Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0112(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0206/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0206/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 23
CRE 21/04/2009 - 23

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.40
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Debates
Otrdiena, 2009. gada 21. aprīļa - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

23. Zvejas resursu saglabāšana, izmantojot tehniskos pasākumus (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0206/2009), ko Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniedza Visser kungs, par priekšlikumu Padomes regulai attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus (COM(2008)0324 – C6-0282/2008 – 2008/0112(CNS)).

 
  
MPphoto
 

  Carmen Fraga Estévez, iecelts par referentu.(ES) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties referentiem par dažu svarīgāko problēmu Komisijas priekšlikuma kontekstā aktualizēšanu.

To starpā ir viena jauna tendence regulēt atsevišķas jautājumu jomas, kas ir kopējās politikas pīlāri. Ja teorētiski šī pieeja, izmantojot tehniskos pasākumus, šķiet saprotama, mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai pārliecinātos, ka nākamās reģionālās regulas ir ierobežotas tādos aspektos, kas ir saistīti tikai un vienīgi ar tehniskās informācijas piemērošanu un regulējumu.

Es to minu, jo regulu izstrāde, kas satur minimālos pasākumus, kam seko dažādu tiesību aktu pieņemšana atsevišķās jomās, līdz ar arvien pieaugošo tendenci pievērsties komitoloģijai ir viena no iespējām, ko Komisija ir gatava uzņemties, ja nāktos saskarties ar koplēmuma procedūru zivsaimniecības jautājumā, kā to brīvi atzīst Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts zaļajā grāmatā par kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

Tāpat arī mums jāpatur prātā, ka mēs šeit nerunājam par parastu politika, bet gan kopējā politika, kam ir nepieciešama pilnīga skaidrība attiecībā uz vairāk vai mazāk slepenu kontroles nodošanu dalībvalstīm vai pārmērīgu teritorializāciju kopējo noteikumu vietā, kas ir paredzēti, lai netiktu grauta konkurence un izvairītos no diskriminācijas flotu starpā.

Tādējādi, kamēr šķiet saprātīgi, ka reģionālie noteikumi regulē vietējo sugu minimālo apmēru, šādu gadījumu skaitam ir jābūt minimālam; minimālajam apmēram, līdzīgi kā tīklu izmēram vai kritērijiem, pēc kuriem izkrauj lomu un pārdod, jābūt universālam un to ir jāpieņem Padomei vai Parlamentam.

Dažas no būtiskākajām Zivsaimniecības ieviestajām izmaiņām arī virzās uz to pusi, mēģinādamas ierobežot jebkuru komitoloģijas procedūras piemērošanu iegūtajai informācijai un uzstājot, ka Komisijai tās rīcībā ir jābūt noteikumiem, lai noteiktu sezonālo zvejas pārtraukšanu, tīklu izmērus un pasākumus izmetumu novēršanai vai samazināšanai, jo mēs saprotam, ka visas Kopienas zivsaimniecības uzņēmumi ir pakļauti konkrētiem likumiem, kas visiem ir vienādi.

Tai ir jāatceras, ka tikai viens patiesi kopieniskots šīs politikas aspekts, ko mēs saucam par „kopēju”, nodrošinās pieeju tirgum, kamēr saglabāšanas un pārvaldības politika — beigsim to saukt par kontroles politiku — nodrošina lielākas manevrēšanas iespējas, ko parasti dalībvalstis neizmanto par labu savām flotēm un par kaitējumu citiem.

Nupat esam bijuši liecinieki, ka Komisija pauda lielu apņemšanos kontroles kopieniskošanā un standartizēšanā, un būtu problemātiski saprast, kā darbojas pārējie kontroles sadales pasākumi vai kā vienai un tai pašai darbībai tiek izstrādāti dažādi noteikumi atkarībā no darbības veikšanas vietas?

Tas pakļauj briesmām visu kopējās zivsaimniecības politikas ticamību un savu nākotni, lai gan tā nevajadzētu domāt vēl pirms 2012. gada reformas.

Visbeidzot, attiecībā uz strīdīgo „viena linuma” noteikumu, uzskatu, ka Parlaments Komisijai ir piedāvājis labu alternatīvu, norādot, kuros gadījumos tā var nebūt dzīvotspējīga pieeja; tāpēc uz klāja ir jāatļauj ņemt vairāk nekā vienu zvejas tīklu.

Tādējādi es ceru, ka Komisija būs iejūtīga jautājumā, kas acīmredzami rada lielas bažas zivsaimniecības nozarei un mūsu pašu Zivsaimniecības komitejai.

