Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2332(ACI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0278/2009

Debates :

PV 06/05/2009 - 2
CRE 06/05/2009 - 2

Balsojumi :

PV 06/05/2009 - 4.7

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0354

Debates
Trešdiena, 2009. gada 6. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

2. Atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) - Programma ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā - 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par daudzgadu finanšu shēmu (grozījums) (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par:

– ziņojumu (A6-0259/2009), ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā iesniedza P. Stavreva par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (COM(2009)0038 – C6-0051/2009 – 2009/0011(CNS)),

– ziņojumu A6-0261/2009), ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā iesniedza E. Maldeikis par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (COM(2009)0035 – C6-0049/2009 – 2009/0010(COD)) un

- ziņojumu, (A6-0278/2009) ko Budžeta komitejas vārdā iesniedza R. Böge par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (2007–2013) (COM(2009)0171 – C6-0508/2008 – 2008/2332(ACI)).

 
  
MPphoto
 

  Petya Stavreva, referente. (BG) Šodien Eiropas Parlamentā mēs sākam svarīgas debates par papildu resursu nodrošināšanu Kopienas lauku teritorijām no Eiropas budžeta, lai palīdzētu tām pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas. Jānorāda, ka 1,02 miljardi eiro būs atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniecības nozarei šajā grūtajā laikā. Uzskatu, ka Kopienas zemnieki un iedzīvotāji sapratīs šo svarīgo ziņu ar finanšu resursu nodrošinājumu papildu atbalstam.

Atbalsts, kuru saņems katra valsts, ir paredzēts platjoslas interneta attīstībai un jauno problēmu risināšanai, kuras definētas kopējās lauksaimniecības politikas 2008. gada pārskatā. Uzskatu, ka investīcijas interneta infrastruktūrā, piena nozares pārstrukturēšanā, atjaunīgajos enerģijas resursos, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu aizsardzībā ir galvenais nosacījums ievērojamas daļas problēmu risināšanā šajos reģionos, nodrošinot alternatīvas iespējas tur dzīvojošajiem cilvēkiem.

Savā ziņojumā es ierosinu, ka 2009. gadam paredzēto fondu budžetā jānodrošina papildu 250 miljonu eiro budžeta pozīcijai lauku attīstībai. Šī grozījuma rezultātā kopējais pieejamo resursu apjoms 2009. gadā sasniegs gandrīz 850 miljonus eiro. Tā kā ir nepieciešams ātri reaģēt uz pašreizējo ekonomisko krīzi, būtu labi, ja 2010. un 2011. gadā paredzētie maksājumi tiktu veikti 2009. gadā.

Vēlos uzsvērt iespēju sadalīt resursus starp dalībvalstīm, ņemot vērā to specifiskās prasības. Šis elastīgums ļaus atsevišķām valstīm izmantot finanšu resursus atbilstīgi to lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju vajadzībām.

Ņemot vērā ierobežoto kredītu pieejamību krīzes laikā un šķēršļus lauku vides programmu fondu izmantošanā, es uzskatu, ka šī ir laba iespēja daļu resursu atvēlēt fondiem, kas izsniedz aizdevumus un kredītgarantijas. Tad mēs varam reāli palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlas realizēt projektus, bet kuriem nav nepieciešamā kapitāla.

Ir svarīgi, lai dalībvalstis ievērotu plānotos termiņus un iekļautu papildu pasākumus lauku attīstības programmās, tādējādi atļaujot šo fondu izmantošanu. Jo ātrā nauda nonāks pie lauksaimniekiem un reģionos, jo lielāks labums būs no šīs finanšu palīdzības. Vēl viens svarīgs nosacījums sekmīgai resursu izmantošanai ir svarīgas un viegli pieejamas informācijas sniegšana katrā dalībvalstī reģionu un vietējām iestādēm un potenciālajiem labuma guvējiem par jaunajām projektu iespējām pārskatītajās lauku attīstības programmās.

Vēlos uzsvērt, ka man bija ļoti patīkami gatavot ziņojumu, kurš uzsver Eiropas iestāžu aktīvo pieeju un atbalstu Kopienas lauksaimniecības nozares un lauku rajonu nākotnei. Esmu vienmēr uzskatījusi, ka palīdzība visvērtīgākā ir tad, kad cilvēkiem to visvairāk vajag un šobrīd lauku rajoniem ir nepieciešams vairāk līdzekļu attīstībai un modernizācijai. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam apturēt migrāciju, aizsargāt dabu, nodrošināt nodarbinātību un jaunas darba vietas.

Noslēgumā gribu pateikties maniem kolēģiem Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kuri piedalījās šī ziņojuma sagatavošanā, kā arī pārstāvjiem no Eiropas Komisijas par lietderīgo sadarbību. Vēlos pateikties arī nozares organizācijām par iesniegtajiem priekšlikumiem. Aicinu jūs atbalstīt šo ziņojumu, lai varam dot jaunu stimulu Eiropas Savienības lauku rajonu attīstībai.

 
  
MPphoto
 

  Eugenijus Maldeikis, referents. (LT) Komisija ir iepazīstinājusi ar ārkārtīgi svarīgu Ekonomikas atveseļošanas plāna papildu paketi enerģētikas projektu jomā, jo ekonomiskā krīze rada problēmas Eiropas enerģētikai.

Šī pakete sastāv no trim elementiem. Pirmais ir gāzes un elektroenerģijas infrastruktūra un sevišķi svarīgi elektroenerģijas un gāzes stapsavienojumu projekti. Mēs zinām, ka tā ir ļoti jūtīga un veca problēma. Ņemot vērā pašreizējo krīzi, starpsavienojumu projektu finansēšana ievērojami stimulē reģiona enerģētikas attīstību, reģionu sadarbību un stiprina kopēja Eiropas enerģētikas tirgus radīšanu.

Otrais elements ir jūras vēja enerģijas projekti un trešais elements ir oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti, kuri ņem vērā klimata pārmaiņu radītās vajadzības un atjaunīgos enerģijas resursus, jo uzskatu, ka ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas enerģētikas nozarei pašos pamatos jāreformē tās struktūra un sistēmas. Tas būtu pats izdevīgākais brīdis pašreizējās situācijas izvērtēšanai un daudzu enerģētikas problēmu pārskatīšanai.

Uzskatu, ka šīs paketes trīs programmas ievērojami stiprinās Eiropas enerģētikas nozari, ietekmēs citas nozares un sniegs ievērojamu palīdzību ekonomikas atveseļošanai Eiropā.

Uzskatu, ka šīs paketes vērtība 3,9 miljardi ir ievērojama summa, kas palīdzēs risināt sevišķi steidzamo Eiropas energoapgādes drošības problēmu. Kopā ar enerģijas krīzes un sociāli ekonomiskajām sekām pastāv liels politiskais risks, ka atsevišķas Eiropas valstis skars gāzes piegādes problēmas. Šis apdraudējums ir augsts arī šodien.

Starpsavienojumu projektu finansēšana ievērojami stiprinās Eiropas pozīcijas un sniegs piegāžu papildu garantijas. Piebildīšu, ka apspriežot šo dokumentu, Eiropas Parlaments ierosināja paketē iekļaut sekojošo.

Pirmkārt, Parlaments pievērsa uzmanību iespējamai projektiem neizmantoto resursu pārdalei. Ierosinot noteikt ļoti stingrus termiņus projektu sagatavošanai un ieviešanai, mēs uzskatām, ka neizmantotā nauda jāsadala energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas projektiem.

Ļoti īsā laikā notika trīspusējas sarunas un mēs spējām panākt vienošanos ar Padomi. Padome apsvēra Parlamenta priekšlikumus un iekļāva tos šajā paketē. Es ļoti priecājos par to un vēlos pateikties Padomes pārstāvjiem, Čehijas prezidentūrai un komisāram Piebalga kungam par viņu ļoti ciešo un auglīgo sadarbību. Mēs patiešām spējām ļoti īsā laikā panākt labu rezultātu.

 
  
MPphoto
 

  Reimer Böge, referents. (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tiklīdz tika panākta vienošanās par 2009. gada budžetu, Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu par DFS pārskatīšanu, lai finansētu Eiropas enerģētikas tīklus un platjoslas infrastruktūras projektus Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna kontekstā.

Atskatoties mums jāsaka, ka tai ir sarežģīta procedūra, jo mēs to pienācīgi neapsvērām un pieņēmām, ka jaunie priekšlikumi jāiesniedz jau dažas dienas pēc vienošanās par budžetu un otrkārt, būtu pilnīgi neiespējami panākt vienošanos ar Padomi gan par pārtikas atbalsta mehānismu, gan par šiem ekonomikas stimulēšanas paketes elementiem, pieņemot 2009. gada budžetu. Sākotnējā priekšlikumā nodrošināt piecus miljardus pārskatītajā finanšu plānā un dalīt tos divos maksājumos – 3,5 miljardi eiro 2009. gadā un 2,5 miljardi eiro 2010. gadā, Komisija mācījās no pārtikas atbalsta mehānisma priekšlikuma budžeta katastrofas. Komisijas piedāvājums tajā gadījumā neatbilda budžetā paredzētajam. Tā ir arī šajā gadījumā.

Apsveicu faktu, ka Komisija pieņēma Budžeta Komitejas pirmajās debatēs izteikto priekšlikumu ierobežot pārskatīšanu un atstāt lauksaimniecības budžeta 2. izdevumu pozīcijā jautājumus, kas saistīti ar lauku rajoniem un platjoslas infrastruktūru un tās modernizēšanu lauku rajonos un nepārcelt tos uz 1.a izdevumu pozīciju. Tas bija piemērots Parlamenta priekšlikums un tika ņemts vērā.

Otrajā raundā mēs uzzinājām, ka Padome sākotnēji bija teikusi, ka Komisija nevar piedāvāt priekšlikumu par pārtikas nodrošinājuma mehānismu un ka tas būtībā ir labojums. Padome vienkārši gribēja apiet budžeta nosacījumus un nolīgumus. Mēs pareizi labojām šo kļūdu sarunās un 2. aprīļa trialoga sanāksmē. Uzskatu, ka esam spēruši pirmo pareizo soli ar priekšlikumu nodrošināt 2,6 miljardus eiro pirmajā solī, palielinot 2009. gada saistību apropriāciju maksimālo summu 1.a izdevumu kategorijā līdz 2 miljardiem eiro, samazinot 2. izdevumu kategorijas budžetu par to pašu summu un nodrošinot 600 miljonus eiro lauku attīstībai. Mēs centīsimies nodrošināt atlikušos 2,4 miljardus eiro, kompensējot tos 2010. un 2011. gada budžetu saskaņošanas procedūrās, izmantojot visus – un es citēšu, jo tas ir svarīgi – „visus līdzekļus, ko paredz to juridiskais pamats un bez aizspriedumiem pret finansējumu koplēmuma programmām un ikgadējo budžeta procedūru.”

Mums bija svarīgi, lai esošās saistības netiktu ietekmētas un samazinātas starp izdevumu pozīcijām. Tādēļ sadalījums, par kuru mēs vienojāmies, bija tāds, par kādu varēja vienoties šajā laikposmā, jo mēs visi sapratām, ka šajā sasaukumā mums jāvirza jautājums par enerģētikas solidaritāti un infrastruktūru modernizēšanu, kā arī „veselības pārbaudes” pasākumi.

Tomēr ir arī skaidrs, ka tas, ko mēs teicām Eiropas Parlamenta plenārsēdē 25. martā par daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu, pēc iespējas ātrāk jāiekļauj darba kārtībā. Mēs aicinām Komisiju ņemt vērā visus apsvērumus par elastīgumu un uzlabot sarunu vadīšanu ikgadējās un daudzgadējās budžeta politikas kontekstā, apsverot daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu rudenī. Gadu no gada mēs iestiegam ikgadējās sarunās ar Padomi par tiem pašiem jautājumiem, jo viena puse nevēlas piekāpties un tās jābeidz, jo neviens ārpusē vairs nesaprot, kas notiek. Daudzgadu budžeta procedūrā mums jābūt elastīgākiem, manevrētspējīgākiem. Aicinu Komisiju mācīties no pēdējo divu triju gadu pieredzes un rudenī piedāvāt atbilstīgus priekšlikumus. Mēs negaidām neko citu!

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs, pašreizējā ekonomikas lejupslīde prasa stimulus arī ES līmenī. Tāda ir bijusi mūsu kopējā pārliecība kopš krīzes sākuma pagājušajā gadā.

2008. gada novembrī Eiropas Komisija piedāvāja visaptverošu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kuru decembrī apstiprināja valstu un valdību galvas. Pamatojoties uz to, janvārī tika sagatavota „piecu miljardu pakete”, kas paredzēta nekavējošai ES ekonomikas stimulēšanai. Paketes stimuls paredzēts galvenajiem mērķiem – platjoslas infrastruktūras attīstībai, energopiegāžu drošībai un zema oglekļa satura tehnoloģijām.

Komisija ļoti augstu vērtē vienošanos par paketi pēc grūtām, bet konstruktīvām diskusijām ļoti īsā laikposmā.

Vēlos pateikties Parlamentam par atbalstu mūsu priekšlikumam, kā arī par elastīgumu un kompromisa izpratni, ko tas parādīja starpiestāžu diskusiju laikā. Šis gadījums parāda, ka ES spēj ātri reaģēt, ja krīze prasa steidzamu atbildi.

