no vienkāršākajiem un elastīgākajiem Kopienas instrumentiem tādu krīžu, kāda ir pašreizējā krīze, pārvarēšanai. Piemēram, reģionālā politika palīdz risināt ne vien nodarbinātības un investīciju jautājumus, bet arī sociālās problēmas. Ja reģionālo politiku īsteno profesionāli un pārredzami, tad ir skaidri redzams, ka šī politika ir stiprs ES balsts. Nākotnē mums uz šī pamata būs daudz jābūvē un jāpalielina tā efektivitāte, jo šī politika veido svarīgu saikni Eiropas pilsoņu un Eiropas iestāžu starpā.

 
  
MPphoto
 

  Mariela Velichkova Baeva (ALDE).(BG) Kādi ir mikrokreditēšanas iniciatīvas galvenie mērķi? Veicināt šī instrumenta attīstību un radīt labvēlīgu vidi iestāžu un uzņēmējdarbībai, palīdzēt finanšu iestādēm un iestādēm, kas nav bankas, palielināt savas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības iespējas, kā arī nodrošināt privātā kapitāla tirgus uzticamību.

Becsey kunga ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta mikrokreditēšanas piedāvātajām iespējām trūcīgo iedzīvotāju grupu iesaistīšanai darba tirgū. Šajā saistībā Eiropas Komisijai jākoordinē dažādi pasākumi un iniciatīvas un jāizveido vispārēja Eiropas sistēma, kas paredz konkrētus kritērijus arī attiecībā uz ārpusbanku finanšu iestādēm, kas izsniedz mikrokredītus.

Saskaņā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju atbalsts uzņēmējdarbībai palielina uz zināšanām pamatotas ekonomikas konkurētspēju un paaugstina tās kvalitāti.

 
  
  

SĒDI VADA: L. MORGANTINI
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Margie Sudre (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Hübner kundze! Žēl, ka Padome un Komisija vēl aizvien nav ķērusies pie jēdziena „teritoriālā kohēzija” konkrētas definēšanas. Francijas prezidentūra mēģināja to darīt, un es šo mēģinājumu vērtēju atzinīgi. Mūsu Parlaments neatkāpjas no savas prasības, ka šis mērķis jāsasniedz pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un tas skaidri jāformulē iespējami drīzāk.

Es ceru, ka, pamatojoties uz van Nistelrooij kunga lielisko ziņojumu, teritoriālā kohēzija iegūs juridisko pamatu Eiropas Savienības reģionu saskaņotai attīstībai, ļaujot izcelt katra Eiropas reģiona labākās īpašības. Ir svarīgi uzlabot visu Kopienas politikas jomu koordināciju, lai maksimāli palielinātu to ietekmi vietējā līmenī.

Teritoriālā kohēzija nav domāta tikai tiem reģioniem, kas nepārtraukti atpaliek savā attīstībā. Tomēr kopumā šai politikai Eiropas Savienībā jāīsteno policentriskās attīstības modelis, ņemot vērā katra reģiona īpatnības, vienlaikus saglabājot to daudzveidību. Es uzskatu, ka šī jaunā koncepcija būtiski palīdz apzināt tālākos reģionus, lai nodrošinātu tiem ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.

Tāpēc es pateicos referentam par to prasību iekļaušanu kompromisa grozījumos, kuras attiecas uz īpašajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras tālākie reģioni, proti piekļuve un konkurētspēja, jo šie ir teritoriālās kohēzijas visbūtiskākie aspekti.

Lasot Komisijas neseno paziņojumu „Tālākie reģioni ─ Eiropas priekšrocība”, es sapratu, ka Komisija tālākajiem reģioniem grib piemērot visus ieteikumus par kohēzijas politikas pārvaldības uzlabošanu, tādējādi tos padarot par teritoriālās kohēzijas īstenošanas procesa celmlaužiem.

Es ceru, ka apspriedēm par aizjūras reģioniem, jeb États généraux de l'Outre-Mer, kas drīzumā sāksies Francijā, būs līdzīga ietekme, un tās plašā mērogā veicinās Eiropas politikas milzīgās teritoriālās ietekmes integrāciju tālākajos reģionos, kuru pievienotā vērtība ir nenoliedzama un neapstrīdama.

Noslēgumā es, protams, gribētu pateikties visiem mūsu referentiem.

 
  
MPphoto
 

  Gábor Harangozó (PSE). (HU) Ja mēs gribam risināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, mums jādara viss iespējamais, lai beidzot pilnībā likvidētu dažādo reģionu ekonomiskās un dzīves līmeņu atšķirības. Tādēļ turpmāk mūsu kohēzijas politikas galvenie spēki jāvelta tās sākotnējā mērķa sasniegšanai, proti, jāievieš strukturālas pārmaiņas tajos reģionos, ko nomāc ekonomiskas un sociālas problēmas.

Lai turpmākais darbs būtu efektīvāks, galvenā uzmanība jāpievērš tām teritoriālajām vienībām, kas saskaras ar minētajām problēmām. Mums jāpārstrukturē ekonomiskās sadarbības modeļi; šajā procesā milzīga nozīme var būt makroreģioniem.

Vienlaikus mums arī ir jāizskauž nabadzība atsevišķos reģionos. Ja mēs gribam panākt patiesas pārmaiņas, mums jārīkojas tajā līmenī, kur šī problēma ir sastopama; vārdu sakot, mums vajadzīgi mērķtiecīgi, kompleksi pasākumi kā zemākajā līmenī, tā arī reģionos. Nepietiek ar to, ka mēs finansējam projektus ─ mums vajadzīga integrēta pieeja, kas aptver visus finanšu līdzekļus un piedāvā patiesu atbalstu visneaizsargātākajiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Rumiana Jeleva (PPE-DE).(BG) Dāmas un kungi, kohēzijas politika ir viena no Eiropas Savienības īstenotās politikas galvenajām daļām. Gadu desmitiem tā ir atspoguļojusi Eiropas pilsoņu kopējās ilgas pēc labākas nākotnes ar augstvērtīgākiem dzīves un nodarbinātības apstākļiem.

Kohēzijas politikas īstenošanas rezultāti liecina par to, ka tā ir viena no visveiksmīgākajām ES politikas jomām. Tās dalībvalstis, kas, salīdzinot ar ES vidējo līmeni, bija visatpalikušākās savā attīstībā, šobrīd ierindojas starp pasaulē attīstītākajām valstīm. Šī attīstība liecina par kohēzijas politikas efektivitāti un ir pamudinājums jaunajām ES dalībvalstīm, piemēram, manai valstij ─ Bulgārijai.

Mēs, bulgāri, ilgi gaidījām līdz mūsu valsts kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības locekli, un mēs savas cerības pelnīti saistām ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda piedāvātajām iespējām. Izsakot pateicību komisārei Hübner kundzei par viņas milzīgo ieguldījumu reģionālās attīstības jomā un viņas izšķirīgo atbalstu kohēzijas politikai, es domāju, ka runāju mūsu visu vārdā.

Arī Reģionālās attīstības komitejas pieci ziņojumi pasvītro Eiropas Parlamenta apņēmību veidot ilgtspējīgu, stingru un efektīvu kohēzijas politiku. Dāmas un kungi, līdztekus finanšu krīzes pārvarēšanai mums šobrīd jārisina klimata pārmaiņu, demogrāfisko pārmaiņu, energoefektivitātes, pārmērīgas urbanizācijas, migrācijas un citu jautājumu radītās problēmas.

Visi šie jautājumi prasa stingru, saskaņotu Eiropas Savienības reakciju. Tādēļ kohēzijas politika jāizmanto kā nepieciešamo pārmaiņu virzītājspēks. Viens no šādiem ES uzdevumiem ir, piemēram, samazināt ārējo atkarību no naftas un gāzes.

Dāmas un kungi, kohēzijas politika un struktūrfondi vienmēr ir nozīmējuši daudz vairāk nekā vienkāršu Eiropas solidaritātes žestu. Patiesībā tie ir daļa no savstarpējās priekšrocību sistēmas, ko var izmantot jaunu tirgu un jaunu tirdzniecības attiecību radīšanai. Noslēgumā es teikšu, ka ikvienam pilsonim ir tiesības gūt labumu no kohēzijas politikas. Tas nepārprotami attiecas arī uz manas valsts pilsoņiem, kas ilgojas uzlabot nodarbinātības apstākļus un dzīves līmeņa kvalitāti.

 
  
MPphoto
 

  Jamila Madeira (PSE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties visiem par ieguldīto darbu.

Zaļajā grāmatā definētie trīs galvenie principi ─ koncentrācija, savienošana un sadarbība ─ var palīdzēt rast risinājumus, lai novērstu šķēršļus, kas traucē Kopienas saskaņotai attīstībai, it īpaši ekonomiskās darbības koncentrācijas nevēlamās sekas, attāluma radīto nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi tirgum un pakalpojumiem un ne vien dalībvalstu ─ sevišķi to, kur ir nelabvēlīgāki apstākļi ─ robežu uzspiestās atšķirības, bet arī reģionālās atšķirības.

Tāpēc mums jāmēģina uzlabot šo politikas jomu mijiedarbību, izmantojot efektīvākas teritoriālās ietekmes novērtējuma metodes. Tieši tādēļ mēs vienmēr esam centušies pierādīt, ka jāizstrādā papildu kvalitātes kritēriji, kuru mērķis būtu attiecīgo politikas jomu labāka plānošana un īstenošana reģionos, ņemot vērā to atšķirīgās teritoriālās īpatnības.

Šobrīd IKP paliek vienīgais kritērijs, kas nosaka struktūrfondu atbalsta līdzekļu saņemšanas tiesības.

Tomēr papildu kritēriju izstrādāšanai un teritoriālā novērtējuma īstenošanai nevajadzētu palielināt birokrātiju vai kavēt šīs politikas īstenošanas procesu, drīzāk gan tai vajadzētu vienkāršot jauno politikas jomu un darbību piemērošanu teritoriālās kohēzijas atbalstam.

Piektajā progresa ziņojumā ─ priekšsēdētājas kundze, es drīz beigšu runāt ─ īpaša vieta veltīta pārejas reģioniem, kas atrodas starp konverģences reģioniem un konkurētspējas un nodarbinātības reģioniem. Nedrīkst aizmirst, ka šiem reģioniem nepieciešams konkrētāks statuss un noturīga attīstība.

 
  
MPphoto
 

  Iosif Matula (PPE-DE).(RO) Es gribētu pateikties visiem referentiem par izstrādāto reģionālās attīstības tiesību aktu kopumu. It īpaši es gribētu izteikt atzinību van Nistelrooij kungam par viņa milzīgo darbu. Viņš rezolūcijas priekšlikumā ļoti veiksmīgi iekļāva prasību dalībvalstīm īstenot pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt teritoriālo kohēziju.

Turklāt Zaļā grāmata palīdz akcentēt to, ka paralēli sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai teritoriālā kohēzija ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem. Ja Eiropas reģionu attīstība netiks nesaskaņota ar vienotas ES politikas palīdzību, tā norisināsies atšķirīgos virzienos.

