Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0195(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0216/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 17
CRE 21/04/2009 - 17

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.25
CRE 22/04/2009 - 6.25
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Debates
Otrdiena, 2009. gada 21. aprīļa - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17. Elektroenerģijas iekšējais tirgus - Energoregulatoru sadarbības aģentūra - Piekļuve tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā - Dabasgāzes iekšējais tirgus - Piekļuve dabasgāzes pārvades tīkliem - Riepu marķēšana attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti - Ēku energoefektivitāte (pārstrādāta versija) (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir kopīgās debates par šādām tēmām:

– Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā izstrādātais E. Morgan ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (14539/2/2008 – C6-0024/2009 – 2007/0195(COD)) (A6-0216/2009);

– Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā izstrādātais G. Chichester ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (14541/1/2008 – C6-0020/2009 – 2007/0197(COD)) (A6-0235/2009);

– Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā izstrādātais A. Vidal-Quadras ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (14546/2/2008 – C6-0022/2009 – 2007/0198(COD)) (A6-0213/2009);

– Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā izstrādātais A. Mussa ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (14540/2/2008 – C6-0021/2009 – 2007/0196(COD)) (A6-0238/2009);

– Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā izstrādātais A. Paparizov ieteikums otrajam lasījumam par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (EC) No 1775/2005 (14548/2/2008 – C6-0023/2009 – 2007/0199(COD)) (A6-0237/2009);

– Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā izstrādātais I. Belet ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (COM(2008)0779 – C6-0411/2008 – 2008/0221(COD)) (A6-0218/2009);

– Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā izstrādātais S.-A. Žicću ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija) (COM(2008)0780 – C6-0413/2008 – 2008/0223(COD)) (A6-0254/2009).

 
  
MPphoto
 

  Eluned Morgan, referente. − Priekšsēdētājas kundze, šī enerģētikas pakete ir kulminācijas punkts vairākiem smagiem darba gadiem, ar ko saistībā Parlaments var būt ļoti lepns par izmaiņām, kas tagad tiks īstenotas praksē. Mums jo īpaši jābūt lepniem par to, ka ES enerģijas patērētājiem tagad pirmo reizi ir pievērsta galvenā uzmanība enerģētikas jomas debatēs un energoresursu nepietiekamība tagad ir atzīta Eiropas līmenī. Ir risināts jautājums par neizbēgamo interešu konfliktu, kas rodas tad, ja uzņēmumam pieder gan elektroenerģijas ražošanas, gan pārvades infrastruktūra, un ir stiprināts enerģijas tirgu regulējums.

Elektroenerģijas direktīva, ar kuru saistībā es strādāju kā referente, ir daļa no piecu pasākumu paketes, kuras mērķis ir ieviest uzlabojumus elektroenerģijas un gāzes tirgū visā Eiropā, lai nodrošinātu tirgu labāku integrāciju un efektīvāku darbību, izmantojot godīgāku un mazāk diskriminējošāku pieeju.

Ļaujiet man pateikt, cik pateicīga esmu par lielisko sadarbību ar pārējiem referentiem, kuri strādāja pie šīs paketes, kā arī ēnu referentiem, Komisijai un Čehijas prezidentūrai, jo viņi mums palīdzēja nonākt pie secinājumiem reizēm tik ļoti problemātiskajās debatēs.

Tiesību aktā ir ieviesti ļoti daudzi jauni patērētāju aizsardzības pasākumi, tostarp tādi, kas nodrošina patērētājam iespēju trīs nedēļu laikā pāriet pie jauna piegādātāja, paredzot katrā dalībvalstī ieviest neatkarīgu un stabilu sūdzību sistēmu, kā arī tiesības saņemt kompensāciju, ja pakalpojuma kvalitāte bijusi neatbilstīga. Šis tiesību akts arī nodrošinās, ka līdz 2022. gadam katrā ES mājsaimniecībā būs ierīkoti „viedie” skaitītāji. Šie „viedie” skaitītāji ļaus patērētājiem labāk kontrolēt savu enerģijas patēriņu un palielināt energoefektivitāti, tādējādi palīdzot samazināt enerģijas izmaksas un oglekļa dioksīda emisijas.

Pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas jaunajā tiesību aktā ietverti arī īpaši aizsardzības pasākumi neaizsargātiem enerģijas lietotājiem, un pirmo reizi nopietni būs jāņem vērā energoresursu nepietiekamības aspekts.

Es vēlētos pajautāt komisāram A. Piebalgam, vai viņš tagad apņemtos saistībā ar ES enerģētikas regulējumu visos turpmākajos enerģētikas politikas priekšlikumos papildus elektroenerģijas piegādes drošuma, ilgtspējas un konkurētspējas aspektam iekļaut pieejamības aspektu. Nesen ES atbalstītā ziņojumā tika izdarīti secinājumi, ka līdz pat 125 miljoniem iedzīvotāju saskaras ar energoresursu nepietiekamības problēmu. Tagad dalībvalstīm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, kas varētu palīdzēt novērst simtiem — ja ne pat tūkstošiem — bojā gājušo skaitu nabadzīgākajās mājsaimniecībās visā Eiropā. Mēs redzēsim, kā tiek pielikts punkts priekšapmaksas skaitītāju diskriminējošām cenām.

Šīs paketes vispretrunīgākajā daļā galvenā uzmanība bija pievērsta tam, vai enerģijas tirgos jānodrošina pilnīga īpašumtiesību nodalīšana, citiem vārdiem runājot, — pilnībā jānodala pārvades sistēmas no ražošanas darbībām. Dažās dalībvalstīs tirgus struktūra ir tāda, kurā monopols, ko izveidojuši pārvades sistēmas operatori, kuriem pieder arī enerģijas ražošanas iekārtas, nepiedāvā nekādus stimulus, lai sekmētu citus tirgus dalībniekus, tādējādi apdraudot konkurenci. Parlaments tagad ir piekritis kompromisam, kas pieļaus iegūt īpašumtiesības gan uz pārvadi, gan ražošanu, ar nosacījumu, ja tiks nodrošināts lielāks skaits pārbaužu un atlikumu, tādējādi izslēdzot neizbēgamo interešu konfliktu. Daudzi no mums nelabprāt pieņēma šo kompromisu, jo mēs uzskatām, ka vējš pūš vairumtirdzniecības nodalīšanas virzienā, un, par spīti direktīvai, šie apvienotie uzņēmumi, iespējams, atdalīsies.

Komisijas centieni atklāt dažu uzņēmumu pārkāpumus sāk atmaksāties; sniedzot piemērus, jāmin tādi uzņēmumi kā E.ON un RWE, kas piekrita pārdot savus pārvades sistēmas pēc pretmonopola lietu izmeklēšanas. Mēs stiprināsim arī valsts regulatīvās iestādes.

Es vēlos visiem pateikties par sadarbību un uzskatu, ka mums jābūt lepniem par paveikto ES patērētāju labā.

 
  
MPphoto
 

  Giles Chichester, referents. − Priekšsēdētājas kundze, šī pakete, es ceru, vairāk atbilst teicienam „trešā reize veiksmīgā”, nevis „joprojām darba procesā”. Uzskatu, ka Energoregulatoru sadarbības aģentūras turpmākā loma ir būtiska ilgi gaidītā elektroenerģijas un gāzes iekšējā tirgus izveidē.

Trīspusējo sarunu laikā man kļuva skaidrs, ka uzlabojumi, ko ierosināju Parlamenta vārdā, ir svarīgi godīgu un efektīvu enerģijas tirgu izveidē. Mans mērķis bija izveidot aģentūru, kurai būtu lielāka neatkarība un plašākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Jo īpaši jāuzsver — ja efektīvi jāveicina vienota, konkurētspējīga enerģijas tirgus izveide, Aģentūrai vajadzīgas plašākas pilnvaras, lai atrisinātu pārrobežu jautājumus un sekmētu efektīvu sadarbību starp pārvades sistēmas operatoriem (PSO) un valstu regulatīvajām iestādēm (VRI).

Tomēr, paredzot plašākas pilnvaras, jānodrošina arī lielāka atbildība un pārredzamība. Ar to es domāju vispārīgu principu — lai Aģentūra kļūtu efektīvāka un uzticamāka, mums jāstiprina tās neatkarība, nosakot vairāk iespēju, kā nodrošināt Aģentūras atbildību, jo īpaši pret Parlamentu. Es ticu, ka tas izdosies!

Jāsaka, ka daudzās funkcijas, ko esam piešķīruši Aģentūrai, izklausās vairāk konsultatīvas, nevis konkrētas, tomēr mēs centāmies radīt iespējas ieviest novatorisku regulējumu, pievēršot uzmanību tām jomām, kurās jāveic pasākumi, bet kurās Aģentūrai nav atbilstīgu pilnvaru rīkoties.

Vispirms uzsvēršu, kādas ir šīs plašākās iespējas nodrošināt atbildību, ko mēs apspriedām sarunās. Direktors uzstāsies Parlamenta attiecīgajā komitejā gan pirms iecelšanas amatā, gan savu pilnvaru termiņa laikā, lai sniegtu ziņojumu un atbildētu uz jautājumiem. Tāpat Regulatoru valdes priekšsēdētājs var apmeklēt attiecīgo komiteju un sniegt pārskatu par savu darbu. Parlamentam ir piešķirtas tiesības izvirzīt divus Administratīvās valdes locekļus. Tas viss veido Aģentūras forumu publiskajā telpā, lai tā varētu paust savu viedokli par pašas izvēlētiem jautājumiem.

Atgriežoties pie jautājuma par funkcijām, ko jau minēju, uzskatu, ka enerģētikas un gāzes nozares uzraudzība, līdzdalība tīkla kodeksu izstrādē, iesaistīšanās Eiropas enerģētikas tīklu pamatnostādņu īstenošanā, jaunu starpsavienojumu jaudu radīšanas projektu īstenošanas uzraudzība, pilnvaras lemt par atbrīvojumiem no prasībām, kas piemērojamas ieguldījumiem infrastruktūrā, tīklu attīstības desmit gadu plānu īstenošanas pārraudzība un pilnvaras sniegt atzinumus un ieteikumus, kas adresēti pārvades sistēmas operatoriem (PSO), — tas viss līdz ar citiem aspektiem, kurus tagad nav laika uzskaitīt, nodrošinās Aģentūrai plašas iespējas ieviest izmaiņas.

Visbeidzot mēs esam ieviesuši prasības racionalizētai lēmumu pieņemšanai. Ceru, ka Aģentūra spēs tikt galā ar mūsu paredzētajiem izaicinājumiem. Ņemot vērā pieredzi, mēs esam arī paredzējuši iespēju Komisijai sagatavot ziņojumu par Aģentūras darbu un ierosinājumiem attiecībā uz turpmākiem uzdevumiem un funkcijām, ko Aģentūra varētu pildīt.

Es vēlētos pateikties mūsu referentiem, pārējām divām iestādēm un komisāram par smago un konstruktīvo darbu, kas ieguldīts kompromisa paketes galīgās versijas izstrādē. Ceru, ka tas, ka esmu uzaicināts uzstāties kā otrais pēc kārtas, ir skaidrs apliecinājums tam, ka šis priekšlikums ir patiesi nozīmīgs un svarīgs.

 
  
MPphoto
 

  Alejo Vidal-Quadras, referents. − Priekšsēdētājas kundze, sākumā es vēlētos sirsnīgi pateikties referentiem, ēnu referentiem, komisāram A. Piebalgam un vēstniecei J. Reinišová par izcilo sadarbību šī gada pirmajos trīs mēnešos. Šī sadarbība bija galvenais dzinējspēks, kas ļāva panākt šo veiksmīgo rezultātu, par ko mēs šonedēļ balsosim. Sarunas bija ilgas, sarežģītas un reizēm smagas, tomēr uzskatu, ka mēs spējām panākt tādu vienošanos, kas apmierina visas puses.

Attiecībā uz kopējo paketi, kas tika apspriesta sarunās, Parlaments var būt lepns par tās galīgo redakciju. Mūsu ļoti stingrā vienošanās pirmajā lasījumā par īpašumtiesību nodalīšanu sarunu grupai tiešām bija spēcīgs atbalsts sarunās. Tas ļāva mums izstrādāt stingrāku regulatīvo sistēmu, jo īpaši valstīs, kurās ir ieviests neatkarīgu pārvades operatoru modelis, paplašinot valstu regulatoru pilnvaras un paredzot neatkarību gan no valdības, gan nozares pārstāvjiem. Šī jaunā loma samazinās konkurēt nespējīgu praksi, jo īpaši gadījumos, kad vertikāli integrēti uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, lai apturētu ieguldījumus jaunu jaudu nodrošināšanā.

Tika arī panākta vienošanās par pārskatīšanas klauzulu, kas ļaus mums pēc dažiem gadiem pārbaudīt, vai visi modeļi atbilst mūsu mērķiem, kas paredz izveidot pilnībā konkurētspējīgu un likumīgu tirgu. Turklāt mēs ievērojami paplašinājām noteikumus par patērētāju aizsardzību cita starpā attiecībā uz rēķinos ietverto informāciju un labākiem nosacījumiem piegādātāju maiņai.

