Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2331(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0251/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0251/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 24
CRE 21/04/2009 - 24

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.41
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Debates
Otrdiena, 2009. gada 21. aprīļa - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

24. Kopēja imigrācijas politika Eiropai: principi, darbības un instrumenti (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir ziņojuma (A6-0251/2009) par kopēju imigrāciju Eiropai: principi, darbības un instrumenti, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā ir sagatavojis Busuttil kungs, īss izklāsts (2008/2331)(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil, referents. (MT) Ja man būtu jāsniedz sava ziņojuma kopsavilkums divās rindiņās, es teiktu, pirmkārt, ka Eiropas Parlaments stingri atbalsta kopēju imigrācijas politiku un otrkārt, ka Parlaments vairs negrib sadrumstalotu imigrācijas politiku. Tās vietā Parlaments grib saskaņotu politiku, jo tikai saskaņota politika var būt efektīva.

Es tagad to saku ar stingru pārliecību, ņemot vērā neseno gadījumu šajās pāris pēdējās dienās, kad kuģis „Pinar” starptautiskajos ūdeņos izglāba 154 migrantus. Šis gadījums skaidri parāda vajadzību pēc kopējas politikas. Faktiski tas uzsver to cenu, ko mēs esam spiesti maksāt tādēļ, ka mums nav pamatotas kopējas politikas. Kādu cenu? Cena ir tas, ka ikviens noņem no sevis atbildību un uzkrauj to plecos citiem, un, kamēr mēs esam aizņemti, rādot ar pirkstiem viens uz otru, mūsu acu priekšā katru dienu jūrās iet bojā cilvēki.

Tas ir kauns, ka valsts, kuras iedzīvotāju skaits ir 60 miljoni, izmanto savus likumus, lai mēģinātu uzkraut savu atbildību valstij, kuras iedzīvotāju skaits ir mazāks par pusmiljonu. Mans paredzējums ir tāds, ka šis bija vienkārši atsevišķs gadījums, un ka Itālijas ministrs no partijas Lega Nord izmantoja izdevību, lai pāris nedēļas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām pievērstu savas auditorijas uzmanību. Šos politiskos trikus ir viegli pamanīt, bet tas nenozīmē, ka tie būtu pieņemami. Es vēlos uzslavēt konstruktīvo gaisotni, ko veicināja Maltas un Itālijas premjeri, kad viņi iejaucās, lai atrisinātu situāciju ar kuģi „Pinar”. Pateicoties tam, ka viņi iesaistījās, saprāts guva virsroku pār teatrālo māžošanos. Veselais saprāts uzvarēja nesamierināmību, un cieņa pret likumu bija stiprāka par džungļu likumu.

Es ceru, ka, pateicoties šim starpgadījumam ar kuģi „Pinar”, mēs visi saprotam to, ka, kamēr ir viegli atbildību no sevis uzvelt citiem un apvainot vienam otru nepareizā rīcībā, šis vieglais ceļš neved pie risinājumiem. Pie risinājuma var nonākt, ejot uz patiesu Eiropas politiku, pat tad, ja šis ceļš ir grūtāks.

Attiecībā uz manu ziņojumu ir seši galvenie aspekti. Pirmkārt, ka mums ir reizi par visām reizēm jāizbeidz šī cilvēku traģēdija, ko mēs piedzīvojam nelegālās imigrācijas dēļ; otrkārt, ka nekavējoties ir jāievieš tas sloga dalīšanas mehānisms, kas noteikts Imigrācijas paktā, un ka tas ir jāpārvērš par juridiski saistošu instrumentu; treškārt, ka ir jāliek lielāks uzsvars uz to imigrantu atgriešanu, kuriem nav tiesību palikt Eiropas teritorijā; ceturtkārt, ka visos starp Eiropas Savienību un trešo valsti noslēgtajos nolīgumos jābūt ietvertam arī imigrācijas jautājumam; piektkārt, ka Frontex aģentūra ir jāstiprina ne tikai finansiāli, bet, kas ir pat vēl svarīgāk, resursu ziņā; un, visbeidzot, ka mums ir jābūt stingrākiem mūsu cīņā pret organizēto noziedzību.

Noslēgumā es vēlos pateikt, ka mums izdevās panākt kompromisu vairākos šī ziņojuma punktos. Diemžēl joprojām ir atlikts viens jautājums par imigrantu tiesībām balsot, ko ierosināja Sociālistu grupas vairākums. Es to nevarēju pieņemt. Tādēļ es esmu iesniedzis alternatīvu rezolūciju ziņojumam, t.i., aizstāt šo atsauci uz tiesībām balsot ar kompromisu, kurā ietverts jauns formulējums.

 
  
MPphoto
 

  Joe Borg, Komisijas loceklis. (MT) Eiropas Komisijas vārdā es vēlo apveikt Busuttil kungu par svarīgo ziņojumu, kuru viņš ir sagatavojis. Šajā ziņojumā ir aplūkots galvenais jautājums, kas saistīts ar Eiropas Savienība pastāvīgu attīstību, proti, kopēja imigrācijas politika. Kā norādīts ziņojumā, Imigrācijas pakts, ko Eiropadome pieņēma pagājušajā gadā, bija sākuma punkts ceļā uz kopēju politiku patvēruma un imigrācijas jomā.

