Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2581(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0248/2009

Debates :

PV 24/04/2009 - 5.3
CRE 24/04/2009 - 5.3

Balsojumi :

PV 24/04/2009 - 7.3
CRE 24/04/2009 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0311

Debates
Piektdiena, 2009. gada 24. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5.3. Camp Ashraf nometnes iemītnieku humanitārais stāvoklis.
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem Camp Ashraf nometnes iemītnieku humanitārā stāvokļa jautājumā.(1).

 
  
MPphoto
 

  Ana Maria Gomes, autore. Priekšsēdētāja kungs, daži deputāti šajā sēžu zālē vēlas parādīt People’s Mujahedin kā varoņus vai kā patiesu pretstatu Irānas režīmam. Viņi nav neviens no šiem piedāvātajiem variantiem.

Savos braucienos uz Irāku esmu dzirdējusi kurdu, sunnītu, šiītu, kristiešu, turkmēņu līderus un pārējos sūdzamies par to, ka People’s Mujahedin bija instruments Saddam Hussein rokās 1988. gada Anfar kampaņas laikā, kas noveda pie tādām masu slepkavībām kā Halabja. To apstiprināja arī Irākas delegācija, kas bija ieradusies šeit pagājušajā nedēļā, lai arī tā apgalvoja, ka Irākas konstitūcija liek Irākas valdībai pilnībā ievērot to Camp Ashraf nometnes iemītnieku cilvēktiesības, kuri ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK) palīdzību vēlas doties uz Irānu vai jebkuru citu galamērķi, vai arī vēlas palikt politisko bēgļu statusā saskaņā ar Irākas tiesību normām.

Mums jāsaprot Irākas valdības nevēlēšanās ļaut Camp Ashraf nometnei būt par traucēkli tās labajām kaimiņattiecībām ar Irānu. Irākai jāsamierinās, ka Irāna ir un būs. Irāna ir spēcīgs kaimiņš. Taisnība, ka People’s Mujahedin vairs netiek uzskatīti par teroristiem, bet tas joprojām ir tumsonīgs kults, kurš nežēlīgi izturas pret tiem, kuri vēlas pārtraukt savu līdzdarbošanos tajā. Un pāri visam cilvēki Camp Ashraf nometnē ir cilvēciskas būtnes, kuru cilvēktiesības ir jāievēro neatkarīgi no pašas organizācijas likteņa vai tās pagātnes. Pret viņiem jāizturas saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu, un nevienu – es atkārtoju, nevienu – nedrīkst piespiest atgriezties Irānā.

Bet noskaidrosim vienu lietu. Šī rezolūcija nav par Irānas režīmu, kurš represē savus cilvēkus, nemākulīgi pārvalda savu valsti un jau gadu desmitiem destabilizē situāciju Tuvajos Austrumos. Ikviens, kurš atdod balsi par PSE vai Zaļo piedāvātajiem labojumiem, tādējādi balsojot par Irānas režīmu, vai nu atbalsta sliktus nodomus vai arī vienkārši ir bez sava viedokļa.

Mūsu piedāvāto grozījumu būtība ir pavisam vienkārša. Mēs vēlamies parādīt cilvēktiesību pārkāpumu un draudu kopainu Camp Ashraf nometnē un tās apkārtnē. Piemēram, mēs pieprasām, lai SSKK un ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos ir atļauts intervēt visus Camp Ashraf nometnes iemītniekus neitrālā vietā un bez People’s Mujahedin pārstāvju klātbūtnes, lai noskaidrotu šo iemītnieku patiesās vēlmes. Mēs arī aicinām Mujahedin vadību pārtraukt Camp Ashraf nometnes iemītnieku dzīves kontrolēšanu, neļaujot viņiem pamest nometnes teritoriju. Un pāri visam mēs izsakām savas bažas par ziņotajiem gadījumiem par garīgu un fizisku manipulāciju un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem kulta ietvaros. Īsi sakot, mēs runājam par Camp Ashraf nometnes iemītnieku individuālajām cilvēktiesībām. Domāsim par šiem cilvēkiem un viņu tiesībām balsojuma brīdī.

