Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0098(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0210/2009

Debates :

PV 22/04/2009 - 12
CRE 22/04/2009 - 12

Balsojumi :

PV 23/04/2009 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0276

Debates
Trešdiena, 2009. gada 22. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12. Piekļuve autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum (pārstrādāts dokuments) - Noteikumi autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai - Piekļuve starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāts dokuments)(debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopējās debates par

– ieteikumu otrajam lasījumam no Transporta un tūrisma komitejas par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum (pārstrādāts dokuments) (11786/1/2008 - C6-0016/2009 - 2007/0097(COD)) (Referents: Mathieu Grosch) (A6-0215/2009),

– ieteikumu otrajam lasījumam no Transporta un tūrisma komitejas par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kopīgiem noteikumiem par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EC (11783/1/2008 - C6-0015/2009 - 2007/0098(COD)) (Referente: Silvia-Adriana Žicću) (A6-0210/2009) un

– ieteikumu otrajam lasījumam no Transporta un tūrisma komitejas par Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāts dokuments) (11788/1/2008 - C6-0014/2009 - 2007/0099 (COD)) (Referents: Mathieu Grosch) (A6-0211/2009),

 
  
MPphoto
 

  Mathieu Grosch, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, es pieņemu, ka šīs ir kopējas debates par trim ziņojumiem, kas veido daļu no ceļu paketes.

Es gribētu pateikties Padomei un arī Komisijas personālam. Darbs, ko mēs esam padarījuši pēdējos divos gados, devis labus rezultātus.

Kravu pārvadājumi pa autoceļiem Eiropā ir apmēram 75 % no pārvadājumiem, un šī nozare nodarbina divus miljonus cilvēku. Ņemot vērā, ka 2009. gada maijā ir plānota tirgus atvēršana 25 valstīm, tika pieteikti jauni noteikumi. Komisijas priekšlikumi vērsti tajā pašā virzienā.

Attiecībā uz manas kolēģes S. A. Žicću ziņojumu – es gribētu pateikties arī viņai un visiem referentiem par ceļu paketi par konstruktīvo sadarbību – ir svarīgi, ka par to pārvadātājiem tiek noteiktas skaidras pamatnostādnes.

Tiem jāpierāda sava uzticamība visā Eiropā un jābūt ar stabilu finanšu struktūru. Pārvadājumu vadītājiem jābūt vai nu ar ilggadīgu pieredzi, vai ar augstu izglītības līmeni. Nopietni pārkāpumi var apdraudēt šo uzticamību, kas nozīmē arī, ka dalībvalstis tiks aicinātas turpināt veikt pārbaudes un sodīt par pārkāpumiem arī pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tā bieži pietrūkst transporta nozarē kopumā.

Pieņemta vairāk nekā puse no Parlamenta grozījumiem. Es šodien neiedziļināšos tajos visos, bet es gribētu uzsvērt vienu neoficiālā trialoga rezultātu, kas man ir ļoti svarīgs, proti, cīņu pret „pastkastīšu uzņēmumiem”. Tie noved pie konkurences izkropļojumiem un vājina vietējos uzņēmumus. Šīs uzņēmējdarbības formas novēršana nozīmē sociālā un fiskālā dempinga novēršanu, kas arī bija viens no ceļu paketes tematiem.

Runājot par autobusu un kravas automobiļu piekļuvi tirgum, šī regula, jo īpaši attiecībā uz autobusiem, lielākoties izskatīja tā dēvēto 12 dienu noteikumu, jo citos punktos mēs vienojāmies ļoti ātri. Tas, ka atkārtoti pieļauta iespēja ņemt iknedēļas atpūtas laikposmu pēc 12 dienām, nav kompromiss attiecībā uz drošību. Jāievēro ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmi, un šādos braucienos transportlīdzekļa vadītāji nedrīkst pārsniegt atļauto ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laikposmu. Turklāt šie 12 dienu braucieni palīdz Eiropas integrācijai, un daudziem cilvēkiem ir ļoti ekonomisks atvaļinājuma pavadīšanas veids.

Diskusija par piekļuvi tirgum viena no intensīvākajām bija par kravas pārvadājumiem, un šeit Parlaments neguva visu, ko tas gribēja. Tomēr mēs panācām kompromisu, un tas bija labs. Man šķiet, ka jo īpaši par kabotāžu – trīs pārvadājumi septiņās dienās – šis kompromiss ir labs sākuma punkts. Galīgais mērķis ir regulēt pakalpojumus trešās valstīs, un vidējā termiņā kabotāžas tirgum jātiek atvērtam. Mēs par to gaidām priekšlikumus no Komisijas, jo kabotāžai jākalpo arī, lai novērstu tukšos braucienus. Tomēr mēs arī negribam iztulkot pagaidu ierobežojumu uzlikšanu tai kā protekcionismu. Šobrīd, kad sociālā un nodokļu harmonizācija vispār neskar transporta nozari, laba doma ir to ierobežot, lai novērstu negodīgu konkurenci. Tomēr mēs nedrīkstam gaidīt divus gadus līdz šīs regulas piemērošanai. Ar sešiem mēnešiem kabotāžai un 12 dienu noteikumam būtu jāpietiek.

Man patiktu arī skaidra atbilde no Komisijas par to, vai valstīm, kas jau atvērušas savus kabotāžas tirgus saskaņā ar Līguma 306. pantu, saskaņā ar šo regulu netiks radīti šķēršļi turpināt tā darīt. Es ceru, ka Komisija šodien sniegs skaidru paziņojumu par turpmāku kabotāžas tirgu atvēršanu un par 306. pantu.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Žicću, referente. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es labprātāk piecas minūtes izmantotu iesākumam un vienu minūti atstātu secinājumiem.

Regulas projektā izklāstīti nosacījumi atrašanās vietas, rakstura, finanšu stāvokļa un profesionālās kompetences ziņā, kurus personai jāizpilda, lai tā varētu veikt autopārvadātāja profesionālo darbību. Regulā, par kuru mēs diskutējam, ir izvirzīti noteikumi, saskaņā ar kuriem sabiedrība var nodarbināt autopārvadājumu vadītāju, ir pastiprinātas atļauju izsniegšanas un uzraudzības procedūras, paredzēti noteikumi par elektroniskajiem reģistriem un elektronisko datu aizsardzību, izskatīts jautājums par sankcijām par regulas neievērošanu un izveidota diplomu un pirmtiesību savstarpējas atzīšanas sistēma.

Pirmajā lasījumā, kas beidzās ar balsojumu plenārsēdē pērnā gada maijā, Parlaments uzstāja, ka pārvadājumu vadītājam jābūt atbilstošai līgumā noteiktai saiknei ar uzņēmumu un uzlika maksimālo robežu transportlīdzekļu skaitam, kurus viens vadītājs var vadīt.

Tika ieviesti arī grozījumi, lai padarītu stingrākas prasības uzņēmumiem, lai tiem būtu fiksēta atrašanās vieta. Uzņēmums var zaudēt savu labo reputāciju, ja tas iesaistās cilvēku vai narkotiku nelikumīga tirdzniecībā.

Parlaments ir sagatavojis to nopietno pārkāpumu sarakstu, kas noved pie izslēgšanas no profesijas, pie viena atceļot noteikumus par mazsvarīgākajiem pārkāpumiem. Apdrošināšana ir apstiprināta kā finansiālā stāvokļa pierādījums, un aktīvu un parādprasību likviditātes kopējais koeficients netiek skatīts.

Obligāta rakstiska eksāmena kārtošana pastāvīgās dzīvesvietas valstī ir saglabāta kā prasība, lai strādātu šajā profesijā, ar iespēju atbrīvojumam no tās, ja ir 10 gadus ilga nepārtraukta praktiska pieredze.

