Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2301(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0232/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 27
CRE 21/04/2009 - 27

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.23
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0239

Debates
Trešdiena, 2009. gada 22. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Eiropas Parlamenta 2010. gada sesijas plenārsēžu datumi

 
  
MPphoto
 

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, jūs varētu domāt, ka, tā kā es aizeju no Parlamenta jūlijā, man nevajadzētu būt nekāda viedokļa par Parlamenta programmu 2010. gadam. Bet es nodotu tos, kuri sūtīja mani šurp šos 10 gadus, ja es neizmantotu šo izdevību, lai protestētu vispār pret Parlamenta turēšanu Strasbūrā. Tā ir nodokļu maksātāju resursu nepieļaujama izšķērdēšana. Tai nav nekāda pamata: Parlamentam piemērota ēka ir Briselē. Kad es par to pieminu cilvēkiem Apvienotajā Karalistē — izdevumus un neērtības, ko ikviens uzņemas, lai ierastos šeit — viņi ir pilnīgi izbrīnīti, ka grūtos ekonomiskos apstākļos mēs turpinām šo ieradumu. Ir pienācis laiks izbeigt Strasbūras farsu, nodrošināt, lai Parlaments darbotos vienīgi Briselē, un dot sabiedrībai reālu naudas ietaupījumu, lai tērētu to labākiem nolūkiem.

 
  
  

SĒDI VADA L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, katru gadu Priekšsēdētāju konference iesniedz dažādus grozījumus, mēģinot panākt, lai mēs Strasbūrā pavadītu vairāk laika, nekā mums vajadzētu. Patiesībā mēs Strasbūrā pavadām ilgāku laiku nekā kāds to īsti novērtē, jo pati nokļūšana līdz šai vietai prasa gandrīz vienas dienas ceļojumu lielākajai daļai cilvēku. Mums nevajadzētu izvēlēties ierasties Strasbūrā vispār.

Vienīgās īpašās tiesības, kas, manuprāt, Parlamentam būtu jādod, būtu tiesības izvēlēties, kur tam notiek sēdes. Mans kolēģis Posselt kungs atzīst, ka tiem politiķiem, kuri dzīvo tuvu šai vietai, ir dažas vietējas priekšrocības. Tomēr mums visiem nav viegli doties pāri robežai no Vācijas. Lai vēlētāji tiktu šurp — cilvēki, kas grib ierasties, lai redzētu, kā Parlaments strādā — ir vajadzīga vairāk nekā diena. Mums ir ļoti labas telpas Briselē. Mums nav jābalso, lai pagarinātu laiku, kuru pavadām Strasbūrā: mums jābalso, lai tiktu no tās vaļā.

 
  
  

- Ziņojums: Mairead McGuinness (A6-0232/2009)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, man ir tikai viens temats, par ko šeit runāt, proti, skandalozā sāga par zemes sagrābšanas tiesību aktiem Spānijā. Mums visiem šajā Parlamentā ir vēlētāji, lai kāda būtu mūsu tautība, kuri ir cietuši no nelikumībām sakarā ar urbanizācijas likumu Spānijā, kā tas ir noticis arī ar tūkstošiem Spānijas pilsoņu.

Centienus nodot šo lietu Parlamenta izspriešanai ir apkaunojošā veidā traucējuši vairāki deputāti no abām Spānijas partijām, un es sevišķi vēršos pie saviem kolēģiem Spānijas Tautas partijā Partido Popular ar aicinājumu atcerēties, cik svarīgs ir īpašuma svētums. Viņiem vairāk kā jebkuram citam ir jāsaprot — zinot viņu vēsturi un zinot, kas notika Otrajā republikā, kad īpašuma tiesības nebija drošas — cik svarīgi ir, lai cilvēki justu, ka viņu īpašumtiesību apliecinājumi valstij nav nelikumīgi pārkāpjami.

 
  
  

- Ziņojums: Anna Záborská (A6-0198/2009)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu teikt, ka Záborská kundzes ziņojums izvēlas pareizo pieeju. Ir ļoti svarīgi, lai līdztiesība varētu īstenoties dažādos Parlamenta aspektos, lai tas būtu darbs komitejās vai delegācijās.

Ir arī ļoti svarīgi, ka tad, kad tiek veidoti kandidātu saraksti Eiropas vēlēšanām, tajos būtu iekļauts tikpat daudz sieviešu, cik vīriešu.

Mēs esam vajadzīgi viens otram, un es ceru, ka attīstība notiks pareizajā virzienā, kur kādu dienu dzimumam vairs nebūs tik lielas nozīmes kā prasmēm un zināšanām. Kad Parlaments pieņem savus lēmumus, vissvarīgāk ir, lai mums būtu prasmīgi un zinoši cilvēki — gan vīrieši, gan sievietes — komitejā. Tādā veidā katram būs kopējs, skaidrs viedoklis par to, kā veidot labāku nākotni un labāku Eiropu, izmantojot zināšanas un prasmes.

 
  
  

- Ziņojums: Eluned Morgan (A6-0216/2009)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, ir iespējams gūt milzīgus ietaupījumus, radot kopēju Eiropas tīklu. Katrā dotajā brīdī kaut kur Eiropā ir elektroenerģijas pārpalikums, un valstu robežu nojaukšana būtiski samazinās mūsu atkarību no importētas enerģijas avotiem. Diemžēl tomēr tāds integrācijas modelis — brīva tirgus, decentralizēts, dabisks modelis — nav tas, par ko mēs šodien esam balsojuši mūsu ziņojumos. Mēs turpretim dodamies pa saskaņošanas ceļu, kas ved uz noteiktām cenām, uz aizsardzību, uz kopēju nostāju sarunās ar Krieviju un citām trešām pusēm. Eiropas Savienībā ir būtiska ideoloģiska atšķirība starp brīvu tirgu, kas balstās uz savstarpēju izstrādājumu atzīšanu, un saskaņotu tirgu, kas balstās uz patērētāja izvēles samazināšanu, ražotāju aizsardzību un regulēšanu no augšas.

Es domāju, ka tādai valstij kā Lielbritānijai draud sevišķas briesmas. Vēl pirms diviem gadiem mēs bijām vienīgie neto enerģijas ražotāji ES. Pat tagad mums kopumā ir līdzsvars. Kopējā enerģētikas politika beigās varētu kļūt mums tāda pati kā kopējā zivsaimniecības politika, kurā mēs esam vienīgā valsts, kas kopējā katlā liek pamatīgu daudzumu, no kura visi pārējie pēc tam saņem pēc vienlīdzības principa.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms es turpinu tālāk, es vēlētos izteikt atzinību referentei Morgan kundzei. Es zinu, ka viņa gatavojas doties prom, un, lai gan mēs ne vienmēr esam vienisprātis par jautājumiem, es domāju, ka ikviens piekritīs, ka viņa ir ieguldījusi šajā ziņojumā ārkārtīgi lielu darba apjomu.

Ja mēs atskatāmies uz liberalizācijas vēsturi Eiropas Savienībā, mēs visi zinām, ka telekomunikāciju liberalizācija ir bijusi ļoti veiksmīga, piedāvājot izvēli, zemākas cenas un labākus pakalpojumus patērētājiem visā ES. Tā ir kauna lieta, ka pasta tirgus un it sevišķi enerģijas tirgus ir atpalicis šajā nozīmē.. Šie, protams, ir daži soļi pareizajā virzienā, bet mums vēl ir jāatrisina problēma par tīkla nošķiršanu un arī par pieeju citiem tirgiem.

Nav pareizi, ja daži tirgi, piemēram, AK tirgus, paliek atvērti konkurencei, tāpēc uzņēmumi no Vācijas un Francijas spēj iekļūt AK tirgū, tomēr liedz uzņēmumiem no AK un citām valstīm iekļūt viņu pašu tirgū. Protekcionisma laiks ir izbeidzies. Ir pienācis laiks vairāk ticēt tirgum.

 
  
  

- Ziņojums: Ivo Belet (A6-0218/2009)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikt, ka Belet kunga ziņojums ir teicams. Ir ļoti svarīgi, lai mēs darītu visu, lai kļūtu enerģētiski nekaitīgi, taupot enerģiju un rīkojoties efektīvi visos veidos — transportā un citās jomās.

Tieši tādam 'vajadzētu būt arī mūsu mērķim attiecībā uz riepām. Šis konkrētais ziņojums runā par transportu un riepām, bet ir svarīgi atcerēties, ka drošība ir vissvarīgākais jautājums, kuru nekad nedrīkst atstāt bez ievērības.

Šajā lietā mums ir jāatrod pareizais līdzsvars. Energoefektivitātei riepu ražošanā nedrīkst ļaut ņemt virsroku pār drošību. Citiem vārdiem sakot, ja mēs gribam garantēt energoefektivitāti un to palielināt, vienlaikus mums ir jānodrošina tas, ka ne vismazākajā mērā netiek vājināta drošība, jo uz autoceļiem, maziem ceļiem un visur drošībai ir jābūt prioritātei un galvenajam mērķim, attīstot transportu Eiropā.

 
  
  

- Ziņojums: Adina-Ioana Vălean (A6-0138/2009)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties referentei Vălean kundzei par teicamu ziņojumu. Ir ļoti svarīgi mums nākotnē panākt tādu situāciju Eiropā, kad mobilo telefonu zvanu maksas visā Eiropā var pazemināties un būt vienādas visā iekšējā tirgū.

Pašlaik problēma, protams, ir tā, ka, dodoties no vienas valsts uz otru, mums bieži ir jāiegādājas jauni abonementi vai, ja mēs neiegādājamies jaunu, mums ir jāmaksā pēc ļoti augstiem tarifiem.

Tā kā notiek cilvēku un darbaspēka brīva kustība un tiek veidota kopēja ekonomiska telpa — kurai patiesībā ir jādarbojas Savienības līmenī — ir svarīgi, lai tiktu arī izveidota saskaņota mobilo tarifu sistēma. Tas būtu sabiedrības interesēs.

Eiropas savienībai ir jārīkojas tā, lai prioritāte tiktu piešķirta sabiedrības interesēm, un, ja mēs gribam, mēs varam rīkoties, lai panāktu, ka cenas par balss zvaniem pazeminās.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, būdams Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referents, es esmu ļoti lepns par darbu, ko mēs veicām lielākas pārredzamības ieviešanā. Viena no lielajām problēmām daudzus gadus ir bijusi sakarā ar jautājumu par triecienu daudziem patērētājiem, kad viņi atgriežas mājās un atklāj, ka saņemtais rēķins ir lielāks par gaidīto.

Tomēr, ja mēs skatāmies uz pārējo ziņojumu un konkrēti uz jautājumu par cenu griestiem, es domāju, ka mums ir jāatzīst, ka arī bez šīs regulas cenas ir samazinājušās tik un tā. Pati Komiteja atzīst, izmantojot savus datus, ka lielākā daļa patērētāju neizmanto viesabonēšanu: 70 % patērētāju neizmanto viesabonēšanu ne reizi gadā. Regulāro viesabonentu līmenis ir daudz zemāks. Tādēļ patiesībā notiek tas, ka mēs samazinām maksas par zvaniem un datu pārraidi dažiem priviliģētiem EP deputātiem, Komisijas ierēdņiem, Eiropas žurnālistiem un Eiropas uzņēmējiem.

Cerēsim, ka uzņēmumi, mēģinot kaut kur atgūt zaudētos ieņēmumus, nesāks pieprasīt lielāku maksu no vietējiem lietotājiem — it sevišķi no nabadzīgajiem — par viņu zvaniem. Cerēsim, ka mēs neaplaupām nabadzīgos, lai maksātu par lētākiem zvaniem bagātajiem,

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Vălean kundzes ziņojumu par tematu, kurā Eiropas Savienības pilnvaras vienreiz ir pilnībā piemērojamas.

Jāsaka, ka šajā telekomunikāciju jomā situācija dažkārt ir pilnīgi nepanesama. Notiek patērētāju maldināšana, kuri, izmantojuši tādu mobilo telefonu kā šis, par ko viņu līgumā ir teikts, ka tajā ir iekļautas starptautiskas sarunas, ir satriekti, kad atklāj savu rēķinu maksu. Piemēram, tieši tā notika ar mani vēl nesen, kad, izmantojis interneta savienojumu divas vai trīs reizes kādu dienu Itālijā, es saņēmu rēķinu no faktiski nacionalizēta Francijas operatora Orange par EUR 1 200, un par citu dienu, ko pavadīju pie pašas Francijas robežas starp Evianu un Ženēvu, es saņēmu vēl vienu rēķinu par EUR 3 000!

Tā ir pilnīgi nepieļaujama prakse, kas robežojas ar laupīšanu gaišā dienas laikā, un atbildīgi ir šie operatori — viņi patērētājiem nenodrošina nekādu pārredzamību. Tāpēc noteikumi par mobilo telefonu līgumu pārredzamību Eiropas Savienībā ir jāstandartizē.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, protams, mēs visi esam par zemākiem tarifiem, kad braucam uz ārzemēm ar saviem mobilajiem telefoniem — vajadzētu būt trakam, lai būtu pret tiem, bet tā ir tikai vienādojuma viena puse. Kad mēs Parlamentā uzdodam operatoriem par pienākumu samazināt viesabonēšanas tarifus, viņiem ir jāatrod nauda kaut kur citur, un tas parasti nozīmē tarifu paaugstināšanu tiem, kuri neceļo.

Citiem vārdiem sakot, tas ir nodoklis par neceļošanu par labu ceļotājiem. Manā vēlēšanu apgabalā būs pusaudži no pašvaldības mājokļiem, kam tagad nāksies maksāt vairāk, lai daudzi uzņēmēji, EP deputāti un komisāri varētu runāt lētāk, būdami ārzemēs.

Man ir jāsaka, ka mēs nebijām neieinteresētas puses. Mēs visi, kas piedalījāmies balsošanā, ļoti pamatīgi iegūsim no šāda veida regulām, ko mēs esam bīdījuši šajā jomā visu pagājušo gadu. Ja jūs gribat saprast, kā vara ir mainījusies Eiropā, jums tikai jāizlasa šis ziņojums. „Kas pār ko?” jautāja Ļeņins, iespējams, viskodolīgākajā politiskās filozofijas izteikumā, kāds jebkad ir bijis. Kas ir pie varas un pār ko viņš valda? Nu, tagad vairs nevar būt lielas šaubas, kas pār ko valda: mēs valdām — mēs, eirokrāti.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (UEN). - (LV) Liels paldies, prezidenta kungs, par man doto vārdu! Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas, kas ir izdarīts mobilo sakaru jomā, no Eiropas Parlamenta puses ir ārkārtīgi svarīgi. Kad es atceros savas pirmās darba dienas Briselē, kad viena minūte telefonsarunu maksāja 3 eiro un vairāk, un tagad, pateicoties šim regulējumam, mēs maksājam šos limitētos maksājumus, tas ir ieguvums visai Eiropas sabiedrībai. Es gribētu arī teikt, ka šie viesabonēšanas tarifi ir bijuši ļoti neskaidri. Sevišķi tas attiecas uz īsziņām. Ja, runājot pa telefonu, mēs esam ieguvuši lielu ekonomiju, tad uz īsziņām dažkārt firmas nopelnīja pārāk daudz, un tas atkal nebija pilsoņu interesēs. Es uzskatu, ka ar šo direktīvu un regulu mēs esam spēruši ļoti lielu soli uz priekšu patērētāju interešu aizsardzībai, un arī mūsdienās, kad datu pārraide ir tik ļoti svarīga, ka cilvēki to saņem caur mobiliem telefoniem, tas ir ļoti liels Eiropas Parlamenta sasniegums, ka šie tarifi ir samazināti.

 
  
  

- Ziņojums: Peter Skinner (A6-0413/2008)

 
  
MPphoto
 

  Eoin Ryan (UEN). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt Skinner kungu par šo ziņojumu. Viņš ir veicis teicamu darbu. Tas ir bijis milzīgs pasākums, bet viņam patiešām ir izdevies gūt panākumus šajā ļoti sarežģītajā likumdošanas jomā. Es gribu apsveikt arī Eiropas iestādes un dalībvalstis, kas devušas mums šo Maksātspējas II veiksmīgo noslēgumu.

Tas ir labs piemērs, kā Eiropai ir jāstrādā kopā finansiālas atlabšanas virzienā. Slogi tāpat kā risinājumi būs kopīgi. Šī apstiprinātā Eiropas atbilde ir labs piemērs ciešākām attiecībām finanšu sadarbībā. Mums ir jāstrādā, lai būtu pārliecība, ka nekad vairs nebūs tādas banku krīzes kā šī, kuru mēs pašlaik pārdzīvojam.

