Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 1998/0304(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0085/2006

Debates :

PV 25/03/2009 - 8
CRE 25/03/2009 - 8

Balsojumi :

PV 26/03/2009 - 4.9
CRE 26/03/2009 - 4.9
Balsojumu skaidrojumi
PV 02/04/2009 - 9.17
PV 02/04/2009 - 9.18
CRE 02/04/2009 - 9.17
PV 22/04/2009 - 6.36
PV 22/04/2009 - 6.37
CRE 22/04/2009 - 6.36

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0253

Debates
Trešdiena, 2009. gada 25. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Pagaidu tirdzniecības nolīgums ar Turkmenistānu – Pagaidu nolīgums ar Turkmensitānu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. Nākamais jautājums ir kopīgas debates par:

- jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Jan Marinus Wiersma, Erika Mann, Daniel Caspary, Robert Sturdy, Cristiana Muscardini un Eugenijus Maldeikis PSE grupas, PPE-DE grupas un UEN grupas vārdā Padomei par Pagaidu tirdzniecības nolīgumu starp ES un Turkmenistānu (O-0024/2009 - B6-0019/2009);

- jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Jan Marinus Wiersma, Erika Mann, Daniel Caspary, Robert Sturdy, Cristiana Muscardini un Eugenijus Maldeikis PSE grupas, PPE-DE grupas un UEN grupas vārdā Padomei par Pagaidu tirdzniecības nolīgumu starp ES un Turkmenistānu (O-0025/2009 - B6-0020/2009);

- Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā izstrādāto Daniel Caspary ziņojumu (A6-0085/2006) par Padomes un Komisijas lēmuma priekšlikumu par Pagaidu nolīguma par tirdzniecību un ar to saistītajiem jautājumiem noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu no vienas puses, un Turkmenistānu, no otras puses (05144/1999 - C5-0338/1999 - 1998/0304(CNS)).

 
  
MPphoto
 

  Jan Marinus Wiersma, autors. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas debates par Eiropas Parlamenta nostāju jautājumā par Pagaidu tirdzniecības nolīgumu ar Turkmenistānu ir pamatotas; Parlaments un Eiropas Savienība tās ir atlikuši jau ilgi. Padome un Komisija cer uz progresu šajā jautājumā un vēlas, lai Eiropas Parlaments dod savu piekrišanu vai pozitīvu atzinumu par šī pagaidu nolīguma noslēgšanu, jo tas varētu palīdzēt uzlabot attiecības ar Turkmenistānu.

Jautājums ir ticis atlikts jau ilgu laiku, un tam ir attiecīgs iemesls. Parlaments līdz šim ir svārstījies balsot par šo nolīgumu, jo mēs esam patiešām neapmierināti ar cilvēktiesību situāciju Turkmenistānā, it īpaši iepriekšējā prezidenta/diktatora Turkmenbashi valdīšanas laikā, kurš norobežoja valsti no pārējās pasaules un ļoti necilvēcīgi izturējās pret savu tautu. Jautājums, bez šaubām, ir par to, vai jaunā valdība, kas savus pienākumus sāka pildīt pēc Turkmenbashi nāves, šo situāciju ir mainījusi. Un es gribētu dzirdēt no Padomes un Komisijas, kādas pārmaiņas un uzlabojumus viņi pēdējos gados ir novērojuši un vai tas patiešām ir pietiekams iemesls, lai šobrīd slēgtu un parakstītu tirdzniecības nolīgumu.

Katrā ziņā Komisijai un Padomei ir divi spēcīgi argumenti attiecībā uz pārskatīšanu. Ir mainījies stratēģiskais konteksts. Tagad mēs lūkojamies uz Vidusāziju citādāk nekā pirms pieciem gadiem. Pati komisāre ieguldījusi daudz pūļu šajā reģionā, bet es arī apzinos, ka prezidentūra uzskata – Eiropas Savienība šo reģionu nedrīkst atstāt Ķīnas vai Krievijas varā. Arto ir saistītas arī mūsu intereses, un reģionā tās tiek atzītas. Pirms neilga laika es biju Kazahstānā, un tur bija skaidri manāma ieinteresētība attiecību uzlabošanā ar Eiropas Savienību.

Otrs Komisijas izvirzītais būtiskais arguments ir tas, ka patlaban nav nopietna juridiskā pamata mūsu attiecībām ar Turkmenistānu. Mēs joprojām izmantojam līgumu, kas noslēgts padomju laikos, un tas nav pieņemami. Tiek argumentēts, ka bez labāka līguma mēs neesam spējīgi uzsākt pienācīgu dialogu par cilvēktiesībām.

Jautājums vēl aizvien ir neatrisināts – vai cilvēktiesību situācija ir uzlabojusies līdz tādai pakāpei, ka mums ir jāsper šis nozīmīgais solis un jāiesaka Parlamentam atbalstīt tirdzniecības nolīgumu? Es uzskatu, ka šis jautājums joprojām nav atrisināts un šajā saistībā gaidu arī Komisijas un Padomes reakciju. Manas šaubas paliks nemainīgas. Man ar šīs tēmas referentu Daniel Caspary no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas bijušas garas sarunas par šo jautājumu. Daudzos punktos, kurus viņš arī minēs, mēs joprojām gaidām precizējumus no Padomes, proti, saistībā ar plašsaziņas līdzekļu situāciju Turkmenistānā, izglītību, Sarkanā Krusta piekļuvi cietumiem un tā tālāk. Mēs uzskatām, ka šajās jomās nepieciešami patiesi uzlabojumi, un to palīdzētu sasniegt attiecīgs tirdzniecības nolīgums, kā arī dialogs par cilvēktiesībām ar Turkmenistānu.

Es vēl gribu pieminēt pēdējo punktu, un mēs esam to arī skaidri norādījuši rezolūcijā, kuru izstrādājām kopā ar Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupu. Mēs vēlamies noteiktu garantiju, ka tad, ja piekritīsim sniegt labvēlīgu atzinumu saistībā ar šo tirdzniecības nolīgumu, ir iespējama atkāpšanās pozīcija. Mēs vēlamies, lai tad, ja nonākam pie secinājuma, ka Komisijas un Padomes ierosinātās metodes nedarbojas un cilvēktiesību situācija Turkmenistānā patiešām neuzlabojas, Parlaments var aicināt Komisiju un Padomi nolīgumu pārtraukt. Ja mēs šajā ziņā nevarēsim panākt vienošanos, man būs grūti pārliecināt savu grupu šīvakara grupas sanāksmē balsot par šo tirdzniecības nolīgumu. Tādā gadījumā mēs varbūt atliksim balsošanu. Mums patiešām ir ļoti svarīgi panākt šo vienošanos, ka gadījumā, ja situācija Turkmenistānā pasliktināsies vai ievērojami neuzlabosies, mēs varēsim uzsākt jaunas debates par jautājumu attiecībā uz nolīguma pārtraukšanu. Parlamentam ir jābūt tiesīgam šajā saistībā iesniegt lūgumrakstu Padomei un Komisijai.

 
  
  

SĒDI VADA: M.A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Rogalski, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, nolīguma ratifikācija ar Turkmenistānu ir strīdīgs jautājums, jo Turkmenistānā tiek pārkāpti demokrātiskie principi un cilvēka pamattiesības. Neskatoties uz to, ir jārisina sarunas ar šo valsti un jāparaksta nolīgums. Īpaša uzmanība attiecībā uz Turkmenistānu ir jāvelta faktam, ka dzīves līmenis valstī pasliktināsies, ja nepastāvēs ekonomiskā sadarbība starp ES un Turkmenistānu. Savukārt nolīguma ratifikācija noteikti palīdzēs uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni.

Atcerēsimies, ka sociālajā ziņā tur ir parādījušās pozitīvas iezīmes. Turkmenistānā nesen pieņemtie tiesību akti par bērnu darba aizliegumu ir viena no šādām iezīmēm. Turkmenistānai, protams, joprojām ir jāratificē un jāīsteno daudzas Starptautiskās darba organizācijas konvencijas - tas nav apspriežams. Tomēr vēl aizvien uztraucošs ir fakts, ka Turkmenistānā ieviestās pārmaiņas notikušas lēnāk nekā mēs bijām gaidījuši. Ir privatizēti tikai daži uzņēmumi, valdība joprojām stingri kontrolē daudzas ekonomikas nozares, un ārvalstu tiešie ieguldījumi vēl ir ļoti zemā līmenī. Par spīti faktiem, ka Turkmenistānā ir vienas no lielākajām dabasgāzes rezervēm un tā ir viena no lielākajām kokvilnas eksportētājvalstīm, atcerēsimies, ka apmēram puse iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, es gribētu piebilst – ārkārtējā nabadzībā. Arī politiskā iekārta nebūt nav apmierinoša, it īpaši attiecībā uz politisko partiju, izņemot valdošo partiju, ilgstošo apspiešanu, kā arī dažādu reliģisko grupu apspiešanu.

