Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0140(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0149/2009

Debates :

PV 01/04/2009 - 14
CRE 01/04/2009 - 14

Balsojumi :

PV 02/04/2009 - 9.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0211

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīlis - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Ziņojums: Hannu Takkula (A6-0125/2009)

 
  
MPphoto
 

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, lielajam daudzumam migrantu skolēnu ir milzīga ietekme uz izglītības sistēmu. Mums ir skaidri un nepārprotami pierādījumi tam, ka daudzu migrantu bērnu izglītības līmenis ir zemāks nekā bērniem, kas nav no migrantu ģimenēm. Skolām ir jāpielāgojas viņu klātbūtnei un sistemātiski jāiekļauj šie bērni tradicionālajās programmās, kuru mērķis ir sniegt kvalitatīvu izglītību. Izglītība ir pamats tam, lai nodrošinātu šo skolēnu pilnīgu integrāciju un viņi kļūtu par šo mītnes valstu veiksmīgiem un strādāt spējīgiem pilsoņiem, tādējādi migrācijai sniedzot labumu migrantiem un mītnes valstīm. Es atzinīgi vērtēju Takkula kundzes ziņojumu un atbalstu to.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, daudzvalodu apmācība, skolotāji poligloti, kas runā ar katru bērnu viņa dzimtajā valodā, skolotāji no citām valstīm, kas pieņemti darbā šo bērnu vajadzību apmierināšanai, izcelsmes valstu kultūras cienīšana un pat veicināšana skolās, minimāla mītnes valsts valodas zināšana, kas tiek uzskatīta par obligātu, ja nav šādu priekšnosacījumu – šāda recepte nenoved pie migrantu integrācijas. Paradoksāli, ka tā vietā šī recepte noved pie mūsu sabiedrības šķirošanas, identitātes saplūšanas un gan migrantu, gan mītnes valsts pamatiedzīvotāju pakļaušanās citai kultūrai.

Es iesaku referentam doties un palūkoties uz prioritārajām izglītības jomām Francijas nomalēs, lai redzētu pie kā šādi cienījami uzskati noved. Faktiski, tie vienkārši līdzinās mūsu pašu kultūras, tradīciju un tikumu nodošanai to cilvēku labā, kas nāk un lūdz mūsu viesmīlību.

Mūsu izglītības sistēmas nevajadzētu pielāgot citu tautu kultūrām. Migrantiem ir jāpielāgojas mūsu kultūrai, ja viņi ir iecerējuši apmesties mūsu valstīs.

 
  
  

– Ziņojums: Adina-Ioana Vălean (A6-0186/2009)

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (UEN).(IT)Priekšsēdētāja kungs, es vienīgi vēlos uzsvērt nepieciešamību paust spēcīgu atbalstu aicinājumam, kas šorīt tika atbalstīts ar atbilstošu lēmumu. Ir nepieņemami, ka kaut vai tikai garāmejot Eiropas Savienības dokumentā tika minēta iespēja atzīt poligāmas laulības, īpaši dokumentā, par ko balso Eiropas Parlaments.

Tas nav savienojams ar Eiropas Savienības kultūru. Eiropas Savienības tiesību aktos nav vietas šāda veida nostājai – tā ir pretrunā mūsu tradīcijām, kas ir kristīgās Eiropas tradīcijas, un šī nostāja starp citām lietām arī pauž sieviešu tiesību principa pārkāpumu. Tādēļ šorīt pieņemtais lēmums bija ļoti svarīgs, taču nopietni bezatbildīgā rīcība, iekļaujot šāda veida piezīmi Eiropas Parlamenta dokumentā, ir ļoti uztraucoša.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es nevarēju apstiprināt Vălean kundzes ziņojumu. Tas pieļauj situāciju, kad likums nonāk pretrunā pats sev, pārkāpjot subsidiaritātes principu, veicinot trešo valstu ģimeņu atkalapvienošanos, kurām ir atšķirīga kultūra, kā arī pieļaujot poligāmiju. Tas rada haosu tiesību jomā. Kā mēs visi zinām, dažādās ES valstīs ir atšķirīgas definīcijas „ģimenei” un „ģimenes loceklim”. Tiesības ir atšķirīgas, piemēram, tiesības uz mantojumu, ģimenes tiesības, kā arī tiesības saņemt sociālo pabalstu. Tiesību uz sociālo pabalstu pārnešana uz mītnes valsti bez tās piekrišanas un neņemot vērā ekonomisko situāciju, var novest pie nopietniem sociāliem konfliktiem. Es iebilstu pret pastāvīgiem subsidiaritātes principa pārkāpumiem šajā Parlamentā.

 
  
  

– Ziņojums: Urszula Gacek (A6-0182/2009)

 
  
MPphoto
 

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es esmu ļoti priviliģēts šorīt sēdēt blakus savam labam kolēģim Daniel Hannan kungam, kura runa pirms dažām nedēļām uzsāka revolūciju informācijas un politiskās domas pārejai un izmanīs to nākotnē. Interneta loma ir ļoti svarīga, un ir pat svarīgāka par parasto plašsaziņas līdzekļu lomu.

Es balsoju pret šo ziņojumu viena vienkārša iemesla dēļ, proti, es neatbalstu Eiropas Savienības pilsonību. Es esmu Lielbritānijas pilsonis un lepojos ar to, un mums vajadzētu veicināt valstu pilsonību un teikt, jā, mēs esam Eiropas Savienības valstu pilsoņi, taču mēs neesam Eiropas Savienības pilsoņi. Mēs esam tās valsts pilsoņi, kas ir mūsu dzimtene un vieta, kur pavadījām bērnību, kas aizsargā mūs un ir devusi mums patvērumu daudzus gadus. Tas ir lepnums, kādu es izjūtu un turpināšu izjust turpmākos gadus.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, jau senie grieķi apsprieda jautājumus, kurus mēs aplūkojam. Viņu pilsētvalstu savienībās viņi apsprieda isopoliteia vai identiskās pilsonības vērtību, kas katrai personai deva tādas pašas tiesības vienā pilsētā, kā citā pilsētā, un sympoliteia vai kopējo pilsonību.

Jums nebūs nekāds pārsteigums uzzināt, ka es noteikti atbalstu pirmo no šīm nostājām. Faktiski Eiropas Savienības pilsonība pēc rakstura ir ļoti mākslīga. Vairāk par visu referente nožēlo, ka pilsoņi nezina par tiesībām, kādas tā viņiem dotu. Tomēr es ievēroju, ka vienmēr, kad šiem pilsoņiem lūdz paust savu viedokli, piemēram, par Eiropas konstitūciju vai tās neizprotamo iemiesojumu – Lisabonas līgumu – un viņi atbild „nē”, tad tādās reizēs viņu viedoklis tiek tīši ignorēts.

Tādēļ šie šķietami augstsirdīgie kopējas pilsonības veidojumi man šķiet ļoti liekulīgi un es labprātāk aizstātu tos ar savstarpēji sabiedroto, tomēr suverēno valstu tiesību atzīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, pilsonība nosaka to, kas mēs esam. Tā ir mūsu identitātes būtība. Es esmu Lielbritānijas pilsonis un es ar to lepojos, ne mazākā mērā arī dēļ IRA ļaunās kampaņas, kas mēģina mani un manus līdzgaitniekus piespiest atteikties no šīs pilsonības, kas, paldies dievam, viņiem nav izdevies.

Pilsonības pamatā ir dalībvalstis. To nevajadzētu novirzīt un tajā nevajadzētu dalīties. Tādēļ es noraidu šo Eiropas Savienības pilsonības ideju, kas, protams, papildina Lisabonas līguma pašreizējos centienus izveidot ES valsti un tādēļ ir šis viedoklis, ka neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nepatīk, gribam to vai negribam, pirmkārt un galvenokārt mums jākļūst par ES pilsoņiem. Es noraidu šādu filozofiju, jo es noraidu Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šis kļūst par nedaudz pazīstamu saukli – es piekrītu saviem kolēģiem.

Es balsoju pret šo ziņojumu, jo, protams, ka es arī pilnībā noraidu visu Eiropas Savienības pilsonības koncepciju. Es uzskatu, ka pilsonība ir unikāla īpašība, ko piešķir katra valsts, un es uzskatu, ka visi centieni, kas ir pamatā šim mēģinājumam izveidot Eiropas Savienības pilsonību, ir saistīti ar tādiem pašiem centieniem izveidot Eiropas Savienības lielvalsti.

Daudzi mani vēlētāji un arī es esam nelaimīgi, jo patiesībā tiekam piespiesti kļūt par Eiropas Savienības pilsoņiem. Viņi uzskata pilsonību par kaut ko tādu, ko var apstiprināt vai noraidīt, pamatojoties uz gadsimtiem ilgi veidotiem kopējiem vērtību kopumiem un ideāliem. Nevienam no mums nav dota izteikšanās iespēja referendumā vai organizētas jebkāda veida konsultācijas par to, vai mēs vēlamies vai nevēlamies kļūt par Eiropas Savienības pilsoņiem.

Protams, ka ir jābūt referendumam par Lisabonas līgumu. Taču mums ir arī jādod iespēja atbildēt, vai mēs vēlamies kļūt par Eiropas Savienības pilsoņiem piedevām pie tā, ka esam savas valsts pilsoņi. Mums nav tiesību atteikties no Eiropas Savienības pilsonības pat ja mēs pilnībā to noraidām, kā to daru es, un no šādas koncepcijas pilnībā.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt un galvenokārt es neesmu Eiropas Savienības pilsonis. Es esmu Īrijas pilsonis un tikai papildus tam es esmu Eiropas Savienības pilsonis.

Šodien es daudz ko esmu šeit uzzinājis. Es nezināju, ka mūsu kolēģi no Lielbritānijas ir pilsoņi. Es domāju, ka viņi ir pavalstnieki. Taču man nav grūtību izmantot vārdus „pavalstnieki” un „pilsoņi”. Jūs varat būt skots, velsietis vai anglis, vai kādas no šīm tautībām cilvēks Īrijā, kas pieņem Lielbritānijas pilsonību, lai būtu brits. Nav tāda jēdziena kā Lielbritānijas pilsonis, ja vien jūs neesat īrs no Ziemeļīrijas, skots, velsietis vai anglis.

Es patiešām nesaprotu šodien šeit izskanējušo viedokli. Tā ir papildus pilsonība mūsu valsts pilsonībai un man noteikti nav grūtību saistībā ar to. Cilvēki taisa no mušas ziloni, jo drīz būs vēlēšanas, un izmanto šo pastāvīgo Eiropas neatbalstīšanas tematu, lai aizstāvētu savas intereses, nevis to valstu intereses, kam viņiem vajadzētu kalpot.

 
  
MPphoto
 

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos piekrist pēdējam runātājam. Šķiet, ka dažiem mūsu kolēģiem ir ļoti šaura, viendabīga izpratne par pilsonību un patiesībā arī par identitāti. Tomēr mēs visi esam ļoti daudzšķautņaini: es atbalstu Angliju futbolā, jo es esmu anglis un tā ir daļa manas identitātes; es atbalstu Lielbritāniju atlētikā Olimpiskajās Spēlēs, jo tā ir manas identitātes plašākā dimensija; un es atbalstu Eiropas golfa komandu Ryder Cup sacensībās pret Amerikas Savienotajām Valstīm – un man ir aizdomas, ka pat godājamais deputāts, kas tikko izteica piezīmes, arī to dara.

Mūsu identitātei un pilsonībai ir dažādas dimensijas. Tās nav pretrunā, bet gan papildina viena otru. Protams, ka referendumā nav lemts par nevienu šāda veida pilsonību. Man nekad nav jautāts referendumā, vai es vēlos būt anglis vai Lielbritānijas pilsonis, kas vairs nav pavalstniecība, kā arī nav bijis referendums par līgumiem, kas gandrīz pirms diviem gadu desmitiem radīja Eiropas Savienības pilsonības jēdzienu, īpaši saistot to ar dažām tiesībām, kādas mums ir un ko mēs izmantojam visā Eiropas teritorijā, nekas vairāk un nekas mazāk.

 
  
  

– Ziņojums: Emmanouil Angelakas (A6-0134/2009)

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas turpina šajā Parlamentā veikto būtisko darbu, saistot mūsu apņemšanos attiecībā uz vidi ar mūsu nepieciešamību virzīt dalībvalstis ārā no pašreizējās ekonomiskās krīzes. Taču arī tādēļ, ka tā kā visi mūsu ekonomikas un sabiedrības aspekti tiek ietekmēti, mums ir nepieciešams ieņemt holistisku nostāju attiecībā pret ekonomikas un vides atveseļošanu.

Es esmu strādājusi mājokļu jomā 18 gadu un es esmu nobažījusies, ka mājokļiem un enerģijai nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības, īpaši jau celtniecības posmā, jo mājokļi ievērojami izdala oglekli. Koncentrēšanās uz kohēzijas politiku ir prātīgs veids, kā mums izpildīt mūsu saistības pret sabiedrību un ekonomiku. Pārmaiņas vairāk nekā jebkur citur sākas tieši mājās. Eiropas Attīstības fonda līdzekļu izmantošana reģionālajos un vietējos projektos, kuru mērķis ir ielikt dubultas rūtis, izolēt sienas, uzstādīt saules bateriju paneļus, vai arī novecojušus karstā ūdens katlus aizstāt ar energoefektīvākiem, ir lielisks piemērs, kā Eiropas Savienība var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas sniegs labumu visiem Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, kad es redzēju ziņojuma nosaukumu „Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu sektorā”, es jutos iespaidota. Neviens nevar nepiekrist, ka mūsdienās, kad esam nobažījušies par klimata pārmaiņām, ikviens par to domā. Mēs visi piekrītam, ka vajadzētu būt labākai energoefektivitātei un enerģijas ietaupījumam.

Taču Eiropas Parlamentam noteikti ir jārāda piemērs. Kā mēs varam runāt par energoefektivitāti, kā mēs varam runāt par ietaupījumu, kad mums joprojām ir trīs Eiropas Parlamenta ēkas? Mums ir ēka Strasbūrā, ko izmanto tikai 12 nedēļas gadā un kas turpina izdalīt oglekļa dioksīdu un izniekot enerģiju, kad mēs neesam tur, birojs Luksemburgā, ko deputāti nekad neapmeklē (un šobrīd mēs ceļam vēl vienu ēku Luksemburgā), kā arī Parlamenta ēka šeit Briselē. Ir laiks pārtraukt liekulību attiecībā uz energoefektivitāti, rādot piemēru un paturot tikai vienu Parlamenta ēku.

 
  
  

– Ziņojums: Henrik Lax (A6-0161/2009)

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar vīzu izsniegšanas procedūru, ir būtiski tās vienkāršot, tostarp samazinot izmaksas, kas jāsedz pieteikuma iesniedzējam. Tas palīdzēs uzlabot kultūras apmaiņu un sadarbību starp ES un trešajām valstīm. Es uzskatu, ka ir svarīgi vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūras tiem cilvēkiem, kam dalībvalstīs ir ģimene. Piemēram, Polijā. Simtiem gadu Polijas vēsture ir bijusi saistīta ar tādu valstu kā Ukraina un Baltkrievija, vēsturi, kurās dzīvo liels skaits poļu minoritātes iedzīvotāju. Šiem cilvēkiem nav Polijas pilsonības, taču viņi bieži šķērso robežu, lai apciemotu radiniekus.

Tādēļ ir nepieciešama lielākā iespējamā vīzu izsniegšanas procedūras vienkāršošana attiecībā uz cilvēkiem, kas ir iemantojuši vīzu izsniedzošās iestādes uzticību, jo nav pārkāpuši nevienu noteikumu vīzu izsniegšanas jomā. Es uzskatu, ka biometrisko identifikatoru iekļaušana ir svarīgs solis, kas veicinās datu apmaiņu un palīdzēs turpmākai vīzu izsniegšanas sistēmas integrācijai, sekmējot pašu vīzu izsniegšanas procedūru, kā arī uzlabojot drošību visā ES teritorijā. Ziņojums ir svarīgs saziņas attīstībai starp ES un trešajām valstīm.

 
  
  

– Ziņojums: Salvatore Tatarella (A6-0105/2009)

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlreiz, es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka ja mēs vēlamies gūt panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām, tad mums ir jāatvieglo zaļo produktu izvēle patērētājam.

Lai gan mans rajons, Rietummidlenda, ir viens no vienīgajiem sauszemes ieskautajiem rajoniem Apvienotajā Karalistē, mēs, protams, esam zivju un zivju produktu patērētāji, uz ko šis ziņojums attiecas.

Ieviešot brīvprātīgu sistēmu, piemēram, ekomarķējumu, mēs varam veicināt energoefektīvāku un ekoloģiski draudzīgāku preču ieplūšanu tirgū. Tas ir savienojams ar citiem tirgus risinājumiem klimata pārmaiņu apkarošanai, piemēram, nodokļu samazināšanu videi draudzīgiem produktiem.

Mani vēlētāji saka man, ka viņi priecājas par dažādām izvēles iespējām, ja tas atvieglo ekoloģiski tīru produktu iegādi. Mums vajadzēs publicēt sistēmu, lai panāktu vēlamo efektu, un tam būs nepieciešams labāks mārketings, kā arī atspoguļotās informācijas standartizāciju un saskaņošanu, lai patērētāji tiešām varētu to izmantot.

Labs piemērs ir ziņojums par riepu energoefektivitāti, pie kā es strādāju un kurā ir iekļauta līdzīga informācija skaidrā un koncentrētā veidā.

 
  
  

– Ziņojums: Kathalijne Buitenweg (A6-0149/2009)

 
  
MPphoto
 

  Anja Weisgerber (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs, Vācijas konservatīvo grupa (CDU/CSU), balsojām pret Buitenweg kundzes ziņojumu. Mēs esam pret jebkāda veida diskrimināciju, taču mēs neuzskatām, ka plaša pamatdirektīva Eiropas līmenī ir patiesi pareizs veids, kā aizsargāt iesaistītās puses. Desmit dalībvalstis joprojām nav transponējušas esošo pretdiskriminācijas direktīvu. Neraugoties uz to, šī Parlamenta vienkāršs vairākums, nevis kvalificēts vairākums, šodien balsoja par šo paplašinājumu. Tas radītu ievērojamu papildu birokrātiju un nevajadzīgas izmaksas – kaut ko, par ko sabiedrībai ir maza sapratne.

Uzlabojumus var izdarīt attiecībā uz apdrošināšanu un strukturāliem pieņemšanas pasākumiem, kas attiecas uz īpašām ieejām invalīdiem. Prasību pieņemt likumu par šķiras vai kolektīviem pasākumiem varētu mazināt, taču mēs paredzam nopietnas problēmas dalībvalstīs, ja, piemēram, mēs būtu spiesti iekļaut jēdzienu „ticība” pie diskriminācijas aizliegumiem. Tā sekas būtu tādas, ka ekstrēmisti un sektas, piemēram, Scientologu sekta, varētu piesaukt direktīvu savai aizsardzībai.

Mēs arī esam pret tradicionālu un viendzimuma laulību pilnīgu vienādošanu. Pēc Komisijas domām, pēc direktīvas transponēšanas viendzimuma partneriem, ja tie ir likumīgi atzīti attiecīgajā dalībvalstī, arī vajadzētu piešķirt tādas pašas tiesības kā laulātiem pāriem. Mēs neatbalstām šo ideju. Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu un atbalstījām šī ziņojuma nodošanu atpakaļ Komisijai.

 
  
MPphoto
 

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no šī balsojuma divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs visi pieņemam kaut kādu diskrimināciju. Visās mūsu valstīs ir reliģijas skolas – katoļu, protestantu, musulmaņu, ebreju – un šajās skolās ir diskriminācijas elements, jo cilvēki, ko tajās galvenokārt uzņem, pieder šai konfesijai. Es to atbalstu. Es atbalstu ticības skolas.

Taču galvenais iemesls, kādēļ es atturējos, bija tas, ka tas sagriež kājām gaisā visu jurisprudences principu. Mēs esam nevainīgi, līdz mūsu vaina tiek atzīta. Tas ir Anglijas tiesību aktu pamatprincips, un es uzdrošinos teikt, ka arī daudzu citu Eiropas Savienības valstu tiesību aktu princips. Tas apgriež kājām gaisā pierādīšanas pienākumu, un tas, atklāti sakot, nav pieņemams. Protams, ka mēs visi esam pret diskrimināciju. Mēs visi atbalstām vienlīdzīgu attieksmi, taču mums ir jānodrošina, ka saglabāsies tie tiesību aktu principi, pēc kuriem mēs esam vadījušies gadiem ilgi. Tādēļ es atturējos.

 
  
MPphoto
 

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es esmu viens no Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas biedriem, kas balsoja par šo ziņojumu. Es tā darīju, jo es uzskatu, ka Parlamentam ar šo balsojumu ir jāraida spēcīgs signāls, atbalstot pretdiskrimināciju, un noteikti, ka ir citi vēl daudz svarīgāki iemesli, nekā tie, ko es tikko pieminēju.

Faktiski, dalībvalstīs ir situācijas, kad bērniem tiek liegta izglītība to dzimtajā valodā, jo tās izmantošana ir aizliegta. Mēs ļoti maz apzināmies reālo situāciju. Tādēļ ir pareizi raidīt signālu, kā to darīja Parlaments ar manu atbalstu. Joprojām ir daudz ko darīt, lai vairāk izzinātu citus, un mēs esam tālu no kultūru savstarpēja dialoga, kura progresu mēs svinīgi solījām panākt 2008. gadā. Es paužu nožēlu par visām pretrunām, kas apvij šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs ir lepna tradīcija, kas attīstījusies pēdējās desmitgadēs – kopīgi cīnīties pret diskrimināciju, padarīt diskrimināciju pretlikumīgu un apkarot to.

Šis ziņojums labo anomāliju. Mums ir Parlamenta tiesību akti, kas atbilstoši aizliedz diskrimināciju rases un dzimuma dēļ darbavietās un jebkur citur, taču diskriminācija invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ ir aizliegta vienīgi darbavietā un nekur citur – ne patērētāju aizsardzības jomā, ne citās situācijās, ar kurām pilsoņi var saskarties un tikt diskriminēti.

Ir pareizi labot šo anomāliju. Lielais vairākums šodien raida spēcīgu signālu Parlamentam, un es ar nepacietību gaidu tiesību akta pieņemšanu tuvākajā nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, vakardienas debatēs es uzskaitīju vairākus argumentus attiecībā uz to, kāpēc man nav pieņemami Buitenweg kundzes ziņojuma grozījumi un priekšlikumi, iespējams pat vēl vairāk nekā oriģinālajā Komisijas priekšlikumā par pašu pretdiskriminācijas direktīvu. Pat ar grozījumiem, par ko mēs šodien balsojām, subsidiaritātes princips joprojām tiek nepieņemami pārkāpts. Tas rada milzums birokrātijas, kas dārgi maksā un rada milzīgus šķēršļus dalībvalstīm. Vissvarīgāk ir, ka tas liecina par milzīgu neuzticību pašām dalībvalstīm.

Problēma ar šādiem tekstiem ir, ka tie ietver visa veida jautājumus, bet, protams, satur arī dažas labas idejas. Es vēlos izmantot šo balsojumu skaidrojumu cik vien iespējams, lai apstiprinātu, ka es bez vārda runas atbalstu galvenos centienus, ko Kopiena ir īstenojusi, piemēram, invalīdu labā. Taču arī attiecībā uz šo jautājumu es uzskatu, ka labāk atstāt šādus jautājumus sakārtošanai pašās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums balstās uz konceptuālu pārpratumu. Ārpus šī Parlamenta vienlīdzība nozīmē cilvēku tiesības saņemt vienlīdzīgu attieksmi. Šī Parlamenta izpratnē tā nozīmē cilvēku tiesības saņemt atšķirīgu attieksmi.

Tas ir būtisks jautājums. Šāda veida tiesību akti pretdiskriminācijas jomā nav vienlīdzības principa uzlabošana pamatojoties uz likumu. Tas ir pretējs princips. Pieņemot tādus ziņojumus kā šis, mēs atņemam cilvēkiem iespējas balsot par un pret, un nododam to uz labu laimi juristiem. Ja šo ziņojumu piemērotu burtiski, tad saskaņā ar to operai tiktu aizliegts pieņemt darbā vīriešus soprānu lomām, leiboristiem pieņemt Konservatīvās partijas biedru par viņu pārstāvi plašsaziņas līdzekļos un katoļu skolai vai slimnīcai dot priekšroku nodarbināt savas reliģijas ticīgos.

