Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 1998/0304(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0085/2006

Debates :

PV 25/03/2009 - 8
CRE 25/03/2009 - 8

Balsojumi :

PV 26/03/2009 - 4.9
CRE 26/03/2009 - 4.9
Balsojumu skaidrojumi
PV 02/04/2009 - 9.17
PV 02/04/2009 - 9.18
CRE 02/04/2009 - 9.17
PV 22/04/2009 - 6.36
PV 22/04/2009 - 6.37
CRE 22/04/2009 - 6.36

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0253

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2009. gada 26. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5. – Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Czesław Adam Siekierski (A6-0091/2009)

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). (SK) 22 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā programma pārtikas izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām ir sekmējusi centienus īstenot divus galvenos kopējas lauksaimniecības politikas mērķus. Tā palīdz stabilizēt tirgus, samazinot intervences uzkrājumus, un tā nodrošina vajadzīgos pārtikas krājumus ES nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Tādēļ es balsoju par Siekierski kunga konsultatīvo ziņojumu, kurā aplūkota Komisijas ierosinātā jaunā programma pārtikas izdalīšanai nabadzīgākajiem cilvēkiem.

2009. gadā šīs programmas finansējumam vajadzētu būt EUR 500 miljoniem kopā ar līdzfinansējumam paredzētiem papildu resursiem no dalībvalstīm. Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā balsojumu šodien skatās jūsu māte un tēvs, mums ir arī daži viesi no Prešovas un Nitras rajoniem Slovākijā, un es vēlos viņus sveikt Eiropas Parlamenta sēžu zālē.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Czesław Siekierski ziņojumu un par mūsu rezolūciju par pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām.

Ziņojumam un rezolūcijai ir ļoti liela nozīme finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes kontekstā. Augošā nabadzība ES — kad atsevišķās valstīs nabadzība skar aptuveni 20% iedzīvotāju — skaidri liecina, ka vajadzība pēc pārtikas palīdzības ir diezgan liela. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, es pilnībā atbalstu Eiropas Parlamenta nostāju, ka Kopienai vajadzētu pilnībā finansēt ES pārtikas izdalīšanas programmu, kam piešķirts gandrīz pusmiljards eiro, lai Eiropas Savienībā samazinātu nepietiekamu pārtikas daudzumu un nabadzību. Es īpaši vēlos uzsvērt, cik nozīmīgs ir Komisijas priekšlikums attiecībā uz to produktu sortimenta palielināšanu, kas tiek piegādāti programmas ietvaros. Pārtiku vajadzētu izvēlēties dalībvalstu iestādēm un izdalīt, sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības partneriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs! Izsalkušo pabarošana ir svarīgs pienākums, un mums ir jāatrod veids, kā pielūkot, lai neviens cilvēks, jo īpaši bērns neaiziet gulēt izsalcis.

Es tomēr atturējos no balsojuma par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka izmaiņām šajā sistēmā patiesībā nav jēgas. Laikā, kad KLP politika citās jomās liedz mūsu lauksaimniekiem audzēt pietiekami daudz pārtikas, lai pabarotu izsalkušos Eiropas Savienībā, patiešām nav saprātīgi īstenot KLP politiku, kuras ietvaros jāpērk pārtika no trešām valstīm — kuru nabadzīgie iedzīvotāji jau ir izsalkuši —, lai pabarotu mūsu nabadzīgos cilvēkus. Mums ir jāpabaro nabadzīgie, jo īpaši šīs ekonomikas krīzes laikā, un es atbalstīšu pārmaiņas šajā sistēmā, kas šādu mērķi sasniegs.

 
  
  

- Ziņojums: Sajjad Karim (A6-0131/2009)

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret trim alternatīvajām rezolūcijām, jo uzskatu, ka viltotas preces ir nopietna problēma un ka mums jācenšas Eiropas Savienības sabiedrībai nodrošināt labāko iespējamo aizsardzību pret šādu preču importēšanu. Un tas neko nepasaka par viltotu preču ekonomisko ietekmi. Eiropas Savienības muitas inspektoriem patiešām ir jāpiešķir tiesības uzraudzīt kuģus, kas no Indijas ostām dodas ceļā uz Eiropas Savienību — ar to es domāju, ka uzraudzībai ir jānotiek Indijas ostās.

Man arī ir žēl, ka, tad, kad šajā Parlamentā tiek pieminēti notikuši teroristu uzbrukumi, tiek lietota frāze „politiskās grupas”, lai gan ikviens zina, ka iesaistītās grupas ir islāmistu grupas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Man šķiet, ka jūs vēlējāties runāt, Tannock kungs. Ļaujiet man tikai atgādināt jums reglamentu. Procedūra nav tāda pati kā nepieteiktas uzstāšanās procedūrā. Jums ir jāreģistrējas pirms balsojumu skaidrojumu sākuma, taču es varu būt elastīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es to nezināju — man šķita, ka var vienkārši pamāt attiecīgajā brīdī.

Šim dokumentam bija iespēja kļūt par lielisku ziņojumu. Es sagatavoju Ārlietu komitejas atzinumu. Indija ir lielākā demokrātiskā valsts pasaulē; šobrīd tā izkļūst no daudzas desmitgades ilguša protekcionisma un saskaras ar vispasaules brīvo tirdzniecību; vispasaules finanšu krīzes laikā tā izdzīvo diezgan pieņemami. Būtu lieliski noslēgt patiesi visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Indiju un Eiropas Savienību, kas arī ir ļoti liela demokrātiska iekārta, tas arī būtu arī kā nagla zārkā tiem, kuri stāsta, ka protekcionisms ir vispasaules tirdzniecības turpmākais ceļš.

Tādēļ man ir patiesi žēl, ka Sociāldemokrāti grozīja šo ziņojumu tā, lai padarītu to nepatīkamu un nepieņemamu tiem cilvēkiem mūsu vidū, kas atbalsta brīvo tirdzniecību. To dziļi nožēlo arī Indija — Indijas valdība veltīja diezgan lielu politisko kapitālu idejai par to, ka šis nolīgums tiks īstenots veidā, kas sniegtu labumu Indijai un sniegtu labumu Eiropas Savienībai. Tādēļ man diemžēl jāsaka, ka mums bija jābalso pret to.

 
  
  

- Ziņojums: Lasse Lehtinen (A6-0065/2009)

 
  
MPphoto
 

  Jean Marie Beaupuy, ALDE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es papildinu ļoti sirsnīgo sveicienu jūsu vecākiem, kuri šodien ir šeit. Es priecātos, ja šeit būtu arī manējie, taču tas vairs nav iespējams.

Mēs tikko esam pieņēmuši Lehtinen kunga ziņojumu. Tas ir būtisks solis mūsu tiesību aktu noteikumu jomā, un es patiesi ceru, ka attiecībā uz tiem Komisija ieklausīsies Parlamentā. Patiesi, mēs visi labi zinām, ka visā pasaulē tehniku un organizāciju izstrāde ietver arvien lielāku apakšuzņēmēju skaitu. Ņemot to vērā, mūsu uzņēmumu darbiniekiem ir jābūt labāk aizsargātiem, un apakšlīgumus slēdzošajiem uzņēmumiem ir vajadzīgs „vienlīdzīgs stāvoklis”, lai mums būtu tāda ekonomika, kas darbojas dabiski un saskaņoti.

Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es patiesi ceru, ka Komisija un katras dalībvalsts kompetentie dienesti pēc iespējas ātrāk īstenos mūsu patstāvīgo ziņojumu, lai, es atkārtoju, no vienas puses, labāk apmierinātu darba ņēmēju vajadzības, un no otras puses — panāktu līdzsvaru apakšlīgumus slēdzošo uzņēmumu vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es atzinīgi vērtēju faktu, ka ar alternatīvo rezolūciju mums ir izdevies dot Komisijai uzdevumu iesniegt direktīvu par ģenerāluzņēmumu atbildību visā Eiropas Savienībā. Šīs rezolūcijas pamats bija Lehtinen kunga ziņojums, un tādēļ šajā lēmumā ir redzama liela daļa darba, ko paveica komiteja un politiskās grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā un mēs paši — Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. To cik, tas ir svarīgi, pierāda fakts, ka visā Eiropas Savienībā būvlaukumos var atrast lētu darbaspēku, un tas pat apdraud drošību, kā liecina piemērs saistībā ar Somijas kodolspēkstaciju, kur apakšuzņēmēji neievēroja drošības standartus.

Tādēļ mums steidzami ir vajadzīga Eiropas Savienības direktīva, jo tiesību akti astoņās ES dalībvalstīs, kur ir paredzēta ģenerāluzņēmumu atbildība, neskatoties uz to, ka tā ir ļoti efektīva, apstājas pie valsts robežas. Ja pašreizējā Komisija nepublicēs šādu direktīvu, mēs, Zaļie, esam stingri apņēmušies padarīt šo par principiālu jautājumu, kad pilnvaras pārņems jaunā Komisija, jo mēs vēlamies, lai pilsoņiem būtu drošība un darba ņēmējiem — minimāli standarti. Tas ir iespējams tikai ar Eiropas Savienības mēroga likumisku regulējumu, atbildības shēmu ģenerāluzņēmumiem. Es ceru, ka Komisija īstenos mūsu pieprasījumu un iesniegs direktīvu. Pretējā gadījumā mums jādomā, vai tā joprojām ir savu pilnvaru cienīga.

 
  
  

- Ziņojums: Katerina Batzeli (A6-0094/2009)

 
  
MPphoto
 

  Christa Klaß (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju pret Batzeli kundzes ziņojumu. Manuprāt, tas apdraud dažus mūsu ekonomiskās sistēmas būtiskos stūrakmeņus, piemēram, brīvu konkurenci un sociālās tirgus ekonomikas pamatprincipus.

Ir skaidrs, ka jāatrod piemēroti pasākumi pārtikas cenu stabilizēšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Ir jāpārtrauc darbības, kas kropļo konkurenci. Taču ES mēroga datu bāze, kurā būtu salīdzināmās cenas precēm un izejvielām, ieviestu lielāku birokrātiju un pienākumu sniegt ziņojumus, kuru izmaksas tirdzniecības ceļā tālāk skartu ražotājus vai patērētājus. Rezultāts būtu lielākas gala cenas un cenas patērētājiem un zemākas cenas ražotājiem.

Pilnīga visu uzņēmējdarbības izmaksu faktoru pārredzamība, piemēram, algu, enerģētikas izmaksu, iegādes un mazumtirdzniecības cenu, kā arī tīrās peļņas pārredzamība novestu pie uzraudzības un dirižisma. Tie nav sociālas un brīvas Eiropas Savienības mērķi. Lauksaimnieku pozīciju pārtikas piegādes procesā iespējams nostiprināt tikai sadarbojoties un ieviešot kopēju atbildību.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu kā brīdinājuma šāvienu lielveikalu milžiem. Piemēram, Tesco nesen paziņoja par GBP 2,8 miljardus lielu peļņu, kamēr pārtikas ražotāji manā vēlēšanu apgabalā cīnās par izdzīvošanu. Lielākie lielveikali ļaunprātīgi izmanto savu pirktspēju, lai nospiestu ražotāju cenas līdz nepieņemamam līmenim un lai uzspiestu, jāsaka, negodīgas un vienpusējas prasības kā cenu par līguma saglabāšanu.

Kā norādījusi Apvienotās Karalistes Konkurences komisija, ilgtermiņā tas vienlīdz stipri kaitēs patērētājiem, jo no tirgus būs izspiesta izvēle, pieejamība un kvalitāte. Tādēļ es atbalstu aicinājumu veikt izmeklēšanu par peļņas daļu ražošanas un izplatīšanas ķēdē. Kaut kur kādam klājas ļoti labi, taču šis „kāds” noteikti nav ražotājs.

 
  
MPphoto
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no balsojuma par Batzeli kundzes ziņojumu, taču es uzskatu, ka tas ir ļoti noderīgs ieguldījums turpmākajā darbā pie jautājuma par pārtikas cenām. Mazumtirdzniecības cenas ļoti atšķiras no cenām, par kādām ražotāji pārdod savas preces. Mazumtirdzniecībai, kas ir patērētājam visredzamākā, ir ļoti maza saikne ar lauksaimniekiem, un, meklējot labākus veidus, kā stabilizēt pārtikas cenas, mums ir jāanalizē visa izmaksu ķēde no ražotāja līdz patērētājam. Ierosinātā sarunu sistēma ir nereāla, ņemot vērā tirgū iesaistīto skaitu, un tā ierobežo konkurenci.