Neskatoties uz to visu, manuprāt, ir jāizveido un jāratificē nolīgums ar Turkmenistānu, jo mēs varam ne tikai runāt un sniegt Turkmenistānai zināmu piemēru, bet arī palīdzēt šai valstij nākotnē pievienoties demokrātisko valstu saimei.

 
  
MPphoto
 

  Robert Sturdy, autors. Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos, jo neaptvēru, ka man ir jāuzstājas par attiecīgo tematu. Es tikai gribētu izteikt savas domas par iepriekšējā runātāja teikto. Manuprāt, ir būtiski atbalstīt tiesību aktus, kuri tiks izdoti, lai pietuvinātu mūs Turkmenistānai. Attiecībā uz visām šāda veida valstīm mums ir jāpārliecinās, ka ļoti grūtos apstākļos tās ir nodrošinātas.

Šeit es vēlētos pateikties Daniel Caspary, kurš nenogurdinoši darbojās, lai panāktu šo tiesību aktu apstiprināšanu. Es zinu, ka viņš uzstāsies pēc dažām minūtēm, bet viņš izstrādāja šos tiesību aktus Starptautiskās tirdzniecības komitejā.

Brīdī, kad pasaule cieš no lieliem finanšu pakalpojumu ierobežojumiem un citām problēmām, mums ir jānodrošina šo valstu drošība, kā arī jāpārliecinās, ka tās piekrīt Daniel Caspary ierosinātajiem tiesību aktiem. Man vairs nekas nav piebilstams, un es patiešām atvainojos par kavēšanos.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs Eiropas Parlamentā jau gandrīz trīs gadus esam risinājuši jautājumu par pagaidu nolīgumu ar Turkmenistānu. Pirms gandrīz trim gadiem mēs nonācām pie tā, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja pieņēma ziņojumu, bet to noraidīja plenārsēdē. Viens no iemesliem bija Padomes un Komisijas daba pārtraukšana pie šī jautājuma, kā rezultātā Parlaments nolēma – ja Komisija un Padome darbu neturpina, tad tas nav jādara arī mums.

Esmu sevišķi gandarīts, ka šodien situācija ir citādāka, pat ja situācija Turkmenistānā vēl ilgi neatbildīs mūsu standartiem. Daudzās jomās joprojām netiek ievērotas cilvēktiesības, un demokrātisko struktūru trūkums valstī vēl arvien ir pamatoti kritizējams. Cilvēka brīvības ir ļoti ierobežotas. Informācijas brīvība šajā valstī varētu būt daudz labāka. Patlaban nevalstiskās organizācijas mūs ir informējušas, ka ir sagatavota kampaņa, lai novāktu satelītantenas un tādējādi kavētu turpmāku piekļuvi brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Izglītības sistēma joprojām nav sasniegusi mums vēlamo standartu, lai izglītotu cilvēkus par demokrātiju un cilvēktiesībām pamācošā un, vissvarīgāk, informētā veidā. Joprojām pilnīgi neapmierinoša un nenoskaidrota ir arī situācija cietumos un jautājums par politieslodzītajiem un Sarkanā Krusta piekļuvi šiem cietumiem.

No otras puses, līdz mums nonāk arī ļoti daudz nepamatotas kritikas. Pēdējo gadu laikā no tā sauktajām nevalstiskajām organizācijām ir saņemti daudzi nepatiesi ziņojumi. Vairākas nevalstiskās organizācijas ir radījušas iespaidu, ka tās darbojas tādu uzņēmumu labā, kuru interesēs ir darīt visu iespējamo, lai kavētu sarunu uzsākšanu starp ES un Turkmenistānu.

Man rodas iespaids, ka aiz daudziem paziņojumiem un lielākās daļas nepatiesās informācijas, kas nokļūst līdz Eiropas Savienībai, slēpjas apzināta ieinteresētība traucēt sarunas starp ES un Turkmenistānu. Ar to es domāju ziņojumus, ka valstī ir slēgtas visas slimnīcas, izņemot divas galvaspilsētā, ka ir slēgtas visas bibliotēkas, izņemot divas, ka šausmīgā medicīniskā stāvokļa dēļ it kā ir bijis mēra uzliesmojums. Visi šie ziņojumi ir izrādījušies nepatiesi.

Tātad – kas ir galvenā problēma? Ir pilnīgi neiespējami gūt patiesu priekšstatu par šo valsti galvenokārt tādēļ, ka tās valdība mums neļauj to rūpīgāk aplūkot un mums, Eiropas Savienībai, tur nav starptautiska biroja nepieciešamo pasākumu veikšanai.

Tomēr mēs varam redzēt, ka jaunais prezidents ir sācis vairākas reformas. Pirms kāda laika šeit, Parlamentā, pieņemtā Eiropas Savienības stratēģija Vidusāzijai ir vērsta uz Vidusāzijas valstīm. Šis pagaidu nolīgums varētu būt pirmais nelielais solis, lai parādītu turkmēņiem, ka mēs pārņemam vadību pār dialogu, turpinām dialogu un vēlamies palīdzēt viņiem turpināt lēno, bet, cerams, pastāvīgo ceļu pretī cilvēktiesībām un demokrātijai.

Mūsu izstrādātajā rezolūcijā, kuru Parlamentā iesniedza vairākas grupas, skaidri uzrunāti daudzi kritikas iemesli. Tajā ir arī skaidri uzrunāta pozitīvā attīstība, ko varam novērot, bet mums galvenais ir tas, ka mēs nevēlamies tikt izmantoti. Mēs pavisam noteikti nevēlamies Turkmenistānas dēļ kļūt neuzticīgi vērtībām, mēs vēlamies aizsargāt un saglabāt mūsu vērtības. Tādēļ Partnerības un sadarbības nolīgumam nevajadzētu būt neizbēgamam secinājumam un, kā teica iepriekšējais runātājs, Komisijai un Padomei vajag paust skaidru nostāju par iespējamu pagaidu nolīguma pārtraukšanu, ja Parlaments kaut kad nākotnē to pieprasītu.

Parlaments ir izstrādājis daudzus rakstiskus jautājumus Komisijai un Padomei. Es būtu iepriecināts, ja jūs varētu tos izskatīt un sniegt mums pavisam konkrētas atbildes, lai mēs, cerams, nākotnē varētu kopīgi īstenot šo pagaidu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs, es patiešām atzinīgi vērtēju Parlamenta deputātu interesi jautājumā par ES attiecībām ar Turkmenistānu un esmu gandarīts par iespēju Padomes vārdā atsaukties uz dažādajiem Parlamenta izvirzītajiem jautājumiem un problēmām.

Turkmenistānas nozīme daudzējādā ziņā kļūst arvien svarīgāka. Ilgu laiku tā ir bijusi ļoti tuvredzīga valsts. Bet pēdējo divu gadu laikā tā ir spērusi vairākus nozīmīgus soļus, lai kļūtu pieejamāka ārpasaulei. Tās valdība ir arvien atsaucīgāka pret sadarbību. Tas atspoguļojas lielākos centienos rīkoties konstruktīvāk saistībā ar ES stratēģiju Vidusāzijai.

Neskatoties uz šīm pārmaiņām, mūsu līgumattiecības ar Turkmenistānu 20 gadus ir saglabājušās nemainīgas. Kā paziņoja Jan Marinus Wiersma, to pamatā joprojām ir novecojušais nolīgums ar Padomju Savienību par tirdzniecību un tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību.

Mēs varam stiprināt mūsu divpusējās attiecības, ņemot vērā pozitīvo attīstību Turkmenistānā. Pagaidu nolīgums, kas tika parakstīts 1999. gadā, ir provizoriski piemērots ar tirdzniecību saistītajām Partnerības un sadarbības nolīguma pusēm. Arī šo līgumu parakstīja 1999. gadā, un tikai trīs dalībvalstis to vēl nav ratificējušas.