 
  
MPphoto
 

  Alejo Vidal-Quadras, autors. Priekšsēdētāja kungs, šorīt mēs balsosim par kopīgu rezolūcijas priekšlikumu, kuru parakstījušas četras politiskās grupas jautājumā par situāciju Ashraf bēgļu nometnē Irākā. Trīs tūkstoši pieci simti irāņu vīriešu un sieviešu, Irānas fundamentālistu režīma demokrātiskās opozīcijas locekļu, dzīvo tur pilnīgi neaizsargāti. Pēdējo nedēļu laikā viņi ir pakļauti spiedienam un mocībām, jo Irānas režīma ietekmē Irākas valdībā nav vienprātības, un ir liela iespējamība, ka jebkurā brīdī var notikt līdzīga traģēdija tām, kādas pavisam nesen piedzīvojām Balkānos.

Mēs visi atceramies Srebrenicu, un nav šaubu, ka neviens no šī Parlamenta deputātiem nevēlas otru Srebrenicu Irākā. Mūsu rezolūcijas priekšlikums ir trauksmes zvans sabiedrībai visā pasaulē, pirms notiek katastrofa. Diemžēl daži kolēģi ir iesnieguši grozījumus, kas varētu palielināt apdraudējumu Camp Ashraf nometnes iemītniekiem un dot Irānas režīmam un tā pilnvarotajiem Irākā iemeslu masu slepkavībām.

Es pats nesen apmeklēju nometni un varu droši teikt, ka grozījumos iekļautie apgalvojumi ir pilnīgi nepamatoti. Cilvēki Ashraf Camp nometnē atrodas brīvprātīgi. Viņi var brīvi atstāt nometni, kad to vēlas, un viņiem ir labas un draudzīgas attiecības ar Irākas iedzīvotājiem šajā reģionā. Mūsu priekšlikuma nodoms ir aizsargāt šos cilvēkus. Neviens to nesaprot, bet, ja šie grozījumi tiktu pieņemti, priekšlikuma rezultāts būtu pilnīgi pretējs.

Kolēģi, tas nav politisks jautājums – tas ir pilnībā cilvēcīgs un ļoti steidzams. Es jūs ļoti lūdzu balsot pret šo četru grupu piedāvātajiem kopīgā priekšlikuma grozījumiem un atbalstīt tādu priekšlikumu, par kādu vienojās četras grupas ar ļoti atšķirīgu politisko nostāju. Daudzu nevainīgu cilvēku dzīvības ir atkarīgas no jūsu balsojuma. Lūdzu, nepieviliet viņus.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Beer, autore.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mana grupa nav parakstījusi šo rezolūciju, un mēs par to balsosim tikai tad, ja tiks pieņemti grozījumi, kurus iesniedzu kopā ar autori Gomes kundzi Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā.

Runa iet par strīdu attiecībā uz Mujahedin jeb MKO. Tā nav demokrātiska opozīcija. Es par to vēlos pateikt pāris lietas. MKO ir deģenerātu organizācija, kas līdzinās reliģiskai sektai un kas apspiež pati savus locekļus, ieskaitot tos, kuri atrodas šajā nometnē. Lai piespiestu viņus palikt nometnē, tiek izdarīts garīgs un fizisks spiediens. Tiem, kuri pretojas, izposta ģimenes, viņus piespiež šķirties un viņiem tiek atņemti bērni – tas ir viens no nežēlīgākajiem apsiešanas veidiem.

MKO ir pilnībā izolējusi visus tās locekļus, kas dzīvo gan nometnē, gan ārpus tās. Starptautiskajai presei vai citiem medijiem tiek aizliegta jebkura piekļuve. Visas ASV veiktās intervijas notika MKO pārstāvju klātbūtnē, tādēļ cilvēki nevarēja runāt par savām patiesajām problēmām un bažām.

