Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A6-0114/2009), ko Millįn Mon Ārlietu komitejas vārdā sagatavojis par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs (2008/2199(INI)).

  Francisco José Millán Mon, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos pateikties ēnu referentiem, proti, Severin kungam, Lambsdorff kungam un Lagendijk kungam, kā arī Ārlietu komitejai un atzinumu izstrādātājiem García-Margallo kungam un Quisthoudt-Rowohl kundzei. Es viņiem visiem pateicos par viņu sadarbību, gatavojot šo ziņojumu par attiecībām starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Mums tādējādi ir izdevies sagatavot ziņojumu ar plašu vienprātību par šādu svarīgu tematu. Tādēļ ziņojums, par ko mēs rīt balsosim, ir spēcīgs un pārliecinošs vēstījums no Eiropas Parlamenta ļoti atbilstošā laikā. To, ka šis ir svarīgs temats, es saku tādēļ, ka ir skaidrs, ka Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir divi ļoti svarīgi dalībnieki uz pasaules skatuves, kuriem ir jāstrādā cieši kopā, kā jārīkojas tiem, kam ir kopīgi principi un vērtības un daudz kopīgu interešu.

Ziņojuma svarīgākā vēsts ir tā, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis stiprināt transatlantiskās attiecības. Tam ir trīs galvenie iemesli. Pirmais ir Amerikas Savienoto Valstu jaunā administrācija, kas ir pragmatiska, kas zina, ka neviena valsts nevar viena pati atrisināt visas globālās problēmas un kas radījusi lielas cerības plašākos sabiedrības slāņos Eiropā visā pasaulē. Otrais ir spēcīgāka Eiropas Savienība, kas ārpolitikas jomā spēj rīkoties efektīvāk nekā 1995. gada ES, kad tika panākta vienošanās par jauno transatlantisko darba kārtību, turklāt ES drīz vēl vairāk nostiprinās Lisabonas Līgumā paredzētie ārpolitikas un aizsardzības instrumenti. Trešais iemesls ir jauns konteksts, ko raksturo tādas globālas problēmas kā ekonomiskā krīze un klimata pārmaiņas, nevis tikai militārās problēmas vien, kā bija agrāk.

Risinot šīs problēmas, sadarbība ar Eiropas Savienību Amerikas Savienotajām Valstīm būt ļoti noderīga. Transatlantiskās attiecības ir jāstiprina divās dimensijās: institucionālajā dimensijā un fiziskajā dimensijā, kas ietver praktisku sadarbību. Mums ir jāizmanto Lisabonas Līgums, lai stiprinātu institucionālās struktūras: divi samiti gadā, nevis tikai viens, un tajos piedalīsies jaunais Eiropadomes pastāvīgais priekšsēdētājs, transatlantiskās politiskās padomes izveide, kurā reizi ceturksnī tiekas augstais pārstāvis, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un valsts sekretārs, likumdevēju dialoga aktualizēšana, izveidojot transatlantisku asambleju, un uzlabojumi Transatlantiskajā Ekonomikas padomē. Visi šie uzlabojumi ļaus intensificēt un padarīt efektīvāku koordināciju — tie ir jāapvieno ar jauno transatlantiskās asociācijas nolīgumu, un sarunām jāsākas uzreiz pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā.

Ziņojuma otrais mērķis ir stiprināt praktisko sadarbību. Tas nozīmē izstrādāt darba kārtību dažādu problēmu un konfliktu kopīgai risināšanai, kā arī attiecībā uz divpusējiem jautājumiem. Lai sagatavotu šo kopīgo darba kārtību, Padomei un Komisijai tuvākajos mēnešos ir jāpastiprina to kontakti ar jauno valdību Vašingtonā. Mani tādēļ iepriecina samits Prāgā 5. aprīlī, kurā piedalīsies prezidents Obama, kā norādīts manas grupas iesniegtajā grozījumā.

Ziņojumā ir minētas vairākas globālas problēmas, attiecībā pret kurām Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai jāmeklē kopīga pieeja, piemēram, ekonomiskā krīze, efektīvs daudzpusīgums, lai iekļautu attīstības valstis, Tūkstošgades attīstības mērķi, klimata pārmaiņas, cilvēktiesību veicināšana u. c. Tajā ir minētas arī dažādas reģionālās problēmas, kas mums jārisina koordinētā veidā, — runa ir par tādiem konfliktiem kā tas, kas norisinās Tuvajos Austrumos, un ir pieminētas arī Irānas un Afganistānas kodolprogrammas un attiecības ar Krieviju un Latīņamerikas valstīm. Arī atbruņošanās un drošība ir jomas, kurās nepieciešama labāka koordinācija, un tas attiecas arī uz cīņu pret nopietniem terorisma draudiem, kura jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un respektējot cilvēktiesības.

Dāmas un kungi, ziņojumā ir minēti arī daži divpusēji jautājumi tieslietu un iekšlietu jomā, tostarp vīzu problēma. Tajā ir arī uzsvērts, ka transatlantiskajām partnerattiecībām ir vajadzīgs plašs pilsoniskās sabiedrības un jo īpaši jauniešu atbalsts. Ziņojumā ir iekļautas arī ekonomiskās un tirdzniecības attiecības un ir uzsvērts, ka mums jāpanāk progress transatlantiskā tirgus integrācijas jomā. Attiecībā uz šiem jautājumiem es, protams, esmu iekļāvis daudzus ierosinājumus, ko izteica Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteja un Ārlietu komiteja.

Dāmas un kungi, noslēgumā vēlos teikt, ka es uzskatu, ka gadījumā, ja šis ziņojums rīt tiks pieņemts, Parlaments raidīs skaidru signālu. Mēs aicinām stiprināt Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecības, tostarp institucionālā līmenī. Es uzskatu, ka šī stiprināšana būs izdevīga abām pusēm, kā arī starptautiskajai sabiedrībai kopumā.

  Alexandr Vondra, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos, ka esmu nedaudz aizkavējies, tā kā piedalījos Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmē, kas notika šeit, Es tikai šorīt ierados no Vašingtonas. Es vēlos pateikties par uzaicinājumu piedalīties šajās svarīgajās debatēs, kas īstajā brīdī notiek par transatlantiskajām attiecībām, un jo īpaši pateikties referentam Millán Mon kungam par vērtīgo un plašo ziņojumu, ko es sava brauciena laikā izlasīju ar lielu interesi. Ziņojumā ir daudz kā tāda, kam prezidentūra un Padome var piekrist.

Neatkarīgi no mūsu politiskās piederības mēs visi zinām, ka transatlantiskās attiecības ir ļoti svarīgas mūsu nākotnei — Eiropas nākotnei. Sešus gadu desmitus šīs stabilās transatlantiskās partnerattiecības ir bijušas vadošais spēks miera, stabilitātes un labklājības nodrošināšanai Eiropai un Ziemeļamerikai, kā arī visai pasaulei. Es uzskatu, ka tā nav tikai vēsture. Tā ir vislabākā iespējamā darba kārtība arī 21. gadsimtam. Transatlantiskās attiecības mums ļauj kopā sasniegt rezultātus, ko neviens no partneriem nespēju sasniegt atsevišķi. Šajā sakarā vēlos citēt viceprezidentu Joe Biden, kurš savā pirmajā braucienā uz Minheni skaidri pateica, ka Amerikai ir vajadzīga Eiropa un Eiropai ir vajadzīga Amerika. Domāju, ka mēs spējam ļoti labi saprast šāda veida apgalvojumu. Kad esam vienisprātis, mēs varam noteikt globālo darba kārtību. Kad mēs neesam vienisprātis, ir grūti izvirzīt jebkādu darba kārtību, tādēļ transatlantiskās attiecības mums ļauj sasniegt rezultātus, ko mēs nevaram sasniegt katrs atsevišķi.

ASV prezidenta vēlēšanas pagājušā gada novembrī radīja vēl nepieredzētu entuziasmu, cerības un interesi šeit Eiropā. Tas tā ir tādēļ, ka ASV prezidenta izvēle ir svarīga Eiropas iedzīvotājiem. Prezidents Obama ir norādījis uz jaunu pieeju problēmām, ar kurām mēs saskaramies. Eiropā daudzus piesaistīja šīs pārmaiņas un pārmaiņu gars. Abās Atlantijas okeāna pusēs radās daudz cerību. Šīs cerības ir iespēja mūsu savstarpējai sadarbībai laikā, kad tā mums vajadzīga visvairāk. Taču tās ir rūpīgi jāpārvalda, jo nekas nevarētu mūsu attiecībām kaitēt vairāk nekā nepiepildītas cerības, un jo lielākas cerības, jo grūtāk tās piepildīt.

Jaunā administrācija savu darbu ir sākusi ļoti enerģiski. Kā jau bija paredzams, prezidenta darba kārtības lielākā daļa attiecas uz ekonomikas un finanšu krīzi. Bija daudzsološi redzēt jau pašā sākumā pieņemtos lēmumus par Gvantanamo bāzi — mēs par to šeit runājām tikai pirms dažām nedēļām —, jaunu apņemšanos iesaistīties Tuvo Austrumu procesā, un konferences sasaukšanu par Afganistānas jautājumiem, kas 31. maijā notiks Hāgā. Visas šīs iniciatīvas ir tas, ko ir prasījuši daudzi eiropieši.

No jauna tika pastiprināts dialogs ar ASV. No daudzajiem kontaktiem ar jauno administrāciju, tostarp tikšanās reizēs ar viceprezidentu Biden un valsts sekretāri Klintoni šeit Briselē, ir kļuvis skaidrs, ka ASV vēlas jaunu toni attiecībās ar ES un mūsu partneriem. Es atzinīgi vērtēju pragmatisko pieeju, kas raksturo šos pirmos kontaktus.

Lai gan toņa izmaiņas ir svarīgas, tās protams nerada konkrētu rezultātu. Ja mēs vēlamies konstruktīvi sadarboties, mums ir kopā jāpārskata mūsu politiskās prioritātes un no jauna jāizvērtē veids, kādā darbojas transatlantiskās partnerattiecības. Jūsu ziņojums ir vērtīgs ieguldījums šajā procesā. Tas, protams, ir process, kas ES pusē sākās pagājušajā gadā, kad ārvalstu ministri apsprieda transatlantiskās attiecības divās neoficiālās sanāksmēs Aviņonā un Marseļā. Es domāju, ka noteikta pateicība pienākas gan Francijas prezidentūrai, kas to ierosināja, gan Portugālei, kurai arī bija noteikta loma. Tas ir process, kuram jāturpinās un kurš jāattīsta turpmāko mēnešu laikā. Lieliska izdevība būs nākamajā nedēļā, kad valstu un valdību vadītāji neoficiāli tiksies ar ASV prezidentu Prāgā. Transatlantiskās attiecības ir bagātas un dažādas un ietver vairākas politikas jomas. Es nevaru pieminēt tās visas, taču vēlētos uzsvērt tās, kuras mēs vēlētos īpaši apspriest paredzamajā tikšanās reizē Prāgā.

Pirmkārt, energoapgādes drošība un klimata pārmaiņas. Šie savstarpēji saistītie temati ir svarīgi ļoti daudziem eiropiešiem. Energoapgādes drošība ir svarīga prioritāte, kas jāīsteno ar vispusīgu stratēģiju, kura ietver energoefektivitāti un atjaunojamo enerģijas resursu veicināšanu, kā arī enerģijas piegāžu, avotu un maršrutu dažādošanu. Kad vien tas ir iespējams un vajadzīgs, ES un ASV būtu šajās jomās jāsadarbojas un jāveicina kopēja darba kārtība. Attiecībā uz klimatu šim gadam būs izšķiroša nozīme. Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konference, kas decembra beigās notiks Kopenhāgenā, ir vēsturiska iespēja pārskatīt un paplašināt saistošu starptautisko mērķu piemērošanu ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai.

ES vēl pirms konferences ir uzņēmusies tālejošas saistības enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Prezidenta Obamas paziņojumi un amatpersonu iecelšana saistībā ar klimata pārmaiņām liecina par svarīgu politiskā kursa maiņu, taču darāmā vēl ir ļoti daudz. Protams, atbalsts no ASV puses šajā jautājumā ir svarīgs, taču ar to nepietiek. Mums ir nepieciešams atbalsts arī no attīstības valstīm, piemēram, no Ķīnas.

Otrkārt, ekonomiskā un finanšu krīze. Pašreizējā krīze ir gan smaga, gan globāla, un tai ir nepieciešama spēcīga politiskā reakcija visos līmeņos un visā pasaulē. ES un ASV ir īpaša atbildība šajā kontekstā gan attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic vietējā līmenī, gan attiecībā uz starptautisko sadarbību. Mums ir jāsadarbojas ar ASV, lai nodrošinātu, ka mēs koordinētā veidā reaģējam uz pašreizējo globālo krīzi un finansiālajām problēmām. Mums ir jāsadarbojas, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar finanšu sistēmas pārraudzību un starptautisko finanšu institūciju reformu. Mums ir arī jākoordinē mūsu politikas izaugsmes un nodarbinātības palielināšanai. Mums jānodrošina, lai pieejas, ko mēs izvēlamies, būtu saderīgas ar konkurenci transatlantiskajā tirgū un to nekropļotu. Liela daļa šī darba tiks veikta tādās grupās kā G8 un G20, jo īpaši G20 samitā Londonā, ar kuru sāksies prezidenta Obamas Eiropas apmeklējums. Taču ir skaidrs, ka transatlantiskās attiecības būs galvenais faktors, kas noteikts plašāko politisko darba kārtību.

Treškārt, Afganistāna ir svarīga jautājums gan Eiropai, gan ASV. Tā ir kopīga problēma — saknes teroristu uzbrukumiem gan ASV, gan Eiropā ir meklējamas šajā reģionā. Visi Eiropas politiskie līderi saskaras ar svarīgu un sarežģītu problēmu, proti, kā saviem pilsoņiem paskaidrot, ka viņu drošība ir jāaizstāv Kabulā. Afganistāna bija galvenais temats arī ES trijotnes neoficiālajā tikšanās reizē ar viceprezidentu Biden Briselē 10. martā. Viceprezidents pauda cerību, ka Afganistāna paliks par vienu no svarīgākajiem jautājumiem ES darba kārtībā. Viņš skaidri norādīja, ka ASV vēlas ne vien mūsu atbalstu vispārējai stratēģijai Afganistānā, bet arī apņemšanos šo atbalstu apliecināt ar konkrētiem resursiem. Zinot, ka jautājums par Afganistānas pilsoņu drošību ir ļoti svarīgs, mēs esam uzņēmušies saistības palielināt mūsu policijas misijas lielumu šajā valstī. Papildus EUPOL civilajai misijai ir vajadzīga arī militārā policija — „žandarmērijas”, par ko mēs runājam. Šajā sakarībā viena no iespējām ir kā ES ieguldījumu NATO misijā nosūtīt uz šo valsti militārās policijas instruktorus, un prezidentūra šo iespēju apspriež ar nesen iecelto īpašo sūtni Pakistānā un Afganistānā un starp ES valstīm. Es, piemēram, esmu ticies ar Pierre Lellouche no Francijas, un mēs to apspriežam arī ar Dick Holbrooke. Mums ir arī jānodrošina, lai tiktu radīti apstākļi sekmīgām prezidenta vēlēšanām Afganistānā, un mēs nedrīkstam aizmirst par reģionālo aspektu, jo īpaši turpinot sniegt atbalstu ilgtspējīgas civilās pārvaldības izveidei Pakistānā. Šī reģionālā dimensija ir ļoti svarīga, un mēs to ņemam vērā papildus valsts mēroga, kā arī globālajai dimensijai.