Visbeidzot, liels panākums bija arī jauna noteikuma ieviešana trešo valstu klauzulā; tas paredz, ka tagad var liegt trešo valstu pārvades sistēmu operatoru (PSO) sertifikāciju arī tad, ja ir apdraudēta ES vai atsevišķas dalībvalsts piegādes drošums.

Attiecībā uz elektroenerģijas regulu es vēlētos precizēt, ka tai ir būtiska nozīme, jo ļauj dalībvalstīm izmantot instrumentus, kas vajadzīgi, lai ievērojami palielinātu starpsavienojumu jaudu ES teritorijā, attīstot un izstrādājot saistošus tīkla kodeksus, kuri tirdzniecībā jāpiemēro visiem pārvades sistēmu operatoriem, tādējādi likvidējot vienu no galvenajiem fiziskajiem šķēršļiem, kas traucēja pilnībā izveidot iekšējo enerģētikas tirgu.

Dokuments, par kuru panākta vienošanās, saskaņā ar Eiropas Parlamentā pirmajā lasījumā panākto vienošanos paplašina arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras funkcijas šajā procesā. Jāpiebilst, ka Parlaments cerēja izveidot daudz ambiciozāku aģentūru. Tomēr mēs saprotam, ka tas ir tikai pirmais solis šajā garajā regulatīvo sistēmu integrācijas procesā.

Mēs panācām, ka tiek iekļauts jauns noteikums, kam atbilstīgi Aģentūra varēs ierosināt pamatkritērijus, kas jāiekļauj, jauniem starpsavienojumiem nosakot atbrīvojumus. Tas ir īpaši svarīgi, jo tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko dažādās dalībvalstīs saskaras ieguldītāji jaunu jaudu izveides procesā. Ja ir jāievēro daudzas dažādas regulatīvās procedūras, reizēm tas var radīt neskaidras sekas un atbaidīt ieguldītājus; tam par piemēru var minēt Nabuko projektu.

Ar šo regulu tiek arī izveidots — turklāt ar noteiktām funkcijām — elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (,,elektroenerģijas PSOET”), kas būs atbildīgs par Aģentūrā iesniedzamo tīkla kodeksu izstrādi, kā arī tādu saskaņotu mehānismu izveidi, kuri paredzēti ārkārtas situācijām, piemēram, ja ES mērogā tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde, kā to nesen pieredzējām.

Noslēgumā es vēlētos pateikties visiem tehniskajiem darbiniekiem, pateicoties kuriem, mēs varējām panākt vienošanos, lai arī sarunu pašā sākumā mēs reizēm zaudējām ticību sarunu iznākumam.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Mussa, referents. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties Čehijas prezidentūras pārstāvjiem, Komisijai, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājai A. Niebler, referentiem, kuri strādāja pie šīs enerģētikas paketes, ēnu referentiem un komitejas sekretariātam, tostarp visiem tās ierēdņiem, par viņu sadarbību un prasmīgo darbu, ko tie apliecināja, strādājot pie šīs tēmas.

Mēs varam būt lepni — un mums tādiem jābūt — par sasniegto rezultātu; un es tāds noteikti esmu, domājot par darbu, ko, pārņemot darbu pie šīs direktīvas par gāzes iekšējo tirgu, esmu paveicis un ar ko saistībā nebija viegli atrast risinājumus. Esmu laimīgs, ka šis otrais pilnvaru termiņš, man strādājot kā EP deputātam, ir sakritis ar noslēdzošo posmu šīs paketes izstrādē, kas, manuprāt, ir viena no svarīgākajām tēmām šī pilnvaru termiņa laikā; turklāt ieguvēji būs mūsu vēlētāji, ES iedzīvotāji.

Gāzes direktīva, kas stāsies spēkā 2011. gadā, ieviesīs būtiskus jauninājumus šajā nozarē — viens būtisks aspekts, kas jāuzsver, ir risinājums saistībā ar neatkarīgiem pārvades operatoriem. Tas ļaus atvērt tirgu un nodrošinās patiesu progresu tādas sistēmas izveidē, kas patiesi ļaus Eiropas Savienībai kļūt vienotai enerģētikas jomā. Šajā paketē neatkarīgo pārvades operatoru sistēma ir patiess jauninājums, un tā ir joma, kurā Eiropas Parlaments, var teikt, ir sasniedzis vislabāko rezultātu.

Jaunajā Gāzes direktīvā liela nozīme piešķirta gāzes jomā strādājošajām iestādēm un Aģentūrai. Direktīva nodrošina šo iestāžu leģitimitāti saistībā ar to funkcijām, jo īpaši tajās valstīs, kurās šīm iestādēm jāsāk savs darbs tukšā vietā. Tādēļ kā būtiski nozīmīgs solis vērtējams tas, ka esam noteikuši šo struktūru funkcijas un atbildību, kā arī piešķīruši plašas pilnvaras, jo šīm iestādēm ir grūts uzdevums, proti, kontrolēt kopējo enerģētikas tirgu.

Vēl viens jauninājums, ko ieviesām trīspusējo sarunu laikā, ir atbrīvojums no kopējiem noteikumiem par tā sauktajām slēgtajām sistēmām, piemēram, lidostām, slimnīcām, stacijām, industriālajām teritorijām un citiem objektiem, uz kuriem to specifisko iezīmju dēļ attiecas labvēlīgāka sistēma. Šis piemērs apliecina, ka jaunajā direktīvā pievērsta uzmanība Eiropas iedzīvotāju vajadzībām.

Manuprāt, no šīs direktīvas patiesi iegūs tieši Eiropas iedzīvotāji, jo, izmantojot „viedos” skaitītājus, viņiem būs pieejama visa informācija par saviem rēķiniem, viņi varēs novērtēt vislabāko piedāvājumu tirgū un izvēlēties savu piegādātāju pēc tā, kuram ir vislabākā cena, jo, lai arī tā ir patiesība, ka šīs liberalizācijas sekas būs redzamas tikai pēc dažiem gadiem, nevar noliegt, ka jaunu operatoru ienākšana tirgū izraisīs cenu pazemināšanos un nodrošinās labvēlīgākus tirgus nosacījumus ES iedzīvotājiem.

Vēl viens svarīgs aspekts ir Eiropas pārvades tīklu sistēmu atzīšana, kas Eiropas iedzīvotājiem nodrošinās gāzes piegādes drošumu. Tas viss ir atkarīgs arī no jaunas infrastruktūras, piemēram, atkārtotai pārvēršanai gāzē paredzētu iekārtu un glabāšanas iekārtu, stiprināšanas un izveides, kas būs trešās paketes virzītājspēks. Tādēļ ir jāatver konkurētspējīgs tirgus, nodrošinot ilgtermiņā ieguldījumus un līgumus ar šajā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, kur jaunas infrastruktūras izveide ļautu arī atrisināt ilgstošās problēmas saistībā ar atkarību energoresursu jomā.

Ir ņemta vērā arī mazāk aizsargātu patērētāju aizsardzība, paredzot, ka kritiskākajā laikā valsts un reģionālās iestādes drīkst šiem iedzīvotājiem garantēt gāzes piegādes. Šīs Gāzes direktīvas un visas enerģētikas paketes izstrādes veiksmīgais iznākums atkal akcentē to, cik nozīmīga ir ES un ES iestādes, kas strādā Eiropas iedzīvotāju labā.

 
  
MPphoto
 

  Atanas Paparizov, referents.(BG) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, vispirms es vēlētos pateikt, ka esmu ļoti gandarīts par Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos attiecībā uz Trešo enerģētikas paketi, kurā ietilpst arī regula par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem, ar ko saistībā es strādāju kā referents. Es vēlētos arī pieminēt Čehijas prezidentūras ieguldījumu un Eiropas Komisijas aktīvo atbalstu kopēju risinājumu meklēšanā.

Attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem Trešās enerģētikas paketes mērķi ir sasniegti. Ir ielikts labs pamats, lai izveidotu kopēju Eiropas enerģētikas tirgu, kura pamatā ir detalizēti izstrādāti noteikumi par saistošiem tīkla kodeksiem. Ir pieaugušas reģionālās sadarbības attīstības iespējas, jo papildus elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam un valstu regulatoriem ievērojami motivējoša nozīme būs arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

Tas ievērojami sekmēs piegādes drošumu un veicinās jaunas infrastruktūras izveidi visā Eiropas operatoru tīklā, kas izstrādā 10 gadu tīkla ieguldījumu plānu, kura īstenošanu kontrolē valstu regulatori un uzrauga Aģentūra. Tas ļauj visiem tirgus dalībniekiem, pamatojoties uz skaidri definētām procedūrām, iesaistīties tīkla kodeksu izstrādē un ierosināt to izmaiņas, ja to praktiskā piemērošana pamato šo vajadzību. Nosacījumi, kas reglamentē piegādātāju konkurenci, ir kļuvuši striktāki, jo ir ieviesti stingrāki noteikumi par informāciju un pārvades sistēmu operatoru darbības pārredzamību.

Es īpaši vēlētos pateikties tiem, kuri piedalījās sarunās, atbalstot manus priekšlikumus par 10 gadu ieguldījumu plānu un reģionālās sadarbības iniciatīvu izstrādi. Turklāt esmu gandarīts, ka notikušo sarunu rezultātā ir panākts labāks līdzsvars starp elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla, Energoregulatoru sadarbības aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarām, lai izveidotu pareizi funkcionējošu, efektīvu un konkurētspējīgu tirgu.

Īpaši es vēlētos uzsvērt ciešo sadarbību, kas tika īstenota, strādājot pie šiem Trešās enerģētikas paketes pieciem tiesību aktiem. Tika izveidots arī vispārīgs regulējums, kur atsevišķi elementi var viens otru papildināt un stiprināt. Es vēlētos pieminēt nozīmīgo rezultātu, ko devusi aktīvā sadarbība ar referentiem: E. Morgan, A. Mussa, A. Vidal-Quadras un G. Chichester. Es pateicos ēnu referentiem, kuri deva savu ieguldījumu visos sarunu posmos, sniedzot konstruktīvus un ļoti lietderīgus ieteikumus. Turklāt īpaši jāpateicas arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājam un viņa sekretariātam.

Priekšsēdētājas kundze, 2009. gads sākās ar gāzes piegāžu pārrāvumiem Bulgārijā un Slovēnijā, turklāt ievērojami samazinājās piegādes apjoms citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Domāju, ka, pamatojoties uz Trešo enerģētikas paketi, negaidīti izstrādātie Eiropas Komisijas priekšlikumi par gāzes piegādes drošuma direktīvas jaunu saturu un gāzes pārvades tīklu savienojumu projektiem, kas atbalstīti ekonomikas atveseļošanas plānā, ļaus līdz 2009. gada beigām Eiropas Savienībai sagatavoties, lai, pateicoties lielākiem materiālajiem resursiem un lielākai solidaritātei, tā spētu reaģēt uz jebkādiem iespējamiem piegādes pārrāvumiem. Domāju, ka, pamatojoties uz panākto rezultātu, ir iemesls aicināt visus kolēģus deputātus atbalstīt otrajā lasījumā kopīgo dokumentu, par ko Padomē panākta vienošanās un kas jums tiks iesniegts šodien.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Belet, referents. (NL) Lai gan jautājumu par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti tagad ir paredzēts izskatīt paralēli elektroenerģijas un gāzes jautājumam, kas ir neveikls risinājums, mēs apspriežam svarīgus un ļoti reālus pasākumus, kas tiešā veidā ir būtiski visiem patērētājiem, visiem šoferiem, patiesībā lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju.

Tas ir konkrēts pasākums, kas izmaksās maz vai nemaz un kas ievērojami sekmēs mūsu vērienīgo mērķu sasniegšanu klimata jomā. Automašīnas riepas — neesmu pārliecināts, vai jūs to zināt — veido 20–30 % no automašīnas kopējā degvielas patēriņa. Tādēļ ir loģiski, ka tas ir milzīgs potenciāls, ar kuru var nodrošināt energoefektivitāti un ietaupījumus.

Kādi ir konkrētie pasākumi, ko mēs esam paredzējuši īstenot? Mēs mēģināsim mudināt visus automašīnu šoferus, tas ir gandrīz ikvienu, turpmāk pārbaudīt, kāda ir energoefektivitāte un trokšņa emisijas. Mēs nevienam nenoteiksim to par obligātu pienākumu; mēs tikai informēsim cilvēkus, līdzīgi, kā mēs to darām šodien attiecībā uz ledusskapjiem, piemēram, ieviešot labi pamanāmu marķējumu vai uzlīmi. Kurš vēlas braukt ar B vai C klases riepām, ja ir iespēja izmantot videi nekaitīgas A klases riepas? Turklāt ilgtermiņā A klases riepas ir rentablāks risinājums. Tas ir īsts ieguvums, ieguvums patērētājiem, bet visupirms — ieguvums vides aizsardzības ziņā.

