Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir sekojošu ziņojumu kopīga apspriešana:

- A6-0135/2009 G. Mitchel ziņojums Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem (2008/2155(INI)); un

- A6-0109/2009 E. Seppänen ziņojums Budžeta komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas (COM(2008)0910 - C6-0025/2009 - 2008/0268(COD)).

  Esko Seppänen, referents. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība var nodrošināt ES valstu un citu valstu, kas neatrodas ES, attīstībai finansiālu atbalstu kredīta formā ar zemām procentu likmēm no Eiropas Investīciju bankas. ES garantē aizdevumu tādā gadījumā, ja aizdevējam nerodas zaudējumi un tas var finansēt savu aizņēmumu turpmāk ar tirgus finanšu līdzekļiem.

Kad ES garantijas attiecībā uz Eiropas Investīciju banku tika atjaunotas un paplašinātas, aptverot vairāk valstu nekā iepriekš, Eiropas Parlamenta viedoklis bija lēmumus pieņemt saskaņā ar koplēmuma procedūru ne tikai Padomes, bet arī Eiropas Parlamenta kompetences ietvaros. Eiropas Kopienas Tiesa panāca vienošanos un attiecīgi ar Padomes vienpusēju lēmumu bija atjaunota koplēmuma procedūra. Jaunais lēmums jāpieņem šā gada 6. novembrī.

Tagad mūsu priekšā ir Komisijas priekšlikums lēmumam, kuru var uzskatīt kā pagaidu lēmumu, un attiecībā uz to Komisijai ir atļauts līdz nākamā gada Aprīļa beigām sagatavot jaunu, vispārēju priekšlikumu. Parlaments ir atstājis savus nospiedumus uz ‘pagaidu’ lēmumu, un Padome ir pieņēmusi to. Tā ir pozitīva zīme, ka pēc dažām grūtām sarunām tagad ir vienprātība starp Padomi un Parlamentu un lēmumu var pieņemt šodien pirmajā lasījumā bez vajadzības pēc turpmākām apspriedēm.

Šajā sakarā Es vēlos pateikties Čehijas prezidentūras pārstāvjiem, kuri ir tik smagi strādājuši Padomē, lai panāktu vienprātību. Bet šis lēmums nebūtu stājies spēkā bez aktīvas Čehijas Republikas dalības.

Tomēr man ir brīdinājums visiem, kuri jaucas Eiropas Investīciju bankas lietās. Eiropas Investīciju banka ir pieradusi saņemt atbalstu no Eiropas Parlamenta dažādās lietās, bet tās pārstāvjiem šajā laikā nav izdevies realizēt koplēmuma procedūras ieviešanu spēlē un Parlamenta kompetence šajā jomā tika ievērojami palielināta. Parlaments vēlējās izmantot savas pilnvaras pilnībā, kas nav iespējams pie agrākās konsultāciju procedūras. Es domāju, pilnīgi nevietā būtu Eiropas Investīciju bankai, kas ir viena no ES iestādēm, izrādīt respektu Parlamenta noteiktai praksei, bet gan tā vietā būtu jāmēģina ietekmēt lēmumus no politiskās perifērijas.

Tomēr tas ir labs galarezultāts. Eiropas Investīciju banka galvenokārt iegūst, ko vēlas. Tas ir pelnījis Parlamenta simpātijas lēmumu pieņemšanas procedūrā, kurā Parlaments veido savu atzinumu. Tagad šis lēmums veido vienprātību par politiskajām grupām, kas ir aiz tā, kas nebūtu gadījumā, ja Eiropas Investīciju bankas pieeja tiktu pieņemta. Es gribētu pateikties Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstij par šī kompromisa sasniegšanu. Es arī gribētu pateikties Budžeta komitejai un tās ēnu referentiem par vienprātību lēmuma pieņemšanā pirmajā lasījumā. Esmu pārliecināts, ka tas būs labs lēmums visām iesaistītajām pusēm.

  Gay Mitchell, referents. − Priekšsēdētāja kungs, vai varu sākumā minēt, ka es tiesām stipri iebilstu pret veidu, kādā Parlamenta locekļi šeit saīsina savu laiku. Šonedēļ nav dzirdēts par jautājumu laiku, ne tā kā par Padomi vai Komisiju. Cilvēki var nākt šeit un teikt garas runas. Parlamenta locekļu ziņojumi Parlamenta vārdā ir bez brīdinājuma saīsināti. Tā ir Parlamenta locekļu izmantošana.

Kā ziņotājs, es vēlētos, pirmkārt sveicināt priekšsēdētāju P.Maystadt un priekšsēdētāju Mirow pirmajā reizē Palātā, kad Parlaments ir sagatavojis ziņojumu vienlaicīgi par Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) darbībām. Nevar apšaubīt faktu, ka pašreizējā finanšu krīze uzsver Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas darbu. Abas bankas ir uzteiktas par centieniem apkarot ekonomiskās krīzes ietekmi Abas bankas ir gatavas izaicinājumam un par to es tās slavēju. Mums ir svarīgi aplūkot abas bankas vienlaicīgi tā, lai nodrošinātu labāku sadarbību starp tām un darbības jomu pārklāšanos.

Abām bankām būs jānodrošina maksimāla sinerģija, lai sagatavotos un palīdzētu ekonomikas atveseļošanā. Īpaši gaidīts ir lēmums palielināt aizdevumus par 50% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sākotnēji plānotie EUR 5 miljardi gadā mazo un virsējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanai ir pieauguši līdz EUR 7,5 miljardiem gadā vairāk nekā četru gadu periodā no 2008. gada līdz 2011. gadam.

Jaunās finansēšanas piemērs ir nesen EIB apstiprinātie EUR 310 miljoni ieguldījumiem MVU Īrijā. EIB skaidri parāda, ka Īrijas MVU un citiem MVU var būt pieejamas un ļoti konkurētspējīgas procentu likmes. Manuprāt, Eiropai jādomā pēc Marshall Atbalsta plāna, kas darbojās labi arī pēc Otrā pasaules kara.

Ja EIB varētu būt pārliecināta, teiksim, aizņemties no Ķīnas un aizņēmumu ieguldīt bankā, kas palīdzētu, izmantojot šos resursus, uzsākt ekonomikas atveseļošanu un daudz drīzāk to veicināt. Šo aizņēmums varētu atmaksāt daļēji no papildus muitas nodokļa, ko ES būtu saņēmusi no atjaunotās ārējās tirdzniecības, un no jauniem PVN ieņēmumiem, kas paredzēti šim mērķim. Papildus labums būtu ES dalībvalstu spiediens un viņu individuālās prasības, lai saglabātu saistību ar Stabilitātes un izaugsmes paktu papildus aizņēmumu ziņā.

2007.gadā ES investīcijas Ķīnā bija EUR 7,16 miljardi, kamēr Ķīnas iekšējās investīcijas ES bija tikai EUR 0,6 miljardi. Gan ES, gan Ķīna varētu gūt labumu no tirdzniecības pieauguma. Es paredzu Komisijas priekšsēdētāja, Ekonomikas un monetārās komitejas un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja vizīti Ķīnā pirms Ziemassvētkiem. Pēdējā ES-Ķīnas papildus apspriede ir gaidīts signāls cerībām.