Teritoriālā kohēzija ir galvenais faktors Eiropas integrācijas procesā un reģionu konverģences sasniegšanā. Es uzskatu, ka tagad un arī turpmāk sevišķa uzmanība ir jāvelta ES konverģences reģioniem, lai iespējami drīzāk varētu būtiski samazināt to milzīgās atšķirības.

Manā valstī, Rumānijā, reģionu attīstība ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu, taču mēs saskaramies ar būtiskām atšķirībām ne vien starp reģioniem un pašos reģionos, bet arī starp lauku apvidiem un pilsētām.

Līdzsvarota un ilgtspējīga reģionu attīstība var notikt tad, ja katrai konkrētai jomai efektīvi izlieto tai paredzētos līdzekļus. Piemēram, viena no Rietumrumānijas galvenajām iezīmēm ir tās daudzie ģeotermālie avoti. Piešķirot šim reģionam pietiekami daudz līdzekļu alternatīvu elektroenerģijas avotu attīstīšanai un ģeotermālo avotu izmantošanai, radīsies jaunas darba vietas un daudz vairāk ekonomisko priekšrocību.

Es uzskatu, ka tiesību akti, par kuriem mēs šodien diskutējam, būs ļoti svarīgi arī Rumānijai.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, kohēzijas politika ir integrācijas procesa galvenais balsts. Kohēzijas politikas pareiza darbība ir svarīgs Eiropas Savienības sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas priekšnoteikums. Pašlaik mūsu svarīgākais uzdevums ir pasteidzināt šīs politikas darbības pamatu reformu, kā arī vienkāršot un atvieglot projektu īstenošanas procedūras un finansēšanas noteikumus.

Kohēzijas politikas reformu plānos ir iekļauta starpreģionālās koncepcijas izstrāde un labākās prakses apmaiņa, kas lieliski papildina šo politiku. Tādēļ Eiropas Komisijai iespējami drīzāk ir jāiesniedz konkrēts priekšlikums par pieredzes apmaiņas iespēju starp organizācijām, kas īsteno projektus.

Manuprāt, nevienu no šeit pārstāvētajām valstīm nav nepieciešams pārliecināt, ka ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos struktūrfondi ir reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanas galvenais līdzeklis. Tāpēc ir svarīgi vienkāršot procedūras un paātrināt dalībvalstu tautsaimniecību attīstībai paredzēto finansējuma plūsmu. Ar Eiropas projektu palīdzību var radīt jaunas darba vietas un jaunas iespējas tiem, kas atrodas visneizdevīgākajā situācijā ─ Eiropas Savienības nabadzīgākajiem reģioniem.

Kohēzijas politikai jākļūst arī par jauno uzdevumu, piemēram, kopējās enerģētikas politikas un klimata pārmaiņu, risināšanas instrumentu.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, kohēzijas politiku bieži uzskata par Eiropas Savienības solidaritātes labāko paraugu. Visas ES interesēs ir nolīdzināt Kopienas valstu un reģionu attīstības atšķirības. Es uzskatu, ka Zaļā grāmata ir Komisijas dokuments, kur precīzi formulēti ES kohēzijas politikas turpmākie uzdevumi.

Komisija risina arī jautājumu par īpaša atbalsta nepieciešamību, lai apmierinātu to reģionu konkrētās vajadzības, kuros ir īpaši ģeogrāfiskie apstākļi, piemēram, kalnu apgabali un lauksaimniecībai nelabvēlīgi apgabali, kas pelnījuši izšķirošu atbalstu. Sevišķi svarīgi ir saskaņot un pareizi plānot atbalstu lauku apvidiem. Šiem apvidiem raksturīgs zemāks ekonomiskās attīstības līmenis, zemāks iedzīvotāju blīvums, nevienlīdzīga piekļuve visiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimniecības nozares. Arī katrā dalībvalstī šie apgabali būtiski atšķiras. Šīs atšķirības palielinās, ja mēs salīdzinām lauku un pilsētu teritorijas.

Pašreizējā finanšu plānā paredzētā finansējuma palielināšana lauku apvidu attīstībai ir tikusi pārmērīgi kritizēta. Es gribētu visiem atgādināt, ka lauku attīstības politika un šīs politikas finansēšana palīdz saglabāt šo apvidu dzīvotspēju un atvieglo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Kopumā Komisijas dokuments, ziņojumi un šodienas debates nodrošina pareizu tālāko virzību.

 
  
MPphoto
 

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Es sākšu ar atzinību Krehl kundzei un van Nistelrooi kungam par ziņojumiem un par gatavību pieņemt savu kolēģu palīdzību. Šajos ziņojumos ir atzīta labākās prakses nozīme, kas veicina vairāku jomu, it īpaši vides, enerģētikas un nodarbinātības, sinerģiju un sasaista debates par teritoriālo kohēziju ar debatēm par kohēzijas politikas nākotni Eiropas Savienībā.

Es piekrītu Zaļās grāmatas novērtējumam un teritoriālās kohēzijas jēdziena analīzei un atbalstu šajos ziņojumos iekļautos ieteikumus attiecībā uz teritoriālās kohēzijas nākotni, īpaši šos: teritoriālās kohēzijas definēšanu; Baltās grāmatas par teritoriālo kohēziju publicēšanu; Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pastiprināšanu; teritoriālās kohēzijas iekļaušanu visu turpmāko Kopienas politikas nostādņu izstrādē; papildu kvalitatīvo rādītāju izstrādi; Kopienas politikas teritoriālās ietekmes noteikšanu un priekšlikumu izstrādi teritoriālās un nozaru politikas mijiedarbības izveidošanai; daudzpusīgas stratēģijas izstrādi reģioniem ar īpašiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, sevišķi tālākajiem reģioniem; daudzpusīgākas pakāpeniskās pārejas atbalsta sistēmas izveidošanu tā sauktajiem pārejas reģioniem un daudzlīmeņu (Eiropas, valstu, reģionu un vietējās) teritoriālās pārvaldības izveidošanu.

Tādēļ es aicinu savus kolēģus atbalstīt šos ziņojumus, un dalībvalstis, kā arī Komisiju pienācīgi veikt ziņojumu pēcpārbaudi.

 
  
MPphoto
 

  Maria Petre (PPE-DE).(RO) Vispirms es gribētu atzinīgi novērtēt domu rīkot svarīgas debates par kohēziju. Es gribētu paust atzinību visiem saviem kolēģiem par ieguldīto darbu un par izvirzītajiem priekšlikumiem.

Es komentēšu dažus tematus un sākšu ar teritoriālo kohēziju. Galvenā problēma ir, kā nodrošināt visu Eiropas Savienības teritoriju saskaņotu attīstību, kā arī lauku un pilsētu teritoriju partnerību, lai novērstu teritoriju zaudēšanu un reaģētu uz iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos. Integrēta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija paredz definēt Parlamenta ilgi gaidīto teritoriālās kohēzijas definīciju, kā arī noteikt pamatu turpmākajai ES reģionālajai politikai un struktūrfondu uzbūvei pēc 2009. gada.

Attiecībā uz Krehl kundzes ziņojumu, es piekrītu visiem priekšlikumiem, kas atbalsta Eiropas reģionus un kas paredz novērst šķēršļus un vienkāršot procedūras, palīdz īstenot šo reģionu ilgtspējīgu stabilitāti, kā arī sagatavot priekšlikumu par konkrētām metodēm labākās prakses apmaiņai starp reģioniem.

Attiecībā uz kohēzijas politikas pilsētu dimensiju ir zināms, ka mums trūkst jēdziena „pilsēta” vienotas definīcijas. Mēs zinām arī, ka Eiropā ir aptuveni 5000 pilsētu ar vairāk nekā 50000 iedzīvotājiem. Rumānijā ir ievērojams skaits šādu apdzīvotu vietu. Es uzskatu, ka mums vajag izveidot šādu pilsētu attīstības modeli un piešķirt pietiekami daudz līdzekļu to atbalstam, jo tieši pret šiem apvidiem netiek piemērota policentriskās attīstības pieeja vai arī tie neiegūst policentriskās attīstības pieejas priekšrocības.

Saskaņā ar jauno Līgumu dalībvalstis un ES kopīgi pārvaldīs integrētu un ilgtspējīgu pilsētu attīstību kā teritoriālās kohēzijas daļu. Vietējām un reģionu pašvaldībām jāgatavojas šai jau izveidotajai daudzlīmeņu pārvaldības pieejai. Es atbalstu ierosinājumu par finanšu līdzekļu obligāto minimumu vienam iedzīvotājam EUR 1000 apmērā pretstatā iepriekšējam skaitlim EUR 500 apmērā.

 
  
MPphoto
 

  Francisca Pleguezuelos Aguilar (PSE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, es gribu apsveikt visus referentus, kas ieguldījuši milzīgu darbu ziņojuma par mikrokredītiem sagatavošanā. Viņi neapšaubāmi uzlaboja Komisijas iniciatīvu.

Es uzskatu, ka šajā ziņojumā minētie ieteikumi ļaus mums izveidot pamatu, lai izstrādātu piemērotu struktūru Eiropas Savienības mikrokreditēšanas nozarei. Daudzās jaunattīstības valstīs, kā arī dažās Eiropas valstīs šīs nozares darbība ir bijusi veiksmīga gan saimnieciskās darbības veicināšanas, gan arī sociālās iekļaušanas un jaunu darba vietu radīšanas ziņā. Tomēr pagaidām šie sasniegumi vēl neattiecas uz visu Kopienu. Es uzskatu, ka tagad mums ir iespēja tos īstenot, īpaši jau ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos.

Tādēļ par prioritāti jānosaka šajā ziņojumā izvirzīto iniciatīvu nostiprināšana, taču mums jāveic arī citi pasākumi. Mums jāpalielina šīm mikrokredītu atbalsta struktūrām pieejamie finanšu līdzekļi. Mums jānodrošina, lai privātpersonām un uzņēmējiem, kas nevar saņemt aizdevumus, būtu vieglāka pieeja šiem kredītiem. Priekšsēdētājas kundze, šajā saistībā es gribu norādīt uz ziņojumā iekļautajām Eiropas garantijām mikrokredītiem, jo tas ir līdzeklis, kas varētu uzlabot šo pieeju.

Noslēgumā es gribu teikt, ka, pamatojoties uz šo ziņojumu, neapšaubāmi varēs izveidot saskaņotu sistēmu Eiropas līmenī mikrokredītu atbalstam.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) 2010. gadā Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pārskatīs struktūrfondu līdzekļu izmantošanas metodi un līdzekļu apguves apmēru. Es aicinu dalībvalstis rūpīgi pārskatīt savas prioritātes, kam paredzēts izmantot struktūrfondu līdzekļus.

Manuprāt, pilsētu mobilitātei, lauku attīstībai, ēku energoefektivitātei un transporta infrastruktūras attīstībai jābūt galvenajām dalībvalstu prioritātēm, kam paredzēts izlietot struktūrfondu līdzekļus 2011.–1013. gadā.

