Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2274(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0179/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 19
CRE 21/04/2009 - 19

Balsojumi :

PV 23/04/2009 - 8.31

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0305

Debates
Otrdiena, 2009. gada 21. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

19. 2007. gada budžeta izpildes apstiprinājumi (balsojums notiks ceturtdien) (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

- ziņojums A6-0168/2009, ko Budžeta kontroles komitejas vārdā sagatavoja Audy kungs, par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējās budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2008)2359 – C6-0415/2008 – 2008/2186(DEC)),

- ziņojums A6-0159/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Liberadzki kungs, par 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008)0490 – C6-0296/2008 – 2008/2109(DEC)),

- ziņojums A6-0184/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Casaca kungs, par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa: Eiropas Parlaments (C6-0416/2008 – 2008/2276(DEC)),

- ziņojums A6-0151/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Søndergaard kungs, par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa: Tiesa (C6-0418/2008 – 2008/2278(DEC)),

- ziņojums A6-0152/2009 , ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Søndergaard kungs, par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa: Revīzijas palāta (C6-0419/2008 – 2008/2279(DEC)),

- ziņojums A6-0155/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Søndergaard kungs, par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (C6-0420/2008 – 2008/2280(DEC)),

- ziņojums A6-0153/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Søndergaard kungs, par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa: Reģionu komiteja (C6-0421/2008 – 2008/2281(DEC)),

- ziņojums A6-0156/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Søndergaard kungs, par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa: Eiropas Ombuds (C6-0423/2008 – 2008/2282(DEC)),

- ziņojums A6-0154/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Søndergaard kungs, par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa: Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (C6-0424/2008 – 2008/2283(DEC)),

- ziņojums A6-0157/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Izglītības fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0437/2008 – 2008/2264(DEC)),

- ziņojums A6-0158/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0442/2008 – 2008/2269(DEC)),

- ziņojums A6-0160/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Policijas akadēmijas 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0444/2008 – 2008/2271(DEC)),

- ziņojums A6-0161/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja C. Fjellner, par Eurojust 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0436/2008 – 2008/2263(DEC)),

- ziņojums A6-0162/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Zāļu aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0435/2008 – 2008/2262(DEC)),

- ziņojums A6-0163/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0439/2008 – 2008/2266(DEC)),

- ziņojums A6-0164/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0446/2008 – 2008/2273(DEC)),

- ziņojums A6-0165/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0443/2008 – 2008/2270(DEC)),

- ziņojums A6-0166/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0445/2008 – 2008/2272(DEC)),

- ziņojums A6-0167/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0438/2008 – 2008/2265(DEC)),

- ziņojums A6-0169/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0429/2008 – 2008/2256(DEC)),

- ziņojums A6-0170/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0441/2008 – 2008/2268(DEC)),

- ziņojums A6-0171/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Vides aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0432/2008 – 2008/2259(DEC)),

- ziņojums A6-0172/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0440/2008 – 2008/2267(DEC)),

- ziņojums A6-0173/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0428/2008 – 2008/2255(DEC)),

- ziņojums A6-0174/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0433/2008 – 2008/2260(DEC)),

- ziņojums A6-0175/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0431/2008 – 2008/2258(DEC)),

- ziņojums A6-0176/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Savienības pamattiesību aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0430/2008 – 2008/2257(DEC)),

- ziņojums A6-0177/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0427/2008 – 2008/2254(DEC)),

- ziņojums A6-0178/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0434/2008 – 2008/2261(DEC)),

- ziņojums A6-0179/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (C6-0447/2008 – 2008/2274(DEC)), un

- ziņojums A6-0148/2009, ko Budžeta kontroles vārdā sagatavoja Fjellner kungs, par ES aģentūru finanšu pārvaldību un kontroli (2008/2207(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy, referents. (FR) Priekšsēdētāja kungs, Kallas kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties Kallas kungam un jūsu Komisijas kolēģiem par uzmanību, ko jūs esat veltījuši Parlamenta darbam saistībā ar procedūru, ar kuru apstiprina Eiropas Komisijas un izpildaģentūru 2007. gada budžeta izpildi. Es pateicos arī administratīvajiem dienestiem.

Es arī vēlētos izteikt atzinību par Eiropas Revīzijas palātas milzīgajām pūlēm tās priekšsēdētāja Vítor Caldeira vadībā. Tās rīcībā bija ierobežoti resursi, ar kuru palīdzību uzņemties veicamā uzdevuma apjomu.

Es vēlētos teikt pāris vārdus par šīs budžeta izpildes kontekstu. 2007. gads bija jaunā daudzgadu finanšu plāna 2007.2013. gadam pirmais gads, kurā tika īstenoti vairāki jauni noteikumi. 2007. gadā arī notika pašreizējās Komisijas pēdējā budžeta izpildes procedūra; Komisija savu pilnvaru sākumā apsolīja – jūs to atcerēsieties, komisāre, to izdarīja jūsu priekšsēdētājs – iegūt no Eiropas Revīzijas palātas pozitīvu ticamības deklarāciju.

Tomēr 14 gadus Revīzijas palāta ir publicējusi negatīvu deklarāciju par pakārtoto darījumu likumību un regularitāti lielākajam vairākumam izdevumu jomu, dažādās pakāpēs uzskatot tos par ievērojami kļūdainiem, lai gan – un mums jābūt ar to apmierinātiem – administratīvie izdevumi un konsolidētie pārskati saņēma pozitīvu ticamības deklarāciju.

Visbeidzot, 2007. gadā notika pēdējais balsojums par budžeta izpildi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šajā īpašajā kontekstā, nemaz nerunājot par daudzajiem iebildumiem, kas parādās rezolūcijas projektā attiecība uz Kopienas fondu pārvaldību, mans mērķis manā ziņojumā bija mēģināt analizēt budžeta izpildes procedūru un dot ieguldījumu šajā grūtajā procesā, kam ir jāveicina pozitīvas uzticamības deklarācijas iegūšana, vienlaicīgi pilnībā apzinoties pasākuma robežas. Tādēļ es ļoti vēlos uzzināt Komisijas, politisko grupu un manu kolēģu deputātu, kas tūlīt runās, nostāju šajā jautājumā.

Tagad, kad darbs pie šī jautājuma ir pabeigts, man ir dalītas jūtas: no vienas puses, es stabili uzskatu, ka situācija uzlabojas, bet ne pietiekami un pārāk lēni, un, no otras puses, tas ir nepārliecinoši joprojām atrasties situācijā, kad Eiropas Revīzijas palāta nav publicējusi pozitīvu ticamības deklarāciju 14 gadus un kad Eiropas Parlaments balso par budžeta izpildi neatkarīgi no tā.

Eiropieši domās, ka Parlaments nepareizi pilda savu uzraudzības lomu. Tādēļ, ņemot vērā situācijas nopietnību, es ierosinu nekavējoties organizēt konferenci iestāžu starpā. Tajā piedalītos visi tie, kas ir iesaistīti Kopienas fondu pārvaldībā un uzraudzībā, un tā tiktu izmantota, lai sāktu vispusīgu diskusiju, ļaujot mums paredzēt reformas, kas vajadzīgas, lai pēc iespējas ātrāk iegūtu pozitīvu ticamības deklarāciju. Es ļoti vēlos dzirdēt iemeslus, kas mudina noteiktas politiskās grupas iebilst pret šo diskusiju.

Īpaša uzmanība arī jāpievērš dalībvalstu lomai, kuras pārvalda apmēram 80 % ES budžeta. Faktiski visvairāk problēmu ir kopējās pārvaldības kontekstā. Turpinot runāt par šo tematu, es paužu nožēlu, ka Padome šeit nav pārstāvēta; nepietiek ar Čehijas pašreizējām politiskajām grūtībām, lai izskaidrotu Padomes nepastāvīgo politisko līdzdalību, ja vien mēs neinterpretējam šo prombūtni un šo klusēšanu kā vienaldzību vai vēl sliktāk kā neieinteresētību.

Attiecībā uz ziņojumu par dalībvalstu kopējo pārvaldību es vēlētos uzsvērt ne tikai valstu pārvaldības deklarāciju lomu, bet arī ikgadējo kopsavilkumu lomu, kas mums piedāvā tik daudz elementus, lai sasniegtu progresu attiecībā uz pozitīvu ticamības deklarāciju.

Turklāt un saskaņā ar Līguma 248. pantu es ierosinu paātrināt sadarbību starp valstu revīzijas struktūrām un Eiropas Revīzijas palātu attiecībā uz kopējās pārvaldības kontroles pasākumiem.