Ceturtkārt, daudzpusējai atbildei ir liela nozīme, lai varētu novērst masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos. ES un ASV ir paudušas pieaugošas bažas tieši par Irānas kodolaktivitātēm un par to, ka tā neievēro starptautiskās saistības kodolenerģijas jomā. ES un ASV ir kopīgi jānodrošina, lai kodoltehnoloģiju attīstība notiktu tikai leģitīmām, civilām vajadzībām. Labākais veids, kā to sasniegt, ir pieņemt stingrus, starptautiski saistošus noteikumus, ko papildinātu uzticami pārbaužu mehānismi. Tajā pašā laikā ES un ASV ir gatavas īstenot ar Irānu konstruktīvu pieeju šim jautājumam un citām problēmām šajā reģionā.

Vēl viena problēma, ar ko mēs saskaramies, ir tās, kā kopīgi strādāt, lai stiprinātu uz noteikumiem balstīta daudzpusīguma praktisku piemērošanu, pamatojoties uz mūsu kopīgajām vērtībām. Šajā ziņā ir daudz kā tāda, ko mēs varam darīt kopā. Es piekrītu prezidenta Obamas uzskatam, ko uzsvērusi gan valsts sekretāre Klintone, gan viceprezidents Biden, ka jebkāda izvēle starp drošību un ideāliem ir maldinoša. Šajā sakarā es respektēju prezidenta Obamas nodomu virzīties uz Gvantanamo bāzes slēgšanu.

Mēs atzinīgi vērtējam arī prezidenta Obamas agri pausto apņemšanos risināt Arābu valstu un Izraēlas konfliktu, tostarp George Mitchell iecelšanu par īpašo sūtni šajā reģionā. Noturīgam mieram, kurā ņemtas vērā gan Izraēlas iedzīvotāju, gan palestīniešu vēlmes, ir liela nozīme šī reģiona tautām, un tas ir viens no galvenajiem mērķiem gan ES, gan ASV. Miera noslēgšana var sniegt arī plašākas priekšrocības, tostarp labāku sapratni starp rietumiem un islāma pasauli.

Es ar interesi izlasīju daudzos ieteikumus, kas jūsu ziņojumā sniegti attiecībā uz transatlantisko attiecību institucionālo struktūru. Es pilnīgi piekrītu, ka institucionālajām saiknēm starp ES un ASV ir jāatspoguļo šo attiecību svarīgums. Čehijas prezidentūras izvirzītās iniciatīvas apliecina šo aspektu. Mēs no paša sākuma visos līmeņos iesaistījāmies dialogā ar ASV un jauno administrāciju. Turklāt pēc 10 dienām prezidentūra Prāgā uzņems prezidentu Obamu neoficiālā samitā, kurš viņš tiksies ar ES valstu un valdību vadītājiem. Kā jau teicu, tā būs iespēja novērtēt vairākas transatlantisko attiecību dimensijas un apstiprināt mūsu vēlmi sadarboties. Šīs diskusijas turpināsies, piemēram, rīkojot ES un ASV ārlietu ministru regulāras neoficiālas tikšanās. Es arī uzskatu, ka būtu atzinīgi vērtējami regulārāki un ciešāki kontakti starp Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu.

Es esmu pateicīgs Eiropas Parlamentam par pastāvīgo atbalstu transatlantisko attiecību attīstībai un it sevišķi par jūsu ziņojumu. Mums šogad ir jauna iespēja turpināt attīstīt šīs attiecības. Šī prezidentūra un Padome vienmēr ir uzskatījušas, ka transatlantiskajām attiecībām ir stratēģiska nozīme Eiropai kopumā.

Es varu jums apliecināt, ka Čehijas prezidentūra ir cieši apņēmusies nodrošināt, lai tā paliktu mūsu vispārējās ārējās stratēģijas svarīgākais aspekts, un tai būs izšķiroša loma to daudzo uzdevumu un problēmu risināšanā, ar ko mēs šodien saskaramies globālā līmenī.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, jaunā administrācija prezidenta Obama vadībā ES un ASV attiecībām ir devusi jaunu, pozitīvu startu. Mēs Komisijā ļoti daudz strādājam pie tā, lai sniegtu savu ieguldījumu mūsu kopīgajā no jauna iedzīvinātajā darba kārtībā. Tādēļ es augstu vērtēju arī šodienas debates. Esmu iepriecināta, ka Parlaments un Komisija šeit ir vienisprātis par daudzām prioritātēm.

Mēs paredzam, ka būs ļoti rosīgs ES un ASV attiecību kalendārs. Savās ievada piezīmēs galveno uzmanību pievēršu mūsu tūlītējam darāmā sarakstam, taču sākumā vēlētos arī uzsvērt divus jautājumus, kas attiecas uz ES un ASV institucionālajām struktūrām. Pirmkārt, es uzskatu, ka sekmīgām transatlantiskajām attiecībām ir svarīgas ciešākas saiknes starp ES un ASV likumdevējiem. Otrkārt, es sekošu līdzi tam, kas tiks darīts saistībā ar ziņojumā minētajiem ieteikumiem par 1995. gada jaunās transatlantiskās darba kārtības pārskatīšanu.

Tāpat kā daudzi citi es jau esmu vairākkārt tikusies ar valsts sekretāri Klintoni un esmu runājusi arī ar viceprezidentu Biden, kad viņš pavisam nesen bija ieradies Briselē. Viens ir skaidrs: šī ASV administrācija, risinot visas globālās un reģionālās problēmas, meklēs uzticamus partnerus, un tā uzskata, ka Eiropa ir viens no uzticamākajiem partneriem. Mums šī iespēja ir jāizmanto.

Taču tajā pašā laikā tā arī vēlēsies, lai Eiropas Savienība nāktu klajā ar konkrētu ieguldījumu, tostarp attiecībā uz tādiem sarežģītiem jautājumiem kā Afganistāna un Gvantanamo bāzes slēgšana. Tādēļ mums ir jāizstrādā skaidra nostāja, pamatojoties uz mūsu pašu kopīgajām interesēm, un jārunā vienā balsī. Teikšu atklāti: šīs svarīgās transatlantiskās attiecībās nav „vienvirziena” iela. Eiropai un Eiropas Savienībai ir jāsniedz savs ieguldījums.

Spēcīga ES tādējādi ir svarīgs ASV partneris globālo problēmu risināšanā. Es uzskatu, ka sākumā mums ir jāpievērš uzmanība ierobežotam prioritāšu skaitam.

Ārkārtīgi grūtais pasaules ekonomikas stāvoklis, protams, ir ļoti negatīvs fons visam, ko mēs darām. Galvenais mērķis ir plašāka sadarbība starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem lielākajiem dalībniekiem tādās jomās kā makroekonomika un finanšu nozares regulējuma reformas. Mums ir jāpanāk labāka koordinācija, lai veicinātu pieprasījuma un nodarbinātības atjaunošanu, un mums ir jānodrošina, lai mūsu politikas viena otru atbalstītu un nekropļotu tirdzniecību. Ir jāpretojas protekcionisma elementiem abos Atlantijas okeāna krastos. Eiropas Savienībai ir ASV ir cieši jāsadarbojas, lai īstenotu nākamajā nedēļā paredzētā G20 samita rezultātus, ieskaitot savstarpēji saderīgas pieejas izstrādi finanšu nozares regulējuma reformēšanai. Pēdējā Eiropadomes sanāksmē Briselē šajā ziņā tika panākts liels progress.

Mums ir jārūpējas par transatlantisko ekonomiku, kas atbilst pusei no visas pasaules produkcijas un tirdzniecības. Jūsu ziņojumā šis jautājums ir pilnīgi pamatoti uzsvērts. Mums ir jāstimulē Transatlantiskās Ekonomikas padomes (TEP) darbs, lai to padarītu efektīvāku tādā ziņā kā regulatīvo barjeru likvidēšana un izaugsmes veicināšana, vienlaikus padarot stratēģiskāku tās vispārējo redzējumu. TEP, kā to dēvē, jāspēj apspriest, piemēram, tas, kā valstu ekonomikas atveseļošanas plānos pārvarēt politiku „izputini savu kaimiņu”.

Runājot par klimata politiku, pirmo reizi desmit gadu laikā ES un ASV politika sāk tuvināties. Mums ir jāpievēršas tam, lai decembrī Kopenhāgenā panāktu vispārēju vienošanos. Mums ir kopīgi jāiet pa priekšu, lai, piemēram, panāktu, ka Ķīna un Indija pievienojas daudzpusējam nolīgumam un ka tiek izveidots integrēts oglekļa tirgus kā daļa no nākotnē paredzamā globālā tirgus. Abām pusēm ir jāveicina izpratne, ka tīrām, efektīvām tehnoloģijām un „zaļām darbavietām” var būt liela nozīme ekonomikas atveseļošanā. Prezidents Obama šo aspektu jau ir pamatoti uzsvēris. Tas nozīmē arī to, ka jāpanāk ciešāka sadarbība starp mūsu enerģētikas pētniecības programmām un jāstiprina mūsu dialogs par energoapgādes drošību, kā arī jau teica prezidents.

Attiecībā uz ārējo palīdzības un attīstības politiku gan prezidents Obama, gan valsts sekretāre Klintone ir uzsvēruši tās kā vispusīgas ārpolitikas sastāvdaļas svarīgumu. Tas lielā mērā ir saistīts ar ES kā pasaulē lielākā līdzekļu devēja spēkiem. Mums ir jācenšas panākt jaunas ASV saistības attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem un atjaunot ES un ASV dialogu par attīstības sadarbību, pievēršot uzmanību tādiem jautājumiem kā palīdzības efektivitāte un politikas saskaņotība.

Ekonomika ir viena no prezidenta Obamas darba kārtības prioritātēm, taču ASV ir arī nekavējoties pārskatījušas galvenos ārpolitikas jautājumus.

Attiecībā uz Afganistānu un Pakistānu jaunā administrācija piekrīt tam, ka ir nepieciešama plašāka politika, lai paralēli militārajiem pasākumiem īstenotu arī civilus pasākumus. Jaunais ASV uzsvars un civilo resursu attīstību un reģionālā pieeja, lielu uzmanību pievēršot Pakistānai, atbilst pastāvīgai ES politikai. Komisijas centieni Afganistānā ietver atbalstu policijas apmācībai, tiesu sistēmas reformu un alternatīvu saimniecību veicināšanu lauku apgabalos, piemēram, lai apkarotu narkotiku audzēšanu. Esmu saņēmusi arī skaidru signālu par ASV atbalstu — tostarp no paša viceprezidenta Biden — mūsu aktīvajam darbam, gatavojot iespējamu ES vēlēšanu novērošanas misiju Afganistānā, ja tiks izpildīti drošības nosacījumi. Es aktīvi raugos, vai mēs visās šajās jomās varam nodrošināt papildu finansējumu. Mēs to nesen apspriedām arī ar Richard Holbrooke, īpašo sūtni gan Afganistānā, gan Pakistānā. Mēs piedalīsimies reģionālajā konferencē Hāgā, kā arī konferencē par Pakistānu, kas notiks Tokijā.

Arī Tuvajos Austrumos mēs no paša sākuma esam prasījuši ciešāku ASV iesaistīšanos. Mums vieš cerības valsts sekretāres Klintones klātbūtne Šarmelšeihas Konferencē, kā arī viņas aktīvā iesaistīšanās ar savu klātbūtni pirmajā „kvartetā”. Mums ir jāapspriež tas, kā vislabāk veidot dialogu ar jauno Izraēlas valdību — un, cerams, arī ar Palestīnas nacionālās vienotības valdību —, lai attīstītu divu valstu risinājumu. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Obamas administrācija vēlas veidot dialogu ar pārējo reģionu, ieskaitot Sīriju. Kā jau teikts, mums ir arī jāsadarbojas ar ASV dialoga veidošanā ar Irānu, tostarp arī lai nepieļautu kodolieroču izplatīšanos šajā reģionā, pastiprinot mūsu darbu attiecībā gan uz stimuliem, gan sankcijām.

Eiropas Savienībai ir svarīga loma arī mūsu austrumu kaimiņattiecībās. Mēs cieši sadarbosimies ar ASV mūsu darbā attiecībā uz demokrātisku un uz tirgu vērstu reformu veicināšanu šajā reģiona, tostarp ar Austrumu partnerattiecību starpniecību, kuru mērķi ir politiskā asociācija un ekonomiskā integrācija ar mūsu sešiem kaimiņiem austrumos.

Mēs ar ASV runāsim vairāk nekā agrāk par to, kā veidot dialogu ar tādiem stratēģiskajiem partneriem kā Krievija un Ķīna, kā arī Latīņamerika. Tieši tagad es vēlos nodrošināt, lai Eiropas Savienības tikšanās ar prezidentu Obamu 5. aprīlī Prāgā uzskatāmā veidā pavirzītu uz priekšu mūsu attiecības, uzmanību pievēršot jau konkrētiem rezultātiem. Tas radīs pamatu sekmīgam ES un ASV samitam Vašingtonā, kas varētu notikt jūnijā.

Jūnijā būs arī iespēja izstrādāt atjaunotu transatlantisko darba kārtību un ilgtspējīgu programmu ES un ASV praktiskās sadarbības jomā.

  Albert Deß, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es vēlētos vispirms pateikties referentam Millán Mon par šī lieliskā ziņojuma iesniegšanu, kurā aplūkoti visi jautājumi, kas nepieciešami taisnīgām transatlantiskajām attiecībām. Šis rezolūcijas projekts par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām ASV liecina par to, cik šīs attiecības ir svarīgas.

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošajiem skaitļiem gandrīz 14 miljoni darbavietu Eiropas Savienībā un ASV ir atkarīgas no šīm transatlantiskajām ekonomikas un ieguldījumu attiecībām. Es ceru, ka jaunais Amerikas Savienoto Valstu prezidents, kā viņš teica savā pirmsvēlēšanu runā Berlīnē 2008. gada jūlijā, šīs attiecības vērtēs ļoti augstu. Šajā runā viņš teica, ka Amerikai nav labāka partnera par Eiropu.

Rezolūcijas priekšlikumā var lasīt, ka šīs partnerattiecības ir ārkārtīgi svarīgas stratēģiskas partnerattiecības arī Eiropai. Šīs partnerattiecības tiešām ir priekšnosacījums globālo problēmu risināšanai, jo īpašu pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos. Tomēr priekšnosacījums dzīvotspējīgām transatlantiskām partnerattiecībām ir tas, ka arī amerikāņi atzīst Eiropas pamatotās bažas par transatlantisko tirdzniecību.

Eiropas Savienībā mums ir sevišķi augsti standarti, piemēram, tādās jomās kā patērētāju aizsardzība, dzīvnieku labturība un vides aizsardzība. Mēs vēlamies, lai šiem standartiem atbilst arī produkti, ko no ASV piegādē Eiropai. Es ceru, ka jaunais prezidents un viņa jaunā administrācija strādās pie tā, lai šos standartus ieviestu ASV. Tad arī mums nebūs nekādu problēmu.