Es vēlos jums minēt skaitļus: ietekmes novērtējums ir parādījis, ka iespējamais ietaupījums būs gandrīz pusotrs miljons tonnu CO2. Tas atbilst apjomam, ko iegūtu, ja savāktu CO2 emisijas no gandrīz miljona vieglo automašīnu, kas brauc pa Eiropas ceļiem. Ja šo pasākumu izmantotu pilnā mērā, tiktu samazinātas CO2 emisijas no miljona vieglo automašīnu, un tas ir diezgan iespaidīgs rādītājs!

Arī riepu ražotāji, protams, būs ieguvēji. Ir lieki teikt — un tas ir tikai un vienīgi loģiski — pirms šī pasākuma ierosināšanas mēs apspriedāmies ar nozares pārstāvjiem. Protams, nav nekādas jēgas ieviest jaunu tiesību aktu nozarē, ko īpaši smagi skārusi krīze automašīnu nozarē, ja tas radītu papildu izdevumus un birokrātijas slogu. Tie ir vērā ņemami argumenti un tos nevar tā vienkārši ignorēt. No šīs Marķēšanas direktīvas iegūs arī kvalitatīvu automašīnu riepu ražotāji, tāpēc mēs tik lielu nozīmi pievēršam tās īstenošanas uzraudzībai, jo tas ir būtiski vienlīdzīgu nosacījumu ieviešanai, vienīgi tas notiks ļoti augstā līmenī.

Pats par sevi ir skaidrs, ka vides nekaitīgumu nekad nedrīkst nodrošināt uz drošības rēķina, un tādēļ šajā nolūkā mēs esam iesnieguši grozījumus. Attiecībā uz automašīnu riepām drošība, protams, joprojām ir mūsu prioritāte.

Es vēlētos vēl nedaudz pakomentēt trokšņa emisiju kritērijus. Arī tie ir iekļauti dokumentā, jo, kā jūs zināt, trokšņa radītais piesārņojums ir viens no mūsu laika lielākajiem lāstiem. Tādēļ šajā saistībā es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka esam izstrādājuši piesardzīgus un praksē piemērojamus kritērijus, lai vairāk samazinātu trokšņa radīto piesārņojumu, bet, kā jau teicu, to nekad nedrīkst darīt uz automašīnu un riepu drošības rēķina.

Noslēgumā es vēlētos piebilst pāris vārdus par termiņu. Manuprāt, mēs esam sasnieguši vērienīgu, bet arī saprātīgu, kompromisu. Protams, mēs rēķināmies ar riepu ražotājiem — tāpat kā tas bija tad, kad runa bija par pašu automašīnu CO2 emisijām — ka viņi daudz ātrāk tirgū ieviesīs tādus produktus, kas atbilst augstākajiem vides standartiem.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău, referente.(RO) Komisāra kungs, dāmas un kungi, ēkas rada 40 % no primārās enerģijas patēriņa un 40 % siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tāpēc steidzamu pasākumu īstenošana, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, ir drošākais, ātrākais un vislētākais veids, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Taču, paaugstinot ēku energoefektivitāti, ir milzīga iespēja atveseļot ES ekonomiku, radot vairāk nekā 250 000 jaunas darba vieta, veicot ieguldījumus, kas vajadzīgi atjaunojamo enerģijas avotu un energoefektīvu ēku sekmēšanai, kā arī — tas ir pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgais aspekts — uzlabojot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti līdz ar komunālo pakalpojumu maksājumu samazināšanu.

Jaunajā Komisijas priekšlikumā, kura mērķis ir grozīt pašreiz spēkā esošo direktīvu, paredzēts atcelt 1 000 m2 ierobežojumu, noteikt zināmas ēku minimālās energoefektivitātes prasības, ieviest valsts līmenī noteikto minimālo prasību saskaņošanas procedūru, sekmēt ēkas, kuras vietējā līmenī ražo atjaunojamo enerģiju tādā apjomā, kas vienāds ar patērēto primāro enerģiju, turklāt finansējums no valsts līdzekļiem jāparedz vienīgi tādu ēku būvniecībai, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.

Parlaments ir ieviesis šādus svarīgus grozījumus: paredzot jaunus noteikumus par apkures un dzesēšanas sistēmu inspicēšanu, papildus jāpaplašina direktīvas piemērošanas joma, lai iekļautu siltumapgādes vai dzesēšanas sistēmas, jāpalielina ēku energoefektivitātes sertifikātu nozīme un jāstandartizē to formāts, jāizstrādā vienota metode minimālo energoefektivitātes prasību noteikšanai, valsts iestādēm jāievieš energoefektivitātes sertifikātā minētie ieteikumi tā darbības periodā, jāievieš jauni noteikumi par patērētāju informēšanu un auditoru un ekspertu apmācību, kā arī no 2019. gada jāparedz būvniecības atļauju piešķiršana tādām ēkām, kas vietējā līmenī ražo atjaunojam enerģiju vismaz tādā apjomā, kas vienāds ar tradicionālo avotu enerģijas apjomu.

Es aicinu deputātus apmeklēt Eiropas Parlamentā iekārtoto un kopīgi ar Pasaules Dabas fondu (WWF) noorganizēto izstādi, kas veltīta šāda veida ēkām — nulles enerģijas ēkām.

Lai arī Ēku energoefektivitātes direktīva ir stājusies spēkā 2002. gadā, dažādās dalībvalstīs tās īstenošana nav sniegusi apmierinošu rezultātu. Dalībvalstis ir konstatējušas finansējuma trūkumu, kas ir galvenais šķērslis, kas neļauj pienācīgi īstenot šo direktīvu. Tādēļ Eiropas Parlaments ierosināja finansēt ēku energoefektivitātes pasākumus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, izveidot Eiropas Ēku energoefektivitātes fondu un sekmēt atjaunojamos enerģijas avotus, paredzot EIB, Eiropas Komisijas un dalībvalstu ieguldījumu, iespēju piemērot pazeminātas PVN likmes ar ēku energoefektivitāti saistītiem pakalpojumiem un precēm, kā arī tādu valstu programmu izstrādi, kas palīdz paaugstināt ēku energoefektivitāti, pieņemot finanšu instrumentus un īpašus nodokļu pasākumus.

Pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgais — es vēlētos pateikties ēnu referentiem, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tehniskajiem darbiniekiem un KĀDP darbiniekiem no minētās komitejas, ar kuriem es sastrādājos ārkārtīgi labi. Es ar interesi gaidu savu kolēģu deputātu komentārus.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, piecās minūtēs nav viegli sniegt Komisijas atbildi par septiņiem izcili sagatavotiem ziņojumiem, tomēr es nevaru laist garām izdevību pateikties visiem referentiem — E. Morgan, S.-A. Žicću, G. Chichester, A. Vidal-Quadras, A. Mussa, A. Paparizov un I. Belet — un ēnu referentiem. Es vēlos pateikties arī A. Niebler kundzei, kura ir strādājusi patiešām smagi, ļaujot mums sagatavot šo ziņojumu ļoti ierobežotā termiņā.

Sākumā aplūkošu jautājumu par iekšējo enerģijas tirgu, jo pirms diviem gadiem mēs sākām, izvirzot vērienīgu mērķi — izveidot patiesi konkurētspējīgu tirgu, patiesu Eiropas enerģijas tirgu Eiropas Savienības iedzīvotāju vajadzībām. Instruments šī mērķa sasniegšanai ir trešā iekšējā enerģijas tirgus pakete gāzes un elektroenerģijas jomā.

Šodien mēs esam jau pavisam tuvu tam, lai apstiprinātu šo paketi, tādējādi sasniedzot šo mērķi. Trīspusējās sarunas ir beigušās veiksmīgi, panākot vienošanos par kompromisu. Komisija pilnībā atbalsta šo kompromisu. Ja rītdienas plenārsēdē tas tiks apstiprināts, Eiropas Savienība iegūs skaidri noteiktu regulatīvo sistēmu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pareizi funkcionējošu iekšējo tirgu un sekmētu tik ļoti vajadzīgos ieguldījumus.

Pirmkārt, tas atvieglos pārrobežu enerģijas tirdzniecību, papildus valstu regulatoriem izveidojot valstu energoregulatoru sadarbības aģentūru, kurai piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Tādējādi būs iespējams pienācīgāk risināt pārrobežu situācijas un Eiropas Savienība varēs izveidot īstu Eiropas tīklu.

Otrkārt, jaunais tiesību akts sekmēs pārrobežu un reģionālo sadarbību un ieguldījumus sadarbībā ar jauno elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu. ES tīkla operatori sadarbosies un izstrādās tīkla kodeksus un drošības standartus, kā arī plānos un koordinēs ES līmenī vajadzīgos ieguldījumus.

Treškārt, tas nodrošinās efektīvāku regulatīvo uzraudzību, ko īstenos valstu regulatori, kuri kļūs neatkarīgāki un kuriem būs pieejami visi nepieciešamie līdzekļi.

Ceturtkārt, tas nodrošinās enerģijas ražošanas un pārvades darbību faktisku nodalīšanu, lai tādējādi samazinātu jebkādu interešu konfliktu iespējamību, veicinātu ieguldījumus tīklā un novērstu diskriminējošu praksi.

Šis tiesību akts arī nodrošinās lielāku pārredzamību, tādējādi garantējot vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, nodrošinot pārredzamāku cenu noteikšanu, palielinot uzticību tirgū un palīdzot izvairīties no jebkādām iespējamām manipulācijām vai jebkādām tirgus manipulācijām.

Runa nav tikai par iekšējā tirgus pareizu darbību, bet vispārīgi par to, ka mēs varēsim nodrošināt ES iespējas risināt tās problēmas, ar kurām sastopamies enerģētikas jomā — klimata pārmaiņas, pieaugošo atkarību importa jomā, piegādes drošumu un globālo konkurētspēju.

Jo īpaši jāuzsver, ka funkcionējošs iekšējais tirgus ir galvenais aspekts ES centienos novērst klimata pārmaiņas. Neizveidojot konkurētspējīgu enerģētikas tirgu, nekad nebūs iespējama emisiju tirdzniecības sistēmas pareiza darbība, un mums neizdosies sasniegt savus mērķus attiecībā uz atjaunojamo enerģiju.

Panāktais kompromiss arī labi līdzsvaro Parlamenta un Padomes pozīcijas. Referenti jau ir iesnieguši jums galvenos dokumentus, kam atbilstīgi panāktais politiskais kompromiss stiprina kopējo nostāju, ko Padome pieņēma 2009. gada janvārī.

Es vēlētos uzsvērt dažus galvenos jautājumus.

Parlamenta aicinājums nodrošināt stingrākus patērētāju aizsardzības pasākumus un cīnīties pret energoresursu nepietiekamību tagad ir ietverts tiesību aktos. Paredzēts, ka līdz 2020. gadam „viedos” skaitītājus, kas ļauj patērētājiem iegūt precīzu informāciju par savu patērēto enerģiju un veicina energoefektivitāti, izmantos 80 % patērētāju. Ir stiprinātas valstu regulatoru pilnvaras un neatkarība, kā arī Aģentūras pilnvaras, turklāt noteikumi par faktisku nodalīšanu būs efektīvāki.

Visbūtiskākais ir tas, ka mēs esam panākuši reālas pārmaiņas. Daudzi uzņēmumi ir pārstrukturējušu savu darbību un pieeju, ko tie izmanto attiecībā uz tīkliem un patērētājiem. Šodien Hannoveres mesē es redzēju, ka ir panākts atzinīgi vērtējams progress saistībā ar „viedajiem” skaitītājiem, un uzņēmumi šos lēmumus īsteno praksē.

Energoefektivitāte noteikti ir viens no Eiropas enerģētikas politikas galvenajiem virzieniem. Būvniecības nozarē joprojām ir liels potenciāls vairāk uzlabot energoefektivitāti, vienlaikus radot jaunas darbavietas un veicinot izaugsmi.

Es izsaku pateicību Parlamentam par atbalstu, ko tas sniedzis attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par Ēku energoefektivitātes direktīvas pārstrādāto redakciju. Apspriedes un priekšlikumi apliecina, ka Parlaments atbalsta tos pašus politiskos mērķus un vēlas ievērojami uzlabot pašreizējo darbību. Šī joma nav vienkārša, jo tajā ir daudzi ar subsidiaritāti saistīti aspekti, un mums jāpanāk labs līdzsvars. Direktīva nodrošina sistēmu, lai palielinātu ES ēku energoefektivitāti.

Tajā ir sniegti daudzi precizējumi, un tas pastiprina šīs direktīvas sekas; tie attiecas, piemēram, uz izmaksu ziņā optimālo metodi, kontroles mehānismu prasībām un daudzām definīcijām.

Lai veicinātu energoefektīvus pasākumus, ļoti svarīgs ir jautājums par finansēšanas instrumentiem, tomēr šie jautājumi jārisina atbilstīgos tiesību aktos un iniciatīvās. Līdz ar to Ēku direktīva ir ierobežota attiecībā uz to, ko tā var panākt finanšu un nodokļu jomā.