Tagad mums ir jānodrošina, lai tiktu īstenotas šajā paktā noteiktās saistības. Nākamajā mēnesī Komisija ierosinās līdzekļus, ar kuriem var uzraudzīt šī pakta īstenošanu. Šie līdzekļi būs iekļauti Komisijas sagatavotajā gada ziņojumā. Šie ziņojumi kalpos par pamatu Eiropas Padomes 2010. gada debatēm par imigrācijas un patvēruma politiku.

To kopējās politikas vispārīgo mērķu, kuri izvirzīti šajā paktā, noteikšana tiks iekļauta arī daudzgadu programmā, t.i., Stokholmas programmā, kas šogad tiks pieņemta Zviedrijas prezidentūras laikā. Busuttil kunga ziņojums Komisijai sniedz ārkārtīgi noderīgu informāciju, kas tai palīdzēs dot plānoto ieguldījumu paziņojuma veida, kurš būtu jāpieņem līdz šai vasarai. Es gribētu uzsvērt mūsu ideju vispārējo konverģenci. Dažādās Busuttil kunga ziņojuma daļās Komisija tiek aicināta rīkoties. Uz to es vēlos atbildēt, ka Komisija jau ir aktīvi uzņēmusies saistības. Kā piemērus tam var minēt pagaidu un riņķveida migrācijas iespēju izveidi, uzlabojumus, kas veikti datu ievākšanā un analīzē, informācijas izplatīšanu par reālām iespējām, kas pieejamas imigrantiem, kā arī par riskiem, kas saistīti ar nelegālo imigrāciju, un arī sadarbības ar trešām valstīm jomā.

Es vēlos atsaukties uz konkrētu jomu, attiecībā uz kuru Busuttil kungs pauž savas bažas, un tā ir dalībvalstu solidaritāte imigrācijas jautājumos. Kā referents uzsvēra savā runā, nesenie notikumi Vidusjūrā ir vēlreiz uzsvēruši tās problēmas un nopietno spiedienu, ar ko saskaras dažas dalībvalstis. Es vēlos jūs pārliecināt, Busuttil kungs, ka Komisija ir pilnībā apņēmusies atrast risinājumus, lai palīdzētu šīm dalībvalstīm, kuras piedzīvo īpaši lielu imigrācijas spiedienu.

Es vēlos minēt trīs piemērus pasākumiem, kuri vai nu ir jau veikti vai kuri tiks veikti šajā saistībā. Tiks grozīta Dublinas regula, lai nodrošinātu imigrantu nosūtīšanas apturēšanu uz tām dalībvalstīm, kuras piedzīvo īpašu spiedienu. Tiks izveidots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, lai nodrošinātu atbalstu minētajām dalībvalstīm, kā arī tiks nodrošināts finansējums tām dalībvalstīm, kuru mērķis ir imigrantu iekšēja un brīvprātīga pārdale.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Ar to šis jautājums tiek slēgts.

Balsojums notiks trešdien, 2009. gada 22. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (PSE), rakstiski.(RO) Eiropas Komisija lēš, ka laikā, kad ļoti strauji samazināsies nodarbināto iedzīvotāju skaits, ES līdz 2050. gadam būs nepieciešami 60 miljoni strādnieku no trešām valstīm. Līdz ar to ilgtermiņā Lisabonas stratēģijas ambiciozo mērķu īstenošana būs atkarīga no tā darbaspēka ieguldījuma, kas nāk no trešām valstīm.

Tomēr šobrīd, ekonomiskās krīzes laikā, bezdarba līmenis ievērojami pieaug, un darbu zaudē daudzi pārrobežu darba ņēmēji no jaunajām dalībvalstīm. Tādējādi ir būtiski sasaistīt imigrācijas politiku ar nodarbinātības politiku, lai panāktu taisnīgu un praktiski situāciju, vienlaikus ievērojot Kopienas priekšrocības principu. Es uzskatu, ka ir nepareizi piešķirt imigrantiem tiesības pārvietoties pa visu Eiropas Savienību, ja Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotājiem nav dota pilnīga pārvietošanās brīvība Eiropas darba tirgū.

Tas, ka mēs veicinām intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no jaunattīstības valstīm, neņemot vērā bumeranga efekta risku un neizrādot nekādas bažas par notiekošo diskrimināciju, ir amorāli un bīstami, jo lielākajai daļai imigrantu, jo īpaši sievietēm, tiek piedāvāts viņu kvalifikācijas līmenim neatbilstoši vienkāršs darbs, padarot visus imigrantus par negatīvu stereotipu un negatīvas prakses upuriem viņu izcelsmes valstī, kā arī ES dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Jamila Madeira (PSE), rakstiski.(PT) Saskaņā ar Eurostat datiem, vidējā termiņā Eiropas Savienībā par realitāti kļūs iedzīvotāju novecošanās. Imigrācija varētu būt svarīgs stimuls, lai nodrošinātu labus ekonomiskos rezultātus ES. Šajā kontekstā mums ir jāatzīst būtiskā nozīme, kāda ir imigrācijai uz Eiropas Savienību.