Visbeidzot, agrākās tiesības tika atceltas, un Komisija tika lūgta ziņot par to, kādas varētu būt iespējamās sekas regulas piemērošanai komerctransporta jomā attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuriem ir atbilstīga konstrukcija un aprīkojums, un kas ir paredzēti ne vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju..

Kopējā nostājā kopumā vai pēc būtības bija pieņemti 70 no Parlamenta 113 grozījumiem. To vidū bija grozījumi par nebūtiskiem pārkāpumiem, uzņēmumu un pārvadājumu vadītāju attiecību noteikšanu, par to personu pārsūdzības tiesībām, uz kurām attiecas lēmumi par pārvadājumu vadītāja funkciju pildīšanu, sertifikātu savstarpēju atzīšanu, iegūtām tiesībām, informācijas apmaiņu starp kompetentām iestādēm un narkotiku un cilvēku tirdzniecību kā pamatojumu izslēgšanai no profesionālās darbības.

Attiecībā uz reģistriem gan Parlaments, gan Padome vienojās par pakāpenisku pieeju. Faktiski Komisija līdz 2009. gada beigām noteiks datu struktūru dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem, bet abas iestādes ir ierosinājušas atšķirīgus ieviešanas laika gtafikus, Padomei pieprasot ilgāku laika posmu.

Bija arī citi jautājumi, kur Padomes sākotnējā nostāja atšķīrās no Parlamenta nostājas, bet pēc ilgām, auglīgām sarunām abas iestādes panāca pieņemamu kompromisu.

Tā rezultātā Parlaments apstiprinājis elastīgāku dalībvalstu elektronisko reģistru ieviešanas un savstarpējās savienogšanas laika grafiku (2012. gada 31. decembris). Panākta vienošanās, ka nopietnie pārkāpumi dalībvalstu elektroniskajos reģistros tiks ietverti pēc 2015. gada, ierobežojums atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai derīguma termiņam tiks atcelts, dzīvesvietas dalībvalstī tiks saglabāta pārbaude, elektronisko reģistru struktūrā tiks iekļauta publiskā un konfidenciālā sadaļa, atsauces regulas saturā uz autopārvadājumu tirgus piekļuves licenču ierobežošanu tiks atceltas, kur būtībā visas atsauces uz autopārvadājumu tirgus piekļuves licencēm ir tikai divās Mr Grosch regulās.

Ar interesi gaidīšu kolēģu komentārus. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Pavel Svoboda, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Dāmas un kungi, šodienas debatēs es pārstāvu savu kolēģi valdībā, satiksmes ministru Petr Bendl, kuram negaidīti bija jāpaliek Prāgā.

Es vēlētos pateikties jums par to, ka jūs piedāvājāt man iespēju uzrunāt jūs pirms rītdienas balsojuma par ceļu pārvadājumu paketi. Čehijas prezidentūra uzskata, ka šī juridisko noteikumu apkopojuma pabeigšana ir ļoti svarīga. Pakete ir svarīga, jo ir vajadzīga skaidra un saskaņota pieeja pašreizējai kabotāžas sistēmai, nevis atšķirīgas pieejas dažādās dalībvalstīs un arī pārvadātāju piekļuve tirgum.

Ar referentu palīdzību un atbalstu prezidentūra sasniegusi sekmīgu rezultātu attiecībā uz šo juridisko noteikumu svarīgo apkopojumu. Es zinu, ka visi ir smagi strādājuši, lai panāktu šo rezultātu un ka visiem bija jāpieļauj kāds kompromiss. Visi sarunās parādīja konstruktīvu pieeju, lai panāktu otrā lasījuma apstiprinājumu.

Galvenos jautājumus, kas rodas no mūsu diskusijām, var apkopot šādi: detalizētāks kabotāžas noteikumu formulējums, iespēja individuālos neregulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumu pakalpojumos iesaistītajiem vadītājiem strādāt 12 dienas pēc kārtas un pārvadājumu uzņēmumu stingrākas pārbaudes. Tagad autotransporta nozarei būs vienkāršotu noteikumu un pārbaudes mehānismu kopums kabotāžai, kā arī vienoti un īstenojami noteikumi par piekļuvi pārvadājumu tirgiem. Šajā nozarē būs arī skaidri noteikumi, kas novērsīs ļaunprātīgu izmantošanu un palīdzēs nodrošināt godīgu konkurenci, lielāku efektivitāti un labāku kontroli.

Kompromiss par kabotāžu dos nozīmīgu ieguldījumu, lai kravas autopārvadājumu tirgus būtu pārredzamāks, efektīvāks un drošāks. Tas veicinās turpmākus uzlabojumus kravas autopārvadājumu tirgū, vienlaikus radot taisnīgāku un pārredzamāku sistēmu visai kravas autopārvadājumu nozarei. Tas samazinās to braucienu skaitu, ko pa ES ceļiem veic tukši transportlīdzekļi, līdz ar to sekmējot mazākas CO2 emisijas. Kompromiss arī pieņem, ka dalībvalstis izmantos piemērotus drošības mehānismus, lai novērstu kabotāžas izraisītos pārkāpumus kravas autopārvadājumu tirgū. Jaunie noteikumi par kabotāžu stāsies spēkā sešus mēnešus pēc regulas publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Komisija 2013. gadā izskatīs arī turpmāku soļu iespēju attiecībā uz kravas autopārvadājumu tirgus atvēršanu un kabotāžas liberalizāciju.

Es esmu stingri pārliecināts par to, ka jaunais tiesiskais regulējums preču un pasažieru pārvadāšanai ES nozīmīgi sekmēs strauju un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos. Es vēlētos pateikties Parlamentam par tā darbu, lai nodrošinātu vienošanos sarunās par šo paketi, un es īpaši vēlētos pateikties referentei Silvia-Adriana Žicću un referentam Mathieu Grosch, kuru smagais darbs un apņēmība palīdzēja nodrošināt sekmīgu rezultātu.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.(IT) Priekšsēdētāja kungs, P. Svoboda, godājamie deputāti, Komisija nevar nebūt gandarīta par kompromisu, kas panākts par ceļu paketi, jo tas dod mums iespēju pabeigt likumdošanas procedūru laikā, kad transporta nozarei vajadzīgi vienkārši un efektīvi noteikumi un vajag atbrīvoties no bezjēdzīgiem birokrātiskiem noteikumiem.

Man jāsaka, ka lēmums, kuru mēs pieņemam, palīdzēs arī padarīt drošākus mūsu ceļus, jo es uzkatu, ka ikreiz, kad mēs veicam kādu darbību transporta nozarē un jo īpaši autotransporta nozarē, mums vienmēr jāatceras mūsu mērķis uz pusi samazināt negadījumu skaitu uz ES ceļiem. Noteikumi, kurus Parlaments pieņem, es domāju, palīdz sasniegt šo mērķi.

Mēs esam gandarīti arī tāpēc, ka šis ir vēl viens signāls, ko Eiropas Savienības iestādes vēlēšanu priekšvakarā raida pilsoņiem, un tāpēc, ka likumdošanas procedūru var pabeigt otrajā lasījumā tikai divus gadus pēc trīs svarīgu un sarežģītu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas. Tie varbūt izraisīja smagas debates, bet galu galā iestādes izjūta un veslais saprāts guva pārsvaru, tāpat kā politiskā griba izpildīt pilsoņu un transporta nozares prasības kopumā.

