Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0223(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0254/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 17
CRE 21/04/2009 - 17

Balsojumi :

PV 23/04/2009 - 8.4
CRE 23/04/2009 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0278

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīļa - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Es gribētu izteikt kādu priekšlikumu: tā kā daudzi no jums ir pieprasījuši vairākus balsojumu skaidrojumus, tad, kad es došu jums vārdu, lūdzu, izsakiet visus skaidrojumus pēc kārtas vienā runā.

 
  
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Ziņojums: Paulo Casaca (A6-0184/2009)

 
  
MPphoto
 

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Ar katru dienu arvien vairāk un vairāk manu vēlētāju atklāj, ka ir gandrīz neiespējami savilkt galus kopā. Un tad es paņemu tādu ziņojumu kā šis un atklāju, ka EUR 1.6 miljardi nodokļu maksātāju naudas ir iztērētas šim monumentālajam veidojumam – Eiropas Parlamentam, pēc tam atklāju, ka EUR 9.3 miljoni ir izšķiesti politiskajām partijām Eiropas Parlamentā, un tad es paskatos un redzu vēlreiz apstiprinātu mērķi līdz 2020. gadam samazināt oglekļa emisiju par 30 %, taču neviens vārds nav teikts par visbriesmīgāko emisiju – to, kuru rada nevajadzīgie braucieni uz šo vietu 12 reizes gadā. Šis ziņojums ir satraucošs attiecībā uz tajā parādīto šī Parlamenta rīcību.

 
  
MPphoto
 

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man iekļaut kontekstā Allister kunga komentārus: Eiropas Parlaments katram iedzīvotājam izmaksā GBP 1.74 – es saku „mārciņas” Allister kunga ērtības labad – gadā. Salīdzinājumam – Pārstāvju palāta ikvienam iedzīvotājam izmaksā GBP 5.75 gadā, Lordu palāta – GBP 1.77 ikvienam Apvienotās Karalistes iedzīvotājam. Citiem vārdiem sakot, šis Parlaments ir daudz lētāks, strādājot uz vienu iedzīvotāju.

Tomēr tas nenozīmē, ka mums jādus uz lauriem. Bez šaubām, mums ir jābūt modriem un, bez šaubām, mums ir jāsamazina izdevumi. Tas, ko Allister kungs teica par ikgadējām 12 plenārsēdēm Strasbūrā, kas prasa tik daudz naudas, protams, ir pareizs apsvērums. Taču šo lēmumu nepieņem Eiropas Parlaments, to pieņem dalībvalstis, kuras diemžēl – Edinburgā, kur priekšsēdētājs bija John Major – noteica, ka Eiropas Parlamenta juridisks pienākums ir ierasties šeit 12 reizes gadā. Es gribētu aicināt dalībvalstis vēlreiz pārdomāt šo lēmumu.

 
  
  

– Ziņojums: Søren Bo Søndergaard (A6-0150/2009)

 
  
MPphoto
 

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Runa ir par budžeta izpildes apstiprināšanu Padomei. Tas atkal izceļ gaismā pirms tiešajām vēlēšanām noslēgto džentlmeņu vienošanos, ka Parlaments un Padome kā divas organizācijas ar likumdevēju spēku būs pilnīgi atbildīgas katra par savu iekšējo budžetu un nepētīs, un nekritizēs viena otras budžetu.

Es domāju, ka mums ir pienācis laiks pārskatīt šo džentlmeņu vienošanos ne tikai tāpēc, ka Padomes budžetā tagad ir iekļauts ne tikai tās administratīvais budžets kā iestādei, kura kopā ar mums nosaka likumus, bet arī tāpēc, ka tai ir arī budžets – kas, iespējams, nākotnē palielināsies – izpildes funkcijām kopīgās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

Nekad nebija domāts, ka šī džentlmeņu vienošanās attieksies uz izpildes funkcijām. Nekad nebija domāts pasargāt to no parlamentārās kontroles, un, manuprāt, ir pēdējais laiks sākt saruna ar Padomi par šīs vienošanās pārskatīšanu.

 
  
  

– Ziņojums: Paulo Casaca (A6-0184/2009)

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētāj kungs! Es atturējos no balsošanas par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo dažus šā ziņojuma punktus ir iespaidojusi plašsaziņas līdzekļos publicētā dezinformācija un nepatiesība, it īpaši šeit, attiecībā uz deputātu brīvprātīgo pensiju fondu.

Cohn-Bendit kungs var gulēt mierīgi, jo viņam kā nodokļu maksātājam neviens neprasīs nodrošināt ne to fonda dalībnieku tiesības, kuri jau ir pensionēti, ne arī to deputātu tiesības, kuri 14. jūlijā pārtrauks šeit strādāt.

Ja viņš domā, ka deputātiem, kuri iestājušies brīvprātīgajā pensiju fondā, nevajadzētu piedalīties balsošanā par budžeta izpildes apstiprināšanu, tad viņš darītu labi, ja satīrītu pats savu durvju priekšu. Turklāt viņš labprāt piedalās balsošanā par kredītiem no mūsu budžeta, ko izmanto viņa piemaksu finansēšanai, kaut gan nupat kļuvis zināms – kā to prasa pārredzamība, – ka viņš, piemēram, piecu gadu laikā tikai vienu reizi ir parādījies komitejā, kuras dalībnieks viņš ir. Viņa leģendārajām rūpēm par šī Parlamenta likumdošanas darbu – nepietiek skaļi izkliegt visādas blēņas un rīkot preses konferences – vajadzētu likt viņam kļūt diskrētākam, bet tā kā viņš ir 68. gada relikts, no viņa, protams, nevar gaidīt neko vairāk.

Turklāt, priekšsēdētāja kungs, nekādi paziņojumi, pat ja tos izsaka grupas priekšsēdētājs, nemainīs neko Parlamenta juridiskajos pienākumos, kas ir kā akmenī iekalti.

 
  
  

– Ziņojums: Christofer Fjellner (A6-0148/2009)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Nupat mēs balsojām par finansējumu ļoti daudzām Eiropas aģentūrām un nevalstiskām organizācijām – Zāļu aģentūrai, Ārējo robežu aģentūrai, Aviācijas drošības aģentūrai un tā tālāk, – un man šķiet, ka pret tām ir iebildumi trīs iemeslu dēļ. Pret tām ir eiroskeptisks iebildums, pret tām ir juridisks iebildums, un pret tām ir demokrātisks iebildums.

Neceru, ka eiroskeptiskajiem argumentiem būs liels spēks šajā Parlamentā. Tas ir ļoti skaidrs viedoklis, ka šīs lietas nav jākārto Briseles līmenī. Es neceru, ka arī juridiskajam iebildumam būs liels spēks: ļoti daudzām no šīm aģentūrām nav pienācīga tiesiskā pamata, kaut gan Lisabonas līgums un Eiropas konstitūcija tām piešķirtu tiesisku spēku. Taču demokrātiskajam iebildumam, manuprāt, vajadzētu gūt zināmu atsaucību kā patiesībai pat no mūsu kolēģu – federālistu – puses: ja tāds parlaments kā šis iznomā politikas ikdienas pārvaldību organizācijām, kuras mēs tik tikko apmeklējam, kuras mēs gandrīz nekad neredzam – mēs veicam šo dīvaino komitejas apmeklējumu varbūt reizi gadā, – un mēs ceram, ka tās īstenos politiku, bet mēs obligāti katru gadu parakstīsim čekus, tad mēs esam novājinājuši mūsu demokrātiju.

F. Hayek ir teicis, ka varas nodošana ārējām aģentūrām, kaut arī tā ir parasta iezīmē, tomēr ir pirmais solis virzībā uz demokrātijas pilnvaru atdošanu. Visiem kolēģiem – federālistiem vai eiroskeptiķiem – vajadzētu apzināties šos draudus.

 
  
  

– Ziņojums: Mathieu Grosch (A6-0215/2009)

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE). (ET) Man tiešām ir daudz komentāru. Es nekad iepriekš tā neesmu rīkojusies, taču uzskatu, ka ir svarīgi tā darīt šodien. Vispirms es gribētu runāt par Grosch kunga ziņojumu, kuru es atbalstīju balsojumā, un es atbalstīju arī transporta komitejas ieteikumus, jo uzskatu, ka attiecībā uz autobusu pakalpojumiem divu pašreizējo regulu vietā ir jābūt vienai atjauninātai regulai ar mainītu tekstu. Šāds solis palīdzētu nodrošināt skaidrību un samazināt birokrātiju.

 
  
  

– Ziņojums: Silvia-Adriana Ticău (A6-0210/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Nākamais ir Silvia-Adriana Ţicău ziņojums, ko es arī atbalstīju, jo tas dod iespēju nodrošināt vēl vienotāku jaunās ceļa transporta regulas īstenošanu. Manuprāt, ņemot vērā šīs jomas starptautisko raksturu, mums ir jāparedz iespēja pieprasīt ziņas no reģistriem visā Eiropā, lai labāk pasargātu klientus no negodīgas konkurences.

 
  
  

– Ziņojums: Mathieu Grosch (A6-0211/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Arī es atbalstīju Grosch kunga ziņojumu, jo tas ir veltīts transportam un palīdz uzlabot iekšējā tirgus efektivitāti un tiesisko drošību autotransporta jomā, samazināt administratīvos izdevumus un nodrošināt godīgāku konkurenci. Es uzskatu, ka saistībā ar Eiropas kopējā tirgus integrāciju mums nākamajos gados ir jāatceļ arī piekļuves ierobežojumi dalībvalstu iekšējiem tirgiem.

 
  
  

– Ziņojums: Silvia-Adriana Ticău (A6-0254/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Ţicău kundzes otrais ziņojums par ēku energoefektivitāti ieguva manu atbalstu, jo tas palīdzēs atrisināt problēmas, ar kurām Eiropa sastopas energopiegādes un pieprasījuma jomā. Tas nozīmē, ka, pateicoties palielinātai energoefektivitātei, tas palīdzēs ietaupīt 20 % no enerģijas patēriņa. Ieguldījumi energoefektivitātē palīdzēs atdzīvināt Eiropas šodienas ekonomiku, jo tie radīs gandrīz tikpat daudz un varbūt pat vairāk darbavietu kā ieguldījumi tradicionālajās infrastruktūrās. Energoefektivitātes palielināšana ir visefektīvākais veids, kā Eiropas Savienība var sasniegt CO2 emisijas samazināšanas mērķi, radīt darbavietas un samazināt Eiropas Savienības arvien lielāko atkarību no enerģijas ārējiem piegādātājiem.

 
  
  

– Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A6-0191/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Gauzès kunga ziņojums – neesmu pārliecināta, ka pareizi izrunāju viņa vārdu – attiecas uz vērtējuma aģentūrām, un es atbalstīju šo ziņojumu, jo trūkumi vērtēšanā un tās uzraudzībā ir veicinājuši pašreizējās finanšu krīzes izveidošanos. Tas, ka pastāv tikai dažas vērtēšanas aģentūras, to darbības lauks aptver visu pasauli, un centrālie biroji nereti atrodas ārpus ES, liek man šaubīties par Eiropas tiesību aktu efektivitāti šajā jomā. Es piekrītu, ka šīs problēmas atrisināšanai ir jāpalielina sadarbība starp ES un trešajām valstīm un ka tas ir vienīgais veids, kā panākt saskaņotu regulatīvo pamatu.

 
  
  

– Ziņojums: Michel Teychenné (A6-0209/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Par ziņojumu par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru vai iekšzemes ūdensceļiem – regulējums šajā jomā ir ļoti vēlams, jo šis solis palīdzēs arī palielināt to eiropiešu tiesības, kuri ceļo ar šo transportu, un nodrošinās mūsu patērētājiem vienlīdzīgas tiesības, ja viņi izmantos cita veida transportu.

 
  
  

– Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0250/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Albertini kunga ziņojums par autobusu pasažieru tiesībām saņēma manu atbalstu, jo pasažieru aizsardzības pasākumi beidzot palīdzēs likvidēt Eiropas Savienībā valdošo nevienlīdzību un nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pasažieriem, kā tas jau ir attiecībā uz gaisa un dzelzceļa transporta lietotājiem. Tā kā šis tiesību akts atticas gan uz transporta operatoriem, gan uz pasažieriem un tajā ir noteikti daudzi jauni transporta operatoru pienākumi, labāku rezultātu nodrošināšanai ir saprātīgi noteikt ilgāku īstenošanas periodu pakalpojumu sniedzējiem.

 
  
  

– Ziņojums: Anne E. Jensen (A6-0226/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Jensen kundzes ziņojums par inteliģentajām transporta sistēmām – šo sistēmu ieviešana ir pierādījusi savu efektivitāti, padarot transportu efektīvāku, daudz drošāku un palīdzot sasniegt politisko mērķi – panākt tīrāku transportu. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

– Ziņojums: Ulrich Stockmann (A6-0217/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Ulrich Stockmann kunga ziņojumus par Marco Polo II programmu pelna atbalstu, jo tas dod iespēju samazināt autoceļu pārslodzi, uzlabot transporta sistēmu vides aizsardzības metodes un veicināt transporta veidu kombinēšanu. Tomēr bažas rada tas, ka ar katru gadu samazinās finansiālas palīdzības pieprasījumu un tādējādi arī plānoto projektu skaits, ko varētu finansēt saistībā ar šo programmu.

