Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2543(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0143/2009

Debates :

PV 23/03/2009 - 14
CRE 23/03/2009 - 14

Balsojumi :

PV 25/03/2009 - 3.12
CRE 25/03/2009 - 3.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0178

Debates
Trešdiena, 2009. gada 25. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

4. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Sarah Ludford (A6-0143/2009)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). Priekšsēdētājas kundze, precīzi noteiktas ārējās robežas ir svarīgs nācijas priekšnoteikums. Dažāda veida citas funkcijas var uzticēt vietējai valdībai vai par deleģēt starptautiskām apvienībām, taču valsts, kura vairs nenosaka, kas var šķērsot tās robežas un apmesties tās teritorijā, nav nekāda valsts.

Eirofederālisti, tostarp šī ziņojuma autore Baronese Ludford, šo jautājumu ļoti labi saprot, tādēļ pēdējo piecu gadu laikā to galvenie centieni bija veltīti tieslietu un iekšlietu saskaņošanai. Izmantojot Orvela cienīgu Taisnības ministrijas stila nosaukumu „brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”, tie ir saskaņojuši migrācijas un patvēruma jautājumus, tie ir izveidojuši Eiropas prokurora amatu, visas Eiropas mēroga tiesu sistēmu, vienotu krimināltiesību sistēmu un par Eiropolu — kopīgus policijas spēkus. Protams, no viņu viedokļa — no to cilvēku viedokļa, kas vēlas vienotu Eiropas valsti, — viss ir loģiski, taču es vēlos, lai viņiem pietiktu drosmes un pieklājības vispirms pajautāt tautai un nodot Lisabonas Līgumu balsošanai. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
 

***

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE). Priekšsēdētājas kundze, neraugoties uz to, ko teica Martin Schulz, es vēlētos aicināt Parlamenta priekšsēdētāju uzskatīt, ka mums jāievēro Voltēra principi, jo īpaši tādēļ, ka esmu no Liberāļu grupas: pat ja es it nemaz nepiekrītu tam, ko teica šis cilvēks, es uzskatu, ka viņam ir tiesības paust savu viedokli tāpat, kā darīja abi pārējie. Es atbalstu vienlīdzīgu attieksmi, un viens viedoklis mums nevar kaitēt. Mēs nedrīkstam atņemt vārda brīvību par šo jautājumu, pat ja es vispār nepiekrītu tam, ko viņš saka.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. Paldies, Alvaro kungs. Es skaidri pateicu, ka katrā ziņā došu Gollnisch kungam vārdu, bet tikai vēlējos pabeigt balsošanu.

 
  
  

- Ziņojums: Esko Seppänen (A6-0109/2009)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). Priekšsēdētājas kundze, mēs tikko nobalsojām par Eiropas Investīciju bankas kapitāla dubultošanu. Ir vērts apstāties un pajautāt: kam paredzēta Eiropas Investīciju banka? Teorētiski tās uzdevums ir ar atvieglotiem nosacījumiem piešķirt aizdevumus uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās, taču kas ir faktiskie saņēmēji?

Deviņdesmitajos gados vienīgais lielākais EIB līdzekļu saņēmējs Apvienotajā Karalistē bija British Airways, ko diez vai varētu nosaukt par mazu uzņēmēju, kas strādā ar mazu peļņu. Nevaru nepiebilst, ka visa šī perioda laikā British Airways bija arī galvenais sponsors kampaņai par eiro ieviešanu Apvienotajā Karalistē.

Es jautāju vēlreiz: kāds ir Eiropas Investīciju bankas mērķis? Domāju, ka atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka EIB mērķis ir savu darbinieku nodarbināšana. Tā ir kļuvusi par daļu no Briseles reketa — daļu no šī masīvā mehānisma naudas ņemšanai no nodokļu maksātājiem un sadalīšanai tiem, kuriem palaimējies strādāt šajā sistēmā. ES varbūt kādreiz bija ideālistisks — vai vismaz ideoloģisks — projekts, taču tā jau sen ir kļuvusi par ērtu veidu, kā pelnīt iztiku, un tieši šī iemesla dēļ ir to ir tik grūti izmainīt.

 
  
  

- Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A6-0002/2009)

 
  
MPphoto
 

  Michl Ebner (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, vēlos Hannan kungam teikt, Eiropas Centrālā banka ir arī laba lieta, jo mums nebija valūtas vērtības krišanās, ko pēdējo mēnešu laikā diemžēl nācās piedzīvot sterliņu mārciņai. Tas varbūt liecina, ka viņam sava nostāja būtu jāpārskata.

Runājot par Marinescu ziņojumu, es ar nodomu balsoju par Marinescu ziņojumu. Es uzskatu, ka funkcionālie gaisa telpas bloki ir pareizā atbilde šodienas problēmām. Tie nāk vēlu, taču labi, ka tie vispār nāk. Tie sniedz tādas svarīgas priekšrocības kā gaidīšanas rindu un pieblīvētu koridoru samazināšanu, un tie nāks par labu videi un nodrošinās zemas aviobiļešu cenas. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka aeronavigācijas dienesti šajā ziņā būs ļoti noderīgi.

 
  
  

- Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A6-0515/2009)

 
  
MPphoto
 

  Michl Ebner (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos šo izdevību izmantot ne vien tādēļ, lai paskaidrotu, ka es balsoju par, bet arī lai izvirzītu kādu man ļoti svarīgu problēmu, proti, aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokļiem. Šis jautājums joprojām tiek reglamentēts ar 1944. gada Čikāgas Konvenciju. Es nespēju saprast, kādēļ mums joprojām jāievēro šis regulējums un kādēļ Amerikas Savienotās Valstis mums kaut ko uzspiež vai neļauj mums mainīt kaut ko, kas bija jāmaina jau ļoti sen, jo nav taisnīgi, ka degviela automašīnām, transporta sistēmām un tā tālāk ir jāapliek ar nodokļiem, bet aviācijas degviela nav. Tas ir konkurences kropļojums, un mums ir jāievieš nodoklis par aviācijas degvielu un jāpanāk labāka konkurence 27 valstu Savienībā, vismaz pārejas stadijā.

 
  
  

- Ziņojums: Kartika Tamara Liotard (A6-0512/2009)

 
  
MPphoto
 

  Anja Weisgerber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ar regulu par jauniem pārtikas produktiem tiek saskaņota šo jauno pārtikas produktu un sastāvdaļu apstiprināšana un izmantošana Eiropas Savienībā. Tas ir svarīgs solis ceļā uz visaptverošu pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu. Bez šīs regulas mums nebūtu kontroles pār apstiprinājumiem un nebūtu iespējams tos ierobežot. Mēs ar šo regulu esam nodrošinājuši, ka pastāv stingri kritēriji, kas kalpo patērētāju aizsardzībai. Piešķirot apstiprinājumus, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde pieņems galīgo lēmumu par jaunu pārtikas produktu nekaitīgumu, tādējādi ļaujot panākt saskaņošanu visā Eiropā.

Papildus nekaitīguma apsvērumiem svarīgi ir arī ētikas apsvērumi attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem. Tas attiecas uz jautājumu par izmēģinājumu ar dzīvniekiem novēršanu vai klonētu pārtikas produktu izmantošanas nepieļaušanu. Es tādēļ atzinīgi vērtēju to, ka apstiprināšanas laikā tiek ņemti vērā šie ētikas aspekti. Mēs vēlējāmies, lai gadījumos, kad pastāv ētiskas iebildes, tiktu ņemts vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinums.

Es priecājos, ka tas tika iekļauts, un tāpēc varēju balsojumā atbalstīt visu ziņojumu kopumā.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0110/2009)

 
  
MPphoto
 

  Antonio Masip Hidalgo (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, izmantojot to, ka mēs runājam par budžetu, es uzskatu, ka mums ir jāsagatavojas sarunām par atbalsta turpināšanu oglēm nākamajā gadā — tas ir svarīgs vietējais enerģijas avots.

Es to saku ar atbilstošu iepriekšēju brīdinājumu, jo kāda augstu stāvoša amatpersona nevietā atļāvās paust savu viedokli, kas bija pretējs, un šis viedoklis nonāca kādā ekonomikas izdevumā, tādējādi samulsinot sabiedrisko domu.

Tā nekādā gadījumā nav. Pēc 2012. gada mums būs jāturpina sniegt atbalstu oglēm no manas valsts, un es vēlos, lai ziņojumā par Parlamenta darbu tas būtu pieminēts. Amatpersonas, lūdzu, turpiniet īstenot spēkā esošo plānu, bet no 2012. gada — instrumentu, ko mēs šajā nozarē sāksim apspriest nākamajā gadā.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Parlamentam kā budžeta iestādei ir jāveic savs novērtējums, lai sniegtu ieguldījumu 2007.–2013. gada finanšu shēmā.

Saistībā ar šo novērtējumu es vēlos lūgt referentu, kā arī — vēl svarīgāk — prezidentūru sniegt kaut kādas ziņas par kādām jaunām bažām, proti, ka varētu notikt saistību neizpilde, pilnīga vai daļēja, nezinu, no EP deputātu brīvprātīgā papildu pensijas fonda puses.

Vai tā tiešām ir, ka trūkst līdzekļu, ka ir veikti Luksemburgas fondos, Dievs zina kādos? Vai tā ir patiesība, ka struktūras, kas ir atbildīgas par fondu, kurš ir jāuzrauga Eiropas Parlamenta, ir veikušas ieguldījumus fondos, kuri nonākuši tādās pašās finanšu problēmās kā tās, ko mēs cenšamies atrisināt?

Es ceru, ka ne, taču manas bažas nav par manu vai par citu deputātu pensijām — man bažas rada tas, ka Eiropas nodokļu maksātāji nākotnē tiks ar Eiropas Parlaments starpniecību spiesti lūgt papildu līdzekļus no Eiropas Savienības, lai aizpildītu caurumu, taču šie līdzekļi būtu jāmaksā tiem, kuri šo caurumu radīja un kuriem būtu par to jāuzņemas atbildība. Mēs esam uzraudzības iestāde — sakārtosim vispirms paši savu māju un apsvērsim līdzekļus, ko maksājis Eiropas Parlaments un tā deputāti.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, vienmēr ir liels prieks būt kopā ar jums balsojumu skaidrojumu laikā. Cilvēki drīz sāks runāt.

Pašreizējā finanšu krīze ir skaidri parādījusi problēmas, kas saistītas ar tik ilgu finanšu shēmas laikposmu. Kurš pirms pāris gadiem būtu varējis paredzēt to, kādu kaitējumu radīs kredītdeficīts un kādas būs tā sekas? Es uzskatu, ka šī pārskatīšana mums Parlamentā sniedz lielas iespējas un skaidri raksturo problēmu. Patiesībā mēs šo problēmu esam radījuši paši.

Briselē tagad tiek veidota jauna nozare. Tā nav ražošanas nozare, lai gan tā rada dažas darbavietas. Tā ir nozare, kuras pamatā ir lobētāji un jo īpaši NVO. Tā ir diezgan draudīga nodarbošanās. Tās būtība ir tāda, ka tā ir pilnīgi pašpietiekama. Komisija apspriežas ar NVO par kādu jautājumu, NVO aicina rīkoties, tās lobē, lai panāktu EP deputātu politisko atbalstu šim aicinājumam, Komisija galu galā attiecīgajā jomā īsteno programmu un jā, jūs uzminējāt — NVO, kuras Komisijai teica, ka šī programma ir vajadzīga, pašas pieteicās šo programmu īstenot. Tā ir garām palaista iespēja, jo mēs būtu varējuši pateikt, ka nākotnē mēs tā nedarīsim.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Böge kunga ziņojums nav nekas cits kā aicinājums piešķirt Eiropas Savienībai lielāku finansējumu, kas, protams, nav nekāds pārsteigums. Tomēr tas, kas mani sevišķi satrauc, ir tas, ka mūsu priekšā atkal ir ziņojums, kurā nepārprotami minēts Lisabonas Līgums — līgums, kuru noraidīja referendumā Īrijā. Tā kā nav šaubu, ka īri pirmajā reizē kļūdījās, viņi balsos atkal jaunā referendumā rudenī. Varētu cerēt, ka Eiropas Parlaments vismaz izliktos, ka gaida vēlētāju lēmumu pirms tāda teksta apstiprināšanas, kurā ir atsauce uz Lisabonas Līgumu. Vakar mēs apstiprinājām kādu citu ziņojumu par dialogu ar pilsoņiem Eiropā. Tādēļ, ja mēs tiešām vēlamies, lai šis dialogs darbotos, mums ir vismaz jāciena vēlētāju lēmums.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret šo ziņojumu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, dēļ tā pārsteidzīgajām un neapdomīgajām prasībām piešķirt vēl vairāk līdzekļu ES izšķērdīgajiem tēriņiem — Apvienotajai Karalistei tas, protams, nozīmē prasības pēc vēl lielākas gada neto iemaksas, kas vēl vairāk palielina mūsu deficītu.

