Priekšsēdētājs. — Nākamais punkts ir Vćlean kundzes, kura pārstāv Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, ziņojuma (A6-0186/2009) par Direktīvas 2004/38/EK par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā piemērošanu īss izklāsts (2008/2184(INI)).

  Adina-Ioana Vălean, referente. − Priekšsēdētāja kungs, no visām ES pilsoņu pamattiesībām mūs visvairāk vieno tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā.

Kā īpaši noteikts Līgumos, šādas tiesības tiek noteiktas saskaņā ar Direktīvu Nr. 2004/38/EK, kas nosaka nosacījumus un ierobežojumus ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot ES teritorijā.

Kopš 2006. gada 1. janvāra tiesības dzīvot citā dalībvalstī ir izmantojuši vairāk nekā 8 miljoni ES pilsoņu, un vēl vairāki miljoni pilsoņu tās ir izmantojuši, lai ceļotu ES.

Esmu Eiropas Parlamenta referente saistībā ar šīs direktīvas novērtējumu, un man jāatzīst, ka dažas dalībvalstis būtiski pārkāpj mūsu pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, nosakot šķēršļus, kas ir pretrunā ar Līgumiem un minēto direktīvu.

Pirmkārt, šī direktīva netika veiksmīgi transponēta dalībvalstīs. Komisija norāda uz vairākām problēmām šajā jomā un tās ir minētas arī vairākos Parlamenta pētījumos, un atsevišķos gadījumos tie ir ES pilsoņu pamattiesību pārkāpumi. Šīs problēmas ir minētas manā ziņojumā.

Ir daudz nepamatotu administratīvo šķēršļu, īpaši attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem. Piemēram, prasības, kas noteiktas ieceļošanai valstī, un ilgas procedūras, tiesību brīvi pārvietoties ierobežojumi dažiem reģistrētiem partneriem, arī viena dzimuma attiecību partneriem, kā arī ar ekonomiku vai drošību saistīti sabiedriskās kārtības izņēmumi, kad netiek ievērots proporcionalitātes princips, kā rezultātā tiek ļaunprātīgi izmantotas tiesības izraidīt personu no valsts, kā arī atsevišķu valstu un etnisko kopienu pārstāvju diskriminācija attiecībā uz tiesībām, kas noteiktas ar šo direktīvu.

Otrkārt, runājot par šo tiesību pārkāpumiem un ļaunprātīgu izmantošanu, es piekrītu, ka tie ir būtiski jautājumi, taču vēlos norādīt, ka šīs direktīva 35. pants paredz dalībvalstīm iespēju nepieļaut šādus pārkāpumus, piemēram, fiktīvas laulības vai krāpšanu, un šī iespēja ir jāizmanto.

Es vēlos arī norādīt, ka es konstruktīvi sadarbojos ar valstu parlamentiem, Komisiju un Juridiskās komitejas referenti Frassoni kundzi, un viņi man piekrita par iepriekšminētajām problēmām transponēšanas jomā un par to, ka visiem ir jāiesaistās, lai šīs problēmas nekavējoties atrisinātu.

Savā ziņojumā es arī aicinu ieviest vairākus pasākumus, lai meklētu risinājumu. Viena no svarīgākajām un steidzamākajām lietām ir panākt, lai Komisija izstrādā visaptverošas transponēšanas vadlīnijas. Tās ir vajadzīgas, lai precizētu tādus jēdzienus, kā „pietiekami līdzekļi” un „sabiedrības drošība”. Pēc tam dalībvalstīm šīs vadlīnijas būs jātransponē savos tiesību aktos, un mēs ceram, ka tas tiks izdarīts līdz 2009. gada beigām.

Beidzot ir jāatceļ vai jāpārskata diskriminējoši pārejas nolīgumi, kas ierobežo darba ņēmēju ieceļošanu no tām dalībvalstīm, kuras ES iestājās pēc 2004. gada.