Par budžeta pusi – un tagad es runāšu priekšsēdētāja vietnieka Kallas kunga vārdā – Komisija var pieņemt risinājumu, par kuru vienojušās trīs iestādes, lai gan tās pieeja atšķiras no mūsu sākotnējā priekšlikuma 2008. gada decembrī. Mēs esam pārliecināti, ka projekti tiks realizēti plānotajā laikā.

Vēlos arī apliecināt, ka Komisija ir ņēmusi vērā Parlamenta gaidas par budžeta pārskatīšanu un iestāžu nolīguma funkcionēšanas novērtējumu. Kā jūs zināt, mēs strādājam pie šiem jautājumiem un iepazīstināsim ar saviem secinājumiem rudenī vai vēlākais līdz gada beigām.

Tagad pievērsīšos savam tematam: enerģētikai. Regula par enerģētikas projektiem ir nozīmīgs instruments divu mērķu sasniegšanai: reaģēt uz galvenajiem drošības jautājumiem un apkārtējās vides problēmām enerģētikas nozarē, vienlaikus dodot ieguldījumu mūsu ekonomikas atveseļošanā. Pakete ir arī solidaritātes piemērs Eiropas Savienībā. Jo īpaši gāzes krīze prasa ātru reakciju.

Nekad agrāk Eiropas Savienība nav vienojusies par tik lielas summas piešķiršanu galvenajiem enerģētikas projektiem.

Zinu, ka daži no jums vēlētos redzēt paketē vairāk pasākumu atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes projektiem, bet uzskatu, ka kompromiss, kas beigās panākts par šo jautājumu, ir labs. Komisija visaptverošā deklarācijā vēlreiz apliecina, ka tā pārskatīs situāciju 2010. gadā, īpaši uzsverot iespēju piedāvāt neizlietoto finansējumu pasākumiem energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas avotu jomās. Deklarācija ir nosūtīta Parlamentam un tiks publicēta Oficiālajā Vēstnesī kopā ar regulu, tādēļ es to šeit nelasīšu.

Es apsveicu faktu, ka jaunu projektu ierosināšanas princips, ja mēs identificējam nopietnus apdraudējumus pašreizējo projektu realizēšanā, tiek attiecināts arī uz regulas ievilkumiem un pantiem.

Bez tam, varu jums apgalvot, ka mēs ātri virzīsim daudzas citas iniciatīvas atjaunīgās enerģijas avotu un energoefektivitātes jomās, kas minētas mūsu deklarācijā.

Pēc sekmīgas un ātras likumdošanas procedūras noslēgšanas Komisija pievērsīsies paketes ieviešanai. Varu darīt jums zināmu, ka mēs plānojam maija beigās izsludināt pieteikumu iesniegšanu enerģētikas projektiem un es sagaidu pirmos lēmumus par to atbalstīšanu līdz šī gada beigām.

Es vēlētos sevišķi pateikties referentiem Stavreva kundzei, Maldeikis kungam un Böge kungam par iesaistīšanos ātra risinājuma meklēšanai šim ļoti svarīgajam priekšlikumam.

 
  
MPphoto
 

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es runāšu tikai par to paketes daļu, kas attiecas uz lauku attīstību. Vispirms, tāpat kā Piebalga kungs, es vēlos pateikties Parlamentam par sadarbību, jo īpaši Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai. Pēdējos mēnešos bija ļoti labs un konstruktīvs dialogs un ir acīmredzams, ka jūsu atbalsts šajā jautājumā ir svarīgs sekmīgam iznākumam.

Tiesību akts jāpieņem cik ātri iespējams, lai šo naudu var ieguldīt lauku attīstībā un arī izlietot 2009. gadā.

Beigu kompromiss lauku attīstībai atvēlēja nedaudz mazāk naudas kā mēs vēlējāmies. Sākumā mēs gribējām 1,5 miljardus eiro un dabūjām 1,02 miljardus eiro. Investīciju apjoms platjoslas infrastruktūrā lauku rajonos ir palielināts un dalībvalstis varēs elastīgi izvēlēties starp platjoslas infrastruktūru un jaunām problēmām. Uzskatu, ka tā ir laba ideja, jo neierobežo cilvēkus, kas saredz īpašas grūtības jaunajās problēmās dažādās Eiropas Savienības daļās.

Arī Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā grozījumus. Jūs prasāt paplašināt attiecināmo platjoslas operāciju loku ar maigiem pasākumiem kā IKT apmācība un investīcijas IKT pakalpojumos un iekārtās. Vēlos norādīt, ka šādas investīcijas un pasākumus jau plaši atbalsta gan struktūrfondi, gan lauku attīstības finansējums. Uzmanība pievērsta platjoslas infrastruktūrai, jo tā vislabāk var veicināt tehnoloģisko attīstību un izaugsmi.

Komisija uzskata, ka atveseļošanas paketes veicināšana ir nepieciešama, bet to var darīt ar mūsu lauku attīstības instrumentu kastē jau esošajiem instrumentiem. Pašreizējais politiskais pamats ļauj izlietot naudu projektiem jau 2009. gadā.

Mēs esam iepazinušies arī ar projektu iekļaut finansējumā 250 miljonus eiro, kurus Parlaments gala balsojumā par budžetu pagājušajā gadā papildu piešķīra 2009. gada budžetam. Tomēr šis priekšlikums netika iekļauts nolīgumā par atveseļošanas paketes finansējumu, kas tika panākts trīspusējās diskusijās. Lai izvairītos no aizkavēšanās šīs paketes pieņemšanā, uzskatu, ka mums jāizmanto iespēja atgriezties pie tās vēl šajā gadā, kad tiks panākta vienošanās par pārējo atveseļošanas paketes finansējumu.

Tā kā šī ir Parlamenta pēdējā plenārsēde pirms vēlēšanām, vēlos no sirds pateikties jums par ļoti labo sadarbību un viedokļu apmaiņu – dažreiz ar lielu patriotismu un dinamismu, bet tā bija patīkama. Tiem, kuri atkārtoti nekandidē vēlēšanās vēlos teikt, ka bija patīkami ar jums kopā strādāt.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Paldies jums, komisāre Fischer Boel kundze! Ļoti labi, ka jūs to pateicāt. Vienmēr bija un ir patīkami strādāt kopā ar jums un jūsu kolēģiem Komisijā. Protams, ir atšķirības, bet ar jums un komisāru Piebalga kungu vienmēr ir bijis patīkami un vēlos pateikties jums Parlamenta vārdā un arī personīgi.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro, Budžeta komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 2. aprīļa trialoga sanāksmē beidzot tika panākta vienošanās starp Parlamentu un Čehijas prezidentūru. Kā Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājam man bija liels prieks par šo vienošanos, kas deva iespēju turpināt atveseļošanas plāna likumdošanas procedūru paredzētajā laikposmā.

Finansēšanas metodes 2009. gadam ir ļoti skaidras: no 3,98 miljardu eiro kopējās summas 2 miljardi eiro tiks paredzēti enerģētikai, kompensējot 2. izdevumu kategorijā „Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība”. Par enerģētikai piešķirtajiem atlikušajiem 1,98 miljardiem eiro tiks lemts 2010. gada budžeta procedūrā un nepieciešamības gadījumā lēmums tiks pieņemts 2011. gada budžeta procedūrā.

Uzskatu, ka tomēr ir svarīgi, lai kompensācijas mehānisms, kuru pielieto dažādām nodaļām, nesagrautu finansējuma paketi programmām, par kurām lēmumus pieņem kopīgi vai ikgadējo budžeta procedūru. Uzskatu, ka ņemot vērā deficītu, ko izgaismojis pašreizējais iestāžu nolīgums, mums dziļāk jāaplūko šis temats, lai padarītu šo nolīgumu elastīgāku un spējīgāku reaģēt uz turpmākajām finanšu vajadzībām.

 
  
MPphoto
 

  Vicente Miguel Garcés Ramón, Budžeta komitejas atzinuma projekta autors. (ES) Priekšsēdētāja kungs, es pārstāvu Budžeta komitejas viedokli, kuras atzinumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai es sagatavoju. Šis priekšlikums ir daļa no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna.

Eiropas Padome 2009. gada marta beigās ierosināja piešķirt 3,98 miljardus eiro enerģētikas nozarei un 1,02 miljardus eiro lauku attīstības fondam, lai radītu jaunu platjoslas infrastruktūru laukos, uzlabotu esošo infrastruktūru un reaģētu uz jaunajām problēmām: klimata pārmaiņām, atjaunīgo enerģiju, bioloģisko dažādību un piena nozares pārstrukturēšanu.

Budžeta komiteja vienbalsīgi nolēma, ka atsauces summa, kas norādīta tiesību akta priekšlikumā atbilst pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas 2007.–2013. gadam 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam.

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Rumiana Jeleva, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. (BG) Kā Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja, es vēlos teikt, cik ļoti mani iepriecina Eiropas enerģētikas atveseļošanas attīstības programmas gala versija. Parlaments ieņēma stingru nostāju sarunās ar Padomi un ieguva vislabāko iespējamo iznākumu Eiropas iedzīvotājiem.

Enerģētikas atveseļošanas programma ir ļoti svarīga Eiropas ekonomiku nākotnei. Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze grauj dažādas programmas energodrošības jomā, kas ir nāvējoši mūsu ekonomikas izaugsmei un sasniegumiem nākotnē.

Tā rezultātā pareizā pieeja ir piešķirt papildu stimulus projektiem enerģētikas nozarē, kas palīdzēs atjaunot mūsu ekonomiku un veicinās energopiegāžu drošību un kas vērsti arī uz siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas mazināšanu.

Jaunā programma efektīvi stiprinās energoapgādes drošību arī manā valstī Bulgārijā, pateicoties finansējuma nodrošināšanai Nabucco cauruļvadam un mūsu savienojumam ar infrastruktūras tīkliem Grieķijā un Rumānijā. Tas padarīs mūs mazāk ievainojamus tādās krīzēs, kāda bija pagājušajā ziemā.

Kolēģi deputāti, mūsu Eiropas ekonomika un infrastruktūra ir atkarīgas no labas piekļuves enerģijai. Šajā ziņā Eiropas enerģētikas atveseļošanas programma bruģē ceļu efektīvākai un rezultatīvākai enerģētikas infrastruktūrai Eiropā. Tādēļ es vēlreiz vēlos uzsvērt kopējas Eiropas Savienības enerģētikas politikas nepieciešamību. Tikai kopā mēs spēsim panākt lielākus sasniegumus un dot mūsu pilsoņiem enerģētikas drošību, kuru tie ir pelnījuši. Visbeidzot es vēlētos pateikties referentei par viņas labo darbu.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Schroedter, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. (IT) Priekšsēdētājas kundze, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicināja Reģionālās attīstības komiteju paust savu viedokli par priekšlikumu Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kurš ir nonācis Parlamentā apspriešanai 5 miljardu eiro paketes kontekstā.

Aplūkojamo pasākumu var uzskatīt kā savlaicīgu Komisijas reakciju uz vajadzībām, kas pamatā Padomes 2008. gada 11. un 12. decembra lēmumam apstiprināt Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā iekļauti konkrēti pasākumi daudzās Kopienas un valstu kompetences nozarēs, lai risinātu ekonomikas un finanšu krīzi, kas pārņēmusi Eiropas tirgus kopš 2007. gada.

Lauku attīstības nozarē Komisijas pasākumi piedāvā izdarīt attiecīgus atjauninājumus Padomes Regulā Nr. 1698/2005, kas izstrādāta minētā Eiropas plāna pamatnostādņu ieviešanai.

Kopumā Komisijas priekšlikumu, kas paredz 1,5 miljardu eiro budžeta pieejamību visām dalībvalstīm ar Eiropas lauku attīstības fonda starpniecību, lai attīstītu piekļuvi platjoslas internetam lauku rajonos un risinātu jaunās problēmas, kas identificētas vidēja termiņa kopējās lauksaimniecības politikas reformu novērtējumā, kurš noslēdzās 2008. gada novembrī, pilnībā atbalstīja Reģionu attīstības komiteja. Tā uzskatīja, ka piedāvātie pasākumi, ja tos ieviesīs ātri un pilnībā, noteikti spēs pacelt valstu ekonomikas un liks patērētājiem atkal noticēt sistēmai, vienlaikus efektīvi sasniedzot teritoriālās un sociālās konverģences mērķus Savienības reģionos. Tas viss ir tiesa, ja pasākumus kombinēs ar Padomes pausto nepieciešamību palielināt izlietošanas iespējas pirmajos gados.

Paužot savu viedokli, komiteja neaprobežojās ar vienkāršu Eiropas Komisijas piedāvāto pasākumu izvērtējumu, bet nolēma piedāvāt savu priekšlikumu, kas ietvertu noteiktus grozījumus tai iesniegtajā tekstā. Galvenais aspekts, kuru Reģionu attīstības komiteja vēlējās uzsvērt, bija nepieciešamība palielināt pārredzamību un informāciju par rezultātiem, kas iegūti laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam un nodrošināt piemērotus instrumentus ELFLA struktūrfondu finansēto pasākumu koordinēšanai platjoslas interneta infrastruktūras jomā.