Es esmu pārliecināts, ka šis rezolūcijas priekšlikums rīt tiks pieņemts, jo uzskatu, ka tajā ir iekļauts viss, kas vajadzīgs labām attiecībām.

  José Manuel García-Margallo y Marfil, Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vispirms vēlētos pateikties referentam par darbu, ko viņš veicis, lai šodien Parlamentam iesniegtu pilnīgu, konsekventu un tieši laikā izstrādātu ziņojumu.

Prezidentūra un komisāre minēja tikšanās, kas mums paredzamas, sākot no sanāksmes Londonā un pēc tam Prāgā, kad Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis sāks jaunas attiecības pēc prezidenta Obamas ievēlēšanas.

Es vēlos galveno uzmanību pievērst Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejai, kas ir paveikusi ļoti labu darbu, kuru pieņēma vienprātīgi un kuram ir turpmāk minētie mērķi.

Pirmais mērķis ir pārvarēt krīzi. Vai nu mēs to pārvaram kopā, vai arī mēs to nespēsim pārvarēt. Pašlaik mēs esam liecinieki lielākajām fiskālajām paketēm, ko mūsu paaudze ir piedzīvojusi kopš 1929. gada krīzes. Tām būs lielāka ietekme un zemākas izmaksas nodokļu maksātājiem, ja mēs spēsim koordinēt mūsu centienus.

Otrais mērķis ir reformēt finanšu institūciju arhitektūru, kas pašreizējas krīzes laikā ir izrādījusies neveiksmīga, un atjaunot pārredzamību mūsu produktiem, struktūrām un tirgiem. Vai nu mēs to darām kopā, vai arī mēs to nespēsim izdarīt. Kā mums atgādināja komisāre, mēs esam lielākais ekonomiskais bloks pasaulē un, kā teica referents, mums ir kopīgas vērtības, kas ļaus īstenot šādu tuvināšanos.

Trešais mērķis ir finanšu tirgu integrācija, lai izturētu konkurenci no jauno tirgu puses. Lai to izdarītu, ir nepieciešams tuvināt regulatīvos tirgus, kas ļauj praksē piemērot savstarpējās atzīšanas principu un labāku pārraudzību no iestāžu puses abos Atlantijas okeāna krastos.

Komisāre minēja ceturto mērķi un raksturoja to labāk, nekā varētu es: mums ir kopīgi jāpārvar protekcionisma kārdinājums, un būtu lietderīgi pieņemt kopēju nostāju Dohas kārtā.

Visbeidzot, komisāres kundze, mums ir kopīgi jāatrisina problēmas, kas saistītas ar globālā līdzsvara trūkumu, kas lielā mērā ir šīs krīzes cēlonis.

Mums ir jāizveido jauna starptautiskā monetārā sistēma, un būtu žēl, ja, nepanākot vienprātību ar mūsu galveno sabiedroto, mūsu balss globālajās debatēs tiktu pazaudēta.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, partnerattiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību lielā mērā balstās uz vērtībām un milzīgu ekonomisko potenciālu.

Abu reģionu kopējā produkcija sasniedz EUR 23 miljardus, kas atbilst 60 % no pasaules kopprodukta. Abi reģioni pārstāv 60 % no pasaules tirdzniecības un ir spējuši mobilizēt 75 % no pasaules neto ieguldījumiem.

Konsekvento un līdzsvaroto ziņojumu, ko mums iesniedza referents Millįn Mon, nevarēja sniegt vēl izdevīgākā brīdī, kā viņš tikko teica, jo tas sakrīt ar nesen ievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta pirmo braucienu uz Eiropu, lai piedalītos G20 sanāksmē, NATO 60. gadskārtas atzīmēšanā un ārkārtas samitā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāspēj rīkoties, lai stiprinātu savu vadošo lomu, kuras trīs aspekti, manuprāt, ir jāatjauno.

Pirmkārt, mums ir jāaizsargā principi un vērtības, kas stiprina šo transatlantisko aliansi.

Otrkārt, mums ir vajadzīgi tālejošāki mērķi transatlantiskajā dialogā par tematiem, kurus minēja gan referents, gan komisāre, proti, Irāna, Irāka, Tuvie Austrumi, Afganistāna u. c.

Treškārt, mums jācenšas ierosināt jaunu dialogu par stratēģiskiem aspektiem, kas attiecas uz globālām problēmām, piemēram, nabadzības apkarošana, pārtikas nekaitīgums un energoapgādes drošība, klimata pārmaiņu apkarošana utt.

Priekšsēdētāja kungs, ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropa, ko mēs vēlamies izveidot kā „spēku”, nespēs konkurēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet tā vietā tai jāstrādā blakus Amerikas Savienotajām Valstīm kā diviem partneriem, kam ir kopīgs noteikts pasaules redzējums, noteiktas vērtības, kā arī savstarpēja cieņa vienam pret otru.

Tas, priekšsēdētāja kungs, nenozīmē, ka Eiropas Savienībai būtu jādod kāds uzticības kredīts: tai ir jāaizstāv sava pozīcija, kad tas ir vajadzīgs, piemēram, attiecībā uz tādiem jautājumiem kā nāves sods, Starptautiskā Krimināltiesa, Kioto Protokols, Gvantanamo un likumi ar ekstrateritoriālu spēku, un Amerikas Savienotajām Valstīm būs jārespektē Eiropas Savienība kā stabilitātes un līdzsvara faktors pasaulē.

Priekšsēdētāja kungs, jaunā valsts sekretāre Hilarija Klintone to ļoti labi apkopoja — un es tūlīt pabeigšu —, kad viņa Senāta Ārlietu komitejā teica: „Amerika nevar vissvarīgākās problēmas atrisināt viena pati, bet pasaule tās nevar atrisināt bez Amerikas”.

  Adrian Severin, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Amerikas Savienotajām Valstīm ir vajadzīgas spēcīgas Eiropas Savienotās Valstis. Eiropas Savienībai ir vajadzīga spēcīga Amerikas Savienība. Kopā Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība varētu būt garantija pasaules drošībai un stabilitātei un piedāvāt globālās kārtības modeli.

Šis ziņojums nav tikai par transatlantisko attiecību stiprināšanu, bet arī par to līdzsvarošanu. Starp abiem Atlantijas okeāna krastiem pastāv noteikta asimetrija, kas negatīvi ietekmē transatlantisko sadarbību. Tādēļ nākotnes sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir svarīgi stiprināt politisko Eiropas Savienību. Tā ļaus labāk sadalīt slogu, ievērojot abu pušu starptautiskās saistības.

Starp abiem šiem objektīvajiem stratēģiskajiem partneriem ir nepieciešamas dziļākas un labāk strukturētas attiecībās, kā arī šo attiecību institucionalizācija. Ziņojumā, ko mēs šodien izskatam, tiek ieteiktas ciešākas stratēģiskās partnerattiecības un pie tām vedošais process. Saskaņā ar šiem ieteikumiem mums vajadzētu domāt par patiesi konfederatīvas transatlantiskas struktūras izveidi starp mums un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Tajā pašā laikā stratēģisko transatlantisko partnerattiecību nostiprināšanai būtu jāsniedz jaunas iespējas sadarbības attīstīšanai ar trešo lielāko dalībnieku ziemeļu puslodē, proti, Krieviju. Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības attiecības nedrīkstētu uzskatīt par transatlantisku aliansi pret Krieviju, bet drīzāk par sākumpunktu trīspusējas sadarbības formulas izstrādāšanai, lai pasaulē saglabātu drošību un stabilitāti.

Noslēgumā norādīšu, ka mūsu prioritāte ir nevis paust pašapmānam pielīdzināmas vēlmes, bet balstīties uz reālistiskiem pieņēmumiem par to, ko Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis varētu panākt, vienlaikus palielinot mūsu spēju sniegt savu ieguldījumu. No šāda viedokļa es atbalstu ziņojumā paustos ieteikumus. Ļaujiet man personīgi pateikties Millįn Mon kungam par plašo un laipno sadarbību, ko viņš mums sniedza, lai formulētu šos ieteikumus.

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par tieslietu un drošības jautājumiem, kas aplūkoti šajā ziņojumā — ne tādēļ, ka mani neinteresē ekonomiskie aspekti, bet tādēļ, ka manā rīcībā ir tikai trīs minūtes.

Nav šaubu, ka ir nepieciešama transatlantiskā sadarbība, lai apkarotu terorismu un liela mēroga noziegumus, taču tas jādara, pilnībā ievērojot tiesiskumu — vietējā un starptautiskā līmenī — un pamattiesības. Tomēr attiecībā uz datu sniegšanu jābūt stabilam un saistošam datu aizsardzības tiesiskajam regulējumam.

Skaidrākais apliecinājums, ko prezidents sniedzis par pieejas maiņu, ir nodoms slēgts Gvantanamo līča bāzi. Tas vērtējams ļoti atzinīgi, un Eiropas Parlaments ir aicinājis dalībvalstis pozitīvi atbildēt uz ASV oficiālo lūgumu izvietot apmēram 60 zema riska vai bezriska bijušos ieslodzītos, kuri netiks tiesāti. Šis lūgums pagājušajā gadā tika oficiāli izteikts priekšsēdētāja vietnieka Barrot un ministra Langet vizītes laikā, un es ceru, ka mēs drīz redzēsim rezultātus. Es saprotu, ka šajā ziņā tagad palīdz amerikāņu gatavība pašiem izvietot dažus ieslodzītos, piemēram, 17 uigurus.

Būtu arī labi, ja prezidents Obama varētu iet tālāk par viņa janvāra rīkojumiem un paziņot par visu CIP aizturēšanas centru slēgšanu un ārkārtas pārsūtīšanu pilnīgu izbeigšanu. Lai nodrošinātu, ka nekas tāds neatkārtosies un jo īpaši ka neatkārtosies slepenas vienošanās no Eiropas puses, ir nepieciešams pilnībā darīt zināmu viss, kas notika pēdējo septiņu ar pusi gadu laikā, tostarp kaunpilnā spīdzināšanas izmantošana trešās valstīs.

Šajā ziņojumā, kurā iekļauts kāds manis iesniegts grozījums, jaunā ASV administrācija tiek mudināta ratificēt un pieņemt Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus. Tas šo tiesu katrā ziņā nostiprinātu. Arī tas, ja ASV atceltu nāves sodu, būtu piemērs visai pasaulei.

Ja drīzumā stātos spēkā ES un ASV izdošanas un tiesiskās palīdzības nolūgumi, tas būtu stimuls sadarbībai krimināltiesību jomā, kā arī likvidētu pelēko sfēru, kuras dēļ kļuva iespējamas ārkārtas pārsūtīšanas. Taču šādu sadarbību var atbalstīt tikai tad, ja tā nodrošina taisnīgu attieksmi. Manā vēlēšanu apgabalā ir kāda persona, kurai draud izraidīšana un gadu desmiti augstākās drošības cietumā, jo viņš bija ielauzies Pentagona datoros. Tas rada lielas bažas, ka viņam tas izdevās, taču viņš ir datoru urķis, nevis terorists un viņam ir Aspergera sindroms. ASV būtu jāatsauc savs izdošanas pieprasījums un jāļauj viņu notiesāt Apvienotajā Karalistē, ja tas vispār būtu jādara.

Visbeidzot, es vēlos pievērsties ALDE grupas grozījumu tematam, proti, tiešsaistes azartspēlēm. Ir svarīgi panākt ātru risinājumu šim strīdam, kurš attiecas uz ASV ieviestiem aizliegumiem un vajāšanām, kas nelegāli selektīvos kriminālvajāšanas procesos skar tikai Eiropas interneta azartspēļu operatorus. ASV Pasaules Tirdzniecības organizācijā apgalvo, ka ASV ir aizliegtas jebkādas azartspēles internetā, taču tā nav taisnība. Tiešsaistes zirgu sacīkšu totalizatori, ko rīko ASV uzņēmumi, un arī oficiālas štatu loterija tiek atļautas, taču vajāti tiek tikai ārvalstu pakalpojumu sniedzēji.

Man nav īpašu simpātiju pret interneta azartspēlēm — faktiski tās pat mani satrauc —, bet diskriminējošai attieksmei, klaji neievērojot PTO noteikumus, nav vietas transatlantiskajās attiecībās. Starp citu tas attiecas arī uz vīzām, tādēļ ceru, ka ļoti drīz tiks atceltas vīzas visiem ES pilsoņiem.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, iespējams, ka nav nevienas svarīgas starptautiskas problēmas, ko mēs varētu atrisināt vieni paši. Es nerunāju tikai par Irānu, Irāku vai Afganistānu. Starptautiskā terorisma dēļ tiek ietekmēti paši starptautiskās kārtības principi. Ir jāreformē Ženēvas Konvencija, lai varētu labāk reaģēt uz draudiem, kas nav saistīti ar konkrētu valsti.

Neraugoties uz optimistiskajiem paziņojumiem, šodien nav skaidrības par NATO nākotni. Ja šī alianse arī turpmāk garantēs mūsu drošību, tad Eiropas valstīm ir jāatjauno to politiskās un militārās saistības. Tomēr mūsu sadarbībai jābūt pragmatiskai — mums jāatzīst, ka Amerika pārstāv atšķirīgu, bet vienlīdz atzīstamu demokrātijas modeli, un jārīkojas apvaldīti, kad mēs dodam padomus par starptautiskajām tiesībām, Starptautisko Krimināltiesu vai nāves sodu.

  Joost Lagendijk, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs stāvam uz sliekšņa jaunām attiecībām starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs labi zinām, kādu kaitējumu šīm attiecībām nodarīja astoņi gadi, kuru laikā Baltajā namā saimniekoja Džordžs Bušs. Tādēļ tik daudz eiropiešu priecājās par Baraka Obamas ievēlēšanu un viņa solījumu vairāk jomām pievērsties pilnīgi citādā veidā. Millán Mon kunga ziņojumā ir apkopoti visi šie svarīgie jautājumi. Kā piemērus var minēt kopīgu pieeju klimata pārmaiņām un finanšu un ekonomikas krīzei. Ir arī citi piemēri — nepieciešamība īstenot jaunu stratēģiju Afganistānā un Pakistānā un Gvantanamo līča aizturēšanas bāzes slēgšana. Pēdējā no minētajām problēmām, Gvantanamo līcis, bija viena no kļūdām, kas ļoti sabojāja Amerikas Savienoto Valstu morālajai autoritātei visā pasaulē. Tas pats attiecas uz tādām problēmām kā spīdzināšana un pārvietošana. Prezidents Obama ir paredzējis šādu praksi izbeigt, un šādu soli ļoti atzinīgi vērtē arī mana grupa.

Ir vēl viens lēmums, kas, iespējams, nav tik acīmredzams, taču, manuprāt, arī ir kaunpilns un ir jāpārskata, turklāt pēc iespējas ātrāk. Tas, ko es šajā gadījumā domāju, ir Amerikas Savienoto Valstu atteikums sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu (SK) Hāgā. Vēl sliktāk, ASV Kongress atriebās, tikai vienu mēnesi pēc SK izveides 2002. gada jūlijā pieņemot Likumu par ASV personāla aizsardzību.