ES attiecībām ar Turkmenistānu ir vairāki aspekti. Cilvēktiesību veicināšana un demokrātija, saprotams, ir šo divpusējo attiecību pamatā, jo tās ir stratēģijas Vidusāzijai atslēga. Fakts, ka Turkmenistāna robežojas ar Afganistānu, padara to par stratēģiski nozīmīgu valsti. Vienlaikus Turkmenistāna piedalās Afganistānas atjaunošanā un starptautisko drošības uzturēšanas spēku ietvaros (pārlidojumi), kā arī uz divpusēju attiecību pamata nodrošina daudzu ES dalībvalstu pasākumiem vai darbībai nepieciešamo loģistiku. Turkmenistāna ir kritiska pret reģionālo drošību un cīņu pret narkotiku tirdzniecību. Tās ekonomiskā izaugsme nodrošina iespējas ES uzņēmumiem. Pie tam Turkmenistāna ir svarīgākais partneris ES attiecību dažādošanā enerģētikas un energodrošības jomā. Šīs ir nozīmīgas jomas, kuru attīstība ir mūsu pašu interesēs.

Turklāt kopš prezidenta vēlēšanām 2007. gada februārī Turkmenistāna ir iesaistījusies neskaitāmās būtiskās reformās, to skaitā arī veicot grozījumus konstitūcijā. Daudzi no jaunajiem noteikumiem konstitūcijā un citas pasludinātās reformas uzsver, ka valsts dodas pareizā virzienā, kaut arī tas būs ilgtermiņa process un vēl daudz ir jāpaveic.

Jautājumā par cilvēktiesībām Turkmenistāna ir konstruktīvi iesaistījusies cilvēktiesību dialogā ar ES par plašu problēmu loku. Šim dialogam ir sekojusi pozitīva attīstība valstī. Jo īpaši dažu politieslodzīto atbrīvošana un ciešāka sadarbība ar ANO. Tāpat Turkmenistāna ir pieļāvusi ANO referenta reliģijas brīvības jautājumos apmeklējumu, tā ir iekļauta arī ANO periodiskajā pārskatā, un Ašhabadā ir izveidots ANO Preventīvās diplomātijas centrs. Piedevām ir ieviesti atvieglojumi iekšzemes ceļojumu ierobežojumos, uzsākts dialogs ar SSKS un pēc reformām izglītības sistēmā atkal ir atjaunota desmit gadu ilga vidusskolas un piecu gadu ilga universitātes līmeņa izglītība. Turkmenistāna ir pievienojusies tādām starptautiskajām konvencijām kā Starptautiskā Pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otrajam fakultatīvajam protokolam un Konvencijai par sieviešu politiskajām tiesībām.

Tas viss liecina, ka Turkmenistāna gūst sekmes. Skaidrs, ka cilvēktiesību jomā un attiecībā uz tiesiskuma un demokrātijas ievērošanu vēl ir daudz darāmā. Mēs turpināsim it īpaši uzstāt uz visu politieslodzīto atbrīvošanu, SSKS brīvu piekļuvi cietumniekiem, ārzemju ceļojumu ierobežojumu atcelšanu un plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības brīvību.

Prezidentūra pauž pārliecību, ka pastāvīga sadarbība ir labākais veids, kā nodrošināt Turkmenistānas iesaistīšanos šajos jautājumos. Mums ir jābūt spējīgiem uz atklātu dialogu un nepieciešamības gadījumā skaidri jāpauž sava nostāja, ja Turkmenistāna vēlas pilnībā virzīties uz starptautisko standartu pārņemšanu.

Tieši tāpēc ir jāatjauno mūsu attiecības, kā arī mūsu pašu instrumenti un līdzekļi. Pašreizējās līgumsaistības ar Turkmenistānu nodrošina tikai elementāru divpusēju dialogu. Vienīgais uz līgumu pamatotais dialogs ir apvienotās komitejas sanāksme ierēdņu līmenī reizi gadā.

Pagaidu nolīgums padarītu cilvēktiesības par būtisku attiecību elementu un tādējādi sekmētu mūsu spēju ietekmēt Turkmenistānas turpmāko attīstību šajā jomā. Stājoties spēkā Partnerības un sadarbības nolīgumam, tiktu nodrošināts visaptverošs politiskais dialogs.

ES stratēģijā Vidusāzijai, ko pieņēma 2007. gada jūnijā, minēts, ka, „lai pastiprinātu sadarbību ar Vidusāzijas valstīm, ES ar dažādu KĀDP instrumentu palīdzību pilnībā izmantos potenciālu, kāds ir partnerības un sadarbības nolīgumiem”. Šādi nolīgumi jau pastāv ar Kazahstānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Un ar Tadžikistānu pastāv pagaidu nolīgums, līdz tiks ratificēts un stāsies spēkā Partnerības un sadarbības nolīgums.

ES stratēģijas Vidusāzijai veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešams iesaistīt visas Vidusāzijas valstis, un tādēļ it būtiski radīt apstākļus, lai iesaistītos arī Turkmenistāna. Bez tās mūsu mērķu un interešu īstenošana Vidusāzijā būs ļoti sarežģīta.

Prezidentūra pauž pārliecību, ka mums tagad, sākot ar pagaidu nolīgumu, ir jānosaka piemērots tiesiskais regulējums attiecībām ar Turkmenistānu. Tas dos mums iespēju balstīties uz valstī notiekošo attīstību un stiprināt plašāku sadarbību ar Vidusāziju.

Pagaidu nolīgums ir efektīvākais veids, kā nodrošināt progresu Turkmenistānā dažādās jomās, kuras es uzsvēru, tai skaitā arī attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu. Es zinu, ka jūs piekrītat šiem mērķiem, un tādēļ ceru uz jūsu atbalstu to veicināšanā.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, kopš prezidenta Gurbanguly Berdymukhamedov ievēlēšanas Turkmenistāna ir sācies jauns attīstības posms, un ir redzamas dažas pozitīvu pārmaiņu iezīmes.

Jaunie vadītāji patiešām izrāda atklātāku attieksmi. Viņi, piemēram, ir atcēluši dažus pārvietošanās brīvības ierobežojumus valsts iekšienē, veikuši grozījumus konstitūcijā, lai pastiprinātu parlamenta lomu, radījuši demokrātijas un cilvēktiesību institūtu, Ašhabadā izveidojuši ANO Preventīvās diplomātijas centru un pagājušā gada decembrī pirmoreiz atļāva starptautiskajiem novērotājiem uzraudzīt parlamenta vēlēšanas. Turklāt, kā jūs zināt, valdības prioritātes tagad ir reformas izglītības un veselības aprūpes jomās.

Eiropas Parlaments 2006. gadā Turkmenistānas iestādēm ierosināja īstenot vairākus pasākumus, lai Parlaments beidzot varētu apstiprināt Pagaidu tirdzniecības nolīgumu. Turklāt pēdējo divu gadu laikā kopš jaunā prezidenta ievēlēšanas tikuši īstenoti daži no ierosinātajiem pasākumiem – es nevēlos atkārtot Padomes priekšsēdētāja jau nosauktos pasākumus, jo īpaši saistībā ar SSKS. Reformas ir uzsāktas arī izglītības jomā, modernizējot mācību sistēmu, izglītojot skolotājus ārzemēs, pagarinot izglītības ilgumu un ieviešot skolās internetu.

Dāmas un kungi, daži cietumnieki tika atbrīvoti, ieskaitot nesen atbrīvoto Valery Pal, kura atbrīvošanu mēs bijām pieprasījuši. Bez tam 2008. gada septembrī – atkal, pirmoreiz – apmeklējuma atļauja tika piešķirta ANO īpašajam referentam reliģijas vai ticības brīvības jautājumos, kurš secināja, es citēju, „indivīdi un kopienas joprojām saskaras ar daudzām grūtībām, lai gan situācija kopš 2007. gada ir ievērojami uzlabojusies”.

Vēl viens pozitīvs punkts ir tādu jaunu strukturētu dialogu uzsākšana kā tas, kuru uzklausījām par cilvēktiesībām. Protams, jūs varat būt droši, ka šajās sanāksmēs mēs vēl risināsim mūs uztraucošās problēmas, it īpaši saistībā ar politieslodzīto situāciju, pulcēšanās, plašsaziņas līdzekļu, pārliecības un minoritāšu brīvību, un katrā gadījumā uzsvērsim mūsu pienākumu nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un to nozīmi ilgtermiņa ekonomiskajā un sociālajā attīstībā.

Situācija Turkmenistānā ir izraisījusi pamatotas bažas, kuru rezultātā Parlaments ir atlicis savu lēmumu par pagaidu nolīgumu. Principā mani daļēji nomāc tās pašas raizes, un es atzīstu arī to, ka Turkmenistānai vēl aizvien ir daudz darāmā līdz tā demokrātijas un cilvēktiesību ziņā pilnībā atbildīs starptautiskajiem standartiem

Lai gan attīstība ir ierobežota, tā tomēr ir pozitīva, kas liecina par vēlmi gūt panākumus un kļūt pieejamiem pārmaiņām. Mēs uzskatām to par iespēju, kas būtu jāizmanto, lai sadarbotos ar Turkmenistānas iestādēm un tās atbalstītu. Esmu cieši pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas papildu saistības, lai veicinātu pozitīvu attīstību.