Pagātnē MKO locekļi no Irākas ziemeļiem tika nodoti Saddam Hussein rokaspuišiem, kuri tos kaunpilnā veidā spīdzināja un nogalināja Abu Greib nometnē. Šie ir tikai daži piemēri un skaidrojumi attiecībā uz kopīgajiem grozījumiem, kurus aicinu atbalstīt. Ikviens, kurš tos noraida – un gribu to pateikt ļoti skaidri – un ikviens, kurš pieņem rezolūcijas tekstu tā pašreizējā redakcijā, balso par to, lai MKO varētu turpināt īstenot savu apspiešanas politiku tās kontrolētajā nometnē. Tad arī jūs būsiet daļēji atbildīgi par to, ko MKO draud darīt – ja nometne tiks nodota starptautiskajā pārraudzībā, MKO aicinās savus locekļus pašsadedzināties. Tas ir pilnīgi pretēji tam, ko mēs vēlamies, tādēļ aicinu balsot par PSE un manas grupas piedāvātajiem grozījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer, autors. Priekšsēdētāja kungs, 30 gadus Irānu vada teokrātiska diktatūra. Šī diktatūra ne tikai piespiež tās iedzīvotājus pakļauties tās reliģiskajiem standartiem, bet arī mēģina nogalināt ikvienu, kurš nepakļaujas sistēmai. Rezultātā daudzi irāņi ir spiesti dzīvot trimdā ne tikai Eiropā, bet arī kaimiņvalstīs.

Pēc angloamerikāņu militārās invāzijas Irākā tie irāņi, kas tur dzīvoja trimdā, saņēma drošības garantijas, ka tiks aizsargāti no Irānas. Tagad ārvalstu karaspēks gatavojas atstāt Irāku. Es atbalstu karaspēka izvešanu, bet tam var būt neparedzētas sekas, Irānas teokrātiskajam režīmam gūstot iespējas uzbrukt tā opozīcijai ārpus valsts robežām. Tas cīnās par cilvēku deportāciju uz Irānu ar mērķi viņus nogalināt. Irākā ir liela solidaritāte ar trimdā esošajiem irāņiem. Tomēr Irānas ietekme Irākā ir augusi, jo arī Irākas lielākā iedzīvotāju daļa ir musulmaņu šiītu konfesijas pārstāvji.

Ar rakstisku jautājumu palīdzību esmu vērsis Padomes uzmanību uz to 3 400 cilvēku situāciju, kuri dzīvo Camp Ashraf nometnē. Vienīgā atbilde bija tāda, ka Padome šo jautājumu vēl nav apspriedusi. Šodien mēs diskutējam par ļoti svarīgu un steidzamu rezolūciju Camp Ashraf nometnes jautājumā. Divās iepriekšējās 2007. un 2008. gada rezolūcijās mūsu Parlaments apstiprināja Camp Ashraf nometnes iemītnieku juridisko statusu Ceturtās Ženēvas Konvencijas ietvaros. Šodien mūsu Parlaments pievērš īpašu uzmanību pašreizējai situācijai, pieņemot rezolūciju tikai Camp Ashraf nometnes jautājumā. Šis ir kopīgs teksts, kuru pieņēmušas vairums politisko grupu, un tas ir līdzsvarots. Tas vēlas sūtīt skaidru signālu Irākas valdībai, ka šo Camp Ashraf nometnē dzīvojošo 3 400 cilvēku, no kuriem 1 000 ir sievietes, tiesības nevar tikt neievērotas Irānas mullu spiediena ietekmē.