Es gribētu īsumā apskatīt ziņojumus, par kuriem mēs debatējam, lai dotu dažas atbildes uz referentu uzdotajiem jautājumiem. Es sākšu ar piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu starptautiskajam tirgum: taisnība, ka kabotāža ir ļoti ierobežota kopējās pārvadājumu uzņēmējdarbības daļa, bet politiski tā ir ļoti jūtīga joma. Ja to izmanto veidā, kas papildina starptautiskos pārvadājumus, kabotāža arī veicina labāku kapacitātes izmantošanu un tukšo braucienu samazināšanu, kas nozīmē smago kravas automobiļu skaita samazinājumu uz ceļiem – un jūs zināt, cik daudz ceļu satiksmes negadījumos iesaistīti lielie transportlīzekļi. Šī regula padarīs skaidrākus noteikumus par kabotāžu, kas būs piemērojami – un es šeit atsaucos jo īpaši uz M. Grosch komentāru – vienveidīgi un nebirokrātiski visā ES, neietekmējot esošo sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 306. pantu. Turklāt apgrūtinošās dalībvalstu procedūras, kas joprojām ir spēkā, tiks atceltas, lai pārvadājumu firmām vislabākā veidā ļautu izmantot kabotāžas iespējas. Komisija cieši uzmanīs autopārvadājumu tirgus attīstību un 2013. gadā publicēs ziņojumu.

Ja šajā ziņojumā tiks uzskatīts par piemērotu un ja godīgas konkurences nosacījumi būs labāk saskaņoti, Komisija ierosinās kabotāžas tirgu atvērt vēl vairāk. Komisija šim nolūkam ir sagatavojusi paziņojumu, kas tiks nosūtīts Parlamenta sekretariātam, lai iekļautu to ziņojumos par šīm debatēm. Šis paziņojums tiks arī publicēts Oficiālajā Vēstnesī vienlaikus ar tiesību akta priekšlikumu.

Tagad es pievērsīšos S. A. Žicću darbam par kopīgiem noteikumiem par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem. Komisija atzinīgi vērtē jauna 12 dienu noteikuma ieviešanu. Tas ir konkrētam mērķim pielāgots pasākums, kur ņemti vērā dažu pasažieru pārvadājumu veidu ļoti specifiskie nosacījumi, kas pieļauj iespēju, ka laikposms ir ilgāks par sešām dienām, bet parasti neprasa lielu transportlīdzekļa vadīšanas stundu skaitu, piemēram, skolas braucieni, slēpošanas brīvdienas un konkrētas ekskursijas. Jaunais tiesību akts arī paredz ārkārtīgi stingrus pasākumus, lai satiksmes drošība netiktu apdraudēta, to es varu jums apgalvot. Pašlaik ES spēkā ir 100 dažādi Kopienas licenču veidi, kas bieži izraisa sarežģītas un laikietilpīgas pārbaudes. Saskaņā ar jauno tiesību aktu visā Eiropas Savienībā tiks izmantota tikai viena veida un viena standarta formāta Kopienas licence.

Tagad es pievērsīšos trešajam izskatāmajam tekstam: piekļuvei starptautiskajam kravas autopārvadājumu tirgum. Aizvien atvērtākajā tirgū mums vajag saskaņot nosacījumus, kas izvirzīti uzņēmumiem, kas konkurē šajā tirgū. Tas ir mērķis jaunajai regulai, kas aizvieto direktīvu un tajā pašā laikā padara stingrākus nosacījumus, kas jāpilda uzņēmumiem. Katrai firmai jāieceļ pārvadājumu vadītājs, kas būs atbildīgs par uzņēmuma efektīvu darbību kopumā.

Turklāt, lai novērstu fiktīvos uzņēmumus, jādod turpmākas garantijas attiecībā uz uzņēmumu reģistrētajiem birojiem. Turklāt vēl tiks izveidots jauns elektronisks reģistrs, lai paātrinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un saprātīgāk un efektīvāk veiktu kontroles. Tas arī palīdz nodrošināt satiksmes drošību.

Visbeidzot, pārvadājumu uzņēmumi šodien saņem ļoti skaidru vēstījumu no likumdevējiem attiecībā uz nopietnākajiem pārkāpumiem, kas izraisa licenču atsaukšanu, piemēram, atkārtotiem manipulāciju gadījumiem ar tahogrāfa rādījumiem. Tā, diemžēl, ir rīcība, kas notiek visās ES valstīs, bet manipulēšana ar rādījumiem ir ne tikai noteikumu pārkāpums, tā apdraud drošību tiem, kas ceļo pa Eiropas ceļiem, jo ir skaidrs, ka noguruši transportlīdzekļa vadītāji nespētu ātri reaģēt, ja rastos problēmas.

Tāpēc es savas runas sākumā teicu, ka tiesību akti, kas jāpieņem šim Parlamentam, dod nopietnu un svarīgu ieguldījumu mūsu, tas ir, Komisijas un Parlamenta, kopējā cīņā, lai krasi samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Tāpēc es gribētu pateikties jums par jūsu apņēmību pieņemt šos tiesību aktus tik ātri.

Atļaujiet man atkārtot, ka šis ir spēcīgs signāls, kuru mēs dodam Eiropas Savienības pilsoņiem, kas vēlreiz parāda, ka Parlaments – un es saku to ne tāpēc, ka es strādāju Parlamentā 15 gadus – ir parādījis lielu efektivitāti un nopietnību, par ko es esmu pateicīgs.

 
  
MPphoto
 

  Georg Jarzembowski, PPE-DE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Padomei un Komisijai par konstruktīvo sadarbību ar mūsu Parlamenta referentu. Kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks A. Tajani pats teica, šis ir ļoti labs piemērs, kā īsā laika posmā var panākt labu rezultātu pat smagās lietās.

Tomēr es nevaru noslēpt to, ka mēs neesam pārmēru apmierināti ar kabotāžas režīmu. Kā minēja Padomes priekšsēdētājs – un arī jūs, priekšsēdētāja vietniek – ekoloģisko un ekonomisko apsvērumu dēļ būtiski labāk būtu izvairīties no tukšiem braucieniem Eiropā. Tādēļ labāk būtu, ja kabotāžas ierobežojums varētu tikt pilnībā atcelts ātrāk nevis vēlāk.

Kā pagaidu soli mēs apstiprinām trīs kabotāžas braucienus septiņās dienās, bet mēs nepacietīgi gaidām jūsu ziņojumu un ceram, ka tajā tiks paziņots, ka 2014. gads iezīmēs šī ierobežojuma beigas. Galu galā tā ir pārvadājumu nozares mazsvarīga joma, taču joma, kas izšķiež naudu un kurai ir negatīva ietekme uz vidi. Tāpēc es ceru, ka jūs iepazīstināsiet mūs ar pienācīgu priekšlikumu 2013. gadā, jo kabotāžas ierobežojums Eiropas iekšējā tirgū, kas aptver 27 valstis, ir absurds.

Es gribētu arī pateikties Padomei un Komisijai, ka jūs beidzot mūs atbalstījāt attiecībā uz 12 dienu noteikuma atkārtotu ieviešanu autobusiem. Tas ir ļoti svarīgs autobusu nozarei, kura daudzās valstīs sastāv no maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo divu transportlīdzekļa vadītāju nodarbināšana šādos braucienos – kas lielākoties ir paredzēi gados vecākiem pilsoņiem – MVU ir radījusi problēmas. Mēs esam gandarīti, ka tas beigsies pēc sešiem mēnešiem. Jāsaprot, ka ir daudz cilvēku, jo īpaši gados vecāku cilvēku, kuriem nepatīk lidot, bet kuriem tomēr patiktu ceļot kā tūristiem pa Eiropu un varbūt baudīt sauli tādās vietās kā Itālija vai Spānija, no tā izriet svarīgums, kāds ir mūsu atkārtotajam 12 dienu noteikuma ievedumam autobusiem un tam, ka ceļošana tiek padarīta cenas ziņā pieejama un līdz ar to iespējama gados vecākiem pilsoņiem. Tas ir liels panākums mums, autobusu uzņēmumiem un pasažieriem, un tāpēc es saku lielu paldies Padomei un Komisijai.

