Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0216(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0253/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0253/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 22
CRE 21/04/2009 - 22

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.39
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0255

Debates
Otrdiena, 2009. gada 21. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

22. Kopienas kontroles sistēmas izveide, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0253/2009), ko Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniedza Romeva i Rueda kungs, par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu (COM(2008)0721 – C6-0510/2008 – 2008/0216(CNS)).

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda, referents. (ES) Priekšsēdētāja kungs, sākumā vēlos mums visiem atgādināt, ka pirms pāris nedēļām Greenpeace Spānijas Pirmās instances tiesai ziņoja par galīciešu uzņēmumu Armadores Vidal, kas ir saņēmis subsīdijas no Spānijas valdības EUR 3,6 miljonu apmērā laika posmā no 2003. gada līdz 2005. gadam, neskatoties uz faktu, ka uzņēmums no 1999. gada ir saņēmis vairākas sankcijas vairākās valstīs par nelegālu zveju visā pasaulē.

Patiesībā Komisija šo situāciju nesen nosodīja.

Pagājušonedēļ sākās zilās tunzivs zvejas sezona. Zinātnieki brīdina, ka mēs jau esam pārsnieguši pieļaujamo normu šo sugu ilgtspējīgai zvejai, kas skaidri norāda uz izmiršanas draudiem.

Spānijas aizsardzības ministrs pašlaik atrodas Somālijā, kur viņš vada operāciju par Indijas okeānā izmantoto tunzivs zvejas laivu aizsardzību cīņā pret pirātu uzbrukumiem.

Ja Eiropas tunzivs zvejas kuģiem jādodas norīkojumā tik tālu no savas zemes krastiem, tad tas ir tāpēc, ka, pirmkārt, tuvākie zivju krājumu ir uz izmiršanas robežas un, otrkārt, mums ir pārāk subsidēta un acīmredzot pārāk liela flote, kas meklē peļņu pat uz šīs nozares būtiskākā elementa rēķina — zivīm.

Atkal kopējie faktori visos šajos gadījumos — tāpat kā daudzos citos — ir pārzveja, pārlieku lielā Eiropas flote un, kas ir pats svarīgākais, kontroles trūkums un nespēja uzlikt sankcijas.

Tāpēc mūsu ziņojumā ir uzsvērts, ka noteikumu piemērošanai nediskriminējošā un efektīvā veidā ir jābūt vienam no kopējās zivsaimniecības politikas pīlāriem.

Tāpēc mēs pieprasām, piemēram, lai skaidri tiktu noteikts aizliegums piešķirt valsts subsīdijas ikvienam, kas darbojas nelegāli, kā tas ir Armadores Vidal gadījumā.

Vislabākais veids, kā ilgtermiņā aizsargāt zivsaimniecības intereses, ir noteikumu ievērošana un saskaņotas rīcības pieņemšana.

Ja zivsaimniecībā nodarbinātie, sākot no zvejniekiem, līdz pat tirgotājiem, kuri zivis tirgo patērētājiem, neievēro noteikumus, tad tāda politika ir lemta neveiksmei. Zivju krājumi ir lemti izzušanai līdz ar tiem, kuru izdzīvošana ir atkarīgi tieši no zivīm.

Vairākos gadījumos Komisija un Eiropas Parlaments ir sūdzējies par zemo atbilstības līmeni, un mēs cita starpā esam prasījuši, lai dalībvalstis palielina kontroles līmeni, saskaņo pārbaudes kritērijus un sankcijas, kā arī to, lai pārbaudes rezultāti būtu pārredzamāki. Turklāt esam prasījuši, lai tiktu stiprinātas Kopienas pārbaudes sistēmas.

Ierosinātā regula, par ko ir šis ziņojums, skar jautājumu par ļoti vajadzīgo reformu pašreizējā kontroles sistēmā un izvirza virkni ieteikumu kā papildinājumu jau esošajiem ieteikumiem, ko piemērotu, pieņemot regulu, kas vērsta pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju — „yo-yo” zveja —, vai arī regulu par zvejas darbības atļauju.

Visbūtiskākais 27 dalībvalstīm piemērotais kontroles sistēmas faktors, iespējams, ir tas, ka pret visām ieinteresētajām personām jāizturas vienādi, un jo īpaši, ikvienam ražošanas ķēdes dalībniekam — zvejniekiem, starpniekiem, pircējiem, cilvēkiem, kam ir saistība ar atpūtas zveju, un citiem — jājūt, ka viņus nediskriminē, atceroties, ka katram šajā jautājumā ir jāuzņemas sava atbildības daļa.

Tādējādi mums jānodrošina, ka visā Kopienā un arī visā procedūrā produktu izsekojamībai piemērotie nosacījumi ir vienādi.

Tā kā mēs arīdzan lielākoties atbalstām Komisijas sākotnējo priekšlikumu, tad mūsu iesniegtais priekšlikums ietver virkni aspektu, kas ļautu mums panākt ievērojamu attīstību šajā virzienā.

Vēlos tikai uzsvērt vienu aspektu, norādot, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai ir jāuzņemas īpaši svarīga loma, ņemot vērā Kopienas dabu un objektivitātes principus.

Tādējādi es ceru, ka mani kolēģi pieņems pēdējā brīdī iesniegtos grozījumus ziņojuma pabeigšanai, kā jau reiz ir gadījies mūsu komitejas debatēs, un patiešām sagaidu, ka tas būs noderīgs instruments, lai glābtu to, kas jāglābj: ne tikai krājumus, bet arī kopienas, kam tas ir iztikas avots.

 
  
MPphoto
 

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, ļaujiet man pateikties referentam Romeva i Rueda kungam, kurš šajā ziņojumā ir ieguldījis pamatīgu darbu. Vairāk ievērības prasa fakts, ka referents ir uzņēmies pienākumu tikties ar daudzām ieinteresētajām pusēm vairākās galvaspilsētās starptautiskā un Kopienas mērogā. Šī lieta bija sarežģīta un kutelīga. Komisija vēlas pateikties Romeva i Rueda kungam par ziņojumā ieguldīto darbu.

Kā zināms, pašreizējā regula par zivsaimniecību kontroli pastāv jau kopš 1993. gada. Tā ir grozīta vairākas reizes, konkrēti, 1998. gadā, kad tika iekļauta zvejas intensitātes kontrole, un 2002. gadā par godu pēdējai reformai kopējās zivsaimniecības politikā (KZP). Tomēr izstrādātajai sistēmai bija nopietni trūkumi, kas neļāva tai darboties tik efektīvi, cik nepieciešams. Kā Eiropas Komisija un Eiropas Revīzijas palāta ir uzsvērusi, pašreizējā sistēma ir neefektīva, dārga, sarežģīta un nedod vēlamos rezultātus. Tas savukārt kavē saglabāšanas un zvejas intensitātes pārvaldības iniciatīvas. Kontroles trūkums tādējādi veicina negatīvu kopējās zivsaimniecības politikas sniegumu.