Tādēļ mums jāsūta vienots vēstījums bez tādiem grozījumiem, kas mazinātu un vājinātu šīs rezolūcijas nozīmi, kura skar tikai Camp Ashraf nometnes iemītnieku humanitāro stāvokli. Mums jāizvairās no jebkuriem grozījumiem rezolūcijas gala tekstā, kas varētu sarežģīt situāciju vai apdraudētu šo neaizsargāto cilvēku dzīvības.

Invāzijas sākumā 2003. gadā Camp Ashraf nometnes iemītniekus bombardēja ASV bruņotie spēki. Vēlāk ASV veica viņu filtrāciju. Arī Irākas valdība ir filtrējusi pilnīgi katru Camp Ashraf nometnes iemītnieku – tas notika šī gada aprīlī. Katru no viņiem intervēja ārpus Camp Ashraf nometnes. Viņus iedrošināja un mudināja atstāt nometni vai doties uz Irānu. Tikai seši no viņiem piekrita doties prom – seši no 3 400 cilvēkiem! Un mums ir jāciena viņu lēmums.

 
  
MPphoto
 

  Mogens Camre, autors. Priekšsēdētāja kungs, situācija Camp Ashraf nometnē, kurā izmitināti 3 500 Irānas galvenās demokrātiskās opozīcijas PMOI locekļu, jau kādu laiku ir uzmanības lokā un pēdējo gadu laikā ir bijusi par pamatu vairākām rezolūcijām šajā Parlamentā. Es kopā ar četru šī Parlamenta deputātu delegāciju apmeklēju Camp Ashraf nometni pagājušā gada oktobrī un tikos ar amerikāņu, irākiešu un Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersonām. Viņi visi apstiprināja mūsu bažas par Camp Ashraf nometnes iemītnieku juridisko statusu, jo šī gada sākumā Amerikas bruņotie spēki nodeva nometnes drošības jautājumus Irākas karaspēka rokās.

Kopš tā laika situācija ir krietni pasliktinājusies. Februāra beigās Irānas augstākais vadītājs Irākas prezidenta vizītes laikā vērsās pie viņa ar oficiālu paziņojumu ar prasību noslēgt savstarpēju vienošanos par Camp Ashraf nometnes slēgšanu un tās iemītnieku izraidīšanu no Irākas.

Kopš tā mirkļa Irākas karaspēks ir aplencis nometni. Irākas bruņotie spēki liedz apmeklēt nometni tās iemītnieku ģimenēm, parlamentārajām delegācijām, cilvēktiesību organizācijām, juristiem, žurnālistiem un pat ārstiem, kā arī neļauj nometnē nonākt lielam skaitam materiāltehniskā nodrošinājuma.

Tādēļ Parlaments uzskata par ārkārtīgi svarīgu izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā. Mēs esam sadarbojušies ar visām grupām un izstrādājuši kopīgo tekstu, kurš ir līdzsvarots un kurā ir izklāstītas visas mūsu bažas šajā jautājumā, kā arī kurā starptautiskajām organizācijām tiek izteikts aicinājums piešķirt ilgtermiņa juridisko statusu Camp Ashraf nometnes iemītniekiem.

Diemžēl dažus grozījumus ir iesnieguši tādi Teherānas aizstāvji, kuri tic Teherānas meliem. Uzskatu, ka mums skaidri jāsaprot - šie grozījumi ir pretstatā Camp Ashraf nometnes iemītnieku drošībai, un mums jābalso pret tiem. Mēs mudinām visus kolēģus pieturēties pie kopīgā teksta un noraidīt jebkurus piedāvātos grozījumus.

 
  
MPphoto
 

  Marco Cappato, autors. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs šeit runājam par „nometni”, kas patiesībā ir neliela pilsēta, kurā dzīvo cilvēki, kas nolikuši savus ieročus smaga politiskā lēmuma rezultātā, cilvēki, kas savu drošību faktiski ir uzticējuši starptautiskajai sabiedrībai. Iemesls, kādēļ mēs debatējam par šo jautājumu steidzamības kārtā, ir risks, ka šos cilvēkus var masveidā deportēt un ka viņu tiesības Irānas režīma ietvaros var tikt ierobežotas uz visiem laikiem.