 
  
MPphoto
 

  Brian Simpson, PSE grupas vārdā Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties abiem referentiem par viņu darbu ar šo smago dokumentāciju. Skaidrs, ka šī pakete un jo īpaši jautājums par kabotāžas ierobežojumu atcelšanu dalībvalstīs ir radījis dažādus viedokļus, bet es domāju, ka tā, kas tagad ir mums priekšā, ir vienošanās, kuru mēs varam atbalstīt.

Man bija nopietnas bažas par pilnu kabotāžu, kas atbrīvota vienā paņēmienā, neizsverot sociālās izmaksas vai, pareizāk sakot, ekspluatācijas izmaksas atsevišķiem pārvadātājiem. Šādam solim, es uzskatu, būtu nelabvēlīga ietekme uz autopārvadājumu nozari ne tikai manā valstī, bet tāpat arī citās dalībvalstīs. Tāpēc kompromiss, ar kuru ievieš pagaidu kabotāžu, ir ne tikai saprātīgs, tas ir risinājms, kas strādās, atļaujot trīs iekšzemes braucienus pēc viena starptautiskā brauciena. Pagaidu kabotāža arī atļauj mums izbeigt ekoloģisko nejēdzību, kad kravas automobiļi nobrauc simtiem kilometre tukši, nekropļojot iekšzemes tirgus.

Visbeidzot, es esmu arī gandarīts, ka varu atbalstīt jaunos īstenošanas pasākumus, kas ieviesti ar S. A. Žicću ziņojumu. Tam jāiet roku rokā ar turpmāku tirgus atvēršanu, un tas atļaus dalībvalstīm veikt stingrus un efektīvus īstenošanas pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert , ALDE grupas vārdā. – (NL) Gadiem ilgi emocijas sit augstu vilni, kad runa ir par kabotāžas fenomenu. Spēkā esošie tiesību akti, kā tas jau tika norādīts, ir pārāk izplūduši termina „pagaidu” lietošanas dēļ. Dažādām dalībvalstīm tas ir nevainojams attaisnojums, lai turpinātu aizsargāt savu tirgu, ko mēs esam ievērojuši.

Lai radītu skaidrību reizi par visām reizēm, Komisija ir apgalvojusi, ka tā izvirzīs priekšlikumu, lai atrisinātu visus šos jautājumus. Es ļoti ceru uz to. Tomēr pietiekami uzkrītoši ir tas, ka Komisija ir ierosinājusi uzlikt stingrus ierobežojumus kabotāžas darbības jomai. Tas ir uzkrītoši, jo spēkā esošie noteikumi visu šo laiku tikuši uzskatīti par pagaidu soli ceļā uz pilnīgu brīvību. Tika pieņemts, ka 2009. gadā mēs virzīsimies uz pilnīgu brīvību. Tas izriet gan no Komisijas, gan Padomes teiktā.

Es uzskatu vienošanos, kas tagad ir mums priekšā un par kuru mēs rīt balsosim, par milzīgu vilšanos. Autopārvadātājus sagaida vairāk ierobežojumu, nevis vairāk brīvības. Protams, mums vajag Eiropas pieeju. Arī es tam pilnībā piekrītu. Nozarei ne dienu ilgāk nebūtu jāpacieš visa veida dalībvalstu noteikumu gūzma.

Tomēr šī vienošanās, priekšsēdētāja kungs, pilnībā ir pretrunā ar iekšējā tirgus principiem un mērķiem. Atkārtotajiem argumentiem tai par labu, piemēram, satiksmes drošībai, vides aizsardzībai un administratīvā sloga samazināšanai, vienalga nav nekādas vērtības. Faktiski nebūs brīvā tirgus, A. Tajani, un tajā pašā laikā jebkurš ierobežojums noved pie lielākas transporta kustības. Tas nekādā ziņā nestrādās, B. Simpson. Strādāšana saskaņā ar principu, ka kaut kas ir labāk nekā nekas, nav izvēle Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai. Tā šajā gadījumā nestrādā.

 
  
MPphoto
 

  Roberts Zīle, UEN grupas vārdā. (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Komisāra kungs! Es gribētu pateikties, protams, abiem ziņotājiem un visiem pārējiem, kas bija iesaistīti kompromisa meklējumā, bet es gribētu teikt, ka mūsu sasniegumi ir vērtējami gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Piemēram, ir labi, ka mums izdevās pasažieru pārvadājumos samazināt šķēršļus pārvadājumiem pierobežu apgabalos, kur notiek intensīva pārrobežu transporta plūsma. Taču šobrīd, kad ekonomiski grūtos apstākļos vajadzīga solidaritāte, vērojamas nacionālo tirgus protekcionisma tendences, un, pateicoties jēdziena „pagaidu” lietošanai, ierobežojumi joprojām kalpo par attaisnojumu daudzām dalībvalstīm turpināt pašmāju tirgus aizsardzību. Diemžēl dalībvalstis varēs lietot aizsardzības klauzulu — „safeguard clause”, kas dod dalībvalstīm iespēju atsaukties uz valsts transporta tirgū konstatētiem nopietniem traucējumiem, lai vērstos pie Komisijas un lemtu par aizsargpasākumiem. Turklāt ar nožēlu jākonstatē, ka to varēs darīt arī pēc 2014. gada, kas bija sākotnējā Eiropas Parlamenta nostājā. Līdzīgi gribētu teikt arī par starptautiskajiem autobusu pārvadājumiem. Nosacījums, ka gadījumā, ja starptautisks pārvadājums apdraud līdzīgu pakalpojumu sniegšanas dzīvotspēju, dalībvalsts to var apturēt vai anulēt pārvadātāja atļauju, manuprāt, ir nepieņemams vienotā tirgus darbībā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Georgios Toussas, GUE/NGL grupas vārdā. (EL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības Padomes kopējā nostāja, tāpat kā Komisijas sākotnējais regulas priekšlikums liberalizē dalībvalstu pasažieru un kravas autopārvadājumu tirgus un piešķir starptautiskajiem Kopienas transporta uzņēmumiem piekļuvi dalībvalstu iekšējiem tirgiem. Faktiski tā starptautiskos un iekšzemes autopārvadājumus pasniedz lielajiem monopoliem uz paplātes.

Priekšlikumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta ziņojumos, virzās vēl reakcionārākā virzienā. Tie aicina uz nekavējošu un pilnīgu tirgu liberalizāciju un visu barjeru, ierobežojumu un kontroļu atcelšanu. Strādnieki tagad no rūgtās pieredzes saprot sāpīgās sekas, kādas uz viņu dzīvi atstās monopoluzņēmumu grupu ienākšana autopārvadājumu nozarē.

Iekšējo kravas un pasažieru autopārvadājumu tirgu liberalizācija pastiprina strādājošo transportlīdzekļu vadītāju ekspluatāciju, kuri tiks spiesti braukt bez pārtraukumiem un bez jebkādiem pasākumiem viņu atpūtai un drošībai, aizslauka viņu atalgojuma, darba un apdrošināšanas tiesības, palielina riskus satiksmes drošībai un izveido pārvadājumu koncentrāciju starptautisko monopolu vidū, kuri gūst milzu peļņu, ar katastrofālām sekām pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē. Tas rezultātā dod palielinātas cenas par kravu pārvadājumiem, zemāku pakalpojumu standartu un lielākus riskus pasažieru drošībai.

Tāpēc mēs balsojām pret Eiropas Parlamenta kopējām nostājām un ieteikumiem. Strādnieku šķiras kustība ir pret kapitālistiskām pārstrukturēšanām un aicina radīt vienotu sabiedriskā sektora pārvadājumu tirgu, kas pamatotos uz kritēriju, ka jāizpilda mūsdienīgās vietējās sabiedrības prasības.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. (NL) Ja es ap 1980. gadu būtu pareģojis, ka kabotāžas ierobežojumiem gals vēl joprojām nebūs saskatāms 2009. gadā, nav šaubu, ka mani klausītāji būtu labi izsmējušies par manis teikto. Galu galā kabotāžas ierobežojumi pēc definīcijas ir Eiropas iekšējā tirgus noteikumu kliedzoši pārkāpumi.

Tagad, 2009. gadā, mēs atkal saskaramies ar izredzēm otrajā lasījumā iet mājās tukšām rokām. Lieki teikt, es atbalstīšu Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas grozījumus, bet tā kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa apzināti atsakās stingri pastāvēt uz to, tas nākotnē kravas autopārvadājumu nozarei dos liktenīgu triecienu. Es esmu gandarīts, redzot, ka priekšlikumos saglabāts 12 dienu noteikums, bet ne par to, ka tas darīts uz kabotāžas ierobežojumu izbeigšanas rēķina.

Ja grozījums Nr. 17. un 18. netiek pieņemts, es balsošu pet gala rezultātu. Es atsakos likt savu vārdu zem priekšlikuma, kas ir kaitīgs videi, ir nelabvēlīgs kravas autopārvadājumu nozarei un ļoti necienīgi izturas pret Eiropas iekšējā tirgus darbību.

 
  
MPphoto
 

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). - (NL) Es vēlētos sākt ar to, ka teikšu, ka labā ziņa priekšlikumā, kuru mēs tagad apspriežam, ir tas, ka 12 dienu noteikums autobusu pārvadājumiem ir atcelts.

Tomēr attiecībā uz kabotāžu priekšlikums tik tiešām sagādā vilšanos. Galu galā 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā un pat 20. gadsimta astoņdesmitajos gados bija panākta vienošanās, ka šis brīvu preču pārvadājumu ierobežojums pēc sava rakstura būs pagaidu risinājums. Tāpēc mēs, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, bet arī citu grupu locekļi, esam iesnieguši priekšlikumus pirmajā lasījumā atcelt ierobežojumus līdz 2014. gadam. Tomēr pēdējos mēnešos kļuvis acīmredzams, ka dalībvalstis liek šķēršļus šim priekšlikumam, neraugoties uz pūlēm, kuras M. Grosch pielicis kā referents, lai galu galā datums tiktu diskutēts. Šķēršļu likšana bijusi dedzīgi aktīva, kas ir ļoti slikta ziņa.

Protekcionisms krīzes laikā ir sliktākā ziņa Eiropai, jo, kā A. Tajani pareizi norādīja, tas ir naudas kaisīšana vējā un slikts videi. Tāpēc Nīderlandes Kristīgie demokrāti (CDA) balsos pret šo priekšlikumu, lai arī mēs apzināmies, ka dalībvalstis ir tās, kas bloķē šo pasākumu, un ka mēs tur diemžēl nekā nevaram darīt. Šī priekšlikuma saturs ir gan nepareizs, gan neīstenojams. Tāpēc tiesību akts ir ne tikai slikts krīzes laikā, tas ir arī simbolisks.

Tāpēc es gribētu mudināt komisāru lietas tā neatstāt un vēlreiz nākt ar iniciatīvu, izmantot iniciatīvas tiesības, kas viņam ir dažus nākamos gadus, lai tomēr atceltu šo kabotāžas ierobežojumu. Viņu šajā jautājumā atbalstīs kristīgie demokrāti.

 
  
MPphoto
 

  Gilles Savary (PSE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, vispirms es gribētu izteikt atzinību par kompromisa izjūtu, ko parādījuši divi mūsu referenti, M. Grosch un S. A. Žicću, jo šis ir smags temats tādā ziņā, ka, jā, mēs gribam vienoto tirgu, bet sabiedrība un uzņēmumu direktori nesaprot, ka tas, ka mums ir vienots tirgus, reizēm nozīmē, ka dažiem no viņiem būs jācieš neveiksme, ka ekonomikai būs jāieiet recesijā un ka darba vietām būs jāpazūd.

Sabiedrības acīs vērtība tam, ka ir vienotais tirgus, ir tikai tad, ja tas noliek viņus situācijā, kurā ieguvējas ir visas puses. Tomēr mēs šodien pārāk labi zinām, ka tādos jautājumos kā kabotāža sociālie apstākļi dažādās valstīs ir tādi, ka, ja tas būtu jāsistematizē un ja nekas nemainās, mēs varētu redzēt, ka daudzus darba ņēmējus no valstīm ar augstu darba samaksas līmeni no tirgus padzen, izspiež valstis ar zemu darba samaksas līmeni.

Tāpēc es uzskatu, ka pieņemtā nostāja galu galā ir pareiza. Kabotāža būtu jāliberalizē, bet joprojām ir par ātru to darīt tik pēkšņi un bez jebkādas atlases. Tātad, ja mums ir secīgās kabotāžas jēdziens ar pielāgojumu, kas pievērš mūsu uzmanību pārskatīšanas klauzulai Komisijas ziņojumā par sociālajām sekām, un ja pirmām kārtām mums nav automātisks un bez izšķirības noteikts liberalizācijas datums, tas mūs apmierina ļoti labi.

Tāpēc mēs balsosim par šo ziņojumu, vienlaikus aicinot Komisiju būt uzmanīgai un, paužot vēlēšanos, lai galu galā notiktu liberalizācija, tomēr neizraisīt negodīgu konkurenci vai sociālu dempingu, kas tik ļoti kaitē Eiropas reputācijai un kas tādā valstī kā manējā un bez šaubām C. Wortmann-Kool valstī noveda pie tā, ka pilsoņi pēkšņi noraidīja Eiropas Konstitucionālo līgumu, baidoties zaudēt savu sociālo stāvokli. Tātad, es esmu pateicīgs abiem referentiem.

 
  
MPphoto
 

  Dirk Sterckx (ALDE). - (NL) Es gribētu pateikties M. Grosch un S. A. Žicću par darbu, ko viņi ir paveikuši, un es domāju, ka S. A. Žicću savā ziņojumā ir tiesības būt stingrai par piekļuvi tirgum. Ja jūs vadāt transporta uzņēmumu, jums jāievēro virkne noteikumu, un, kā M. Grosch jau paziņoja, pastkastīšu uzņēmumiem jāpazūd, jo tie ir iemesls daudzām notiekošām ļaunprātībām. Tas tad ir S. A. Žicću ziņojums.

Kāpēc mēs nevaram ļaut uzņēmumiem, uz kuriem attiecas stingri noteikumi, turpināt strādāt Eiropas tirgū? Pārejot pie M. Grosch ziņojuma, man būtu paticis redzēt paskaidrojumu, nevis ierobežojumu. Vairākums no mūsu politiskās grupas nevar atbalstīt kompromisu, ko M. Grosch ir panācis.

Mēs faktiski speram soli atpakaļ tajā ziņā, ka mēs atkal ierobežojam pārvadātāju darbības jomu Eiropas tirgū. Nav nekādu izredžu uz atvēršanu 2014. gadā, kā Parlaments to lūdza. Padome nepiekrīt, bet es domāju, ka šī piekāpšanās jau ir par daudz. Mēs faktiski rīkojam tukšus braucienus kravas automobiļiem – tas ir kaut kas tāds, ko šajos laikos vienkārši nedrīkstētu darīt. Es šaubos, vai tās dalībvalstis, kas tagad ir atvērušas savus kabotāžas tirgus cita citai, joprojām spēj to darīt saskaņā ar šo regulu, ja tās vēlētos to darīt divpusējā kārtā. Es arī gribu zināt, kā dalībvalstis, kas sūdzas, ka uzraudzība ir grūta, tagad tiks galā, jo tā nav īpaši daudz vieglāka. Tas pats ir visās valstīs, bet ir grūti uzraudzīt, un es gribētu redzēt, vai policijas iestādes ir spējīgas to normāli veikt.