Ēkas ar augstu energoefektivitāti — neatkarīgi no tā, vai tās tiek sauktas par zema vai nulles emisijas līmeņa ēkām vai nākamās paaudzes ēkām — ir jauninājums, ko šajā direktīvā ieviesusi Komisija.

Ir svarīgi panākt, lai šis noteikums būtu tālejošs, tomēr reāls, turklāt jāparedz zināms elastīgums, ņemot vērā ES atšķirīgos klimata un ekonomikas apstākļus. Vienotas prasības, piemēram, nulles enerģijas ēkas, pilnībā neatbildīs šai prasībai un tādējādi būs pārmērīgi noteiktas.

Iekšējā tirgū būtiska ir saskaņošana. Es pilnībā atbalstu Parlamenta vēlmi izstrādāt vienotu metodi izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai. Tomēr, ieviešot tikai vienotu metodi energoefektivitātes aprēķināšanai, var nonākt pie neproduktīva rezultāta, šīs direktīvas īstenošanā izraisot aizkavēšanos par vairākiem gadiem dalībvalstu būvniecības noteikumu sarežģītības dēļ.

Tādēļ tas ir ļoti komplicēts un sarežģīts tiesību akts, tomēr es ļoti paļaujos uz Parlamentu, ka tas stiprinās šo tiesību instrumentu.

Referents runāja arī par riepām, kas var ievērojami palīdzēt, lai samazinātu sauszemes transporta enerģijas intensitāti un emisijas. Šī priekšlikuma daudzpusējā ietekme, ko papildina tiesību akts par riepu tipa apstiprināšanu, ļautu līdz 2020. gadam samazināt ES kopējo autotransporta līdzekļu degvielas patēriņu par aptuveni 5 %. Šis priekšlikums nodrošinās patērētājiem informāciju par degvielas efektivitāti. Tas sniegs arī informāciju par slapju ceļu, kas ir vēl viens būtisks parametrs attiecībā uz riepām, kā arī ārējo rites troksni. Šādā veidā marķējums veicinās tirgus pāreju uz funkcionālākām riepām, izvairoties no tā, ka kādā jomā tiek panākti uzlabojumi uz citu jomu rēķina.

Ziņojums, par kuru šonedēļ notiks balsošana, sākotnējo priekšlikumu papildinās ar ievērojamiem uzlabojumiem, piemēram, direktīvu pārstrādājot par regulu, kas samazinās transponēšanas izmaksas un visiem noteiks vienu datumu marķējuma piemērošanai. Marķējuma piemērošanas jomā iekļaujot sniega riepas, ko noteiks īpašas klasifikācijas pieņemšana iespējami drīzāk, ieguvēji būs tie, kas brauc pa piesnigušu vai apledojušu ceļu.

Ir svarīgi, lai mēs atrastu vislabāko risinājumu attiecībā uz marķējuma novietojumu. Šis jautājums vēl tiek apspriests. Mēs ļoti vēlētos, lai jūs atbalstītu mūsu priekšlikumu, kas paredz, ka marķējums atrodas uz uzlīmes, ko tagad izsniedz līdzi katrai riepai, norādot tās izmēru, slodzes indeksu un citu informāciju.

Uzskatu, ka, izstrādājot šo tiesību aktu, mēs esam panākuši ievērojamu progresu enerģētikas jomā, un pats svarīgākais — to atbalsta mūsu iedzīvotāji un nozares pārstāvji. Apmeklējot Hannoveres mesi mēs redzējām, ka rūpniecībā ir panākts liels progress energoefektivitātes ziņā, turklāt tas attiecas ne tikai uz tām jomām, kurās tagad esam pieņēmuši tiesību aktus, bet arī uz citām rūpniecības nozarēm, piemēram, dažādām elektroprecēm, ko lieto galapatērētāji, kā arī nodrošina instrumentus dažādām rūpniecības nozarēm.

Energoefektivitāte, enerģētika un Eiropa — tie ir galvenie vārdi, ar kuriem saistībā mēs esam guvuši panākumus, izstrādājot šo tiesību aktu. Es vēlētos pateikties visiem tiem, kas iesaistījās šajā darbā, un jo īpaši Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri sniedza savu atbalstu.

Nobeigumā es vēlētos atvainoties — man būs paredzētas vēl piecas minūtes, bet, uzstājoties otrreiz, es izmantošu tikai vienu minūti. Paldies, ka ļāvāt man pabeigt šo runu!

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja.(DE) Priekšsēdētājas kundze! Paldies jums, Piebalga kungs, par jūsu koncentrēto uzstāšanos! Domāju, ka vislabāk novērtēt panākto progresu mēs varam, ja palūkojamies uz mērķi, ko izvirzījām debašu sākumā. Es atceros, ka sākumā N. Kroes iepazīstināja ar analīzi, kas parādīja, ka, neskatoties uz vairākām Eiropas līmenī sagatavotām liberalizācijas paketēm, tirgū vara ir aizvien mazākam dalībnieku skaitam — lieliem enerģētikas uzņēmumiem aizvien vairākās dalībvalstīs; citiem vārdiem runājot — enerģētikas nozarē vērojama aizvien lielāka koncentrācija saistībā ar elektroenerģiju, līdzīgi kā tas ir gāzes nozarē. Tādēļ debašu sākumā es priecājos dzirdēt, ka gan Komisija, gan vēlāk arī Eiropas Parlaments norādīja, ka visefektīvākais veids, kā cīnīties pret šo koncentrāciju — jo īpaši elektroenerģijas nozarē — ir ražošanas un tīkla nodalīšana.

Šodien es ar jums varētu saderēt, ka bez šīs nodalīšanas — tā kā jūs to sākumā aizstāvējāt — mēs nespēsim nodrošināt patiesu patērētāju aizsardzību pret patvaļīgi noteiktām cenām enerģētikas tirgū. Es vēlos arī saderēt par to, ka Parlaments apspriedīs šo instrumentu atkal tuvākajā nākotnē, jo tie jautājumi, ko mēs izlemjam tagad, nav pietiekami, lai sagrautu šo varu un dažu lielo enerģētikas uzņēmumu dominējošo stāvokli. Ar tiem būs par maz, lai izvairītos no elektroenerģijas un gāzes cenu turpmāka pieauguma, neskatoties pat uz pieaugošo peļņu enerģētikas nozarē. Patlaban ar tiem nepietiks, lai nodrošinātu pārredzamību un patērētāju aizsardzību, ko šeit ar tiem labākajiem nodomiem solīja tik daudzi Parlamenta deputāti.

Man jāatzīst, ka šie deputāti ir ļoti smagi cīnījušies šajā saistībā. Tomēr man arī jāsaka, ka šajā jomā panākumus ir guvuši lielie uzņēmumi un dažas dalībvalstis, nevis tālredzīgie Eiropas politiķi. Ceru, ka jūs piekritīsiet piedalīties šajās derībās, un pēc četriem gadiem mēs apspriedīsim nākamo liberalizācijas pasākumu un tad mēs patiesi runāsim par nodalīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties E. Morgan kundzei par viņas sagatavoto ziņojumu par elektroenerģijas tirgiem. Man kā ēnu referentam bija prieks strādāt kopā ar E. Morgan un domāju, ka tas būs godīgi, ja teikšu, ka mums izdevās panākt enerģētikas tirgu liberalizāciju. Vismaz mēs esam spēruši nozīmīgus soļus, tādējādi atverot tirgu. Tas būs godīgi, ja teikšu, ka ziņojums par elektroenerģiju bija noteicošais faktors procesā, ko mēs šodien šeit apspriežam.

Manuprāt, ir svarīgi paziņot, ka tas pretēji arī tam, kas tiek darīts citās valstīs, kas vēlas vairāk aizsargāt savas robežas attiecībā uz enerģētikas tirgu. Mums Zviedrijā notika debates, kurās piedalījās tie, kas vēlētos ieviest zināmu protekcionismu attiecībā uz elektroenerģijas eksportu. Tomēr tas traucētu un negatīvi ietekmētu visas tās iespējas, ko mēs varam sasniegt, izmantojot atvērta elektroenerģijas tirgus priekšrocības.

Tieši atverot tirgu, mēs varam uzlabot situāciju attiecībā uz klimata pārmaiņām un visefektīvāk izmantot atjaunojamo enerģiju un kodolenerģiju. Mēs varam arī nodrošināt pietiekamu energoapgādi visā Eiropas Savienībā, kopā sasaistot gan valstis, gan to tirgus. Manuprāt, pasākumi, ko mēs veicam saistībā ar šo enerģētikas tirgus paketi, jāuzskata par svarīgiem. Lai arī ir jāveic vairāk pasākumu, mēs esam sekmējuši energoapgādes drošums Eiropā un klimata pārmaiņu apkarošanu.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Trešā enerģētikas pakete attiecas uz nozares izmantošanu ar mērķi nodrošināt lielāku drošību un pārredzamību, kā arī ilgtspējīgu un pieejamu enerģiju visiem Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas viss attiecas uz to enerģētikas problēmu risināšanu, ar ko mēs patlaban sastopamies. Tas viss attiecas uz dalībvalstu atkarību no atsevišķām valstīm, kas sniedz ārpakalpojumus. Tas attiecas uz klientu un patērētāju vajadzību lielāku apmierinājumu. Tas attiecas uz izvairīšanos no tirgus izkropļojumiem, jo īpaši to valstu starpā, kas ražo lētu produkciju, un tām valstīm, kas vēlas iegādāties enerģiju par zemu cenu, kas ne vienmēr ir viens un tas pats. Tas attiecas uz ieguldītāju piesaisti enerģētikas nozarē.

Eiropas Aģentūrai būs galvenā nozīme un, kā teica mans kolēģis referents G. Chichester, mēs esam izveidojuši spēcīgu un neatkarīgu aģentūru un mums ir izdevies palielināt Eiropas Parlamenta lomu, lai īstenotu tos mērķus, ko minēju jau iepriekš. Manuprāt, mūsu sadarbība bija lieliska. Tomēr savā ziņā ir žēl, ka tagad mums jābeidz darbs pie šīs enerģētikas paketes.

 
  
MPphoto
 

  Anne Laperrouze, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, 2007. gada septembrī Eiropas Komisija iesniedza savu Trešo enerģētikas paketi, kas attiecas uz iekšējā tirgus darbību. Ļoti ātri debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta svarīgam, tomēr ne vienīgajam, jautājumam par enerģijas ražošanas un transportēšanas nodalīšanu.

Jautājums par tīkla īpašumtiesībām, kas, manuprāt, nebija pietiekami aplūkots pirmajā lasījumā, šķiet, tika bija jāizskata daudz nopietnāk. Dažādu iespēju līdzāspastāvēšana, ietverot arī nepopulāro trešo variantu, kas tagad ir pastiprināts un precizēts, manuprāt, vērtējama kā lieliska iespēja, kas ir acīmredzama, ņemot vērā, ka es biju šī grozījuma līdzautore.

Tomēr, par laimi, šo trešo paketi reducējot uz īpašumtiesību nodalīšanu, tiktu pielaista kļūda. Ir panākts patiess progress — paredzētas lielākas tiesības patērētājiem, plašākas pilnvaras regulatoriem, plašāka regulatoru sadarbība, 10 gadu ieguldījumu plāni, lielāka pārredzamība, lai sekmētu atjaunojamās enerģijas attīstību, plašāka tehniskā sadarbība starp tīkla operatoriem, kā arī instrumenti efektīvākam patēriņam, piemēram, „viedie” skaitītāji.

Tas ir vēl viens solis ceļā uz Eiropas solidaritāti. Trešo valstu klauzula, lai arī tā nav tik sensacionāla kā sākotnēji izstrādātais Komisijas variants, skaidri nosaka, ka dalībvalstij ir tiesības atteikt operatora sertifikāciju, ja sertifikācijas piešķiršana apdraud attiecīgās dalībvalsts energoapgādes drošumu vai citas dalībvalsts energoapgādes drošumu.

Man varbūt jāpauž nožēla tikai par Energoregulatoru sadarbības aģentūru — mēs vēlētos izveidot spēcīgu, neatkarīgu aģentūru, kas spēj pieņemt lēmumus bez mūsu iestādes atbalsta. Mēs nostājāmies pret nepopulāro Meroni spriedumu. Nemaldināsim sevi! Ja vēlamies izveidot patiesu Eiropas enerģētikas politiku, ir jāpanāk lielāka virzība uz priekšu, jo īpaši tas attiecas uz institucionālo aspektu.

Energoapgādes drošums, klimata pārmaiņu apkarošana, tirgu reglamentācija — visi šie mērķi ir jāsasniedz, izmantojot pragmatisku, nevis dogmatisku, pieeju.

Eiropas iedzīvotāji gaida nevis ekonomikas teoriju piemērošanu, bet konkrētu apliecinājumu tam, ka viņi iegūs no tirgu atvēršanas, kas ļaus viņiem brīvi izvēlēties piegādātājus, kā arī saprātīgas, stabilas un prognozējamas cenas.