Kas šajā likumā ir teikts? Tas aizliedz ASV institūcijām un pilsoņiem sadarboties ar SK vai sniegt tai informāciju. Tas uzliek ASV pilsoņiem pienākumu saņemt starptautisku imunitātes garantiju pirms piedalīšanās Apvienoto Nāciju Organizācijas operācijās. Citiem vārdiem, ar šo likumu tiek padarīta neiespējama ASV pilsoņu notiesāšana. Valstis, kas parakstījušās par SK, var par to tikt sodītas, un Amerikas Savienotās Valstis tās tiešām par to soda. Visbeidzot, ir kāds aspekts, kas manā valstī, Nīderlandē, radīja vislielāko satraukumu, proti, tas, ka šajā likumā ASV prezidentam tiek dota atļauja vai iespēja izmantot visus līdzekļus, kas nepieciešami, lai atbrīvotu jebkādu ASV personālu, ko aizturējusi Starptautiskā Krimināltiesa. Tādēļ Nīderlandē šis likums ir pazīstams kā „Hāgas iekarošanas likums”

Mēs par to varētu daudz jokot, un to tiešām esam darījuši, turklāt pamatoti. Tomēr tas var novest pie tā, ka mēs visus šos apstākļus novērtējam par zemu. Šis likums bija ārkārtīgi antagonistiska un ļoti simboliska prezidenta Buša reakcija uz SK izveidi. Tagad mums nepieciešama vienlīdz simboliska, taču, es ceru, ļoti draudzīga reakcija no prezidenta Obamas puses. Es viņu mudinu atsaukt minēto likumu un sadarboties ar SK un aicinu Komisiju un Padomi šo jautājumu apspriest ar prezidentu, kad to pārstāvji ar viņu tiksies nākamajā nedēļā.

  Jiří Maštálka, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es lasu šo ziņojumu ar lielu interesi un varu atklāti pateikt, ka tas manī rada noteiktu apjukumu. Ziņojumam ir 61. punkts, un tas ir izsmeļošs, taču pēc manām domām ļoti neskaidrs. Tajā pilnīgi netiek aplūkoti vai pat vispār nav iekļauti jautājumi, kas visvairāk ietekmē ierindas cilvēkus Čehijā un Eiropā. Es nevaru atrast nekādu konkrētu viedokli par pašreizējo globālo ekonomikas krīzi un ES un ASV pieeju. Es nevaru atrast nekādu nostāju attiecībā pret karu, ko dažas ES valstis kopā ar ASV uzsākušas Afganistānā. Ziņojumā paustā nostāja neizskaidrojamu iemeslu dēļ ir ļoti piesardzīga. Ko nozīmē aicinājums „izstrādāt jaunu kopēju stratēģisko koncepciju”? Apgalvojums, ka „mēs atzinīgi vērtējam Richard Holbrooke iecelšanu par vienīgo īpašo sūtni Pakistānas un Afganistānas reģionā”, ir pilnīgi nepieņemams šāda veida ziņojumā un nav nekas cits kā savstarpēja pieglaimošanās mazas politiķu grupas starpā, kas pirms 10 gadiem pieņēma lēmumu bombardēt Dienvidslāviju. Trūkst arī jebkādas skaidras nostājas par ASV nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu būvēšanu Centrāleiropā, kas, starp citu, ir kļuvusi par strīdus ābolu starptautiskajās attiecībās un pamatu kosmosa militarizācijas programmai.

Lai gan ziņojumā var ievērot pāreju no dubultstandartu politikas attiecībā uz Austrumeiropu un tajā tiek vairāk uzsvērtas starptautiskās tiesības, kopumā ziņojums izskatās kā aizstāvības dokuments ES augstajam pārstāvim Javier Solana. Šis darbs ir labi padarīts, un nekādas īpašas izmaiņas nav vajadzīgas. Dokumentā ir iekļauti aicinājumi izveidot divas apvienotas ES un ASV struktūras un priekšlikums, kā to darīt. Pēc manām domām šāda veida literārus gara darbus nevajadzētu iesniegt Eiropas Parlamentam. Tā vietā mums ir vajadzīga rezolūcija, kā rīkoties attiecībā uz visiem svarīgajiem jautājumiem, kas šodien skar pasauli.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā piekrītu domai, kas caurvij Millán Mon kunga ziņojumu, proti, par to, cik Eiropas Savienībai ir svarīgas labas transatlantiskās attiecības. Viņš pareizi atsaucas uz patiesi kopīgām politiskajām un sociālajām vērtībām.

Bez šiem atzinības vārdiem man ir arī daži kritiski komentāri. Manuprāt, ir žēl, ka referents tikai garāmejot 35. punktā piemin kopīgu transatlantisku pieeju Ķīnai. Tajā nav konkrētu priekšlikumu, turklāt šīs globālās krīzes laikā un pirms G20 sanāksmes Londonā, kur visu uzmanība būs pievērsta finanšu pakalpojumiem un Pekinas ietekmei. Protams, 47. punktā referents norāda uz kopīgām transatlantiskās tirdzniecības interesēm, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Bet kā ar kopīgu interešu jomu Millįn Mon kungs?

Mans otrais komentārs attiecas uz daudzpusīguma perspektīvas izmantošanu — ideju, ko tik bieži aizstāv šajā Parlamentā. Tikai Amerikas Savienotās Valstis, pamatojoties uz savu politisko gribu un militāro spēku, vēlas un spēj nodrošināt globālu stabilitāti un drošību. Izdarīsim ātru salīdzinājumu ar Eiropu. Eiropas uzdevums ir tikai atbalstīt Vašingtonu atbildīgā un uzticamā veidā. Manuprāt, tā ir tikai reāla transatlantiskā sadarbība, jo, lai gan Amerikas Savienotajām Valstīm tiešām ir vajadzīga Eiropa, mums ir jāapzinās, ka Eiropai amerikāņi ir vajadzīgi daudz vairāk, nekā viņiem esam vajadzīgi mēs. Mums vajadzētu to saprast.

  Jana Bobošíková (NI). – (CS) Dāmas un kungi, es apsveicu Millán Mon kungu par lietderīgu un iedvesmojošu ziņojumu par transatlantisko attiecību stāvokli. Tā kā nav laika veikt detalizētu analīzi, es vēlos izteikt tikai dažus komentārus. Rezolūcijas B punktā nevajadzētu ar tādu pārliecību teikt, ka stāsies spēkā Lisabonas Līgums. Mēs to vēl nezinām. Otrkārt, tajās daļās, kur runa pilnīgi pareizi ir par nepieciešamību reformēt starptautisko finansiālo sistēmu, Pasaules Banku un SVF, nav pieminēts tas, ka ir vajadzīgas vērtēšanas aģentūru reformas un stingrs regulējums. Šīs aģentūras bankām un apdrošināšanas sabiedrībām piešķīra maksimālo pozitīvo vērtējumu, proti, trīskāršu A, pat tad, kad tās bija pilnas ar toksiskiem aktīviem, de facto bankrotējušas un maksāja miljardus saviem vadītājiem. Treškārt, 24. punktā ir atsauce uz ziņojumu, ko 16 ASV ziņu aģentūru padome sniedza par globālajām tendencēm laikposmā līdz 2025. gadam. Jānorāda, ka līdzīgas analīzes ir veiktas arī Krievijā un Ķīnā, taču ziņojumā šādi ziņojumi netiek pietiekami ņemti vērā. Ķīnai jebkurā gadījumā būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Es vēlos norādīt, ka saskaņā ar šīs nedēļas Financial Times pasaules trīs lielākās bankas, vērtējot pēc tirgus kapitalizācijas lieluma, ir Ķīnas bankas. Ķīnas IKP tuvojas ASV IKP. ES ir attiecīgi jāpielāgo sava rīcība. Ceturtkārt, 31. un 32. punktā ir virkne konkrētu plānu attiecībā uz Krieviju. Tiek runāts par konstruktīvas sadarbības nepieciešamību, taču jau 33. punktā ES un ASV tiek aicinātas attīstīt kopēju stratēģiju attiecībā uz sešām bijušās Padomju Savienības valstīm, kurās plaši runā krievu valodā un kur ir arī krievu tautības iedzīvotāji. Dāmas un kungi, saskaņā ar šo ziņojumu šī stratēģija ir jāīsteno bez Krievijas Federācijas. Ja tā ir, tad, manuprāt, mēs diemžēl runājam nevis par konstruktīvu sadarbību, bet par sēklas sēšanu virknei konfliktu, un es ceru, ka mēs to nevēlamies.

  Elmar Brok (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Amerikas Savienotās Valstis ir brīvības un demokrātijas spēki. Tām ir vairāk kopēju vērtību nekā jebkurai citai valstu kopienai uz šīs planētas.

Amerikas Savienotās Valstis pagājušajās vēlēšanās atkal pierādīja, ka tām šajā procesā, kura pamatā ir vērtības un demokrātija, ir atjaunošanās un atjaunināšanās potenciāls. Šajā globālajā pasaules kārtībā, kā to no jauna pierādīja kredītdeficīts, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs, eiropieši, ciešāk sadarbotos ar amerikāņiem un saistītu savas intereses, jo tikai tādā veidā mēs varam pieņemt kopīgus standartus un padziļināt attiecībās starp mūsu valstīm.

Tādēļ es uzskatu, ka šajā posmā Millán Mon ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs. Mums ir jācenšas turpināt Transatlantiskās Ekonomikas padomes darbs un jāpiemēro politika, ar ko tiek atceltas ar tarifiem nesaistītas tirdzniecības barjeras, lai mēs tādējādi varētu nodrošināt, ka mūsu intereses tiek sasaistītas, tiek izveidots transatlantisks tirgus un līdz ar to tiek pastāvīgi padziļinātas arī politiskās attiecības.

Mums ir šeit jāatzīst, ka tas notiks tikai tad, ja tiks iesaistīti parlamenti, jo tikai ar parlamentu starpniecību var piemēroti pieņemt lielāko daļu regulējuma, un ka šis process un priekšlikumi attiecībā uz Transatlantisko likumdevēju dialogu un Transatlantisko Asambleju ir ārkārtīgi svarīgi.

Turklāt ir ļoti svarīgi, lai mēs šodien attīstītu ilgtermiņa stratēģiju, lai mēs spētu izstrādāt kopējus plānus un lai abas puses zinātu, kādas būs mūsu kopīgās intereses pēc 10–20 gadiem, tā lai mēs varētu uz tām balstīt mūsu praktisko politiku. Es arī uzskatu, ka tas dos Čehijas prezidentūrai iespēju šos jautājumus izvirzīt tikšanās reizē ar amerikāņiem 5. aprīlī, lai mēs kopējās interesēs varētu sasniegt spēcīgākas saiknes.

Pēdējais komentārs: viss tas darbosies tikai tad, ja Eiropas Savienība būs spēcīgāks un uzticamāks partneris, ja tai būs kaut kas līdzīgs Lisabonas Līgumam un ja tā iegūs rīcības brīvību ārpolitikas jomā. Es tādēļ vēlētos arī lūgt, lai mēs šajā brīdī aizsargātu mūsu intereses un atcerētos, ka mums ir jāpanāk progress, lai mēs varētu nodibināt patiesas un līdztiesīgas partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

  Erika Mann (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt dažus vārdus par mūsu ekonomiskajām attiecībām. Vēlos pateikties manam kolēģim Millįn Mon kungam par viņa lielisko ziņojumu.

Mums ir jāatceras, ko mēs vēlamies sasniegt. Es ar to domāju, ka tas bija tieši Eiropas Parlaments — ko daudz vēlāk sāka atbalstīt Padome un Komisija —, kurš nāca klajā ar domu par spēcīgākām ekonomiskajām attiecībām un transatlantiska tirgus izveidi. Domai par transatlantisku tirgu sekoja Transatlantiskā Ekonomikas padome (TEP). Katra no šīm iniciatīvām var izdzīvot tikai tad, ja ir stingrs atbalsts no abām pusēm. Tas, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir jauna valdība, automātiski nenozīmē, ka mums spēcīgs atbalsts minētajai padomei, jo mēs pašlaik nodarbojamies ar problēmām, ko radījusi milzīga ekonomikas un finansiālā krīze.

Tādēļ es mudinu gan Komisiju, gan Padomi nodrošināt, lai Transatlantiskajai Ekonomikas padomei tiktu dots viss nepieciešamais atbalsts, jo tas netiek dots automātiski.

Vēlos tikai jums atgādināt trīs darba kārtības punktus, kas ir ļoti svarīgi un kas mums kaut kādā veidā jāatrisina. Viens no tiem ir tirdzniecības strīdu jautājumi. Šie jautājumi ir ļoti plaši, bet es vēlētos uzmanību pievērst vienam tematam, kas ir ļoti svarīgs, un tā ir Airbus-Boeing lieta, kura ir iesniegta izskatīšanai PTO un kuras nemitīgi atliek. Es jūs aicinu rast risinājumu. Tas nav iekļauts TEP darba kārtībā, bet risinājums ir jārod pēc iespējas ātrāk, citādi mums radīsies grūtības svarīgā nozarē.

Mans otrs aicinājums ir nodrošināt, lai mums beigu beigās būtu ceļa karte un pārredzamība attiecībā uz to, kāda veida temati tiek apspriesti TEP. Mēs to esam lūguši daudzas reizes. Es zinu, ka Padome pie tā strādā, taču mēs joprojām neesam panākuši vērā ņemamu progresu. Mēs vēlamies lai pēc iespējas drīzāk notiktu uzklausīšana par konteineru drošību abās pusēs. Par to tika panākta vienošanās pēdējā TEP sanāksmē, taču ir jāveic turpmāki pasākumi.

Pēdējais, ko gribu teikt, ir tas, ka jums ir jānodrošina, lai attiecībā uz energointensīvām nozarēm TEP tiktu informēta par domu kopīgi noteikt kritērijus. Tas ir vienīgais veids, kādā varēs atrisināt problēmas energointensīvās nozarēs.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, nākamajā nedēļā Amerikas Savienoto Valstu prezidents Obama dosies uz Eiropu savā pirmajā ārvalstu vizītē, lai apliecinātu savu atbalstu transatlantiskajai aliansei un dialogam.

Līdz ar viņa ievēlēšanu par prezidentu nāca cerības un pārmaiņas — ne vien Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī visai pasaulei un arī Eiropai. Ir absolūti nepieciešams, lai ES izveidotu komunikācijas tīklus, lai ar Amerikas Savienotajām Valstīm uzturētu intensīvu dialogu par daudziem svarīgiem jautājumiem, piemēram, konflikts Tuvajos Austrumos, ekonomikas krīze un klimata pārmaiņas. Šie jautājumi ir globālas problēmas un tādēļ ir jāapspriež, īstenojot starptautisku sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienību, Eiropas valstīm, Ķīnu, Indiju un visām pasaules valstīm.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, līdz ar prezidenta vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs ienāca jauna ēra attiecību vēsturē ar šo valsti un jauna ēra arī pašā valstī. Es ceru, ka Amerikas Savienotajās Valstīs tās būs evolucionāras, nevis revolucionāras pārmaiņas.