Komiteja lūdza Komisiju piedāvātā pasākuma tekstā atsevišķa grozījuma formā iekļaut paragrāfu, kas īpaši veltīts šīs aktivitātes rezultātu apstiprināšanai ikgadējā pārraudzības ziņojumā, ko prasa Eiropas Lauksaimniecības lauku attīstības fondam.

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj, PPE-DE grupas vārdā. – (SL) Finanšu un ekonomiskās krīzes risināšana ir svarīgs Eiropas vienotības un solidaritātes pārbaudījums. Mums jāparāda divas lietas: pirmkārt, ka veiksim saskaņotas darbības un spēsim gūt labumu no tām un otrkārt, ka spējam saglabāt stratēģiskās prioritātes, kuras esam noteikuši pēdējo gadu laikā, proti, prioritātes, kas nodrošina pāreju uz zināšanām balstītu sabiedrību un inovatīvu sabiedrību ar zemu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas līmeni.

Ar gandarījumu redzu, ka Eiropa ir atsaukusies uz šo aicinājumu strauji un vienoti. Mēs esam pauduši savu nostāju pret protekcionismu un izveidojuši iekšējo tirgu kā vienu no galvenajiem Eiropas sasniegumiem, kurš jāsaglabā arī krīzes laikā. Darot to, mēs esam spējuši saglabāt savu vīziju un rīkoties, nepazaudējot no redzesloka mūsu ilgtermiņa problēmas, tostarp arī klimata pārmaiņas.

Ļaujiet man īsi pieminēt projektus enerģijas jomā. Relatīvi īsā laikposmā mēs esam nodrošinājuši papildu finanšu resursus, kurus plānojam iezīmēt jaunu, tīrāku tehnoloģiju attīstībai nākotnē un energopiegādes drošības palielināšanai. Svarīgi ir tas, ka mēs šajā paketē iekļaujam oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas, jūras vēja enerģijas popularizēšanu un gāzes un elektrības pārvadu starpsavienojumus.

Tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka, par spīti labo projektu skaitam, kuriem tiks piešķirta papildu palīdzība; šajā lietā trūkst dažu svarīgu projektu. Šī iemesla dēļ es lūgšu šos projektus rūpīgi pārraudzīt, kontrolēt to ieviešanu un rast papildu finanšu līdzekļus projektiem, kuri veicina efektīvu enerģijas un atjaunīgo enerģijas resursu izmantošanu.

Ļaujiet man piebilst šajā kontekstā, ka ģeotermālā enerģija noteikti ir vēl viens liels potenciāls, kurš netiek izmantots. Uzskatu, ka tas ir viens no mūsu vissvarīgākajiem uzdevumiem nākamā sasaukuma sākumā.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda , PSE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šķiet, ka mūs pārņēmis Ziemassvētku miers – viss notiek tik mierīgi. Diemžēl mans sakāmais nebūs patīkams.

Padomei, kuras pārstāvju šodien nav klāt, ir vajadzējis mēnešiem laika, lai pārskatītu un pārdomātu Komisijas piedāvātos priekšlikumus un nāktu ar risinājumu situācijā, kurā mums ir milzīgs, augošs bezdarbs. Tādēļ tā nav Parlamenta vaina. Šajā gadījumā par budžetu atbildīgie cilvēki bija pat aizsteigušies mums priekšā enerģētikas jomā. Tas noteikti neatviegloja mūsu dzīvi. Parasti viņi ir bloķētāji. Bet tad mēs centāmies rast risinājumus un komisāra kungs bija ļoti pretimnākošs, bet Padome bija ļoti stūrgalvīga.

Mūsu bažas – un tām vajadzētu būt pašsaprotamām – ka visas budžeta apropriācijas, kuras nevar izmaksāt, jāpiešķir projektiem, lai radītu darbavietas, jo īpaši energopiegāžu drošības, energoefektivitātes un enerģijas saglabāšanas projektiem. Tam patiešām jābūt pašam par sevi saprotamam. Ja mēs jautātu Eiropas pilsoņiem, vai viņi atbalstītu neiztērētās naudas piešķiršanu šai konkrētajai jomai, lielākā daļa atbildētu apstiprinoši. Tikai Padome vēl nav atzinusi, ka tas patiešām ir nepieciešams. Šajā kontekstā mums visiem, tostarp jaunā Parlamenta deputātiem, jāuzstāj, lai tas tiktu realizēts.

Es nezinu, vai Piebalga kungs vēl būs komisārs un turpinās atbildēt par šo nozari, bet ceru, ka Komisija arī ir vienisprātis, ka mums jānodrošina visu neizmaksāto apropriāciju novirzīšana citām nozarēm ar nodarbinātības projektiem, kas saistīti ar energoefektivitāti un energodrošību.

Nobeigumā es vēlētos gan personīgi, gan savas grupas vārdā pateikties abiem komisāriem par sadarbību. Vai tā vienmēr bija patīkama, tas ir cits jautājums, bet jūs vienmēr bijāt gatavi iesaistīties dialogā un ceru, ka varat teikt to pašu par mums. Mēs esam vēlēšanu kampaņas vidū, bet jums tagad ir mierīgāks laiks. Es patiešām ceru, ka jūs varat iztikt bez mums, parlamentāriešiem.

 
  
MPphoto
 

  Donato Tommaso Veraldi, ALDE grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, priekšlikums, par kuru mēs diskutējam, ir daļa no 5 miljardu eiro paketes, kas piešķirta Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam, kurā EUR 1 040 ir paredzēti platjoslas interneta aptvēruma veidošanas un pabeigšanas lauku rajonos un attīstībai saistībā ar jaunajām problēmām, kuras izgaismo kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaude.

Lai reaģētu uz pašreizējo finanšu krīzi, mums jārīkojas vispirms lauku rajonos, izmantojot instrumentus, kas veidoti, lai palīdzētu šiem rajoniem izkļūt no strukturālās izolācijas, kurā tie atrodas. Tādēļ ir svarīgi garantēt pieejamo Kopienas fondu izlietošanu, palielinot to efektivitāti un pievienoto vērtību. Lauku attīstībā jāizmanto ikviena iespējamā taktika, lai nodrošinātu lielāku finanšu elastīgumu un efektivitāti.

Uzskatu, ka ir būtiski, lai Komisija apņemtos palīdzēt dalībvalstīm pieņemt valstu stratēģijas un lauku attīstības programmas, kas vērstas uz nodarbinātības paaugstināšanu. Tomēr man jāsaka, ka saskaņā ar lauku attīstības fonda noteikumiem, platjoslas infrastruktūras ieviešanas projektus galvenokārt vada provinču, municipalitāšu un kalnu kopienu pašvaldības, kuras tomēr savos rēķinos nevar iekļaut PVN. Tā nenotiek ar citām programmām, ar citiem struktūrfondu noteikumiem, kur šādi izdevumi tiek uzskatīti par attaisnojamiem.

Ekonomiskā krīze vienkārši ir uzsvērusi grūtības, kas jau bija šīm vietējām iestādēm un tādējādi PVN esamība budžetos, kas saistīti ar dažādu projektu ieviešanu ir tik bieža, ka pastāv risks, ka pašvaldības nespēs ieguldīt līdzekļus un neiztērētie resursi atgriezīsies Kopienas budžetā. Nobeidzot par resursu sadalījumu, uzskatu, ka mums jāpievērš uzmanība vēsturisko kritēriju izmantošanai, kā to ierosināja Komisija.

 
  
MPphoto
 

  Guntars Krasts, UEN grupas vārdā. (LV) Paldies priekšsēdētājam! Panāktā vienošanās par atbalstu ilgtermiņa Eiropas Savienības enerģētikas politikai, sniedzot īstermiņa stimulus ekonomikas atdzīvināšanai, manuprāt, sasniedz abus mērķus. Vienīgais izņēmums, kas nevar sniegt īstermiņa ekonomisko atdevi, ir finansējums oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem, taču tas neapšaubāmi pilda enerģētikas politikas ilgtermiņa uzdevumus, paaugstinot Eiropas Savienības uzņēmumu tehnoloģiju konkurētspēju pasaules tirgos, kur ogļu dedzināšanu alternatīvās enerģijas veidi nespēs aizstāt prognozējamā laika periodā. Ļoti atzinīgi vērtēju lielākās finansējuma daļas novirzīšanu Eiropas enerģijas tīklu starpsavienojuma projektiem. Iepriecina, ka ievērojami līdzekļi atvēlēti visizolētākā Eiropas Savienības reģiona –Baltijas valstu – integrēšanai Eiropas elektrības tīklos. Lai arī ar šīm investīcijām netiek atrisināta trīs Baltijas valstu tirgus pilnīga integrācija Eiropas tīklos, tomēr tas ir būtisks, stiprinošs un energoapgādes drošību veicinošs faktors. Ceru, ka tas kalpos kā stimuls Baltijas valstīm turpināt strukturālās reformas energosistēmās, veidot tirgus apstākļus, kas uzlabos energopatērētāju situāciju šajā reģionā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, šī ir skumja diena Eiropas Savienības uzticamībai. Ekonomikas atveseļošanas pakete, par kuru mēs balsosim, būtībā ir neatveseļošanas plāns, kurš nedos gandrīz nekādus tūlītējus ekonomiskos stimulus. Mēnešiem ilgi mēs esam diskutējuši ar ES Padomi, reizēm pat intensīvi. Diemžēl tā vietā, lai pretotos Vācijas, Nīderlandes, Apvienotās Karalistes un citu valstu valdībām, kuras pieņēma tuvredzīgu „es gribu atgūt savu naudu” nostāju, šī Parlamenta un Komisijas vairākums ir vienkārši padevies to prasībām.

Šis iznākums ir ļoti slikts un no tā varēja izvairīties. Mēs varējām izveidot īstu solidaritātes instrumentu, kur lielākā daļa finanšu nonāktu tajās ekonomikās, kur visvairāk nepieciešamas: mūsu draugiem Austrumeiropā. Mēs varējām veicināt šīs paketes ekonomisko efektivitāti, izmantojot tādus inovatīvus finanšu instrumentus kā aizdevumu garantiju fondi un valsts bankas vai Eiropas Investīciju banka. Tas 5 miljardus eiro pārvērstu 50–80 miljardu eiro investīcijās, kuras mums šobrīd nepieciešamas Eiropas ekonomikai. Mēs varējām koncentrēt investīcijas jomās ar tūlītēju darbavietu radīšanu, piemēram, Eiropas pilsētās, kuras pēta ēku renovāciju un sabiedrisko transportu vai neatkarīgās enerģētikas kompānijās, kuras investē atjaunīgajā enerģijā vai Eiropas rūpniecībā, kas pēta ekotehnoloģijas. Tā vietā jūs esat izvēlējušies koncentrēt šos 5 miljardus eiro vecmodīgā valsts atbalstā tiem, kam vismazāk nepieciešama nauda: lielajiem enerģētikas oligopoliem Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Francijā.

Tā vietā, lai sūtītu nepārprotamu vēstījumu, mēs raidām signālu par politiskās drosmes trūkumu: bezmugurkaula Eiropas iestādes, kas pakļāvušās šauri nacionāli domājošu valdību kaprīzēm.

Diemžēl mums nav droša un redzīga Komisijas prezidenta. Diemžēl liberāļi un sociālisti šajā Parlamentā nebija gatavi cīnīties ar zaļajiem lai padarītu šo atveseļošanās paketi par īstu pirmo soli zaļa jaunā kursa virzienā. Pirms Eiropā var notikt pārmaiņas, mums jānomaina Komisijas priekšsēdētājs. Lai šīs pārmaiņas varētu notikt, mums jāmaina vairākums Eiropas Parlamentā. „Apturiet Barroso kungu – cīnieties par zaļu „jauno kursu”: tas ir vairāk kā jebkad pareizais lozungs nākamajām Eiropas vēlēšanām.

 
  
MPphoto
 

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Par Eiropas Savienības tā saukto 5 miljardu paketi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu ir lietderīgi atcerēties šī Parlamenta pieņemto rezolūciju par 2007. – 2013. gada finanšu shēmas vidusposma pārskatu. Šajā rezolūcijā teikts, ka pašu resursu griesti maksājumos veido 1,24 % no Eiropas Savienības NKI un ka tie ir bijuši efektīvi zem 1 %, ka katru gadu ievērojamas rezerves paliek zem daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem griestiem ar 29 miljardiem eiro maksājumos pēdējos trīs gados un ka pastāv milzīgas rezerves starp daudzgadu finanšu shēmas griestiem un ES pašu resursu griestiem, kas veido 176 miljardus eiro laikā no 2010. līdz 2013. gadam.

Ņemot vērā šo situāciju, mums jājautā sev: kāpēc pasliktinoties ekonomiskajai situācijai mēs neizmantojam fondus, ko nodrošina daudzgadu finanšu shēma?

Kāpēc Eiropas Savienība izvēlas atņemt 2 miljardus eiro no lauksaimniecības peļņas rezerves, kad tūkstošiem lauksaimnieku sastopas ar vēl lielākām grūtībām?

Vai lauksaimniekiem ir vairāk nepieciešams atbalsts, lai risinātu ražošanas cenu pieaugumu un cenu kritumu vai platjoslas internetam?