 
  
MPphoto
 

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man teikt paldies referentam Visser kungam, Fraga kundzei un Zivsaimniecības komitejai par ziņojuma projektu par Komisijas priekšlikumu tehnisko pasākumu izmantošanai Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā.

Tas ir ļoti tehnisks dokuments, un, kā jau zināt, tehniskie saudzēšanas pasākumi Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā lielā mērā ir veidoti, vadoties pēc pašreizējiem noteikumiem. Kopienas tiesību aktos pasākumi ir izklāstīti vairākās regulās: 1998.  gada Vispārējo tehnisko pasākumu regulā Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā, papildu tehnisko pasākumu regulā mencu un heku krājumu atjaunošanai un ikgadējā KPN un kvotu regulā, kas arīdzan satur virkni tehnisku pasākumu saglabāšanas nolūkos. Neskatoties uz šo juridisko sarežģītību, pašreizējie likumi dažos gadījumos ir ļoti sarežģīti un grūti īstenojami un kontrolējami.

Komisija pērnā gada 4. jūnijā pieņēma priekšlikumu Regulai par tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem Atlantijas okeānā Priekšlikums tika izstrādāts pēc plašām konsultācijām starp ieinteresētajām personām un dalībvalstīm 2006. un 2007. gadā. Tajā visi atbilstošie noteikumi ir sagrupēti vienā tiesību aktā, kas tādējādi uzlabos juridisko konsekvenci. Turklāt priekšlikuma mērķis ir vienkāršot, precizēt un racionalizēt dažādos noteikumos. Īpaša uzmanība tika pievērsta kuģa pārbaužu vienkāršošanai un zvejniekiem radīto izmaksu samazināšanai. Pastāv arī daži papildu noteikumi attiecībā uz izmetumu samazināšanu, piemēram, tiesiskā regulējuma izveidošana zvejas aizliegumam reālā laikā, kas jau tiek piemērots Ziemeļjūrā.

Tika ierosināta jauna lēmumu pieņemšanas struktūra, kur vispārējiem un būtiskiem notikumiem izmantotu Komisijas līmeņa lēmumu un detalizētākiem, tehniskākiem reģiona noteikumiem — komitoloģijas procedūru, tādā veidā izvairoties no mikropārvaldības politiskā līmenī. Jūsu paziņojumā šī jaunā pieeja nav atbalstīta, grozījumos Nr. 1, Nr. 6, Nr. 7, Nr. 25 un Nr. 26 aicinot Padomi pieņemt regulas vispārīgiem un detalizētākiem tehniskajiem noteikumiem. Komisija, jo īpaši KZP reformā, nevēlas turpināt mikropārvaldības pasākumu izmantošanu politiskā līmenī. Ņemot vērā ziņojumā pausto viedokli par komitoloģiju, Komisija ir gatava izpētīt jebkuru procedūru, kas, saglabājot komitoloģijas izmantošanu reģionālos tehniskos noteikumos, ļaus jebkuru būtisku vai politisku jautājumu izskatīt Padomes līmenī.

Komisija var daļēji pieņemt grozījumus Nr. 2 un Nr. 3, kas attiecas uz zvejas rīku papildu ilustrācijām, ja nepieciešams, un konkrētiem tirgus noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz sugu minimālo izmēru ar mērķi saskaņot pasākumus.

Atbilstoši izmetumu politikai Komisija ierosina jaunus likumus par zvejas aizliegumiem reālā laikā un pārejas noteikumiem specifiskiem zivsaimniecības uzņēmumiem, lai samazinātu izmešanas praksi. Abi pasākumi ir uzskatāmi par efektīviem rīkiem un, lai samazinātu izmetumus, ir būtiski, lai varētu pārslēgties no noteikumiem par izkraušanu uz noteikumiem par reālu nozveju. Šī iemesla dēļ Komisija nevar pieņemt grozījumus Nr. 4, Nr. 5, Nr. 21, Nr. 23 un Nr. 24. Taču grozījums Nr. 20, ja pašreizējā redakcijā vārdu ‘daudzums’ aizstātu ar vārdu ‘svars’, tādējādi definējot piezvejas līmeni, būtu pieņemams. Turklāt mēs pozitīvi vērtējam grozījuma otro daļu attiecībā uz attāluma samazināšanu. Šāda attāluma samazināšana ir jāizpēta sīkāk, un tas tiks izklāstīts īstenošanas regulā.