Izsakot šos argumentus, referentes atbalstītāju atbilde bija tāda, ka šo tiesību aktu tādā veidā neizmantos, un ka ikviens zina, kā šis tiesību akts patiesībā jāsaprot. Man jāsaka, ka šāda jurisprudences prakse – izziņot visu par teorētiski prettiesisku un tad paļauties uz to, ka tiesas labākajā gadījumā atbilstoši piemēros tiesību aktu – ir slikta.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, lielais katoļu filozofs Čestertons ir teicis, ka modernā pasaule ir pilna ar trakām kristiešu idejām.

Es uzskatu, ka šis Buitenweg kundzes ziņojums to lieliski ilustrē. Šis teksts sākas ar cienījamu novēlējumu izvairīties no diskriminējošas rīcības, no kuras varētu ciest, piemēram, invalīdi, vienīgi tāpēc, lai kļūtu pilnībā totalitārs, pieļaujot pamatīgu konceptuālu kļūdu, citiem vārdiem sakot, nenosakot atšķirību starp tiesisko dažādību un negodīgu diskriminējošu rīcību.

Piemēram, ir dabiski, ka bērnam ir tiesības uz tēvu un māti, pat ja viņš ir adoptēts. Šādām tiesībām ir jābūt pārākām par viendzimuma personu tiesībām adoptēt bērnu. Ir dabiski noteikt atšķirības pamatojoties uz tautību. Ir dabiski, ka frančiem, britiem, čehiem un lietuviešiem ir lielākas tiesības viņu valstī nekā ārzemniekiem, vienlaicīgi ir dabiski, ka šiem ārzemniekiem ir lielākas tiesības viņu pašu valstīs, nekā Eiropas Savienības valstu pilsoņiem.

Šīs ir patiešām tiesiskas atšķirības, kas šajā tekstā ir ignorētas, kas turklāt neievēro nevainības prezumpciju. Šis ir īstens solis virzienā uz maigu totalitārismu, kas ir politiskā korektuma jaunā doktrīna.

 
  
MPphoto
 

  Martin Kastler (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kamēr 10 no 27 dalībvalstīm ir iesaistītas tiesvedībā tāpēc, ka nespēja transponēt pirmo direktīvu, šodien mēs vērojām, kā šajā Parlamentā vairākums balso par otras direktīvas ieviešanu papildus pirmajai.

Es personīgi, tāpat kā manas grupas vairākums, balsoju pret. Kādēļ? Es minēšu divus piemērus. Pēc pieredzes manā Frankonijas novadā, es zinu par politiski galēji noskaņoto neonacistu un kreisā spārna radikāļu centieniem iegūt īpašumu un tādējādi panākt plaši izplatītu publicitāti savā labā. Ja to piemēros, tad vienlīdzīgas attieksmes direktīva nozīmēs, ka īpašnieki un mūsu zemes īpašnieki dažos gadījumos zinās, kā iesaistīties darījumos, no kādiem viņi līdz šim ir spējuši atteikties.

Šī iemesla dēļ es šodien balsoju pret Buitenweg kundzes ziņojumu. Vēl viens iemesls ir tāds, ka šodienas grozījumā mēs izmainījām pierādīšanas pienākumu, un līdz ar to arī mūsu tiesību aktu pamata elementu. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi pretlikumīgi. Trešais punkts attiecas uz laikrakstiem un izdevējiem, kuru tiesības atteikties pieņemt sludinājumus no ekstrēmistiem šī direktīva mazinātu. Manuprāt, tas ir skaidrs plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpums un tādēļ es to noraidu.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos atbalstīt šo ziņojumu, jo es vienmēr esmu cīnījusies pret visa veida diskrimināciju. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mums būtu programma cilvēku ekspluatācijas apkarošanai to reliģijas, vecuma, invaliditātes, izglītības vai ģimenes stāvokļa dēļ. Bez aizsardzības pret diskrimināciju pamatojoties uz šo, mūsu centieni sasniegt sociālu Eiropu būs bezjēdzīgi, jo īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Šādos grūtos laikos vienmēr ir vilinājums ekspluatēt tos, kas mazāk spēj sevi aizstāvēt un mazināt regulas spēku, kura ir radīta tieši tādēļ, lai aizsargātu pret šādu ekspluatāciju.

Manā vēlēšanu apgabalā, Rietummidlendā, mums draud ar galēji labējās politikas pārsvaru. Es uzskatu, ka Eiropai ir vadošā loma, lai nodrošinātu, ka cilvēki zina to, ka viņi ir aizsargāti pret agresiju un ekspluatāciju.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu tāda svarīga iemesla dēļ, ka es uzskatu, ka šim tematam nav nekādas saistības ar Eiropas Savienību. Es nedomāju, ka attiecībā uz šiem jautājumiem ir nepieciešami tiesību akti Eiropas līmenī. Es uzskatu, ka ļoti jutīgi, tradicionāli jautājumi kā šis daudz labāk tiek risināti dalībvalstu līmenī, kurās valstu parlamenti var ņemt vērā šo valstu īpašo pamata kultūru, tradīcijas un tiesiskās sistēmas.

Vairāki citi deputāti ir uzdevuši jautājumus par konkrētām problēmām, ko tas izraisīs – problēmas reliģiskajām grupām, kas būs spiestas nodarbināt kādu citas ticības cilvēku, problēmas ticības skolām un problēmas dažādām politiskajām partijām, kas vēlēsies nodarbināt cilvēkus, kuri atbalsta šo partiju uzskatus un vērtības. Būtiski, ka pamata problēma attiecībā uz šo ir tā, ka mums kā ievēlētiem politiķiem vai valstu politiķiem, tiek atņemta vara un ielikta neievēlētu tiesnešu rokās, lai tie interpretētu un atkārtoti interpretētu tiesību aktus tādā veidā, kādā to nekad nav paredzējuši daži šī ziņojuma labu gribošie autori. Taču es uzskatu, ka pamatā mēs „atveram lielu bundžu ar tārpiem”.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret ziņojumu par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neraugoties uz to, un precīzāk tieši tāpēc, ka es esmu pret diskrimināciju. Šī dokumenta pieņemšana it īpaši nozīmētu piekrist, ka pedofiliem ir tiesiski garantēta, vienlīdzīga pieeja darbam, kurā viņi nonāktu tiešā saskarsmē ar bērniem, kas radītu draudus bērniem. Tas nozīmētu piekrist fašistu grupējumu un reliģisko sektu publikācijām un sevis publiskai izrādīšanai, aizliegumam baznīcu un to kopienu vadītiem izglītības un žēlsirdības centriem, kas ievērojami kavētu sociālo darbu un radītu vairāk iespēju kristiešu diskriminācijai. Dokumentā nav ievērots subsidiaritātes princips, kas arvien biežāk kļūst par Eiropas Parlamenta parastu praksi.

 
  
MPphoto
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust lielu izbrīnu un sarūgtinājumu invalīdu un cilvēku ar īpašām vajadzībām vārdā, jo viņi cerēja, ka šajā parlamentārajā ceturksnī tiks piedāvāta pamata direktīva, lai dalībvalstis varētu pielāgot savus tiesību aktus un šīs grupas ļaudis, ko var pārstāvēt milzīgās Eiropas Savienības arodbiedrības, bet kas nevar personīgi paust savus nodomus panākt aizsardzību, saņemtu vienlīdzīgu attieksmi.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, man bija bažas attiecībā uz Komisijas priekšlikuma formulējumu, taču neviens tiesību akts nav nevainojams. Es balsoju par abām 17. apsvēruma, grozījuma Nr. 28 daļām. Es biju paredzējis balsot par sākotnējo tekstu, taču es nevēlējos balsot pret grozījuma formulējumu, kas, lai gan attiecībā pret dalībvalstu tiesībām nav tik spēcīgs kā sākotnējais teksts, tomēr pietiekami apmierināja manas bažas, un bija skaidrs, ka vairākums to atbalstīs. Tādēļ man nebūtu bijusi iespēja balsot par šo sākotnējo tekstu, kam būtu traucējuši šie apstākļi un tādējādi varēja izrādīties, ka es balsoju pret principu, un to es nevēlējos darīt.

Pēc teksta padziļinātas izpētes es esmu apmierināts, ka priekšlikums kalpos, lai uzlabotu invalīdu piekļuvi precēm un pakalpojumiem, neieviešot nekādas nevajadzīgas atsauces uz tekstu, ko varētu uzskatīt par atcelšanu.

Es patiešām uzskatu, ka būtiski ir nodibināt sistēmu, kas ļauj invalīdiem ceļot Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, kā jebkuram citam pilsonim. Eiropā ir vairāk nekā 50 miljonu invalīdu un tādēļ mums obligāti ir jādara viss iespējamais, lai uzlabotu viņu labklājību. Šī iemesla dēļ es balsoju par ziņojumu.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: B6-0177/2009 (ES un Baltkrievijas dialogs)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju rezolūciju par ES un Baltkrievijas dialoga novērtējumu. Es balsoju par, jo es atzinīgi vērtēju ES un Baltkrievijas dialoga augsto līmeni, tostarp divpusējos kontaktus, un intensīvo tehnisko sadarbību, ko uzsāka Komisija.

Vienlaicīgi es vēlos uzsvērt, ka politiskajam dialogam starp ES un Baltkrieviju ir jābūt balstītam uz nosacījumiem par un tieši saistītam ar brīvības ierobežojumu atcelšanu un miermīlīgo demonstrāciju dalībnieku un cilvēktiesību aktīvistu represiju atcelšanu.

Es uzstāju, lai Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība tiktu iesaistīta ES un Baltkrievijas dialogā.

Beidzamais, bet ne mazāk svarīgais, es ceru, ka Baltkrievijas valdība izmantos nākamos deviņus mēnešus, lai sasniegtu ievērojamu progresu vairākās jomās, tostarp biedrošanās brīvības un politisko tiesību un brīvību piešķiršanas jomā.

 
  
MPphoto
 

  Toomas Savi (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo rezolūciju, jo tā sniedz līdzsvarotu un reālu pārskatu par attiecībām starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju.

Šķiet, ka prezidents Lukašenko cenšas panākt labākas attiecības gan ar Eiropas Savienību, gan Krievijas Federāciju. Politieslodzīto atbrīvošana pirms gada bija pirmā zīme par Lukašenko režīma vēlmi ievērot ES prasības un piedalīties nopietnā dialogā.

Lai gan režīma spiediena mazināšanu var uzskatīt par uzlabojumu, tomēr vēl nav sākušās patiesas pārmaiņas režīmā. Es uzskatu, ka demokrātiskās opozīcijas iesaistīšanās Baltkrievijā, kā arī pilsoniskajā sabiedrībā, ir svarīga, lai panāktu jēgpilnu dialogu starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju un eventuāli arī veidu, kā īstenot veiksmīgu demokratizācijas procesu.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0165/2009 (Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms)

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, kopējais rezolūcijas priekšlikums, ko mēs šodien apstiprinājām, satur daudzus jautājumus, ko ir vērts virzīt tālāk. Piemēram, es piekrītu faktam, ka nevajadzētu aizmirst upurus, ko ļoti daudzi cilvēki ir nesuši, lai cīnītos pret 21. gadsimta totalitārisma režīmiem Eiropā.

Neraugoties uz to es vēlos izteikt dažas piezīmes. Ir nožēlojami, ka nav pieminēti šo totalitāro režīmu sabiedrotie, kas vēl nesen turēja savos žņaugos gandrīz visu Austrumeiropu. Ir taisnība, ka tā sauktie labā spārna politiķi ir ļoti maz centušies, lai pieprasītu Austrumeiropas demokratizāciju, taču vēl lielāka taisnība ir tāda, ka ļoti daudzi kreisā spārna politiķi aktīvi atbalstīja šos komunistu režīmus, lai gan šodien viņi izliekas pavisam nevainīgi pat šajā Parlamentā.

Otrkārt, mums patiešām vajadzētu saņemties drosmi un šajā ziņojumā paust nostāju pret antidemokrātiskiem tiesību aktiem. Vēstures pētījums, lai gan sarežģīts, tomēr ir taktiski jāveic pilnīgas brīvības apstākļos, izrādot atbilstošu cieņu upuriem. Diemžēl mēs esam palaiduši garām šīs abas iespējas.

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE). (ET) Es atbalstu minētās rezolūcijas pieņemšanu, kura radās četru politisko grupu sadarbības rezultātā. Dokuments ir līdzsvarots, un šajā gadījumā mēs varam teikt – labāk vēlāk nekā nekad. Patiesībā nekā vairāk mēs šajā Parlamentā nevaram likuma vārdā izdarīt.

Mēs esam parādā mūsu vecākiem un vecvecākiem spēcīgu parlamenta signālu, un to mēs esam šodien raidījuši. Taču mūsu pienākums ir arī novērst apspriestās parādības atkārtošanos, izmantojot mūsu rīcībā esošos līdzekļus. Saistībā ar šo jautājumu liela loma ir patiesībai un piemiņai. Mūsu pienākums ir nodrošināt tiesību aktu ievērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, šī rezolūcija atgādina par fašisma un Padomju Savienības komunisma šausmām. Neviens eiropietis, neviens Rietumu civilizācijas bērns, neviena civilizēta būtne nevar nepiekrist. Taču tad tā pretstata Eiropas Savienību kā alternatīvu vai pretpolu šādam totalitārismam. Rezolūcijā ir teikts: „Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga par demokrātijas sekmēšanu un aizsardzību gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās.”

Un te jūs pieļaujat rupju kļūdu, mani draugi. Eiropas Savienība neaizsargā demokrātiju ne tās teritorijā, ne ārpus tās. Starptautiskajās attiecībās tā iesaistās darījumos ar Castro Kubu, Ayatollahs Teherānu; tā pieprasa tiesības pārdot bruņojumu komunistiskajai Ķīnai. Mājās tā svītro referenduma rezultātus, ja tie ir pret ciešāku integrāciju.

Tagad, protams, mums ir jābūt uzmanīgiem velkot šādas paralēles. Neviens neapgalvo, ka Eiropas Savienība ir Padomju sistēma, kas atņem cilvēkiem pases vai īsteno Gulagu, vai inscenē paraugprāvas. Taču mums vajadzētu uztraukties, kad kāda sistēma apgalvo, ka valdošā ideoloģija ir pārāk svarīga, lai to pakļautu aizklātām vēlēšanām.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, ir patīkami redzēt, kā nacionālais sociālisms tiek nostādīts vienā līmenī ar komunismu un uz to attiecina vispārēju totalitāro režīmu nosodījumu, kuri mazgāja 20. gadsimtu asinīs, taču neraugoties uz to, nacionālo sociālismu atbalstīja daudzi intelektuāļi, kas nekad nav saukti pie atbildības un daudzi no kuriem joprojām ir mūsu visprominentāko cilvēku vidū.

Ir patīkami redzēt, ka vairāki grozījumi, kas centās šo tekstu sabojāt, ir noraidīti. Tomēr es neuzskaru, ka ir iespējams, piemēram, padarīt svētu šī mūsu tumšā pagātnes perioda oficiālo vēsturi vai nosodīt citādi domājošo viedokli.

Ir ļoti pārsteidzoši, ka Francijā komunistu iespaidotais Guessot likums turpinās kontrolēt debates par vēsturi, draudot ar smagām kriminālām apsūdzībām. Mūsu kolēģis deputāts Jacques Toubon kungs nosauca to par „staļinistu likumu”, kad to pieņēma. Bet viņa draugs Barrot kungs, tieslietu komisārs, ierosina paplašināt to, ietverot visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kam tāda nav un pat trīskāršot tajā noteiktās sankcijas un apcietinājuma periodu. Ar totalitārām metodēm nevar apkarot totalitārismu.

 
  
MPphoto
 

  Katrin Saks (PSE). (ET) Es uzskatu, ka man vajadzētu paskaidrot, kāpēc es atbalstīju šo rezolūciju pretēji daudziem citiem no manas politiskās frakcijas, un jo īpaši, kāpēc es atbalstīju to variantu, kuru mana frakcija neatbalstīja. Es nevaru piekrist apgalvojumam, ka šis ir mēģinājums pārrakstīt vēsturi. Liela daļa Austrumeiropas vēstures nav uzrakstīta vai maz cilvēku to zina, īpaši jau to daļu, kas attiecas uz noziegumiem, kas saistīti ar komunismu.

Tāpat es nevaru atbalstīt pieeju, ka mums vajadzētu ļaut vēsturniekiem lemt, kas notika. Es uzskatu, ka tas ir mūsu morālais pienākums, un es priecājos, ka šo rezolūciju šodien pieņēma.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es pateicos par to, ka devāt man iespēju paskaidrot, kā es balsoju par šo jautājumu.

Ziņojumā bija divi interesanti teikumi, kas ir pelnījuši turpmāku ievērību. Pirmais atzina komunismu un nacismu par kopīgu mantojumu un aicināja veikt godīgas un pilnīgas debates par visiem totalitārajiem noziegumiem pagājušajā gadsimtā.

Otrs teikums, kas piesaistīja uzmanību, bija „aicina veikt paneiropas zinātnisko aprindu debates par totalitāro režīmu raksturu, vēsturi un tiesiskumu pamatojoties uz starptautisku tiesisku regulējumu”.

Es tiešām šaubos, vai šādas debates ir nepieciešamas. Ir diezgan skaidrs, kāda ir kopējā saikne starp Padomju sociālismu un Nacionālo sociālismu. Pavediens slēpjas frāzē, un atbilde ir „sociālisms”.

Kad sociālistiskās partijas pārstāvošie deputāti cenšas liegt Eiropas Parlamenta deputātam vadīt nākamā Parlamenta pirmo sēdi, nav svarīgi, cik nekrietni ir viņa uzskati, jo tas ir uzbrukums izteikšanās brīvībai. Kad Lielbritānijas sociālistiskā valdība atsakās godāt tās deklarēto apņemšanos rīkot referendumu par Lisabonas līgumu, tad tas ir neiecietības akts. Mums vajadzētu rūpīgi apdomāt, vai tas nav pirmais solis ceļā uz totalitārismu.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (UEN). (IT) Priekšsēdētāja kungs, Padomju totalitārisms ne tikai apcietināja cilvēkus. Diemžēl tas arī apcietināja vēsturi un tās dokumentus. Miljoniem vēstures lappušu ir slēptas slepenos arhīvos, kas joprojām atrodas Maskavā. Veseli vilcieni pārveda miljoniem vēsturisku dokumentu, daži, no kuriem tika nozagti no vāciešiem, bet no kuriem vairums tika nozagti tiešā veidā vai, kā Itālijā, iegūti no komunistu partizāniem.

Mēs vēlamies, lai mums ir piekļuve mūsu vēsturei. Eiropai tas ir jāpieprasa un jāpanāk. Mēs vēlamies piekļuvi dokumentiem, kuri nav pieejami, piemēram, par Itālijas militāri ieslodzīto holokaustu, kurus mēģināja pakļaut ideoloģiskai apstrādei un liedza pārtiku, turot sliktākos apstākļos nekā nacistu apcietinājuma nometnēs, kuri nomira ciešot tūkstošiem veidu mokas un spīdzināšanu, tostarp psiholoģisko spīdzināšanu, ko īstenoja Padomju komunistu aģitpropu sistēma, ko diemžēl īstenoja arī Itālijas komunisti.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). (EL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta Jauno Demokrātu grupa, kas pieder pie Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, pilnībā nosoda jebkāda veida totalitārismu un vienlaicīgi uzsver to, cik svarīgi ir atcerēties pagātni. Šī ir mūsu vēstures svarīga daļa. Tomēr mēs uzskatām, ka Parlamenta vairākuma lēmumi nav kompetenti skaidrot vēstures faktus. Vēstures faktu novērtēšana ir vēsturnieku un tikai vēsturnieku darbs. Tādēļ mēs nolēmām atturēties no balsojuma par četru politisko grupu, tostarp Eiropas Tautas Partijas un Eiropas Demokrātu grupas, kopējo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0166/2009 (Kultūras nozīme Eiropas reģionu attīstībā)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, vai šim Parlamentam piemīt tāda īpašība kā pašapziņa? Mēs pieņemam rezolūciju, kas nosoda totalitārismu un pēc dažām sekundēm mēs pieņemam rezolūciju, kas aicina Briseli finansēt kultūras politiku reģionos.

Mani draugi, kultūru nevar radīt ar birokrātisku rīkojumu. Tā veidojas dabiski un organiski attīstās cilvēkos un tādējādi šis ziņojums precīzi parāda Eiropas projekta pamatā esošo strukturālo defektu. Briseles iestāžu saknes nav rodamas nevienā nācijā, tautā vai kultūras vienībā. Taču tā vietā, lai to pieņemtu un censtos pielāgot mūsu iestādes sabiedrības viedoklim, mēs cenšamies pielāgot sabiedrības viedokli mūsu jau esošajām iestādēm.

Ja mēs tiešām vēlamies iekarot mūsu sabiedrību, tad mēs to nevaram izdarīt subsidējot tautiskās dejas. Pret tās viedokļiem ir jāizturas ar cieņu un tas nozīmē, kā jūs redzat, es to vēl šodien neesmu teicis – izvirzot balsošanai Lisabonas līgumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
  

– Ziņojums: Janusz Onyszkiewicz (A6-0140/2009)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju un šajā dokumentā ir vismaz divi svarīgi jautājumi, par kuriem es vēlos paskaidrot savu nostāju.

Sava termiņa sākumā prezidents Medvedevs publiski apņēmās stiprināt tiesību normas Krievijā un izteica bažas par Krievijas tiesu un tiesību sistēmas neatkarību. Tas ir uzsvērts mūsu rezolūcijā, un es atbalstu šo nostāju. Ir laiks rīkoties. Ir laiks pierādīt, ka prezidenta vārdi nebija vienkārši retorika, ko starptautiskā sabiedrība gribēja dzirdēt.

Mūsu rezolūcijā mēs arī izteicām bažas par Krievijas valdības lēmumu atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas suverenitāti, parakstīt militārās palīdzības un sadarbības nolīgumus ar šo divu provinču de facto iestādēm un izveidot tur militārās bāzes. Šādi pasākumi mazina Gruzijas teritoriālo vienotību, kā teikts atbilstošajās Apvienoto Nāciju rezolūcijās. Tādēļ mums vajadzētu vēlreiz aicināt Krieviju pārskatīt tās lēmumu un apgalvot, ka Krieviju nevar uzskatīt par objektīvu miera procesa starpnieku.

 
  
MPphoto
 

  David Sumberg (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, patiešām liels paldies, ka devāt man vārdu, un es atvainojos par to, ka nebiju klāt, kad devāt man vārdu iepriekš. Ir ļoti laipni no jūsu puses aicināt mani tagad.

Es tikai vēlos izmantot šī balsojuma iespēju, lai paustu brīdinājumu par Padomju Savienības pieaugošo varu un atmosfēru šajā valstī.

Mums visiem bija lielas cerības, kad komunisms sabruka, taču bijušās Padomju Savienības daļās un jo īpaši Krievijā valda baiļu un nacionālisma pilna atmosfēra – atmosfēra, kas, es baidos teikt, nav pieņemama. Lai gan Eiropas Savienībai ir jāveido attiecības ar Krievijas valdību, taču mums ir nepārtraukti jāatgādina šai valdībai, ka mēs pieprasām demokrātisku valsti un demokrātisku ētosu, un ka mēģinājumi cenzēt uzskatus, kas nav pieņemami valdībai vai pakļaut politiķus negodīgam spiedienam, Eiropas Savienībai nebūs pieņemami. Tas mums ir vienmēr skaidri jāpasaka.

 
  
  

– Ziņojums: Frédérique Ries (A6-0089/2009)

 
  
MPphoto
 

  Brigitte Fouré (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Ries kundzes ziņojumu par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem.