Lai nodrošinātu šīs korekcijas neitralitāti, no kuras citas budžeta nodaļas tiks atņemti gandrīz 2 miljardi eiro? Vai šo summu atņems kohēzijai?

Kā tiks sadalīti gandrīz 4 miljardi eiro projektiem enerģētikas jomā un gandrīz 1 miljards  eiro platjoslas attīstīšanai lauku rajonos? Kā šī negodīgā maiņa tiks pielietota?

Visbeidzot, kur ir Eiropas Savienības cildinātā solidaritāte? Vai arī kalns beigu beigās atkal izrādīsies tikai kurmja rakums?

 
  
MPphoto
 

  Patrick Louis, IND/DEM grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vēlme pēc atveseļošanas plāna ir labs nodoms. Keinsa atveseļošana ir nepieciešama, lai reaģētu uz ciklisku kritumu, bet šī ir strukturāla krīze. Tad šis instruments nav piemērots.

Atkārtota naudas injekcija neierobežotā ekonomikā ir naudas palaišana vējā. Būtībā ekonomikas atbalstīšana, vispirms neatjaunojot Kopienas prioritātes pie robežām līdzinās mājas sildīšanai, kad visi logi atstāti vaļā. Boileris pārstāj darboties un apkures rēķini izkūp gaisā.

Pēc šīm ievadfrāzēm man ir trīs komentāri. Pirmkārt, enerģijas tirgus nav svarīgs. Šajā nozarē konkurence nemazina cenas, jo tās nosaka ražošanas līdzekļu izmaksas. Tādēļ mēs uzskatām, ka ir svarīgi investēt patiešām efektīvos enerģijas avotos, lai izvairītos no lielā mērā subsidētu enerģijas avotu slazda, piemēram, vēja enerģijas un izvēlēties saules un kodolenerģiju.

Otrkārt, vienotā elektrības tirgū nav efektivitātes: lielā attālumā enerģijas zudums ir proporcionāls pārvadīšanas attālumam. Pārrāvumu un pārtraukumu iespējamība pieaug līdz ar tīkla ģeogrāfisko sarežģītību. Tādēļ Eiropas elektroenerģijas tīkla starpsavienojumiem jāatgriežas pie sākotnējā mērķa – kalpot kā abpusējam atbalsta resursam un ļaut enerģijas apmaiņu, bet tikai fonā. Šim darbam būtu jākļūst par mūsu prioritāti.

Treškārt, par Podimata kundzes ziņojumu, kas saistīts ar šo ziņojumu, mēs rekomendējam ņemt vērā ne tikai enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu produktu, bet arī apsvērt informāciju par enerģijas daudzumu, kas nepieciešams, lai saražotu šo produktu.

Šīs informācijas paziņošana patērētājiem stiprinās pozīcijas produktiem ar augstu pievienoto vērtību un zemām enerģijas prasībām. Šīs informācijas iekļaušana dos tik nepieciešamo konkurences priekšrocību mūsu ekonomikām, kuras apdraud negodīga globālā konkurence.

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (NI).(SK) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Uzskatu, ka Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši dažus ārkārtējus, bet efektīvus lēmumus, pārnesot 5 miljardus eiro neizmantotos resursus no 2008. uz 2009. gadu stimulēšanas paketei, lai mīkstinātu finanšu krīzes sekas kopā ar 4 miljardiem eiro, lai atrisinātu dažas vājās vietas Eiropas energotīklos. No otras puses Turmes kunga runa bija patiesa daudzējādā ziņā, jo īpaši par finanšu vadību.

Uzskatu, ka ir svarīgi, lai dalībvalstu valdības elastīgi reaģētu un izlietotu visus 2009. –2010. gadam paredzētos resursus un darītu to cik iespējams efektīvi. Krīzes situācija gāzes piegādē gada sākumā pēc Krievijas un Ukrainas nesaskaņām parādīja, cik neaizsargāta kritiskās situācijās ir ievērojama daļa Eiropas. Šīs paketes ieviestie un finansētie pasākumi palīdzēs novērst šādas krīzes atkārtošanos.

 
  
MPphoto
 

  Agnes Schierhuber (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi, vispirms es gribu pateikties Stavreva kundzei par izcilo ziņojumu. Ir ļoti svarīgi, lai ekonomiskā programma, kuru mēs pilnībā pieņēmām šodien, būtu pieejama arī lauku rajonos. Platjoslas internets, īpaši Austrijā, ir neaizstājams komunikācijas veids lauku rajonos, jaunu un modernu darbavietu radīšanai un ātrai informācijas piegādei. Nedrīkst neņemt vērā, ka vairāk nekā 50 % Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos.

Dāmas un kungi, mana politiskā karjera tuvojas beigām. Es gribētu no sirds pateikties visiem kolēģiem, Komisijai un visām Eiropas Savienības iestādēm, jo īpaši amatpersonām un darbiniekiem, par viņu palīdzību un atbalstu. Bija patīkami strādāt ar jums visiem kopā. Visbeidzot es vēlētos pateikties tulkiem, kuriem bija jātulko mana Austrijas vācu valoda.

Esmu pārliecināta, ka joprojām jābūt pilnīgi skaidram, ka kopējā lauksaimniecības politika ar tās diviem pīlāriem ir svarīga Eiropas Savienības sabiedrībai. Lauksaimnieki dabiski apzinās savu atbildību sabiedrības priekšā. Bet es sagaidu, ka Eiropas Savienības sabiedrība arī apzināsies savu atbildību pret visiem tiem, kas nodrošina tās resursus. Ar šādu domu es vēlu visu labāko Eiropas Savienībai nākotnē.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Gábor Harangozó (PSE).(HU) Komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos sākt ar pateicību Stavreva kundzei par sadarbību un apsveikt viņu par izcilo darbu, kurš saņēma vienbalsīgu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atbalstu.

Pēc Padomē notikušajām debatēm mūsu rīcībā ir 1,02 miljardi eiro, lai mazinātu krīzes sāpīgo ietekmi uz lauku rajoniem. Mēs esam veiksmīgi nonākuši situācijā, kur naudu var izmantot daudz elastīgāk nekā sākotnējā priekšlikumā, pietiekami plašā shēmā, lai attīstītu platjoslas interneta pieejamību lauku rajonos un risinātu jaunās problēmas, kas definētas, pārskatot kopējo lauksaimniecības politiku.

Dalībvalstu lauku attīstības plāni jāpārskata, cik ātri iespējams, lai tagad norādītās summas būtu pieejamas cik ātri iespējams. Iespējams, tas ir vissvarīgākais aspekts lauku iedzīvotājiem, jo ar šo jauno pasākumu palīdzību kļūs pieejamas jaunas darbavietas, jauni apmācību kursi, vienlaikus samazinot izmaksas un ieviešot jaunas novatoriskas tehnoloģijas.

Lauku iedzīvotāji ir visneaizsargātākie ekonomiskās krīzes upuri. Raugoties nākotnē, jāsaka, ka pastāv tālākas teritoriālas un ekonomiskas atstumtības risks, kas turpināsies pēc ekonomiskās krīzes. Pat pirms krīzes sākuma daudzas dalībvalstis piedzīvoja pastāvīgu panīkumu lauku rajonos. Mūsu pienākums ir cik iespējams ātri izstrādāt un ieviest nepieciešamos pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt mūsu lauku vērtības.

Kolēģi deputāti, ņemot vērā to, ka manai partijai vēlēšanās neveiksies tik labi, lai es varētu strādāt nākamos piecus gadus kopā ar jums, es vēlos pateikties jums par izcilo sadarbību, kādu es baudīju šajā Parlamentā. Kā jauns politiķis es varu novēlēt katram jaunam politiķim iespēju mācīties šādā izcilā organizācijā to, kā darbojas Eiropas politika.

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek (ALDE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, pasaulē un Eiropā šobrīd ir trīs krīzes: finanšu krīze, no tās izrietošā nodarbinātības krīze un klimata krīze. Paketēs iekļauto pasākumu mērķim jābūt risinājumu meklēšanai visām trim krīzēm, bet man ir grūti to saskatīt šīs paketes gadījumā. Merilina Monro reiz teica: „neieved mani kārdināšanā, es pati to varu atrast.” Šķiet, ka dalībvalstu valdības šādi rīkojušās attiecībā uz naudu, kuru mēs kopīgi esam atvēlējuši šai ekonomikas paketei. To var daudz kritizēt par attiecināšanu uz vecā tipa enerģiju un jo īpaši par laika faktoru. Paketē iekļautie pasākumi paredzēti tik tālai nākotnei, ka visticamāk tie radīs jaunas darba vietas nākamajā, ne šajā recesijā. Mūsu mērķis bija censties iekļaut jaunās tehnoloģijas un jaunās idejas, kā arī pasākumus darba vietu radīšanai tagad, šīs recesijas laikā Eiropā. Tādēļ mēs turpināsim (cerams, ja tiksim atkal ievēlēti) pārraudzīt to, ko Komisijas vārdā apsolīja komisārs Piebalga kungs, proti, atbilstīgu, uzticamu ieviešanas un pārraudzības kontroli.

Nobeigumā, priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties komisārei Fischer Boel kundzei par ārkārtīgi konstruktīvo darbu, ko viņa ir darījusi un komisāram Piebalga kungam, kurš cieši sadarbojās ar Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un kuram personīgi ir bijusi ārkārtīgi svarīga loma strādājot pie enerģētikas un klimata paketēm un mūsu sasniegumos šajā jomā pēdējo piecu gadu laikā. Es vēlētos pateikties referentam par labo darbu un maniem kolēģiem deputātiem. Nobeigumā es patiešām domāju, ka mums vajadzētu pārtraukt Eiropas Parlamenta darbu Strasbūrā un turpmāk tikties vienās telpās.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN).(PL) Priekšsēdētājas kundze, atbalsts lauku rajoniem ir ļoti svarīgs pasākums neatkarīgi no tā formas. Jo vairāk tad, ja šis atbalsts nāk kā jaunu tehnoloģiju ieviešana lielā mērogā lauku rajonos. Tomēr prioritāšu secība manī rada šaubas. Kas šobrīd ir svarīgāk pilsētu attīstībai: platjoslas internets, transporta infrastruktūras tālāka modernizācija un attīstība vai pasākumi, kas saistīti ar darbavietu skaita palielināšanu lauku rajonos, jo īpaši krīzes laikā?

Man šķiet, ka nauda, kas nepieciešama platjoslas interneta ieviešanai un klimata pārmaiņu problēmu risināšanai lauku rajonos, galvenokārt tiks nodrošināta uzņēmumiem un kompānijām, kuri veic šo darbu un nevis lauksaimniekiem vai lauku rajonu iedzīvotājiem. Iespējams, ka šo naudu vajadzēja paredzēt subsīdiju disproporcijas mazināšanai vidēja lieluma lauku saimniecībām, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Eiropas Savienība pašlaik dod lauksaimniekiem platjoslas internetu par milzīgam izmaksām tā vietā, lai apmierinātu svarīgākas vajadzības, piemēram, lauku saimniecību un nevis bažu par tām pacelšanu augstākā līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Konstantinos Droutsas (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētājas kundze, 5 miljardu eiro vērtajai ekonomikas atveseļošanas programmai ir jāizmanto kapitālistu krīze un jāpalīdz kapitālam sasniegt mērķus, stimulējot kapitālistu pārstrukturēšanos stratēģiskajās nozarēs, kā enerģētika un elektroniskās komunikācijas.

Platjoslas internets un tīkli ir nepieciešami lauku rajonu attīstībai, bet tie nav prioritāte. Kad mazo un vidējo lauksaimnieku ienākumi pastāvīgi sarūk un viņiem draud padzīšana no zemes un bezdarbs, kad veselu rajonu ekonomikā ir krīze, pateicoties KLP un PTO diktātam, tīklu attīstība nebūs tā, kas veicinās lauku rajonu attīstību, tā ir ņirgāšanās uz nabadzīgo zemnieku rēķina. 1,5 miljardi eiro galvenokārt paredzēti elektroniskās komunikācijas kompāniju attīstībai, nevis lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Tieši tas pats attiecas uz 3,5 miljardiem eiro, kas paredzēti integrētu elektrotīklu un kopēja elektroenerģijas tirgus izveides pabeigšanai, nodrošinot privatizāciju, apvienošanos un pārņemšanu, ko veicina trešā liberalizācijas pakete un oglekļa uztveršana un uzglabāšana – šis ārkārtīgi dārgais un apkārtējai videi nedraudzīgais plāns, kura mērķis ir palielināt rūpniecības uzņēmumu peļņu un atļaut piesārņošanas turpināšanu.

Strādnieki un lauksaimnieki saprot, ka šie pasākumi tiek veikti, lai stiprinātu kapitālu un monopolus un tādēļ noraida tos un cīnās pret tiem, pieprasot, lai tiktu apmierinātas pamata izmaiņas, lai tās nekļūtu par krīzes nastu nesējiem.

 
  
MPphoto
 

  Helga Trüpel (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ttas ir tiesa, ka Eiropas Savienība cenšas dot savu ieguldījumu šajā finanšu un ekonomiskajā krīzē. Taisnība ir arī par platjoslas interneta popularizēšanu lauku rajonos, ka tam jādod reāls ieguldījums, lai nodrošinātu digitālās plaisas pārvarēšanu, dotu iespēju lielākam skaitam cilvēku piedalīties tajā un stiprinātu Eiropas Savienības iekšējo kohēziju.