Tomēr mani māc bažas par dīvainajām, arvien ciešākajām attiecībām starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju uz to starptautisko nolīgumu rēķina, kas noslēgti ar tādām Eiropas valstīm kā Poliju un Čehiju, piemēram, attiecībā uz jautājumu par pretraķešu vairoga būvniecību, kurā Amerikas Savienotās Valstis ir atkāpušās no saistībām, ko tās agrāk uzņēmušās pret šīm valstīm. Atgādināšu arī par vīzām, ko Amerikas Savienotās Valstis joprojām pieprasa attiecībā uz dažām dalībvalstīm. Tas nedrīkst notikt transatlantiskajās attiecībās starp ES un ASV.

Transatlantiskās sadarbības stiprināšanai jābūt sevišķi svarīgam jautājumam cīņā pret terorismu, un tās pamatā pirmkārt jābūt starptautisko tiesību ievērošanai. Kā teica Baraks Obama: „neviena nācija, lai cik liela un spēcīga tā arī nebūtu, nespēj šādas problēmas atrisināt viena pati”. Tas jāatceras arī mums šajā Parlamentā, jo man nereti šķiet, ka mēs domājam, ka Eiropas Savienība spēs šo globālo problēmu atrisināt viena pati.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, savā dokumentā mūsu kolēģis Millán Mon kungs, kā arī komisāre un ministrs ir izklāstījuši iespējamus risinājumus, stratēģijas un mērķus, kas mums būtu jāievēro mūsu sadarbībā ar Ameriku. Es vēlos pievērsties kādai citai domai un dalīties tajā ar jums.

Es domāju, ka Baraka Obamas vēlēšanu sauklis — „Pārmaiņas, kas mums nepieciešamas” — attiecas arī uz mums, eiropiešiem. Es šeit domāju par pārmaiņām mūsu attieksmē pret ASV. No vienas puses, mēs apbrīnojam šīs vēsturiski jaunās nācijas bagātību, ekonomiku, zinātni, kino, mūziku un brīvību. No otras puses, pastāv nepatika un pat naidīgums, jo īpaši no daudziem kreisā spārna deputātiem, pret Amerikas politiku, Amerikas reliģiozitāti un Amerikas kapitālismu. Paradoksāli, Krievija vienmēr ir draugs, lai ko tā arī nedarītu, ieskaitot vissliktākos uzbrukumus, piemēram, žurnālistu nogalināšanu, bet Amerika ir partneris, kas apģērbts ienaidnieka drēbēs — tāda ienaidnieka, kurš, protams, palīdzēja atbrīvot Eiropu no nacistiem un kuram nebija pienākuma šādi uzupurēties, bet kurš tā gribēja pēc paša vēlmes. Tā tiek uzskatīta par ienaidnieku, kas palīdzēja pārbūvēt Eiropu, taču, neraugoties uz to, nav nopelnījusi pastāvīga koalīcijas partnera titulu.

Es tādējādi runāju par atbilstošiem standartiem un spriedumiem, kuru pamatā ir veselais saprāts, nevis tikai pareizā un taisnīgā ideoloģija, it kā mēs būtu Maskavas atbalss. Viss, kas ASV ir slikts vai nepareizs, ir attiecīgi jānovērtē, taču viss, kas ir labs un kas varētu mums palīdzēt īstenot ES mērķus, ir jāvērtē pozitīvi. Sadarbības pamatā jābūt reālām lietām, bet vienlaikus arī stabilai vēlmei kopīgi risināt problēmas. Daudzie paziņojumi, aplausi, grozījumi un veselas rezolūcijas, ko pēdējo četru gadu laikā ierosinājuši kreisie un kam man ir bijusi iespēja būt lieciniekam, bieži vien bija balstīti uz negatīvu, vispārinātu attieksmi, nevis uz konkrētiem faktiem. Ļaujiet pateikt pēdējo teikumu, priekšsēdētāja kungs, — Baraks Obama kļuva par prezidentu tikai atbilstoši nācijas gribai, tādas nācijas gribai, ar kuru ir vērts sadarboties un kura aizsargā vērtības, kas ir svarīgas arī mums.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi, Eiropa un ASV saskaras ar veselu virkni globālu problēmu un globālu uzdevumu. Finansiālā un ekonomikas krīze, globālās sasilšanas, terorisma un kodolieroču izplatīšanās problēmas, neatrisinātās problēmas Tuvajos Austrumos, Irākā un Afganistānā un daudzas citas problēmas. Ne ES, ne ASV nespēj nevienu no šīm problēmām atrisināt bez nepieciešamās sadarbības, piemēram, tāda veida stratēģiskas sadarbības un stratēģiskām partnerattiecībām, par kādām šeit jau runāts. Šādu partnerattiecību pamatā ir tādas kopīgas vērtības kā brīvība, cilvēktiesības, pilsoņu tiesības un demokrātija — vērtības, kas sevi pierādījušas vairāk nekā 60 gadu laikā.

Līdz ar jauno administrāciju Amerikas Savienotajās Valstīs šeit ir parādījusies ārkārtīgi liela vēlme sadarboties. Pirms dažām nedēļām vairākiem no mums bija iespēja apmeklēt Vašingtonu un runāt ne vien ar Valsts departamenta sekretāra vietniekiem, bet arī ar mūsu kolēģiem Kongresā, Senātā un dažādās zinātniskās institūcijās. Pastāv vēlme sadarboties, kopīgi rīkoties un kopīgi risināt problēmas. Tādēļ arī es vēlētos pievienoties aicinājumam EP deputātiem īstenot daudz ciešāku un intensīvāku sadarbību ar ASV kolēģiem.

Taču Eiropas un ASV stratēģisko sadarbību nedrīkst vērst pret trešām valstīm, pret tādiem partneriem kā Krievija un Ķīna. Piemēram, atbruņošanās vai kodolieroču kontroles problēmas nevar atrisināt bez sadarbības ar Krieviju. Es tādēļ atzinīgi vērtēju, piemēram, sarunu atjaunošanu par START līgumu, kā arī atzinīgi vērtēju diskusijas ar mūsu Krievijas partneriem par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmām Eiropā. Tas viss ir svarīgi. Noslēgumā es vēlos novēlēt Čehijas prezidentūrai sekmes paredzamajā samitā Prāgā, kā arī pateikties Millįn Mon kungam par šo ziņojumu.

  Ignasi Guardans Cambó (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Gordons Brauns kādā runā Amerikas Savienotajās Valstīs, Vašingtonā, kā pirmais Eiropas līderis, kas runāja šajā galvaspilsētā, nesen teica, ka politiskajā atmiņā nav laika, kad Eiropa būtu bijusi tik pozitīvi noskaņota pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas tā tiešām ir. Nekad nav bijis tik daudz proamerikānisma, tik daudz amerikāniskam, mēs varētu teikt, mūsu sabiedrībā kopumā un, protams, arī visā mūsu politiskajā, kultūras un sociālajā elitē.

Mums šis apstāklis būtu jāizmanto. Šīs ir kopīgas jūtas, kas ir kaut kas vairāk nekā personīgas simpātijas pret jauno valdību un kas ir apvienotas ar plašu kopīgu darba kārtību, pie kuras mēs varam strādāt un kura ir šeit ļoti labi izskaidrota ziņojumā, par ko mēs balsosim rīt.

Tomēr ir arī ļoti svarīgi ļoti labi apzināties to, ka, lai gan mums ir daudz kopīga, mūsu intereses ne vienmēr ir vienas un tās pašas un ka tādēļ dažās jomās kā draugiem, kas tagad viens ar otru runā, skatoties tieši acīs, un kas spēj sadarboties, pastāv noteikti jautājumi, attiecībā uz kuriem mēs joprojām neesam vienisprātis. Tas tā ir jo sevišķi tādēļ, ka mēs kalpojam atšķirīgām sabiedrībām, un šajā ziņā es runāju tieši par ekonomikas un tirdzniecības jomām — šeit pastāv neatrisināti jautājumi, kas būs jārisina, īstenojot pēc iespējas labāku sadarbību, taču neaizmirstot par katras puses nostāju.

Šajā kontekstā Eiropas Savienībai jābūt paškritiskai attiecībā uz to, kas tai jādara un kas tai jāuzlabo, lai tā būtu uzticama. Mēs zinām, ka pēc Lisabonas Līguma pieņemšanas mūsu rīcībā būs skaidrāki instrumenti un mēs tad spēsim tos likt lietā. Tomēr jau tagad mums ir jāsaprot, ka tad, ja vēlamies, lai mūs respektētu un lai mēs būtu Amerikas Savienoto Valstu redzeslokā, mums ir jāreformē arī tas, kā mēs darbojamies.

  James Elles (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mūsu priekšā ir ļoti svarīgs ziņojums, jo mūsu referents Francisco Millán Mon kungs ir spējis panākt, ka šo ziņojumu Ārlietu komitejā pieņem gandrīz vienprātīgi. Es nezinu, kad tā agrāk būtu bijis — visas grupas apvieno savus spēkus, lai parādītu, ka tās ir par spēcīgākām transatlantiskajām partnerattiecībām. Es tiešām esmu ievērojis, ka šajā ziņojumā mēs tagad pirmo reizi tās saucam par visstratēģiskākajām partnerattiecībām, kādas mums ir. Mums ir daudz un dažādu citu partnerattiecību, taču šīs mums Eiropas Savienībā ir vissvarīgākās.

Kā jau tika minēts, tagad ir jauns tonis, taču es arī sajūtu, ka tas ir tonis no amerikāņu puses, kas raugās, ko Eiropa var darīt kā partneris globālajā sistēmā, un ka mums tagad ir jādomā par to, ko mēs darīsim, lai spētu sniegt savu ieguldījumu šajā procesā.

Es domāju, ka vissvarīgāko šajās debatēs pateicāt jūs, komisāres kundze, sakot, ka tas, ko mēs vēlamies ir stratēģiskāks dialogs, spēja saskatīt ilgtermiņa tendences, kā, piemēram, Nacionālās izlūkošanas padomes (NIC) ziņojumā par 2025. gadu, spēja būt tālredzīgākiem, lai saprastu, ka mums var būt kopīga analīze, spēja tās rezultātā vienoties par kopīgu rīcību. Man ir aizdomas, ka tam būs nepieciešams noteikts darbs Eiropas Savienībā, varbūt mūsu atbalsts 2010. gada budžetā, lai mēs spētu formulēt mūsu ilgtermiņa domāšanu, jo tagad ir ļoti maz ilgtermiņa domāšanas gan Komisija, gan arī Eiropas Parlamentā par tādām ilgtermiņa tendencēm kā tās, kas minētas NIC ziņojumā.

Šādi rīkojoties, mēs atradīsim veidu, kādā radīt atbilstošāku pamatu eiropiešu un amerikāņu iesaistīšanai šajās debatēs. Pēdējo piecu gadu laikā Briselē ir parādījušies daudzi ASV ideju ģeneratori (think tanks), kas mums saka, kā mums būtu jārīkojas attiecībā uz konkrētiem politikas aspektiem, taču ir ļoti maz eiropiešu Vašingtonā, kas spētu izskaidrot amerikāņiem to, kādas ir mūsu domas par Eiropas politikas veidošanu. Mums ir tam jāpievērš uzmanība, lai paredzētu pietiekamus budžeta līdzekļus šāda veida ietekmes panākšanai un lai mēs nodrošinātu līdzsvarotu ieguldījumu mūsu transatlantiskajās diskusijās.

  Ana Maria Gomes (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, transatlantiskās attiecības, ko Obamas ievēlēšana izglāba no Buša administrācijas atstātajiem pelniem, vairs nav pietiekamas, lai atrisinātu galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēce, taču tas joprojām ir vajadzīgs.

Eiropai ir jāizmanto šī izdevība un kopā ar ASV jārod risinājums iziešanai no globālās krīzes, saglabājot drošību cilvēkiem, — un tas nozīmē ne vien starptautiskās finanšu sistēmas reformēšanu, bet arī visa globalizācijas procesa regulēšanu un ieguldījumus ilgtspējīgā ekonomikā globālā mērogā.

Mums ir vajadzīga spēcīgāka Eiropa, lai palīdzētu Obamam slēgt Gvantanamo bāzi, slēgt slepenos cietumus un definēt alternatīvu stratēģiju drošības problēmām Afganistānā, Pakistānā, Irānā un Sudānā, kā arī panākt tiesiskumu un mieru izraēliešiem un arābiem.

Mums ir vajadzīga spēcīgāka Eiropa un patiesas partnerattiecības ar ASV, lai īstenotu Tūkstošgades attīstības mērķus. Tikai ar tādu ES, kas spēj dalīt nastu un uzņemties tās globālos pienākumus, un ES, kas nav tikai tās sastāvdaļu summa, mūs Vašingtonā uztvers nopietni un mēs spēsim ietekmēt Obamas administrācijas politiku un varēsim izveidot patiesas transatlantiskās partnerattiecības, kas joprojām nepieciešamas pasaulei.

  István Szent-Iványi (ALDE). – (HU) Runā, ko Baraks Obama sniedza pagājušajā gada Berlīnē, viņš teica, ka Amerikai pasaulē nav labāka drauga par Eiropu. Arī mums ir pienācis laiks teikt, ka mums pasaulē nav labāka vai svarīgāka partnera par Amerikas Savienotajām Valstīm. Mums ir jāmeklē sabiedrotie starp tiem, ar ko mums ir kopīgas vērtības un kopīgas intereses, nevis starp tiem, kas no mums ir ļoti tālu.

Eiropai nav alternatīvu transatlantiskajām attiecībām. Visa rietumu pasaule saskaras ar nopietnām problēmām: starptautiskais terorisms, kodolieroču izplatīšanās, klimata pārmaiņas un ekonomikas krīze. Šajā ziņā mēs gūsim sekmes un sasniegsim rezultātus tikai tad, ja mēs rīkojamies kopā.

Ciktāl runa ir par ekonomikas krīzi, protekcionisma kārdinājumu var just ikvienā valstī. Arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kā zināms, ir izsludināta programma „Pērc Amerikas preci!”. Mums ir kopīgi jārīkojas pret protekcionismu, jo galu galā protekcionisms mūs nevis aizsargā, bet mums visiem kaitē.

Ar Obamas kunga pirmo Eiropas apmeklējumu un došanos uz dažādām Eiropas valstīm tiek saistītas lielas cerības. Mēs ceram, ka G20 samitā tiks likti pamati kopējai institucionālai atbildei un tiks pieņemti kopīgi noteikumi, kas mums ļaus pārvarēt globālo ekonomikas krīzi.

Eiropas mērķis ir kļūt par svarīgu starptautisko dalībnieku. Lisabonas Līgumā ir paredzēti tam vajadzīgie institucionālie priekšnosacījumi, bet nekas nevar notikt bez politiskās gribas. Mums ir jāuzņemas lielāka loma starptautiskajā dzīvē, jo tikai tad mēs spēsim sasniegt mūsu mērķus.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE) . – (RO) Es vēlos pateikties Francisco José Millįn Mon kungam par viņa lielisko ziņojumu par transatlantiskajām attiecībām.

Kā Eiropas Parlamenta deputātiem mums ir jāuzstāj, lai Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis attīstītu kopīgu stratēģiju attiecībā uz sešām Austrumeiropas valstīm: Moldovu, Ukrainu, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju, kas ir Eiropas kaimiņattiecību politikas centrā, lai varētu panākt konkrētus ilgtermiņa rezultātus, īstenojot Austrumu partnerattiecības, kā arī saistībā ar Melnās jūras sinerģiju. Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā tika iekļauts mans grozījums par šo tematu, un vēlos pateikties maniem kolēģiem par šīs domas atbalstīšanu.