Es ierosinu izskatīt iespēju, ka valstu revīzijas struktūras, izmantojot savu neatkarīgu ārējo revidentu stāvokli un pienācīgi ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, varētu izsniegt valsts revīzijas sertifikātus Kopienas fondu pārvaldībai. Šie sertifikāti tiktu iesniegti dalībvalstu valdībām, lai tos varētu uzrādīt budžeta izpildes procesā saskaņā ar atbilstīgu iestāžu procedūru, kas ir jāievieš.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paust izbrīnu, ka konsolidētie gada pārskati tika iesniegti ar aktīvu tīro vērtību apmēram EUR 58 miljardi, un es ierosinu apsvērt iespēju izveidot pensiju fondu, lai izmantotu EUR 33,5 miljardus saistībās pret personālu.

Nobeigumā es uzskatu, ka ir pienācis laiks pārveidot mūsu sistēmu, un es patiešām uzskatu, ka šīs reformas pamatā ir jābūt padziļinātam un patiesam dialogam starp visiem, kas iesaistīti budžeta jomā.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Liberadzki, referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mēs runājam par Eiropas Attīstības fondu, kas attiecas uz Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm. Mūsuprāt, šīs valstis nav standarta reģioni, tās nav parastas valstis, un tās nerada tipiskas problēmas. Runājot par fonda īstenošanu, 2007. gadā palielinājās maksājumi un saistības, kas nozīmē arī efektivitātes palielinājumu. Tas neapšaubām ir pozitīvi, un es vēlētos ar to sākt.

Fonds sastāvēja no divām daļām: no daļas, ko pārvaldīja Eiropas Komisija, un daļas, ko kontrolēja Eiropas Investīciju banka. Eiropas Komisijas pārvaldītā daļa ir šo debašu par budžeta izpildi temats, turpretim EIB pārvaldītā daļa pagaidām ir izslēgta no budžeta izpildes, un es vēlētos pie šī jautājuma atgriezties vēlāk.

Mūsu debašu pamatā ir Eiropas Revīzijas palātas nostāja. Revīzijas palāta skaidri paziņoja, ka ienākumu un saistību pakārtotie darījumi 2007. gadā kopumā ir likumīgi un regulāri, bet pievērsa uzmanību augstajam fiduciārajam riskam attiecībā uz budžeta atbalstu, kas rodas Komisijas veiktās atbilstības kritēriju „dinamiskās interpretēšanas” rezultātā. Tomēr revīzijas rezultātā tika atklāts būtisks kļūdu līmenis un konstatēts - un šeit mēs esam vienisprātis - ka ir steidzami vajadzīgi uzlabojumi uzraudzības un kontroles jomā. Šādas iespējas pastāv, un mēs piekrītam šim viedoklim.

No revīzijas paņemtajā piemērā bija iekļautas sešas valstis un 250 darījumi. Tika izdarīts ļoti svarīgs atklājums, proti, ka Komisija joprojām nespēj sniegt pilnīgu informāciju par pārskatiem. Mēs atzinīgi vērtajam deklarāciju, ka jauna sistēma darbosies no 2009.gada februāra. Es ceru, ka komisārs apstiprinās šo faktu.

Vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir atšķirība starp vārdiem un darbiem, sagatavojot nolīgumus. Sagatavošana un parakstīšana rada lielu neskaidrību. Komisijai tas ir jāprecizē, jo īpaši tāpēc, ka ĀKK valstīm arī ir dažās pieejas šim jautājumam. Ļoti svarīgs jautājums no mūsu kā Eiropas Parlamenta viedokļa ir tas, ka regularitātes novērtējums ir jāveic ne tikai pēc notikuma, bet, ka tam ir jāpieņem uzraudzības un kontroles forma, lai novērstu neprecizitātes. Neprecizitāšu novēršana arī palīdz novērtēt ieguvumus, ko mēs sasniedzam, piešķirot fondus. Tas ir ne tikai jautājums par regularitātes parādīšanu pārskatos, bet tas arī ir jautājums par mērķa sasniegšanas pakāpi, un šajā sakarā mēs vēlētos pievērst uzmanību vajadzībai pēc valstu parlamentu sadarbības, jo tiem lielā mērā ir jāsaprot šis jautājums. Tas ir jautājums par sadarbību starp iestādēm un valdībām un arī ar pilsonisko sabiedrību.

Viens aspekts, kas šķiet īpaši svarīgs, ir jautājums par EIB pārvaldīto fondu uzraudzību. No mūsu perspektīvas EIB joprojām ir iestāde, ko nav iespējams uzraudzīt. Ziņojumā mēs ļoti skaidri apstiprinām, ka EIB rīcībā bija EUR 2,2 miljardi. Tā bija valsts nauda, tā nenāca no finanšu tirgiem. Tādēļ šķiet, ka EIB ir visnedemokrātiskākā iestāde, kuras rīcībā tomēr ir valsts nauda.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties komisāram par viņa sadarbību šī pilnvaru termiņa laikā. Es vēlētos, lai Łuckiewicz kungs pieņem mūsu pateicību Revīzijas palātas vārdā. Tāpat es vēlētos patiekties saviem kolēģiem no Attīstības komitejas un arī no Budžeta kontroles komitejas, ko efektīvi vadīja Bösch kungs.

 
  
MPphoto
 

  Paulo Casaca, referents.(PT) Priekšsēdētāja kungs, Kallas kungs, Bösch kungs, dāmas un kungi, mēs drīz pabeigsim vispadziļinātāko reformu Eiropas Parlamenta vēsturē. Šī reforma paredz izveidot nolikumu gan EP deputātiem, gan palīgiem, izbeigt nepieņemamo diskrimināciju attiecībā uz EP deputātu algu, izbeigt neskaidro ceļojumu izdevumu apmaksas sistēmu un izbeigt diskriminējošo pensiju sistēmu.

Kā Parlamenta pārskatu budžeta izpildes referents un kā Budžeta kontroles komitejas loceklis 10 gadus, un kā Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas pārstāvis es ļoti lepojos ar sasniegto, un es uzskatu, ka nebūtu pārāk daudz prasīts, lai sabiedrība pamana šīs izmaiņas, ko tā pati ir uzstājīgi pieprasījusi.

Pēc visa teiktā es šodien kā vienmēr absolūti atbalstu pilnīgu pārredzamību valsts fondu izmantošanā. Es pilnībā piekrītu Eiropas Ombuda viedokļiem šajā sakarā. Es šodien kā vienmēr iebildu pret valsts fondu izmantošanu, lai risinātu privāto riskanto darījumu rezultātus. Es šodien kā vienmēr iebilstu pret brīvprātīgajiem pensiju fondiem, kas ignorē darba algas atšķirības, kā rezultātā veidojas negodīga attieksme.

Manuprāt, tas ir nepieņemami, ka tiek izdarīti pilnīgi aplami vispārinājumi, piemēram, ka visiem EP deputātiem ir tiesības saņemt divas pensijas.

Kā šī ziņojuma autors es vēlētos uzsvērt, ka pēc 10 gadiem EP deputāta amatā un pēc īsāka laikā Portugāles parlamentā un Azoru salu reģionālajā parlamentā es šobrīd pametu amatu Parlamentā, nesaņemot noteiktas pensijas garantijas nedz valsts, nedz reģionālā, nedz Eiropas līmenī.

Šajā sakarā man jāsaka, ka absolūti kļūdās tie, kas uzskata, ka, viņu pārstāvju tiesību noliegšana, kas ir vienādas visās mūsu sabiedrībās, palīdz uzlabot Eiropu.

Gluži pretēji, es esmu pārliecināts, ka vienīgais veids, kā pārvarēt kāda neuzticību saviem pārstāvjiem, ir līdz minimumam samazināt īpašu noteikumu ieviešanu attiecībā uz parlamentāriešiem, jo viņi tiek uzskatīti par atbildīgajiem šo noteikumu pieņemšanā. Es pat uzskatu, ka vienīgais jautājums, kas Parlamentam bija jāizlemj, bija EP deputātu salīdzinošais stāvoklis Eiropas administratīvajā sistēmā.

Lai gan es nožēloju, ka trūkst skaidrības, kas līdz šim pastāvēja starp sabiedrisko pienākumu un privātajām interesēm pensiju sistēmā, es novērtēju, ka zināmā mērā tiek atzīts darbs, ko veica tie, kas īpaši Budžeta kontroles komitejā nenogurstoši cīnījās par Eiropas pārskatu precizitāti un pārredzamību.

Šeit Parlamentā es vēlos visiem izrādīt dziļu cieņu un paust vēlmi, lai mūsu komitejas līdz šim veiktais darbs tiktu turpināts nākamajā Parlamenta pilnvaru termiņā ar tādu pašu enerģiju un apņemšanos, kāda tika parādīta līdz šim, lai padarītu Eiropu striktāku un godīgāku, piedāvājot lielāku solidaritāti.

Parlaments, kas tiks ievēlēts jūnijā, darbosies saskaņā ar daudz pārredzamākiem un godīgākiem noteikumiem, un to šodien šeit ir visiem iemesls atzīmēt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais runātājs būs Fjellner kungs. Referents Søndergaard kungs mums piebiedrosies vēlāk sakarā ar lidojumu kavēšanos, tādēļ es viņu aicināšu runāt vēlāk.