Kā budžeta politiķe es vēlos norādīt, lai gan šādas programmas izsludināšanai būs publiska ietekme, tomēr nav skaidrs, no kurienes patiesībā nāks nauda. Tā ir zināmā mērā apšaubāma. Es nevaru to atbalstīt un ja Padome pieņem šādus lēmumus un Komisija Barroso kunga personā nāk ar šādu piedāvājumu, ir nopietni jānodrošina skaidrība par to, no kurienes nāk nauda. Tā ir vienīgā patiešām pārliecinošā politikas forma, kuru mēs varam piedāvāt saviem pilsoņiem. Šobrīd diemžēl naudas nav. Dalībvalstīm vēlreiz jāapliecina sava nostāja, lai mēs varam skaidri pateikt, ka tas ir ieguldījums labākā struktūrpolitikā un lielākā solidaritātē Eiropā. Tad mums jādod kopīgs ieguldījums, lai tā patiešām var kļūt par realitāti.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI). (DE) Priekšsēdētājas kundze, lai gan Eiropas Savienība ir ieviesusi subsīdijas lauku attīstībai, tajā pašā laikā iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, kuru rada Māstrihtas uzspiestie nosacījumi, veicina neapvaldītu liberalizācijas entuziasmu un tam sekojošo lauku infrastruktūras demontāžu.

Pēc Crysler izzušanas un skolu un policijas iecirkņu slēgšanas un pateicoties ES noteikto noteikumu atcelšanai drīz tiks slēgtas arī pasta nodaļas. Komisija diezgan noteikti plāno veikt tālāku eitanāziju. Ja atbilstības kritēriji par ekonomikas jaudu zem vidējā līmeņa un iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos vairs netiks ņemti vērā no 2014. gada, tas būs nāves skūpsts daudzām mazattīstītām teritorijām. Tas, pēc manām domām ir apvainojums visām lauku teritorijām, kurām mēs nedrīkstam ļaut izzust. Mums ir nepieciešami vienādi dzīves apstākļi pilsētās un laukos un visā valstī. Citādi ne tikai atsevišķi rajoni, bet arī veselas ielejas Eiropā drīz kļūs par tuksnešiem.

Subsīdiju nogriešana noteikti ir nepareiza pieeja, ja mēs vēlamies nosargāt svarīgus lauku rajonus un zemākās vidusšķiras struktūras. Tomēr lauku rajonus nevar uzturēt pie dzīvības tikai ar lauksaimniecības subsīdijām. Lauksaimniecības izzušana pēdējos gados parāda to skaidrāk kā jebkad. Subsīdijas mazāk attīstītiem rajoniem nevis jānogriež, bet jāpalielina. Mazajām, vidējām un bioloģiskajām saimniecībām jāizdzīvo un jāsaglabā pārtikas suverenitāte. Ja ES nevar drīz atrunāt no galvenokārt intensīvas lopkopības un lielo zemes īpašnieku – piemēram, Anglijas Karalienes – atbalstīšanas, tad ir īstais brīdis atkārtoti nacionalizēt lauksaimniecību vai vismaz darīt to daļēji.

 
  
MPphoto
 

  Neil Parish (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, vai drīkstu pateikties komisāra kungam par uzstāšanos šodien no rīta un Stavreva kundzei par viņas ziņojumu?

Ir ļoti svarīgi, ka mēs runājam par šo „piecu miljardu” paketi. Vai es drīkstu atklāti teikt Komisijai, ka uzsākot piecu miljardu paketi nākotnē, vajadzētu panākt lielāku Padomes piekrišanu, pirms nonākam līdz šim punktam? Saprotu, ka vienmēr nav viegli panākt Padomes vienošanos par naudu, bet mums jāzina, vai solītā nauda beigās būs. Man ir nojauta, ka tā būs un es domāju, ka to patiesībā varēs labi izmantot.

Nav šaubu, ka lauksaimniecība ir ļoti svarīga lauku rajoniem, bet tur darbojas arī daudzas citas nozares. Jo īpaši mazākajām lauku saimniecībām ir nepieciešami citi ienākumi. Platjoslas internets jo īpaši nozīmē, ka lauku rajonos varēs attīstīt daudzus mazus uzņēmumus. Ja ir pieejams platjoslas internets, sakari var būt ļoti labi dažos visnomaļākajos Eiropas Savienības rajonos. Platjoslas internets ir svarīgs, lai palīdzētu attīstīties lauksaimniecības, tūrisma un citiem ar internetu saistītiem uzņēmumiem.

Šajā īstas recesijas laikā Eiropas Savienībā tā ir stimulējoša pakete un ja mēs piešķirsim naudu īstajiem rajoniem un savlaicīgi, tā panāks jūtamas pārmaiņas, jo mums jāstimulē uzņēmumi. Lauksaimniecība ir svarīga, bet lauku rajoniem ir svarīgi arī citi uzņēmumi un šī pakete var palīdzēt.

Tādēļ es vēlu Komisijai veiksmi visā projektā. Ceru, ka jūs dabūsiet naudu, bet kā es jau teicu, domāju, ka nākotnē mums jāstrādā pie tā daudz vienotāk.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Guy-Quint (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, 2008. gada novembrī Komisija piedāvāja atveseļošanas plānu, kas neatbilda ne pēc apjoma, ne satura. Pēc sešiem mēnešiem jāatzīst, ka šī atveseļošanas plāns gandrīz netiek ieviests un es vēlos noskaidrot, kas notiek ar atveseļošanas fonda 30 miljardiem eiro.

Kas noticis ar 15 miljardiem eiro, kas izziņoti jaunajos pasākumos un uzticēti EIB? Kā var salīdzināt izziņoto 7 miljardu eiro stimulu Struktūrfondos un Kohēzijas fondā ar izziņoto neizpildīto strukturālo budžetu 10 miljardu eiro apjomā 2009. gadā?

Visbeidzot izklāstīšu četrus novērojumus par 5 miljardiem eiro, par kuriem mēs diskutējam šodien. Par spīti Eiropas Parlamenta spiedienam, Finanšu jautājumu ministru padome nespēja piešķirt 5 miljardus eiro 2009. gadam, nodrošinot tikai 2,6 miljardus eiro.

Tādēļ mēs esam pārliecināti, ka Padome spēs atrast trūkstošos 2,4 miljardus eiro 2010. gadā. Parlaments ir gatavs ar regulējošiem līdzekļiem meklēt jebkādus iespējamos risinājumus. Tomēr mēs nedrīkstam nekādā gadījumā apšaubīt pārējās politiskās prioritātes. Parlaments to nepieļaus. Mēs nevaram pieņemt pārcelšanu, tā ir sarkanā līnija, kuru mēs nešķērsosim.

Būs grūti atrast šos 2,4 miljardus eiro, jo pēc Komisijas PBP prezentācijas mēs zinām, ka būs pieejami lielākais 1,7 miljardi eiro. Turklāt Padomei vēl jāvienojas par šo rezervju atbrīvošanu. Tādēļ jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai īstermiņa budžeta ortodoksijas un budžeta regulēšanas juridiskas pieejas vārdā daudzās dalībvalstis vairs nevarētu apturēt visu atveseļošanas plānu.

Savienības nākotnei jāsaglabā stiprs budžets un mēs varam redzēt – un tas ir mans ceturtais novērojums – ka pēdējo finanšu iespēju apjoms un to apspriešanas un pieņemšanas veids nostāda Eiropas nākotni ļoti neizdevīgā situācijā.

 
  
MPphoto
 

  Jan Mulder (ALDE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, klausoties šīs debates rodas iespaids, ka lielākā daļa no mums ir apmierināti, bet tomēr man radies iespaids, ka šī ir nepilnīga pakete. Domāju, ka šeit galvenās rūpes bija glābt priekšsēdētāja Barroso kunga un Komisijas labo slavu. Ierosinātie pasākumi bez šaubām būs noderīgi, bet finansējums joprojām ir nedrošs.

Lai gan lauksaimniecības budžetam jāņem vērā neparedzētas situācijas, pat pārpalikuma gadījumā man ir iebildumi, ka to vienmēr izmanto kā slaucamu govi ikvienā neparedzētā gadījumā. Uzskatu, ka Komisija un Eiropas Savienība neko nav iemācījušās no piedzīvotajiem dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem. Ja tie atkārtotos, mums tie būtu jāfinansē no lauksaimniecības budžeta.

Es patiešām gribu zināt: kam mēs piešķiram prioritāti? Ierosinātajiem pasākumiem dzīvnieku slimību apkarošanai vai šai paketei, kura vēl jāpilnveido? Pastāv liela nenoteiktība, bet es saprotu, ka ienākumu atbalsts vienmēr būs pieejams, jebkurā gadījumā un tas ļauj justies brīvāk.

Konkrētie pasākumi dalībvalstīs atšķiras, bet tie bez šaubām ir lietderīgi. Es arī esmu par energodrošību un domāju, ka jebkas, ko mēs darām šajā jomā, būs lietderīgi.

Nobeigumā es vēlos apsveikt abus komisārus par padarīto darbu un jo īpaši Fischer Boel kundzi, ar kuru man ir bijusi cieša sadarbība pēdējo piecu gadu laikā.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (UEN). - (LV) Godātie kolēģi! Piecu miljardu iniciatīva kopumā ir labs pamats gan Eiropas Savienības kopīgās energopolitikas tālākai attīstībai, gan arī lauku attīstībai ilgtermiņā. Būtiska ir gan iekšējo tīklu stiprināšana, gan arī starpsavienojumu izveide, izveidojot vienotus tīklus. Manuprāt, lielāks uzsvars būtu liekams uz energoefektivitāti un diversifikāciju, izveidojot reālus stimulus jūras vēja enerģijas izmantošanai, ģeotermālās un citu atjaunīgo enerģijas resursu izmantošanai. Dalībvalstu plāniem, arī lielo – Vācijas, Francijas, Lielbritānijas –, jābūt izveidotiem Eiropas Savienībās kopīgās enerģētikas politikas virzienā. Ekonomikas krīzes īpaši skartajām valstīm jānosaka maksimālā līdzfinansējuma likme līdz 50 procentiem. Ir reāli jāatbalsta vietējās un reģionālās iniciatīvas atjaunojamo energoresursu ieviešanā un izmantošanas virzienā. Runājot par lauku attīstību, reālajai situācijai ir vairāk jāpievērš uzmanība nekā vēsturiskiem rādītājiem. Ir runa ne tik vien par platjoslas interneta ieviešanu, bet arī, piemēram, lauku ceļu attīstību. Līdzekļi no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai jāpadara īpaši pieejami ekonomiski vājākajām dalībvalstīm. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, šis Ekonomikas atveseļošanas plāns nav nekāds šedevrs. Galvenais, ka nekas daudz neatliek lauku rajoniem. Tas paredz arī finanšu pārskaitījumu no lauksaimniecības uz lauku attīstības budžetu. Komisāra kungs, tas neveicina neatkarīgu lauku attīstību lauku rajoniem, bet vēlreiz seko līdzsvarošanas loģikai.

Galvenais, ka dalībvalstu ziņā ir radīt kompensācijas programmas. Vācijā tas ietekmē piena fondu. 15 centu zaudēšana uz kilogramu piena nozīmē 4,2 miljardu eiro iztrūkumu Vācijas piena lauksaimniekiem vien. Tagad jārada 100 miljonu eiro kompensācija. Komisāra kungs, ļaujiet man izteikties skaidri. Tie ir nožēlojami graši, nevis ekonomikas atveseļošanas plāns!

 
  
MPphoto
 

  Maria Petre (PPE-DE). - (RO) Sākumā es vēlētos apsveikt Stavreva kundzi par šodienas ziņojuma kvalitāti.

Es atbalstu referentes piedāvātos grozījumus, piemēram, 250 miljonu eiro atvēlēšanu pasākumiem, kas saistīti ar jauno problēmu risināšanu, lai gan, kā komisāres kundze pati izteicās, mums tas būs jāpārskata. Ņemot vērā nepieciešamību ātri reaģēt uz pašreizējo ekonomisko krīzi, mēs visi labi apzināmies, ka būtu lietderīgi, lai nepieciešamos maksājumus var veikt jau 2009. budžeta gadā. Šī pieeja patiesi atspoguļo Eiropas Padomes prezidentūras secinājumus 2008. gada 12. decembrī.

Viens svarīgs pašreizējās ekonomiskās krīzes aspekts ir kopumā pieejamo resursu un aizdevumu samazināšanās, kopā ar striktākiem noteikumiem kredītu saņemšanai no bankām. Tā rezultātā es atbalstu referentes priekšlikumu dalībvalstīm izmantot iespēju, lai lietotu finansējumu, kas pieejams aizdevumos un kredītu garantijās, kuri atļautu attiecīgajām pusēm lauku rajonos veikt investīcijas šajos grūtajos laikos.

Ņemot vērā plašo iedzīvotāju izkliedējumu un augstās izmaksas dažās lauku kopienās, ne visiem iedzīvotājiem ir personīga piekļuve platjoslas infrastruktūrai. Tādēļ es uzskatu, ka papildu ierosinātajiem infrastruktūras pasākumiem, dalībvalstīm jābūt iespējai atbalstīt publiskos interneta pieejas punktus lauku kopienās, piemēram, publiskajās bibliotēkās un pašvaldību ēkās.