Vēl viens sevišķi interesants aspekts ir referenta priekšlikums atcelt vīzas visiem Eiropas pilsoņiem, kuri vēlas doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Pret visiem Eiropas pilsoņiem jābūt vienādai attieksmei. Nav pieņemami, ka pret dažiem Eiropas Savienības pilsoņiem izturas kā pret otršķirīgiem pilsoņiem.

Es vēlos uzsvērt konkrēto un svarīgo progresu, kas sasniegts attiecībā uz bezvīzu režīma panākšanu. Piemēram, Rumānijā 2009. gada janvārī tika ieviestas jaunas biometriskas pases, kurās ir mikroprocesori, kas glabā pilsoņu personas datus, ietverot 50 drošības elementus — par 18 vairāk nekā pašreizējās pasēs. Tomēr es domāju, ka biometriskām pasēm nav jābūt nosacījumam iekļaušanai bezvīzu programmā.

Visu Eiropas dalībvalstu iekļaušanai bezvīzu programmā jābūt prioritātei dialogā starp Eiropas Komisiju un Amerikas Savienotajām Valstīm.

  Józef Pinior (PSE). – (PL) (sākumā izslēgts mikrofons) (...) kā prezidents Baraks Obama nosaucis savu vēstījumu G20 samitā Londonā. Ekonomikas krīze ir kļuvusi par visas pasaules problēmu, taču tā ir arī iespēja padziļināt un pārstrukturēt transatlantiskās attiecības. Mon kunga ziņojumā tiek aplūkoti stratēģiskie aspekti partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tajā tiek nepārprotami apliecināts svarīgums, ko Eiropas Parlaments piešķir transatlantiskajām attiecībām.

Šī jaunā sadaļa attiecībās starp ES un ASV būtu jāizmanto arī tam, lai palielinātu ES institūciju aktivitāti Amerikas Savienotajās Valstīs. Es šeit domāju par Eiropas iestādēm, Eiropas universitātēm un Eiropas fondiem. Tas ir laiks, kad varam pārformulēt mūsu partnerattiecības, lai Eiropa pašā Vašingtonā un Amerikas Savienotajās Valstīs varētu parādīt šodienas Eiropas Savienības potenciālu un Eiropas zinātnes, Eiropas kultūras un Eiropas civilizācijas potenciālu. Mums būtu jāizmanto tas apstāklis, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir jauns prezidents — prezidents, kas par Ameriku runā tā, kā Eiropa to vienmēr redzējusi, proti, kā par demokrātijas un brīvības simbolu.

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, prezidents Obama teica: „Amerikai nav labāka partnera par Eiropu”. Es domāju, ka es runāju daudzu vārdā, kad saku, ka šāda attieksme ir abpusēja. Līdz ar prezidenta Obamas ievēlēšanu sākās jauna sadaļa transatlantiskajās attiecībās, kas bija piedzīvojušas nopietnus triecienus. Kā priekšsēdētāja vietnieks delegācijai attiecībā ar Kanādu man pat vienā brīdī nācās būt lieciniekam situācijai, kurā Kanāda rīkojās kā starpnieks starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Otra lieta, ko gribu teikt. Es atzinīgi vērtēju prezidenta Obamas apņemšanos jautājumus saistībā ar Irānas Islāma Republiku risināt diplomātiskā ceļā. Tomēr kā „Brīvas Irānas draugu” atbalstītājs es ceru, ka tiks iesaistīta arī Irānas demokrātiskā opozīcija. Sarunām ar Irānu jābūt visādā ziņā pārredzamām. Cerams, ka šī jaunā ēra ES un ASV attiecībās skars arī ASV attiecības ar trešām valstīm. Eiropas lielajām cerībām, kas saistītas ar prezidentu Obamu, jāseko konkrētai rīcībai.

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Jaunā transatlantiskā darba kārtība bija jauna 1995. gadā. Pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies, un mums tādēļ ir vajadzīgs jauns partnerattiecību nolīgums.

Kopš Berlīnes mūra krišanas ir pagājuši divdesmit gadi, un pēc šī notikuma sekoja Eiropas Savienības vēsturiskā paplašināšanās. Šajā laikposmā mēs esam kļuvuši liecinieki traģiskajam terorisma pieaugumam un jauniem draudiem mieram reģionā. Turklāt mēs esam sākuši apzināties klimata pārmaiņas un esam saskārušies ar finanšu, ekonomikas un enerģētikas krīzēm. Būtu lietderīgi, ja mēs izdarītu kopsavilkumu par to, kas noticis pēc komunisma sabrukuma, un situāciju pasaulē uzlūkotu, lielāku vērību pievēršot globālo dalībnieku savstarpējai atkarībai. Mūsu ciešākās partnerattiecības ar ASV būtu jāattīsta jauno problēmu un jauno atziņu kontekstā.

Mums pašlaik nav tikai finanšu un ekonomikas krīze vien. Mums ir arī globāla līderības krīze. Mums ir nepieciešams progress vairākās frontēs vienlaikus. Mēs nespēsim reformēt starptautisko finanšu sistēmu, ja nebūs progresa Dohas procesā un ja mēs nespēsim sekmīgāk īstenot tādus mērķus kā miers un nabadzības izskaušana.

Runājot par efektīvu daudzpusīgumu, tas jāattīsta tā, lai nodrošinātu, ka visi ir ieguvēji. „Jā, mēs varam”.

Šajā ziņā es atbalstu regulāras politiskas konsultācijas starp abiem partneriem un jo īpaši sadarbības parlamentārās dimensijas stiprināšanu, izveidojot transatlantisku asambleju. Ciktāl runa ir par ziņojumu, mani sevišķi iepriecina tas, ka ir uzvērta nepieciešamība likvidēt ierobežojumus ieguldījumiem un transatlantiskajiem finanšu pakalpojumiem.

Noslēgumā vēlos izteikt atzinību par ziņojumā vēlmi īstenot ciešāku sadarbību attiecībā uz kosmosa programmām, jo īpaši starp Eiropas Kosmosa aģentūru un NASA. Tas nenozīmē, ka es gribu kļūt par astronautu, bet gan ka mani interesē jaunas tehnoloģijas.

  Helmut Kuhne (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, lielākā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju, iespējams, lielākā daļa Eiropas Savienības valstu valdību un pilnīgi noteikti vairākums EP deputātu novembrī cerēja, ka par prezidentu ievēlēs Baraku Obamu. Tas jāvērtē labi, pat ja dažās no runām šajās debatēs bija jūtams neliela skepse par to, vai tas viss tiešām ir tik labi.

Protams, Eiropai nākotnē ir apzināti jāpauž pašai savas nostājas, taču laiks naidīgiem komentāriem par Amerikas Savienotajām Valstīm ir pagājis, jo mēs vairs nevaram visā ērti vainot Džordžu Bušu, un tas mums uzliek noteiktus pienākumus. Transatlantisko attiecību politika no Eiropas Savienības puses un no EP puses vairs nevar izpausties tikai kā dažādu prasību izteikšana Amerikas Savienoto Valstu virzienā — tagad arī mums ir jāatbild un jāsaka, ko mēs vēlamies ieguldīt, lai panāktu, ka šīs partnerattiecības ir efektīvas.

Kā piemēru var minēt Afganistānu, par ko runāja vairāki deputāti. Ko mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība dara, lai palielinātu un stiprinātu policijas misijas, lai attīstītu civilo atbalstu un civilo rekonstrukciju šajā valstī? Tas būtu mūsu kā Eiropas Savienības uzdevums — NATO var parūpēties par militāro pusi. Tas ir kaut kas, kas mums jāapspriež ļoti konkrēti. Ko mēs varam piedāvāt?

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, 50 pēckara gados domas par drošību Rietumeiropā balstījās uz ciešu aliansi ar Amerikas Savienotajām Valstīm un principu, ka drošība ir nedalāma, ka Amerikas Savienoto Valstu drošība ir tieši saistīta ar Eiropas drošību. Tomēr šķiet, ka no šī principa nevar atteikties arī tagad, kad beidzies aukstais karš un kad Eiropā paredzamā nākotnē, cerams, nav iespējams liels konflikts. Tieši otrādi, šis princips ir jāsaglabā un ir jāievēro, domājot par mūsu kopējo drošību.

Otrkārt, vēlos atsaukties uz to, ko pirms brīža teica Kuhne kungs. Amerikas Savienotās Valstis ir beigušas vienpusējas politiskās rīcības ēru un ir gatavas dialogam ar Eiropu, kā arī ir gatavas pieņemt kopīgus lēmumus sadarbībā ar Eiropu. Jautājums ir tāds — vai mēs esam tam gatavi un vai mēs esam gatavi būt tādiem, uz kuriem var uzticēties šo kopējo lēmumu īstenošanā?

  Tunne Kelam (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Millán Mon mums ir iesniedzis svarīgu un lielisku ziņojumu. Tagad jājautā, kā to, nezaudējot laiku, īstenot.

Globālā ekonomikas krīze ir praktisks stimuls abām pasaules lielākajām demokrātijām apvienot spēkus, balstoties uz kopīgām vērtībām un līdzīgām ekonomikas sistēmām, jo vairāk nekā puse no pasaules IKP tiek radīta Amerikas Savienotajās Valstīs un ES. Severin kungs ļoti labi raksturoja šo stratēģisko savstarpīgumu, proti, ka Eiropai ir vajadzīgas spēcīgas Amerikas Savienotās Valstis, bet ASV ir vajadzīga spēcīga Eiropa. Ja abi šie partneri savu darbību varētu koordinēt labāk un efektīvāk, tam būtu dziļi pozitīva ietekme uz stabilitāti pasaulē, kā arī uz tik daudzām konkrētām reģionālām problēmām.

Jā, lielāka interese attiecībā uz Eiropu, lielāka elastība un atvērtība, ko piedāvā jaunā ASV administrācija, ir atzinīgi vērtējama iespēja, kas būtu jāizmanto. Taču vienmēr jāatceras, ka attiecības ar ASV joprojām ir ES vissvarīgākās stratēģiskās partnerattiecības. Tomēr šis nav laiks deklarācijām, tas ir laiks rīcībai un šajā ziņojumā ir uzsvērtas trīs konkrētas prioritātes. Mēs aicinām vienoties par kopēju darba kārtību attiecībā uz īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem, attiecībā uz globāliem un reģionāliem jautājumiem. Mēs aicinām 14 gadus vecās attiecības aizstāt ar jaunu transatlantisko partnerattiecību nolīgumu, kurā būtu jāparedz arī Ekonomikas padome, un mēs aicinām izveidot Transatlantisko Politisko padomi, kā arī transatlantiskas asamblejas veidā atjaunināt parlamentārās attiecības.

  Martí Grau i Segú (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, prezidenta Obamas ievēlēšana ir vēsturisks brīdis Amerikas Savienotajās Valstīs, kura īpašo svarīgumu lielā mērā izjūt arī Eiropā.

Prezidents Obama šodien ir pilnīgi vienisprātis ar Eiropu attiecībā uz politisko rīcību, kuras pamatā ir tādi saukļi kā „rekonstrukcija” un „atjaunošana”.

Runa, ko vakar Eiropas Parlamentā teica premjerministrs Gordons Brauns, ir skaidrs pierādījums pastāvošajai savstarpējai sapratnei. Nav šaubu, ka šie vārdi „rekonstrukcija” un „atjaunošana” ir pelnījuši visu iespējamo aktīvo atbalstu pašreizējās krīzes laikā, saistībā ar kuru mēs plānojam attīstīt zaļo ekonomiku gadījumos, kad izaugsme un vides aizsardzība nav divi nesavienojami jēdzieni, bet viens otru papildina.

Mēs tomēr domājam arī par to, ka „jārekonstruē” un „jāatjauno” tilti starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas pēdējo desmit gadu laikā daudz cietuši.

Amerikas Savienoto Valstu atgriešanās pie daudzpusīguma principiem ir ļoti laba zīme Eiropai un palielina iespējas īstenot mūsu mērķus attiecībā uz mieru, tiesiskumu un labklājību visā pasaulē. Tomēr pēdējo gadu laikā ir arī palielinājusies plaisa starp pilsoniskajām sabiedrībām abos Atlantijas okeāna krastos.

Mums, Eiropas iestādēs, būtu jāsekmē mijiedarbība starp visu veidu organizācijām, akadēmiskajām aprindām, plašsaziņas līdzekļiem un tiem, kas aktīvi darbojas sociālajā jomā, lai nodrošinātu, ka šo plaisu var likvidēt.

  Luís Queiró (PPE-DE). – (PT) Atšķirībā no Gomes kundzes, kas tikko runāja un teica, ka līdz ar prezidenta Obamas ievēlēšanu transatlantiskās attiecības ir atdzimušas, es uzskatu, ka ziņas par šo attiecību beigām bija ļoti pārspīlētas. Šis ziņojums to no jauna pierāda, un es tādēļ apsveicu referentu.

Ilgu laiku Eiropas un Amerikas Savienotās Valstis ir bijušas sabiedrotie, kas ir svarīgi labklājībai, attīstībai un globalizācijai. Ilgu laiku Eiropai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir bijušas kopīgas problēmas un pat kopīgi ienaidnieki, lai gan daži, jo īpaši šajā Atlantijas okeāna pusē, nevēlētos to atzīt. Ilgu laiku gan eiropieši, gan amerikāņi ir zinājuši, kas jādara, lai atrisinātu problēmas pasaulē, kura joprojām ir netaisnīga, nevienlīdzīga un bīstama un kura pašlaik piedzīvo globālu krīzi.

Tomēr šīs krīzes dēļ mēs nedrīkstam atkāpties, nedz arī mazināt mūsu diplomātisko stingrību vai politiskās un militārās saistības, kas atbilst mūsu kā sabiedroto pienākumiem, mēs arī nedrīkstam pagriezt muguru kolektīvai ekonomikai vai atļaut atjaunoties protekcionismam, kas būtu liktenīgs mūsu ekonomiku izaugsmes atjaunošanai.

Pateicoties ekonomikai, kas tagad ir izveidojusies globālā mērogā, Eiropai un Amerikas Savienotajām Valstīm tagad ir uzticami sabiedrotie Japānā, Indijā, Brazīlijā un dažādās Āzijas valstīs.

Neraugoties uz pašreizējo krīzi, pasaulē ir daudz nāciju, kas joprojām raugās uz mūsu valstīm un cer, ka kādreiz varēs dzīvot tāpat kā mēs. Visām šīm nācijām Eiropai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir vēlreiz jākļūst par aliansi, kas vada un globalizē labklājības ekonomiku un ar to dalās.

Šī iemesla dēļ nākamais G20 samits ir tik svarīgs, un nevis tādēļ, ka tā ir iespēja noskaidrot, kurš Barakam Obamam ir vistuvākais, bet tādēļ, ka tā ir iespēja pierādīt, ka mēs varam sniegt atbildes un uzņemties līderu lomu — mēs sadarbosimies ar jaunajiem spēkiem nepieciešamo reformu jomā, taču mums ir jāapzinās, ka tikai tāds ekonomikas modelis, kura pamatā ir cilvēces radošais spēks, ļaus nodrošināt labklājību — un es domāju labklājību, nevis alkatību —, darbavietas un attīstību un pārvarēt krīzi.

Priekšsēdētāja kungs, cita ceļa nav, ja mēs vēlamies noturīgu risinājumu, lai radītu darbavietas vai izrādītu solidaritāti ar tiem, kam šajā grūtajā laikā palīdzība vajadzīga visvairāk.

  Dushana Zdravkova (PPE-DE) . – (BG) Komisārs kundze, es vēlos pateikties referentam Millįn Mon kungam par viņa vispusīgo ziņojumu un par stingro nostāju, kas pausta attiecībā uz vīzu režīma atcelšanu.

Četrus gadus pēc sarunu sākšanas par vīzu atcelšanu starp ASV un Eiropas Savienību 80 miljoniem dalībvalstu pilsoņu joprojām jāstāv rindās un jālūdz Amerikas vīza savā pasē. Neraugoties uz to, ka līdz šim jau ir gūti būtiski rezultāti, ASV administrācija atsakās spert pēdējo soli un piemērot savstarpīguma principu atlikušajām piecām dalībvalstīm un iekļaut tās bezvīzu programmā.

Savā 2008. gada 22. maija rezolūcijā mēs aicinājām veikt sarunas par to, lai visu dalībvalstu iekļaušana bezvīzu programmā tiktu pabeigta pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūlijā. Līdz šim novērojamais progresa trūkums attiecībā uz šo jautājumu rada noteiktas bažas, tāpat kā daudzās norādes presē, ka nav paredzamas ASV politikas reālas izmaiņas.

Es vēlos arī uzsvērt vizīti uz Vašingtonu, kurā pagājušajā nedēļa devās komisārs Barrot un kurā tika turpinātas sarunas par vīzu režīma atcelšanu. Tomēr vēl nav skaidrs, kādi konkrēti rezultāti sekos šai vizītei. Baidos, ka, neraugoties uz Komisijas centieniem, mūsu izvirzītie mērķi netiks sasniegti līdz šī parlamentārā sasaukuma termiņa beigām.

Tomēr vēlos pateikt, ka dažu atsevišķu dalībvalstu rīcība diemžēl palīdz mūsu Amerikas partneriem saglabāt viedokli, ka Eiropas Savienība nav uzskatāma par vienu veselu. Tādēļ es izmantoju šo gadījumu, lai visas Eiropas valdības aicinātu mainīt savu politiku un veikt konkrētus pasākumus, lai sniegtu reālu atbalstu Eiropas Komisijas pārstāvjiem.

Turklāt es mudinu visus deputātus atbalstīt deklarāciju, kuru ierosinājuši daži deputāti, tostarp arī es, un kurā Amerikas Savienotajām Valstīm tiek prasīts atcelt vīzu režīmu visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

  Urszula Gacek (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, prezidenta Obamas ievēlēšana izraisīja entuziasmu gan ASV, gan Eiropā, tomēr no ASV 44. prezidenta tiek gaidīts ļoti daudz. Viņa priekšā ir virkne tādu problēmu, kādas vēl nevienam šīs nācijas miera laika līderim, cik vien var atcerēties, nav nācies risināt. Viņa valstī it finanšu un ekonomikas krīze, ko papildina finanšu tirgu sabrukums un kas ir ietekmējusi visas pasaules ekonomiku un vēl ne tuvu nav atrisināta. Viņš ir apņēmies rast risinājumu kara plosītajai Afganistānai un šī konflikta ietekmei, kas novērojama Pakistānā. Viņam jārēķinās ar draudiem no Irānas puses, kas arvien vairāk tuvojas kodolvalsts statusam.

Mēs ticam, ka ir nepieciešamas transatlantiskas attiecības, kuru pamatā ir mūsu kopīgās vērtības, proti, demokrātija un brīvā tirgus ekonomika. Mēs respektējam prioritātes, ko sev izvirzījuši prezidents Obama un viņa administrācija. Mūs neaizskar tas, ka ASV uzskata, ka dažus no šiem mērķiem var īstenot tikai ar sadarbību starp ASV un Krieviju. Eiropa sniedz roku Amerikas Savienotajām Valstīm. Tikai pirms dažām nedēļām mēs Eiropas Parlamentā paziņojām, ka esam gatavi sadarboties, lai slēgtu Gvantanamo bāzi un izvietotu bijušos ieslodzītos.

Dalībvalstis no bijušā Austrumu bloka Amerikas Savienotajām Valstīm ir parādā īpašu pateicību. Mēs transatlantiskajā kopienā iesaistījāmies vairākus gadus pirms tam, kad kļuvām par ES dalībvalstīm. Piemēram, Polija savu pateicību ir paudusi, izrādot gatavību atbalstīt ASV visur, kur tas nepieciešams, tostarp ar militārām saistībām Irākā un Afganistānā. Es aicinu jauno administrāciju neuzskatīt, ka šis atbalsts ir pats par sevi saprotams. Jaunā poļu paaudze, kas augusi demokrātijas apstākļos, ir ātri aizmirsusi par šo pateicības parādu. Īstenojot savus plašākos mērķus, ASV nevajadzētu aizmirst, ka šiem lojālajiem sabiedrotajiem ir atsevišķi jūtīgi punkti, jo sevišķi tad, kad tās piespiež ASV un Krievijas „restart” pogu.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt dažus piesardzības vārdus, jo īpaši jaunajai Obamas administrācijai. 60 gadu garumā Amerikas Savienotajām Valstīm ir bijusi dažāda attieksme pret Eiropas integrāciju. Protams, tās uz to var lūkoties no malas un var pat iedomāties — domāju, ka kļūdaini —, ka šis process ir līdzīgas pašas Amerikas vēsturiskajai pieredzei. Šādu viedokli veicina federālisma tendence, kas dominē ES iestādēs. Pastāv risks, ka sarunu partneri no ASV puses to, ko saka ES, var uztvert kā faktu, nevis dokumentālu izklāstu, kurā ir daudz maldinoša un izdomāta satura.

ASV ir jāsaprot, ka daudzi no mums domā, ka ES virzās nepareizā virzienā un ka tās centieni izveidot valsti, ko sauc par Eiropu, neatspoguļo mūsu pilsoņu vēlmes, kuri ir pilnīgi pamatoti pieķērušies mūsu nāciju suverenitātei un savai iespējai ievēlēt un atcelt valdības.

Amerikas Savienoto Valstu interesēs nav arī tas, lai brīvprātīgās saistības, ko daudzas Eiropas valstis uzņēmušās attiecībā pret koalīciju, uzurpētu citādi domājoša Eiropas Savienība.

Man jāsaka, ka es ļoti cienu Millįn Mon kungu, un es varu paust atbalstu lielai daļai no tā, kas teikts viņa ziņojumā, taču ne tā galvenajam virzienam, proti, Eiropas Savienību kā institūciju pacelt līdz tādam statusam, ka tā būtu mūsu vienīgais pārstāvis attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, lai gan Rietumu vienotība mums palīdzēja atgūt neatkarību un izbeigt auksto karu, laikā, kad mūsu valstis pievienojās gan NATO, gan ES, transatlantiskās attiecības nebija labākajā stāvoklī.

Pašreizējā krīze un ar to saistītās problēmas — drošības vides pasliktināšanās, tādas globālas problēmas kā enerģētika, klimata pārmaiņas, kodolieroču izplatīšanās un jauni spēka centri, kā arī tādi reģionāli jautājumi kā Tuvie Austrumi, Afganistāna, Pakistāna, Irāna un Āfrika — prasa transatlantisko sadarbību padarīt maksimāli intensīvu.

Šajā kontekstā šis ziņojums sniedz pozitīvu ieguldījumu, pirmkārt ierosinot veidus, kā šīs attiecības varētu institucionalizēt, kā veidot kopīgu pieeju attiecībā pret Krieviju un sešām Austrumeiropas valstīm, kā panākt vienotu transatlantisku tirgu, kā pakāpeniski integrēt mūsu finanšu tirgus un paplašināt ASV bezvīzu programmu, lai tā attiektos uz visām ES dalībvalstīm.

Mums nedrīkst neizdoties. Tas Rietumiem nozīmētu zaudēt iniciatīvu uz pasaules skatuves, iespējams, ka uz ļoti ilgu laiku.

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Paturot prātā to, kas pēdējo gadu laikā noticis Eiropas Savienībā, ASV administrācijā un kopumā globālā līmenī, es domāju, ka mums ir pienācis laiks pārskatīt transatlantiskās partnerattiecības un tās pielāgot jaunajai realitātei.

Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju mana kolēģa Millán Mon ziņojumu un vēlos izmantot šo iespēju, lai viņu apsveiktu. Ar šo ziņojumu ļoti lietderīgā dokumentā tiek apkopotas Eiropas prioritātes tās attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Mani iepriecina arī tas, ka ziņojumā ir iekļauti manis ierosinātie grozījumi.

Vēlos izteikt dažus apsvērumus.

Pirmkārt, ir jāturpina sadarbība drošības jomā. Ir pienācis laiks, kad Eiropai jāsniedz lielāks ieguldījums karadarbībā Afganistānā, kur tiek izcīnīts reģiona nākotnei ļoti svarīgs karš. Es vēlos arī piebilst, ka mana valsts, Rumānija, ir sniegusi atbalstu Amerikas Savienoto Valstu centieniem gan Irākā, gan Afganistānā.

Otrkārt, attiecībā uz enerģētikas jautājumiem es uzskatu, ka ir nepieciešama kopīga rīcība, lai koordinētu pētniecības centienus un identificētu jaunus tīras enerģijas avotus.

Runājot par attiecībām ar Krieviju, es domāju, ka ir izdevīgs brīdis pieņemt konsekventu pieeju attiecībām starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses.

Visbeidzot, vēlos paust atzinību par īpaši konstruktīvajiem priekšlikumiem par transatlantisku konsultāciju struktūru izveidi, tostarp gan ārlietu, gan drošības politikas jomā.

  Luis Yañez-Barnuevo García (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, mums būtu jākliedz: „Labas ziņas, labas ziņas!” Ir vēl kāds brīnums, ko paveicis prezidents Obama, proti, viņam pēc daudziem gadiem ir izdevies Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienību vienot kopīgam mērķim — stiprināt transatlantiskās attiecības.

Līdzīgs brīdis bija arī agrāk, kad Bils Klintons un Felipe González 1995. gadā parakstīja Transatlantisko darba kārtību — toreiz par nākotni bija liels optimisms. Tad sekoja Buša prezidentūras astoņi gadi. Viņš ļoti sašķēla Eiropas valdības, taču ne tik daudz sabiedrisko domu. Viņa valdība pastāvīgi atteicās no principiem, kas ir svarīgi Eiropas Savienībai, piemēram, daudzpusīgums, atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijai un starptautiskā likumība.

Viss tas tagad tiek atjaunots, un mums ir pamatotas cerības par nākotnes attiecībām starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Es tādēļ apsveicu Millįn Mon kungu par šo lielisko ziņojumu, kas tiek iesniegts tieši laikā, lai varētu stiprināt attiecības starp abiem kontinentiem.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos pievienoties saucieniem par labajām ziņām, par ko runāja Yańez-Barnuevo Garcķa kungs, jo es uzskatu, ka šis ziņojums ir pagrieziena punkts attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kāds tuvs draugs man nesen teica, ka viņa bijusi Amerikas Savienotajās Valstīs un ka viņu pārsteidzis zināšanu trūkums par jaunajām institūcijām un jaunajām procedūrām, kas paredzētas Lisabonas Līgumā.

Ja man būtu kaut kas īpaši jāslavē, ļoti pozitīvi jānovērtē viens atsevišķs aspekts lieliskajā ziņojumā, ko sagatavojis Millán Mon kungs, tad tas ir šis: šajā ziņojumā transatlantiskās attiecības mums tiek saistītas ar Lisabonas Līgumu un tajā ir izklāstīti visi galvenie Lisabonas Līgumā paredzētie mehānismi, kas Eiropas Savienībai ļauj uzturēt tuvas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Tajā mums, eiropiešiem, ir paredzēti rīki, kas mums vajadzīgi, lai formulētu šo Eiropas vēlmi, kura bija tik nepieciešama agrāk, ir tāda pati šodien un bez šaubām būs nepieciešama arī nākotnē.

Arī es vēlos apsveikt Millįn Mon kungu par viņa sagatavoto lielisko ziņojumu.

  Alexandr Vondra, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, es pateicos par jūsu ieguldījumu un komentāriem šajās debatēs. Esmu iepriecināts, ka Eiropas Parlaments, Komisija un prezidentūra lielā mērā ir vienisprātis par vissvarīgākajiem jautājumiem, kuri attiecas uz stratēģisko dialogu starp ES un ASV. Mani iepriecina stingrais atbalsts tematiem, ko mēs izvēlējāmies mūsu pirmajai neoficiālajai tikšanās reizei ar prezidentu Obamu, proti: pirmkārt, energoapgādes drošība un klimata pārmaiņas, otrkārt, ekonomiskā sadarbība un, treškārt, sadarbība drošības un ārējo attiecību jomā.

Es uzmanīgi ieklausījos arī citos komentāros, piemēram, par nepieciešamību veidot jaunu transatlantisko darba kārtību, padziļināt sadarbību attiecībā uz ārējo palīdzību un attīstības politiku, īstenot sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā, izmantot stimulu Transatlantiskās Ekonomikas padomes attīstīšanai, izskatīt iespēju izveidot Transatlantisko Politisko padomi utt. Mēs tos ņemsim vērā, kad gatavosimies kārtējam ES un ASV samitam, kurš notiks jūnijā.

Tie no jums, kuri vēlas izvirzīt citus jautājumus, piemēram, par bezvīzu režīmu — jo tas neattiecas uz visām ES dalībvalstīm —, var atcerēties, kā pirms gada manas valsts vadībā tika īstenoti centieni to panākt. Tas bija arī temats debatēm Eiropas Parlamentā, tādēļ varu juma apliecināt, ka mēs turpināsim šo jautājumu izvirzīt arī sarunās ar ASV valdību.

Noslēgumā es vēlētos minēt vēl šādus apsvērumus. Šķiet skaidrs, ka jaunā ASV administrācija ir ņēmusi vērā daudz ko no tā, ko mēs viņiem esam pēdējo mēnešu un gadu laikā teikuši par transatlantiskajām attiecībām. Viņi tagad atbild. Piemēram, mums lūdz sniegt lielāku stratēģisko ieguldījumu Afganistānā. Ir arī skaidrs, ka no mums tiek sagaidīts, ka stratēģiskais ieguldījums tiks papildināts ar ļoti praktiskām saistībām, tādēļ es uzskatu, ka jūs to atcerēsieties, kad mēs runāsim par mūsu praktisko ieguldījumu turpmākajā misijā Afganistānā. Tam nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ja mēs patiešām esam iesaistījušies dziļās un nopietnās debatēs. Kad prezidents Obama pagājušajā gadā Berlīnē teica, ka Amerikai nav labāka partnera par Eiropu, viņš nerunāja tikai par principu, bet arī aicināja Eiropu to pierādīt.