Būdama referente ēku energoefektivitātes jautājumā, es aicināju palielināt ERAF koeficientu no 3 % uz 15 %, ko dalībvalstis varētu izmantot sociālo māju būvniecībai un ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.Tas dalībvalstīm nodrošinātu lielāku brīvību, kā arī iespēju paātrināt Eiropas fondu līdzekļu apguvi Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Dalībvalstīm pašreizējos krīzes apstākļos valsts līdzekļi, it īpaši sturktūrfondu līdzekļi, galvenokārt jāizmanto ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un darba vietu skaita palielināšanai.

 
  
MPphoto
 

  Eoin Ryan (UEN). – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referentus, kas sagatavoja šo ļoti svarīgo ziņojumu. Manuprāt, ekonomiskā krīze ir piespiedusi mūs nopietni un stingri pārvērtēt savu iepriekšējo attieksmi pret ekonomiku. Savukārt tas mums sniedz iespēju mācīties no savām kļūdām. Es uzskatu, ka tautsaimniecību straujas attīstības laikā atsevišķu iedzīvotāju grupu attīstība diemžēl atpaliek.

Risinot mikrokredītu jautājumu un uzlabojot to saņemšanas iespējas, mēs varam izlabot šīs pagātnē pieļautās kļūdas. Mikrokredītu struktūras pārveidošana kopienā var palīdzēt mums nostiprināt un pārveidot valstu tautsaimniecības. Šajā saistībā Īrijā ir paveikts slavējams darbs. Manā vēlēšanu apgabalā Dublinā kopš 1993. gada ir izveidotas četras uzņēmumu padomes, kas vietējā līmenī atbalsta Dublinas un tās apgabala mikrouzņēmumus. Īrijas Grāfistu un pilsētu valžu asociācija (The Association of County and City Boards) šā gada sākumā ziņoja par savas finansiālā atbalsta paketes izveidošanu, lai atbalstītu 3000 uzņēmumus visā Īrijā un radītu 15000 darba vietu. Šis projekts paredz arī apmācīt apmēram 50 000 cilvēku.

Eiropas līmenī tie ir niecīgi skaitļi, taču mūsu mikrokredītu iniciatīva Dublinai un Īrijai ir ārkārtīgi nozīmīga. Es patiesi ceru, ka pēc šī lieliskā ziņojuma mēs sagaidīsim nozīmīgu un saskaņotu rīcību Kopienas līmenī, lai atbalstītu to vērtīgo darbu, ko Eiropas Savienībā gan reģionu, gan arī valstu līmenī, ir paveikuši mikrouzņēmumi un kas ir paveikts mikrouzņēmumu attīstības labā, jo tā šobrīd un arī nākotnē ir ļoti svarīga mūsu ekonomikas daļa.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Paldies, Ryan kungs! Es neesmu bijusi sevišķi stingra, jo patiesībā mums ir mazliet vairāk laika nekā paredzēts Reglamentā.

Tomēr, pirms mēs uzsākam brīvā mikrofona debašu procedūru, es gribētu vēl kaut ko piebilst. Šorīt šeit Parlamentā notika ļoti svarīgs pasākums. To ievadīja Pöttering kungs, un tas ir saistīts ar Eiropas organizāciju FLARE (Freedom, Legality And Rights in Europe). Šajā organizācijā ir iesaistījušās vairāk nekā 30 valstis, un tajā darbojošies jaunieši ─ un ne tikai jaunieši ─ ir stingri apņēmušies cīnīties pret organizēto noziedzību un nodrošināt organizētajai noziedzībai konfiscēto preču izmantošanu sociālajā darbā.

Arī Parlaments ─ Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ─ pauda savu apņēmību iesaistīties šīs organizācijas darbā, un mūsu vidū atrodas daži no šiem jauniešiem, kas, es ticu, veicinās uzticēšanos Eiropai, jo kopā ar mums viņi mēģina panākt, lai Eiropā izskaustu ne vien rasismu, bet arī organizēto noziedzību. Tāpēc es gribētu sveikt arī mūsu viesus, kas atrodas šajā zālē.

 
  
MPphoto
 

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu apsveikt visus referentus. Šie ziņojumi ir veiksmīgs ieguldījums jauno politikas virzienu attīstībā. Man tikai žēl, ka nevienā no tiem nav minēta kultūras politika.

Kultūras politika, iespējams, pēc savas būtības jau ir kohēzijas politika. Kultūra nodrošina reģionālo kohēziju, un to vajadzēja minēt šajos ziņojumos, jo vēl līdz šim nav izstrādāta starpreģionālā kultūras politika. Mums vienmēr ir bijis sarežģīti finansēt starpkultūru projektus, jo mums nav starpkultūru sabiedrības, trūkst sociālā nodrošinājuma, kas varētu sniegt māksliniekiem nepieciešamās mobilitātes iespējas, lai viņi varētu strādāt ārpus sava reģiona robežām. Es nopietni aicinu visus, kas strādā pie kohēzijas politikas īstenošanas, nepazaudēt no redzesloka šo aspektu ─ tas ir svarīgs visai Eiropas politikai.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, teritoriālā un sociālā kohēzija novērš konfliktus, likvidējot to cēloņus. Tādēļ tik svarīgi ir pasākumi, kas izlīdzina dzīves līmeni pilsētu un lauku teritorijās un līdzsvaro reģionu infrastruktūras. Mikrokredītu plaša izmantošana ir labs kohēzijas politikas instruments. Šobrīd finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos, kad mēs visi mēģinām atrast veidus, kā saglabāt darba vietas, mums jāapzinās draudi, ko kohēzijas politikai rada protekcionisms un nabadzīgāko reģionu diskriminācija.

 
  
MPphoto
 

  Den Dover (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Reģionālās attīstības komitejas un fondu ieguldījums Eiropā ir vissvarīgākā programma visā Eiropas Kopienā.

Es Ziemeļrietumanglijas vārdā varu runāt par to, cik ļoti lielā mērā šis finansējums, it īpaši pēdējos 10 gados, ir uzlabojis Liverpūles dzīvi. Es paredzu, ka arī nākotnē ar šo veiksmīgi piešķirto un veiksmīgi kontrolēto finanšu līdzekļu palīdzību šī pilsēta turpinās attīstīties.

Es gribētu aicināt privāto sektoru vairāk iesaistīties finansējuma piešķiršanā, pārvaldībā un kontrolē, jo privātais sektors vienmēr var strādāt daudz efektīvāk nekā valsts sektors.

Es gribētu arī uzsvērt, cik vērtīgs šis finansējums ir bijis Ziemeļrietumu lauku apvidiem, jo tur ir diezgan daudz lauksaimniecības teritoriju, kam ir ļoti liela nozīme valsts ekonomikā.

Nobeigumā ļaujiet man piebilst, ka mikrokredītu jautājumā es atbalstu Becsey kungu. Šī attīstība ir ļoti interesanta, un šā brīža ekonomiskajā situācijā tā ir būtiska.

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). (SK) Dāmas un kungi, es uzskatu, ka šodienas saskaņotās debates par reģionu politiku ir vissvarīgākās debates ne vien šajā plenārsēdē, bet arī vienas no vissvarīgākajām debatēm mūsu vēlēšanu periodā. Tā ir iespēja uzrunāt Eiropas pilsoņus par aktuālu jautājumu, kas viņiem ir viegli saprotams, it īpaši saistībā ar jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Satraucoši ir tas, ka mazākajām pašvaldībām netiek sniegts efektīvs, vienkāršs un tiešs atbalsts, jo īpaši saistībā ar piekļuvi ieguldījumiem paredzētajiem līdzekļiem. Tāpēc es uzskatu, ka, pamatojoties uz šiem ziņojumiem, notiks kohēzijas politikas pārvērtēšana, it īpaši dažu rīcības programmu atjaunošana un pārskatīšana.

Noslēgumā es gribētu paust pārliecību, ka šajos piecos ziņojumos ietvertie Eiropas Parlamenta ieteikumi radīs papildvērtību un piepildīs Eiropas pilsētu un lauku apvidu iedzīvotāju cerības, jo viņi tic, ka kohēzijas politika nodrošinās reģionu attīstību, pakāpeniski izlīdzinās reģionālās atšķirības, radīs jaunas nodarbinātības iespējas, uzlabos mājokļu energoefektivitāti, radīs labāku transporta un tehnisko infrastruktūru un paaugstinās labklājības līmeni.

 
  
MPphoto
 

  Sérgio Marques (PPE-DE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Šajās svarīgajās debatēs par teritoriālo kohēziju un ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas nākotni man jārunā par ļoti konkrētu problēmu, ar ko saskaras attālākie reģioni. Vairāku nemainīgu ģeogrāfisko faktoru dēļ šie reģioni ir ārkārtīgi neaizsargāti ekonomiskā un sociālā ziņā, it īpaši tādu nopietnu starptautisku krīžu gadījumos, kāda ir pašreizējā krīze.

Tādēļ es gribētu aicināt Komisiju un jo īpaši komisāri D. Hübner pievērst nopietnu uzmanību tam, kā pašreizējā krīze ietekmē tālākos reģionus. Šīs krīzes ietekmes novērtējums katrā tālākajā reģionā, īpaši tās ietekme tūrisma un celtniecības nozarēs un bezdarba līmeņa paaugstināšanā, ļoti palīdzētu nodrošināt konkrētu Eiropas atbalstu šajos reģionos.

Tādēļ es pieprasu, lai Eiropas Komisija sagatavotu attālākajiem reģioniem tādu Eiropas rīcības plānu krīzes risinājumam, kas pārsniedz jau izziņotos pasākumus ekonomiskās un sociālās kohēzijas vispārējās politikas turpmāko programmu reģionu . Konkrēts Eiropas rīcības plāns krīzes risinājumam tālākajiem reģioniem…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Jūsu laiks ir beidzies.

Prezidija noteiktajā Reglamentā paredzēts, ka šādās debatēs var uzstāties ne vairāk kā pieci deputāti, un katram ir stingri noteikts uzstāšanās laiks ─ viena minūte.

Papildus tiem pieciem deputātiem, kas atbilstoši Reglamenta noteikumiem jau ir runājuši, vēl seši deputāti ir lūguši vārdu. Tā kā sesiju dienesti informē, ka mēs esam ietaupījuši mazliet laika, es izdarīšu izņēmumu un ļaušu uzstāties tiem deputātiem, kuri lūdza vārdu. Tomēr es gribētu runātājus mudināt nenovirzīties no temata un nepārsniegt brīvā mikrofona debašu procedūrā paredzēto minūti.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE).(CS) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka varu apstiprināt, ka Čehijas prezidentūra atbalsta konkrētu kohēzijas politikas definīcijas formulējumu, kas paredz atbalstu vājāk attīstītajiem reģioniem. Es gribētu arī aicināt Komisiju iesniegt saistošus tiesību aktus, kas saskaņo nosacījumus efektīva mikrokredītu tirgus pastāvēšanai. Tas ir svarīgi ne tikai krīzes gadījumā. Mums jāatvieglo piekļuve finansējumam tām privātpersonām un tiem uzņēmējiem, kas nevar saņemt kredītus tradicionālajās bankās. Iepriekšējie notikumi saistībā ar patēriņa kredītiem pierāda, ka ES jārīkojas vienoti un efektīvi, sevišķi attiecībā uz kontroles instrumentiem. Turklāt, manuprāt, mikrokredītu piešķiršanai tāpat kā kohēzijas politikai jābūt vērstai uz projektu finansēšanu vājāk attīstītajos Eiropas reģionos, kā arī saskaņā ar Lisabonas stratēģijas mērķiem jāsniedz atbalsts nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām un inovatīviem projektiem. Es gribētu arī brīdināt Komisiju par risku saistībā ar mikrokredītu ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai. Ir nožēlojami, ka vēl aizvien mums apspriešanai nav iesniegts konkrēts tiesību akta priekšlikums.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, runājot par ES kohēzijas politiku un reģionālo attīstību, mums jārunā arī par ES kandidātvalstīm. Pagājušajā nedēļā es biju Turcijā, proti, Austrumanatolijā, un es redzēju, kādas problēmas ir kurdu apdzīvotajā apgabalā Dijarbakirā. Es nodomāju, ka valstis, kas vēlas pievienoties, ir jāinformē par reģionālās attīstības priekšrocībām un tās nepieciešamību.