Es ar lielu interesi ievēroju Komisijas piekrišanu hipotēku atbalsta shēmai AK namīpašniekiem. Šī shēma ļaus mājokļu īpašniekiem, kuri nespēj segt savas hipotēku atmaksas saistības, atlikt uz diviem gadiem visas viņu galvenā aizdevuma un līdz 70 % viņu procentu saistību maksājumus. Mums uzmanīgi jāseko šīs shēmas darbībai un jāmācās, un jāīsteno ikviens iedarbīgs pasākums, kas atvieglotu slogu, ko mēs nesam.

Es domāju, ka tas ir kaut kas tāds, uz ko visas dalībvalstis var skatīties, bet es arī domāju, ka pašās dalībvalstīs finanšu iestādes varētu atvieglināt cilvēkiem pāreju uz vienīgi procentiem par hipotēkām, ja viņi nonāktu grūtībās. Finanšu iestādes, ņemot vērā atbalstu, kādu tās saņem no dalībvalstu valdībām, varētu daudz darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, kas lejupslīdes dēļ ir nonākuši spriedzes pilnā stāvoklī.

 
  
  

- Ziņojums: Gunnar Hökmark (A6-0236/2009)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms es sāku skaidrot savu balsojumu, es gribētu apsveikt savu kolēģi Kamall kungu, kurš nupat ir 100. reizi uzstājies ar runu plenārsēdē. Viens otrs būs pārsteigts, ka ir pagājis tik ilgs laiks! Bet ir labi, ka viņš ir pievienojies „simtnieku klubam”.

Es balsoju par Hökmark ziņojumu visāda veida iemeslu dēļ. Galvenokārt tādēļ, ka kurš gan varētu būt pret kodoldrošību? Un es domāju, ja mēs taisāmies runāt par kodoldrošību un to, kā mēs nodrošināsim enerģiju nākotnē, mēs gribētu, lai tas notiktu tik droši, cik vien iespējams, un noglabāta tik droši, cik vien iespējams. Bet tikpat lielā mērā es par to balsoju galvenokārt tāpēc, ka es gribu, lai nākotnē būtu vairāk kodolenerģijas — vairāk Apvienotajā Karalistē — jo man līdz nāvei ir apnicis redzēt visur Eiropas skaistajos laukos slejamies gaisā vējdzirnavas un vēja turbīnas, kas neko nedod nevienas valsts tīkliem — patiesībā tās var radīt tikai papildu ļaunumu valsts tīkliem — un nedod atjaunojamu enerģiju: tās dod vienīgi mazliet alternatīvu enerģiju uz īsu laiku. Es pilnībā esmu par kodoldrošību un pilnībā par kodolenerģiju.

 
  
  

- Ziņojums: Raül Romeva i Rueda (A6-0253/2009)

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, Komisijas absurdais priekšlikums tā sākotnējā formā, ka viņiem vajadzētu kontrolēt atpūtas zveju un pieprasīt lomu uzskaiti un licenzēšanu, un visu citu, kas saistās ar šādu birokrātiju, bija viens no tiem priekšlikumiem, kuri pilnīgi pamatoti sacēla plašu opozīciju ne tikai konkrētajā nozarē, bet to vidū, kurus interesē viss, kas saistīts ar zveju un ES birokrātiju.

Tāpēc es priecājos, ka šodien ir pieņemts 48. grozījums. Tas vismaz daļēji atjauno dalībvalstīm tiesības pašām izvēlēties, vai kaut ko darīt attiecībā uz atpūtas zvejas licenzēšanu un reģistrēšanu, ļaujot dalībvalstīm spriest par atpūtas zvejas ietekmi — kad vairākumā dalībvalstu tādas nav — uz zivju lomiem. Tāpēc es priecājos, ka Komisija ir saņēmusi pretsparu par šo priekšlikumu un ka tas, kas sākās tik slikti, ir mazliet ticis uzlabots.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs, pēc 10 gadiem, kas pavadīti šajā Parlamentā, es nodomāju, ka kaut kas varētu mani vēl pārsteigt, bet mani satrieca, cik bezjēdzīgs bija priekšlikums par kopējās zivsaimniecības politikas paplašināšanu, attiecinot to uz atpūtas makšķerniekiem jūrā, pieprasot viņiem iegrāmatot katru lomu un ieskaitīt to valsts kvotā.

Priekšlikums nav ticis svītrots, lai gan tas ir ticis būtiski uzlabots, galvenokārt pateicoties ilgam un nogurdinošam pretošanās karam, ko komitejā izcīnīja četri stingri un patriotiski skoti, kuri pārstāvēja tās valsts galvenās partijas: Attwooll kundze un Stihler kundze un Stevenson kungs un Hudghton kungs. Es gribu arī apliecināt cieņu Ziemeļīrijas labākajam draugam Eiropas Parlamentā Jim Allister, kas ir gan kopienu interešu, gan tradīciju liels aizstāvis savā novadā.

Problēma šeit bija ieviešana. Problēma bija tā, ka cilvēki neieviesa esošās tiesības. Mums Parlamentā ir instinktīva tieksme vienmēr nodarboties ar likumdošanu, nevis izmantot tiesību arsenālu, kas jau ir mūsu rīcībā. Es vēlos, lai mēs piemērotu — plašāk nekā tikai zivsaimniecībā vien — principu, ka ne vienmēr ir labāk pieņemt jaunu tiesību aktu, pirms neesat pilnībā izsmēluši tiesiskās pilnvaras, kuras jums jau ir.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šodienas balsojums par Romeva ziņojumu, cerams, atjaunos Eiropas makšķernieku pārliecību, ka viņu bažas ir tikušas atzītas. Bez nevienas balss pret pieņēma 7. un 11. grozījumu; ar 608 balsīm par, 37 balsojot pret, pieņēma 48. grozījumu; ar 580 balsīm pieņēma 49. grozījumu, pret balsojot 54; 50. grozījums tika plaši pieņemts; 2. grozījums tika pieņemts kopējā balsojumā par 7. un 11. grozījumu; 92. grozījumu un 93. grozījumu nepieņēma, kas bija tieši tas, ko makšķernieku aprindas prasīja.

Nākamais solis patiešām būs tas, kā Padome rīkosies ar 47. panta formulējumu. Vai viņi pieņems Parlamenta grozīto formulējumu vai izvēlēsies citu pieeju? Kauns, ka šeit nav neviena no Padomes, lai atbildētu uz šo jautājumu. Bet šīsdienas Zaļā grāmata par kopējās zivsaimniecības politikas reformu dod mums visiem iespēju mainīt kopējo zivsaimniecības politiku, un es ceru, ka deputāti izmantos izdevību izplatīt šo Zaļo grāmatu tik daudziem vēlētājiem, cik vien iespējams, lai padarītu viņu balsis dzirdamas.

 
  
  

- Ziņojums: Cornelis Visser (A6-0206/2009)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Ir tāda sajūta, kā pagrieziena punktu — piedodiet, vai tas nav kāds cits punkts? — sasniegušam.

Šim ziņojumam ir interesants virsraksts: „Zvejas resursu saglabāšana, izmantojot tehniskos pasākumus”. Jo man patiešām ir jāsaka, ja mums patiešām ir vajadzīgs vislabākais tehniskais pasākums, lai saglabātu zvejas resursus, tas nav atrodams kopējā zivsaimniecības politikā. Rezultāti jau ir: kopējā zivsaimniecības politika ir bijusi neveiksmīga, ja runa ir par zvejas resursu saglabāšanu. Ir pienācis laiks — un sen jau — paskatīties uz rezultātiem citur pasaulē, kas ir bijuši veiksmīgi.

Skatīsimies uz Islandes piemēru, kur ir atraduši ar īpašumu saistītus risinājumus un tiesības, kas ir mantojamas. Skatīsimies uz Jaunzēlandes piemēru, kur tiesības uz zvejas vietām ir pārmantotas no paaudzes uz paaudzi. Abos gadījumos ir redzams, ka, ticot tirgum, jūs ticat tiesiskumam un jūs ticat īpašuma tiesībām, kas daudz biežāk atradīs labāku risinājumu nekā kāda sovjetiskā stilā centralizēti izplānota shēma, piemēram, kopējā zivsaimniecības politika, kas ir izrādījusies par katastrofu. Ir pienācis laiks ticēt tirgum.

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A6-0251/2009)

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE-DE). - (MT) Īss paskaidrojums par mūs grupas — Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu — balsojumu par manu ziņojumu par kopēju imigrācijas politiku Eiropai. Bija divi balsojumi, viens par alternatīvu priekšlikumu un otrs par pašu ziņojumu. Mēs balsojām par pirmo, lai tādā veidā varētu svītrot punktu, ko ierakstīja šī Parlamenta sociālistu bloks un kas paredz imigrantu balsošanas tiesības. Mēs tam nepiekrītam, un mēs pret to balsojām arī komitejas līmenī.

Tomēr par nožēlu šis priekšlikums neizgāja cauri, jo pretējā gadījumā šis punkts būtu ticis izņemts. Mēs tā vietā balsojām par ziņojumu kopumā, jo uzskatām, ka tas ir labs ziņojums, kurā ir Eiropas Parlamenta visaptveroša programma kopējās imigrācijas politikas jomā.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas imigrācijas politikas principi, darbības un instrumenti: Tāds ir Busuttil kunga ziņojuma plašais temats.

Principi? Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam, domājams, būs papildus nepieciešami 60 miljoni imigrantu no valstīm ārpus Eiropas par spīti miljoniem bezdarbnieku un trūcīgo pilsoņu, plašajām darbavietu un uzņēmumu slēgšanām.

Darbības? Dot vairāk tiesību imigrantu iedzīvotāju grupām, sevišķi tiesības balsot un piešķirt neierobežotu iekļūšanu Eiropas teritorijā un darba tirgū.

Instrumenti? Tā sauktā „pozitīvā” diskriminācija jeb neoficiālu kvalifikāciju atzīšana, lai kas tā arī nebūtu, kad Eiropas pilsoņiem tiek pieprasīta pienācīgi sertificēta kvalifikācija; jaunas imigranta kategorijas — vides migrantu — atzīšana; Eiropas pilsoņu pienākums piemēroties savai nenovēršamajai pakļaušanai, kā to aranžējuši un plānojuši eirokrāti ar šī Parlamenta piekrišanu.

Tā visa vietā mums steidzami jāmaina šo migrācijas plūsmu virzieni, jāatjauno iekšējās robežas, jāīsteno patiesa uz ģimeni orientēta politika, lai pieaugtu Eiropas iedzīvotāju skaits, un jānosaka valstu un Eiropas prioritāte visās jomās.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (UEN). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man ir daudzi iebildumi par šo ziņojumu, no kuriem pirmais, kā tika teikts pirms neilga laika, attiecas uz noteikumu, kas šķiet grūti pieņemams laikā, kad Eiropa saskaras ar algu garantijas fondu problēmu vai pat miljoniem strādājošo atlaišanām. Gatavošanās uzņemt un sagādāt darbu 60 miljoniem jaunu imigrantu Eiropā, manuprāt, ir skandalozs pasākums.

Tomēr es vēlos arī norādīt, ka, mums diskutējot par to, kā regulēt un organizēt imigrācijas nākotni, notiek traģēdijas, kāda varēja notikt arī gadījumā ar Turcijas kuģi Pinar, no kuras, paldies Dievam, izdevās izvairīties, pateicoties Itālijas cilvēciskumam un Maroni kunga labajai vadībai.

Kas Eiropai ir jādara? 600 gadījumos — kā pareizi paziņoja Maroni kungs — Malta par spīti Eiropas Savienības finansējumam nav izpildījusi savu pienākumu uzņemt ieceļotājus no Ziemeļāfrikas piekrastes, kuri apstājās tās krastos. Visos šajos gadījumos Itālijai ir bijis jāiejaucas, lai gan mūsu uzņemšanas centrs Lampedūzā tagad jau ir pamatīgi pārpildīts, kā mēs visi to zinām.

Tad nu, Eiropa, iejaucies, nosaki kādus skaidrus noteikumus! Mēs prasām būtiski palielināt finansējumā mūsu valstij, lai mēs varētu kārtīgi risināt šo problēmu. Eiropai ir jāpamostas un nopietni jāregulē imigrācijas plūsmas: mēs nevaram tā vairs turpināt.

 
  
  

- Ziņojums: Cornelis Visser (A6-0206/2009)

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (UEN). - (LV) Sirsnīgs paldies, prezidenta kungs! Es vēlējos izteikties par Zvejniecības komitejas ziņojumu, par C.  Visser kunga ziņojumu, par zvejsaimniecības konservācijas jautājumiem. Godātais priekšsēdētāj! Manai valstij — Latvijai — zvejniecība ir ārkārtīgi svarīga, jo mums ir 550 km jūras robežas. Tā kā Latviju Eiropā pārstāv 8 deputāti, mēs nevaram būt visās komitejās, bet šie jautājumi ir ļoti svarīgi gan mūsu ekonomikai, gan tradicionālajam dzīvesveidam. Pašreizējais regulējums, ko regulē arī šis ziņojums, nav pietiekams, lai pasargātu piekrastes zveju. Es saprotu, ka pārzveja ir nopietna problēma, bet pārmērīgās regulēšanas dēļ mūsu piekrastes zveja ir apdraudēta, un faktiski mūsu zvejnieki no mūsu Baltijas jūras piekrastes tiek izspiesti. Es domāju, ka Eiropas Parlamenta nākošais uzdevums būtu parūpēties par to, lai tās valstis, kuras tieši robežojas ar jūru, varētu saglabāt gan savu tradicionālo dzīvesveidu, gan arī nodarboties praktiski ar zvejniecību, jo tagad bieži iznāk tā, ka mūsu zvejniekciemi ir spiesti iepirkt produkciju no lielajām kompānijām, zvejot tālajos okeānos, bet darbu zaudē simtiem, pat tūkstošiem piekrastes iedzīvotāju, kuriem gadsimtos tas ir bijis galvenais iztikas avots. Sirsnīgs paldies Jums!

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Helmuth Markov (A6-0243/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. - (RO Es balsoju par šo ieteikumu par EK pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas Komisijas Noteikumiem Nr. 61 par vienotiem noteikumiem kravas automobiļu apstiprināšanai attiecībā uz to ārējiem izvirzījumiem uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa (pārskatīts nolīgums), jo kopējas tirdzniecības politikas mērķis ir saskaņā ar Līguma 113. pantu likvidēt tehniskus šķēršļus tirdzniecībai ar autotransporta līdzekļiem līgumslēdzēju pušu starpā.

Kopienas iesaistīšanās piešķirs lielāku svaru saskaņošanas darbībām, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, un tāpēc ļaus vieglāk piekļūt trešo valstu tirgiem. Šai iesaistei jānodrošina konsekvences izveidošana instrumentu starpā, uz kuriem atsaucas kā uz „noteikumiem”, kas pieņemti saskaņā ar pārskatīto nolīgumu un Kopienas tiesību aktiem šajā jomā. Šāda veida regulas pieņemšana patiesībā nozīmē pielāgošanos tehnikas progresam.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Jan Cremers (A6-0207/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par.

Eiropas Komisija vienmēr ir pievērsusi lielu uzmanību mobilu pilsoņu individuālo tiesību nodrošināšanai, vispirmām kārtām attiecībā uz priekšrocībām, kuras saistās ar sociālās drošības jomu. Pilsoņu brīvā kustība Kopienā ir viena no pamatbrīvībām un rosina dalībvalstu tautsaimniecības iekšējo attīstību.

Tas ir iemesls, kāpēc Komisija meklē veidus, kā intensificēt centienus, lai ES pilsoņi ar savām ģimenēm varētu patiesi baudīt tiesības, ko viņiem garantē pašreizējie Eiropas tiesību akti. Lai gan atsevišķās nozarēs valstu likumdošana paredz labāku attieksmi pret Kopienas iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, nekā to pieprasa pašreizējie Eiropas tiesību akti, neviena dalībvalsts patiesībā nav pareizi ratificējusi visas direktīvas, kas izdotas par šo tematu.

Arvien vēl bieži notiekošā ES pilsoņu brīvās kustības pamattiesību neievērošana Eiropas teritorijā ir acīmredzama galvenokārt saistībā ar šādām situācijām: iebraukšanas un uzturēšanās tiesības ģimenes locekļiem, kuri ir trešo valstu pilsoņi, un palīdzības trūkums pēc negadījumiem darbā.

Mēs ceram, ka Komisija turpinās tehnisko sadarbību ar dalībvalstīm, kas ir ļāvusi atklāt dažādus punktus debatēm un tālākai skaidrošanai, sevišķi saistībā ar pārkāpumiem.

 
  
  

- Ziņojums: Caroline Lucas (A6-0115/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas raida spēcīgu signālu nākamajam Parlamentam, ka jautājums par koku un mežu nelegālu izciršanu ir jārisina efektīvāk.