Tādējādi es piekrītu konkrētas informācijas pieejamībai vispārējai publikai un vietējo administrāciju atbildībai par šo jauno pasākumu ieviešanu. Lai nodrošinātu pieejamo resursu visefektīvāko izmantošanu un dotu ievērojamu stimulu platjoslas interneta piekļuves attīstībai lauku rajonos, es domāju, ka pašreizējās dalībvalstu atšķirības platjoslas pārklājumā jāizmanto kā ceļvedis diferenciācijai, piešķirot šo finansējumu.

 
  
MPphoto
 

  Jutta Haug (PSE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mazāk kā divas stundas mūs šķir no gala lēmuma pieņemšanas par Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu. Mums vajadzēja piecus mēnešus – nemaz nerunājot par sofistiku Padomē – lai nonāktu pie lēmuma par mūsu priekšā esošo paketi.

Ja mēs pavisam nopietni būtu izņēmuši šīs paketes nosaukumu, mums būtu bijis jārīkojas daudz ātrāk. Pakete pati par sevi ir laba, par to nav šaubu. Tomēr es ļoti šaubos, vai tā var atveseļot Eiropas ekonomiku pašreizējā krīzē. Vai paredzētā nauda nonāks paredzētajos projektos paredzētajā laikā?

Labi, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļiem arī bija šaubas un viņi vienojās par Komisijas deklarāciju neieguldīt pārpalikumu energoefektivitātē. Tādēļ pastāv iespēja, ka 2,6 miljardi  eiro, par kuriem jālemj, tiks izlietoti saprātīgi. Bet vai mēs spēsim ar Komisiju rudenī vienoties par 2,4 miljardu eiro deficītu 5 miljardu eiro atveseļošanas plānā?

5 miljardi eiro divos gados ir Eiropas solidaritātes izpausme. Tas viss ir ļoti labi. Tomēr efektīvāka palīdzība visai Eiropas ekonomikai nāk no kopējas reģionu un struktūrpolitikas shēmas. 38 miljardi eiro šogad vien! Šie resursi ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks.

 
  
MPphoto
 

  Roberts Zīle (UEN). - (LV) Priekšsēdētājas kundze! Godātie komisāri! Kompromisam par šo piecu miljardu neatdošanu atpakaļ donorvalstīm, bet izmantošanu enerģētikas platjoslas lauku attīstības projektiem tomēr ir tāds būtisks politisks akcents. Tas pierāda, ka Eiropas solidaritāte arī krīzes laikā nav pilnīgi zudusi. Es saprotu dažu kolēģu izteikumus, ka liela daļa naudas tomēr ir aizgājusi atpakaļ šīm valstīm un viņu enerģētikas projektiem, bet tomēr šis solidaritātes princips, manuprāt, šajā priekšlikumā ir jūtams. Un domāju, ka arī ilgtermiņa projekta uzsākšana enerģētikas jomā, kā tas ir, piemēram, Baltijas valstu savienošana ar Ziemeļvalstu elektrības tīkliem, arī ir pareizs signāls, jo īstermiņa krīzes pārvarēšanas jautājumi tomēr vairāk ir jārisina pašām dalībvalstīm, ņemot vērā savu specifisko situāciju. Cita lieta, kurā mums jābūt, manuprāt, ļoti uzmanīgiem, – šie īsie termiņi projekta ieviešanai var novest pie liela sarūgtinājuma, ka projekti nebūs realizēti no šī priekšlikuma. Un tur mums jābūt visiem kopā ļoti atbildīgiem. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Esther de Lange (PPE-DE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, šis ir mūsu finanšu plānu trešais gads un arī trešais gads, kad mēs esam sapulcējušies šeit, lai runātu par to nekavējošu koriģēšanu. 2007. gadā mums bija Galileo, kuru varēja ļoti viegli izskaidrot. 2008. gadā mums bija 1 miljarda eiro Pārtikas mehānisms, kad bija jāizmanto visi līdzekļi, lai nodrošinātu finansējumu, jo tas bija jāfinansē pastāvošo kategoriju robežās, lai gan bija maz iespēju to piešķirt. Tagad mēs runājam par ekonomikas stimulu paketi, kas noteikti ir apsveicams ieguldījums valstu centienos šajā jomā un kas, cerams, būs stimuls enerģētikas un platjoslas infrastruktūras projektiem manas valsts ziemeļu daļā.

Tomēr atkal mans pienākums ir paust divus iebildums šajā sakarībā. Priecājos redzēt, ka mēs ievērojam noteikumus un patiešām koriģējam finanšu plānus, bet mums atkal bija jāizmanto dažādas blēdības, lai sagatavotu pieteikumu 2010. un iespējams 2011. gada budžetiem. Protams, ir labi zināt, ka tas neietekmēs koplēmuma programmas, bet kā ar lauksaimniecību, kura, kā mēs zinām, joprojām nav iekļauta koplēmumā? Kas notiks, kā jau šeit minēja, ja izcelsies vēl viens dzīvnieku slimības uzliesmojums vai tad, ja mēs piedzīvosim nopietnu tirgus krīzi un mums tomēr būs nepieciešams šis finansējums lauksaimniecībai? Vai Komisija var mūs pārliecināt, ka tā neizvairīsies no šiem pienākumiem?

Mans otrs iebildums ir par to, ka mums jāspēj pārraudzīt izdevumus, par kuriem mēs kopīgi pieņemam lēmumu. Pirms pāris nedēļām mana delegācija iebilda pret 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu pārskata un finanšu atbildības problēmu dēļ. Šīs paketes rezultātā nekādā gadījumā nedrīkst pasliktināties atbildība un pārraudzība. Kā angļi teiktu, pudiņu pārbauda ēdot, un es domāju, ka šis plāns būs sekmīgs tikai tad, ja mēs izpildīsim visus tā nosacījumus.

Es zinu, ka mans uzstāšanās laiks ir beidzies, bet vēlos izmantot vēl trīs sekundes, lai pateiktos komisāres kundzei par daudzajiem vēlajiem vakariem, kas pavadīti šeit, diskutējot par dažādiem jautājumiem, kad beigušās debates par lauksaimniecību. Paldies jums, komisāres kundze, par jūsu pieejamību un sadarbību!

 
  
MPphoto
 

  Costas Botopoulos (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Ziņojums un iniciatīva kopumā, par kuru mēs šodien debatējam, ir nepieciešami, bet es baidos, ka to efektivitāte ir apšaubāma. Tā drīzāk ir injekcija rokā nekā terapija. Eiropai bija kaut kas jādara, jo šī ir nopietna krīze, bet es domāju, ka tas neatbilst problēmai. Pirmkārt, tā nav liela nauda krīzei, kurai mēs ejam cauri un nav garantijas, ka to saņems tie, kam tā nepieciešama visvairāk. Gan enerģētika, gan platjoslas internets ir svarīgas nozares, bet mēs nevaram būt pārliecināti, ka tās ir augstākās prioritātes nozares un, kas ir vēl svarīgāk, ka tās ir nozares, kuras radīs mums nepieciešamās papildu darbavietas un izaugsmi.

Otrkārt, kā visi mani kolēģi deputāti ir teikuši, mēs vēl nezinām, vai, kad un no kurienes nāks liela daļa, gandrīz puse no naudas, kādi 2,4 miljardi. Nesen mēs Budžeta komitejā runājām ar komisāru Kallas kungu, kurš šobrīd nespēj mums atbildēt uz jautājumu, no kurienes nāks apropriācijas.

Trešais un vissvarīgākais, mēs piedāvājam risinājumus, kuri nepalīdzēs mums risināt problēmas ilgtermiņā. Tas nav risinājums turpināt ņemt naudu, kas paliek pāri lauksaimniecībai, tas nav risinājums slepus mainīt līdzsvaru starp lauksaimniecības un reģionu politiku un Savienības citām vajadzībām. Eiropai nepieciešams globāls plāns krīzes laikā, kura pašlaik nav. Baidos, ka šī iespēja Eiropas Savienībai ir zudusi un ka to pazaudēja galvenokārt pati Komisija.

 
  
MPphoto
 

  Salvador Garriga Polledo (PPE-DE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, Padomes priekšsēdētāja kungs (lai kur viņš ir, bet ne šeit)! Šajā Parlamentā vārdi ir svarīgi: 5 miljardu eiro nosaukšana par „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu” ir Eiropas Komisijas humora dzirksts, bet tam nav nekāda sakara ar realitāti, tā ir vienkārša budžeta diversija, – pieticīga, ierobežota apjomā un ar ierobežotu ietekmi.

Tomēr mums tā jāapsveic, ne tik daudz finanšu piešķīruma dēļ, bet tās politiskās un budžeta nozīmes dēļ: pirmkārt, tā nozīmē atzinumu, ka pašreizējai finanšu shēmai, kuru mēs pieņēmām laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, nav atbilstīgu finanšu instrumentu, ar kuriem risināt ekonomiskās krīzes situāciju. Kā minēja Böge kungs, lai atrastu 5 miljardus eiro, bija jāiziet cauri budžeta procedūrām, jāstiprina iestāžu nolīgums un trim iestādēm jāstrādā seši mēneši, un tas viss, kā jau daudzreiz tika teikts, lai pusi finansējuma pakļautu vēl vienas saskaņošanas procedūras apdraudējumam.

Tas ir arī dīvains veids, kā aizsargāt Kopienas lauksaimniecību. Bet nepieļausim kļūdu: beigās papildu nauda no kopējās lauksaimniecības politikas finansē citu izdevumu kategoriju neadekvātos piešķīrumus. Tās ir tiešas pieļauto kļūdu sekas, panākot vienošanos par finanšu shēmu. Redzēsim, kādi būs rezultāti, kad mums būs jāvienojas par nākamo lauksaimniecības nolīgumu 2013. gadā.

Tādēļ es apsveicu šīs paketes mērķus, bet ceru, ka mēs nebūsim spiesti nākotnē nožēlot līdzekļus, kurus izmantojām.

 
  
MPphoto
 

  Glenis Willmott (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, mūsu pilsoņi sagaida, ka mēs viņiem sniegsim reālu palīdzību šajos nemierīgajos laikos. Eiropas ekonomikas atveseļošanas pasākumi, kuri atrodas mums priekšā, veido svarīgu paketi un es apsveicu stingro uzsvaru uz zaļajām darbavietām un tehnoloģijām, kas palīdzēs samazināt oglekļa emisijas un veicinās energodrošību.

Dabiski, ka es priecājos arī par to, ka mana valsts saņem finansējumu līdz 500 miljoniem eiro, lai veicinātu jūras vēja enerģiju un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektus. Tomēr ir skaidrs, ka piedāvātajai paketei kopumā trūkst gan apjoma, gan ambīciju. Es vēlētos redzēt lielāku uzsvaru uz jaunatnes bezdarbu. Mums jādod jaunajai paaudzei cerība uz nākotni. Tomēr tas, kas mūsu priekšā ir šodien, bez šaubām ir labāks par nekā nedarīšanu. Tādēļ Parlamenta deputāti leiboristi atbalstīs šos pasākumus, lai gan skaidrs, ka ir nepieciešams jauns ekonomikas atveseļošanas plāns.

Ceru, ka klātesošie konservatīvie Parlamenta deputāti arī balsos, lai atbalstītu šos pasākumus, izaicinot sava izolacionistiskā līdera David Cameron „nekā nedarīšanas” pieeju, kurš Apvienotajā Karalistē vienmēr pretojas leiboristu pasākumiem, kuri piedāvā reālu palīdzību vissmagāk skartajiem.

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák (PPE-DE).(CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas valstis pieņem miljardu vērtas sanācijas paketes, lai glābtu savas finanšu iestādes un rūpniecības nozares. Eiropas Savienība kā veselums arī cenšas investēt Eiropas ekonomikā. Apspriestais priekšlikums atbalstīt ekonomikas atveseļošanos ar Kopienas finanšu palīdzību projektiem enerģētikas nozarē ir daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, kas paredz piešķirt kopējo summu 30 miljardus eiro. 5 miljardu eiro publisko investīciju plāns galvenokārt ir vērsts uz enerģētikas infrastruktūru, ātra interneta pieejamību un lauksaimniecības pārstrukturēšanu. Jāsaprot, ka Eiropas diplomāti vairākas nedēļas debatēja par paketes konkrēto formu. Čehijas Republikas vadītā prezidentūra un Komisija ar šo paketi cita starpā ir veikusi atbildīgu mēģinājumu reaģēt uz gāzes krīzi un tādējādi mazināt saspīlējumu dažos jūtīgos jautājumos, jo īpaši Centrālajā un Austrumeiropā. Fakts ir tāds, ka daži jautājumi paliek neatrisināti. Dažas dalībvalstis, kuras lēnāk izmanto ES finansējumu, var nepaspēt sagatavot visus savus projektus līdz nākamajam gadam. Pastāv šaubas arī par paketes finansēšanu. Tomēr uzskatu, ka šie fakti neattaisno grūti panāktā kompromisa noraidīšanu. Noraidīšana galu galā var radīt ne tikai naudas trūkumu energoekonomijas projektiem, bet arī finanšu trūkumu, lai nodrošinātu uzticamu gāzes piegādi mūsu mājokļiem. Un balsotāji to noteikti vērsīs pret mums, ja būs nākamā gāzes krīze.