 
  
MPphoto
 

  Hynek Fajmon (PPE-DE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, Dāmas un kungi! Es balsoju pret ziņojumu par pārtika cenām Eiropā, ar ko iepazīstināja Batzeli kundze. Ziņojums ir balstīts uz ideju, ka brīva cenu noteikšana pārtikas tirgū ir slikts risinājums, un tajā aicināts šajā ekonomikas nozarē ieviest cenu regulēšanu. Ideja ir pretrunā ar veselo saprātu un visu postkomunisma valstu, tostarp Čehijas Republikas, vēsturisko pieredzi. Mēs esam pieredzējuši 100 % cenas regulēšanu, un mēs labi atceramies, kāda tā bija neveiksme. Brīva cenu noteikšana ir brīvības un demokrātijas pamats, un jebkāds mēģinājums to ierobežot novedīs pie totalitārisma. Brīva cenu noteikšana pārtikas nozarē pēdējo gadu laikā ir sniegusi lieliskus rezultātus relatīvi zemāku pārtikas cenu veidā visā ES. Tā arī ir veicinājusi plašu modernizāciju, kas nodrošina patērētājiem labākas kvalitātes preces par zemākām cenām. Ziņojumā iekļautie reglamentējošie pasākumi pilnībā apturēs šo pozitīvo attīstību un beigsies tikai ar lielākām pārtikas cenām. Fakts, ka šajā nozarē pastāv sīva konkurence, patērētājam ir lieliska ziņa. Tiem, kuru izmaksas ir lielākas par tirgus cenu, ir jāpielāgojas situācijai vai jāizstājas no tirgus. Būtu absurdi segt to zaudējumus no patērētāju maksātajiem nodokļiem. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). (FI) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, vēlos teikt, ka es balsoju pret Batzeli kundzes ziņojumu. To lasot, es brīnījos, vai mēs atrodamies Eiropas Savienībā vai arī Padomju Savienībā, un uzskatu, ka mēs esam Eiropas Savienībā. Tādā gadījumā mēs būtībā nedrīkstam Eiropas Savienībā izveidot pārtikas cenu regulēšanu šajā nozarē kopumā.

Mums jāatceras, ka mums ir jānodrošina labas, nekaitīgas un ļoti kvalitatīvas pārtikas pieejamība. Svarīgs ir ar vietējo pārtiku saistītais princips, un tādējādi valsts līmenī šos jautājumus iespējams izskatīt tuvāk.

Mani satrauc, ka ir pieaugušas izejvielu cenas. Ir kāpušas mēslojuma un barības cenas. Savu daļu paņem tirdzniecības nozare, un tādējādi, piemēram, rudzu maize, nonākot tirgū, maksā EUR 3, no kuriem primārais ražotājs, lauksaimnieks, saņem tikai sešus centus.

Tas nav virziens, kurā mums vajadzētu doties, un tādēļ mums ir jāapskata šie jautājumi valstu līmenī un, pats galvenais, jāizveido sistēma, kurā lauksaimnieki — pārtikas ražotāji — var izdzīvot un kurā cilvēki var nopirkt kvalitatīvu, veselīgu pārtiku par saprātīgu cenu. Par jautājuma būtību ir jāpadara veselīga pārtika.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Protams, šim ziņojumam par pārtikas cenām neizdodas atspoguļot reālo situāciju — ka pārtikas cenas Eiropas Savienībā tiek saglabātas nedabīgi augstas, ko panāk nežēlīga kombinācija, kuru, no vienas puses, veido pārmērīgā ES birokrātija un, no otras puses, nu jau bēdīgi slavenā kopējā lauksaimniecības politika. Lauku saimniecību subsīdijas nodrošina, ka uz Eiropas Savienības nodokļu maksātāju rēķina tiek finansēti neefektīvi lauksaimnieki, un tai pat laikā tās, protams, nodrošina, ka cenas, ko mēs kā patērētāji par lauksaimniecības produkciju maksājam veikalos un lielveikalos, saglabājas neproporcionāli augstas.

Viena lieta, ko Komisija varētu darīt, lai risinātu jautājumu par neproporcionāli augstajām pārtikas cenām, ir rītdien paziņot, ka tā grasās likvidēt kopējo lauksaimniecības politiku, taču viņi to, protams, nedarīs, jo atsevišķas dalībvalstis, jo īpaši Francija neproporcionāli iegūst no milzīgajām nodokļu maksātāju naudas summām, ko iepludina neefektīvajā, ļoti neproporcionālajā lauksaimniecības nozarē. Tā ir tā viena lieta, ko Komisijai vajadzētu darīt, taču, protams, ka viņi to nedarīs.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Fidel Castro, lēnām izdziestot, guļ uz slimības gultas savā tveicīgajā Karību jūras salā — un ne priekšlaicīgi. Kad viņš pēc kāda laika pametīs šo pasauli, uz zemes paliks tikai divas marksistiskas lauksaimniecības sistēmas — Ziemeļkorejas kolektīvās saimniecības un Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika — politika, kas ir balstīta uz cenu noteikšanu, politika, kas ir balstīta uz tādu pārtikas krājumu uzglabāšanu un iznīcināšanu, kam nav noieta, politika, kas amorāli rada izmaksas un nevajadzīgas ciešanas trešās pasaules valstīm, kurām tiek liegts to dabiskais tirgus.

Mēs tiekam divkārt sodīti — kā patērētāji un kā nodokļu maksātāji — ar lielajām cenām un ar lielajiem nodokļiem, un vēl tiek sodīti arī mūsu lauksaimnieki. Manā Anglijas dienvidaustrumu reģionā lauksaimniecība kā jēgpilna ekonomikas daļa izzūd. Mūsu pulkstenītes aug, un mūsu kastaņkoki dzen atvases, un mūsu apiņu lauki pakāpeniski dod vietu betona izplatībai. Ir pagājuši jau 50 gadi, kopš mūsu patērētāji un lauksaimnieki tiek spīdzināti ar maksāšanu par šo birokrātiju. Nu ir gana.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Claude Martinez (NI). (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi esam saniknoti par pārtikas cenu līmeni un to, kā tās tiek veidotas. Produktu sākuma vērtība saimniecībās ir 1, lielveikalos tā pieaug līdz 6, un paltusa cena Āfrikā sākas pie vērtības 1, bet Francijas veikalos tā pieaug līdz 14, un rezultātā pulksten 20:00... lielveikali tiek slēgti un eiropieši izrakņā atkritumu tvertnes.

Taču šajā situācijā, kad neviens ķēdes gals nepadara lauksaimniekus bagātus, bet apgrūtina patērētāju iespējas likt galdā pārtiku, nepietiek ar aicinājumu nodrošināt pārredzamību vai nosodīt izplatīšanas oligopolus.

Ženēvā notiek rīsu cenas spekulācijas, Čikāgā notiek kukurūzas cenas spekulācijas, tiek veikts liels finanšu noziegums, un pastāv Starptautiskā krimināltiesa. Labi, G20 vajadzētu paplašināt Starptautiskās krimināltiesas pilnvaras, lai tās attiektos uz lieliem finanšu noziegumiem, un spekulācijas pārtikas jomā ir liels noziegums, kas ir līdzvērtīgs O. Bashir veiktajiem noziegumiem Darfūrā.

Tas ir īstais signāls, kas ir jānosūta.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Es negribēju jūs pārtraukt jūsu lirisko pārdomu vidū.

 
  
  

- Ziņojums: Margrete Auken (A6-0082/2009)

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es stingri atbalstu referentes nostāju ziņojumā un atzinīgi vērtēju viņas lielisko darbu to visas Eiropas Savienības pilsoņu tiesību labā, kas kļuvuši par upuri necilvēcīgajām ar nekustamo īpašumu Spānijā saistītajām darbībām.

Tiesības uz privātīpašumu un tā izmantošanu ir pamattiesības, kas ir atzītas Eiropas Konvencijā. Tomēr vairākiem no maniem vēlētājiem, kas savus mūža ietaupījumus ieguldījuši mājās Spānijā, tagad uzbrūk un tos izputina ar tiesību aktiem un prasījumiem, kas viņiem atņemtu īpašumu vai prasītu milzīgas naudas summas, lai varētu īpašumu paturēt. Šķiet, ka pilsoņu aizsardzības iestādes Spānijā, kas ir uz vienu roku ar mantkārīgajiem un negodīgajiem attīstītājiem, ir bijušas kā terors tiem, kas domāja, ka pērk likumīgas mājas un nekustamos īpašumus, un, ja šis ziņojums palīdz šo problēmu risināt, tad tas var tikai nākt par labu.

 
  
MPphoto
 

  Cristina Gutiérrez-Cortines (PPE-DE). (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, balsoju pret Auken kundzes ziņojumu, un es vēlos šeit paziņot, ka pieņemtais ziņojums ir pretrunā ar likuma burtu. Tas nekādā veidā neatbilst Eiropas Savienības izsludinātajiem tiesību aktiem, un tas ir patiešām šausmīgi, ka Eiropas Parlaments spēja apstiprināt šo dokumentu, kuru Juridiskie dienesti aprakstīja kā tiesību aktiem neatbilstošu un nelikumībām pilnu.

Ziņojumā tiek piedāvāts apturēt visus būvniecības projektus, it kā tas atrisinātu problēmas. Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa to ir teikusi jau vairākus gadus. Šis dokuments neatrisina cilvēku reālās problēmas, kas lielā mērā ir atrisinātas, mainot tiesību aktu, kas jau ir izdarīts, un ar Spānijas iestāžu centieniem izlabot nenoliedzami pielaistās kļūdas.

Noslēgumā vēlos norādīt, ka iemesls vairuma īpašumu izpostīšanai ir likuma par piekrastes zonām nepietiekamā piemērošana, ko, patvaļīgi rīkojoties un patvaļīgi atsavinot nekustamo īpašumu tikai vienā Spānijas reģionā, īstenojusi Zapatero kunga sociālistu valdība.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Auken kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uz visu tiesību aktu pareizu piemērošanu un ka visu dalībvalstu valdībām ir jāaizsargā ikviena Eiropas Savienības pilsoņa privātīpašums.

Daudzi cilvēki ir kļuvuši par upuri apstrīdamiem lēmumiem Spānijā un daudzi no viņiem saistībā ar tiem ir vērsušies Lūgumrakstu komitejā — manuprāt, pamatoti. Tomēr man ir dalītas jūtas, jo domāju, ka mums jābūt piesardzīgiem, pieņemot tiesību aktu, kas var ieviest vēl vienu Eiropas Savienības iejaukšanos, nodarot kaitējumu dalībvalstīm. Konkrēts piemērs ir situācija Briseles flāmu perifērijā, kur Eiropas Savienība sāk iejaukties mājsaimniecības politikā, kuras mērķis ir mudināt jaunās flāmu ģimenes turpināt dzīvot to vietējā teritorijā.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es arī atbalstīju Auken kundzes ziņojumu. Es to atbalstīju, jo daudzi mani vēlētāji no Anglijas ziemeļaustrumiem ir to lūgumrakstu iesniedzēju vidū, kas vērsās pie Parlamenta saistībā ar Spānijas valdības un vietējo iestāžu izdarītajiem apkaunojošajiem un neiedomājamajiem īpašumtiesību pārkāpumiem. Patiesi, nesen tie bija temats ITV North East dokumentālajai filmai, kurā tika celti gaismā daži no šiem ļoti bēdīgajiem gadījumiem un tos izskatīja, lai informētu ziemeļaustrumu reģiona sabiedrību.

Es pat tagad, šajā vēlīnajā posmā ceru, ka Spānijas valdība un Spānijas deputāti Eiropas Parlamentā izlabos dažus no nodarītajiem kaitējumiem un piešķirs sava veida atlīdzību tiem cilvēkiem, kam ir nelikumīgi atsavināts viņu īpašums, un atzīs, ka notikušais ir īsts negods. Tas ir korumpēts negods. Daudzi darījumi, kuros iesaistīti nekustamā īpašuma projektu attīstītāji un Spānijas pašvaldība, patiesību sakot, ir korupcijas rezultāts. Noliedzot šo būtisko aspektu, mēs nedarām labu nevienam. Spānijas valdībai ir jārīkojas. Godīgi sakot, esmu nepatīkami pārsteigts par dažiem šajā sēžu zālē notikušajiem pārkāpumiem, ko, mēģinot piesegt šīs darbības, ir izdarījuši Spānijas EP deputāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Arī es balsoju par šo ziņojumu, jo šī konkrētā problēma ir tik negatīvi ietekmējusi daudzus manus vēlētājus — tāpat kā noticis visā Eiropas Savienībā. Prasība nodrošināt juridisko skaidrību par nekustamā īpašuma iegādi ir būtiska, un tā ir izteikta šajā ziņojumā, kurā mēģināts saņemt nodrošinājumus, kas vajadzīgi, lai pieredzētu pārmaiņas. Tajā arī aplūkoti konkrēti jautājumi par sūdzībām par nelikumīgām vietējo būvuzņēmēju un atsevišķu vietējo iestāžu darbībām.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas palīdzēs nodrošināt oficiālu procesu; tas uzsvērs to, ko agrāk uzskatīju tikai par nievājošu apzīmējumu, tas ir — „spāņu darbības”. Es gribētu panākt, lai šis izteiciens vairs nekad neredzētu dienasgaismu, un es gribētu redzēt, ka Komisija, Padome un Spānijas valdība risinām šo jautājumu un dara to pamatīgi, lai cilvēki, kas cietuši zaudējumus, var saņemt kompensāciju un cilvēki, kas ir šeit, var justies droši.