Problēma, ar kuru saskaras Kurdistānas autonomais reģions, nav tikai etniska rakstura, un tas nav vienīgi pašnoteikšanās jautājums vai citi līdzīgi jautājumi. Tur esošās problēmas nerada arī terorisms, bet drīzāk tās ir saistītas ar reģionālo attīstību un reģionālās attīstības līdzsvarošanu pilsētās un lauku apvidos. Es uzskatu, ka mums Turcijai jāpaskaidro, ka šajā gadījumā tai jāpiemēro Eiropas kohēzijas politika, citādi tā arī šajā saistībā nebūs gatava iestāties Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Struktūrfondi un kohēzijas fondi mums ir aktuāls jautājums, par kuru notiek karstas debates; tā ir arī teicama, taču, diemžēl, pienācīgi neizmantota iespēja. Tam ir daudz iemeslu, kas ietver birokrātiju, apgrūtinošus noteikumus vai noteikumus, kas ir spēkā pārāk īsu brīdi, un grūti pieejamu informāciju, kā arī pārredzamības trūkumu.

Es varu teikt, ka daudzi Rumānijas atbalsta pieteikumu iesniedzēji sūdzas par problēmām saistībā ar izdevumu atbilstību, noteikumiem, kas ir spēkā pārāk īsu brīdi, neizprotamu dokumentāciju un, protams, pārāk ieilgušiem projektu izvērtēšanas termiņiem.

Man prieks, ka arī Eiropas Komisija ir sākusi apzināties šos šķēršļus. Priekšlikumi par noteikumu grozīšanu, jo īpaši pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos, ietver nosacījumus par finanšu līdzekļu izmantošanas noteikumu vienkāršošanu. Tas ir pirmais solis un es gribētu domāt, ka arī Komisija pieņems daudzus mūsu priekšlikumus.

Vienu šo problēmas risinājumu piedāvā mērķsadarbības un tehniskā atbalsta programmas, un tā kā es arī atbalstīju ar saviem grozījumiem Krehl kundzes ziņojumu, ir nepieciešama ES līmeņa programma …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Ljudmila Novak (PPE-DE).(SL) Struktūrfondu līdzekļi, ko Eiropas Savienība ir ieguldījusi sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas nostiprināšanā un kopumā 268 reģionu attīstībā, patiešām ir ārkārtīgi palīdzējuši uzlabot dzīves kvalitāti.

Raugoties no šīs finanšu perspektīvas, es priecājos atzīmēt, ka Parlaments savā pašreizējā sastāvā arī ir veicinājis daudz lielāka finansējuma piešķiršanu, nekā iepriekš ierosināts, mērķiem, par kuriem šeit diskutēts. Tajā pašā laikā man žēl, ka, kā jau mani kolēģi uzsvēra, ir pārāk daudz birokrātisku šķēršļu, un es dažreiz jautāju, vai pie tā ir vainojama Eiropa vai dalībvalstu valdības.

Katrā ziņā es uzskatu, ka, lai risinātu vietējo un reģionu pašvaldību steidzamās vajadzības, mums jātbrīvojas no šiem šķēršļiem. Tomēr, ja mēs gribam, lai jaunieši un sievietes nepamestu lauku apvidus, mums lauku attīstības atbalsta pasākumos jāiegulda vairāk līdzekļu.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, daudz kas no tā, par ko mēs šorīt diskutējām, būs jāīsteno nākamajam Parlamentam. Par to nav šaubu. Lauku attīstība ir lauku ekonomikas attīstības galvenā sastāvdaļa, taču tad, kad pirms daudziem gadiem izveidoja otro pīlāru, lai atbalstītu lauku iedzīvotājus, šī otrā pīlāra vajadzībām netika nenodrošināts finansējums pietiekamā apjomā. Tagad mums ir modulācija, kas lauku sabiedrības un lauku ekonomikas attīstībai ņems papildu līdzekļus no vienotajiem maksājumiem lauksaimniekiem.

Es zinu, ka par to notiks cīņas. Ir tādi, kuri vēlas reģionu politiku jeb atbalstu lauku iedzīvotājiem atdalīt no Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD un pievienot to Reģionu politikas ĢD, kas savukārt nav pieņemami tiem, kuri dzīvo lauku ekonomikas apstākļos. Mēs par to debatējām jau 1990. gada sākumā Ray MacSharry vadībā, un pie šīs tēmas mēs vairs neesam atgriezušies. Es saku „nekādā gadījumā”! Papildu finansējums jāiegulda lauksaimniecībā un lauku ekonomikā, lai atbalstītu mazos lauksaimniekus un laukos strādājošos cilvēkus.

 
  
MPphoto
 

  Francesco Ferrari (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties referentam par ziņojumu. Šī problēma, ko mēs risinām, ir ļoti jutīga, jo tā var atstāt sekas uz dažādu dalībvalstu ekonomiskajām sistēmām. Ja mēs jauno Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai piesaistām KLP, tam var būt gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti atkarībā no šāda fonda līdzekļu izmantošanas veida.

Raugoties no šā brīža situācijas, finansējuma avotu sasaiste nozīmēs to, ka šos līdzekļus varēs izlietot daudz efektīvāk, un tas, protams, ir labi. Tomēr es piekrītu referentam, ka šeit ir ļoti smalka robeža un, starp citu, pastāv risks, ka šos līdzekļus izlietos vienīgi lauksaimniecības konkurētspējas veicināšanai, kaitējot citām lauku apvidu jomām.

Lauku apvidiem patiesībā ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi ─ strukturāli ieguldījumi un ieguldījumi lauksaimniecības pārtikas nozarē ─ lai atdzīvinātu ekonomiku, lai apmācītu jaunos lauksaimniekus, kas ir lauku ekonomikas virzošais spēks, un lai apmācītu sievietes, kas šeit dzīvo. Nepieciešami arī ieguldījumi informācijas tehnoloģiju nozarē, lai jaunieši varētu labāk apgūt jaunās tehnoloģijas. Mēs riskējam ar to, ka finansējums tiks izlietots ļaunprātīgi.

Šā iemesla dēļ es aizvien vēl esmu pārliecināts, ka, lai novērstu finanšu līdzekļu nelikumīgu piešķiršanu, jāvadās pēc veselā saprāta, jo lauku ekonomikai varētu būt ļoti iespaidīga ietekme Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, kohēzijas politikai pašreizējās krīzes apstākļos ir daudz svarīgāka nozīme nekā iepriekš, jo struktūrfondu piedāvātās iespējas var būt efektīvi ekonomikas atbalsta instrumenti reģionālajā līmenī. Veltot galveno uzmanību darbībām, kas veicina izaugsmi, piemēram, ieguldot līdzekļus inovācijās vai jaunu darba vietu radīšanas aktīvos instrumentos, mēs atbalstīsim Eiropas ekonomiku un nodrošināsim tās izaugsmes atjaunošanu. Es atbalstu arī papildu finansējuma piešķiršanu, lai lauku apvidos uzlabotu piekļuvi internetam.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Hübner, Komisijas locekle. Priekšsēdētāja kungs, es savu ievada piezīmju laikā ietaupīju divas minūtes, lai man tagad būtu vairāk laika atbildēm uz jautājumiem. Lai gan man žēl, ka es nevaru atbildēt uz visiem jautājumiem, es ļoti augstu vērtēju visas pagājušajā gadā notikušās divpusējās viedokļu apmaiņas Briselē un viedokļu apmaiņas jūsu vēlēšanu apgabalu apmeklējumu laikā. Laipni lūdzu turpināt šos dialogus kopā ar mums Komisijā! Es gribu pateikties jums par patiesi labām un atklātām šīsdienas debatēm.

Mums pilnvērtīgi un saprātīgi jāizmanto visu Eiropas un dalībvalstu politikas virzienu iespējas, lai Eiropas Savienība pēc krīzes pārvarēšanas kļūtu ekonomiski, sociāli un politiski spēcīgāka un iegūtu stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai nākotnē. Manuprāt, šodienas debates pierāda to, ka Eiropas kohēzijas politikai gan šobrīd, gan arī turpmāk jābūt šā procesa daļai. Šobrīd šajā jaunajā situācijā, kas valda pasaulē, mūsu kopējais uzdevums ir nodrošināt, lai kohēzijas politikas potence ─ tās kapacitāte nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un darba vietas ─ tiktu pilnvērtīgi un saprātīgi izmantota. Es šeit nerunāju tikai par krīzi, bet gan arī par tām labi zināmajām problēmām, kuras jau pirms vairākiem gadiem mēs apzinājāmies kā Eiropas svarīgas attīstības problēmas.

Visefektīvāk kohēziju Eiropas Savienībā var sasniegt, veicinot ilgtspējīgu konkurētspēju. Šajā saistībā mums kohēzijas politika jāizmanto tādu pasākumu atbalstam, kuru mērķis ir atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējuma avotiem. Mums jāveicina arī piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas un produktivitāti, un tādējādi jārada vienlīdzīgas iespējas visiem.

Kā jau daži no jums uzsvēra, iepriekšējos gados ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka jauno uzdevumu risināšana nepārprotami prasa integrētu un vietēju pieeju ─ pieeju, kas prasa resursu visoptimālāko izlietošanu, visu reģionālo un vietējo, kā arī valstu un Eiropas līmeņa partneru piedalīšanos, lai veicinātu aktīvu rīcību visos Eiropas pārvaldības līmeņos.

Attiecībā uz partnerības principu es gribētu uzsvērt, ka jau kopš manas pirmās amatā stāšanās dienas tas ir bijis ļoti svarīgs mērķis, un Komisija ir ieguldījusi diezgan daudz darba partnerības principa un kohēzijas politikas praktiskā īstenošanā katrā attiecīgajā vietā. Drīz vien pēc pārrunu pabeigšanas mēs veicām pilnīgu novērtējumu attiecībā uz to, kā dalībvalstis un reģioni īsteno partnerības principus un politikas programmu izstrādi. Mums nepietika ar partnerības principu formālu izstrādi, tāpēc mēs sadarbojāmies ar partneriem, palīdzot viņiem palielināt kapacitāti, lai kļūtu par politikas pārvaldes sistēmas reāliem partneriem, un mēs diezgan efektīvi reaģējām uz visiem signāliem, ko mēs saņēmām no vietām, par to, ka atsevišķās dalībvalstīs šo principu nerespektē. Par šo konkrēto jautājumu es nupat piedalījos sanāksmē ar NVO no kādas Centrāleiropas dalībvalsts.