 
  
MPphoto
 

  Christofer Fjellner, referents.(SV) Priekšsēdētāja kungs, es esmu pārsteigts, ka jūs vismaz mēģinājāt uzskaitīt visas šīs decentralizētās aģentūras. Protams, pastāv ļoti daudz šādu aģentūru. Es uzskatu, ka budžeta izpilde ir kļuvusi vēl svarīgāka ES aģentūrām tieši tāpēc, ka to skaits ir palielinājies. Ir palielinājies arī budžets un personāla skaits.

Aģentūru skaits ir palielinājies no 11 aģentūrām 1995. gadā līdz 27 aģentūrām šobrīd. 2007. gadā visu aģentūru budžets bija EUR 1 243 500 000. 1995. gadā vidējais budžets vienai aģentūrai bija EUR 7 miljoni, turpretī šobrīd tas ir vairāk nekā 22 miljoni. Arī personāla skaits ir palielinājies tikpat dramatiski. 1995. gadā katrā aģentūrā strādāja vidēji 38 cilvēki. Šobrīd šis skaitlis ir 155 cilvēki. Manuprāt, šis palielinājums ir ievērojams pats par sevi, un mums par to ir jāpadomā, proti, par jautājumu, vai tas ir piemērots instruments un vai šāda veida palielinājums ir saprātīgs. Tas arī uzliek mums lielākas prasības, diskutējot par budžeta izpildi, kam ir jāvelta vairāk laika un enerģijas.

Tādēļ mēs esam izvēlējušies izskatīt 21 no šīm aģentūrām, par kurām mēs esam atbildīgi atsevišķos ziņojumus, un arī sagatavot horizontālu ziņojumu, izskatot problēmas, kas ir kopīgas vairumam šo aģentūru.

Es priecājos par iespēju teikt, ka vairums aģentūru no Revīzijas palātas ir saņēmušas skaidras ticamības deklarācijas. Tādēļ tās ir tikušas pareizi pārvaldītas. Vienlaicīgi daudzām no tām – faktiski gandrīz visām – joprojām gadu no gada ir lielas pārpalikuma problēmas un problēmas ievērot Finanšu regulu un Civildienesta noteikumus. Mums par to ir jāpadomā, proti, to, ka mēs gadu no gada atkārtoti kritizējam noteiktus punktus un nekas nemainās. Tas nozīmē, ka mums ir vairāk jādomā par to, kā mēs nosakām pienākumus šīm aģentūrām un kā mēs patiesībā tās pārvaldām. Tādēļ horizontālajā ziņojumā, cita starpā, es ierosinu veikt noteiktu samazinājumus, kad aģentūras izmanto nepietiekamu budžeta daļu vai kad tās nespēj aizpildīt visas amata vietas. Tāpat tiek ierosināts ieviest kopēju atbalsta dienestu, lai palīdzētu mazajām aģentūrām, kurām ir apgrūtinoši administratīvie uzdevumi. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Šogad mēs izvēlējāmies īpaši izskatīt četras aģentūras, kas no Revīzijas palātas saņēma sliktas ticamības deklarācijas un kurām ir īpaši lielas problēmas. Tās bija Eiropas Policijas koledža, Eiropas Globālās satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) uzraudzības iestāde – par GNSS mēs parasti saucam Galileo – Eiropas Dzelzceļa aģentūra un Frontex. Es priecājos par iespēju teikt, ka, pārbaudot visu informāciju, ko tās sniedza, budžeta izpildi varēja apstiprināt trim no šīm aģentūrām – Galileo, Eiropas Dzelzceļa aģentūrai un Frontex.

Diemžēl Cepol jeb Eiropas Policijas koledža ir iesniegusi daudz informācijas, bet ne tuvu visu. Tādēļ mēs vēl nevaram apstiprināt tās budžeta izpildi. Pēdējā problēma ir jautājums par ES nodokļu maksātāju naudas privātu izmantošanu, piemēram, privātu izmantošanu, lai samaksātu par mēbelēm, privātajiem mobilo telefonu zvaniem un privātajiem ceļojumiem. Mēs esam pieprasījuši informāciju par to, bet neesam to saņēmuši pilnībā. Tādēļ komiteja un es ierosinām atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu līdz brīdim, kad Cepol būs sniegusi pilnu deklarāciju šajā sakarā. Tāpat Olaf, protams, notiek krāpšanas izmeklēšana attiecībā uz šo aģentūru. Tas ir nopietni, un mums ir jāparāda, ka mēs to uztveram nopietni, un mums tas ir jāatrisina. Tādēļ mēs atliekam budžeta izpildes apstiprināšanu. Es to nedaru ar prieku, bet es apgalvoju, ka tā ir vienīgā atbildīgā rīcība. Mums ir vajadzīga visa informācija, pirms mēs varam apstiprināt budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, šī ir piektā reize, kad es uzstājos jūsu priekšā, kamēr jūs gatavojaties balsot par Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju. Un piekto reizi man ir jāpiekrīt, ka par spīti neapšaubāmajam progresam budžeta izpildē mums joprojām nav pozitīvas ticamības deklarācijas.

Rezolūcijas projektā, kas atrodas jūsu priekšā (58. punkts), referents...

(FR) „aicina Komisiju nekavējoties [sans délai] iesniegt savus priekšlikumus, lai sasniegtu pozitīvas ticamības deklarācijas mērķi”.

Tādēļ es to darīšu „sans délai”.

Es paskaidrošu trīs galvenos iemeslus, kāpēc mēs, manuprāt, nesasniedzām pozitīvu ticamības deklarāciju, lai gan šis mērķis tika noteikts pašreizējā Komisijas pilnvaru termiņa sākumā.

Iespējams, mēs sākumā pārāk paļāvāmies uz dalībvalstīm, kam bija līdzīgas bažas par negatīvas ticamības deklarācijas negatīvo sabiedrisko un politisko ietekmi, lai gan faktiski mūsu aicinājumi rīkoties kļuva efektīvi tikai tad, kad tie tika atbalstīti ar „brīdināt, atrisināt vai atlikt maksājumus” politiku. Tādēļ sākotnēji bija pārāk daudz stimulu un pārāk mazas iespējas saņemt sodu.

Tāpat mēs drīzāk centāmies sasniegt attīstību nekā revolūciju. Savos sākotnējos centienos nostiprināt ticamības deklarāciju mēs atteicāmies no radikālākiem risinājumiem, piemēram, attiecībā uz vienkāršošanu.

Protams, pieci gadi nebija pietiekams laiks mūsu rīcības plānam. Dažu mūsu rīcības plāna rezultātu ietekme ir redzama tikai tagad. Nākamā Komisija gūs rezultātus, kas bez rīcības plāna nebūtu iespējami.

Bet jūsu jautājums ir, „kā un kad jūs garantējat pozitīvu ticamības deklarāciju?” Pirmkārt, man cienījamajiem deputātiem ir jāatgādina, kas ir tā sauktā „negatīvā ticamības deklarācija”.

Līguma 248. pantā Revīzijas palātai ir noteikts uzdevums sniegt ticamības deklarāciju „par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību”. Tas tika iekļauts Māstrihtas līgumā pēdējā brīdī, nerīkojot īstu diskusiju par ietekmi. Kopš tā laika tas ir bijis ļoti problemātisks.

Tā sauktā negatīvā ticamības deklarācija ir daļa no Revīzijas palātas atzinuma. Tajā ir teikts, ka noteiktās izdevumu jomās joprojām ir būtiskas kļūdas, lai gan to apmēri atšķiras. Revīzijas palāta arī apgalvo, ka mūsu gada pārskati ir uzticami, un sniedz daudzus pozitīvus un atbilstīgus komentārus par mūsu finanšu pārvaldību. Kā tāda ticamības deklarācija nebūt neizklausās īpaša salīdzinājumā ar to, kā parasti tiek formulēti revīzijas atzinumi.

Bet šis teikums ir ārkārtīgi politizēts, tas bieži tiek tīši nepareizi interpretēts. Tādēļ man jāatzīstas, ka esmu pārsteigts, cik grūti ir pārliecināt ievēlētos politiķus un sabiedrības viedokli, ka budžeta pārvaldība Eiropas Savienībā ir daudz labāka, nekā tas atspoguļots šajā teikumā. Tādēļ mums kaut kas ir jādara, lai izbeigtu šo Eiropas fondu izmantošanas kaitīgo politisko novērtēšanu.

Var iedomāties trīs iespējas, kā nodrošināt ātrākus, garantētākus rezultātus:

Pirmā iespēja: mainīt Līgumu. Pašreizējais Līguma formulējums apdraud sabiedrības saprātīgās cerības par stabilu finanšu pārvaldību – automātiski un gandrīz nenovēršami – katru gadu kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā.