Šis priekšlikums ir sen novēlots. Tiek vērtēts, ka aptuveni 20-40 % globālās rūpnieciskās koksnes ražošanas nāk no nelegāliem avotiem un līdz pat 20 % no tiem atrod ceļu uz ES katru gadu. Tas dzen lejā kokmateriālu cenas, iztukšo dabas resursus un nodokļu ienākumus un palielina pamatiedzīvotāju nabadzību visā pasaulē. Ilglaicīgā ietekme ir pat vēl nopietnāka, jo mežu iznīcināšana, kam galvenais cēlonis ir nelegāla mežu izciršana, ir iemesls gandrīz vienai piektajai daļai no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu globālajām emisijām.

Grozījumi Lucas ziņojumā patiesībā saka, ka iegādāties vai pārdot nelegālus kokmateriālus ir pārkāpums tikai tad, ja ir pieļauta nolaidība, bezatbildība vai tīši apsvērumi — tie nesoda uzņēmumus, kas ir pildījuši savus „pienācīgās uzcītības” pienākumus. Tādēļ nav pilnīgi nekādas vajadzības garantēt likumību, kas attiecināta uz uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par rezolūciju par pienākumiem tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus, jo nelegāla izciršana kļūst arvien nopietnāka problēma, kas saistās ar ļoti satraucošiem procesiem vidē, tādiem kā bioloģiskās daudzveidības zudums, mežu iznīkšana un mežu degradēšanās. Turklāt tā ir atbildīga par gandrīz 20 % oglekļa emisiju visā pasaulē.

Eiropas Savienībai kā ievērojamam koksnes un koksnes izstrādājumu patērētājam ir pienākums uzsākt efektīvu rīcību pret mežu iznīcināšanu un nelegālu izciršanu, kurā skaidri jāparedz nelegālas koksnes izstrādājumu nelaišanu tirgū.

Mums ir jāpieņem tiesību akts pret nelegālu izciršanu, lai tādējādi patērētāji zinātu, ka izstrādājumu izcelsmei ir jābūt legālai, lai uzņēmumi, kas ievēro šos noteikumus, neatrastos neizdevīgā situācijā un lai uzņēmumi, kuri dod priekšroku nelegāliem koksnes izstrādājumiem, vairs neatrastu tirgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju Caroline Lucas ziņojumu, kas nosaka noteiktus pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus. Es biju Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs, kas tika vienbalsīgi pieņemts komitejā.

Pēc mūsu domām vislabākais preventīvais līdzeklis, kā pārtraukt tirdzniecību ar nelegālu koksni, ir stingrākas prasības un pienākumi un legālu līdzekļu pastiprināšana, lai vērstos pret tirgus dalībniekiem, kuriem pieder un kas laiž ES tirgū nelegālu koksni un koksnes izstrādājumus.

Mums ir jāstrādā kopā ar svarīgākajām valstīm patērētājām, tādām kā ASV, Ķīna, Krievija un Japāna, lai risinātu šo problēmu un izveidotu globālu trauksmes sistēmu un reģistru par nelegālu izciršanu un riska valstīm, izmantojot Interpolu, atbilstošu ANO iestādi, kas izmanto visjaunākās satelītu tehnoloģijas sistēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es izvēlējos atturēties no balsošanas par priekšlikumu regulai, ar kuru nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus.

Lai gan es patiešām uzskatu, ka ir vitāli svarīgi pastiprināt kontroli pār koksnes importu pie kopējā tirgus robežām, man liekas, ka ziņojums ierosina pārāk apgrūtinošu un birokrātisku sistēmu, kas sodīs mūsu pašu Eiropas mežsaimniecības nozari.

Sarežģītas un dārgas izstrādājumu marķēšanas sistēmas ieviešanas vietā, kura ļoti slikti iedarbosies uz nozari un koksni kā materiālu, mums drīzāk būtu jāpalielina pārbaudes un jāvēršas pie apgādes ķēdes, kas laiž preces Eiropas tirgū, lai cīnītos pret nelegālu izciršanu.

Regulas galvenajam mērķim drīzāk ir jābūt jaunas kopējas kontroles un atbildības kultūras īstenošana nevis birokrātisku un dārgu procesu ieviešana katra izstrādājuma pārbaudei. Ņemot vērā problēmas, ar kurām ši nozare saskaras, mums nebūtu jāsoda koksne vairāk nekā citi materiālu un enerģijas avoti ar pārāk saistošiem noteikumiem par laišanu tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. Es uzsveru, ka šī regula ir ilgi gaidīta un vajadzīga. Nelegāla izciršana ir problēma, kura ir jārisina efektīvi ne tikai klimata dēļ, bet arī vides un sociālo aspektu dēļ. Tomēr man šodien bija jābalso pret to. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) ziņojums ir pazaudējis savu centrējumu un paplašinājis apjomu un pienākumus, pārsniedzot sākotnējo nolūku. Mums jānodrošina, lai koksnes izstrādājumus var pieņemt par legāliem, ja tie ir ievesti un izgājuši cauri muitai uz kopējā tirgus robežām, un tādējādi nav vajadzības ieviest nesamērīgi lielu birokrātisku un finansiālu papildu slogu visiem tirgus dalībniekiem Eiropas Savienībā.

Bet ENVI ziņojums paredz dārgu marķēšanu, papildu ilgtspējas prasības, bezgalīgi paplašina legalitātes definīciju uzkrauj pienācīgas uzcītības slogu uz visiem iekšējā tirgus dalībniekiem. Šai regulai ir jācīnās pret nelegālu izciršanu pie robežām, kāds bija tās sākotnējais mērķis. Bet ietekmēt visus iekšējā tirgus dalībniekus, arī tos, kuri nelieto, kā arī neizplata nekādu nelegāli ievāktu koksni, tādējādi potenciāli ietekmējot viņu konkurētspēju globālajos tirgos, noteikti nav šīs regulas mērķis un tāpēc to nevar atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, kas izveido noteikumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž koksni ES tirgū pirmoreiz. No tirgus dalībniekiem tiks pieprasīts ievērot „pienācīgās uzcītības” sistēmu, lai visa koksne tiktu iegūta saskaņā ar atbilstošiem reģiona, valsts un starptautiskiem tiesību aktiem. Es priecājos, ka tirgus dalībniekiem būs jāievēro arī ilgtspējas kritēriji un tiesību akti par pamatiedzīvotājiem. Ir būtiski, lai atbilstību apliecinātu neatkarīga trešā puse, un man ir arī prieks, ka šis ziņojums to izceļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Sturdy (PPE-DE), rakstiski. − Ir jāpieliek pūles, lai efektīvas konkurences, ilgtspējīgas attīstības un globālas bioloģiskas daudzveidības un vides aizsardzības interesēs tiktu pārtraukta tirdzniecība ar nelegāli iegūtu koksni un koksnes izstrādājumiem, kas tiek laisti ES tirgū.

Pienācīgās uzcītības sistēma, ko piedāvā Komisija (ko jau praktizē attiecībā uz augstiem standartiem AK), ietver pasākumus un procedūras, kuras ļaus tirgus dalībniekiem izsekot koksnei un koksnes izstrādājumiem, iegūt informāciju par atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un kontrolēt risku ielaist nelegālu koksni un izstrādājumus ES tirgū. Šī darbība arī dos patērētājiem pārliecību, ka, pērkot koksni un koksnes izstrādājumus, viņi neveicina nelegālas izciršanas problēmu un ar to saistīto tirdzniecību.

Lai gan mēs atbalstām šo priekšlikumu principā, mēs neatbalstām prasību piemērošanu visiem dalībniekiem, kā to ierosina referents, kas, mūsuprāt, ievieš nesamērīgus birokrātiskus un finansiālus slogus uz visiem tirgus dalībniekiem ES. Komisijas priekšlikums paredz elastīgu pienācīgo uzcītību, pamatojoties uz riska novērtējumu un liecību analīzi, un tā ir daudz efektīvāka un praktiskāka pieeja.

 
  
  

- Ziņojums: Miloslav Randsdorf (A6-0214/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski.(LT) Nafta ir vissvarīgākais enerģijas avots Eiropas Savienībā, un ekonomika ir ļoti atkarīga no tās pastāvīgas, uzticamas un pieejamas piegādes. Ņemot vērā mūsu lielo un arvien pieaugošo atkarību no naftas ieveduma, naftas piegādes drošība ir sevišķi svarīga.

Naftas pieprasījums Eiropas Savienībā turpinās palielināties līdz 2030. gadam, lai gan tikai par 0,25 % gadā. 2030. gadā nafta vēl arvien būs galvenais primārais enerģijas avots Eiropas Savienībā un ‘veidos aptuveni 35 % no visas patērētās enerģijas. Ņemot vērā, ka naftas piegādes un pārstrādes jaudas pašlaik nevar apmierināt pieaugošo pieprasījumu, tirgus situācijā saglabāsies spriedze.

Šie faktori ir jāņem vērā, attīstot vienotu un reālu Eiropas enerģētikas politiku. Šīs politikas sastāvā ir jābūt ES spējai reaģēt uz ikvienu iespējamu pēkšņu piegādes krīzi. Rezerves ir svarīgs faktors, kas mīkstina negaidītu piegādes problēmu triecienus, jo bez naftas dažas vai pat visas ekonomikas nozares apstāsies. Šajā ziņā rezervju sagādāšana ir valsts drošības pamatjautājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo uzskatām, ka ir svarīgi sagādāt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves. Obligāto rezervju krājumi ir ekonomiski un sociāli ārkārtīgi svarīgs jautājums katrai valstij, arī tās drošībai. Rezultātā jebkāda spekulācija ar šīm rezervēm ir jāaizliedz pretēji tam, kas ir noticis. Tām jāatrodas sabiedrības īpašumā un administrācijā, lai aizsargātu ES dalībvalstu intereses.

Tomēr mēs nepiekrītam pilnvarām, ko šis priekšlikums direktīvai piešķir Eiropas Komisijai, sevišķi iespēju Komisijas departamentiem veikt „drošības rezervju un īpašo rezervju pārbaudes” dalībvalstīs. Valstīm ir jāveido šo produktu rezerves, bet to administrēšana un to obligāto minimālo un maksimālo līmeņu noteikšana ir valstu suverēna lieta. Mēs arī nepiekrītam nekādam mēģinājumam izmantot šo rezervju radīšanu kā vēl vienu, kaut arī maigāku pamatojumu iejaukšanās politikai, kā var secināt no „labvēlīga investīciju klimata radīšanas Eiropas Savienības iekšējo un ārējo naftas rezervju izpētes un izmantošanas nolūkā”.

 
  
  

- Ziņojums: Luca Romagnoli (A6-0228/009)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Tā kā mēs atbalstām sadarbību dalībvalstu starpā šajos jautājumos, mēs uzskatām, ka šim ir jāpaliek subsidiaritātes jautājumam, uz ko nav attiecināma ES rīcība.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Šī iniciatīva veido daļu globālajā stratēģijā par kritisko infrastruktūru aizsargāšanu. ES ekonomika un drošība, un tās pilsoņu labklājība ir atkarīga no vairāku infrastruktūru esības un netraucētas darbības, kuras nodrošina tādus būtiskus pakalpojumu kā, piemēram, veselības dienestus, telekomunikācijas, enerģijas un transporta tīklus, finanšu pakalpojumus, pārtikas un ūdens apgādi un tā tālāk.

Lai gan dažās dalībvalstīs jau ir ieviesti stingri aizsardzības pasākumi un struktūras, citās dalībvalstīs situācija vēl joprojām ir ļoti nedroša. Tāpēc dzīvībai svarīga ir labāka un efektīvāka informācijas un labas pieredzes apmaiņa, kas būs iespējama vienīgi izveidojot šo informācijas un komunikācijas sistēmu.

Šī sistēma stiprinās dialogu un palielinās pieejamo informāciju par kopējiem draudiem un neaizsargātību, kā arī veicinās sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm. Vienlaikus tā rosinās attīstīt piemērotus pasākumus un stratēģijas, lai mazinātu riskus un veidotu pienācīgu aizsardzību, un tā arī palielinās pilsoņu drošību.

Es arī atbalstu klauzulas par trīs gadu pārskatu iekļaušanu, kas radīs iespēju veikt nepieciešamos uzlabojumus, sevišķi ātras brīdināšanas sistēmas darbības ieslēgšanas iespēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) priekšlikumu. Dažu dalībvalstu infrastruktūras sastāv no fiziskām un informācijas tehnoloģijas iekārtām, pakalpojumu dienestiem un aktīviem, kas to pārtraukšanas gadījumā varētu ļoti nopietnu ietekmēt veselību, drošību un ekonomisko vai sociālo labklājību.

Transporta sistēmas, telekomunikācijas un enerģija ir dalībvalstu attīstībai izšķirošas nozares, un tās ir arī arvien ciešāk savstarpēji saistītas, daudzām dalībvalstīm paļaujoties uz citām. Šī iemesla dēļ Eiropas Savienības attīstībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu unikāla sistēma informācijas pieejai un apmaiņai starp dažādām iestādēm par kritisko infrastruktūru aizsardzību, labas pieredzes apmaiņa, kā arī ātras brīdināšanas sistēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Komisijas priekšlikums, par kuru ir izstrādāts ziņojums, rada informācijas un brīdināšanas tīklu starp dalībvalstīm to sabiedriskajām un privātajām infrastruktūrām, kuras tiek raksturotas kā „kritiskas”.

Šis tīkls ir pirmais solis pretī atļaujas došanai privātām personām, citiem vārdiem sakot, monopolu uzņēmumiem, kuru instalācijas tiks raksturotas kā kritiskas infrastruktūras, iegūt kompetenci drošības jautājumos, kas pašlaik ir vienīgi valsts atbildība.

Tas bruģē ceļu tam, ka strādnieku šķiras demonstrācijas, kas ietekmē visas „kritiskās” infrastruktūras, arī privātas instalācijas (piemēram, streiki tādās kritiskās nozarēs kā enerģētika, telekomunikācijas utt., rūpnīcu, uzņēmumu utt. gājieni, piketi, demonstrācijas utt.) tiks raksturotas kā „teroristiska akcija”.

Tas apdraud dalībvalstu aizsardzību un suverenitāti, atceļ dalījumu starp iekšējo un ārējo drošību un piešķir Eiropas Savienībai tiešu nozīmi un vietu tajā.

Cīņa pret „terorisma draudiem” kārtējo reizi ir tikusi izmantota kā iemesls, kas vajadzīgs Eiropas Savienībai, lai novestu līdz galam tās reakcionāro institucionālo struktūru, kas būtībā darbojas pret strādnieku šķiru un pamatslāņu kustību un sargā kapitāla varu, vēl vairāk apdraudot dalībvalstu suverēnās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimir Urutchev (PPE-DE), rakstiski. - (BG) Šodien ES pieņēma Romagnoli kunga ziņojumu par kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla radīšanu Eiropas Savienībā, kurš netika apspriests plenārsēdē. Es domāju, ka ES pilsoņu aizsardzība ir visaugstākā prioritāte šajā institūcijā, un pilsoņiem tas ir jāzina.

Šī informācijas tīkla radīšana dos iespēju, pamatojoties uz pieredzes un labas prakses apmaiņu ES valstu starpā, panākt labāku izpratni par augstākiem standartiem kritisku vietu un darbību aizsargāšanai, kas ir izšķirīgi svarīga valstīm un to iedzīvotājiem.

Es vēlos pieminēt, ka, būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas ēnu referents, esmu gandarīts par to, ka visas Parlamenta politiskās grupas vienbalsīgi pieņēma prasību par dalībvalstu obligātu piedalīšanos jaunajā sistēmā, kas garantē šīs iniciatīvas nozīmību Eiropas skatījumā.

Es izsaku arī pārliecību, ka jau pēc pāris pirmajiem sistēmas veiksmīgas darbības gadiem Eiropas Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, lai šajā sistēmā izveidotu papildu funkcijas, kas dos iespēju ātri izplatīt steidzamu informāciju par draudiem, kas ir radušies un ietekmē kritisko infrastruktūru vietas jebkurā ES reģionā.

Tad mēs būsim radījuši pilnīgu informācijas sistēmu, kas dos lielāku drošību un aizsardzību Eiropas pilsoņiem.

 
  
  

- Ziņojums: Gérard Deprez (A6-0193/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par.

Viens no visplašāk debatētajiem politikas punktiem, par ko ir spriedusi Eiropas Savienība, ir punkts par kopējas politikas īstenošanu amatpersonu drošības nodrošināšanai. Jēdziens „amatpersona” nenoliedzami ir ļoti plašs, bet šodien mēs esam nonākuši pie kopējas definīcijas, kurā ar amatpersonu saprot personu, kas ir ierēdnis vai nav ierēdnis un kura var tikt apdraudēta saistībā ar tās ieguldījumu sabiedriskajā apspriešanā.

Ievērojamo gadījumu vidū ir bijusī Holandes parlamenta deputāte Hirshi Ali , kurai tika izteikti draudi 2008. gada februārī pēc viņas vērtīgās runas par ārkārtīgi aktuālo tematu par islāma radikalizēšanos Eiropā, un pazīstamais britu un indiešu rakstnieks Salman Rushdie, kas tiek vajāts par viņa pretrunīgajiem uzskatiem par islāmu.

Tāpēc ir vēlams, lai katram, kas nodarbojas ar publisko debašu paplašināšanu pozitīvā veidā, būtu tiesības tikt aizsargātam, apmeklējot valsti, kurā viņš vai viņa var tikt pakļauta draudiem vai uzbrukumam, bet vispirmām kārtām tādos gadījumos ka Salman Rushdie, kad trešā valsts jau ir pasludinājusi nāves spriedumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Amatpersonu aizsardzība paliek uzņēmējas valsts atbildībā atbilstoši juridiskajiem noteikumiem, kas ir spēkā tajā valstī.

2002. gadā tika izveidots Eiropas tīkls amatpersonu drošības nodrošināšanai, lai uzlabotu sazināšanos un apspriešanos dalībvalstu starpā šajā jomā.

Pašreizējās iniciatīvas mērķis ir paplašināt „amatpersonas” definīciju, kas noteikta ar padomes Lēmuma 2002/956/JHA 2. pantu, lai ietvertu jebkuru personu, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav ierēdnis, kuru uzskata par apdraudētu saistībā ar tās ieguldījumu sabiedriskajā apspriešanā vai ietekmi uz to.

Holandes priekšlikums radās pēc notikuma 2008. gadā, kad pret Holandes parlamenta bijušo deputāti tika vērsti draudi viņas fiziskajai neaizskaramībai pēc viņas runas par islāma radikalizēšanos Eiropas Parlamenta seminārā.

Būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas ēnu referents, es atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir paplašināt cilvēktiesību aizsardzību un jo sevišķi veicināt 'tiesības brīvi izteikties.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. _ (PL) Dalībvalstis sadarbojas amatpersonu drošības nodrošināšanas jomā saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem juridiskajiem noteikumiem, kā arī saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem. Ar apspriežamo Padomes Lēmumu 2002/956/JHA ir izveidota amatpersonu drošības nodrošināšana atbilstīgi dalībvalstu tiesību aktos noteiktajam vai saskaņā ar starptautiskas vai pārvalstiskas organizācijas vai institūcijas noteikumiem. Amatpersonu drošības nodrošināšana ir uzņēmējas valsts atbildība.

Ņemot vērā draudus, kas ir tikuši vērsti pret amatpersonām pēdējos gados, es pilnībā atbalstu lēmumu, kas ir pieņemts, lai grozītu pašreizējo Padomes lēmumu par Eiropas tīklu amatpersonu drošības nodrošināšanai. Tā galvenais nolūks ir paplašināt 2. pantu, definējot „amatpersonu” kā personu, kas ir vai nav ierēdnis, kuru uzskata par apdraudētu saistībā ar viņa vai viņas ieguldījumu sabiedriskajā apspriešanā vai ietekmi uz to.

Es domāju, ka šis lēmums palielinās amatpersonu drošību un labvēlīgi ietekmēs demokrātijas attīstību.

 
  
  

- Ziņojums: María Isabel Salinas García (A6-0200/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Kokvilnas ražošana Eiropas Savienībā nav pašmērķis. Savienībai pasaules kokvilnas tirgus jāskata kopumā un jādod ES patērētājiem iespēja pirkt kokvilnu tik lēti, cik vien iespējams, nedomājot par to, kur tā ir ražota, ja vien tā ir ražota saskaņā ar noteiktiem ētikai un videi atbilstīgiem nosacījumiem.

Es stingri iebilstu pret šo ziņojumu. Es kārtējo reizi atzīmēju, ka par laimi Eiropas Parlamentam nav koplēmuma pilnvaras par ES lauksaimniecības politiku. Pretējā gadījumā ES iekristu dažādu lauksaimniecības nozares grupu protekcionisma un smagu subsīdiju slazdā.

 
  
  

- Ziņojums: Reinhard Rack (A6-0219/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par.

Alpu reģions ir viens no vissvarīgākajām un pārticīgākajām teritorijām Eiropas Kopienā. Tas plešas pāri astoņām valstīm, kuras jau 1998. gada 4. aprīlī ir parakstījušas kopējus nolīgumus par reģiona aizsardzību un saglabāšanu un kopēju transporta pārvaldības politiku. Patiešām, attiecībā uz transportu „Protokols par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā” tika ieviests 2000. gada 24-26. maijā ar galveno mērķi radīt tiesisku struktūru ilgtspējīgai mobilitātei Alpos.

Lai gan protokols ir vēl jāpieņem visām astoņām Alpu konvencijas valstīm, mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka to drīz ratificē pārējās reģiona valstis, lai tādējādi „Transporta protokola” ratificēšana kļūtu par vienu no Eiropas Komisijas prioritātēm.

 
  
  

- Ziņojums: Mairead McGuinness (A6-0232/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Šis ziņojums faktiski ir ziņojums par Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas darbībām. Tomēr, tā kā dažās vietās tas atsaucas uz Lisabonas līgumu un to cildina, un pauž cerības, ka tas drīz tiks ratificēts, es esmu izvēlējies balsot pret ziņojumu kopumā.

Es uzskatu, ka Lisabonas līgums principā ir noraidīts, jo vienas dalībvalsts pilsoņi ir balsojuši pret to referendumā. Turklāt ir vairākas citas dalībvalstis, kurās iedzīvotāju vairākums noteikti būtu balsojuši pret Lisabonas līgumu, ja viņiem būtu bijusi dota tāda iespēja.

Es nevaru atbalstīt ignoranci, ko Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja parāda šī ziņojuma formulējumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Francis Wurtz (GUE/NGL), rakstiski. - (FR) Es gribu paust savus iebildumus pret šī ziņojuma 17 punktu, kurš ir tikai kārtējā kampaņa, kas vērsta pret Strasbūru kā Eiropas Parlamenta mītnes vietu. Saistībā ar to es vēlētos pievērst uzmanību šādiem faktiem:

pirmkārt, Strasbūras izvēle jau pašā sākumā bija ļoti simbolisks lēmums, kas saistīts ar Eiropas vēsturi. Nolūks bija izcelt Eiropas kā miera spēka un nāciju tuvināšanas procesa mērķi. Tā kā es uzskatu, ka šis mērķis vēl arvien ir būtisks, es iestājos par Strasbūras simbola nosargāšanu.

Otrkārt, es vēlreiz atkārtoju savu vēlmi redzēt tādu Eiropu, kura atbalsta kultūru daudzveidību, kas raksturo tautas, kuras tajā ietilpst. Kāpēc lai svarīga Eiropas iestāde neatrastos Varšavā, cita Barselonā un vēl kāda cita Stokholmā papildus Komisijai Briselē un Parlamentam Strasbūrā?

Ja vien vienīgais mērķis nav Eiropa, ko vada komerciāli apsvērumi, nekas neattaisno visa centralizēšanu vienā vietā, kura nenovēršami ir tālu no Eiropas tautām.

Tādi ir iemesli, kāpēc es iebilstu pret 17. punktu McGuinness ziņojumā, kas citādi ir bez problēmām.

 
  
  

- Ziņojums: Anna Záborská (A6-0198/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā. Šis patstāvīgais ziņojums norāda uz progresu, kas panākts komitejās un delegācijā un atkārtoti uzsver nepieciešamību pieņemt un piemērot dzimumu integrēšanas stratēģiju.

Aicinājums pēc dzimumu līdztiesības nav uzbrukums vīriešiem. Tas ir par sabiedrību kopumā, kas nāk par labu gan vīriešiem, gan sievietēm, gan arī ģimenēm. Dzimumu integrēšana saistās ar politikas pārorganizēšanu, uzlabošanu, attīstīšanu un vērtēšanu, lai nodrošinātu, ka tie, kuri parasti ir saistīti ar lēmumu pieņemšanu, iedibina pieeju, kuras pamatā ir vienādas iespējas visos politikas aspektos, visos līmeņos un visās pakāpēs.

Tāpēc jāpieņem un jāpiemēro integrēta dzimumu līdztiesības stratēģija, kurā ietilpst konkrēti mērķi visās Kopienas politikas jomās, kas atrodas Parlamenta komiteju un delegāciju darbības laukā.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Eluned Morgan (A6-0216/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Simtiem tūkstošu manu vēlētāju visā Jorkšīrā un Hambersaidā varēs ietaupīt naudu par gāzes un elektroenerģijas rēķiniem šī tiesību akta rezultātā. Pasākumos lielāka energoefektivitāte būs savienota ar zemākām izmaksām.

Lai gan pilnīga nošķiršana vēl nav sasniegta, šis tiesību akts virzīsies pretī tīklam, kurā uzņēmumiem nedrīkstēs piederēt gan elektroenerģijas ģenerēšana, gan tās sadale, tādējādi dodot tiem iespēju noteikt pārmērīgus tarifus patērētājiem. Es sevišķi atzinīgi vērtēju to, ka tas dos arī patērētājiem tiesības mainīt gāzes un elektroenerģijas piegādes triju nedēļu laikā par brīvu un dod tiesības uz atlīdzību, ja cilvēkiem tiek izsniegti neprecīzi vai novēloti rēķini. Tiks ieviesti arī energoefektīvi viedskaitītāji.

Šie jaunie noteikumi ir līdzvērtīgi tiesību likumprojektam gāzes un elektroenerģijas lietotājiem. Pārāk ilgi uzņēmumi ir varējuši piespiest patērētājus pārmaksāt par gāzi un elektroenerģiju. Mani vēlētāji izjutīs šī tiesību akta labumu viņu rēķinu samazinājumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (PSE), rakstiski. (ES) Mēs Spānijas sociālistu delegācijā esam iestājušies par īpašumu nošķiršanas modeli gan vertikāli integrētos gāzes, gan elektroenerģijas uzņēmumos, jo mēs uzskatām, ka apgādes un ģenerēšanas uzņēmumu nošķiršana no transporta uzņēmumiem dod reālu izvēli Eiropas patērētājiem un stimulē nozarei vajadzīgās investīcijas, kas nozīmē, ka elektroenerģija spēs aptvert visu ES teritoriju bez pārtraukumiem. Tomēr es balsoju par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus tiesību aktu kopumu, jo:

1) patērētāju intereses ir bijušas tiesību aktu kopuma pārskatīšanas pamatā;

2) mēs esam iekļāvuši energoresursu nepietiekamības jēdzienu un aicinājuši dalībvalstis iekļaut energoresursu nepietiekamības risināšanu valsts enerģētikas darbības plānos ne tikai, lai būtu pārliecība, ka visneaizsargātākie klienti saņems vajadzīgo elektroenerģiju, bet arī lai aizliegtu šo klientu atslēgšanu kritiskos laikos; un

3) tā kā īpašumu nošķiršana kļūs par realitāti pēc dažiem gadiem, saistībā ar prettrestu procedūrām, ko uzsācis Konkurences Ģenerāldirektorāts, mēs esam likuši uzsvaru uz iestāžu struktūru, jaunās Eiropas aģentūras atbildības palielināšanu un valstu regulatoru neatkarību.

 
  
MPphoto
 
 

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Vienotā tirgus lielākais trūkums ir vienota tirgus neizveidošana enerģētikā. Valstu enerģētikas politikas ir novedušas Eiropu strupceļā ar ārkārtīgu atkarību no dārgām importētām fosilām degvielām. Nav ne Eiropas enerģētikas tīkla, ne stratēģiskas energoresursu uzkrāšanas politikas. Sevišķi steidzami mums ir jādažādo mūsu enerģijas apgāde, jāsamazina patēriņš, jāveicina energoresursi ar zemu oglekļa līmeni un jāizveido stabils, konkurētspējīgs iekšējais tirgus.

Šo iemeslu dēļ es atbalstu šos ziņojumus, vienlaikus izjūtot bažas, ka cīņa par visiem pieņemamu kompromisu var mazināt šī tiesību akta efektivitāti, tāpēc vitāli svarīga ir efektīva īstenošanas pārraudzība.

Es atbalstu palielinātus noteikumus par patērētāja tiesībām un atzinīgi vērtēju energoresursu nepietiekamības atzīšanu par nopietnu sociālu problēmu.

Man joprojām ir nemiers par ES aģentūras enerģētikas regulatoru sadarbībai nesaistošo raksturu. Galu galā mēs varam nodrošināt vienotu enerģētikas tirgu vienīgi tad, ja mums ir Eiropas regulators ar reālām pilnvarām.

Es apsveicu Parlamentu par to, ka tas piespieda dalībvalstis iet tālāk, nekā tās gribēja iet. Tas ir vēl viens piemērs tam, ka Parlaments garantē plašākas Eiropas idejas uzvaru pār savtīgām nacionālām interesēm un protekcionismu.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Giles Chichester (A6-0235/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Trešajai enerģētikas paketei ir pakāpeniski jāattīsta enerģētikas tirgus, kas vēl nesen balstījās uz monopola sistēmu. Kustība liberalizācijas virzienā prasa īstu un ilgtspējīgu konkurenci un rāda, cik svarīga ir spēcīgāka Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūra ar skaidrām neatkarīgām pilnvarām.

Aģentūras galvenais mērķis būs palīdzēt regulatoru iestādēm Kopienas līmenī pildīt uzdevumus, ko veic dalībvalstis un, ja nepieciešams, koordinēt to darbību. Aģentūra arī uzraudzīs iekšējos elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus, tādējādi veicinot visas pieliktās pūles palielināt energodrošību.

Es gribu uzsvērt šīs aģentūras svarīgo lomu nākotnes Eiropas enerģētikas politikā, ko mēs gribam redzēt tādu, kurai raksturīga lielāka konkurētspēja un dažādība, atteikšanās no pagātnes monopoliem, lielākas drošības un labākas efektivitātes nosacījumi patērētāju labā.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Alejo Vidal-Quadras (A6-0213/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, kas veido šodien pieņemtās enerģētikas paketes sastāvdaļu, jo, manuprāt, tas liecina par vēl vienu svarīgu soli Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanas virzienā.

Labāku starpsavienojumu iespēja starp elektroenerģijas tīkliem un stipru un spējīgu regulatoru esība, kuri garantē tirgus pārredzamību un pārvalstu sadarbību ir vitāli svarīgi faktori, lai nodrošinātu, ka gala patērētāji var saņemt patiesi godīgu un konkurētspējīgu pakalpojumu.

Kopēja atbildība un sadarbība dalībvalstu starpā gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes tirgos veido stūrakmeni īstam Eiropas enerģijas tirgum, kas cenšas būt godīgs, dinamisks un ilgtspējīgs.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Antonio Mussa (A6-0238/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Es pilnībā atbalstu domu par iekšējā gāzes tirgus atvēršanu konkurencei. Tomēr ir nepareizi noteikt, ka dalībvalstīm jāveic konkrēti pasākumi, lai palīdzētu biogāzes un no biomasas iegūtas gāzes plašākai lietošanai. Tas ir jautājums, kas jāizlemj katrai dalībvalstij pašai. Tāpēc es balsoju pret komitejas iesniegto priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Trešā enerģētikas pakete aizpilda daudzas no pagātnes mantotas strukturālas plaisas. Mēs nevaram aizmirst diskrimināciju pret jauniem enerģijas piegādātājiem vai pārredzamības trūkumu par cenām un piegādātāja izvēli. Ar šo paketi mēs beidzot varam cerēt nobeigt ES iekšējā energoresursu tirgus liberalizāciju.

Trešās paketes pieņemšana un sevišķi šis priekšlikums vedīs pretī konkurēt spējīgākiem, ilgtspējīgākiem un drošākiem Eiropas energoresursu tirgiem.

Ir cerības, ka patērētāja tiesības atradīsies tirgu atvēršanas procesa centrā saistībā ar panākto vienošanos, kurā iekļauti jautājumi par īpašuma sadalīšanu un valstu regulatīvo iestāžu neatkarību, kā arī nosacījumi atbildību noskaidrošanai starp valstu iestādēm, Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūru un Eiropas pārvades sistēmu tīkla operatoriem.

Es balsoju par šo ziņojumu, cerot, ka tirgus kļūs pārredzamāks patērētājiem, kam būs pieejama sīki izstrādāta informācija un būs iespēja mainīt enerģijas piegādātāju bez maksas.

 
  
  

- Ziņojums: Dragoş Florin David (A6-0136/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. - (IT) Es balsoju par David kunga ziņojumu par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA), kura mērķis ir atbalstīt sadarbību starp Eiropas valsts pārvaldes iestādēm.

Šī programma veicina efektīvu un lietišķu pārrobežu un starpnozaru elektronisku sadarbi Eiropas valsts pārvaldes iestāžu starpā, tādējādi ļaujot tām sniegt publiskus elektroniskus pakalpojumus, kas var palīdzēt tām pildīt to pienākumus un īstenot Kopienas politiku saistībā ar pilsoņiem un komercstruktūrām. Tas veicinās pilsoņu brīvu un netraucētu kustību, darbības uzsākšanu un nodarbinātību dalībvalstīs, lai sniegtu labākus, efektīvākus un vieglāk pieejamus pakalpojumus pilsoņiem un valsts pārvaldes iestādēm.

Es uzskatu, ka ir pareizi rosināt starptautisku sadarbību, un tādēļ ISA programmai arī ir jābūt atvērtai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un kandidātvalstīm kā dalībniecēm. Es arī piekrītu, ka sadarbība ar citām trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām vai iestādēm ir jāveicina.

Kandidātvalstu piedalīšanās ISA programmā ir ļoti svarīga, lai sagatavotu to valsts pārvaldes iestādes visu pienākumu un darba metožu veikšanai, kas izriet no dalības ES. Es uzskatu, ka iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus šim nolūkam ir dziļi jāizpēta.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Eluned Morgan (A6-0216/2009), Giles Chichester (A6-0235/2009), Alejo Vidal-Quadras (A6-0213/2009), Antonio Mussa (A6-0238/2009), Atanas Paparizov (A6-0238/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. Es nevarēju atbalstīt šīsdienas ziņojumus, kas būtībā balsta Eiropas Komisijas dziņu liberalizēt elektroenerģijas un gāzes tirgus.

Mūsu pieredze Īrijā rāda, ka liberalizācija un tai sekojošā privatizācija nav devusi risinājumus nevienai problēmai enerģētikas nozarē.

Energoresursu cenas Īrijā ir kāpušas, visvairāk ietekmējot vienkāršās ģimenes un strādniekus pēdējos gados. Šajā lejupslīdes laikā ES dziņa uzspiest liberalizāciju ekonomikas būtiskām nozarēm ir vēl jo mazāk pieņemama. Komisijai un ES ir jāiemācās izbeigt mēģinājumus ar to pašu veco neoliberālo politiku.

Man žēl, ka „enerģētikas pakete” šodien ir ieguvusi tik lielu atbalstu EP deputātu vidū.

 
  
  

- Ziņojums: Leopold Józef Rutowicz (A6-0137/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par.

Ar pesticīdu lietošanu saistītā ietekme uz vidi un veselību ir bijusi debašu temats Eiropas līmenī, un Eiropas Parlaments ir pieņēmis direktīvas par pesticīdu un to pārdošanas atļaušanu.

Šis pasākums nosaka būtiskas prasības veselības drošībai un aizsardzībai, kas ir jāievēro pesticīdu lietošanas mašīnām, kuras tiek laistas vietējā tirgū brīvai apritei Kopienā. Papildus patērētāju aizsardzībai šis tiesību akts ir domāts strādājošo veselības un drošības sargāšanai.

Ražotājiem radušās izmaksas visticamāk tiks pārliktas uz lietotājiem ar cenu paaugstinājumiem. Tomēr gaidāmais gada vidējā pesticīdu patēriņa samazinājums ļaus lietotājiem gūt ietaupījumus, kas atsvērs jebkādu cenu palielinājumu.

Ierosinātā direktīva panāk mērķi par kopēja līmeņa vides aizsardzības garantēšanu, vienlaikus izvairoties no fragmentētām tiesiskām pamatnostādnēm Kopienas līmenī, kas varētu radīt palielinātas izmaksas uzņēmumiem, kuri gatavojas darboties aiz savu valstu robežām.

 
  
MPphoto
 
 

  Janelly Fourtou un Andreas Schwab (PPE-DE), rakstiski. − Sakarā ar 2006. gada 17. maija Direktīvas 2006/42/EK grozījumu par pesticīdu lietošanas mašīnām mēs vēlamies uzsvērt, ka kopš Eiropas Parlaments pieņēma Mašīnu direktīvu 2006. gadā, mēs esam uzsvēruši, ka Eiropas Komisijai ir jāpārskata Traktoru direktīva, lai tiktu nodrošināta saskaņota pieeja. Mūsuprāt, traktori neietilpst mašīnu definīcijā, kas noteikta Mašīnu direktīvā. Tāpēc pašreizējā Traktoru direktīva nevar tikt aizstāta un nav aizstājama ar mazāk sarežģītu regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. - (RO) Ir vispāratzīts, ka pesticīdu lietošana rada draudus gan cilvēku veselībai, gan videi. „Ilgtspējīgās pesticīdu lietošanas tematiskās stratēģijas” nolūks ir samazināt riskus, ko cilvēku veselībai un videi rada pesticīdu lietošana.

Vides aizsardzības prasību un to ievērošanas novērtēšanas procedūru saskaņošana pesticīdu lietošanas mašīnām ir priekšnosacījums, lai sasniegtu vienādu vides aizsardzības līmeni visā ES, kā arī lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp ražotājiem un veicinātu šo ražojumu brīvu kustību Kopienā.

Šo mašīnu pareizam dizainam un konstrukcijai ir svarīga nozīme pesticīdu negatīvās ietekmes samazināšanā uz cilvēku veselību un vidi. Pieņemot, ka pesticīdu smidzinātājs vidēji kalpo 12 līdz 15 gadus, tiek lēsts, ka katru gadu Kopienā tiek nopirkti aptuveni 125 000 līdz 250 000 jaunu smidzinātāju. Pateicoties to lielākai efektivitātei, smidzinātāji, kas atbilst jaunajām vides prasībām, izmanto mazāk pesticīdu, tādējādi samazinot laiku, ko tērē jaukšanai, ielādēšanai, smidzināšanai un tīrīšanai, nemaz nerunājot par ietaupījumiem, ko tas dod lietotājiem, kas atsver jebkādu cenas pieaugumu noteiktiem smidzināmo iekārtu tipiem.

Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Eiropas Parlamenta Direktīva par pesticīdu lietošanas mašīnām, ar kuru tiek labota 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām, ievieš ļoti svarīgu grozījumu tiesību aktā.

Tās nolūks ir saskaņot vides un cilvēku veselības aizsardzības standartus Eiropas Savienībā. Tiesību aktu saskaņošana vienlaikus dos iespēju mašīnu pārrobežu kustībi Eiropas Savienībā notikt uz vienlīdzīgiem pamatiem, un tas, savukārt, palielinās konkurētspēju Eiropas tirgū.

Direktīva noteiks dalībvalstīm prasības veikt regulāras apskates profesionāli izmantotām pesticīdu lietošanas iekārtām, kā arī prasību izveidot regulāras apkopes sistēmu un iekārtas periodisku apskati. Rezultātā direktīva samazinās pesticīdu lietošanu (kam pateicoties to nevēlamais iespaids uz vidi tiks samazināts) un tai būs labvēlīga ietekme uz patērētāju un pilsoņu veselību, kuriem būs tiešs kontakts ar pesticīdiem darba laikā.

 
  
  

- Ziņojums: Ivo Belet (A6-0218/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Tā kā ceļu transports izdala gandrīz 25 % visa CO2, ES lielākais uzdevums ir samazināt energoresursu izmantošanas intensitāti transporta līdzekļos un oglekļa savienojumu daudzumu, ko tie izdala atmosfērā. Riepas dod 20-30 % degvielas patēriņa transporta līdzekļos, tāpēc lielāka riepu stabilitāte ir jāuzskata par integrētas metodes sastāvdaļu, kuras mērķis ir samazināt degvielas daudzumu, ko izmanto ceļu transports, un piesārņotāju daudzumu, ko tie izdala. Mērķa darbību sarakstā, kas dots Energoefektivitātes rīcības plānā, kurš plāno līdz 2020. gadam par 20 % samazināt izmantošanu, tiek arī uzsvērts, ka viens no iespējamiem veidiem, kā panākt šo mērķi, ir riepu marķēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu cerībā, ka tas pierādīsies kā vēl viens instruments, kurš uzlabo informāciju, ko sniedz patērētājiem, tādejādi dodot ieguldījumu labāk pārredzamam tirgum, kurā var izdarīt informētu un apzinātu izvēli no izstrādājumu klāsta, pamatojoties uz vienkāršiem standartiem, kas ir tomēr zinātniski un tehnoloģiski pamatoti.

Manuprāt, šis ziņojums ir vēl viens solis ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu saistībā ar enerģētiku, ļaujot patērētājiem izvēlēties riepas, kuras samazina savu transporta līdzekļu degvielas patēriņu.

Turklāt iespēja izvēlēties riepu atbilstīgi tās konkrētajiem rādītājiem ir vēl viens rīks, kas ļauj patērētājiem aizsargāt sevi un aprīkot savus transporta līdzekļus tādā viedā, kāds ir piemērots viņu braukšanas stilam un vides nosacījumiem, kur viņi brauc.

Es uzsvērtu arī apsveicamo un tehnoloģiski orientēto konkurenci, ko sistēma ienesīs riepu tirgū, kas nozīmē, ka tehnoloģijas attīstība dažādos zīmolos būs salīdzināma — un saprotama — patērētājiem skaidrā un objektīvā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par rezolūciju par riepu marķēšanu attiecībā uz to degvielas efektivitāti. Ja gandrīz 25 % kopējo CO2 emisiju nāk no ceļu transporta, tad transporta līdzekļu enerģijas intensitātes samazināšana ir būtiska problēma Eiropas Savienībai.

Radot marķēšanas sistēmu, kura nodrošinās, ka tiek dota pienācīga informācija par degvielas patēriņa efektivitāti un citu raksturojumu starpā arī par riepas saķeri ar ceļu, patērētājs varēs izvēli balstīt uz informāciju, iegādājoties riepas.

Tā kā riepas nosaka 20 % līdz 30 % no transporta līdzekļa kopējā degvielu patēriņa, riepu palielināta ilgtspēja būtu jāaplūko kā daļa no integrētas pieejas, lai samazinātu degvielas patēriņu un rezultātā oglekļa dioksīda emisijas atmosfērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Ziņojums ir saprātīgs kompromiss, kam jāļauj gala lietotājiem pieņemt pamatotu lēmumu, pērkot riepas, sevišķi attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni.

Es atzinīgi vērtēju palielināto elastību attiecībā uz šīs rezolūcijas spēkā stāšanās datumu, jo tam jādod ražotājiem vairāk manevrēšanas telpas, lai novērstu riepu krājumu iznīcināšanu. Tā būtu bijusi pretēja noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem.

Visjutīgākie punkti attiecībā uz riepām bez šaubām bija obligātā prasība iespiest vai uzspiest uz katra sāna enerģijas patēriņu, slapja ceļa saķeres rādītāju un radīto troksni. Šī prasība būtu piespiedusi mūsu riepu ražotājus aizvietot visas viņu veidņu kategorijas par pārāk lielām izmaksām. Mans viedoklis ir, ka šāda prasība turpmāk pakļautu lielam riskam mūsu riepu ražošanu, kas jau tā ievērojami cieš ekonomikas krīzes seku dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Ir ļoti labi iemesli, kāpēc censties uzlabot enerģijas patēriņa efektivitāti un pazemināt mūsu transporta līdzekļu emisijas. Saskaņota transporta līdzekļu riepu marķēšanas sistēma ES tomēr ir problemātiska. Iepriekšējā pieredze marķēšanā liek sevišķi rūpīgi pārdomāt.

Ņemiet, piemēram, sadzīves priekšmetu marķēšanas sistēmu. Nozares nevēlēšanās ilgstoši pacelt prasības par noteiktas klases enerģijas marķējumu, piemēram, ledusskapjiem ir novedusi pie marķēšanas sistēmas, kas pašlaik ir bezcerīgi sarežģīta un grūti saprotama. Tas, ko politiķi cerēja, ka rosinās uz ilgstošu attīstību un dos patērētājiem vajadzīgās norādes, ir turpretī palīdzējis apturēt labāku izstrādājumu attīstību un patērētājiem padarījis grūtāk izdarīt pareizo izvēli.

Es uzskatu, ka ES var uzņemties svarīgu lomu, lai samazinātu transporta līdzekļu ietekmi uz vidi. Tomēr atšķirībā no Komisijas un komitejas es drīzāk aizstāvētu obligāto prasību paaugstināšanu tiem riepu ražotājiem, kuri grib pārdot savus izstrādājumus iekšējā tirgū, nekā sīki izstrādātu regulējumu. ES politiķiem būtu jārada ilgtspējīgas un labumu nesošas nostādnes sabiedrībai un uzņēmumiem, nevis jāiesaistās katra sīkuma kontrolēšanā. Tā kā neliekas, ka Komisija un atbildīgā komiteja būtu vienisprātis ar manu viedokli, es esmu izvēlējies balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gary Titley (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu kā nepieciešamu papildinājumu tai autotransporta līdzekļu vispārējās drošības likumdošanai, kas tika iepriekš pieņemta šogad un kas galvenokārt attiecas uz riepu vides un drošības standartiem.

Mums vajag, lai riepas ir drošākas, ar efektīvāku degvielas patēriņu un klusākas. Satiksmes troksnis, kurā riepu troksnis ir svarīga sastāvdaļa, ir cēlonis sliktai veselībai. Degvielas patēriņa samazināšana dos lielu labumu patērētājam, kad palielinās taupība, bet tā arī samazinās CO2 emisijas un dos ieguldījumu ES vērienīgajiem mērķiem klimata pārmaiņu mazināšanā.

Ar marķēšanas procesa palīdzību patērētāji varēs izdarīt pamatotu izvēli, pērkot riepas, kā arī izlemjot par to, kādu automašīnu labāk pirkt.

Mums tomēr ir jāpārrauga, cik efektīva ir marķēšana. Mums jāpārliecinās, ka patērētāji patiešām saprot marķējumu, citādi visas pūles būs veltīgas.

 
  
  

- Ziņojums: Adina-Ioana Vălean (A6-0138/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Es piekrītu, ka balss zvanu cenu regulēšana ir jāturpina. Kad pieņēma Regulu (EK) Nr. 717/2007, cenas kritums par zvanu savienojumiem starp tīkliem nebija jūtams, bet saglabājās tuvu augšējai robežai, kas bija noteikta regulā.

Es domāju, ka regulas darbības joma ir jāpaplašina, ietverot īsziņas. Nepamatoti augsto cenu dēļ, kas patērētājiem ir jāmaksā, liekas, ka diemžēl pašlaik ir nepieciešams īsziņu vairumcenu un mazumcenu regulējums, un tādēļ es balsoju par šo regulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Es principā nepiekrītu, ka likumdevējs iejaucas tirgū un nosaka cenas. Es uzskatu, ka tirgum ir jānosaka pašam savas cenas saskaņā ar veselīgas konkurences pamatprincipiem.

Tas ir tieši tas, kā trūkst attiecībā uz viesabonēšanu un kas attaisno Eiropas Parlamenta iejaukšanos, noteicot maksimālās cenas, kuras telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, savstarpēji konkurējot, nedrīkst pārsniegt. Es balsoju par šo regulu, neaprobežojoties vienīgi ar izejošiem vai ienākošiem zvaniem, bet arī iekļaujot īsziņu un datu viesabonēšanu.

ES, kas veicina savu pilsoņu kustības brīvību, nav savienojama ar tirgus noteikumiem, kuri beidz darboties vai darbojas ierobežoti, kad ir šķērsota robeža.

Pašlaik cilvēku lielākais vairākums joprojām samērā negribīgi lieto mobilos telefonus, būdami ārzemēs, bailēs no viesabonēšanas rēķina. Es balsoju par šo regulu tieši tādēļ, lai nodrošinātu zemākus tarifus viesabonementu klientiem, vienlaikus stiprinot cenu aprēķināšanas pārredzamības noteikumus.

Šis ir konkrēts piemērs tam, kā ES ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Sākot ar šodienu, atgriežoties no brīvdienām vai komandējuma ārzemēs, Eiropas pilsoņi atcerēsies, ka viņu mazākie rēķini par mobilo telefonu ir, pateicoties ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) ES veicina straujāku kapitālistisku pārstrukturēšanos mobilo telekomunikāciju pakalpojumu jomā, attiecinot minētās regulas piemērojumu uz visiem pakalpojumiem, ko sniedz mobilo telefonu uzņēmumi.

Direktīva nostiprina Eiropas monopolu stāvokli salīdzinājumā ar viņu starptautiskajiem konkurentiem. Tā pagarina regulas darbības ilgumu, lai aktivizētu uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanas, kas nodrošinās kapitālam lielāku peļņu.