Pagaidu tirdzniecības nolīguma piemērošana, ar ko es domāju ar tirdzniecību saistītos Partnerības un sadarbības nolīguma noteikumus, būtu pirmais pozitīvais solis, kas dotu mums iespēju vairāk sadarboties ar Turkmenistānu un enerģiskāk veicināt sadarbību, reformas un modernizāciju kopumā. Turklāt pagaidu nolīgumā ir ietverta būtiska cilvēktiesību klauzula, un es saprotu jūsu bažas par iespēju pārtraukt nolīgumu.

Šajā sakarā es gribētu norādīt, ka Pagaidu tirdzniecības nolīguma 1. pantā un Partnerības un sadarbības nolīguma 2. pantā ir ietvertas klauzulas, kuras attiecas uz demokrātijas un pamattiesību ievērošanu, kas ir katra nolīguma būtisks elements. Bet, pirmām kārtām, abos nolīgumos ietvertas klauzulas, kas katrai pusei īpaši steidzamos gadījumos, kad ir nopietni pārkāpti noteikumi, ļauj veikt atbilstīgus pasākumus bez iepriekšējas apspriešanās ar apvienotajām komitejām.

Tādēļ ir iespējama nolīgumu pārtraukšana vispāratzīta, ilgstoša un nopietna cilvēktiesību klauzulas pārkāpuma gadījumā. Tomēr Pagaidu tirdzniecības nolīgums noteikti nav vispārējs līdzeklis. Tas, zināms, neatrisinās visas cilvēktiesību problēmas Turkmenistānā, bet palīdzēs nodrošināt starptautisko standartu atbilstību, jo sevišķi tiesiskuma un cilvēktiesību jomā.

Pastāv vēl divi svarīgi iemesli, kāpēc mums vajadzētu stiprināt attiecības ar Turkmenistānu, lai aizsargātu mūsu intereses: drošība un enerģētika. Turkmenistāna atrodas starp Eiropu un Āziju, un vieni no tās kaimiņiem ir Irāna un Afganistāna. Tai ir svarīgi būt aktīvi neitrālai ļoti saspīlētā reģionā, kas ir gatavs destabilizācijai.

Tāpēc mēs veiksmīgi sadarbojamies ar Turkmenistānu robežu pārvaldības jomā un cīņā pret terorismu, islāma ekstrēmismu, narkotiku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Šī sadarbība ir vēl vairāk nepieciešama, ņemot vērā nesen atjaunoto starptautiskās sabiedrības iesaistīšanos darbībā Afganistānā un Pakistānā, un ļoti drīz Hāgā un Tokijā par to notiks reģionāla līmeņa konferences.

Kā zināms, Vidusāzija varētu būt nozīmīga loma saistībā ar energoapgādes drošību. Kopš valsts iekārtas maiņas Turkmenistānā mēs šajā jomā esam paplašinājuši sadarbību. Eiropas Savienība dara visu iespējamo, lai Dienvidu gāzes koridors tiktu izveidots kā daļa no plašākas politikas enerģijas avotu un tranzīta ceļu dažādošanai. Turkmenistānai nepārprotami ir izšķiroša nozīme, lai gūtu panākumus šajā projektā.

Tātad attiecībām ar Turkmenistānu ir jābūt pielāgotām gan mūsu vērtībām, gan interesēm. Tādēļ es turos pie pārliecības, ka, sadarbojoties ar Turkmenistānu, mēs būsim labākā pozīcijā, lai izvirzītu argumentus atvērtākas sabiedrības atbalstīšanai šajā valstī.

Mums ir jāturpina mudināt valsts iestādes uz progresu citās jomās kā, piemēram, attiecībā uz reformām kriminālkodeksā un civilkodeksā, tiesību aktiem par reliģiju, plašsaziņas līdzekļu brīvību, politieslodzīto atbrīvošanu, atļauju izsniegšanu starptautiskajiem novērotājiem iekļūt cietumos un NVO lielāku klātbūtni valstī.

Visu šo iemeslu dēļ es jūs lūdzu apstiprināt pagaidu nolīgumu ar Turkmenistānu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Komisāre, dāmas un kungi, pirms es dodu vārdu šo debašu dalībniekiem, es kā atbildīgais par daudzvalodības jautājumiem Prezidijā atļaušos jums nolasīt dažus padomus no pamācības, kas sagatavota jaunajiem deputātiem par to, kā uzstāties, lai tiktu nodrošināts pareizs mutiskais tulkojums un šis brīnums, kam nav salīdzinājuma vai precedenta citās institūcijās, turpinātu darboties ik reizi.

Tās gan nav plāksnes, kuras Mozus nonesa no kalna, bet pamācībās ir teikts: "Runājiet normālā ātrumā un ne pārāk ātri. Ja iespējams, runājiet dzimtajā valodā. Uzstāšanās laikā izvairieties no valodu maiņas. Runāšana ir labāka nekā nolasīšana, bet, ja lasīšanai nav alternatīvas, pārliecinieties, ka mutiskajiem tulkiem ir pieejams teksts. Skaidri nosauciet norādes uz dokumentiem. Skaidri izrunājiet katru minēto skaitli. Paskaidrojiet saīsinājumus, kurus jūs izmantojat runā. Atcerieties, ka jokus ir sarežģīti iztulkot, un runājiet ar mutiskajiem tulkiem. Arī tad, kad jūs vadāt sēdi, uzgaidiet brīdi pirms dodiet vārdu nākamajam runātājam, lai mutiskie tulki var pabeigt runu un pieslēgties atbilstošam kanālam.”

Paldies par jūsu tulkojumu un es vēlētos izmantot šo iespēju, lai paustu atzinību mutiskajiem tulkiem, kuri ar savu tik sarežģīto un efektīvo darbu padara iespējamu mūsējo.

 
  
MPphoto
 

  Alexandru Nazare, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Vispirms es vēlētos izteikt atzinību – un tā nav nekāda sagadīšanās saistībā ar šīm debatēm – par pēdējā Eiropas Padomes sanāksmē panākto kompromisu attiecībā uz Nabuko gāzes cauruļvada finansēšanu.

Esmu apmierināta, ka Nabuko projekts ir noteikts par prioritāti un mūsu, Eiropas Parlamenta deputātu, pūles šī projekta atbalstīšanā ir devušas rezultātus.

Atgriežoties pie šodienas debatēm es tomēr uzskatu, ka mūsu galvenās bažas par Turkmenistānu citu problēmu vidū ir veltītas ekonomiskajai sadarbībai, it īpaši naftas un gāzes jomā, kā arī sociālajam progresam un cilvēktiesībām šajā valstī kā jau minēja arī komisāre.

Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un izsaku atzinību par to Daniel Caspary.

Es arī uzskatu, ka apspriestais nolīgums nodrošina labāku pamatu mijiedarbībai ar Turkmenistānu nekā pašreizējais. Bet es gribētu uzsvērt, ka nav pāragri apspriest īpašu veidu sadarbībai ar Turkmenistānu un tās iekļaušanu Eiropas Savienības enerģijas projektos. Šodien pārrunātais nolīgums ir vērtējams sevišķi atzinīgi kā līdzeklis ekonomiskās sadarbības paātrināšanai starp ES un šo valsti.

No ziņojuma saprotam, ka Ašhabadas iestādes ir gatavas sarunām par cilvēktiesību un pilsoņu brīvību jautājumu. Balstoties uz ES līdzšinējo pieredzi, ir skaidrs, ka progresu šajos jautājumos visātrāk var gūt tad, ja tie būs daļa no plašākām pārrunām par citiem jautājumiem, to skaitā arī par ilgtermiņa ekonomiskās sadarbības perspektīvām.

Turkmenistānas enerģētikas politika un ārpolitika ir cieši saistītas. Mēs varam nodarboties ar tām vienlaikus, stiprinot ekonomisko sadarbību un pieņemot īpašus pasākumus, kā arī izrādot pastāvīgu ieinteresētību cilvēktiesību jautājumā.

Es atzinīgi vērtēju novērtēšanas kritērijus saistībā ar Turkmenistānas progresu un tos, kas saistīti ar ES intelektuālā īpašuma standartiem. Es gribētu zināt, vai nebūtu lietderīgi ieviest līdzīgus kritērijus arī ekonomiskās integrācijas līmenī, bet tādus, kas būtu reālistiski un ilgtermiņa vai arī saistīti ar progresu pilsoņu brīvībās.