Mēs iekļuvām ķezā tāpēc, ka nebijām koncentrējušies uz jautājumiem. Ir pienācis laiks sākt koncentrēties uz atveseļošanos, tostarp padarot ES konkurētspējīgāku, kā to piedāvā Lisabonas Līgums. Esmu ļoti apmierināts par priekšlikumiem, kuri tiek veikti saistībā ar enerģētikas krīzi un klimata kontroli, un, jo īpaši, ietverot EIB lomu visā. Es esmu arī ļoti apmierināts, ka nesenais tiesas lēmums par koplēmumu ir paziņots un tagad parlamentam ir nozīmīga loma attiecībā uz šīm divām bankām.

Man ir ierosinājums ziņojumā – un to ir apstiprinājusi komiteja, un es esmu pārliecināts, ka būs apstiprinājis arī Parlaments – ka Komisijai un divām bankām ir jānāk pirms Ekonomikas un monetārās komitejas regulāri atskaitīties par to, kā koordinēt lomas un par to, kā īstenot abu banku politiku. Es domāju, tā būs ļoti noderīga attīstība. Mums ir nepieciešama lielāka caurskatāmība un atbildība. Mēs dzirdējām premjerministru Brown runājot par to attiecībā uz starptautisko finanšu krīzi. Mums vajadzētu domāt par to attiecībā uz šīs iestādes atbildību par mūsu pašu finanšu iestādēm un tiem, kas daļēji ir finanšu iestāžu finansēti.

Es sagaidu banku nodomu vispārēju grūdienu, jo īpaši saistībā ar klimata kontroli un enerģiju, un es ceru, ka šis nams atbalstīs ziņojuma galveno virzienu, ko esmu izvirzījis.

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, šajā pēc pusdienā Komisijas vārdā es vēlos sveikt Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāju P.Maystadt un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas priekšsēdētāju Mirow. Pirms šī nama, es vēlos pateikties viņiem abiem un arī viņu iestādēm par viņu ārkārtīgi pozitīvo sadarbību ar Komisiju, īpaši šajā laikā, kad notiek smaga cīņa ar ekonomisko krīzi.

E. Seppänen kungs, liels paldies par Jūsu vārdiem un Jūsu kā referenta centieniem par tēmu, kas ir sarežģīta, bet ar laimīgu iznākumu kā Jūs pats esat teicis; proti, vienošanās pirmajā lasījumā atrisināt juridiskas problēmas, kas bija radušās saistībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) ārējām pilnvarām.

Šīs ārējās pilnvaras ļauj mums, caur EIB darbībām un koordināciju ar Eiropas politiku, veikt ļoti stingru un efektīvu rīcību attiecībā uz politiku un jomām, kas īpaši interesē Eiropas Savienību un visas Eiropas institūcijas, ieskaitot Parlamentu.

Komisija pauž gandarījumu par to, ka no šī brīža, Parlaments tiks tieši iesaistīts diskusijās par šīm ārējām pilnvarām. Tomēr mums ir arī sirsnīgi jāpasakās gan Parlamentam, gan Padomei par elastību, kādu viņi ir parādījuši, panākot vienošanos pietiekami ātri, lai neradītu vai nepalielinātu nedrošību līdz šā gada beigām, ar iespēju turpināt izmantot šo ārējo pilnvaru resursus un instrumentus.

No savas puses nākamā Komisija 2010.gada sākumā iesniegs attiecīgo juridisko tekstu šim Parlamentam un Padomei. Mēs ceram, ka atkal pirmajā lasījumā, mēs varēsim nodrošināt tiesisko stabilitāti attiecībā uz ārējām pilnvarām tā, kā jau teicu iepriekš, ļaujot mūsu visu ieineresētībai Eiropas politikā attīstīties.

Es arī vēlos apsveikt G.Mitchell kungu un pateikties viņam par ziņojumu. Šī ir pirmā reize, kad ziņojums ir attiecināms ne tikai uz Eiropas Investīciju banku, bet arī uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Mēs jūtam, ka tā ir pareizi aplūkot šīs divas finanšu iestādēs kopā, jo īpaši pašreiz, kad viņu darbības efektivitātei ir jākalpo, lai stiprinātu politiku ekonomiskās krīzes laikā, kad sadarbība starp šīm divām iestādēm ir īpaši svarīga.

Mēs prasam abām bankām veikt milzīgas pūles. Atveseļošanās plānā, kas pieņemts pagājuša gada beigās, mēs prasījām abām iestādēm, lai ievērojami palielina aizdevumu jaudu laikā, kad viņiem ir pārāk grūti atrast, kā piesaistīt finansējumu no finanšu tirgiem.

Bankas reaģē uz šo aicinājumu palielinot darbību, kas ir šajās zonās,kas, mūsuprāt, ir prioritāte, tāpat kā G. Mitchell ir teicis, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu sfērā, energoefektivitātes sektorā un kā arī citās jomās. Proti, mēs esam ļoti apmierināti ar abu banku panākto vienošanos ar Pasaules Banku par kopēju iniciatīvu, lai stiprinātu savus finanšu instrumentus un uzlabotu to efektivitāti, izmantojot to kreditēšanas instrumentus Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kas notiek īpaši grūtā situācijā.

Mēs ceram, ka no šī brīža līdz nākamajam gadam Padome un Komisija izvedos ekspertu grupas pamatdarbu un diskusijas, pēc vienošanās ar P.Maystadt kungu, lai apsvērtu EIB ārējo pilnvaru turpmāko nākotni un arī ERAB stratēģisko pārskatu, kas turpināsies šī Parlamenta nākamjā sesijā un nākamajā Komisijā un ļaus mums mierīgākā laikā nekā šobrīd, ņemot vērā ekonomisko situāciju, turpināt, izmantojot zināšanas, kreditēšanas iespējas, finanšu resursus, cilvēkresursus un pieredzi, lai palīdzētu politikai, kam, mēs visi piekrītīsim, ir jābūt, lai vadītu turpmāko virzību Eiropas Savienības nākamajā desmitgadē.

  Gabriele Stauner, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu apkopot Budžeta kontroles komitejas atzinumu par ikgadējo Eiropas Investīciju bankas ziņojumu.

Budžeta kontroles komiteja aicina EIB būt aktīvākai un ieviest aktīvāku politiku, lai cīnītos ar krāpšanu, kas ietver nulles toleranci par krāpšanu, korupciju, naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Neatkarīgi no visām pūlēm, ko EIB ir sasniegusi līdz šim, kas pelnījušas mūsu atzinību, tagad ir jāīsteno politika, kas ne tikai ir rakstīta uz papīra, bet arī ir saistīta ar konkrētiem pasākumiem un pārredzamības kritērijiem. Tāpēc uzņēmumiem, kas pierādījuši, ka ir korumpēti, nebūtu jāļauj veikt aizdevumus un informatoru vajadzētu saņemt efektīvu aizsardzību informatoriem vajadzētu saņemt efektīvu aizsardzību. EIB izmeklēšanas un preventīvai funkcijai ir jāspēlē lielāku nozīmi, nekā tas ir bijis līdz šim.