 
  
  

- Ziņojums: Francisco José Millán Mon (A6-0114/2009)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Pirms sāku, vai drīkstu teikt, cik man ir liels prieks uzzināt, ka šajā sēžu zālē atrodas jūsu vecāki, ne tikai tādēļ, ka ir patīkami, ka ir klausītāji, bet arī tādēļ, ka viņi var redzēt, kā jūsu godīgums sēžu vadīšanas laikā ir nodrošinājis jums visa Parlamenta, to vidū pat Apvienotās Karalistes Konservatīvās partijas, cieņu.

Runājot grupas Spandau Ballet vārdiem — „tik patiesi, tik dīvaini šķiet” (so true, funny how it seems), ka pēc pāris īsām dienām Strasbūrā ieradīsies prezidenta kungs Barack Obama. Veroties caur uzceltajām barikādēm, viņš varētu nodomāt, ja vispār iedomāsies par Eiropas Parlamentu, ka tā politika attiecībā uz divām mītnes vietām, ir absolūti plānprātīga un pilnīga naudas tērēšana. Patiesi, viņš domās:

„Tas iet uz riņķi, uz riņķi,

un, ak, vai tad jūs nezināt,

šī ir tā spēle, pēc kuras nācām.

Tas iet uz riņķi, uz riņķi.” (Fragments no grupas Spandau Ballet dziesmas Round and Round.)

Taču drīz viņš būs prom, apskatot bezcerīgos vienas mērauklas” noteikumus, kas kropļo ES uzņēmumus, un neapšaubāmi nodomās, ka viņam nav glābšanas riņķa, ko izmest.

Un

„jo nekā cita priekš tevis [viņam] nav,

un tikai tādēļ, ka tas ir vieglāk nekā patiesība,

un, ja nav nekā cita, ko [viņš] var darīt...” (Fragments no grupas Spandau Ballet dziesmas I’ll fly for you.)

Viņš aizlidos prom — „lidos tevis dēļ”, prom no šīs vietas, pēc tam, kad sajutīs, ka jums vajadzētu „vienmēr ticēt savi dvēselei”. „Veiksme [viņu] ir pametusi lepni stāvam.” (Fragments no grupas Spandau Ballet dziesmas Gold.)

Un lai skan debesu zvani, jo grupa Spandau Ballet ir apvienojusies!

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, transatlantiskās attiecības ir man sirdij tuvs jautājums, un es lielā mērā piekrītu Millán Mon ziņojuma plašajām līnijām. Tomēr es balsoju pret ziņojumu, jo tajā ir vairāki nozīmīgi trūkumi. Piemēram, tas nepārprotami paredz Lisabonas līguma stāšanos spēkā — vēl viens piemērs tam — lai gan attiecīgais līgums nekādā veidā nav vēl pieņemts. Īrijas vēlētāji ir jāņem vērā.

Ziņojums arī runā par problēmām, ar ko saskaras palestīnieši, bet nepiemin Izraēlas drošību. Visbeidzot nav mazsvarīgi, ka tas atkārtoti aicina dalībvalstis uzņemt vairākus Gvantanamo iemītniekus, iespējamos teroristus. Es to uzskatu par pilnīgi nepieņemamu. Nav arī pieņemams, ka ziņojums skaidri nedeklarē, ka Amerikas Savienotās Valstis nevar iejaukties ES paplašināšanās politikā un ka tāpēc Turcijai nav vietas Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, transatlantiskās attiecības ir ļoti svarīgas mums, eiropiešiem. Mums vienmēr ir jāatceras, ka Amerikas Savienotajām Valstīm kā pasaules līderim ir tādas pašas vērtības kā Eiropas Savienības dalībvalstīm: demokrātija, cilvēktiesības un uzskatu brīvība. Es uzskatu, ka šīs ir vērtības, kas mūs vieno un kas, kā es ceru, arī stiprinās mūsu attiecības turpmāk.

Tagad, kad Amerikas Savienotajās Valstīs ir jauna valdība prezidenta Obama vadībā, tai ir pievērsta liela vērība un uz to tiek liktas lielas cerības, bet mums ir jāatceras, ka ne Obama, ne viņa valdība nevar pārmainīt visu pasauli. Protams, ka viņi mēģinās darīt visu iespējamo, bet priekšā stāv milzīgas problēmas, un tāpēc cerībām ir jābūt reālistiskām.

Mums tomēr ir jāsniedz roka Amerikas Savienotajām Valstīm, jo mums ir kopēji draudi. Tie ir saistīti ar starptautisko terorismu: islāma fundamentālismu, kas slien galvu. Mums ir arī kopējas vides problēmas, un transatlantiskas attiecības ļauj mums kopā stāties pretī tām un pārējām problēmām, kas pašlaik ir tik asas visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, izmantojot izdevību, vai drīkstu arī izteikt atzinību par to, cik taisnīgi un objektīvi jūs vienmēr esat vadījis mūsu parlamentārās sesijas? Žēl, ka priekšsēdētājs H. Pöttering neseko jūsu piemēram tik daudzos gadījumos šajā ziņā.

Šis ziņojums ir par Amerikas Savienotajām Valstīm un ASV un ES attiecībām. Protams, ka Amerika joprojām ir būtiska Eiropas drošībai un uzplaukumam. Skumji, ka šajā Parlamentā ir daudzi pret amerikāniska noskaņojuma piemēri. Mums visiem, kas esam ES, ir jābūt dziļi pateicīgiem ASV par tās nozīmi pasaulē un it īpaši par to, kāda ir bijusi tās nozīme mūsu nesenajā vēsturē. Man dažreiz ir jāsmejas, dzirdot pieņēmumu, ka ES esot īstā atbildīgā par 60 miera gadiem Eiropā. Šķiet, visi aizmirst par ASV un, protams, NATO ieguldījumu, veicinot mieru Eiropā. Amerikai nevajadzētu būt ES konkurentei. Tai ir jābūt partnerim un draugam, un mums ir jāveido ciešākas transatlantiskas attiecības.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Lielbritānijas konservatīvie lepojas ar savas valsts īpašajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm un tiltu starp Ameriku un Eiropu. Mēs atbalstām prezidenta Obama apņēmības pilnās daudzpusējās attiecības ar Eiropas Savienību.

Tomēr šajā ziņojumā ir minēta Lisabonas līguma īstenošana, pret ko mēs stingri iebilstam. Tas arī aicina ASV atcelt nāves sodu, kas dažiem no mums ir personīgas sirdsapziņas jautājums. Ņemot vērā Lielbritānijas konservatīvo pašreizējo opozīciju Starptautiskajai Krimināltiesai, mēs atzīstam arī Amerikas tiesības neparakstīt Romas Statūtus. Tāpat mēs arī nevēlamies uzņemties saistības pārvietot bīstamus teroristus no Gvantanamo līča internēto nometnes.

Šis ziņojums pamatoti atkārto, ka NATO ir transatlantiskās drošības stūrakmens, un ierosina jaunu transatlantisku parlamentāru asambleju, kas nostiprinās savstarpējo apņēmību ievērot tādas kopējas vērtības kā demokrātija, brīvība un cilvēktiesības. Tāpēc kopumā Lielbritānijas konservatīvie balsoja par Millán Mon ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es īpaši atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, un esmu vienisprātis ar vairākiem punktiem, kas nupat tika apskatīti, bet varbūt mums būtu jāsāk ar oficiālu apsveikumu Obama kungam, viņam kļūstot par prezidentu. Es nedomāju, ka mēs visi šeit šodien esam to izdarījuši, bet ir pavisam skaidrs, ka tā ir svaiga gaisa šalts tam, kas, cerams, kļūs par ļoti pozitīvām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Mēs ļoti ātri norādām, kā šīs attiecības var darboties mūsu labā, bet mēs nenorādām tikpat bieži, kas mums ir jādara, lai tās stiprinātu un tajās darbotos. Piemēram, saskaņā ar ESAO datiem tirdzniecība mūsu starpā ir lielāka nekā tirdzniecība divu tirdzniecisku bloku starpā jebkur citur pasaulē. Ir tiesa, ka tas arī liek mums intensīvi domāt par regulējumu un pārraudzību. Viss, kas tiek nolemts mūsu starpā gan ekonomiski, gan politiski ir ļoti svarīgs pārējai pasaulei un bieži nosaka pasaules standartus.

Būdams ASV delegācijas loceklis, kas strādā Transatlantiskajā Ekonomikas padomē, es ceru, ka mēs varam tālāk virzīt darbu, ko mēs šeit jau esam paveikuši, un pārvērst to patiesos Parlamenta centienos, nevis vērot dažu muļķīgos pūliņus tādos jautājumos kā vistas, kas palīdz traucēt šīm konkrētajām attiecībām.

 
  
  

- Ziņojums: Stavros Lambrinidis (A6-0103/2009)

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, labi, ka 5. grozījums ir ticis noraidīts. Šis grozījums mēģināja svītrot būtisku rindkopu ziņojumā: būtisku tādēļ, ka tā aizstāv izteikšanās brīvību. Galu galā demokrātijas pamatprincips ir, ka pretrunīgu politisku uzskatu izteikšanai ir jāsaglabā brīva imunitāte pret kriminālvajāšanu. Izteiksmes brīvībai ir jābūt absolūtai un noteikti ir jāattiecas uz politiskajiem uzskatiem pat tādos strīdīgos jautājumos kā imigrācija un islāms.

Attiecībā uz pārējo, manuprāt, tas ir ļoti labi līdzsvarots ziņojums, kas atrod labu līdzsvaru starp tiesībām un brīvībām un vēršas pret cenzūru. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu ar lielu pārliecību.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, šis Lambrinidis kunga ziņojums par drošības un pamatbrīvību nodrošināšanu internetā ir ļoti svarīgs, aktuāls temats. Es esmu vienisprātis ar tajā pausto viedokli, ka ir svarīgi saglabāt izteiksmes brīvību. Tā ir viena no mūsu pamattiesībām un brīvībām. Tomēr mums vienmēr ir jāatceras, ka, runājot par izteiksmes brīvību, tiek paredzēta arī atbildība. Atbildība šajā jautājumā ir vissvarīgākais apsvērums.

Aplūkojot interneta vietnes šodien, mums diemžēl ir jāatzīst, ka ir daudz tāda materiāla, kas nav labs ne sabiedrībai, ne cilvēka attīstībai. Man ir īpašas bažas par bērniem un jauniešiem, kas ir mūsu vislielākā vērtība — mūsu nākotnes vislielākā vērtība. Mums ir jāuzņemas atbildība par viņiem nekavējoties un jārīkojas tādā veidā, lai viņi var gūt vislabākās iespējamās zināšanas un prasmes un izveidot veselīgas attieksmes, un internets viņiem ir viens no galvenajiem informācijas avotiem.

Šī iemesla dēļ es ceru, ka mēs varēsim uzlabot bērnu drošību, palielinot tāda materiāla daudzumu internetā, kas varētu veicināt, izglītot un attīstīt viņus, nevis to, ko redzam šodien diemžēl lielos daudzumos un kas var kaitēt jauno vispārējai personības izaugsmei.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0123/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lai nodrošinātu patiesa taisnīguma iespējamību konkurences noteikumu pārkāpumu upuriem, ES un dalībvalstīm ir jāpieliek kopējas pūles. Baltā grāmata piedāvā virkni ieteikumu, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiem, kuri ir cietuši šāda veida pārkāpumos, ir iespēja piekļūt patiešām efektīviem mehānismiem, lai pieprasītu pilnu atlīdzību par ciesto kaitējumu.

Pašlaik lielākajā daļā dalībvalstu ir nopietni šķēršļi, kas attur patērētājus un uzņēmumus no tiesvedības uzsākšanas, lai privāti pieprasītu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies konkurences noteikumu pārkāpšanas rezultātā. Lai gan pēdējā laikā ir bijušas uzlabošanās pazīmes dažās dalībvalstīs, dažu pēdējo desmitgadu laikā iesniegto prasību skaits ir ļoti mazs. Civiltiesiskās atbildības spēkā esošie tradicionālie tiesību akti un procedūras lielākajā daļā dalībvalstu izrādās neatbilstīgi.

Es atzinīgi vērtēju Baltās grāmatas izstrādi, kas ierosina Kopienas līmeņa risinājumu taisnīguma pieejamības nodrošināšanai prasītājiem, tādējādi īstenojot vispārējos politikas mērķus (īpaši plašākas taisnīguma pieejamības nodrošināšanu, pastiprinot konkurences politiku un ierobežojot prettiesisku praksi no uzņēmumu puses), vienlaikus novēršot necienīgu un merkantilu tiesāšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es esmu nodomājis atturēties balsojumā par Lehne kunga ziņojumu par Balto grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu.