Vairāk līdzekļu ir jāpiešķir, lai palīdzētu integrēties ES pilsoņiem, kuri dzīvo citā dalībvalstī, un visbeidzot, Komisijai ir jāuzsāk pārkāpumu procedūra pret tām dalībvalstīm, kuras neievēro šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstīm beidzot ir jāpiemēro un jātransponē šī direktīva, lai beidzot tiktu atrisinātas šīs un citas problēmas. Tās nedrīkst mēģināt apiet saistības nodrošināt tiesības brīvi pārvietoties, aicinot pārskatīt šo direktīvu, lai no tās izvairītos. Eiropas Parlaments un Komisija pret to stingri iebilst.

Dalībvalstīm un Padomei ir jānodrošina tas, lai Eiropa būtu vieta, kur notiek ne tikai kapitāla, pakalpojumu un preču, bet arī pilsoņu aprite. Eiropa nevarēs pastāvēt, ja nebūs iespējas brīvi pārvietoties.

Nobeigumā vēlos teikt, ka pārskatītu mutisko grozījumu savā ziņojumā es likšu kā zemsvītras piezīmi, lai tie, kuri nacionālu, rasistisku vai ksenofobisku iemeslu dēļ neatbalsta pārvietošanās brīvību, taču neuzdrīkstas to paziņot atklāti, to neizmantotu kā iemeslu balsot pret manu ziņojumu.

Rīt, balsojot pēc saraksta, mēs redzēsim, kurš atbalsta Eiropu un Eiropas Savienības pilsoņu, brīvu pārvietošanos un nediskriminējošas pilsoņu tiesības, un kurš nē.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. — (DE) Priekšsēdētāja kungs un godājamie deputāti! Es vēlos sirsnīgi pateikties referentei par šo ievērojamo ziņojumu un par viņas lielisko un konstruktīvo sadarbību šajā ļoti sarežģītajā un delikātajā jautājumā.

Personu pārvietošanās brīvība ir viena no svarīgākajām Eiropas iekšējā tirgus pamatbrīvībām. Šī brīvība ir iekšējā tirgus un līdz ar to arī Eiropas ekonomikas konkurences pamatā. Mums ir jāatzīst, ka pārkāpumi Kopienas tiesību aktu ieviešanā šajā jomā ir pretrunā ar Eiropas pamatprincipiem. Tāpēc šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Un tāpēc es atbalstu šo ziņojumu, kas papildina Komisijas ziņojumu par Direktīvas Nr. 2004/38/EK piemērošanu, kas tika pieņemts 2008. gada 10. decembrī. Man prieks, ka gandrīz visi EP ziņojuma rezultāti atbilst Komisijas ziņojuma rezultātiem.

Tagad mums ir skaidrs priekšstats par to, kā dalībvalstis transponē un piemēro šo direktīvu, un, manuprāt, ir pienācis laiks rīkoties. Pareizi, ka ziņojumā ir minēts, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt to, lai šī direktīva tiktu pareizi transponēta un piemērota. Taču Komisija ir spiesta atsevišķos jautājumos iejaukties. Tāpēc ļaujiet man minēt Komisijas neatliekamās prioritātes.

Komisijai ir svarīgi, lai šī direktīva tiktu pilnīgi un pareizi piemērota. Tā ir viena no prioritātēm, kas minētas Komisijas 25. ikgadējā ziņojumā par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību (2009. gads).

Komisija arī turpmāk darīs iespējamo, lai nodrošinātu, ka šī direktīva tiek pareizi transponēta un piemērota Eiropas Savienībā. Tuvāko mēnešu laikā tiks organizētas divpusējas tikšanās ar dalībvalstīm, lai apspriestu neskaitāmus gadījumus par nepareizu šīs direktīvas transponēšanu un piemērošanu. Ja netiks panākts vēlamais rezultāts, Komisija pret attiecīgajām valstīm nekavējoties uzsāks pārkāpumu procedūru.