Jo īpaši, ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi, mēs vēlamies, lai tie uzraudzības noteikumi, kas attiecas uz EIB, attiektos uz visām citām komercbankām, tāpēc, ka bez reālas uzraudzības kontroles, EIB nevar būt uzticams dalībnieks kredītu tirgū. Mums ir vajadzīgas arī neatkarīgas uzraudzības struktūras, kas nodrošina EIB rezultātu kvalitāti un stingri ievēro rīcības kodeksu.

Mūsu galvenā problēma ir, ka Parlamentam būs nākotnē jāizstrādā atsevišķs ziņojums par EIB darbu. Mūsuprāt šāda veida ziņojums būs gan iespējams, gan lietderīgs tādēļ, ka dalībvalstis ir tikai EIB akcionāri, tas nozīmē, ka tā ir tieša sasaite, un tāpēc arī tieša Parlamenta budžeta atbildība. Liels paldies!

  Zsolt László Becsey, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Pirmkārt, es vēlētos apsveikt divus referentus par ziņojumu, un es esmu arī gandarīts, ka šis jautājums, problēmas saistībā ar divām finanšu iestādēm nonāca pie mums vienlaicīgi, tiešām, es domāju, ka nākotnē mums būs jāizskata šīs iestādēm daudz ilgāk.

Pirmais jautājums, izsakoties tikai atslēgvārdos, ir dublēšanās. Protams, mums ir nepieciešams izstrādāt kādu ilgtermiņa darba dalīšanu starp divām iestādēm un padarīt ciešāku sadarbības iespēju. Es redzēju, ka referents piedēvēja Eiropas Investīciju bankai lielākos projektus, atstājot darbības, kas attiecas uz mazākiem uzņēmumiem, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Jebkurā gadījumā, es uzskatu, ka šāda veida specializācija ir nepieciešama.

Es esmu gandarīta, ka Eiropas Parlaments var beidzot ienākt Mekā un pārrunāt turpmākās ievirzes, ka būtu jāpieņem šajā sakarā. Es esmu piesardzīgs attiecībā uz šī jautājuma pavērsiena aktualizāciju. Divpadsmit gadus atpakaļ Ungārijā mēs uzskatījām, ka varētu aizmirst par Starptautisko valūtas fondu (SVF) reizi par visām reizēm, un tagad viņi ir pie mūsu vārtiem, un mēs skrienam pie tā pēc kredīta.

Pirms dažiem gadiem mēs domāja, ka ERAB nebūs nozīmīga loma, piemēram, dalībvalstīs, kas ir ārpus euro zonas, kur ERAB būtu, nevis pārvietotos austrumu virzienā; tagad mēs esam gandarīti, ka kopā ar Pasaules Banku šīm divām iestādēm ir lielas iespējas Centrālās Eiropas fondos.

Es gribētu vērst Jūsu uzmanību uz to, ka mazo un vidējo uzņēmumu likvidācija un finansēšana ir, manuprāt – kā manas politiskās grupas attiecīgās darba grupas priekšsēdētājs – absolūti nepieciešams, tāpēc, es vēlētos lūgt, lai nesen pieņemtais lēmums stājas spēkā pēc iespējas ātrāk, lai kopā ar komercbankām, mēs varam efektīvi nodrošināt likviditātes iespēju galvenokārt Centrālā Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

  Udo Bullmann, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs apspriežam pašreizējo ekonomisko krīzi problēmas nelīdzsvarotības ziņā, no vienas puses- noregulēts tirgus, no otras- sabiedrības intereses zudums. Mums ne vienmēr ir izdevies modināt sabiedrības intereses attiecībā uz finanšu tirgiem un reālajiem ekonomiskiem procesiem. Tāpēc ir tik svarīgi šodien, ka mēs apspriežam valsts investīciju bankas, kurām ir tieši šī saskarne, kas veicina tirgus darbību, un, kas ir valsts pilnvarota pārstāvēt mūsu nākotnes intereses. Tādēļ mana prognoze šo banku prezidentiem, kuri ir šeit kopā ar mums šodien, ka mums vajadzēs viņus vēl vairāk nākotnē, nekā šobrīd, un nekā ir izdarīts pagātnē.

G.Mitchell kunga ziņojumam ir uzsvērtas divas jomas. Viņš mudina mūs atrast labu darba sadalījumu, optimālu nostāju, lai koncentrētos uz priekšrocībām. Viņš arī ierosina mums atļaut divām bankām koncentrēties uz uzdevumiem, kas izaicinās mūs nākotnē. Tās ir klimata pārmaiņas, bažas, ka esam apdraudēti ar masu bezdarbu un ekonomikas lejupslīdi, ja vien neveiksim pretpasākumus un aicinājums, it īpaši no sabiedriskās infrastruktūras mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ka varam gūt panākumus, izveidojot atelpas brīdi un sniedzot sev perspektīvu situācijā. Tāpēc es vēlētos pateikties G.Mitchell kungam par viņa labo darbu. Viņš ir uzrādījis pozitīvu ziņojumu. Eiropas Parlaments cīnas, lai saglabātu savu nozīmi un nākotnē tas pildīs savu lomu daudz spēcīgāk. Tas ir vēstījums no manas grupas.

Vēl viens komentārs G.Stauner kundzei, kura tikai ziņoja par uzraudzības noteikumiem. Protams, valsts bankas jāpakļauj uzraudzības noteikumiem un pienācīgai kontrolei. Tomēr valsts bankām nevar tikt piemēroti tie paši uzraudzības noteikumi kā parastām bankām, citādi viņi nevarēs uzņemties risku, ko mēs bieži vien vēlamies pieņemt. Šī iemesla dēļ, es esmu par labu kontroli, bet dažādu.

  Wolf Klinz, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir pastāvējušas nomaļus ilgu laiku. Pēdējos gados lielai sabiedrības daļai ir maz zināms par to klātbūtni. Ceru, ka tagad finanšu un ekonomiskās krīzes laikā tas mainīsies, jo šīs svarīgās Eiropas iestādes kļūst arvien būtiskākas.

Ņemot vērā lielo naudas summu, kas ir banku rīcībā un ko piešķir kā aizdevumus ir svarīgi, lai tās strādātu saskaņā ar skaidriem kritērijiem un principiem. Fakts, ka šīs ir valsts iestādes, pats par sevi nav garantija kā tāda. Mums ir valsts bankas, piemēram, Vācijā, kas ir pārkāpušas šos principus un nonāk grūtībās tieši tāpat kā daudzas privātās bankas. Es ceru, ka abas iestādes, gan EIB, gan ERAB nosaka prioritātes, pamatojoties uz ļoti skaidriem apsvērumiem, lai, atskatoties uz šo periodu, šīs prioritātes būtu uzlūkotas kā pareizas un reālistiskas.