 
  
MPphoto
 

  Erika Mann, PSE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es pateicos komisārei un Padomes pārstāvim Aleksandr Vondra par viņu skaidrojumu, bet esmu pārliecināta, ka viņi manīja mūsu vilcināšanos sniegt pilnīgu atbalstu. Domāju, ka to ir viegli saprast, jo lieta ir pavisam vienkārša. Rodas sarežģījumi, jo Parlamentam būs jādod sava piekrišana Partnerības un sadarbības nolīgumam (PCA), bet ar Pagaidu tirdzniecības nolīgumu lieta ir citāda mūsu juridisko saistību dēļ.

Tādēļ, runājot ar Pagaidu tirdzniecības nolīgumu, mēs rezolūcijā varam tikai uzsvērt savu viedokli, izteikt bažas un atbalstu saistībā ar zināmiem tematiem, bet minēto iemeslu dēļ Parlaments un sevišķi manis pārstāvētā politiskā grupa vilcinās sniegt pilnīgu atbalstu Pagaidu tirdzniecības nolīgumam.

Es ceru, ka jums tas ir saprotams un jūs šo problēmu varēsiet atrisināt. Es zinu, jums ir ļoti grūti vai pat neiespējami veikt atkārtotas sarunas juridiskā procesa un jūsu jau parakstītā juridiskā pamata dēļ. Mēs to pilnībā apzināmies, bet es esmu pārliecināta - jūs varat atrast kādu saistību veidu, ieskatīties turpmākajā attīstībā un izpētīt juridisko pamatu, kas ļautu mums nostāties jūsu pusē, jo mēs visi apzināmies Turkmenistānas lielo nozīmi un jau esam snieguši atbalstu saistībā ar citiem nolīgumiem. Nav tā, ka mēs pilnībā neapzināmies notikušo, un nav tā, ka neapzināmies Turkmenistānas nozīmi, bet šis gadījums ir ļoti problemātisks.

Es vēlētos, lai jūs šo lietu pārskatiet un tāpēc es jūs īpaši lūdzu izdarīt man pakalpojumu – ieskatieties 11. punktā, kur mēs paužam bažas par juridiskajām saistībām un atšķirībām starp Pagaidu tirdzniecības nolīgumu un Partnerības un sadarbības nolīgumu.

Lūdzu, atzīstiet mūsu rezolūcijas 9. punktu, kurā ir runa par cilvēktiesību klauzulas iekļaušanu Partnerības un sadarbības nolīgumā. Komisāre, es saprotu jūsu viedokli un iepazinos ar to, bet esmu pārliecināta, ka jūs varat kaut ko darīt, lai veiktu turpmākus pētījumus par šī konkrētā punkta stiprināšanu.

Tas pats attiecas arī uz 10. punktu, un tas ir svarīgs arī Padomei. Mēs vēlētos pārskatīšanas klauzulu. Es zinu, kas tā nav iekļauta, bet es atkārtoju - lūdzu, atbalstiet mūs, pārskatiet to un padomājiet, ko jūs varētu darīt, kad turpināsiet sarunas.

Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja kaut ko varētu pasākt saistībā ar 8. punktu. Tas ir saistīts ar pārraudzību, kas mums vienmēr ir nepieciešama un kuru mēs pastāvīgi pieprasām. Pārraudzība nenozīmē, ka mēs vēlamies piedalīties sarunās. Mēs to esam darījuši citos apstākļos, tādēļ paraugieties, ko jūs varat šeit paveikt, kā jūs varat palīdzēt definēt, ko nozīmē novērošana, bet izdariet mums pakalpojumu un izskatiet šo lietu!

Starp citu, es uzskatu, ka jūs esat paveikuši lielisku darbu. Jaunajā ES un Vidusāzijas partnerības nolīgumā 21. gadsimtam ir iekļauti visi jautājumi. Jūs esat iekļāvuši pat SDO ieteikumu. Jūs esat ietvēruši cilvēktiesību problēmas, tāpēc esmu pārliecināta, ka mēs varēsim rast kompromisu, bet ir vēl nedaudz darāmā.

 
  
MPphoto
 

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mums nevajadzētu sevi mānīt, bet ir jāsaprot - lai gan Valery Pal tika atbrīvots, Turkmenistānas valdība turpinās nolaupīt, ieslodzīt cietumā un spīdzināt cilvēkus par izdomātiem noziegumiem.

Kaut arī ANO īpašais referents reliģijas brīvības jautājumos ir apmeklējis Turkmenistānu, deviņi citi referenti joprojām gaida atļaujas, un tie ir cilvēki, kuri ir atbildīgi par tādām nozīmīgām jomām kā spīdzināšana, cilvēktiesību aizsardzība, tiesību neatkarība, izglītība, vārda brīvība un tā tālāk.

Dažas runas patiešām izklausījās pēc pašpārliecināšanas mēģinājumiem. Mēs turpinām saskarties ar vienu no represīvākajiem un noslēgtākajiem režīmiem pasaulē, pat ja ir gūti zināmi panākumi un pat ja mums ir jāatrod pareizā stratēģija to atbalstīšanai. Mēs noteikti nedrīkstam būt naivi, ne arī acīmredzot pieprasīt, ka Turkmenistāna kļūst par demokrātijas un cilvēktiesību paraugu pirms priekšlaikus panākam vienošanos ar to.

Tātad, ko mums darīt, lai nenonāktu šajās galējībās? Es gluži vienkārši ierosinu īstenot reālu ārpolitiku un panākt atbilstību ārkārtīgi precīziem kritērijiem, kas ir novērtējami, reālistiski un kurus noteicis Eiropas Parlaments. Es domāju par iebraukšanas atļaujām neatkarīgajām NVO un ANO īpašajiem referentiem, un Starptautiskajam Sarkanajam Krustam. Mēs zinām, ka tiek risinātas sarunas, bet tās nav beigušās. Es domāju par izglītības sistēmas pielāgošanu starptautiskajiem standartiem, kas ir jau uzsākta, bet joprojām ir ļoti neapmierinoša; visu politieslodzīto atbrīvošanu un pārvietošanās brīvību, īsāk sakot, par cilvēktiesību pamatelementiem. Manis pārstāvētās grupas priekšlikums ir gan tālejošs, gan reālistisks. To iespējams pārvērst vienkāršā formulā.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju, lai pēc mutisko tulku lūguma aicinātu viņu runāt lēnāk)

Mēs nedrīkstam kaitēt mūsu pašu politikai, atsakoties no mūsu vērtībām. Runa nav par Turkmenistānas nošķirtības atbalstīšanu, bet sadarbošanos ar valsti. Tātad, kā mums to izdarīt? Mēs katrā rokā varētu paņemt pa zīmulim. Ar pirmo zīmuli mēs izstrādāsim plānu, kas noteiks nepieciešamos posmus, lai sasniegtu Parlamenta noteiktos kritērijus. Šie posmi ir jānosaka ilgtermiņā ar precīzu īstenošanas grafiku un tiks pārrunāti ar valsti cilvēktiesību apakškomitejās.

Kad būsim parakstījuši plānu, ar otru roku un otru zīmuli varēsim parakstīt mūsu priekšā esošo pagaidu nolīgumu. Es ticu, ka tad, kad Komisijai un Padomei pienāks laiks pārrunāt cilvēktiesību klauzulu nākotni, šīm klauzulām obligāti ir jābūt sistemātiskām un sistemātiski papildinātām ar konsultāciju mehānismu, kas vajadzības gadījumā var nodrošināt šī nolīguma pārtraukšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Hélène Flautre, priekšsēdētājs neuzņem laiku runāšanas ātrumam, kādā uzstājas runātājs. Priekšsēdētājam pretī ir novietota lampiņa, ar kuras palīdzību mutiskie tulki sūta SOS signālu, kad viņi pārtrauc tulkot, jo nespēj turēties līdzi runātājam. Es neuzņemu runāšanas ātruma laiku. Man atsūtīja šo ārkārtas gadījuma signālu un es par to brīdinu deputātus, lai ikviens varētu sekot debatēm.

Kā parasti es pateicos par jūsu izpratni.