Es piekrītu dažiem, bet ne visiem punktiem, kas uzsvērti ziņojumā, un šī iemesla dēļ es esmu nolēmis nebalsot par šādu ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Czesław Adam Siekierski (A6-0091/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es balsoju par ziņojumu, ko sastādījis Czesław Adam Siekierski (PPE-DE, Polija), jo tas ierosina pagarināt Eiropas pārtikas palīdzības programmu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Kā Bukarestes 5. rajona bijušais mērs es vienmēr esmu rūpējies par palīdzības sniegšanu trūcīgajiem, sevišķi romu izcelsmes cilvēkiem.

Visā Eiropas Savienībā 80 miljoni cilvēku (16 % iedzīvotāju) dzīvo zemāk par nabadzības slieksni, un viņu skaits pieaugs ekonomiskās krīzes dēļ. Dažās valstīs, kas nesen ir pievienojušās ES, nabadzība ietekmē aptuveni 20 % iedzīvotāju.

Ir nepieciešams pilns finansējums no ES budžeta pārtikas palīdzības programmai, jo dažas dalībvalstis nespēs piedalīties shēmā, kurā tiek izmantotas līdzfinansējuma likmes.

Mums ir jāsamazina slogs, ko uzņemas dalībvalstis ar zemiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, vai kuru budžeti saskaras ar finansiālām grūtībām, kur ietilpst arī Rumānija.

No intervences krājumiem jāņem vai tirgū jāpērk Kopienas izcelsmes produkti, dodot priekšroku vietēji ražotiem svaigiem pārtikas izstrādājumiem, t.i., par Eiropas naudu ir jāpērk Rumānijas izstrādājumi, lai tos izdalītu nabadzīgajiem cilvēkiem Rumānijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Es balsoju par ziņojumu par regulas grozījumu attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas un lauksaimniecības tirgu kopīgas organizācijas finansēšanu saistībā ar pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām. Saskaņā ar datiem 2006. gadā aptuveni 13 miljoni cilvēku dalībvalstīs guva labumu no šīs programmas. Tas ir labi, bet palīdzība ES visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem ir ievērojami jāpastiprina.

Sākumam samazināsim Eiropas komisāru atlīdzību uz pusi vai dalīsim to ar trīs. Eiropas ideju ģenerators Atvērtā Eiropa ir aprēķinājusi, ka kopā ar pensiju shēmām komisāri vidēji pelna EUR 2,5 miljonus piecos gados, kas ir klaji nepiedodami. Šīs naudas otra puse tiks labāk izmantota nabadzības mazināšanai. Varbūt tādā veidā varēs samierināt Eiropas publiku ar „Eiropu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par priekšlikumu regulai par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām. Nabadzība ir viena no visnopietnākajām problēmām, ar ko saskaras Eiropas Savienība. 2006. gadā gandrīz 79 miljoniem cilvēku draudēja nabadzība, kas skaidri rāda pārtikas palīdzības programmu nepieciešamību.

Tā kā Komisijas priekšlikums izdalīt pārtiku vistrūcīgākajām personām un uzlabot plānošanu tā, lai finansējumu var izmantot lietderīgāk, kā arī turot prātā to, ka kopš pārtikas izdalīšanas programmas sākuma 1987. gadā tās labuma guvēju skaits pārsniedz 13 miljonus cilvēku, es uzskatu, ka šīs programmas turpināšana ir nepieciešama un pozitīva.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs uzskatām, ka programmas sākotnējais nolūks — izdalīt intervences krājumus vistrūcīgākajām personām — bija dīvaini formulēts jau pašā sākumā. Lauksaimniecības politikas jaukšana ar sociālo politiku var būt slavējama, bet tā kļūst sarežģīta. Pēdējā laikā to preču daļa, kuras nenāk no intervences krājumiem, ir nepārtraukti augusi. Pēc pēdējām aplēsēm aptuveni 85 % pārtikas tika pirkta brīvā tirgū.

Mēs uzskatām, ka pārtikas izdalīšana vistrūcīgākajām personām Kopienā ir jāatceļ. Vistrūcīgāko personu apstākļi dalībvalstīs ir jārisina dalībvalstīm vai pašvaldībām. Tieši šie ir tie politiskās atbildības līmeņi, kuriem ar savas sociālās politikas palīdzību jānodrošina tas, ka visi pilsoņi saņem garantētu iztikas minimumu. Vai tas tiek darīts ar sociālās apdrošināšanas pabalstiem, pārtikas izdalīšanu vai citiem līdzekļiem, ir jāizlemj viņiem.

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ierosina, lai pārtikas palīdzību pilnībā finansē ES. Viedokļi, kas tiek izteikti komitejā vienkārši, lai dabūtu lauksaimniecības produktus tirgū, ir pārsteidzoši.

Kā parasti Jūnija saraksts atzīmē, ka šajā situācijā par laimi Eiropas Parlamentam nav koplēmuma pilnvaru attiecībā uz ES lauksaimniecības politiku. Pretējā gadījumā ES iekristu dažādu lauksaimniecības grupu protekcionisma un pamatīgu subsīdiju slazdā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert, Jules Maaten, Toine Manders un Jan Mulder (ALDE), rakstiski. − (NL) Holandes Tautas brīvības un demokrātijas partijas (VVD) delegācija Eiropas Parlamentā balsoja par C.A. Siekierski ziņojumu, jo mēs atbalstām pārtikas izdalīšanu ES visnabadzīgākajām iedzīvotāju grupām. Tomēr EP deputāti no VVD nepiekrīt ziņojuma noteikumiem, kas nosaka, ka pārtikas izdalīšanas programmas ir jāfinansē pilnībā tikai no ES budžeta.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pārtikas programma, kuras pagarināšana tiek izskatīta, ir galvenais palīdzības instruments vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas cieš ļoti lielas grūtības pašreizējā ekonomikas krīzē, pat lai apmierinātu pamatvajadzības. Turklāt tas ir saprātīgs pasākums, izlietojot efektīvi ES pārtikas resursus, jo produktus, kas ir palikuši neizlietoti, izdala tiem, kuriem tie ir vajadzīgi, vienlaikus palielinot pieprasījumu ES pārtikas tirgū.

Es esmu par šādu pārtikas palīdzības atbalsta programmu pilnu finansēšanu no ES budžeta, jo līdzfinansēšanas likmju piemērošana ievērojami traucētu procesam un kavētu pasākumu laicīgu īstenošanu un strauju rezultātu sasniegšanu.

Tomēr, manuprāt, valsts iestādēm ir jāpiešķir vairāk funkciju attiecībā uz palīdzības administrēšanu uz vietas, jo tās labāk pārzina situāciju vietējā līmenī un iedzīvotāju īpašās vajadzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Riis-Jørgensen (ALDE), rakstiski. (DA) Dānijas Liberālās partijas EP deputāti ir balsojuši pret Eiropas Komisijas priekšlikumu par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām, jo iesniegtais priekšlikums tiek tiesiski pamatots ar lauksaimniecības politiku, lai gan tas nav lauksaimniecības politikas instruments. Lauksaimniecības budžets nav jāizmanto sociālas politikas īstenošanai. Tā ir dalībvalstu atbildība.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Siekierski kunga ziņojumu par pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām.

Es uzskatu, ka nabadzības problēma ir ļoti būtiska, jo pat pārticīgajā Eiropā vairāk nekā 80 miljoniem cilvēku draud nabadzība un viņu lielākā daļa dzīvo valstīs, kas pievienojās ES 2004. un 2007. gadā. Tāpēc es piekrītu referentam par nepieciešamību paplašināt produktu loku, kas tiek izsniegti ar šo pārtikas palīdzības programmu, un tam, ka primārajam apgādes avotam ir jānāk no intervences rezervēm lauksaimniecības tirgos, tādējādi kļūstot par kopējās lauksaimniecības politikas svarīgu aspektu.

Es arī atzinīgi vērtēju referenta aicinājumu ES sniegt pārtikas palīdzības programmai pilnīgu finansējumu, jo Komisijas priekšlikums par līdzfinansējumu var likt dalībvalstīm ierobežot piedalīšanos programmā, it sevišķi ekonomisku grūtību laikā, ko pašlaik izjūt daudzas valstis.

 
  
  

- Ziņojums: Sajjad Karim (A6-0131/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − ES ir Indijas galvenais ārzemju investors un vislielākais tirdzniecības partneris. Tāpēc ekonomiskas alianses veidošana ir būtiska abām pusēm. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas uzsver, ka nolīgumam ir jāpanāk, lai divpusējā tirdzniecība nestu labumu vislielākajam cilvēku daudzumam un dotu ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, arī vides degradācijas novēršanā. Tomēr es izsaku nožēlu, ka EPP teksts ir aizvietojis to teksta variantu, kas bija progresīvāks.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. - (RO) Indija bija Eiropas Savienības 17. svarīgākā tirdzniecības partnere 2000. gadā un ieņēma 9. vietu 2007. gadā, jo laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam ES preču tirdzniecība ar Indiju pieauga aptuveni par 80 %.

Būdama sociāldemokrāte, es atzinīgi vērtēju to, ka Indija ir panākusi nozīmīgu progresu saistībā ar vispārējo sākumizglītību, nabadzības samazināšanu un droša dzeramā ūdens lielāku pieejamību. Tomēr es arī atzīmēju, ka Indija vēl joprojām atpaliek no daudziem Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM), piemēram, tādiem kā jaundzimušo mirstība, mātes veselība, bērnu nepietiekams uzturs un malārijas, tuberkulozes un HIV/AIDS apkarošana.

Es balsoju par šo ziņojumu, lai apstiprinātu ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu, uzskatot, ka tas piedāvā nākotnes potenciālu investīciju, tirdzniecības un uzņēmējdarbības iespēju palielināšanai, ko radīs BTN, jo šis nolīgums kopumā ir savstarpēji izdevīgs abām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Indiju iezīmē vēl vienu soli uz priekšu, ko Eiropa un Indija ir veikusi pretī pasaules ekonomikas atvēršanai un tās ieguvumu paplašināšanai. Tā ir arī īpaši svarīga zīme pašreizējā kontekstā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī nolīguma noslēgšanu. Tomēr, izpētījis to, es esmu spiests izteikt dažas kritiskākas piezīmes.

Lai brīva tirdzniecība funkcionētu kārtīgi, ir jāievēro noteikumu kopums, kas novērš viltojumus un galamērķa valstīs aizliegtu produktu izmantošanu. Ir jābūt arī skaidrām izcelsmes norādēm. Īsi sakot, informācijai ir jābūt pieejamai un pārredzamai, un starptautiski nolīgumi ir jāievēro.

Vēl viens svarīgs aspekts ir doma, ka brīva tirdzniecība ir savstarpēji izdevīga. Citiem vārdiem sakot, robežu atvēršana nenozīmē tikai attīstītu valstu tirgu atvēršanu izstrādājumiem no trešām valstīm. Brīvas tirdzniecības savstarpējo preču apmaiņas iespēja un tautsaimniecības atvēršanās radītās labvēlīgās ietekmes ir jāpaplašina attiecībā uz jaunattīstības vai straujas attīstības valstīm. Tas notiks vienīgi tad, ja šķēršļi tirdzniecībai un investīcijām šajās valstīs arī tiks samazināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju pret Karim kunga ziņojumu par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu.

To es darīju tāpēc, ka uzskatu, ka šāda nolīguma noslēgšanai ir pilnībā jābūt pakļautai cilvēka pamattiesību un demokrātijas ievērošanai, kas ne tuvu nav noticis attiecībā uz šo valsti. Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas ietveršana šajā nolīgumā nepārprotami ir nepietiekama, lai nodrošinātu, ka šos pamatnosacījumus ievēro, kā arī nepietiek ar solījumu palielināt konsultēšanos Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē. Diemžēl ziņojumi par reliģisko minoritāšu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu Indijā joprojām parādās starptautiskajā presē. Manuprāt, tieši tāpēc ir klaji nepieņemami parakstīt šāda veida ekonomiskus nolīgumus.

 
  
  

- Ziņojums: Lasse Lehtinen (A6-0065/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šis ziņojums apgalvo, ka strādniekiem ir svarīgi apzināties savas tiesības un labi pārzināt darba likumdošanu un kolektīvos līgumus. Referents arī piemin, ka ir jāievēro direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā, un uzsver subsidiaritātes un proporcionalitātes principu vērtību. Tās visas ir vēlamas prasības.

Tomēr daži formulējumi referātā ir pārāk tālejoši. Mēs nevaram atbalstīt formulējumus, kas aizstāv Kopienas tiesību instrumenta ieviešanu ES līmenī, attiecinot tās uz algām, sociālā apdrošinājuma maksājumiem, nodokļiem un atlīdzībām saistībā ar negadījumiem darbā. Šie jautājumi ir pārāk svarīgi, lai mēs varētu atbalstīt šāda veida formulējumu vai prasību.