Starpvaldību konferences par Lisabonas līgumu laikā es izskatīju iespēju sakārtot Līguma 248. pantu. Kopā ar Revīzijas palātu mēs izskatījām to, kas varētu būt reālistiskāks uzdevums Revīzijas palātai, iespējams, apskatot budžetu reizi trijos gados nevis katru gadu un lūdzot Revīzijas palātu ņemt vērā, ka vairums Komisijas kontroles sistēmu ir daudzgadu sistēmas, nodrošinot, ka kļūdas tiek labotas laika gaitā. Mēs sazinājāmies ar vairākām valstu delegācijām: tās visas piekrita; neviens nerīkojās.

Otrā iespēja: tagad es esmu nonācis pie otrās iespējas un visradikālākā, īsākā ceļa līdz pozitīvai ticamības deklarācijai. Saskaņā ar pašreizējo Līgumu mums, iespējams, ir jāpārtrauc piešķirt līdzekļi pārvaldības shēmām, kas ir tik sarežģītas, ka mēs nevaram realizēt pašreizējos zemos kļūdu robežlielumus.

Ja mēs nespējam kolektīvi tikt galā ar pašreizējo izsmalcinātību, tad mums ir jāvienkāršo. „Vienkāršošana” ir jauks vārds, kas visiem patīk. Ir jāpārbauda miljoniem darījumu. Kā 480 revidenti, kas atrodas Luksemburgā, lai cik kompetenti viņi nebūtu, strādājot ar ļoti sarežģītu likumdošanas vidi 27 dalībvalstīs ar 23 oficiālajām valodām, var katru gadu pamatoti publicēt deklarāciju par visu pakārtoto darījumu likumīgumu un regularitāti visās izdevumu jomās?

Lai vienkāršošanai būtu ātra un efektīva ietekme uz kļūdu līmeni, manuprāt, ir jāatsakās no kopējās pārvaldības dažās jomās. Tas nozīmē darījumu skaitu samazinājumu no vairākiem miljoniem līdz dažiem tūkstošiem.

Ņemot par piemēru struktūrfondus, tas nozīmētu skaidri definēt pienākumus, kas šobrīd ir kopēji. Lai to sasniegtu, struktūrfondus varētu padarīt par budžeta atbalstu nabadzīgākajiem reģioniem. Atbalsttiesīgais reģions vai dalībvalsts nodrošinātu, ka ES fondi, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā, tiek tērēti, izmantojot valstu sistēmas, vienīgi finanšu ministra pakļautībā, un ka tos pārbauda dalībvalstu augstākās revīzijas iestādes.

Dalībvalsts saņemtu vienu ikgadējo summu no ES budžeta, un tā būtu atbildīga pret saviem iedzīvotājiem un citām dalībvalstīm, pamatojoties uz rezultātiem. Atbilstības noteikumi, valsts pasūtījuma procedūras un apguves rādītāji vairs nebūtu Eiropas problēma.

Šāda radikāla scenārija gadījumā mēs atteiktos no miljoniem projektu, kas ir pārāk mazi un izsmalcināti, lai tos pārskatāmi uzraudzītu no Briseles. Vairs nekādu mazu, radošu projektu, kas beigās tiek izsmieti eiroskeptiķu presē!

Trešā iespēja: ja nav iespējams mainīt Līgumu vai tā interpretāciju, mēs, iespējams, varam pārrunāt, ko nozīmē, ka attiecīgais darījumu veids ir „pieņemams”. Mēs varētu noteikt reālistiskas un rentablas robežvērtības tam, kas ir „likumīgs un regulārs”.

Tā ir diskusija par pieļaujamu risku. Šobrīd Revīzijas palāta piemēro vienotu vispārējo nozīmīguma robežlielumu 2 % apmērā. Revīzijas palāta pati ir lūgusi labāku riska analīzi un politisku vienošanos par pieļaujamo risku dažādās budžeta jomās.

Lai turpinātu šo diskusiju, jūsu rīcībā tagad ir Komisijas paziņojums. Referents ierosina vērtēt atzinīgi šo paziņojumu kā „stabilu metodoloģisko pamatu” un aicina veikt papildu analīzi, datu apkopošanu, dialogu un konkrētus priekšlikumus. Es būtu pateicīgs par šo atbalstu un ierosinu turpināt darbu pēc iespējas ātrāk. Šobrīd šķiet, ka arī Padome ir gatava iesaistīties.

Pamatojoties uz jūsu vispārējo politisko atbalstu, Komisija vēlētos turpināt ar priekšlikumiem, lai noteiktu īpašus pieļaujamā riska līmeņus katrā budžeta pozīcijā. Par katru turpmāko izdevumu priekšlikumu jums tiktu lūgts „pieļaut” rūpīgi aprēķinātu riska līmeni, lai Revīzijas palāta – cerams – atbilstīgi pielāgotu savu nozīmīguma robežlielumu.

Mums ir jāsāk tagad. Ja mēs gaidīsim pārskatīto Finanšu regulu vai patiešām nākamo Finanšu plānu pēc 2013. gada, tas netiktu atspoguļots budžeta izpildes procedūrā turpmākos piecus gadus.

Dāmas un kungi, šodien jūs gatavojaties balsot par to, vai apstiprināt 2007. gada budžeta izpildi, par kuru revidenti šobrīd saka, ka visās budžeta jomās, izņemot struktūrfondus, vismaz 95 % maksājumu nav nopietnu finanšu kļūdu.

Tā ir vislabākā jebkad publicētā ticamības deklarācija, kas ir labāka nekā pagājušajā gadā, kad bija augstāks maksājumu līmenis, paplašinātajā ES ar 27 dalībvalstīm. Mūsu finanšu pārvaldība pastāvīgi uzlabojas, un tā noteikti ir pelnījusi budžeta izpildes apstiprinājumu. Bet tā nav nevainojama.

ES tika izveidota, lai ieviestu mieru un labklājību. Līdz šim tas ir izdevies. Protams, raugoties uz ES iestāžu struktūru, pastāv iespēja, ka tās izveides brīdī klāt nebija neviena revidenta, tādēļ tā nav nevainojama. Bet nevainojama revīzija ir reta parādība visā pasaulē.

Paldies par uzmanību un, lūdzu, balsojiet par budžeta izpildes apstiprināšanu. Komisija nebūs pašapmierināta.

 
  
MPphoto
 

  Luca Romagnoli, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotājs. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Transporta un tūrisma komiteja atzinīgi vērtē to, ka TENT projektu saistību un maksājumu apropriāciju izmantošanas rādītāji joprojām ir augsti, sasniedzot gandrīz 100 %, un aicina dalībvalstis nodrošināt, ka no valstu budžetiem tiek piešķirts pietiekams finansējums, lai atbilstu šīm ES saistībām.

Tā ir noraizējusies par transporta drošības un Galileo uzraudzības iestādes saistību apropriāciju zemo izmantošanas rādītāju un par iekšējā tirgus un transporta optimizācijas sistēmu, un pasažieru tiesību maksājumu apropriācijām.

Tā ar gandarījumu atzīmē, ka maksimālais finanšu atbalsta rādītājs pārrobežu projektiem ir palielinājies līdz 30 % un minimālais finansējuma robežlielums līdz EUR 1,5 miljardiem. Es arī vēlētos jums atgādināt, ka projektu izvēles novērtēšanas procedūra ir uzlabota kopā ar attiecīgo uzraudzību, bet vienlaicīgi komiteja pauž nožēlu, ka darbu raksturojuma struktūra nav saskaņota un tehniskā un finanšu uzraudzība nav standartizēta.

 
  
MPphoto
 

  Jan Andersson, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. - (SV) Priekšsēdētāja kungs, nodarbinātības politika ir iekļauta kohēzijas politikā. Šajā jomā joprojām ir vairākas kļūdas un trūkumi un vairākas lietas, par kurām mums ir iebildumi. Apmēram 27 % kohēzijas politikas ir Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetencē. Runājot par maksājumiem, lielākā to daļa ir radušies laikposmā no 2000.–2006. gadam. Ir patīkami redzēt, ka šajā periodā tika izmantoti 100 % maksājumu apropriāciju.

Dažkārt rodas problēmas ar to, ka trūkst pierādījumi par netiešajām izmaksām un personāla izmaksām, kā arī to, ka šādas izmaksas tiek pārvērtētas. Tādēļ mēs arī esam pauduši atbalstu standartizētākam veidam, kā to norādīt, apvienojot ar labākām pārbaudēm dalībvalstu līmenī, ko mēs veiksim nākamajā periodā un kuru rezultātā turpmāk šī joma var tikt uzlabota.

 
  
MPphoto
 

  Péter Olajos, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs..(HU) Pēc 2006. gada man tika izrādīts tas gods sagatavot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu attiecībā uz tādu piecu Eiropas aģentūru budžeta izpildi, kas 2007. finanšu gadā nonāca mūsu jurisdikcijā.