Esmu pateicīga saviem kolēģiem deputātiem, mūsu komisāram un Padomei par šo konstruktīvo ieguldījumu!

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, uzstājoties šajās debatēs Nāciju Eiropas grupas vārdā, es vēlētos pievērst uzmanību četriem aspektiem.

Pirmkārt, mums skaidri jāizvērtē risinājumi, kuru mērķis ir nodalīt elektroenerģijas un gāzes ražošanu un pārdošanu no šo resursu pārvades. Tam vajadzētu nodrošināt konkurenci enerģijas avotu ražotāju starpā, tādējādi panākot arī pakalpojumu cenas krišanos.

Otrkārt, ir svarīgi, lai atsevišķas dalībvalstis, kurām jāievieš enerģijas ražošanas nodalīšana no pārvades, šajā nolūkā var pieņemt vienu no šiem trim modeļiem — iespējami lielāka īpašumtiesību nodalīšana, nododot tīkla pārvaldību neatkarīga operatora rokās, un iespēja saglabāt enerģijas ražošanas un pārvades integrāciju, bet tikai tad, ja ir izpildīti nosacījumi, kas nodrošina, ka praksē šie divi darbības virzieni pastāvēs neatkarīgi.

Treškārt, jāuzsver risinājumi attiecībā uz patērētāju pozīcijas stiprināšanu elektroenerģijas un gāzes tirgū, jo īpaši iespēja nomainīt enerģijas piegādātāju laikā līdz trim nedēļām bez jebkādas papildu maksas.

Ceturtkārt un visbeidzot — īpaši jāatzīmē arī tie risinājumi, kas attiecas uz sociālo dimensiju un ar ko saistībā dalībvalstis sniedz palīdzību elektroenerģijas un gāzes patērētājiem, ja tie nevar atļauties nomaksāt savus rēķinus.

 
  
MPphoto
 

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms runājot par S.-A. Ţicău ziņojumu, teikšu, ka zaļie balsos par to — tajā ir redzama videi draudzīga pieeja, un es saku paldies visai komandai, kas risināja šīs sarunas.

Dažas sekundes, kas ir manā rīcībā, es vēlētos izmantot, lai pievērstos iekšējiem tirgiem. Jau šovakar ir skaidrs, ka mums ir jāizstrādā ceturtā pakete par liberalizāciju, kurā būtu pieci punkti — pirmkārt, īpašumtiesību nodalīšana attiecībā uz cauruļvadiem un tīkliem; otrkārt, pieeja elektroenerģijas un gāzes uzglabāšanai; treškārt, lielākas pilnvaras ES Energoregulatoru sadarbības aģentūrai; ceturtkārt, valsts īpašumtiesības uz elektroenerģijas apmaiņu, jo pretējā gadījumā tirgus nekad nefunkcionēs; un, piektkārt, mums jāizstrādā īpašs karteļu likums tautsaimniecībām, kuru ekonomikas pamatā ir infrastruktūra.

Lai arī Eluned Morgan ir smagi cīnījusies patērētāju interešu labā, patērētāji var iegūt tikai tad, ja darbojas vairumtirdzniecības tirgus. „Enel” pārņem „Endesa”, „RWE” pārņem „Nuon”, bet „Vattenfall” — „Essent”. Beigu beigās tie būs 10 milzīgi tirgus dalībnieki, kuriem nav nekādas ieinteresētības ne vides aizsardzības, ne patērētāju darba kārtībā. Tas būs kartelis, bet, lai mēs stātos tam pretī, mums jāizstrādā stingrāki likumi. Šajā ziņā šovakar esam cietuši sakāvi, ko noorganizēja H. Reul, A. Niebler un citi viņiem līdzīgie. Tā ir liela uzvara enerģētikas oligopoliem, bet sakāve Eiropas patērētājiem.

 
  
MPphoto
 

  Vladimír Remek, GUE/NGL grupas vārdā. (CS) Dāmas un kungi, tik īsā laikā nav iespējams aplūkot visu enerģētikas paketi. Par spīti tam, es vispirms vēlētos pateikties visiem, kuri bija iesaistīti to dokumentu izstrādē, ko šodien mēs apspriežam. Tomēr, būsim reāli! Rezultāts vēl ir tālu no pilnības. Taču es uzskatu, ka patlaban nebija iespējams sasniegt vairāk. Bez šaubām, nozīme bija tam, ka beigām tuvojas pašreizējais Parlamenta sasaukuma termiņš. Es vēlos runāt galvenokārt par dokumentu, ko iesniedzis G. Chichester par Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidi. Kā ēnu referents es cita starpā aizstāvēju to, lai šī aģentūra dotu savu ieguldījumu reģionālo tirgu izveidē. Tajā pašā laikā jāsaka, ka nebija iespējams izpildīt tās ieceres, kas sniegtu lielākus ieguvumus, piemēram, izveidot pārnacionālu Eiropas regulatoru.

Es mudināju arī apstiprināt sākotnējo Komisijas priekšlikumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Eiropas Energoregulatoru padomē saglabāt principu „viens loceklis, viena balss”. Tas ir ļoti svarīgs princips mazajām ES dalībvalstīm. Galvenokārt lielo valstu, piemēram, Francijas un Vācijas, mēģinājums vienoties par tā saukto izsvērto balsošanu mazās valstis nostādītu neizdevīgā situācijā. Piemēram, princips „viens loceklis, viena balss” ļauj Čehijas Republikai un citām valstīm vairāk iebilst pret centieniem, ko īsteno daži lielie tīklu operatori, lai tirgū ieņemtu dominējošu stāvokli. Šajā saistībā esmu gandarīts, ka mani pūliņi nav bijuši veltīgi, un uzskatu, ka tas ir Čehijas prezidentūras panākums.

Tomēr ne visi jautājumi attiecībā uz Energoregulatoru sadarbības aģentūru ir pabeigti. Piemēram, jautājums par tā galvenā biroja atrašanās vietu joprojām ir atklāts. Personīgi es būtu ļoti gandarīts, ja aģentūra atrastos Slovākijā, kas ir ieinteresēta šādā risinājumā. Tomēr vismazāk pieņemamais risinājums būtu tā sauktā pagaidu iespēja, kas paredz, ka aģentūra paliks Briselē, kur jau tagad atrodas daudz aģentūru, tostarp tās dažas, kam Brisele sākotnēji bija paredzēta kā galvenā biroja pagaidu atrašanās vieta.

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, laiku pa laikam esmu dzirdējis, ka vienotais elektroenerģijas tirgus Īrijas salā tiek uzskatīts par piemēru šādu koncepciju īstenošanai praksē. Spriežot pēc parametra, ko visbiežāk ņem vērā patērētāji, proti, cenas, man jāsaka, ka tas nav veiksmīgs risinājums. Kad ministrs N. Dodds to uzsāka, viņš apsolīja energoefektivitātes ietaupījumus un pastiprinātu konkurenci, lai palīdzētu samazināt elektroenerģijas kopējās izmaksas, patērētājiem solot plašu priekšrocību klāstu. Tagad tie drīzāk izskatās pēc tukšiem solījumiem, turklāt ne tikai attiecībā uz Ziemeļīrijas patērētājiem, kuri sēžu zāles balkonā klausās šīs debates.

Manuprāt, daļēji šī problēma radās neefektīva regulatīvā procesa dēļ, jo tas bija pārāk pielāgots nozarei un pārāk daudz pieļāva joprojām pieaugošās cenas, lai arī naftas cena ir krasi samazinājusies. Tirgū plaši tiek izmantota iespēja iegādāties preces vairumā krietnam laikam uz priekšu, jo šodien cenas ir ārkārtīgi augstas, taču regulatori daudz neskumst par to, nepalīdzot grūtībās nonākušajiem patērētājiem, lai arī šiem regulatoriem tas būtu jādara.

 
  
MPphoto
 

  Herbert Reul (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, mēs vienojāmies, ka vēlamies nodrošināt iedzīvotājiem lielāku energoapgādes drošumu, pietiekamus energoresursus un iespēju pirkt enerģiju par samērīgām cenām. Mēs nevienojāmies par instrumentiem, ar kuriem mēs varam vislabāk sasniegt šo mērķi.

Tomēr patlaban esam nonākuši pie tāda rezultāta, ar ko varam lepoties, kas ir konstruktīvs un diskriminējošs, jo šis jautājums ir komplicēts un uz to nav vienkāršas atbildes. Risinājums ir šāds — mums jānodrošina lielāku naudas līdzekļu ieguldīšana enerģētikas nozarē, tīklos, starpsavienojumos un jaunās spēkstacijās. Tas ir ļoti svarīgs apsvērums, un tā īstenošanai ir jānodrošina līdzekļi.

No otras puses, mums jānodrošina, ka uzņēmumi, kas piegādā enerģiju, tiek uzraudzīti, turklāt jānodrošina patiesa konkurence. Uzskatu, ka tas bija pareizais risinājums — apstiprināt dažādus uzņēmumu organizācijas modeļus, vienlaikus nodrošinot efektīvu uzraudzību, spēcīgu aģentūru un regulatīvo iestāžu ciešu sadarbību, kā arī nodrošinot, ka uzņēmumi nevar vienkārši darīt to, ko tiem iegribas. Gudrāks risinājums ir paredzēt iespēju pieņemt pilnīgi citus noteikumus, arī tādus, kas pielāgoti attiecīgās valsts konkrētiem apstākļiem. Ja to pareizi izmantotu, šo risinājumu varētu droši izmantot arī nākotnē, un tas mums palīdzētu panākt ievērojamu virzību uz priekšu. Turklāt — un tā ir taisnība — šī procesa laikā un apspriedēs, ko risinājām dalībvalstīs, mēs jau tagad varam pamanīt jau īstenotas izmaiņas. Situācija vairs nav tāda pati, kāda tā bija Komisijas veiktās aptaujas sākumā. Tagad dati un fakti daudz vairāk atšķiras, un mēs jau esam panākuši ievērojamu progresu, bet tas, ko mēs apstiprināsim tagad, ļaus mums pavirzīties vēl tālāk.

 
  
MPphoto
 

  Norbert Glante (PSE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, es jau šaurākā lokā izteicos, ka šīs debates par enerģētikas paketi nav noteikti tas jautājums, kas jāvērtē viennozīmīgi — melns vai sarkans, pa labi vai pa kreisi. Tomēr viscaur vijas ideoloģija. Šodien mēs atkal to pieredzējām. Es vēlētos pārliecināt savu kolēģi, deputāti no Vācijas, R. Harms, ka četru gadu laikā mēs neiesniegsim ceturto paketi, bet rīkosimies ar tiem instrumentiem, ko jau esam sagatavojuši tagad — regulējot tirgu, nodrošinot lielāku pieejamību tīkliem; šīs iespējas mēs jau veiksmīgi izmantojam Vācijas Federatīvajā Republikā. Mēs varam redzēt pozitīvus piemērus. Es atbalstu vienkāršas lietas, tās nesarežģījot, un to instrumentu izmantošanu, kas jau ir mūsu rīcībā, nodrošinot to īstenošanu.

Otrkārt, es vēlos aizstāvēt nesen izveidoto Energoregulatoru sadarbības aģentūru, kurai piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras un kura tās izmanto, kā arī ņem vērā dalībvalstu paraugpraksi. Ja notiks kā paredzēts, man nav šaubu par to, ka mēs sasniegsim labu rezultātu.

 
  
MPphoto
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN).(PL) Priekšsēdētājas kundze, debates par enerģētikas paketi attiecībā uz iekšējo elektroenerģijas un gāzes tirgu ir ļoti vajadzīgas. Lai nodrošinātu efektīvu tirgus darbību, izstrādājot regulējumu, jāatbild uz vairākiem jautājumiem, arī turpmāk minētajiem. Vai nākotnē Eiropas Savienībā būs viens kopējs enerģētikas tirgus vai mums būs jākoordinē valstu tirgi? Tā kā tas ir svarīgi ES ekonomikai un tās iedzīvotājiem, kāda veida enerģija nākamo 30 gadu laikā nodrošinās stabilu un pietiekamu energoapgādi par relatīvi zemām cenām? Kādi enerģijas avoti vislabāk ierobežos siltumnīcefektu un samazinās tā kontroles izmaksas?

Diemžēl līdz šim veiktie pasākumi šajā jomā nav bijuši pārredzami un pārliecinoši, un tas turpmāko 15 gadu laikā var radīt iedzīvotājiem un ekonomikai nelabvēlīgu iznākumu.

 
  
MPphoto
 

  Jerzy Buzek (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Trešā enerģētikas pakete pirmkārt un galvenokārt bija paredzēta mūsu kontinenta klientu vajadzībām, un tas ir panākts — klients ir pats svarīgākais. Tomēr vērā bija jāņem arī enerģijas ražotāju galvenās intereses. Mēs saskārāmies ar divām būtiskām problēmām.