Protams, var diskutēt par demokrātijas līmeni un apjomu Irānas People’s Mujahedin un viņu organizāciju, bet tā nav šo debašu būtība un tas nav iemesls, kādēļ lūdzām piemērot steidzamības procedūru. Iemesls, kādēļ pieprasījām steidzamības procedūras piemērošanu, ir nepieļaut uzbrukumus šai mazajai pilsētiņai, nepieļaut tās pamattiesību neievērošanu un tās nodošanu Irānas diktatūras rokās.

Tas ir iemesls, kādēļ piedāvātie grozījumi rada neskaidrību par šī vēstījuma steidzamību un nepieciešamību, tādēļ ceru, ka tie netiks pieņemti.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam, PPE-DE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs esam šeit, lai novērstu iespējamu liela mēroga cilvēcisku traģēdiju.

Gandrīz 4 000 cilvēkiem, Irānas opozīcijas locekļiem, pastāv draudi, ka Irākas varas iestādes tos deportēs atpakaļ uz Irānu, kuras režīms jau ir izpildījis nāvessodu vairāk nekā 22 000 viņu draugu. Starp citu, tie ir cilvēki, kuri ir izpauduši informāciju par Teherānas slepeno kodolprogrammu un pretojušies teroristiskajam režīmam ar miermīlīgiem līdzekļiem.

Tas ir gan Irākas valdības demokrātiskās uzticamības, gan ASV administrācijas interesēs, kas viņiem ir piešķīrusi aizsargājamo personu statusu, lai aizsargātu šo cilvēku dzīvības, cienītu viņu brīvo gribu un pašcieņu, kā arī garantētu viņiem drošu nākotni starptautisko tiesību ietvaros. Bet pirmkārt mēs aicinām Irākas valdību atcelt Camp Ashraf nometnes blokādi.

 
  
MPphoto
 

  Nicholson of Winterbourne, ALDE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, uzskatu, ka mans labs draugs Alejo Vidal-Quadras un citi, kas uzstājās, pamatīgi maldās, un mums ir jāpieņem grozījumus, jo Irākas valdība nesen ir vairakkārt paziņojusi, ka tai nav nekādu nodomu piespiest Camp Ashraf nometnes iemītniekus doties uz Irānu vai kādu citu valsti.

Irākas valdība atkārtoti ir vērsusies pie vairākām valstīm, tai skaitā daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar lūgumu pieņemt šos cilvēkus, bet mēs esam attiekušies to darīt.

No 3 400 nometnes iemītniekiem 1 015 ir uzturēšanās atļaujas vai rezidenta statuss dažādās valstīs, no kurām daudzas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, bet mēs šos cilvēkus atsakāmies pieņemt. Kāpēc?

Lielākā daļa nometnes iemītnieku Saddam Hussein režīma laikā izgāja profesionālu militāro apmācību un kopā ar prezidenta apsardzi un citiem drošības spēkiem piedalījās varmācīgajā Irākas tautas sacelšanās apspiešanā pēc Kuveitas atbrīvošanas 1991. gadā.

Ir daudz pierādījumu, ka šie cilvēki izturējās nežēlīgi pret Irākas iedzīvotājiem, kad Irākas armija atteicās nogalināt saskaņā ar Saddam Hussein pavēlēm. Upuru ģimenes Irākā nevar aizmirst šo faktu, un Irākas Konstitūcija nepieļauj tādu grupējumu kā NKO vai PKK atrašanos valstī.

Divi tūkstoši no šiem cilvēkiem ir reģistrējušies pie Augstā komisāra bēgļu jautājumos, cerot, ka tiks pārvesti uz citām valstīm, kuras būs gatavas viņus uzņemt, un jau vairākus gadus Irākas valdība cieši sadarbojas ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos lūdzot, lai citas valstis viņus pieņem.