 
  
MPphoto
 

  Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisāre, ir pagājis jau gads kopš Parlaments pavisam skaidri un nepārprotami izteicās, kāds progress tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai starp ES un Turkmenistānu varētu panākt vienošanos par tirdzniecības nolīgumu. Tās bija diezgan viegli apmierināmas prasības: brīva un netraucēta Starptautiskā Sarkanā Krusta piekļūšana, politieslodzīto un to cilvēku atbrīvošana, kuri atsakās dienēt idejiskas pārliecības dēļ, visu valsts ceļošanas ierobežojumu atcelšana, vieglāka piekļuve un piemērotāki darba apstākļi NVO un ANO aģentūrām un visaptveroša izglītības sistēmas reforma. Es vaļsirdīgi atzīstu, ka prezidenta Gurbanguly Berdymukhamedov valdība ir panākusi progresu. Tas nav apstrīdams. Taču tagad, manuprāt, ar šī nolīguma apstiprināšanu mums nebūtu pietiekami. Gan Padomes priekšsēdētājs, gan jūs, komisāre, esat palaiduši garām lielu iespēju.

Es nebūt neatbalstu viņu viedokļus, bet, kā izteicās deputāti sociāldemokrāti, mēs – Parlaments - vēlamies no jums garantiju, ka tad, ja Parlaments pieprasīs šī pagaidu nolīguma anulēšanu, jūs piekritīsiet mūsu prasībai. Alexandr Vondra par to vispār neizteicās un jūs, komisāre, paskaidrojāt, ka līgumā noteikts – to ir iespējams izdarīt. Galvenais nav fakts, kas apliecina šādu iespēju, bet tas, ka jūs esat gatavi piekrist šai prasībai, ja Parlaments tādu izvirzīs. Tas ir galvenais.

Es aicinu savus godājamos draugus – ja mēs vēlamies sevi uztvert nopietni, rīt nepiekrist, ja vien komisāre sniegs rakstisku piekrišanu un skaļi nolasīs priekšā, ka šī prasība tiks apmierināta. Tas bija iekļauts vienošanās paketē, kas galu galā tika pieprasīta, bet jūs par to neko neesat teikuši. Jāteic, ka rodas priekšstats - jūs neuztverat mūs nopietni. Šajā saistībā jums vajadzēja vismaz paust savu nostāju.

Tādēļ man ir jāsaka – šādos apstākļos vienošanās par pagaidu nolīgumu nav iespējama. Es ceru, ka rīt mēs to varēsim vienprātīgi apstiprināt.

 
  
MPphoto
 

  David Martin (PSE). Priekšsēdētāja kungs, es tāpat kā divi iepriekšējie runātāji baidos, ka Komisija un Padome pašreizējo situāciju Turkmenistānā iztēlojas pārāk rožaini.

Pašreizējais prezidents varbūt ir mazliet labāks nekā prezidents, kura vietā viņš stājās 2007. gada februārī, bet vai viņš ir tik labs, lai mēs apstiprinātu Pagaidu tirdzniecības nolīgumu kā partnerības un sadarbības nolīguma priekšteci? Kā teica Helmuth Markov un Hélène Flautre, mēs Starptautiskās tirdzniecības komitejā Turkmenistānai izvirzām piecus pavisam skaidrus uzdevumus, kuri ir jāizpilda pirms sniedzam savu piekrišanu.

Pirmkārt, mēs minējām, ka Starptautiskajam Sarkanajam Krustam ir nepieciešama brīva piekļuve Turkmenistānai. Ja vien Komisija un Padome man nevar pateikt ko citu, es secinu, ka Sarkanais Krusts Turkmenistānā līdz šim nav varējis apmeklēt nevienu cietumu vai cietumnieku.

Otrkārt, mēs minējām, ka viņiem ir jāpielīdzina izglītības sistēma starptautiskajiem standartiem. Padomei ir taisnība sakot, ka valsts ir pagarinājusi vidējās izglītības sistēmas ilgumu par vienu gadu, bet es uzskatu - par spīti nelielajiem uzlabojumiem izglītības sistēmā tie nav vērsti uz vairumu Turkmenistānas iedzīvotāju, bet gan eliti un to cilvēku sagatavošanu, kuri vēlas strādāt naftas un gāzes nozarē.

Treškārt, mēs lūdzām atbrīvot visus politieslodzītos. Daži ir tikuši atbrīvoti, bet ne pārāk daudzi, un burtiski simtiem, ja ne tūkstošiem politieslodzīto nīkuļo Turkmenistānas cietumos, joprojām gaidot taisnīgu tiesu.

Ceturtkārt, mēs minējām, ka vēlamies visu ārvalstu ceļojumu ierobežojumu atcelšanu. Interesanti – gan Padome, gan Komisija koncentrējas uz ceļošanu iekšzemē. Mēs teicām, ka ir nepieciešama arī brīva pārvietošanās saistībā ar ārvalstīm. Tas nav nodrošināts.

Beidzot, mēs minējām, ka neatkarīgajām NVO, ANO cilvēktiesību pārstāvjiem ir jānodrošina brīva piekļuve, jānodrošina preses brīvība. Preses brīvība nepastāv, NVO nav brīvas piekļuves un, ja ANO inspektoram reliģiskās tolerances jautājumos ir atļauts ieceļot valstī, ANO pieprasīto vizīšu skaits Turkmenistānā ir augstāks nekā jebkurā citā pasaules valstī.

Vai tā patiešām ir tāda valsts, ar kuru mēs varam veikt uzņēmējdarbību? Es pieņemu, ka vairākums šajā Parlamentā un citās institūcijās atbildētu ar skaidru „jā”. Kā ir mainījušies apstākļi kopš Starptautiskās tirdzniecības komitejas rezolūcijas 2007. gadā? Ciniķi teiktu, ka tas ir Turkmenistānā atrastās gāzes un naftas dēļ, jo mēs vēlamies būvēt jaunu cauruļvadu, tā kā tas pēkšņi ir mūsu stratēģiskajās interesēs. Ja tā ir, tad neizliksimies, ka tas ir saistīts ar cilvēktiesību situācijas uzlabošanu. Tas ir saistīts ar savtību Eiropas Savienības līmenī.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, arī es pilnībā nepiekrītu priekšlikumam, ka Eiropas Parlamentam bez ierunām būtu jāapstiprina tirdzniecības nolīgums ar Turkmenistānu, par ko mēs galu galā šeit diskutējam. Savā pamatojumā mēs varam rakstīt, ko vien vēlamies, bet, tiklīdz dosim zaļo gaismu, lieta vairs nebūs mūsu rokās, ja no Komisijas nedabūsim garantiju, ka mums būs izdevība nolīgumu atcelt.

Kāds faktiski ir iemesls piekrist nolīgumam ar Turkmenistānu? Mēs esam dzirdējuši par visu veidu uzlabojumiem un ir taisnība, ka diktatūras režīms ir īstenojis dažus uzlabojumus un devis virkni solījumu. Tomēr, kā mūs galu galā ir informējusi Amnesty International, šie uzlabojumi ir īstenoti tikai ierobežotā apmērā. Kāds tam ir pamatojums? Tas tika pamatots ar faktu, ka arī trūkstošais nolīgums nav devis nekādus rezultātus. Manuprāt, tas ir absurds pamatojums, kas netieši aicina visus diktatorus nepakļauties, jo tādējādi mēs vienā brīdī padosimies. Es uzskatu, ka ir skaidri un gaiši jāpasaka – par gāzi varētu būt jāmaksā pārāk augsta cena un, ja šī cena ir nolīgums ar diktatūru Turkmenistānā, tad šī cena ir daudz par augstu.

 
  
MPphoto
 

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Ir nožēlojami, ka Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju pasākumiem saistībā ar cilvēktiesību aizsardzību Turkmenistānā vēl nav pozitīvu rezultātu. Žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus tur piespiež klusēt. Sievietes un bērni vēl arvien kļūst par izvarošanas un cilvēku tirdzniecības upuriem.

Tomēr es esmu pārliecināts – attiecību pārtraukšanas un izolācijas politikas attiecībā uz Turkmenistānu nesola panākumus. Ne tādēļ, ka šajā valstī ir daudz gāzes, bet tādēļ, ka tikai saiknes veicināšana ar ārpasauli var radīt demokrātiskas pārmaiņas.

Tādēļ es atbalstu Eiropas Komisijas nostāju un pagaidu nolīgumu, kuru nepieciešamības gadījumā iespējams atcelt, reaģējot uz notikumiem valstī. Eiropas Savienības attieksmi pret enerģētiku saistībā ar Turkmenistānu noteikti nevajadzētu nošķirt no pārmaiņām cilvēktiesību jomā.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, neizprotamajā Turkmenistānā ir daudz vairāk nekā tikai nafta un gāze. Tas, protams, nenozīmē, ka valsts ogļūdeņražu resursi nav svarīgi. Patiesībā tie Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi, ņemot vērā ES vēlmi un Turkmenistānas acīmredzamās alkas enerģijas piegādes ziņā atbrīvoties no Krievijas ēnas.