Ja algu izmaksas un sociālais dempings ir iemesls, kāpēc es nevaru redzēt dokumentus, kuros Francijas iestādes soda Francijas pasūtītājus par to, ka viņi izmanto pārāk daudz Beļģijas kravas automobiļu vadītāju? Viņi ir dārgāki nekā Francijas kravas automobiļu vadītāji. Kāpēc tad es dzirdu stāstus par beļģu kravas automobiļu vadītājiem, kuri par salīdzinoši mazsvarīgiem pārkāpumiem tiek turēti apcietinājumā Apvienotajā Karalistē? Jo arī tur automobiļu vadītāji ir lētāki nekā Beļģijā. Tā, ja tiek domāts, ka sociāla rakstura ļaunprātība ir iemesls, šis noteikti nav tas gadījums.

Iznākums, pēc manām domām, ir tāds, ka mēs spersim soli atpakaļ attiecībā uz iekšējo tirgu. Rīt mēs apstiprināsim automatizētās transporta sistēmas, kas nozīmē, ka mēs sakām, ka komunikāciju tehnoloģijas un informācijas tehnoloģijas noved pie efektīvākiem kravas pārvadājumiem. Tomēr mēs tad sakām, ka mēs to ierobežosim politisku motīvu dēļ. Tā ir ļoti neveiksmīga situācija, un tāpēc es esmu pret vienošanos, kuru Parlaments diemžēl apstiprinās ar balsu vairākumu.

 
  
MPphoto
 

  Michael Henry Nattrass (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, ES komitejas aizņemtas ar vēl vienu ziņojumu paketi, vairāk piesārņojuma nevajadzīgu noteikumu jūrā. Winston Churchill teica, ka, ja jums ir 10 000 noteikumu, jūs sagraujat visu cieņu pret likumu. Angļu cieņa ir sagrauta. BBC aptauja rāda, ka 55 % grib izstāties no ES un 84 % grib, ka Lielbritānija patur savas pilnvaras.

Priekšsēdētājs H. G. Pöttering apstiprināja, ka ES pieņem 75 % no tiesību aktiem. Tas 35 gados ir vairāk, nekā Anglija ir pieņēmusi kopš karaļa Richard III laikiem 1485. gadā. Tā, te nu mēs esam, pieņemot tiesību aktus, lai labotu tiesību aktus. Ar ko tas viss beigsies?

Apvinotā Karaliste izstāsies no ES, būs laba kaimiņvalsts un vēros jūs jūsu noteikumu jūrā no Lamanša otra krasta, vēros, kā ES nomirs tūkstoš pašas uzlikto kravas automobiļu direktīvu dēļ.

 
  
MPphoto
 

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, autotransporta paketē iekļauti trīs savstarpēji papildinoši jautājumi, kuriem ir svarīga ietekme uz kravas un pasažieru pārvadājumu tirgiem. Tā dos labumu pārvadātājiem, transportlīdzekļu vadītājiem un lietotājiem, jo īpaši pašreizējā ekonomiskajā klimatā. Tajā pašā laikā tā uzlabos drošību uz mūsu ceļiem, palielinās pārvadājumu efektivitāti un sekmēs vides ilgtspējību.

Es atzinīgi vērtēju to, ka izvēlēta regulas forma, lai sasniegtu mūsu ambiciozos mērķus. Kabotāžas braucienu aizliegumi rada tukšus braucienus, kurus mēs nevaram un negribam atļauties ne finansiāli, ne no enerģētikas, ne ekoloģijas viedokļa. No otras puses, neierobežota kravas pārvadājumu tirgus atvēršana novestu pie kropļojumiem negodīgas konkurences dēļ – tādēļ tā tiek risināta pakāpeniski. Kabotāža ir atļauta ar nosacījumu, ka tā dalībvalstī, kurā autopārvadātājs nav reģistrēts, nekļūst par pastāvīgu vai ilgstošu darbību.

Diemžēl šis sākotnējais solis vēl nav pilnīga iekšzemes autopārvadājumu tirgu atvēršana, bet tas atstāj šo iespēju atvērtu. Tukšie braucieni jau tiek samazināti, un vide jau tiek aizsargāta.

Attiecībā uz piekļuvi pārrobežu pasažieru pārvadājumu tirgum galvenais mērķis ir birokrātijas samazināšana, lai pārrobežu regulāro pakalpojumu atļauju izsniegšanas procedūras būtu vienkāršas un ātras. Dokumenti jāsaskaņo un pārbaudes jāvienkāršo. Es ļoti atzinīgi vērtēju pārstrādātā 12 dienu noteikuma ieviešanu organizētiem pārrobežu braucieniem ar autobusiem. Tas vienādā mērā dod labumu gan atpūtniekiems, gan autobusu uzņēmumiem, nemazinot drošību. Tā ir uz pilsoņiem orientēta politika.

Nākotnē atļauju izsniegšana autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai būs pakļauta konkrētiem, pārredzamiem nosacījumiem. Tas paaugstinās profesijas statusu, nodrošinās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un palīdzēs cīnīties pret dempingu. Drošības un uzticamības pieaugums būs taustāms.

 
  
MPphoto
 

  Saïd El Khadraoui (PSE). - (NL) Vispirms es, protams, gribētu pateikties referentiem M. Grosch un S. A. Žicću par darbu, ko viņi ir paveikuši, un par to, ka viņiem beidzot izdevās panākt kompromisu par paketi, tādu, kas nedrīkstētu palikt spēkā ilgāk nekā dažus gadus, jo tas, pēc manām domām, ir tikai pagaidu pasākums. Attiecībā uz autopārvadājumiem ir divi svarīgi jautājumi, kurus es gribētu izskatīt. Pirmais ir pieļuve profesijai. Tas, pēc manām domām, ir strukturēts tādā veidā, lai nodrošinātu, ka no tiem, kas grib būt aktīvi nozarē, ir garantijas.

Skaidri redzams, ka ar kabotāžu ir saistītas pretrunas. Tā ir labs pagaidu pasākums, kas bija nepieciešams, lai skaidrāk noteiktu to, kas ir iespējams. Agrāk visai izplūdušā veidā bija formulēts, ka kabotāža iespējama pagaidām. Tagad tas formulēts skaidrāk kā trīs braucieni septiņās dienās. Patiešām loģiski, ka viss būtu jāatver, taču, pēc manām domām, vēl nav īstais laiks.

Kompromiss, kas tagad ir mūsu priekšā, proti, ka mēs dažu gadu laikā pārskatām sociālo situāciju Eiropas Savienībā un veicam turpmākus pasākumus, kā tas ir nepieciešams, man šķiet ļoti saprātīgs priekšlikums. Šai tirgus atvēršanai būtu jānotiek vienlaikus ar sociālās latiņas izlīdzināšanu. Tajā pašā laikā vairākām valstīm vai valstu grupām, piemēram, Beneluksa valstīm, būtu jābūt iespējai vienoties citai ar citu, ka stāvoklis paliek nemainīgs tā, ka atvērta kabotāža paliek iespējama. Ciktāl alga un darba apstākļi paliek daudzmaz tie paši, man personiski nav problēmu šajā ziņā, bet skaidrs, ka tā tas nav attiecībā uz visiem, un tāpēc ir nepieciešams šis pagaidu solis.