Godājamie kolēģi, tas ir Irākas lēmums. Uz spēles tiek likta Irākas neatkarība, un mums būtu jāuzticas demokrātiski ievēlētajai Irākas valdībai. Tās ir viņu tiesības un viņu pienākums, un es varu apgalvot, ka viņi to pilda pareizi.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, nekad neesmu īpaši atbalstījis Irānas People’s Mujahedin, kuru filozofijas pamatā ir islāmiski marksistiskie uzskati – kas jau savā būtībā ir pretrunīgi – un, protams, daudzus gadus viņus aizsargāja Saddam Hussein, Bagdādes miesnieks, kuru viņi savukārt atbalstīja militāri.

Tomēr pēdējos gados viņi ir reformējušies un snieguši Rietumiem vērtīgu informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā un par Irānas slepenās urāna bagātināšanas rūpnīcas ģeogrāfisko atrašanās vietu. Tādēļ nebija viennozīmīgas atbildes, vai viņiem būtu jāpaliek Eiropas Savienības izveidotajā teroristu sarakstā. Tas, kas, manuprāt, nav apspriežams, ir fakts, ka Camp Ashraf nometnes iemītniekiem Irākā pienākas juridiskā aizsardzība no valdības un sabiedroto bruņoto spēku puses, un viņi nav pelnījuši deportāciju uz Irānu, kur viņus gandrīz pilnīgi noteikti gaida spīdzināšana un iespējama sodīšana ar nāvi.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šīs debates vēlreiz parāda ierobežojumus jautājumu steidzamai risināšanai, par ko liecina liels skaits piemēru, kad nav bijis pietiekami daudz laika vajadzīgajām pārrunām un konsultācijām.

Vēlos atzīmēt, ka sākotnējais Sociāldemokrātu teksts skaidri bija pret jebkādu piespiedu deportāciju un pieprasīja pilnīgu pakļaušanos Ženēvas Konvencijai un pilnīgu starptautisko cilvēktiesību organizāciju piekļuvi. Atbildot Vidal-Quadras kungam un pārējiem - es meklēju kompromisu, lai, sadarbojoties partijām, saņemtu atbalstu tikai 2., 3. un 6. grozījumiem un Sociāldemokrātu atbalstu kopīgajai rezolūcijai, tādēļ ir pilnīgi nepareizi apgalvot, ka šie grozījumi var tikt izmantoti par ieganstu iemītnieku slepkavošanai. Neatkarīgi no tā, vai cilvēki atbalsta vai kritizē PMOI, debatēs par cilvēktiesībām neviens šajā sēžu zālē nedrīkstētu nepiekrist grozījumiem, kuri mēģina rast atbalstu cilvēktiesību ievērošanai visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Jan Zahradil (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, man pietiks ar 30 sekundēm. Vēlos pateikt, ka esmu ļoti priecīgs, ka Čehijas prezidentūras laikā PMOI tika izņemta no Eiropas Savienības aizliegto organizāciju saraksta un ka ar rezolūcijas par Camp Ashraf nometni palīdzību mēs turpinām aizsargāt Irānas opozīciju no režīma. Vēlos pateikties visu politisko grupu pārstāvjiem, kuri līdzdarbojās neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem un pārliecības, un ceru, ka rezolūciju pieņems piedāvātajā variantā bez iesniegtajiem grozījumiem, kuri to zināmā veidā deformē.

 
  
MPphoto
 

  Paulo Casaca (PSE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, arī es aicinu balsot par šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu tās pašreizējā redakcijā. Parlamentam piedāvātie grozījumi ir kļūdaini jau pamatos.

Ir pilnīgi nepareizi apgalvot, ka kaut viens bēglis no Camp Ashraf vai kādas citas nometnes ir pārvietots uz Eiropu vai pat tikai Irākas iekšienē ar Augstā komisāra atbalstu. Ikvienu aicinu pajautāt Augstajam komisāram, vai vispār kāds bēglis jebkad ir ticis pārvietots.