Otrs iemesls, kādēļ es balsoju pret šo ziņojumu, ir pieņēmums, kas tajā izdarīts par Lisabonas Līguma īstenošanu, neņemot vērā to, ka šis līgums neatbilst tā noteiktajiem ratifikācijas kritērijiem. Turklāt nav šaubu, ka arī pats Lisabonas Līgums būtiski palielinātu izdevumus, jo tiktu īstenotas jaunas kompetences un jauni pasākumi, piemēram, izšķērdīgi tēriņi kosmosa politikai, kas būtu tā darbības jomā, un jauna politika saistībā ar klimata pārmaiņām. Šo iemeslu dēļ es nobalsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). Priekšsēdētājas kundze, es finanšu shēmas pārskatīšanu vērtēju atzinīgi, lai gan es piedzīvoju vilšanos tādēļ, ka grozījums, kurā tika aicināts radikāli reformēt kopējo lauksaimniecības politiku, šodienas balsojumā cieta neveiksmi. Es uzskatu, ka ir steidzami jāreformē ES finansēšanas sistēma un ka nākas ar nožēlu konstatēt, ka daudzi no finansējuma avotiem ir vecas un vēsturiskas saistības ar ļoti mazu pievienoto vērtību.

Mēs nepiešķiram prioritāti jaunām problēmām, kurām nav pietiekamu resursu. Mums ir steidzami jāfinansē enerģētikas un klimata pārmaiņu programmas un jāveic būtiski ieguldījumi zaļajās tehnoloģijās. Tomēr vislielākās bažas man rada 4. izdevumu kategorija, kurai daudzus gadus ir hroniski pietrūcis finansējums. Lai gan Eiropas Savienība vēlas kļūt par vienu no lielākajiem globālajiem dalībniekiem, šo centienus grauj tas, ka šo mērķu sasniegšanai trūkst līdzekļu, Mani satrauc arī tas, ka tiek īstenota politika, kas paredz izmantot ārējus pakalpojumus visām ārējā finansējuma programmām. Tam ir negatīva ietekme uz ES kā globāla dalībnieka lomu jaunattīstības valstīs. Tomēr es šo ziņojumu atbalstīju.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0141/2009 (EPN - CARIFORUM valstis)

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). Priekšsēdētājas kundze, es vēlos komentēt grozījumu Nr. 9 rezolūcijai par CARIFORUM un arī grozījumu Nr. 4 rezolūcijai par Kotdivuāru. Tas parādījās turpmākajās sešās rezolūcijās.

Šajā grozījumā tiek aicināts nekavējoties sākt eksporta subsīdiju pakāpenisku atcelšanu. Es šo grozījumu nevarēju atbalstīt, jo mūsu politika Eiropas Savienībā ir tās pakāpeniski atcelt līdz 2013. gadam. Tieši tagad Komisija palielina eksporta maksājumus piensaimniecības nozarē, jo piena cena pasaulē ir samazinājusies zem ražošanas izmaksām.

Šajā grozījumā ir arī teikts, ka ES eksporta subsīdijas ir nopietns šķērslis ĀKK ražotājiem mājlopu un piensaimniecības nozarē.

Mēs visi zinām, ka šis ir liels pārspīlējums. Faktiski, ja mēs nekavējoties atceltu visu veidu eksporta subsīdijas, mēs iznīcinātu savu piensaimniecības nozari un pārtikas nekaitīgumu šajā nozarē, un es nopietni šaubos, vai tas ir tas, ko Parlaments tiešām vēlas darīt.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, pirms es sāku, es vēlos teikt dažus atzinības vārdus iepriekšējam runātājam Jim Allister. Es ne vienmēr piekrītu viņa uzskatiem, kad tie tiek izteikti krasā formā, taču man jāsaka, ka tad, ja es būtu Ziemeļīrijas vēlētājs, es, iespējams, teiktu, ka Ziemeļīrijai nav lielāka drauga par Jim Allister no šī Parlamenta.

Attiecībā uz šo balsojumu un ES un CARIFORUM vienošanos es uzskatu, ka mums ir jāatzīst, ka, lai gan par šo vienošanos bija daudz bažu, proti, ka ES ir agresīva, cenšoties atvērt savus tirgus, tajā vienlaikus tiek noteikts termiņš liberalizācijas ieviešanai un tas liek daudzām Karību jūras reģiona valstīm saprast, ka tām jācenšas panākt dažādību. Tās ir pārāk ilgi paļāvušās uz Lielbritānijas un citu bijušo koloniālo saimnieku vainu, lai saņemtu preferenciālu režīmu banāniem un cukuram.

Nevar turpināt būt par tā saukto „deserta ekonomiku” un vienlaikus vēlēties konkurēt globalizētajā digitālajā pasaulē, un es atzinīgi vērtēju šo ekonomisko partnerattiecību nolīguma aspektu.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par EPN rezolūciju, jo tikai ar vienlīdzīgām partnerattiecībām mēs varam palīdzēt citām valstīm gūt ekonomiskā progresa priekšrocības. Es atzinīgi vērtēju apliecinājumus, kas no mūsu jaunās komisāres Cathy Ashton tika saņemti, lai mazinātu bažas, kuras daudziem bija par EPN. Viņa ir pelnījusi aplausus par vienprātības panākšanu šajā jautājumā.

Rezolūcijā ir ierosināts daudz kas tāds, kas vērsts pret negatīvajiem noteikumiem sākotnējā tekstā. Klauzulas par intelektuālā īpašuma tiesībām padarīs piekļuvi ģeneriskām zālēm vieglāku un drošāku, un ierosinājums, ka valstis pašas var izvēlēties savu attīstības tempu, novērsīs pēkšņu un graujošu liberalizāciju.

Eiropai partnerattiecības jāveido arī ar ĀKK valstīm, ja šīs attiecības nerada risku, ka šīs valstis varētu kļūt nabadzīgākas intelektuālajā, sociālajā vai ekonomiskajā ziņā. Nesenā ĀKK misijā uz Gajanu tika konstatēts, ka tirdzniecībai, ja to izmanto labiem nolūkiem, var būt ļoti spēcīga ietekme, bet tirdzniecības nolīgumiem jābūt atklātiem, jāparedz atklāts dialogs un jābalstās uz savstarpēju cieņu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0148/2009 (EPN - Kotdivuāra)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, tāpat kā attiecībā uz lielāko daļu citu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu bija lielas bažas par ES pieeju tirgu asimetriskai atvēršanai. Sevišķi Kotdivuāras gadījumā bija bažas par to, ka faktiski šajā valstī nebija stabilas valdības, un bija bažas par to, vai var slēgt nolīgumu ar valsti, kas atrodas šādā situācijā.

Taču atkal jāatzīst, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ir tāda priekšrocība, ka pirmoreiz rodas iespēja uzklausīt patērētājus un uzņēmējus šajās valstīs, nevis klausīties valdībās. Taču, runājot ar uzņēmējiem daudzās no šīm valstīm tie saka: lūdzu, dodiet mums piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas jums pašlaik pieejami ziemeļos vai rietumos, lai mēs tad varētu veidot labklājību, radīt darbavietas un ilgtermiņā vairs nebūtu atkarīgi no palīdzības.

Tikai palīdzot uzņēmējiem, tiem, kas šajās valstīs rada labklājību, mēs varam palīdzēt šīm valstīm izkļūt no ilgtermiņa nabadzības.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0143/2009 (EPN – Klusā okeāna valstis)

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, man žēl, ka ar saviem balsojuma skaidrojumiem neļaujam jums doties pusdienās.

Kā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Politisko lietu komitejas priekšsēdētājam man bija daudz diskusiju ar daudzām no mazajām, perifēriskajām un ārkārtīgi tālajām valstīm Klusā okeāna dienvidu daļā. Tām nav bagātīgu dabas resursu, un, protams, tās visas ir ārkārtīgi tālas un nepieejamas, un tādēļ ir svarīgi, lai mēs šo valstu produktiem atvieglotu piekļuvi mūsu tirgiem un ļautu mūsu produktiem palīdzēt un attīstīt pašiem savus tirgus minētajās valstīs. Mums ir jāņem vērā to unikālais ģeogrāfiskais statuss un jāveic pasākumi, lai mazinātu problēmas, ko rada to stāvoklis, kā arī jāpalīdz tām nonākt uz ekonomikas attīstības ceļa un baudīt labklājību, ko baudām mēs.

Šie ekonomisko partnerattiecību nolīgumi paredz daudz labu lietu, un esmu priecīgs, ka varēju nobalsot par šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0142/2009 (EPN - Gana)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, par Ganas nolīgumu es vēlētos teikt, ka ir kāds svarīgs jautājums, jo diezgan bieži tiek apgalvots, jo īpaši no EP Sociālistu grupas puses, ka mums nevajadzētu atbalstīt importa tarifu pazemināšanu daudzās no šīm valstīm.

Ņemot par piemēru Ganu, jāatzīst, ka šajā valstī tiek ražoti tikai 30–35 % no rīsa, ko patērē tās iedzīvotāji. Ja mēs turpinām atbalstīt importa tarifus rīsam, tad tas, ko mēs patiesībā sakām šīs valsts ļoti nabadzīgajiem iedzīvotājiem, ir, ka viņiem jāmaksā vairāk par savu pārtiku un savām zālēm.

Es uzskatu, ka tas ir kauns, ka EP sociālisti turpina atbalstīt importa tarifus, kas visnabadzīgākos cilvēkus padara vēl nabadzīgākus. Tiem būtu jāatbalsta tirgu atvēršana un jānodrošina, ka mēs atbalstām uzņēmējus un atbalstām nabadzīgos iedzīvotājus.

 
  
  

- Ziņojums: Gay Mitchell (A6-0135/2009)

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt atbalstu Mitchell ziņojumam, jo īpaši attiecībā uz to, ka referents norāda, ka ir nepieciešama plašāka sadarbība starp abām bankām, lai nodrošinātu, ka to darbības nepārklājas. Taču jo īpaši es vēlētos paust atzinību par aizdevumu palielināšanu MVU par 50 %. EUR 5 miljardi, kas tika paziņoti sākotnēji, tagad ir paaugstināti līdz EUR 7,5 miljardiem gadā četru gadu laikposmā. EIB ir norādījusi, ka ir pieejams vairāk līdzekļu.

Tās ir ļoti labas ziņas MVU Īrijā, jo mēs varam sagaidīt, ka turpmāko nedēļu laikā MVU tiks ieguldīti EUR 300 miljoni. Ir svarīgi, lai nauda nokļūtu līdz MVU — kā teica kāds no iepriekšējiem runātājiem — un pēc iespējas ātrāk, jo tie ir nonākuši grūtā stāvoklī un daudzi no tiem nevar gaidīt.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0152/2009 (Automobiļu rūpniecības nākotne)

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, es paveicu lielu darbu ar automobiļu rūpniecību, kad man palaimējās būt par ēnu referentu Sacconi kunga ziņojumam par CO2 emisijām no automobiļiem, un tas mani vairāk nekā jebkas cits pārliecināja par ārkārtīgi lielo stratēģisko un komerciālo vērtību, ko automobiļu rūpniecība mums sniedz Eiropā. Es to saku jo sevišķi tādēļ, ka esmu no Anglijas Ziemeļaustrumiem, kur mums ir lielā Nissan ražošanas rūpnīca Vašingtonā, Tainas un Vīras grāfistē, — visražīgākā un visefektīvākā automobiļu rūpnīca Eiropā.

Taču pēdējo desmit gadu laikā automobiļu ražošanas rūpniecību apgrūtina ļoti daudzi papildu noteikumi un normas un slogi no šīs vietas. Ir vairāk nekā vienkārši ironiski tagad konstatēt, ka Komisija žēlojas par ārkārtīgi nožēlojamo stāvokli, kādā šī rūpniecība ir nonākusi. Tomēr es neuzskatu, ka atbilde būtu protekcionisms, tostarp arī tādēļ, ka būtu daudz citu nozaru, kas arī stātos rindā pēc finansiālas palīdzības no nodokļu maksātājiem.

Konkrētāk, es vēlētos pieminēt prezidenta Sarkozy kaunpilno rīcību Francijā, piešķirot saviem ražotājiem valsts atbalstu ar nepārprotamu nosacījumu, ka tie izbeigs ražošanu citās dalībvalstīs. Tas ir šausmīgs ceļš protekcionisma virzienā, kas beigu beigās Eiropā nevienam nepalīdzēs.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, kā redzat, mani kolēģi ir greizsirdīgi par mūsu attiecībām, un tādēļ šajā pēcpusdienā rīkojas kā mūsu aizbildņi. Es ceru, ka jūs manus vārdus apstiprināsiet.

Mēs visi zinām, ka automobiļu rūpniecība saskaras ar nopietnām finansiālām problēmām. Par tām katru dienu raksta visu mūsu valstu laikrakstos. Reģionā, ko es pārstāvu, ir liela Toyota rūpnīca Bernastonā, Dārbšīras grāfistē, kur jau ir veikti daudzu un dažādi pasākumi, lai samazinātu izdevumus un tādējādi iekļautos jaunajā finanšu vidē. Lieliskajā jaunajā Apvienotās Karalistes Deiventrijas parlamentārajā vēlēšanu apgabalā atrodas McClaren Formula 1 augsto tehnoloģiju motoru rūpnīca, kurā strādā vairāk nekā 600 cilvēku.