Manuprāt, budžeta pozīcijas izpildes vispārējais līmenis 94,6 % apmērā šajā jomā ir kopumā apmierinošs. LIFE+ programmas saistību apropriāciju izpildes rādītājs bija izcils 98,87 % apmērā. Pārējās izcilās aģentūras bija Eiropas Vides aģentūra, kas sasniedza 100 % attiecībā gan uz saistībām, gan maksājumiem, kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Tomēr budžeta pārvaldību joprojām ir jāuzlabo Eiropas Zāļu aģentūrai, Eiropas Pārtiks nekaitīguma iestādei un Eiropas Ķīmijas aģentūrai. Eiropas Ķīmijas aģentūrai 2007. gads patiesībā bija pirmais darbības gads. Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma aģentūras atzinuma sagatavotājs es ierosinu apstiprināt Komisijas aģentūru 2007. gada budžeta izpildi vides politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomās attiecībā uz budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 

  Jan Olbrycht, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētaja kungs, komisār, Reģionālās attīstības komiteja ir pamatīgi izanalizējusi Revīzijas palātas darba rezultātus, bet arī aktīvi piedalījusies ārkārtīgi vērīgajā Budžeta kontroles komitejas darbā. Salīdzinot šos rezultātus ar rezultātiem, kas bija iepriekšējās budžeta izpildes temats, atklājas nozīmīgs Komisijas darba uzlabojums attiecībā uz uzraudzības līmeni. Tomēr mēs apzināmies, ka rīcības plāna ieviešanas pirmie redzamie rezultāti parādīsies tikai turpmākajos pāris gados.

Mūsu komitejai ir svarīgi, lai rezultāti, kas parādās Revīzijas palātas ziņojumā, netraucētu sapratnei par kohēzijas politikas nozīmīgumu ES politikās un lai tie neapdraudētu šīs politikas mērķus. Tāpat mēs vēlētos pievērst uzmanību tam, ka ziņojumā izceltās kļūdas nav maldīgi jāsaprot kā noteikumu pārkāpumi vai pat ļaunprātīga rīcība. Kopumā mēs uzskatām, ka ir sasniegts pamanāms progress, un mēs atbalstīsim Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Marusya Ivanova Lyubcheva, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja.(BG) Ziņojumā par Eiropas Komisijas 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ir atspoguļots zināms progress, lai gan mums joprojām ir pareizi jāsaskaņo rīcība un kontroles mehānismi, lai sasniegtu efektīvāku resursu izmantošanu, samazinātu pārkāpumu skaitu un pakāpi, kā arī piedāvātu lielāku pārredzamību un mērķtiecību, jo īpaši iekļaujot budžetā dzimumu politiku.

Nedrīkst ignorēt Komisijas pienākumu sadarboties ar dalībvalstīm un iestādēm. Sadarbība un komunikācija ir svarīgi instrumenti, un mēs bieži varam redzēt nolaidības rezultātus šajā sakarā. Nemazinot dažu pārkāpumu nozīmi jaunākajās dalībvalstīs Bulgārijā un Rumānijā, es uzskatu, ka ir jāgarantē vienlīdzīga attieksme visām dalībvalstīm.

Abām šīm valstīm tiek piemērots īpašs sadarbības mehānisms, ko nedrīkst sarežģīt. Daži no ziņojuma tekstiem ir nepieņemami, jo īpaši ierosinājums Bulgārijai un Rumānijai ieviest mehānismu ceturkšņa ziņojumu, kā arī īpašu ziņojumu par struktūrfondiem sagatavošanai. Es mudinu svītrot šos tekstus no ziņojuma. Tas dos valstīm iespēju koncentrēties uz radušos problēmu pārvarēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Es vēlētos teikt, ka mēs neesam dzirdējuši Attīstības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas vai Kultūras un izglītības komitejas atzinumus, jo referenti neieradās uz debatēm laicīgi, tādēļ ir izmainījusies runātāju kārtība. Mēs turpināsim diskusiju. Tagad Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā runās Ferber kungs – pusotru minūti.

 
  
MPphoto
 

  Markus Ferber, PPE-DE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, manuprāt, šī Parlamenta pilnvaru termiņa laikā mēs kopīgi esam sasnieguši zināmu progresu attiecībā uz Eiropas iestāžu budžeta izpildes procedūru. Tomēr es paužu nožēlu, ka tas ir prasījis tik daudz laika, jo principā mēs esam pabeiguši tikai to, kas galvenajos vilcienos tika aprakstīts Komisijas atkāpšanās laikā 1999. gadā, tas ir, pirms 10 gadiem. Tas parāda, ka mums noteikti ir jāuzlabo mūsu darba procedūras un metodes un jānodrošina, ka vajadzīgā pārredzamība parādās ātrāk, kad iedzīvotāji atklāj, kā tiek izmantoti viņu nodokļi.

Es vēlētos īpaši pateikties Casaca kungam, ar kuru man bija tas gods strādāt pie Parlamenta budžeta izpildes Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā. Es ļoti nožēloju, ka kolēģis deputāts, kas ir paudis presē ļoti daudzus komentārus par dažādiem jautājumiem attiecībā uz Eiropas Parlamentu, nepiedalās nedz debatēs vai balsojumā komitejā, nedz debatēs šeit plenārsēdē. Es to šobrīd vēlos pateikt ļoti skaidri, lai to atceras un lai tas paliek nākamajām paaudzēm!

Mēs ļoti labi zinām, ka ir bijušas un joprojām ir vairākas problēmas, un tieši šobrīd šeit esošie EP deputāti pēdējo piecu gadu laikā ir nodrošinājuši, ka tiek veiktas vajadzīgās reformas vairākās vietās EP deputātu interesēs. Tādēļ es visiem sirsnīgi pateicos. Mēs esam izdarījuši to, ko mums bija jādara, un mēs neesam izplatījuši visu informāciju plašsaziņas līdzekļos un pēc tam izvairījušies no līdzdalības. Paldies par jūsu pozitīvo sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Costas Botopoulos, PSE grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es sākšu, sakot to, ko es vienmēr saku, kad mēs diskutējam par budžeta jautājumiem un budžeta kontroli, proti, ka mēs šeit izskatām nevis tehnisku, bet dziļi politisku procedūru.

Ļoti svarīgs ir tēls, ko mūsu iedzīvotājiem rada Parlaments un Eiropas Savienība kopumā. Citiem vārdiem sakot, cik daudz Eiropas nodokļu maksātāju naudas mēs izmantojam un kādu tēlu mēs radām Eiropas iedzīvotājiem par šīs pārvaldības pārredzamību. Tādēļ tas ir politisks process, un ir ļoti svarīgi, lai mēs pārbaudītu pamatprincipus, iespaidu, kādu mēs atstājam kā Eiropas Savienība, nevis tikai noteiktas detaļas attiecībā uz īpašām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mums nav jārunā par katru valsti.

Šis novērojums man liek teikt, ka mūsu ziņojumi arī ir ļoti svarīgi. Viens no izskatītajiem piemēriem ir uzlabojumi, ko mēs pēc daudzus gadus ilgušajiem centieniem beidzot esam sasnieguši parlamentāriešu un parlamentāro palīgu statuss jomā, un arī šajā vietā es vēlētos atzinīgi vērtēt mana kolēģa Casaca kunga sasniegumus. Šobrīd mums ir ļoti labi rezultāti, un tas parāda, ka mūsu ziņojumi ir svarīgi un ka tie dod rezultātus, un mums par tiem ir jārūpējas.

Es vēlētos piebilst pāris vārdus par rezultātiem, ko ir devuši mūsu šīgada centieni. Es teikšu to pašu ko referents Audy kungs, ka, protams, mēs esam sasnieguši progresu, bet, ka ar to vēl nepietiek. Galvenais jautājums ir problēma ar kohēzijas darbības jomu, bet šeit es vēlos teikt, ka mēs sociālisti aicinām sasniegt uzlabojumus, ticamību, iedarbību un vienkāršošanu, kā to teica arī komisārs. Es uzskatu, komisār, ka mums ir jāpāriet no attīstības uz revolūciju vienkāršošanas jomā; nevis tāpēc, lai atmestu kohēziju, kas ir Eiropas Savienības pamatpolitika, bet tāpēc, lai mēs varētu to uzlabot un padarīt efektīvāku.

Visbeidzot, svarīgs jautājums, kas arī ir izskatīts ziņojumā, ir jautājums par Eiropas Savienības pieejamību krīžu pārvaldībai. Mums ir pašiem jātiek galā ar krīžu pārvaldību, nevis jānodod šī spēja citām struktūrām.

 
  
MPphoto
 

  Jan Mulder, ALDE grupas vārdā. (NL) Vispirms es vēlētos pateikties referentiem un arī Audy kungam, kas, manuprāt, uzstājās ar izcilu runu. Tāpat es esmu pateicību parādā komisāram un Komisijas dienestiem. Tie vienmēr ir bijuši labvēlīgi pret Parlamentu, ko es ļoti augstu vērtēju. Brīžiem radās nelielas nesaskaņas, bet, kur gan tās nerodas?