Kontroles reformas mērķis ir nodrošināt KZP noteikumu ievērošanu, veidojot jaunu standartu sistēmu, kas dalībvalstīm un Komisijai ļaus pilnībā uzņemties atbildību. Tā izveido globālu un integrētu pieeju kontrolei, koncentrējoties uz visiem KZP aspektiem un aptverot visu nozvejas ķēdi, piestāšanu krastā, transportu, pārstrādi un preču noietu — „no kuģa līdz patērētājam”. Lai to sasniegtu, reforma sastāv no trim asīm.

1. ass: Atbilstības un nozares atbilstības kultūras izveidošana. Šī uzdevuma mērķis ir ietekmēt visu zvejas darbībās ieinteresēto personu uzvedību, lai sasniegtu atbilstību ne tikai ar uzraudzības un kontroles palīdzību, bet arī ar vispārējās atbilstības kultūras palīdzību, kur visas nozares puses saprot un piekrīt tam, ka likumu ievērošana ir viņu pašu ilgtermiņa interesēs.

2. ass: īstenot vispārēju un integrētu pieeju attiecībā uz kontroli un pārbaudi. Priekšlikums nodrošina kontroles politikas īstenošanas vienveidību, vienlaikus ievērojot bioloģisko daudzveidību un dažādām flotēm raksturīgās specifiskās iezīmes. Šī ass nodrošinās vienādus „spēles noteikumus” nozarē, aptverot visus aspektus, sākot no zivju noķeršanas, līdz to nonākšanai tirgū.

3. ass: KZP noteikumu efektīva piemērošana. Reformas mērķis arī ir skaidri definēt dalībvalstu, Komisijas un Kopienas Zivsaimniecību kontroles aģentūras uzdevumus un atbildību. Saskaņā ar KZP kontrole un noteikumu izpilde ir ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē. Komisijas uzdevums ir kontrolēt un pārbaudīt, vai dalībvalstis pareizi un efektīvi īsteno KZP noteikumus. Pašreizējais priekšlikums nemēģina mainīt atbildības sadalījumu. Tomēr ir svarīgi padarīt procedūras racionālākas un nodrošināt, ka Komisijai ir līdzekļi, lai faktiski pārliecinātos, vai dalībvalstis vienādi īsteno KZP noteikumus.

Vēlētos arīdzan uzsvērt faktu, ka priekšlikums samazinās administratīvo slogu un padarīs sistēmu mazāk birokrātisku. Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā tika konstatēts, ja reforma tiks pieņemta, tirgus dalībnieku kopējās administratīvās izmaksas varētu samazināties par 51 % — no EUR 78 miljoniem līdz EUR 38 miljoniem —, ko lielā mērā nodrošinātu moderno tehnoloģiju, piemēram, ERS, VMS un AIS, plašāka izmantošana.

Pašreizējie datu reģistrēšanas rīki papīra formātā, t. i., kuģa grāmata, izkraušanas deklarācijas un tirdzniecības pieraksti, tiks nomainīti visos zivsaimniecības posmos, izņemot kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 10 metriem. Zvejniekiem elektroniskā sistēma atvieglos datu reģistrēšanu un pārraidi. Pēc sistēmas ieviešanas tiks atcelta virkne ziņošanas prasību.

Darbs sistēmā būs ātrāks, precīzāks, lētāks un nodrošinās automātisku datu apstrādi. Tāpat arī tiks veicināta datu un informācijas kontrolpārbaude un risku identificēšana. Rezultātā varēs īstenot racionālāku un uz riskiem balstītu pieeju, lai kontrolētu darbību jūrā un uz sauszemes, kas neizbēgami ir daudz izdevīgāk.

Priekšlikums arī atcels pašreizējo pienākumu dalībvalstīm pārsūtīt Komisijai sarakstu ar zvejas licencēm vai zvejas atļaujām, kas citu dalībvalstu pārbaudes dienestiem un Komisijai tagad būs pieejams elektroniskā veidā.

Atgriežoties pie ziņojuma, vēlos komentēt ierosinātos grozījumus.

Komisija atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Parlaments principā atbalsta tiesību aktu, un uzskata, ka jauna kontroles regula ir nepieciešama. Vienlaikus, atbalstot konkrētus grozījumus, kas ir saskaņā ar Padomes darba grupas diskusiju, Komisija tomēr uzskata par būtisku saglabāt konkrētus priekšlikuma būtiskākos elementus.

Komisija piekrīt vairākiem būtiskiem grozījumiem, konkrēti grozījumam Nr. 3., Nr. 6., Nr 9., Nr. 10., Nr. 11., Nr. 13. līdz Nr. 18., Nr. 26. līdz Nr. 28., Nr. 30., Nr. 31., Nr. 36., Nr. 44., Nr. 45., Nr. 51. līdz Nr. 55., Nr. 57., Nr. 58., Nr. 62., Nr. 63., Nr. 66. līdz Nr. 69., Nr. 82., Nr. 84., Nr. 85. un no Nr. 92. līdz Nr. 98.

Tomēr Komisija nevar pieņemt grozījumus, kuru kopsavilkums izskatās šādi:

Attiecībā uz zvejas darbībām: grozījums Nr. 23 maina pielaides, ko piemēro nozvejotā loma ierakstam kuģa žurnālā uz 10 % iepriekšējo 5 % vietā, kā paredzēts priekšlikumā. Tādējādi nopietni tiks ietekmēta kuģa žurnālā reģistrēto datu precizitāte, kas ir būtiska, izmantojot šos datus kontrolpārbaudēm. Tā kā šādas kontrolpārbaudes tiks izmantotas, lai noteiktu pretrunas datos kā rādītājus par nelegālām darbībām, uz ko dalībvalstīm ir jākoncentrē savi trūcīgie kontroles resursi, šis grozījums arīdzan negatīvi ietekmētu datorizētās apstiprināšanas sistēmas darbību, kas ir paredzēta priekšlikuma 102. panta 1. punktā, ko uzskata par jaunās kontroles sistēmas pamatu. Tomēr svarīgākais arguments ir tāds, ka nozvejas novērtēšanas precizitāte zvejniekiem ir 3 %. Galu galā zivis uzglabā un transportē kastēs, un viņi zina, cik lielu zivju svaru kaste var izturēt.

Attiecībā uz grozījumu Nr. 29 par iepriekšējiem brīdinājumiem Komisija uzskata, ka ideja par atvieglojumu piešķiršanu Komisijai ievērojami sarežģītu procedūru un neļautu savlaicīgi reaģēt uz notikumu attīstību.