 
  
MPphoto
 

  Ari Vatanen (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, kad mēs šovakar aiziesim no šīs ēkas, vairums no mums ņems melnas automašīnas. Tās ir kvalitatīvas automašīnas un automašīnu vadītāji ar augstu kvalitāti, un mēs zinām, ka šie automašīnu vadītāji ir ļoti profesionāli. Tā ir labi zināma kvalitāte. Viņi atbilst kritērijiem.

Lai arī es daļēji biju vienisprātis ar angļu kungu pirms kāda brīža, kad viņš sūdzējās par pārāk daudziem tiesību aktiem – dažkārt tiešām mēs izdodam pārāk daudz tiesību aktu – es joprojām nožēloju, ka ES noteikumi par profesionālo darbību netika paplašināti, ietverot taksometrus, jo mēs visi dažādās dalībvalstīs izmantojam taksometrus, un to kvalitāte stipri atšķiras. Kad jūs braucat ar taksometru, uzticamība ir ļoti svarīga, tāpat kā kvalitāte: zināšana, ko var sagaidīt. Tas ir arī drošības jautājums. Jūs ļoti bieži esat viens pats automašīnā svešā apkārtnē. Taksometrs arī daudziem no mums ir pirmais kontakts, kas mums ir jaunā valstī, tāpēc būtu jēga tam, ka taksometru vadītājiem būtu jāatbilst konkrētiem Eiropas kritērijiem. Tas nozīmē arī to, ka, ja viņi būtu profesionāli, labi izglītoti un zinātu, kur viņi brauc, mums nebūtu jābaidās no pārmaksāšanas.

Ir valstis kā Vācija, Zviedrija, Slovēnija un Somija, kur valstu noteikumi šajā jautājumā ir ļoti stingri, un taksometru vadītāji strādā labi. Londonas taksometri arī ir pazīstami ar savu kvalitāti. Mums būtu jādalās ar šo labāko praksi. Taču pa to laiku, kamēr mēs gaidām šo tiesību aktu par kritērijiem taksometru vadītāju profesijai, varbūt mums sev pašiem būtu jāpieņem tiesību akts, lai dotu labas dzeramnaudas tiem automašīnu vadītājiem, kas vakaros mūs ved mājās.

 
  
MPphoto
 

  Pavel Svoboda, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties par dažādajiem komentāriem, ar kuriem jūs nācāt klajā šajās debatēs. Es gribētu jums apliecināt, ka Padome ir pilna apņēmības stiprināt un pilnveidot vienoto tirgu. Tāpēc prezidentūra uzskata, ka tieši šī iemesla dēļ vajadzīgi precizējumi pašreizējos Kopienas tiesiskajos noteikumos. Prezidentūra arī pilnībā atbalsta mērķi palielināt ES kravas autopārvadājumu nozares konkurētspēju, racionalizējot un vienkāršojot pašreizējo tiesisko regulējumu, un līdz ar to palīdzot samazināt tirgus pārkāpumus. Tomēr iekšzemes pārvadājumu tirgu atvēršana pilnībā pakļautu mūsu autopārvadātājus negodīgai konkurencei un pasliktinātu tirgus darbību, jo starp dalībvalstīm joprojām ir nozīmīgas fiskālās un sociālās atšķirības. Tas jānovērš, jo īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad ekonomikai kopumā vajadzīgs rūpīgs un izsvērts labāko stimulēšanas un atveseļošanas metožu novērtējums. Skaidrs, ka ne vēlāk kā 2013. gadā Komisija atkal novērtēs stāvokli tirgū, ņemot vērā turpmāku liberalizāciju. Šis kompromisa variants ir taisnīgs un līdzsvarots veids, kā apvienot atšķirīgās intereses.

Mūsu kopējais mērķis ir padarīt autopārvadājumus efektīvākus un ilgtspējīgus. Šie tiesiskie noteikumi dos nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskās konkurences noteikumu pārkāpumu samazināšanā un sociālās jomas tiesisko noteikumu, kā arī autopārvadājumu drošības ievērošanas uzlabošanā no autopārvadāju puses. Tas radīs arī nozīmīgu administratīvā sloga samazinājumu gan autopārvadātājiem, gan uzraudzības iestādēm. Tam būtu arī jānodrošina nozare ar tiesisko un administratīvo sistēmu, kuras nolūks ir gūt turpmākas priekšrocības no kopējā tirgus. Es esmu stingri pārliecināts, ka šis svarīgais tiesisko noteikumu apkopojums atbalstīs un sekmēs autopārvadājumus un palīdzēs stimulēt ekonomikas atveseļošanos. Es gribētu jums vēlreiz pateikies par izcilo sadarbību, kas mums deva iespēju panākt kopīgu kompromisu, lai sasniegtu šos mērķus.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. MARTĶNEZ MARTĶNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.(IT) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, es uzskatu, ka tas, ko Parlaments gatavojas pieņemt. ir labs kompromiss, saskaņojot Padomes prasības, Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma prasības un Eiropas Komisijas priekšlikumus.

Acīmredzams, kad vajadzīgs kompromiss, ikvienam ir jāpiekāpjas, lai citi var darīt to pašu, un tāpēc es domāju, ka S. El Khadraoui vārdi ir gudri: mēs esam izdarījuši labāko, ko mēs šajos apstākļos varējām. Kā es teicu savā iepriekšējā runā, attiecībā uz kabotāžu Komisija paredz novērtēt stāvokli un skatīties, vai būtu iespējams panākt vienošanos – tas būs atkarīgs no lietu stāvokļa – var būt, ka mēs nozari varam atvērt vēl vairāk un tātad doties tajā virzienā, uz kuru aicinājuši daudzi deputāti, bet mums, protams, jānovērtē situācija, kāda tā būs tajā laikā.

Atkārtoju, es uzskatu, ka tas ir labs kompromiss, un es gribētu vērsties pie D. Sterckx, kura izturēšanās ir pieklājīga un attieksme labvēlīga, jo viņš ne tikai kritizē, bet pēc tam arī uzklausa atbildi atšķirībā no daudziem deputātiem, kas izteikuši kritiskas piebildes un pēc tam diemžēl nav spējīgi uzklausīt Komisijas komentārus, atbildot uz to, ko viņi ir teikuši. Es gribētu kliedēt D. Sterckx bažas, kurš ir pamatoti noraizējies par iepriekšēju vienošanos esamību attiecībā uz viņa cilmes valsti un pārējām Beneluksa valstīm.

Tomēr mans uzskats ir, ka šim tiesību aktam tādā veidā, kā tas tiks pieņemts, nebūs – kā es iepriekš teicu – nekādu negatīvu seku attiecībā uz pašreizējiem nolīgumiem. Tie paliks spēkā, jo jaunais tiesību akts paplašinās situāciju, bet neskars un tādējādi neietekmēs divpusējos un trīspusējos nolīgumus, kas jau ir spēkā. Tādējādi es uzskatu, ka varu kliedēt D. Sterckx bažas, jo, kā es to saprotu, kas, kā es uzskatu, ir pareizs un efektīvs skaidrojums, nolīgumiem, kas galvenokārt – es atkārtoju – attiecas uz Beneluksu, nebūs nekādu negatīvu seku.

Es gribētu kliedēt arī J. Blokland un C. Wortmann-Kool paustās bažas: mēs šeit neplānojam apstāties, mēs paredzam – es atkārtoju – skatīties, kā attīstās situācija, 2013. gadā mēs sagatavosim ziņojumu par situāciju, par to, kāda bijusi attīstība, un, ja tas ir iespējams, ja mēs izvērtēsim, ka tas ir nepieciešams, mēs atkal ierosināsim Parlamentam un Padomei iespējamo situācijas paplašināšanu un kabotāžas sistēmas turpmāku liberalizāciju. Tomēr mēs ļoti labi apzināmies, ka daudzām ES valstīm ir atšķirīgs viedoklis, un, lai iegūtu apstiprinājumu no Padomes, bija nepieciešams piekāpties citos jautājumos.