Direktīvas piemērošana stiprināja monopola uzņēmumus. Iecerētā viesabonēšanas cenu augstākā robeža tiek apieta, izmantojot obligātā laika maksājumu metodes, tādējādi palielinot noteikto cenu par sniegtajiem pakalpojumiem un uzņēmuma peļņu, kā atzīst kompetentas revīziju iestādes. Plānotās cenas sadalījums starp vairumtirdzniecības un citu mobilo telefonu pakalpojumiem, piemēram, īsziņām un balss pastu, nedos nekādu labumu klientiem, bet palielinās kapitāla peļņu vēl vairāk.

Mēs esam radikāli noskaņoti pret telekomunikāciju tirgu liberalizāciju un privatizāciju, kas noved pie pakalpojumu standartu krišanās un pamatlīdzekļu izpārdošanas. Mēs aicinām strādniekus paust savu vispārējo opozīciju pret ES un tās prettautisko politiku un mainīt varas līdzsvaru politikas līmenī nākamajās vēlēšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Komisija grib, lai pašreizējais viesabonēšanas cenu regulējums tiktu paplašināts, attiecinot to ne tikai uz balss zvaniem, bet arī uz īsziņu sūtīšanu un datu viesabonēšanu. Eiropas Parlaments iesaka ierobežotāku regulējuma veidu un norāda, ka cenu regulēšanai jābūt pagaidu risinājumam un ilgtermiņā tirgum ir jāatsakās no augstiem viesabonēšanas tarifiem. Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta nostāju, jo tā mazliet tuvāka tirgus liberālismam nekā Komisijas priekšlikums. Es nobalsoju pret normatīvo rezolūciju, jo galu galā cenas regulēšana de facto aizvedīs nepareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Mobilie telefoni tagad ir ikdienas dzīves sastāvdaļa, un liela daļa iedzīvotāju nekad nekur nedodas bez tiem. Tam, vai tie tiek lietoti komerciālām vai privātām vajadzībām, ir otršķirīga nozīme. Katrā gadījumā visi saziņas veidi, lai tie būtu telefonu zvani, teksta vai multimediāli sūtījumi, saziņa vai darbības internetā, rada izmaksas, ko operators pieprasa no klientiem.

Ir saprotams, ka šīs izmaksas ir augstākas ārvalstu tīklā — kas nav operatora vietējais tīkls — bet kopš mobilo telefonu parādīšanās mēs esam atkārtoti pieredzējuši pārmērīgi ļaunprātīgu viesabonēšanas maksu noteikšanu.

Dažos gadījumos klientiem bija jāapmaksā neiedomājami rēķini, kuri netika pamatoti ne ar kādu vispārēji pieņemamu aprēķinu. Ar šāda veida iniciatīvu, kas ne tikai atvieglo pilsoņiem orientēšanos tarifu džungļos, bet arī standartizē izmaksas, Savienība beidzot dara kaut ko vienreiz Eiropas cilvēku labā. Tieši šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. - (RO) Es esmu nobalsojusi par šo ziņojumu, jo jaunā regula ievieš preventīvus mehānismus un mehānismus, kas garantē datu pakalpojumu viesabonēšanas cenu pārredzamību, lai pilsoņi/klienti labāk saprastu lietoto tarifu noteikšanas metodi, kas ļauj viņiem kontrolēt savus maksājumus un izvairīties no „rēķina trieciena”.

Sarunu un īsziņu pakalpojumu viesabonēšanas limitu noteikšana, pārredzamības garantijas pasākumu pieņemšana un preventīvais mehānisms, kas ieviests vairumtirdzniecības tarifiem par datu pakalpojumiem joprojām dod operatoriem brīvas rokas konkurēt tirgū un diferencēt savus piedāvājumus noteikto limitu robežās. Rezultātā jauniem maziem uzņēmumiem tiek dota iespēja konkurēt ar ietekmīgo operatoru pārmērīgajiem vairumtirdzniecības tarifiem.

Pašreizējā rēķinu veidošanas prakse, ko izmanto balss zvanu viesabonēšanā, nosakot maksu par 60 sekunžu vienībām, rada klientiem slēptu maksu, pieskaitot salīdzinājumā ar tipisku eiro tarifa rēķinu par viesabonēšanas pakalpojumiem aptuveni 24 % pie rēķina par izejošiem zvaniem un 19 % par ienākošiem zvaniem.

Regulai ir jāpiedāvā pietiekams klientu aizsardzības līmenis, kas ļautu viņiem ērti izmantot datu viesabonēšanas pakalpojumus, neuzliekot nesaprātīgi lielus slogus uz telekomunikāciju operatoriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Iekšējā tirgus izveidošana ir viens no ES pamatmērķiem, un tāpēc mūsu kopīgās pūles panākt vislabākos konkurences nosacījumus, kādi vien iespējami dažādās ekonomikas nozarēs, ir tik svarīgas. Tirdzniecības, uzņēmējdarbības un sakaru globalizācija ir daļa no tā visa. Tāpēc šis ziņojums par mobilo telefonsakaru tirgu ir svarīgs.

Tas, ka ir panākta vienošanās pirmajā lasījumā un regula var stāties spēkā 2009. gada jūlijā, ir Parlamenta uzvara. Šis ziņojums izveido nosacījumus ne tikai labākai pārredzamībai un patērētāja aizsardzībai, bet arī konkurencei, kas ir godīgāka un skaidrāka visiem, sākot ar ražotājiem un beidzot patērētājiem.

Es tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Es šodien izvēlējos atturēties no balsojuma par Viesabonēšana II regulu, kas ierosina cenu regulējumu par mobilā telefona pakalpojumiem ārzemēs. Priekšlikumā, kas bija lielo grupu panāktais kompromiss, bija daudzas labas domas, arī par lielāku informāciju klientiem, lai ļautu viņiem izvairīties no milzīgiem telefonu rēķiniem pēc ārzemēs pavadīta laika.

Iemesls, kāpēc es atturējos, nav sarežģīts. Es neuzskatu, ka ES politiķiem būtu jānosaka cenas brīvajā tirgū. Visa tirgus ekonomikas jēga ir tā, ka cenas nosaka piedāvājums un pieprasījums, nevis tas, ko politiķi Briselē uzskata par „godīgu”. Mums jau ir regulētas cenas Viesabonēšanas I regulas rezultātā. Rezultāts ir bijis tāds, ka operatori drūzmējas ap šiem cenu griestiem, kas nedod labumu patērētājiem.

Mums kā politiķiem ir pienākums nodrošināt iekšējā tirgū labu konkurenci. Es piekrītu, ka tās nav attiecībā uz viesabonēšanas pakalpojumiem, bet padomju laika stila preču regulējuma vietā būtu bijis labāk ieviest pasākumus, kas veicina konkurenci, piemēram, aizliegumu lielajiem operatoriem izmantot cenu diskrimināciju pret mazākiem operatoriem, kuri grib piekļūt ārvalstu tīkliem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Viesabonēšanas pakalpojumu augstās cenas Eiropas Kopienā ir problēma, kas gan traucē Eiropas integrācijas procesam, gan ierobežo Eiropas Savienības pilsoņu kustības brīvību.

Šodienas balsojumā es atbalstīju Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 717/2007 un Direktīvu 2002/21/EK un kura no 2009. gada 1. jūlija līdz 2011. gadam pakāpeniski pazeminās maksimālo maksu par viesabonēšanas izmantošanu Eiropas Savienībā.

Maksimālā cena par izejošiem un ienākošiem savienojumiem tiks samazināta katru gadu par 4 centiem, un 2011. gadā tā būs attiecīgi EUR 0,35 un EUR 0,11 par minūti. Turklāt, sākot no 2009. gada 1. jūlija, operatoriem maksājums būs jānosaka par sekundi un teksta ziņu sūtīšana nemaksās vairāk par EUR 0,11. Maksa par datu pārraidi arī tiks samazināta līdz EUR 0,50 par megabaitu 2011. gadā.

Es noteikti atbalstu šo ziņojumu. Tas ir vēl viens solis ceļā uz sociālu Eiropu, kur cilvēkiem, viņu brīvībai, viņu neatkarībai un viņu dzīves standarta uzlabošanai ir ierādīta pirmā vieta.

 
  
  

- Ziņojums: Renate Weber (A6-0247/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. - (PL) Trešajā un Sestajā direktīvā (78/855/EEK un 82/891/EEK) par akciju sabiedrību apvienošanu un sadalīšanu pašlaik ir iekļauts sīki izstrādātu prasību saraksts attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu, kas ir jāveic sabiedrībām, kuras apvienojas vai sadalās. Tas saistās ar ievērojamām izmaksām. Līdzekļi, kas paredzēti direktīvās par informācijas nosūtīšanu akcionāriem, tika noteikti pirms 30 gadiem un neņem vērā šodienas tehnoloģiskās iespējas. Tas rada nevajadzīgas izmaksas, kas jāsedz sabiedrībām.

Šajā sakarībā mums atzinīgi jāvērtē Komisijas priekšlikums par administratīvā sloga samazināšanu attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos.

Īpašs atbalsts ir jāsniedz centieniem, kuru mērķis ir pielāgot abu direktīvu noteikumus visplašākajā apjomā, kāds vien iespējams, attiecībā uz prasību dublēšanās novēršanu pēc ekspertu ziņojumiem, apvienošanās projekta nosacījumu atklāšanu un Trešās un Sestās direktīvas noteikumu pielāgošanu Otrās direktīvas noteikumiem attiecībā uz kreditoru aizsardzību.

Liekas, ka ir pamats uzlikt par pienākumu sabiedrībām publicēt pilnīgu informāciju par sevi savās interneta vietnēs un iekļaut saiti uz to vietnēm centrālajā elektroniskajā platformā, kura tuvākajā laikā saņems Komisijas apstiprinājumu. Šī prasība neapšaubāmi dos ieguldījumu lielākai pārredzamībai, sevišķi līdz ar papildu pienākuma ieviešanu par publicēto datu atjaunināšanu. Iepriekš ierosināto risinājumu nolūks ir atvieglot Eiropas sabiedrību ikdienas darbību. Tomēr administratīvo slogu reālais samazinājums būs atkarīgs no tā, kādā veidā dalībvalstis, akciju sabiedrības un akcionāri paši īstenos šos risinājumus.

 
  
  

- Tirdzniecības pagaidu nolīgums ar Turkmenistānu (B6-0150/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie nav varējuši apstiprināt Eiropas 2007. gada budžeta izpildes Eiropadomes sadaļu. Četrpadsmito gadu pēc kārtas Eiropas Revīzijas palāta ir varējusi dot tikai kvalificētu deklarāciju par Eiropas Savienības pārskatu ticamību. Mēs atzīmējam revizoru piezīmes, ka aptuveni 80 % ES darbību tiek veiktas aģentūrās, kas darbojas dalībvalstīs saskaņā ar kopīgas pārvaldes nolīgumiem. Revizori konsekventi ziņo, ka ES fondu izlietojuma kontroles un analīzes līmeņi dalībvalstīs nav atbilstīgi. Lai risinātu šo ilgstošo problēmu, Padome noslēdza iestāžu nolīgumu 2006. gadā, kas uzlika par pienākumu tām sertificēt darbības, par kurām tās ir atbildīgas. Mums par nožēlu ir jāatzīst, ka līdz šim brīdim vairākums dalībvalstu nav apmierinoši izpildījušas savu pienākumu un tāpēc par spīti „džentlmeņu vienošanās” tradīcijai starp Parlamentu un Padomi mēs neapstiprināsim izpildi, kamēr dalībvalstis neizpildīs savu pienākumu saskaņā ar iestāžu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kura apskata tirdzniecības attiecības starp ES un Turkmenistānu. Saskaņā ar ļoti sīki izstrādātiem Human Rights Watch, Amnesty International un Atvērtās sabiedrības institūta ziņojumiem Turkmenistāna ir valsts, kas pasaules valstu vidū ieņem vienu no viszemākajām vietām pēc daudzu pamatbrīvību, arī preses brīvības, izteiksmes brīvības un biedrošanās brīvības, ievērošanas. Esmu gandarīts, ka šī rezolūcija uzsver, ka, atzinīgi vērtējot dažas nelielas pārmaiņas, ko ir ienesis prezidents Berdymukhamedov, ES tomēr cer sagaidīt būtiskus cilvēktiesību uzlabojumus Turkmenistānā.

 
  
  

- Ziņojums: Daniel Caspary (A6-0085/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. Es balsoju pret Tirdzniecības pagaidu līgumu ar Turkmenistānu par spīti manai apbrīnai par referenta Caspary kunga darbu. Man bija iespēja apmeklēt šo valsti ar Ārlietu komitejas delegāciju pirms pāris gadiem, kad valsti vadīja Turkmenbashi un viņa grāmata Ruhnama. Kopš tā laika situācija ir nedaudz uzlabojusies, bet Amnesty International citu NVO starpā joprojām atspoguļo nopietnās problēmas un cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī. Uzlabojumi nav bijuši pietiekami tālejoši, lai es gandarījumā par tiem varētu balsot par nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. Es balsoju pret šo ziņojumu, kas gribēja dot Parlamenta piekrišanu (apstiprinājumu) Tirdzniecības pagaidu nolīgumam starp ES un Turkmenistānu. Pagājušajā gadā Eiropas Parlaments pieprasīja no Turkmenistānas piecu cilvēktiesību kritēriju sasniegšanu, pirms tā dod piekrišanu šim nolīgumam. Šie kritēriji ir šādi: atļauja Sarkanajam Krustam brīvi darboties valstī; izglītības sistēmas pielīdzināšana starptautiskiem standartiem; visu politisko cietumnieku un sirdsapziņas cietumnieku atbrīvošana; valdības aizliegumu atcelšana ārzemju ceļojumiem; un, visbeidzot, atļauja piekļūt neatkarīgām NVO un atļauja ANO cilvēktiesību iestādēm pārbaudīt progresu visā valstī. Es esmu pārliecināts, ka Turkmenistāna nav sasniegusi nevienu no šiem kritērijiem, un tāpēc es esmu ļoti neapmierināts, ka ir dota piekrišana šī Tirdzniecības pagaidu nolīguma noslēgšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. − Es vēlos pateikties Caspary kungam par visu viņa veikto darbu Starptautiskās tirdzniecības komitejā saistībā ar šo tiesību aktu, kura nolūks ir uzlabot ES attiecības ar Turkmenistānu.

ES tirdzniecība un tirdzniecības nolīgumi ar šo valsti, kas nav tikuši mainīti jau divdesmit gadus, bija jāatjaunina sevišķi šajā vispasaules finansiālo pārbaudījumu laikā.

Šis jaunais pagaidu nolīgums ar Turkmenistānu dos ne tikai komerciālus un ekonomiskus labumus, bet mēs ceram arī sagaidīt reģionālās drošības uzlabošanos visos aspektos: no cilvēktiesību un demokrātijas labākas attīstīšanas līdz labākiem rezultātiem cīņā pret narkotikām un cilvēku tirdzniecību un līdz ilgtspējīgai Turkmenistānas dalībai Afganistānas atjaunošanā, piedāvājot atbalstu ES dalībvalstu darbībām šajā valstī. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka labākas attiecības ar Turkmenistānu būs solis uz priekšu Eiropas energodrošības nostiprināšanā.

Es pievienojos saviem kolēģiem, atbalstot Caspary kunga ierosināto tiesību aktu. Mums turpmāk būs jāveic visi pasākumi, lai panāktu, ka šī valsts pilda savu pienākumu kopīgajos centienos nodrošināt tai veiksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. - (PL) Attiecības starp Eiropas Kopienām un Turkmenistānu pašreiz nosaka Nolīgums par tirdzniecību un sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā, kas tika noslēgts starp Eiropas Kopienām un PSRS 1989. gadā.

Nevar būt šaubu, ka ekonomiskās attīstības un it sevišķi cilvēktiesību aizsardzības līmenis Turkmenistānā nav apmierinošs. Turkmenistāna nav izpildījusi virkni humanitāru prasību (arī to, ka Sarkanajam Krustam vēl joprojām nav atļaujas darboties Turkmenistānā).

Es domāju, ka, iniciējot Tirdzniecības pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Turkmenistānu un vienlaikus skaidri deklarējot nosacījumu par piecu gadu laika limitu tādu demokrātijas principu un cilvēktiesību standartu ieviešanai, kādi ir ES, tiks nodrošināta motivācija un dots Kopienas labās gribas apliecinājums. Nolīguma iniciēšana var palīdzēt uzlabot Turkmenistānas pilsoņu dzīvi un tuvināt arī ekonomikas reformas.

Partnerattiecību un sadarbības nolīguma parakstīšanu var izskatīt vienīgi tad, ja ir redzams uzlabojums demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Es vēlos izmantot šo izdevību, lai paskaidrotu vienu no daudzajiem iemesliem, kāpēc es šodien balsojumā atbalstīju ciešākas tirdzniecības saites starp ES un Turkmenistānu. ES kopējā ārējās energoresursu drošības politika, ko Lielbritānijas konservatīvie pilnībā atbalsta, atzīst jaunu Kaspijas cauruļvada līniju nozīmi Eiropas apgādē ar naftu un gāzi. Šīs Kaspijas līnijas ir pilnībā jāintegrē cauruļvadu „dienvidu gaitenī”, kurā ietilpst Nabucco, Southstream un Whitestream. Mūsu atkarības mazināšana no Krievijas energoresursu piegādēm ir izšķiroši svarīga mūsu kolektīvajai drošībai un ārpolitikai.

Šī iemesla dēļ mums ir jābūt apsteidzoši aktīviem un pilniem apņēmības veidot partnerību ar Turkmenistānu, atbalstot tirdzniecības pagaidu nolīgumu, kas palīdz stimulēt vietējo reformu un cilvēktiesību uzlabošanos šajā valstī.

 
  
  

- Ziņojums: Gunnar Hökmark (A6-0236/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski Kodolenerģija ir realitāte Eiropā. Tā ir realitāte, kurā mēs Īrijā nejūtamies ērti, bet mēs pieņemam visu valstu tiesības izvēlēties pašām savu energoresursu kombināciju, un tas, ka mūsu kaimiņi izmanto kodolenerģiju, nozīmē, ka mēs nevaram atļauties ignorēt šo jautājumu.

Tikai pagājušajā nedēļā notika nopietns aizsardzības pasākumu pārkāpums Sellafīldas atomelektrostacijā, un kodolmateriālu uzkrāšanas iekārta Sellafīldā — B30 baseins — tiek uzskatīta par vienu no visnopietnākajām problēmām, kas sagaida atomelektroenerģijas ražošanu Eiropā. B30 baseins ir glabātuve nopietniem kodolmateriālu daudzumiem, kas desmitiem gadu nav tikuši pienācīgi apsaimniekoti.

Tāpēc es atbalstu priekšlikumu par ES kodoldrošības pamatstruktūru, kas pastiprinās valstu regulatoru neatkarību un nodrošinās augsta līmeņa pārredzamību par kodoliekārtu drošību.

Es atbalstīju ierosinātos ziņojuma grozījumus, kuri vēl vairāk pastiprinās drošības noteikumus un prasības. Kaut arī mums Īrijā nav atomelektrostaciju, mūsu pilsoņus varētu ietekmēt aizsardzības pasākumu pārkāpumi citā vietā, un ES ir jānodrošina, lai mūsu pilsoņi būtu aizsargāti visaugstākajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Crowley (UEN), rakstiski(GA) mums ir jāpieņem tas, ka kodolenerģija tiek ražota un tiks ražota Eiropā. Mēs nejūtamies ērti, to zinot, bet mēs ievērojam katras dalībvalsts tiesības izvēlēties pašām savus energoresursus. Kamēr mums kaimiņos būs atomelektrostacijas, mēs nevarēsim ignorēt šo jautājumu.

Sellafīldā notika aizsardzības pasākumu pārkāpums pagājušajā nedēļā, un Sellafīldas glabāšanas iekārta kodolatkritumiem — ko sauc par „baseinu B30”, ir viena no lielākajām problēmām kodolenerģētikas nozarē Eiropā. Tur atrodas milzīgi neapstrādātu kodolatkritumu daudzumi, kas tiek glabāti baseinā B30.

Tādēļ es pilnībā atbalstu priekšlikumu attiecībā uz Kopienas kodoldrošības sistēmu, kas nodrošinās augsta līmeņa un pārredzamu drošības standartu atomelektrostacijām.

Es balsoju par grozījumiem, kuru mērķis bija pastiprināt šo priekšlikumu. Lai gan mums Īrijā nav atomelektrostaciju, aizsardzības pasākumu problēmas elektrostacijās citās Eiropas valstīs varētu ietekmēt Īrijas cilvēkus. Tas ir Eiropas Savienības pienākums nodrošināt, lai mūsu valstu pilsoņi tiek pilnīgi aizsargāti saistībā ar šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. Es, būdams cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret atomelektrostaciju ilgtermiņa drošību, neesmu pilnīgi gandarīts par šo ziņojumu. Es pieņemu, ka tie, kuri strādā šajā nozarē, ir pārliecināti profesionāļi. Es pieņemu, ka negadījumu ir maz un tie ir reti. Tomēr problēma ir tā, ka sekas, ja notiek negadījums, potenciāli ir ārkārtējas. Mēs nevaram aizmirst kodolkatastrofu Urālos, ko atklāja Roy Medvedev, Trīs jūdžu salas negadījumu, kas saistījās ar filmas „Ķīnas sindroms” notikumiem, kura tika laista uz ekrāniem tikai dažas dienas pirms negadījuma, ne arī Tokaimuras negadījumu Japānā, ne, visbeidzot, Černobiļu, kuras sekas mēs visi dzīvi izjūtam vēl šodien, bet vistraģiskāk tās piemeklēja cilvēkus un bērnus, kas dzīvoja tuvākajā apkaimē vai dzima vecākiem, kas tur atradās.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Kodolenerģijai būs dzīvībai svarīga nozīme nākamības enerģētikā mūsu sabiedrībā. Tādēļ, ņemot vērā plānus par nākotnes ierīcēm Eiropā, ir svarīgi nospraust Kopienas kodoldrošības struktūru.

Hökmark kunga ziņojums nodrošinās, ka nākotnes kodoliekārtās Eiropā tiek izveidoti vislabākie un drošākie nosacījumi. Tiks radīta skaidra struktūra ar neatkarīgiem un spēcīgiem valstu regulatoriem kopā ar licenču izdošanas sistēmu kodoliekārtām un šo iekārtu uzraudzīšanas un pārbaudes sistēmu.

Kodolenerģijas turpmākā nozīme prasa izcilību īstenošanas nosacījumos un nosacījumos par būtiskas informācijas apmaiņu, lai tādējādi varētu tikt izveidoti visaugstākās kvalitātes vienoti drošības nosacījumi.

Es tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Rübig (PPE-DE), rakstiski. (DE) Austrijas Tautas partijas (ÖVP) delegācija atbalsta neatkarīgas uzraudzības iestādes radīšanu atomelektrostacijām ar juridiski saistošām spējām bīstamas atomelektrostacijas atslēgt no tīkla.

 
  
  

- Ziņojums: Raül Romeva i Rueda (A6-0253/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs izvēlējāmies balsot pret šo ziņojumu par kontroles sistēmu kopējā zivsaimniecības politikā. Mēs, protams, atzinīgi vērtējam priekšlikumus par lielākiem pasākumiem noteikumu ievērošanas nodrošināšanai, bet mēs esam kritiski noskaņoti pret uzsvaru uz atpūtas zvejas kontrolēšanu. Nav pamata regulēt atpūtas zveju, kad patiesībā rūpnieciskā zveja ir tā, kura ir atbildīga par tādām problēmām kā pārzveja mūsu jūrās.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Mēs izsakām nožēlu par to, ka Parlamenta vairākums plaši noraida mūsu ierosināto grozījumu, kurš saskaņā ar Portugāles Republikas konstitūcijā ierakstītajiem noteikumiem — citiem vārdiem, par valsts suverenitāti — un cīnoties par šo noteikumu ievērošanu, deklarēja, ka regulas priekšlikumam ir jāņem vērā un nav jāapdraud dalībvalstu kompetence un atbildība attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanas pārraudzīšanu.

Mēs izsakām nožēlu par Parlamenta vairākuma plašo noraidījumu mūsu ierosinātajiem grozījumiem, kuri būtu novērsuši to, ka Eiropas Komisijas spēj veikt patstāvīgas pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās (EEZ) un dalībvalstu teritorijās un spēj pēc saviem ieskatiem aizliegt zvejas darbības un pārtraukt vai atcelt Kopienas finansiālās palīdzības maksājumus dalībvalstij, un kuri arī nedotu dalībvalstīm iespēju pārbaudīt savus zvejas kuģus jebkuras dalībvalsts EEZ bez šīs valsts atļaujas.

Šis priekšlikums regulai — par kuru sarunas turpināsies Eiropas iestādēs — ja to pieņems tādu, kāds tas tagad ir, būs vēl viens uzbrukums valstu suverenitātei, paredzot prasības attiecībā uz aprīkojumu un procedūrām, kas ir pierādījušās kā pilnīgi nepiemērotas Portugāles zivsaimniecībai.

Tādēļ mēs balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. - (FR) 2008. gadā 165 traleri tika nodoti metāllūžņos. Ir jau paziņots, ka 2009. gadā vēl 225 kuģi aizies lūžņos.

Zvejniecības nozare Francijā ievērojami cieš, jo Francijas valdība kopā ar Briseli ir nolēmusi upurēt Francijas zvejniekus Eiropas ekonomikas un tirdzniecības politikas dēļ.

Tādējādi Norvēģija, valsts, kas nav Eiropas Savienībā, bet kurai ir ar to sarunas par ekonomiskiem nolīgumiem saistībā ar gāzi, piešķir sev vienai pašai 80 % mencu kvotas, kas skaitliski nozīmē 500 000 tonnu gadā. Francijai no otras puses ir pieejamas tikai 9 000 tonnas gadā, no kurām tikai 700 tonnas ir no Lamanša un Ziemeļjūras.

Kā šādos apstākļos lai nejūt sašutumu, redzot Francijas zvejnieku iznīcināšanu? Kāpēc Brisele un Francijas valdība cenšas tādā veidā panākt veselas nozares iznīcināšanu mūsu ekonomikā? Eiroglobālistu intereses un brīvas tirdzniecības dogma ir atbilde.

Atbilde nav EUR 4 miljonu finansējums, ko solījis lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrs un kas domāts kā finansiāla atlīdzība par kuģu apturēšanu, kuri ir sasnieguši savu zivju kvotu, tas neatrisinās problēmu. Ir neatliekama, nepieciešama vajadzība atbrīvot Francijas zvejniekus no šīm diskriminējošajām un iznīcinošajām Eiropas kvotām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Eiropas Parlaments šodien ir nobalsojis par sporta un atpūtas zvejas iekļaušanu kopējā zivsaimniecības politikā. To darot, ES ir sākusi regulēt vienu no mūsu vispopulārākajām brīvā laika nodarbēm.

Šis priekšlikums ir nejēdzīgs. Pirmkārt, zvejas ūdeņi pieder konkrētajām valstīm, nevis Briselei. Otrkārt, atpūtas makšķernieku darbības neatstāj nekādu lielu ietekmi uz krājumiem. Treškārt, šo tiesību aktu nebūs iespējams ievērot. Jums jāpaskatās tikai uz Zviedriju, kurai ir 11 500 km gara krasta līnija. Vai ES birokrāti un šī Parlamenta deputāti uzskata, ka patiešām būs iespējams pārraudzīt visu, kas notiek, visur un vienmēr? Likums, kuru nav iespējams īstenot, ir sevišķi slikts likums.

No otras puses es neesmu sevišķi pārsteigts par priekšlikumu. ES ir kā tvaika dzinējs, kas ir sācis kustēties ceļā uz mērķi kļūt par pilntiesīgu federālu valsti. Tā ir ļoti liela, smaga, un to ir ļoti grūti apstādināt, ja tā sāk kustēties. Viss, kas ir tās ceļā, tiks nopļauts.

Šodien ir tumša diena mums, kas gribam spēcīgu un efektīvu Eiropas sadarbību, bet vistumšākā šī diena ir atpūtas zvejniekiem visās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastiano (Nello) Musumeci (UEN), rakstiski. - (IT) Šī regulas priekšlikuma nolūks, proti, Kopienas kontroles sistēmas garantēšana, lai nodrošinātu kopējās zvejniecības politikas noteikumu ievērošanu ar Eiropas Aģentūras starpniecību, ir noteikti slavējams un ņem vērā Parlamenta un Eiropas Komisijas gadiem ilgi izvirzītās daudzās prasības. Regula arī ierosina — lai arī kautrīgi — iepriekš minēto noteikumu īstenošanu un piemērošanu veikt vienādā veidā 27 dalībvalstīs.

Lai gan es atbalstu šī dokumenta vispārējo garu (saglabājot noteikumu ievērošanas kultūru, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi piemērota kopējā zivsaimniecības politika), man rodas sajūta, ka šajā gadījumā diemžēl nav tikušas ņemtas vērā Vidusjūras zvejas sevišķās īpatnības.

Tikai viens piemērs tam ir prasība ierīkot kuģu satelītnovērošanas sistēmu (KNS) kuģiem, kas ir garāki par 10 metriem. Tas viss var būt ļoti labi skarbās Ziemeļjūras, bet ne Vidusjūras zvejas laivām, kuras ir mazas, bieži bez kabīnes un tiek izmantotas „maza apjoma zvejošanai”. Tas rada arī problēmu par ievērojamo izmaksu segšanu, ko varētu tomēr pārvarēt, ja Kopiena nodrošinātu 80 % līdzfinansējuma, kā to pienācīgi ierosina 20. grozījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es atbalstīšu šo ziņojumu, jo mēs esam pieņēmuši 48. un 49. grozījumu un noraidījuši 93. grozījumu attiecībā uz atpūtas zveju.

Iekļaut atpūtas zveju dalībvalsts zvejas kvotā man nav pieņemams.

Ja mēs nopietni sakām, ka atpūtas zveja grauj mūsu zivju krājumus, tad, manuprāt, netiek saprasts fundamentāls jautājums attiecībā uz sarūkošajiem zivju krājumiem. Šis jautājums ir rūpniecisko zvejas koncernu pārzveja ar viņu rūpnīcu zvejas kuģiem.

Viņi ir tie, no kuriem mēs prasām KZP ievērošanu, nevis atpūtas zvejnieki, kas nodarbojas ar savu vaļasprieku.

 
  
  

- Ziņojums: Cornelis Visser (A6-0206/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Roger Knapman un Thomas Wise (NI), rakstiski. − Kopējā zivsaimniecības politika ir dziļi kļūdaina un ir bijusi ārkārtīgi kaitīga Lielbritānijas ekonomikai un videi. Tā kā mēs atzīstam, ka ir vajadzīgi jauninājumi, lai uzlabotu stāvokli, lielāko daļu šo jauninājumu un labākās prakses nenoliedzami ir radījušas dalībvalstis un paši zvejnieki. Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu, kas piešķir lielāku kompetenci Komisijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Wise (NI), rakstiski. Kopējā zivsaimniecības politika ir dziļi kļūdaina un ir bijusi ārkārtīgi kaitīga Lielbritānijas ekonomikai un videi. Tā kā mēs atzīstam, ka ir nepieciešami jauninājumi, lai uzlabotu stāvokli, lielāko daļu šo jauninājumu un labākās prakses nenoliedzami ir radījušas dalībvalstis un paši zvejnieki. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu, kas piešķir lielāku kompetenci Komisijai.

 
  
  

- Ziņojums: Simon Busuttil (A6-0251/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto un Louis Grech (PSE), rakstiski. − Savā un sava kolēģa Louis Grech vārdā es vēlos teikt, ka, lai gan mēs balsojām par ziņojumu, mēs vēlamies uzsvērt šādus punktus:

mēs atbalstām kopēju imigrācijas politiku;

mēs uzskatām, ka valsts intereses Imigrācijas pakts neapmierināja;

mēs atzīmējam vilšanos, jo ziņojums nedod tiešu un skaidru atsauci uz obligātu sloga sadalīšanu;

mēs atzīmējam, ka katra sadarbība tiek novērtēta, bet ES nevar iejaukties attiecībā uz to, kāda tipa divpusēji nolīgumi tiek panākti starp izcelsmes valsti un tranzīta valsti;

mēs nepiekrītam nelegālo imigrantu vēlēšanu tiesībām Maltas demogrāfiskās situācijas dēļ;

mēs nepiekrītam vienotajai Šengenas vīzu sistēmai valstu sistēmu vietā, ja tā palielina birokrātiju un sistēma kļūst mazāk elastīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Boursier (PSE), rakstiski. - (FR) Es atzinīgi vērtēju Busuttil ziņojuma pieņemšanu, lai gan es atzīstu, ka es neatbalstu visus tajā izvirzītos punktus, sevišķi tajā pausto labvēlību pret noslēgto Eiropas paktu par imigrāciju un patvērumu: mana grupa balsoja par šīs atsauces svītrošanu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, bet mēs bijām mazākumā šajā jautājumā; līdzīgi notika arī attiecībā uz aģentūras FRONTEX nozīmes palielināšanu darbībās, kas saistītas ar atgriešanos.