Ir taisnība, ka elektromagnētiskie lauki pastāv dabiskā vidē, bet elektroenerģijas pieprasījums un īpaši bezvadu tehnoloģiju attīstība ir novedusi pie elektrisko un magnētisko lauku frekvenču iedarbības palielināšanās, kam indivīdi ir pakļauti. Tādēļ mums ir jābūt piesardzīgiem, un Eiropas Parlaments to pilnībā atbalsta.

Tā kā es esmu Francijas ziemeļrietumu apgabala deputāts, tad es varu apstiprināt, ka draudus rada dažas ļoti augsta sprieguma līnijas, kas ir ierīkotas manā apgabalā tuvu skolām un veselības iestādēm, īpaši tās līnijas, kas ierīkotas La Manche rajonā, kur vietējie strādnieki un iedzīvotāji ir pakļauti magnētiskajiem laukiem.

Tā kā zinātnieki nav vienisprātis par elektromagnētisko lauku ietekmi uz mūsu pilsoņu veselību, mums vajadzētu būt atbildīgiem un piemērot piesardzības principu. Tādēļ robežvērtības vajadzētu regulāri atjaunot, lai sabiedrībai garantētu atbilstošu aizsardzības līmeni.

Eiropas Parlaments vēlējās pievērst Eiropas Komisijas uzmanību šim tematam, kas pamatoti raisa sabiedrības bažas. Eiropas Savienības pienākums ir darīt ko vairāk attiecībā uz šo jautājumu par skaidras politikas noteikšanu elektromagnētisko lauku jomā, sniedzot sabiedrībai vairāk informācijas par šo jautājumu un pieņemot saistošus Kopienas tiesību aktus.

 
  
  

– Ziņojums: Pál Schmitt (A6-0124/2009)

 
  
MPphoto
 

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). (CS) Viens no mērķiem, ko mēs izvirzījām 2000. gadā Lisabonā, bija uz zināšanām balstīta sabiedrība. Lai gan tagad mēs zinām, ka mums būs jāatliek mūsu mērķi vai drīzāk jāsasniedz tie vēlāk, mēs nedrīkstam atslābt savos centienos tos sasniegt. Arī es tādēļ atbalstīju Schmitt kunga ziņojumu, kas mēģina noteikt iespējamās risināmās problēmas izglītības jomā. Izglītība patiešām bieži ir mūsu mērķu sasniegšanas pamats. Izglītības sasniegumu līmenim ir tieša ietekme uz jauniešu nodarbinātības iespējām un tādējādi arī uz viņu sociālo iekļaušanu, un neraugoties uz pašreizējo ekonomisko krīzi mēs nedrīkstam izniekot šīs iespējas.

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE). (ET) Es arī balsoju par šo ziņojumu, jo šis jautājums ir ļoti svarīgs. Šajā jomā ir daudz problēmu. Mēs nevaram bezdarbīgi stāvēt un vērot, kā vismaz seši miljoni studentu pamet Eiropas skolas katru gadu. Ko tas viņiem nozīmē? Tas nozīmē viņu nākotnes izredžu sabrukumu.

Šeit var palīdzēt 21. gadsimta skola – šādai skolai ir raksturīgs labvēlīgs sociālais klimats, dažādu pedagoģisko metožu izmantošana, atklātība un elastīgums, kā arī mūžizglītības prakses veicināšana.

Eiropa noveco. Mēs neesam tik bagāti, lai varētu atlikt šī jautājuma izskatīšanu. Visiem bērniem ir jāiegūst izglītība, kas tiem dod taisnīgas iespējas pasaulē, kādā mēs šodien dzīvojam. Mūsu jaunajiem cilvēkiem ir jāspēj konkurēt un ne tikai konkurēt, bet izglītības politikai ir jāveicina indivīda personības attīstība.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties tulkotājiem par nostrādātajām virsstundām. Viss, ko es vēlējos piebilst ir, ka es nešaubīgi balsoju pret Schmitt kunga ziņojumu, jo, manuprāt, izglītībai ir jāpaliek dalībvalstu kompetencē, jo tā īsti nav Eiropas kompetence. Šis ir pamata jautājums.

Tomēr man ir arī citi iebildumi pret Schmitt kunga ziņojumu. Piemēram, faktu, ka šis ziņojums balstās uz ideju, ka izglītības sistēmas dažādās Eiropas valstīs vajadzētu vienkārši pielāgot imigrantu, kas ieradušies no valstīm ārpus Eiropas, klātbūtnei, un nevis otrādi. Es nevaru saprast, kā šādu nostāju var saskaņot ar integrāciju, kaut vai asimilācijas veicināšanu, jo rezultātā tiks panākts tieši pretējais. Šis ziņojums arī, protams, satur obligāto punktu par romiem, atkal nemeklējot atbildes par to, kas uzņemas atbildību. Tas arī nosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka migrantu bērni saņem izglītību to dzimtajā valodā un ka skolotājiem vajadzētu īpaši atspoguļot daudzkultūru sabiedrību. Piedodiet, ka es tā saku, bet šis ir politiski pareizs ziņojums, kas rada vairāk problēmu, nekā risinājumu.

 
  
 

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Ziņojums: Neil Parish (A6-0141/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Parish kunga ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru labo Direktīvu 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā.

 
  
  

– Ziņojums: Angelika Niebler (A6-0128/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu par Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību, jo informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ievērojami veicina Eiropas Savienības produktivitāti un IKP pieaugumu.

Šīs regulas mērķis ir grantēt esošās kopējās programmas turpināšanu, lai sistemātiski iegūtu Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību, un tā būtu uzticama, saskaņota, laicīga un kvalitatīva, kā arī apkopotu ikgadējo statistiku par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos un mājsaimniecībās.

Es atbalstu šos nosacījumus, kuru mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras, kas ir saistošas valsts (gan Kopienas, gan dalībvalstu) iestādēm, kā arī privātpersonām.

Es uzskatu, ka Eiropas līmenī ir pastāvīga nepieciešamība apkopot vienotu statistiku par informācijas sabiedrību katru gadu.

Es atbalstu i2010 stratēģijas piemērošanu. Tā veicina atklātu, konkurētspējīgu digitālu ekonomiku un uzsver informācijas tehnoloģiju vadošo lomu attiecībā uz iekļaušanu un dzīves kvalitāti.

Šo stratēģiju uzskata par atjaunoto Lisabonas partnerattiecību izaugsmei un darbam pamata elementu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību.

Es uzskatu, ka iesniegtie grozījumi ir būtiski, jo tie ir noderīgi saskaņotas, uzticamas, laicīgas un kvalitatīvas Kopienas statistikas par informācijas sabiedrību apkopošanai.

 
  
  

– Ziņojums: Béla Glattfelder (A6-0122/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu.

Es piekrītu referenta piezīmēm par abu tirgu turpmāku integrāciju. Nolīgums veicinātu abu partneru lauksaimniecības nozaru produktivitātes uzlabošanos un palīdzētu noteikt godīgu un relatīvi stabilu pārtikas cenu līmeni, no kā ieguvēji būtu iedzīvotāji.

Tomēr es piekrītu uzskatam, ka abām pusēm vajadzētu izturēties piesardzīgi pret savstarpējās tirdzniecības liberalizāciju. Divpusējās tirdzniecības apjoms ir ievērojams un tirdzniecības barjeras atcelšanai būtu spēcīga ietekme, īpašu uz to ES valstu lauksaimniecības nozari, kas atrodas Šveices kaimiņos un uz Šveices zemniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Glattfelder kunga ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu.

 
  
  

– Ziņojums: Ioannis Varvitsiotis (A6-0147/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Varvitsiotis kunga ziņojumu par savstarpējas atzīšanas principu attiecībā uz lēmumiem par uzraudzības pasākumiem. Faktiski es uzskatu, ka uzraudzības pasākumus vajadzētu uzskatīt par ārkārtas pasākumiem, kas ir rūpīgi jāaplūko saistībā ar tiesībām uz brīvību un nevainības prezumpciju.

Bēdīgi, ka man ir jāpiekrīt referentam, kad viņš apgalvo, ka līdz šim nav bijis iespējams atzīt citus pasākumus, kā vien pārrobežu uzraudzības pasākumus, jo nav īpaša savstarpējas atzīšanas instrumenta. Šis ir šķērslis personas tiesību tiesiskai aizsardzībai, un aspekts, kas mums ir vēlreiz jāapspriež.

 
  
  

– Ziņojums: Karin Jöns (A6-0116/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Jöns kundzes ziņojumu, jo es atbalstu jaunu Eiropas Sociālā fonda finansējumam atbilstīgo izmaksu veidu ieviešanu.

Es uzskatu, ka ziņojumā ierosinātie grozījumi veicinās fonda ātrāku izmantošanu un vienkāršos to operāciju, kurās izmanto ESF līdzfinansējumu, pārvaldīšanu, administrāciju un kontroli.

Es vēlos uzsvērt, ka ir nepieciešams vienkāršot procedūras, kas attiecas uz Struktūrfondu finansējuma piešķiršanu.

Ir vērojams, ka kavējumi, kas parādās reģionālās attīstības politikas piemērošanā, rodas daļēji pateicoties pārāk ierobežojošām procedūrām, ko nosaka Eiropas tiesību akti. Visbeidzot, ir svarīgi, ka tie tiek vienkāršoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo regulu, kas nodrošinās ātrāku un efektīvāku piekļuvi Eiropas līdzekļiem, lai novērstu bezdarbu un apkarotu sociālo izolētību krīzes laikā.

Šī priekšlikuma mērķis ir ieviest papildinātu, vienkāršotu Eiropas Sociālā fonda līdzekļu izmantojuma metodi, lai straujāk un efektīvāk varētu risināt ekonomiskās un sociālās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa krīzes laikā. Priekšlikums attiecas tikai uz Eiropas Sociālā fonda darbību vienkāršošanu, lai veicinātu pieejamo resursu efektīvu, racionālu un strauju izmantošanu, vienlaikus vienmēr ievērojot pareizas finanšu vadības principus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Jöns kundzes ziņojumu par jaunu ESF finansējumam atbilstīgo izmaksu veidiem. Es piekrītu Komisijas priekšlikumam, kura mērķis ir ieviest papildinātu, vienkāršotu Eiropas Sociālā fonda līdzekļu izmantojuma metodi, lai straujāk un efektīvāk varētu risināt ekonomiskās un sociālās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa. Es arī priecājos, ka ESF trupinās atbalstīt centienus palielināt un pilnveidot cilvēkresursus, jo īpaši uzlabojot izglītības un mācību sistēmu, un darbību, kuras mērķis ir pilnveidot institucionālo darījumspēju un valsts pārvaldes iestāžu efektivitāti valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

 
  
  

– Ziņojums: Iratxe García Pérez (A6-0127/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. –Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas ātro rīcību, ierosinot šī tiesību akta grozījumus, kas nešaubīgi palīdzēs pārvarēt negaidītās finanšu krīzes negatīvo ietekmi, taču pauž nožēlu par to, ka nav paredzēti citi svarīgi grozījumi.

Grozījumu kopums tika pieņemts kā atbilde uz pārejošo, bet ļoti kritisko situāciju. Neraugoties uz to, tas pilnībā apmierina prasību pēc lielākas procedūru vienkāršošanas un esošo tiesību aktu elastīgākas piemērošanas saskaņā ar Struktūrfondu noteikumiem, kurus iepriekšējos gados atkārtoti piedāvāja Eiropas Parlaments.

Ja Kopienas un valstu finansējuma daļas varēs elastīgāk sadalīt visā programmas periodā, tad naudas plūsma nekavējoties tiks iepludināta valstu ekonomikā, kas ir būtiski, ja mums ir jāreaģē uz pašreizējiem budžeta ierobežojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Pēc Garcia Perez kundzes ieteikumu par Eiropas Reģionālo attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu rūpīgas izlasīšanas, man neradās sajūta, ka Eiropas ekonomika var saņemt nopietnu atbalstu no Eiropas Komisijas paziņojuma „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns” publicēšanas, kas satur īpašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir veicināt investīcijas un piešķirt papildu līdzekļus valstu ekonomikai, kas sakaras ar smagiem budžeta ierobežojumiem.

 
  
  

– Ziņojums: Hannu Takkula (A6-0125/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Takkula kundzes ziņojums aplūko nozīmīgu sociālu problēmu. Es uzskatu, ka mums vajadzētu atvieglot iespējas trešo valstu bērniem iegūt izglītību tās valsts valodā, kurā viņi ir apmetušies, lai nodrošinātu vienādas iespējas saņemt atbilstošu kvalifikāciju. Šis ir pirmais un galvenais solis ceļā uz pilnīgu integrāciju sabiedrībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Lai panāktu migrantu integrāciju, ir ļoti svarīgi nodrošināt lielāku atbalstu valodu kursiem; integrācija ir divvirzienu process, kurā iesaistīti migranti un mītnes valsts. Tas, ka migranti vēlas apgūt mītnes valsts valodu un iekārtot savu dzīvi, nenozīmē, ka viņi atteiksies no savas dzimtās valodas un kultūras.

Valodu (dzimtās valodas un mītnes valsts valodas) apguve jāveicina agrīnā vecumā, pirmsskolas izglītības posmā, jo īpaši nolūkā sekmēt migrantu un etnisko minoritāšu, piemēram, romu tautības iedzīvotāju, iekļaušanos Eiropas sabiedrībās.

Migrantiem, etniskajām minoritātēm un sociālekonomiski nelabvēlīgajām grupām ļoti svarīga ir mūžizglītība, jo tā kalpo kā integrācijas faktors; piedalīšanās mācību un mūžizglītības programmās sniedz jaunas iespējas imigrantiem, kas ir tikko ieradušies valstī.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš migrantu, etnisko minoritāšu un sociālekonomiski nelabvēlīgo grupu pārstāvju visumā zemajam veikumam; jo veiksmīgāk un ātrāk viņi tiks integrēti skolās, jo labākas sekmes viņiem būs mācībās, tālākizglītībā un pēc tam darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Boursier (PSE), rakstiski. (FR) Visiem bērniem ir tiesības uz izglītību. Migrantu integrācija, neatkarīgi no tā vai viņi valstī uzturas legāli vai nelegāli, ir mūsu, sociālistu, prioritāte. Mēs neatbalstām hierarhiju, kādu Parlamenta labējās partijas vēlas radīt attiecībā uz migrantiem. Tādēļ es atturējos no balsojuma par Takkula kunga lielisko ziņojumu par migrantu bērnu izglītību. Es atturējos, jo tas ir ziņojums pēc paša iniciatīvas, un mēs nevarējām atsevišķi balsot par 5., 8. un 16. punkta svītrošanu, kuri man šķiet pilnībā nepieņemami.

Izglītojot migrantu bērnus mēs ievērojami veicināsim viņu visu integrāciju, neatkarīgi no statusa. Ieviešot labvēlīgus sociāli ekonomiskus apstākļus mēs varēsim labāk palīdzēt migrantiem, neatkarīgi no tā, vai viņi uzturas Eiropā likumīgi vai vēlas saņemt legālu uzturēšanās atļauju vai galu galā tikt nosūtīti atpakaļ uz savu valsti. Mums nevajadzētu radīt situāciju, kad šie bērni nesaņem izglītību un mitinās graustu rajonos tikai tādēļ, ka viņu vecāki uzturas valstī nelegāli. Tā vienkārši ir pretruna starptautiskajām konvencijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) „Par izglītības un apmācības saturu un organizēšanu atbild valsts.” Tas ir noteikts vienā no Takkula kunga ziņojuma „Migrantu bērnu izglītība” pēc paša iniciatīvas pirmajiem punktiem. Tomēr mēs vēl ilgi apspiedīsim, ko iekļaut mācību programmā, kādai jābūt skolotāju apmācībai un kas jādara dalībvalstīm, lai „gados jaunos migrantus iesaistītu dažādos pasākumos ārpus nodarbībām”. Lai gan ir svarīgi nodrošināt, ka visi bērni, tostarp migrantu bērni, iegūst pēc iespējas labāku izglītību, es vēlētos zināt, vai šis jautājums būtu faktiski jārisina ES līmenī. Es uzskatu, ka atbilde slēpjas iepriekš minētajā citātā. Es balsoju par gudrāku, bet koncentrētāku ES. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu pēc paša iniciatīvas, pat ja es uzskatu, ka tas aplūko ļoti svarīgu jautājumu, kas mums ir padziļināti jāaplūko valstu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu atbildot uz to, ka Kristīgo Demokrātu un Konservatīvās grupas kolēģi bloķēja mutisko grozījumu, kas būtu skaidri noteicis, ka tiesības uz izglītību ir visiem migrantu bērniem neatkarīgi no tā, vai viņi uzturas Eiropas Savienībā likumīgi vai ne.

Uzskats, ka mēs sodām bērnus par viņu vecāku grēkiem tiek pareizi apkarots visā pasaulē, taču acīmredzot ne Eiropā.

Es varu vienīgi apbrīnot savu Tory kolēģu oportūnistisko liekulību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Mums vajadzētu vēlreiz uzsvērt, ka mūsdienu Eiropas Savienībā vienīgi dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par mācību organizēšanu.

Paziņojuma projekts satur daudz vērtīgu ideju, taču izturoties ar cieņu pret šo jautājumu, mēs uzskatām, ka šis ziņojums pārsniedz Eiropas Savienības kompetenci. Saskaņā ar subsidiaritātes principu šis jautājums ir jārisina pašām dalībvalstīm.

Saskaņā ar šo principu ir jālikvidē Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja, jo tā aplūko jautājumus, kas nav ES kompetencē.

Šo iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Malcolm Harbour (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Lielbritānijas konservatīvo grupas kolēģi atbalstām vairākus ziņojumā paustos priekšlikumus, tostarp skolotāju apmācību un to, ka skolēniem ir jāmācās mītnes valsts valoda.

Tomēr mēs uzskatām, ka par izglītības politiku atbild un arī turpmāk vajadzētu atbildēt dalībvalstīm, un, ka jebkādus uzlabojumus un pasākumus attiecībā uz migrantu bērnu izglītību vajadzētu noteikt pašām dalībvalstīm. Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies no balsošanas par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm, Søren Bo Søndergaard un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs pilnībā atbalstām pretdiskriminācijas un vienlīdzīgas piekļuves uzskatu, kā arī ļoti atbalstām integrējošas skolas sistēmas un integrējošu skolu izveidošanu. Mēs uzskatām, ka ir jāveic pasākumi, lai palīdzētu visiem jutīgo grupu skolēniem. Tomēr mēs uzskatām, ka pašas dalībvalstis vislabāk var nodrošināt pieejamas un ietverošas mācības tās pilsoņiem un arī nepilsoņiem. Mēs uzskatām, ka skolu sistēmas demokrātiska kontrole, ko veic cilvēki, kam tā kalpo, var tikt īstenota vienīgi tādā gadījumā, ja dalībvalstis formulē un piemēro izglītības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen un Karin Riis-Jørgensen (ALDE), rakstiski. − (DA) Mēs balsojām par ziņojumu par migrantu bērnu izglītību, jo ziņojums aplūko pašreiz svarīgu problēmu. Tomēr mēs arī uzskatām, ka pašām dalībvalstīm ir jālemj par apmēru, kādā tiek mācīta dzimtā valoda. Dānijā šādu lēmumu pieņem pašvaldības un mēs uzskatām, ka šāda izvēle ir jāciena.

Mēs uzskatām, ka pirmkārt un galvenokārt bērniem ir jāapgūst mītnes valsts valoda, lai viņi vēlāk varētu iegūt augstāku izglītību un iekarotu vietu darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Gadiem ilgi ES nacionālistiski un patriotiski noskaņotie spēki ir brīdinājuši par nekontrolētu masveida migrāciju. Ārvalstnieku koncentrācija 20, 50 vai pat 90 % apmērā pierāda, ka daudzkultūru vīzija nav izdevusies. Skolu eksperimenti, veidojot klases, kurās mācās vienīgi ārzemnieki, nav izrādījušies veiksmīgi un pat intensīviem valodu kursiem ir savas robežas, ja vecāki neatbalsta savus bērnus. Austrijā vecākiem piedāvā valodu kursus jau gadiem, taču arī tur nav sasniegts vēlamais līmenis. Vēlme iegūt izglītību tiek nodota no paaudzes paaudzē, un, ja vecāki uzskata, ka izglītība nav vajadzīga, tad mēs esam nostādīt kā pret ķieģeļu sienu, kā to parādīja Francijas piemērs.

Vienīgais risinājums ir imigrācija nulles līmenī vai negatīvs imigrācijas rādītājs, pieliekot punktu tam, ka ģimenes locekļi pievienojas imigrantiem jau in situ, kā arī beidzot ir jāpieprasa vēlme integrēties. ES ierosinātais risinājums – pieņemt darbā skolās vairāk skolotāju no izcelsmes valstīm – ir tālu no realitātes, un tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Šis ziņojums ļoti palīdzēs atrisināt nopietno problēmu attiecībā uz Eiropas valstu pilsoņu, kas dzīvo un strādā citā dalībvalstī, bērniem. Piemēram, daudzi Rumānijas tautības migrantu bērni saskaras ar šādām grūtībām. Ir vienlīdz svarīgi panākt, lai viņiem būtu piekļuve izglītībai mītnes valsts valodā, lai veicinātu integrāciju, kā arī nodrošināt, ka viņi iegūst izglītību arī savā dzimtajā valodā, īpaši pamatojoties uz pieņēmuma, ka viņi varētu atgriezties savā dzimtenē. Piemēram, šobrīd Rumānija gūst šādu pieredzi. Daudzi Rumānijas skolēni, migrantu bērni, kas bija devušies uz Spāniju un Itāliju, tagad atgriežas mājās un viņu radinieki šos bērnus reģistrē Rumānijas skolās. Šo bērnu un viņu nākotnes interesēs ir atkārtota integrācija, nesaskaroties ar problēmām attiecībā uz skolas vides maiņu. Rumānija noteikti ir īpašs gadījums. Citas Austrumeiropas valstis ir saskārušās un joprojām saskaras ar tādu pašu parādību, kas liecina, ka šajā ziņojumā izteiktos priekšlikumus ir nepieciešams piemērot pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo ziņojumu. Imperiālistu iejaukšanos un neokoloniālo ekspluatāciju īstenojusī, imigrantus vajājošā, strādnieku darba, sociālajām un demokrātiskajām tiesībām uzbrūkošā ES nevar īstenot imigrantu vienlīdzīgu sociālo integrāciju, kas nozīmē arī vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanu viņu bērniem.

Migrantu bērnu izglītošana nav atdalāma no ES kopējās imigrācijas politikas, politikas, kam raksturīgi bargi pasākumi pret tiem, kas nav nepieciešami lielajam biznesam un kuri tiek kvalificēti kā nelegālie imigranti, šie tiesību akti ir selektīvi un monopolu vajadzībām atbilstošo imigrantu integrācija nodarbinātības jomā notiek uz daudz neizdevīgākiem nosacījumiem. Tipiski un nepieņemami, ka ziņojums attiecas vienīgi uz legālo migrantu bērniem. Tieši tāpat kā migrantu vecāki ir šķiru ekspluatācijas pirmie upuri, tā viņu bērni ir šķiru diskriminācija upuri izglītības jomā. Statistika par migrantiem, kas pamet augstākās izglītības iestādes, ir ilustratīva. 2004/2005. mācību gadā migrantu procents obligātajās izglītības programmās bija 10,3 % no visiem bērniem, kamēr sestajā klasē tas bija tikai 4 %.

Imigrantiem ir jācīnās pret ekspluatāciju un šķēršļiem, ko nosaka viņu šķira, attiecībā uz izglītību, kopā ar cietējiem strādniekiem, iesaistoties darbaļaužu kustībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es atturējos no balsojuma par Takkula kunga ziņojumu par migrantu bērnu izglītību. Faktiski es neuzskatu, ka man būtu jebkādi iemesli balsot par vai pret Takkula kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Martine Roure (PSE), rakstiski. (FR) Visiem bērniem ir tiesības uz izglītību. Migrantu integrācija, neatkarīgi no tā vai viņi valstī uzturas legāli vai nelegāli, ir mūsu, sociālistu, prioritāte. Mēs neatbalstām hierarhiju, kādu Parlamenta labējās partijas vēlas radīt attiecībā uz migrantiem. Tādēļ es atturējos no balsojuma par Takkula kunga lielisko ziņojumu par migrantu bērnu izglītību. Es atturējos, jo tas ir ziņojums pēc pašas iniciatīvas, un mēs nevarējām atsevišķi balsot par 5., 8. un 16. punkta svītrošanu, kuri man šķiet pilnībā nepieņemami.