Svarīgi ir tas, un es varu tikai atbalstīt bankas šajā ziņā, ka viņas arī turpmāk koncentrē uzmanību uz vidējiem uzņēmumiem, kas ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, un ka viņas koncentrējas uz projektiem, kuri skaidri atbilst ilgtspējības. Bankām ir ļoti labs reitings, labāks nekā trīskāršs A. Tas ļauj iegūt un sniegt finansējumu uz samērā izdevīgiem nosacījumiem. Mums jānodrošina, ka nestādam pārmērīgā spriedzē, un, jo īpaši krīzes laikā, lai tas nav mēģinājums izmantot mūs kā kapitāla avotu jomās, kur citiem kapitāla avotiem jau var būt apsīkums.

Es esmu gandarīts, ka Eiropas Parlamenta deputāti tiks iesaistīti, lai noteiktu prioritātes no nākamā gada. Es uzskatu, ka fakts, ka bankas ir arī atbildīgas Parlamenta priekšā, nekā tas ir bijis pagātnē, būs par pamatu labai un konstruktīvai sadarbībai.

Viens no pēdējiem punktiem: Es iedrošinātu abas bankas palielināt to centienus un pārliecināties, ka tās nedublē darbību. Tā vietā bankām būtu jāpapildinā vienai otras darbu un jāstrādāt kopā komplementārā veidā.

Man arī šķiet svarīgi, ka ERAB joprojām ir svarīga pārejas valstīs, tāpēc mēs nedrīkstam pamest šīs valstis, it īpaši krīzes laikā.

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties tiem, kas atbildīgi par abiem ziņojumiem, kurus mēs ar Zaļo un Eiropas Brīvo apvienības grupu atbalstam. Mēs atbalstām Eiropas Investīciju bankas darbības jaunattīstības valstīs. Mēs jau sen cīnāmies par EIB projekta finansēšanu, stingri ievērojot sociālos un vides standartus un aizstāvot cilvēktiesības. Praktiski tas tagad notiek dēļ Kopienas garantijām EIB projektiem. Mēs gribētu pateikties Budžeta komitejai, kas ir atbalstījusi šo punktu un ar Padomi veiksmīgi virzījusi.

EIB ir ļoti svarīgs instruments Eiropas Savienībā, kas dod iespēju Dalībvalstīm kontrolēt sociālo, vides un ekonomisko attīstību. Tāpēc es lūdzu stingrākas pārbaudes nekā agrāk visiem projektiem, ko atbalsta EIB, lai noteiktu, vai sociālās vides ilgtspējību un rentabilitāti var patiešām garantēt. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā finanšu un ekonomiskajā krīzē.

Piemēram, EIB būtu nopietna kļūda atbalstīt liela mēroga projektus, piemēram, tiltu pār Straits of Messina vai Brenneres bāzes tuneļa ātrgaitas pasažieru vilcienus. Šie projekti prasa lielu naudas summu mašinērijai un lielus kapitālieguldījumus. Atbalsts esošās infrastruktūras modernizācijai un paplašināšanai ir daudz noderīgs darba tirgus un vides ietekmes ziņā.

Kvantitatīvais pieaugums nāk no tādas novecojušas filozofijas kā "ātrāk, augstāk, tālāk". Mums ir nepieciešama ilgtspējīga sociālā un vides politika gan mūsu iedzīvotājiem, gan videi. Paldies!

  Konstantinos Droutsas, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Ziņojumā atzinīgi vērtē divu banku darbību, tomēr nav minēta to atbildība un ieguldījums kapitāla krīzē. EIB ir veikusi aizdevēja lomu bankām un uzņēmumiem, ar mērķi atbalstīt peļņu no kapitāla.

Eiropas Savienības atjaunošanas pasākumi ir pavadīti ar finanšu piesardzības obligātiem pasākumiem. Kopējā Eiropas Savienības sastāvdaļa ir Lisabonas stratēģijas, Stabilitātes pakta un Māstrihtas līguma pamatorganizāciju politika, kuras mērķis ir novirzīt slogu no krīzes uz darba ņēmēju pleciem, samazinot algas, padarot elastīgas darba līgumu normas un mazinot bezdarbu un ar jauniem pretdiskriminācijas pavērsieniem.

Viens tipisks piemērs ir mana valsts, pret kuru pārmērīga deficīta procedūra ir uzsākta divas reizes piecu gadu laikā. Komisija ir prasījusi pastāvīgus un ilglaicīgus pasākumus: papildu pasākumi, lai samazinātu sociālos izdevumus, jo īpaši sabiedrības veselības aprūpes sfērā, tajā pašā laikā privātajā sektorā šī nozarē kļūst bagātāka. Tajā pašā laikā, ir prasība palielināt nodokļus masu patēriņa precēm, kā arī palielināt PVN likmes.

Vienīgā pieeja, kas kalpo tautas interesēm, ir noraidījumi tiem pasākumiem, kas tiek uzlikti ar kapitālu un kuru pamatā visi spēki, kas atbalsta Māstrihtas un Eiropas Savienības vienošanos, un kas ietver pamatorganizāciju ekonomikas un tautas varas sociāli politisko aliansi.

  John Whittaker, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mani visvairāk uztrauc norādījums, ka Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir nozīmīga loma finanšu krīzes risināšanā – ka tā var kaut kā darboties kā Eiropas mēroga iestāde, lai nodrošinātu stimulus, kad dalībvalstis vienas nav spējušas saskaņot savus stimulus.

Bīstami ir tad, ja tā paplašina savu darbību pārāk tālu, atbalstot komerciālas bankas un valdības – kā tas ir ierosināts, – tad apskaužami augstu kredīta reitingu var pazemināt, piemēram, kāds no mūsu valdības.

EIB ir sviras ir apmēram 35 vietās, un tās akcionāri ir dalībvalstu valdības. Tas būtu nopietns jautājums, ja tas būtu palikt bez graša kabatā, tāpat kā dažas no mūsu komercbankām. Ziņojums pat mudina EIB un Komisiju palielināt aizdevumu eksperimentējot ar jauniem, novatoriskiem finanšu instrumentiem. Es domāju, ka pasaule bija redzējusi pietiekami gudrus finanšu trikus.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos sirsnīgi pateikties mūsu somu kolēģim Esko Seppänen par viņa centieniem, kas veicināja kompromisa panākšanu ar Komisiju un Padomi par EIB aizdevumiem un Kopienas garantijām.

Kā mēs visi zinām, kad Eiropas Parlaments uzvarēja lietu Eiropas Kopienu Tiesā, attiecīgās Padomes lēmums tika anulēts, bet uz vienu gadu līdz jauna lēmuma pieņemšanai paliek spēkā. Komisija ierosināja koplēmuma procedūru, un rīt mēs balsosim par kompromisa vienošanos trialoga laikā un noslēgsim šo koplēmuma procedūru.

Ir svarīgi atcerēties, ka EIB sākotnēji tika izveidota, lai finansētu darbības ES robežās. Līdz ar to Kopienas garantija Eiropas Investīciju bankai pret zaudējumiem un aizdevumu garantijas ir pamats tās darbībām ārpus ES. Priekšlikums, ko šodien mēs apspriežam, aptver aptuveni 10–15 % no EIB darbībām, t.i, bankas darbības ārpus ES pirmspievienošanās valstīm, Vidusjūras valstīs, Āzijā, Latīņamerikā un Dienvidāfrikā. Šīs EIB darbības ir īpaši svarīgas valstīs ar vidējiem ienākumiem, infrastruktūras, finanšu un tirdzniecības jomās. Šīs EIB darbības ir ļoti svarīgi globālās finanšu krīzes vidē un recesijā.