Tāpat arī Komisija uzskata, ka neizmantoto kvotu atkārtota piešķiršana ir pārvaldības jautājums, kas ir jāaplūko KZP reformas kontekstā. Tādējādi grozījums Nr. 41 par koriģējošiem pasākumiem nav pieņemams.

Attiecībā uz krājumu pārkraušanu, kas ir pakļauti daudzgadīgam plānam, grozījums Nr. 42 svītro visu 33. pantu. Tas nav pieņemams, jo, kā zināms, pagātnē pārkraušanu izmantojam nelegālas nozvejas slēpšanai. Šī iemesla dēļ ir būtiski paturēt 33. pantu un to, ka pārkraujamos zivju daudzumus sver neatkarīga iestāde vēl pirms to iekraušanas transporta kuģī.

Grozījums Nr. 47 svītro visu nodaļu par zvejas pārtraukšanu reāllaikā. Ja tas tiktu pieņemts, Komisija zaudētu ļoti svarīgu instrumentu zivju krājumu aizsardzībai. Pārtraukšana reāllaikā ir tieši saistīta ar kontroles jautājumiem. Tādējādi šis grozījums ir noraidāms.

Grozījums Nr. 102 nav pieņemams, jo tas svītro pantu par Komisijas spēju slēgt zivsaimniecības uzņēmumus, ja to pieprasa Komisija. Līdzīgs nosacījums pastāv jau esošajā kontroles regulā, un tas ir vajadzīgs rīks, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja dalībvalsts neaizliedz zvejot, tad Komisija ir tiesīga to izdarīt, lai nodrošinātu atbilstību kvotām — un to mēs izdarījām pagājušogad, aizliedzot zilās tunzivs zveju, un vēl pirms gada, aizliedzot zvejot mencas Baltijas jūrā.

Līdzīgu apsvērumu dēļ Komisija nevar pieņemt grozījumu Nr. 103, kas svītro koriģējošo pasākumu noteikumus. Tādējādi tiktu mazināta Komisijas kā ES tiesību aktu sargātājas loma, kas nodrošina to, ka visas dalībvalstis spēj pilnībā izmantot sniegtās zvejošanas iespējas priekšrocības. Turklāt šis noteikums jau pastāv pašreizējā tiesību aktā.

Par tehnoloģijām: attiecībā uz kuģu novērošanas sistēmām (VMS) un kuģu noteikšanas sistēmām (VDS), grozījums Nr. 19 paredz šo elektronisko ierīču izmantošanu 10 un 15 metrus gariem kuģiem no 2013. gada 1.jūlija, nevis no 2012. gada 1. janvāra, kā noteikts priekšlikumā. Grozījums Nr. 20 paredz, ka VMS ierīču un elektronisko kuģa grāmatu uzstādīšana ir atbilstīga finansējuma saņemšanai ar 80 %līdzfinansējumu no ES budžeta.

Kas attiecas uz grozījumu Nr. 19, priekšlikumā jau ir iekļauts pārejas periods, jo šis pienākums būtu jāpiemēro no 2012. gada 1. janvāra, kamēr paredzētais regulas spēkā stāšanās datums ir 2010. gada 1. janvāris. Tā kā jaunās kontroles sistēmas paredz izmantot vislabāko pieejamo moderno tehnoloģiju, lai attīstītu efektīvu automatizētu un sistemātisku kontrolpārbaudes sistēmu, ir būtiski, ka šie noteikumi tiek piemēroti priekšlikumā paredzētajā datumā, lai nekavētu turpmāku jaunās pieejas piemērošanu kontrolei.

Attiecībā uz bažām par šo jauno tehnoloģiju ieviešanas izmaksām Komisijas sniegtais līdzfinansējums jau ir pieejams saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006, kas nosaka līdzfinansējuma likmes, un saistībā ar šo regulu Komisija apsvērs likmju paaugstināšanu. Tiesa, līdzfinansējuma likmes noteikšana citā tiesību aktā būtu pret budžeta noteikumiem.

Attiecībā uz atpūtas zveju: šajā pretrunīgajā jautājumā vēlos norādīt, ka pretēji tam, par ko ir plaši ziņots, noteikumu projekta mērķis nav radīt nesamērīgus šķēršļus makšķerniekiem vai atpūtas zvejas nozarei kopumā. Noteikumu projektā tiek ierosināts pakļaut konkrētas atpūtas zivsaimniecības ar konkrētiem, specifiskiem zivju krājumiem, proti, tās, uz kurām attiecas atjaunošanas plāns, konkrētiem pamatnosacījumiem par atļaujām un ziņojumiem par kuģu nozveju. Šīs prasības arīdzan palīdzēs valsts iestādēm iegūt informāciju, lai novērtētu šādu darbību bioloģisko ietekmi un nepieciešamības gadījumā sagatavot vajadzīgos pasākumus.

Kas attiecas uz EP ziņojumu, Komisija atzinīgi vērtē faktu, ka grozījuma Nr. 11 nolūkā ir sniegta definīcija „atpūtas zveja” un ka Parlaments paredz gadījumā, ja tiks atklāts, ka atpūtas zvejai ir liela ietekme uz vidi, lomus atskaitīs no kvotām. Komisija arīdzan atzinīgi vērtē faktu, ka EP piekrīt tam, ka atpūtas zvejas lomu tirdzniecība jāaizliedz, izņemot tirdzniecību filantropos nolūkos. Taču es vēlos uzsvērt, ka dalībvalstīm ir būtiski saglabāt pienākumu, kas paredz novērtēt atpūtas zvejas ietekmi, kā to paredz grozījums Nr. 93 un nevis tikai iespēju to darīt, kā iecerēts grozījumos Nr. 48, Nr. 49 un Nr. 50.

Komisija, protams, vēlas nodrošināt, ka Padomes pieņemtā gala regula sasniedz godīgu līdzsvaru starp, no vienas puses, precīzas informācijas iegūšanu par atpūtas zvejas ietekmi uz krājumu atjaunošanu — kam seko situācijas analīze — un, no otras puses, nodrošinot, ka atpūtas zvejnieki, kuru nozvejai neapšaubāmi ir niecīga bioloģiskā ietekme, netiek pārslogoti ar nesamērīgām prasībām.

Par sankcijām un noteikumu izpildi: grozījums Nr. 64 papildina 84. panta 2a. punktu, norādot, ja zvejas atļaujas turētājs ir saņēmis „soda punktus”, tad turētājam šajā laikā jāliedz iespēja saņemt ES subsīdijas vai valsts atbalstu. Komisija šo grozījumu nevar pieņemt. Tāpat nevar tikt pieņemts grozījums Nr. 61.