Tomēr, ņemot vērā gala rezultātu, es balsoju par šo ziņojumu, lai stingri izsacītos par labu likumīgu ceļu atvēršanai imigrācijai. Tāpēc es atbalstu: migrantu darba nepieciešamības atzīšanu Eiropas Savienībā; nepieciešamību palielināt apspriešanos ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; kustības brīvību ES pēc piecu gadu uzturēšanās; cilvēka cieņas ievērošanu un vislabvēlīgāko pasākumu piemērošanu saistībā ar Atgriešanās direktīvas piemērošanu un visbeidzot un vissvarīgāk tiesības balsot vietējās vēlēšanās, punktu, kam Eiropas labējie visenerģiskāk iebilda.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie balsoja pret šo ziņojumu, pamatojoties uz to, ka mēs nepieņemam kopējas ES imigrācijas politikas nepieciešamību un ka AK ir jāsaglabā pilnīga kontrole pār savām valsts robežām.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI), rakstiski. - (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas satur vairākus elementus, kas nav pieņemami. Sākumam tiek pieņemts, ka ES būs vajadzīgi 60 miljoni jaunu imigrantu līdz 2050. gadam. Ņemot vērā pašreizējās problēmas, ko rada masveidīga imigrācija, šis ir neprātīgs priekšlikums. Tas arī ierosina, ka zilajai kartei nav jāaprobežojas tikai ar augsti kvalificētiem darba ņēmējiem. Mēs varētu tikpat labi atvērt slūžu vārtus pilnībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Kopēja pieeja imigrācijai ES ir obligāta prasība. Sadrumstalota un nesaskanīga pieeja nav pieļaujama kopējā telpā bez iekšējām robežām, jo jebkura imigrācijas darbība vai politika, ko īsteno kāda dalībvalsts, neizbēgami rada sekas visām pārējām dalībvalstīm.

Tāpēc es atbalstu kopējas Eiropas imigrācijas politikas izveidošanu, kura balstās uz augsta līmeņa politikas un rīcības solidaritāti, savstarpēju uzticēšanos un dalītu atbildību.

Eiropas imigrācijas un patvēruma pakta pieņemšana bija milzīgs solis šajā virzienā, kas veda pie imigrācijas politikas, kura ir labāk saskaņota, kontrolēta un sasaistīta ar darba tirgus vajadzībām Eiropas valstīs, kā arī ar pieejamajiem mājokļu, veselības aprūpes un izglītības resursiem. Tā mērķis ir arī stingri apkarot nelegālo imigrāciju.

Busuttil kunga sniegtais teicamais ziņojums ievēro šo pieeju. Vienīgā problēma tajā ir saistīta ar grozījumu, ko iesniedza Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā, kas apdraud mūsu cīņas pret nelegālo imigrāciju stingrību, jo nevar būt šaubu, ka ikvienam imigrantam, kas legāli dzīvos kādas dalībvalsts teritorijā, būs tiesības balsot saskaņā ar paredzētajiem noteikumiem. Šī iemesla dēļ es atbalstu alternatīvo rezolūciju, ko iesniedza referents, kurš kārtējo reizi ir mēģinājis panākt kompromisu, kas ir pieņemams katram.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. - (PT) Es balsoju par rezolūciju par kopējo imigrācijas politiku Eiropā, jo imigrācija ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko Eiropa pašlaik saskaras. Risinot šo imigrācijas problēmu, mēs varam pieņemt politiku, kas pārvērš to par iespēju.

Imigrācija ir kopējas rūpes ES valstīs, kas ir iemesls, kāpēc tām ir jārīkojas saskanīgi, lai atrastu pienācīgu atbildi šai problēmai. Šis ziņojums mēģina aptvert visas imigrācijas dimensijas, atbalstot kopējas Eiropas imigrācijas politikas izveidi, kas balstās uz augsta līmeņa politisku un rīcības solidaritāti.

Turklāt tas ietver arī pasākumus, kuri atļauj imigrantiem piedalīties pilsoniskajā un politiskajā sabiedrības dzīvē, kurā viņi dzīvo, sevišķi politiskās partijās un arodbiedrībās, un dod viņiem iespēju balsot vietējās vēlēšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Ziņojumā, kurā ir 91 pants, noteikti ir jābūt dažiem aspektiem, kam mēs piekrītam. Tomēr šis ziņojums par spīti mēģinājumam „saldināt ripiņu” ir viscaur negatīvs, kas ir acīmredzamais iemesls, kāpēc mēs to noraidām.

Tas „stingri atbalsta kopējas Eiropas imigrācijas politikas izveidošanu”, atzinīgi vērtējot Lisabonas līguma institucionālās ieceres, sevišķi koplēmuma un kvalificēta vairākuma balsojuma attiecināšanu uz visu imigrācijas politikas spektru, un „Eiropas Imigrācijas pakta pieņemšanu”, citiem vārdiem sakot, nehumānu, uz drošības apsvērumiem balstītu imigrācijas politiku, kura imigrantus uzskata par noziedzniekiem, ekspluatē tos un izvēlas.

Ja kādam bija šaubas par ES mērķiem, tad šis ziņojums tās izgaisina: migrācija „vēl arvien ir nepieciešama, lai risinātu Eiropas … darba tirgus … vajadzības” (gandrīz 60 miljoni migrantu strādnieku līdz 2050. gadam). Tas ir iemels, kāpēc ir jāattīsta ‘imigrācijas profili” — „jo darba tirgus vajadzības ir šo profilu centrālais aspekts”— un kāpēc ir vajadzība „palielināt ES pievilcību augsti kvalificētiem darbiniekiem”, sevišķi ar „zilās kartes” palīdzību, citiem vārdiem sakot, nehumāns imigrantu skatījums, kas redz viņus tikai kā darbaspēku ekspluatēšanai.

Vairāk nekā kopēja politika mums ir vajadzīga cita politika, kas aizstāv imigrantu tiesības un cīnās pret imigrācijas pamatcēloņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. - (PL) Es balsoju par Busuttil ziņojuma pieņemšanu. Tas ir svarīgs ziņojums, jo migrācija ir viena no svarīgākajām problēmām, ar ko Eiropas Savienība saskaras. Mums ir jābūt gataviem atzīt, ka mēs neesam pilnībā spējīgi izmantot migrācijas labo aspektu priekšrocības vai novērst tādas situācijas, kuras nevienā nozīmē nevar nosaukt par labvēlīgām.

Papildu grūtība ir tā, ka migrācija izpaužas dažādi dažādās dalībvalstīs un atšķirības šajā ziņā ir lielas. Dažām valstīm migrācija ir milzīga sociāla, finansiāla un politiska problēma. Citām tā ir maznozīmīga parādība, kas nerada lielu interesi. Tāpēc arī kopumā ir tik grūti izveidot un ieviest vienotu migrācijas politiku. Mums ir arī jāapzinās, ka daudziem cilvēkiem palikšana Eiropā ir dzīvības vai nāves jautājums — burtiski. Sūtot viņus atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti, mēs varam faktiski izrakstīt viņiem nāves spriedumu. Tāpēc imigrācijas politikas rīkiem ir jābūt elastīgiem, lai tos var pielāgot konkrētu cilvēku individuālajiem gadījumiem. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. - (FR) Kopēja imigrācijas politika, kas balstās uz legālu imigrācijas ceļu atvēršanas veicināšanu, nevar saņemt mūsu atbalstu. Šai politikai ir jābūt tieši otrādai.

Šis ziņojums ir balstīts kārtējo reizi uz Komisijas bīstamajiem ieteikumiem, kuri parādās tās 2005. gada 11. janvāra Zaļajā grāmatā, kas veltīta ekonomiskajai migrācijai. Šis ir ziņojums, kas nosaka, ka strādnieku migrantu skaits, kas, iespējams, būs vajadzīgs ES līdz 2050. gadam, būs 60 miljoni, un tas savukārt uzsver nepieciešamību atvērt ceļus legālai migrācijai.

Kā lai neuzskata par neķītru to, ka ekonomiskas, finansiālas un sociālas krīzes vidū mums tiek ieteikts atvērt mūsu tirgus vēl plašāk ārvalstu strādniekiem, laikā, kad mūsu valstī darbavietas ir apdraudētas un plosās bezdarbs?

Turpretī tas, kas ir vajadzīgs krīzes laikā, ir jāizmanto ekonomiski un sociāli protekcionisma pasākumi un jārezervē darbavietas, kā arī sociālo palīdzību saviem pilsoņiem.

Noslēdzot, šis ziņojums ir balstīts uz viltus pieņēmuma, ka, atverot slūžas legālai imigrācijai, nelegālā imigrācija ievērojami samazināsies vai pilnībā izzudīs. Mēs zinām, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks un ka, tieši pretēji, legālā imigrācija ir priekštece pilna apjoma imigrācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Patvēruma tiesībām nenovēršami jākļūst par līdzekli masveida imigrācijai nepieredzētā apjomā. Riropas durvis būs plaši atvērta jaunattīstības pasaulei. Ja notiks tā, kā ir iecerējuši daudzkultūru gaišreģi, ģimenes jēdziens tiks paplašināts tā, ka veselas ciltis varēs bez grūtībām imigrēt.

Turklāt ir jāierobežo iespēja pirms izraidīšanas aizturēt, patvēruma meklētājiem ir jāļauj piekļūt darba tirgum, un pamatnosacījumi viņiem ir jāpagarina. Tas radītu pat vēl lielāku spiedienu uz vietējo darba tirgu — sevišķi ekonomiskās krīzes laikā — un no nodokļu maksātājiem tiks prasīts dziļi ieskatīties savos makos. Šo iemeslu dēļ nav citas izvēles kā noraidīt ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Ziņojums par kopējo imigrācijas politiku pauž pozitīvu attieksmi pret monopoliem labvēlīgo ES imigrācijas politiku un Eiropas Parlamenta ieguldījumu tajā. Vienlaikus tas ierosina veikt pasākumus nākamajai pakāpei uz imigrantu rēķina un pat vēl reakcionārākā virzienā.

Ziņojums pieņem ES imigrācijas politikas pamatprincipu kā rīku, kas kalpo darba tirgus vajadzībām, kas nozīmē ienesīgumu Eiropas monopoliem. Šim nolūkam tas izvēlas „burkāna un pātagas” politiku imigrantiem. Tādējādi no vienas puses tas atzinīgi vērtē nepieņemamo Imigrācijas un patvēruma paktu un aicina pastiprināt FRONTEX un spēcīgāku informācijas vākšanu, un represīvus pasākumus pret imigrantiem, kas nav noderīgi Eiropas kapitālam. No otras puses tas atzinīgi vērtē augsti kvalificētu imigrantu piesaistīšanu un legalizēšanu un ciklisko un pagaidu imigrāciju, kas ir vajadzīga kapitālam, un piedāvā pasākumus legālu imigrantu integrēšanai, lai viņi būtu tieši pieejami viņu darba devējiem.

Vienīgā atbilde uz šo reakcionāro politiku ir imigrantu integrēšana strādnieku šķiras kustībā un imigrantu un vietējo strādnieku cīņa plecu pie pleca pret ES un kapitāla politiku, kas vērsta pret pamatslāņiem un imigrāciju, un savu tiesību un radītās bagātības pieprasīšana.

 
  
  

- Ziņojums: Eva Lichtenberger (A6-0224/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Ir pienācis īstais laiks TEN-T politikai, pamatojoties uz piecpadsmit gadu pieredzi, pamatīgi pārdomāt tās mērķus un pasākumus. Mums ir jāpārskata projekti un pasākumi, jāliek lielāks uzsvars uz ES koordināciju un dalībvalstu stingrākām saistībām, īstenojot prioritārus projektus, par kuriem tās ir vienojušās.

TEN-T prioritārie projekti un kartes lielā mērā sastāv no lieliem un dārgiem valstu transporta infrastruktūras projektiem, un dažus no iepriekšējiem 30 TEN-T projektiem fiziski bija neiespējami īstenot, bet citi projekti, sevišķi pēc ES paplašināšanās, kļuva īpaši svarīgi, taču tas neatspoguļojās sarakstā.

Pašreizējā ekonomikas krīze var vēlreiz mudināt mūs sekot šādai loģikai, investējot transporta infrastruktūrā. Tomēr mums ir jāapsver projekti un ieguldījumi ES transporta infrastruktūrā, lai to tālāk attīstītu nākamajos 10-20 gados. Lēmumi par transporta infrastruktūras projektiem ir jābalsta uz pareiziem izdevumu un ieguvumu, stabilitātes un Eiropas pārrobežu pievienotās vērtības vērtējumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojums nosaka vadlīnijas „Eiropas transporta tīkla” (NET-T) attīstībai. Tas pašlaik aptver 30 prioritārus projektus, kurus „iedvesmo galvenokārt nacionālas intereses” — kādas gan citas, vai būtu jāņem vērā daudznacionālu korporāciju intereses? — un kuri saņems gandrīz EUR 5,3 miljardi kā Kopienas līdzfinansējumu.

Šis ziņojums iekļaujas „Eiropas transporta tīklu” skatījumā, kura pamatā ir iekšējā tirgus paplašināšana un kapitālistiskās konkurences un koncentrācijas palielināšanās. Tāpēc tas „uzsver nepieciešamību iekļaut … Lisabonas stratēģijas mērķus” un aizstāv TEN-T pielāgošanu „mainīgiem tirgus nosacījumiem” atbilstīgi „šādiem kritērijiem”: ekonomiskai dzīvotspējai, uzlabotai konkurētspējai, vienotā tirgus darbības sekmēšanai, un attīstībai saistībā ar „valsts un privāto partnerību” (piemēram, piešķirot „daļu no autoceļu infrastruktūrā iekasēto ceļa nodevu ieņēmumiem TEN-T projektu finansēšanai”).

Tikai mēnesi pirms pašreizējā likumdošanas termiņa beigām Parlamenta vairākums nevar noturēties neaicinājis Eiropas Komisiju „līdz sava pilnvaru termiņa beigām ierosināt likumdošanas iniciatīvu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgu liberalizēšanu no 2012. gada 1. janvāra”.

Visbeidzot, lai apmierinātu lielu ekonomikas un finašu grupu intereses attiecībā uz viņu kontroles paplašināšanu Austrumeiropas virzienā, tas uzsver, ka saites starp Rietumu un Austrumu Eiropu ir prioritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Eiropas transporta tīkla attīstība un paplašināšana ir pilnīgi nepieciešama prasība iekšējā tirgus konsolidēšanai un Eiropas Savienības kohēzijas veicināšanai. Šī iemesla dēļ es balsoju par izvēli „C”, ko ierosinājusi referente Eva Lichtenberger. Šī pieeja ļaus nākotnē pieejamajiem visu veidu finanšu resursiem tikt izmantotiem transportam un infrastruktūrai, lai gan tā nemaz nepiedāvā līdzekļus efektīvas īstenošanas garantēšanai, paturot prātā daudzās atšķirīgās valstu intereses.

Jebkura cita alternatīva, arī tā izvēle, kuru ierosināja PPE-DE grupas priekšlikums, būtu varējusi padarīt neiespējamu dalībvalstīm izmantot Kohēzijas fondus kohēzijas politikas sastāvā citiem transporta infrastruktūras projektiem, kas nav TEN-T prioritātes projekti, un var secināt, ka tādējādi Rumānijai varētu tikt liegta iespēja izmantot Kohēzijas fondus transporta nozarei, fondus, kuri Rumānijai ir ļoti vajadzīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Šis ziņojums novērtē 30 TEN-T prioritāro projektu īstenošanu, kuros kavējumiem ir liela ietekme uz Eiropas ilgtspējīgas transporta politikas nākotni. Par spīti grūtībām, ir ļoti svarīgi nezaudēt apņēmību par nepieciešamajām pārmaiņām, lai izveidotu intermodālus savienojumus, sevišķi pilsoņiem un kravām. Dažādās pašreizējās problēmas ir jāņem vērā, sākot no drošības, beidzot ar reģionāliem jautājumiem, sociāliem, ekonomiskiem un finansiāliem ieradumiem un vidi. Tāpēc ir jāuzsver ntegrētas un saskaņotas pieejas nepieciešamība transporta tīklam.

Pārrobežu saišu nozīme Eiropas transporta tīklu attīstībā ir skaidra, tāpēc mēs atbalstām uzlabotus starpsavienojumus visu veidu transportam, sevišķi tiem veidiem, kuriem ir bijis grūtāk pārveidoties un attīstīties, piemēram, dzelzceļam vai jūras transportam. Labākas saiknes ir jānodibina ar jūras ostām un lidostām, un Eiropas tīkla pareiza īstenošana noteikti dos ieguldījumu šī mērķa sasniegšanai.

Ziņojums atspoguļo dažas no šīm bažām, bet prioritāšu secība, kuru es uzskatu par pienācīgu, nav saglabāta visā tekstā. Tāpēc es balsoju pret.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 20. augustsJuridisks paziņojums