Izglītojot migrantu bērnus mēs ievērojami veicināsim viņu visu integrāciju, neatkarīgi no statusa. Ieviešot labvēlīgus sociāli ekonomiskus apstākļus mēs varēsim labāk palīdzēt migrantiem, neatkarīgi no tā, vai viņi uzturas Eiropā likumīgi vai vēlas saņemt legālu uzturēšanās atļauju vai galu galā tikt nosūtīti atpakaļ uz savu valsti. Mums nevajadzētu radīt situāciju, kad šie bērni nesaņem izglītību un mitinās graustu rajonos tikai tādēļ, ka viņu vecāki uzturas valstī nelegāli. Tā vienkārši ir pretruna starptautiskajām konvencijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Lai gan es uzskatu, ka šis ziņojums kopumā ir veiksmīgs, tomēr es vēlos izteikt dažas nopietnas piezīmes.

Pirmkārt un galvenokārt es vēlos paust nožēlu par faktu, ka rezolūcijā nav minēta ANO deklarētā starptautiskā cilvēktiesību gada programma.

Es varu arī redzēt šajā rezolūcijā turpmāku bīstamu politisku tendenci Eiropas politikas ietvaros, kas ir attiecināma uz bērnu izņemšanu no to dabiskās vides, citiem vārdiem sakot, no to dabiskās ģimenes. Ģimene ir visdabiskākā vieta bērna attīstībai un tāda tā vienmēr būs. Māte un tēvs ir vissvarīgākie cilvēki bērna dzīvē. Tas attiecas arī uz visnabadzīgākajām ģimenēm un imigrantu ģimenēm. Tā vietā, lai atrautu bērnu no ģimenes, mums vajadzētu domāt par to, kā atbalstīt vecāku un ģimeņu kopējo atbildību.

Nobeigumā es vēlos paust nožēlu par faktu, ka ziņojumā nav ne vārda par tēva lomu. Pat imigrantu ģimenēs māte un tēvs ir atšķirīgi, bet viens otru papildinoši. Mums nevajadzētu atbalstīt vienīgi mātes, bet atbalstīt arī tēvus.

Es vienkārši vēlos ievērot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Tā skaidri nosaka bērna tiesības dzīvot ģimenē un vecāku tiesības izvēlēties tādu izglītību, kādu viņi uzskata par atbilstošu savam bērnam.

Arī imigrantu ģimenēm ir šādas tiesības.

 
  
  

– Ziņojums: Adina-Ioana Vălean (A6-0186/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE-DE), rakstiski. (IT) Neraugoties uz dažiem kompromisiem, ko panāca dažādas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas politiskās grupas, par daudziem galvenajiem jautājumiem Vălean kundzes ziņojumā un neievērojot politisko pārliecību un nostāju, ko es paužu Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā, jo es esmu ziņojuma ēnu referents, proti, ka Kopienas pilsoņu brīva pārvietošanās ir viena no ES pamattiesībām, tomēr ziņojuma galējais variants joprojām satur vairākas neatbilstošas atsauces dažās S apsvēruma zemteksta piezīmēs, kas mūs, Itālijas Eiropas Tautas Partijas un Eiropas Demokrātu grupas deputātus spiež balsot pret šo ziņojumu, jo šis ir viena bloka balsojums, paredzēts šāda veida ziņojumam.

Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu Itālijas delegācija uzskata, ka atsauces šajā ziņojumā ir neatbilstošas un pilnībā nesaskan ar kontekstu: tās attiecas uz aspektiem, kas atrodas ārpus direktīvas jomas un ir pašu dalībvalstu kompetencē, piemēram, sabiedrības drošība, tiesiskums un ģimenes tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. − (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo šāda veida direktīvas mazina dalībvalstu iespējas kontrolēt savu teritoriju un īstenot atbilstošus pasākumus tiesību aktu un kārtības ievērošanai. Piemēram, prātā iešaujas Itālija, kas pamatojoties uz šo direktīvu tika ļoti kritizēta, jo tika uzskatīts, ka tā vēlas ieviest stingrus pasākumus tiesību aktu un kārtības saglabāšanai. Prātā iešaujas arī tiesas spriedums tā dēvētajā Metoka lietā, kas vājina dalībvalstu imigrācijas politiku pamatojoties uz šo direktīvu. Es atceros arī Beļģiju, jo šī valsts turpina naturalizēt imigrantus pamatojoties uz pasaules visvājākajiem tiesību aktiem nacionalizācijas jomā, kā rezultātā šie imigranti pēc tam drīkst pilnīgi brīvi šķērsot Eiropas valstu robežas.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) June List atbalsta brīvu iekšējo tirgu, kas mums ir atnesis ne tikai ekonomisko labklājību, bet arī palielinājis mūsu pilsoņu brīvību, ļaujiet tiem brīvi pārvietoties Eiropas valstu teritorijā. Mēs atbalstām referentes viedokli, ka šīs direktīvas neatbilstoša transponēšana dažās dalībvalstīs kopumā ir uzskatāma par neapmierinošu un mēs mudinām dalībvalstis piemērot visu Direktīvu 2004/38/EK kopumā tā, lai tiesības uz brīvu pārvietošanos varētu kļūt par realitāti.

Tomēr mēs noteikti esam pret jebkādu līdzekļu palielināšanu vai novirzīšanu īpašai budžeta līnijai valstu un vietējo projektu atbalstam, kuru mērķis ir integrēt pilsoņus un to ģimenes locekļus, kamēr viņi uzturas citā dalībvalstī. Šādi jautājumi ir katras dalībvalsts kompetencē.

Neraugoties uz to, šī ziņojuma skaidrā nostāja par brīva iekšēja tirgus īstenošanu ir svarīgāka nekā negatīvās ziņojuma puses, un tādēļ mēs nolēmām balsot par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstīju Vălean kundzes ziņojumu par ES pilsoņu tiesībām. ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā ir vienas no pamat brīvībām un ir būtiski, lai visas dalībvalstis piemēro šo tiesību aktu bez jebkādas diskriminācijas. Tā kā es esmu Skotijas pārstāvis, tad es zinu, ka ES ir piedāvājusi neskaitāmas iespējas skotu izcelsmes cilvēkiem ārzemēs, kamēr Skotija ir laipni uzņēmusi daudzus ieceļotājus, kas ir ieņēmuši svarīgu lomu mūsu ekonomikā un kultūrā. Ekonomiskās krīzes laikā ir būtiski atzīt labumus, ko sniedz brīva pārvietošanās un neizmantot ekonomiskās grūtības kā aizbildinājumu diskriminācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Dan Jørgensen, Poul Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. − (DA) Mēs balsojām pret ziņojumu par Uzturēšanās direktīvu. Lai gan ziņojums ir par Uzturēšanās direktīvas īstenošanu un piemērošanu, tas attiecas arī uz spriedumu tā dēvētajā Metoka lietā, kas aizliedz ārzemniekiem, kam nav likumīgu tiesību uzturēties ES, iegūt uzturēšanās atļauju laulību rezultātā un tādējādi pārvietoties visā Eiropas Savienības teritorijā kopā ar savu dzīvesbiedru. Lai gan patiešām atbalstām brīvas pārvietošanās principu attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem, tomēr mēs neuzskatām, ka cilvēkiem, kas iekļuvuši Eiropā nelegāli, vajadzētu atļaut tiesību īstenošanu izmantojot šim mērķim laulības.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen un Karin Riis-Jørgensen (ALDE), rakstiski. − (DA) Eiropas Parlamenta deputāti no Dānijas Liberālās partijas balsoja pret šo ziņojumu. Mēs atbalstām nodarbināto brīvu pārvietošanos un nodrošināšanu, ka dalībvalstis ievēro direktīvu. Tomēr mēs neatbalstām iespēju legalizēt nelegālu uzturēšanos šim mērķim izmantojot laulības, kā tas atspoguļojas spriedumā tā dēvētajā Metoka lietā. Dalībvalstu administrācijai ir jābūt reālai iespējai nodrošināt, ka noteikumi attiecībā uz brīvu pārvietošanos netiek pārkāpti ar mērķi apiet tiesību aktus, kas nosaka ārzemnieku uzturēšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju pret Vălean kundzes ziņojumu Direktīvas 2004/38/EK par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā piemērošana. Es nepiekrītu nostājai, ka dalībvalstīm ir jāizsniedz Eiropas Savienības citu dalībvalstu pilsoņiem tāda paša veida personu apliecinoši dokumenti kā saviem pilsoņiem, neraugoties uz to, ka šādi dokumenti ir ļoti atšķirīgi. Es uzskatu, ka šis risinājums ir bezjēdzīgs un virspusējs.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Saskaņā ar EK līguma 18. pantu ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Direktīva 2004/38/EK detalizēti nosaka ES valstu pilsoņu, viņu ģimenes locekļu un likumīgi reģistrētā dzīvesbiedra tiesiskās iespējas pārvietoties ES valstu teritorijā.

Taču pārvietošanās brīvību vajadzētu aplūkot kopā ar nosacījumiem attiecībā uz nodarbināto brīvu pārvietošanos un pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Kā jau mēs visi zinām, četras ES dalībvalstis joprojām nav atvērušas savu darba tirgu darbiniekiem no valstīm, kuras pievienojās 2004. gadā. 11 ES dalībvalstis turpina piemērot darba tirgus ierobežojumus attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem.

Es uzskatu, ka šais situācijai ir negatīva ietekme ne tikai uz integrācijas procesu. Mums vajadzētu censties atcelt palikušos šķēršļus pēc iespējas drīzāk.

Saskaņā ar Līguma 20. pantu ikvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem.

Pasākumus, kas ir pasludināti attiecībā uz konsulārās aizsardzības stiprināšanu trešajās valstīs, vajadzētu piemērot pēc iespējas drīzāk, kā arī vajadzētu turpināt sarunas ar trešajām valstīm par vīzu izsniegšanas noteikumu atcelšanu.

 
  
  

– Ziņojums: Urszula Gacek (A6-0182/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alin Lucian Antochi (PSE), rakstiski. - (RO) Gacek kundzes ziņojums izvirza uzmanības centrā svarīgu aspektu: Eiropas Savienībai paplašinoties, ievērojami palielinājās to Eiropas pilsoņu skaits, kas dzīvo ārpus savas izcelsmes valsts sakarā ar to, ka dalībvalsts pilsonība tiek papildināta ar Eiropas pilsonību saskaņā ar regulējumu, par ko atbild katra dalībvalsts.

Par spīti pilsoņu aktīvai līdzdalībai likumdošanas priekšlikumu ierosināšanā un mēģinājumiem padarīt Kopienas tiesību sistēmu pārredzamāku eiropieši vēl arvien saskaras ar daudzām problēmām, kas ir saistītas ar pārkāpumiem un neievērošanu attiecībā uz cilvēktiesībām pārvietoties un brīvi izvēlēties dzīves vietu dalībvalstu teritorijā. Atšķirības, kas novērotas dalībvalstu starpā attiecībā uz regulējumu par obligātu vīzu prasību vai vēlēšanas tiesību izmantošanu gan izcelsmes valstī, gan uzturēšanās valstī, rada šaubas par tiesību vienlīdzību visu Eiropas pilsoņu starpā.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi transponētu normas, kas ir domātas Eiropas pilsoņu tiesību saskaņošanai. Šajā konkrētajā gadījumā mums ir jāpatur prātā, ka sākuma punkts ir partnerībā — gan dalībvalstu un ES, gan reģionālo, vietējo un pilsonisko iestāžu starpā.

Visbeidzot, ir svarīgi, lai dalībvalstis garantētu tiesības balsot visiem ES pilsoņiem, kas Parlamenta vēlēšanu laikā dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes valsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE), rakstiski. (SV) Zviedrijas konservatīvo delegācija Eiropas Parlamentā šodienas balsojumā par Urszula Gacek (PPE-DE, PL) ziņojumu (A6–0182/2009) par Eiropas pilsonības problēmām un nākotnes izredzēm balsoja „par”.

Mēs piekrītam ziņojuma kopējai domai par uzlabotu Eiropas pilsonību un uzlabotu pārvietošanās brīvību. Tomēr mūsu viedoklis ir tāds, ka izvirzīto problēmu risinājumu dos turpmākas informatīvas kampaņas. Mēs arī vēlētos uzsvērt to, ka jautājums par tiesībām vēlēt pašvaldību vēlēšanās ir iekšējs jautājums, kas izlemjams dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Ir veikts konkrēts darbs, lai Eiropas pilsonība īstenotos. Tā sevišķi nāks par labu Portugāles emigrantiem citās Kopienas valstīs, kuri nākotnē baudīs plašas tiesības un pienākumus, kā arī vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar mītnes valsts pilsoņiem.

Nav noliedzams, ka vislielākā nozīme ir bijusi Pilsonības direktīvas pieņemšanai, kas noteica beznosacījumu tiesības uz pastāvīgu uzturēšanos ES pilsoņiem un viņu ģimenēm, kas ir nodzīvojuši mītnes valstī piecus gadus.

Tomēr darāmā vēl ir ļoti daudz, jo vēl arvien ir šķēršļi, ko vairumā gadījumu rada šīs direktīvas nepareiza īstenošana dalībvalstīs.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu izdot Norādījumus par šo direktīvu, lai informācija par tiesībām, kas pilsoņiem pienākas, būtu pieejama ne tikai viņiem, bet arī dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm.

Ir sevišķi svarīgi, lai sociālās un politiskās saites starp ES pilsoņiem tiek arvien vairāk stiprinātas. Lisabonas līgumam te ir jādod nozīmīgs ieguldījums, sevišķi saistībā ar „pilsonības iniciatīvu”, kas palīdzēs pilsoņiem noteiktos apstākļos izmantot iniciatīvas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) Mums ir jāstiprina Eiropas pilsonība, jo tā ir pārvietošanās brīvības galvenā ass. Šis ziņojums iezīmē vairākas jomas, kurās cilvēku iespējas izmantot ES kustības brīvības dotās priekšrocības varētu būt labākas. Tā kā robežu nojaukšana un lielāka mobilitāte veido ES centrālo ideju, es nolēmu balsot par šo ziņojumu par spīti dažām samērā neveiklām atsaucēm uz „Eiropas identitātes” veicināšanu un „Eiropas dimensijas” izveidošanu mūsu skolās.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Par spīti vairākiem punktiem, kam mēs dabiski piekrītam, kā arī citiem punktiem, par kuriem vismaz var teikt, ka tie ir „politiski korekti”, par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas saucas „Eiropas pilsonības problēmas un nākotnes izredzes”, varētu labi pasmieties, ja lieta nebūtu tik nopietna. Piemēram, EP:

- „atzinīgi vērtē to, ka Lisabonas līgums nodrošina iespēju vienam miljonam Eiropas Savienības pilsoņu no dažādām dalībvalstīm kopīgi aicināt Komisiju iesniegt likumdošanas iniciatīvas, un uzskata, ka šādas tiesības ievērojami uzlabos eiropiešu informētību par Eiropas Savienības pilsonību”;

- „atgādina, ka pārredzamība un demokrātiskā līdzdalība jānodrošina, izmantojot dažādu veidu partnerību starp ES un dalībvalstīm, reģionālām un vietējām iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību”.

Visbeidzot, šāda tukša pļāpāšana vedina domāt, ka „Eiropas pilsonība” ir ļoti laba lieta, lai novērtu pilsoņus no lēmuma pieņemšanas par to, kas patiešām ir svarīgs, sevišķi neļaujot viņiem vēlēt referendumā par „Lisabonas līgumu” vai, ja tas nav iespējams, uzspiežot viņiem tik daudz referendumu, cik nepieciešams, līdz viņi beidzot saka „jā” …

Tā ir vistīrākā liekulība …

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. - (FR) Gacek kundzes ziņojums par Eiropas pilsonību ir īsta krāpšana.

Maskējoties ar Kopienas pilsoņu pārvietošanās un uzturēšanās brīvības stiprināšanu Eiropas Savienībā, tas ievieš reālu vienlīdzību attieksmē pret viņiem un pret trešo valstu pilsoņiem.

Ziņojums apzināti lieto vispārējo pilsonības terminu, lai tā samudžinātu kopā pilnīgi nelikumīgā veidā jēdzienu par dalībvalstu nacionalitāti un Savienības pilsonību.

Mērķis ir ne tikai mulsināt, bet arī nepārprotami: dot iespēju visām personām, kas legāli uzturas konkrētajā dalībvalstī, iegūt dalībvalsts pilsonību saskaņā ar tiesībām, kas izriet no Eiropas Savienības pilsonības. Tieši tāpēc referente piedāvā jaunu jēdzienu par Kopienas iekšējo migrantu — sugu, kas strauji vairojas. Ir tiesa, ka Eiropas Parlamenta sastāvā tagad ir vairāk to, kas pārstāv Eiropas pilsoņus nekā valstu tautas. Tas ir nopietns uzbrukums nacionālajai identitātei un kohēzijai.

Uzmanieties, dāmas un kungi: kā Eiropas Savienības nekonkretizētu pilsoņu pārstāvjiem jums drīz būs jākļūst par bezvalsts deputātiem. Tomēr pašā dziļākajā būtībā varbūt tieši to jūs arī vēlaties.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Ziņojums ir „Eiropas vienvirziena kustības” politisko spēku propagandas mēģinājums pārliecināt cilvēkus par šķietamajiem ES labumiem. Veicinot mākslīgu, būtībā neesošu Eiropas pilsonību, ar kuru praktiski nav saistītas nekādas tiesības, tie mēģina attīstīt „Eiropas pilsoņa” un „Eiropas sirdsapziņas” ideju. Viņu mērķis ir vadīt strādniekus, īpaši jaunus ļaudis, pa ideoloģijas sāņceļu. Šajā nolūkā viņi iegulda „Eiropas politiskajās partijās” un aicina ES piešķirt viņiem lielāku politisku un, jo svarīgāk — ekonomisku atbalstu, lai viņi varētu pildīt savu uzdevumu izdaiļot un atbalstīt ES, un dezorientēt, un maldināt vēl efektīvāk. Mēģinot pārvarēt arvien pieaugošo opozīciju pret ES prettautisko politiku, pret Eiropas apvienošanas pašu principu, viņi aicina ES pastiprināt tās viltus propagandu un aizstāvēt Eiropas pilsonības neesošās priekšrocības.

Strādnieki sāpīgi izjūt Māstrihtas līguma un ES prettautiskās politikas sekas ik dienas. Pieredze viņiem ļauj spriest, ka ES netika radīta, lai kalpotu tautas pamatslāņu interesēm, bet lai aizstāvētu un kalpotu Eiropas monopolu vajadzībām, interesēm un peļņai.

Nepakļaušanās, opozīcija un attiecību saraušana ar ES ir ceļš, kas ejams cilvēku interesēs. Strādnieki var paust savu izpratni, un viņi to darīs, izmantojot vēlēšanu urnas Eiropas vēlēšanās jūnijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es nolēmu balsot pret Gacek kundzes ziņojumu par Eiropas pilsonības problēmām un nākotnes izredzēm. Es patiesībā neuzskatu, ka mums būtu jāpauž pārāk lielas bažas par spēkā esošo direktīvu pārāk zemo īstenošanas pakāpi, sevišķi attiecībā uz direktīvu par brīvu pārvietošanos, kas rada daudzas problēmas sakarā ar Eiropas Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvību un citām tiesībām, jo es neuzskatu, ka Gacek kundzes ziņojumā atainotais stāvoklis atbilst patiesajai situācijai, kādā mēs atrodamies.

 
  
  

– Ziņojums: Helmuth Markov (A6-0126/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − – (IT) Es balsoju par Markov kunga ziņojumu par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm. Lai panāktu vēlamo iznākumu, es uzskatu, ka ir nepieciešams mazināt „Roterdamas efektu”, kas saskaņā ar Komisiju un Padomi piešķirs ārējās tirdzniecības statistikā pārmērīgu pārsvaru dalībvalstīm, kuras uzrāda augstu eksporta vai muitošanas apjomu, bet darbojas vienīgi kā tranzīta valstis, uz to dalībvalstu rēķina, kuras patiešām saņem preces vai nosūta tās.

 
  
  

– Ziņojums: Avril Doyle (A6-0048/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Priekšlikuma nolūks ir ierobežot ietekmi, ko uz patērētājiem atstāj pārtikas dzīvniekiem domāto veterinārās medicīnas izstrādājumu farmakoloģiski aktīvās vielas, kā arī to atliekas dzīvnieku izcelsmes produktos. Tas ietver produktus, ko importē no trešām valstīm.

Ilga procesa rezultātā tika izveidots teksts par kopēju nostāju, kas atspoguļo trīs iestāžu sarunās panākto kompromisu.

Jaunajā dokumentā ir ietverti šādi galvenie punkti:

- atsauces punkti rīcībai: tas tagad ir definēts kā farmakoloģiski aktīvas vielas atlieku līmenis, kas noteikts kontroles nolūkiem par noteiktām vielām, kam maksimāli pieļaujamais atlieku līmenis nav ticis noteikts ar šo regulu;

- imports: dalībvalstis aizliedz tādu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu importu un laišanu tirgū, kuri satur nelikumīgi lietotu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekas, kas nav klasificējamas saskaņā ar šo dokumentu. Atbilstoši tam sabiedrības veselības interesēs ir aizliegts importēt no trešām valstīm produktus, kas satur nelikumīgi lietotu vielu atliekas, kuras ir aizliegtas Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − - (IT) Es balsoju pret Doyle kundzes ziņojumu par farmakoloģiski aktīvu vielu atlieku pieļaujamā daudzuma noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos. Es piekrītu mērķim, bet nepiekrītu metodēm. Es neuzskatu, ka patērētājiem pieļaujamā farmakoloģiski aktīvu vielu daudzuma noteikšana veterinārās medicīnas izstrādājumos, ko lieto pārtikas dzīvniekiem, un šo vielu atlieku pieļaujamā daudzuma noteikšana dzīvnieku izcelsmes produktos būtu labs risinājums vēlamo rezultātu sasniegšanai. Es risinātu šīs problēmas sakni, kas patiesībā ir meklējams citur.

 
  
  

– Ziņojums: Emmanouil Angelakas (A6-0134/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. - (PL) Es atbalstīju E. Angelakas ziņojumu, jo tas uzsver konkrētas naudas summas, kas izmantojamas, lai līdzfinansētu reģionālas un vietējas programmas saistībā ar atjaunojamo enerģiju un mājokļiem. Turklāt ļoti atzinīgi ir jāvērtē tas, ka dalībvalstis izveidos kritērijus un lems, kādi mājokļi kvalificējas dotāciju saņemšanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tas norāda, ka katrā dalībvalstī šī nauda tiks izlietota ēkām, kurām tā visvairāk ir vajadzīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas groza Eiropas Reģionālās attīstības fondu, lai ļautu veicināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas intervences mājokļu nozarē visās dalībvalstīs. Intervences ir jāvirza zemu ienākumu mājsaimniecībām, kā to nosaka spēkā esošie valsts tiesību akti Patiešām, es esmu ierosinājis Īrijā samazināt PVN par darbaspēku šādos darbos no 13,5 % līdz 5 %, lai veicinātu darbavietu saglabāšanu un pieprasījumu pēc šīm renovācijām.

„Eiropas ekonomiskās atlabšanas plāns” par prioritārām jomām izvirzīja Lisabonas stratēģiju un enerģiju (pievēršot īpašu uzmanību ēku energoefektivitātei). Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas pārplānot savas struktūrfondu darbības programmas, lai labāk līdzsvarotu energoefektivitātes ieguldījumus, arī finansējot sociālos mājokļus.

Saskaņā ar pašreizējām regulējuma pamatnostādnēm Eiropas Reģionālās attīstības fonds atbalstīja intervences mājokļu nozarē, ietverot energoefektivitāti, bet tās tika rezervētas tikai tām dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai pēc tam. Regulējuma grozījums mēģina panākt, ka šī iespēja zemu ienākumu mājsaimniecībām tiek attiecināta uz visām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Liekas, ka referentam nekas neliekas par pārmērīgu, dziedot slavas dziesmas ES kohēzijas politikai, lai gan šī politika ir satraucošs piemērs tam, kur var novest arvien pieaugoša centralizācija.