Faktiski Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nreģistrētu un neregulētu zveju, 45. panta 7. punktā jau paredz pārkāpējiem pagaidu vai pastāvīgu aizliegumu saņemt valsts pabalstu vai subsīdijas. Soda punktu sistēmas kontekstā papildu noteikumu ieviešana būtu nesamērīga.

Grozījums Nr. 107 svītro Komisijas ierosināto minimāli un maksimāli pieļaujamo sodu. Tas nav pieņemams, jo visās dalībvalstīs salīdzināmie sodi ir svarīgs elements tāda paša līmeņa preventatīvo pasākumu sasniegšanai visos Kopienas ūdeņos, tādējādi, Kopienas līmenī izveidojot vienotu pamatstruktūru, tiks nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi. Nosacījums neietekmē dalībvalstu ieskatus attiecībā uz to, lai noteiktu, kuri pārkāpumi ir klasificējami kā smagi.

Attiecībā uz Komisijas pilnvarām: grozījums Nr. 71 paredz dalībvalsts oficiālas amatpersonas klātbūtni Komisijas veiktajās pārbaudēs, un tāpat grozījums Nr. 108 ierobežo Komisijas spēju veikt izmeklēšanu un pārbaudi tikai gadījumos, kur dalībvalsts iepriekš ir bijusi informēta. Komisijas spēja uzņemties autonomas pārbaudes tiktu nopietni ietekmēta, ja attiecīgās dalībvalstu amatpersonas vienmēr piedalītos pārbaudēs. Savukārt, nenodrošinot amatpersonas klātbūtni, attiecīgā dalībvalsts varētu pat nodrošināt, ka autonomā pārbaude netiek veikta.

Grozījumi Nr. 104, Nr. 108, Nr. 109 un Nr. 110 arī ir problemātiski, jo tie ierobežo Kopienas inspektoru kompetences, viņu spēju veikt autonomus apstiprinājumus un autonomas pārbaudes. Ja Kopienas inspektoriem nav šādu pilnvaru, Komisija nevar nodrošināt vienlīdzīgu KZP piemērošanas kvalitāti visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 72 svītro pamatnoteikumus, saskaņā ar kuriem var pārtraukt vai anulēt Kopienas finansiālo palīdzību, ja ir pierādījumi, ka nav ievēroti regulas noteikumi. Komisija šo grozījumu nevar pieņemt. Ja šo grozījumu pieņemtu, pietiktu ar vienkāršu Komisijas slēdzienu, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai pret konkrēto dalībvalsti tiktu vērsti pasākumi.

No otras puses, grozījums Nr. 111 un Nr. 112 ierobežo Komisiju, pārtraucot sniegt Kopienas finansiālo palīdzību. Tas nopietni samazinātu Kopienas pilnvaras šī pasākuma piemērošanā. Turklāt grozījumā nav precizēts, kuram šāds lēmums būs jāpieņem Komisijas vietā.

Attiecībā uz zvejas pārtraukšanu: grozījums Nr. 73 ievērojami ierobežo gadījumus, kuros Komisija varēs noteikt zvejas pārtraukšanu par nespēju īstenot kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Grūtāk būs pierādīt noteikumu neievērošanu, nekā atrast „iemeslu tai ticēt”. Lai nodrošinātu, ka KZP noteikumi visās dalībvalstīs tiek piemēroti vienādi un lai izvairītos no draudiem attiecībā uz jūtīgiem krājumiem, ir būtiski, ka Komisijai ir iespēja aizliegt zveju, kad šādi nerīkojas konkrētā dalībvalsts. Tāpat Komisija nevar pieņemt grozījumu Nr. 113, kurā tiek ierosināts šo pantu svītrot.

Grozījums Nr. 74 un Nr. 78 paredz ievērojami samazināt uz dalībvalstīm izdarīto spiedienu attiecībā uz valstu kvotām. Ja šie grozījumi tiktu pieņemti, tas vienkārši nozīmētu status quo saglabāšanu. Grozījumi ievērojami samazina Komisijas iespēju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalsts zvejnieki nezvejo regulētos krājumus, par kuriem dalībvalsts nav saņēmusi kvotas vai tai ir noteikta maza kvota. Tas būtu īpaši kaitīgi gadījumos, kad šāda zveja efektīvi pasargātu citas dalībvalstis no nozvejas kvotu izmantošanas.

Grozījums Nr. 79 un Nr. 80 svītro 98. pantu un 100. pantu, kas dod Komisijai iespēju samazināt kvotas un atteikt kvotu maiņu par KZP noteikumu neievērošanu. Komisija šo noteikumu vēlas saglabāt, jo tas ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu KZP noteikumu ievērošanu dalībvalstīs. Tā atsaucas uz Revīzijas palātas ieteikumu pastiprināt Komisijas kapacitāti spiediena izdarīšanā uz dalībvalstīm. Tas arī palīdzēs parādīt valstu zivsaimniecības nozarēm, ka KZP noteikumu ievērošana no valsts iestāžu puses ir viņu interesēs, un tās var sagaidīt pozitīvu spiedienu uz savas valsts iestādēm.

Grozījums Nr. 114 ierosina svītrot 101. pantu par ārkārtas pasākumiem. Komisija šo grozījumu nevar pieņemt, jo tas ir svarīgs nosacījums, lai nodrošinātu KZP noteikumu ievērošanu dalībvalstīs.

Vēlos vēlreiz pateikties Romeva i Rueda kungam par ziņojumu un komitejai par šim jautājumam veltīto uzmanību. Šis ziņojums ir būtisks ieguldījums patiešām efektīvas kontroles sistēmas izveidē. Atvainojiet, ka mana uzstāšanās aizņēma tik daudz laika.

 
  
MPphoto
 

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, pret šo priekšlikumu jau no paša sākuma jāvērš viens būtisks iebildums, proti, tā absolūtā nespēja konsultēties ar konkrēto nozari.

Komisijai nav pieņemams turpmāk apgalvot, ka visa zivsaimniecības politika balstās uz sarunām ar ieinteresētajām personām, tajā pašā laikā, kad tiek izstrādāta regula, kas floti ietekmēs visnopietnākajā un tiešākajā veidā, kad nozares pārstāvjiem faktiski tiek liegts dialogs vai iepriekšēja konsultēšana.

Slikts sākums mēģinājumam izveidot atbilstības kultūru, ko Komisija tik bieži piemin. Arī izvēlētais laiks ir stipri apšaubāms.

Lai gan tas atbilst patiesībai, ka kontroles politika ir viena no visnepilnīgākajām jomām kopējās zivsaimniecības politikā, tāpat arī jāpiekrīt, ka kopš 1993. gada Komisija to ir uzturējusi un, iesniedzot noteikumu projektu par KZP reformu, nolēmusi to mainīt, paziņojot par pilnīgu saglabāšanas un pārvaldības sistēmas pārskatīšanu.