Mēs esam izvēlējušies atbalstīt alternatīvo rezolūciju, ko iesniegusi Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa un Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa, jo tā ierobežo formulējumus par Kopienas tiesisko instrumentu. Galīgajā balsojumā par ziņojumu kopumā mēs atturēsimies, jo, neskatoties uz to, ka teksta daļas ir pozitīvas, formulējumi attiecībā uz Kopienas tiesisko instrumentu ir pārāk tālejošs.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas pieprasa atbildību un skaidrus noteikumus par apakšlīgumiem Eiropā. Ziņojums aizsargās darba ņēmējus, kas tiek nodarbināti apakšuzņēmumos, aicinot Komisiju noteikt skaidri izveidotu Kopienas tiesisku instrumentu, kas ievieš nedalītu un solidāru atbildību Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Lehtinen kunga ziņojumu par apakšlīgumus slēdzošo uzņēmumu sociālo atbildību ražošanas ķēdēs.

Es piekrītu referentam, ka apakšlīgumu slēgšana ir sasniegusi ļoti augstu līmeni Eiropas Savienībā, kas ir radījis dažādas problēmas saistībā, piemēram, ar tiesiskajiem aspektiem darba devējiem un ņēmējiem un apgrūtinātu pārbaudi, kā tiek īstenota atbildība par fiskālo un sociālo drošību.

Tādējādi es esmu vienisprātis ar referenta viedokli, ka būtu ieteicams pieņemt „nedalītas atbildības” sistēmu Eiropas līmenī, kurā līgumslēdzējs tiktu mudināts pārbaudīt, vai apakšlīguma slēdzēji ievēro atbilstošos tiesību aktus. Tas arī palīdzētu vērsties pret pelēko ekonomiku, novēršot negodīgu konkurenci no uzņēmumu puses, kuri maksā saviem strādājošajiem mazāk par minimālo darba samaksas likmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Kā liecina Dublinas Nodibinājuma veiktais pētījums, apakšlīgumi par ārpakalpojumu darba veikšanu ir viens no visefektīvākajiem sociālo tiesību aktu graušanas veidiem. Apakšlīgumu slēdzēji ir atrodami dažādās nozarēs, kuru starpā vislabāk zināmā ir celtniecība. Šis ziņojums aicina Komisiju pieņemt tiesību aktu galīgā redakcijā par apakšlīgumus slēdzošo uzņēmumu sociālo atbildību visā ražošanas procesā.

Pārāk bieži klienti novirza atbildību uz apakšlīgumus slēdzošajiem uzņēmumiem, kas pēc tam paši izmanto ārpakalpojumu veicēju darbu. Rezultātā darba tiesību aktu piemērošana netiek pārraudzīta. Tie, kas strādā apakšuzņēmējam un ir tuvu ražošanas ķēdes nobeigumam, ne vienmēr strādā vislabākajos darba apstākļos, un galu galā tiek pārkāpti pamatstandarti un netiek ievērotas nodarbinātības pamattiesības. Sociālo tiesību inspekcijām ir grūti to pārraudzīt, jo ne vienmēr ir skaidrs, kurš nes atbildību attiecīgajā laika posmā. Tas savukārt provocē apakšlīgumu slēdzēju bezrūpīgāku attieksmi pret sociālās apdrošināšanas maksājumiem, pret likumā noteikto tarifu ievērošanu un noteikto atpūtas periodu ievērošanu.

Dažās dalībvalstīs klientiem jau ir noteikta obligāta pilna atbildība par viņu apakšlīgumu uzņēmējiem. Tas, ka tagad arvien vairāk ir pārrobežu darbs, palielina Eiropas direktīvas nepieciešamību. Tāpēc es pilnībā atbalstu šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Katerina Batzeli (A6-0094/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) 2009. gada janvārī pārtikas cenas Itālijā pacēlās par vairāk nekā 40 % virs vidējām cenām Eiropas Savienības pirmajās 15 valstīs, kas pierāda nopietnus izkropļojumus pārtikas vielu ceļā no lauka līdz galdam.

Saskaņā ar ISTAT datiem 2009. gada janvārī pārtikas cenu pieauguma tempa tendence turējās 3,7 % līmenī Itālijā salīdzinājumā ar 2,3 % Francijā, 1,9 % Spānijā, 1 % Vācijā un 2,6 % Eiropas Savienībā. ISTAT analīze arī parādīja, ka galvenās atšķirības starp Itāliju un tas ES partneriem bija attiecībā uz maizi, makaronu un graudaugu izstrādājumiem, kas satur tādas izejvielas kā kviešus, kuru cena ir fiksēta visā pasaulē un neatšķiras dažādu valstu starpā. Palielinājums cenas atšķirībā starp ražošanu un patēriņu apstiprina to, ka Itālijā pastāv nopietni izkropļojumi pārtikas izstrādājumu ceļā no lauka līdz galdam.

Šo ietekmi visasāk ir izjutušas ģimenes ar zemiem ienākumiem, kam pārtika ir vislielākais izdevumu postenis. Mazi un vidēji pārtikas apstrādes uzņēmumi arī ir nopietni cietuši. Problēma, ko rada ražošanas cenas un patēriņa cenas starpība, ir sasniegusi punktu, kurā nekavējoties ir nepieciešama Eiropas iestāžu rīcība.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es balsoju par ziņojumu, ko iesniegusi Batzeli kundze (Grieķija), jo es uzskatu, ka ES ir jāiet palīgā ražotājiem un patērētājiem.

Lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu ķēžu dominējošā stāvokļa izmantošanas dēļ tirgus cenas, ko maksā Eiropas patērētāji, ir caurmērā piecas reizes augstākas nekā lauksaimniecības ražotāju cenas. Lauksaimnieki kopumā saņem aptuveni 8 % no galīgās mazumtirdzniecības cenas.

Mēs mudinām ieviest ES politiku, kas veicina tiešus kontaktus starp ražotājiem un patērētājiem. ES ir jāatbalsta jaunu tehnoloģiju un interneta izmantošana, lai sniegtu patērētājiem sīkāku informāciju par produktiem, vienlaikus veicinot ražotāju iekļūšanu tirgū.

Ir nepieciešams veikt pasākumus, lai piešķirtu lielāku nozīmi jēdzienam „vietēji izstrādājumi” un lai sniegtu efektīvāku atbalstu tradicionāliem pārtikas tirgiem vai citiem tradicionāliem komercdarbības veidiem.

Tradicionāli Rumānijas produkti ir jāatbalsta Eiropas tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. (DA) Dānijas sociāldemokrātu deputāti Eiropas Parlamentā — Poul Nyrup Rasmussen, Britta Thomsen, Christel Schaldemose, Dan Jørgensen un Ole Christensen — ir nobalsojuši par ziņojumu par pārtikas cenām Eiropā. Delegācijas viedoklis ir, ka lielveikalu koncentrācija un konkurences trūkums nozīmēs to, ka gan patērētāji, gan lauksaimnieki ES būs zaudētāji. Tomēr delegācija nepiekrīt apgalvojumam ziņojuma 6. punktā, ka ir jānožēlo, ka tiek likvidēti intervences pasākumi. Tas ir nepieciešams, lai padarītu Eiropas lauksaimniecību ienesīgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Esther De Lange (PPE-DE), rakstiski. (NL) Es vēlētos paskaidrot balsojumu par Batzeli ziņojumu Kristīgi demokrātiskās iniciatīvas (CDA) Holandes delegācijas vārdā. Mūsuprāt, šis nekādā ziņā nav viselegantākais ziņojums. Daudzu punktu formulējumi ir liekvārdīgi un atkārtojas. Mums ir arī šaubas par noteiktām prasībām, kas pārāk tiecas uz sociālistisku valsts intervenci, kā arī par pilnīgu aizliegumu pārdošanai zem pašizmaksas. Tā var izklausīties kā jauka doma, bet nav praktiski realizējama. Lauksaimniecībā, mūsuprāt, tas ir svarīgs punkts. Attiecībā uz dempingu, protams, ir jārīkojas konkurences iestādei.

Par spīti tam mēs esam balsojuši par Batzeli ziņojumu, jo tajā ir ietverti vairāki svarīgi aspekti, ko alternatīvā rezolūcija patiesībā mēģina svītrot. Es sevišķi runāju par rezervju izpēti dažādos pārtikas ražošanas ķēdes posmos un aicinājumu Eiropas Komisijai pievērst uzmanību lielveikalu varai konkurences jomā, kā to Eiropas Parlaments ir jau prasījis vairākkārt. Mēs saprotam no Eiropas Komisijas teiktā, ka rezervju izpēti var daļēji veikt uz pašreizējo datu pamata, kuri ir zināmi Komisijai, un tādējādi mēs pieņemam, ka šis pētījums neprasīs nekādu būtisku administratīvo izmaksu pieaugumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par ziņojumu par pārtikas cenām Eiropā, jo es uzskatu, ka ir nepieciešama politiska rīcība, lai nodarbotos ar lauksaimniecības un pārtikas produktu cenu palielināšanos, kā arī ar neatbilstību starp cenu, ko ir saņēmis ražotājs, un cenu, ko ir maksājis patērētājs. Eiropā cena, ko samaksā gala patērētājs, ir aptuveni piecreiz augstāka nekā cena, kas ir samaksāta ražotājiem, — situācija, kas ir ietekmējusi zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās izdevumi pārtikai veido lielāko ģimenes budžeta daļu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Kā parasti, šajā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumā, kas „pauž viedokli”, ir ietverti priekšlikumi, kas prasīs no ES budžeta palielinātas izmaksas.

Mēs neatbalstām ziņojuma galvenās idejas, kas citu lietu starpā pauž nožēlu par Kopienas intervences pasākumu likvidēšanu lauksaimniecības tirgū. Mēs neesam arī par komitejas priekšlikumu par „tirgus vadības pasākumiem”.

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai ir arī jāatgādina, ka cenu stāvoklis ir atšķirīgs dažādās dalībvalstīs. Komitejas priekšlikums radīt Eiropas mēroga datubāzi pilsoņiem, kurā būs arī minētas izstrādājumu cenas un apjomi un informācija par enerģijas izmaksām, algām, īres maksām, nodevām un nodokļiem no visas Eiropas, mūsuprāt, ir atrauts no realitātes. Daudzu dažādu iemeslu dēļ dalībvalstu salīdzināšanai vienkārši nav priekšnosacījumu.

Mēs arī uzskatām, ka priekšlikums par īpašu marķējumu Eiropas lauksaimniecības produktiem ir dīvains. Kāds motīvs slēpjas aiz tā? Mēģinājums iedrošināt protekcionismu?

Kā parasti Jūnija saraksts atzīmē, ka šajā situācijā par laimi Eiropas Parlamentam nav koplēmuma pilnvaru attiecībā uz ES lauksaimniecības politiku. Pretējā gadījumā ES iekristu dažādu lauksaimniecības nozares grupu protekcionisma un smagu subsīdiju slazdā.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu par pārtikas cenām Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Neviens neapstrīd šī ziņojuma mērķus par plaisu starp ražotāja cenām un cenām, ko maksā patērētājs. Ir nepieciešama lielāka tirgus pārredzamība, lai nodrošinātu, ka ražotāji saņem pietiekamu atlīdzību un ka gala patērētājiem noteiktās cenas ir pamatotas.

Diemžēl komitejā pieņemtais teksts satur priekšlikumus, kas nav savienojami ar sociālo tirgus ekonomiku. Šie augstākajā mērā autoritārie priekšlikumi par cenu kontroli, rezervēm un tirgiem tikai atsauc atmiņā pārāk daudz formulu, kas ir bijušas neveiksmīgas un kuras, mēs domājām, ir neatgriezeniski nodotas pagātnei.

Es izsaku nožēlu, ka ziņojums uzmanības centrā izvirza vienīgi izplatītājus, nevis ņem vērā ražošanas ķēdi kopumā. Patiešām, lieli apstrādes uzņēmumi bieži ir tie, kas pērk lauksaimnieku saražoto un izmanto savu noteicošo stāvokli tirgū, lai to pārdotu tālāk izplatītājiem par pārmērīgām cenām.

Turklāt Eiropas datubāzes radīšana par visāda veida izmaksām un rezervēm, kā to ierosina ziņojums, rezultātā radītu ievērojamas administratīvas izmaksas uzņēmējiem, kuras tiktu pārnestas uz mazumtirdzniecības cenām un tajās iekļautas.

Lai novērstu šādus sliktus paradumus, es esmu iesniegusi alternatīvu rezolūciju, ko ir parakstījuši 40 deputāti, apliecinot savu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. - (RO) ES līmeņa regulējums problēmai, ko rada lielu mazumtirdzniecības izplatīšanas ķēžu negodīga prakse pret ražotājiem, ir ļoti svarīgs Rumānijai. Arī šeit lielveikalu ķēdēs praktizētie pārkāpumi ir jautājums, kas rada bažas gan ražotājiem, gan patērētājiem. Papildus „slēptajiem uzcenojumiem”, kas ir obligāti un krājas par katru produktu un ko sedz ražotāji, lielveikali liedz ražotājiem pārdot savus izstrādājumus par zemākām cenām citos veikalos. Visu šo noteikumu rezultātā produkti kļūst līdz 30 % dārgāki. Galu galā tieši patērētājs it tas, kurš samaksā produkta pārmērīgi pacelto cenu.