Tomēr es atkal gribētu teikt, ka es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka mēs samērā ātri panācām vienošanos, vienošanos, kas – es gribētu kliedēt arī G. Jarzembowski bažas – vienmēr var tikt uzlabota; jebkuru tiesību aktu var uzlabot, bet labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Es uzskatu, ka mēs darām pareizi, un es nedomāju, ka nepieciešams izstāties no Eiropas Savienības, kad mēs runājam par šiem tematiem, kā ierosina M. H. Nattrass, jo es domāju, ka labi noteikumi Eiropas Savienībai ir noderīgi.

Arī autoritatīvs britu laikraksts, Financial Times, ir izteicis minējumu, ka Lielbritānija atkārtoti pārdomās vajadzību pēc stingrākiem noteikumiem; protams, krīzes laikā Eiropa ir izturējusi ekonomisko un finanšu krīzi labāk nekā citi reģioni tieši tāpēc, ka tā savu ekonomisko sistēmu pamatojusi uz skaidriem noteikumiem.

Es uzskatu, varbūt tāpēc, ka esmu dzimis Romā, ka romiešu tiesību vēsture un Napoleona kodekss ir parādījuši, kāda nozīme ir tam, ka ir noteikumi, kas garantē sabiedrības attīstību. Es nezinu, kurā Hadriana mūra pusē M. H. Nattrass ir dzimis, bet, spriežot pēc viņa runas, es teiktu, ka viņš ir dzimis mūra viņā pusē un tāpēc viņa priekštečiem nebija nekādu iespēju zināt romiešu tiesības.

Dāmas un kungi, ļaujiet man vēlreiz pateikties jums par sadarbību un Padomei par tās darbu un šajā Parlamentā izteikt vēlreiz pateicību Komisijas ģenerāldirektorāta personālam, ko man bija tas gods vadīt, jo bez viņu vērtīgā ieguldījuma nebūtu bijis iespējams panākt kompromisu, kuru, kā es uzskatu, pozitīvi vērtēt var visi ES pilsoņi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − D. Sterckx, vai jūs vēlaties runāt par priekšlikumu attiecībā uz procedūru?

 
  
MPphoto
 

  Dirk Sterckx (ALDE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribēju paziņot komisāram, ka J. Hennis­Plasschaert šeit vairs nav, jo viņai bija jāapmeklē cita sanāksme. Es klausos visu šajā tematā iesaistīto mūsu politiskās grupas locekļu uzdevumā. Es vienkārši gribēju jūs informēt par to, ka viņa tā vienkārši nepazuda.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies, D. Sterckx!

Es uzskatu, ka tas nebija priekšlikums attiecībā uz procedūru, bet gan pieklājības jautājums.

 
  
MPphoto
 

  Mathieu Grosch, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, pateicoties Komisijai par ļoti skaidrajām atbildēm. Es uzsvērtu, ka kabotāžas ierobežojums ir pagaidu risinājums, ka tiek veikts pētījums un ka atkarībā no rezultāta ir arī izredzes uz tirgus atvēršanu.

Ļoti svarīgi ir arī tas, ka šeit piemērojams 306. pants, un tas nepārprotami attiecas arī uz Beneluksa valstīm, D. Sterckx, kas nozīmē, ka jūsu lūgums ir lieks, un mums vairs nav vajadzības to atbalstīt.

Otra lieta, ko es vēlētos šeit teikt, attiecas uz pašu kabotāžu. Pēc piezīmēm, ko es šeit dzirdēju, es domāju, ka šis kompromiss faktiski ir vēl labāks, nekā es domāju, vienkārša iemesla dēļ – un to es saku īpaši maniem kolēģiem no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un manai kolēģei no Nīderlandes Kristīgo demokrātu apvienības (CDA) – ka pagaidu risinājuma radīšana nenozīmē, ka mēs vēlamies apgriezt sprandu iekšējam tirgum – ja es drīkstu lietot šo izteicienu – vai uzņēmumiem. Ja mēs šodien zinām, ka daži uzņēmumi izmanto modernākos transportlīdzekļus, bet maksā saviem transportlīdzekļu vadītājiem EUR 400 mēnesī, kamēr citi uzņēmumi maksā EUR 1500 mēnesī, tad man ir vairāk nekā pamatots iemesls sacīt, ka sociālā latiņa mazliet jāpaceļ. Ja var izdot naudu, lai izpildītu prasības, kas izvirzītas transportlīdzekļiem, tad var arī izdot naudu, lai izpildītu prasības, kas izvirzītas algām. Šī latiņa ir jāpaceļ, un, kad šī latiņa ir pacelta, tad arī var atvērt tirgu. Pēc manām domām, tā nav pareiza izpratne par atvērtu tirgu, ja var teikt, mums tas jāatver un jāpaskatās, kā pēc tam mums ies.

Mana pēdējā piezīme ir tāda, ka vienmēr uzjautrina tas, ka jo īpaši tās valstis – piemēram, Apvienotā Karaliste – kas bloķē jebkāda veida saskaņošanu, it sevišķi nodokļu jomā, šodien saka, ka trūkst saskaņošanas, tātad ļausim tirgam attīstīties. Daži saka, ka viņi grib redzēt ierobežojumus, un citi saka, ka mums ir pārāk daudz ierobežojumu.

Ja mēs gribam pārliecināt Eiropas sabiedrību, mēs nevaram teikt, ka tirgus ir jāatver, un viss pārējais nokārtosies pats no sevis. Nē! Vides, sociālie un nodokļu tiesību akti jāsakārto šajā Parlamentā kopā ar Padomi un Komisiju. Tad mēs būsim pārliecinoši.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies jums, M. Grosch, par runu, kas jau guvusi atbalstu, kā liecina jūsu kolēģu aplausi.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Žicću, referente. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es vēlētos sākt ar pateikšanos M. Grosch, ēnu referentam, ar kuru es strādāju, tehniskajam personālam no Transporta un tūrisma komitejas un Eiropas Sociālistu grupas, kā arī maniem kolēģiem Komisijā un Komisijas personālam, nemaz nerunājot par jums pašu, komisār, un Eiropadomes prezidentūrai, ar kuru man bija ļoti cieša sadarbība.

Es gribētu jums atgādināt, ka 2007. gada jūnijā Eiropas Komisija ierosināja grozīt regulu par piekļuvi autopārvadājumu uzņēmējdarbībai. Grozījumu priekšlikumi radās no Eiropas Komisijas Direktīvas 96/26 piemērošanā gūtās pieredzes. Tās rezultātā dažiem no likumdošanas noteikumiem tika mainīts formulējums ar mērķi nodrošināt konsekventāku piemērošanu, izmantojot tiesību aktu regulas formā. Šeit nu mēs esam apmēram divus gadus vēlāk, gaidot galīgo balsojumu par šo dokumentu, kam ir tieša ietekme uz apmēram 800 000 Eiropas uzņēmumiem un aptuveni 4,5 miljoniem darba vietām.

Mūsu kopējie mērķi ir šādi: uzlabot drošību uz ceļiem, samazināt birokrātiju, vienkāršot procedūras un autopārvadātājiem nodrošināt paredzamību un noteiktību. Es ceru, ka šis kompromiss, kuru mēs panācām, attīstīs autopārvadājumu tirgu. Es vēlreiz pateicos kolēģiem par sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt pulksten 12.00 pēcpusdienā.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 20. augustsJuridisks paziņojums