Vāja kontrole un nepietiekama sekošana katru gadu piešķirtajiem resursiem kā ES fondu projektu daļai ir novedusi pie tā, ka nozīmīgi naudas daudzumi ieplūst nepareizajās kabatās. Tagad tas ir visiem zināms. Tikai 2008. gada novembrī Eiropas Revīzijas palāta atzīmēja, ka 11 % no EUR 42 miljardiem, kas tika apstiprināti 2007. gadā ES kohēzijas politikai, vispār nebūtu vajadzējis izmaksāt.

Tomēr nekas nav minēts par to šajā ziņojumā. Tas ir nožēlas vērts, bet nepārsteidz. Pats par sevi saprotams, ka mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sérgio Marques (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Ekonomikas un finanšu krīze, ko Eiropa pašlaik izjūt, ir jāaplūko kā iespēja pieņemt pasākumus, kas ne tikai palīdzēs dalībvalstīm atgūties, bet arī vairos ļaužu apziņu par ilgtspējīgāku rīcību.

Iespēja uzlabot mājokļa energoefektivitāti, piešķirot finansējumu līdz 4 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda katrai dalībvalstij, pati par sevi piedāvā divējādu labumu: no vienas puses tā samazina ģimeņu fiksētās izmaksas par enerģiju, un no otras puses tā samazina valsts patēriņu, līdz ar to veicinot energoapgādes drošību un fosilo degvielu importa, kā arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanu.

Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, cerot, ka dalībvalstis spēs integrēt šo finansējumu savos valsts energoefektivitātes darbības plānos un izmantot to atbildīgi un pragmātiski.

Es ceru, ka mazie iekšzemes reģioni gūs īpašu labumu no šī finansējuma, ņemot vērā, ka šiem reģioniem ir mazāk veidu, kā ģenerēt enerģiju, tāpēc tiem nepieciešams, lai katrs izmantotu enerģiju atbildīgi. Investīcijas energoefektivitātē šeit ir viens no vissvarīgākajiem rīkiem, un tām ir jābūt dalībvalstu valdību prioritāram mērķim.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Angelakas kunga ziņojumu par ERAF attiecībā uz energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas investīciju piemērotību mājokļu nozarē. Es patiešām pievienojos referenta pārliecībai, ka finanšu rīki, kas ir pieejami Eiropas Savienībā, ir jāgroza, cik iespējams ātri un efektīvi, lai stātos pretī jaunajām problēmām, kas saistās ar pašreizējo ekonomikas krīzi. Kā viens no galvenajiem starptautiskajiem dalībniekiem Eiropas Savienība nevar atļauties atpalikt ne par soli energoefektivitātes atjaunojamo energoresursu jomā mājokļu efektivitātē. Tāpēc ir nepieciešams, lai visas Eiropas Savienības dalībvalstis un visi, ne tikai jauno dalībvalstu reģioni atrastos tādā situācijā, kurā tie var veikt investīcijas un īstenot projektus šajās nozarēs. Tas nesīs nepārprotamas priekšrocības saistībā ar darba vietu radīšanu, kas ir tik svarīgas ārkārtēji nopietnajā ekonomiskajā situācijā, ko mēs pašlaik pieredzam.

 
  
  

– Ziņojums: Henrik Lax (A6-0161/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Es piekrītu kopējai vīzu politikai, kas veicina legālu ceļošanu un īsteno pasākumus, kuru mērķis ir veicināt vīzu pieprasījumu iesniegšanas un apstrādes procesu (zemākas izmaksas, vienkāršota izsniegšanas procedūra, daudzkārtēju ieceļošanas vīzu izmantošana, garāki derīguma termiņi).

Steidzams ir arī jautājums par imigrācijas risināšanu, turpmāk saskaņojot valstu tiesību aktus un vietējo konsulāro pārstāvniecību praksi.

Es atzīstu steidzamo nepieciešamību nostiprināt kopīgās vīzu politikas saskanību, sevišķi iekļaujot vienā vīzu kodeksā visus noteikumus par vīzu izdošanu un lēmumiem attiecībā uz izdoto vīzu atteikšanu, pagarināšanu, anulēšanu, atcelšanu un derīguma termiņa saīsināšanu.

Es apsveicu referentu Lax kungu par izcilo kompromisu, ko viņam ir izdevies panākt, bet izsaku nožēlu par to, ka vājais kompromiss, kas panākts attiecībā uz ziņojumu par kopīgām konsulārajām instrukcijām (kas ir jāiekļauj priekšlikumā), galu galā kaitēs šim priekšlikumam. Piemērs tam ir atbrīvojums no bērnu vīzām un to cenu samazinājums, kam Parlaments piekrita, bet kas galu galā nedos gaidīto efektu papildu maksājumu dēļ, kas tiek ieturēti, ja pakalpojumu sniedz ārēji uzņēmumi.

Visu šo iemeslu dēļ, kas lika man balsot pret šo ziņojumu, es nevaru to pilnībā atbalstīt, un tāpēc es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. - (DE) Tas kaut ko izsaka, ja valstu noteikumu un procedūru lielākas saskaņošanas objekts attiecībā uz vīzām ir nelegāla imigrācija. Iepriekšējie vīzu skandāli, protams, rāda, cik atslābināta ir pieeja vīzu izdošanai dažās valstīs. Lietas, ko es pieminu, ir tikušas pārāk maz izmeklētas, un pārmaiņas ir nepietiekamas.

Iepriekšējo gadu desmitu masveida legalizēšana arī liek šaubīties, vai ir jēga turpināt saskaņošanu. Ja vien visas dalībvalstis neatbalsta stingrus vīzu noteikumus un nelokāmu imigrācijas politiku, kuras mērķis ir nulles imigrācija, rezultātā var iegūt tikai viszemāko kopsaucēju. Lai nepieļautu iespēju imigrācijas slūžas atvērt pa sētas durvīm, es balsoju pret Lax kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Komisijas priekšlikums regulai par Kopienas vīzu kodeksu ir viens no ES pasākumiem, lai pastiprinātu spiedienu pret imigrantiem un radītu „Eiropas cietoksni” pret trešo valstu pilsoņiem un pašas ES cilvēkiem. Ar vīzu kodeksu ES ir pieņēmusi asākus noteikumus ES iebraukšanas vīzu piešķiršanai trešo valstu pilsoņiem, kas vienlīdz attiecas uz visām dalībvalstīm. Tas uzliek pienākumu iekļaut vīzās biometriskus datus (visu desmit pirkstu nospiedumus) pat 12 gadus veciem bērniem. Šie dati kopā ar daudziem citiem personas datiem tiks ierakstīti VIS informācijas sistēmā, ko ES jau ir ieviesusi un kas ir iecerēta kā visu trešo valstu pilsoņu lielākā personu datu bāze — par ko liecina policijas ieraksti. Nekādi atsevišķi uzlabojumi, kas izdarīti Eiropas Parlamenta ziņojumā, nemaina būtību, virzienu vai pamatojumu vīzu kodeksā, kas ir tikai vēl viens rīks imigrantu kontrolei un asākam spiedienam vispārējās pret imigrāciju vērstās ES politikas pamatnostādnēs, kā to pauž Imigrācijas pakts. ES ir vēlreiz pierādījusi, ka tā ir tautas, imigrantu un bēgļu ienaidniece, nododama ķīlniekus mežonīgajai kapitāla ekspluatācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju pret Lax kunga ziņojumu par Kopienas vīzu kodeksu. Es uzskatu, ka mērķi, ko Komisija piedāvā saistībā ar Hāgas programmu, tas ir, sistēmas izveidošana, lai veicinātu legālu ceļošanu un apkarotu nelegālu imigrāciju, nav sasniedzami, saskaņojot valstu tiesību aktus un praksi vietējās konsulārās pārstāvniecībās. Daudz vēl ir jādara dalībvalstu dialoga un sadarbības veidošanā, un mums būtu jāturpina šis ceļš, nevis jāiekļauj vienā vīzu kodeksā visi noteikumi par vīzu izdošanu un lēmumiem attiecībā uz izdoto vīzu atteikšanu, pagarināšanu, anulēšanu, atcelšanu un derīguma termiņa saīsināšanu — noteikumi, ko šī Eiropas Savienība nemaz nav gatava un nespēj vadīt. Tāpēc es neuzskatu, ka ierosinātā sistēma būtu jāapstiprina un jāvirza uz priekšu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir sagatavojusi citu priekšlikumu saistībā ar Hāgas programmu. Tā mērķis ir vienkāršot vīzu politiku, radot Kopienas vīzu kodeksu, lai veicinātu vīzu pieteikumu procesu, kā arī izdoto vīzu pagarināšanu, anulēšanu, atcelšanu un derīguma termiņa saīsināšanu. Kodekss unificēs un konkretizēs vīzu izdošanas principus, kā arī tipu un derīguma ilgumu. Turklāt tiks konkretizēti dokumenti, kas nepieciešami, lai iegūtu atbilstīgu vīzu.

Eiropas Savienības vīzu tiesību aktu saskaņošanas rezultātā tiesību akti, kas bieži ir kavējuši vīzas iegūšanas procesu, tiks atcelti. Kopienas vīzu kodekss veicinās ne tikai pilsoņu kustību no ES, bet galvenokārt no valstīm ārpus ES robežām. Tas veicinās pilsoņu un arī strādnieku kustību starp valstīm gan Kopienas iekšienē, gan ārpus tās.

Sakarā ar iepriekš minēto pārmaiņu īpaša uzmanība ir jāveltī pastāvīgai muitas darbinieku — it īpaši to darbinieku, kuri strādā uz Eiropas Savienības robežām — apmācībai.

ES vīzu politikai ir jāatspoguļo ārpolitikas pamata prioritātes. Es domāju, ka Kopienas vīzu kodeksa radīšana ir laba ideja un ka tā kalpos dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanai.

 
  
  

– Ziņojums: Salvatore Tatarella (A6-0105/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par Kopienas ekomarķējuma sistēmas regulu, jo es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi rosināt izstrādājumu ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Ekomarķējums ir lietderīgs kā norāde patērētājiem uz šiem ekoloģiski ieteiktajiem izstrādājumiem tirgū un kā pamudinājums videi labvēlīgu izstrādājumu ražošanai un patēriņam.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Kā ziņojumā teikts, ekomarķējums ir brīvprātīga zīme, kuras nolūks ir veicināt Eiropas līmenī augstas lietderības izstrādājumu izplatīšanu, kuriem ir zema ekoloģiska ietekme visā to dzīves cikla laikā.

Ar šādu mērķi ir tikuši izstrādāti noteikti ekoloģiskās kvalitātes standarti (mēs tos šeit sauksim par „kritērijiem”) katrai no vairākām konkrētām izstrādājumu kategorijām. Pašlaik ir 26 izstrādājumu kategorijas, 622 licences un vairāk nekā 3000 izstrādājumu un pakalpojumu — tīrīšanas līdzekļi, papīrs, apģērbs (kurā ietilpst apavi un tekstilijas), tūrisms, izstrādājumi atpūtai utt. — kam ir piešķirts ekomarķējums.

Šis marķējums un zieds, kas to simbolizē, ir aktivizējoši elementi, kas, pateicoties vides kritēriju pastāvīgai atjaunošanai produktiem, kam tie ir piešķirti, mudina uzņēmumus darbināt pozitīvu centienu ciklu ar mērķi pacelt izstrādājumu ekoloģisko kvalitāti tirgū.

Tomēr šķiet, ka pašreizējā sistēmā ir vairāki trūkumi, turot prātā gandrīz 10 gadu laikā, kopš pastāv šis sertifikāts, gūto pieredzi, kas norāda, ka ir nepieciešama izlēmīgāka rīcība noteiktu sistēmas trūkumu labošanai.

Tieši tāpēc Komisija ir iesniegusi jaunas regulas priekšlikumu, ko dalībvalstis mēģina uzlabot.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Ekomarķējums ir vēl viena maldinoša metode, kā reklamēt apšaubāmas kvalitātes un ekoloģiskas ietekmes izstrādājumus. Šie izstrādājumi iegūs „pievienotu” vērtību, piereģistrējot marķējumu, kura izmaksas būs jāsedz gala lietotājam, tādējādi vēl vairāk palielinot monopolu peļņu.

Šis marķējums ir arī veids, kā kapitāls un tirgus monopols koncentrējas nedaudzās multinacionālās uzņēmēju sabiedrībās, kurām būs līdzekļi, organizācija un, vēl svarīgāk, vajadzīgā nauda, lai reģistrētu marķējumu saviem izstrādājumiem.

Lai kādi drošinātāji tiktu iekļauti pārredzami, uzticami un objektīvi veiktā marķējuma piešķiršanas procedūrā, ikviens zina, ka kapitāls un lieli uzņēmumi vienmēr atrod apkārtceļus, lai palielinātu savu peļņu, kā to ir pierādījuši daudzi pārtikas skandāli un pašas kapitālisma krīzes radītie „toksiskie izstrādājumi”.

ES nav spējīga garantēt ekoloģisku aizsardzību, jo tā klanās un kalpo kapitālam, kas ar savu nekontrolēto dabas un cilvēku resursu ekspluatāciju un tāda paša veida moderno tehnoloģiju izmantošanu grauj vidi. Cilvēkus, kas ir atbildīgi par vides postīšanu, nevar vienlaikus iecelt par tās aizsargiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − – (IT) Es balsoju par Tatarella kunga ziņojumu par Kopienas ekomarķējuma sistēmu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums teicami atbilst Eiropas Ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa rīcības plānam un līdz ar to vispārējam mērķim attīstīt brīvprātīgu integrētu sistēmu, kas rosinās uzņēmumus uzlabot savus izstrādājumus, lai uzlabotu izstrādājumu kvalitāti, nodrošinot ne tikai uztura un patērētāju aizsardzību, bet arī vides aizsardzību, sasniedzot augstākus energoefektivitātes un videi draudzīgas attieksmes standartus. Tāpēc es apsveicu referentu par teicamo darbu, ko viņš ir veicis jomā, kas ir tik svarīga un izšķirīga mūsu ražotājiem, arī pašiem vismazākajiem, jo pievēršanās kvalitātei un uztura un ekoloģijas principu ievērošana palīdzēs viņiem noturēties un nenogrimt arvien globalizētākas konkurences scenārijā.

 
  
  

– Ziņojums: Linda McAvan (A6-0084/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward, Brian Crowley, Seán Ó Neachtain un Eoin Ryan (UEN), rakstiski. − Eiropas Parlamenta darbi sakrīt ar vārdiem attiecībā uz ekoloģijai draudzīgu izturēšanos. Mēs esam brīvprātīgi apņēmušies uzlabot savus vides rādītājus, pamatojoties uz praktisku ikdienas darbu. 2007. gada februārī es personīgi lūdzu priekšsēdētāju ierosināt vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) Parlamentā. Šodien mēs esam nobalsojuši par EMAS sistēmu, kas prasa citiem uzņēmumiem visā ES rīkoties tādā pašā veidā.

Samazinot mūsu ietekmi uz vidi tādā veidā kā, izslēdzot gaismu, izdarot precīzus mērījumus, lietojot sensoru gaismas un samazinot papīra lietošanu, Eiropas Parlaments darbojas ekoloģiski saprātīgi. Parlamenta audita rezultātā mēs esam ieguvuši EMAS logotipu.

Šīsdienas balsojums „par” EMAS paplašināšanu nozīmē „jā” lielākai vides apziņai dalībvalstīs. Šis plāns mēģina atzīt un apbalvot apsteidzošas darbības organizācijas, kas savā darbībā dara vairāk, nekā to, ko vides likumdošana no tām sagaida, un kuras nepārtraukti uzlabo mijiedarbības veidu uz vidi. Tagad ir svarīgi izveidot saskaņotu sistēmu visā Eiropas Savienībā ar vienotu noteikumu kopumu; nodrošināt šī plāna derīgumu un iedarbību ne tikai uz ēkām, bet arī dalībvalstīm. Šo iemeslu dēļ ir būtiski balsojumā būt „par” šo tiesību aktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par organizāciju brīvprātīgu līdzdalību Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS), jo tas palīdz organizācijām noteikt, pārraudzīt un mērīt savu ietekmi uz vidi un sniegt par to informāciju.

EMAS pirmoreiz tika izveidota 1995. gadā un tika paplašināta 2001. gadā, ietverot gan sabiedriskā, gan privātā sektora organizācijas. Šī jaunā pārskatīšana ir izdevība padarīt sistēmu pievilcīgāku un vienkāršāku mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ir arī mēģinājums nodrošināt, ka EMAS iegūst tādu pašu dalības līmeni, kādu pašlaik bauda ISO 14001 (kas ir vadošā vides pārvaldības sistēma Eiropā).

Ir arī svarīgi atzīmēt, ka EMAS kā atsauces punkta atzīšana vides pārvaldības sistēmā atbilst ES mērķim cīnīties pret klimata pārmaiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es apsveicu McAvan kundzi par viņas teicamo darbu un paziņoju par savu atbalstu viņas ziņojumam par organizāciju brīvprātīgo līdzdalību Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS), balsojot par to. Mērķis uzlabot organizāciju vides darbības ilgtermiņa rādītājus ir noteikti slavējams, tāpat kā visi mazie un lielie resursi, kas ir radīti, lai to sasniegtu. Es arī pievienojos referentes atzinīgajam vērtējumam par pārmaiņām, ko ierosina Komisija, it sevišķi attiecībā uz plānoto maksājumu samazinājumu un retāk sniedzamiem MVU ziņojumiem, kuru līdzdalība šajā sistēmā būtu apgrūtinošāka, bet ne mazsvarīgāka. Es uzskatu, ka mums arī jāatbalsta EMAS definīciju saskaņošana ar esošajām ISO 14001 definīcijām, kas atvieglotu pāreju no vienas sistēmas uz otru, kā arī jāatbalsta valodas vienkāršošana, kas var būt ļoti noderīgi, sevišķi mazām organizācijām.

 
  
  

– Ziņojums: Kathalijne Buitenweg (A6-0149/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Alvaro, Jorgo Chatzimarkakis un Holger Krahmer (ALDE), rakstiski. - (DE) EK līguma 13. panta 1. punkts nav piemērojams kā likumīgais pamats, ņemot vērā, ka pēc Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas (BDP) domām nav ievērots subsidiaritātes princips. Nav ES likumdevēja kompetencē noteikt šādus noteikumus, līdz ar to nopietni iejaucoties dalībvalstu pašnoteikšanās.

Cīņa pret visu veidu diskrimināciju un invalīdu līdzdalība sabiedriskā dzīvē ir svarīgi uzdevumi. Tomēr priekšlikums diskriminācijas novēršanas regulas attiecināt praktiski uz visām dzīves jomām ir atrauts no dzīves īstenības. Pretēji vērstais pierādīšanas pienākums, kas noteikts direktīvā, nozīmēs, ka ir iespējams uzsākt tiesvedību, pamatojoties uz apsūdzībām, kas nav pietiekami pierādītas ar liecībām. Tiem, kurus tas skars, būs tad jāmaksā kompensācija pat tad, ja viņi patiesībā nebūs veikuši nekādu diskriminējošu darbību, bet nespēs pierādīt savu nevainību. Tāpēc līdz ar šādu kategorisku formulējumu rodas jautājums, kā pretēji vērstais pierādīšanas pienākums ir savienojams ar izpratni par tiesiskas valsts rīcību. Tas radīs nenoteiktību un veicinās pārkāpumus. Tas nevar būt progresīvas, pret diskrimināciju vērstas politikas raison d’être.

Turpmāk ir jāņem vērā, ka Komisija pašlaik veic pārkāpuma procedūras pret daudzām dalībvalstīm sakarā ar esošo Eiropas direktīvu par diskriminācijas novēršanu neatbilstīgu transponēšanu. Tomēr vēl nav pārskata par regulām, kas ir transponētas, lai būtu iespējams noteikt, vai ir nepieciešama jauna regula, kā tiek apgalvots. Vācija it sevišķi ir jau aizgājusi daudz tālāk par iepriekšējiem noteikumiem no Briseles. Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Es ar saviem britu konservatīvo kolēģiem varu piekrist daudziem punktiem šajā ziņojumā un riebumam pret diskrimināciju visās tās formās un pilnībā atbalstu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu cilvēkiem neatkarīgi no viņu invaliditātes, rases, uzskatiem vai dzimumorientācijas. Tomēr mums ir nopietnas šaubas par pierādīšanas pienākuma pāreju no sūdzības iesniedzēja uz apsūdzēto. AK konservatīvie uzskata, ka in prima facie diskriminācijas gadījumos un saskaņā ar Lielbritānijas tiesību sistēmu pārliecinoši pierādījumi par šādiem diskriminācijas gadījumiem arī turpmāk ir jāsniedz sūdzības iesniedzējam. Tieši tāpēc mēs esam nolēmuši atturēties balsojumā par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI), rakstiski. - (NL) Es pārliecināti balsoju pret šo ziņojumu. Nav nepieciešams teikt, ka mēs visi esam pret cilvēku diskriminēšanu viņu invaliditātes, dzimumorientācijas un tamlīdzīgu iemeslu dēļ. Jautājums ir tikai tāds, vai Eiropai būtu šeit jāiejaucas. Es tā nedomāju. Pasākumiem diskriminācijas novēršanai ir jāpaliek pilnīgā dalībvalstu kompetencē. Līdz ar to es balsoju par 81. grozījumu, kas atzīmē, ka attiecīgais direktīvas priekšlikums nopietni vājina subsidiaritātes principu. Neatkarīgi no tā šis ziņojums ietver daudzus ieteikumus, kas ir pretrunā ar elementāras demokrātijas principu un tiesiskuma principu. Došu tikai vienu piemēru: lai gan ziņojums mudina cilvēkus nediskriminēt pēc pārliecības, tas pieļauj diskrimināciju pēc politiskās pārliecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu, kas ir viens no daudziem, kas ir ieslīguši politkorektumā, kaut vai tikai tāpēc, ka šis priekšlikums pārkāpj ES subsidiaritātes principu un ir saistīts ar milzīgu birokrātisma apjomu. Nav vajadzības teikt, ka arī es esmu pret visu veidu diskrimināciju invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr šajā ziņojumā ir daudzi ieteikumi, kas runā pretī pašiem tiesiskuma pamatprincipiem. Patiešām, diskriminācija pēkšņi ir atļauta, ja tā attiecas uz diskrimināciju pēc politiskās orientācijas. Tādā gadījumā arī vienlīdzības principu var pilnīgi likvidēt. Tas ir smieklīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Šī ziņojuma mērķis ir aizsargāt tos, kas ir netaisnīgi atstumti, un nodrošināt viņiem kārtīgus un atbilstīgus veidus, kā rīkoties viņu situācijā. Man bija prieks to atbalstīt. Tam ir plašs sociālo platformu un pilsoniskās sabiedrības atbalsts Es esmu apmierināta, ka tas neiejaucas dalībvalstu kompetencēs šādās jomās:

- izglītība,

- piekļuve reliģiskām organizācijām,

- ģimenes stāvokļa jautājumi,

- attiecības starp baznīcu un valsti,

- valsts un tās institūciju laicīgais raksturs,

- reliģisko organizāciju statuss,

- reliģisku simbolu nēsāšana skolā.

Līdz nesenam laikam Īrijā ļoti aktīvi darbojās Valsts konsultatīvā komiteja rasisma un starpkultūru attiecību jautājumos (NCCRI) un labi finansēta Vienlīdzības iestāde. Par spīti tam, ka šīm iestādēm uzdotais darbs bija svarīgs un tajā citu jautājumu starpā ietilpa arī tiesību akti par vienlīdzības nodrošinājumu, šīs iestādes ir beigušas eksistēt tām piešķirtā finansējuma krasā samazinājuma dēļ. Ir svarīgi, lai mēs turpinātu atbalstīt šīs grupas un to darbību.