Pasākumi, kas ir ierosināti Batzeli kundzes ziņojumā, tiecas mazināt lielveikalu izdarītos spiedienus un veicināt tiešus sakarus starp patērētājiem un ražotājiem. Tieši tāpēc es balsoju par tā pieņemšanu.

Izpēte, kas ir ierosināta ziņojumā par peļņas rezervju sadali, ļaus mums izdarīt vairākus secinājumus par pareiziem pasākumiem, lai panāktu cenas pārredzamību ražotāja, pārstrādātāja, pārdevēja ķēdē un pārkāpumu sodīšanu.

Vienošanās par cenām starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem ļauj izmantot dažādas cenas katrā konkrētā gadījumā un tāpēc veicina veselīgas konkurences vides nodrošināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Ziņojums atkārto labi zināmus atklājumus par monopolstāvokli, kas ir radies pārtikas pārstrādē un tirdzniecībā. Tomēr tas nepasaka, ka šis stāvoklis ir apzināta ES un dalībvalstu valdību izvēle atbilstoši Lisabonas stratēģijai un KLP pamatnostādnēm.

Tirgu liberalizēšana, apvienošanu un pārņemšanu stimulēšana un dzīšanās pēc peļņas un konkurētspējas pārtikas rūpniecībā ir novedusi pie daudznacionālu korporāciju suverenitātes, augstākām patēriņa cenām, zemākām ražotāja cenām un lielākas peļņas kapitālam.

KLP deva izšķirošu ieguldījumu attīstībai šajā virzienā, atceļot obligāti garantētās cenas un pārdodot lauksaimniekus ar maziem un vidējiem līdzekļiem PTO, lai tādējādi daudznacionālās korporācijas varētu iegūt izejmateriālus gandrīz par velti, un nīdējot vai vājinot kooperatīvus, neskatoties uz to partiju liekulīgajiem izteikumiem, kuras atbalsta Eiropas vienvirziena attīstību.

Piemērs tam ir piena ražošana Grieķijā, kur piena kartelis dzen lejā ražotāja cenas un tur patērētāja cenas debesu augstumā, tādējādi ievācot milzīgu peļņu. Mūsdienās tas veicina patēriņu produktiem ar samazinātu uztura vērtību, atstājot tūkstošiem lopkopju, kas nespēj iztirgot savu produkciju valstī, kura saražo 50 % no sava pieprasījuma, apdraudētā stāvoklī.

Cīņa par lētu un drošu pārtiku un par nabadzīgo lauksaimnieku izdzīvošanu prasa spēcīgu strādnieku, lauksaimnieku un pašnodarbināto, un vietējās varas, un vietējās ekonomikas apvienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Pārtikas cenu celšanās Eiropā ir katram acīmredzama. Tā ir briesmīga problēma, kas prasa tūlītēju Eiropas Savienības rīcību. Tāpēc es balsoju par Batzeli kundzes ziņojumu, kas, manuprāt, aplūko jautājumu vispusīgi un piedāvā ļoti derīgus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu.

Mums obligāti ir jāstrādā, lai samazinātu pašreizējo plaisu starp ražotāja un patērētāja cenu, ko rada neveselīgs cenas pārcelšanas mehānisms, kurā ietilpst spekulācija ar pārtikas vielām un lielāka starpnieku dalība. Es piekrītu referentei, ka augošā tirdzniecības un izplatīšanas koncentrācija ir devusi nozīmīgu stimulu patērētāja cenu palielinājumam salīdzinājumā ar ražotāja cenām.

Steidzami ir vajadzīgi tādi pasākumi, kādus ierosina Batzeli kundze lielākai cenu struktūras un peļņu rezervju pārredzamībai, izmantojot valstu konkurences iestāžu saskaņotu darbību labākam tirgus un cenu tendenču regulējumam pārtikai Eiropā un efektīvai patērētāju rosināšanai izvēlēties vietējā ražojuma pārtiku, kas pēc definīcijas palīdz saīsināt izplatīšanas ķēdi un atbalsta tradicionālos pārtikas tirgus, kas pašlaik pārdzīvo nopietnas grūtības.

 
  
  

- Ziņojums: Margrete Auken (A6-0082/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Michael Cashman (PSE), rakstiski. − Es kopā ar saviem Eiropas Parlamenta Leiboristu partijas kolēģiem esmu nolēmis atbalstīt sākotnējo ziņojumu, kas piedāvā vispieņemamāko atbildi simtiem lūgumrakstu, ko iesnieguši Eiropas pilsoņi, masveida urbanizācijas, pārmērīgas celtniecības un piekrastes degradācijas upuri Spānijā.

Iesniegtās alternatīvās rezolūcijas būtiski grozīja ziņojumu un neatbilda konsekventajai nostājai, kāda mums ir bijusi šos 5 gadus.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (IND/DEM), rakstiski. − Ziņojums ir kosmētisks mēģinājums uzturēt maldīgas cerības simtiem lūgumrakstu iesniedzēju, tuvojoties ES asamblejas vēlēšanām. Tas cenšas būt spējīgs veikt darbības, ko — kā to norāda Juridiskā komiteja — ES nav kompetenta veikt, tāpēc pat M. Auken piedraudējums neatbalstīt nākamo ES budžetu, ja ziņojuma prasības netiks apmierinātas, nevarētu palīdzēt tiem, kuri ir nopirkuši un pēc tam zaudējuši īpašumu Spānijā. UKIP nepiedalīsies šajā krāpšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas seko ļoti daudziem lūgumrakstiem, ko Parlamentam iesnieguši upuri un cietušie pilsoņi no visas Eiropas. Ziņojums pierāda, ka masveida urbanizācija vairākos Spānijas reģionos ir notikusi tādā veidā, kas pārkāpj īpašuma tiesības, degradē vidi, traucē ūdens apgādi un kvalitāti un bieži atstāj upurus bez nekāda atlīdzinājuma vai kompensācijas, kad viņi varbūt ir zaudējuši savus mūža ietaupījumus.

Es ceru, ka šis ziņojums palīdzēs daudziem maniem vēlētājiem un pilsoņiem no visas Eiropas, kurus tas ir skāris, viņu cīņā par tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Interešu konflikta dēļ es atturējos visos balsojumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs saprotam, ka celtniecības nozarē Spānijā var būt lielas problēmas un ka ir iespējams, ka labticīgi pilsoņi bez aizdomām nopirka īpašumus, kurus, kā vēlāk izrādās, celtniecības uzņēmumiem nebija juridisku tiesību būvēt. Tomēr šīs ir problēmas, ko var un vajag risināt dalībvalsts iekšienē. Kad visi vietējie līdzekļi ir izsmelti saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību konvencijas 35. pantu, pilsoņi individuāli var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.

Nav iemesla, kāpēc būtu jāievieš ES līmeņa tiesību akts, lai risinātu šos jautājumus, vai Eiropas Parlamentam kā institūcijai jāiesaistās šajā lietā. Mēs arī nevēlamies nekādā veidā saistīties ar dažādiem alternatīvu rezolūciju projektiem, ko iesnieguši Spānijas deputāti, kas šo lietu vēl papildina ar vietējās politikas sarežģījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Fiona Hall (ALDE), rakstiski. − Es sniedzu balsojuma skaidrojumu par M. Auken ziņojumu, atbalstot trīs atsevišķus vēlētājus, kas ir tikušies ar mani, lūdzot palīdzību. Katrā no šīm trim lietām vēlētājs ir izdevis savus mūža ietaupījumus par mājas un zemes pirkumu Valensijā. Visos trīs gadījumos pirkšanas laikā tika ievērotas pareizas juridiskas procedūras. Bet visos gadījumos vēlētājam pēc tam ir bijis jāuzklausa nelikumīgas zemes atņemšanas prasības no Valensijas iestāžu puses.

Šie ir tikai trīs no daudziem tūkstošiem gadījumu, kuros netaisnību ir cietuši Eiropas pilsoņi, kam pieder īpašums Spānijā. Es prasu Komisijas ātru un izlēmīgu rīcību saskaņā ar M. Auken ziņojuma ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. - (ES) Es esmu nobalsojis par Auken ziņojumu, jo tas skaidri kritizē Spānijas valsts bezatbildību pilsētu plānošanā un izgaismo ļaunprātīgo Kopienas finansējuma izmantošanu plānošanā un ar vidi saistītās lietās.

Es vēlos arī uzsvērt Spānijas Tautas partijas (PP) un Spānijas Sociālistiskās strādnieku partijas (PSOE) deputātu efektivitātes trūkumu. Viņi nebija spējīgi panākt vienošanos, lai iesniegtu alternatīvu rezolūciju, kas gūtu vajadzīgo vairākumu, tāpēc abas grupas cieta sakāvi. Viņi vēlreiz ir skaidri apliecinājuši, ka vienīgais jautājums, par kuru viņi var vienoties, ir viņu opozīcija basku nacionālismam. Sociālisti un PP mēģināja pārliecināt savus kolēģus deputātus balsot attiecīgi par viņu rezolūcijām, kuras ievērojami mīkstināja referentes izteikto kritiku.

Es gribu skaidri pateikt, ka Spānijas valdība piedalās praksē, kas sistemātiski ir saistīta ar sliktu attieksmi pret tās pilsoņiem, vides postīšanu un liela mēroga korupciju. Man liekas, ka minētās pilnvaras nekavējoties būtu jānodod Euskadi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Tūkstošiem Eiropas pilsoņu vēl joprojām ir masveida urbanizācijas sistēmas upuri, ko ataino ļoti liels skaits lūgumrakstu attiecībā uz Eiropas pilsoņu likumīgo tiesību uz savu īpašumu un vidi pārkāpšanu. Problēmu ir izraisījis vietējo un reģionālo iestāžu publisks piedāvājums ar nepietiekamām urbanizācijas kontroles procedūrām. Pieņemtajai rezolūcijai ir jāsāk dot konkrētus risinājumus cilvēkiem, kuri dzīvo Spānijas konkrētajās teritorijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer Pleite (GUE/NGL), rakstiski. - (ES) Būdams kopš paša sākuma iesaistīts Auken ziņojuma izstrādē, kas ir guvis cilvēku atbalstu kā no Spānijas, tā arī Eiropas, es esmu aizstāvējis tā saturu no visas sirds. Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, jo tas skaidri atklāj visu Spānijas pārvaldes institūciju, sākot no centrālās valdības līdz autonomajām reģionālajām pašvaldībām, līdz vietējām iestādēm, iesaistīšanos tāda ekonomiska modeļa attīstīšanā, kas balstās uz pilsētniecisku pieeju, kura ir bijusi postoša Spānijas videi, ekonomikai un sociālajai attīstībai.

Šis ziņojums, kas ir izturējis Tautas partijas (PP) un Sociālistiskās strādnieku partijas (PSOE) spiedienu, atklāti parāda kā politisko, tā arī tiesisko lēmumu saudzību šajā jautājumā, kas ir novedusi pie nesodāmības iestādēs. Tajā ir arī ietverta deklarācija par moratoriju tiem attīstības plāniem, kuri neatbilst vides ilgtspējas un sociālās atbildības kritērijiem, lai tādējādi varētu izmeklēt pārkāpumus un izvairīties no faits accomplis politikas.

Turklāt ziņojums pieprasa Spānijas valdībai izveidot darba grupu, kurā piedalīsies visas pārvaldes institūcijas. Tas aicina uz publiskām debatēm par pilsētu plānošanu Spānijā, kas ļaus pieņemt likumdošanas pasākumus, kas vērsti pret spekulatīvu un ilgt nespējīgu attīstību, un izbeigs à la carte tiesību aktu pieņemšanu, ko praktizē tādos autonomajos reģionos kā Aragona un Valensija.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. - (PL) Es balsoju par Auken ziņojumu par Spānijā notiekošās ekstensīvās urbanizācijas ietekmi uz Eiropas Savienības pilsoņu individuālajām tiesībām, vidi un ES tiesību aktu piemērošanu, balstoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem.

Ir daudz liecību, kas rāda, kā piekrastes teritorijās tiek veikta pārmērīga urbanizācija un ka atbildība par to gulstas uz centrālajām, autonomajām un vietējām iestādēm. Viņi ir iedarbinājuši attīstības modeli, kurš nenodrošina ilgtspēju un jau ir radījis ārkārtīgi nopietnas ar vidi saistītas, sociālas un ekonomiskas sekas. Šīs darbības dēļ ir radīts neatgriezenisks kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai un vides integritātei daudzos Spānijas reģionos. Atbildot uz šādām apsūdzībām, procedūras ir lēnas un pieņemtie spriedumi nesniedz upuriem gandarījumu. Tas ir cēlonis tam, kas cilvēki šaubās par Spānijas tiesu sistēmu.

Ir arī jāuzsver, ka tūkstošiem Eiropas pilsoņu, kas dažādos apstākļos iegādājās īpašumu Spānijā, ir kļuvuši par ļaunprātības upuriem saistībā ar urbanizāciju. Šīs ļaunprātīgās rīcības veica vietējās iestādes, bet to dēļ īpašumiem draud nojaukšana.