Ņemot vērā, ka kontrole ir jebkuras pārvaldības sistēmas pastāvoša iezīme, daudz prātīgāk būtu bijis saskaņot abas reformas, neriskējot, ka 2012. gada reforma padarīs šo priekšlikumu par novecojušu; turklāt daži no reformas pasākumiem nestāsies spēkā pat agrākais līdz 2012. gadam.

Šīs divas būtiskās kļūdas sabojāja to, kas varēja būt īsti panākumi, piemēram, mēģinājumi saskaņot pārkāpumus un sankcijas un dalībvalsts noteiktā atbildība par skaidru politiskās gribas trūkumu kontroles pasākumu piemērošanā.

Priekšsēdētāja kungs, man atliek pateikties referentam par ieguldīto darbu un paust nožēlu, ka mums ir tik maz laika šī svarīgā jautājuma risināšanai.

 
  
MPphoto
 

  Emanuel Jardim Fernandes, PSE grupas vārdā. (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Romeva i Rueda iesniegtā ziņojuma, ko es vēlos uzslavēt par atklātumu, galvenais mērķis ir nodrošināt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu.

Šo noteikumu ievērošana un Eiropas pieeja zvejai ir labākais veids, kā aizsargāt zivsaimniecības nozares intereses. Ja šajā nozarē iesaistītie — sākot no kuģa apkalpes, līdz pat zivju tirgotājiem — neievēro noteikumus, tie būs lemti neveiksmei. Mēģinājums piemērot Eiropas noteikumus, neņemot vērā Eiropas flotes daudzveidību, arīdzan būs šīs neveiksmes sastāvdaļa.

Tāpēc es ierosināju, lai Komisijas priekšlikumu izstrādātu atbilstoši realitātei, ar ko saskaras nelielas nozvejas un amatierzvejas flotes — lai gan es vēlējos papildināt —, kas būtībā pastāv visā Eiropas Savienībā, jo īpaši attālākajos reģionos, nekad neaizmirstot, ka kopējai zivsaimniecības politikai ir nepieciešami atbilstoši kontroles pasākumi.

Vairākas reizes, darbodamies kā referents jautājumā par zivsaimniecības budžetu, man diemžēl nācās secināt, ka Eiropas noteikumu ievērošanā atbilstība nav panākta. Esmu īpaši pieprasījis dalībvalstīm labāku kontroli, pārbaudes rezultātu pārskatāmību un Kopienas pārbaudes politikas spēcināšanu, ņemot vērā, ka tā noris paralēli nozares finansiālā atbalsta pasākumiem.

Neapšaubāmi mums būtu paticis, ja būtu vēl vairāk ieteikumu, taču jāuzslavē referenta paveiktais priekšlikuma labā un viņa ierosinātie pasākumi, un es ceru, ka komisārs šajā jautājumā sniegs atbilstošu atbildi.

 
  
MPphoto
 

  Elspeth Attwooll, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pēc Romeva i Rueda kunga apsveikšanas par viņa ziņojumu, vēlos aplūkot tā saturu plašākā kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā.

Pēdējos desmit gados esmu dzirdējis ļoti daudz kritikas par, tostarp par konkurences apstākļu trūkumu, nepietiekamu ieinteresēto personu iesaistīšanos, neatbilstošu ekonomisko, sociālo un vides draudu aplūkošanu, kā arī pārāk lielu mikropārvaldes ietekmi.

Nesen man izdevās pārliecināt cilvēkus, ka politikā tiek ieviestas ievērojamas izmaiņas. Protams, vēl ir daudz darāmā — piemēram, izmetumu aizliegšana —, un dažreiz joprojām rodas iespaids, ka Komisija joprojām dodas mikropārvaldes virzienā. Šeit es atsaucos uz regulas par kontroli 47. pantu, vismaz tās sākotnējā variantā. Bieži esmu apgalvojis, ka kopēja zivsaimniecības politika nedaudz līdzinās naftas tankkuģim: lai apgrieztos, tam vajag ļoti daudz laika, un, manuprāt, paies ļoti ilgs laiks, kamēr regula par kontroli sasniegs vajadzīgos konkurences apstākļus attiecībā uz noteikumu izpildi un sankcijām, tieši tāda pati loma būs reģionālo konsultatīvo padomju attīstībai, lai īstenotu uzlabojumus citās jomās.

Tāpēc nobeigumā vēlos paust personīgo viedokli, izsakot atzinīgu novērtējumu par Zivsaimniecības komitejas locekļu ieguldīto darbu visā procesā un pateicoties komisāram Borg un viņa komandai par sasniegto šajos piecos darbības gados viņa vadībā.

 
  
MPphoto
 

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētāja kungs, Portugāle aptver vēsturiski noteiktu teritoriju Eiropas kontinentā, kā arī Azoru un Madeiras arhipelāgu. Tiesību akti nosaka tās teritoriālo ūdeņu apjomu un robežas, ekskluzīvo ekonomisko zonu un Portugāles tiesības uz piegulošo jūras gultni. Valsts nepārvietos nevienu daļu no Portugāles teritorijas vai tai piederošās suverenitātes tiesības.

Portugāles Republikas Konstitūcijas 5. pantā tas ir pateikts skaidrāk par skaidru. Rezultātā saskaņā ar un, mēģinot nodrošināt Portugāles pamatlikumā paredzētos nosacījumu izpildi, mēs esam iesnieguši grozījumu, kurā ir teikts, ka šim regulas priekšlikumam ir jāievēro, nevis jāapdraud dalībvalstu kompetence un atbildība attiecībā uz pārbaudes atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

Tomēr Zivsaimniecības komitejas veiktie grozījumi, lai gan dažos punktos tie mazina konkrētus Eiropas Komisijas nepieņemamā priekšlikuma negatīvos aspektus, neaizsargā principus, ko mēs uzskatām par pašiem būtiskākajiem.

Citu satraucošu un neatbilstošu aspektu starpā nav pieņemams, ka Komisijai būtu kompetence dalībvalstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un teritorijās neatkarīgi veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma un ka tā pēc saviem ieskatiem var aizliegt zvejas darbības un apturēt vai atcelt Kopienas finansiālās palīdzības maksājumus dalībvalstīm. Tāpat arī nav pieņemams, ka dalībvalsts var pārbaudīt jebkuras citas dalībvalsts zvejas kuģus ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, nesaņemot tās dalībvalsts atļauju, kuras kuģi tiek pārbaudīti.

Nobeigumā vēlos atgādināt to, ko šis Parlaments pats ir apstiprinājis: kontroles nozīme zivsaimniecības pārvaldībā, kas atrodas dalībvalstu kompetencē. Jau atkal paužam cerību, ka Parlaments nemainīs savu nostāju, kas diemžēl jau ir kļuvis par ieradumu.