Manuprāt, Komisiju ir jāpārbauda attiecībā uz tās teikto perioda sākumā un attiecībā uz pašreizējo iznākumu. Tiešām, kā komisārs jau teica, Komisija ne tuvu nav sasniegusi to, ko tā bija apņēmusies sasniegt, proti, pozitīvu ticamības deklarāciju. Tā pat nepietuvojās cerētajam rezultātam, kas ir problēma, lai gan komisārs pauda vairākus ļoti interesantus ieteikumus. Diemžēl tie tika pausti perioda beigās. Tas būtu bijis iespējams – es nezinu – ja mēs būtu varējuši pārrunāt šos trīs gadus viņa pilnvaru laikā, jo tika pausti daudzi interesanti ieteikumi.

Cik es varu spriest – un komisārs arī to pieminēja – joprojām būtiska ir kopēja pārvaldība. Vai mēs varam to atstāt dalībvalstu ziņā, un kā mēs vislabāk varam uzraudzīt dalībvalstis? Iestāžu nolīgumā mēs apgalvojām, ka mēs vēlamies deklarācijas noteiktā politiskā līmenī, kas tika pārveidots par finanšu noteikumiem un nosacījumiem. Svarīgs jautājums man vienmēr ir bijis, vai ar to pietiek. Šobrīd man par to nav pietiekama izpratne. Es pateicos komisāram par plašo ziņojumu, ko viņš nosūtīja, lai gan, manuprāt, tas vietām ir neskaidrs. Kur ir stimuli tām dalībvalstīm, kurām ir labi rezultāti, un soda mēri tām dalībvalstīm, kurām ir slikti rezultāti? Man tas nav pilnībā skaidrs, un tas ir jāpaskaidro politikā.

Manuprāt, diskusija par pozitīvu ticamības deklarāciju ir jāturpina nekavējoties. Tas ļoti kaitē sabiedrības viedoklim, ja gadu no gada saglabājas situācija, kad tiek publicēta negatīva ticamības deklarācija.

 
  
MPphoto
 

  Mogens Camre, UEN grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs, pārbaudot 2007. gada pārskatus, mēs kārtējo reizi redzam, ka šajā gadā mēs vienkārši nepietiekami spējam pārvaldīt lielos resursus, ko ES sniedz dalībvalstis. Komitejas izcilie ziņojumi skaidri parāda nopietnos trūkumus. Ļaujiet man citēt vienu no šiem ziņojumiem. Attiecībā uz kohēziju komiteja paziņo, ka tā ar bažām atzīmē Eiropas Revīzijas palātas novērtējumu, ka vismaz 11 % no kopējās summas, kas atmaksāta saistībā ar strukturālās politikas projektiem, nedrīkstēja būt atmaksāta.

Es apzinos, ka viss ES milzīgais likumdošanas un administratīvo struktūru tīkls apvienojumā ar sliktu administrāciju un klaju korupciju dažās dalībvalstīs apgrūtina atbildīgu finanšu pārvaldību, bet tas ir un būs nepieņemami. Pastāv tikai viens risinājums, un tas ir pārtraukt maksāt milzīgās naudas summas ES, tādējādi izbeidzot visu ES pārdales cirku.

Mana mazā valsts Dānija šogad ES maksās gandrīz DKK 20 miljardus. Mēs nekad nedomātu izmantot šo naudu mērķiem, kādos ES to izlieto. Pat dalībvalstu naudas nosūtīšana pārdalei caur Briseli nozīmē šīs naudas kopējās vērtības samazinājumu, un tas veicina arvien plašāku iedzīvotāju naudas nelikumīgu izmantošanu. ES dalībvalstīm ir jāfinansē pašām sevi, nevis jāapliek ar nodokļiem savi kaimiņi.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties Budžeta komitejas priekšsēdētājam Bösch kungam par to, ka viņš tik izcili veica savu darbu, un es vēlētos arī patiekties referentam, saviem kolēģiem deputātiem, komitejas sekretariātam un visiem iesaistītajiem par viņu ārkārtējo apņemšanos un ļoti konstruktīvo sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. (NL) Šoreiz es runāšu par Parlamenta budžetu un es vēlētos paust gandarījumu par Casaca kunga ziņojumu, jo īpaši par nodaļu attiecībā uz brīvprātīgo pensiju fondu, kurā mēs apstiprinājām apmēram 10 punktus. Vairāki no tiem sākotnēji bija grozījumi, ko es biju iesniedzis un kas, manuprāt, bija vajadzīgi šajā posmā.

Eiroskeptiķi noraidīja to, kas šobrīd notiek ar šo brīvprātīgo pensiju fondu. Un pamatoti, jo tas ir negods! Tas, kas notiek, ir neētiski, un mums ar to ir jācīnās. Mēs nevaram pieņemt, ka šajos laikos EP deputāti drīzāk apsvērtu paši savus ienākumus nekā iedzīvotāju ienākumus. Kopā ar Ferber kungu es vēlētos teikt klātesošajiem eiroskeptiķiem, ka viņi nekādā veidā nav centušies konstruktīvi veicināt trūkumu labošanu.

Es īpaši vēlētos lūgt savus kolēģus EP deputātus apstiprināt 105. punktu, kas attiecas uz brīvprātīgo pensiju fondu. Tas nodrošinās, ka Parlamenta Prezidijs nevarēs izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai novērstu milzīgās nesaskaņas, jo tas nav attaisnojams. Tādēļ es aicinu visus savus kolēģus deputātus aktīvi atbalstīt un apstiprināt P. Casaca ziņojumu. Es pieteicos balsojumam pēc saraksta, jo visiem ir stabili jāaizstāv savs viedoklis šajā jautājumā!

 
  
MPphoto
 

  Véronique Mathieu (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, šajā ekonomiskās lejupslīdes periodā bija svarīgi, lai Eiropas Savienība turpina izrādīt solidaritāti attiecībā uz attīstības valstīm. Atcerēsimies, ka 2007. gadā Eiropas Kopiena un dalībvalstis kopā veidoja 60 % visa attīstības atbalsta, padarot Eiropas Savienību par pasaules lielāko atbalsta sniedzēju.

Eiropas Attīstības fonds mums ļauj cīnīties pret nabadzību, vienlaicīgi veicinot ekonomisko attīstību un demokrātiju. Tādēļ es priecājos, ka ĀKK valstīm ir piešķirts budžets EUR 23 miljardu apmērā laika periodam no 2008.2013. gadam saskaņā ar 10. EAF. Šī summa ir gandrīz divreiz lielāka par summu, kas tika piešķirta saskaņā ar 9. EAF.

Savā ziņojumā Revīzijas palāta secina, ka 7., 8., un 9. EAF pārskati kopumā ir uzticami, likumīgi un regulāri. Mēs varam tikai priecāties par rekordātrajiem līgumu un maksājumu īstenošanas līmeņiem saskaņā ar EAF.

Tomēr es arī atzīmēju, ka joprojām ir vieta progresam attiecībā uz uzraudzības un kontroles sistēmas stiprināšanu, jo vēl aizvien pastāv ievērojams kļūdu līmenis, kas ietekmē noteiktus darījumus.

Tāpat pārāk bieži pastāv risks budžeta atbalsta jomā, un es uzskatu, ka šādi riski ir jānovērtē labāk. Šajā sakarā es piekrītu, ka budžeta atbalsts ir jāsniedz tikai tad, ja saņēmēja valsts spēj pārvaldīt fondus pārredzami, atbildīgi un efektīvi.

No prioritātēm, pie kurām mums ir turpmāk jāstrādā, es vēlētos pieminēt EAF integrēšanu Kopienas vispārējā budžetā, jo tas uzlabotu attīstības atbalsta efektivitāti un pārredzamību.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties referentam par viņa izcilo ziņojumu, Revīzijas palātas pārstāvjiem un arī Komisijas darbiniekiem, kas ir veikuši izcilu darbu. Lieki teikt, ka es nožēloju Padomes prombūtni un īpaši Čehijas prezidentūras prombūtni.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (PSE).(HU) Šī cikla laikā Eiropas Parlamentam ir bijis uzdevums kontrolēt arvien lielāka skaita aģentūru administrēšanu, ko pieminēja arī mans kolēģis deputāts Fjellner kungs. Konstruktīvais dialogs, kurš izveidojās uzraudzības procesa laikā starp Parlamentu, aģentūrām un Eiropas Revīzijas palātu, ir uzlabojis pārredzamību un pastiprinājis pārvaldības disciplīnu. Pašreizējā grūtajā ekonomiskajā un finanšu situācijā uzraudzības nozīme ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Paraugoties uz iepriekšējo periodu, iepriecina tas, ka budžeta uzraudzības laikā mēs ne tikai konstatējām atbilstību vai tās trūkumu, bet mēs arī spējām izdarīt progresīvus ieteikumus iestādēm, kas tika revidētas un kuras mēģināja tos veiksmīgi īstenot. Es uzskatu, ka tas ir svarīgi, un es atbalstu, ka aģentūras ir ne tikai jāpakļauj pilnībā objektīvai pārbaudei, bet arī to, ka mums ir jāpārbauda to individuālā attīstība. Es īpaši atbalstu to, ka aģentūras tiek izveidotas arī jaunajās dalībvalstīs, lai tuvinātu Eiropas Savienības darbu šajās valstīs dzīvojošajiem cilvēkiem. Mēs gandrīz pilnībā piekrītam Fjellner kungam, un galīgais spriedums tiks pieņemts rīt.