 
  
MPphoto
 

  Margaritis Schinas (PPE-DE).(ES) Priekšsēdētājas kundze! Šodienas debates nosaka divi svarīgi parametri. Pirmkārt, neapstrīdamā nepieciešamība Eiropā vairāk darīt elektrības starpsavienojumu un platjoslas interneta jomā. Otrkārt, šodienas debates netieši uzdod ļoti svarīgo jautājumu par lauksaimniecības izdevumu tagadni un nākotni Kopienas budžetā.

Labā ziņa ir tā, ka Eiropa izmanto Kopienas budžetu kā instrumentu cīņā ar krīzi. Tas ir labi, un mums pie tā jāturas. Pieci miljardi nav daudz, bet mūsu sistēmiskā metode izmantot Kopienas budžetu kā instrumentu, lai cīnītos ar jaunajām problēmām ir pareiza un tieši tādēļ valstu un valdību galvas apstiprināja to nesenajā augsta līmeņa sanāksmē, kur viņi atbalstīja šo pieeju. Tomēr mums jābūt uzmanīgiem. Ja šī sistēmiskā metode novedīs mūs pie vienkāršotas deduktīvas spriešanas, ka lauksaimniecībai vienmēr būs neizmantotas apropriācijas, lai maksātu par jaunajām prasībām un no tā mēs izdarīsim secinājumus, gatavojoties svarīgajām debatēm par lauksaimniecības nākotni pēc 2013. gada, ka lauksaimniecībai jau ir vairāk līdzekļu kā tai nepieciešams, tā būtu liela, stratēģiska Eiropas kļūda. Citiem vārdiem sakot, nevajadzētu uzskatīt, ka mums jāsamazina līdzekļi lauksaimniecībai, jo budžets ir parādījis, ka līdz 2013. gadam mums vienmēr bija nauda, kuru mēs ņēmām Galileo, enerģētikai un platjoslas internetam.

Lauku saimniecībām ir nepieciešami līdzekļi un tie būs nepieciešami arī pēc 2013. gada. Vienlaikus mums jāprecizē viena Eiropas Savienībā pati par sevi saprotama lieta: jaunām prioritātēm vienmēr vajadzēs jaunus finanšu līdzekļus.

 
  
MPphoto
 

  Lutz Goepel (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Graefe zu Baringdorf kungs, „nožēlojami graši” nozīmē, ka manā mazajā ciemā ar 450 iedzīvotājiem ar pilnu jaudu tiek strādāts pie platjoslas interneta plaisas pārvarēšanas. Uzskatu, ka vēlākais pēc trim četriem mēnešiem mums tas būs.

Stavreva kundze, pateicos par jūsu ziņojumu. Tas ir ļoti labi.

Dāmas un kungi, es 15 gadus esmu strādājusi šajā augstprātīgajā Parlamentā pie lauksaimniecības attīstības, palīdzot to veidot, neatkarīgi no lauku saimniecību lieluma un juridiskās formas. Man ir pienācis laiks darīt kaut ko citu. Vēlos pateikties visiem maniem kolēģiem deputātiem, amatpersonām, Piebalga kungam un jo īpaši jums, Fischer Boel kundze.

 
  
MPphoto
 

  Atanas Paparizov (PSE).(BG) Es vēlētos vispirms pateikties referentam Maldeikis kungam un uzsvērt ar energodrošību saistīto projektu svarīgumu. Tie radīs atbilstošus apstākļus lielākai dalībvalstu solidaritātei, dažādojot gāzes piegādes avotus un faktiskos piegādātājus.

Vēlos uzsvērt, ka pēc sarunām mana valsts, kuru vissmagāk skāra enerģijas krīze gada sākumā, saņēma finansējumu un tika izveidoti savienojumi ar sistēmām Grieķijā un Turcijā. Nabucco paredzētie līdzekļi un reversā gāzes piegāde arī dos ieguldījumu Dienvidaustrumu Eiropas drošībā.

Domāju, ka šie Komisijas pasākumi un priekšlikumi ir tikai sākums energodrošības politikas veidošanai. Es sagaidu, ka vistuvākajā nākotnē tiks piedāvāta stratēģija gāzes piegāžu direktīvas uzlabošanai, kā arī kopējās enerģētikas politikas projekts.

 
  
MPphoto
 

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Es gribētu runāt par šīs paketes makroekonomisko ietekmi. Mēs bieži sakām, ka ir nepieciešams atrisināt banku problēmas un dot bankām lielāku likviditāti, vairāk finanšu. Šī pakete ir svarīga, jo tā palielina mūsu kopējā tirgus likviditāti. Krīzes dēļ kapitālam cirkulējot starp valstīm – kas ir dabisks process ekonomikas attīstībā – daudzās valstīs uzņēmumi ir beiguši darboties finanšu trūkuma dēļ.

Šāda pakete ir nepieciešama nevis kā subsīdijas vai palīdzības veids. Tā ir nepieciešama, lai atbalstītu mūsu kopīgo Eiropas tirgu, mūsu integrāciju, kuru mēs esam veidojuši daudzus gadus.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vispirms es gribu pateikties komisārei Fischer Boel kundzei un komisāram Piebalga kungam. Tā ir laba zīme: lauksaimniecība un enerģētika roku rokā darbojas kopā. To pašu var teikt par Parlamenta deputātiem Schierhuber kungu un Karas kungu, kuri ziedo savu darbu mazajām un vidējām lauku saimniecībām. Tā ir laba zīme. Debates par 5 miljardiem eiro apliecina, ka mums ir pareizā darba kārtība un ka mums jāstiprina pirktspēja lauku rajonos. Jo īpaši ekonomiskās un finanšu krīzes laikā mūsu galvenā problēma ir enerģētikai nepieciešamo naudu neatdot Krievijas oligarhiem un naftas magnātiem, bet paturēt to Eiropā un stiprināt lauku rajonus šeit.

Vēlos apsveikt šo iniciatīvu un esmu sevišķi iepriecināta, ka varam pieņemt to šodien.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Es arī vēlos apsveikt mūsu referentus. Šis dokuments ir svarīgs, jo enerģētikas infrastruktūras starpsavienojumiem ir jābūt prioritātei.

Tomēr domāju, ka vairāk jāinvestē elektroenerģijas ražošanas un transportēšanas infrastruktūras modernizēšanā. Es saku to, domājot par enerģijas trūkumu pirms dažiem gadiem, kas ietekmēja daudzas Eiropas valstis. Tomēr es domāju, ka Nabucco projektam jāpiešķir lielāka naudas summa. Tomēr ir labi, ka šajā dokumentā vēlreiz tiek atzīta šī projekta nozīme.

Salīdzinot ar Komisijas paziņojumu oktobrī, kurā 5 miljardi eiro tika atvēlēti ēku energoefektivitātei, šajā dokumentā mēs neatrodam neko par šiem līdzekļiem. Mums ir plāni par inteliģentajām pilsētām, bet līdzekļus varēs izmantot tikai tad, ja būs neizlietoti līdzekļi. Domāju, ka šāda situācija ir nepieņemama, jo jārada darba vietas un šai nozarei ir milzīgs potenciāls.

 
  
MPphoto
 

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. Priekšsēdētājas kundze, es redzu plašu atbalstu mūsu priekšlikumam un domāju, ka ir ļoti svarīgi atcerēties, kur mēs bijām šī Parlamenta sākumā.

Mums vairāk vai mazāk ir 27 valstu enerģētikas politikas un 27 tirgi ar dažādām liberalizācijas pakāpēm. Dalībvalstu sadarbība enerģētikas jautājumos ir bijusi diezgan sarežģīta. Mēs nodrošinājām vissvarīgākos kopējos stimulus, proti, enerģētikas un klimata pārmaiņu paketi un stiprinājām Eiropas iekšējā enerģijas tirgus Eiropas dimensiju. Bet jautājums par to, no kurienes nāks nauda, vienmēr ir bijis aktuāls un līdz šim mēs neesam atvēlējuši enerģētikai pietiekamas naudas summas. Finanšu krīzes dēļ mēs esam ievērojami aizkavējušies daudzos enerģijas un kapitāla ietilpīgos projektos. Bez tam, gāzes krīze gada sākumā vēlreiz atgādināja mums, cik neaizsargātas ir Eiropas enerģijas piegādes un cik slikti ir mūsu starpsavienojumi, apgrūtinot Eiropas Savienības mērogu un apjomu izmantošanu. Lauvas tiesa šīs paketes patiesībā atvēlēta šiem ļoti vajadzīgajiem starpsavienojumiem.

Paparizov kungs minēja Bulgāriju. Ja Bulgārijai būtu trīs papildu starpsavienojumi, tā ciestu mazāk un tas nemaksā daudz naudas. Jautājums ir, kāpēc tie netika veidoti. Ir daudz faktoru. Starpsavienojumu neveido tikai viena dalībvalsts. Tam ir vajadzīgas vismaz divas valstis. Ir vajadzīgi arī uzņēmumi, kas to dara. Šī pakete nodrošina arī politiskos stimulus. Baltijas valstis daudz runāja par sadarbību un starpsavienojumiem ar Ziemeļvalstu tirgu, bet līdz šīs paketes formulēšanai mēs bijām apstājušies pie Baltijas starpsavienojumu īstas veidošanas. Nesenā Baltijas premjerministru sanāksme un tajā pieņemtie lēmumi ir ļoti svarīgi, jo Baltijas valstis vairs nebūs enerģētikas sala.

Uzskatu, ka pakete dos tieši to, ko Parlaments meklē triju mērķu sasniegšanai: energopiegāžu drošību, ilgspējīgumu un ES konkurētspēju. Tādēļ es lūdzu šī Parlamenta deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo tā ir patiešām nozīmīga pārmaiņa Eiropas enerģētikas politikā.

 
  
MPphoto
 

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es uzmanīgi ieklausījos daudzajās pozitīvajās, konstruktīvajās piezīmēs šodienas diskusijā.

Pirmkārt, kā daži no jums teica, mums skaidri jāpasaka, ka mēs nenonāksim situācijā, kad nebūs pilnīgi nekādas rezerves lauksaimniecības budžetā. Mums ir pārpalikums, jo nebija ārkārtas izdevumu – mums bija ļoti zemi intervences izdevumi un ļoti zemas eksporta kompensācijas – un tādēļ mēs varam tikt galā ar šo konkrēto situāciju. Bet mēs neatstāsim sevi situācijā, kas budžetā nav rezerves Mulder kunga minēto iemeslu dēļ. Ja mēs nonāksim situācijā ar dzīvnieku slimību, es varu šodien šeit garantēt, ka mums nebūs situācija, kad nav naudas vai nepietiek naudas, lai atrisinātu šādas situācijas.

Ir svarīgi uzsvērt arī solidaritāti naudas sadalīšanā. Aplūkojot lauku attīstību ir acīmredzams, ka tā ir pārdalīta atbilstīgi naudai, kas dažādām dalībvalstīm pieejama lauku attīstības budžetā, kas de facto dod priekšrocību jaunajām dalībvalstīm.

Ir svarīgi saprast, ka šis ir vienreizējs ieguldījums. Lauku attīstībā tas likvidēs plaisu, kas radās 2009. gadā, jo „veselības pārbaude” stājas spēkā tikai 2010. gada 1. janvārī un tādēļ mēs nonācām situācijā, kad nebija naudas, lai atrisinātu jaunās problēmas. Šīs problēmas atbilst mana godājamā kolēģa Piebalga kunga idejām par atjaunīgo enerģiju lauku rajonos, izmantojot jaunās tehnoloģijas un lauksaimniecības nozares atkritumus, lai dotu ieguldījumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas mazināšanā, klimata pārmaiņās, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un citās problēmās, ar kurām mēs sastopamies piena nozarē Eiropā.

Visbeidzot, es pilnībā piekrītu, ka platjoslas internets ir priekšrocība ne tikai lauksaimniecības nozarei, bet ikvienam. Tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt saikni ar platjoslas infrastruktūru lauku rajonos, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus un atvieglotu cilvēku pārvietošanos un iespēju lietot datorus vienu vai divas dienas nedēļā, lai darītu darbu, kas varētu atrasties pilsētā. Tādēļ platjoslas infrastruktūra ir viens no nākotnes jautājumiem.

Kopumā es domāju, ka ir bijis plašs atbalsts un ceru, ka šī vienreizējā maksājuma investīcijas būs labs ieguldījums.

 
  
MPphoto
 

  Petya Stavreva, referente.(BG) Es vēlētos pateikties jums par pozitīvo attieksmi, kā arī par jūsu ieteikumiem un paustajiem viedokļiem. Vēlos pateikties arī komisārei Boel kundzei par pozitīvo pieeju un atbalstu, kuru viņa turpina sniegt lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem. Vēlos īpaši pateikties arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vadītājam Parish kungam un mūsu koordinatoram Goepel kungam par atbalstu un uzticību.

Šodien, kad mēs diskutējam par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni un atbilstīga atbalsta iespējām, ir ļoti svarīgi, lai mēs pateiktu, ka simtiem miljonu Eiropas iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos, kuri aizņem lielu daļu Kopienas teritorijas. Viņiem ir nepieciešams mūsu solidārs atbalsts.