Es pilnībā piekrītu arī visiem tiem, kas saka, ka kohēzijas politika nedarbojas un tai nav jādarbojas nošķirti no citām politikas jomām, ka mums jāpastiprina kohēzijas politikas un citu politikas virzienu — nozaru, valstu un Eiropas — sinerģija un koordinācija. Tas jādara ne vien tādēļ, lai izvairītos no darbību daļējas pārklāšanas vai dublēšanas, bet arī tādēļ, lai izmantotu sinerģiju, ko panāk veiksmīgi koordinējot politikas jomas. Lauku attīstības un reģionu politika noteikti nepārprotami pierāda to, ka mums ļoti labi jākoordinē un jāizmanto politikas virzienu sinerģija.

Vēl kāds piemērs varētu būt konkurētspēja un nepieciešamība ņemt vērā ierobežojumus, ko zema oglekļa patēriņa ekonomika un klimata pārmaiņas rada ieguldījumiem infrastruktūrā. Es ļoti nopietni gribētu norādīt uz to, ka mēs kohēzijas politiku diezgan lielā mērā esam padarījuši „zaļāku”. Vēl pirms tam, kad Eiropas Savienībā izvērsās plašas debates par klimata pārmaiņām, mēs izvirzījām mērķus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas avotiem. Šobrīd trešā daļa kohēzijas politikai paredzētā finansējuma ir novirzīts videi draudzīgiem ieguldījumiem visās mūsu dzīves jomās. Nupat šim finansējumam ir pievienoti vēl 4 %, ko izlietos mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo enerģijas avotu apguvei, un tas ļaus mums veltīt lielāku uzmanību šā jautājuma risināšanai.

No debatēm izriet arī konkrēts secinājums, ka mums vajadzīga gan politikas īstenošanas nepārtrauktība, gan arī reformas. Attiecībā uz nepārtrauktību es ļoti nopietni gribētu uzsvērt, ka daudzgadu plānošana, finanšu papildināmība, dalītā pārvaldība un partnerības principi pārstāv svarīgas Eiropas vērtības, par kuru saglabāšanu mums jārūpējas. Taču ir nepieciešamas arī pārmaiņas, lai panāktu veiksmīgāku līdzsvaru starp prasībām ieviest finanšu pārvaldi un kontroli un uzdevumiem panākt labus rezultātus un veiksmīgi īstenotu politiku. Mums nenoliedzami ir jāizveido vienkāršāks, iedarbīgāks un efektīvāks īstenošanas mehānisms, kā arī jāsamazina sarežģītās administratīvās procedūras un administratīvais slogs.

Pēdējo mēnešu laikā ar jūsu milzīgo atbalstu mēs esam strādājuši pie šā uzdevuma risināšanas. Mēs jau decembrī sagatavojām 55. panta pirmo grozījumu, un nākamajā nedēļā mēs balsosim par galvenajiem vienkāršošanas priekšlikumiem. Darbu turpina politikas virzienu vienkāršošanas darba grupa, ko mēs izveidojām sadarbībā ar dalībvalstīm, un maija beigās mēs būsim sagatavojuši otru priekšlikumu, cerams vēl aizvien saistībā ar šo periodu.

Es jums piekrītu, ka, lai šī politika būtu efektīvāka, mums arī sava darbība vairāk jāorientē uz rezultātiem un uz stingrāku uzraudzības un novērtēšanas kultūru. Mēs turpinām pie tā strādāt. Es ļoti augstu vērtēju jūsu atbalstu finanšu inženierijai. Mēs pie tā strādājam, bet noteikti jādara daudz vairāk. Attiecībā uz finanšu inženieriju, kas šobrīd ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem saņemt kredītus ar JEREMIE un tagad arī mikrokredītus ar JASMINE programmas palīdzību, lūdzu, ņemiet vērā, ka mēs šo procesu sākām vēl pirms mūs nepatīkami skāra šī krīze, tāpēc šī politika arī ir nosacīti labi sagatavota šiem grūtajiem laikiem.

Daži no jums minēja pārredzamības jautājumu. Es tikai gribētu visiem jums atgādināt, ka mums jaunajam 2007.–2013. gada plānošanas periodam ir jauni noteikumi. Mums ir obligāti jāinformē sabiedrība par visām finansējuma saņemšanas iespējām, tāpēc mēs ceram, ka, ieviešot šo pārredzamības pienākumu, mēs arī sagaidīsim milzīgas pārmaiņas sabiedrības informētības un visa procesa integritātes ziņā.

Īsumā par kultūru, jo šo jautājumu izvirzīja kā svarīgu faktoru: mēs pilnībā apzināmies ─ un es to novēroju arī savos ceļojumos ─ ka gan reģioni, gan arī pilsētas ir Eiropas kultūras jomas svarīgi dalībnieki. Kultūrai ir arī milzīga loma reģionu attīstības procesā. Mēs to esam atzinuši Eiropas kohēzijas politikas pamatnostādnēs. Mums ir daudzas reģionālās un vietējās pilsētu stratēģijas, ar kuru palīdzību mēs kultūru esam iesaistījuši šajā politikā.

Ļaujiet man jums arī paziņot, ka Komisija drīz uzsāks neatkarīgu pētījumu par kultūras nozīmi vietējā un reģionu attīstībā, cerams, ka tas tiks pabeigts līdz nākamā gada sākumam. Pamatojoties uz šo pētījumu, mēs iegūsim pamatotu informāciju kultūras turpmākai iekļaušanai Eiropas politikas jomās.

Visbeidzot, es ļoti augstu vērtēju visus jūsu komentārus ne vien attiecībā uz ziņojumu, bet arī jūsu paustās bažas un ieteikumus nākotnei. Vairākumu no šiem vēstījumiem es iekļaušu savā vispārīgajā izklāstā, ar ko es maija beigās iepazīstināšu Komisiju. Mēs arī beidzam profesora Fabrizio Barca vadītās pētnieku un ekspertu darba grupas neatkarīgo pētījumu. Mēs ar to publiski iepazīstināsim aprīļa beigās. Ar apspriežu galīgo oficiālo novērtējumu par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju mēs iepazīstināsim sestajā kohēzijas starpziņojumā, ko Komisija pieņems līdz jūnija beigām.

 
  
MPphoto
 

  Constanze Angela Krehl, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirms noslēdzam šīs debates, es vēlētos izteikt divus komentārus.

Sabiedrība Eiropas strukturālo politiku uztver ļoti divējādi. Daži uzskata, ka šī politika viņiem nodrošina atbalstu, taču birokrātiskie šķēršļi visu pārāk sarežģī. Citiem, starp tiem arī šā Parlamenta pārstāvjiem, šķiet, ka šī politika paver ceļu krāpšanai. Nekas no tā neatbilst patiesībai.

Manai grupai solidaritāte ir patiešām svarīga, taču tai jābūt pamatotai, un tā nedrīkst būt vienpusēja No otras puses, nav arī tā, ka projektu īstenotāji, pašvaldības un asociācijas, pieprasot finansējumu saviem projektiem, grib apkrāpt Eiropas Savienību. Sarežģīto procedūru dēļ bieži vien rodas kļūdas, bet tās neveicina krāpšanu. Tādēļ mums jāmaina praktiskā pieeja.

Otrs jautājums, par ko es vēlētos izteikties, ir fakts, ka kohēzijas politika neapstrīdami ir svarīga Eiropas politikas sastāvdaļa. Sastopoties ar tādiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, ekonomikas krīze un globalizācija, kā arī ar demogrāfiskajām pārmaiņām un darba tirgus attīstības tendencēm, mums šī politika ir nepieciešama tūlīt. Eiropas Parlamentam ir jāpārskata kohēzijas politikas nākotne atbilstoši Eiropas reģionu vajadzībām. Ziņojumi, par kuriem mēs tikko diskutējām, ir veiksmīgs šā procesa pamats. Tādējādi Eiropas Savienībai tiks radīta Eiropas papildvērtība. Tomēr, pārskatot strukturālo politiku, mēs nevaram to uztvert kā visu Eiropas Savienības problēmu risināšanas līdzekli. Mums noteikti jākoncentrējas uz konkrētiem uzdevumiem. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák, referents. – (CS) Komisāre, dāmas un kungi, es tagad gribētu apkopot tos uzdevumus un pieklājīgās prasības, ko Eiropas Parlaments nosūtīs saviem partneriem, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, ja šo ziņojumu pieņems. Ir skaidrs, ka visvairāk nepieciešams novērtēt, cik lietderīga ir URBAN iniciatīvas iekļaušana kohēzijas politikas galvenajos virzienos. Mums jāizvērtē iespējas un jāpārbauda, kā mēri, padomnieki un deputāti uztver Eiropas finansējuma samazināšanu pilsētu teritorijām. Integrēta plānošana un atbildības nodošana, jeb tā sauktā finanšu resursu vai finanšu inženierijas instrumentu tālākdeleģēšana, ir jomas, kam nepārprotami vajadzīga Komisijas aktīvāka pieeja, vismaz iepazīstināšana ar ieteikumiem vai pārbaudītu pieeju piemēriem. Vienlaikus mums jāturpina vienkāršot ne tikai pilsētu kohēzijas politika, bet visa kohēzijas politika. Ilgtermiņa izvēles var nozīmēt, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda apvienošanos. Visbeidzot, Komisijai ir noteikti jānosaka un regulāri jānovērtē visu politikas virzienu ietekme uz pilsētu dzīvi un vienlaikus tieši ar pilsētu iestādēm jādiskutē par šo politikas virzienu efektivitāti. Tāpēc šajā ziņojumā Komisijai un dalībvalstīm ir ieteikts izveidot ES augsta līmeņa darba grupu par pilsētu attīstības jautājumiem, kā arī piemērot atvērtās koordinācijas metodi pilsētu attīstības politikai ES līmenī tā, kā tā ir piemērota citās jomās, piemēram, sociālās iekļaušanas jomā. Vienlaikus ziņojumā prasīts, lai iniciatīvā „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” tiktu nostiprināts pilsētu teritoriju stāvoklis un lai turpmāk tiktu attīstīts un regulāri atjaunināts Pilsētvides novērtēšanas projekts.

Mēs nevaram savus lēmumus pamatot ar attiecīgiem datiem, ja nav uzticamas salīdzinošās statistikas.

Eiropas finansējums patiesībā ir visuzskatāmākā un efektīvākā Eiropas integrācijas izpausme. Tādēļ gan pašreizējā pirmsvēlēšanu periodā, gan arī pēc tam, mums jānodrošina lai strukturālā atbalsta faktiskie saņēmēji vairāk iesaistītos diskusijās par kohēzijas politikas nozīmi. Tie ir mūsu līdzpilsoņi un vēlētāji.

 
  
MPphoto
 

  Wojciech Roszkowski. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, manā ziņojumā aplūkotais jautājums, raugoties no kohēzijas politikas viedokļa, vai mēs to saprotam tradicionāli, vai kā teritoriālo kohēziju, bija ļoti konkrēts, taču ļoti svarīgs attiecībā uz ES finansējuma izmantošanu.