Pirmkārt, piegādes drošums — tas ir nodrošināts. Manuprāt, salīdzinājumā ar pirmo un otro paketi, ir panākts ievērojams progress. Vienota enerģētikas tirgus izveide kļūst par īstenību, un šodien solidaritātes princips ir acīmredzams. Ja to pieprasa drošības vajadzības, mēs varam arī veikt ieguldījumus ārpus ES robežām.

Otrkārt, atklātas konkurences princips Eiropas enerģētikas tirgū. Tas vēl nav pilnībā sasniegts, un vajadzētu apsvērt turpmākus, konkrētākus risinājumus. Tomēr turpmāk mums Eiropas tirgū trešo valstu ieguldītājiem jānodrošina vienādi nosacījumi, nevis labāki par tiem, kas tiek piemēroti dalībvalstu ieguldītājiem, kā arī to, lai mūsu enerģētikas uzņēmumi varētu savstarpēji konkurēt un brīvi veikt ieguldījumus ārpus Eiropas Savienības.

Es vēlētos uzsvērt, ka trešā pakete ir nozīmīgs politisks notikums, ne tikai tehnisks un ekonomisks, un mums patiešām vajadzētu atzīt, ka tas ir liels ES panākums.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (PSE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka šajā gadījumā — savā grupā kā ēnu referents es strādāju pie gāzes nozares jautājumiem — ir atrasts tāds kompromiss, par kādu mēs varam vienoties arī citās nozarēs, jo mēs neskatījāmies uz tirgu no ideoloģiskā viedokļa, bet gan no praktiskā aspekta. Kopējs Eiropas tirgus visupirms nozīmē, ka valstu regulatoriem mēs piešķiram lielākas iespējas, plašākas pilnvaras, un izstrādājam vienotus Eiropas kritērijus, lai neviens regulators nevarētu pieņemt pilnīgi atšķirīgus lēmumus un lai neizveidotos tāda situācija, kad kāds ir atkarīgs no valdības, bet citi nav, turklāt mums ir Eiropas aģentūra, kas sadarbībā ar Komisiju var patiesi strādāt, lai izveidotu Eiropas tirgu.

Otrs ļoti būtisks aspekts — ir stiprināta patērētāju loma; tas principā redzams vairākos noteikumos, lai arī es vēlētos, lai šādu noteikumu būtu vairāk. Runa ir par patērētājiem, kuriem ir iespējas un tiesības un kuriem ir pārredzama šī svarīgā piegādes nozare. Abi šie nosacījumi ir izpildīti, un tādēļ es balsoju par šo paketi.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (UEN).(LV) Godātais komisāra kungs un kolēģi! Pagājušā ziema spilgti parādīja, cik ļoti esam atkarīgi no gāzes importa un kā šī atkarība tiek izmantota kā ārpolitikas instruments. Tāpēc īpaši vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izveidot Eiropas Savienībā vienotu, atvērtu un efektīvu dabasgāzes iekšējo tirgu, izstrādājot tīkla kodeksu, lai nodrošinātu pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai būtu iespējama ilgtermiņa plānošana un attīstība. Ilgtermiņa plānā jāiekļauj gan gāzes pārvades tīkli, gan reģionālie starpsavienojumi. Ir jāpilnveido noteikumi, kas nodrošina nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai. Vienlaikus īpaši uzsvēršu enerģijas avotu diversifikācijas nepieciešamību, izstrādājot reālus stimulus atjaunīgo avotu plašākai ieviešanai. Tā kā ēkas rada 40 % no Eiropas Savienības kopējā energopatēriņa, to energoefektivitātei, ekonomijai, siltināšanai, uzsvaram uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu ir pirmšķirīga nozīme. Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību pasākumi, kā arī finanšu stimuli ir jāsaslēdz vienotā sistēmā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Ján Hudacký (PPE-DE). (SK) Pirms aplūkoju vairākus šī ziņojuma aspektus, es vēlētos pateikties referentei S.-A. Žicću, kā arī citiem ēnu referentiem par viņu sadarbību šī ziņojuma sagatavošanā.

Manās un manas politiskās grupas interesēs bija panākt, lai šis ziņojums kalpotu par labu priekšnosacījumu, kas palīdzētu Komisijai, Padomei un Parlamentam panākt ātru galīgo vienošanos par praktiskiem pasākumiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai dažādās dalībvalstīs.

Šajā saistībā man jāsaka, ka biju kritiski noskaņots pret dažiem priekšlikumiem, kas atsevišķām dalībvalstīm ierosināja bezjēdzīgus birokrātiskus pasākumus un pārmērīgi ambiciozus saistošus mērķus un kas, galu galā visu izvērtējot, nopietni traucētu praktiski īstenot tik ļoti vajadzīgos projektus. Viens nozīmīgs aspekts šajā ziņojumā ir vienošanās par vienotu metodi izmaksu ziņā optimālākās energoefektivitātes aprēķināšanai, kas dalībvalstīm jāizmanto sava darba pamatā, lai precizētu savus minimālos standartus, un kas ņem vērā arī reģionālās klimata atšķirības.

Visbeidzot es vēlētos pieminēt arī finansiālā atbalsta aspektu, kas ir būtisks pasākumu īstenošanā, lai uzlabotu energoefektivitāti dažādās dalībvalstīs. Es piekrītu priekšlikumam izveidot Eiropas fondu sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku, kas nodrošinātu apstākļus finansējuma nodrošināšanai, lai izveidotu valsts un reģionālos fondus, izmantojot tā saukto sviras efektu. Es arī atzinīgi vērtēju priekšlikumu sekmēt struktūrfondu labāku izmantošanu, lai uzlabotu energoefektivitāti dažādās dalībvalstīs.

Noslēgumā es vēlētos uzsvērt ļoti svarīgu faktu, kas attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu steidzamu un rūpīgu izskatīšanu dažādās dalībvalstīs. Energoefektivitātes atjaunošana būvniecības nozarē, izņemot pārsteidzošu samazinājumu...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

 
  
MPphoto
 

  Reino Paasilinna (PSE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, es īpaši vēlētos pateikties referentiem, kuri šeit uzstājās. Mēs esam nonākuši svarīgā posmā. Mēs esam uz pareizā ceļa, lai gan, kā jau tas tika minēts, šodien rezultāts nav pietiekams. Mums vēl ir daudz darāmā.

„Viedie” skaitītāji, vajadzība izveidot dzīvotspējīgu un atvērtu enerģētikas sistēmu, vajadzība nodrošināt patiesu konkurenci — tie ir vārdi un frāzes, ko uzskatām par svarīgiem, un tā ir arī taisnība no patērētāju tiesību viedokļa. Energoresursu nepietiekamība ir kļuvusi par nopietnu problēmu. Enerģijas cena aug; tā ir dārga prece, un tādēļ ir jānodrošina cilvēku tiesības. Tādēļ mēs šajā tiesību aktu paketē nosakām enerģiju par sabiedrisku pakalpojumu. Attiecībā uz manu grupu, Sociāldemokrātu grupu Eiropas Parlamentā, redzams, ka mēs aizstāvam patērētāju intereses un tādējādi tirgū nodrošinām iespējami lielāku pārredzamību. Šajā ceļā mums jāpanāk turpmāks progress. Paldies!

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, jau no paša sākuma sarunās par I. Belet ziņojumu, mēs atklājām, ka visas ieinteresētās puses — no riepu ražotājiem līdz lobijiem vides aizsardzības jomā — kopumā bija vienisprātis, ka šis tiesību akts ir vajadzīgs. Es vēlētos apsveikt referentu, atzinīgi vērtējot to, kā viņš ir sagatavojis šo ziņojumu, un to, kā viņš sastrādājās ar ēnu referentiem.

Uzskatu, ka šis tiesību akts ir vajadzīgs tūlīt pat. Šajā ļoti grūtajā laikā tas sniegs atbalstu autobūves nozarei. Nesen es apmeklēju StokeMichelin” un „Jaguar Land Rover”. Visam atbalstam, ko lejupslīdes laikā saņem šī nozare, jākoncentrējas uz prasībām pielāgoties izaicinājumiem vides jomā.

Tāds tiesību akts kā šis nodrošinās, ka mūsu ražotāji kļūst par pasaules līderiem tehnoloģiju jomā, kas mums ir tik ļoti vajadzīgs. Tas ir abpusēji izdevīgs priekšlikums, jo tas arī palīdzēs patērētājiem, ieviešot tik ļoti vajadzīgo skaidrību. Riepas nav lētas, lai arī vairums privātpersonu, kas tās pērk, ir spiesti veikt vienveidīgus pirkumus. Šī informācija palīdzēs ieviest tādas preces, kas samazina gan emisijas, gan trokšņa radīto piesārņojumu. Izmantojot šo priekšlikumu, mēs varam sekmēt patiesi konkurētspējīgu tirgu, kurā pārdod videi nekaitīgākas preces.

 
  
MPphoto
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE).(RO) Komisāra kungs, pirmais ieguvums iedzīvotājiem, ko sniegs jaunā brīvā tirgus izveide, sakņojas demokrātijas jēdziena būtībā. Es runāju par brīvību. Efektīvi funkcionējošs tirgus, kas jaunajiem tirgus dalībniekiem piedāvā iespēju sniegt iedzīvotājiem enerģētikas nozares pakalpojumus, būs patērētājiem izdevīga alternatīva. Patiesībā mainīsies to loma — no pasīviem pakalpojumu lietotājiem uz aktīviem tirgus dalībniekiem. Viņi, piemēram, varēs nomainīt piegādātāju, ja pakalpojumiem būs zema kvalitāte, ja elektroenerģijas piegāde tiks pārtraukta vai cenas būs pārāk augstas. Izvēles brīvība ļaus patērētājiem aktīvāk iesaistīties cīņā pret klimata pārmaiņām, jo viņi varēs izvēlēties piegādātājus, kuri piedāvā atjaunojamo enerģiju, kas rada nelielas oglekļa dioksīda emisijas. Jaunā pasākumu pakete noteiks zemākas cenas, novatoriskus produktus un augstākas kvalitātes pakalpojumus. Turklāt iedzīvotāji iegūs arī pēc ierobežojumu atcelšanas enerģētikas nozarē, jo tiks garantēts energoapgādes drošums. Es atzinīgi vērtēju, ka jaunajā tiesību aktā ir iekļauti īpaši pasākumi mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE-DE).(SL) Eiropas Parlaments ir rīkojies pareizi, sarunās patērētāju izvirzīdams uzmanības centrā, jo iekšējam tirgum ir vajadzīgs tāds patērētājs, kam ir vairāk tiesību un pieejama skaidra informācija. Patērētājam jābūt iespējai izvēlēties savu pakalpojumu piegādātāju, tāpēc viņiem jāļauj uzstādīt „viedos” skaitītājus.

Esmu gandarīts, ka esam panākuši vienošanos šajā plašajā un profesionalitāti pieprasošajā jautājumā. Tomēr, manuprāt, sarunās panāktais kompromiss par īpašumtiesību nodalīšanu joprojām pieļauj lielas organizatoriskās atšķirības starp elektroenerģijas un gāzes tirgiem dažādās dalībvalstīs. Es arī ceru, ka līdz ar šajā paketē iekļautajiem mehānismiem un noteikumiem, piemēram, valstu regulatoru lielāku neatkarību, mēs spēsim pārvarēt šīs atšķirības un no jauna izveidot vienotu elektroenerģijas un gāzes tirgu.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, lai veiksmīgi īstenotu tādu pasākumu kā vienotas enerģētikas telpas izveide, ir būtiski kopēji un koordinēti ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā. Galvenais uzdevums ir palielināt Eiropas spēkstaciju ražošanas jaudu un izveidot pārrobežu tīklu. Tajā pašā laikā jāpatur prātā ieguvumi, ko sniedz vide, klimata un enerģētikas paketes pamatnostādnes. Vēl viens uzdevums, ko ieraugām saistībā ar ES enerģētikas tirgus saskaņošanu, attiecas uz trešo valstu nodrošinātās energoapgādes drošumu.

Ekonomisku iemeslu dēļ, kā arī drošuma dēļ ir svarīgi censties dažādot piegādes veidus un palielināt centienus, lai izveidotu Eiropas enerģētikas sistēmu. Visbeidzot, pastāv šaubas, ka, pilnībā atverot enerģētikas tirgu konkurencei, var tikt apdraudēti ES nabadzīgākie iedzīvotāji, kuri bieži vien nespēj regulāri samaksāt savus rēķinus. Tādēļ ir jāapsver iespējamie instrumenti, kas garantētu, ka šiem cilvēkiem netiks atslēgta elektrība.