Ir jārisina nelegālā darba jautājums, jo tas pašos pamatos pārkāpj viesstrādnieku tiesības. Mums ir jāveicina tāda Eiropas politika, kas mudinātu nelegāli dzīvojošos viesstrādniekus reģistrēties iestādēs, vienlaikus nodrošinot, lai tas nenovestu pie vispārinātām atgriešanās procedūrām, pārkāpjot viņu tiesības. Šie strādnieki jau tāpat jūtas mazvērtīgāki, ierodoties Eiropā, un ir skaidrs, ka pienācīga migrācijas plūsmas pārvaldība varētu dot labumu vienlaikus gan ES, gan arī trešām valstīm.

Mums ir jāapkaro prasmju nelietderīga izmantošana, ko mēs atkārtoti redzam viesstrādnieku vidū. Šie strādnieki, lielākoties sievietes, bieži ir spiesti strādāt savam kvalifikācijas līmenim neatbilstošu darbu.

Es uzskatu, ka Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība prasmju atzīšanas jautājumam un mūžizglītības pamudinājumam, vienlaikus arī nodrošinot imigrantiem iespējas apgūt uzņēmējas valsts valodu, lai nodrošinātu viņu sociālo, profesionālo un kulturālo integrāciju Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. (PL) Migrācija uz Eiropu ir parādība, kas pastāvīgi turpinās jau ilgu laiku, un to veicina tādi faktori kā ievērojamas dzīves līmeņa materiālās atšķirības Eiropā un citos pasaules reģionos.

Eiropai viennozīmīgi ir vajadzīga kopēja pieejai imigrācijai ES. Vienas dalībvalsts rīcības trūkumam var būt tieša ietekme uz citām dalībvalstīm. Sliktai migrācijas pārvaldībai var būt nopietnas sekas attiecībā uz izcelsmes valstīm, kā arī uz pašiem imigrantiem.

Mums ir jāapzinās, ka legālā imigrācija ir pozitīva parādība, kas sniedz iespējas daudzām dažādām grupām. Pēdējās dekādēs imigrantiem ir bijusi ļoti nozīmīga loma Eiropas Savienības attīstībā, un ES joprojām ir nepieciešams viņu darbs. Šajā saistībā ir vajadzīgs kopējs politiskais redzējums, kurš būtu pamatots uz pagātnes sasniegumiem, kā arī vērsts uz nākotni. Lai sasniegtu šo mērķi, vajadzīga efektīvāka sadarbība. Daudzi cilvēki riskē ar savu dzīvību vai veselību, lai šķērsotu tieši jaunās Eiropas Savienības dienvidu un austrumu robežas. Dodoties labākas dzīves meklējumos, tūkstošiem no viņiem iet bojā jūrā.

Imigrācija ir viena no visnopietnākajām problēmām, ar ko Eiropa šobrīd sastopas, un tas, kā mēs reaģējam uz šo problēmu, ir atkarīgs no mums. Mēs varam to pārvērst iespējā vai mēs varam nodarīt ļaunumu daudziem cilvēkiem, nepareizi risinot šo problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski.(RO) Ņemot vērā to, ka Eiropa ir galvenais imigrantu galamērķis, ES prioritāšu vidū ir jābūt imigrācijas tiesiskā regulējuma saskaņošanai.

Ja mēs, eiropieši, tagad neveiksim pasākumus, lai veicinātu kopēju imigrācijas politiku, tad vēlāk mēs piedzīvosim sekas tam, ka neesam to darījuši savlaikus.

Es varu paredzēt tādu scenāriju, kurā tūkstošiem nelegālo imigrantu zaudē dzīvību jūrā. Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir novērst šo cilvēku dzīvību zaudēšanu. Šajā saistībā mums ir pilnībā jāapņemas aktīvi sadarboties ar tām valstīm, no kurām nāk nelegālie imigranti.

Es uzskatu, ka kopējai Eiropas imigrācijas politikai ir jābūt tādai politikai, kas atbalsta solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kuras atrodas pie ES robežām un kuras piedzīvo lielu imigrantu pieplūdumu.

Es atbalstu uzskatu, ka vienīgais veids, kā cīnīties pret nelegālo imigrāciju, ir kontrolētas legālās imigrācijas veicināšana. Katrai dalībvalstij atsevišķi ir stingri jāapņemas radīt labvēlīgus apstākļus legālajai imigrācijai.

Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurš, izrādās, ir diezgan ambiciozs, un es ceru, ka tas gūs pārliecinošu vairākumu plenārsēdes balsojumā.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 18. augustaJuridisks paziņojums