Ilgtspējīga izaugsme ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums. Tāpēc mums atzinīgi jāvērtē visi mēģinājumi vienkāršot šī mērķa sasniegšanas procesu. Tomēr pagaidām teritoriālās kohēzijas jēdzienam trūkst precīzas definīcijas. Tāpēc Zaļā grāmata drīzāk ievada, nevis pabeidz debates par šo jautājumu.

Es esmu apmierināts ar to, ka komisāre uzsvēra nepieciešamību izlīdzināt attīstības līmeņu atšķirības un sinerģijas nozīmi ES politikas jomu īstenošanas procesā. Dažādos reģionos ir atšķirīgas problēmas ienākumu līmeņa, ģeogrāfiskā stāvokļa, migrācijas utt. ziņā. Tomēr mums jāatceras tas, ko mani Polijas kolēģi G. Staniszewska, Z. Z. Podkański un A. T. Zapałowski teica par finanšu līdzekļu noslieci nonākt reģionu centros. Mums jāatceras arī, ka, izmantojot relatīvās konkurētspējas mehānismu vai pieņemamu samaksu produktivitātes pieaugumu, lauku attīstības politikas mērķiem nebūt nav jābūt pretrunā Lisabonas stratēģijas mērķiem.

Lauksaimniecības komiteja nekomentēja manu ziņojumu, tāpēc es pieņemu, ka viņu klusēšana nozīmē piekrišanu. Manuprāt, Baco kunga balsojums drīzāk ir pārpratums. Savā ziņojumā es skaidri formulēju, ka lauku attīstībai paredzētie finanšu līdzekļi nedrīkst izmantot tiešos maksājumus. No otras puses, tā ir patiesība, ka lauku attīstībai paredzētie finanšu līdzekļi, atbalstot nelauksaimnieciskās darbības, var palīdzēt lauku apgabaliem pārvarēt ekonomiskās grūtības. Man ir gandarījums, ka Nicholson kungs atbalstīja šo jautājumu.

Noslēgumā es gribētu pateikties Reģionālās attīstības komitejas padomdevējiem un savai politiskajai grupai par palīdzību šā ziņojuma sagatavošanā, kā arī visiem, kas šodien piedalījās šajās debatēs.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik, referents. Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man noslēgumā iepazīstināt ar dažām idejām, kuras es laika trūkuma dēļ nevarēju iekļaut savā ievadrunā.

Es ļoti priecājos, ka vides aizsardzībā paredzēts ieguldīt EUR 100 miljardu. Tajā pašā laikā es vēl atzinīgāk vērtētu daudz lielāka finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes jomai un atjaunojamo enerģiju attīstībai ─ pašlaik tas ir EUR 9 miljoni —, kā arī lielāka finansējuma piešķiršanu pasākumiem cīņā pret klimata pārmaiņām, kas EUR 48 miljardu apmērā ir mazāks par šobrīd nepieciešamo.

Es esmu stingri pārliecināts, ka tas, kā mēs izlemsim izmantot šos līdzekļus, lai aizsargātu mūsu reģionus un cīnītos pret klimata pārmaiņu sekām, piemēram, plūdiem un sausumu, noteiks mūsu reģionu nākotni un to ekonomisko stāvokli. Es ļoti augstu vērtēju arī apstākli, ka visas dalībvalstis ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un inovācijās jau ir veltījušas ievērojamu kopējā finansējuma apjomu, taču esmu pamanījis arī to, ka vairākumam ES konverģences reģionu pieejamības nodrošināšana paliek nozīmīga problēma, jo tiem trūkst transporta infrastruktūras.

No otras puses es priecājos, ka esmu liecinieks dalībvalstu centieniem piešķirt prioritātes ieguldījumiem, kas palielinātu dalību darba tirgū un uzlabotu prasmes, kā arī cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību Eiropas sociālo fondu finansētajās programmās. Turklāt es mudinu jaunās dalībvalstis turpināt efektīvu partnerību izveidošanu un, īstenojot darba programmas, neatlaidīgi stiprināt partnerības principu. Es uzskatu, ka jaunās dalībvalstis patiešām var gūt labumu no turpmākas labākās prakses un zināšanu apmaiņas, piemēram, tehnoloģiju attīstības jomā un no citām kopīgām darbībām, un tādējādi varētu paātrināt savas iespējas īstenot šo politiku.

 
  
MPphoto
 

  Zsolt László Becsey, referents. – (HU) Savā ievadrunā es nevarēju pievērsties pāris jautājumiem, kas skar mikrokredītus, taču vissvarīgākais šajā jautājumā ir papildināmības princips. Es vēlreiz vēlētos atkārtot, ka kopā ar partnerības un integrētās pieejas principiem papildināmība ir svarīgs kohēzijas pamatprincips.

Tādēļ, lai varētu nodrošināt kaut kādu papildināmību, mums jāgarantē cilvēkiem, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas adreses, iespēja piedalīties mikrokredītu programmā, izmantojot padomdevēju programmu līdzekļus. Mēs varam nodrošināt papildināmību, iekļaujot nesen sāktajā JASMINE programmā apmācību un jaunas mikrofinansējuma iestādes, kas būtu tuvākas iedzīvotājiem. Turklāt mums šī papildināmība jāveicina, piemērojot daudz brīvāku pieeju konkurētspējai gan attiecībā uz de minimis programmām, gan arī attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūru un piešķirot pašnodarbinātajiem īpašu priekšrocību statusu.

Otrs jautājums, par ko es vēlētos runāt, ir finansējuma jautājums. No vienas puses tā ir eksperimentālās programmas uzsākšana, ko Parlaments atbalsta jau divus gadus, piešķirot šim mērķim EUR 2 miljonus gadā. Es ceru, ka šis process sāksies šā gada otrajā pusē. Kā jau piezīmēja daži mani kolēģi, mēs koncentrējam visas programmas, kas konkrēti saistītas ar mikrokredītiem, vienā vietā, tādējādi padarot tās pārredzamas.

Papildināmības princips ir svarīgs arī, lai pārliecinātu dalībvalstis mudināt iedzīvotājus dibināt mikrouzņēmumus, nevis sēdēt mājās un saņemt sociālos pabalstus, par ko runāja arī De Vits kundze. Es apzinos, ka šajā saistībā ir svarīgi turpināt iedvesmot cilvēkus. Saistībā ar papildināmību ir ļoti svarīgi ievērot, ka mikrofinansējuma starpnieki nedrīkst nodarboties ar augļošanu. Piemēram, attiecībā uz romiem nevajadzētu pieļaut, ka viņus pakļauj viņu pašu tautas aristokrāti, taču mums jābūt spējīgiem veicināt rīcību, kas pamatota uz uzticamu partnerību un gatavību palīdzēt.

 
  
MPphoto
 

  Lambert van Nistelrooij, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šajās kopīgajās debatēs es šorīt biju pirmais runātājs un, atskatoties uz šīm debatēm, manuprāt, mēs saviem pilsoņiem, kas integrētās politikas īstenošanā ir iesaistīti decentralizēti, esam devuši skaidru mājienu, ka Eiropas Parlaments ir izvēlējies īstenot kohēzijas politiku un novērtē viņu daudzajos projektos ieguldīto darbu gan saistībā ar pētniecības un attīstības virzieniem un pētniecības infrastruktūru, gan ar projektiem enerģētikas avotu modernizācijas jomā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Kad nākamajos mēnešos mēs dosimies pie vēlētājiem, mums šeit ir tūkstošiem projektu, kuros Eiropa ir pietuvinājusies pilsoņiem. Manuprāt, arī tam ir milzīga nozīme. Es vēlu arī komisārei D. Hübner veiksmi šajā vēlēšanu kampaņā, jo saprotu, ka arī jūs nākamajos mēnešos dosieties pie vēlētājiem. Tā patiešām ir laba ziņa mums visiem. Es gribētu arī jums pateikties, it īpaši par jūsu veiktajām izmaiņām politikā, proti, par rūpīgāku Lisabonas mērķu apspriešanu, par to, ka jūs padarījāt „zaļāku” mūsu darbošanos un par uzsvaru un pētniecību un izstrādi; šodien es atkal biju liecinieks tam, ka jūs īpaši pieminējāt kultūras mantojumu, kam ir ekonomiska un kultūras vērtība.

Man vēl ir pāris komentāru: pirmais ir uzsvars uz pārrobežu sadarbību ─ tas ir trešais mērķis, kas mums jānostiprina — arī finansiāli — turpmākajā laika posmā.

Otrais jautājums ir par to, ka nedrīkst pieļaut mūsu finanšu līdzekļu izšķiešanu. Mums ir lieliski fondi, ar kuru palīdzību mēs saviem partneriem, izmantojot partnerības instrumentu, varam piedāvāt līdzekļus, lai virzītu lietas uz priekšu. Turpmākajā periodā mēs tos nedrīkstam izšķiest.

Visbeidzot, jābūt Baltajai grāmatai par teritoriālo kohēziju. Jūs devāt diezgan daudz norādījumu, bet Baltā grāmata ir turpmāko tiesību aktu pamats, un es uzskatu, ka tas būtu nožēlojami, ja Eiropas Komisija nespētu sagatavot Balto grāmatu. Es vēlos arī pateikties mana ziņojuma ēnu referentiem par sadarbību, kā arī īpaši visiem lieliskajiem darbiniekiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Pirms es pārtraucu sēdi, es uz īsu brīdi jūs atstāšu, lai sagaidītu Toledo provinces pensionāru grupu no mana Kastīlijas-Lamančas reģiona, kuri šeit ir ieradušies pildīt savu Eiropas iedzīvotāju pienākumu.

Kopīgās debates tiek slēgtas.

Tagad mēs turpināsim balsot.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Lauku kopienu iedzīvotāji ir īpaši neizdevīgā stāvoklī, konkurējot darba tirgū. Eiropas Savienībā un īpaši Polijā ir ievērojamas dzīves līmeņa atšķirības starp pilsētu un lauku apgabaliem. Tas sevišķi attiecas uz piekļuvi pakalpojumiem. Piekļuve modernajām tehnoloģijām, piemēram, platjoslas internetam, lauku apgabalos Polijā ir divreiz mazāka nekā pilsētās.

Kohēzijas politikas mērķim ir jābūt konkrētu iniciatīvu uzsākšanai, lai līdzsvarotu dzīves līmeni noteiktos reģionos. Šajā saistībā ārkārtīgi svarīgs ir atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai saņemtu finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Konkrētu valstu valdībām būtu jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, likvidējot administratīvos un juridiskos šķēršļus un nodrošinot piemērotu infrastruktūru. Tie ir pamatnosacījumi, lai attīstītu teritorijas, kas atrodas tālu no lielajām pilsētām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Mikrokredīti un pat kredīti, kuri uzņēmējiem piešķirti no Kopienas fondiem, nodrošina institucionālu līdzekli, kas var aizpildīt un kam jāaizpilda komercbanku atstātā tukšā vieta, kuru radījusi finanšu krīze, kas jau skar reālo ekonomiku.