Es esmu priecīga, ka mums izdevās panākt kompromisu par visiem galvenajiem jautājumiem, tādiem kā termiņu, lai paziņotu par jaunu lēmuma priekšlikumu, kas tagad ir 2010. gada 30. aprīlis, kā arī par darbības beigšanas atrunu, kas ir 18 mēnešus pēc termiņa, 2011. gada 31. oktobris.

Eiropas Parlaments grozīja Komisijas priekšlikumu, norādot cilvēktiesību, attīstības politikas, energoapgādes , svarīgumu, un pieprasot sniegt stratēģiskus dokumentus, lielāku EIB politikas un darbības pārredzamību.

Mums ir labs rezultāts, un es ceru, ka rīt kompromiss tiks pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. Es rēķinos ar šī Nama visu politisko grupu atbalstu.

  Paulo Casaca (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es pievienojos saviem kolēģiem deputātiem, atzīstot par lielisku esam darbu, ko veic mūsu referents Budžeta komitejā, un veidu, kādā viņam izdevās cīnīties par Eiropas Parlamenta tiesībām un prerogatīvām.

Saskaņā ar 2008. gada 6. novemba tiesas spriedumu, Eiropas Parlamentam ir pilnībā koplēmuma pilnvaras šajā jomā. Turklāt Eiropas Investīciju bankai ir skaidrs mandāts, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, jaunattīstības valstu integrāciju pasaules ekonomikā, kampaņu par nabadzības apkarošanu, un šo valstu atbilstību tiesiskumam, cilvēktiesībām un pamattiesībām.

Mums jābūt šeit, lai nodrošinātu, ka EIB investīcijas īsteno minētos mērķus.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). - (LT) Eiropas Investīciju banka pasaules lielākā banka un ir skaidrs, ka tai ir svarīga nozīme, lai attīstītu ekonomiku Eiropas Savienības iekšējā tirgū un ārpus tā. Pašlaik ir iesniegti daudzi priekšlikumi, lai paplašinātu tās funkcijas, ko veic Eiropas Investīciju banka. Es esmu komitejas loceklis Ekonomikas un monetārā komitejā, bet es nevaru pat atcerēties daudzus no tiem priekšlikumiem. Šķiet, ka tagad visi zina, kas Eiropas Investīciju bankai ir jādara. Ir arī daudzi priekšlikumi, lai atkārtoti izvērtētu darbības, ko veic bankas ārpus Eiropas Savienības. Referenta izstrādātā dokumentā ir īpaši paredzēts pagarināt Kopienas garantijas derīguma termiņu, lai segtu zaudējumus, ko rada Eiropas Investīciju bankas aizdevumi ārpus Eiropas Savienības.

Daudzi priekšlikumi skaidri parāda, ka mums ir nepieciešams plašākas diskusijas par Eiropas Investīciju bankas darbībām un virzienu, kurā šīs darbības būtu jāizstrādā. Es ceru, ka Komisija atradīs laiku, lai pārbaudītu šo problēmu dziļāk Eiropas ekonomisko plānu vispārējā kontekstā. Attiecībā uz garantijām, ko piedāvā Eiropas Investīciju banka, daudzi papildu nosacījumi ir noteikti, ņemot vērā cilvēktiesības un vienlīdzīgas attīstības aspektus. Tā ir apsveicama iniciatīva, bet tās ārējā politikā Eiropas Savienībai jābūt vērstai uz citu banku izveidi, kas darbojas trešās valstīs, lai īstenotu vai veiktu savu darbību, balstoties uz šiem principiem. Tikai tad būs vienlīdzīga konkurence ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Investīciju banka neriskēs piedzīvot daudz zaudējumus.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra P.Maystadt kungs, mans pirmais jautājums attiecas uz Eiropas Investīciju bankas ziņojumu. Nez vai ir izveidota noteikumu un uzraudzības pārstāvniecība, ko prasa Parlaments? Turklāt, komisāra kungs, es nevaru saprast, kādēļ jūs nepārņemat jums doto iniciatīvu saskaņā ar 105. pantu, nodot šo jautājumu izskatīšanai Padomē, kas šo uzdevumu var pārņemt no Eiropas Centrālās bankas. Jūsu atbildes man ir ļoti izvairīgas, kas ir nožēlojami.

Man ir arī jāatsaucas uz garantiju izsniegšanu. Es nesaprotu, kāpēc garantija, kas tiek piešķirts šādā veidā, nav kompensēta. No kopējām plānotām garantijām, kas ir aptuveni EUR 30 miljardi, no kuriem EUR 30 līdz 100 miljoni varētu veidot Eiropas Savienības budžeta resursu zaudējumu. Tāpat es nez vai varu saprast, prezidenta kungs, kāpēc Budžeta kontroles komitejai, kuras pārziņā Eiropas Investīciju Bankas strīdīgo jautājumu izksatīšana, nav minēto atzinumu par šo jautājumu garantijām, kas piešķir Banka.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir divas ļoti jaudīgas iestādes, kas var palīdzēt reģionālai attīstībai gan Eiropas Savienībā, gan trešās pasaules valstīs. Tas ir īpaši acīmredzams šodien ar finanšu krīzi un no tās izrietošajiem ierobežojumiem ieguldījumu aizdevumu piekļuvē.

Kad lielākā daļa banku tika krasi samazinājušas aizdevumus ES kaimiņvalstu finanšu programmām, abas iepriekš minētās bankas enerģiski tika veicinājušas transporta vai vides investīcijas.

Tajā pašā laikā Eiropas Investīciju banka ir galvenais aizdevumu un aizdevumu garantijas avots Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu sektorā. Šajos grūtajos laikos tas ir nenovērtējams atbalsts uzņēmējiem. Svarīgi ir arī tas, ka sešas prioritātes, ko īstenoja Eiropas Investīciju banka, ietver ilgtspējīgu un drošu enerģijas konkurences nodrošināšanu Eiropas Savienībā.

  Thomas Mirow, EBRD. − Priekšsēdētāja kungs, pateicos par šo ziņojumu un iespēju turpināt ar komiteju novembrī aizsākto diskusiju. Tā ir savlaicīga un apsveicama it īpaši trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, finanšu un ekonomiskās krīzes konteksts sniedz lielāku iedrošinājumu sadarbībai starp ERAB un EIB daudz būtiskāk nekā jebkad agrāk. Tomēr krīze nozīmē arī to, ka sadarbība starp valsts starptautiskām finanšu institūcijām vairs nav tikai politikas virzīta aspirācija, bet būtiska nepieciešamība.