Turkmenistānas milzīgie un viegli pieejamie gāzes resursi paši par sevi ir pietiekams iemesls, lai pieprasītu ciešākas attiecības ar ES. Tomēr, pēc manām domām, ir arī citi iemesli, kādēļ mums vajadzētu panākt vienošanos par Pagaidu tirdzniecības nolīgumu ar Turkmenistānu. Šī valsts ir vislabākais miermīlīgas un stabilas musulmaņu valsts piemērs ar laicīgu valdību, kas apņēmusies apkarot islāma terorismu Afganistānā, kur notiek karš.

Saprotams, joprojām pastāv nopietnas bažas par cilvēktiesībām, demokrātiju un politiskajām brīvībām, bet šādas bažas pastāv arī attiecībā uz Krieviju un Ķīnu, un es neatceros, ka sociāldemokrāti šim jautājumam būtu pievērsušies nesenajās debatēs par Tibetu. Un tomēr mēs uzturam stratēģiskas attiecības ar šīm abām lielajām valstīm.

Turpmākas pārmaiņas Turkmenistānā mēs veicināsim ar dialoga un partnerības nevis izolācijas palīdzību. Tāpēc es kopumā atbalstu labākas attiecības starp ES un Āzijas valstīm.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Alessandro Battilocchio (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ceru, ka šīs debates par pagaidu nolīgumu mums dos iespēju padziļināti izpētīt situāciju Turkmenistānā un pieprasīt praktiskākus pasākumus, lai uzlabotu pašreizējo situāciju, kas ir ļoti negatīva.

Ašhabadas valdība nesen noraidīja virkni ieteikumu, tai skaitā arī par ieteikumu atbrīvot politieslodzītos, pārskatīt iepriekšējo politisko apcietinājumu gadījumus un atcelt nepamatotos ieceļošanas aizliegumus, kas noteikti cilvēktiesību aktīvistiem. Bez liekulības jāsaka, ka līdz šim valsts ir slēgta starptautisko organizāciju novērotājiem, kuri pēdējo desmit gadu laikā nav varējuši iekļūt valstī. Žurnālisti un aktīvisti nevar brīvi strādāt, un visi oponenti ik dienu ir apdraudēti.

Tagad Eiropas Savienība un starptautiskā kopiena pieprasa pamatīgas pārmaiņas saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu. Nebūs viegli piekrist tīri ekonomiskas dabas nolīgumiem.

 
  
MPphoto
 

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ministr, komisāre, es uzskatu, ka mums jāpārstāj būt liekulīgiem šajā jautājumā.

Es pati 2006. gadā biju Eiropas Parlamenta delegācijā, kas devās uz Turkmenistānu, un mēs toreiz izteicām daudzus priekšlikumus, kurus jūs, komisāre, esat ņēmusi vērā.

Protams, es saprotu jūsu un Padomes izvirzītos argumentus, bet, salīdzinot izteiktos priekšlikumus un ziņojumu par Vidusāziju, par kuru šis Parlaments nobalsoja pirms pāris mēnešiem, 2008. gada 20. februārī un kurā mēs atkārtojām savas prasības saistībā ar cietumnieku atbrīvošanu, Sarkano Krustu un tā tālāk – vai tiešām ir manāms progress? Nē!

Kad es lasu „Ziņojumu par Turkmenistānu”, es patiesībā lasu „Ziņojumu par Nabuko”, jo beigu beigās mēs interesējamies par enerģiju un gāzi valstī, kas ir pasaulē trešās lielākās gāzes ražotāja. Turklāt es zinu, un tas mums Turkmenistānā tika labi izskaidrots, ka tad, ja Eiropas Savienība neinteresētos par Turkmenistānas gāzi, valsts atrastu citus pasūtītājus, kaut vai Ķīnā. Tāpēc centīsimies nebūt liekulīgi, būsim atklāti...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Beazley (PPE-DE). Priekšsēdētāja kungs, es vēlos piekrist savam kolēģim Charles Tannock. Ja viņš nebūtu pārtraukts, tad viņa noslēguma piezīmē būtu izskanējis pamudinājums ES būvēt – un Komisijai ar Padomi patiešām vajadzētu finansēt – Kaspijas cauruļvadus līdz Vidusāzijai, lai samazinātu risku būt atkarīgiem no monopolizēta avota, tādā veidā nekļūstot par upuri kādas kaimiņzemes ārpolitikas mērķiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Paldies, Christopher Beazley! Ir svarīgi piebilst Charles Tannock uzskatiem, kurš vienmēr ir bijis konstruktīvs cilvēks un Parlamenta iedvesmas avots.

Tagad vārds tiek dots pēdējam runātājam, David Martin.

Mēs Prezidijā izskatīsim jautājumu, vai šajā sadaļā vārds var tikt dots runātājiem, kuri debatēs jau ir piedalījušies, jo parasti viņi tās atkal atsāk. Bet, tā kā šajā gadījumā mēs esam nonākuši pie piektā runātāja un pieci runātāji ir tiesīgi uzstāties, es dodu vārdu David Martin.

 
  
MPphoto
 

  David Martin (PSE). Priekšsēdētāja kungs, paldies par iespēju uzstāties. Es vēlējos atkārtoti uzstāties, jo gribēju uzdot konkrētu jautājumu Komisijai pirms tās pārstāvji atkal uzstājas. Es vēlos uzzināt, kā tieši var tikt piemērota un ieviesta kāda cilvēktiesību klauzula, par kuru mēs vienosimies? Vai tā būs Komisija, kas lems, vai ir noticis cilvēktiesību pārkāpums? Un, ja Komisija tā izlems, vai Padomes lēmums pārtraukt nolīgumu tiks pieņemts vienprātīgi vai ar kvalificētu balsu vairākumu? Cik praktiska tāda cilvēktiesību klauzula būs patiesībā? Cilvēktiesību klauzulas ir ietvertas daudzos mūsu starptautiskajos nolīgumos un līdz šim – izņēmums būs nākamajās debatēs – mēs gandrīz nekad neesam atsaukušas uz kādu no tām. Baltkrievija ir rets izņēmums.

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka debates bija lietderīgas. Debates galvenokārt tika koncentrētas uz cilvēktiesībām, un tas mūs nepārsteidz. Es vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka pašreizējā cilvēktiesību klauzula nolīgumā paredz tā pārtraukšanu cilvēktiesību pārkāpuma gadījumā. Runājot par pašu pārtraukšanu – es uzskatu, ja situācija Turkmenistānā pasliktināsies, mums būs jāizturas nopietni pret jebkuru Parlamenta priekšlikumu.

Galīgo lēmumu, zināms, pieņems Padome, kas izvērtēs visas ierobežojošo pasākumu piedāvātās iespējas, tai skaitā arī pārtraukšanas iespēju, un šajā ziņā dažās citās Āzijas valstīs ir zināmi precedenti.

Daži no mums skāra jautājumu par sadarbību ar Sarkano Krustu. Mums nav viegli spriest par Sarkanā Krusta un Turkmenistānas sadarbību kaut vai tādēļ, ka Sarkanais Krusts šeit ievēro piesardzības pamatprincipu. Tātad, balstoties uz pieejamo informāciju, mums ir jāatzīst, ka šajā ziņā vēl ir daudz darāmā un nepieciešami daudzi uzlabojumi, bet vienlaikus mēs varam novērot pozitīvus apstākļus un attīstību.

Visbeidzot, cilvēktiesību situācija Turkmenistānā, dabiski, varētu būt labāka, bet šāda izolācija nedrīkst turpināties. Izvirzīt nosacījumus pagaidu nolīguma noslēgšanai, par kuru sarunas notiek jau 11 gadus, nav efektīvs līdzeklis, kā nodrošināt cilvēktiesību un demokrātijas progresu.

Mums, zināms, ir jāiesaistās dialogā ar Turkmenistānu par cilvēktiesībām, un to mēs cenšamies paveikt. Pavisam nesen pie mums viesojās Čehijas ministru prezidents. Ašhabadā viņš iesaistīja prezidentu tieši šāda veida sarunās.

Prezidentūra pauž pārliecību, ka patlaban ir iespējams sadarboties ar Turkmenistānu, un šāda pieeja ir vienīgais efektīvais veids, kā sākt atklātu dialogu par tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības.

Turkmenistānas galvenie partneri Krievija vai Ķīna, kuras pēdējā laikā palielina savu ietekmi reģionā, visticamāk neiekļaus šos jautājumus savā darba kārtībā.