Komisija galvenokārt pārbaudes nolūkos ir paredzējusi īstenot viena linuma noteikumu, kas jāpiemēro lielākajā daļā Eiropas zivsaimniecības uzņēmumu. Komisija ir gatava pārbaudīt iespējamos ierobežojumus specifiskām zivsaimniecībām, kur tas ir attaisnots un pamatots un kur tiek ievēroti grozījumā Nr. 11 izklāstītie kritēriji. Šādiem ierobežojumiem ir jābūt reģionālo regulu sastāvdaļai.

Otrs Komisijas priekšlikuma aspekts ir ļoti tehnisks, ietver daudz informācijas attiecībā uz būvniecību un zvejas rīku izmantošanu Atlantijas okeānā. Esmu atzīmējis, ka referents un Zivsaimniecības komiteja arī ir pieminējuši ļoti tehniskus priekšlikuma elementus un ierosinājusi virkni grozījumu, lai uzlabotu priekšlikumu. Taču iebilstu pret grozījumiem Nr. 8, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 12, Nr. 13, Nr. 14, Nr. 15, Nr. 16 un Nr. 22. Tehniskie noteikumi, kas tika ierosināti, balstoties uz zinātnisko padomu, ir vienkāršoti salīdzinājumā ar pašreizējiem tiesību aktiem, un tie veicinās kuģu pārbaudi un samazinās zvejniekiem radītās izmaksas. Komisija nevar pieņemt grozījumu Nr. 18 un Nr. 19, jo ierosinātie noteikumi jau ir spēkā pēc politiskās vienošanās Padomē par Komisijas priekšlikumu, kas balstīts uz zinātnisku padomu, un tajā nav norādīta jauna informācija, kas pamatotu jebkuru izmaiņu veikšanu.

Varu atbalstīt grozījumā Nr. 27 izklāstīto ideju, un tādējādi, ieviešot jaunos tehniskos pasākumus, Komisija piekrīt atlikt to spēkā stāšanās brīdi, lai dotu zvejniekiem pietiekami daudz laika nepieciešamo pielāgojumu veikšanai.

Ļaujiet man vēlreiz pateikties referentam un Komitejai par ieguldīto darbu priekšlikuma tapšanā.

 
  
MPphoto
 

  Paulo Casaca, PSE grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt Komisiju par likumdošanas iniciatīvu, kā arī referenti, ko šodien šeit pārstāv mūsu kolēģe Fraga kundze.

Uzskatu, ka šajā jautājumā bija ļoti nepieciešams vienkāršot tiesisko regulējumu. Tāpat es uzskatu, ka mums ir jāturpina darbs divās būtiskās jomās, no kurām pirmā ir izmetumi.

Manuprāt, plānotajai reformai principā skaidri un gaiši ir jāaizliedz jebkuri izmetumi. Tiem ir jābūt pilnībā aizliegtiem. Otrkārt, uzskatu, ka ir jāievieš stingrāku noteikumu ievērošanas princips salīdzinājumā ar pašreizējiem Eiropas noteikumiem, kas attiektos uz visiem kuģiem reģionā, kurā reģionālās vai valsts iestādes tos paredz ievērot.

Šie ir divi pamatprincipi, kas šeit nav pieminēti, un es ceru, ka kopējās zivsaimniecības politikas reformā tie tiks ņemti vērā.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šos pasākumus nolūkā veicināt zvejas praksi izlases veidā, kas mazinātu sarežģītām ekosistēmām nodarīto kaitējumu, kurās mīt šādi resursi, vienlaikus ļaujot turpināt atbildīgu zvejas praksi, un palielinātu apgrozījumu, samazinot piezveju un tās rezultātā radītos izmetumus. Komisāra kungs, mums ir jāpanāk izmetumu aizliegums, cik drīz vien iespējams

Zvejas vietu dažādība ES ir daļa no mūsu spēka, taču rezultātā tā rada arī papildu sarežģījumus, kad ir jāpieņem atbilstošs, reaģēt spējīgs un saskaņots tiesību akts. Katrai jūrai ES teritorijā ir sava specifika, un ir būtiski apzināties to zināšanu līmeni un prasmes, ko var nodrošināt ieinteresētās personas, un izvairīties no kārdinājuma izmantot mikropārvaldības principus ES līmenī.