Saskaroties ar krasu samazināšanos kredītu naudas plūsmā, mēs sanācām kopā pagājušajā mēnesī ar Pasaules bankas grupu, uzsākot kopīgu IFI rīcības plānu, lai atbalstītu banku sistēmas un reālās ekonomikas aizdevumus Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Ir EUR 24,5 miljardu pakete 2009. un 2010. gadam, kur ERAB dos ieguldījumu EUR 6 miljardu apmērā. Rīcības plānā atzīts, ka efektīva krīzes reakcija Eiropas integrētos finanšu tirgos prasa ātru un saskaņotu visu ieinteresēto personu rīcību: mātes banku, kam pieder liela daļa no reģiona finanšu nozarēm; svarīgu vietējo banku; iestāžu, kas atrodas pārrobežu banku iestāžu mītnes valstīs un uzņēmējās valstīs; Eiropas institūciju un IFI. Ar šo plašu ieinteresēto personu loku mēs strādājam kopā, lai īstenotu plānu un izstrādātu koordinācijas un sadarbības mehānismus kā to darīt.

Un mēs uzskatam, – kā mēs redzējām pagājušā gada augustā, kad saskārāmies ar uz konfliktu orientētu banku krīzi Džordžijā, – ka šāda vajadzības spiesta IFI sadarbība ir tāda, kas darbojas vislabāk.

Otrkārt, Eiropas Savienības aizgādībā jaunu struktūru sadarbība starp ERAB un EIB piedāvā lieliskas jaunas iespējas mums strādāt kopā.

Es īpaši atsaucos uz Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmu, kas tagad ir uzsākusi darbību, kā arī uz Austrumu partnerību, kā ziņoja Eiropadome pēdējās dienās, kas balstās uz sadarbību, ko esam jau noteikuši, izmantojot mūsu memorandu un kaimiņattiecību ieguldījuma mehānismu.

Šīs iniciatīvas, ko veicināja EK līdzekļi, dod iespēju mums kopā strādāt attiecībā uz īpašiem projektiem un programmām, apvienojot katras iestādes stiprās puses, un, piemēram, piedāvā lielisku pārbaudījumu, kurā veidot mūsu kopīgā darba attīstību.

Es uzskatu, ka šajā kontekstā mēs varam atrast darba dalīšanu, kopīgas pieredzes pieteikumus un sadarbības vajadzīgos mehānismus, tostarp kopējos standartus, ko jūs esat izziņojuši.

Treškārt, es pārņemu Eiropas Parlamenta viedokli kā vēlamu ieguldījumu ERAB ceturto kapitāla resursu pārskatīšanas laika sākumposmos, kurus mēs noslēgsim mūsu ikgadējā sanāksmē Zagrebā 2010. gada maijā

ERAB ir veikusi proaktīvu nostāju, atbildot uz krīzi: atbalstot mūsu klientus darbības valstīs, mēs paplašinam savus instrumentus, nolūks investēt EUR 7 miljardiem 2009. gadā – palielinājums par vairāk nekā 20 %.

Tajā pašā laikā mums ir jāatzīst, ka mūsu pārmērīgais risks arī pieaug. Pašreizējās situācijas pilnu ietekmi pār mūsu portfolio un mūsu biznesa attīstību vēl nevar skaidri redzēt. Neskatoties uz to, mūsu partnerība ar EIB un ar Eiropas Savienību, ievērojot mūsu saistības, gan ar mūsu akcionāriem , gan ar mūsu darbības valstīm, ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

SĒDI VADA: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Philippe Maystadt, EIB prezidents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ļaujiet man vispirms pateikties jums par iespēju mums vēlreiz turpināt konstruktīvu dialogu, kas jau ir izveidots starp Eiropas Investīciju banku un Eiropas Parlamentu vairāku gadu garumā.

Es esmu īpaši priecīgs par iespēju mums apspriest divus ziņojumus šodien, jo tie ir divi ziņojumi - G.Mitchell kunga un E.Seppänen kunga- kas ir interesanti un kas pilnīgi izceļ attiecīgos jautājumus. Ceru, ka mums būs iespēja pie šiem jautājumiem atgriezties vēlāk.

Šodien, protams, mēs saskaramies ar krīzi ārkārtas mērogā – varbūt ar smagāko krīzi kopš Otrā pasaules kara – un tāpēc dalībvalstīm ir diezgan normāli šajā kontekstā aicināt mūsu divas iestādes mēģināt dot ieguldījumu Eiropas Savienības reakcijā uz šo krīzi. Jūs zināt, ka šajā sakarā dalībvalstis, kas ir mūsu akcionāri, ir lūgušas EIB būtiski palielināt savu kredītu apjomu 2009. gadā, kas ir par aptuveni 30 % vairāk, salīdzinot ar sākotnējām prognozēm, ar mērķi novirzīt šīs papildu pūles galvenokārt trīs jomās: pirmkārt, aizdevumi bankām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; otrkārt, enerģijai, un jo īpaši cīņai pret klimata pārmaiņām; un visbeidzot, īpaša uzmanība attiecībā uz tām valstīm, kuras vissmagāk skārusi krīze.

Kāds punkts ir mums sasniedzams šodien? Es došu Jums statistiku, kas attiecas uz 2008. gada pēdējiem trim mēnešiem – citiem vārdiem sakot, sākot no brīža, kad tika veikti pirmie aicinājumi EIB – un 2009. gada pirmajiem diviem mēnešiem. Šo piecu mēnešu laikā mēs aizdevām vairāk nekā EUR 31 miljardus, kas veido 38 % pieaugumu, salīdzinot ar to pašu periodu 2007. gada beigās un 2008. gada sākumā. Pirmajās jomās, kas attiecas uz aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, EUR 5,6 miljardi tika izsniegti aizdevumos šajā īsā laikā. Vairāki no jums ir uzsvēruši, ka svarīgi ir sekmēt mazos un vidējos uzņēmumus pašreizējā klimatā. Patiesībā, mēs veicam ļoti īpašus centienus šajā jomā, un es varu jau pateikt to, kas varētu būt pārsteigums, ka mēs bijām noteikuši aizdevumus EUR 15 miljardu apmērā 2008.  un 2009. gada laikā.

Attiecībā uz otro mērķi, enerģētiku un cīņu pret klimata pārmaiņām, arī šeit mēs esam pievērsuši īpašu uzmanību, un šajā kontekstā jāparedz finansējumu automobiļu industrijai. Mums ir jābūt skaidrām: šajā nozarē mūsu finansējums novirzīts uz projektiem, kas saistīti ar ekoloģiski draudzīgu automašīnu pētniecību, attīstību un ražošanu, tas ir, automašīnām, kas atbilst Eiropas Savienības jauniem standartiem attiecībā uz CO2 emisijas samazināšanu.

Visbeidzot, attiecībā uz trešo jomu: atbalstu valstīm, kuras ir smagi cietušas krīzē: šo pašu piecu mēnešu laikposmā mēs izsniedzām aizdevumus EUR 910 miljonus apmērā Ungārijai, EUR 600 miljonus Latvijai, EUR 1 miljardu Rumānijai un EUR 1,1 miljardu Lietuvai.

Tāpēc es domāju, ka varu teikt, ka mēs esam darījuši to labāko, atsaucoties uz dalībvalstu aicinājumu un īstenojuši panāktās vienošanās nekavējoties. T.Mirow kungs jau ir atsaucies uz apvienoto International Finance Corporation-Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības rīcības plānu attiecībā uz atbalstu banku nozarē Centrālajā un Austrumeiropā.

Protams, šī apjoma pieaugums mūsu aizdevumiem ir iespējams tikai, pateicoties kapitāla palielinājumam, par ko ir lēmuši mūsu akcionāri – tas dalībvalstīm nemaksās neko. Tomēr tika nolemts, ka mums vajadzīga mūsu akcionāru atļauja pārvērst mūsu rezerves kapitālā.

Vairāki no jums ir uzdevuši jautājumus par uzraudzību, ko veic EIB, un es personīgi uzskatu, ka jautājums ir pilnīgi pamatots. Ja finanšu iestāde aug tādā veidā, ir normāli bažīties par to, kā tā tiek uzraudzīta. Tas, kas jau ir vietā un kas nav nenozīmīgs: ir zināms daudzums iekšējo uzraudzību, un ir, galvenokārt, ārējās uzraudzības neatkarīga revīzijas komiteja, kas tieši sazinās ar mūsu vadītājiem. Bez tam, Lisabonas līgums paredz stiprināt šo revīzijas komiteju, papildinātot ar cilvēkiem, kuriem ir pieredze banku uzraudzībā.

Vai varētu mēs tālāk iet? Es gribētu atgādināt jums, ka Revīzijas palāta jau uzrauga visas EIB darbības, kad vien tiek izmantoti līdzekļi no Eiropas Savienības budžeta. Vai mums doties līdz banku uzraudzības formālai sistēmai? G.Stauner kundze bija cerējusi, ka U.Bullmann kungs norādīs, ka lietas varbūt nav tik vienkāršas. Jebkurā gadījumā, to ir vērts apspriest. Viss, ko es varu šodien darīt, ir apstiprināt, ka EIB ir pilnībā atvērta pakļauties formālai banku uzraudzībai, ja tā tiek atzīta kā vērtīga.

Pagaidām mēs esam organizējuši kopā ar Finanšu nozares uzraudzības komisiju Luksemburgā neoficiālu uzraudzību.

Atbildot J.P.Audy kungam, es gribētu teikt, ka prasības, ka viņš pieprasījis pēdējā gada laikā no Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (CEBS) patiešām ir izpildītas. Mēs esam apšaubījuši CEBS, bet tā informēja mūs, ka tā pati nav pilnvarota iestāde šajā jomā un ka tā pat nevarēja rīkoties kā padomdevēja. Mēs joprojām meklējam, kas vēlētos uzņemties iniciatīvu šajā jomā. Es saku vēlreiz, ka mums ir pieejamas šādas iniciatīvas.

Kāds vārds noslēgumā par sadarbību starp abām mūsu organizācijām. T.Mirow kungs jau norādīja, ka bija laba jaunattīstība, jo īpaši Rietumbalkānos, kā arī ar mūsu kaimiņiem austrumos, visnesenāk Turcijā. Viss, ko es vēlos teikt, lai saglabātu uz manu uzstāšanās laiku, ka esmu pilnīgi vienisprātis ar ieteikumiem,kas atspoguļojās G.Mitchell kunga ziņojumā. Mēs domājam, ka abu institūciju kopējās interesēs, gan arī mūsu aizņēmēju interesēs būtu pāriet uz racionālāku un funkcionālāku darba dalīšanu.

Noslēgumā kāds vārds par E.Seppänen kunga ziņojumu. Es gribu pateikt, cik mēs ļoti augstu vērtējam E.Seppänen kunga ikonstruktīvo pieeju. Viņš ierosina pagaidu risinājumu, kas ļauj EIB turpināt savu darbību, bet kas nosaka datumu, padziļinātu diskusiju par lomu, ko EIB īstenot ārpus Eiropas Savienības. Es nešaubos, ka šī ir diskusija, kur mēs patērēt kādu laiku, un ka, manuprāt, tā notiks tikai īstajā brīdī.

  Joaquín Almunia, Komisijas loceklis. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Es gribu pateikties visiem dalībniekiem, kas ir runājuši šajā diskusijā. Es uzskatu, ka lielākā daļa runu izteica lielu piekrišanu un vienprātību par pamatnostādnēm, ko ir tikai nedaudz izklāstīja divu banku prezidenti šajā krīzes, bet arī iespēju laikā. Izmantojot savus resursus un darbības, viņi vēlas atbalstīt tādu būtisku politiku Eiropas Savienībā, kā energoefektivitāte, cīņu pret klimata pārmaiņām, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, un atbalstīt skaidru tehnoloģiju nozarēs, kas šobrīd ir ļoti slikti ietekmētas, kā, piemēram, automobiļu rūpniecība.

Es uzskatu, ka ir arī ļoti plaša vienošanās par nepieciešamību intensificēt, cik vien iespējams, abu banku darbības valstīs, it īpaši kuras ietekmē vai ir skārusi krīze gan Eiropas Savienībā, gan ārpus mūsu robežām. Es piekrītu visiem tiem deputātiem, kas ir lūguši bankas darīt vēl vairāk. Es nepiekrītu personai, kas ieteikusi bankām strādāt mazāk vai būt saprātīgākām šajā grūtajā laikā. Es faktiski uzskatu, ka bankas, piemēram, Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, ir īpaši nepieciešamas tādā laikā kā pašreiz.

Man ir daži nobeiguma vārdi sakāmi par komentāriem attiecībā uz EIB uzraudzību. Man prieks, ka P.Maystadt ir pierādījis savu atvērtību, kus patiesībā man bija jau redzama iepriekš, pārskatot šo jautājumu un rodot risinājumu tam, kā tika minēts iepriekš debatēs pagājušajā gadā.

Protams, Komisija ir gatava tūlīt strādāt kopā ar P.Maystad, nosakot visefektīvākos instrumentus, kas tajā pašā laikā atbilst mūsu noteikumiem, lai rastu risinājumu tādā svarīgā jautājumā, īpaši laikā, kad EIB un arī ERAB ir izmantojušas tirgus, kuros ir daudz grūtāk palielināt finansējumu ar labvēlīgiem nosacījumiem un ar visaugstāko iespējamo reitingu, ar kuru abas bankas strādā, nekā tas bija iepriekšējos gados.

  Gay Mitchell, referents. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man pateikties komisāram un abiem banku prezisdentiem par to ieguldījumu un visiem nama dalībniekiem par ieguldījumu.

Ļaujiet man izteikties īsi un konkrēti. Prezidenta P.Maystad komentāri, ka EIB papildus finansiālais atbalsts atļaus iespējami ātras izmaksas un veicinās reālo ekonomiku, jo īpaši, aizsargājot labus projektus un palīdzot dzīvotspējīgiem uzņēmumiem šajos grūtajos laikos, ir ļoti iepriecinoši. Mans viedoklis ir, ka mums jāatbalsta kompāniju pūles cik vien iespējams, lai nodrošinātu tās ar kredītu, kas vajadzīgs, lai tās turētu savu biznesu virs ūdens un lai nodrošinātu, ka darbs nav zaudēts.