 
  
  

– Ziņojums: Petr Duchoň (A6-0220/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Es atbalstīju Duchoň kunga ziņojumu, jo dzelzceļam pat tagad ir ļoti liela nozīme Eiropas transporta sistēmā, neraugoties uz preču pārvadājumu pastāvīgo samazināšanos. Es atbalstīju šo ziņojumu arī tāpēc, ka esmu vienisprātis ar referentu, ka šis tiesību akts ir jāsagatavo tā, lai nākotnē dzelzceļa tīkls kļūtu efektīvs visiem lietotājiem.

 
  
  

– Ziņojums: John Bowis (A6-0233/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Šorīt mēs spriedām un tikko arī balsojām par vairākiem ziņojumiem no veselības aprūpes tiesību aktu paketes. Es atbalstīju pacientu tiesību aizsardzību pārrobežu veselības aprūpē, jo uzskatu, ka Eiropas Parlamentā ievēlētie pārstāvji pārāk ilgi samierinājušies ar to, ka likumus šajā jomā veido juristi – likumi ir jārada politiķiem, tas ir, Eiropas vēlētāju ievēlētiem Parlamenta deputātiem. Šī ir pēdējā iespēja ar to nodarboties un nokārtot šo direktīvu.

 
  
  

– Ziņojums: Antonios Trakatellis (A6-0231/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Trakatellis kunga ziņojums par retajām slimībām ir kā papildinājums ziņojumam par pacientu tiesībām, ko es atbalstīju, kaut gan es neatbalstīju ziņojuma 15. ieteikumu, jo šis ieteikums pieder pagājušajam gadsimtam, un politiķi nedrīkstētu ietekmēt gēnu pētniecību.

 
  
  

– Ziņojums: Gilles Savary (A6-0199/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Ziņojums par pilsētas satiksmi un rīcības plānu šajā jomā saņēma manu atbalstu, jo pilsētas transportam ir ļoti liela nozīme ES kravu un pasažieru pārvadājumos. Tādēļ atsevišķas pilsētas transporta stratēģijas izveide ir pilnīgi pamatota.

 
  
  

– Ziņojums: Anne Jensen (A6-0227/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Visbeidzot, es gribētu minēt Anne Jensen kundzes ziņojumu par automatizēto transporta sistēmu rīcības plānu, jo šis rīcības plāns pievēršas ģeogrāfiskajai konsekvencei.

 
  
  

– Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A6-0191/2009)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). - Šodien mēs atzīmējam lielākā angļu un, iespējams, visas cilvēces dramaturga un rakstnieka dzimšanas dienu. Šekspīra darbiem raksturīgs tas, ka, lai kādu pieredzi mēs ar tiem saistītu, tie vienmēr izskaidro mūsu pieredzi labāk nekā mūsu pieredze izskaidro šīs lugas. Šodien es nevaru izdarīt neko labāku jā citēt Gontas Džona pirmsnāves vārdus no lugas „Ričards II”, kas ne tikai skaisti apraksta mūsu budžeta problēmas Lielbritānijā, bet arī mūsu situāciju Eiropā:

Pirmais, par budžetu:

„Šī dārgā zeme, dvēs’ļu īpašums […]

Nu iznomāta – mirstu, sakot to, -
Kā kāda muižele vai nomas māja!”

Bet tagad paklausieties Lisabonas līguma vai Eiropas Konstitūcijas aprakstu:

„Jā, Anglija, ko ieslēdz lepnā jūra,

Tās klinšu krasti viļņus atgaiņā,

Nu viņu pergamentu važas sien

Un notraipītu parādzīmju saites.

Šī zeme, kas reiz citas uzveica,

Ar kaunu sakāvusi pati sevi.”

43 (Atdzejojis Jēkabs Jansons)

Ja ir kāds labāks apraksts, tad es to vēl neesmu dzirdējis.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Es nezināju, ka jums ir tādas runas dotības. Jūs to nodeklamējāt ļoti labi.

 
  
  

– Ziņojums: Silvia-Adriana Ticău (A6-0254/2009)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Kad mēs balsojam par Eiropas Parlamenta jautājumiem, mums vienmēr ir jābūt pārliecinātiem, ka mēs uzņemamies vadību.

Ir pilnīgi pareizi, ka mēs runājam par energoefektivitāti. Atklāti sakot, man ar to nav problēmu ne Eiropas, ne dalībvalsts, ne vietējā līmenī. Manuprāt, šajā jautājumā varētu vairāk darīt vietējās pašvaldības, tomēr ir labi, ja ir iespējams apmainīties ar labāko pieredzi un ierosmēm Eiropas un valsts līmenī.

Taču, uzņemoties šo līdera lomu, mums ir jādemonstrē morāla vadība. Kā mēs varam runāt par ēku energoefektivitāti, ja mēs joprojām darbojamies divās Parlamenta plenārsēžu zālēs – viena ir šeit, Strasbūrā, un otra ir Briselē? Kā ar Parlamenta CO2 emisiju Strasbūrā, ja mēs runājam par tūkstošiem tonnu CO2 emisijas katru gadu? Ir laiks izbeigt šo liekulību, rādīt priekšzīmi un slēgt Strasbūras Parlamentu.

 
  
  

– Ziņojums: John Bowis (A6-0233/2009)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man sākumā pateikties kolēģim John Bowis, un esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlam viņam drīzu izveseļošanos. Paldies Dievam, ka viņš varēja izmantot citas valsts veselības aprūpes sistēmas priekšrocības. Viņš, būdams Lielbritānijas pilsonis, varēja izmantot lieliskus veselības aprūpes pakalpojumus Beļģijā.

Tie ir daži soļi pareizajā virzienā, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu izlemt, kurp doties, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Ja pacienti saņem informāciju par dažādu slimību izārstēšanas rādītājiem daudzās citās valstīs un viņiem ir dota izvēles iespēja, tad viņi var izvēlēties, kurā valstī viņi varētu vislabāk atveseļoties. Šo veselības aprūpes pakalpojumu priekšrocību izmantošana ir labs solis īstajā virzienā.

Es bieži esmu kritizējis šajā vietā apspriestās ierosmes, bet šī, manuprāt, ir pozitīva pārmaiņa. Mēs ar prieku gaidām izvēles un labāku pakalpojumu piedāvājumu pacientiem visā Eiropas Savienībā.

 
  
  

– Ziņojums: Brian Crowley (A6-0070/2009)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Arī es gribētu paskaidrot savu balsojumu par B. Crowley ziņojumu par autortiesību aizsardzības termiņiem. Es balsoju pret šo ziņojumu, kas bija nepietiekami pārdomāts, bet kas nākamos 45 gadus varētu ietekmēt cenu, ko patērētāji maksā par mūziku. Es gribētu palīdzēt ierindas māksliniekiem, un lai to izdarītu, mums ir vajadzīgi tiesību akti līgumu noteikumu un kolektīvās pārvaldības jomā, un ir jāizveido sociālās aprūpes sistēma, pensiju sistēmas vai licenču tarifu pārmaiņas. Ietekmes pētījumi liecina, ka tikai 2 % no ieņēmumiem tiek sadalīti ierindas māksliniekiem, bet pārējais nonāk pie ierakstu sabiedrībām un lielākajiem māksliniekiem. Turpmākā pārdale kaitēs daudzsološiem jauniem māksliniekiem, un arī patērētāji un nodokļu maksātāji maksās miljoniem eiro vairāk. Šis priekšlikums rada sarežģījumus bibliotēkām, arhīviem, mākslas skolām un neatkarīgajiem filmu producentiem. Ietekme uz audiovizuālajiem māksliniekiem nav skaidra. Visas juridiskās iestādes brīdina pret šo priekšlikumu, un tādēļ es balsoju pret to.

 
  
  

– Ziņojums: Anne E. Jensen (A6-0226/2009)

 
  
MPphoto
 

  Brigitte Fouré (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Jensen kundzes ziņojumu par direktīvas priekšlikumu par inteliģento transporta sistēmu ieviešanu. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt transporta sistēmās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju.

Ir jāveicina inovācijas transporta jomā, it īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Patiesībā inovācijas zaudēs nozīmi, ja mēs nenodrošināsim iespējas to pielietošanai visā Eiropā.

Šī direktīva dod mums iespēju veicināt nāves gadījumu skaita samazināšanos uz Eiropas ceļiem, samazinot gan sadursmju risku, gan negadījumu smagumu. Es gribētu jums atgādināt, ka Eiropas Savienība ir nospraudusi mērķi līdz 2010. gadam uz pusi samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2000. gadu.

Attiecībā uz to man žēl, ka Eiropas Savienības transporta ministri joprojām nav pieņēmuši direktīvu par pārrobežu sadarbību satiksmes drošības jomā, ko mēs pieņēmām pirms dažiem mēnešiem, jo arī tas ļautu glābt dzīvības, atvieglojot sodu piemērošanu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārkāpj noteikumus dalībvalstī, kurā viņu transportlīdzeklis nav reģistrēts.

 
  
  

– Ziņojums: Petr Duchoň (A6-0220/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Brigitte Fouré (PPE-DE). (FR) Attiecībā uz Duchoň kunga ziņojumu es gribētu teikt, ka Eiropas Parlaments nupat ir pieņēmis ziņojumu par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem. Es balsoju par šo ziņojumu, kurš dos iespēju palielināt un uzlabot preču pārvadājumus pa dzelzceļu.

Bija vajadzīga Eiropas rīcība šajā jomā. Patiesībā dzelzceļa kravu pārvadājumi pašlaik darbojas neapmierinoši, piedāvājot sabiedrībām, kas vēlas pārvadāt preces pa dzelzceļu, pārāk maz garantiju attiecībā uz drošiem grafikiem.

Tagad mūsu uzdevums ir padarīt dzelzceļa pārvadājumus pievilcīgākus sabiedrībām, jo, ja dažu preču pārvadājumi no autoceļiem pāries uz dzelzceļiem, tas nozīmēs, ka samazināsies siltumnīcefekta gāzu emisija un mazāk kravas automobiļu iekļūs sastrēgumos uz ceļiem un automaģistrālēm.

Tādēļ es ceru, ka dalībvalstu transporta ministri sekos Eiropas Parlamenta uzsāktajai virzībai uz Eiropas dzelzceļa tīklu darbības uzlabošanu.

 
  
  

– Ziņojums: Antonios Trakatellis (A6-0231/2009)

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Trakatellis kunga ziņojumu skandalozā 15. grozījuma dēļ, kur slimību ārstēšana ir sajaukta ar nedzimušu cilvēku nonāvēšanu un kas ož pēc eigēnikas. Mums ir skaidri jāsaprot: cilvēkiem ir tiesības dzīvot no brīža, kad olšūna saplūst ar sēklu, līdz dabiskajai nāvei, un šajā grozījumā ir radikāli apšaubītas šīs tiesības uz dzīvību. Nedzimušam cilvēkam vairs nebūs tiesību dzīvot tikai tāpēc, ka viņš ir slims. Tas ir tiešs medicīnas pretmets – tā ir slepkavība.

Tādēļ Trakatellis kunga ziņojums ir nepieņemams, un šis grozījums ir skandāls, kas diskreditē šo Parlamentu, kuram citādi arvien ir bijuši lieli nopelni bioētikā un nedzimušu dzīvību aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmo reizi, kopš esmu kļuvusi par šī Parlamenta deputāti, balsošanā par budžeta izpildes apstiprināšanu es balsoju pret Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu, un es gribētu paskaidrot iemeslus, kāpēc tā rīkojos: lielākās bažas man rada veids, kā Eiropas Komisija vadīja divu jauno dalībvalstu – Rumānijas un Bulgārijas – pievienošanos.

Rumānijā un Bulgārijā mums ir jārēķinās ar ļoti daudzām problēmām – ar plaši izplatītu korupciju, ar lieliem Eiropas naudas zudumiem. Eiropas Komisija sāka iesaldēt šo naudu tikai 2008. gadā. Mēs zaudējām daudz naudas 2007. gadā, un tagad mums ir jārēķinās ar gandrīz neesošām kontroles sistēmām vai kontroles sistēmām, kas darbojas tikai laiku pa laikam. Rumānijā mums ir darīšana ar plašu korupciju un sarežģījumiem tiesu sistēmā. Par to visu vaina ir jāuzņemas pirmspievienošanās procesam.

Es gribu norādīt un pateikt Eiropas Komisijai, ka nākamajos pievienošanās procesos tai ir jārīkojas citādi, un pateikt arī to: ja tā agrāk būtu novērojusi citas valstis, tad, ja vien būtu gribējusi, tā būtu tikusi daudz tālāk.

Es gribētu aicināt Komisiju palīdzēt abām valstīm izveidot šā vārda cienīgas kontroles sistēmas un novērst šo valstu sistēmiskos trūkumus. Pretējā gadījumā mums šeit būs pastāvīga problēma un pastāvīgs rūpju bērns visai Eiropai.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

– Ziņojums: Paulo Casaca (A6-0184/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Alvaro (ALDE), in writing. (DE) Šodien Eiropas Parlaments balsoja par Casaca kunga ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Ziņojumā ir skarts arī jautājums par Eiropas Parlamenta pensiju fondu.

Eiropas Parlamenta pensiju fonds ir brīvprātīgs fonds. Tagad pensiju fondam ir finansiālas grūtības, un ir izveidojies deficīts.

Brīvo demokrātu partija Eiropas Parlamentā iebilst pret nodokļu ieņēmumu izlietošanu šī deficīta segšanai. Ir bezatbildīgi gaidīt, lai Eiropas nodokļu maksātāji maksā par šiem zaudējumiem. Šādi plāni ir jānovērš. Brīvo demokrātu partija Eiropas Parlamentā balsoja pret Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu. Nav pilnīgi izslēgta iespēja izlietot nodokļu ieņēmumus deficīta segšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. Britu konservatīvie nevarēja apstiprināt 2007. gada Eiropas budžeta izpildes I sadaļu – Eiropas Parlaments. Mēs stingri pieprasām, lai Parlamenta budžeta izmaksas būtu lietderīgas Eiropas nodokļu maksātājiem, un tādēļ mēs atbalstām lielāko daļu no referenta ziņojuma. It sevišķi mēs ar atzinību norādām uz panākumiem Parlamenta budžeta izpildē, kā norādīts Revīzijas palātas 2007. gada ziņojumā. Mēs atbalstām arī referenta piezīmes attiecībā uz deputātu brīvprātīgo pensiju fondu. Tomēr, ievērojot mūsu tradicionālo pieeju, mēs turpināsim balsot pret budžeta izpildes apstiprināšanu, kamēr neredzēsim reālu progresu attiecībā uz pozitīvas ticamības deklarācijas saņemšanu no Eiropas Revīzijas palātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Frassoni (Verts/ALE), rakstiski. − Šodien Zaļo grupa balsoja par Casaca ziņojumu par EP 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

Mēs gribam uzsvērt, ka, pieņemot šo ziņojumu plenārsēdē, Parlamenta prezidijam ir jāpilda pienākums un nekavējoties jārīkojas attiecībā uz pieņemto tekstu, ciktāl tas skar brīvprātīgo pensiju fondu; ir jāpieņem skaidri lēmumi, lai nekādā gadījumā nepieļautu brīvprātīgā pensiju fonda tiešu vai netiešu glābšanu ar papildu naudu no Parlamenta budžeta un lai nekavējoties tiktu publicēts fonda dalībnieku saraksts.

Ir skaidri jāpasaka, ka, tā kā Parlamentam ir jānodrošina deputātu tiesības uz pensiju, tam ir arī pilnā apjomā jākontrolē šis fonds un tā investīciju politika. Mēs ceram, ka šie lēmumi tiks pieņemti līdz 2009. gada aprīļa beigām.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Es atturējos, jo esmu pensiju fonda dalībniece.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. Ir trīs iemesli, kāpēc mēs balsojām pret P. Casaca ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Pirmkārt, mēs iebilstam pret to, ka Eiropas Parlamenta deputātu brīvprātīgo pensiju fondu finansē no nodokļu maksātāju naudas. Otrkārt, mēs iebilstam pret to, ka nodokļu maksātāju naudu var piešķirt privātam pensiju fondam, kura dalībnieku un saņēmēju skaits tiek turēts noslēpumā un nav publicēts.

Treškārt, mēs kategoriski iebilstam pret nodokļu maksātāju naudas vēl lielāku izmantošanu, lai segtu pensiju fonda pašreizējo deficītu, kas radies spekulatīvu ieguldījumu rezultātā. Mēs atbalstām P. Casaca ziņojuma 105. un 109. punktu, kurā ir novērsti daži no mūsu iebildumiem attiecībā uz brīvprātīgo pensiju fondu, taču P. Casaca ziņojums nemaina pašreizējo stāvokli; mēs balsojām pret budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta budžetu 2007. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard un Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − Ir trīs iemesli, kāpēc mēs balsojām pret P. Casaca ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Pirmkārt, mēs iebilstam pret to, ka Eiropas Parlamenta deputātu brīvprātīgo pensiju fondu finansē no nodokļu maksātāju naudas. Otrkārt, mēs iebilstam pret to, ka nodokļu maksātāju naudu var piešķirt privātam pensiju fondam, kura dalībnieku un saņēmēju skaits tiek turēts noslēpumā un nav publicēts.

Treškārt, mēs kategoriski iebilstam pret nodokļu maksātāju naudas vēl lielāku izmantošanu, lai segtu pensiju fonda pašreizējo deficītu, kas radies spekulatīvu ieguldījumu rezultātā. Mēs atbalstām P. Casaca ziņojuma 105. un 109. punktu, kurā ir novērsti daži no mūsu iebildumiem attiecībā uz brīvprātīgo pensiju fondu, taču P. Casaca ziņojums nemaina pašreizējo stāvokli; mēs balsojām pret budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta budžetu 2007. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Toine Manders (ALDE) , rakstiski. – (NL) Diemžēl man nācās nokavēt balsošanas sākumu, taču es pilnībā atbalstu vispārējo nostāju ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu un jo sevišķi P. Casaca ziņojumu. Būtu bezatbildīgi, ja tieši šajā laikā mēs būtu koriģējuši pensiju fonda deficītu ar nodokļu naudu. Fonda iespējamais deficīts ir fonda un tā dalībnieku un nevis Eiropas nodokļu maksātāju problēma.

Uz parlamentāriešiem skatās kā uz priekšzīmi, un viņiem ir jābūt piesardzīgiem, izlietojot Kopienas naudu. Tas attiecas uz viņu ienākumiem, pensijām un izdevumiem. Tādēļ es priecājos, ka Parlaments apstiprināja šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. (SV) Es atsakot apstiprināt tādas iestādes budžeta izpildi, kura izšķiež vairāk nekā EUR 1 miljardu tādu papildu pensiju apdrošināšanai, no kurām divas trešdaļas finansē no sabiedrības līdzekļiem. Šajā papildu pensiju fondā iesaistītajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāsamierinās ar šo luksus pensiju samazināšanu, tieši tāpat kā cilvēki ar zemiem ienākumiem ir spiesti samierināties ar viņu pensiju samazināšanu. Budžeta izpildes apstiprināšana attiecas uz 2007. gadu, taču mēs nevaram vēl gadu gaidīt, lai izteiktu kritiku par 2008. gadā pieņemtu lēmumu par papildu maksājumiem šim pensiju fondam.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Es atturējos no balsošanas, jo izstājos no brīvprātīgā pensiju fonda 2009. gada 21. aprīlī, un tādēļ es negribēju ietekmēt balsošanas rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. Mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu uzdevums ir pārstāvēt Eiropas iedzīvotājus un kalpot viņiem. Visi mūsu vēlētāji pārcieš ekonomiskās krīzes sekas, it sevišķi pensiju zaudējumu un samazinājumu. Manā vēlēšanu apgabalā Mansterā, Īrijā, daudzus strādniekus gaida ļoti nedrošas vecumdienas, jo viņu iemaksātās pensijas ir zaudējušas lielu daļu vērtības, vai atsevišķos gadījumos viņi ir pilnībā zaudējuši pensijas reizē ar uzņēmumu slēgšanu.

Es balsoju par šo ziņojumu un ar prieku paziņoju, ka man ir intereses, kā to prasa Parlamenta Reglaments. Es kā dalībniece iemaksāju pensiju fondā. Tomēr es neuzskatu to par interešu konfliktu.

Manuprāt, ir nesaprātīgi cerēt uz Eiropas Parlamenta deputātu imunitāti, un mums vienlīdzīgi jānes ekonomiskās krīzes nasta. Es kā Eiropas Parlamenta deputāte vērtēju iedzīvotāju intereses augstāk par savējām.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − Ir trīs iemesli, kāpēc es balsoju pret P. Casaca ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Pirmkārt, es iebilstu pret to, ka Eiropas Parlamenta deputātu brīvprātīgo pensiju fondu finansē no nodokļu maksātāju naudas. Otrkārt, es iebilstu pret to, ka nodokļu maksātāju naudu var iedot privātam pensiju fondam, kura dalībnieku un saņēmēju skaits tiek turēts noslēpumā un nav publicēts.

Treškārt, es kategoriski iebilstu pret nodokļu maksātāju naudas vēl lielāku izmantošanu, lai segtu pensiju fonda pašreizējo deficītu, kas radies spekulatīvu ieguldījumu rezultātā. Es atbalstu P. Casaca ziņojuma 105. un 109. punktu, kurā ir novērsti daži no maniem iebildumiem attiecībā uz brīvprātīgo pensiju fondu, taču P. Casaca ziņojums nemaina pašreizējo stāvokli; es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta budžetu 2007. gadam.

 
  
  

- Ieteikumi otrajam lasījumam: Silvia-Adriana Ticău (A6-0210/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šajā priekšlikumā ir noskaidroti noteikumi, kā kļūt par autopārvadātāju.

Jauno noteikumu mērķis ir palielināt šīs darbības drošību un kvalitāti un nodrošināt šiem uzņēmumiem kopīgus finanšu vadības kritērijus.

Par jaunu pieeju šai darbībai liecina prasība, ka transporta uzņēmumu vadītājam jābūt attiecīgi izglītotam uzņēmējdarbībā un ir jāpierāda uzņēmuma finanšu situācija.

Vēl viens svarīgs elements šajā tekstā ir norādes uz personas datu aizsardzību, reģistra izveide ar publiskām un konfidenciālām sadaļām un arī tā dēvēto „pastkastīšu” uzņēmumu likvidēšana.

Uzņēmējdarbībai izvirzītās prasības, proti, reputācija, finanšu stāvoklis un profesionālās zināšanas atbilst šīs uzņēmējdarbības precizēšanai, kas, kā mēs ceram, dos tai iespēju attīstīties pārredzamākā veidā, nodrošinot klientiem labāku aizsardzību un drošību.

 
  
  

- Ieteikumi otrajam lasījumam: Mathieu Grosch (A6-0211/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Dirk Sterckx (ALDE), rakstiski. − Es iebilstu pret referenta un Padomes panākto kompromisu attiecībā uz piekļuves noteikumiem starptautisko kravas autopārvadājumu tirgiem. Mēs uzskatām, ka jaunu robežu un ierobežojumu noteikšana kabotāžai transporta nozarē nav risinājums grūtībām, ar kurām autotransporta nozare saskaras krīzes rezultātā. Turklāt no vides viedokļa mēs nevaram pieņemt tādus ierobežojumus kā prasību, lai ienākošā starptautiskā pārvadājumā transportētas preces tiktu pilnībā piegādātas pirms kabotāžas operācijas veikšanas. Tas absolūti neatbilst autopārvadājumu realitātei un traucē kravas transporta efektīvu organizāciju. Tā radīsies vēl vairāk tukšu kravas automobiļu.

Taču es noteikti atbalstu ļoti stingru pieeju attiecībā uz autopārvadātāju piekļuvi šai profesijai. Ja mums ir stingri noteikumi attiecībā uz piekļuvi šai profesijai, mums nav jābaidās no atvērta Eiropas transporta tirgus.

 
  
  

– Ziņojums: Silvia-Adriana Ticău (A6-0254/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Es atzīstu vajadzību uzlabot ēku energoefektivitāti un esmu pārliecināts, ka ES var to labvēlīgi ietekmēt. Patiesībā es domāju, ka šajā ziņojumā nav pievērsta pietiekami liela uzmanība ēku energoefektivtitātei plašākā nozīmē, risinot tādas vides problēmas kā klimata pārmaiņas.

Ēku energoefektivitātes uzlabošana ir nosacīti vienkārša, nosacīti lēta un nosacīti izdevīga. Ēku energoefektivitātes uzlabošana varētu labvēlīt ietekmēt arī oglekļa emisiju ES. Taču Eiropas Komisija vienmēr ir pievērsusi mazāku uzmanību energoefektivitātei kā galvenajai politikas jomai, tā vietā nodarbojoties ar autorūpniecībai. Esmu pārliecināts, ka uzvelt visu vainu par klimata pārmaiņām automobiļu ražotājiem ir ļoti kļūdaina un neefektīva politika.

Skumji, bet manā vēlēšanu apgabalā Anglijas ziemeļaustrumos Nissan nesen paziņoja par darbavietu zudumu un ražošanas samazināšanu. Būtu naivi ignorēt ES regulējumu nozīmi pašreizējā krīzē, kas skar autorūpniecību. Šo krīzi varētu lielā mērā novērst ar līdzsvarotākas ES vides politikas palīdzību, kurā ēku energoefektivitātei ir pievērsta pienācīga uzmanība.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Ţicău kundzes ziņojumu, jo esmu pārliecināta, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir ārkārtīgi liela nozīme vides aizsardzībā un arī patērētāju ciesto enerģijas zaudējumu samazināšanā.

Tajā pašā laikā Eiropas iedzīvotājiem vieniem pašiem nav jāsedz visi izdevumi par ēku energoefektivitātes uzlabošanu. ES un dalībvalstīm ir jārezervē šim nolūkam vajadzīgie finanšu līdzekļi. Līdz 2014. gadam tām ir jānodibina energoefektivitātes fonds, ko finansēs Kopienas budžets, Eiropas Investīciju banka (EIB) un dalībvalstis, lai veicinātu valsts un privātos ieguldījumus ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektos, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu ar energoefektivitāti saistītām precēm un pakalpojumiem un atjaunīgajai enerģijai, un paplašinot atbilstības kritērijus finansējumu saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstība fonda (ERAF) ne tikai dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Citi instrumenti ir tiešu valsts izdevumu projekti, aizņēmumu garantijas un subsīdijas un sociālie piešķīrumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Energoapgādes cena un uzticamība ir ārkārtīgi nozīmīgi faktori ES konkurētspējai. Energoefektivitātes uzlabošana ir viens no rentablākajiem veidiem, kā Eiropas Savienība var sasniegt CO2 emisijas samazināšanas mērķus, radīt darbavietas, samazināt uzņēmējdarbības izmaksas, risināt enerģijas cenu kāpuma sociālās sekas un samazināt ES arvien pieaugošo atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem.

Ēku energoefektivitāte pašlaik nosaka aptuveni 40 % no enerģijas patēriņa, un, pārstrādājot šo direktīvu, būs iespējams uzlabot pašreizējo stāvokli. Visiem iesaistītajiem ir jābūt informētiem par energoefektivitātes uzlabošanas priekšrocībām un jānodrošina piekļuve attiecīgajai informācijai, kā to panākt. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai vietējām un reģionālajām iestādēm būtu pieejami ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalstam paredzētie finanšu instrumenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ierosmi nodrošināt ēku energoefektivitāti. Protams, ir jāsaglabā līdzsvars starp nepieciešamību rīkoties, lai novērstu CO2 emisiju, kur vien iespējams, un ekonomiskajām izmaksām. Ierosme par šādu ēku energoefektivitātes sertifikātiem ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas var palīdzēt informēti pieņemt lēmumus par patēriņu.

 
  
  

– Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A6-0191/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jens Holm Kartika Tamara Liotard, Erik Meijer un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. Mēs pilnīgi atbalstām stingrākus noteikumus attiecībā uz finanšu darbību un kredītvērtējuma aģentūrām. Taču šodien mēs nolēmām balsot pret Gauzès kunga ziņojumu. Tas tādēļ, ka šis ziņojums ir nepietiekams un tajā nav pietiekami uzsvērti īstie jautājumi. Ir ļoti vajadzīgas publiskas kredītvērtējuma aģentūras, kas nestrādā peļņas dēļ, jo tas ir vienīgais veids interešu konflikta novēršanai vērtēšanas procesā. Ziņojumā šis jautājums nav pietiekami izcelts.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es bez šaubīšanās atbalstu Gauzès kunga ziņojumu. Viņš atkal ir parādījis prasmi sarunu vešanā. Laimīgā kārtā kompromisu par šo tekstu izdevās panākt ātri.

Nodrošinot regulatīvu sistēmu kredītvērtējumu aģentūrām, Eiropa ir izvirzījusies priekšgalā un rāda ceļu, kamēr Amerikas Savienotās Valstis šajā jomā faktiski vēl nav reaģējušas. Kapitāla tirgus uzticamība un paļāvība uz to daļēji ir atkarīga no šo aģentūru veiktajiem un publicētajiem vērtējumiem.

Šodien izveidotās regulatīvās sistēmas uzdevums ir uzlabot šo vērtējumu sagatavošanas apstākļus, ja šos vērtējumus izmanto saistībā ar regulētas darbības uzraudzību.

Tomēr bija svarīgi, lai kompromisi nekļūst par risinājumiem, kas neatkarīgi no iemesla aizliedz pamatoties uz vērtējumiem, kas nav veikti saskaņā ar šo regulu. Nemaz nerunājot par to, ka tas zināmā mērā ir pamatbrīvību, piemēram, vārda un tirdzniecības brīvības, pārkāpums, šāda pieeja, iespējams, būs atbalsts tirgiem ārpus Eiropas, kaitējot Eiropas tirgiem, un, iespējams, tiks veicināti slepeni finanšu darījumi, kaitējot pārredzamības noteikumiem pakļautajiem publiskajiem darījumiem. Tādēļ es pilnībā atbalstu izvēlēto risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Stāvoklis pasaules ekonomikā joprojām ir nemierīgs, un vēl tikai vakar Starptautiskais Valūtas fonds paziņoja, ka finanšu krīze var kļūt vēl ļaunāka. Diez vai kādu pārsteigs, ka šis ir svētku laiks regulējumu un kontroles fanātiķiem.

Taču ir briesmīga kļūda sākt veidot finanšu tirgus darbības vispusīgas kontroles sistēmas vēl pirms šī tirgus izpētes un analīžu pabeigšanas. Daudzi nopietni tirgus dalībnieki, to skaitā arī Zviedrijas Banka, uzskata, ka Komisijai ne pārāk pārliecinošā veidā ir izdevies parādīt kļūdu tirgus darbībā, tādējādi attaisnojot kredītvertējuma aģentūru papildu regulējumu.

Tas, bez šaubām, neuztrauc ES. Briseles likumdevēji ir sagatavojušies nevis pasaules tirgu satricinājumiem, bet gan tam, lai dotu ES iemeslu nostiprināt savas pozīcijas. Ja mūsdienu pasaulē ir kāda globāla sistēma šī vārda patiesajā nozīmē, tad tie ir finanšu tirgi. Tādēļ, piemēram, kredītvērtējuma aģentūru papildu kontrole, pat ja to vērtē kā nepieciešamu, ir jāuzsāk un jāplāno globālā mērogā. Tā kā šis Parlaments meklē risinājumus ES sadarbības ietvaros, es nolēmu balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. Es pilnīgi atbalstu stingrākus noteikumus attiecībā uz finanšu darbību un kredītvērtējuma aģentūrām.

Taču šodien es nolēmu balsot pret Gauzès kunga ziņojumu. Tas tādēļ, ka šis ziņojums ir nepietiekams un tajā nav pienācīgi uzsvērti īstie jautājumi. Ir ļoti vajadzīgas publiskas kredītvērtējuma aģentūras, kas nestrādā peļņas dēļ, jo tas ir vienīgais veids interešu konflikta novēršanai vērtēšanas procesā. Ziņojumā šis jautājums izklāstīts neapmierinoši. Tas ir tikai viens ziņojuma trūkumu piemērs.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Tagad mēs slēdzam finanšu tirgu pelēkās zonas un nosakām stingrākas prasības, un tā nav pāragra rīcība. Taču tā ir tikai cīņa ar simptomiem nevis cēloņiem. Iepriekšējos gados veiktā deregulācija ļāva izaugt jauniem – un to sarežģītības dēļ nepārredzamiem – kapitāla tirgus produktiem. Šajā ziņā es balsoju par stingrāku finanšu uzraudzību, pat ja ar to vien ilgam laikam nepietiks.

Ja mēs gribām novērst šādu kāršu namiņu būvi nākotnē, tad vienīgais ceļš ir aizliegt riskantus finanšu produktus. Taču mūsu pašu uzraudzības iestāde noteikti radītu tikai vēl lielāku birokrātiju, nevis gādātu par lielāku saimniecisku sapratni un likvidētu šo kazino mentalitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  John Purvis (PPE-DE), rakstiski. − Kaut gan kredītvērtējuma aģentūrām var pārmest trūkumus sekundāro hipotēku kapitalizācijā, kas izraisīja finanšu krīzi, ir nedaudz žēl, ka AK Konservatīvo delegācija balsoja par Gauzès kunga ziņojumā izstrādātajiem kredītvērtējuma aģentūru regulēšanas plāniem. Kredītvērtējuma aģentūras nevajadzētu uzskatīt par grēkāžiem, jo tieši tikpat vainīga bija banku darbības un regulējuma kultūra, kas atbīdīja riska stratēģijas aizmugurējā plānā.

Mēs ceram, ka ES, Amerikas Savienotās Valstis un kredītvērtējuma aģentūras var strādāt kopā, lai izveidotu pienācīgi darbojošos sistēmu. Lai tā notiktu, despotiskam regulējumam ir jāatkāpjas tāda regulējuma priekšā, kas atzīst riska elementus visos ieguldījumos un pieļauj zināmā mērā atzīt vērtējumus, kas izdarīti ārpus sistēmas, par ko mēs balsojām šodien. Galvenais, ir vajadzīga pietiekami liela elastība, lai pielāgotos jauniem apstākļiem un ļautu tirgum elpot.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Es nepiedalījos šajā balsošanā, tādēļ, ka man ir īpaša saistība ar kredītvērtējuma aģentūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − G20 ieteikumi Finanšu pakalpojumu darba grupai nepārprotami prasa kredītvērtējuma aģentūru labāku pārredzamību un regulējumu. Šis ziņojums, kas ir Eiropas Parlamenta atbilde uz G20, ir pareizais līdzsvars. Tomēr ir kāds jautājums, kas joprojām paliek EVRK kompetencē, kas tai būs jāparāda, ja tā vēlas būt šāda regulējuma galvenā noteicēja.

 
  
  

– Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0250/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu.

Padomes (EK) Regulas Nr. 11/98 un Nr. 12/98 noteica vienotā tirgus izveidi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Šī liberalizācija veicināja pastāvīgu izaugsmi šajā nozarē, kas piedzīvoja nepārtrauktu izaugsmi no 1990. gadu vidus līdz mūsdienām.

Taču šo pozitīvo tendenci nepapildināja pasažieru tiesību aizsardzība un ievērošana: pasažieri norādīja uz daudzām problēmām, tostarp reisu atcelšanu, faktisko vietu skaita pārsniegšana rezervācijā, bagāžas zudumu un kavējumiem.

Atšķirībā no pasažieriem, kuri izvēlas citus transporta veidus autobusu lietotāji joprojām ir neaizsargāti, jo Kopienas tiesību aktos ir trūkumi.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Transporta un tūrisma komitejas priekšlikumu, kas ir mēģinājums noteikt pasažieru tiesības ar dokumenta palīdzību, par ko mēs gatavojamies balsot. Tieši šis priekšlikums ir sevišķi interesants, jo tajā ir paredzēta pārvadātāja atbildība nāves vai savainojuma gadījumā, noteikta kompensācija un palīdzība reisu atcelšanas un kavēšanās gadījumos, atzītas to cilvēku tiesības, kuriem ir ierobežotas kustības spējas vai citi traucējumi, un izveidotas organizācijas, kas atbild par šīs regulas pārraudzību un izskata sūdzības.

Tas ir svarīgs solis virzībā uz vienlīdzīgām tiesībām visiem pasažieriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Crowley (UEN), rakstiski. Eiropas Savienība ir izveidojusi veiksmīgu iekšējo tirgu ar līdz šim nepieredzētu kapitāla, pakalpojumu un cilvēku apriti. Tomēr nepietiek tikai ar šīs pārvietošanās brīvības izveidi. Mums ir jāaizsargā ES iedzīvotāji ceļojumos pa Eiropas Savienību, un mums ir jānodrošina vienlīdzīga piekļuve transporta pakalpojumiem.

Mēs esam redzējuši ES politikas panākumus pasažieru piekļuves tiesību un kompensācijas tiesību jomā gaisa transporta nozarē, un es tiešām atzinīgi vērtēju to, ka ES ir izvirzījusi līdzīgus priekšlikumus citās transporta nozarēs. Taču mums ir svarīgi vienmēr ievērot katras transporta nozares īpatnības. Kaut gan tie paši tiesību principi par vienlīdzīgu piekļuvi un vienādām tiesībām ir jāpiemēro visiem transporta veidiem, mums ir jāņem vērā katras atsevišķas nozares specifika. Pretējā gadījumā mēs zaudēsim gan pasažierus, gan pārvadātājus.

Es priecājos, ka ar šo šajā pasažieru tiesību paketi, kurā iekļauts gan jūras, gan iekšzemes ūdensceļu, gan autobusu transports, Eiropas Parlaments ir izveidojis tiesību aktu, kas izrādīsies ārkārtīgi efektīvs, aizsargājot un atbalstot pasažieru tiesības Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. Konservatīvie atzinīgi vērtē vispārējo mērķi uzlabot pasažieru tiesības, piekļuvi transportam invalīdiem un izveidot vienlīdzīgus apstākļus starptautisko autobusu lietotājiem, un tādēļ konservatīvie balsoja par šo ziņojumu. Tomēr mēs būtu vēlējušies redzēt atbrīvojumu attiecībā uz reģionālajiem pakalpojumiem, jo AK ir liberalizējusi tirgus, kas pārgājuši no līgumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu uz atklātu konkurenci. Turklāt šķiet, ka priekšlikumā nav atzīts tas, ka pierobežas apgabalos sniegtie autobusu pakalpojumi ir vietējie pakalpojumi. Konservatīvie pauž bažas arī par dažiem ierosinātās regulas aspektiem, jo īpaši par noteikumiem par atbildību. Atšķirībā no dzelzceļa un aviācijas nozarēm autobusu pārvadājumu nozari veido ievērojams skaits mazu un vidēju uzņēmumu ar ierobežotiem līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. (FR) Autobusu pasažieriem ir jābūt tādām pašām tiesībām kā dzelzceļa un aviācijas pasažieriem. Tāda ir šī ziņojuma filozofija.

Patiesībā vajadzēt ievērot principu par visu pasažieru vienlīdzību likuma priekšā.

Tomēr nākas izteikt arī daudzas iebildes.

Tās rada tieši šīs nozares specifika, jo tajā pārsvarā darbojas ļoti mazi uzņēmumi un MVU. Mūs nevar apmierināt plenārsēdē ierosinātie pasākumi, kad, aizbildinoties ar pasažieru tiesību aizsardzības uzlabošanu, autobusu vadītājiem vienkārši tiek noteikti neizpildāmi ierobežojumi un nenovēršami paaugstinās maksa par braucienu pašiem pasažieriem.

Kāpēc mums vajadzētu gaidīt, lai vadītājs, kura darbs ir droši braukt, apgūtu speciālu mācību kursu, kas ļaus viņam vai viņai sniegt palīdzību cilvēkiem ar ierobežotām kustības spējām vai invaliditāti?

Kāpēc mēs nevaram skaidri noteikt izņēmumu no šīs jaunās Eiropas regulas darbības jomas attiecībā uz parastajiem pilsētas, piepilsētas vai reģionālajiem transporta pakalpojumiem, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgumi?

Kāpēc censties nodrošināt tiesības uz kompensāciju 20 % apmērā no biļetes cenas gadījumos, kad iekāpšana transportā tiek liegta, ja ir pārdots vairāk biļešu nekā ir vietu?

Francijā Fédération nationale des transporteurs de voyageurs ir ierosinājusi pragmatiskus risinājumus visām šīm problēmām. Daži ir sadzirdēti. Nepavisam nē. Tas ir kauns.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Albertini kunga ziņojuma mērķis ir palīdzēt izveidot noteikumus skaidrākai tiesiskai sistēmai attiecībā uz autobusu transporta lietošanu un darbību. Šis ziņojums veicina gan pasažieru, gan uzņēmumu drošības palielināšanu, atrisinot problēmas, kas saistītas ar invalīdu tiesībām, un nosakot skaidrākus noteikumus pasažieru nāves vai savainošanas gadījumos, kā arī attiecībā uz bagāžas zaudējumu vai sabojāšanu. Ir norādīti arī risinājumi kompensācijas gadījumos un palīdzības sniegšanai, ja brauciens ir atcelts, aizkavēts vai pārtraukts.

Tādējādi ir radīti apstākļi pasažieru labākai informēšanai pirms brauciena, tā laikā un pēc brauciena. Ir noskaidrotas pasažieru tiesības un arī pārvadātāju pienākumi, lai paaugstinātu to konkurētspēju un darbības drošību.

 
  
  

– Ziņojums: Brian Crowley (A6-0070/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Brian Crowley ziņojumu par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem, jo tajā ir atbalstīti Eiropas izpildītāji un mūziķi.

Šajā Eiropas Parlamenta priekšlikumā ir noteiktas plašākas priekšrocības izpildītājiem, kas būs aizsargāti līdz mūža galam tāpat, kā tas ir ASV, un saskaņā ar Eiropas principu augstu no vērtēt radošumu un kultūru.

Man šķiet, ka aizsardzības termiņa pagarināšana no 50 līdz 70 gadiem veicinās investīcijas muzikālajā inovācijā, un tā rezultātā palielināsies patērētāju izvēles iespējas, ļaujot Eiropai saglabāt konkurētspēju pasaules galvenajos mūzikas tirgos.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. (PT) Šīs nozares vadītāji Portugālē uzskata, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums Eiropas un Portugāles mūzikas nozarei. Viņi apstiprina, ka Komisijas priekšlikums par termiņa pagarināšanu izpildītāju un ierakstu producentu tiesībām uz ierakstītajiem darbiem apmierinās viņu prasības un ļaus Eiropai saglabāt konkurētspēju pasaules galvenajos mūzikas tirgos.

Izpildītāji un producenti to nepārprotami atbalsta, jo gandrīz 40 000 izpildītāju un mūziķu ir parakstījuši lūgumrakstu, aicinot Eiropas Savienību novērst nelīdztiesību ar citām valstīm, kurās jau ir garāki aizsardzības termiņi.

Jācer, ka aizsardzības termiņa pagarināšana veicinās atkārtotus ieguldījumus jaunajā mūzikā, tādējādi palielinot izvēles iespējas patērētājiem. Jāpiebilst, ka skaņu ierakstu nozare dod milzīgu ieguldījumu arī nodarbinātības un nodokļu ieņēmumu ziņā, un tā ir lielākā intelektuālā īpašuma eksportētāja.

Tādēļ, kā aicināja iepriekš minētie vadītāji, es balsoju par šodienas balsošanai nodoto kompromisa tekstu. Šis apstiprinājums dos iespēju panākt vienprātību starp Padomi un Parlamentu un atvieglos Padomei jaunas direktīvas pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. Es balsoju par 79. grozījumu – atgriezt atpakaļ komitejai priekšlikumu par autortiesību 50 gadu termiņa pagarināšanu.

Manuprāt, Komisijas projekts ir jāsagatavo labāk, un tādēļ Parlamentam vajag vairāk laika lēmuma pieņemšanai. Komisijas projekta iepriekšējā variantā, šķiet, ir objektīvi pamatota māksliniecisku monopolu izveide kultūras darbā.

Es pilnīgi piekrītu tam, ka daudzi mākslinieki iegūst pārāk maz no sava darba. Taču risinājums ir nevis būt iecietīgākiem pret producentu kompānijām, bet gan novirzīt to saņemtos ieguvumus uz māksliniekiem un izpildītājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Arlene McCarthy (PSE), rakstiski. Nav taisnīgi, ka dziesmu komponistu vai CD māksliniecisko noformētāju tiesības tiek aizsargātas visu viņu dzīves laiku un vēl 70 gadus, bet izpildītāja tiesību aizsardzības termiņš ir 50 gadi pēc publicēšanas. Šis termiņš neatbilst paredzamajam cilvēka mūža ilgumam un nozīmē, ka mūziķi vairs neko neiegūst no sava darba, tiklīdz viņi ir pensionējušies un viņiem visvairāk vajadzīgi ienākumi. Pašreizējā sistēma apmāna talantīgus mūziķus. Trīsdesmit astoņi tūkstoši izpildītāju lūdza mūsu atbalstu šīs diskriminācijas novēršanā. Runa ir par vienlīdzīgām tiesībām parastajiem strādājošajiem mūziķiem.

Man žēl, ka par šo tiesību aktu ir daudz melīgu sūdzību. Ekonomikas lejupslīdes laikā mums ir jāatbalsta radošās nozares un mākslinieki, kuri dod ieguldījumu mūsu IKP, darbavietu izveidē, izaugsmē un pasaules eksportā. Šis likums būs liela palīdzība trūcīgiem mūziķiem, kuri ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi. Es ceru, ka Padome un Komisija var pieņemt Parlamenta balsojumu, lai šis likums stātos spēkā vēl pirms šī Parlamenta pilnvaru beigām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ieke van den Burg (PSE), rakstiski. – (NL) Holandes Darba partija (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā) atbalsta priekšlikumu ar grozījumiem, jo tajā iekļauti daudzi māksliniekiem labvēlīgi noteikumi, piemēram, mākslinieka integritātes aizsardzība un sesiju mūziķu fonds. Mēs balsojām par grozījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt māksliniekiem 100 % ienākumus, kas radušies termiņa pagarinājuma dēļ. Panāktais kompromiss ir solis pareizajā virzienā, tomēr pagaidām noteikti ne vislabākais.

Tomēr Holandes Darba partija pauž nopietnas bažas par nepopulārāku mākslinieku stāvokli, kuriem apmaiņā pret ierakstu ir jāaizmirst visa veida ienākumi no ierakstiem, kas pārsniedz viņu avansu. Tādēļ mēs ceram, ka Komisija drīz nāks klajā ar priekšlikumiem par mākslinieku stāvokļa uzlabošanu attiecībā pret ierakstu kompānijām, tostarp attiecībā arī uz līgumiem, kas attiecas uz 50 gadus ilgām blakustiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Wise (NI), rakstiski. Kaut gan es noteikti atbalstu ideju par autortiesību termiņa pagarināšanu, šis priekšlikums ir kļuvis mērķim nepiemērots. ES ir parādījusi savu nespēju loģiski un efektīvi risināt šo problēmu, un tāpēc es balsoju par tās noraidīšanu.

 
  
  

– Ziņojums: Ulrich Stockmann (A6-0217/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Marco Polo otrās programmas izveide ir svarīgs solis, jo tā nodrošina vajadzīgo finansiālo palīdzību pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt un uzlabot kravas transporta sistēmas ietekmi uz vidi.

Šis priekšlikums izriet no Marco Polo pirmās programmas efektivitātes novērtējuma, kurā secināts, ka pašlaik ir sasniegti tikai 64 % no modālās pārejas mērķa un vēl ir tālu līdz nospraustajiem mērķiem.

Ir izteikta cerība, ka Marco Polo jaunā programma izmantos uzlabotus finanšu noteikumus noteikto mērķu sasniegšanai, starp kuriem tagad ir arī ar jūras kuģu ceļiem saistīti projekti un pasākumu projekti satiksmes sastrēgumu samazināšanai.

Manuprāt, šī programma, kuras mērķis ir veicināt un atbalstīt projektus autotransporta pārejai uz jūras, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļiem, noteikti spēs palīdzēt sastrēgumu un piesārņojuma samazināšanā un nodrošināt efektīvu un ekoloģiski ilgtspējīgāku transportu.

 
  
  

– Ziņojums: Petr Duchoň (A6-0220/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE), rakstiski. (DE) Transporta un tūrisma komitejas ziņojumā nav pievērsta pietiekami liela uzmanība dzelzceļa transporta patiesajai ieinteresētībai labāk izmantot pieejamās jaudas.

Infrastruktūras operatoriem ir noteikts pienākums tīkla gada plānā saglabāt jaudas rezerves neplānotai satiksmei. Šī iepriekšējā prasība neļauj infrastruktūras operatoriem elastīgi pieņemt lēmumus par šādiem pasākumiem reālā laikā. Komisijas sākotnējais priekšlikums tiek padarīts vēl stingrāks, jo jaudas rezervēm ir jānodrošina atbilstīga starptautiski atviegloto kravu pārvadājumu trases kvalitāte.

Plānošanas vajadzībām nav iespējams aptuveni novērtēt to, kādā mērā tiks izmantots dzelzceļa sabiedrību pieprasījums pēc trasēm. Šīs jaudas jau priekšlaicīgi ir izslēgtas no plānošanas procesa, un tādējādi nav iespējams apmierināt citus vēlākus trases pieprasījums. Ja dzelzceļa sabiedrības neaizmanto kaut nelielu daļu tīkla jaudas, tad rezultātā šī jauda pazūd, tādējādi kaitējot visiem lietotājiem. Šīs regula panāktu tieši pretējo īstajam mērķim – pieejamo jaudu labākai izmantošanai.

Lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz pasažieru satiksmi un steidzami pieprasītajiem kravu pārvadājumiem, ir vajadzīgs regulējums, kas dod iespēju infrastruktūras operatoriem pieņemt lēmumus, ja šāds pasākums ir piemērots, ņemot vērā dzelzceļa pasažieru satiksmes prasības vai arī to, kā labāk ievērot dzelzceļa kravu pārvadājumu vajadzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) Arvien vairāk un vairāk kravu, ko pārvadā pāri robežai lielos attālumos, pāriet no dzelzceļa uz autoceļiem. Svarīgs iemesls šai parādībai ir jaunu autoceļu būve, tiek likvidēti tieši dzelzceļa savienojumi ar uzņēmumiem, un kravas autotransports nosacīti kļūst arvien lētāks. Šos iemeslus visi aizmirst. Visa mūsu uzmanība ir pievērsta diviem citiem iemesliem. Viens no tiem ir nepietiekamā koordinācija starp dalībvalstu dzelzceļa sabiedrībām, kā rezultātā kravas vagoniem ir nevajadzīgi ilgi jāgaida pievienošana lokomotīvei, kas tos vedīs tālāk. Tagad šai problēmai ir risinājums – tiešās satiksmes vilcieni ar regulāru braukšanas grafiku.

Otrs kritiskais punkts ir tas, ka šis transports ir lēns, jo tam ir jāgaida pasažieru vilcieni, kuriem ir prioritāte. P Duchoň ziņojuma nolūks bija atcelt pasažieru transporta prioritāti. Noslogotos ceļa posmos tas var nozīmēt ES noteiktu pienākumu regulāri pārskatīt grafikus, atmetot daudzus vilcienus. Vēlētāji drīz sapratīs, ka šis pakalpojums ir pasliktinājies, pateicoties Eiropai. Tā vietā, lai ierobežotu pasažieru transportu, ir vajadzīgs risinājums, kā tikt galā ar trūkumiem un nepietiekamu dzelzceļa jaudu. Ir labi, ka šis teksts ir pieklusināts šajā aspektā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Pašlaik kravu pārvadājumi galvenokārt ir koncentrēti uz autoceļiem, un dzelzceļa, ūdens vai gaisa pārvadājumu daļa samazinās. Laikā, kad peļņa arvien samazinās un konkurence kļūst arvien lielāka, kravas automobiļu pārņemšanas manevri apvienojumā ar pārgurušiem autovadītājiem un pārsniegtu pieļaujamo kravu rada nāvējošu briesmu kokteili. Papildus satiksmes negadījumu draudiem kravas transports, kam piemīt arī tendence lūzt, nav paciešams no noslogojuma, trokšņa un vides piesārņojuma viedokļa.

Ir pēdējais laiks pārcelt kravas uz dzelzceļiem, taču šim nolūkam mums vajadzēs labākus tehniskus risinājumus un loģistikas modeļus tīkla koordinēšanai un organizācijai. Šis ziņojums ir solīs pareizajā virzienā, tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Patiesi starptautiska dzelzceļa tirgus izveide ir ārkārtīgi svarīga Eiropas transporta ilgtspējas politikas mērķiem vai, citiem vārdiem sakot, nākotnes Eiropai un tās transportam. Tā ir svarīga arī attiecībā uz šīs nozares iespējām iekļauties pasākumos, kas palīdzēs nodrošināt Lisabonas stratēģijas panākumus.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu ir arī ļoti svarīgs faktors dažādās transporta darbības jomās.

Eiropas dzelzceļa tīkla izveide kravu pārvadājumiem ar netraucēti ritošiem vilcieniem un vienkāršām pārejām no vienas valsts tīkla uz otru, jācer, dos iespēju uzlabot infrastruktūru lietošanu un kravu pārvadājumu lielāku konkurētspēju.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot stāvokli dzelzceļa nozarē, ar izredzēm šim sektoram kļūt pilnīgi integrētam un iekļauties Eiropas nākotnes transporta tīklā.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Apsveicu referentu un Eiropas Komisiju par drosmi, mēģinot piešķirt prioritāti kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu visā ES.

Man pašam būtu labāk paticis radikālāks ziņojums, kas nosaka stratēģiju ar konkrētiem prioritāriem virzieniem un pārējās dzelzceļa nozares apstiprinājumu, ka kravu transports ir svarīgs, tam ir vajadzīga attīstība un atbalsts.

Kravu pārvadājumus pa dzelzceļu Eiropā kavē divas jomas. Pirmkārt, īsts sadarbspējas trūkums it sevišķi signalizācijā; otrkārt, pati dzelzceļa nozare – it sevišķi pasažieru pārvadātāji un infrastruktūras nodrošinātāji, kas slepeni vienojas savā starpā, lai nodrošinātu kravu transporta atbīdīšanu aizmugurē, kad ir runa par sliežu pāreju piešķiršanu un kustības grafikiem.

Šis ziņojums vismaz ir sākums pašlaik pastāvošās ērtās aprēķina laulības šķiršanai, un tas dod dzelzceļa kravu pārvadātājiem vismaz izredzes attīstīt šo uzņēmējdarbību.

Ja mēs ļausim saglabāt status quo, pēc divdesmit gadiem kravu pārvadājumi pa dzelzceļu vispār būs izzuduši. Tagad mums ir jārīkojas, lai dzelzceļa kravu pārvadājumi kļūtu dzīvotspējīgi, pievilcīgi un konkurētspējīgi, vai arī mums nekad neizdosies aizdabūt prom kravas no autoceļiem.

 
  
  

– Ziņojums: John Bowis (A6-0233/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Es sajūsminos par kolēģa John Bowis darbu pie šī dokumenta, kas ir pagrieziena punkts pacientu tiesībās. Konservatīvie atbalsta pacientu mobilitāti ES un uzskata to par sabiedrības veselības aprūpes stiprināšanas nosacījumu.

Iespējams, ir pamācoši, ka šis jautājums pirmo reizi parādījās atklātībā kāda gadījuma dēļ AK Valsts veselības dienestā. Kādai sievietei, kura pēc ilgas gaidīšanas vietējā iestādē nolēma doties uz Franciju, lai veiktu gurna protezēšanas operāciju, pēc atgriešanās mājās atteicās atmaksāt izdevumus. Taču viņa iesniedza šo lietu Eiropas Kopienu Tiesā, kas noteica svarīgu principu – pacientiem ir tiesības ceļot uz citu ES dalībvalsti, lai ārstētos, un pēc tam saņemt atlīdzību par izdevumiem no savas valsts sabiedrisko veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja.

Es nejūsmoju par EKT, kas ir galvenais faktors, kāpēc ES iegūst arvien jaunas pilnvaras, bet šis lēmums bija ārkārtīgi nozīmīgs. Es ceru, ka daudzi no maniem vēlētājiem, kurus atstājusi nelaimē leiboristu valdības slikti pārvaldītā valsts veselības aprūpes sistēma, varēs izmantot savā labā šī ziņojuma idejas.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Ferreira (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret ziņojumu par pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem, jo tas neatbilst ne ES mērķim par augsta līmeņa veselību saskaņā ar Līguma 152. pantu, ne Eiropas iedzīvotāju prasībai saņemt drošu, kvalitatīvu veselības aprūpi tuvu mājām.

Ziņojumā nav noteikts, ka iepriekšēja atļauja ir noteikums, lai varētu saņemt medicīnisko aprūpi citā ES dalībvalstī. Iepriekšējā atļauja dod iespēju pārvaldīt sociālo sistēmu finanšu līdzsvaru, garantējot pacientiem apstākļus atlīdzības saņemšanai un sniedzot informāciju pirms slimnīcas aprūpes saņemšanas ārzemēs.

Nav pieņemams arī tas, ka uzlabojumus veselības aprūpē jāsasniedz, liekot konkurēt aprūpes sniedzējiem vai pierādot pacientu mobilitātes principu: tas galvenokārt ir atkarīgs no viņu veselības stāvokļa.

Pieņemtie grozījumi ir pārāk vāji, radot problēmas, kuras risina Eiropas Kopienu Tiesa.

Šī direktīva tikai pastiprina Eiropas iedzīvotāju nevienlīdzību veselības jomā, jo tikai tie, kuri spēs iepriekš apmaksāt veselības aprūpes izdevumus, varēs izvēlēties kvalitatīvus pakalpojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Svarīgākais jautājums ir tas, ka šis ziņojums ir pieņemts, negrozot 95. panta nostādni; citiem vārdiem sakot, šajā ziņojumā veselība iekšējā tirgū tiek uzskatīta par preci, un tas nav pieņemams. Tādēļ būtu bijis labāk noraidīt Komisijas priekšlikumu, kā mēs spriedām. Taču diemžēl vairākums nepievienojās mūsu nostājai.

Tā rezultātā pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē neaizstāv dalībvalstu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par valsts veselības aprūpes sistēmu organizēšanu un finansēšanu. Tas attiecas arī uz dalībvalstu kompetenci izveidot iepriekšējas atļaujas sistēmas slimnīcas aprūpes saņemšanai ārzemēs.

Nav garantētas iedzīvotāju tiesības uz veselību un arī veselības aprūpes nozares darbinieku tiesības. Mums vajadzēja palielināt dažādu ES dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu solidaritāti un koordināciju, it īpaši piemērojot, īstenojot un atbilstīgāk reaģējot uz veselības pakalpojumu saņēmēju tiesībām un vajadzībām.

Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Christa Klaß (PPE-DE), rakstiski. (DE) ES balsoju par direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, jo tā sniedz pacientiem lielāku tiesisko drošību. Pacientu mobilitātes palielināšanai svarīga nozīme veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanā un to efektivitātes palielināšanā it sevišķi Eiropas Savienības pierobežas reģionos, piemēram, manā dzimtajā pilsētā, kas atrodas liela Vācijas, Beļģijas, Luksemburgas un Francijas reģionā, vai arī lauku apgabalos, kur trūkst medicīniskās aprūpes pakalpojumu.

Pacientu pārrobežu mobilitāte dos ieguvumu Vācijas veselības aprūpes nozarei, ja pacienti no citām ES dalībvalstīm vairāk izmantos mūsu medicīnas pakalpojumu augsto līmeni, piemēram, rehabilitācijā. Tomēr ir jāsaglabā dalībvalstu suverenitāte. Dalībvalstis pašas ir atbildīgas par medicīniskās aprūpes sniegšanu un veselības aizsardzības sistēmu organizēšanu. Ievērojot subsidiaritātes principu, direktīvai ir jāregulē tikai tās jomas, kas attiecas uz pacientu pārrobežu mobilitāti. Nedrīkst kompromitēt mūsu Vācijas augstos kvalitātes un drošības standartus. Nedrīkst apšaubīt ētikas normas, kuras dalībvalstis ievēro saprotamu iemeslu dēļ, piemēram, mākslīgajā apaugļošanā, DNS analīzēs vai eitanāzijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma mērķus – atvieglot pacientu veselības aprūpi dalībvalstīs, kas nav viņu mītnes valstis, un noskaidrot ārstēšanas izdevumu kompensācijas procedūras, kas pašlaik nav noteiktas Eiropas tiesību aktos. Tādējādi ar dalībvalstu sadarbības sistēmas palīdzību visiem Eiropas iedzīvotājiem būs pieejama droša, efektīva un kvalitatīva ārstēšana.

Taču es gribētu pieprasīt, lai veselības aprūpes sistēmu organizācija un finansēšana būtu tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē. Iepriekšējā atļauja pirms ārstēšanās slimnīcā ir instruments, kas ir ārkārtīgi svarīgs, lai šīs pilnvaras izmantotu. Pats par sevi saprotams, ka, izmantojot šīs tiesības, ir jāievēro proporcionalitātes, nepieciešamības un nediskriminēšanas princips.

Attiecībā uz tiesisko pamatu es gribētu aizstāvēt divkāršu tiesisko pamatu, lai nodrošinātu valsts kompetences ievērošanu. Patiesībā Komisijas priekšlikumā atrodami daudzi mēģinājumi ielauzties šajā jomā pa sētas durvīm.

Galīgajam tekstam ir jānosaka taisnīgs līdzsvars starp pacientu tiesībām un dalībvalstu kompetenci veselības nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Linda McAvan (PSE), rakstiski. Lielbritānijas Leiboristu delegācijas Eiropas Parlamentā vārdā es atzinīgi vērtēju daudzus pozitīvus aspektus šajā Parlamenta ziņojumā par priekšlikumu direktīvai par pārrobežu veselības aprūpi. Mēs sevišķi atbalstām grozījumus, kuros skaidri noteikts, ka valstu valdības joprojām būs pilnīgi atbildīgas par valsts veselības aprūpes sistēmu organizāciju un ārstēšanās noteikumu izveidi.

Tomēr mēs joprojām esam nobažījušies, ka šajā redakcijā noteikumi nav pietiekami skaidri. Pacientiem, kuri dodas ārstēties uz citu ES valsti, ir jāzina, vai viņi saņems kompensāciju, un viņiem ir jābūt pilnīgi informētiem par veselības aprūpes veidu un kvalitāti valstī, kurp viņi dodas. Tādēļ Leiboristu partijas delegācija aicina šajā direktīvā skaidri noteikt, ka dalībvalstis var izveidot iepriekšējas atļaujas sistēmu. Mēs atbalstām arī divkāršu tiesisko pamatu 152. un 95. pantā, lai nodrošinātu prioritāti veselības jautājumiem, nevis iekšējā tirgus rūpēm. Leiboristu delegācija atturējās galīgajā balsojumā, lai parādītu, ka otrajā lasījumā ir jāatrisina šie divi jautājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Arlene McCarthy (PSE), rakstiski. Balsošanā par šo ziņojumu es atturējos, jo tas nedod ne pietiekami lielas garantijas Lielbritānijas Valsts veselības aprūpes pakalpojumu (NHS) integritātes un finansējuma aizsardzībai, nedz arī sniedz drošību vai skaidrību tiem nedaudzajiem pacientiem, kuri var atļauties doties ārstēties uz citu ES dalībvalsti.

Toriju deputātiem Eiropas Parlamentā prātā ir tikai viens mērķis, kad viņi ierosina pa Eiropas sētas durvīm atkal ieviest savu diskreditēto veselības kuponu sistēmu; saskaņā ar viņu priekšlikumiem nedaudzi pārtikušie saņems kuponus, lai izvestu NHS naudu no AK un privāti ārstētos citā Eiropas daļā. Cilvēki, kuri maksā nodokļus, gaida, ka viņu nauda tiks ieguldīta NHS, lai maksātu par veselības aprūpi mājās, nevis lai to novadītu uz citām ES veselības aprūpes sistēmām. Nav pārsteigums, ka toriju deputāts Dan Hannan pavisam nesen aizstāvēja privatizētu pieeju veselības aprūpei.

Nesen notikušajās debatēs par pārrobežu maksājumiem starp Lielbritāniju un Īriju Toriju partijas ēnu veselības aizsardzības ministrs Andrew Lansley teica, ka NHS līdzekļi vienmēr ir dārgi, un uzbruka GBP 180 miljonu NHS naudas maksājumam Īrijai. Taču toriji neatbalstīja mūsu priekšlikumu par skaidru iepriekšējās atļaujas sistēmu, kam ir izšķiroša nozīme dārgo NHS līdzekļu un NHS pakalpojumu aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret J. Bowis ziņojumu un Komisijas priekšlikumu, jo jau pats to tiesiskais pamats pierāda, ka finanšu intereses un nekontrolēts tirgus gūst pārsvaru pār pacientu tiesībām uz labāku un pilnīgāku veselības aprūpi. Šis priekšlikums noliedz paredzējumus par sociālu Eiropu un solidaritāti, un tas izraisīs situāciju, kad tikai visbagātākajiem būs iespēja piekļūt plaši izdaudzinātajai pārrobežu veselības aprūpei.

Rezultāts būs valsts veselības aprūpes sistēmu sabrukums, un pacienti tiks aizdzīti meklēt veselības aprūpi ārzemēs. Veselības aprūpe ir dalībvalstu atbildība, un tādai tai ir jāpaliek. Nav pieļaujams, ka pret veselības aprūpi izturas nevis kā pret sabiedrisku pakalpojumu, bet gan kā pret tirgus preci. Turklāt direktīvas projektā ierosināta pārrobežu veselības aprūpes izdevumu kompensācijas sistēma, kas ir pārmērīga, ņemot vērā to, ka kompensācijas par veselības aprūpes pakalpojumiem ieviesa 1971. gadā saskaņā ar regulu par sociālās apdrošināšanas sistēmu sadarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. Es atturējos balsot, jo izmisīgi vēlos, lai cilvēki saņem nekavējoties vajadzīgo ārstēšanu. Taču mani satrauc jautājums par iepriekšējām atļaujām. Šajā direktīvā noteiktās iepriekšējās atļaujas noliedz pacientu tiesības. Šā iemesla dēļ pacienti vispirms devās uz tiesām, un šo tiesu spriedumi ir iemesls, kāpēc mēs šodien balsojam par pārrobežu veselības aprūpi. Iekļaujot šajā direktīvā iepriekšējā atļaujas, mēs atgriežamies tur, no kurienes sākām. Nāve ģeogrāfijas dēļ joprojām būs likums, un pacienti sastaps tos pašus šķēršļus, ko tagad, lūdzot atļauju doties ārstēties uz citu valsti.

Man patiesi žēl, ka šajā ziņojumā nav saglabāts tiesiskais pamats, kas izvirza pacienta tiesības pirmajā vietā. Tā vietā ir garām palaista iespēja, kur pacientu veselību izmanto peļņas nolūkos kā tirgus preci.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. Svarīgākos grozījumus par iepriekšējo atļauju nepieņēma. Šie grozījumi bija ļoti būtiski NHS saglabāšanai Skotijā un visā AK. Mēs zaudējām balsojumā par divkāršu tiesisko pamatu, kas būtu devis iespēju iekļaut tajā sabiedrības veselību, un vienīgais tiesiskais pamats nebūtu vienotais tirgus. Tā kā šīs abas galvenās jomas tika zaudētas un šis ir pirmais lasījums, man nebija citas izvēles kā atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Pacientu mobilitāte pastāv, bet pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem vēl nav tiesiskās noteiktības. Tāpēc Komisijas direktīvas priekšlikums ir laba lieta. Es novērtēju arī Bowis kunga pūles panākt kompromisu šajā velnišķīgi grūtajā jautājumā. Pateicoties viņa pūlēm, Komisijas priekšlikums ir ievērojami uzlabots. Neraugoties uz to, es nevarēju atbalstīt galīgo ziņojumu, jo tajā nebija iekļauti divi punkti par dalībvalstu kompetenci organizēt un finansēt valsts veselības aprūpes sistēmas.

Mēs aicinājām iestrādāt tiesisko pamatu, kas ļauj dalībvalstīm iekasēt no ārzemju pacientiem patiesās izmaksas un likt viņiem daļēji maksāt par aprūpi, ko viņi saņem mūsu zemē. Turklāt mēs vienmēr bijuši par iespēju dalībvalstīm zināmos apstākļos noraidīt pacientus, piemēram, ja ir garas pacientu rindas. Sevišķi svarīgi tas ir Beļģijā, mazā valstī ar nosacīti lielu ārzemju pacientu pieplūdumu.

Šodien šajā plenārsēdē pieņemtais teksts nedod tam pietiekamas garantijas. Tādēļ galīgajā balsojumā es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) ES politika, kas vēsta pret vienkāršajiem cilvēkiem, un buržuāziskās valdības pazemina sabiedrības veselības pakalpojumu standartus, tādējādi radot stresu pacientiem, rindas, dažādu pakalpojumu trūkumu, lielus nodokļus, finansējuma trūkumu neapdrošinātām personām un imigrantiem un tā tālāk.

Sociālo labumu krasais samazinājums, veselības aprūpes sistēmu komercializēšana, pieaugošā privatizācija un uzbrukumi apdrošināšanas tiesībām dod iespēju lielajiem biznesa konglomerātiem gūt milzīgu peļņu no ienesīgās veselības nozares.

Direktīva par „pacientu mobilitāti” atbalsta vienoto veselības tirgu, Māstrihtas līgumā noteikto brīvību piemērošanu un pacientu un veselības aprūpes darbinieku mobilitāti, aizsargājot veselības komercializēšanu.

Atmaksājot daļu no aprūpes izmaksām ārzemēs, tiek izliktas lamatas, lai saņemtu vienkāršo cilvēku piekrišanu veselības komercializēšanai, daudzpakāpju veselības aprūpei un šķiru diskriminācijai attiecībā uz tiesībām uz dzīvību.

Pacientu tiesības var aizsargāt tikai sabiedrības veselības aprūpes bezmaksas sistēma, kas attiecas uz visu iedzīvotāju visām veselības prasībām (speciālistu un citām) neatkarīgi no viņu finansiālā vai apdrošināšanas stāvokļa. Tikai šāda sistēma, kas var attīstīties no tautas ekonomikas, no vienkāršās tautas spēka, var nodrošināt pakalpojumu kvantitatīvo atbilstību un kvalitatīvos uzlabojumus un efektīvi aizsargāt strādnieku veselību un dzīvību.

 
  
  

- Ziņojuma: Amalia Sartori (A6-0239/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo ziņojumu.

Nozaru pētījumi ir plaši parādījuši, kā katru gadu 10 – 12 % no pacientiem, kuri ierodas ārstēties Eiropas slimnīcās, saslimst slimnīcā iegūtu infekciju rezultātā. Pārvēršot skaitļos, šie procenti šķiet vēl draudīgāki: ir aprēķināts, ka Eiropas Savienībā to pacientu skaits, kuri ir ieguvuši infekciju slimnīcā, ir aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Atgriežoties pie kolēģes Sartori kundzes teiktā, drošību un veselības aprūpes efektivitāti var uzlabot, izveidojot programmu, kurā ņemti vērā šādi svarīgākie jautājumi: 1) pieņemt darbā vairāk medmāsu, kas specializējušās infekciju kontrolē; 2) veicināt veselības aprūpes darbinieku un vidējā medicīnas personāla izglītību, īpašu uzmanību pievēršot nozokomiālajām infekcijām un vīrusu rezistencei pret antibiotikām; 3) veicināt jaunus atklājumus šādu slimību pētniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par priekšlikumu par pacientu drošību. Kaut gan, pateicoties medicīnas zinātnes panākumiem, veselības aprūpe Eiropā ir ievērojami uzlabojusies, medicīniskās procedūras reizēm var kaitēt pacientu veselībai. Reizēm nelabvēlīgu ietekmi rada novēršamas medicīniskas kļūdas vai ārstēšanas laikā iegūtas infekcijas.

Šajā ziņojumā ir iekļauti šādi svarīgi priekšlikumi: uzlabot informācijas apkopošanu vietējā un reģionālajā līmenī; pieņemt darbā vairāk medmāsu, kas specializējušās infekciju kontrolē; veicināt veselības aprūpes darbinieku apmācību; pievērst lielāku uzmanību slimnīcā iegūtām infekcijām. Es pilnībā atbalstu šos pasākumus.

 
  
  

- Ziņojuma: Antonios Trakatellis (A6-0231/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju ierosināto iniciatīvu par veselības aprūpes uzlabošanu cilvēkiem, kuri slimo ar retām slimībām. Šo slimību īpašā rakstura dēļ – piemēram, retas vēža formas, imunitātes saslimšanas, toksiskas vai infekcijas slimības – šajā jomā nav pietiekami daudz zināšanu un pieejamo līdzekļu, kaut gan tās ir skārušas 36 miljonus ES iedzīvotāju.

Sadarbības nostiprināšana starp Eiropas speciālistiem un pētniecības centriem un informācijas un pakalpojumu apmaiņa ir dabisks ceļš, kā Eiropas Savienība var palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Tas ir tiešs ceļš, kā dot jums labumu. Šajā priekšlikumā ir izteikts aicinājums dalībvalstīm veidot jaunus centrus un mācību kursus, lai labāk izmantotu zinātnisko resursu iespējas reto slimību jomā, un savienot pašreizējos pētniecības centrus un slimību informācijas tīklus. Es atbalstu šos pasākumus un aicinu dalībvalstis vairāk sadarboties, palielinot pacientu un speciālistu mobilitāti, lai kalpotu jums, iedzīvotāji!

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par retajām slimībām, jo, manuprāt, ir ārkārtīgi vajadzīga Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī saskaņota rīcība reto slimību jomā. Kaut gan saslimstība ar katru atsevišķu reto slimību ir ļoti maza, tās skar miljoniem eiropiešu, jo reto slimību ir daudz.

Man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt neatkarīgas organizācijas, nodrošināt piekļuvi informācijai par retajām slimībām, veidot speciālistu centrus dažādās dalībvalstīs, mācību kursus jau esošajos centros un mobilizēt ekspertus un profesionāļus. Ir jāsniedz atbilstīgi līdzekļi, lai nodrošinātu tūlītēju rīcību reto slimību jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsošu par Trakatellis kunga ziņojumu. Es apzinos, ka ir daudz retu slimību, ko pētniecība pametusi novārtā, jo medicīnas institūti darbojas izlases veidā, ignorējot to cilvēku bēdīgo stāvokli, kuri cieš no neparastām slimībām, kas maz ko var dot peļņas ziņā, salīdzinot ar iespējamo ieguvumu no parastām slimībām.

Iepriekš teiktais sevišķi attiecas uz retām ģenētiskām slimībām, kas ir iedzimtas. Es domāju, ka mums ir jāatbalsta pētniecība šajā jomā, nostiprinot pētniecības izmaksu faktoru. To sakot, es paziņoju par personīgo ieinteresētību, jo viena no šādām slimībām ir sastopama manā ģimenē.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE), rakstiski. (DE) 15. grozījumā ir izteiktais nepārprotamais aicinājums novērst retās slimības ar vecāku – slimības pārnēsātāju – ģenētiskās konsultēšanas palīdzību un izvēlēties veselos embrijus ar pirmsimplantācijas diagnostiku (PID) vairs nav pretrunā ar Vācijā spēkā esošajiem likumiem. Ņemot vērā tieši Vācijas vēsturi, jau principā varētu likties nepieņemami un nepieļaujami pieprasīt vai ieteikt invalīdu izskaušanu un atlasi, pat ja viņi vēl nav dzimuši.

Biedē tas, ka šie priekšlikumi un formulējumi atklāj pilnīgu cieņas trūkumu pret ikkatras cilvēka dzīvības vērtību neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par slimiem, vai veseliem cilvēkiem. Iesniegtais papildinājums aizstāj aicinājumu ārstēt retās slimības ar mērķi novērst slimu cilvēku dzimšanu.

Tas nav savienojams ar Eiropas un starptautisko cilvēktiesību deklarāciju burtu un garu. Pārliecinošas Eiropas politikas īstajam mērķim vajadzētu būt palīdzēt cilvēkiem, kurus ir skārusi vai apdraud slimība, nevis viņu agrīna atlase, pamatojoties uz kvalitātes kritērijiem.

Šis ziņojums un tā atsevišķi grozījumi, sevišķi 15. grozījums, neatbilst manām kristīgajām vērtībām. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Šajā rezolūcijā ir daudz jautājumu, ko es atbalstu. Tomēr es nevarēju atbalstīt visu ziņojumu, jo tajā ir iekļauti jautājumi, kuriem, manuprāt, ir jābūt un kuri tiešām ir subsidiāri – tas ir, tie atrodas dalībvalstu kompetencē, – un tādēļ Eiropas Parlaments nevar pieņemt viedokli par tiem. Viens no šādiem tematiem ir jautājums par eigēniskām praksēm, piemēram, kas tika iekļautas šajā rezolūcijā, piemēram, pieņemot 15. grozījumu. Es neatbalstīju 15. grozījumu. Uz šo jautājumu attiecas subsidiaritāte, un Eiropas Savienība nedrīkst izdot tiesību aktus par eigēniskām praksēm. Tādēļ es nevarēju atbalstīt visu ziņojumu.

 
  
  

– Ziņojums: Jean-Pierre Audy (A6-0168/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. Britu konservatīvie nevarēja apstiprināt 2007. gada Eiropas budžeta izpildes III sadaļu – Eiropas Komisija. Mēs stingri pieprasām, lai Parlamenta budžeta izmaksas būtu lietderīgas Eiropas nodokļu maksātājiem, un tādēļ mēs atbalstām referenta ziņojumu. Sevišķi mēs atbalstām referenta kritiku par Komisijas nespēju nodrošināt, lai Bulgārija un Rumānija sasniegtu atbilstīgus finanšu kontroles standartus. Tomēr mums jānorāda, ka Eiropas Revīzijas palāta četrpadsmit gadu laikā nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par Eiropas vispārējiem norēķiniem. Eiropas Komisija ir galīgi atbildīga par norēķiniem, un tāpēc, ievērojot mūsu tradicionālo pieeju, mēs turpināsim balsot pret budžeta izpildes apstiprināšanu, kamēr neredzēsim reālu progresu attiecībā uz pozitīvas ticamības deklarācijas saņemšanu no Eiropas Revīzijas palātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es kopā ar pārējiem Rumānijas deputātiem PPE-DE grupā balsoju pret Jean-Pierre Audy ziņojumu par Eiropas Savienības budžeta izpildes apstiprināšanu 2007. finanšu gadam, jo netika pieņemts 13. grozījums. Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par 2007. finanšu gadu attiecas tikai uz 2000. – 2006. gada projektiem, jo 2007. gads lielākoties bija sagatavošanas posms 2007. – 2013. gada programmu īstenošanai. Tādēļ vēl nav iespējams novērtēt, kāda ietekme ir 2007. – 2013. gada programmu periodam noteiktajiem jaunajiem regulējumiem, kuri ir vienkāršāki un stingrāki nekā līdz 2006. gadam piemērotie regulējumi.

Es gribētu uzsvērt nepieciešamību vienkāršot struktūrfondu realizēšanas procedūras, it īpaši pārvaldības un kontroles sistēmas. Šo sistēmu sarežģītība ir viens no dalībvalstu pārkāpumu cēloņiem. Es gribētu uzsvērt arī to, ka pārskatot noteikumus, ko piemēro struktūrfondiem no 2007. līdz 2013. gadam kā atbildi uz pašreizējo finanšu krīzi, ir vajadzīgi Komisijas ierosinātie vienkāršošanas pasākumi. Šādas vienkāršošanas procedūras ir ārkārtīgi nozīmīgas administratīvā sloga samazināšanai valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Svarīgi nodrošināt, lai šādas vienkāršošanas procedūras nākotnē palīdzētu samazināt kļūdu daudzumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jeanine Hennis-Plasschaert, Jules Maaten, Toine Manders un Jan Mulder (ALDE), rakstiski. – (NL) Holandes Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) balsoja pret Eiropas Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu. VVD uzskata, ka Komisija ir sasniegusi pārāk maz valsts deklarācijas ieviešanā dalībvalstīs. Pašlaik to ir izdarījušas tikai četras valstis, un viena no tām ir Nīderlande. Turklāt VVD uzskata, ka ES dalībvalstis joprojām pieļauj pārāk daudz kļūdu Eiropas naudas piešķiršanā, kā noskaidroja Eiropas Revīzijas palātas veiktās revīzijas. Revīzijas palāta izdeva negatīvu revīzijas atzinumu arī attiecībā uz lauku politiku, kohēzijas un strukturālo politiku. VVD uzskata, ka ir jāuzlabo revīzijas sistēmas šajās nozarēs. Iepriekšējos piecos gados panāktais progress ir pārāk mazs.

 
  
MPphoto
 
 

  Rumiana Jeleva (PPE-DE), rakstiski. (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Komisijas 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

Tajā pašā laikā gribu pateikt, ka es balsoju pret ziņojuma tekstiem, kas attiecās uz apkopotiem ceturkšņa ziņojumiem par struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu pārvaldību. Es balsoju pret, jo esmu cieši pārliecināta, ka gadījumos, kad mums ir vajadzīga pastiprināta kontrole, ir labi to īstenot vienlaicīgi un vienādā mērā visās dalībvalstīs, nevis tikai vienā vai divās no tām. Es pievienojos arī Parlamenta un referenta bažām par to, ka Eiropas Komisijas iesaldētie vai atsaukties līdzekļi Bulgārijai jau sasnieguši gandrīz EUR 1 miljardu.

Kā teikts ziņojumā, zaudējumus un līdzekļu iesaldēšanu galvenokārt radīja trūkumi uzaicinājumos piedalīties konkursos un attaisnotajos izdevumos, investīciju līdzekļu neizmantošana paredzētajam mērķim un arī administratīvās jaudas trūkums. Nobeigumā es gribu izteikt bažas, ka Bulgārijas iedzīvotājiem tiks atņemti Eiropas solidaritātes veicināšanas instrumenti un ka viņi nepelnīti maksās par valdības kļūdām.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Komisijas 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, tomēr ar zināmām iebildēm.

Pirms pieciem gadiem priekšsēdētājs J. M. Barroso apsolīja vēl pirms amata pilnvaru beigām nodrošināt tīru „sanitāro apliecību” attiecībā uz budžeta kontroli un ticamības deklarācijām. Neraugoties uz zināmu progresu, šajā procesā vēl ir trūkumi.

Pagaidām 22 valstis ir iesniegušas Finanšu regulas obligātajām prasībām atbilstošus ikgadējos kopsavilkumus, taču ne visi ir apmierinoši. Tikai 8 valstis ir nonākušas līdz noteiktajai atzīmei, sniedzot lielākā mērā oficiālu atbilstības paziņojumu analīzi, un diemžēl Īrija nav viena no šīm valstīm. Mums ir jānodrošina, lai, apstiprinot 2008. gada budžeta izpildi, būtu panākts ievērojami lielāks progress.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Rumānijas Liberālo demokrātu partijas (PD-L) pārstāvji PPE-DE grupā balsoja pret ziņojuma par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu; ziņojumā ir norādes par Eiropas līdzekļu pārvaldi Rumānijā un Bulgārijā.

Ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu, kurā minēta arī piekļuve PHARE līdzekļiem pirms 2007. gada, ir saglabāts noteikums par īpaša ziņojuma sagatavošanu par Kopienas līdzekļu pārvaldību Rumānijā un pasākumiem korupcijas apkarošanai. Tādēļ PD-L grupa Eiropas Parlamentā balsoja pret šo ziņojumu.

Šis īpašais ziņojums tādā līmenī nav pamatots, jo jau ir pieejams sadarbības un pārbaudes mehānisms, ko Eiropas Padome pieņēma 2006. gada decembrī. Papildu ziņojuma sagatavošana mazina uzticību jau pastāvošajam sadarbības un pārbaudes mehānismam. Patiesībā pat Eiropas Komisijas reakcija ar tās pārstāvja Mark Gray starpniecību apstiprina šāda pasākuma nenopietnību, jo jau ir pieejami pārbaudīti un izmēģināti mehānismi pārkāpumu atklāšanai Kopienas līdzekļu pārvaldībā.

 
  
  

– Ziņojums: Søren Bo Søndergaard (A6-0153/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Reģionu komiteju tās pašreizējā veidā neviens nevar uztvert nopietni. Reģionu komiteja ir ārkārtīgi neviendabīgs veidojums arī jēdziena „reģions” neskaidrās definīcijas dēļ; tajā bez Eiropas valstīm ir pārstāvētas, piemēram, arī pilsētu aglomerācijas. Dīvaini ir arī tas, ka nesen reģioni ir apvienojušies politiskās grupās, nesaņemot no vēlētājiem nekādu demokrātisku atļauju šādām apvienībām.

 
  
  

– Ziņojums: Christofer Fjellner (A6-0176/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Britu Konservatīvie iebilst pret Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Es apstrīdu ideju, ka ES var piešķirt un regulēt pamattiesības. Es īpaši iebilstu pret Pamattiesību hartu arī tāpēc, ka ES to pieņēma, neraugoties uz to, ka nav ratificēts neviens no šīs hartas īstenošanai paredzētajiem instrumentiem – ne ES konstitūcija, ne Lisabonas līgums.

Aģentūras izveide Pamattiesību hartas uzraudzībai bija nodokļu maksātāju naudas kolosālas izšķiešanas un liekulības piemērs. Patiesībā to pašu varētu teikt par daudzām ES aģentūrām, kas dublē dalībvalstu darbu un nekaunīgi atbalsta ES federālisma programmu. Manā vēlēšanu apgabalā daudzi cilvēki uzskata milzīgās summas, ko tērē šai un citām aģentūrām, par spļāvienu sejā, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad viņi atdod arvien vairāk naudas nodokļos, maksājot par ES izšķērdību.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Eiropas Pamattiesību aģentūra ir nevajadzīga iestāde, kas turklāt naidīgi atteicas pret tiesībām uz vārda brīvību.

 
  
  

- Rezolūciju priekšlikumi (B6-0191/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par atmežošanas un mežu degradācijas radītajām problēmām, jo es uzskatu, ka atmežošana radīs ārkārtīgi lielus, grūti novēršamus kaitējumus videi, piemēram, pasliktinās ūdens stāvokli, veicinās tuksnešu veidošanos, ietekmēs klimatu un samazinās bioloģisko daudzveidību.

Mežu saglabāšanas politika un ilgtspējīgas pārvaldības politika ir vairāk jāsaskaņo ar citām ES iekšpolitikas un ārpolitikas nozarēm. Tādēļ mums ir vajadzīgs ES enerģētikas (īpaši biodegvielas), lauksaimniecības un tirdzniecības politikas ietekmes novērtējums attiecībā uz mežiem.

Es domāju, ka ārkārtīgi liela nozīme ir arī finansiālajam atbalstam jaunattīstības valstīm, lai apturētu tropu mežu izzušanu. Atmežošanas samazināšanai būs ārkārtīgi liela nozīme, mazinot klimata pārmaiņas un pielāgojoties tām.

 
  
  

– Ziņojums: Gilles Savary (A6-0199/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo ziņojumu.

Transporta pārvaldība, pamatojoties uz iedzīvotāju vajadzībām un prasībām, ir viens no galvenajiem jautājumiem Eiropas Savienības politiskajās diskusijās. Izmantojot CIVITA programmu (uzsākta 2002. gadā). kuras mērķis bija veicināt pilsētas transporta paplašināšanos, un Balto grāmatu: „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks izlemt” (publicēta 2001. gadā), kurā bija izteikts ierosinājums izveidot optimālāku pilsētas transporta sistēmu, Komisija jau ierosināja īstu rīcības plānu Eiropas transporta kvalitātes uzlabošanai. Tā izveidoja sistēmu mobilitātes prasību pieauguma un ekonomiskās izaugsmes atdalīšanai, lai vairāk vai mazāk efektīvi kontrolētu vides piesārņojumu, tajā pašā laikā neaizmirstot Eiropas ražošanas sistēmas aizsardzību. . Tādēļ Komisija, apzinoties stāvokli, ir apņēmusies nodrošināt visiem Kopienas iedzīvotājiem efektīvu un tajā pašā laikā ārkārtīgi drošu transporta tīklu.

Ir pieci punkti, kam mums ir jāpievērš uzmanība: 1) pasažieru tiesību un pienākumu aizsardzība; 2) drošības palielināšana un ceļiem; 3) drošības veicināšana; 4) ceļu transporta ierobežošana, lai pārtrauktu sauszemes transporta pārslogošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. (PT) Mūsdienu strauji augošās pilsētas un Eiropas iedzīvotāju koncentrēšanās pilsētu centros – tie ir fakti, ko mēģina analizēt šis Eiropas Parlamenta ziņojums, dodot savu ieguldījumu lielajā darbā, ko prasa šī joma.

Paturot prātā cieņu pret subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, šajā ziņojumā ir iekļauti, manuprāt, svarīgi priekšlikumi.

Visnozīmīgākais šajā Parlamenta pieņemtajā nostājā ir uzmanība, kas pievērsta tādu pasākumu izplatībai, kas ir nepietiekami saskaņoti ne tikai kā tiesību akti, bet jo īpaši nesaskaņota ir to īstenošana.

Es piekrītu, ka ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas veicina dažādu transporta veidu optimizāciju pilsētu centros ar uzlabotas pilsētplānošanas palīdzību. Turklāt es atbalstu nepārtrauktu pētniecību un inovāciju šajā īpašajā jomā un Komisijas sadarbību ar dalībvalstīm, veicinot, kur tas nepieciešams, informācija apmaiņu par dažādās valstīs īstenotu labu praksi. Visbeidzot, es gribu uzsvērt Eiropas rūpniecības nozīmi tādu tehnoloģiju attīstībā, kas varētu uzlabot Eiropas pilsētu transporta pārvaldību, drošību un energoefektivitāti.

 
  
  

– Ziņojums: Anne E. Jensen (A6-0227/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par A. E. Jensen ziņojumu, kurā sniegta visaptveroša politiskā sistēma un noteikti pasākumi inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešanai visā ES.

Satiksmes ceļu pārslodze, CO2 emisijas palielināšanās un ceļu satiksmes negadījumi – tās ir lielākās problēmas, kas jāpārvar Eiropas transportam, un man šķiet, ka ITS ir galvenais instruments transporta efektivitātes, drošības un ekoloģiskās tīrības palielināšanai, tādējādi veicinot iedzīvotāju un ekonomikas ilgtspējīgu mobilitāti.

Arī es uzskatu, ka ITS var uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves apstākļus un palielināt ceļu satiksmes drošību, samazināt kaitīgo emisiju un vides piesārņojumu. Esmu cieši pārliecināts, ka inteliģentās transporta sistēmas paaugstinās satiksmes efektivitāti, tādējādi samazinot satiksmi.

Kaut gan dažādiem transporta veidiem (dzelzceļa, jūras un gaisa transportam) ir izstrādāti vai piemēroti dažādi tiesību akti, autotransportam nav šādas saskaņotas Eiropas sistēmas.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 19. augustaJuridisks paziņojums