Tas viss ir pilnīgi nepatiesi un vērsts uz masu slepkavību pieļaušanu. Runa ir tikai par to un ne par ko citu, un es lūdzu autoriem atsaukt savus kaunpilnos grozījumus, jo tie ir apvainojums šim Parlamentam.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, . (IT) Priekšsēdētāja kungs, es lūdzu iespēju izteikties apstākļos, kur tas ir iespējams. Ir patiešām ļoti grūti, ja visi Parlamenta deputāti staigā apkārt – es ļoti cienu šo Parlamentu, bet uzskatu par neiespējamu izteikties šādos apstākļos.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Jums ir taisnība.

Dāmas un kungi, mēs nebeigsim debates, kamēr visi neapsēdīsies savās vietās un neapklusīs.

Tie deputāti, kuri sarunājas ejās, lūdzu, ņemiet vērā, ka mēs nebeigsim debates līdz brīdim, kamēr jūs pārtrauksiet runāt un mēs varēsim noklausīties runu ar atbilstošu cieņu.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, . (IT) Priekšsēdētāja kungs, vēlos jums pateikties, jo uzskatu, ka debatēs ir jāuzklausa citu teiktais un jāizsakās pieklājīgā veidā.

(FR) Tālāk es runāšu franciski. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Komisija regulāri uzrauga situācijas attīstību Irākā un it īpaši Camp Ashraf nometnē.

Kā mēs visi zinām, 2009. gada janvārī Irākas valdība atguva kontroli pār šo zonu. Runājot par humanitāro stāvokli nometnē, Komisija ir saņēmusi informāciju no Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas un citām starptautiskām organizācijām, kuras pārrauga situācijas attīstību, ka nav vērojama būtiska dzīves apstākļu pasliktināšanās vai starptautisko konvenciju neievērošana.

Komisija pilnībā piekrīt uzskatam, ka nometni jāslēdz saskaņā ar tiesisko regulējumu un ka tās iemītnieku dzīvības un fiziskā vai garīgā labklājība nedrīkst būt apdraudētas. Ir jāpiemēro starptautiskie humanitārie standarti, ne tikai neatgriešanas princips.

Irākas valdība atkārtoti ir apgalvojusi, ka tā ir gatava izturēties pret nometnes iemītniekiem pienācīgi un ka tai nav nodoma nelegāli deportēt šīs organizācijas locekļus vai piespiest viņus pamest Irāku.

Paturot to prātā, Komisija tomēr, kā vienmēr, turpina uzsvērt vajadzību ievērot tiesiskumu un paļaujas, ka Irākas valdība arī attiecīgi rīkosies.

Tiekoties ar Komisiju 2009. gada martā, Irākas varas pārstāvji vairakkārt atkārtoja savu apņemšanos ievērot starptautiskos humanitāros standartus un nepiemērot spēku, it īpaši neveikt cilvēku piespiedu atgriešanu Irānā.

Irākas Cilvēktiesību ministrs pašreiz personīgi tiekas ar iemītniekiem, lai definētu viņu tiesības un noteiktu, vai viņi vēlas atgriezties Irānā vai kādā trešajā valstī.

Pēdējo nedēļu laikā daži iemītnieki ir izvēlējušies atstāt nometni un varējuši to izdarīt bez sarežģījumiem. Komisija atbalsta šīs pūles. Ja nometnes iemītnieki vēlas doties prom, Irākas valdībai ir jāsankcionē viņu apmešanās citā valstī un jānodrošina šis process.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstu pārstāvjiem uz vietas turpinās novērot situācijas attīstību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Turpinājumā balsošana.

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROURE KUNDZE
Priekšsēdētāja vietniece

 
  

(1)Skatīt Protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 19. augustsJuridisks paziņojums