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, jāatzīst, ka mani šī tēma ir izraisījusi interesi. Visu mūžu man ir paticis makšķerēt jūrā, tāpat kā lielākajai daļai no manas ģimenes. Mani šī nodarbe aizrauj, jo tā ir viena no pēdējām brīvības izpausmēm, kas mums ir. Varam makšķerēt pludmalē vai doties jūrā ar laivu, noķert pāris zivis vēdera tiesai un doties mājup.

Jau vairākus gadus makšķernieki, kas zvejo jūrā atpūtas nolūkā, ir lobējuši savu atpūtas veidu, lai tas tiktu iekļauts KZP. Vienmēr esmu teicis: „Apdomājiet labi, pirms kaut ko vēlaties!” Tagad tas ir noticis, un to sauc par 47. pantu, pateicoties Maltas komisāram Joe Borg. Lielbritānijā mūsu skaits pārsniedz miljonu: mēs esam noskaņoti uz saglabāšanu un esam jūtīgi. Mums nav nepieciešams, ka mūs regulē tādi kā jūs, Borg kungs. Tieši tāpēc mums ir klaji jānoraida 47. pants, jo nekas cits mūs neglābs. Ja Jūsu rokās ir šāda vara, tad varēsiet šo jautājumu risināt no gada uz gadu. Tagad varam teikt, ka makšķerēšanai ir noteikti atbrīvojumi, bet, kad tā atradīsies tādu cilvēku aizbildnībā kā Jūs, Borg kungs, varēsiet šeit nāk gadu pēc gada un sākt to regulēt.

Kas attiecas uz makšķerēšanu no laivas, durvis ir atvērtas ikvienam, kuram pieprasīs uzrādīt licenci un iesniegt ziņojumu. Katra mazā uzvara, ko jūtam, ka esam uzvarējuši komitejas posmā, mainot frāzi „dalībvalstīm jādara” uz „dalībvalstis var”, nobāl, apkopojot datus par šādiem gadījumiem: diemžēl DEFRA manā zemē izmantos jebkuru iespēju, lai izmantotu ES likumus, lai mūs kontrolētu jebkurā iespējamā veidā.

Ir jāveicina makšķerēšana jūrā. Mums vajadzētu veidot ārzonas rifus. Mums būtu jāapzinās — kā to ir izdarījuši amerikāņi —, cik tiem var būt milzīga ekonomiskā ietekme. Tā vietā mums ir kopējās zivsaimniecības politika, kas jau ir izrādījusies ekoloģiska katastrofa. Tā ir aizspriedumaina pret darboties spējīgu britu floti, un tagad tā iznīcinās makšķerēšanu Lielbritānijā, ja mēs nodosim varu šī cilvēka un viņam līdzīgo rokās. Tāpēc, komisār Borg, mans padoms Jums ir „ejiet, kur acis rāda”!

 
  
MPphoto
 

  Jean-Claude Martinez (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, paldies Jums par Sčte. Mūsu šīvakara uzmanības centrā nudien ir zivju resursi un jauna pārraudzības sistēma, par ko mēs debatējam, taču pāri visam ir zvejnieki, viņu darbavietas un viņu iztikas avots, turklāt būt par zvejnieku ir pats grūtākais darbs visā pasaulē. Tas nav tas pats, kas būt par ierēdni vai ievēlētu pārstāvi, tāpēc zvejniekus pārstāv vīri, kuri ir brīvi un nu jau arī izmisuši, tāpēc arī notika tunzivs zvejnieku sacelšanās Vidusjūras piekrastes pilsētā Sčte, Le Grau-du-Roi komūnā, un aizkaitināto zvejnieku nemieri Boloņā, Francijā.

Mēs esam regulējuši viņu zvejas iespējas kopš 1983. gada, nu jau 26 gadus. Tomēr, kopš spēkā stājās Romas Līgums, uz viņiem attiecas arī KLP 32. līdz 39. pants, un pati pirmā Kopienas regula attiecībā uz zveju spēkā stājās 1970. gadā. Mēs esam izdevuši likumus 39 gadu garumā: mums par lielu pārsteigumu 1986. gadā iestājoties Spānijai un 1993. gadā Dānijai, šie likumi attiecās uz žaunu tīkliem, dreifējošiem tīkliem, zvejnieku pārstāvjiem, kopējo pieļaujamo nozveju, kvotām, palīdzību, flotes restrukturizāciju un modernizāciju.

Mēs izdodam likumus par sankcijām, bioloģiskās atpūtas periodiem, krājumiem, izmetumiem, pārraudzības sistēmām, sugām, mencām, hekiem, zilo tunzivi un pat starptautiskus nolīgumus, un tagad esam nonākuši līdz atpūtas zvejai! Galvenais, ka ar to visu joprojām nav līdzēts. Zilā Eiropa kļūst arvien pelēkāka.

Kāpēc? Tāpēc, ka zvejošana ir daļa no 21. gadsimta vispārējās pārtikas krīzes; tās vadībai ir jānotiek starptautiskā mērogā. Zivis tāpat kā finanšu krīze, pandēmija, klimata pārmaiņas, imigrācija un smaga noziedzība mainās globalizācijas ietekmē.

Tās neievēro nedz robežas, nedz Kopienas tiesību aktus. Eiropa ir pārāk maza, lai regulētu zvejas resursus, un mums būs nepieciešamas regulas par globāli dalītām tiesībām uz zvejas resursiem no Peru līdz Japānai, no Maskavas līdz Dakārai, no Īrijas līdz Valensijai. Tāds ceļš, priekšsēdētāja kungs, ir jāizvēlas arī Briselei.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Pēc tādas vārdu straumes dodu vārdu Stevenson kungam.

 
  
MPphoto
 

  Struan Stevenson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, iespējams, ka esat informēts par gadījumu, kad Liverpūlē tika apcietināti divi zvejnieki no Ziemeļīrijas, tēvs un dēls, kuri zvejoja aizliegtos ūdeņos Peterhead piekrastē, par ko viņiem uzlika sodu GBP 1 miljona apmērā, un ka šo divu strādnieku šķiras zvejnieku, kuri, protams, bija iesaistīti nelegālā nozvejā un tās izcelšanā krastā, ko neviens neattaisno, apcietināšanā tika iesaistīta Līdzekļu atgūšanas aģentūra (Assets Recovery Agency), kuras parastā darbības joma ir cīņa pret narkodīleriem un gangsteriem, taču tāda izturēšanās pret strādnieku šķiras zvejniekiem, kuru vainu konkrētajā pārkāpumā neapšauba, kā pret noziedzniekiem, gangsteriem vai līdzīgi kā pret narkodīleriem, ir šokējoša. Tas parāda, kāpēc mums noteikti ir nepieciešams ieviest konkurencei atbilstošus apstākļus, kā norādīts Romeva i Rueda kunga ziņojumā, jo par līdzīgu pārkāpumu dažās ES valstīs piemērotais soda apmērs būtu tikai EUR 2 000 vai EUR 3 000.