Tā kā šī ir mūsu pēdējās debates par zivsaimniecību šajā sasaukumā, vēlos pateikties Jums, komisāra kungs, un Jūsu personālam par lielo darbu un dziļajām zināšanām, kā arī par laiku un uzmanību, ko vienmēr veltījāt Zivsaimniecības komitejai. Jūs mums vienmēr bijāt pieejams. Mēs to novērtējām un pamanījām, salīdzinot, cik pieejami bija citi komisāri.

 
  
MPphoto
 

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos pateikties Davis kundzei par nupat teiktajiem laipnajiem vārdiem. Attiecībā uz šo regulu vēlos piebilst, kā jau teicu savā uzrunā, komitoloģijas jautājums ir vērsts uz pašreiz pārāk sarežģītās lēmumu pieņemšanas sistēmas vienkāršošanu ļoti tehniskos jautājumos.

Taču es piekrītu, ka mums ir jābūt procedūrai, kas būtiska vai politiska jautājuma gadījumā ļaus to risināt Padomes līmenī.

Kas attiecas uz izmetumiem, mēs jau esam sākuši īstenot pasākumus izmetumu samazināšanai, jo īpaši Ziemeļjūrā, un mencu krājumu atjaunošanai. Mēs turpināsim iesākto un nāksim klajā ar turpmākiem priekšlikumiem ierastajā veidā, piemēram, par aizliegumu attiecībā uz izlašu cirtēm, kas tiks ierosināts 2010. gadā, un es ceru, ka mēs šo jautājumu aplūkosim holistiski, diskutējot par kopējās zivsaimniecības politikas reformu, cerot, beigu beigās panākt pilnīgu izmetumu aizliegumu.

Vēlos personīgi pateikties Parlamenta deputātiem, jo īpaši Zivsaimniecības komitejas deputātiem, par pastāvīgo atbalstu Komisijai, risinot dažreiz juceklīgus un politiski jūtīgus ar zivsaimniecību saistītus jautājumus.

 
  
MPphoto
 

  Carmen Fraga Estévez, kura aizvieto referentu. (ES) Priekšsēdētāja kungs, jo īpaši vēlos pateikties komisāram par vienu viņa komentāru, proti, ka viņš ir gatavs apsvērt Komisijas nostāju komitoloģijas jautājumā. Atzinīgi novērtēju šos jaunumus, jo Parlaments visai skaidri ir parādījis, ka debatēs ar Zivsaimniecības komiteju tas nepiekrīt Komisijas dedzīgumam — kas arīdzan ir redzams Zaļās grāmatas projektā attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas reformu — pārlieku un ar īpašu interesi pievērsties komitoloģijas jautājuma risināšanai.

Turklāt Komisija to pamato Zaļajā grāmatā, apgalvojot, ka jautājuma risināšana var kavēties koplēmuma procedūras dēļ, ko Parlaments zivsaimniecības jomā piemēros pirmoreiz līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdi.

Nedomāju, ka tā ir taisnība; uzskatu, ka juridiskas procedūras tiek novilcinātas nevis Parlamenta vai koplēmuma procedūras dēļ, bet drīzāk tāpēc, ka dažkārt Komisija novēloti iesniedz priekšlikumus. Manuprāt, šis ir apspriežams jautājums, par ko būtu jārunā.

Saprotu komisāra nostāju, kurā viņš pauž, ka tik tehniskā regulā kā šī daži aspekti ir jānolemj komitoloģijai un to aplūkošanu nevar atstāt Padomes ziņā.

Tomēr es uzskatu, komisāra kungs, ka pastāv zināmas atšķirības starp to, ko Jūs un Parlaments uzskatāt par ‘tehnisku’. Mēs esam stingrāki, nekā Jūs domājat.

Kā pēdējo punktu — nevēlos runāt pārāk ilgi par jautājumu, kurā neesmu referents — vēlos aplūkot viena linuma noteikumu. Komisāra kungs, Zivsaimniecības komitejas debašu laikā kļuva skaidrs, ka Komisija šo principu aizstāv galvenokārt kontroles iemeslu dēļ.

Mēs visi saprotam, ka izmantot kontroli ir daudz vienkāršāk, nekā piemērot viena linuma noteikumu, taču šis jautājums rada nopietnas problēmas konkrētiem zivsaimniecības uzņēmumiem, kā Jūs to pats labi zināt.

Tādējādi aicinu ne vienmēr izmantot kontroli, lai paustu stingrāku nostāju, jo dažus lēmumus dažreiz vienkārši nav nepieciešams pieņemt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2009. gada 22. aprīlī.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 18. augustaJuridisks paziņojums