Otrkārt, mums visiem ir skaidrs, ka mēs saskaramies ar aizvien vairāk problēmām un ka tās kļūst sarežģītākas. Atgriežoties pie tā, ko teicu savā uzrunā, norādīšu, ka tad, kad ES un ASV ir vienisprātis, mēs varam palīdzēt noteikt globālo darba kārtību. Tas nozīmē, ka arī mums jāuzņemas daļa no līderības un jāvada citi, lai tiem sniegtu atbalstu un nodrošinātu līdzekļus izvirzīto mērķu sasniegšanai. Taču, lai ES to varētu izdarīt un būtu uzticams ASV partneris, tai ir pēc iespējas jārunā vienā balsī.

Čehijas prezidentūra turpinās nodrošināt, lai transatlantiskās partnerattiecības paliktu par vienu no ES ārpolitikas stūrakmeņiem. Ceru, ka spēsim vēl vairāk attīstīt šīs partnerattiecības, saskaroties ar jaunām kopīgām problēmām, kā arī ceru, ka šajā sakarā varēsim turpināt sadarbību arī ar Eiropas Parlamentu.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, kā jau daudzi teica, šīs debates ir apliecinājušas, ka runa ir par jautājumu, kā mēs varam kopīgi risināt vissvarīgākās problēmas ar tādu nozīmīgu stratēģisko partneri kā Amerikas Savienotās Valstis.

Tā kā es sākumā izteicu vairākas ļoti skaidras un praktiskas piezīmes, tad tagad es izteikšu tikai dažas konkrētas piebildes.

Pirmkārt, ļoti svarīga ir likumdevēju loma un ES un ASV attiecību institucionalizācija. Principā, mēs viennozīmīgi atbalstām ciešākas saiknes starp ES un ASV likumdevējiem. Protams, galvenajai iniciatīvai šajā ziņā jānāk no pašiem likumdevējiem. Es zinu, ka Eiropas Parlaments ir gatavs to darīt, un šādai iniciatīvai ir jānāk arī no Kongresa. Tomēr es ierosinu, ka ES likumdevējiem būtu vērts veidot intensīvākus kontaktus arī ar Senātu, kam ir ilgāks vēlēšanu cikls, kā arī ar kongresmeņiem, kuru nozares pieredze varētu virzīt uz priekšu Transatlantiskās Ekonomikas padomes darba kārtību.

Lisabonas Līgums, ja un kad tas stāsies spēkā, kā jau teikts, arī pastiprinās EP lomu ES un ASV dialoga veidošanā, jo īpaši attiecībā uz regulatīviem jautājumiem, un, kā jau minēts, ideju ģeneratori (think-tanks), protams, būs ļoti svarīgi ne vien no ASV puses attiecībā pret mums, bet arī no ES puses attiecībā pret ASV.

Runājot par kopīgām ES un ASV institūcijām, es pirmkārt vēlētos brīdināt, ka transatlantiskās darba kārtības pamatā jābūt saturam, nevis procesam. Tādēļ mūsu pirmajās tikšanās reizēs ar prezidentu Obamu, kā jau iepriekš teicu, būs svarīgi pierādīt spēju koncentrēties uz rezultātiem.

Tomēr esmu ņēmusi vērā jūsu aicinājumu pilnībā pārskatīt pašreizējos mehānismus, izstrādājot jaunu transatlantisko darba kārtību. Esmu iecerējusi ierosināt šo struktūru pārskatīšanu, lai padarītu tās efektīvākas, un Komisija nāks klajā ar atbilstošiem priekšlikumiem.

Ļaujiet man teikt arī dažus vārdus par Transatlantisko Ekonomikas padomi (TEP). Verheugen kungs 2009. gada 23. martā jau tikās ar savu jauno ASV kolēģi Froman kungu. Galvenie TEP uzdevumi saistībā ar jauno administrāciju ir šādi. Pirmkārt, ir nepieciešams piešķirt lielāku prioritāti politiski stratēģiskiem jautājumiem, vienlaikus samazinot tehnisko jautājumu slodzi samitu darba kārtībā. Otrkārt, ir nepieciešams laika grafiks nākotnē paredzamajai darba programmai — šajā ziņā Verheugen vēlas ieviest ilgtermiņa perspektīvu, taču tā jānosaka atbilstoši šīs Komisijas pilnvaru termiņam un mums ir nepieciešami noteikti īstermiņa rezultāti. Visbeidzot, jāatrisina jautājums par to, ko darīt ar spiedienu no dalībvalstīm — kam mēs esam apsolījuši, bet vēl neesam iesnieguši vidusposma programmu —, kuras vēlas, lai tās vairāk iesaistītu TEP darbā.

Otrkārt, vēlos norādīt, ka mēs esam Kopiena, kurai ar ASV ir kopīgas vērtības, taču ir vēl daudz darāmā. Tādēļ mums ir jāturpina mudināt ASV parakstīt ANO cilvēktiesību konvencijas, tostarp tās, kas attiecas uz sieviešu diskrimināciju un bērnu tiesībām, pieminot tikai dažas no tām. Tas ietver arī mūsu nostāju attiecībā uz Starptautisko Krimināltiesu, kā jau vairākkārt uzsvērts, tiekoties ar Buša administrāciju, taču šis jautājums tiks izvirzīts no jauna.

Treškārt, runājot par bezvīzu režīmu un vīzu savstarpīgumu, par ko bija daudz komentāru: mēs zinām, ka, pateicoties ievērojamiem centieniem no dalībvalstu puses un ES līmenī, 2008. gada novembrī un decembrī bezvīzu programmā tika iekļautas septiņas dalībvalstis. Tomēr vēl ir piecas dalībvalstis, kurām nav iespēju bez vīzām doties uz ASV. Tādēļ mēs turpināsim izvirzīt šo jautājumu.

Varu jums pateikt, ka priekšsēdētāja vietnieks Barrot un Čehijas ministrs Langer šo jautājumu atkal izvirzīja pagājušajā nedēļā Vašingtonā un ka ASV puse kopumā ir izrādījusi sapratni attiecībā uz mūsu nostāju, vienlaikus uzsverot, ka Federālās Valdības rīcības pamatā ir likumu prasības, kas skaidri nosaka regulējumu turpmākajai programmas paplašināšanai un ko cieši uzrauga Kongress. Sekretārs Napolitano mūs informēja, ka iekļaušanai bezvīzu programmā ļoti tuvu ir vēl viena dalībvalsts.

Visbeidzot, attiecībā uz Afganistānu: mēs esam daudz darījuši ne vien agrāk, bet, kā jau teicu, esam gatavi arī sniegt savu ieguldījumu civiliedzīvotāju meklēšanā un būs papildu finansējums, ko mēs no sava Āzijas budžeta atradīsim vēlēšanām, policijai un, pats galvenais, lauksaimniecībai, jo ir svarīgi, lai būtu papildu alternatīvas saimniecības.

Es esmu vienmēr gatava uzklausīt jaunas idejas, un viens piemērs, kas minēts jūsu ziņojumā, būtu aktualizēt ārvalstu ministru sanāksmes transatlantiskā politiskajā padomē, kurā lielāku uzmanību pievērstu stratēģiskiem tematiem. Kā jau iepriekš teicu, mēs esam iecerējuši izskatīt iespēju šādā perspektīvā pārskatīt transatlantisko darba kārtību saistībā ar Jaunā transatlantiskā nolīguma 15. gadskārtu 2010. gadā.

  Francisco José Millán Mon, referents. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos pateikties par runām un par apsveikumiem, ko es saņēmu. Par šo debašu vissvarīgāko aspektu es uzskatu to, ka ir plaša vienprātība par to, cik svarīgas ir attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī par to, ka ir nepieciešams tās stiprināt — ne vien ar kopīgu darba kārtību nopietnu problēmu un nopietnu konfliktu risināšanai, bet arī ar jauniem institucionālajiem mehānismiem.

Ar vienu izņēmumu es neredzēju nekādus būtiskus iebildumus nedz pret diviem samitiem gadā vai transatlantiskas politiskās padomes izveidi, nedz, protams, pret to, ka jāuzlabo vai jāaktualizē līmenis dialogam starp likumdevējiem, lai to padarītu strukturētāku, izveidojot transatlantisku asambleju, kā ieteikts ziņojumā.

Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju arī to, ka komisāres kundze uzskata, ka šāda dialoga stiprināšana starp likumdevējiem ir ļoti lietderīga, un ka nedz viņa, ne Padomes pārstāvis iebilst pret citu institūciju stiprināšanu, kas pēc manām domām ir nepieciešama lielā mērā tieši Lisabonas Līguma dēļ. Tas ir ļoti ieteicami un būs izdevīgi abām pusēm.

Es nevaru vienas minūtes laikā atbildēt uz visiem komentāriem, ko dzirdēju, taču attiecībā uz Krieviju es vēlos teikt, ka ziņojumā, kā Severin kungam zināms, ir ieteikta konstruktīva sadarbība, taču, protams, nekaitējot cilvēktiesībām un starptautiskajām tiesībām. Attiecībā uz Ķīnu ir gan tiešas, gan netiešas norādes, kad es runāju par jauno attīstības spēku iesaistīšanu globālajā pārvaldībā. Protams, ziņojumā nevar aplūkot visus tematus, un šis komentārs lielā mērā attiecas uz grozījumiem, kurus es saņēmu un kuru laimīgā kārtā nebija daudz.

Ziņojumā jāizvēlas prioritātes, un tas jau tagad ir pārāk garš, taču prioritāšu noteikšana nozīmē izvēlēšanos, atlasīšanu un dažreiz arī svītrošanu. Es nevaru jaukt kopā tematus, kas ir ļoti svarīgi, ar tematiem, kas, lai gan arī ir svarīgi, tomēr nav tik svarīgi. Ziņojumam jābūt lasāmām. Tādēļ, kā mēs sakām spāniski, tas nedrīkst „krist ārā no rokām”, kad to lasa, jo ir pārāk smags.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir ārkārtīgi svarīga — premjerministrs Gordons Brauns mums to atgādināja vakar. Es uzskatu, ka, rīt pieņemot šo ziņojumu, Parlaments pildīs savu pienākumu: raidīt signālu, ka mēs vēlamies un aicinām īstenot vēl ciešākas stratēģiskās partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ziņojumā mums tiek atgādināts — un Elles kungs to teica pirms dažām minūtēm —, ka vissvarīgākās stratēģiskās attiecības, kas Eiropas Savienībai ir, ir tās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Esmu pārliecināts, ceru un ticu, ka Komisija un Padome darīs visu iespējamo tuvākajos mēnešos un nedēļās, kas ir tik svarīgas, lai stiprinātu šīs attiecības, tostarp ar institucionālās dimensijas palīdzību.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Prezidenta Barack Obama ievēlēšana varētu būt jauna laikmeta sākums ASV un Eiropas Savienības savstarpējās attiecībās, ja abas puses savus labos nodomus un labvēlīgos ziņojumus pārvērtīs konkrētākos pasākumos ar mērķi stiprināt sakarus un izveidot efektīvāku sadarbību.

Ekonomiskā krīze un pašreizējais ģeogrāfiski stratēģiskais klimats rada bažas par transatlantisko sadarbību, jo nopietnās problēmas skar mūs visus. ASV un ES ir saistītas ar abām pusēm būtiski svarīgām partnerattiecībām, kas ietver ikvienu darbības jomu no tirgus līdz militārajai aliansei.

Šādus apstākļos es uzskatu, ka pats svarīgākais ir novērst pēdējās diskriminācijas pazīmes ASV un ES attiecībās. Fakts, ka sešu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem joprojām ir nepieciešamas vīzas, lai ieceļotu ASV, ir jānosaka par prioritāti dialogā, kuru Komisija un Eiropas Parlaments risina ar ASV valsts iestādēm, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES dalībvalstu iedzīvotājiem, balstoties uz neierobežotu savstarpīgumu. Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju ziņojumā iekļauto pieprasījumu ASV atcelt vīzu prasības sešām valstīm, kuras vēl nav iekļautas vīzu režīma atcelšanas programmā.

  Daniel Petru Funeriu (PPE-DE), rakstiski. – Prezidents Barack Obama 2008. gada jūlijā Berlīnē paziņoja, ka „Amerikai nav labāka partnera par Eiropu”. Savukārt Eiropai nav labāka partnera par Ameriku. Tas ir galvenais secinājums šajā lieliskajā ziņojuma un tā devīze.

Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis 21. gadsimta globālajā pasaulē saskaras ar kopīgām problēmām, bet tām ir arī vienotas vērtības un ideāli. Tāpēc visi ziņojumā izteiktie priekšlikumi ES un ASV attiecību uzlabošanai ir ne tikai vērtējami atzinīgi, bet arī ļoti nepieciešami.

Cita starpā, es uzskatu, ka tiešais kontakts starp cilvēkiem ir galvenais risinājums ilgstošām attiecībām un sadarbībai. Tāpēc es atkārtoti uzstāju un arī pilnībā atbalstu aicinājumu, ka Amerikas Savienoto Valstu varas iestādēm pēc iespējas ātrāk ir pilnībā jāatceļ vīzu režīms ES pilsoņiem. Nav pieņemams, ka piecu ES dalībvalstu pilsoņiem joprojām ir jāsaskaras ar šķēršļiem un ir nepieciešamas vīzas, lai ceļotu uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Eiropa ir saliedēta vienība, un tādai ir jābūt arī attieksmei pret visiem tās iedzīvotājiem, viņu tiesībām un brīvībām.

Ļaujiet cilvēkiem mijiedarboties, pētniekiem sadarboties un uzņēmumiem rast kopīgus risinājumus saistībā ar pašreizējo ekonomisko krīzi. Pārvietošanās brīvība starp diviem kontinentiem ir kļuvusi neatliekama un ir jānosaka par prioritāru tēmu jau Prāgas sanāksmē 2009. gada 5. aprīlī.

  Csaba Sógor (PPE-DE), rakstiski. – Pēdējo 18 gadu laikā ASV ir tikusi ļoti nopelta, un varbūt prezidenta George Bush vadītās republikāņu administrācijas gadījumā tas daudzos gadījumos ir bijis ļoti pamatoti.

Es vēlētos atgādināt, ka bez ASV atbalsta un iesaistīšanās dažas problēmas Eiropas kontinentā joprojām nebūtu atrisinātas. Iepriekš minētajā laika posmā ļoti bieži atklājies, ka Eiropas Savienība var būt bezspēcīga un nespēj atrisināt konfliktus, kas radušies tās iekšienē, mūsu kontinentā.

Bez Amerikas Savienoto Valstu iesaistīšanās un Deitonas vienošanās Bosnijā varbūt joprojām būtu karš. Un esmu pārliecināts, ka man nav kārtējo reizi jāuzsver – Kosovas statuss joprojām nebūtu skaidrs un tādējādi liktu vilties ne tikai Kosovas iedzīvotājiem, bet arī Eiropas varas iestādēm.

Neskatoties uz daudzajām demokrātijas nepilnībām, ASV ir panākusi to, par ko mēs pašlaik varam tikai sapņot – tās ir ievēlējušas melnādainu prezidentu. Es paļaujos uz transatlantiskajām attiecībām un patiesi ceru, ka situācija uzlabosies gan priekš ES, gan ASV.