Buitenweg kundzes ziņojums skaidri iezīmē noteiktas jomas, kam ir jāpaliek katras dalībvalsts kompetencē, bet ir svarīgs Eiropas mēroga progress, lai panāktu sociālu un taisnīgāku Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par ziņojumu par „vienlīdzīgas attieksmes īstenošanu”, kurā ietilpst vairāki Komisijas priekšlikuma grozījumi, kas pastiprina aizsardzību pilsoņiem, arī cilvēkiem ar invaliditāti, kas ir diskriminācijas upuri.

Saskaņā ar Eurobarometer datiem par 2008. gadu 15 % Eiropas pilsoņu apgalvoja, ka viņi ir tikuši pakļauti diskriminācijai pagājušajā gadā. Tas nav pieņemams, tāpēc es atzinīgi vērtēju šī dokumenta pieņemšanu Eiropas Parlamentā par spīti labējo nesaprotamajam balsojumam pret.

Es uzskatu par būtisku, lai tiesību akts aizliedz tiešu un netiešu diskrimināciju, daudzējādu diskrimināciju un diskrimināciju pēc dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas daudzās jomās, piemēram, tādās kā sociālā nodrošināšana, izglītība un piekļuve precēm un pakalpojumiem, piemēram, mājoklim, transportam, telekomunikācijām un veselībai, kā arī to apgāde.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Šim Parlamentam ir bijusi galvenā loma, veicinot vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem visā Savienībā neatkarīgi no dzimuma, rases, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma un dzimumorietācijas.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas prasa turpmāk stingrākus noteikumus šādas vienlīdzības īstenošanai.

Man ir iebildums vienīgi pret 39. grozījumu, kurš vienā daļā apgalvo, ka runas brīvību nedrīkst apdraudēt pat pārkāpumu gadījumos. Mums ir pamatoti ierobežojumi runas brīvībai, uz ko attiecas tiesību akti par apmelošanu un neslavu. Tāpat arī nevar nesodīti saukt „Uguns!” kinoteātrī. Tāpēc man ir jābalso pret šo konkrēto grozījumu, kas rada apdraudējumu minoritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Cilvēku, kas kļuvuši par diskriminācijas upuriem, tiesību aizstāvēšanai un aizsardzībai ir jākļūst par Eiropas Savienības prioritāti, bet tā var būt efektīva un lietderīga vienīgi tad, ja tā garantē juridisku noteiktību iesaistītajām personām, vienlaikus izvairoties no nesamērīga ekonomiska sloga mērķa publikai.

Šajā jutīgajā jomā bija būtiski saglabāt modrību attiecībā uz kompetenču dalījumu starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm un nodrošināt, ka Parlaments stingri ievēro to, ko juridiskais pamats atļauj.

Šodien pieņemtais dokuments, būdams apmierinošs noteiktos aspektos — sevišķi attiecībā uz diskriminācijas novēršanu pret invalīdiem — ar neskaidrajiem jēdzieniem tajā, ar juridisko nenoteiktību, ko tas uztur, un liekajām prasībām, ko tas ievieš, kļūst juridiski nepraktisks un tāpēc neefektīvs piemērošanā.

Tā kā es uzskatu, ka pārmērīgs regulējums nevar būt risinājums, es aizstāvēju grozījumu, kas noraida Komisijas priekšlikumu, jo esošie dokumenti par šo jautājumu nav tikuši piemēroti daudzās dalībvalstīs, pret kurām ir sāktas pārkāpumu procedūras.

Šajos apstākļos tā kā es atbalstu direktīvas mērķi, bet esmu daļēji neapmierināts, es izvēlējos atturēties galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo ziņojumu, sevišķi tāpēc, ka tas veicina ļoti spēcīgā un konkrētā veidā principu par vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, vecuma vai dzimumorientācijas. To atzīstot, manai delegācijai tomēr šķiet, ka ir jāņem vērā valsts realitātes un valsts bažas dažādās dalībvalstīs (28. grozījums) pirms grozījuma īstenošanas. Mums turklāt ir jānodrošina, ka ieviestais tiesību akts neizveido nenormālu situāciju, kad izteikšanās brīvības nodrošināšanas vietā šī brīvība tiek iegrožota.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es vienmēr esmu izvēlējusies pozitīvu pieeju izlēmīgai, efektīvai cīņai pret visiem diskriminācijas veidiem un pret homofobiju atbilstīgi Eiropas Savienības pamatprincipiem.

- (FR) Cilvēku, kas kļuvuši par diskriminācijas upuriem, tiesību aizstāvēšanai un aizsardzībai ir jākļūst par Eiropas Savienības prioritāti, bet tā var būt efektīva un lietderīga vienīgi tad, ja tā garantē juridisku noteiktību iesaistītajām personām, vienlaikus izvairoties no nesamērīga ekonomiska sloga mērķa publikai.

Šajā jutīgajā jomā ir būtiski saglabāt modrību attiecībā uz kompetenču dalījumu starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm un nodrošināt, ka Parlaments stingri ievēro to, ko juridiskais pamats atļauj.

Šodien pieņemtais dokuments, būdams apmierinošs noteiktos aspektos — sevišķi attiecībā uz diskriminācijas novēršanu pret invalīdiem — ar neskaidrajiem jēdzieniem tajā, ar juridisko nenoteiktību, ko tas uztur, un liekajām prasībām, ko tas ievieš, kļūst tiesiski nepraktisks un tāpēc neefektīvs piemērošanā. Šajos apstākļos, lai gan es atbalstu direktīvas mērķi, es esmu izlēmusi atturēties galīgajā balsojumā par šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es apsveicu savu kolēģi Buitenweg kundzi par iegūto vairākuma atbalstu viņas ziņojumam šajā Parlamentā. Diskriminācijai pēc reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas nav vietas Eiropas sabiedrībā. Ir pareizi, ka tiek paplašināta juridiska aizsardzība ārpus darba tirgus, un šī ierosinātā direktīva būs vērtīgs ierocis cīņā pret neiecietību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. - (FR) Kopš 2000. gada Eiropas Savienība ir nepārtraukti veicinājusi vienlīdzību arvien plašākā šī vārda iespējamajā izpratnē: līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, starp pilsoņiem un ārzemniekiem, starp slimajiem un veselajiem, starp katoļiem, musulmaņiem, budistiem un citu reliģiju piekritējiem, vienlīdzību piekļuvē izglītībai, veselībai, vienlīdzīgu attieksmi pret dzimumorientāciju un tā tālāk. Īsi sakot, saraksts acīmredzami nav izsmeļošs, un Eiropas direktīvas, kas pašlaik tiek izstrādātas, attiecas uz vienlīdzīgu pieeju sociāliem pakalpojumiem un mājoklim.

Šī tātad ir jauna direktīva, kas, maskējoties ar pamatotu cīņu pret diskrimināciju, kas vērsta pret invalīdiem, ir domāta, lai regulētu jeb, pareizāk sakot, iekaltu važās gandrīz katru jomu, kurā vēl ir izvēles brīvība, vai tā attiektos uz līguma vai citādām attiecībām.

Slazdu šādā piespiedu regulā ir ļoti daudz. Šie jaunie Eiropas pasākumi patiesībā ne tikai vairos Eiropas birokrātiju un slogus, bet būs arī reāls drauds pārējām pamatbrīvībām un tiesībām, sevišķi reliģiskās prakses, biedrošanās un izteikšanās brīvībai, kā arī preses brīvībai.

Vienlīdzības vārdā šeit piedalās cenzori un diktatori.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Sev par lielu nožēlu es esmu nolēmusi atturēties balsojumā par Buitenweg kundzes ziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi.

Princips par vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu politiskās vai reliģiskās pārliecības, vecuma, dzimuma, dzimumorientācijas vai invaliditātes ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Ikdienas dzīves realitāte rāda, ka dalībvalstīs vēl ir daudz jāstrādā, lai panāktu progresu. Apvainojošās piezīmes par gados vecākiem cilvēkiem, kas ar pilnu sparu turpinās, daiļrunīgi to ilustrē.

Tomēr es nespēju parakstīties par ceļiem un izvēlēm, kas aprakstītas šajā ziņojumā. Man ir lielas bailes, ka labie nodomi beigsies ar nebeidzamu tiesāšanos un birokrātiskām pārmērībām, kas ir pretstatā vēlamajam mērķim.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija saraksts uzskata, ka ES ir vērtību savienība, un tāpēc es ļoti atbalstu plašu direktīvu pret diskrimināciju. Es uzskatu, ka tas ir kaut kas dots funkcionējošā iekšējā tirgū, kurā ievēro nepārkāpjamas cilvēktiesības. Man ir ļoti svarīgi, lai neviens netiktu diskriminēts invaliditātes dēļ.

Es atbalstu 87. grozījumu, jo es domāju, ka nodokļu maksātājiem katrā valstī ir jānodrošina, lai invalīdiem tiktu piešķirts tāds finansējums, kas kredītu tirgum ļauj viņus uzskatīt par pilnībā uzticamiem kredīta ņēmējiem. Patiesībā es balsoju par ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Martens (PPE-DE), rakstiski. − (NL) Tā kā Holandes Kristīgie demokrāti (CDA) vienmēr ir stingri iestājušies par noteikumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģijas, pārliecības, vecuma vai dzimumorientācijas, mēs atbalstām šīs direktīvas garu.

Tomēr tiesību aktiem šajā jomā ir jābūt labi pārdomātiem. CDA uzskata, ka daudzas juridiskas definīcijas dokumentā ir ārkārtīgi neskaidras, un paredz — līdzīgi daudziem citiem — ka dokuments novedīs pie dažāda veida tiesvedības.

CDA ir pret priekšlikumu par pierādīšanas pienākuma maiņu uz pretējo. Mums cilvēks ir nevainīgs, kamēr nav pierādīta viņa vaina. CDA nevar pieņemt priekšlikumu, ka nevainības pierādīšanai ir jābūt to cilvēku pienākumam, pret kuriem ir celta apsūdzība.

Turklāt mēs paužam nožēlu, ka Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, acīmredzot jūtot vēlēšanu spiedienu, ir ienesusi pat vēl lielāku nelīdzsvarotību šajā dokumentā, ieviešot daudzus jaunus elementus un dalītus balsojumus. Šī iemesla dēļ CDA neuzskatīja par iespējamu atbalstīt ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Šis ir ES pilsoņiem svarīgs ziņojums, kam būs būtiskas sekas.

Ir grūti apstrīdēt vienlīdzīgas attieksmes principu, tomēr šis ziņojums ir izrādījies par milzīgu strīdu avotu Parlamentā ne tikai starp grupām, bet patiešām arī politisko grupu iekšienē.

Es balsoju pret 81. grozījumu, lai pilnībā noraidītu šo ziņojumu. Es esmu tikusies ar daudzām invaliditātes interešu grupām un to lobijiem, kas lūdza ņemt vērā viņu nostāju. It sevišķi Eiropas Invaliditātes forums stingri apgalvo, ka ir vajadzīgi ES tiesību akti, lai aizsargātu cilvēkus ar invaliditāti pret diskrimināciju.

Padomē daudzas dalībvalstis arī ir paudušas bažas par priekšlikumu. Šīs bažas izriet no izmantojamā juridiskā pamata, priekšlikuma mēroga un bailēm, ka tas var skart valsts kompetences jomas, piemēram, izglītību, sociālo nodrošināšanu un veselības aprūpi.

Mums ir arī skaidri jāpasaka, ka adopcijas un reproduktīvās tiesības (arī atbalstītā cilvēku reprodukcija) neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

Es balsoju pret 28. grozījumu, lai nodrošinātu atsaukšanos uz valstu ģimenes vai ģimenes stāvokļa tiesībām, kur ietilpst reproduktīvās tiesības. Šo grozījumu Parlaments noraidīja, un tāpēc es atturējos galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Šodien es kopā ar manas grupas eiroskeptiķiem balsoju par Buitenweg ziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi. Mēs ļoti lielā mērā piekrītam viņas priekšlikuma saturam un tāpēc paužam nožēlu par daudzajiem „nē” balsojumiem no to deputātu puses, kuri patiesībā vēlas redzēt vairāk Eiropas. Žēl, ka citas puses pirms balsojuma izteica pieņēmumu, ka mūsu lēmums balsot „par” ir savā veidā varbūt neraksturīgs.

Dalībvalstu parlamentos un valdībās jautājums, ko bieži izvirza, ir par to, vai ES vajadzētu pārņemt vēl vairāk kompetenču. Šis kompetenču palielinājums bieži notiek uz lēmumu pieņemšanas rēķina zemākajā līmenī, kurā tiem, uz kuriem lēmumi attiecas, ir garantēta vislielākā ietekme. Šādos gadījumos mana partija, Holandes Sociālistiskā partija, iebilst. Tomēr Eiropas Parlamentā uzsvars tiek likts vairāk uz to, kā ES īsteno savas kompetences jeb uz saturu, citiem vārdiem sakot. Tādā gadījumā mēs vienmēr balsojam par to, ko mēs uzskatām par uzlabojumu, un pret to, ko mēs uzskatām par pārmaiņu uz slikto pusi. Izvēle rīkoties šādi nenozīmē, ka mēs nedotu priekšroku šāda veida jomu atstāšanai Padomei, kas ir uzrādījusi sliktāku Eiropas vidējo rādītāju nekā to, ko mēs esam sasnieguši Nīderlandē un vairākās citās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Vienlīdzīga attieksme pret personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas ir princips, kas tālu pārsniedz Kopienas tiesības: tās ir cilvēka neatņemamas tiesības. Tāpēc es biju spiests balsot pret Buitenweg kundzes ziņojumu par priekšlikumu Padomes direktīvai. Es uzskatu, ka šīs direktīvas vienīgais mērķis ir kontrolēt aspektus, kuros Eiropas Savienībai jau būtu jābūt ļoti aktīvai un iesaistītai.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Es balsoju par Kathalijne Maria Buitenweg ziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Es uzskatu par pilnīgi skandalozu to, ka 21. gadsimtā Eiropas Parlamentā vēl ir nevienprātība par kaut ko tik dabīgu kā vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem. Tas, ka 226 Eiropas Parlamenta deputāti balsoja pret ziņojumu, bija negatīvs pārsteigums un skaidrs briesmu signāls, ko nevar ignorēt.

Iecietība ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem, un cīņai pret visu veidu diskrimināciju ir jābūt mūsu galvenajai prioritātei. Eiropas Savienības vadmotīvs „Vienoti dažādībā” attiecas ne tikai uz dažādām ES tautībām, bet, pirmkārt un galvenokārt, ietver Eiropas Savienības pilsoņus ar viņu individuālajām atšķirībām. Visi ES pilsoņi ir vienlīdzīgi un tā arī pret viņiem ir jāizturas, tikai tad Eiropas Savienība var dzīvot saskaņā ar savu vadmotīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Cilvēku, kas kļuvuši par diskriminācijas upuriem, tiesību aizstāvēšanai un aizsardzībai ir jākļūst par Eiropas Savienības prioritāti, bet tā var būt efektīva un lietderīga vienīgi tad, ja tā garantē juridisku noteiktību iesaistītajām personām, vienlaikus izvairoties no nesamērīga ekonomiska sloga mērķa publikai.

Šajā jomā ir būtiski saglabāt modrību attiecībā uz kompetenču dalījuma ievērošanu starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm un nodrošināt, ka Parlaments stingri ievēro to, ko juridiskais pamats atļauj.

Šodien pieņemtais dokuments, būdams apmierinošs noteiktos aspektos — sevišķi attiecībā uz diskriminācijas novēršanu pret invalīdiem — ar neskaidrajiem jēdzieniem tajā, ar juridisko nenoteiktību, ko tas uztur, un liekajām prasībām, ko tas ievieš, kļūst tiesiski nepraktisks un tāpēc neefektīvs piemērošanā.

Tā kā pārmērīgs regulējums nevar būt risinājums, delegācija ir aizstāvējusi grozījumu, kas noraida Komisijas priekšlikumu, jo esošie dokumenti par šo jautājumu vēl nav tikuši piemēroti dažās dalībvalstīs, pret kurām ir uzsāktas pārkāpumu procedūras.

Šajos apstākļos, Francijas delegācija, kas atbalsta direktīvas mērķi, bet ir daļēji neapmierināta, izvēlējās atturēties galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Diskriminācija ir problēma, kas šajās Eiropas apvienošanās dienās ir ārkārtīgi būtisks temats, ko mēs nekādā gadījumā nedrīkstam ignorēt. Lai gan mēs šo tematu jau esam apsprieduši daudzas reizes, rezultāti joprojām ir neapmierinoši.

Dažādās diskriminācijas formas ir nozīmīga problēma. Diskriminācija pēc etniskās vai rasu izcelsmes ir aizliegta gan darba tirgū, gan ārpus tā. Nevienlīdzīga attieksme reliģijas, pasaules uzskata, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ pašreiz ir aizliegta tikai darba vietā.

Es domāju, ka jāpievērš uzmanība cīņai pret diskrimināciju ne tikai profesionālajā jomā, bet arī ārpus tās. Diskriminācijas definīcijai ir jābūt nemainīgai neatkarīgi no tās veida.

Nevienlīdzīgas attieksmes novēršana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, bet mēs nedrīkstam aizmirst par cilvēkiem, kas cieš diskriminācijas dēļ. Mums jābūt pārliecībai, ka viņiem ir iespējams izmantot savas tiesības, un mums ir jācenšas konsekventi sodīt cilvēkus, kas diskriminē.

Diskriminācija ir ļoti svarīgs temats gan sakarā ar pilsoņu privāto dzīvi, gan ar Eiropas integrācijas procesu. Es pilnībā piekrītu referentei Buitenweg kundzei, un es pateicos viņai par ļoti labu un vispusīgu ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. − (NL) Es kā juriste nekādā gadījumā nevaru pieņemt pretēja pierādīšanas pienākuma noteikšanu Eiropas līmenī, kā to ierosina jaunā direktīva par diskriminācijas novēršanu. Galu galā ir gandrīz neiespējami pierādīt, ka kaut kas nav noticis, un daudz vieglāk ir pierādīt, ka kaut kas ir noticis.

Tomēr Eiropas Savienībai ir nepieciešams nodrošināt, ka tās labos pamatprincipus un vērtības, kas noteiktas ES līgumā, tās pilsoņi izjūt arī praksē. Tāpēc atzinīgi ir vērtējama horizontāla likumdošana šajā jomā. Tas ir iemesls, kāpēc es esmu balsojusi par Buitenweg ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. - (SK) Es kopā ar PPE-DE grupu balsoju pret diskriminācijas novēršanas direktīvu, jo tai būtu negatīva ietekme uz ES pilsoņiem. Kreisā spārna vairākums šodien ir parādījis, ka Eiropas iestādes nevēlas samazināt birokrātiju, ko finansē ar nodokļu maksātāju naudu. Šī rezolūcija pierāda, ka ES grib attiecināt noteikumus uz visām cilvēku dzīves jomām dalībvalstīs. Tas ir slikts signāls.

Tomēr šai rezolūcijai nav ietekmes uz likumdošanas procesu. Padomes uzdevums ir panākt vienprātīgu lēmumu.

Es esmu pret jebkāda veida diskrimināciju. Sākotnēji cerēja, ka direktīva pievērsīsies diskriminācijai pret cilvēkiem ar fizisku invaliditāti un vecākiem cilvēkiem. Es arī vienmēr esmu bijusi saistīta ar šo cilvēku aizsargāšanu. Tomēr šajā direktīvā trūkst skaidrības, un tāpēc, manuprāt, tā nepalīdzēs cilvēkiem.

Lobijs padarīja patiesu diskrimināciju par ķīlnieci, kad tas pievienoja dzimumorientāciju un reliģiju jeb pārliecību. Šīs diskriminācijas formas nekad nav bijušas definētas nevienā ES dokumentā. Sekas var būt dramatiskas.

Neviens nevar precīzi definēt dzimumorientāciju vai diskrimināciju pēc dzimumorientācijas. Tas rada potenciālas briesmas šīs direktīvas interpretācijai. Nediskriminēšana pēc „pārliecības” arī ir problemātiska. Sektas vai politiski ekstrēmisti var izmantot šo direktīvu, un plašsaziņas līdzekļi nevarēs viņiem to liegt. Baznīcas skolas nevarēs izvēlēties skolotājus atbilstoši viņu reliģijai. Apdrošināšanas sabiedrības nevarēs ņemt vērā informāciju, lai noteiktu apdrošināšanas riskus. Apdrošināšanas prēmijas kļūs dārgākas.

Turklāt ir dažas direktīvas un starptautiski dokumenti, kas aizsargā vecākus cilvēkus un cilvēkus ar fizisku invaliditāti, un dalībvalstis nav tos piemērojušas.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: B6-0177/2009 (ES un Baltkrievijas dialogs)

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Šī rezolūcija ir diezgan nelabvēlīga, un mums jābūt gandarītiem, ka tā nepārprotami padara politisko dialogu atkarīgu no progresa cilvēktiesību un iekšējās brīvības jomā. Šajā jomā no režīma vēl ļoti daudz ko var vēlēties, sevišķi attiecībā uz runas un uzskatu brīvību, preses brīvību un demokrātiskas opozīcijas un saziņas līdzekļu brīvību.

Tomēr ir pārāk daudz liecību, ka režīma nesenās piekāpšanās ir tikai daļa no kosmētiskas darbības, ko diriģē diktators prezidents Lukashenko ārpasaules labā. Ir pārāk priekšlaicīgi uzsākt jebkādu normālu dialogu ar Baltkrieviju.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Šī ir vēl viena rezolūcija, kas dziļi sakņojas redzējumā par iejaukšanos Baltkrievijā un tās noniecināšanu ar skaidru mērķi jaukties šīs valsts iekšējās lietās.

Ja jūs vairāk iedziļināsities mistificējošajos un manihejiskajos vārdos, mērķis kļūs skaidrs: ES nepieņem Baltkrievijas suverenitātes apliecinājumu un tās neatkarīgās politikas definīciju, kas nevergo ES, NATO un ASV interesēm, un mēģina to pārvarēt.

Tāpēc ES ķeras pie šantāžas un sankciju noteikšanas, kuras, kā tā saka, var atcelt, ja šī valsts pieņems pasākumus, ko no tās prasa, piemēram, tādus kā: „dialogā starp ES un Baltkrieviju ir jāiekļauj Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība”; „pilnībā un efektīvi izmantot iespējas atbalstīt pilsonisko sabiedrību un demokrātisko attīstību Baltkrievijā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta EIDHR starpniecību”; vai „finansiāls atbalsts neatkarīgam Baltkrievijas televīzijas kanālam Belsat”.

Vai kaut viena no ES valstīm piekristu šādiem nosacījumiem? Šīs pieejas liekulība ir skaidra, it sevišķi, kad tā saukto „demokrātisko tautu” „Eiropas ģimenei” neatrodas neviena nosodoša vārda par īsto slaktiņu, ko Izraēlas armija vērsa pret palestīniešu tautu Gazas joslā, vai par CIP noziedzīgajiem lidojumiem, kuros tā pati bija līdzvainīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Dāmas un kungi, es balsoju par rezolūcijas pieņemšanu jautājumā par ES un Baltkrievijas dialoga novērtējumu. Es priecājos, ka kopā ar vispārējo politiskā stāvokļa novērtējumu rezolūcija runā par konkrētiem jautājumiem, kas tiek sagaidīti attiecībā uz Baltkrievijas iestādēm. Dialogs, protams, nenotiek tikai dialoga dēļ. Tam ir jāved pie stāvokļa uzlabošanās tajās situācijās, kurās dažādu iemeslu dēļ ir nepieciešams uzlabojums. Neviens nelolo ilūzijas, ka Baltkrievijā stāvoklis ir ideāls.

Mēs tāpēc sagaidām, ka tiks pārskatīti lēmumi jauno aktīvistu Franak Viačorka, Ivan Šyla un Zmiter Fedaruk karaklausības lietā . Iestādes nedrīkst viņus turēt kā „ķīlniekus”. Franak Viačorka ir labi pazīstama opozīcijas aktīvista dēls. Karaklausība nav jāizmanto kā politikas īstenošanas instruments. Mēs pieprasām arī, ka tiek atzīta iestāde Poļu savienība Baltkrievijā un tās priekšsēdētāja Angelika Borys, kas tika ievēlēta 2009. gada 15. martā. Mēs gribētu, lai Baltkrievijas iestādes liktu pārskatīt spriedumus, kas pasludināti 2008. gada janvārī notikušās demonstrācijas vienpadsmit dalībniekiem.