Saistībā ar šiem faktiem Spānijas valdība ir jāaicina pamatīgi pārskatīt tiesību aktus, kuri ietekmē individuālo īpašnieku tiesības milzīgas urbanizācijas dēļ, lai beigtu pārkāpt tiesības un pienākumus, kas noteikti EK Līgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Es vēlos apsveikt referenti par veikto darbu un teikt, ka es atzinīgi vērtēju viņas ziņojumu par Spānijā notiekošās ekstensīvās urbanizācijas ietekmi uz Eiropas Savienības pilsoņu individuālajām tiesībām, vidi un ES tiesību aktu piemērošanu, šī ietekme ir bijusi sevišķi negatīva, kā to apliecina daudzie lūgumraksti, kas saņemti no šīs teritorijas iedzīvotājiem.

Es domāju, ka šajā gadījumā Lūgumrakstu komiteja ir pienācīgi ņēmusi vērā pilsoņu prasības, kuri ir nobažījušies par dabas ainavas iznīcināšanu, līgumu noteikumu un vides aizsardzības neievērošanu un milzīga apjoma celtniecību. Šīs komitejas sniegtās liecības pēc faktu vākšanas misijām teritorijā ir skaidri parādījušas celtniecības industrijas radīto iejaukšanos un nepieciešamību aizstāvēt Spānijas pilsoņu tiesības, kas garantētas līgumos.

Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu; tas pilnībā atbilst subsidiaritātes principam, un es ceru, Spānijas vietējās iestādes veiks nepieciešamos pasākumus, neradot Eiropas Komisijai vajadzību pievērsties pārkāpuma procedūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs balsojām par ziņojumu līdzjūtībā pret sūdzību iesniedzējiem. Mēs tomēr uzskatām, ka iespējamie Spānijas, ES un starptautisko tiesību aktu pārkāpumi ir jāizskata un jāatrisina attiecīgajām Spānijas iestādēm, Eiropas Kopienu Tiesai un Eiropas Cilvēktiesību tiesai.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es priecājos, ka Parlaments balsoja par šo ziņojumu. Daudzi skoti ir izjutuši Spānijas zemes laupīšanas ietekmi, zaudējot mājas, kuru iegādei daudzi ir krājuši visu mūžu. Spānijas valdībai ir jādara viss, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu cietušajiem. Daudzi cilvēki tika maldināti un viņiem tika melots par to, ko viņi pirka, un ir jābūt tiesiskam līdzeklim šai situācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diana Wallis (ALDE), rakstiski. − Mēs balsojām par ziņojumu par urbanizāciju Spānijā, jo tas ataino Lūgumrakstu komitejas vairāku gadu sīki izstrādāta darba rezultātu, atbildot uz simtiem savstarpēji saistītu lūgumrakstu no vairākiem tūkstošiem lūgumrakstu iesniedzēju, dodoties faktu noskaidrošanas apmeklējumos un diskutējot ar visām ieinteresētajām pusēm, un komitejā tas tika pieņemts ar lielu visu partiju pārstāvju vairākumu. Mums kā vēlētiem pārstāvjiem ir pienākums nodrošināt, ka Eiropas pilsoņi, kurus mēs esam mudinājuši izmantot viņu tiesības brīvi pārvietoties, netiek vēlāk pakļauti patvaļīgiem vai nepamatotiem ierobežojumiem mītnes valstī.

Mēs atzīstam, ka saskaņā ar Līgumiem primārā atbildība par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzīšanu ir uzdota Komisijai. Mēs arī atzīstam, ka Līgumi nepārprotami izslēdz jebkādu ietekmi uz vietējiem noteikumiem, kas nosaka īpašuma tiesību sistēmu. Tomēr mēs arī uzskatām, pirmkārt, ka Parlamenta Lūgumrakstu komitejai, kas ir institūciju „acis un ausis”, ir jānorāda uz visām sistēmiskām problēmām, kuras ietekmē brīvo kustību tūkstošiem mūsu pilsoņu un ir nākušas gaismā lūgumrakstu procesā.

Otrkārt, mēs uzskatām, ka, šķiet, ir pārkāpti Kopienas tiesību akti, sevišķi tiesību akti par vidi un publiskā iepirkuma noteikumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Wise (NI), rakstiski. − Būdams dedzīgs pretinieks ES un tās nepārtrauktajai jaukšanās mūsu dzīvē, es konsekventi esmu balsojis pret lielāko daļu no ziņojumiem, kurus man ir lūguši apsvērt. Ir nenovēršami, ka ziņojums nāk kopā ar to, kas vienkārši prasa atšķirīgu pieeju, un es uzskatu, ka Auken ziņojums ir tieši tāds. Pie manis ir vērsušies daudzi izceļotāji, kas darīja visu, ko spēja, lai uzsāktu kārtīgu, tiesisku un ilgtspējīgu dzīvi Spānijā. Tas, ka viņi kļuva par birokrātiska konflikta upuriem, tagad ir vēstures fakts un cerams, ka šis ziņojums piespiedīs atrast taisnīgu risinājumu.

Mana rīcība šeit nenozīmē, ka mana attieksme pret ES un tās necaurlaidīgo, neelastīgo un nekontrolējamo struktūru ir kļuvusi pielaidīgāka. Tomēr, ja subordinētā birokrātija nerisina problēmas, ko tā pati rada, tad ir jāatrod risinājums.

Es tagad ceru, ka neskaitāmās problēmas, ko radījušas dažādās Spānijas iestādes, tiks izskatītas un ka tās tiks īsā laikā atrisinātas maniem vēlētājiem vislabvēlīgākajā veidā.

Mani urda nemiers, ka šāda iejaukšanās var nebūt īstais risinājums. ES valstībā vienīgais negrozāmais likums ir neparedzētās sekas.

 
  
  

- Ziņojums: Francisco José Millán Mon (A6-0114/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par. Es saskatu Obama ievēlēšanā svarīgu iespēju jaunai vispārēju saistību politikai, pagrieziena punktam Amerikas Savienoto Valstu vēsturē un arī visai pasaulei.

Virzībai uz priekšu ir jānotiek ar jaunu vispārēju saistību politiku, kurā ES būs izšķiroša nozīme. Mums tagad ir izdevība atjaunot vispārējās saistības, ņemot vērā tuvojošās Eiropas vēlēšanas un tajās atjaunotas institūcijas.

Demokrātu kandidāta uzvara ir vēl viens pierādījums neparastajai atjaunotnes spējai, kas ir bijusi acīmredzama tik daudzas reizes ASV vēsturei grūtos brīžos. Jaunā ASV vadība varētu virzīties pretī labākai ES un ASV kopējai politikai, abām pusēm strādājot kopā efektīvā partnerībā pie daudziem globāliem jautājumiem, ar kuriem abu kontinentu vadītājiem ir jānodarbojas, proti, ar klimata pārmaiņām, globālām problēmām, reģionāliem jautājumiem, aizsardzību, ekonomikas jautājumiem un tirdzniecību. Mums ar apņēmību un radošu sparu šīs problēmas jārisina kopā. Obama iemieso visu pozitīvo un iespaidīgo, kas saistās ar Amerikas Savienotajām Valstīm un šodienas sarežģīto un globalizēto pasauli, kura pastāvīgi mainās.

Transatlantiskā saikne joprojām ir būtiska. Man ir ticība nozīmei, kāda arī turpmāk būs ASV šajā sakarā ievēlētā prezidenta Obama vadībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Plašais ziņojums pamatoti aizstāv attiecību padziļināšanu starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tuvie Austrumi, Pakistāna, Afganistāna, Krievija, aizsardzība, drošība un ekonomikas un komercdarbības lietas tiek sīki apspriestas.

Tomēr ir nepieņemami, ka referents neslēpti cer uz Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kad ir kļuvis skaidrs, ka pilsoņu vairākums nevēlas nekā kopīga ne ar Eiropas Konstitūciju, ne tās sagatavoto kopiju. Labi, ka referents veltī uzmanību Palestīnas jautājumam, bet kāpēc ne ar vārdu nav minētas Izraēlas tiesības uz drošību? Šī aizsprieduma dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. - (PL) Mon ziņojums izvirza tematu par transatlantiskām attiecībām gaisotnē, kas valda pēc prezidenta vēlēšanām ASV. Es atbalstīju ziņojumu, jo uzskatu, ka šodien ir svarīgi, lai starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību būtu cieša sadarbība praktiski visās jomās: politikā, aizsardzībā, ekonomikā, enerģētikā, vidē, kultūrā, zinātnē utt.

Mums jāapzinās, ka Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības apvienotais iekšzemes kopprodukts veido vairāk nekā 50 % no pasaules IKP. Jaunā transatlantiskās darbības programma, kas ir bijusi spēkā kopš 1995. gada, ir jāaizstāj ar transatlantiskās partnerības sapratnes pamatnostādnēm, kas tiks sistemātiski atjauninātas. ASV un ES ir spiestas iesaistīties darbībās, kas nepieciešamas pasaules drošībai un kārtībai. Protams, ka tas prasa sadarboties ar citām valstīm, sevišķi ar Ķīnu, Indiju un Krieviju.

Es arī uzskatu, ka ir pareizas piebildes par nepieciešamību reformēt ANO, arī par nepieciešamību reformēt Drošības padomes darbību. Transatlantiskā sadarbība nedrīkst atstāt bez ievērības NATO nozīmi. Šodien mums jāatzīst, ka vissvarīgākā ir strauja un efektīva rīcība, lai bremzētu augošo ekonomisko krīzi. Es piebildīšu, ka šajās attiecībās mums ir jāparedz vieta arī Kanādai, Meksikai un Dienvidamerikai.

Mums jācer, ka pašreizējā ASV prezidenta Barack Obama teiktie vārdi, ka „Amerikai nav labāka partnera par Eiropu”, apstiprināsies ikdienas realitātē. Tas ir būtiski, ja mēs gribam stāties pretī problēmām, ar ko saskaras mūsu civilizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Eiropas Parlamenta „milzīgās cerības” sakarā ar Barack Obama ievēlēšanu par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu patiesībā attiecas tikai uz imperiālistiem, kam ir pietiekams pamats cerēt, ka viņu intereses tiks apmierinātas efektīvāk. Tautai nav jālolo nekādas ilūzijas, ka tās labā notiks politikas maiņa. Turklāt jaunā ASV prezidenta paša paziņojumi un izteikumi neatstāj vietu šaubām.

Ziņojums aicina uz ciešāku un dziļāku sadarbību ES un ASV, un NATO starpā pēc minētajām vēlēšanām. Tāpēc tas ierosina radīt struktūru divu imperiālistisko centru (ES un ASV) ārlietu un drošības politikas koordinēšanai vēl augstākā līmenī.

Laikā, kad Eiropas un Amerikas imperiālistu starpā palielinās konkurence un antagonisms kapitālisma finanšu krīzes dēļ, viņi vienlaikus cenšas koordinēt savu sadarbību, lai tiktu galā ar zemāko slāņu opozīciju. Tas ir īstais mērķis, kas slēpjas aiz aicinājuma uz kopēju un efektīvu rīcību, lai risinātu „globālas problēmas”, „aizsardzības un drošības jautājumus” un „reģionālus jautājumus”. Ziņojumā paustā gatavība pieņemt Gvantanamo iemītniekus ES, ja ASV to pieprasītu, ir tipisks piemērs.

Tautai ir jāveido pašai sava kopīga fronte pret ES, ASV un NATO vienoto uzbrukumu viņiem un jāgāž imperiālistiskā kārtībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Es balsoju pret Millán Mon kunga ziņojumu par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, jo es nedomāju, ka ir pareizi, ka Eiropas Savienība, stājoties spēkā Lisabonas līgumam un attiecīgajiem ārpolitikas instrumentiem, iegūs spēcīgāku un aptverošāku nozīmi starptautiskajā ģeopolitikas jomā. Turklāt es pilnīgi nepiekrītu transatlantiskās partnerības un NATO nozīmei kolektīvajā drošībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Es piešķiru milzīgu nozīmi transatlantiskajām attiecībām un esmu konsekventi iestājies par NATO atdzīvināšanu un stiprināšanu. Pretēji ziņojuma galvenajai līnijai es tomēr neuzskatu, ka tam būtu jānozīmē stipro saikņu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un atsevišķām dalībvalstīm (sevišķi Lielbritāniju) aizstāšanu ar „ES un ASV partnerību”. Atsaukšanās uz Lisabonas līgumu, kuru mūsu cilvēki negrib, un priekšlikums, lai iespējamais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks jeb Augstais pārstāvis būtu jaunās „Transatlantiskās politiskās padomes” līdzpriekšsēdētājs, ir piemērs tam. Turklāt man ir konkrēti iebildumi pret tiem ziņojuma aspektiem, kuri attiecas uz ES aizsardzību. Ziņojums atzinīgi vērtē „pastiprinātu Eiropas aizsardzības spēju” un nepārprotami atbalsta Eiropas Drošības un aizsardzības politiku, pret kuru konservatīvie vienmēr ir bijuši opozīcijā.