 
  
MPphoto
 

  Iliana Malinova Iotova (PSE).(BG) Priekšsēdētājas kundze, es biju ēnu referente, kura Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā izstrādāja dokumentu par gāzes tirgu. Domāju, ka jūs visi piekritīsiet, ka saistībā ar Trešo enerģētikas paketi lielākais panākums ir Eiropas patērētāju un iedzīvotāju aizsardzība. Šī ir pirmā reize, kad šādi dokumenti ir skaidri izstrādāti. Īpašu uzmanību es vēlētos pievērst degvielas nepietiekamības definīcijai un iespējai novērst piegāžu pārtraukšanu, kā arī iespējai bez maksas nomainīt piegādātājus un viegli saprotamiem, pārredzamiem nolīgumiem. Tomēr turpmākais darbs, kas saistīts ar šo tiesību aktu, nozīmē nodrošināt vēl lielākas garantijas patērētājiem, aizsardzības pasākumus mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem, kā arī lielāku pārredzamību un līgumisko attiecību nosacījumu salīdzināmības iespējas. Nākamais lielākais jautājums, uz kuru mums, EP deputātiem, būs jārod atbilde, attiecas uz cenām un cenu regulēšanas pasākumiem, turklāt tas jādara laikā, kad šīs cenas pastāvīgi pieaug. Domāju, ka darbs pie šī tiesību akta tiks turpināts šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, es vēlos jūs apsveikt jūs jo īpaši saistībā ar šo paketi. Tas ir nozīmīgs solis, kas svarīgs mūsu ES iedzīvotājiem. Sekas jūs visi izjutīsiet savos maciņos un banku kontos. Tas ir nozīmīgs solis arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem ir jākļūst konkurētspējīgākiem, jo īpaši tagad, ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos, un šāda veida enerģētikas pakete ir pareizā pieeja šī jautājuma risināšanā.

Tas, ka mums būs ieviests Eiropas regulators, nodrošinās, ka pret jebkuras dalībvalsts uzņēmējiem būs vienlīdzīga attieksme pārējās 26 dalībvalstīs, un tas, ka enerģijas piegādātājiem pārējos 26 tirgos būs jaunas iespējas, ir šī regulējuma svarīgs aspekts, rezultātā radot pilnīgi jaunas iespējas.

Attiecībā uz tiesību aktu par pasīvām un aktīvām ēkām es arī vēlētos teikt, ka mūsu rūpīgā pieeja, strādājot pie jautājuma par ēku energoefektivitāti, cerams, nākotnē radīs jaunas darbavietas šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. T. D. Stolojan kungs, jūs piedalāties šajās debatēs, kaut arī es jums teicu, ka runātāju skaits ir jau pārsniegts; tomēr domāju, ka jūsu atbildīgā pieeja un jūsu klātbūtne ir jāatalgo, un tāpēc izņēmuma kārtā es aicinu jūs uzstāties, bet jums tiek dota viena minūte.

 
  
MPphoto
 

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE-DE) . – (RO) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos apsveikt visus referentus par izcilo darbu, ko viņi ir paveikuši. Esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlamies uzzināt, kāpēc mums joprojām nav izveidots vienotais elektroenerģijas tirgus vai vienotais dabasgāzes tirgus. Domāju, ka šajā jomā katrai dalībvalstij, kas to vēl nav izdarījusi, ir jāizpilda Eiropas direktīvas noteikumi.

Otrkārt, es atzinīgi vērtēju lēmumu izveidot Energoregulatoru sadarbības aģentūru, un es vēlētos paziņot Eiropas Parlamentam, ka Rumānija ir pieteikusies kļūt par šīs aģentūras atrašanās vietu.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es apsolu, ka šī mana uzstāšanās būs ļoti īsa. Es esmu apmierināts ar šo paketi, kas vēl jāpieņem. Protams, nav ideālu tiesību aktu. Un šis ir tiesību akts, kas tiks pieņemts pēc debatēm un kompromisiem. Darbu uzsākot, mūsu viedokļi ļoti atšķīrās, bet dienas beigās šo priekšlikumu Padome pieņēma gandrīz vienprātīgi.

Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā šo kompromisu atbalstīja vairākums. Tas nozīmē, ka mēs pareizi izpratām šo jautājumu.

Es apzinos, ka mums tagad ir daudz darāmā saistībā ar īstenošanu, turpmākajiem pasākumiem un Aģentūras vajadzībām, bet mums patiesi ir izdevies nodrošināt pamatinstrumentus saviem pilsoņiem.

Liels paldies jums par paveikto darbu! Mēs patiesi varam lepoties ar to.

 
  
MPphoto
 

  Eluned Morgan, referente. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos vēlreiz pateikties kolēģiem par sadarbību. Es vēlētos pateikties arī Bethan Roberts un René Tammist, kuri krietni palīdzēja, sagatavojot šo ziņojumu.

Šī ir mana gulbja dziesma pēc 15 Eiropas Parlamentā nostrādātiem gadiem, un es priecājos, ka mēs esam panākuši tik nozīmīgu uzlabojumu enerģijas tirgos Eiropas sabiedrības interesēs. Līdz perfektam rezultātam vēl tālu, bet tas pilnīgi noteikti ir solis uz priekšu.

Domāju, ka nākamajos gados enerģētikas krīze kļūs izteiktāka, tāpēc ir būtiski izveidot pareizo tirgus struktūru un nodrošināt pareizos stimulus pareizajiem ieguldījumiem. Ir aprēķināts, ka mums ir vajadzīgs aptuveni triljons eiro liels ieguldījums tirgos, lai izvairītos no iespējamas gaismas izdzišanas nākotnē.

Tomēr ir vēl milzum daudz darāmā. Jūs zināt, ka Eiropas Savienībā ir 12 valstis, kur vienam uzņēmumam, kas ieņem dominējošo stāvokli, pieder 70 % no elektroenerģijas tirgus. Patlaban mēs esam visneizdevīgākajā pozīcijā. Mēs domājam, ka mums ir konkurence, bet patiesībā mums ir situācija, kurā ļoti lieliem uzņēmumiem, kas dominē atsevišķos tirgos, ir liela vara. Tādēļ ir jārīkojas valstu regulatīvajām iestādēm un konkurences iestādēm, lai nodrošinātu, ka mēs neturpinām šo praksi.

Tomēr turpmāk patiesais izaicinājums ir saistīts ar īstenošanu. Neaizmirsīsim, ka ir daudzi ES likumi, kas jau tagad ir ieviesti enerģētikas tirgos, un ir jānodrošina šī tiesību akta pārskatīšana, jo šie likumi nav ievēroti. Tas, vai mums būs vai nebūs vajadzīga ceturtā pakete, būs atkarīgs no Komisijas, kas ar valstu regulatīvo iestāžu un konkurences iestāžu starpniecību nodrošinās šo jauno tiesību aktu īstenošanu un uzraudzību. Tāpēc mazliet paskatīsimies, kā strādā Komisija un valstu regulatīvās iestādes!

 
  
MPphoto
 

  Giles Chichester, referents. − Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man vispirms pateikt, ka mans kolēģis A. Vidal-Quadras vēlas atvainoties. Viņš nevarēja ierasties, lai uzstātos paredzētajā laikā. Viņam bija steidzamas darīšanas citā vietā, tomēr viņš lūdza, lai pasaku, — tas bija ļoti jauki no viņa puses — mēs abi vienojāmies par to, ka es uzstāšos mūsu grupas vārdā.

Es vēlētos aplūkot vienu vai divus jautājumus, kas radās debašu laikā. Pirmais attiecas uz kolēģa paustajām bažām par to, ka mēs beigās nonāksim pie varas koncentrēšanās dažu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rokās. Šādā gadījumā Komisijai ir pilnvaras atbilstīgi konkurences noteikumiem risināt šo situāciju, un šādi precedenti ir notikuši visā pasaulē, arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kur nācās risināt jautājumu par dziļi iesakņojušos monopola jeb dominējošas tirgus pozīcijas praksi. Tādējādi tas ir pēdējais glābiņš, ja nu gadījumā šis tiesību akts izrādītos neveiksmīgs.

Vai mums būs jāatgriežas pie šī jautājuma, izstrādājot ceturto paketi? Man jāatgādina komisāram, ka es viņu mudināju būt piesardzīgam, uzsākot darbu pie trešās paketes, norādot, ka labāk būtu nogaidīt un paskatīties, ko izdosies sasniegt ar otro paketi, ja reiz tā bija īstenota. Domāju, ka mums tagad jānogaida, kamēr šī pakete tiks transponēta; jāīsteno tā un jāpaskatās, kā tā darbojas, un tikai pēc tam jāizlemj, vai ir vajadzīgi citi pasākumi.

Man jāsaka, ka manu neapmierinātību par neveiksmīgo pieeju īpašumtiesību nodalīšanā līdzsvaro mans optimisms, jo saredzu iespēju, ka Aģentūra varētu tēlaini izmantot pilnvaras, ko mēs tai esam piešķīruši, lai tā atrisinātu šo situāciju, un es vēlos pateikties pārējiem kolēģiem, kuri pieprasīja noteikt pilnvaras energoregulatoriem.

Tirgus spēki jau tagad ir sakoncentrēti šajā virzienā. Divi Vācijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir atbrīvojušies no savām pārvades sistēmām, jo viņi saprata, ka tā rīkoties ir izdevīgāk.

Visbeidzot — vai es varētu atkārtoti pievērsties konkurences jautājumam? Tā nozīmē patērētājiem sniegt kvalitatīvākus un labākus pakalpojumus, un tas nozīmē efektīvāk izmantot resursus. Tāpēc šāda rīcība ir atzinīgi vērtējama.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Mussa, referents. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šajās kopīgajās debatēs man radās pārliecinoša sajūta — esmu gandarīts par paveikto saistībā ar Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas izstrādāto trešo paketi, kas ir svarīga Eiropas iedzīvotājiem. Protams, tā nebūs pēdējā pakete, jo — kā jūs zināt — ir milzīgs stimuls virzīties uz alternatīvo enerģijas avotu, piemēram, atjaunojamās enerģijas un kodolenerģijas, izmantošanu. Tomēr nākamo 10, 15 vai 20 gadu laikā tā noteikti apmierinās pieprasījumu un vajadzības enerģētikas jomā un, protams, aizsargās patērētājus, jo īpaši mazāk aizsargātos.

Uzskatu, ka man, E. Morgan kundzei un visiem pārējiem iesaistītajiem deputātiem bija liela nozīme, nodrošinot mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzību, ņemot vērā ievērojamās pilnvaras, kas piešķirtas gan valstu, gan reģionālajām iestādēm, kuras krīzes laikā var veikt izmaiņas; es nesaku, ka šīs iestādes var nodrošināt bezmaksas energoapgādi, bet tās pilnīgi noteikti spēs veikt izmaiņas un atļaut nepārtrauktu energoapgādi.

Cits būtisks jautājums — Eiropas iedzīvotāji nezina, kādu darbu mēs esam paveikuši, Komisijā, Padome un Parlamentā strādājot pie šīs paketes, kas ir būtiski nozīmīga enerģijas patērētājiem — jūs taču redzējāt, kas notika pagājušajā ziemā? Domāju, ka nav nekā sliktāka par to cilvēku neinformēšanu, kuri gūst labumu no šī nozīmīgā projekta. Lai arī iepriekš mēs paši šaubījāmies par šīs paketes piemērošanu, es domāju, ka tas ir Komisijas, Padomes un Parlamenta uzdevums — darīt patērētājiem zināmu, ka šāda pakete pastāv, informējot par to, kas ir izdarīts viņu labā, un es vēlreiz uzsvēršu — viņu interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Atanas Paparizov, referents. − Priekšsēdētājas kundze, tāpat kā mani kolēģi es arī vēlētos pateikt, ka, lai arī tā nav perfekta, Trešā enerģētikas pakete ir ļoti labs pamats, lai izveidotu ES kopējo tirgu, jo īpaši gāzes nozarē, kā arī palielinātu gāzes piegādes drošumu.

Tādām valstīm kā mana valsts, kas ir maza valsts Eiropas Savienībā, ir ļoti svarīgi panākt kompromisu par īpašumtiesību nodalīšanu, jo tas ļauj mums būt pārliecinātiem par to, ka mēs joprojām varēsim nodrošināt mūsu energoapgādes drošumu saistībā ar visu paketi, kas paredz pastiprinātus noteikumus, pārredzamību, trešo valstu klauzulu un visus pārējos šīs paketes elementus, kuri ļaus mums energoapgādes drošuma aspektu izvirzīt priekšplānā.

Pakete sniedz pārliecību arī patērētājiem, kuri var būt droši, ka varēs izmantot savas tiesības, turklāt tā ievieš labāku konkurences regulējumu enerģētikas tirgu izveidei un to efektīvai darbībai. Šīs paketes panākumi būs atkarīgi no īstenošanas, kā to tikko minēja mana kolēģe Eluned Morgan, un nedomāju, ka ceturtā pakete būtu īstais risinājums. Risinājums drīzāk varētu būt precīza īstenošana un solidaritāte starp dalībvalstīm tirgus izveidē, sevišķi izstrādājot jaunas iniciatīvas par reģionālo sadarbību; jo īpaši tas attiecas uz valstīm, kas ir mazāk aizsargātas energoapgādes ziņā, un valstīm, kas patlaban ir daļa no „enerģijas salām”.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Belet, referents. (NL) Attiecībā uz energoefektīvu automašīnu riepu marķēšanu — šis pasākums beigās tika iekļauts šajā paketē — es vēlētos piebilst pāris vārdus par izmaksām. Šis ir pasākums, kas diez vai radīs jebkādas izmaksas riepu ražotājiem un tādējādi arī patērētājiem. Aprēķināts, ka ražotājiem radītās izmaksas būs mazākas par EUR 0,01 par riepu, kas ir niecīgas izmaksas, ja nu kāds vēlas kaut ko kritizēt. Jebkādas papildu izmaksas, ko radīs energoefektīvu automašīnu riepu iegāde, atbilstīgi aprēķiniem tiks atgūtas astoņu mēnešu laikā. Pēc šī laika parādīsies patiesie ieguvumi gan automašīnas šoferim, gan videi.