Tāpēc nozīmīgs solis pretī šādai iesaistīšanās politikai ir piemērotu līgumattiecību nodibināšana, sākot ar pagaidu nolīgumu. Negatīvs Parlamenta atzinums kaitētu mūsu topošajam dialogam ar Turkmenistānu un mazinātu iespēju nodrošināt progresu tādās nozīmīgās jomās kā stingāka cilvēktiesību ievērošana.

Tādēļ es pēc referenta Daniel Caspary ieteikuma vēlos mudināt Parlamentu izrādīt pilnīgu atbalstu pagaidu nolīguma noslēgšanai.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. Priekšsēdētāja kungs, Eleanor Roosevelt reiz sacīja, ka tā vietā, lai lādētos par tumsu, kādam ir jāiededzina svece. Tas ir attiecināms arī uz Turkmenistānu. Cilvēktiesību veicināšanai un demokrātijas atbalstīšanai šajā valstī arī turpmāk ir jābūt mūsu prioritātei. Daudzi no jums, piemēram, Hélène Flautre, kura šeit vairs neatrodas, pamatoti izteicās, ka pārmaiņas notiek lēni. Jā, tā ir, bet tās notiek, un šīs pārmaiņas ir jāatzīst un jāsekmē.

Tātad mums ir jāpalīdz Turkmenistānai, lai tā var palīdzēt pati sev. Tādēļ mums ir jāsadarbojas ar šo valsti konstruktīvā, ilgstošā un stratēģiskā veidā. Ir jārada piemērots pamats mūsu līgumattiecībām, jo pašreizējais Tirdzniecības un sadarbības nolīgums ir tik ierobežojošs, ka tas nav iespējams.

Ļaujiet pateikt arī pāris vārdus par nolīguma pārtraukšanu vai iespējamu pārtraukšanu. Kā jūs zināt un kā tikko minēja priekšsēdētājs, lēmumu par šādiem jautājumiem, starp citu - vienbalsīgi, pieņem Padome. Komisija šajā nolūkā var iesniegt priekšlikumu.

Es vēlos atgādināt, ka, piemēram, pēc notikumiem Andidžanā Padome nolēma Uzbekistānai piemērot ierobežojošus pasākumus, tostarp ieroču embargo, kā arī ceļošanas ierobežojumus Uzbekistānas amatpersonām, kuru līdzdalība šajos notikumos tika pierādīta. Turklāt tika pārtrauktas Sadarbības komitejas un apakškomiteju tehniskās sanāksmes par Partnerības un sadarbības nolīgumu. Šie pasākumi tika pastāvīgi uzraudzīti un ik gadu atjaunoti vai attiecīgi grozīti.

Ja šajā sakarā notiktu līdzīgs gadījums vai situācija ievērojami pasliktinātos, Padome varētu veikt līdzīgus pasākumus vai pat apsvērt nolīguma pārtraukšanu, un Komisija neapšaubāmi izskatītu visas pieejamās iespējas, ieskaitot pārtraukšanu.

Īpašas ar cilvēktiesībām saistītas pārtraukšanas klauzulas iekļaušanai Partnerības un sadarbības nolīgumā būtu nepieciešams grozīt Partnerības un sadarbības nolīgumu. Mums šķiet, ka tas būs diezgan sarežģīti, jo nozīmētu sarunu atsākšanu ar Turkmenistānu, kas 2004. gadā jau parakstīja un ratificēja Partnerības un sadarbības nolīgumu, kā arī ar ES dalībvalstīm, no kurām 12 tāpat ir ratificējušas nolīgumu.

Tā kā mērķis ir noskaidrot, vai cilvēktiesību neievērošana var novest pie Partnerības un sadarbības nolīguma pārtraukšanas, es vēlētos vēlreiz atkārtot, ka gan Partnerības un sadarbības nolīgumā, gan pagaidu nolīgumā ir iekļauta klauzula, kas atzīst cilvēktiesību ievērošanu par būtisku elementu, kā es skaidri izteicos jau iepriekš. Partnerības un sadarbības nolīguma un pagaidu nolīguma klauzulās noteikts – ja viena no pusēm uzskata, ka otra puse nav izpildījusi savas nolīgumā noteiktās saistības, tā var veikt atbilstošus pasākumus, īpaši steidzamos gadījumos iepriekš pat nekonsultējoties ar apvienoto komiteju.

Pagaidu nolīgumā un Partnerības un sadarbības nolīgumā ir iekļauta kopīga deklarācija, kurā precizēts, ka par īpaši steidzamiem gadījumiem uzskata vienas puses būtiskus nolīguma pārkāpumus; abos izskaidrots, ka būtisks pārkāpums ir būtiska elementa pārkāpšana.

Tādēļ būtiska pārkāpuma steidzamos gadījumos puses ir tiesīgas veikt atbilstošus pārkāpumus. Mēs uzskatām, ka šie pasākumi varētu iekļaut arī nolīguma pārtraukšanu. Tālab es vēlreiz lūdzu jūs, godājamie deputāti, kā es to darīju jau iepriekš, dot piekrišanu šī Pagaidu tirdzniecības nolīguma īstenošanai ar Turkmenistānu.

Es esmu ar mieru no savas puses, Komisijas puses, piekrist politiskām saistībām uzraudzīt cilvēktiesību dialogu un regulāri sniegt pārskatu Parlamentam. Tas būtu tirdzniecības nolīguma atbalsta punkts ciešākai sadarbībai un būs vēl viens solis virzienā, lai pielīdzinātu struktūru dialogam ar Turkmenistānu tām, kuras esam izveidojuši ar citām reģiona valstīm. Neaizmirsīsim arī to!

Tikai ar ciešāku saistību palīdzību mēs spēsim ietekmēt pozitīvu attīstību un cilvēktiesību situācijas uzlabošanu.

 
  
  

SĒDI VADA: M.A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies par šodienas debatēm! Tās mūs ir pavirzījušas soli uz priekšu. Es vēlos pateikties arī visiem saviem kolēģiem, kuri mēnešiem ilgi ir strādājuši pie šīs tēmas.

Galvenais Padomes paziņojums, godātais Alexandr Vondra, man ir sevišķi palicis prātā – Turkmenistānas iedzīvotāji demokrātijas un cilvēktiesību nozīmi noteikti neiemācīsies no Ķīnas un Krievijas, arī ne Irānas. Pēdējo gadu laikā Parlaments ir noteicis konkrētus nosacījumus, pavisam nesen arī Cem Özdemir ziņojumā par stratēģiju Vidusāzijai, saskaņā ar kuriem mēs varam piekrist šim pagaidu nolīgumam.

No Eiropas Parlamenta puses tā būtu liela piekāpšanās, ja mēs tagad būtībā ignorētu pirms trim vai sešiem mēnešiem noteikto specifikāciju un teiktu, ka mēs tomēr apstiprinām manu ziņojumu par pagaidu nolīgumu. No otras puses, man ir skaidrs, ka šodien mēs runājam par pagaidu nolīgumu. Nebūtu pareizi atlikt balsojumu. Tāpat ir skaidrs, ka mēs nedrīkstam izmantot Turkmenistānu un pagaidu nolīgumu kā ķīlniekus, lai radītu varas līdzsvaru starp Eiropas institūcijām.

Man ir skaidrs, ka tas būtu precedents, ja Komisija un Padome piekristu prasībām, kuras daudzi no mums šodien ir izvirzījuši, kaut arī – un to es saku skaidri un gaiši – Parlamenta prasības, manuprāt, ir pilnīgi pamatotas. Tādēļ es sagaidu – vēlams, šovakar, cienījamā komisāre, godājamo Padomes priekšsēdētāj, - solījumu no Komisijas, ka gadījumā, ja Turkmenistānā tiks novērota situācijas pasliktināšanās un Parlaments aicinās Padomi pārtraukt šo pagaidu nolīgumu, Komisija iesniegs attiecīgu priekšlikumu Padomei. Es uzskatu, ka saskaņā ar pašreizējiem nolīgumiem tas būtu iespējams.

Es būtu ļoti iepriecināts, ja mēs jebkurā gadījumā saņemtu no Padomes solījumu, ka tā pēc Komisijas priekšlikuma nekavējoties iekļautu un apspriestu šo jautājumu kādā no savām nākamajām sanāksmēm. Šīs abas institūcijas noteikti spēj dot šos solījumus bez vispārējas iestāžu sadarbības uzsākšanas Eiropas Savienības mērogā. Es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs šādu paziņojumu varētu sniegt šodien vai vēlākais rīt pirms balsojuma. Es nevēlētos rīt pirms balsošanas ieteikt saviem kolēģiem atlikt balsojumu par manu ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Es esmu saņēmis divus rezolūcijas priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

 
Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 12. augustsJuridisks paziņojums