Tie ir ļoti konkrēti piemēri, kas ļaus Baltkrievijas iestādēm parādīt labu gribu un vēlēšanos risināt reālu dialogu. Es ceru, ka Baltkrievija izmantos šo izdevību. Tā nāktu par labu pašai Baltkrievijai, baltkrieviem, Eiropas Savienībai un attiecībām starp Baltkrieviju un Eiropu. Paldies!

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0165/2009 (Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. - (PL) Jā mēs esam apņēmušies veidot Eiropas nākotni, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek ignorēti vēstures fakti vai bez ievērības atstāti mūsu vēstures traģiski brīži. Pret cilvēci vērstu noziegumu upuru piemiņai ir jābūt vienam no pamata elementiem vēstures mācīšanā un jaunu cilvēku apziņas veidošanā Eiropā. Vēstures nezināšana ved ne tikai pie tās izkropļošanas, bet arī rada dažādas bīstamas nacionālisma formas. Es arī gribētu, lai Eiropas sabiedrība vairāk zinātu par tādiem Polijas varoņiem kā kavalērijas kapteinis Witold Pilecki. Mums ir jāatceras, ka visas Eiropas, nevis tikai tās rietumu daļas pagātnes izpratne dod atslēgu kopīgas nākotnes veidošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. − (NL) Es esmu balsojis par šo objektīvo rezolūciju, kas nosoda visu veidu vai formu totalitārismu. 20. gadsimts bija gadsimts, kas pieredzēja vissatriecošākos slaktiņus vēsturē. Nacistiskā Vācija, padomju Krievija, Kambodža, Ķīna un Ruanda ir atgādinājums par pilnīgo neprātu un nežēlību, ko cilvēki spēj nodarīt saviem līdzcilvēkiem, ja tirānija ir stiprāka par brīvību. Tomēr man ir viena iebilde. Es atsakos radīt ciešanu hierarhiju. Katrs ciešanu gadījums ir vienreizējs un pelnījis mūsu cieņu neatkarīgi no tā, vai tie ir ebreji, tutsi, budži, krievu kara gūstekņi vai poļu priesteri. Tāpēc es atturējos attiecībā uz 19. grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par rezolūciju par totalitāriem režīmiem. Es uzskatu, ka Eiropa nebūs vienota, ja tā nespēs panākt kopīgu uzskatu par savu vēsturi un kamēr nenotiks godīgas un pamatīgas debates par nacisma, staļinisma un fašistu, un komunistu režīmu izdarītajiem noziegumiem pagājušajā gadsimtā.

Man ir sajūta, ka Eiropas integrācijas process ir bijis veiksmīgs un ir nonācis tagad pie Eiropas Savienības, kas aptver Centrālo un Austrumeiropu, kas dzīvoja komunistiskos režīmos no Otrā pasaules kara beigām līdz 90. gadu sākumam, un ir palīdzējusi nosargāt demokrātiju Eiropas dienvidos tādās valstīs kā Grieķija, Spānija un Portugāle, kurās fašistiski režīmi valdīja ilgu laiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Lai gan es esmu par vislielāko objektivitāti Eiropas vēstures analizē un lai gan es atzīstu staļiniskās Krievijas noziegumu briesmīgo raksturu, es baidos, ka šajā rezolūcijā ir vēstures revīzijas elementi, kas tiek likti pretī prasībai par objektīvu analīzi.

Man nav vēlēšanās vienādot nacistu noziegumus, holokaustu un genocīdu, kas lika sešiem miljoniem ebreju kopā ar komunistiem, arodbiedrību darbiniekiem un invalīdiem mirt, ar staļiniskās Krievijas noziegumiem. Šis politiskais relatīvisms draud atšķaidīt nacistu noziegumu vienreizējo raksturu un tādējādi dod intelektuālu pamatojumu šodienas neonacistu un fašistu ideoloģijām, no kuriem daži šodien ir šeit kopā ar mums.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Rezolūcijas priekšlikums, ko iesniegušas piecas lielākās grupas Parlamentā, satur daudzas svarīgas perspektīvas uz Eiropas vēsturi iepriekšējos 100 gados. Grozījumi, sevišķi Nāciju Eiropas grupas iesniegtie, arī ir slavējami, bet redakcionālu iemeslu dēļ ne viss, kas ir bijis ierosināts, var tikt iekļauts rezolūcijas tekstā. Ir daudz traģēdiju un individuālu varonības aktu, ko varētu atzīmēt rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu. Diemžēl mums nav vietas visam, un tāpēc mēs bijām spiesti balsot pret dažiem grozījumiem rezolūcijā.

Tomēr mēs tiešām balsojām par rezolūciju kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Šī apkaunojošā rezolūcija, ko Parlaments ir pieņēmis, ir daļa no vēsturiskās patiesības kropļošanas, ko ir uzsākuši reakcionāri un tie, kuri alkst atriebības: Otrā pasaules kara zaudētāji. Viņi ir tie paši cilvēki, kas reabilitē savās valstīs tos, kuri sadarbojās, piemēram, ar barbariskajiem nacistiem.

Mērķis ir parādīt neonacismu labā gaismā un nosodīt komunismu. Citiem vārdiem sakot, parādīt tirānu un apspiedēju labā gaismā, bet nosodīt viņu upurus un tos, ko viņi apspieda. Mērķis ir izdzēst komunistu un Padomju Savienības izšķirošo ieguldījumu nacisma un fašisma sakāvē, viņu lomu darbaļaužu dzīves apstākļu uzlabošanā, viņu ieguldījumu tautu atbrīvošanā no koloniālisma jūga un viņu lomu cīņā pret ekspluatāciju un karu pēc Otrā pasaules kara.

Portugālē Portugāles Komunistiskā partija cīnījās vairāk nekā jebkurš cits par brīvību, par demokrātiju, par mieru, par cilvēktiesībām, par cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem Portugāles cilvēkiem, par brīvību visām fašisma kolonizētajām tautām un par panākumiem, kas pasludināti Portugāles Republikas konstitūcijā, kurai šodien aprit 33 gadi.

Pamatā tās nodoms ir parādīt noziedzīgā gaismā komunistus, viņu darbības un viņu ideālus.

Šāda rezolūcija ir pat nopietnāka tagad, kad mēs pārdzīvojam akūtu kapitālisma krīzi, kas padara cīņu par mieru, demokrātiju un sociālo progresu par mūsu laika lielo prasību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs, protams, izjūtam nožēlu par visiem agresīvo un autoritāro režīmu upuriem neatkarīgi no zvērībām, kas ir paveiktas Eiropā vai, piemēram, Eiropas bijušajās kolonijās. Tomēr mums ir dziļas bažas par visiem tiešiem un netiešiem politiķu vai parlamentu centieniem, kas mēģina ietekmēt vispārējo vēstures faktu uztveri. Šis uzdevums ir jāatstāj neatkarīgas akadēmiskas pētniecības ziņā un publiskām debatēm. Pretējā gadījumā ir risks, ka katrs jauns vairākums Parlamentā mēģinās mainīt vēsturi, aprakstot visbriesmīgākos sabiedrības ienaidniekus, un ka diskusija par Eiropas vēsturi tiks izmantota īslaicīgu kampaņu nolūkos. Tāpēc mēs izvēlējāmies atturēties galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Eleni Koppa (PSE), rakstiski. - (EL) PASOK parlamentārā grupa balsoja pret rezolūcijas priekšlikumu, jo tā salīdzina nacismu ar komunismu nepieņemamā veidā.

Mēs nosodām gan nacisma, gan staļinisma zvērības.

Mēs uzskatām, ka šis salīdzinājums neveicina šo divu totalitāro režīmu īpatnību izpratni.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Es balsoju par rezolūciju par totalitārismu pretēji manas partijas ieteikumam, kas uzskatīja šo rezolūciju par nevajadzīgu. Es iestājos par pilnīgu novēršanos no visiem mēģinājumiem sasniegt politiskus mērķus ar varmācību, ieslodzīšanu, iebiedēšanu un citām apspiešanas formām. 20. gadsimts bija lielu kustību gadsimts, kuras apžilbināja ideja, ka tās atrodas uz vēstures sliekšņa. Katrs noziegums tika pamatots ar to, ka jātuvina tas, ko viņi uzskatīja par ideālu pasauli, un tā jāaizstāv pret pārmaiņām uz visiem laikiem. Dažiem šī ideālā pasaule sastāvēja no vienlīdzības visiem, valsts stingras pakalpojumu nodrošināšanas, ražošanas līdzekļiem tautas rokās un visu veco privilēģiju, ko baudīja izredzētas grupas, atcelšanas. Citiem tā bija tradīciju saglabāšana, nevienlīdzība, varas pozīcijas un privilēģijas. Es varu identificēties ar pirmo grupu, bet nevaru ar otru.

Abu grupu vardarbības dēļ tās mūžīgi tiks peltas. Neviens neatceras viņu mērķus, bet katrs atceras viņu līdzekļus. Tai ērai pilnībā ir jāpaliek pagātnē. Lai gan es dažviet nepiekrītu formulējumiem, es domāju, ka šī rezolūcija ir būtiska.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Nekāds parlaments, nekāds parlamenta vairākums, kura sastāvā ir mežonīgās kapitālistiskās sistēmas pārstāvji un kalpi, nevar izmantot nomelnošanu, melus un viltojumus, lai padarītu par nebijušu sociālās revolūcijas vēsturi, ko tauta ir rakstījusi un parakstījusi ar savām asinīm. Nekāda melna antikomunisma fronte nevar padarīt par nebijušu sociālisma milzīgo ieguldījumu, tā nepieredzētos sasniegumus un tā devumu, likvidējot sistēmu, kurā cilvēks ekspluatē cilvēku.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupas un Nāciju Eiropas grupas kopējais rezolūcijas priekšlikums, ko atbalstīja arī Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā, neaprakstāmi vulgārā veidā vienādo fašismu ar komunismu, nacistu fašistiskos režīmus ar sociālistiskajiem režīmiem.

Ar nožēlojamu quid pro quo viņi ierosina kopīgu Eiropas atceres dienu vainīgajiem un upuriem. Tādējādi viņi piedod fašismam, nomelno sociālismu un attaisno imperiālismu par noziegumiem, ko tas izdarījis un dara vēl šodien. Ideoloģiski viņi veicina kapitālismu kā vienīgo „demokrātisko sistēmu”.

Katram politiskajam spēkam, kas balansē pa vidu, tā dodot alibi šai obskurantu politikai, arī ir nopietna atbildība par šo histēriju, kas vērsta pret komunistiem.

Grieķijas Komunistiskā partija aicina strādnieku šķiru un ikvienu progresīvu cilvēku nosodīt antikomunismu un tā aģentus.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. - (SK) 20. gadsimts iezīmējās ar totalitārā komunisma un nacistu režīma noziegumiem, kas brutāli tika uzspiesti miljoniem nevainīgu cilvēku. Eiropas integrācija bija tieša atbilde uz karu un teroru, ko radīja totalitārie režīmi Eiropas kontinentā.

Es stingri uzskatu, ka Eiropa nekad nebūs vienota, ja tai neizdosies panākt vienotu uzskatu pašai par savu vēsturi, un tāpēc es esmu balsojusi par Eiropas sirdsapziņas un totalitārisma rezolūciju. Mums ir jāatzīst, ka komunisms un nacisms ir kopīgs mantojums, un jāorganizē speciālistu debates par visiem noziegumiem, ko totalitārie režīmi ir veikuši pagājušajā gadsimtā. Tas ir mūsu pienākums jaunākās paaudzes priekšā, kas vairs neaug šādos režīmos un kuras izpratne par totalitārismu visās tā formās ir kļuvusi satraucoši virspusēja un neatbilstoša pat tikai piecos gados, kas pagājuši kopš 2004. gada paplašināšanās. Pat šodien daudzi cilvēki nezina par režīmiem, kas 40 gadus terorizēja līdzpilsoņus Centrālajā un Austrumeiropā un atdalīja viņus no demokrātiskās Eiropas ar dzelzs aizkaru un Berlīnes mūri.

2009. gadā mēs svinam 20. gadadienu kopš komunistisko diktatūru krišanas Centrālajā un Austrumeiropā un Berlīnes mūra krišanas, un tādēļ es uzskatu, ka visām ES valdībām ir jāizmanto šī izdevība pasludināt 23. augustu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.

Tas iezīmētu rezolūciju visiem totalitāro režīmu upuriem un spēcīgu un nepārprotamu garantiju, ka šie notikumi nekad netiks atkārtoti Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Es esmu nodomājis balsot par Eiropas sirdsapziņas un totalitārisma rezolūcijas priekšlikumu.

Es stingri uzskatu, ka Eiropā ir jābūt lielākai izpratnei par noziegumiem, ko veica totalitārisms un nedemokrātiski režīmi, jo es uzskatu, ka mēs nevaram saliedēt Eiropas integrāciju, neveicinot mūsu vēsturiskās atmiņas saglabāšanu ar nosacījumu, ka tiek atzīti visi Eiropas pagātnes aspekti.

Es arī atbalstu priekšlikumu pasludināt „Eiropas atceres dienu” totalitāro un autoritāro režīmu upuriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Daudziem visā Eiropā un patiešām plašākā Eiropā totalitārisma sekas ar miljoniem mirušo ir būtisks vēsturisks punkts. Tas ir palīdzējis veidot daudzu nākamo paaudžu prātus, bet tiem, kuri dzīvoja šajā laikā, tā ir briesmīga rēta Eiropas attīstībā. Ekstrēmisms pašreiz joprojām ir drauds, un šo ekstrēmistu neapzināts atbalsts ir vēlētāju letarģija. Mums kā politiķiem apziņa par briesmām mūsu brīvībām un pat mūsu dzīvībām ir kaut kas tāds, ko mums ir jācenšas atgādināt pašreizējai un nākamajām paaudzēm. Tieši tāpēc es varu atbalstīt šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE), rakstiski. - (EL) Mēs visnotaļ nosodām jebkuru totalitārisma veidu un vienlaikus uzsveram, cik svarīgi ir atcerēties pagātni. Tā ir svarīga mūsu vēstures daļa.

Tomēr mēs uzskatām, ka Parlamenta vairākuma lēmumi nav kompetenti skaidrot vēstures faktus.

Vēstures faktu vērtēšana ir tikai un vienīgi vēsturnieku darbs.

Tieši tāpēc mēs nolēmām atturēties šodienas balsojumā par četru politisko grupu — arī Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas — kopējo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Francis Wurtz (GUE/NGL), rakstiski. - (FR) Vairākos gadījumos mēs esam varējuši paust savus viedokļus par atkārtotām deklarācijām attiecībā uz tematu par „visiem totalitārajiem režīmiem”.

Mūsu grupa bez atrunām nosoda visu totalitārismu. Bez atrunām tā nosoda staļinismu. Vienlaikus tā stingri iebilst pret jebkuru mēģinājumu trivializēt nacismu, nobēdzinot to totalitāro režīmu nosodījumā, kā tas atkārtoti notiek mums iesniegtās kopējās rezolūcijas gadījumā.

Tāpēc mūsu grupa atsakās piedalīties balsojumā par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. - (SK) Nosodījumam totalitāriem režīmiem, kas pieņēma nacisma vai komunisma ideoloģiju, ir jābūt pirmajam solim pretī pilnīgam visa veida neiecietības, fanātisma un ignorances nosodījumam, kas ir apspieduši un turpina apspiest cilvēku un tautu pamattiesības un brīvības. Katra ideoloģija, kas nerespektē cilvēka cieņu un cilvēka dzīvību, pelna nosodījumu un ir pašos pamatos nepieņemama.

Nacisms un komunisms ir ideoloģijas, kuru patiesā iedvesma nāca no senākām ideoloģijām. Tās tika formulētas 19. gadsimtā un tika izveidotas kā konstitucionāli principi tā laika Eiropas valstu starpā. Tādas ideoloģijas kā militārisms, šovinistisks nacionālisms, imperiālisms, radikālisms un vēlāk fašisms bija savā būtībā nehumānas un destruktīvas, un tāpēc tās pelna nepārprotamu nosodījumu tieši tāpat kā ideoloģijas, kas parādījās vēlāk komunisma un nacisma veidā.

Mums tas ir īpaši jāuzsver pašreizējā laikā, kas ir nenoteikts un ārkārtīgi grūts laiks. Tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka parādās jaunas politiskas strāvas, ko iedvesmo tikpat antihumānas idejas kā tās, uz kurām balstījās nacisms un komunisms. Neiecietību var apkarot tikai, atsakoties no kompromisiem vai izņēmumiem, un mēs tāpēc gribētu lūgt, lai vārdi „cīņa pret totalitārismu” tiktu grozīti ar vārdiem „cīņa pret visiem valsts režīmiem, kas ir nesuši cilvēka cieņas, brīvības un katra indivīda vienreizības apspiešanu”.

 
  
  

– Rezolūcijas priekšlikums: RC-B6-0166/2009 (Kultūras nozīme Eiropas reģionu attīstībā)

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es balsoju par kopīgo rezolūciju par kultūras nozīmi Eiropas reģionu attīstībā, jo es uzskatu, ka ES ir jāsniedz stingrāks atbalsts kultūras projektiem.

Es domāju, ka reģionālās un vietējās attīstības stratēģijas, kas ietver sevī kultūru, radošumu un mākslas, dod lielu ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā Eiropas reģionos un pilsētās, veicinot kultūru dažādību, demokrātiju, piedalīšanos un kultūru dialogu.

Rezolūcija aicina Komisiju iesniegt Zaļo grāmatu ar vairākiem pasākumiem mūsdienu kultūras aktivitāšu jomā ar mērķi konsolidēt attīstību Eiropas reģionos.

Es uzskatu, ka Eiropas kultūras gars ir svarīgs veids, kā tuvināt eiropiešus pilnīgā savstarpējā cieņā pret viņu dažādajām kultūras un valodas identitātēm. Eiropas kultūras pārstāv stratēģiskus faktorus Eiropas attīstībā vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī ES iestāžu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Kultūra ir politiska joma, par ko politiskā atbildība ir piekritīga atsevišķām dalībvalstīm. Šī rezolūcija apspriež jautājumus, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības kompetences. Tā kā mūsu attieksme pret subsidiaritātes principu ir nopietna, mūsu viedoklis ir, ka Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja būtu likvidējama.

Atbilstoši tam mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. - (SK) Kultūra ir svarīgs Eiropas reģionu ilgtspējīgas attīstības elements, un tāpēc attīstības plānos visiem reģioniem ir jāiekļauj kultūras dimensija. Stratēģija, kurā ir iekļauta kultūra, radošums un māksla, dos milzīgu ieguldījumu pilsētu un lauku teritoriju iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Manas dzimtās Slovākijas samērā nelielajā teritorijā mums ir dažādi kultūras reģioni, katrs ar savām iekšējām atšķirībām. Kultūras tradīcijas, kas šeit ir attīstījušās gadsimtu gaitā, ietver tautas mākslas formu, tipu un variantu neparastu dažādību.

Piemēram, manā Stará Ľubovňa reģionā Slovākijas ziemeļaustrumos jūs atradīsiet slovāku, vācu, rutēņu, goralu un romu kultūru. Visi ciemi organizē ikgadējus kultūras festivālus, piesaistot mūsu reģionam ļoti daudz viesu. Partnerība starp Eiropas reģioniem tiek stiprināta ar tērpu, dziesmu un deju dažādību. Kultūras projekti ceļas no brīvprātīgu organizāciju iniciatīvām, un tās ir pelnījušas Eiropas Komisijas uzmanību un īpaši atbalstu. Žēl, ka kultūras projektu finansējums katru gadu tiek samazināts, ļoti apgrūtinot vietējām iestādēm uzturēt šīs ievērojamās un unikālās kultūras tradīcijas.

Es noteikti uzskatu, ka Komisijai ir jāiesniedz Zaļā grāmata ar virkni iespējamu pasākumu kultūras aktivitāšu atbalstam ar mērķi stiprināt Eiropas reģionu kultūras attīstību, un tāpēc es esmu balsojusi par rezolūciju par kultūras nozīmi Eiropas reģionu attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu par kultūras nozīmi Eiropas reģionu attīstībā.

Lai gan es pieņemu, ka ierosinātās iniciatīvas ir saistītas ar apbrīnas vērtu mērķi veicināt reģionālu un vietēju attīstību ES iekšienē, es neuzskatu, ka tās ir pietiekamas, lai garantētu šādu mērķu sasniegšanu. Īpaši es apšaubu, ka šīs iniciatīvas būs efektīvas, lai veicinātu valodas un kultūras identitāti, ņemot vērā, ka tās nebalstās uz plašākām papildu iniciatīvām un politiku.

 
  
  

– Ziņojums: Janusz Onyszkiewicz (A6-0140/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Krievija joprojām ir svarīga ES stratēģiskā partnere. Mums ir tādas kopīgas intereses kā cīņa pret kodolieroču izplatīšanos un miera celtniecība Tuvajos Austrumos. Krievijai ir arī svarīga diplomātiska nozīme ne tikai kā pastāvīgai ANO Drošības padomes loceklei, bet arī kā valstij ar lielu ietekmi uz Irānu. Tāpēc mums ir vajadzīga Krievijas palīdzība, lai pārliecinātu Irānu neizgatavot atombumbu.

Tomēr ir jomas, kas rada bažas par mūsu attiecībām ar Krieviju: un ja mums arī ir kopīgas intereses, es neesmu pārliecināts, ka mums ir kopīgas vērtības. Demokrātijas un tiesiskuma situācija Krievijā joprojām rada bažas. Arī preses brīvības standarti nav tādi, kādus mēs gribētu sagaidīt.

Mūsu partnerībai ar Krieviju tāpēc ir jābūt stiprai un izturīgai, bet tā nevar būt bez ierunām. Krievijai īpaši ir jāzina, ka mēs necietīsim suverēnās Gruzijas teritoriju aneksiju un atzīšanu, kuras tika sagrābtas pagājušas vasaras karā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Pavisam noteikti ir tikai viena nācija, kas nekad negūst Parlamenta labvēlību, kas parasti ir tik veikls, apstiprinot ikvienu ekonomisku, tirdzniecisku vai sadarbības līgumu ar Kubu, Ķīnas komunistisko diktatūru vai pat Turcijas premjerministru R.T. Erdogan.

Šī Parlamenta vairākums, kas ar entuziasmu deva atzinīgu vērtējumu Kosovas vienpusējai neatkarības deklarācijai par spīti tam, ka tas ir vēsturiskais serbu nācijas šūpulis, tagad ievāc šīs politikas sūros augļus — Krievijas atbalstīto Abhāzijas un Osetijas neatkarību.

Turklāt, kā var vainot tikai Krieviju par pārpratumiem drošības jautājumos, kad NATO paplašināšanos līdz tās robežām Krievija dabiski uzskata par provokāciju un draudu?

Protams, grūtības saglabājas. Tomēr Krievija atšķirībā no Turcijas kulturāli, garīgi un ģeogrāfiski pieder pie Eiropas. Tieši ar viņu mums būtu, pirmkārt un galvenokārt, jābūt priviliģētām saitēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Rezolūcija, kas tagad ir pieņemta, noskaidro Parlamenta vairākuma iecerētos nolūkus un mērķus attiecībā uz ES un Krievijas attiecībām. Tas grib tās balstīt uz liberalizētu un atvērtu tirgu un investīciju tiesību savstarpīguma principiem starp partnerēm un tāpēc pieprasa, lai apmaiņā pret ciešām un labvēlīgām ekonomiskām saitēm Krievijas valdība garantētu ārzemju investoru īpašumu tiesības.

Citiem vārdiem sakot, ir iecerēts piespiest Krieviju nodot tās milzīgās dabas bagātības, piemēram, īpaši dabasgāzi un naftu, un izveidot nosacījumus tās ražošanas jaudai, un padarīt tās darbaspēku pieejamu ekspluatācijai ES lielvaru un lielo uzņēmēju interesēs, kas vēlas piekļūt pie resursiem, kam jāpieder krievu tautai.