 
  
MPphoto
 

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, J. P. Audy ziņojums – es sirsnīgi pateicos referentam – patiešām ļauj mums pavirzīties soli uz priekšu, jo tajā ir iekļauti novatoriski elementi, piemēram, nosaukšana vārdos un kaunināšana, kas ir budžeta kontroles stūrakmens. Tas nozīmē mērķtiecīgu kritiku nevis vispārējas sūdzības. Tas ir skandalozi, ka Sociāldemokrātu grupa šobrīd atkāpjas no savas nostājas un drīzāk noslēptu patiesību, un tas kaitē mūsu kontroles darbībām. Tiek apdraudēta Parlamenta uzticamība, un es aicinu savus kolēģus deputātus to nepieļaut.

Es vēlētos teikt pāris vārdus par mūsu lielākajām problēmām, proti, Rumāniju un Bulgāriju. Komisijas neveiksme saistībā ar sagatavošanos šo valstu pievienošanai ir acīm redzama. Mēs esam zaudējuši daudz naudas. Komisija ilgu laiku neko nedarīja un neiesaldēja fondus līdz 2008. gadam. Tomēr pa to laiku tika zaudēts vairāk nekā EUR1 miljards saistībā ar Bulgāriju un apmēram EUR 142 miljoni saistībā ar Rumāniju. Tomēr fondu iesaldēšana neatrisina problēmas. Sadarbības un pārbaudes mehānisms, par kuru ir atbildīgs pats Komisijas priekšsēdētājs, ir „papīra tīģeris”, un progresa ziņojumi nav sava nosaukuma cienīgi. J.P. Audy ziņojumā ir minēti ieteikumi, kā to varētu uzlabot. Eiropas Komisija maldināja Parlamentu par šo valstu gatavību pievienoties ES, un komisāram paplašināšanas jautājumos patiesībā ir no tā jāgūst mācība. Tomēr mēs esam ieinteresēti turpmākās paplašināšanās pārvaldībā, tādēļ šis temats joprojām ir darba kārtībā.

Mūsu grupa apstiprinās Komisijas budžeta izpildi, bet es personīgi atteikšos apstiprināt tās budžeta izpildi. Diemžēl Komisijas dedzība attiecībā uz reformu ir sīka dzirksts, ko mēs vēlreiz varējām ieraudzīt pagājušajā gadā un kas jau atkal ir apslāpēta. Ir iestājies sastingums saistībā ar cīņu pret krāpniecību, nekas nenotiek attiecībā uz novēršanu, un, cita starpā, nav novērojama nekāda vēlme rīkoties ētiskāk. Komisijai un īpaši komisāram Kallas kungam ir jāsaprot viena lieta, ka, lai kas arī nevēlētos nokļūt Komisijā, viņš ir atkarīgs no Parlamenta atbalsta.

 
  
MPphoto
 

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, es pateicos cienījamajiem deputātiem par viņu piezīmēm. Es varu teikt tikai to, ka šo piecu budžeta izpildes procedūru laikā es guvu prieku un biju ļoti apmierināts ar mūsu sadarbību. Process vienmēr ir bijis sarežģīts, bet vienmēr konstruktīvs un ļoti profesionāls. Tādēļ es jums visiem pateicos par šo ieguldījumu sarežģītajā budžeta izpildes mašinērijā.

Tikai divas piezīmes. Liberadzki kungam es vēlētos teikt, ka 2009. gada februārī EAF konti tika veiksmīgi pārnesti uz ABAC. Mēs izvirzījām šo jautājumu, bet tagad tie ir apvienoti.

Ļoti labs bija Jan Mulder jautājums par to, kāpēc šie radikālie priekšlikumi tiek izteikti tik vēlu. Četri gadi, lai redzētu, kā nobriest šāda veida priekšlikums, nav pārāk ilgs laiks. Eiropā notikumiem ir vajadzīgs laiks, un šajā gadījumā mēs cenšamies izmantot visas iespējas mūsu rīcības plāna sistēmā, jo mēs redzam, ka ir jādara kaut kas ļoti nopietns, lai atrisinātu šo problēmu.

Tādēļ es neuzskatu, ka tas ir pārāk vēlu, bet es, protams, nožēloju, ka tam ir bijis vajadzīgs tik daudz laika.

 
  
MPphoto
 

  Dragoş Florin David (PPE-DE).(RO) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es runāšu īsi. Citu galveno secinājumu par Eiropas Komisijas budžeta izpildi starpā Audy kunga ziņojuma 4. punktā ir pausts viņa uzskats, ka Komisija nepietiekami nopietni izturējās pret Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos, ka abu kandidātvalstu pievienošanās laikā ziņojumi par abām kandidātvalstīm bija maldinoši un ka ir nožēlojami, ka šī nepareizā informācija ir novedusi pie pašreizējās situācijas, kad Kohēzijas fondi tika piešķirti dalībvalstīm, kuru administratīvās un juridiskās sistēmas nedarbojās, un ka šī rīcība maldināja sabiedrības viedokli un Parlamentu, kā rezultātā tika iedragāta ES reputācija.

Es patiešām vēlētos, lai mani kolēģi deputāti Jørgensen kungs un Casaca kungs, kas iesniedza šo grozījumu, un citi kolēģi deputāti, kuri Budžeta komitejā to apstiprināja, paskaidrotu šos argumentus, jo, manuprāt, gan Rumānijai, gan Bulgārijai ir funkcionālas administratīvās un juridiskās sistēmas, kuras iespējams, neatbilst parametriem, pamatojoties uz kuriem tām vajadzētu darboties, bet tomēr tās darbojas. Tāpat es neuzskatu, ka kāds būtu atļāvies maldināt sabiedrības viedokli un vismazāk jau Parlaments un Komisija.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy, referents. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka par Rumānijas un Bulgārijas gadījumu ir vērts diskutēt, bet mēs tiešām atrodamies ārkārtīgi nopietnā situācijā.

Attiecībā uz secinājumiem es vēlētos pateikties politisko grupu referentiem un visiem runātājiem, jo īpaši Budžeta kontroles komitejai. Es vēlētos izdarīt secinājumus par vairākiem jautājumiem.

Pirmkārt, saistībā ar budžetu nav nekādas krāpšanas. Otrkārt, mums ir ļoti daudz kļūdu, un tam ir divi iemesli. Pirmais ir tāds, ka mūsu regulas ir pārāk sarežģītas, tādēļ galīgajiem atbalsta saņēmējiem ir grūti tās piemērot, un tie pieļauj kļūdas, kas nav pārāk nopietnas. Otrais iemesls ir tāds, ka Eiropas Revīzijas palāta piemēro pārāk zemu nozīmīguma robežlielumu: 2 % visām nozarēm; pieņemot revīzijas metodes, tie ir jāpārbauda no jauna.

Tādējādi tiek apgalvots, ka situācija ir slikta, bet tāpēc, ka mēs visi esam atbildīgi. Komisija ir atbildīga, jo tā nav pildījusi savu solījumu, un paldies jums, komisār, ka pārbaudījāt priekšlikumus nākamajam pilnvaru termiņam. Padome ir atbildīga, jo tā zaudē interesi: tā nav ieradusies. Dalībvalstis ir atbildīgas, jo tās nepietiekami rūpīgi piemēro regulas. Eiropas Revīzijas palāta ir atbildīga, jo tai ir jāpārskata savas revīzijas metodes un īpaši attiecībā uz nozīmīguma līmeņiem; nozīmīguma robežlielumu noteikšana ir Revīzijas palātas nevis Komisijas vai Parlamenta pienākums. Parlaments ir atbildīgs, jo tam ir jābūt skaidram priekšstatam par pašreizējiem trūkumiem, un tam ir jāpieņem reformas.

Īsumā es uzskatu, ka mums ir virkne kopēju pienākumu. Kopsavilkums tiek sagatavots šī pilnvaru termiņa beigās. Tiešām, mēs ļoti ceram, ka šī reforma notiks, lai mums vismaz būtu pozitīva ticamības deklarācija turpmākajos finanšu plānos. Mēs arī ceram, ka gadījumā, ja mums būs negatīva ticamības deklarācija, mēs no Parlamenta saņemsim negatīvu balsojumu, lai būtu politiska atbilstība starp struktūrām, kurām ir jāpieņem budžeta kontroles lēmumi.

 
  
  

SĒDI VADA: G. ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Herbert Bösch, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man ir tas gods pateikties pirmkārt referentiem, kas ir paveikuši lielisku darbu un iesnieguši konstruktīvus ziņojumus, par vienu no kuriem mums vēl ir jādiskutē rīt. Otrkārt, es vēlētos pateikties izcilajam sekretariātam, kas mūs ir atbalstījis pēdējo gadu laikā. Tiem, kas nāks pēc mums, es varu vienīgi novēlēt, lai viņu labā strādā tikpat izcili darbinieki.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, es kaut ko nesaprotu. Paskatoties uz preses pārskatu – 21.–24. aprīļa plenārsēdes pārskatu – es varu izlasīt par svarīgajiem ziņojumiem attiecībā uz EP deputātu imunitāti, bet tajā nekas nav teikts par 2007. finanšu gada budžeta izpildi. Ja mēs neatzīstam Parlamenta tiesības, tad, kas plašajā sabiedrībā atzīs mūs, uztvers mūs nopietni un 7. jūnijā balsos, ja mēs šādi rīkojamies ar visefektīvākajām Parlamenta tiesībām? Tās ir tiesības kontrolēt, kā 2007. gadā tika iztērēti vairāk nekā EUR 100 miljardi.

Ja mēs nediskutējam par faktiem, tad mums būs jādiskutē par baumām. Ferber kungs jau to pieminēja. Mums ir jāveido Eiropa, pamatojoties uz faktiem. Mums ir vajadzīga sadarbība un konstruktīvas idejas, ko mēs esam attīstījuši pēdējo gadu laikā. Nav pārsteidzoši, ka šī perioda beigās mēs esam faktiski radījuši vislielāko produktīvo varu un vislielāko skaidrību šajā periodā. Tas ir daļēji pateicoties iesaistītajiem cilvēkiem, kurus es vēlētos apsveikt, bet tas ir arī daļēji pateicoties tam, ka mēs paši esam kļuvuši skaidrībā par dažādam lietām, viena no kurām ir tas, ko Eiropas nodokļu maksātājiem galu galā nozīmē kontrole.

Mums jāzina, ka mēs arī neaprobežojamies ar šo vienu 2007. gadu. Protams, mēs zinām, ka tika pielaistas dažas kļūdas, un mēs to zināmā mērā esam izlabojuši. Es esmu ļoti pateicīgs Costas kungam par to, ko viņš teica. Šī perioda laikā mēs esam pieņēmuši palīgu nolikumu. Pirms pāris gadiem mēs par to tikām kritizēti. Mēs pieņēmām palīgu nolikumu, un mēs arī tikām par to kritizēti. Daži cilvēki, iespējams, nav par to pilnīgi pārliecināti, bet kā Budžeta kontroles komitejas locekļi neaizmirsīsim, ka nav iespējams vienmēr rīkoties saskaņā ar Vācijas, Portugāles, Austrijas vai Spānijas modeli. Mums ir vajadzīgs Eiropas modelis. Dažkārt tas ir visnotaļ grūti un citkārt sarežģīti pārstāvams, jo īpaši vēlēšanu laikā. Es esmu ļoti pateicīgs visiem, kas pretojās turpmākās vēlēšanu kampaņas kārdinājumam un teica: mēs turēsimies pie faktiem, un mēs arī esam gatavi paskaidrot šos faktus mūsu kolēģiem deputātiem un arī balsotājiem.

Kallas kungs, es vēlētos piebilst vēl vienu lietu, jo mēs arī runāsim par to saistībā ar J.P. Audy ziņojumu par budžeta izpildi, ko es vērtēju ļoti atzinīgi. Tas attiecas uz iespējamo bankas komisijas maksu. Daudzus gadus Komisija ir bijusi gausa, aprēķinot Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktu, lai iegūtu pareizu NKI, kas faktiski ir izvirzīts par noteikumu. Dažādām dalībvalstīm tas izmaksā vairākus miljonus eiro, par ko mēs jau runājām. Es ceru, ka jūs vai jūsu pēctecis to atbilstīgi sakārtosiet.

Priekšsēdētāja kungs, es esmu ļoti pateicīgs par šo izcilo dokumentu, ko sagatavoja mana komiteja, un, kā jau jūs zināt, rīt mēs ieteiksim neapstiprināt budžeta izpildi. Es ļoti priecājos, ka esmu šīs komitejas priekšsēdētājs. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 

  Christofer Fjellner, referents.(SV) Priekšsēdētāja kungs, tiek teikti daudzi pateicības vārdi, tomēr es vēlētos izmantot iespēju, lai pateiktos mūsu izcilajam priekšsēdētājam Bösch kungam. Manuprāt, viņš ir paveicis lielisku darbu, vadot komiteju pēdējos divus ar pusi gadus.

Lai gan nenotika pārāk liela diskusija par maniem ziņojumiem attiecībā uz aģentūru budžeta izpildi, es ceru, ka visi mani kolēģi deputāti tos atbalstīs neatkarīgi no tā, kā viņi balsoja komitejā vai ko viņi ir iepriekš teikuši. Svarīgi, lai Parlaments būtu vienots šajos jautājumos.

Tā kā šīs ir debates par visiem ziņojumiem, es vēlētos komentēt ziņojumu, kas nav manējais. Man ir spēcīgas sajūtas par Casaca kunga ziņojumu, kas, manuprāt, ir ļoti labs, jo īpaši 105. punkts, kurā mēs atzīmējam to, ka Parlaments nesniegs papildu naudu no budžeta, lai segtu brīvprātīgā pensiju fonda deficītu mums EP deputātiem. Es zinu, ka daudzi no jums uzskata šos punktus par ļoti pretrunīgiem, bet, manuprāt, tie vismaz tiek pieminēti. Daudzi cilvēki ir kritizējuši šo fondu gadiem ilgi. Es vēlētos teikt, ka, manuprāt, pats fonds ir skandalozs. Mūs visus šobrīd skar globālā finanšu krīze. Laikā, kad parastajiem cilvēkiem tiek samazinātas pensijas, politiķi nedrīkst glābt savu ādu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu paši savām pensijām.

Es ceru, ka tā ir vēsts, ko cilvēki, kuri vada Parlamentu, patiešām ņems vērā, un ka viņi atturēsies papildināt fondu, izmantojot vēl vairāk nodokļu maksātāju naudu. Gluži pretēji, mums tas ir jāpārtrauc, un mums tas ir jādara pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 23. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Bárbara Dührkop Dührkop (PSE), rakstiski.(ES) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir lūgusi apstiprināt Komisijas budžeta izpildi, kā arī tās kompetencē esošo piecu Kopienas aģentūru budžeta izpildi.

Un tomēr mūsu komiteja ir noraizējusies par maksājumu apropriāciju zemo izmantošanas rādītāju brīvības, drošības un tiesiskuma jomā salīdzinājumā ar 2006. gadu (60.41% 2007. gadā un 86.26% 2006. gadā).

Tomēr mēs apzināmies, ka atbildīga ir ne tik daudz Komisija kā dalībvalstis un ka zemā izmantošanas rādītāja īpašs iemesls ir tāds, ka 2007. gada maijā un jūnijā tika apstiprināti fondi, kas bija iekļauti solidaritātes sistēmā un migrācijas plūsmu pārvaldībā, un tāds, ka tika kavēta citu īpašo programmu īstenošana (piemēram attiecībā uz civiltiesībām un informāciju, un narkotiku apkarošanu).

Kā jau es teicu, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ieteica apstiprināt budžeta izpildi:

- Pamattiesību aģentūrai,

- Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram,

- Frontex,

- Eurojust un

- CEPOL.

Es vēlētos izteikties par divām pēdējām aģentūrām:

- mēs ceram, ka Eurojust samazinās pārmērīgi augstās pārnestās summas un ka tā standartizēs veidu, kādā tā piešķir līgumtiesības, kā to minējusi aģentūra;

- paturot prātā kritiku, ko mūsu komiteja veltījusi CEPOL, mēs uzskatām, ka aģentūras budžeta izpilde nav jāapstiprina. Kā mēs zinām, CEPOL priekšsēdētājs ir cieši strādājis ar Budžeta kontroles komiteju un dara visu vajadzīgo, lai izlabotu konstatētās pārvaldības kļūdas.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvana Koch-Mehrin (ALDE), rakstiski. – (DE) Apmēram 80 % Eiropas fondu joprojām pārvalda un tērē dalībvalstis, un joprojām pastāv neatbildēti jautājumi un neprecizitātes saistībā ar Eiropas Savienības naudas izmantošanu. Tagad Eiropas Revīzijas palāta savos gada revīzijas ziņojumos nav apstiprinājusi ES finanšu darījumu likumīgumu un regularitāti 14 reizes pēc kārtas. ES izdevumu pilnīga atklāšana un pārbaude ir būtiska. Dalībvalstu finanšu ministriem ir jāiesniedz valsts ticamības deklarācija par visiem izmantotajiem ES līdzekļiem.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 18. augustsJuridisks paziņojums