Vēlos izmantot runāšanai atlikušo laiku, lai apspriestos par 47. pantu, kas nav nekāds pārsteigums, jo uzskatu, ka ir jābūt atšķirībai starp vārdiem „jāvar” un „varēt”, kas ietverti grozījumos Nr. 93, Nr. 48, Nr. 49 un Nr. 50. Manam grozījumam, kas ietvēra vārda formu „varēt” mēs saņēmām ievērojamu komitejas atbalstu, bet tagad, komisāra kungs, Jūs mūs informējat, ka tas tiks noraidīts jebkurā gadījumā, tāpēc rodas iespaids, ka velti esam šķieduši savu laiku.

Ceru, ka apdomāsiet savu lēmumu. Ja dalībvalsts neuzskata, ka šādi jārīkojas, ceru, ka ievērosiet subsidiaritātes principu.

 
  
MPphoto
 

  Nils Lundgren (IND/DEM) . – (SV) Priekšsēdētāja kungs, būdams eiroskeptiķis, bieži vien jūtu zināmu apmierinājumu, kad dažādas ES institūcijas nāk klajā ar nesaprātīgiem un smieklīgiem priekšlikumiem kā, piemēram, 47. panta gadījumā. Šādi priekšlikumi palīdz mazināt nepamatoto cieņu, ko daudzi pilsoņi jūt attiecībā uz ES centieniem — centieniem nodot pilnvaras no demokrātiskām dalībvalstīm birokrātiskajai Briselei. Tādējādi šādi priekšlikumi atvieglo cīņu pret centralizāciju un birokrātiju. Tomēr tajā pašā laikā es nopietni uztveru savus pienākumus Eiropas Parlamentā. Mums ir jāpieliek punkts šai tendencei un jācer, ka vairākums Parlamenta deputātu domā tāpat. Ja nē, tad ceru, ka vairākums vismaz bīsies vēlētāju izvēles jūnija sākuma un tādējādi sapratīs, savu interešu vārdā — to viņi pilnībā apzinās —, ka viņiem šis priekšlikums ir jānoraida. Ja pat subsidiaritātes princips nespēs atturēt ES no gramstīšanās gar atpūtas zveju Stokholmas arhipelāgā, tad Eiropas projektu sagaida drūma nākotne.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikt komisāram, ka es arī atbalstu formu „varēt”, nevis „jāvar”. Es arī esmu līdzparakstītāja.

Visa atbilstības padarīšana ar kopējās zivsaimniecības politiku netiks ieviesta, kamēr pārbaudes politika un pret zvejniekiem uzsāktā tiesvedība nebūs balstīta uz vienlīdzību un godīgumu. Mums ir nepieciešama, kā to ierosina šī regula — un kā apgalvo referents —, Kopienas līmeņa kontrole un atbilstība, kas atspoguļotu šīs situācijas vajadzības, galīgo atbildību atstājot dalībvalstu ziņā.

Patlaban ir satriecoši uzzināt, ka sodu apmērs par līdzīgiem noziegumiem dalībvalstu starpā svārstās no EUR 600 līdz EUR 6 000. Nav nekādas cieņas pret kopējo zivsaimniecības politiku, kas vispārīgi ir uzskatāms par prettiesisku instrumentu. Kā politikas centrālais elements tas mums nav vajadzīgs.

Kas attiecas uz 47. pantu un atpūtas zveju, es atzinīgi novērtēju definīciju, kas pietrūka priekšlikuma projektā. Mums ir vajadzīga reakcija, kas izriet no veselā saprāta. Jā, dalībvalstis var novērtēt, vai pastāv nopietna ietekme uz mazāk aizsargāto krājumu kvotām, taču mums nevajag pēc tā vadīties. Tam ir jābūt izņēmumam, bet ne noteikumam. Tālāk runāšu par izmetumiem — tas ir amorāli un pilnībā nepieņemami, ka mēs savus zvejniekus padarām par kriminālnoziedzniekiem. Mums nav jāveicina piezveja, taču mēs arī nedrīkstam inkriminēt zvejniekiem pārkāpumu par izkraušanu krastā. Lūdzu, komisār Borg, panāciet vajadzīgo līdzsvaru.

 
  
MPphoto
 

  Paulo Casaca (PSE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Jūsu priekšlikumam ir ļoti liela nozīme. Neviens, kurš lasa Revīziju palātas ziņojumu par kontroles situāciju kopējās zivsaimniecības politikā, lai nešaubās, ka šī Eiropas Komisijas iniciatīva ir ļoti svarīga.

Tiesa, mūsu referents šajā jautājumā ir paveicis fantastisku darbu, ņēmis vērā daudzas specifiskas īpatnības, jo īpaši mazos zivsaimniecības uzņēmumus, kā arī ietvēris dažus no mūsu ieteikumiem. Vēlos īpaši apsveikt viņu par izcili paveiktu darbu.

Tomēr vēlos piebilst, ka pats atbalstu subsidiaritātes principu. Taču kontrolē nevar pastāvēt subsidiaritāte, ja kopējās zivsaimniecības politikas loģikā nav ne miņas no subsidiaritātes.

Tāds izaicinājums sagaida komisāru, īstenojot kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Ceru, ka šī visu Eiropas zivsaimniecībām svarīgā izaicinājuma risināšanā cieša apņēmība un veiksme būs viņa sabiedrotā.

 
  
MPphoto
 

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos pateikties par šīm interesantajām debatēm. Acīmredzot, esam vienlīdz stingri pārliecināti par jēgpilnas reformas nepieciešamību mūsu kontroles sistēmās.

Ļaujiet man pieskarties pāris punktiem, kas ir aplūkoti, pirmkārt, saistībā ar atpūtas zveju. Kā jau teicu, šis ir ļoti strīdīgs jautājums, iespējams, visstrīdīgākais no visiem priekšlikumā ietvertajiem kontroles noteikumiem.

Tomēr tas ir radījis virkni pārpratumu par to, kāds tad ir patiesais noteikumu mērķis un nolūks. Teicu, ka esam gatavi pieņemt definīciju, kas ir ierosināta vienā no grozījumiem.

Tuvākajās dienās skaidri izklāstīšu mūsu nostāju attiecībā uz definīciju un ierosināto regulu par atpūtas zveju, tostarp nosūtīšu to uzrakstītu makšķernieku pārstāvjiem, lai darītu zināmus mērķus, kritērijus un sīkāku informāciju saistībā ar atpūtas zveju.

Pēc tam ceru no viņiem saņemt atsauksmes, un nepieciešamības gadījumā mēs varēsim sīkāk izpētīt noteikumus, lai viņus labāk noskaņotu viena vienīgā mērķa izvirzīšanai.