Ņemot to vērā, es vēlētos uzsvērt, ka ir svarīgi, lai šo pasākumu piemērotu vienādi visās dalībvalstīs un visiem ražotājiem gan ES teritorijā, gan aiz tās robežām. Tāpēc mēs priekšroku dotu regulai, nevis direktīvai.

Noslēgumā teikšu — mēs saprotam, ka, lai gan joprojām dažās EP politiskajās grupās pastāv dažādi viedokļi par vairākiem aspektiem, mēs ceram, ka rītdien šo pasākumu atbalstīs vairākums. Ieviešot šo vienkāršo pasākumu, mēs pilnā mērā spēsim panākt tādu CO2 emisiju apjoma samazinājumu, ko būtu iespējams radīt, ja aizliegtu braukt miljonam vieglo automašīnu. Tādēļ pats par sevi skaidrs, ka šis pasākums mums jāievieš labāk ātrāk, nekā vēlāk.

Nobeigumā es vēlētos pateikties par lieliskajām darba attiecībām saviem ēnu referentiem — A. Chambris no Eiropas Komisijas un A. Sousa de Jesus no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău, referente.(RO) Dāmas un kungi, priekšlikums, ar ko groza Ēku energoefektivitātes direktīvu, ir viens no vissvarīgākajiem dokumentiem, ko Parlaments ir pieņēmis, jo tas gan palielina Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan sekmē ES ekonomikas atveseļošanos. Eiropas iedzīvotāji gaida rīcību un konkrētus risinājumus savām problēmām un ļoti īpašajām vajadzībām.

Personīgi es uzskatu, ka, ir nepieciešams par 15 % palielināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķīrumu, ko dalībvalstis var izmantot, lai finansētu energoefektīvas dzīvojamās ēkas. Tas dalībvalstīm nodrošinātu lielāku elastību un iespēju nākamajā gadā, apgūstot struktūrfondu finansējumu, izmantot vidusposma novērtējumu, tādējādi ļaujot šīm valstīm no jauna atbilstīgi definēt darbības programmas, par mērķi nosakot struktūrfondu efektīvāku apguvi.

Es vēlētos uzsvērt, ka šai direktīvai ir ļoti liels potenciāls attiecībā uz jaunu darbavietu izveidi — Eiropas līmenī varētu izveidot ap 500 000 darbavietu, ievērojami ietekmējot reģionālo vai valsts darba tirgu.

Komisāra kungs, es ceru, ka jūs arī turpmāk atbalstīsiet šo pasākumu, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda minimālās likmes ieviešanu attiecībā uz energoefektivitāti ēkās, vismaz nākotnē. Es vēlētos vēlreiz pateikties ēnu referentiem un darbiniekiem no Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, kā arī kolēģiem referentiem, kas mūs atbalstīja, turklāt mūsu sadarbība bija lieliska.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2009. gada 22. aprīlī.

Balsojums par S.-A. Žicću ziņojumu notiks ceturtdien, 2009. gada 23. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (PSE), rakstiski. (PL) Pirms neilga laika, dzīvošanu mājā, kas būvēta no saliekamā betona, daudzi miljoni cilvēku uzskatīja par sociālās karjeras izaugsmi un dzīves standartu uzlabojumu. Lēta enerģija nozīmēja, ka neviens neuztraucās par apkures izmaksām.

Šobrīd gandrīz 100 miljoni cilvēku dzīvo saliekamās būvkonstrukcijās. Es vēlētos lūgt Eiropas Komisiju sniegt plašu atbalstu no Eiropas Savienības fondiem šo ēku un veselu dzīvojamo rajonu modernizēšanai, jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā. Nauda šim mērķim ir jāatrod kā daļa no Finanšu plāna 2007.–2013. gadam vidējā termiņa pārskatīšanas. Pašreizējā robeža mājokļu izdevumiem 3 %apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķīrumiem neapšaubāmi ir pārāk maza.

Saliekamo būvkonstrukciju un dzīvojamo rajonu plaša mēroga modernizēšana un atjaunināšana ES samazinās apkures izdevumus, palielinās dzīves standartus, radīs desmitiem tūkstošu darbavietu un samazinās enerģijas patēriņu. Tas radīs tieši tādu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, kas mūs pietuvinās vienam no 3x20 mērķiem.

Pašreizējo saliekamo būvkonstrukciju modernizēšanas atbalstam ir jābūt Eiropas Parlamenta jaunā pilnvaru termiņa uzdevumam. Pieprasījumam pēc šī veida pakalpojuma var būt liela loma, pārvarot pašreizējo ekonomisko krīzi un bezdarbu, kā arī cīņā pret nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (PSE), rakstiski. – Enerģijas izmaksas palielinās satraucošā ātrumā, veicinot ievērojamu ar enerģiju saistītu nabadzības palielināšanos visā ES. Tomēr enerģijas tirgus cena ir tikai viena problēmas puse. Pastāv ievērojams papildu finanšu slogs uz patērētājiem enerģijas tirgus nepilnību un traucējumu dēļ. Piemēram, Maltā patērētāji un uzņēmumi saskārās ar pārmērīgu enerģijas rēķinu palielinājumu, kad naftas cenas bija visaugstākās, bet nebija samazinājuma pat tad, kad naftas cenas samazinājās vairāk nekā uz pusi. Mums ir vajadzīga ES mēroga politika, lai aizsargātu patērētājus un MVU no sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu nelikumīgas rīcības cenu veidošanā. Viens risinājums varētu būt neatkarīgs valsts regulators, kas veiktu vajadzīgās pārbaudes un atlikumus pret jebkādu privāto tirgotāju un/vai valsts īpašumā esošu uzņēmumu ļaunprātīgu vai nepārredzamu rīcību attiecībā uz jebkādu cenu palielinājumu tādiem sabiedriskiem pakalpojumiem kā gāze, elektrība, ūdens, lidostu nodevas un citiem.

Tas ir jāīsteno, uzlabojot pašreizējos ES tiesību aktus un direktīvas, ieskaitot patērētāju aizsardzību, lai īpaši nodrošinātu:

- labākus pārredzamības standartus un racionalitāti, uzraugot cenu palielināšanu, kā arī labāku piekļuvi un informāciju attiecībā uz patērētāju tiesībām;

- mazākas izmaksas un mazāku birokrātiju patērētājiem, kam ir pamats prasīt kompensāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski.(HU) Mūsuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka Eiropas Parlaments var apstiprināt trešo enerģētikas kopumu jau otrajā lasījumā. Jaunā regula var palielināt konkurenci ES elektroenerģijas un gāzes tirgū. Tomēr mēs nevaram turpināt pieņemt priekšlikumu, nepieminot, ka galīgā regula ir zaudējusi lielu daļu savu mērķu salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu.

Sarunu par kopumu laikā viskarstākās debates notika par ražošanas un sistēmas darbības nošķiršanu. Tā gala rezultātam būs milzīga ietekme uz ES enerģijas tirgus struktūru. Manuprāt, dalībvalstu starpā sasniegtā kompromisa rezultātā netiks pieņemta pārredzama regula šajā jomā, ņemot vērā, ka dalībvalstis arī var iesniegt trīs dažādus nošķiršanas modeļus. Tas arī radīs milzīgas atšķirības, sadrumstalojot ES enerģijas tirgu.

Vienlaicīgi es atzinīgi vērtēju, ka Padomes kompromisā ir atspoguļoti daudzi Parlamenta patērētāju aizsardzības priekšlikumi. Tādi pasākumi kā iespēja nomainīt piegādātāju trīs nedēļu laikā, detalizētāka tarifikācijas informācija un kompensācijas procedūru vienkāršošana padarīs tirgus regulējuma samazināšanas ieguvumus jūtamus lielākam skaitam iedzīvotāju. Vēl viens svarīgs uzlabojums ir tāds, ka jaunā regula apgrūtinās trešo valstu centienus iegādāties enerģiju. Pateicoties arī šim faktam, gaidot enerģētikas kopumu pieņemšanu, tas būs svarīgs solis ceļā uz kopējas ES enerģētikas politikas izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Enerģijas piegāžu izmaksas un uzticamība ir galvenie faktori ne tikai ES konkurētspējai, bet īpaši tās iedzīvotāju labklājībai. Tādēļ Eiropa Parlaments ir noteicis patērētāju kā sava trešā enerģētikas kopuma centrālo elementu. Lai patērētāji gūtu labumu no šī svarīgā tiesību akta, Parlaments ir pārskatījis un uzlabojis direktīvu par ēku energoefektivitāti, kas veido apmēram 40 % ES enerģijas patēriņa.

Plānotāji un ēku inspektori no šīs direktīvas saņems piemērotus ieteikumus. Es piešķiru lielu nozīmi metodei, ar kuru aprēķina optimālās izmaksas un nosaka obligātās ekonomiskās efektivitātes prasības ēkas termiskā izolācijas strukturālajām sastāvdaļām un pakalpojumiem, kā arī šo aprēķinu piemērošanai jaunām un pastāvošām ēkām. Mērķi ēkām, kuru kopējais enerģijas patēriņš ir nulle, veido svarīgu pārstrādātās direktīvas daļu.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas energoefektivitātes un atjaunīgu enerģijas avotu fonda izveidi, lai atbalstīti šīs direktīvas īstenošanu. Līdz šim tika atļauta ierobežota struktūrfondu izmantošana ēku energoefektivitātei 12 jaunajās ES dalībvalstīs. Tagad šī iespēja ir paplašināta izmantošanai visās dalībvalstīs. Vienlaicīgi ERAF maksimālā resursu daļa šajos projektos ir palielināta no 3 % līdz 15 %.

Lai nodrošinātu efektīvu direktīvas īstenošana, ir svarīgi, lai dalībvalstis apspriestos ar vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjiem par visiem aspektiem, kas izriet no direktīvas, kā arī ar patērētāju aizsardzības grupām.

 
  
MPphoto
 
 

  Katrin Saks (PSE), rakstiski.(ET) Es vēlētos pateikties referentiem, kas strādāja pie enerģētikas kopuma projektiem, jo īpaši Morgan kundzei, kura izdarīja lielu daļu svarīga darba patērētāju aizsardzības jomā. Es esmu īpaši gandarīta, ka jaunajā kopumā arī pievērsta uzmanība energoresursu nepietiekamības jautājumam. Dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, ieskaitot manu izcelsmes valsti Igauniju, ir jāsagatavo valsts rīcības plāns cīņai pret energoresursu nepietiekamību, lai samazinātu tādu cilvēku skaitu, kuri cieš no energoresursu nepietiekamības. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Igaunijā pastāv nopietna vajadzība risināt šo jautājumi, jo apkures rēķini pēdējos gados ir ievērojami palielinājušies. Tiešs atbalsts mazāk turīgiem patērētājiem, kā tas tiek sniegts Apvienotajā Karalistē, ir svarīgs pasākumus, lai gan ēku energoefektivitāti arī varētu uzlabot, un tas būtu īpaši efektīvi Igaunijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Eiropa saskaras ar daudziem izaicinājumiem saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa enerģijas piegādi un pieprasījumu.

Mēs, Eiropas Kopiena, sev esam noteikuši ļoti vērienīgu uzdevumu. Līdz 2020. gadam mēs samazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % un enerģijas patēriņu par 20 %.

Manuprāt, saistībā ar to mums ir jāpievērš īpaša uzmanība ēku energoefektivitātes jautājumam, jo tās veido 40 % no mūsu kopējā enerģijas patēriņa.

To sakot, es vēlētos paust savu atbalstu referentei. Manuprāt, mums ir jāorganizē informācijas kampaņa, lai ļautu iedzīvotājiem apzināties iespēju ietaupīt naudu, izolējot ēkas, un mums arī jāvēršas pie visu Kopienas valstu valdībām, lai piešķirtu subsīdijas šai iniciatīvai. Mums ir jāsagatavo saraksts ar vienotiem obligātajiem ēku izolēšanas standartiem visai ES.

Es arī atbalstu struktūrfondu izmantošanas paplašināšanu, lai iekļautu darbu, kas saistīts ar ēku energoefektivitāti visās Kopienas valstīs, un palielinātu apjomu, ko var piešķirt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem šajā jomā no 3 % līdz 15 %.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 18. augustaJuridisks paziņojums