Šo iemeslu dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

 
  
  

- Turkmenistāna (B6-0150/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Es labprātāk atturētos no balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu par EK un Turkmenistānas tirdzniecības nolīgumu. Lai gan es atzīstu ekonomisku un tirdzniecisku attiecību nozīmi turkmēņu sabiedrības atklātības veicināšanā, es šaubos, vai pagaidu nolīgums abām pusēm ir vislabākais risinājums.

 
  
  

- Ziņojums: Daniel Caspary (A6-0085/2006)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI), rakstiski. (NL) Es balsoju pret šo rezolūciju, jo, manuprāt, tā nozīmētu, ka Parlaments grauj pats savu ticamību. Šis Parlaments vienmēr nāk klajā ar retoriskām deklarācijām par cilvēktiesībām un uzsver, ka cilvēktiesības ir vissvarīgākais ārpolitikas mērķis, tomēr tagad tas gatavojas parakstīt nolīgumu ar valsti, kas pārkāpj tieši šīs pašas cilvēktiesības milzīgos apjomos. Vienmēr pamatā ir ticība, ka šāda nolīguma parakstīšanas fakts vien jau uzlabo cilvēktiesības attiecīgajā valstī. To pašu stāstu mēs dzirdam no Turcijas pievienošanās aizstāvjiem: jā, cilvēktiesības tiek pārkāptas un spīdzināšana ir plaši izplatīta, bet tiklīdz Turcija pievienosies ES, tas viss tiks atstāts pagātnē. Tomēr fakti liecina par pretējo.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Es esmu nolēmis atturēties no balsošanas par Caspary kunga ziņojumu par pagaidu tirdzniecības nolīgumu ar Turkmenistānu. Es varu atbalstīt vienīgi dažus priekšlikuma punktus, nevis dokumentu kopumā. Tādēļ es nebalsoju pret to, bet gan atturējos.

 
  
  

- Ziņojums: Stavros Lambrinidis (A6-0103/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − Es balsoju par. Mūsdienās internets ir kļuvis par visu mūsu personisko un institucionālo attiecību pamatu. Mūsu personiskā informācija ir daudzu kompāniju rīcībā, kuras bieži izmanto mūsu privātos datus bez pienācīgas atļaujas. Šo iemeslu dēļ ir skaidrs, ka mums jāaizsargā pamattiesības uz privātumu internetā.

Internets var sniegt ievērojamu atbalstu citām pamattiesībām, kā vārda, politiskas darbības un biedrošanās brīvību. No otras puses, tas pieļauj plašu kriminālo darbību loku. Neatbilstīgas interneta izmantošanas piemērs ir pieaugošais bērnu pornogrāfijas posts, kas pārpludina internetu un kurš mums tagad ir jāmazina.

Tādēļ ir jāsper konkrēti soļi, lai aizsargātu un novērstu indivīdu pamatbrīvības, sērfojot internetā. Mūsu rīcībai jābalstās uz privātumu un drošību, pastāvīgi pievēršot uzmanību pamattiesībām uz izglītību un piekļuvi informācijas sistēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Internets ir milzīgs tehnoloģiju sasniegums, kas ļauj lietotājiem sazināties vienam ar otru, veidot personīgas, profesionālas un izglītības saiknes, izplatīt zināšanas, veicināt un stimulēt kultūru.

Tomēr noziegumu daudzums internetā ir pieaudzis un tas kļuvis par iecienītu kriminālo tīklu instrumentu, jo ir viegli pieejams, lēts un ļoti iedarbīgs. Pēdējos gados bērnu ļaunprātīga izmantošana internetā ir pieaugusi par 16 %, vairumā gadījumu bez efektīviem sodiem vai iespējas atrast šos noziedzniekus. Eksistē ap 5 000 terorisma propagandas vietnes, kas kalpo kā radikalizācijas un vervēšanas līdzekļi un informācijas avoti par teroristu metodēm un resursiem.

Es atzīstu neatliekamo nepieciešamību rast risinājumus un attīstīt piemērotus tiesiskos instrumentus, lai apkarotu noziedzību, nenovedot pie pārmērīgas un nesaprātīgas kontroles ar cenzūru un slepenu interneta datplūsmas novērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Šī ir laba rezolūcija, kas uzmanīgi līdzsvaro tiesības un pienākumus un ir drosmīga apelācija pret cenzūru. Pēdējos gados ir bijuši daudzi mēģinājumi politkorektuma vārdā pakļaut internetu cenzūrai, lai strīdīgas idejas izslēgtu ne tikai no drukātās preses, bet arī no globālā tīmekļa. Tīmeklis ilgi ir bijis ērkšķis mēdijus kontrolējošo inkvizitoru miesā, kuri vēlas pasludināt ārpus likuma jebkuru daudzkultūru sabiedrības kritiku, piemēram, ar tiesību aktiem par rasismu.

Brīvība internetā ir vislabākā garantija vārda brīvībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Lambrinidis kunga ziņojumu par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi spert soļus, lai saskaņotu interneta lietotāju pamattiesības ar cīņu pret kibernoziegumiem un aizsargātu iedzīvotājus, jo īpaši bērnus. Tādēļ es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādāt tiesību aktus par datu aizsardzību, drošību un vārda brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Vārda brīvība un tiesības uz privāto dzīvi ir absolūtas tiesības, kuras nekādā gadījumā nedrīkst iedragāt. Tomēr mēs uzskatām, ka tās ir attiecināmas arī uz internetu, tādējādi garantējot indivīda tiesības uz vārda brīvību.

Mēs uzskatām, ka iespēja izņemt personisko informāciju no datubāzēm un tīmekļa vietnēm jāuzskata par normu un mēs aicinām uzņēmumus nodrošināt, ka indivīdi var izdzēst savus personiskos datus no datubāzēm. Tomēr mēs uzskatām, ka šādu garantiju trūkums pirmkārt un galvenokārt ir starptautiska problēma, kuru vislabāk var atrisināt ar starptautiskiem regulējumiem un konvencijām.

Jūnija Saraksts atbalsta drošības un pamatbrīvību garantijas Internetā, bet mēs esam pret dažiem formulējumiem ziņojumā. Piemēram, ziņojumā ir pausta vēlme virzīt Direktīvas par kriminālsankcijām pieņemšanu, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Mēs noteikti esam pret to, jo nevēlamies Eiropas krimināllikuma harmonizāciju. Referents cenšas salīdzināt tiesības internetā ar tiesībām uz izglītību. Mēs uzskatām, ka tas ir augstprātīgs apgalvojums, jo tiesības un iespēja apmeklēt skolu nepavisam nav aizspriedumaini secinājumi daudzās ES dalībvalstīs.

Tomēr ziņojuma labie nodomi ievērojami pārspēj negatīvos un tādēļ mēs izvēlējāmies balsot par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Es pilnībā atbalstu Lambrinidis kunga ziņojumu par drošību un pamattiesībām internetā. Domāju, ka tas ir ļoti svarīgs un nepieciešams, galvenokārt tāpēc, ka mūsu klātbūtne globālajā tīmeklī ir gandrīz universāla. Vienu vārdu sakot, internets ir kļuvis par mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu.

Mēs nevaram iedomāties labāku informācijas avotu rakstot grāmatu vai vēloties pagatavot izsmalcinātu ēdienu un meklējot interesantu recepti. Bet mēs vienmēr neapzināmies, ka mūsu klātbūtne internetā atstāj pēdas, kuras var izmantot pret mums, piemēram, cilvēki, kas iesaistījušies mārketingā, izlūkdienesti un pat identitātes zagļi.

No otras puses, internets var būt arī ērts saziņas līdzeklis noziedzniekiem un teroristiem. Tādēļ ir grūti sagatavot saprātīgu tiesību aktu, kas līdzsvaroti un efektīvi ļautu cilvēkiem droši izmantot visus interneta labumus, vienlaikus mazinot reālos un nopietnos apdraudējumus, kas saistīti ar noziegumiem.

Tādēļ es atbalstu referenta priekšlikumus, kuru mērķis ir līdzsvarot indivīdu privātumu un drošību tīmeklī, pilnībā respektējot viņu pamattiesības un brīvības. Es domāju, ka vienlaikus ar bažām par pakalpojuma kvalitāti valsts iestādes ir atbildīgas arī par interneta pieejamības nodrošināšanu visnabadzīgākajiem cilvēkiem un tiem, kas dzīvo visnomaļākajos valsts reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. (FR) Interneta izmantošana un attīstība nenoliedzami ir svarīgs progresa avots, jo īpaši ņemot vērā vārda brīvību un demokrātiju. Līdzsvara panākšana starp šādu brīvību, privātuma aizsardzību un drošības nepieciešamību internetā ir īsts izaicinājums mums visiem.

Jo īpaši gadījumos, kas skar politisku rīcību. Daži cilvēki, kas ir opozīcijā vai kam ir pretrunīgi politiskie uzskati un nav pieejami dažādi plašsaziņas līdzekļi, internetā saskata iespēju nodot savu ziņu pasaulei. Šādu brīvību nevajadzētu cenzēt. Ķīna, Kuba un Birma kā patiesi totalitāras valstis nekavējas nožņaugt šādu vārda brīvību, sistemātiski cenzē un filtrē informāciju, nicinot visus demokrātijas un brīvības principus.

Interneta filtrēšana pornogrāfijas, bērnu pornogrāfijas un terorisma apkarošanā ir svarīga, bet šāda modrība ir stingri jādefinē un jākontrolē.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Lambrinidis kunga ziņojums ir pirmais, kura galvenais temats ir interneta problēma no lietotāja skatupunkta. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir līdzsvarots, būtisks ziņojums, kurš skar šīs nozares galvenās intereses.

Kā PPE-DE grupas ziņojuma sagatavotājs es uzskatu, ka lietotāja tiesību uz publicēto saturu atzīšana, jo īpaši tiesību pilnībā izdzēst šo saturu atzīšana un prasība turpmākajiem regulējošajiem mehānismiem definēt digitālo identitāti un priekšlikums par speciālajiem pasākumiem tās aizsargāšanā ir svarīgs ieguldījums.

Ziņojumā uzsvērta sadarbības nozīme starp interneta attīstībā iesaistītajiem vienumiem ar mērķi radīt pašregulējuma vai līdzregulējuma instrumentus (piemēram, labas prakses kodeksus), kas papildina spēkā esošos tiesību aktus. Ņemot vērā straujo interneta attīstību, šie regulējošie pasākumi ir daudz efektīvāki nekā tradicionālie tiesību akti, jo tos atzīst un pielieto vairums iesaistīto vienumu bez valsts iejaukšanās.

Internets ir plašākā publiskās piekļuves zona pasaulē un tā attīstības apjoms var mūs pārsteigt, ja nepieņemsim lēmumu risināt šo tematu līdzsvaroti un reālistiski, lai turpmākie kibertelpas tiesību akti vairāk koncentrētos uz lietotāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Lambrinidis kunga ziņojumu par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā.

Es pilnībā atbalstu projekta mērķus iesaistīt visas ieinteresētās puses, lai darbotos dažādos līmeņos, izmantojot spēkā esošos valstu, reģionālos un starptautiskos instrumentus un dalītos labā praksē, lai atbilstīgi reaģētu uz dažādu interneta lietotāju un neskaitāmo tiešsaistes aktivitāšu prasībām un problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šī ziņojuma mērķi stiprināt drošību un pamattiesības internetā.

 
  
  

Kuģu demontāža (B6-0161/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski.(PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par drošu kuģu demontāžu, jo uzskatu, ka šī jautājuma risināšana ir svarīga kuģu dzīvescikla sastāvdaļa. Nolietotie kuģi jāuzskata par bīstamiem atkritumiem, jo tie satur bīstamas sastāvdaļas un tādēļ uz tiem attiecas Bāzeles konvencija.

Ar gandarījumu uzņemu Kopienas apņemšanos uzlabot kuģu demontāžas praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) ES apkārtējās vides aizsardzības mērķus pilnībā var sasniegt tikai tad, ja tie ir ietverti dažādās Kopienas politikas nozarēs. Tādēļ šī rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir paātrināt visus pasākumus, kas Savienībai jāveic, lai nodrošinātu nolietoto kuģu demontāžu darbiniekiem drošos apstākļos un atbilstīgi aizsargājot jūras vidi.

Globālā vienkorpusa tankkuģu izmantošanas samazināšana un bīstamas vielas saturošo veco kuģu izņemšana no apgrozības ļauj mums paredzēt nekontrolētu pazemināta standarta uzņēmumu izplatību Dienvidāzijā, kas varētu izplatīties arī Āfrikas valstīs. Minēto iemeslu dēļ mēs atbalstām šo rezolūcijas priekšlikumu un arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko drošības un apkārtējās vides noteikumu ievērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Ar šo tiek slēgti balsojuma skaidrojumi.

Mūsu sēde tiek pārtraukta. To atsāksim drīz, plkst. 15.00 ar mutisku jautājumu par kultūras lomu Eiropas reģionu attīstībā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika