Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0228(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0189/2009

Debates :

PV 23/04/2009 - 22
CRE 23/04/2009 - 22

Balsojumi :

PV 24/04/2009 - 7.18
CRE 24/04/2009 - 7.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0326

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

22. Tādu ienākumu aplikšana ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu un citiem pārrobežu darījumiem (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir kopīgās debates par - Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā sagatavoto Benoit Hamon ziņojumu A6-0244/2009 par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (COM(2008)0727 – C6-0464/2008 – 2008/0215(CNS)), un

- Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā sagatavoto Cornelis Visser ziņojumu A6-0189/2009 par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu un citiem pārrobežu darījumiem (COM(2008)0805 – C6-0039/2009 – 2008/0228(CNS)).

 
  
MPphoto
 

  Benoît Hamon, referents. (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties ēnu referentiem, kuri veicināja šā ziņojuma pieņemšanu Ekonomikas un monetārajā komitejā, kā arī Pietikäinen kundzei un Raeva kundzei, un paust atzinību Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas koordinatoriem Gauzès kungam un Klinz kungam, kuri lielā mērā sekmēja šā ziņojuma, par kuru mēs balsosim rīt plenārsēdē, pieņemšanu Ekonomikas un monetārajā komitejā.

Kā jau jūs zināt, G20 valstu sanāksmes nobeigumā daži ES valstu vadītāji — turklāt diezgan ievērojami — pavēstīja, ka ir guvuši uzvaru, vairākos paziņojumos nosakot, ka banku noslēpumainības laikmets ir beidzies.

Neņemot vērā šos skaļos paziņojumus, Eiropas Parlaments — es to vērtēju pozitīvi — tagad ir apņēmies veikt praktisku darbu un ir pievērsies nevis paziņojumiem, bet gan pasākumiem, ko tas var veikt, lai efektīvi cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas, kuras apmērs saskaņā ar aprēķiniem katru gadu sasniedz 200 miljardus eiro. Šie 200 miljardi eiro ir jāsalīdzina ar summām, kas tiek novirzītas ekonomikas atjaunošanas plānu īstenošanai, lai palīdzētu Eiropas valstīm likvidēt krīzes sekas, šī summa ir jāsalīdzina ar Eiropas Savienības budžetu un ar Eiropas valstu parādu līmeni. Tādēļ šodien Eiropas nodokļu maksātājiem ir visas tiesības pieprasīt, lai Eiropas banku nozare un attiecīgi Eiropas bankas veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu iespēju dalībvalstu nodokļu iestādēm atgūt daļu no nodokļu ieņēmumiem, ko tās zaudē nelikumīgu darbību nodokļu jomā vai krāpšanas dēļ.

Mēs esam paveikuši konstruktīvu darbu, un man šķiet, ka mums izdevās izvairīties no rīkojumiem un savstarpējiem apvainojumiem. Mēs strādājām trijās jomās, un es vēlos komentēt Eiropas Komisijas iesniegto dokumenta projektu un komisāra Kovács kunga paveikto, kurš, neapšaubāmi, strādāja pareizā virzienā. Par kritērijiem izmantojot Eiropas nodokļu maksātāju prasības, mēs, cik vien labi spējām, centāmies uzlabot Komisijas iesniegto tekstu attiecībā uz trīs jomām.

Mēs nolēmām, ka saistībā ar direktīvas darbības jomu, teksts bija pārāk nenoteikts gan attiecībā uz iesaistītajām juridiskajām struktūrām, gan arī uzkrājumu produktu definīcijām. Mēs zinām, ka finanšu inženieri ir ārkārtīgi kreatīvi, ja ir jāizstrādā jauni finanšu produkti, kas ļauj dažām personām izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tieši tādēļ Parlaments un Komisija ierosina ieviest komitejas procedūru, lai pielāgotu uzkrājumu produktu definīciju pašreizējai situācijai finanšu inženierijas jomā.

Taču šai sakarībā ir jāpiebilst, ka daudzi produkti pašlaik nav iekļauti direktīvas darbības jomā un, pēc mūsu domām, tas ir jāizdara pēc iespējas drīzāk; it sevišķi tas attiecas uz noteiktiem pensiju shēmu veidiem, kas darbojas, pamatojoties uz kapitalizācijas principu, un kopumā mēs uzskatām, ka priekšlikums iekļaut direktīvas darbības jomā produktus, kas garantē 95 % no ieguldītā kapitāla, nenodrošina pietiekamu drošības līmeni.

Tieši tādēļ mēs uzskatām, ka saprātīgāk ir noteikt robežvērtību 90 % līmenī. Ar šo jautājumu saistītie grozījumi tiks iesniegti rīt plenārsēdēs laikā. Mēs ceram, ka tie tiks pieņemti. Man ir ļoti žēl, ka mums neizdevās rast kompromisu komitejā attiecībā uz šo jautājumu un es ceru, ka Parlaments plenārsēdes laikā dos skaidru signālu, nosakot, ka uzkrājumu produkti ir produkti, kas garantē 90 % no ieguldītā kapitāla, nevis tikai produkti, kas garantē 95 % no ieguldītā kapitāla, kā to ierosināja Komisija.

Taču tika panākta plaša vienprātība attiecībā uz direktīvas, it sevišķi I un III pielikuma, darbības jomas paplašināšanu. Turklāt ziņojumā ir ievērojami nostiprināti I pielikuma noteikumi, un mēs esam sagatavojuši ļoti plašu sarakstu ar tā saucamām „nodokļu paradīzēm”, kurā norādītas visas attiecīgās jurisdikcijas un kurā, atšķirībā no G20 valstu izveidotā saraksta, ir minēts arī Delavēras un Nevadas štats. Mēs, salīdzinot ar Komisiju, plašāk noteicām tiesiskās struktūras, attiecībā uz kurām šīm jurisdikcijām būs jāpierāda, ka tās nepastāv to teritorijās vai ka tās ir finansiāli pārskatāmas, un, pēc manām domām, šāda pierādīšanas pienākuma noteikšana ir efektīvāks līdzeklis cīņā pret nodokļu nemaksāšanu.

Taču šā teksta būtiskākais trūkums — un ar šo piezīmi es arī beigšu savu runu — ir saistīts ar trīs dalībvalstīm — Beļģijai, Austrijai un Luksemburgai — noteikto pārejas periodu. Lai gan Beļģija ir paziņojusi, ka tā atceļ ieturējuma nodokļa sistēmu, es vēlos, lai plašāk tiktu izmantota automātiska informācijas apmaiņas sistēma, un, lai tas notiktu, pēc manām domām, ir jānosaka konkrēts pārejas perioda beigu datums. Un, lai gan mēs esam pieņēmuši prasību līdz direktīvas pārskatīšanai 2011. gadā iesniegt pētījumu, kas ļautu izvērtētu gan ieturējuma nodokļa, gan arī informācijas apmaiņas sistēmu priekšrocības, mēs gribētu, lai 2014. gadā tiktu noteikts šā parejas perioda beigu datums. Es vēlos teikt, ka mēs centāmies strādāt, lai nodrošinātu un uzlabotu pārredzamību laikā, kad Eiropas nodokļu maksātāji tiek aicināti dot ieguldījumu, it sevišķi, lai palīdzētu Eiropas banku nozarei.

 
  
MPphoto
 

  Cornelis Visser, referents. – (NL) Vispirms es vēlos pateikties ēnu referentiem par lielisko sadarbību.

Es runāšu par dažādiem aspektiem. Nodokļu nemaksāšanas apkarošanu, kas lielā mērā ir dalībvalstu atbildība, valsts nevar uzņemties viena pati. Cīņai pret nodokļu nemaksāšanu ir jābūt ES prioritātei, un mums ir jāveido ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju. Ņemot vērā to, ka PVN sistēmas reforma pašlaik ir atstumta otrajā plānā, Komisija veic tā saucamos „parastos pasākumus”, proti, ievieš izmaiņas PVN tiesību aktos, veicot tehniskus uzlabojumus, bet būtiski nemainot pašreizējo sistēmu.

Es atbalstu komisāra Kovács kunga ierosināto iniciatīvu, tāpēc ka tā ved mūs pareizajā virzienā. Nodokļu nemaksāšana galvenokārt veicina godīgas un pārskatāmas nodokļu politikas principa pārkāpumus un var izkropļot konkurenci, ja viens uzņēmums maksā PVN, bet cits nemaksā, turklāt rada zaudējumus valstij. Šāda situācija ietekmē iekšējā tirgus darbību, tāpēc ka godīgi uzņēmēji nodokļu nemaksātāju dēļ nonāk neizdevīgos konkurences apstākļos. Es patiešām atbalstu Komisijas centienus cīņā pret krimināliem grupējumiem, kuri apzināti ļaunprātīgi izmanto PVN sistēmu, gūstot labumu no tās nepilnībām.

PVN ir būtisks ieņēmumu avots ne tikai dalībvalstīm, bet arī ES. Eiropas Savienība saņem aptuveni 20 miljardus eiro PVN veidā. Ir aprēķināts, ka katru gadu Eiropā netiek samaksāts PVN 100 miljardu eiro apmērā. Tā ir summa, ko nesamaksā importētāji, vedot preces pāri robežai. Tas ir iemesls cīņai pret importētājiem un eksportētājiem, kas nemaksā nodokļus.

Taču Eiropas Komisija veic būtiskas pārmaiņas, lai panāktu, ka piegādātāji, kuri rīkojas godprātīgi, būtu līdzatbildīgi importētājiem, kuri pieļauj krāpšanu. Tādēļ es mēģināju nodrošināt lielāku tiesisku aizsardzību eksportētājiem, kuri rīkojas godprātīgi. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumiem nav jāuzņemas atbildība par trūkumiem administratīvās sadarbības nodrošināšanā starp dalībvalstīm. Ja dalībvalstīm tiktu piešķirtas lielākas tiesības uzsākt kriminālprocesu pret eksportētājiem, kas veic pārrobežu darījumus, dalībvalstis nebūtu ieinteresētas veikt uzlabojumus administratīvās sadarbības jomā.

Iesniedzot grozījumus, mēs centāmies novērst godprātīgu eksportētāju nevajadzīgu sodīšanu. Tādēļ ir jānodrošina, lai godprātīgs eksportētājs saņemtu brīdinājumu divus mēnešus pirms faktiskās sankciju piemērošanas, lai tam tiktu dota iespēja pierādīt, ka viņš ir rīkojies godprātīgi. Šai sakarībā ar eksportētāju ir jāsazinās nevis importētājvalsts nodokļu iestādei, bet gan attiecīgajai eksportētāja nodokļu iestādei.

Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā uzskata, ka nodokļu iekasēšanas periods nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Es tam nepiekrītu. Atbildības periods attiecībā uz PVN dalībvalstu līmenī nav saskaņots. Piemēram, Beļģijā šā perioda ilgums ir trīs gadi, izņemot pierādāmus krāpniecības gadījums. Ilgāks solidārās atbildības periods saistībā ar PVN pārrobežu darījumos nav vēlams tāpēc, ka uzņēmumiem tiktu uzlikts daudz lielāks administratīvais slogs, veicinot augstas izmaksas, kas pašreizējos krīzes apstākļos pilnīgi noteikti nav vēlamas.

Turklāt uzņēmumiem, sākot no 2010. gada, katru mēnesi ir jāiesniedz kopsavilkuma paziņojums par pārrobežu darījumiem ES, nodrošinot, ka nodokļu iestādes automātiski saņem nepieciešamo informāciju Kopienas iekšienē veikto darījumu divkāršai pārbaudei. Nodokļu iestādēm šī informācijas ir jāizmanto atbilstīgi un mērķtiecīgi.

Kādēļ ir jānosaka piecu gadu ilgs laika posms līdz divkāršo pārbaužu veikšanai, ja nodokļu iestādes jau tagad datus saņem katru mēnesi? Es esmu noraizējies par to, ka, nosakot šādu pārāk garu — piecu gadu ilgu — prasību izpildes periodu, nodokļu iestāžu rīcība būs novēlota un krāpnieki nebūs atrodami. Tādējādi piedziņas prasības būs vērstas pret uzņēmumiem, kas, iespējams, rīkojušies godprātīgi.

Priekšsēdētāja kungs, es pabeigšu runu. Pret importētājiem, kas veic krāpnieciskus darījumus, ir jāvēršas nekavējoties. Ar godprātīgiem eksportētājiem ir jāsadarbojas to attiecīgajām nodokļu iestādēm, paziņojot par to divus mēnešus iepriekš un ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc darījuma, tāpēc ka šāds laika posms pēc iespējas mazina godprātīgu uzņēmumu administratīvo slogu.

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  László Kovács, Komisijas loceklis. Priekšsēdētājas kundze, globalizētā pasaulē, kur nodokļu nemaksātāji un krāpnieki izmanto ierobežotās dalībvalstu nodokļu iestāžu pilnvaras, efektīva sadarbība starp nodokļu iestādēm un savstarpēja palīdzība ir būtiska, lai efektīvāk cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas.

Šāda nostāja nesen tika uzsvērta G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē Londonā, un tā ir īpaši būtiska iekšējam tirgum finanšu krīzes laikā un laikā, kad Eiropas Savienības valstīm ir jāpieņem stingrāka nodokļu politika. Ņemot vērā iepriekš minēto, es esmu gandarīts par to, ka šodien kopā ar jums varu diskutēt par diviem priekšlikumiem, kas palīdzēs cīnīties pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas divās dažādās nodokļu politikas jomās.

Paredzētās Uzkrājumu nodokļa direktīvas pārskatīšanas mērķis ir novērst direktīvas trūkumus un uzlabot cīņu pret izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo attieksmi un atbalstu, ko ziņojumā paudis Hamon kungs, kā arī Siitonen kundzes viedokli.

Es esmu pārliecināts par to, ka vispretrunīgākais jautājums komiteju diskusijās bija 20. grozījums, kurā noteikts beigu termiņš pārejas periodam, kura laikā trīs dalībvalstīm tā vietā, lai nodrošinātu automātisku informācijas apmaiņu, ir atļauts piemērot ieturējuma nodokli. Es pamanīju arī pretējo Lulling kundzes un Karas kunga ierosinājumu, kas noteikts 28. grozījumā, nodrošināt iespēju šīm trīs dalībvalstīm turpināt ieturējuma nodokļa piemērošanu un pastāvīgi atbrīvot tās no automātiskas informācijas apmaiņas pienākuma.

Es vēlos atgādināt, ka Uzkrājumu nodokļa direktīvas būtiskākais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas plašāku automātisku informācijas apmaiņu tāpēc, ka tas ir vienīgais pieņemamais risinājums, kas nodrošina iespēju nodokļu maksātāja dzīvesvietas valstij piemērot tās nodokļu tiesību aktus citās valstīs gūtiem ienākumiem no uzkrājumiem. Šāds risinājums atbilst aktualitātēm starptautiskā līmenī, piemēram, G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes secinājumiem, veicinot pārredzamību un uzlabojot sadarbību starp nodokļu iestādēm, balstoties uz informācijas apmaiņu. Tādēļ es varu apliecināt, ka, lai gan Komisija noraida 28. grozījumu, tāpēc ka tas ir pretrunā direktīvas mērķim, tās nostāja attiecībā pret 20. grozījumu ir pozitīva.

Taču mēs uzskatām, ka pašlaik ir pāragri noteikt pārejas perioda beigu termiņu, tāpēc ka, iespējams, tādējādi tiktu radīts šķērslis priekšlikuma, ar kuru groza direktīvu, ātrai pieņemšanai Padomē. Patiesībā ir jāizvērtē kad un kādā veidā praksē var īstenot politiskās saistības attiecībā uz uzlabotu sadarbību, ko ir uzņēmušās vairākas jurisdikcijas. Tomēr Komisija neiebildīs pret tādu direktīvas noteikumu nostiprināšanu, par kuriem vienbalsīgi vienosies Padome.

22. grozījumā ir noteikta prasība Komisijai līdz 2010. gada beigām iesniegt salīdzinošu pētījumu, kurā ir analizētas gan informācijas apmaiņas, gan ieturējuma nodokļa sistēmas priekšrocības un trūkumi. Taču šķiet, ka šā pētījuma izstrādes termiņš nav reāli izpildāms — sākot no šā gada, arī dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai statistisku informāciju, bet šādas informācijas iesniegšana atbilstoši Padomes 2008. gada maija secinājumiem un priekšlikuma, ar kuru groza direktīvu, V pielikumam nav obligāta.

Attiecībā uz citiem tehniskiem grozījumiem, kuru mērķis ir paplašināt kādas tiesību normas piemērošanas jomu — piemēram, 17. grozījums par apdrošināšanu — vai mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, Komisija uzskata, ka tās priekšlikums nodrošina atbilstīgu līdzsvaru starp direktīvas efektivitātes uzlabošanu un papildu administratīvā sloga mazināšanu.

Taču ierosinātie grozījumi šo atbilstīgo līdzsvaru var ietekmēt negatīvi. Tie nesamērīgi palielina administratīvo slogu — tas it sevišķi attiecas uz grozījumiem, kuru mērķis ir paplašināt darbības jomu, — vai arī negatīvi ietekmē tiesību normu efektivitāti.

Lai gan Komisija novērtē Parlamenta konstruktīvo pieeju, tā nevar pieņemt vairākus grozījumus to pašreizējā redakcijā. Tomēr Komisija aizstāvēs vairākos no šiem grozījumiem pausto nostāju Padomes apspriedēs, oficiāli negrozot priekšlikumu.

Pievēršoties sāpīgajam jautājumam par krāpšanu PVN jomā, es vēlos atgādināt, ka 2007. gada 4. decembra ECOFIN sanāksmes laikā Padome aicināja Komisiju paātrināt darbu saistībā ar parastajiem pasākumiem cīņā pret krāpšanu PVN jomā. ECOFIN arī aicināja Komisija iesniegt tiesību aktu projektus, lai novērstu spēkā esošo tiesību aktu trūkumus.

Pēc tam 2008. gada decembrī Komisija nāca klajā ar paziņojumu par koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu PVN jomā Eiropas Savienībā. Paziņojumā ir noteikti vairāki pasākumi, attiecībā uz kuriem Komisija tuvākajā laikā plāno izstrādāt tiesību aktu projektus. Šis priekšlikums ir daļa no pirmā priekšlikumu kopuma, kas noteikts šajā paziņojumā.

Priekšlikums nodrošinās iespēju dalībvalstīm izmantot divus risinājumus efektīvākai cīņai pret krāpšanu PVN jomā. Pirmkārt, tajā ir precīzāk noteikti gadījumi, kad no nodokļiem tiek atbrīvots noteiktu preču imports, un, otrkārt, ar to tiek izveidots tiesiskais pamats pārrobežu solidārai atbildībai tirgotājiem, kas nepilda ziņošanas pienākumus.

Es vēlos pateikties Parlamentam un it sevišķi referentam Visser kungam par šā priekšlikuma izskatīšanu tik īsā laikā un par konstruktīvo ziņojumu. Taču es vēlos sniegt dažus komentārus.

Ziņojuma 2. un 4. grozījumā ir noteikts, ka Komisija izvērtē jaunā noteikuma par pārrobežu solidāro atbildību darbību. Diemžēl Komisijas rīcībā nav šādas informācijas, tāpēc ka nodokļu sistēmas izvērtēšana, kā arī nodokļu iekasēšana ir tikai dalībvalstu kompetencē. Turklāt, ja Komisija saņem sūdzības no uzņēmējiem par to, ka šo noteikumu pārkāpj dalībvalstu nodokļu iestādes, vai ja šāds noteikums nedod vēlamos rezultātus, Komisija īsteno Kopienas tiesību akta piemērošanas uzrauga funkciju un veic nepieciešamos pasākumus. Citu starpā šāds pasākums ir priekšlikuma iesniegšana par šī noteikuma grozīšanu nepieciešamības gadījumā.

3. un 5. grozījums ir pretrunā kompetences sadales principam starp dalībvalstīm saistībā ar Kopienas PVN sistēmas funkcionēšanu. Saskaņā ar šo sistēmu ar nodokli apliekams darījums, kas tiek veikts konkrētā dalībvalstī, veido PVN parādu un PVN saistību attiecīgajā dalībvalstī. Tā dalībvalsts, kuras budžetā ir ieskaitāms PVN, nosaka piemērojamo procedūru šā darījuma PVN iekasēšanai, tostarp no nereģistrētiem piegādātājiem.

Tādējādi tirgotājam, kas nav izpildījis ziņošanas pienākumus nosūtīšanas dalībvalstī, būs jāsniedz paskaidrojumi par pienākumu neizpildi tās dalībvalsts nodokļu iestādei, kurai ir jāmaksā PVN, nevis savas dalībvalsts nodokļu iestādei. Pēdējā iejaucas tikai pēc preču nosūtīšanas dalībvalsts pieprasījuma, lai iegūtu papildu informāciju vai saistībā ar nodokļa atgūšanas procedūru.

 
  
MPphoto
 

  Eva-Riitta Siitonen, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. (FI) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es atbalstu Ekonomikas un monetārās komitejas panākto kompromisu. Hamon kunga ziņojums par Uzkrājuma nodokļa direktīvu ir patiešām izcils un līdzsvarots. Tajā uzmanība pievērsta nodokļu nemaksāšanai un uzlabotas pārredzamības nodrošināšanai.

Parlamenta nostājai šajā jomā ir jābūt stingrai. Piemēram, mums ir jāsaskaņo nodokļu sistēmas tādu ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem. Mums ir jāiekļauj informācijas apmaiņas sistēmā dalībvalstis, kas to vēl neizmanto. Ir jāizskauž pārāk lielā slepenība banku sistēmā, lai mēs varētu cīnīties pret tā sauktajām „nodokļu paradīzēm”. Arī G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē kā vienu no būtiskākajiem mērķiem noteica likvidēt nodokļu paradīzes.

Parlamentam ir jārāda priekšzīme, lai mēs atgūtos no finanšu krīzes un atgūtu sabiedrības uzticību. Ir jānodrošina banku nozares pārredzamība, un tas ir iespējams, tikai nodrošinot informācijas apmaiņu.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, debates un diskusijas par uzkrājumu fiskālo sistēmu ir kļuvušas tik emocionālas, ka tas ir pat traucējoši. Es nešaubīgi aizstāvu mazākuma nostāju šajā Parlamentā, bet mēs redzēsim, kas notiks rīt, lai gan mūsu referents un komisārs joprojām jauc aitas ar kazām.

Es aicinu jūs atgriezties pie problēmas saknes. Direktīva par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti no uzkrājumiem, stājās spēkā 2005. gadā, un tās mērķis bija aplikt ar nodokļiem nerezidentu ieņēmumus no uzkrājumiem. Ar šo direktīvu ir saistītas divas sistēmas — informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm un ieturējuma nodokļa sistēma.

Ko mēs varam secināt vairākus gadus pēc direktīvas īstenošanas? Oficiālu un neoficiālu pētījumu rezultāti rāda, ka ar informācijas apmaiņu ir saistītas būtiskas problēmas, tāpēc ka tā ir sarežģīta, apgrūtinoša un dārga. Savukārt ieturējuma nodokļa piemērošanai ir vairākas priekšrocības.

Ko mēs varam secināt no šeit dzirdētā un kādus secinājumus ir izdarījis mūsu referents un komisārs? Proti, ka sistēma nedarbojas un negarantē obligātu prasību samaksāt maksājamo nodokli. Vai jūs to saprotat?

Šis jautājums ir patiešām interesants, tāpēc ka ir jāņem vērā arī tas, ka ieturējuma nodokļa sistēma kļūst arvien populārāka dažādās dalībvalstīs — no 27 dalībvalstīm 19 valstis izmanto šo sistēmu un ir apmierinātas ar to. Taču tas, kas ir pietiekami labs savā valstī, kļūst nepieņemams, šķērsojot robežu.

Šāda loģika novedīs tikai pie gadu desmitiem ilgi veidotās sistēmas, citiem vārdiem sakot, finanšu pakalpojumu vienotā tirgus sabrukuma. Ir apdraudēts arī Kopienas acquis par kapitāla brīvu apriti, tāpēc ka tā sauktās „lielās valstis” izdara spiedienu, lai panāktu to rezidentu kapitāla repatriāciju.

Taču šķiet, ka tagad cīņā pret šo jauno banku slepenības biedu var izmantot jebkuru līdzekli. Es vēlos teikt saviem kolēģiem deputātiem, kuri cīnās pret šo briesmoni, kurš tiek uzskatīts par visu problēmu cēloni, to, ka jūs esat izvēlējušies nepareizu mērķi un jaucat dažādus lietas šīs direktīvas sakarā un, kas ir visbūtiskākais, jūs maldināt sevi.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt, ka es ceru, ka daudzi no maniem kolēģiem deputātiem ieklausīsies saprāta balsī un balsos par manas grupas ierosināto 28. grozījumu, kas nodrošinās dalībvalstīm neko citu, kā iespēju brīvi izvēlēties izmantot ieturējuma nodokļa sistēmu vai informācijas apmaiņas sistēmu.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin, PSE grupas vārdā. (BG) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, man ir ļoti žēl, ka Visser kungs neuzkavējās ilgāk, lai līdz galam noklausītos debates par šo jautājumu, bet vispirms es vēlos teikt, ka mēs atbalstām Komisijas priekšlikumu šai sakarībā. Pilnīga PVN sistēmas reforma, neapšaubāmi, dotu daudz labākus rezultātus, bet tā kā patlaban to nav iespējams veikt, jūsu priekšlikumam būtu jāatrisina dažas no problēmām, ar kurām saskaras dalībvalstis, cīnoties pret PVN nemaksāšanu.

Sevišķi krīzes dēļ mēs uzskatām, ka ir ārkārtīgi būtiski garantēt PVN ieņēmumus, tāpēc ka pašlaik dalībvalstis iegulda miljardus, cenšoties atveseļot ekonomiku. Šai sakarībā Parlamentam ir jāatbalsta visas iespējas ierobežot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Es vēlos arī teikt, ka mēs Ekonomikas un monetārajā komitejā kopumā atbalstām Visser kunga priekšlikumus. Iespējams, tie salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējiem priekšlikumiem veicinās nedaudz lielāku uzticēšanos no uzņēmēju puses. Taču mēs arī uzskatām, ka 1. panta c) apakšpunktā ierosinātais divus gadus ilgais laika posms no preču piegādes datuma līdz otrajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanai ir diezgan īss un, pēc mūsu domām, rada papildu iespējas ierobežot Eiropas Komisijas priekšlikuma darbības jomu un īstenošanas rezultātus.

Tieši tādēļ PSE grupa ierosina pagarināt šo laika posmu līdz pieciem gadiem, kas, mūsuprāt, ir pietiekami īss laiks uzņēmējiem, bet pietiekami ilgs laiks nodokļu iestādei, lai tā paveiktu savu darbu. Turklāt šis c) apakšpunkts nav piesaistīts ierosinājumiem attiecībā uz tā spēkā stāšanās datumu un kārtību, kas, pēc mūsu domām, radīs papildu problēmas dalībvalstīm.

Mēs ceram, ka priekšlikums tiks atbalstīs un dos gaidāmos rezultātus.

 
  
MPphoto
 

  Bilyana Ilieva Raevа, ALDE grupas vārdā. (BG) Komisāra kungs, priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos mums ir jāatbalsta Eiropas Savienības centieni uzlabot darbības efektivitāti un izveidot efektīvāku nodokļu sistēmu.

Komisijas priekšlikums grozīt direktīvu par citās dalībvalstīs gūtu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokļiem nodrošina iespēju uzlabot pašreizējo sistēmu. Tie ALDE grupas deputāti, kas ir Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi, atbalsta direktīvas darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz jauniem finanšu instrumentiem un ģeogrāfiskiem apgabaliem. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ierosināja direktīvas darbības jomā iekļaut teritorijas, kurās nodokļu režīma kontrole ir īpaši saudzīga, piemēram, Delavēras un Nevadas štatus ASV, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm un mazināt ar direktīvas piemērošanu saistīto administratīvo slogu.

Taču, komisāra kungs, asākās debates joprojām notiek par to, vai atcelt sistēmu, kas paredz nodokļa ieturēšanu ienākumu gūšanas vietā par labu automātiskai informācijas apmaiņai. Liberāļi uzskata, ka šai sakarībā ir būtiski noteikt, kādā veidā mēs uzlabosim nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un, ja mēs tikai nostiprināsim informācijas apmaiņu — šo faktu ir apstiprinājuši veikto pētījumu rezultāti —, vai mēs spēsim novērst nodokļu nemaksāšanu vai uzlabot nodokļu ieņēmumu iekasēšanu, vai arī mēs tikai likvidēsim dažu dalībvalstu salīdzinošo priekšrocību. Nodokļa ieturēšana ienākumu gūšanas vietā ir ne tikai efektīvāka, bet nodrošina arī lielāku pārredzamību attiecībā uz nodokļu iekasēšanu.

Es esmu pārliecināta par to, ka dalībvalstīm ir jāsaglabā to autonomija attiecībā uz nodokļu sistēmas izvēli. ALDE grupa ierosināja veikt abu sistēmu salīdzinošu pētījumu. Mēs ceram sagaidīt rezultātus no Komisijas ne vēlāk kā 2010. gada decembrī. Mēs arī ceram, ka šie pētījuma rezultāti būs pamats turpmākiem Komisijas priekšlikumiem par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokļiem Eiropas Savienībā.

Rīt mēs balsosim par vēl vienu nozīmīgu dokumentu par PVN nemaksāšanu importa jomā. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt ātru atbilstīgas, augstas kvalitātes informācijas apmaiņu. Šai sakarībā pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks uzņēmējiem. Direktīvas mērķis ir ieviest arī solidārās atbildības mehānismu. Aizsargājot visu dalībvalstu nodokļu ieņēmumus, ir būtiski nodrošināt, lai solidārās atbildības princips tiktu piemērots tikai tādā gadījumā, ja informācijas sniegšana ir saistīta ar būtiskiem pārkāpumiem vai ja tā bez pamatota iemesla tiek sniegta novēloti. Pretējā gadījumā pastāv risks radīt vēl vienu kaitīgu slogu uzņēmumiem.

Es ceru, ka mēs rīt balsojumā atbalstīsim šos ziņojumus.

 
  
MPphoto
 

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. (SV) Priekšsēdētājas kundze, nodokļu nemaksāšana nav mūsu lielākā problēma laikā, kad pasaules ekonomika ir satricināta līdz pašiem pamatiem. Tas tā patiešām ir, ka mēs samierināmies ar nodokļu nemaksāšanu visā Eiropā, ASV un patiesībā — visā pasaulē. Tas tā patiešām ir, ka visā pasaulē ir „nodokļu paradīzes”, kur turīgi cilvēki un uzņēmumi var noguldīt un glabāt naudu. Taču tā šodien nav mūsu lielākā problēma. Risinot šo jautājumu, mēs bēgam no atbildības.

Mūsu uzdevums tagad — ja nākotnē vispār būs palikusi kāda nodokļu bāze — ir risināt finanšu krīzes radītās problēmas. Kādēļ mēs esam nonākuši šādā situācijā? Būtiskākais iemesls ir tāds, ka pašlaik valda nekontrolēts kapitālisms. Faktiski finanšu uzņēmumus, lielas bankas un lielāko daļu lielo uzņēmumu vada ierēdņi, un šie ierēdņi var noteikt prēmijas, darba attiecību pārtraukšanas pabalstus un pensijas, kas ir atkarīgas no šo personu vadīto uzņēmumu peļņas. Nekas nav vienkāršāk par ienesīguma palielināšanu īstermiņā un attiecīgi šo uzņēmumu peļņas palielināšanu. Ir tikai jāpaaugstina risks. Ir veikti neskaitāmi pētījumi attiecībā uz „Taleba sadales shēmām”, kā mēs tās bieži vien saucam, kuras nosaka, ka, ievērojami paaugstinot risku, var rēķināties ar dramatisku peļņas pieaugumu, un tiek nodrošināta iespēja piešķirt šīs priekšrocības un citus pabalstus, citiem vārdiem sakot „labumus”. Pēc tam, protams, riski kļūst par realitāti, bet tie, kas vada uzņēmumus, jau ir pazuduši vai arī viņiem ir jāpazūd. Viņiem ir jāiegādājas muižas Francijā vai jāspēlē golfs Spānijā. Mums nevajadzētu viņus žēlot, bet ir jāsaprot, ka sistēma gluži vienkārši nav ilgtspējīga.

Turklāt neviens no šā procesa dalībniekiem nav ieinteresēts novērst šādu attīstību. Kredītvērtējuma aģentūras ir ieinteresētas iegūt klientus, bet tām nebūs klientu, ja tās apgalvos, ka to klientiem ir zems kredītvērtējums. Noguldītāji zina, ka pastāv noguldījumu garantijas, un tādēļ nav jādomā par to, kurā bankā noguldīt naudu. Citi tirgus dalībnieki zina, ka pastāv iespēja vienoties ar otru pusi, un paļaujas uz pārliecību, ka viņi ir pārāk nozīmīgi, lai ciestu neveiksmi, taču nodokļu maksātājs vienmēr maksā. Tas nozīmē, ka valstīm jau sākumā ir jānosaka, ka tās neuzņemsies visus riskus. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, bet tas ir jādara. Diemžēl es neticu, ka Eiropas Parlaments atbalstīs šādu nostāju, bet es iesaku visiem šajā Parlamentā to darīt

 
  
MPphoto
 

  Ieke van den Burg (PSE). - (NL) Pretēji ieradumam es sākšu runu ar politisku paziņojumu, tāpēc ka es uzskatu, ka nodokļa nemaksāšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas šajā laikā, kad pieaug bezdarbs un arvien biežāk tiek noteikta nevienlīdzīga darba samaksa, ir liels negods. Vēlēšanu laikā būs redzams, kuras partijas patiešām vēlas risināt šo jautājumu.

Hamon kunga ziņojums par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, ir šā jautājuma risināšanas piemērs. Es apzinos, ka komisāram ir grūti panākt vispusīgu vienošanos šā jautājuma sakarībā, balstoties uz vienprātības noteikumu. Sociāldemokrātu grupai Eiropas Parlamentā ir augstāki mērķi, nekā noteikts Komisijas priekšlikumā, un tie ir iestrādāti vairākos mūsu iesniegtos grozījumos.

Pēdējais komentārs attiecas uz Lulling kundzi, kura pretstatī abas sistēmas — informācijas apmaiņas sistēmu un sistēmu, kas paredz nodokļa ieturējumu ienākumu gūšanas vietā. Pēc manām domām, šajā gadījumā patiesība runa nav par pretstatīšanu. Mēs runājam par nepilnībām tiesību aktos, kas attiecas uz abām sistēmām, un tieši tām mums ir jāpievērš uzmanība. Daži pasākumi jau ir veikti, bet ir jādara daudz vairāk, nekā ierosināts šajā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties jums par debašu laikā sniegtajiem komentāriem un pausto viedokli. Es esmu gandarīts par to, ka Eiropas Parlaments un Komisija ir vienisprātis par veicamajiem pasākumiem, lai uzlabotu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Eiropas Savienībā, un es esmu gandarīts par vispārēju atbalstu abiem priekšlikumiem.

Es vēlos jums vēlreiz pateikties par to, ka priekšroka ir dota dokumentam par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, un par jūsu atbalstu Komisijas centieniem veicināt labu pārvaldību nodokļu jomā. Arī drīzu panākumu gūšana debatēs par priekšlikumu veikt grozījumus direktīvā ir viena no Čehijas prezidentūras prioritātēm. Ņemot vērā starptautisko situāciju — finanšu un ekonomikas krīzi — tā ir prioritāte arī vairumam dalībvalstu.

Es esmu pārliecināts par to, ka līdzko dalībvalstis būs vienojušās par risinājumiem Direktīvas par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, nepilnību novēršanai, visticamāk Padome aicinās Komisiju līdzīgā veidā aktualizēt vienošanās ar piecām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un 10 citām jurisdikcijām, kas piedalās sistēmā attiecībā uz ienākumiem no uzkrājumiem. Šodien ir priekšlaicīgi spriest par šo valstu un jurisdikciju reakciju uz mūsu pieeju. Vispirms ES ir jāpanāk vienprātīga vienošanās tās iekšienē. Taču, ņemot vērā gūtos panākumus G20 valstu sarunās par ESAO standartu par informācijas apmaiņu izpildi, es esmu optimistiski noskaņots arī attiecībā uz šo jautājumu.

Attiecībā uz Visser kunga ziņojumu es vēlos teikt, ka jau iepriekš esmu norādījis, ka Komisija nevar pieņemt attiecīgos Parlamenta grozījumus, bet mēs esam ņēmuši vērā ziņojumā sniegtos priekšlikumus. It sevišķi nepieciešamība uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm, nepieciešamība uzlabot apmainītās informācijas kvalitāti, nepieciešamība nodrošināt citām dalībvalstīm automatizētu pieeju noteiktiem datiem, kas glabājas dalībvalstu datu bāzēs, un prasība saskaņot reģistrācijas un pārreģistrācijas procedūras ir idejas, ko stingri atbalsta Komisija. Tieši tādēļ Komisija līdz maija beigām plāno nākt klajā ar pastāvīgu priekšlikumu regulas par administratīvo sadarbību grozīšanai, kurā tiks iestrādāti šie priekšlikumi.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka — kā jau es esmu minējis iepriekš — ir skaidrs, ka nepastāv viens unikāls un globāli piemērojams risinājums nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas izskaušanai. Priekšlikumi, par kuriem mēs šodien diskutējām, ir divi būtiski soļi uz priekšu, īstenojot globālo nodokļu nemaksāšanas izskaušanas stratēģiju ES līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Benoît Hamon, referents. (FR) Priekšsēdētājas kundze, es runāšu ļoti īsi, jo pirms brīža es jau sniedzu garāku runu.

Vispirms es vēlos pateikties Raeva kundzei un Siitonen kundzei, kā arī deputātiem par viņu sniegtajām runām un ieguldījumu šā dokumenta izstrādē, un es vēlos teikt Kovács kungam, ka man šķiet, ka esmu sapratis, ko viņš vēlējās pateikt.

Taču es domāju, ka pārliecinošs Eiropas Parlamenta vēstījums rīt par darbības jomas jautājumu, par banku noslēpumainības jautājumu un par „nodokļu paradīžu” sarakstu būs vērtīgs atbalsts Padomei, sevišķi tādā gadījumā, ja nākotnē mums būs jāpiedalās sarunās ar trešām valstīm par jauniem nolīgumiem.

Nobeigumā es vēlos pievērsties kritikai, es teiktu — saudzīgai kritikai, ko pret Kovács kungu un mani vērsa Lulling kundze. Viņa kritizēja mūs par to, ka „jaucam aitas ar kazām”, lai arī viņa to darīja ļoti saudzīgi. Es viņai vēlos teikt, ka, pēc manām domām, rīt šis Parlaments, lai gan tas reizēm jauc aitas ar kazām, spēs nošķirt sabiedrības intereses no privātām interesēm, un es ceru, ka tādējādi mēs veicināsim cīņu pret nodokļu nemaksāšanu.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlējos runāt, lai izteiktu personisku paziņojumu. Hamon kungs tikko kritizēja mani par kādu izteikumu, bet es vēlos viņam teikt, ka es redzu, ka gan viņš, gan arī komisārs diemžēl joprojām jauc aitas ar kazām. Es viņam vēlos teikt arī to, ka vienīgā sistēma, kas nodrošina ikviena nodokļu maksātāja godprātīgu nodokļu nomaksu — un tieši to mēs visi vēlamies panākt, ka efektīvākā sistēma ir ieturējuma nodokļa piemērošana, tāpēc ka informācijas apmaiņas sistēma nav izdevusies. Tā nekad nav darbojusies, un mēs nezinām, kurš ko ir samaksājis, tāpēc ka iestādes neprot pārvaldīt šo sistēmu.

Es vēlējos precizēt šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt, piektdien, 2009. gada 24. aprīlī, pulksten 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN), rakstiski. – (PL) Debatēs par nodokļu nemaksāšanu saistībā ar ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un PVN, es vēlos pievērst uzmanību turpmāk minētajiem aspektiem.

1. Kopējā nenomaksāto nodokļu summa visās Eiropas Savienības nodokļu jurisdikcijās sasniedz aptuveni 200 miljardus eiro gadā. Tas ir vairāk nekā 2 % no dalībvalstu IKP, un tas nozīmē, ka tiek ievērojami samazināti dalībvalstu ieņēmumi.

2. Tādēļ pozitīvi ir vērtējams tas, ka jaunā direktīva novērš nepilnības, kas ir konstatētas nodokļu tiesību aktos, un, ņemot vērā to personu kreativitāti, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, meklē iespējas novērst jaunu stratēģiju attīstību nodokļu tiesību aktu pārkāpšanas jomā.

3. Ir ierosināts jautājums par „nodokļu paradīzēm” Eiropas Savienības teritorijā, kā arī ES dalībvalstīm pakļautās teritorijās. Pašreizējā finanšu krīze ir pierādījums tam, ka iecietīga attieksme pret neskaidriem nodokļu tiesību aktiem, anonīmiem darījumiem un sadarbības trūkums nodokļu jomā īstermiņā dažām valstīm un pakļautām teritorijām var nodrošināt papildu ieņēmumus, bet ilgtermiņā šāda attieksme rada nestabilitāti finanšu sistēmā un var būt nopietnas finanšu krīzes iemesls.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. (ET) Ieņēmumu zaudējumi, kas radušies nodokļu nemaksāšanas dēļ, visu veidu nodokļu iekasēšanas jomās ES pārsniedz 200 miljardus eiro gadā, kas atbilst 2 % no IKP.

Katru gadu nodokļu nemaksāšanas dēļ zaudētie ieņēmumi miljardu eiro apmērā ir iemesls papildu investīciju ES dalībvalstīs un vispārējas nozīmes valsts izdevumu samazinājumam, kas, ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi, ievērojami ierobežo dalībvalstu spēju risināt problēmas sociālajā, veselības aprūpes un izglītības jomā.

Cīņa pret nodokļu nemaksāšanu ir ārkārtīgi būtisks jautājums ES, un mums ir jāsaglabā mūsu vadošā nostāja šajā jomā! Tikai tādā veidā būs iespējams panākt, lai nozīmīgi finanšu centri ārpus Eiropas Savienības veiktu dalībvalstu īstenotajiem līdzīgus pasākumus.

Es atbalstu Eiropas Komisijas ideju par to, ka, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto kapitāla brīvas aprites principu, mums ir jāapsver iespēja pievienot papildu noteikumus, lai cīnītos pret ES iedzīvotāju-fizisku personu mēģinājumiem izvairīties no Direktīvas par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, piemērošanas, novirzot ES gūtos procentu ieņēmumus caur uzņēmumiem, uz kuriem attiecas beznodokļu zonu tiesību normas, vai struktūrvienībām, kas atrodas ārpus ES teritorijas vai ārpus teritorijām, kur tiek piemēroti noteikumi, kas ir līdzīgi vai identiski ES līmenī noteiktajiem.

Attiecībā uz „nodokļu paradīzēm” ir jāpiemēro neiecietības politika. Jebkāda kavēšanas rast risinājumus, kas nodrošinātu godīgāku un saskaņotāku noteikumu piemērošanu šajā jomā, pašreizējā ekonomiskā situācijā nav attaisnojama!

 
  
MPphoto
 
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE), rakstiski. (FI) Direktīvas par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, pārskatīšana ir būtiska finanšu struktūras un finanšu tirgu noteikumu reformas posms. Spēkā esošā direktīva nenoliedzami ir novecojusi. Tās noteikumus var samērā viegli apiet, piemēram, izmantojot par starpniekiem ieguldījumu sabiedrības, kas saskaņā ar direktīvu nav maksājumu pārstāvji un kurām tādēļ nav saistoša prasība iesaistīties informācijas apmaiņas sistēmā. Turklāt pastāv iespēja izveidot tādus ieguldījumu portfeļus, ka, veicot līdzekļu pārstrukturēšanu, definīcija nav attiecināma uz ienākumiem, kas ir līdzvērtīgi ienākumiem, kas gūti kā procentu maksājumi.

Šī reforma ir mēģinājums risināt šīs problēmas. Lai atrisinātu ar starpniekiem saistītās problēmas, Komisija paplašina maksājumu pārstāvja definīciju, attiecinot to arī uz nodibinājumiem un fondiem. Tiek plānots direktīvas darbības jomā iekļaut arī jaunus, inovatīvus produktus un, piemēram, noteikta veida dzīvības apdrošināšanas polises.

Daudz sarežģītāk ir direktīvas darbības jomā iekļaut citus jaunos produktus. Diemžēl, it sevišķi laikā, kad ir salīdzinoši vienkārši radīt jaunus produktus, ir ārkārtīgi grūti noteikt definīcijas, kas ļautu definēt visa veida ienākumus, kas pielīdzināmi ienākumiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, kā procentu maksājumus. Ņemot to vērā, mums ir rūpīgi jāizvērtē risinājumi efektīvākai šo produktu regulēšanai pirms to iekļaušanas direktīvas darbības jomā. Komisija plāno arī nākt klajā ar priekšlikumu Savstarpējās palīdzības direktīvas grozījumiem, kurā tiks ietvertas arī reformas automātiskās informācijas apmaiņas sistēmā.

Lai izskaustu nodokļu nemaksāšanu, ir arī ārkārtīgi būtiski, lai trīs valstis, kuras pašlaik nav iesaistījušās informācijas apmaiņas sistēmā — Beļģija, Luksemburga un Austrija, tiktu iekļautas citu valstu izmantotajā sistēmā. Mums pilnībā ir jāatbalsta referenta ierosinātais termiņš, proti, 2014. gads, attiecībā uz šo valstu pievienošanos sistēmai.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 19. augustsJuridisks paziņojums