Komercbanka ir izdevīga ekonomikai tikai tik ilgi, kamēr tā piešķir kredītu, kas pašlaik nenotiek, neskatoties uz valsts naudas masveida ieplūdināšanu vairākās bankās.

Šajos apstākļos es ierosinu, lai dalībvalstis vairs tiešā veidā nefinansē komercbankas, kurām radušās problēmas, lai tās ar saņemto naudu varētu nosegt milzīgos zaudējumus un/vai uzlabotu to finanšu koeficientus, izmantojot valsts naudu, apmierinātu akcionārus un pat radītu iemeslu sev piešķirt dāsnas prēmijas. Tomēr arī tām (visām) nedrīkst ļaut bankrotēt.

Es ierosinu izmantot komercbankas kā vienkāršus starpniekus, aģentus, kas no valsts līdzekļiem piešķir kredītus un mikrokredītus ekonomikas pārstāvjiem un uzņēmējiem, kuriem bez finansējuma arī draud bankrota risks.

Nobeigumā jānorāda, ka kredīti un mikrokredīti ir jāpiešķir tiem, kuriem tie vajadzīgi, izmantojot bankas, bet tā, lai šie līdzekļi netiek iekļauti banku bilancēs, tikai izmantojot to zināšanas un tīklu, lai atvieglotu šādu līdzekļu aizņemšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (PSE), rakstiski. – (RO) Piekļuves uzlabošana mikrokredītiem, kas ļauj mazajiem uzņēmējiem, bezdarbniekiem un neizdevīgākā situācijā esošiem iedzīvotājiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību un kuri nevar piekļūt tradicionāliem banku kreditēšanas instrumentiem, lai attīstītu uzņēmējdarbību, kā arī nesenais lēmums samazināt PVN noteiktiem pakalpojumiem, ir risinājumi, ko Eiropas Savienība sniedz dalībvalstīm, lai palīdzētu tām pārvarēt krīzi.

Jaunākajās analīzēs ir uzsvērts, ka pakalpojumu, lauksaimniecības un tūrisma nozares var būt tās jomas, kas var uzņemt ievērojamu darbaspēka daļu, kura pieejama darba tirgū, arī bezdarbniekus. Šī iemesla dēļ Rumānijai un citām ES valstīm ir jāizstrādā instrumenti, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo ideju, īpaši kā daļu no tā tirgus segmenta, kurš nav banku sistēma.

Es uzskatu, ka šos mikrokredītus var veiksmīgi izmantot, lai attīstītu pakalpojumus uzņēmumiem, privātpersonām vai mājsaimniecībām, un tie var būt gan IT speciālisti un logu tīrītāji, gan dārznieki un cilvēki, kuri sniedz aprūpes pakalpojumus veciem cilvēkiem un bērniem. Tie arī var veicināt personīgo kvalifikāciju un spēju izmantošanu veiksmīgā uzņēmējdarbībā.

Mikrokredītam var piekļūt uzņēmumi, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem. Tas ir izdevīgi cilvēkiem, kas vēlas strādāt, un bezdarbniekiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Mikrouzņēmumi veido 91 % no Eiropas uzņēmējsabiedrībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE), rakstiski. (RO) Ar Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju “Teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana” aizsāk plašas apspriedes ar reģionālajām, vietējām pašvaldībām, asociācijām, NVO, pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu kopīgu izpratni par šo jauno jēdzienu un tā izmantošanu turpmākajā ES reģionālajā politikā, tomēr tajā nav sniegta “teritoriālās kohēzijas” definīcija.

Teritoriālās kohēzijas mērķis ir nodrošināt visu ES teritoriju harmonisku attīstību un iespēju to pilsoņiem gūt maksimālu labumu no šīm teritorijām piemītošajām iezīmēm. Zaļajā grāmatā ir ierosināts, ka dažādībai būtu jāpārtop par vērtību un priekšrocību, kas veicinātu visas ES ilgtspējīgu attīstību. Tajā īpaši minēta nepieciešamība pēc kohēzijas politikas efektīvas kontroles, lai padarītu to elastīgāku.

Galvenais uzdevums ir palīdzēt teritorijām pēc iespējas sekmīgāk izmantot šo vērtību un apmainīties ar labas prakses piemēriem. L. van Nistelrooij ziņojumā ir aptverta šī teritoriālās kohēzijas plašā joma, un tajā ir pausti efektīvi viedokļi par Komisijas paziņojumiem šajā jomā. Rezultātā Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju paliek atvērta jauniem uzdevumiem, bet tā tiek pārveidota par efektīvu partnerattiecību un labas prakses piemēru apmaiņas instrumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. – Uz kohēzijas politiku un lauku attīstības pasākumiem attiecas viens un tas pats solidaritātes princips, ko veicina Eiropas projekts un kas sekmē Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu.

Mūsu analīzēs un lēmumos, kurus pieņemsim, ir jāņem vērā lauksaimniecības attīstības dažādie līmeņi Eiropas Savienībā, šīs nozares nozīme dalībvalstu ekonomikā, kā arī atšķirīgās situācijas attiecībā uz reģionālo kohēziju un attīstību. Es atzinīgi vērtēju to, ka šī ziņojuma galīgajā versijā būs iekļauts arī mans priekšlikums nodrošināt lielāku elastību saistībā ar struktūrfondu izmantošanu, lai tie papildinātu lauku attīstības pasākumus.

Lai nodrošinātu kohēzijas politikas pienācīgu koordināciju un savstarpēju papildināmību, dalībvalstīm būs jāievieš Eiropas līdzekļu konsekventas un godīgas izmantošanas mehānismi. Vienlaikus Eiropas Savienībai ir jāizmanto savā rīcībā esošie instrumenti, lai uzraudzītu Eiropas līdzekļu labāku izmantošanu reģionālā līmenī, lai nodrošinātu, ka nav aizspriedumu pret lauku teritorijām.

Šis ziņojums ir pirmā analīze par šo tematu, un tā ir jāturpina, lai turpmākie finanšu plāni nodrošinātu ES finansiālā atbalsta pasākumu labāku saskaņošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. – (PL) Es vēlētos pateikties Z. L. Becsey par viņa ziņojumu, kas ir tik svarīgs man un maniem tautiešiem.

Šķiet, ka daudzi nesaprot, cik lielā mērā mikrokredītu instruments var ietekmēt valsts sociāli ekonomisko attīstību. Mazi nenodrošināti aizdevumi nav paredzēti tikai nabadzīgākajiem jaunattīstības valstīs. Šo ideju tikpat labi var izmantot attiecībā uz bezdarbniekiem, jaunizveidotiem uzņēmumiem vai esošiem mikrouzņēmumiem.

Piedāvājot iespēju finansēt savas iniciatīvas tiem iedzīvotājiem, kuri nevar piekļūt kredītiem, tiek sperts nozīmīgs solis pretim principa “vispirms domāt par mazākajiem” īstenošanai. Piedāvājot šādus aizdevumus, mēs veicinām uzņēmējdarbību un palielinām darba aktivitāti, tādējādi novēršot un samazinot sociālo atstumtību. Mikrokredītiem ir ļoti pozitīva ietekme — kas ir īpaši svarīgi manā valstī — uz bezdarba līmeni.

Tomēr, ieviešot šāda veida aizdevumus, ir jāpatur prātā vairāki svarīgi jautājumi.

Pirmkārt, mikrokredītu institucionālās un juridiskās sistēmas ir jāpielāgo aizdevumu fondu tirgus attīstības līmenim.

Otrkārt, ir jāpārbauda ar šo pakalpojumu saistītās procedūras. Diemžēl to sarežģītības dēļ mikrouzņēmēji un cilvēki, kas uzsāk uzņēmējdarbību, vairāk tiecas pieteikties patēriņa aizdevumiem.

Treškārt, lai popularizētu mikrokredītus, uzņēmēji ir jāinformē par to, ka pastāv alternatīvas banku aizdevumiem līdzekļu piesaistīšanai.

Neskatoties uz šiem iebildumiem, es ļoti atzinīgi vērtēju mikrokredītu pakalpojumu Polijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Es vēlētos apsveikt savu kolēģi deputātu Z. L. Becsey par viņa ziņojumu, kurā tiek aicināts attīstīt mikrokredītu sistēmu, lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Šajā dokumentā ir pareizi norādīts, ka neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, arī ilgstošiem bezdarbniekiem, tiem, kas atkarīgi no pabalsta, un etniskajām minoritātēm, piemēram, romiem, ir jābūt pievērstai galvenajai uzmanībai saistībā ar Eiropas iniciatīvām mikrokredītu jomā.

Daudzās valstīs mikrofinansēšana ir izrādījusies ļoti veiksmīga un veicinājusi sociālo un ekonomisko integrāciju, sniedzot atbalstu pašnodarbinātībai. Finanšu krīzes laikā sevišķi vērtīgi ir vienkārši finanšu instrumenti, kas var finansēt uzņēmējdarbību, sevišķi vāji attīstītos reģionos vai iepriekš minētajās sociālajās grupās. Tie, kuri vēlas strādāt mazos ģimenes uzņēmumos, var saskarties ar ievērojamām grūtībām saistībā ar konkursiem, ko pārvalda saskaņā ar kohēzijas politiku, īpaši attiecībā uz līdzfinansējumu. Sociālās kohēzijas veidošanai vai atjaunošanai ir jābūt svarīgākai par peļņas gūšanu, jo atbalsts pašnodarbinātībai ir daudz lētāks nekā bezdarbnieku pabalsti un tādējādi no valstu ekonomikas viedokļa ir vērts sniegt mikrokredītus, pat ja no stingri finansiāla viedokļa tas var nenest peļņu. Mikrokredītu sistēma ir jāpadara pieejama tiem, kuri nav “pieņemami bankām”, proti, cilvēkiem, kuri nevar saņemt kredītu no tradicionālās banku nozares to lielā riska, mazo rezervju un saistību nepildīšanas iespējamības dēļ, un tai ir jāsniedz iespēja mērķtiecīgi iesaistīt neizdevīgā stāvoklī esošas grupas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN), rakstiski. – (PL) Debatēs par kohēzijas politiku es vēlētos pievērst jūsu uzmanību dažiem jautājumiem, kas izvirzīti W. Roszkowski ziņojumā par šo tematu.

1. 2007.–2013. gada finanšu plānā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai tika noteikts kā KLP otrais pīlārs un tādējādi nošķirts no kohēzijas politikas. Šīs attīstības rezultātā, īpaši ņemot vērā nepietiekamos budžeta līdzekļus, kohēzijas politikas, sevišķi Eiropas Reģionālās attīstības fonda politikas, galvenā uzmanība ir pievērsta ekonomiskajai konkurētspējai lielākajos pilsētu centros vai arī aktīvākajos reģionos, savukārt ELFLA resursi ir vērsti uz konkurētspējas uzlabošanu lauksaimniecības nozarē.

Šī pieeja var radīt vai nu dažu mērķu dublēšanos, piemēram, vides aizsardzības, izglītības un kultūras, vai arī to izlaišanu abās jomās.