Komisija dalībvalstīm un pilsoņiem sniedz informāciju un palīdzību. Viens veids, kā to panākt, ir izdot pamatnostādnes par vairākām problēmām, kas ierobežo direktīvas transponēšanu vai piemērošanu, piemēram, saistībā ar izraidīšanu un tiesību pārkāpumu novēršanu. Šajās pamatnostādnēs būs apskatīti arī Parlamenta skatījumā problemātiski jautājumi.

Komisija arī turpmāk sadarbosies ar dalībvalstīm tehniskajā līmenī ekspertu grupās, lai apzinātu grūtības un risinātu neskaidrības saistībā ar direktīvas interpretāciju.

Taču jāatzīst, Vćlean kundze, ka Komisija nevar apstiprināt Priekšlikumu Nr. 23, jo tas paredz ekspertu grupu vizītes un savstarpējās novērtēšanas sistēmas ieviešanu, balstoties uz šo vizīšu rezultātiem. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šādus salīdzinošos pārskatus parasti sagatavo trešais pīlārs, un tie netiek sagatavoti atbilstoši Kopienas tiesību aktiem. Juridiskās un administratīvās tradīcijas un dalībvalstu risinājumi saistībā ar šīs direktīvas transponēšanu paredz, ka paredzamā šādu pārskatu pievienotā vērtība būtu minimāla. Galu galā, kā zināms, dalībvalstis var brīvi izvēlēties veidu, kā transponēt direktīvas.

Taču Komisija arī turpmāk īpašu uzmanību pievērsīs ar šo direktīvu saistītas informācijas izplatīšanai, kā arī izplatīs atjauninātus un vienkāršotus ieteikumus ES pilsoņiem, un šo informāciju izplatīs internetā. Dalībvalstis arī tiks aicinātas, un tām palīdzēs organizēt izpratnes veidošanas kampaņas, lai informētu pilsoņus par viņu tiesībām.

Es vēlos piebilst, ka Komisija atbalsta lielāko daļu Parlamenta ziņojumā minēto priekšlikumu. Es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par atbalstu un ierosinājumiem par to, kā pareizi piemērot šo svarīgo direktīvu par vienu no četrām Eiropas integrācijas pamatbrīvībām.

  Priekšsēdētājs. — Mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Alin Antochi (PSE), rakstiski. — (RO) Es pilnībā atbalstu Vćlean kundzes ziņojumu par Direktīvas Nr. 2004/38/EK piemērošanu, īpaši tāpēc, ka nesenie notikumi dažās dalībvalstīs liecina par klaju vienas no četrām pamatbrīvībām, proti, pilsoņu tiesību brīvi pārvietoties un dzīvot citas dalībvalsts teritorijā, neievērošanu.

Turklāt neefektīva šīs direktīvas transponēšana dalībvalstīs vai pat tās netransponēšana dalībvalstu tiesību aktos ir radījusi vairākus pārkāpumus, to skaitā attiecībā uz administratīvajām formalitātēm un tiesību aktu sašaurinātu interpretāciju saistībā ar „uzturēšanos valstī bez atļaujas”, kā rezultātā Eiropas Savienības pilsoņi nelikumīgi tiek aizturēti un izraidīti no valsts. Taču šī problēma netiks atrisināta, ja mēs slēgsim robežas; tā vietā ir jārod konkrēti veidi, kā veicināt pilsoņu integrāciju Eiropā.

Manuprāt, veiksmīgi sadarbojoties dalībvalstīm un Komisijai, šis ziņojums būtiski palīdzēs uzraudzīt šajā direktīvā noteikto regulu transponēšanu.

Šobrīd visi Eiropas Savienības pilsoņi vēlas, lai Eiropas Savienībā tiktu ievērotas pamatvērtības, piemēram, personu brīva pārvietošanās. Taču mums jāatceras, ka, lai sasniegtu šo mērķi, mums visiem ir jādod savs ieguldījums.