Tādējādi ikviens no mums šeit zina vai pārstāv noteiktu automobiļu rūpniecības daļu, un mēs zinām par pastāvošajām finanšu problēmām. Taču mēs faktiski esam tās šeit sajaukuši, labajos laikos pieņemot regulu pēc regulas, neskatoties uz priekšu, kad tik labi neklāsies. Automobiļu rūpniecība nespēj tikt galā ar regulējumu, ko mēs tai esam uzspieduši.

Paldies par man piešķirto papildu laiku. Zinu, ka tas, ko teicu sākumā, varbūt man maksāja dažas sekundes.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. Jūs pamanījāties šeit iepīt arī Deiventriju. Varētu teikt, ka pēc manām domām jūs un abi jūsu kolēģi pēc visa šī man varētu būt parādā pusdienas.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, abi mani kolēģi un es pats būtu priecīgi izmaksāt pusdienas jums un abiem jūsu kolēģiem jums abās pusēs, lai gan neesmu pārliecināts, vai jums mūsu sabiedrība patiktu daudz vairāk nekā mūsu runas.

Mēs visi zinām, kādā nopietnā situācijā pašlaik atrodas daudzas nozares attiecībā uz kredītu saņemšanu. Ir daudz dzīvotspējīgu uzņēmumu, kuri pirms kredītu krīzes būtu guvuši fantastisku peļņu. Reāli runa ir tikai par kredītu pieejamību, nevis kaut kādām nopietnām problēmām saistībā ar to uzņēmējdarbības modeli. No otras puses, ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas gadiem ilgi bijuši uz bankrota robežas un ko balstīja valsts atbalsts vai kas strādāja ar zaudējumiem.

Runājot par Amerikas piemēru, kur atbalsts ir piešķirts dažiem no visneefektīvākajiem ražotājiem, kas nav ņēmuši vērā dažādos apstākļus, nepieļausim, ka mēs atkārtojam tās pašas kļūdas un piešķiram jebkādu valsts atbalstu uzņēmumiem, kam nav ilgtermiņa dzīvotspējīgas nākotnes. Protams, mums ir jārūpējas, lai mums būtu ilgtermiņa dzīvotspējīgas darbavietas, taču jānodrošina, lai mēs nesniegtu atbalstu neefektīviem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, tas jums nebūs nekāds pārsteigums, ka es atbalstīju ziņojumu par automobiļu rūpniecības nākotni — par nozari, ko daži dažreiz apmelo, bet ko es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu ražošanas nozari tādā reģionā kā manējais, proti, Vestmidlendā.

Visā Eiropā šī nozare atbilst vairāk nekā 20 % no ražošanas. Šī nozare pēc manām domām var kalpot par paraugu tam, kā nozare var pati pārveidoties, kā es pati redzēju, kad nesen apmeklēju Jaguar Land Rover ražotni Castle Bromwich, kur mani tiešām pārsteidza arodbiedrību tālejošā domāšana un to partnerība ar vadību, lai nodrošinātu pastāvīgus pētījumus un attīstību zaļo automobiļu jomā.

Es esmu arī mudinājusi Komisiju apstiprināt Apvienotās Karalistes valdības atbalstu automobiļu rūpniecībai un atzinīgi vērtēju to, ka tas ir noticis. Taču mums ir arī nepieciešams labāks regulējums un principi turpmākajiem ES tiesību aktiem attiecībā uz transportlīdzekļiem.

Mūsu pieejai rūpniecībai šīs ekonomiskās lejupslīdes laikā jābūt visaptverošai. Automašīnu sastāvdaļas ir tikpat svarīgas kā pati automobiļu rūpniecība, tādēļ ir jānodrošina arī piegādes ķēdes nākotne. Pagājušajā nedēļā es apmeklēju Michelin riepu rūpnīcā Stoke, un mani atkal pārsteidza pētniecības un attīstības fonds un centieni uzlabot riepu efektivitāti, lai nodrošinātu vides un sociālo ilgtspēju. Nav lielas jēgas aizsargāt lielās nozares, nenodrošinot pienācīgu atbalstu mazajiem uzņēmumiem piegādes ķēdes zemākajos posmos.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Sarah Ludford (A6-0143/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Guy Bono (PSE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par šo ieteikumu, ko Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas locekle no Apvienotās Karalistes Baronese Ludford iesniedza par tematu „Kopīgā konsulārā instrukcija: biometriskie identifikatori un vīzas pieprasījumi”.

Šī vienošanās otrajā lasījumā ļauj mums apstiprināt mūsu vēlmi ieviest biometriskos datus Eiropas vīzu informācijas sistēmā. Pateicoties Kopīgajai konsulārajai instrukcijai, mums beidzot ir garantija, ka visas dalībvalstis vairāk nekā 100 valstu pilsoņiem vīzas izdos saskaņā ar līdzīgiem kritērijiem un īpašībām.

Tādēļ šis dokuments ļauj ieviest ļoti svarīgus pasākumus Eiropas pilsoņu aizsardzībai, kā arī noteikumus, kas nodrošina trešo valstu pilsoņu privātās dzīves un personas datu ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Biometriskie dati var padarīt pasu un ceļojuma dokumentu viltošanu grūtāku un tādējādi palīdzēt apkarot organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju. Tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja biometriskie dati tiek reģistrēti pareizi. Šajā ziņā joprojām ir problēmas. Tā kā hakeri pašlaik internetā lielās par to, cik viegli uz Vācijas reģistrācijas formām var viltot pirkstu nospiedumus, un norāda, ka tad, ja identitātes kartes samazina līdz kredītkartes formātam, fotogrāfijas var apstrādāt digitāli, apgrūtinot biometrisko datu lasāmību, var viegli rasties šaubas par šo tehnoloģiju. Jebkurā gadījumā biometrisko datu lietošanas laikā ir jānodrošina parasto iedzīvotāju datu aizsardzība. Šajā ziņā es piekrītu šim ziņojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Rūpīgi izskatījis ieteikumu otrajam lasījumam par biometriskajiem datiem un vīzu pieteikumiem attiecībā uz Kopīgo konsulāro instrukciju, es nolēmu nobalsot par. Es tiešām uzskatu, ka Ludford kundzes ziņojums – atvieglojot vīzu pieteikumu organizēšanu, pieņemšanu un apstrādi – ir vērtējams ļoti atzinīgi.

 
  
  

- Ziņojums: Esko Seppänen (A6-0109/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nespēju pilnībā atbalstīt Seppänen kunga ziņojumu par Kopienas garantiju Eiropas Investīciju bankai pret zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu galvojumiem projektiem ārpus Kopienas, taču es nevēlos arī balsot pret. Es tādēļ izvēlējos atturēties.

 
  
  

- Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A6-0002/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. Lai gan Malta un Gozo teritorijas ziņā ir vismazākā ES valsts, tās kontrolē plašu gaisa telpu. Es domāju, ka ir svarīgi nodrošināt aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību. Kā norādīja Transporta un tūrisma komiteja, tiek uzskatīts, ka visefektīvākais un visizdevīgākais veids, kādā izveidot Vienotas Eiropas debesis, ir ar lejupejošu pieeju. Tomēr, tā kā šādai pieejai nav bijis iespējams panākt politisku atbalstu, mērķim tagad jābūt paātrināt procesu, kas uzsākts, pamatojoties uz augšupejošas pieejas.

Mums ir jānodrošina, lai paredzētā Eirokontroles reforma notiktu pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Ir arī jāīsteno centieni Vienotas Eiropas debesis veidot saskaņā ar SESAR (Single European Sky ATM Research Programme) izstrādes stadiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu Marinescu kunga ziņojumu, jo ES paplašināšanās politika kopā ar aktīvu kaimiņattiecību politiku ir paplašinājusi Eiropas aviācijas tirgu, aptverot 37 valstis.

Šāds pieaugošais vienotais aviācijas tirgus padara ES par globālu dalībnieku. Vienoto Eiropas debesu (VED) iniciatīvu sāka īstenot 2000. gadā, un tās rezultātā gaisa satiksmes pārvaldībai sāka piemērot kopīgu transporta politiku. Eiropas gaisa pārvadājumu nozares konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešama pilnīgas sistēmas pieeja: kopējs redzējums, mērķi un tehnoloģijas, kuru pamatā ir stabils tiesiskais regulējums.

Šajā ziņā Komisija ir izvirzījusi vairāku priekšlikumu paketi, kuras dažus elementus varētu pilnveidot, piemēram, funkcionālās neatkarības nodrošināšanu valstu uzraudzības iestādēm un visu pušu iesaistīšanas pastiprināšanu. Lai sasniegtu VED mērķi, ir svarīgi īstenot sadarbību politiskajā, sociālajā un tehniskajā līmenī.

Tāpat kā referents es uzskatu, ka Komisijai galvenā uzmanība jāpievērš konkrētu un sasniedzamu visas Kopienas mēroga mērķu noteikšanai. Šiem mērķiem jābūt vērstiem uz problēmu risināšanu visās svarīgajās jomās, piemēram, drošības, vides, kapacitātes un rentabilitātes jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Guy Bono (PSE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību, ko sniedza man kolēģis no Rumānijas Marinescu kungs.

Šis teksts ir daļa no paketes „Vienotās debesis II”, un tās mērķis ir uzlabot Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti.

Tas ļauj risināt vairākas problēmas: vides problēmas, īstenojot pasākumus, kas ļauj samazināt CO2 emisijas; darbības problēmas, jo tā mērķis ir racionalizēt gaisa satiksmi, palielinot kapacitāti un optimāli plānojot gaisa maršrutus, un, visbeidzot, problēmas, kas saistītas ar Eiropas pasažieru drošību, aicinot īstenot sadarbību un koordināciju starp dažādajiem dalībniekiem.

Pēc paketes „Vienotās debesis I” šo ziņojumu raksturo dinamisks pašreizējo uzdevumu redzējums, ierosinot ilgtermiņa risinājumus aviācijas nozares efektīvai pārveidei.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par man kolēģa Marian-Jean Marinescu ziņojumu, jo šī normatīvā pakete ir paredzēta, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitātes un ilgtspējības uzlabošanai. Efektīvāks regulējums nozīmēs īsākus lidojumus, īsāku kavēšanos un mazāku degvielas patēriņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību. Gaisa satiksmes pārvaldība ir bijusi daļa no kopējās transporta politikas kopš 2004. gada, pamatojoties uz Vienoto Eiropas debesu regulu. Pēc paplašināšanās Eiropas aviācijas tirgus ir palielinājies, aptverot 37 valstis, un ES tādēļ ir kļuvusi par globālu dalībnieku. Tādēļ bija steidzami nepieciešama aktualizācija, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas.

Viens no Vienoto Eiropas debesu pamatelementiem ir funkcionālo gaisa telpas bloku izveide (FGTB), pamatojoties uz satiksmes plūsmām, nevis valstu robežām. Jābūt iespējamam bloku un kontroles centru pašreizējo skaitu samazināt no 60 līdz 15–20.

Tas ne vien atbilst kopējās Eiropas koncepcijai, bet arī ļauj ietaupīt laiku, naudu un degvielu. Agrāk gaisa telpas sadrumstalotības dēļ katrs lidojums ir bijis vidēji par 49 km garāks nekā vajadzīgs. Komisija paredz, ka CO2 emisijas samazināsies par 7–12 %.. Funkcionālie gaisa telpas bloki ir svarīgi, jo tie ļauj vairāku dalībvalstu gaisa satiksmes kontroles sistēmas integrēt vienā Eiropas transporta sistēmā. Līdzīgi TEN koordinatoriem ir jāievieš arī FGTB koordinators.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atbalstu šajā ziņojumā pausto atziņu, ka ir jāuzlabo lidojumu efektivitāte un pēc iespējas jāsamazina gaisa satiksmes kavēšanos. Es atzinīgi vērtēju efektivitātes mērķu ieviešanu gaisa satiksmes pārvaldībai, kam jānodrošina efektīvāks aviācijas tīkls, lai aizsargātu vidi un nodrošinātu ekonomisko progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par man kolēģa Marian-Jean Marinescu ziņojumu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību.

Pateicoties Vienoto Eiropas debesu iniciatīvai, pēdējo gadu laikā ir audzis un attīstījies vienotais aviācijas tirgus. Tomēr ir bijis ļoti maz progresa attiecībā uz Eiropas maršrutu sistēmas un tās izmantošanas vispārējo efektivitāti, un gaisa telpas lietotājiem un pasažieriem šī iemesla dēļ rodas nevajadzīgi izdevumi.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir noteikt saistošus efektivitātes mērķus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, izveidot Eiropas tīkla pārvaldības funkciju, lai nodrošinātu konverģenci starp valstu tīkliem un noteikt skaidrus termiņus dalībvalstīm efektivitātes uzlabošanai.

Es sveicu Marian-Jean Marinescu kungu par šī ziņojuma sagatavošanu.

Es atzinīgi vērtēju referenta priekšlikumus par tādas iniciatīvas izstrādi, kas paredzētu pilnas sistēmas pieeju drošības jomā, lai uzturētu gaisa pārvadājumu drošību un ilgtspējību.

Es atbalstu referenta iniciatīvu, kas paredz pilnīgu maksas pārredzamību. Noteiktajām izmaksām ir jāatbilst konverģences kritērijiem, pamatojoties uz efektivitātes uzlabošanas shēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es nobalsoju par Marinescu kunga ziņojumu par Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību.

Es piekrītu referenta uzskatam, ka nepieciešams pārskatīt Vienoto Eiropas debesu (VED) iniciatīvas normatīvu regulējumu, jo kopš tās pieņemšanas 2000. gadā tas nav devis iecerētos rezultātus; es jo īpaši runāju par lidojumu efektivitātes uzlabošanu, izmaksu samazināšanu un sadrumstalotības likvidēšanu, kā arī par vispārējiem trūkumiem, kas joprojām pastāv gaisa pārvadājumu sistēmā. Šie trūkumi diemžēl izraisa augstas izmaksas naudas, laika un patērētās degvielas ziņā tiem, kas izmanto Vienotās Eiropas debesis.

Es arī uzskatu, ka mums ir jāpanāk šī tiesiskā regulējuma pārskatīšana saskaņa ar Komisijas priekšlikumiem, kas cita starpā vērsti uz valstu uzraudzības iestāžu neatkarību, drošības prasību saskaņošanu, vienotu Eiropas lidojumu informācijas reģionu, kā arī sociālo partneru plašāku iesaistīšanu sistēmiskajā pieejā. Es to saku tādēļ, ka mēs manām domām tikai tad, ja tiek panākta plaša vienprātība pašā pamatā, var pārvarēt pašreizējos tehniskos un politiskos šķēršļus, lai sasniegtu šīs iniciatīvas tālejošos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka integrēta pieeja nodrošinās lielāku drošību un efektīvāku gaisa telpas izmantošanu un tādējādi ļaus samazināt rindā pavadīto laiku. Vienlaikus sistēmas pamatā ir pieņēmums, ka pastāvīgi pieaugs gaisa satiksme, taču es tik un tā balsoju par šo ziņojumu, jo pozitīvie aspekti atsver negatīvos. Mēs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā apņēmīgi rīkosimies, lai gaisa pārvadājumus ierobežotu ar citiem līdzekļiem, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par dažādiem vides un transporta nodokļiem.

 
  
  

- Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A6-0515/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Vienotās Eiropas debesis ir Eiropas valstu mēģinājums uzlabot gaisa telpas pārvadājumu kapacitāti civilās aviācijas jomā. 2000. gadā bija pirmais mēģinājums gaisa telpā virs Eiropas izveidot individuālus funkcionālos blokus, kas tiktu kopīgi kontrolēti. Čehijai sāka piemērot Konvenciju par vidēja augstuma gaisa satiksmes pārvaldību virs Centrāleiropas, un es tolaik Čehijas Parlamentā biju referents saistībā ar šīs konvencijas noslēgšanu. Kā referents Marinescu norāda vienā no saviem ziņojumiem, šie līgumi neizpildīja to mērķi. No līguma, kuram es biju referents, dažādās puses savstarpēji vienojoties atteicās, jo tas bija pilnībā novecojis. Saskaņā ar 6. Pamatprogrammu tika uzsākta plaša programma gaisa satiksmes kontroles attīstībai virs visas Eiropas ar nosaukumu SESAR, un šī projekta rezultāts darbībā ieviesīs pakāpeniski, sākot no 2014. gada. Tādēļ ziņojumiem, kas attiecas uz iniciatīvu „Vienotas Eiropas debesis”, ir tāds pats grafiks. Papildus spiedienam liberalizēt pakalpojumus attiecīgajā jomā (gaisa pārvadājumi) GUE/NGL grupai ir sevišķi kritiska attieksme pret to, ka ziņojumos prioritāte tiek piešķirta darbības rentabilitātei, nevis drošībai.

Mēs arī nepiekrītam tam, ka uzmanība tiek pievērsta tikai un vienīgi gaisa satiksmes kontrolieriem, jo attiecīgās izmaiņas ietekmēs pilnīgi visus, kas strādā gaisa satiksmes kontroles jomā. Visbeidzot, pirms izmaiņām ir nepieciešams veikt plašu apspriešanos ar darbinieku pārstāvjiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par ziņojumu par lidlaukiem, gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumiem.

Gaisa satiksmes pārvaldība ir bijusi daļa no kopējās transporta politikas kopš 2004. gada, pamatojoties uz Vienoto Eiropas debesu regulu. Pēc paplašināšanās Eiropas aviācijas tirgus ir palielinājies, aptverot 37 valstis, un ES tādēļ ir kļuvusi par globālu dalībnieku. Tādēļ bija steidzami nepieciešama aktualizācija, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas.

Otrais ziņojums šajā paketē paplašina darbības jomu, saskaņojot lidlauku un to operatoru kontroli. Šie jaunie noteikumi attiecas arī uz Austrijas lidlaukiem.

Ekonomiskās krīzes laikā pozitīvi ir tas, ka virkne Parlamentā ierosinātu grozījumu atļauj avansa maksājumus par ieguldījumiem infrastruktūrā gadījumos, kad ir pieejami citi ieguldījumu avoti, papildus lietotāju maksām un saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Tas būtiski ļaus pārvarēt šo ekonomikas krīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atbalstu Marinescu ziņojumu par lidlaukiem, gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumiem, jo tas atbilst plašākajai Vienoto Eiropas debesu iniciatīvai, kurai es jau paudu savu atbalstu.

Es piekrītu referentam, ka, lai risinātu nākotnē paredzamās problēmas aviācijas tirgū, pirmkārt, gaisa drošības jomā, Eiropas līmenī ir jāievieš saskaņotu noteikumu sistēma. Pašlaik ir daudz atšķirību starp valstu drošības procedūrām, ko būtu vēlams izskaust, paturot prātā Komisijas priekšlikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EADA) pienākumiem, kas katrā ziņā ir ļoti svarīgs instruments gaisa pārvadājumu drošības uzlabošanai Eiropā.

Es tomēr vēlos pievienoties Marinescu kungam, norādot uz nepieciešamību attiecībā uz šiem jautājumiem nodrošināt proporcionalitāti, aizsargājot vietējo zināšanu un pieredzes izmantošanu, kā arī nodrošināt sadarbību starp EADA un Eirokontroli, lai novērstu lieku birokrātiju un uzdevumu un pienākumu neefektīvu dubultošanos.

 
  
  

- Ziņojums: Kartika Tamara Liotard (A6-0512/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu (EK) Nr. 258/97 par jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām ar mērķi vienkāršot un centralizēt procedūras atļauju izsniegšanai jauniem pārtikas produktiem un to laišanai tirgū.

Jaunas regulas pieņemšana aizsargās patērētājus, ieviešot augstu pārtikas nekaitīguma, vides aizsardzības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni, vienlaikus vienmēr ievērojot piesardzības principu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir padarīt atļauju izsniegšanas procedūru efektīvāku un pārredzamāku un to labāk īstenot. Tas veicinās regulas labāku īstenošanu un dos patērētājiem vairāk iespēju un plašāku izvēli, jo viņu rīcībā būs vairāk informācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jauniem pārtikas produktiem, jo ar to tiek vienkāršota procedūra atļauju izsniegšanai jauniem pārtikas produktiem un to laišanai tirgū. Tā arī padara atļauju izsniegšanas procedūru efektīvāku un pārredzamāku, tādējādi dodot patērētājiem iespēju izdarīt apzinātu izvēli.

Jāuzsver, ka jaunus pārtikas produktus drīkst laist tirgū tikai tad, ja tie ir nekaitīgi patērētājiem un tos nemaldina. Turklāt gadījumos, kad jauni pārtikas produkti kalpo citu produktu aizstāšanai, uzturvērtības ziņā tie nedrīkst būt sliktāki.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nobalsojām par šo ziņojumu, jo tajā pret jauniem pārtikas produktiem ir pozitīva attieksme un nav pieņemti labējo vissliktākie priekšlikumi, kuri centās uzstāt uz ĢMO.

Kā mēs norādījām Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, ģenētiski modificētus organismus tajā nedrīkst iekļaut un jauni pārtikas produkti nedrīkst radīt nekādus draudus veselībai vai maldināt patērētājus. Turklāt tad, kad tos patērē citu produktu vietā, uzturvērtības ziņā tie nedrīkst būt neizdevīgi patērētājiem.

Pēc referenta domām mērķi jaunajai regulai par jauniem pārtikas produktiem ir panākt augstu pārtikas nekaitīguma, patērētāju aizsardzības, vides aizsardzības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni, vienlaikus vienmēr ievērojot piesardzības principu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu. Visi pārējie mērķi ir otršķirīgi.

Turklāt jauni pārtikas produkti nedrīkst apdraudēt vai maldināt patērētājus. Gadījumos, kad jauni pārtikas produkti kalpo citu produktu aizstāšanai, uzturvērtības ziņā tie nedrīkst būt sliktāki no patērētāju viedokļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Kartika Tamara Liotard ziņojumu par jaunu pārtikas produktu nekaitīguma nodrošināšanu.

Mums ir vajadzīgas stingrākas prasības jaunu pārtikas produktu apstiprināšanai, piemēram, produktiem no klonētas gaļas un nanotehnoloģiju izmantošanai.

Termins „jauni pārtikas produkti” tagad ietver dažādus pārtikas produktus, kas ražoti, izmantojot jaunas metodes, kuras Eiropas tirgū pašlaik ir pārstāvētas ļoti margināli vai vispār nav, kā arī pārtikas produktus, kas Eiropas patērētājiem vienkārši nav zināmi. Tomēr tie ietver arī produktus no klonētiem dzīvniekiem, bet šādu produktu ilgtermiņa sekas pašlaik faktiski nav izpētītas. Kopš 1997. gada ir iesniegti vairāk nekā 100 pieteikumi par jaunu pārtikas produktu apstiprināšanu un vairāk nekā 20 ir apstiprināti.

Es atbalstu atsevišķu regulu produktiem, kas izgatavoti no klonētas gaļas, un to, ka jaunu atļauju izsniegšana tiek apturēta līdz brīdim, kad šāda regula stājas spēkā. Pārtikas produkti, kas satur nanomateriālus, ir jāaizliedz līdz brīdim, kad tiks atrasta dzīvniekiem nekaitīga un droša novērtēšanas metode. Ja šādus produktus laiž tirgū, tiem jābūt attiecīgam marķējumam, lai patērētajiem būtu tiešā veidā pieejama visa informācija par to izcelsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Tagad nevienam nevar būt šaubu, ka dokumenti, ko iesniedz apstiprināšanas procedūrās, bieži vien ir „piepušķoti” un ka nav ilgtermiņa secinājumu. Kad pēdējā laikā dzirdam nemitīgos un neatlaidīgos centienus izveidot gēnu monopolu ģenētiski modificētām sēklām, ir jākļūst ļoti piesardzīgiem, kad sāk runāt par klonētu gaļu.

Jebkurā gadījumā klonētas gaļas sekas, tostarp mijiedarbību ar ģenētiski modificētu lopbarību vai pesticīdiem un radiāciju, nevar paredzēt. Papildus tam klonēti dzīvnieki nebūtu saderīgi ar ES tiesību aktiem par dzīvnieku labturību. Kopumā dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanas vajadzībām ir jānoraida, bet, ja to izmanto, jābūt atbilstošam marķējumam, lai pilsoņi var brīvi izlemt. Šo iemeslu dēļ es nobalsoju par Liotard kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Liotard kundzes priekšlikumu par jauniem pārtikas produktiem. Es piekrītu apgalvojumam, ka ir jānodrošina augsts pārtikas nekaitīguma, patērētāju aizsardzības, vides aizsardzības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis, vienlaikus vienmēr ņemot vērā piesardzības principu. Es arī teiktu, ka ir svarīgi, lai jauni pārtikas produkti neapdraudētu patērētāju dzīvību un viņus nemaldinātu, jo tad tiktu pakļauta briesmām pilsoņu veselība un aizsardzība.

 
  
  

- Ziņojums: Johannes Blokland (A6-0045/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Ja ar Monreālas protokolu, kas stājās spēkā pirms 20 gadiem un ko parakstīja 193 valstis, nebūtu aizliegti produkti, kas veicina ozona slāņa samazināšanu, mūsu planēta būtu piedzīvojusi katastrofisku scenāriju.

Vielas, kas visvairāk veicina atmosfēras ozona noārdīšanu, ir halogēnogļūdeņraži — ķīmiskas vielas, ko 1928. gadā izgudroja kā dzesētājus. Astoņdesmitajos gados, kad atklāja caurumu ozona slānī, pētnieki konstatēja, ka šīs ķīmiskās sastāvdaļas, kas zemes virsmas līmenī ir faktiski neaktīvas, spēj mijiedarboties ar ozona molekulām atmosfērā, iznīcinot slāni, kas darbojas kā aizsardzības ekrāns pret UV starojumu. Lai šo situāciju labotu, 1987. gadā parakstīja Monreālas protokolu, kas stājās spēkā divus gadus vēlāk.

Viens ir skaidrs — mēs darījām visu iespējamo, lai mūsu gaisu padarītu neelpojamu. Šajā posmā svarīga loma bija progresam, nodrošinot mums virkni preču un pakalpojumu, kas pēdējo desmitgažu laikā ir veicinājuši mūsu klimata sistēmas stāvokļa pakāpenisku pasliktināšanos. Siltumnīcas efekts, caurums ozona slānī un klimata sasilšana ir tikai dažas no parādībām, kam pēc iespējas ātrāk jānonāk mūsu uzmanības centrā, jo tās skar mūsu līdzpilsoņus un nākamās paaudzes Eiropā. Tādēļ es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Tā kā šīs pārskatīšanas galvenie mērķi ir regulu vienkāršot un pieņemt jaunā redakcijā un vienlaikus samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, tādējādi pildot Komisijas pienākumu uzlabot tiesisko regulējumu, nodrošināt atbilstību Monreālas protokolam, kas grozīts 2007. gadā, nodrošināt, lai tiktu atrisinātas nākotnē iespējamās problēmas ar mērķi savlaicīgi reģenerēt ozona slāni un novērst negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un ekosistēmām, es nobalsoju par šo normatīvo aktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vielām, kas noārda ozona slāni. Šī pārstrādātā regula ir galvenais Kopienas instruments, ar ko nodrošināt atbilstību Monreālas protokolam par vielām, kas noārda ozona slāni. Tā nodrošina ne vien lielāku aizsardzību pret UV starojuma kaitīgo iedarbību, bet arī siltumnīcas efekta samazināšanu. Eiropas Savienībai ir jāsaglabā vadošā loma pasaulē, kā tas šajā jomā bijis arī agrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par ziņojumu par vielām, kas noārda ozona slāni.

Šī ir pārstrādātā redakcija regulai par vielām, kas noārda ozona slāni, — galvenajam ES instrumentam, ar ko transponē Monreālas protokolu, kurš nosaka, ka pakāpeniski jābeidz izmantot ozona slāni noārdošas vielas. Galvenais mērķis ir nodrošināt atbilstību 2007. gada protokola noteikumiem, tādējādi panākot, ka ozona slānis var atjaunoties un tiek novērsta kaitīgā iedarbība uz cilvēku veselību un ekosistēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Blokland kunga ziņojumu par vielām, kas noārda ozona slāni. Es piekrītu projekta mērķim aizsargāt stratosfēras ozona slāni un novērst klimata pārmaiņas, jo aizliegtajām vielām ir ne vien augsts ozona noārdīšanas potenciāls (ONP), bet arī globālās sasilšanas potenciāls (GSP).

Turklāt es piekrītu iesniegtajiem grozījumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk uzlabot regulu, ievērojot attiecīgās problēmas, lai ES varētu izvirzīt vēl tālejošākus mērķus un ieņemt vadošo lomu pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vielām, kas noārda ozona slāni (pārstrādātā redakcija) (COM(2008)0505 – C6-0297/2008 – 2008/0165(COD)), jo es uzskatu, ka ozonu noārdošo vielu emisijas ir jāsamazina vai pat jāizbeidz, lai dzīvībai uz Zemes ļautu attīstīties normālos apstākļos. Šādi rīkojoties, mēs pildām savu pienākumu gan pret pašreizējo, gan nākamajām paaudzēm.

 
  
  

- Ziņojums: Kyösti Virrankoski (A6-0104/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Neapšaubot nepieciešamību nodrošināt, lai Kopienas finanšu resursi tiktu izmantoti atbilstoši un savlaicīgi (diemžēl tas tā nenotiek), ziņojumā tiek pausti daži zināmā mērā kļūdaini un pilnīgi neskaidri apsvērumi.

Piemēram, ir jāprecizē, ka „ierobežotos” resursus nosaka ES. Konkrētāk, tos nosaka tā sauktā „sešu valstu vēstule”, kurā Kopienas budžets ir noteikts apmēram 1 % no IKP.

Ir arī jāprecizē, ko nozīmē „mazāk svarīgas prioritātes” un „vairāk svarīgas prioritātes”, bez kā nav iespējams pieņemt principu, kas paredz, ka šīs „mazāk svarīgās prioritātes” būtu „būtu jāierobežo, lai dotu vietu vissvarīgākajām prioritātēm”.

Ja „mazāk svarīgās prioritātes” nozīmē, piemēram, „jaunas prioritātes”, piemēram, „Lisabonas stratēģijas” neoliberālās politikas īstenošanu, „Eiropas cietokšņa” drošības politiku vai ES militarizāciju, mēs varētu teikt, ka pilnībā piekrītam. Taču tad, ka tās ir tā saucamās „vairāk svarīgās prioritātes” un „visi daudzgadu un stratēģiskie mērķi” (kas tās faktiski arī ir), tad mēs esam kategoriski pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nolēmu atturēties no balsošanas par Virrankoski kunga ziņojumu par ABB-ABM metodi kā budžeta līdzekļu piešķiršanas pārvaldības instrumentu.

Es pilnībā piekrītu referentam, ka ir katrā ziņā nepieciešama skaidra informācija par sasniegtajiem rezultātiem un resursiem, kas vajadzīgi to sasniegšanai, un ka ir nepieciešams, lai pilsoņi būtu pilnībā informēti par Eiropas Savienības dažādo politiku izmaksām. Tomēr neesmu pārliecināts, ka attiecīgā sistēma šo problēmu var atrisināt, un šī iemesla dēļ es nebalsošu ne par, ne pret to.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0110/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. Apvienotās Karalistes konservatīvie atbalsta Böge kunga ziņojumu, un mēs īpaši atzinīgi vērtējam referenta priekšlikumus padarīt budžetu elastīgāku un tādu, kas spēj labāk reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem. Mēs uzskatām, ka viņa priekšlikums par 5 gadu finanšu perspektīvu būs pozitīvi vērtējamas izmaiņas. Mēs atzinīgi vērtējam arī to, ka viņš atzīst ierobežojumu „1 % no NKI”, un uzsveram, ka tad, ja šī formula atspoguļos NKI samazināšanos dalībvalstīs, tad tas pats par sevi atspoguļosies arī ES budžetā.

Tomēr mēs atkārtojam savas iebildes attiecībā uz Lisabonas Līgumu, kam mēs esam pret, un ierosināto KĀDP finansējuma palielinājumu. Mēs paužam nožēlu, ka referents neizmantoja šo iespēju, lai Padomei un Komisijai atgādinātu to pienākumus, par ko panākta vienošanās 2006. gada Iestāžu nolīgumā, proti, sniegt savlaicīgu un pienācīgu apliecinājumu par ES naudu, kas iztērēta saskaņā ar kopīgās pārvaldības nolīgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. 2007.–2013. gada finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana ir nepraktiska un nereāla tādēļ, ka nav skaidrības par: Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, pašreizējā parlamentārā sasaukuma termiņa beigām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un jaunās Komisijas izveidi pašreizējā ekonomiskajā kontekstā.

Es varu pilnībā piekrist, ka budžeta tālejošai pārskatīšanai jābūt jaunā Parlamenta un Komisijas steidzamai prioritātei.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par.

Darbs pie Eiropas Savienības institucionālās nākotnes tika atsākts 2007. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē, kad 27 dalībvalstis nolēma sasaukt starpvaldību konferenci, lai, pamatojoties uz konstitūcijas projektu, izstrādātu jaunu līgumu. Ja ratifikācijas procedūras turpināsies, kā plānots, jaunais līgums varētu stāties spēkā 2009. gada vidū, apmēram vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ja ratifikācijas process iestrēgst, tam būs neparedzamas sekas Eiropas projekta nākotnei. Tādēļ pārskatīšanas procesā ir jāņem vērā šis jaunais konteksts.

Ja tiek ievērots Eiropadomes secinājumos noteiktais grafiks, tad jaunā līguma stāšanās spēkā, jaunā Parlamenta vēlēšanām (2009. gada jūnijs) un jaunās Komisijas iecelšanai jānotiek 2009. gada otrajā pusē, un šādā gadījumā iestāžu debates par pārskatīšanu varētu atlikt, lai nepieļautu sajukumu.

Es uzskatu, ka šis Parlamenta sastāvs ir sniedzis būtisku ieguldījumu ar darbu, ko veica tā Pagaidu komiteja saistībā ar paplašinātās ES politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam, kā arī ar gada budžetiem un konsekventu likumdošanas darbu. Tādēļ šajā patstāvīgajā ziņojumā, kas ir aizejošā Parlamenta sastāva atstāts mantojums, ir jāatspoguļo līdz šim panāktais, kā arī jānorāda uz nepilnībām, kas joprojām pastāv.

 
  
MPphoto
 
 

  Katerina Batzeli (PSE), rakstiski. – (EL) 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšana ir kompromiss ar 2005.gada lēmumu, un pašreizējā situācijā ekonomiskās krīzes dēļ to var uzskatīt par nepieciešamu. Tomēr to nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kā alibi tam, lai pārdalītu resursus starp dalībvalstīm un politikām, piemēram, struktūrfondu politikām un kopīgo lauksaimniecības politiku — politikām, kas cita starpā nodrošina kohēziju, nodarbinātību, teritoriālo konverģenci un sabiedriskā un privātā sektora tēriņu aktivizēšanu.

Mūsu prioritātei jābūt padziļināt un labāk pārvaldīt pašreizējās politikas, piemēram, struktūrfondu politiku, kuru īstenošana arī ir aizkavējusies līdzekļu trūkuma dēļ, kā arī, protams, veicināt ieguldījumus zaļajā attīstībā, kas pašreizējām Kopienas politikām piešķirs jaunu attīstības dimensiju.

Tomēr nedrīkst pieļaut un nevar pieņemt jaunu politiku ieviešanu vides un klimata aizsardzībai un politiku ieviešanu ekonomiskās krīzes novēršanai, nepalielinot Kopienas budžeta resursus, kas ir palikuši nemainīgi pat pēc ES pēdējās paplašināšanās. Eiropai ir jāuzdrošinās palielināt tās resursus kopīgajām Kopienas politikām, un tā nedrīkst vienkārši pārdalīt resursus starp vecajām un jaunajām politikām.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs nobalsojām par ziņojumu par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu, jo tajā tiek nepārprotami aicināts nodrošināt lielāku pārredzamību un skaidrāku saikni starp mūsu izvirzītajām prioritātēm un rezultātu.

Atšķirībā no tā, kas teikts ziņojumā, mēs uzskatām, ka viena procenta modelis ir pareizs. Mēs uzskatām, ka tas, ka budžetam jābūt ierobežotam, ir ārkārtīgi svarīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir svarīgs Parlamenta patstāvīgais ziņojums, kura mērķis ir uzsākt debates ne vien par pašreizējo, bet galvenokārt arī par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Saistībā ar to rodas daudz jautājumu, ko nevar aplūkot šajā balsojuma skaidrojumā.

Kā jau teicām, ziņojumā, lai gan ļoti mērenā veidā, tiek izvirzīti daži svarīgi jautājumi, kas atbilst tam, ko mēs esam jau ļoti ilgi teikuši: pašreizējais Kopienas budžets ir mazāks, nekā nepieciešams, un katru gadu budžetā netiek iekļautas ievērojamas summas (laikā no 2007. līdz 2009. gadam ir pietrūkuši apmēram EUR 29 miljardi). Tomēr tie, kas ir atbildīgi par šo situāciju, to slēpj, proti, Eiropas Komisija, Parlaments un Padome kā budžeta iestādes. Tādēļ Parlaments tagad nedrīkst atteikties uzņemties atbildību.

Parlaments arī uzsver, ka „papildu politikas stratēģijām nevajadzētu nedz mainīt līdzsvaru starp galvenajām spēkā esošās DFS kategorijām, nedz apdraudēt pašreizējās prioritātes”, lai gan tas svītroja — jo mēs balsojām pret — atsauci uz „galvenajām 1.b un 2. izdevumu kategorijas politikas jomām”, proti, konverģenci un lauksaimniecību un zivsaimniecību. No otras puses tas uzsvēra „jaunas prioritātes” — citiem vārdiem, „Lisabonas stratēģijas” neoliberālos mērķus (tostarp tā saucamās „valsts un privātās partnerības”), „klimata pārmaiņas” un ES militarizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju pret Böge kunga ziņojumu par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

Man radīja vilšanos tas, ka ne visas jaunās paaudzes programmas, kas saistītas ar 2007.–2013. gada finanšu shēmu, ir pieņemtas, un tas jo īpaši attiecas uz svarīgo Galileo programmu, kurai nav piešķirti pietiekami līdzekļi, un uz pamattiesību un tiesiskuma pamatprogrammu. Faktiski būtu vajadzīgas plašākas saistības, lai tās varētu pieņemt paredzētajā laikā.