Ziņojums tomēr aicina ievērot piesardzību attiecībā uz komercbanku izmantošanu EIB aizdevumos, un šajā ziņā par rīcības kodeksu starp komercbankām un EIB. Ceru, ka deputāti atzīmēs to no dažām piezīmēm, kas tika izdarītas.

Otrkārt, pašreizējā noskaņa Eiropā ir aizturēta: mājokļu cenas dažās valstīs turpina celties un cilvēki ir ierobežojuši savus uzkrājumus. Lai apkarotu krīzes ietekmi, mums jāsāk runāt par reģenerāciju. Mēs novērsām skatu no bumbas, kad tā nāca krīzē, kurā mēs esam. Mēs atkal novēršam skatu no bumbas. Atgūšanās nāk: tā var būt līdz šā gada beigām vai tā var būt nākamajā gadā, bet tā nāks. Mums ir nepieciešams, sākt runāt par atgūšanos un sagatavošanos tai, un, jo īpaši, būt pietiekami konkurētspējīgiem, lai izmantotu atgūšanos. Uz to es aicinu visu trīs iestāžu pārstāvjus šeit šodien un šo namu.

Visbeidzot, ir nepieciešams, lai EIB un ERAB strādātu kopā ar citām starptautiskām un reģionālām finanšu institūcijām –, kā piemēram, Pasaules banka, Āzijas Attīstības banka un Āfrikas Attīstības banka –, lai veicinātu attīstību apgabalos ārpus Eiropas. Šīm bankām ir pozitīva ietekme, sniedzot atbalstu jaunattīstītajām valstīm, bet es uzskatu, ka šai ietekmei ir jābūt pienācīgi novērtētai.

Finansējums zemes īpašniekiem, kas ir jaunattīstītajās valstīs jāskata kā ieguldījumu izmaksas saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu mandātu. Es tiku izraisījis šo jautājumu daudzos gadījumos. Valsts, no kuras es nāku, ir pieredzējusi badu. Mēs esam pieredzējuši visu veidu lietas, ko cilvēki Āfrikas valstīs piedzīvo tagad. Tas, ka cilvēki ieguldīja universāli mazos zemes gabalos, izmainīja mūsu salas ziemeļaustrumu daļu.

Paskatieties uz šo modeli jaunattīstītajās valstīs. Mums ir nepieciešamas tās kā mūsu nākotnes tirdzniecības partneri, un es aicinu abas bankas apsvērt to, ko es teicu šeit, jo es domāju, ka tas ir veids, kā palīdzēt pasaules attīstībai. Šāds rezultāts šeit radās šodien tikai pirms dažam minūtēm Lielbritānijas premjerministram, un es nododu šo īpašo punktu abām bankām.

Paldies, priekšsēdētāja kungs, par iespēju atsaukties uz šo diskusiju. Ceru, ka mēs turpināsim iet uz priekšu savstarpējas sadarbības atmosfērā par labu Eiropai.

  Esko Seppänen, referents. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es atzīmēju, ka pastāv liela vienprātība šajā namā par Eiropas Investīciju bankas jauno mandātu attiecībā uz ārējiem aizdevumiem juridisko pamatu.

Tā kā EIB pārstāvji ieradās vēlu un nav dzirdējuši manu sākotnējo runu, es gribētu vērst uzmanību uz to, ka jautājums tagad tiek nolemts saistībā ar koplēmuma procedūru, un ka Eiropas Parlaments nav vairs vājš spēlētājs kā tas ir bijis līdz šim jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Investīciju banku.

EIB vairs nevarēs rēķinās ar dažu uzticamu deputātu atbalstu nākotnē. Saskaņā ar koplēmuma procedūru, būs nepieciešams plašs atbalsts Eiropas Parlamentā. Lai tas notiktu, EIB vajadzēs veikt konstruktīvākas darbības saistībā ar Eiropas Parlamentu nekā mēs uzskatījām laikā, kad šīs pilnvaras tika skatītas. Es uzskatu, ka šajā laikā tas tiks bankai skaidri parādīts un es ceru, ka banka saprot ziņu, ko Eiropas Parlaments tai nosūtījis. Viss ir labs, kas labi beidzas.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 25. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Paolo Bartolozzi (PPE-DE), rakstiski. – (IT) EIB loma Eiropas attīstības un kohēzijas politikas īstenošanā ir ievērojami augusi.

Lai gan EIB savulaik tika kritizēta, jo uzskatīja, ka tā ir nedaudz attālinājusies no Eiropas Savienības izvirzītajiem ekonomikas un sociālās kohēzijas mērķiem, koncentrējot savus centienus pirmām kārtām uz valsts struktūrām, šķiet, ka tā maina kursu attiecībā uz attīstības un kohēzijas izredzēm 2007—2013. gadam.

Ciešāk sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, EIB šodien sevi parāda kā modernu un dinamisku banku, un tas ir, pateicoties tāda veida finanšu projektu pieaugumam, kas izstrādāti, lai palīdzētu atjaunot atpalikušāko Eiropas reģionu sociāli ekonomisko līdzsvaru. Kas attiecas uz pasākumu īstenošanu, mums ir jo īpašs prieks redzēt atbalsta mehānismu ieviešanu MVU, kas varēs palielināt savus ieguldījumus, pateicoties labākai piekļuvei finanšu tirgiem.

Līdztekus to pasākumu paketei, ko Eiropas Komisija noteikusi MVU atbalstam Kopienas līmenī un kuri pašlaik tiek īstenoti, EIB jānodrošina pievienotā vērtība un MVU darbības kāpinājums un straujāka attīstība, jo tie ir galvenais, neaizvietojamais avots jaunām darbavietām Eiropā.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Šā ziņojuma pamatjautājumi neattiecas uz Kopienas garantiju kā tādu, bet drīzāk uz veidiem, kā efektīvāk izmantot EIB piešķirto finansējumu. EIB kā ES instrumenta ekonomikas atbalstam loma ir neapšaubāma. ES ir vairāki finanšu instrumenti ārējo attiecību jomā un EIB darbībai tie jāpapildina.

Kas attiecas uz finansēšanas prioritātēm, es priecājos, ka ziņojuma pašreizējā versijā ir atspoguļots mans priekšlikums iekļaut vajadzīgo skaidrojumu par enerģētikas projektiem Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā, proti, lai tie būtu „saskaņā ar Kopienas politikas mērķi dažādot enerģijas avotus un nolūkā garantēt stabilus un drošus resursus patērētājiem.”

Es esmu gandarīts, ka Eiropas vadītāji ir panākuši kompromisu ar Eiropas Padomi attiecībā uz to, ka ES finansē enerģētikas projektus kā daļu no ekonomikas atveseļošanas plāna. Es esmu gandarīts, ka projektā „Nabucco” tika saglabāts šis kompromiss un ka tas tika pasludināts par prioritāru enerģētikas projektu. Es ceru, ka EIB tiks iesaistīta, lai šajā projektā tiktu sasniegts vajadzīgais ieguldījumu līmenis un, sākot ar 2013. gadu, mēs varētu transportēt gāzi no Kaspijas jūras uz Eiropu.