2. Tādēļ mums ir jāizvērtē, vai lauku attīstībai paredzētais finansējums 2007.–2013. gadam ir vairāk jāizmanto, lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, vai arī tas vairāk tiks piešķirts lauku atbalsta saņēmējiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, vai pat atbalsta saņēmējiem, kuri paliek lauku teritorijās, bet kuri pāries no lauksaimniecības nozares uz citām profesionālas darbības jomām. Ja izrādīsies, ka atbalsts lauksaimniekiem ir otrā pīlāra vēlamais mērķis, šķiet, ka nākamajā plānā būtu izdevīgi piesaistīt šos līdzekļus kohēzijas politikai.

3. Ir arī jāpalielina finansējuma fonds KLP otrajam pīlāram, kaut gan tas jāveic, samazinot tiešos maksājumus lielajiem lauksaimniekiem un pakāpeniski palielinot modulācijas likmes, kā uz to aicināja Eiropas Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Lewandowski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Reģionālo politiku, kas ir materializējusies struktūrfondu un kohēzijas fondu veidā, pareizi dēvē par visredzamāko un reālāko Kopienas politiku Eiropas iedzīvotājiem. Neviena cita politika nenodrošina tik lielu Eiropas Savienības redzamību un labāk neataino integrācijas priekšrocības. Tāpēc mēs tik lielu nozīmi piešķiram debatēm par kohēzijas nākotni. Kohēzijai nekad nav bijis vajadzīgs tik daudz kā pašlaik, kad ir apvienotas divas Eiropas daļas, ko pēc kara bija nošķīris dzelzs priekškars. Tas ir ārkārtīgi svarīgi valstīm, kuras saskaņā ar Jaltas līgumu tika nostumtas malā. Krīze — un struktūrfondu potenciālā vērtība kā krīzes novēršanas pasākumu kopums — ir īpašs aspekts.

Mēs nevaram atkārtot 2008. gada situāciju, kad tika atmaksāti neizlietoti līdzekļi 4,5 miljardu eiro apmērā. Tā bija mūsu visu kopīga kļūda. Vien tas, ka mēs pašlaik iekļaujam šo ES budžeta daļu, ir ārkārtīgi svarīgi. Īstermiņā citus jautājumus var atlikt; ilgtermiņā mums ir jāaizstāv kohēzijas politika kā Kopienas politika, kas dod iespēju visiem reģioniem. Kohēzijas politikai kā tādai ir jāpiekāpjas reģionālām un vietējām zināšanām saistībā ar finansējumu pārvaldības labāko veidu. Projektu izvērtēšanas papildu kritēriji palielinās vērtēšanas piesardzības līmeni un tādējādi sarežģīs fondu izlietošanas procesu. Tam nav jēgas ne šodien, saskaroties ar krīzi, ne ilgtermiņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. (RO) Vispirms es vēlētos apsveikt referentu par visiem viņa centieniem.

Ir labi zināms, ka 2007.–2013. gada perioda stratēģiju un darbības programmu īstenošana joprojām ir sākuma posmā, un tādēļ ziņojuma, par kuru tiek diskutēts, piemērošanas joma joprojām ir ierobežota. Tomēr es vēlētos pieminēt visu dalībvalstu centienus kā daļu no darbības programmu projektu izstrādes un sarunu procesa integrēt kohēzijas politikas vispārējās prioritātes.

Darbības programmu veiksmīga īstenošana ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri mums izdosies vienkāršot šīs procedūras un veicināt tos pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt iestāžu kapacitāti, un, kas ir ne mazāk svarīgi — no tā, kā mēs noteiksim konkrētās profesionālās apmācības prasības personālam, kurš strādā ar Eiropas fondiem.

Lai nodrošinātu Kopienas izdevumu labāku finanšu pārvaldību un attiecīgu pārredzamību saistībā ar fondu pārvaldību, es uzskatu, ka ir sevišķi svarīgi, lai dalībvalstīm būtu efektīvas uzraudzības sistēmas.

Es arī noteikti uzskatu, ka ir absolūti nepieciešams vēl vairāk uzlabot sabiedrības izpratni, lai panāktu maksimālu līdzekļu apguves koeficientu un dzīvotspējīgu projektu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. (RO) Eiropas līmenī saistībā ar ES turpmāko reģionālo un kohēzijas politiku tiek uzskatīts, ka atšķirības rada strukturālas nepilnības reģionos attiecībā uz konkurētspējas galvenajiem faktoriem un īpaši inovatīvu spēju un uzņēmējdarbība gara trūkums.

Šo situāciju varētu atrisināt, ieņemot stratēģisku pieeju, proti, palielinot reģionu konkurētspēju visā Eiropas Savienībā, ko uzskata par būtisku, lai nostiprinātu ekonomiku kopumā un ierobežotu noslogotības riskus, kurus rada saimnieciskās darbības koncentrēšanās.

Mums jāatkārto, ka šīs atšķirības būtu iespējams novērst tikai tad, ja tiktu uzsākta liela mēroga informācijas kampaņa, izveidojot dialogu starp pilsoņiem un pilsonisko sabiedrību, citādi projektiem arī turpmāk nevarēs piekļūt.

Tāpat, lai bez problēmām īstenotu programmas un projektus ar ES atbalstu, ir vajadzīgas kvalitatīvas pārvaldības un kontroles sistēmas. Projektu finansēšanas priekšnosacījums ir atbilstība ES tiesību aktiem, piemēram, regulām, kas reglamentē vidi un vienlīdzīgas iespējas. Pirms citu maksājumu veikšanas, neskaitot fondu avansa maksājumus, Komisijai ir jāpārliecinās, vai pārvaldības un kontroles sistēmas pilnībā atbilst regulām.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. (ET) Teritoriālā kohēzija stiprina ekonomisko un sociālo kohēziju un ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai sasniegtu ES kohēzijas politikas mērķus, jo tā palīdz efektīvi līdzsvarot ekonomiskās atšķirības gan starp dalībvalstīm un reģioniem, gan to iekšienē.

Teritoriālajai kohēzijai ir arī liela nozīme ES reģionālās politikas turpmākajā attīstībā, ko parāda teritoriālās kohēzijas principa pievienošana ekonomiskās un sociālās kohēzijas principiem Lisabonas līgumā.

Pašreizējā ekonomikas krīzē ES ekonomikas atjaunošana ir kļuvusi par ļoti svarīgu tematu, un tā tiks sasniegta, veicot saprātīgus ieguldījumus, kas ir būtiski ekonomiskiem panākumiem, zinātniskiem atklājumiem, tehnoloģiskajam novatorismam un darbavietām.

Es no visas sirds atbalstu referenta ideju, ka ES saskaņā ar teritoriālās kohēzijas principu ir jāstimulē labāka savietojamība un zināšanu apmaiņa starp pētniecības un inovāciju centriem un to apkārtējiem reģioniem, lai no veiktajiem ieguldījumiem sniegtu maksimālo labumu Eiropas iedzīvotājiem.

Lai efektīvāk risinātu problēmas un grūtības, ar kurām dalībvalstis saskārušās šajā krīzes laikā, mums ir vajadzīga kopēja ES kohēzijas stratēģija, kurā ir jāuzsver kohēzijas politikas teritoriālā dimensija un kurā jāņem vērā katras dalībvalsts īpašās vajadzības, piemērojot politikas pasākumus.

Mums pašlaik ir jāuzsāk plašākas diskusijas par reģionālās un kohēzijas politikas iespējamo nākotni Eiropas Savienībā pēc 2013. gada un struktūrfondu iespējamo formu nākamajā plānošanas periodā, lai tādējādi apzināti palīdzētu uzlabot ES konkurences priekšrocības pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. (DE) Saskaņā ar Eiropas Savienības moto “vienoti dažādībā” mums ir jādara vairāk, lai padarītu mūsu kontinentu par “reģionu Eiropu”. Šajā saistībā teritoriālajai kohēzijai ir liela nozīme. Šī iemesla dēļ mums lielāka uzmanība jāvelta tās padarīšanai par atsevišķu mērķi līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai.

Kā minēts pašreizējās debatēs par kohēziju, reģionu nostiprināšanas procesā mums īpaša uzmanība ir jāpievērš jutīgām teritorijām. Ir jāņem vērā lielākas izmaksas, sevišķi kalnu reģionos, kuru apsaimniekošana ir laikietilpīga un dārga.

Kompensāciju sniegšana par šiem grūtajiem apstākļiem ir svarīgs solis tādas Eiropas izveides virzienā, kurā visās teritorijās ir vērts dzīvot. Šajā sakarā mums vajadzētu uzsvērt lauksaimniecības nozari. Piena ražošana kalnos dod svarīgu ieguldījumu lauku teritoriju saglabāšanā, un tādēļ tai jāpiešķir pietiekams atbalsts. Ir arī jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas rada darbavietas ārpus Eiropas lielajiem komerciālajiem centriem. Kopumā pašreizējās debates par kohēziju nosaka modernas reģionālās politikas virzienu un pārnes Eiropas tradicionālo struktūru uz nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. – (PL) No 2007. līdz 2013. gadam Polija no Eiropas Savienības budžeta saņems vairāk kā 67 miljardus eiro. Kā daļu no šiem finanšu pārskaitījumiem 2008. gadā vien Eiropas Komisija Polijai nosūtīja PLN  19,3 miljardus. Tomēr šo programmu īstenošanas specifika paredz, ka lielākā daļa maksājumu tiks veikti programmu beigu gados, proti, 2013.–2015. gadā. Diemžēl ir radušies būtiski ierobežojumi, kas neļauj Polijā efektīvi īstenot struktūrfondus. No 2007.–2013. gada programmu sākuma līdz 2009. gada marta sākumam bija parakstīti gandrīz 8400 līgumi par finansiālu atbalstu, kuru kopējie izdevumi ir PLN 15,4 miljardi. Tie ietver ES ieguldījumu PLN 11,4 miljardu apmērā. Diemžēl pieteikumi par maksājumu saņemšanu no šiem fondiem kopumā veido PLN 1,75 miljardus. Publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas pārmērīgi garās procedūras var aizkavēt struktūrfondu realizēšanu un tādējādi veicināt zemu apguves līmeni. Struktūrfondi ir valsts fondi, uz kuriem attiecas valsts tiesību akti par valsts publisko iepirkumu. Ar šiem tiesību aktiem ir jāizveido vienkārša un efektīva līgumslēdzēju atlases procedūra. Pārmērīgi ilgas konkursa procedūras var aizkavēt struktūrfondu īstenošanu. ES fondiem ir jābūt līdzeklim, lai mazinātu vienu no visnopietnākajām finanšu krīzes sekām. Izlietojuma paātrināšana ļaus nostiprināt ekonomiku 2009. gadā, ieguldot infrastruktūrā, cilvēkkapitālā un uzņēmumos vērtību, kas pielīdzināma aptuveni vismaz 1,3 % no IKP. Lai tas notiku, valdībai ir jāatvieglo piekļuve ES fondiem un jāvienkāršo procedūras.

 
  
  

(Sēde tika pārtraukta plkst. 11.50 līdz balsošanas laikam un atsākta plkst. 12.05.)

 
  
  

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un cita detalizēta informācija: skatīt protokolu)

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 7. jūlijsJuridisks paziņojums