Es arī uzskatu, ka Parlamentam jāīsteno stingrāka kontrole pār Eiropas Savienības budžetu, veicot regulārākas un stingrākas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka publiskie naudas līdzekļu tiek pareizi pārvaldīti.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0141/2009 (EPN - CARIFORUM valstis)

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs nebalsojām ne par vienu no tekstiem, kas attiecas uz jaunajiem partnerības nolīgumiem ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, kas ir visnabadzīgākās valstis pasaulē.

Mūsu balsojums nav vērsts pret šīm valstīm, kas ir pelnījušas atbilstošu sadarbības un attīstības politiku, kas tām palīdzēs izvest savus iedzīvotājus no nabadzības, uzlabot to neattīstītās teritorijas un pārvarēt ekonomiskās grūtības. Tās ir pelnījušas arī tādas tirdzniecības attiecības, kurās tiek ņemtas vērā to individuālā situācija, kā arī mūsu pašu intereses un jo īpaši mūsu tālāko reģionu intereses, kas mūsu politikā ir atstātas novārtā.

Tas, ko jūs tām piedāvājat, ir nolīgumi, kuri atbilst neaizskaramajiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kuru mērķis ir tās padarīt par daļu no ultraliberālas globalizācijas. Jūsu dēļ tām nākas eksportēt graudaugus un tām nākas ciest badu, un jūs to bagātības pakļaujat starptautisku uzņēmumu ekspluatācijai, kuri jau ilgi nav kalpojuši nevienai atsevišķai valstij, bet ir bezvalstiski un anonīmi un rīkojas tikai atbilstoši savām finansiālajām interesēm.

Šīm valstīm ir tiesības izvēlēties tempu, kādā tiek atvērtas to robežas un tiek liberalizēta to ekonomika. Kādēļ neizvēlēties citu ceļu — pamatotu protekcionismu un attiecības, kas ir savstarpēji izdevīgās, jo balstās uz savstarpīguma principu? Tas ir ceļš, ko mēs pieprasām Francijai un arī Eiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Es nobalsoju par rezolūciju par EK un CARIFORUM ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Apgalvojumi, ka uz Karību reģiona valstīm tika izdarīts spiediens un ka tās tika piespiestas parakstīt nolīgumu, ir nepatiesi. Es to redzēju, kad apmeklēju ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas pirmo reģionālo tikšanos ar Karību reģiona valstīm.

Karību valstu sarunu dalībnieku un iestāžu pārstāvji nepārprotami norādīja, ka tie nolīgumu parakstīja pēc savas gribas un ar pārliecību, kas tas ir izdevīgs visām pusēm. Tie apzinājās, ka pastāv noteikts spiediens, taču tas bija laika spiediens, un tas skāra visas nolīguma puses. Turklāt tas, ka bija nepieciešams parakstīt jaunus nolīgumus par ekonomiskajām partnerattiecībām, bija rezultāts lēmumiem, kas pieņemti neatkarīgi no Eiropas Savienības. Bez tam tas bija plaši zināms jau daudzus gadus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju solījumu par elastību, ko deva Komisija, pārejot no pagaidu uz pilntiesīgiem EPN, un solījumu, ka sarunu pamatā būs ar attīstību saistīti apsvērumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju pret rezolūciju par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Cariforum valstīm, no otras puses.

Es uzskatu, ka EPN ir jāatbalsta Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu ilgtspējīga attīstība un jāsekmē to līdzdalība starptautiskajā tirdzniecībā un to ekonomikas dažādošana. Taču es nedomāju, ka konkrētais nolīgums nav atbilstošs, jo tas attiecīgajām valstīm nepalīdz izveidot pašpietiekamu ekonomiku, kas spētu sevi uzturēt bez atkarības no ārējas palīdzības.

Turklāt pēc manām domām nolīgumā izklāstītie instrumenti ne iestādēm, ne vietējam privātajam sektoram nepalīdz piedalīties, kas nozīmē, ka tie netiks pietiekami iesaistīti savu reģionu attīstības procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai EPN nolīgumos tiktu ņemtas vērā katras ĀKK valsts individuālās vajadzības. Šī iemesla dēļ es nobalsoju pret šo nolīgumu. CARIFORUM EPN ir ticis apspriests šeit, taču to vēl nav ļauts apspriest nevienas CARIFORUM valsts parlamentam. Aiz cieņas pret šiem parlamentiem es uzskatu, ka mums ir jāatturas no šīs rezolūcijas pieņemšanas.

Ir svarīgi arī piebilst, ka Eiropas Komisija uz daudzām ĀKK valstu valdībām izdarīja spiedienu, lai panāktu pagaidu nolīgumu parakstīšanu pirms atteikšanās termiņa beigām.

Ir tiešām svarīgi, lai šie jautājumi tiktu rūpīgi apsvērti un apspriesti ar katru ĀKK valsti pirms to apstiprināšanas no ES puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar EPN cukuram un banāniem no ĀKK valstīm 10 gadus būs liegta piekļuve Francijas tālāko reģionu (TR) tirgiem un šo termiņu varēs pagarināt, tādējādi aizsargājot šo abu ārvalstu lauksaimniecības pīlāru ražošanu.

Šī konkrētā aizsardzības klauzula, kas ļauj bloķēt importu, ja tas kaitē vai traucē TR tirgiem, ir jāprecizē, lai samazinātu tās piemērošanas termiņu.

Mūsu Parlamenta aicinājumi tādējādi ir nodrošinājuši, ka sarunu laikā tika ņemtas vērā TR prasības.

TR sociāli profesionālie dalībnieki uzskata, ka tiem ir jācieš no ražošanas ierobežojumiem, kas atbilst Eiropas standartiem, padarot tos mazāk konkurētspējīgus nekā to tiešie konkurenti. Es viņus saprotu, taču tomēr aicinu pilnībā iesaistīties sadarbībā ar viņu ĀKK kaimiņiem, lai saistībā ar kopējiem mērķiem varētu veidot papildinošas un atbalstošas attiecības.

Tā vietā, lai stingri pieķertos aizsardzības pozīcijai, TR var ļoti daudz iegūt, strādājot vienādos konkurences apstākļos ar saviem konkurentiem. Tas jādara ar nosacījumu, ka Eiropas Savienība tiešām nodrošina, ka tiek ieviestas atbilstošas uzraudzības un strīdu izšķiršanas metodes, lai nepieļautu nekāda veida negodīgu konkurenci.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0148/2009 (EPN - Kotdivuāra)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Šis Parlaments sarunās par atspēriena punktu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam ar Kotdivuāru vēlas izvirzīt jautājumu par darba vīzu izdošanu Kotdivuāras pilsoņiem, kas būtu derīga vismaz 24 mēnešus. Attiecīgie Kotdivuāras pilsoņi tad varētu strādāt aprūpes jomā vai tamlīdzīgās profesijās. Lai kā uz to raugāmies, tas atkal ir jauns imigrācijas avots, kas pēc manām domām pats par sevi ir pietiekams iemesls, lai balsotu pret šo rezolūciju. Eiropā jau tagad ir miljoniem bezdarbnieku, un darbaspēka papildu importēšana no Eiropas Savienības ārpuses pastāvošās problēmas tikai pasliktinās. Vakances attiecīgās profesijās pilnībā var aizpildīt mūsu pašu darba ņēmēji,

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs uzskatām, ka mūsu galvenajam ieguldījumam ilgstošas attīstības veicināšanā pasaules nabadzīgākajās valstīs jābūt ES tirgu atvēršanai importam no šīm pasaules daļām. Palīdzība, kad tā uzskatāma par saderīgu ar vēlmi palielināt brīvu tirdzniecību, jāsniedz pēc dalībvalstu, nevis ES ierosmes un lēmuma. Tomēr gadījumos, kad ES uzstāj uz palīdzības izplatīšanu un kontrolēšanu, to nekādā gadījumā nedrīkst saistīt ar tādu nosacījumu kā tirdzniecība ar saņēmējām valstīm. Taču noteikumi, kas paredzēti, lai pārejas laikā aizsargātu svarīgas nozares jaunattīstības valstīs, var būt pieņemami. Tomēr principā mums ir jāatturas izmantot jebkādu protekcionistisku regulējumu, kas var padraudēt brīvu piekļuvi tirgum.

Šādi viedokļi bija pamatā mūsu pieņemtajai nostājai pret šiem priekšlikumiem par rezolūcijām attiecībā uz tirdzniecības nolīgumiem, ko Komisija pašlaik gatavo.

Mēs iebilstam pret neveiksmīgajiem formulējumiem, kuru mērķis ir tikai palielināt Eiropas Parlamenta ietekmi uz tirdzniecības politiku. Taču mēs nolēmām balsot par visām šīm rezolūcijām, jo tās ilustrē pastāvīgas brīvas tirdzniecības svarīgumu laikā, kad pastiprinās protekcionisma tendences.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par rezolūcijas priekšlikumu par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses.

Es piekrītu, ka muitas savienība starp Rietumāfrikas valstīm varētu būt ļoti izdevīga Kotdivuārai, kas ir šī apgabala ekonomiskais un tirdzniecības līderis, — tomēr, ņemot vērā to, ka starptautiskā tirdzniecība ir tikai ļoti maza daļa no Kotdivuāras kopējā tirdzniecības apjoma, būtu vēlams palielināt reģionālās tirdzniecības saiknes, lai attīstītu pastāvīgu un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā,

Ir arī vēlams, lai Eiropas Savienība Kotdivuārai sniegtu lielāku un labāku tehnisko un administratīvo palīdzību, tādējādi nodrošinot, ka tās ekonomika ir pielāgota maksimāli izmantot priekšrocības, ko sniegs atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgums.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0142/2009 (EPN - Gana)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju pret Fjellner kunga ziņojumu par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ganu, no otras puses.

Tas ir tādēļ, ka es uzskatu, ka šāda veida nolīgums ar Ganu varētu apdraudēt kohēziju un vājināt ECOWAS reģionālo integrāciju, kas mums būtu jāatbalsta, jo tieši tā spētu visvairāk radīt pozitīvu ietekmi uz vietējo ekonomiku vidējā un ilgākā termiņā, sniedzot vietējām struktūrām lielākas līdzdalības iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai EPN nolīgumos tiktu ņemtas vērā katras ĀKK valsts individuālās vajadzības. Šī iemesla dēļ es nobalsoju pret šo nolīgumu. Katrai ĀKK valstij ir citādas vajadzības, un daudzas labāk neapspriestu intelektuālā īpašuma tiesības un Singapūras jautājumus. Daudzas no šīm tautām vēlas arī stiprināt noteikumus, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu un jaunām nozarēm. Visbeidzot, šiem nolīgumiem ir vajadzīga pārskatīšanas klauzula, kas paredzētu ilgtspējīgas attīstības ietekmes novērtējumu un iespēju, pamatojoties uz šī novērtējuma rezultātiem, nolīgumu grozīt. Mums ir jāstrādā, lai nodrošinātu, ka ar šiem nolīgumiem tiek panākts tas, kas vislabāk atbilst šo valstu vajadzībām, un ir jāvairās no spiediena izdarīšanas uz tām, lai tās paraksta nolīgumus, ar kuriem netiek panākts tas, kas tām vajadzīgs.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0144/2009 (EPN - DAK)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju pret rezolūciju par pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) EPN valstīm, no otras puses.

Es nedomāju, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgums ir radījis lielas priekšrocības tiem, kas no ĀKK valstīm eksportē uz Eiropas Savienību, kopš 2008. gada sākumā beidzās Kotonū tirdzniecības nolīgumu darbība, pat ja preces no ĀKK valstīm var ievest ES tirgū bez muitas tarifiem vai kvotām.

Konkrētāk, šis nolīgums nepalīdz veicināt šo valstu pastāvīgu attīstību — radīt spējas, kas nākotnē attiecīgajām valstīm ļaus turpināt attīstīties arī bez ārējas palīdzības. Turklāt es domāju, ka tās nereti neatbilst tādiem nosacījumiem kā laba pārvaldība, politisko amatu pārredzamība un cilvēktiesību ievērošana, bez kuriem pastāv risks, ka kaitējums šo valstu iedzīvotājiem var būt lielāks nekā palīdzība, ko viņi saņem.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kapitālisma krīzes un imperiālistiskās iekšējās cīņas eskalācijas laikā ES mēģina stiprināt Eiropas monopolu stāvokli un iegūt jaunu stāvokli globālajā tirgū. Tā izmanto klaji imperiālistisku iejaukšanos kombināciju visā pasaulē gan ar militāriem, gan nemilitāriem līdzekļiem un ekonomisku intervenci, ko monopoli īsteno starptautiskajā tirdzniecībā un saimnieciskajos darījumos.

Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ir visnežēlīgākais nolīgumu veids, ko ES līdz šim ir pieprasījusi no jaunattīstības valstīm. To mērķis ir uzspiest kapitāla spēku un līdz pēdējam ekspluatēt šo valstu cilvēkresursus un bagātības radīšanas resursus. Despotiskie noteikumi pieprasa liberalizēt tirgus un privatizēt visus pakalpojumus, jo īpaši enerģētiku, ūdensapgādi, veselības aprūpi, izglītību un kultūru.

Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) un Austrumu un Dienvidu Āfrikas kopējā tirgus (COMESA) piemēri ir tipiski gadījumi. Skaldi un valdi. ES īsteno spiedienu un piespiež pieņemt nolīgumu grafikus un saturu, ar katru valsti slēdzot atsevišķu nolīgumu un paredzot citādus noteikumus.

Mēs balsojam pret pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, jo tos paraksta kapitāla peļņas labā un par sliktu cilvēkiem. Tie vēlreiz pierāda, ka globālā tirdzniecība, kas pakļauta imperiālisma suverenitātei un monopoliem, nevar notikt uz abpusēja izdevīguma pamatiem.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0145/2009 (EPN - Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju pret rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses.

Esmu pārliecināts, ka šis ekonomisko partnerattiecību nolīgums nespēj palīdzēt sasniegt tādu mērķi kā attiecīgo valstu attīstības veicināšana, jo vēl ir jāapsver un jāatrisina dažādi pretrunīgi jautājumi, piemēram, vislielākās labvēlības režīma klauzula un eksporta tarifi, kas nesekmē patiesi brīva tirgus izveidi, kurš varētu dot labumu visiem attiecīgajiem iedzīvotājiem.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0146/2009 (EPN - Austrumāfrikas Kopienas partnervalstis)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju pret rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstīm, no otras puses.

Es uzskatu, ka patiesa reģionāla un starpreģionāla tirgus attīstība šajās valstīs ir svarīga, lai radītu apstākļus ilgtspējīgai izaugsmei, kas nebūtu pilnībā atkarīga no ārējas palīdzības, taču šis nolīgums nerada nepieciešamos priekšnoteikumus tam, lai tas notiktu, jo daudzos gadījumos plānotie pasākumi paredz ļoti mazu attiecīgo iestāžu un vietējā privātā sektora iesaistīšanu.

Turklāt, neraugoties uz to, ka pastāv kontroles mehānismi, es domāju, ka šīs valstis nereti neatbilst tādiem nosacījumiem kā laba pārvaldība, politisko amatu pārredzamība un cilvēktiesību ievērošana, bez kuriem rodas risks, ka mēs drīzāk nodarīsim kaitējumu lielākajai daļai šo valstu iedzīvotāju, nevis sniegsim reālu palīdzību.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: B6-0147/2009 (EPN – Centrālā Āfrika)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par rezolūcijas priekšlikumu par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālo Āfriku, no otras puses.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgums ir sniedzis lielas priekšrocības Centrālās Āfrikas valstu eksportētājiem, jo īpaši kopš 2008. gada janvārī beidzās Kotonū nolīgumu darbība, palielinot to iespējas eksportēt uz Eiropas Savienību. Globāli EPN vienmēr jāuzskata par papildinošiem pasākumiem, nevis alternatīvām nolīgumiem, kuru pamatā ir Dohas Attīstības darba kārtība, attiecībā uz ko mēs aicinām pēc iespējas ātrāk atsākt sarunas.

Es piekrītu arī pārejas laika noteikšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai tiem dotu laiku pielāgoties pārmaiņām, ko rada nolīgums, un kopumā es atzinīgi vērtēju atbalstu, kas attiecīgajām valstīm jāsniedz MVU.

 
  
  

- Ziņojums: David Martin (A6-0117/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) Gadiem ilgi kopā ar mūsu Āfrikas kolēģiem mēs, sociālisti, esam apvienojuši spēkus, lai EPN padarītu par reāliem attīstības instrumentiem.

Mēs esam stingri un apņēmīgi veikuši sarunas ar Komisiju, lai panāktu taisnīgus nolīgumus, kas veicina Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.

Mēs to darījām, izvēloties selektīvu reģionalizāciju, ko vadīja pašas ĀKK Valstis.

Mēs to darījām, pildot mūsu saistības attiecībā uz 2005. gadā apsolīto ar tirdzniecību saistīto palīdzību, nevis tērējot EAF līdzekļus.

Šodien mūsu cīņa lielā mērā ir devusi rezultātus, jo tirdzniecības komisāre ir Eiropas Komisijas vārdā uzņēmusies saistības attiecībā uz:

– svarīgo mērķi attīstīt nolīgumus,

– nu jauna veikt sarunas par nolīgumu strīdīgajiem punktiem, pamatojoties uz atvērtu un elastīgu pieeju,

– pārtikas nekaitīgumu un ĀKK valstu neaizsargāto nozaru aizsardzību.

Protams, mēs būtu vēlējušies vairāk garantiju attiecībā uz to, kā valstu parlamenti un ĀKK un ES Asambleja tiks iesaistīta nolīgumu īstenošanas uzraudzībā.

Tomēr tikai dažu nedēļu laikā tika panākts ievērojams progress.

Es to atzīstu.

Tomēr es iecerējusi cieši sekot tā īstenošanai.

Tādēļ nebūs nekāda uzticības avansa — es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. Balsot par to, ka Parlaments piekrīt EPN un pagaidu EPN, es šodien varēju tikai jaunās komisāres Cathy Ashton apliecinājumiem un saistībām un tādēļ, ka attiecīgās valdības un valstis lielā mērā uzskata, ka tas, lai arī nepietiekams, tomēr ir solis uz priekšu.

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem jākļūst par rīkiem, ar ko mazināt un izskaust nabadzību, vienlaikus iekļaujot tādus mērķus kā ĀKK valstu ilgtspējīga attīstība un pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā.

Mums ir jānodrošina, lai tirdzniecības nolīgumi, ko mēs slēdzam ar ĀKK valstīm, būtu izdevīgi to interesēm un — kas ir ļoti svarīgi — lai tos izmantotu kā rīkus attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. − (ES) Es nobalsoju pret ziņojumiem par EPN ar Karību jūras salām, kā arī citu starpā pret pagaidu nolīgumu ar Kotdivuāru. Piemēram, Parlaments ir nobalsojis par pagaidu nolīgumu ar Kotdivuāru, kas ir valsts, kurā plosās iekšēji konflikti un kurai nav likumīgas valdības.

Šādos apstākļos es uzskatu, ka nav piemērots brīdis slēgt starptautisku nolīgumu ar ilgtermiņa sekām. Pasaules Tirdzniecības organizācijas spiediena dēļ Eiropas Savienība ir atkāpusies no sadarbības nolīgumiem ar ĀKK valstīm un tos aizstājusi ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar atsevišķām valstīm, daudzos gadījumos kaitējot reģionu spēkam.

Pirmos Eiropas uzspiestos līgumus asi kritizēja NVO un pētnieki šajās valstīs, un šodien Parlaments tos ir pārskatījis.

 
  
MPphoto
 
 

  Glenys Kinnock (PSE), rakstiski. Es piekritu CARIFORUM EPN un Kotdivuāras pagaidu EPN, atbildot uz garantijām, ko šonedēļ sniedza komisāre Ashton.

Kopš komisāre Ashton nomainīja komisāru Mandelson, ir mainījies stils un tonis, un tagad mēs saņemam skaidrus signālus arī par to, ka ir notikušas izmaiņas pēc būtības.

CARIFORUM EPN gadījumā komisāre referentam David Martin deva skaidrus apliecinājumus attiecībā uz viņa bažām par piekļuvi ģeneriskām zālēm, pārskatīšanas klauzulu un elastību attiecībā uz vislielākās labvēlības režīma klauzulas darbību.

Pirms piekrišanas Kotdivuāras nolīgumam mums tika dots skaidrs un nepārprotams apstiprinājums, ka Kotdivuārai būs tiesības jebkādā veidā izmantot ikvienu citu EPN. Ir svarīgi, ka DAK EPN gadījumā tika panākta vienošanās par vairāku strīdīgu klauzulu pārskatīšanu. Tas ietver jauno nozaru aizsardzību, iespēju ieviest jaunus eksporta nodokļus, lai veicinātu rūpniecības attīstību, un eksporta kvotas.

Mani lēmumi netika pieņemti vieglprātīgi, bet rūpīgi izvērtējot saistības nodrošināt, lai EPN varētu kļūt par attīstības rīku un atspoguļotu mūsu partnerību un savstarpēju cieņu ar ĀKK valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Lehideux (ALDE), rakstiski. – (FR) Mūsu nostāja pret ekonomisko partnerattiecību nolīgumu joprojām ir kritiska. Mēs uzskatām, ka sarunas tika uzsāktas ar sliktu startu, nepievēršot vērību mūsu partneru īpašajiem apstākļiem. Mēs arī joprojām esam pārliecināti, ka mums nav jāsteidzina sarunas ar tiem un pirmkārt nevajadzētu tiem uzspiest pēkšņas reformas, kas varētu izrādīties katastrofālas to sociālajai kohēzijai un to ekonomikai.

Tomēr mūsu balsojumā tiek ņemtas vērā ļoti pretimnākošās nostājas, ko komisāre Ashton pieņēma plenārsēdē pirmdien, 23. martā. Tādēļ mēs atturējāmies un nebalsojām pret, kā mēs katrā ziņā būtu darījuši vēl tikai pirms dažām nedēļām.

Tomēr mūsu atturēšanās ir brīdinājums — mēs vēlamies spriest par Komisijas rīcību, pamatojoties uz faktiskiem pierādījumiem, un negribam tai dot uzticības avansu nākotnei.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Apliecinājumi, ko es saņēmu attiecībā uz ģeneriskajām zālēm, pārskatīšanas klauzulu un elastību attiecībā uz to, kā darbosies vislielākās labvēlības režīma klauzula, nozīmēja, ka es varu atbalstīt šo ziņojumu, kam es biju referents. Ziņojumā ir jāpanāk līdzsvars starp taisnīga darījuma panākšanu Eiropas Savienībai, bet arī starp tā nodrošināšanu, lai attīstība būtu nolīguma sastāvdaļa un Cariforum valstis varētu plaukt un baudīt priekšrocības, ko sniedz taisnīga tirdzniecība ar ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, ticot, ka, pamatojoties uz EP piekrišanu ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) noslēgšanai starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, tiks nodrošināts, ka:

– saistību īstenošana jomās, kas vēl netiek regulētas saskaņā ar CARICOM Vienoto tirgu un ekonomiku (CSME), vai saistības, kas nav pilnībā īstenotas, ieskaitot finanšu pakalpojumus, citus pakalpojumus, ieguldījumus, konkurenci, valsts iepirkumu, e-tirdzniecību, intelektuālo īpašumu, preču brīvu apriti un vidi, tiks atliktas līdz brīdim, kad tiks pabeigts vienotais tirgus un ekonomika šajās jomās;

CARIFORUM valstīs tiks izveidots neatkarīgs uzraudzības mehānisms, kura rīcībā būs resursi, kas nepieciešami analīzes veikšanai, lai noteiktu apjomu, kādā EPN sasniedz tā mērķus;

– tiek agrīni noteikta un sniegta taisnīga daļa no resursiem „Palīdzība pret tirdzniecību”. Šie līdzekļi ir papildu resursi, nevis tikai EAF finansējuma pārstrukturēšana;

– tie atbilst CARIFORUM prioritātēm un to izmaksāšana notiks savlaicīgi, paredzami un atbilstoši valstu un reģionālo stratēģiskās attīstības plānu izpildes grafikiem. Šie līdzekļi jāizmanto efektīvi, lai kompensētu muitas ieņēmumu zaudēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Martin kunga ieteikumiem par EK/CARIFORUM ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Eiropas Parlamentam ir pienākums noslēgt šo nolīgumu ar nosacījumu, ka Komisija un Padome piekrīt šādus nolīgumus ik pēc pieciem pārskatīt, ka Eiropas Savienībai tiek atcelts vislielākās labvēlības režīms un — vissvarīgākais — ka tiek ātri noteikti un piešķirti dažādas summas no resursiem „Palīdzība pret tirdzniecību”.

 
  
  

- Ziņojums: Erika Mann (A6-0144/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nolēmu atturēties no balsojuma par Mann kunga priekšlikumu ieteikumam par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp EK un Kotdivuāru. Priekšlikumā faktiski ir vairāki punkti, kuriem es nepiekrītu. No otras puses, tā mērķi ir vērtējami atzinīgi, tādēļ es nevēlos balsot pret šo ieteikumu.

 
  
  

- Ziņojums: Gay Mitchell (A6-0135/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par šo ziņojumu.

Šī ir pirmā reize, kad Parlaments vienā ziņojumā ir aplūkojis jautājumus, kas saistīti gan ar Eiropas Investīciju banku (EIB), gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Abas bankas arvien vairāk finansē darbības vienos un tajos pašos ģeogrāfiskajos reģionos ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā, Krievijā, Rietumbalkānos un Turcijā.

Sadarbība starp abām bankām ir veidojusies uz reģionāla pamata, un tādēļ veids, kādā tā notiek, atšķiras atkarībā no attiecīgā apgabala. Valstīs, kurās tās darbojas kopīgi, starp EIB un ERAB notiek trīs veidu sadarbība: Saprašanās protokols Austrumeiropā, Rietumbalkānos izmantotā metode un elastīgas sadarbības metodes.

Tā nav pozitīvi vērtējama attīstība. Tā vietā būtu lietderīgāk, ja tiktu organizēta visaptveroša pārskatīšana, lai apsvērtu to, kā varētu uzlabot sadarbību starp abām bankām un citām attiecīgajām pusēm, ņemot vērā ES un saņēmēju valstu intereses. Turklāt abu šo institūciju darbības sadalīšanu un sadarbību nevar vienkārši pārvaldīt uz reģionāla pamata vai nošķirot aizdevumus publiskajam un privātajam sektoram.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju pret Mitchell kunga ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem. Tā vietā, lai runātu par sadarbību starp abām bankām un citām ieinteresētajām pusēm, es domāju būtu atbilstoši vispirms nodrošināt, lai tiktu veiktas pārbaudes pirms līdzekļu piešķiršanas, tās laikā un pēc tās, tā kā abas bankas 2007. gadā aizdeva ļoti ievērojamas summas. Finansiālā atbalsta sniegšana bez attiecīgo valstu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas var tikai pasliktināt situāciju šajās valstīs tā vietā, lai to uzlabotu.

Šajā ziņā es atzinīgi vērtēju Mitchell kunga priekšlikumu, ka Komisijai būtu katru gadu jāziņo Parlamentam un Padomei par finansēšanas operāciju ietekmes novērtējumu. Tomēr ar šo aspektu nepietiek, lai es balsotu par šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0152/2009 (Automobiļu rūpniecības nākotne)

 
  
MPphoto
 
 

  Guy Bono (PSE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par šo kopīgo rezolūciju attiecībā uz automobiļu rūpniecības nākotni.

Šajā tekstā ir uzsvērta nepieciešamība Eiropas līmenī pieņemt skaidru un saskaņotu politiku, lai pārvarētu krīzi, ar ko saskaras visas ES dalībvalstis. Tiek lēsts, ka 12 miljoni darbavietu Eiropa ir tieši vai netieši atkarīgas no automobiļu rūpniecības. Pārdošanas apjomi ir samazinājušies, krājumi pieaug, un arvien vairāk cilvēku tiek atlaisti no darba. Nav nekādu brīnumzāļu sociālajai katastrofai, kas sāk parādīties, un nozari var glābt tikai ar koordinētiem pasākumiem.

Tādēļ es nobalsoju par šo kopīgo rezolūciju, kurā Eiropas iestādes tiek aicinātas kopā ar dalībvalstīm strādāt, lai ieviestu pasākumus, kas ļaus nodrošināt Eiropas automobiļu rūpniecības nākotnes konkurētspēju un pastāvīgu nodarbinātību šajā nozarē.

Tomēr šī rezolūcija tiek pieņemta nedaudz par vēlu un neatbilst visām cerībām. Tādēļ debates vēl ne tuvu nav beigušās un droši vien būs ļoti asas, īpaši tad, ja ņem vērā pašreizējās sociālās problēmas un atkārtoti uzsvērto nepieciešamību veidot sociālu Eiropu, kura aizsargā savus pilsoņus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šo rezolūciju par automobiļu rūpniecības nākotni, jo tajā ES dalībvalstis tiek aicinātas īstenot saskaņotas un koordinētas ierosmes attiecībā uz Eiropas automobiļu rūpniecību un izveidot reālu Eiropas rīcības plānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo kopīgo priekšlikumu rezolūcijai par automobiļu rūpniecības nākotni. Tā kā ES ir pasaules lielākais mehānisko transportlīdzekļu ražotājs un tā kā automobiļu rūpniecība ir viens no vislielākajiem privātajiem darba devējiem, atbalstam šai nozarei ir izšķirīga nozīme pašreizējās finansiālās un ekonomiskās krīzes novēršanai.

Es tādēļ atbalstu koordinētu politisko rīcību Eiropas līmenī, lai veicinātu to, ka tiek pieņemti pasākumi šīs nozares atbalstam, piemēram: kredīta pieejamības nodrošināšana automobiļu ražotājiem un piegādātājiem, pieprasījuma stimulēšana pēc jauniem transportlīdzekļiem, tostarp ar sistēmu veco automobiļu nodošanai metāllūžņos un „zaļo” automašīnu pirkšanai, finansiāls atbalsts kvalificētiem darbiniekiem, pilnībā izmantojot Globalizācijas pielāgošanas fondu un Eiropas Īpašo fondu, un pētniecības un ieguldījumu veicināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs nobalsojām par rezolūciju par automobiļu rūpniecību, bet neesam aizmirsuši, ka tie, kuri šodien izliekas, ka vēlas to glābt, patiesībā ir tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu.

Tie ir atbildīgi par globalizēto, uz finansēm balstīto un no realitātes pilnīgi atrauto ekonomiku, kurā lielas peļņas garantijas akcionāriem pārņem industriālās stratēģijas vietu un kurā akciju cenas pieaug pēc paziņojumiem par sociālajiem plāniem, kamēr vadītāji, kas ne vienmēr ir pietiekami spējīgi, sev piešķir prēmijas un milzīgas kompensācijas. Tie ir radījuši šo sistēmu, kurā darbinieku darbavietas un algas ir kļuvušas tikai par vienu no bilances mainīgajiem. Tie ir atbildīgi par mājsaimniecību iedzīšanu nabadzībā, kas nopietni kaitē pieprasījumam, neļaujot izkļūt no šī apburtā loka.

Pat tagad, kad apdraudētas ir simtiem tūkstošu darbavietu, Komisija skandē konkurences dogmu, traucējot valstu pasākumiem, kas paredzēti darbavietu zaudēšanas nepieļaušanai, un pieprasot paskaidrojumus no Renault, lai pārliecinātos, ka ražošanas pieaugums vienā rūpnīcā nav darbības pārcelšanas rezultāts.

Ja tikai tāds pats sašutums būtu ticis izrādīts tad, kad Eiropas uzņēmumi savu darbību pārcēla uz citām vietām visā pasaulē, meklējot zemākas izmaksas un gandrīz nepastāvošo sociālo regulējumu.

Ir pienācis laiks mainīt politiku — Eiropas un galvenokārt Eiropas iedzīvotāju labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Pašreizējās ekonomiskās krīzes dēļ automobiļu rūpniecība ir nonākusi ārkārtīgi grūtā situācijā. Arī prognozes šim gadam nav optimistiskas. Tās liecina par turpmāku jauno automobiļu noieta samazināšanos.

Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments uzskata, ka rūpniecībai krīze būtu lielā mērā jāpārvar pašai. Konkrētāk, pašai rūpniecībai ir jārod risinājums strukturālajām problēmām, kas saistītas ar ražošanas efektivitāti un ražošanas spēka izmantošanu, lai ilgtermiņā uzlabotu konkurētspēju un stabilitāti.

ES un dalībvalstu veiktie pasākumi var tikai atbalstīt to, ko dara paši ražotāji. Tas jo īpaši attiecas uz tiem pasākumiem, kuri paredzēti finansējuma pieejamības atjaunošanai ar pieņemamiem nosacījumiem, pieprasījuma stimulēšanai pēc jauniem transportlīdzekļiem, kvalifikācijas standartu uzturēšanai un darbavietu aizsardzībai, kā arī sociālo izmaksu samazināšanai.

Vairākas valstis ir pieņēmušas plānus palīdzības sniegšanai automobiļu nozarei, bet, kā norādīja Komisija, šiem plāniem jāatbilst ES tiesību aktiem un spēkā esošajiem konkurences principiem, jo īpaši principiem, kas attiecas uz valsts atbalsta piešķiršanu, lai netraucētu Eiropas iekšējā tirgus darbībai. Visiem pasākumiem, kas saistīti ar finansēšanu, nodokļu piemērošanu vai nodošanu metāllūžņos, ir papildus jāsekmē un jāveicina tehnoloģiskiem pārveidojumiem nozarē, jo īpaši dzinēju degvielas efektivitātes un emisiju samazināšanas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments gatavojas apstiprināt Eiropas Komisijas diktātu, kas stingri ierobežo jebkādus dalībvalstu centienus aizsargāt savu nacionālo automobiļu rūpniecību.

Cilvēkiem ir jāsaprot, ka Komisijas un Parlamenta ultraliberālā politika ir fantastiski iedarbīgs līdzeklis tam, lai paātrinātu Francijas uzņēmumu pārcelšanu uz ekonomiski „dzīvotspējīgākām” valstīm.

Laikā, kad automobiļu nozarē un apakšuzņēmēju nozarēs ir tiešā veidā apdraudētas tūkstošiem darbavietas, šāda pret valstu interesēm vērsta izvēle ir morāli nosodāma un faktiski nozīmē ekonomisku pašnāvību.

Tām dalībvalstīm, kas atbalsta šādu rūpniecības un sociālo sagraušanu, būs par to jāatbild darba ņēmēju un viņu ģimeņu priekšā, kuri ir šo valstu ideoloģiskā akluma tiešie upuri.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ievērojot automobiļu rūpniecības svarīgumu Eiropas ekonomikai, Eiropas valstu valdību un pašas Eiropas Savienības apņemšanās reaģēt uz pašreizējo situāciju ir saprotama. Tās mēģina novērst šīs krīzes sekas — par ko tās cer un cenšas panākt, ka tā ir pagaidu krīze, — un mēģina nepieļaut, ka tā šo nozari padara par neatjaunojamu. Šīm bažām ir mūsu atbalsts. Tomēr jābūt noteiktām garantijām. Lai gan pirmais mērķis ir aizsargāt darbavietas, tam ir jāatbilst galvenajam mērķim nodrošināt dzīvotspējīgu nozaru izdzīvošanu. Tas nozīmē, ka ārkārtas ieguldījumu šajā nozarē ir jāizmanto, lai to atjaunotu, modernizētu un sagatavotu lielākai konkurencei. Domāt par to, ka ir iespējams vai vēlams kādu ekonomikas nozari izolēt un aizsargāt no konkurences, lai gan tā ir funkcionējoša un taisnīga konkurence, ir ekonomiska kļūda un politiska maldināšana.

Neraugoties uz visām problēmām, krīzes pārvarēšana automobiļu rūpniecībā, kā arī krīzes pārvarēšana kopumā un gatavošanās nākamajam posmam ir viens no Lisabonas stratēģijas galvenajiem aspektiem — labāka konkurētspēja, vairāk jauninājumi, vairāk darbavietu. Mums ir jāpalīdz automobiļu rūpniecībai atveseļoties, bet mums nav jācenšas no jauna izgudrot riteni.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. Automobiļu ražošana Eiropas Savienībā ir atkarīga no tādu standartu sasniegšanas, kas var atvieglot stingrāku vides noteikumu ieviešanu. Tas nav pretrunā konkurētspējīgas nozares idejai, bet drīzāk uzskatāms par ieguldījumu tās izdzīvošanā. Ir daudz Eiropas instrumentu, ko var izmantot, lai palīdzētu automobiļu rūpniecībai un jo īpaši tās darbiniekiem. Starp tiem ir līdzekļi, ko var izmantot apmācībai ar mūžizglītības palīdzību.

Ir svarīgi, lai būtu atbilstošs darbaspēks, kas tic ilgtspējīgai ražošanas nākotnei. Es zinu, ka automobiļu ražotājiem Anglijas Dienvidaustrumos tagad ir iespēja izmantot finanšu mehānismus, kas var veicināt nākotnes automobiļu ražošanu. Tas ir jālīdzsvaro ar vides un sociālajiem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Zaļie politiķi ir pārliecināti, ka mēs nevaram ekonomikas un vides krīzi aplūkot atsevišķi. Lai ekonomikai palīdzētu atveseļoties, mums ir vajadzīga „jauna zaļā vienošanās”. Automobiļu nozarē ir milzīgs potenciāls virzīties zaļā virzienā. Tomēr, lai šo potenciālu izmantotu, valdībām ir automobiļu ražotāji jāspiež veikt ieguldījumus jauninājumos un šajā ziņā jāsniedz palīdzība. Lielākā daļa EP deputātu nolēma, ka Eiropas Savienībai ir jāiegulda lielas naudas summas tās automobiļu rūpniecībā. Tomēr šāds uzticības kredīts, protams, nav nekāds risinājums. Mēs nedrīkstam subsidēt vecas tehnoloģijas, kurām ir laiks aiziet. Tā vietā mums ir jāveic pasākumi, lai piespiestu automobiļu ražotājus veikt ieguldījumus jauninājumos. Tā rīkojoties, mēs nodrošinām šīs nozares nākotni un reāli palīdzam miljoniem eiropieši, kas strādā automobiļu rūpniecībā.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ierosināja, ka nauda jāpiešķir tikai ar nosacījumu, ka automobiļu rūpniecība būtiski uzlabo savus vides efektivitātes rādītājus. Transports ir atbildīgs par apmēram trešdaļu no visām CO2 emisijām Eiropas Savienībā. Es nobalsoju pret vairākuma pieņemto rezolūciju, jo tajā netika noteikts, ka vides efektivitātes uzlabošana ir priekšnosacījums publisko naudas līdzekļu saņemšanai.

 
Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 12. augustsJuridisks paziņojums