Rezolūcija visu spiedienu vērš pret Krieviju, bet ne ar vārdu nav pieminēta NATO paplašināšanās un Amerikas Savienoto Valstu jaunā raķešu sistēma Eiropā.

Mēs no savas puses pilnībā noraidām šāda veida attiecības. Mēs pieprasām vienlīdzīgas attiecības un savstarpēju cieņu abu pušu starpā, kas balstīta uz cilvēku interesēm un neiejaukšanās, atbruņošanās un détente principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. - (FR) Atšķirībā no Turcijas Krievija ir daļa no Eiropas ģeogrāfiskās, kultūras un garīgās sfēras un tātad arī civilizācijas. Tāpēc tai ir jābūt ideālai stratēģiskai partnerei daudzās jomās, sevišķi enerģētikā. Tomēr tā ir arī radnieciska nācija, kura mums ir jāatbalsta, nevis nebeidzami jākritizē, kā to daudzi galēji labēji noskaņoti eiropieši dara īpaši šajā ziņojumā, kas nosauc krievvalodīgās minoritātes glābšanu Gruzijā par „nesamērīgu pretuzbrukumu”, kas „.liek apšaubīt Krievijas gatavību veidot ar ES kopēju drošības telpu Eiropā”.

Galēji labējiem eiropiešiem, kas vienmēr ir gatavi pievienoties Amerikas Savienotajām Valstīm un karam Irākā, nav nekas, ko mācīt krieviem. Pirms desmit gadiem šie paši galēji labējie Eiropas cilvēktiesību tipi nekavējās atbalstīt NATO tās neizsakāmajā agresijā pret Serbiju.

Mēs prasām, lai tiktu celta jauna Eiropa, brīvu suverēnu nāciju Eiropa, kas izveidos priviliģētas attiecības ar Krieviju.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Es balsoju pret Onyszkiewicz kunga ziņojumu ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par jaunu ES un Krievijas nolīgumu.

Es patiesībā nepiekrītu referenta ieteikumiem Padomei un Komisijai attiecībā uz sarunu turpinājumu ar Krieviju, jo es neuzskatu, ka tie ir pietiekami, lai garantētu godīgu nolīgumu, kas ievēro Eiropas Savienības tiesības un prerogatīvas, un kas var veicināt labu attiecību attīstību attiecīgo dalībnieku starpā. Tāpēc es uzskatu, ka abām pusēm ir jāpieliek lielākas pūles, lai panāktu šo mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Krievijai ir jāizšķiras: vai tā tiecas vai netiecas pēc ES kopīgām vērtībām? Ir daudzas jomas, kurās ir vienotība ar Krieviju, kas galu galā ir mūsu stratēģiskā partnere. Mēs atzīstam kopīgos kodolieroču izplatīšanās draudus, sevišķi no Irānas. Mums ir vajadzīga Krievijas kā četrinieka dalībnieces palīdzība, lai darbotos Tuvo Austrumu konflikta miermīlīga atrisinājuma virzienā ar jauno Izraēlas premjerministru un ASV prezidentu. Tomēr mēs nevaram ļaut Krievijai draudēt tās kaimiņiem un izmantot ogļūdeņraža resursus kā diplomātijas ieroci. Mēs tāpat arī nevaram atļaut Krievijai vienkārši izturēties tā, it kā pagājušās vasaras kara Gruzijā nebūtu bijis. Ne Krievija, ne ES nevar izlikties, ka suverenās Gruzijas .teritorijas aneksija ir kaut kas, ko var padarīt neredzamu. Visbeidzot, Krievijai ir jāievēro obligātās EDSO un Eiropas Padomes saistības par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu.

 
  
  

– Ziņojums: Frédérique Ries (A6-0089/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Es izmantoju izdevību pilnībā atbalstīt ziņojumu, kas tiek ierosināts, lai veicinātu ES pilsoņu veselības aizsardzību, bet es arī vēlos izmantot šo izdevību, lai pateiktu, ka veselības pamatsistēmā Maltā un Gozo noteiktās jomās valda juceklis. Maltiešu un Gozo iedzīvotāju rindas uz medicīniskām pārbaudēm un ķirurģiskām operācijām ir neticamas. Divi procenti iedzīvotāju gaida uz kataraktas operāciju.

Stāsts par rindām ir viens no daudziem piemēriem, kas atbalsta manu deklarāciju. Cits piemērs ir par gultu trūkumu slimnīcā, kurai, kā uzskata, ir jābūt mākslas slimnīcai, jo maksā gandrīz miljardu eiro.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski − Es balsoju par šo ziņojumu īpaši tāpēc, ka tas mudina Komisiju izmantot pašreizējos zinātniskos pierādījumus, lai aizsargātu ES pilsoņus pret elektromagnētisko lauku (EML) radīto iespējamo apdraudējumu. 1999. gada ieteikums prasa veikt atjauninājumu piecu gadu laikā pēc tā publicēšanas, ņemot vērā veiktos pētījumus. Nekāds atjauninājums nav noticis. Es savā 2008. gada vēstulē komisāram M. Kyprianou lūdzu pārskatīt sākotnējo ieteikumu, jo pārskatīšana bija novēlojusies jau par četriem gadiem, bet vēl arvien nav nekāda atjaunojuma.

Kopš ieteikuma ir notikuši zinātniski pētījumi, un secinājumi, kā arī nozīmīga tehnoloģijas attīstība, kurā izmanto EML, piemēram WiFi un Bluetooth, mainās un attīstās. Šīs jomas nepārtraukti mainīgā rakstura dēļ mums ir jāpārvērtē noteikumi, kas aizsargā mūsu pilsoņus.

Eiropas 2007. gada apsekojums rāda, ka lielākā daļa ES pilsoņu domā, ka valsts iestādes nav pienācīgi darbojušās, lai informētu viņus par to, kā aizsargāties pret EML. ES ir jāuzņemas stingrāka vadība, apkopojot svarīgu pētījumu rezultātus par iespējamo kaitējumu, ko rada EML, un jādod ieteikumi, kā pilsoņiem rīkoties. Es atbalstu turpmākus pētījumus par elektromagnētisko lauku iedarbību uz sabiedrības veselību un ceru, ka 1999. gada ieteikums tiks pārskatīts un atjaunots.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas mudina Komisiju saglabāt modrību un ar Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) palīdzību uzsākt EML ierobežojumu zinātniskā pamatojuma un atbilstības pārskatīšanu. Šādā veidā patērētājiem arī turpmāk var būt augsta līmeņa aizsardzība, netraucējot bezvadu tehnoloģiju funkcionēšanai un attīstībai.

Elektromagnētiskie lauki (EML) ir jautājums, kas tiešā veidā rada bažas ES pilsoņiem. Īpašs Eurobarometer apsekojums par EML parādīja, ka eiropiešu domas dalās par iespējamajiem EML radītajiem apdraudējumiem veselībai: 14 % nav nemaz nobažījušies, 35 % neizjūt lielas bažas, 35 % izjūt bažas un 13 % ir ļoti nobažījušies. Iepriekšējos gados par šo jautājumu ir publicēti vairāki zinātniski pētījumi, tomēr nevienā no tiem nav sniegti skaidri pierādījumi par bezvadu tehnoloģijas radīto elektromagnētisko lauku iespējamo iedarbību uz cilvēku veselību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par rezolūciju par veselības apdraudējumiem saistībā ar elektromagnētiskajiem laukiem, jo šis jautājums tieši ietekmē visu Eiropas sabiedrību, kas ir pakļauta elektromagnētiskajiem laukiem gan mājās, gan darbavietās.

Pakļautība cilvēka radītiem elektromagnētisko lauku avotiem ir ievērojami palielinājusies pēdējos gados, ko lielā mērā nosaka pieaugošais pieprasījums pēc elektrības un arvien vairāk specializētām bezvadu tehnoloģijām. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi garantēt augsta līmeņa aizsardzību visiem patērētājiem, tomēr netraucējot mobilo telefonsakaru tīklu darbībai un jaunu bezvada tehnoloģiju attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. - (FR) Es balsoju pret Ries kundzes patstāvīgo ziņojumu. Tas ir viens no tiem pilnīgi nekam nevajadzīgajiem ziņojumiem, par kuriem daži deputāti vai zaudē prātu, tie paši deputāti, kam sagādā prieku piemērot „piesardzības principu” gribi vai negribi un kas saceļ lielu brēku par visniecīgākajām „bažām” sabiedrībā. Lai gan vidējais mūža ilgums eiropiešiem pagarinās no gada gadā, katrs jauns pētījums par elektromagnētisko lauku iespējamajām ietekmēm, kas uzdod neatbildētus jautājumus, ir uzpūsts pilnīgi nesamērīgās proporcijās. No otras puses dučiem zinātņu akadēmiju un citas patiesi kompetentas iestādes, kas ir atklājušas, ka īsta apdraudējuma nav, tiek sistemātiski ignorētas. Viss, kas tiek pārspīlēts, ir nenozīmīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par Ries kundzes ziņojumu par veselības apdraudējumu, kas saistās ar elektromagnētiskajiem laukiem.

Ir būtiski garantēt augsta līmeņa aizsardzību patērētājiem, sevišķi bērniem, nekavējot mobilo telefonu tīklu darbību. Ja arī nav nekāda zinātniska pierādījuma, ka mobilo telefonu lietošana rada apdraudējumu veselībai, šī hipotēze nevar tikt pilnībā noraidīta, tāpēc šī lieta ir jāiekļauj piesardzības principa nostādnēs. Ir svarīgi regulāri atjaunināt robežvērtības elektromagnētisko lauku iedarbībai uz sabiedrību.

Visbeidzot, steidzami ir vajadzīga vairāk pieejama informācija par elektromagnētisko viļņu ietekmi un ir jāizveido vienota antenu un retranslācijas ierīču atļauju sistēma, kā to uzsver ziņojums.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas aicina veikt turpmākus pētījumus par elektromagnētiskajiem laukiem, ko rada tādas ierīces kā radio, TV, mikroviļņu krāsnis, mobilie telefoni un augstsprieguma elektrolīnijas. Ziņojums ieteic, lai skolas, mazbērnu novietnes, vecu ļaužu mītnes un slimnīcas tiktu turētas atstatu no mobilo telefonu antenām vai augstsprieguma elektrolīnijām īpašā attālumā, ko noteiktu pēc zinātniskiem kritērijiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Rezolūcijas priekšlikums par veselības apdraudējumu sakarā ar elektromagnētiskajiem laukiem ir mēģinājums pārvaldīt sekas un noslēpt atbildīgos, lai neietekmētu monopolu darbību un ienesīgumu, nevis novērst un aizsargāt. Arvien pieaugošā izpratne un bažas pamatslāņu līmenī par elektroenerģijas un telekomunikāciju uzņēmējsabiedrībām un par elektrisko un elektronisko ierīču ražotājiem, kas ir galvenie apdraudējuma avoti, prasa pētījumu ar nepārprotamiem rezultātiem, ņemot vērā, ka atbildība par šīm ierīcēm pamatā gulstas uz pašām uzņēmējsabiedrībām, kas ir ieinteresētas pārdot savas preces un pakalpojumus un tātad nav ieinteresētas pierādīt elektromagnētisko lauku bīstamās sekas.

Lai pievērstos šai ļoti nopietnajai problēmai, kas var būt bīstama sabiedrības veselībai, ir vajadzīgi sīki izstrādāti pētījumi par smadzeņu neoplazmas deģeneratīvām saslimšanām, elektromagnētisko izstarojumu ietekmi kopumā uz cilvēka organisma homeostāzi un tā tālāk.

Darbaļaužu saskaņota cīņa ir vajadzīga, lai, pamatojoties uz novēršanas principu, elektromagnētisko lauku iedarbības robežlielumi un faktiskā iedarbība varētu tikt samazināta.

Nav iespējama nekāda pamatīga un efektīva veselības aizsardzība un strādājošo drošība ES nostādnēs, kas atbalsta kapitāla ienesīgumu un konkurētspēju, graujot sabiedrības veselību.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (FR) Es balsoju par Ries kundzes ziņojumu par veselības apdraudējumu, kas saistās ar elektromagnētiskajiem laukiem.

Es piekrītu referentei par nepieciešamību piešķirt problēmai par elektromagnētisko ierīču ietekmi uz sabiedrības veselību labu publicitāti, veicinot atbilstošus pētījumus un pētniecību, kas spēj precīzāk un tiešāk izgaismot šo tematu, kas izraisa arvien pieaugošas debates.

Tāpēc es piekrītu viņas aicinājumam Komisijai pieņemt skaidru politiku attiecībā uz elektromagnētiskajiem viļņiem, kaut gan es zinu par dalībvalstu ekskluzīvajām tiesībām noteiktās jomās, piemēram, arī par viļņiem, kas saistīti ar mobilajiem telefoniem.

 
  
  

– Ziņojums: Pál Schmitt (A6-0124/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld un Gunnar Hökmark (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs šodien nobalsojām par Schmitt kunga patstāvīgo ziņojumu par skolu uzlabošanu: programma Eiropas sadarbībai (A6-0124/2009). Ziņojums norāda uz daudzām svarīgām problēmām, ar ko saskaras Eiropas skolas, un tajā ir vairāki labi ieteikumi. Piemēram, ieteikums, ka skolēni skolās un studenti universitātēs ir labāk jāsagatavo elastīgam darba tirgum, kurā darba devēju vajadzības ir pakļautas straujām pārmaiņām.

Tomēr mēs iebilstam pret vienu punktu ziņojumā, kas palielinātu vardarbību skolās pieskaita pie tādiem faktoriem kā pieaugošas šķiru atšķirības un pieaugoša kultūru dažādība ES dalībvalstīs. Vardarbības pieaugums skolā ir nopietna sociāla problēma ar daudziem sarežģītiem cēloņiem, kas nav jāpadara maznozīmīgi, dodot vienkāršotus cēloņsakarību skaidrojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu ,,Programma Eiropas sadarbībai skolu uzlabošanā”.

Es uzskatu, ka ES ir jāatbalsta skolas mācību satura modernizācija un pilnveidošana, lai atspoguļotu pašreizējā darba tirgus vajadzības, kā arī pašreizējo ekonomikas, kultūras un tehnikas realitāti.

Es atzinīgi vērtēju to, ka skolām ir jācenšas uzlabot jauniešu nodarbinātības iespēju, bet vienlaikus piedāvāt viņiem iespēju attīstīt viņu personīgās prasmes. Mums ir arī jāpatur prātā, ka jauniešiem ir jābūt spējīgiem apgūt demokrātijas pamatprasmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Hélène Descamps (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Skološana ir pamatjautājums, kas mums šodien atkārtoti ir jāapliecina. Ziņojums ar nosaukumu „Programma Eiropas sadarbībai skolu uzlabošanā”, ko esmu pilnībā atbalstījusi, veido daļu no šī mērķa. Tas īpaši iestājas par vajadzību garantēt visiem jauniem Eiropas pilsoņiem vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes izglītībai, kas ļauj viņiem apgūt prasmes un labas zināšanas. Turklāt tas pieprasa palielinātu finansiālu atbalstu grūtībās nonākušām iestādēm. Papildus pamatzināšanām rezolūcija arī pamatoti uzsver svešvalodu apguves nozīmi no visagrīnākā vecuma, kā arī iespēju saņemt mākslas, kultūras un sporta izglītību, kas ir svarīga personas attīstībai. Turklāt tā iesaka palielinātu mobilitāti un apmaiņas ar skolu vidi un saistībā ar šo piemin izcilo Eiropas Comenius programmu, atzīmējot nepieciešamību padarīt to redzamāku un pieejamāku. Visbeidzot, stingri pieturoties pie subsidiaritātes principa, rezolūcija mudina ieviest modernizētas skolu programmas, kas ņem vērā tehnoloģiju attīstību un iespējas, ko tās paver.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. (SV) „Dalībvalstis ir atbildīgas par skolas izglītības organizāciju, saturu un reformām”. Tā ir teikts Schmitt kunga patstāvīgā ziņojuma par skolu uzlabošanu pirmajā punktā. Tam es piekrītu. ES uzdevums ir veicināt dažādu skolu apmaiņas un paātrināt studentu mobilitāti. Un tai nav pašai jāiesaistās nekādās citās ar skolu saistītās lietās. Schmitt kunga rezolūcija diemžēl nepilda savu ievadā doto solījumu. Tā gandrīz uzreiz pievēršas tam, kā skolas vajadzētu finansēt un novērtēt, kādām mācību programmām tajās būtu jābūt un tā tālāk. Tās ir tieši tās lietas, ar kurām ES nav jānodarbojas, un tieši tās lietas, kurām ir jābūt pašu dalībvalstu rokās. Es balsoju par šaurāku, bet koncentrētāku ES. Tāpēc es balsoju gan pret patstāvīgo ziņojumu, gan alternatīvo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Deklarācijas projektā ir vairākas vērtīgas idejas, bet skolas ir politiska joma, kam ir jābūt katras dalībvalsts politiskajā atbildībā. Tāpēc šī rezolūcija risina jautājumus, kas ir ārpus Eiropas Savienības kompetenču jomas. Tā kā mūsu attieksme pret subsidiaritātes principu ir nopietna, mūsu viedoklis ir, ka Parlamentam ir jābalso pret šo ziņojumu un ka Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja ir likvidējama.

Pats par sevi saprotams, ka mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (PSE), rakstiski. − Principā mēs esam par šo ziņojumu, tomēr noteiktas klauzulas (piemēram, skolu mācību programmā paredzēt iespējas migrantu bērniem mācīties dzimtajā valodā) neatspoguļo noteiktu dalībvalstu dzīves realitāti, īpaši attiecībā uz migrantu pieplūdumu, finansiālajām un administratīvajām iespējām, valsts iedzīvotāju skaitu un daudziem citiem faktoriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par P. Schmitt ziņojumu par skolu uzlabošanu. Ziņojums pareizi atzīmē, ka skolas izglītības nodrošināšana ir dalībvalsts kompetence, un es uzskatu, ka ir pareizi, ka katras atsevišķas valsts izglītības sistēmai ir dota autonomija un izrādīta cieņa. Tomēr bērnu izglītības pieredzi visā ES var veicināt vienīgi ar lielāku Eiropas sadarbību, un izglītības sistēmām visā kontinentā ir jāpielāgojas, lai spētu atbilst mūsdienu izaicinājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. - (HU) Es vēlos apsveikt savu kolēģi Pál Schmitt par viņa ziņojumu par programmu Eiropas sadarbībai skolu uzlabošanā, kas pamatoti norāda, ka iekļaujoši izglītības modeļi veicina atstumto grupu skolēnu un izglītojamo ar īpašām izglītošanas vajadzībām integrāciju. Turklāt ziņojums aicina dalībvalstis uzlabot šādiem skolēniem piekļuvi visaugstākajiem standartiem atbilstošai apmācībai.

Visā Eiropā romu bērni cieš no vislielākās atstumtības izglītībā: gandrīz ceturtā daļa romu skolēnu sākumskolā mācās nošķirtās klasēs, bet lielākā daļa skolēnu, kas nevajadzīgi ir spiesti apmeklēt speciālas skolas, ir romu izcelsmes bērni. 82 % romu ir apguvuši tikai sākumskolas vai zemāka līmeņa izglītību, un tikai 3,1 % ir pieejama tāda līmeņa izglītība, kas atbilst iedzīvotāju vairākuma vidējai izglītībai. Tomēr romu bērnu izglītības līmeņa celšana ir izdevīgs ieguldījums no tautsaimniecības viedokļa, jo izdevumi, kas ir nepieciešami, lai romu bērns pabeigtu vidusskolu, atmaksājas pilnībā sakarā ar viņa vai viņas turpmāko pienesumu valsts budžetam. Lielākas izdevības darba tirgū, kas kļūst iespējamas, pateicoties labākai izglītībai, nozīmē, ka viņi spēs arvien vairāk dot sabiedrībai, nevis būs atkarīgi no sociālās nodrošināšanas. Palielinājums samaksātajos nodokļos un samazinājums saņemtajos pabalstos, kopā ņemts, nozīmēs tīru ienākumu budžetam.

 
  
MPphoto
 
 

  Stavros Lambrinidis (PSE), rakstiski. - (EL) PASOK grupa balsoja par rezolūcijas alternatīvo priekšlikumu P. Schmitt ziņojumam par skolu uzlabošanu ES, kas veiksmīgi svītroja atsauci vienīgi uz „legālo” imigrantu bērniem un kurā ir vairāki citi uzlabojumi. Vienlaikus grupa paskaidro, ka tā nepiekrīt dokumenta 15. punktam un saiknei, ko tas izveido starp visiem izglītības līmeņiem un darba tirgus „elastīgumu”, pamatojoties uz darba devēju prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. - (PL) Schmitt kunga patstāvīgais ziņojums par programmu Eiropas sadarbībai Eiropas skolās mēģina norādīt uz kopīgām problēmām un apdraudējumiem, ar ko saskaras dalībvalstu skolu sistēmas. Daudzviet tam ir taisnība. Šī kopējā diagnoze ir nepieciešama kaut vai tikai milzīgās migrācijas dēļ, kas notiek Kopienā.

Ziņojums pelna atbalstu, bet nevar nejust, ka kopējās vērtības, ko referents saskata kā izglītības reformas pamatu, neizsmeļ visus faktorus, kas ir gadsimtiem veidojuši Eiropu. 17. apakšpunkts pievēršas pilnīgai un daudzpusīgai indivīda attīstībai, īstenojot cilvēktiesības, sociālo taisnīgumu, mūžizglītību personīgas attīstības un profesionālās pilnveidošanās nolūkos, vides un personiskas un kolektīvas labklājības aizsardzību. Šīs vērtības ir vēlamas, bet trūkst dažu sastāvdaļu — es domāju par to, ka šīm kopīgajām vērtībām ir avots, un šis avots ir Eiropas kristīgās saknes.

Īsi sakot, mana pārliecība ir, ka kristīgā garīgā vienotība ir varbūt vienīgā ilgstošā un auglīgā saikne. Tā ir stings pamats. Protams, tā nepieminēšana ir trūkums ne tikai šajā ziņojumā, bet visā Kopienas likumdošanā. Tas rosina šaubas par pārmaiņu virzienu. Šodien mēs sakām „jā” labām vērtībām, bet mēs arī prasām, kādas šīs vērtības būs rītdien.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Es balsoju pret Schmitt kunga ziņojumu par programmu Eiropas sadarbībai skolu uzlabošanā.

Lai gan es principā piekrītu ziņojuma vispārējiem nolūkiem un tam, ka Eiropas izglītības sistēmas ir jāpārskata, lai uzlabotu to kvalitāti, es neuzskatu, ka šis ziņojums iezīmē risinājumus, kas ir efektīvi mācību kvalitātes un skolas kā saziņas un socializēšanas vietas priekšnoteikumu reālu uzlabojumu veicināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Izglītība neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīgs temats, un mums tai ir jāveltī vairāk uzmanības. Īpaša uzmanība ir jāveltī izglītības pirmajam posmam, pirmsskolas izglītībai. Ir jārūpējas par laba sociālā klimata un nosacījumu radīšanu, kuros bērni un jauni cilvēki var attīstīties. Jaunu cilvēku izglītība ir mūsu nākotne, visas Eiropas Savienības nākotne. Mums nepārtraukti ir jāstrādā, lai uzlabotu mācīšanās apstākļus un radītu vienlīdzīgas iespējas bērnu un jauniešu starpā. Mēs arī nedrīkstam aizmirst cilvēkus, kas ir atstumti, mazākumtautības un ārzemniekus.

Pedagoģiskā personāla nepārtraukta apmācība un modernu mācību metožu ieviešana ir ļoti svarīgi faktori. Mums ir jāuzlabo skolotāju atalgojums un jāpastiprina pedagogu profesijas nozīme.

Manuprāt, ir arī jāveltī uzmanība jauniešiem, kas vēlas studēt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Jauniešu izglītības vieta un izglītības līmenis nedrīkst būt tik lielā mērā atkarīgs no viņu finansiālā stāvokļa.

Es atbalstu P. Schmitt ziņojumu un pilnībā piekrītu, ka jauniešu izglītība visās procesa pakāpēs ir ārkārtīgi svarīga.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 23. jūnijsJuridisks paziņojums