Mani ļoti iepriecina, ka visi ziņojumi par kopējo lauksaimniecības politiku kā galveno tematu, kurus mēs esam vairākus mēnešus apsprieduši Eiropas Parlamentā Strasbūrā, ir gatavoti ar vienu tendenci un tiem ir viena kopējā pazīme: mums jāņem vērā un jāatzīst visu dalībvalstu lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju vajadzības un iespējas.

Pārstāvot Bulgāriju, kas viena no pēdējām kļuva par dalībvalsti, es uzskatu, ka pats svarīgākais ir, lai Eiropas institūcijas un jo īpaši Eiropas Parlaments sūtītu Kopienas iedzīvotājiem skaidru atbalsta signālu, lai parādītu, ka mēs esam šeit, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes grūtajos laikos. Eiropas vēlēšanu priekšvakarā ir svarīgi, lai Eiropas institūcijas parādītu, ka tās ir tuvas cilvēkiem un ka tās vēlas palīdzēt grūtajos laikos, kurus mēs pašlaik piedzīvojam.

 
  
MPphoto
 

  Eugenijus Maldeikis, referents. (LT) Es gribētu pateikties visiem kolēģiem par viņu atbalstu. Šīs debates atklāja, ka paketei ir milzīga nozīme un mēs nevaram vienkārši aizmirst, cik sarežģīti Komisijai bija to sagatavot un nodrošināt šīs vienošanās pieņemšanu. Uzskatu, ka mums jānovērtē fakts, ka ļoti īsā laikā dalībvalstis spēja panākt vienošanos un šis dokuments ir Parlamentā un tiks nodots balsošanai.

Domāju, ka bija ļoti grūti panākt ģeogrāfisko līdzsvaru šo projektu finansēšanai un novērtēt atveseļošanas pasākumus (ar šo es domāju to ietekmi uz makroekonomiskajiem procesiem un atsevišķām nozarēm), un izmantot dažādus enerģētikas apakšnozares projektus finansēšanai. Tādēļ uzskatu, ka kompromisam, kurš mums ir, jādod rezultāts un šodien es ļoti priecājos dzirdēt komisāru Piebalga kungu sakām, ka konkursi jāizsludina līdz maija beigām. Tas apliecina, ka mēs reaģējam pietiekami stratēģiski, zinot visa jautājuma jūtīgumu.

Domāju, ka šī pakete ir ļoti svarīga arī tādēļ, ka investīciju procesi Eiropas Savienībā ievērojami palēninās ekonomiskās krīzes dēļ, un šī pakete būs ļoti labs stimuls un signāls gan dalībvalstīm, gan enerģētikas uzņēmumiem turpināt investīciju pasākumus, lai varam sasniegt savus stratēģiskos enerģētikas mērķus Eiropas Savienībā.

Vēlreiz pateicos visiem par atbalstu un aicinu jūs balsot un atbalstīt šo paketi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien.

***

 
  
MPphoto
 

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, jūs mani uzstāšanās procedūrā neievērojāt. Protams, tā ir jūsu priekšrocība, taču tagad vēlos izteikt personisku paziņojumu attiecībā uz Reglamentu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Graefe zu Baringdorf kungs, tas nav iespējams. Debates ir slēgtas. Jūs ļoti abi zināt, ka uzstāšanās procedūrā katram sniegtas piecas minūtes, un deputātiem, kas debatēs nav runājuši, ir priekšroka. Tādēļ tagad nevaru ļaut jums runāt. Debates ir slēgtas. Es atvainojos.

***

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (PSE), rakstiski. – (PL) Ar šo regulu ievieš ES ekonomikas palīdzības programmu krīzes laikā. Finansiālās palīdzības piešķiršana projektiem enerģētikas jomā palīdzēs atveseļot ekonomiku, paaugstināt energoapgādes drošību un samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Vismaz tā tiek uzskatīts.

Šim mērķim piešķirti 3,5 miljardi eiro.

Vai šī programma sniegs ieguldījumu, lai pārvarētu krīzi? Es par to šaubos. Ar šīs naudas palīdzību tūlīt neradīs daudz jaunu darba vietu. Lai sagatavotu katru no šiem projektiem, nepieciešams laiks, un tie ekonomisko situāciju uzlabos tikai ar novēlošanos. Projektu nozīmība ir dažāda. Vissvarīgākie ir projekti, kas attiecas uz enerģijas savienojumiem starp tīkliem. Tas stiprinās kohēziju Eiropas Savienībā.

Tomēr, manuprāt, šajos projektos jāiekļauj arī enerģijas savienojumi starp Poliju un Vāciju.

Atbilstības kritēriji oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas jomā ir pārāk stingri, un tiek uzskatīts, ka šī tehnoloģija jau atbilst augstam līmenim, taču patiesībā tā nav.

Vienaldzīgā Komisijas uzvedība, izšķiežot Kopienas naudu, ir mīklaina, un es uzskatu, ka tas ir saistīts gan ar vājām uztveres spējām, gan ar doktrīnu, kura, praktizējot pieeju, netiek ņemta vērā. Protams, vējā izsviestā, t.i. CCS iekārtām veltītā, nauda, novērst krīzi būtu palīdzējusi efektīvāk, ja tā būtu izlietota plašā ēku atjaunošanā un izolēšanā, vai simtiem biogāzes staciju celtniecībā. Tādējādi tiktu saudzēta arī vide.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN), rakstiski.– (PL) Saistībā ar debatēm par ziņojumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (2007.–2013. gadam) vēlos vērst uzmanību uz trīs lietām.

Pirmkārt, mums jāatbalsta 5 miljardu eiro piešķiršana 2009. un 2010. gada projektiem enerģētikas jomā, kā arī Interneta infrastruktūras attīstīšanai lauku apvidos. Mums jāpiešķir 3,5 miljardi eiro enerģētikas tīklam un 1,5 miljardi eiro Interneta infrastruktūrai lauku apvidos.

Otrkārt, tā kā atbalstu iepriekš minēto, vēlos izteikt savas bažas par to, ka šīs papildu naudas avots ir meklējams 2. iedaļā. Tātad tā ir kopējā lauksaimniecības politika, un 2007.–2013. gada finanšu plānam paredzētie pieejamie līdzekļi 2009. gadā tiks samazināti par 3,5 miljardiem eiro, savukārt 2010. gadā par 2,5 miljardiem.

Treškārt, vēlos izteikt bažas arī par to, ka šādas būtiskas 2007.–2013. gada finanšu plāna izmaiņas divus mēnešus pirms pašreizējā Parlamenta pilnvaru laika beigām tiek veiktas lielā steigā un bez objektīvām debatēm par šo tēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. Kā daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna papildu miljards eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) asignēts platjoslas interneta attīstīšanai lauku apvidos.

Tā kā manā interešu lokā ir lauksaimniecība un ar lauku apvidiem saistītie jautājumi, es šo iniciatīvu vērtēju ļoti atzinīgi. Daudzās dalībvalstīs, arī manis pārstāvētajā, lauksaimniekiem un cilvēkiem, kas dzīvo laukos, nav pieejama tāda pati platjoslas piekļuve kā cilvēkiem, kas dzīvo pilsētās. Tas ir liels trūkums.

Mums jāņem vērā, ka šī iniciatīva ir daļa no pasākumu kopuma, kura mērķis ir stimulēt ne tik veiksmīgās saimniecības Eiropā. Šajā saistībā ceru, ka uzlabota platjoslas piekļuve palīdzēs stimulēt mazos un vidējos uzņēmumus lauku apvidos.

 
  
MPphoto
 
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE), rakstiski. (FI) Lieliski, ka vismaz apstiprināti pieci miljardi eiro, kurus Komisija apsolīja, kad tikko bija iestājusies krīze. Šī nauda bija patiešām ļoti vajadzīga, un es uzskatu, ka tādas Komisijas prioritātes, kā enerģētika un atbalsts lauku apvidiem, ir vērtīgas. Estlink 2 zemūdens energoapgādes līnijai piešķirtie 100 miljoni eiro īpaši ietekmēs Somiju. Teicami, ka šis Estlink projekts nav atcelts, un tā finansējuma summa nav mainījusies kopš Komisija pirmo reizi izteica šo priekšlikumu.

Taču pasākumu kopums attiecībā uz enerģētikas atveseļošanu ir patiesi kaitinošs – nav mainījusies Komisijas sākotnējā ideja atbalstīt tikai un vienīgi energoapgādes līnijas, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, kā arī projektus saistībā ar jūras vēja enerģijas ražošanu. Protams, energoapgādes līnijām un jūras vēja enerģijas ražošanai pienācās papildu līdzekļi. Tomēr nepamatots uzsvars likts uz oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu. Tas nav saprotams, it īpaši tādēļ, ka šis projekts no emisiju tirdzniecības ienākumiem saņem ievērojamu finansējumu.

Arī citiem atjaunojamu energoresursu projektiem, kas nav saistīti ar vēja enerģijas ražošanu, noteikti bija jābūt vienlīdzīgai iespējai iegūt papildu līzdekļus atveseļošanai. Tā vietā, lai sniegtu ieguldījumu CCS tehnoloģijā, bija jāliek uzsvars uz atjaunojamiem energoresursiem. Īpaši finansējumu bija pelnījuši saules enerģijas projekti.

Pasākumu kopumā bija arī paziņojums, ka neizlietotos līdzekļus varētu novirzīt uz projektiem, kas veicina enerģētikas efektivitāti un atjaunojamus energoresursus. Pēc Komisijas sākotnējā plāna līdzekļi drīzāk būtu asignēti energoefektivitātei, nevis šim nolūkam piešķirtu tikai to, kas palicis pāri. Ļoti žēl arī tas, ka „spēcīgajām pilsētām” paredzētais elements tika izslēgts no atveseļošanas pasākumu kopuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Ekonomikas atveseļošanas pasākumu kopums, kas zināms arī kā 5 miljardu vērts pasākumu kopums, ir saistīts ar lauku apvidu attīstību Eiropas Savienībā. Papildu naudas summu vairāk kā 1 miljarda apmērā piešķirsim Interneta piekļuves uzlabošanai lauku apvidos un citiem jauniem izaicinājumiem, kas minēti kopējās lauksaimniecības politikas pārskatā. Nožēlojami, ka tika samazināta pieejamā naudas summa, taču tagad vissvarīgāk ir pēc iespējas ātrāk pabeigt likumdošanas procesu. Tas mums palīdzēs mazināt nesamērību, kas starp lauku un pilsētas apvidiem pastāv attiecībā uz platjoslas interneta attīstīšanu un ar jaunajām tehnoloģijām saistītiem pakalpojumiem. Internets nav tikai īpašs logs uz pasauli un rīks, ar kura palīdzību iespējams apmainīties viedokļiem un iegūt zināšanas. Tas arī atvieglo daudzu administratīvu jautājumu risināšanu.

Pieņemot šo pasākumu kopumu ES sniegs pozitīvu signālu mūsu lauku sabiedrībai.

Zemkopībai lauku apvidos ir svarīga nozīme, taču tajos ir arī daudz dažādu veidu uzņēmumu, kā, piemēram, veikali, cehi un noliktavas.

Uzskatu, ka Interneta attīstīšana šajos apvidos būs ieguldījums izglītībā un mazu uzņēmumu, arī tūrisma pakalpojumu, attīstībā. Tas varētu sniegt papildu ienākumus, it īpaši mazās ģimenes saimniecībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimir Urutchev (PPE-DE), rakstiski. – (BG) Dāmas un kungi, ir ideāli piemērots laiks, lai īstenotu Eiropas Ekonomikas atveseļošanas atbalsta programmu un lai enerģētikas projektos sniegtu gandrīz 4 miljardus eiro lielu ieguldījumu. Tam būs vismaz divkāršas pozitīvas sekas: tiks atbalstīta ekonomikā svarīgu nozaru atveseļošana un atrisinātas pastāvīgas enerģētikas problēmas.

Nesenā gāzes krīze skaidri pierādīja, ka energoapgādes drošība ir pilnībā atkarīga no enerģētikas infrastruktūras mijiedarbības starp dalībvalstīm. Bez tās nav iespējams sniegt palīdzību attiecīgajām valstīm. Neradot saskaņotību starp attiecīgo valstu sistēmām, nav iespējams izveidot vienotu enerģētikas tirgu vai piemērot solidaritātes principu Eiropas Savienībā.

Ekonomikas krīzei nepieciešams steidzams risinājums. Tādēļ es atbalstu šīs programmas ierosināšanu, lai gan skaidri apzinos, ka veids, kādā tiek izvēlēti projekti un izplatīti resursi nav pats godīgākais.

Vēlos uzsvērt, ka nepieciešams atsevišķi atbalstīt Nabucco cauruļvadu sistēmas izveidi. Ja nevēlamies palaist garām iespējas izmantot gāzi no Kaspijas jūras, tādējādi dažādojot mūsu resursus, ir pēdējais laiks, lai ES šim projektam pieliktu lielākas pūles. Es mudinu Komisiju aktīvāk iesaistīties, lai mēs pēc iespējas drīzāk redzētu rezultātus un sasniegtu progresu attiecībā uz Nabucco.

Paldies par uzmanību.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 8. septembrisJuridisks paziņojums