Mums ir nopietnas problēmas ar krājumu atjaunošanu. Pastāv konkrētas atpūtas darbības, kas rada milzu spiedienu uz šādu krājumu atjaunošanu, un mums šis jautājums ir jārisina.

Tas būtu tikai godīgi no mūsu puses attiecībā pret profesionāliem zvejniekiem. Pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt, ka situācija mainīsies, ja pastāv spiediens no ievērojamas zvejas intensitātes, pat ja to īsteno atpūtas veidā un no tā netiek gūta peļņa. Krājumi nevar cerēt uz atveseļošanos, ja pastāv ievērojama zvejas intensitāte, kā liecina zinātniskais pārskata ziņojums.

(Starpsauciens no zāles: „Nejauksim iekšā zinātni!”)

Attiecībā uz pilnīgu konsultāciju trūkumu nozarē, manuprāt, mēs esam pietiekami konsultējušies ar nozares pārstāvjiem. Pats personīgi pirms kāda laika piedalījos vienā tādā konferencē Skotijā. Visas RKP ir iesniegušas savus atzinumus, un tālāk, kā jau jebkurā citā likumdošanas procesā, mēs organizējām publiskās konsultācijas interneta vidē. Nozares pārstāvji jo īpaši tika konsultēti Zivsaimniecību un lauksaimniecības padomdevēju komitejas ietvaros 2008. gada garumā.

Kas attiecas uz neliela izmēra kuģiem, Komisija uzskata, ka mazai flotei ir liela ietekme uz resursiem. Šī iemesla dēļ šajā priekšlikumā nav vispārējā atbrīvojuma flotei.

Tomēr priekšlikumā sniegti specifiski atbrīvojumi konkrētām kuģu kategorijām, faktiski tiem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 10 metriem, un jo īpaši attiecībā uz VMS, kuģu grāmatu, iepriekšēju brīdināšanas un kravas izcelšanas deklarācijām. Šajā ziņā priekšlikumā ir ievērots samērīguma princips.

Vērā ņemti arī finansiālie aspekti ES līmenī, līdzfinansējot līdz pat 95 % no elektronisko ierīču izmaksām, lai palīdzētu ieinteresētajām personām jaunu tehnoloģiju izmantošanā. Atbrīvojumi tiks izvērtēti sīkāk galīgajā prezidentūras kompromisā.

Attiecībā uz Guerreiro kunga teikto, vēlos arī piebilst, ka daudzi no viņa minētajiem punktiem jau pastāv pašreizējos kontroles noteikumos. Tādējādi viņa ierosināto grozījumu pieņemšanas gadījumā, kontroles un noteikumu izpildes ziņā mēs faktiski pavirzītos atpakaļ tā vietā, lai stiprinātu noteikumus, kam tas ir nepieciešams.

Mēs meklējam līdzvērtīgus konkurences apstākļus sankciju noteikumos, kas ietverti ierosinātajā regulā. Acīmredzot mēs esam gatavi aplūkot tos sīkāk, lai redzētu, vai tiem ir nepieciešama precīzāka pielāgošana, taču galvenais noteikumu mērķis attiecībā uz sankcijām ierosinātajā regulā ir nodrošināt, ka nepastāv ievērojamas pretrunas, kādas ir novērojamas starp konkrētu dalībvalstu vai konkrētu dalībvalstu tiesu iestāžu noteiktajām sankcijām un citu dalībvalstu tiesu iestāžu paredzētajām sankcijām.

Visbeidzot, vēlos pateikties Farage kungam par viņa ticību man, stājoties amatā uz otro pilnvaru termiņu.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda, referents. (ES) Priekšsēdētāja kungs, gribu izmantot pēdējās minūtes, lai pateiktos.

Pirmkārt, Komisijai, ne tikai par veikto darbu un sniegto iespēju: es patiešām uzskatu, ka nekad nav viegli izvirzīt šāda veida un sarežģītības pakāpes jautājumus, bet domāju, ka vismaz bija nepieciešams uzsākt debates. Tas tika paveikts drosmīgi; protams, vienmēr būs kāds, kurš uzskatīs, ka nekad nav īstais laiks, bet es domāju, ka debates vismaz palīdzēja un arī turpmāk palīdzēs precizēt dažas no problēmām, ar ko saskaramies plašāka un labāka šīs nozares regulējuma izveidē.

Otrkārt, vēlos pateikties pārējiem ziņotājiem un „ēnu” ziņotājiem, jo, kā bija redzams debatēs, mums ir ļoti dažādi viedokļi, un ir ieguldītas milzīgas pūles, lai panāktu kopēju nostāju.

Tāpat arī atzinīgi vērtēju ikviena ieguldītās pūles šajā jautājumā. Panāktais rezultāts gan var nebūt tāds, kā cerējām. Par piemēru ņemot pielaides, es piekrītu Komisijai, ka pietiek ar 5 %. Savukārt 10 % robeža ir daļa no mūsu kompromisa, jo bija citas dalībvalstis, kas vēlējās vairāk.

Mēs esam līdzīgā situācijā attiecībā uz iespēju paplašināt vai jebkurā gadījumā atcelt elektroniskās sistēmas ieviešanas periodu.

Tāpat arī vēlos visiem atgādināt, ka tas neradīs nekādas papildu izmaksas, kas ir tāds sīkums, ko dažreiz aizmirstam. Jebkurā gadījumā šim nolūkam ir pieejami speciāli resursi no Komisijas.

Kas attiecas uz pēdējo jautājumu par atpūtas zveju, iespējams, visstrīdīgāko, bet ne obligāti svarīgāko lēmumu, vēlos vērst uzmanību uz vienu aspektu: nediskrimināciju. Ja nesapratīsim, ka mums visiem ir jāuzņemas sava daļa atbildības, maz ticams, ka sasniegsim vēlamo rezultātu.

Sarunu ceļā panākt kompromisu nebija viegli, bet domāju, ka tas ir diezgan pieņemams. Tomēr mūsu vienošanās neskāra jautājumu par to, vai pētījums par iespējamo atpūtas zvejas ietekmi būtu jāveic brīvprātīgā vai piespiedu kārtā vai arī tomēr nē.

Ņemot vērā to, ka tiek ierosināti daži izņēmumi atpūtas zvejas jomā, domāju, vajadzētu vismaz paskatīties, vai dalībvalstis apņēmīgi sniedz vajadzīgo informāciju vai tomēr dara to piespiedu kārtā, jo, es atkārtoju, mēs vai nu dalām atbildību vai beigu beigās mūs visus — atpūtas nozari ieskaitot — skars regulējuma trūkums.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2009. gada 22. aprīlī.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 18. augustsJuridisks paziņojums